29.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/22

(1)

Eiropadome 2001. gada 21. septembra ārkārtas sanāksmē apliecināja, ka terorisms ir nopietna pasaules un Eiropas problēma, un terorisma apkarošanai būtu jābūt prioritāram Eiropas Savienības mērķim.

(2)

Eiropadome 2001. gada 19. oktobrī apliecināja, ka ir apņēmības pilna cīnīties pret terorismu jebkurā tā izpausmē, jebkurā pasaules vietā, un turpinās darīt visu, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības koalīciju, apkarojot terorismu jebkādā izpausmē un formā, piemēram, pastiprinot sadarbību starp operatīvajiem dienestiem, kas ir atbildīgi par terorisma apkarošanu: Eiropolu, Eurojust, izlūkdienestiem, policijas spēkiem un tiesu iestādēm.

(3)

Terorisma apkarošanā ir būtiski, lai attiecīgiem dienestiem to jomās būtu pēc iespējas pilnīgāka un jaunāka informācija. Specializētiem dalībvalstu dienestiem, tiesu iestādēm un attiecīgām Eiropas Savienības struktūrām, piemēram, Eiropolam un Eurojust informācija ir obligāti vajadzīga, lai varētu veikt uzticētos pienākumus.

(4)

Padomes Lēmums 2003/48/TI (2002. gada 19. decembris) par īpašu pasākumu piemērošanu policijas un tiesu iestāžu sadarbībā, lai apkarotu terorismu saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 4. pantu (2) ir liels solis uz priekšu. Terorisma draudu pastāvēšana, kā arī šīs parādības sarežģītība rada vajadzību pēc aizvien plašākas informācijas apmaiņas. Informācijas apmaiņa jāizmanto visās kriminālprocesa stadijās, arī tiesu spriedumos, un attiecībā pret visām personām un juridiskām personām, grupām vai subjektiem, attiecībā uz kuriem notiek lietas izmeklēšana, tiesvedība vai kas notiesāti saistībā ar teroristu nodarījumiem.

(5)

Tā kā dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķi, un tādējādi to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(6)

Informācijas apmaiņā šis lēmums neskar būtiskas valstu drošības intereses un tam nevajadzētu apdraudēt personu drošību vai konkrētas izlūkošanas darbības valsts drošības jomā, vai traucēt konkrētu lietu izmeklēšanu.

(7)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

“teroristu nodarījumi” ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti 1., 2. un 3. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (3);

b)

“Eiropola konvencija”ir 1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi (4);

c)

“Eurojust lēmums” ir Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (5);

d)

“grupa vai vienība” ir “teroristu grupas” Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/475/TI 2. panta nozīmē un Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (6) pielikumā uzskaitītās grupas un vienības.

a)

Eiropolu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un Eiropola Konvenciju – apstrādei un

b)

Eurojust saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un, ja Eurojust lēmums to ļauj – lai Eurojust varētu veikt tam uzticētos uzdevumus.

a)

dati, ar ko identificē attiecīgo personu, grupu vai vienību;

b)

kādus nodarījumus izmeklē un kādi ir konkrēti to izdarīšanas apstākļi;

c)

kāds ir attiecīgais likumpārkāpums;

d)

kāda ir saistība ar citām attiecīgām lietām;

e)

sakaru tehnoloģiju izmantojums;

f)

kādus draudus rada to rīcībā esoši masu iznīcināšanas ieroči.

a)

dati, ar ko identificē personu, grupu vai vienību, kas ir kriminālizmeklēšanas vai kriminālvajāšanas objekts;

b)

kāds ir attiecīgais likumpārkāpums, un konkrēti tā izdarīšanas apstākļi;

c)

informācija par tiesas pieņemtiem galīgiem spriedumiem par teroristu nodarījumiem un konkrētiem šo pārkāpumu izdarīšanas apstākļiem;

d)

kāda ir saistība ar citām attiecīgām lietām;

e)

tiesiskās palīdzības lūgumi, arī tiesiskas palīdzības pieprasījumi, kas adresēti citai dalībvalstij vai ko iesniegusi cita dalībvalsts, kā arī atbildes uz tiem.