12.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/1

1.

2000 gada 23. – 24. martā Lisabonā sanākušās Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus;

2.

paužot atbalstu 2002. gada jūnijā sanākušās Eiropadomes prezidentvalsts secinājumiem par “e-Eiropas 2005” rīcības plāna mērķiem;

3.

Padomes 2003. gada 18. februāra rezolūciju e-Eiropas rīcības plāna īstenošanai;

4.

2003. gada Pavasara Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus, aicinot 15 ES dalībvalstis līdz 2003. gada beigām tajās īstenot platjoslu interneta piekļuves stratēģijas;

5.

Padomes 2003. gada 20. novembra secinājumus par e-valdības lomu nākotnē;

6.

2004. gada Pavasara Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus par vajadzību pēc jaunām stratēģijām nepieciešamība elektronisko sakaru jomā;

7.

Padomes 2004. gada 8. marta secinājumus par jaunākajām pārmaiņām elektronisko sakaru jomā, apliecinot IST nozīmīgumu izaugsmes un konkurētspējas Eiropas nodrošināšanā;

8.

Padomes 2004. gada 8. marta secinājumus par vidusposma pārskatu rīcības plānam “e-Eiropa 2005”, apliecinot “e-Eiropas 2005” mērķu nozīmību saistībā ar paplašināšanos;

9.

Padomes 2004. gada 10. jūnija secinājumus paredzot pārskatīt “e-Eiropas 2005” rīcības plānu un valstu platjoslu interneta piekļuves stratēģijas;

10.

2004. gada 4. – 5. novembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumiem, kuros atzinīgi vērtēts Kok kunga vadītā Augsta līmeņa grupas ziņojums;

11.

2004. gada 29. un 30. septembra augsta līmeņa sanāksmes dotās ievirzes par ieskatu IST nākotnē.

1.

Lai palīdzētu sasniegt Lisabonas 2000. gada martā nospraustos mērķus Eiropas un dalībvalstu līmenī noteikti ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jāuzlabo politika veicinot IST pārņemšanu un ieviešanu visā sabiedrībā;

2.

IST joma, arī informācijas tehnoloģijas, elektroniski sakari un audiovizuālā rūpniecība pati par sevi ir nozīmīga ekonomikas nozare ar lielu nākotnes izaugsmes potenciālu, un tā ietekmē gandrīz visas tautsaimniecības nozares;

3.

IST izmantošana tieši un būtiski ietekmē uz Eiropas ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju;

4.

IST ir vērtīgs līdzeklis ar ko stimulē gan sociālo un ģeogrāfisko kohēziju, gan pilsonību integrētā Eiropā, kā arī kultūras identitāti, sabiedrības integrāciju un daudzvalodību, un stiprinātu pārskatāmību un sabiedrības līdzdalību;

5.

pilnīga un vienota IST politika, radot darbavietas, kas prasa augstu kvalifikāciju, uzlabojot vispārējos ekonomiskos sasniegumus, modernizējot sabiedriskos pakalpojumus un sekmējot modernus uzņēmējdarbības procesus tiklab valsts kā privātā sektorā, var būtiski veicināt ES izaugsmi, ražīgumu un konkurētspēju;

6.

lai spētu apzināt jaunākās attīstības tendences IST jomā, politika būtu jāizstrādā nepārtrauktā valsts iestāžu, privātā sektora un citu iesaistīto pušu dialogā;

7.

strauji augoša un arvien prasīgāka globālā tirgus apstākļos novatoriska un konkurētspējīga IST joma dotu labumu Eiropas Savienībai.

—

radīt labvēlīgu vidi zinātnei, finansēm un uzņēmējdarbībai, stiprinot Eiropas pārākumu zinātnes pētniecībā un attīstībā, turpināt gan valsts, gan privātā sektorā investēt kvalitatīvā IST pētniecībā un tehnoloģijas attīstībā;

—

veicināt labvēlīgu vidi, kas stimulē brīvu zināšanu un jaunievedumu pieplūdi un kurā pētījuma rezultātus pārveidot lietojumprogrammās un ražojumos ar pievienotu vērtību;

—

lai izmantotu IST potenciālu, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos veicināt efektīvu jauno elektronisku darījumu pārņemšanu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu.

—

Inter alia, vairojot sapratni par IST potenciālajiem labumiem un sekmējot nepārtrauktu lietotājiem draudzīgu tehnoloģiju uzlabošanu un tādējādi inter alia risinot “digitālās” plaisas problēmu, veicināt vispārēju IST pakalpojumu piekļuvi un pieejamību;

—

atbalstīt dažādus pasākumus, piemēram, e-mācības, vispārēju e-iemaņu attīstīšanu, jo īpaši, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, dzimuma atšķirības un etniskās un sociālās izcelsmes atšķirības, lai viņi pilnībā varētu izmantot iespējas, ko dod informācijas sabiedrība;

—

turpināt IST integrēt darbavietās tādējādi, lai celtu darba ražīgumu un kvalitāti, kā arī pastiprināti uzsvērt IST aspektu mācību procesos;

—

rast stratēģiskus risinājumus darba migrācijas jautājumam, arī izmantojot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas apvienojot mobilitāti ar drošību darba tirgū.

—

jo īpaši, stimulējot sadarbību un apmaiņu ar labāko pieredzi, vajadzības gadījumā vienoties Eiropas līmenī par integrētu pieeju e-pārvaldes lietojumprogrammu izmantošanā un īstenot to;

—

ņemot vērā vajadzību pēc organizatoriskiem pielāgojumiem izvērst plašu pieeju IST, un izmantot IST potenciālu, lai panāktu labāk funkcionējošu un efektīvāku valsts sektoru, reizē piemērojot tiešsaistes pakalpojumus uzņēmumu un pilsoņu vajadzībām un samazinot administratīvo slogu, kā arī visnotaļ ņemot vērā vajadzību pēc pārrobežu pakalpojumiem Eiropā;

—

lai optimizētu slimnieku ārstēšanu un aprūpi un pievēršot īpašu uzmanību standartizācijas un mijdarbības jautājumiem, attīstīt Eiropas mēroga pakalpojumus e-veselības jomā.

—

Veicināt daudzveidīga un radoša satura attīstību un izplatību, piemēram, sekmējot valsts sektora informācijas vairākkārtēju izmantošanu;

—

vajadzības gadījumā likvidēt šķēršļus satura pieejamībai dažādās platformās, piemēram, veicinot praktisku risinājumu meklējumus digitālo tiesību pārvaldības jomā;

—

veicinot tādas labvēlīgas normatīvas vides radīšanu, kas ņemtu vērā jaunākās attīstības tendences, piemēram tehnoloģijas jauninājumus, atbalstīt jaunu pakalpojumu rašanos paplašinātā iekšējā tirgū;

—

Atbildot uz to, ka pieaug uz IST bāzētu lietojumprogrammu daudzums, radīt nozarei un valsts sektoram labvēlīgu vidi, lai tie gan Eiropā, gan pasaulē izstrādātu efektīvus un savstarpēji izmantojamus risinājumus, jo īpaši elektroniskiem maksājumiem, autenticēšanai, identitātes izmantošanai, kā arī drošībai.

—

Stimulējot konkurenci, investīcijas un jauninājumus, nodrošināt konsekventu un efektīvu normatīvo vidi elektroniskiem sakariem;

—

atbalstīt atvērtu standartu attīstību un izmantojumu, un stiprināt tīklu un pakalpojumu savietojamību;

—

ņemot vērā tehnoloģiskas neitralitātes principu, atbalstīt plašāku platjoslu izmantošanu un pieejamību, jo īpaši, atbalstot konkurējošas platformas un savietojamus tīklus;

—

turpināt vērtēt dažādus modeļus frekvenču pārvaldīšanai, lai arvien elastīgāk un efektīvāk izmantotu frekvences Eiropā un pasaulē, ņemot vērā jaunu un novatorisku tehnoloģiju un tirgus mehānismam piemērojamu metodoloģiju attīstību.

—

lai vēl vairāk palielinātu tīklu un informācijas drošības kultūru, tādējādi veicinot uzticamus un efektīvus elektroniskos sakarus, kā arī palīdzētu attīstīt drošus Eiropas pakalpojumus, izstrādāt vienotu pieeju visiem būtiskiem ar drošību saistītiem jautājumiem;

—

izstrādāt pasākumus nelegāla, kaitnieciska un nelūgta satura apkarošanai internetā, pievēršot uzmanību, jo īpaši, ja runa ir par bērniem, kā arī surogātpastu, sadarbībā ar visām ieinteresētām pusēm, arī starptautiskā līmenī,;

—

nodrošināt pienācīgu tīklu un informācijas drošības līmeni, lai varētu ieviest un izmantot jaunus pakalpojumus, kā arī no IST atkarīgu infrastruktūru pienācīgai funkcionēšanai, ņemot vērā uzticamības un slepenības aspektus.

1.

ņemot vērā pašreizējās un paredzamās tehnoloģiju un tirgus attīstības tendences, turpināt uzraudzīt normatīvo struktūru un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem, lai uzturētu pienācīgu normatīvo vidi, kas veicina efektīvu konkurenci un veicina investīciju pieaugumu, jauninājumus, jaunus pakalpojumus un mazākas cenas;

2.

analizēt IST jomas konkurētspēju un, ņemot vērā IST ietekmi uz Eiropas ekonomiku, sākt gatavoties darbiem, kas jāveic pēc rīcības plāna “e-Eiropa 2005”, kam būtu jākļūst par būtisku jaunās darbakartības “Informācijas sabiedrība 2010” sastāvdaļu;

3.

atzīt IST nozīmīgumu plānotajā priekšlikumā nākamai pētniecības pamatprogrammai.