29.12.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2252/2004

(2004. gada 13. decembris)

par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā ir apliecinājusi, ka Eiropas Savienībā vajadzīga vienota pieeja biometriskiem identifikatoriem vai biometriskiem datiem trešo valstu pilsoņiem izdotos dokumentos, Eiropas Savienības pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (VIS un SIS II).

(2)

Ar 2000. gada 17. oktobrī Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju tika ieviesti minimālie drošības standarti pasēm (3). Šobrīd lietderīgi atjaunināt šo rezolūciju ar pasākumiem Kopienas līmenī, lai panāktu uzlabotus saskaņotus drošības standartus pasēm un ceļošanas dokumentiem, aizsargājot tos pret viltošanu. Tajā pašā laikā pasē vai ceļošanas dokumentā būtu jāiekļauj biometriski identifikatori, lai radītu uzticamu saikni starp dokumenta īsto turētāju un dokumentu.

(3)

Drošības elementu saskaņošana un biometrisku identifikatoru iekļaušana ir svarīgs solis pretim jaunu elementu izmantošanai, ņemot vērā turpmāko notikumu attīstību Eiropā, kas ceļošanas dokumentu padarīs drošāku un nodrošinās uzticamāku saikni starp dokumenta turētāju un pasi vai ceļošanas dokumentu, tādējādi sniedzot svarīgu ieguldījumu dokumentu aizsardzības nodrošināšanā pret to izmantošanu krāpnieciskos nolūkos. Būtu jāņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) priekšraksti, un jo īpaši tie, kas izklāstīti dokumentā Nr. 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem.

(4)

Šī regula paredzēta vienīgi drošības elementu saskaņošanai, tostarp dalībvalstu pasu un ceļošanas dokumentu biometrisko identifikatoru saskaņošanai. Iestāžu un struktūru izraudzīšanās, kam ir atļauta pieeja datiem, kuri atrodas dokumenta informācijas nesējā, ir nosakāma ar valstu tiesību aktiem, ievērojot jebkurus atbilstīgus Kopienas tiesību aktus, Eiropas Savienības tiesību aktus vai starptautiskus nolīgumus.

(5)

Šajā regulā būtu jāizklāsta tikai tās specifikācijas, kas nav slepenas. Šīs specifikācijas jāpapildina ar specifikācijām, kas var palikt slepenas, lai novērstu iespējamu viltošanu un falsificēšanu. Šādi papildu tehniski priekšraksti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(6)	Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas nodibināta saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (5).

(7)

Lai nodrošinātu to, ka minētā informācija nav pieejama vairāk personām nekā tas vajadzīgs, būtu arī svarīgi, lai katra dalībvalsts izraudzītos tikai vienu struktūru, kas būtu atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu izgatavošanu, dalībvalstīm paturot tiesības vajadzības gadījumā šo struktūru aizstāt ar citu. Katrai dalībvalstij drošības apsvērumu dēļ būtu jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm šīs kompetentās iestādes nosaukumu.

(8)

Attiecībā uz personas datiem, kas jāapstrādā pasu un ceļošanas dokumentu sakarā, spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6). Būtu jānodrošina, lai pasē neglabātos nekāda papildu informācija, ja regulā vai tās pielikumā tas nav paredzēts, vai arī, ja tas nav minēts attiecīgajā ceļošanas dokumentā.

(9)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu galveno mērķi – ieviest kopējus drošības standartus un savstarpēji savietojamus biometriskus identifikatorus – ir nepieciešami un lietderīgi izstrādāt noteikumus visām dalībvalstīm, kas ievieš Konvenciju par 1985. gada 14. jūnija Šengenas līguma īstenošanu (7). Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šī regula neparedz vairāk, nekā nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā neuzliek saistības un nav tai jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula tiecas papildināt Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas trešās daļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, pieņem lēmumu, vai tā ieviesīs to savos tiesību aktos.

(11)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(12)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tādējādi Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā, kā to paredz Eiropas Savienības Padomes noslēgtais Nolīgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (10) tādās jomās, kas minētas 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (11).

(14)

Attiecībā uz Šveici šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), un attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumos par minētā Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (13),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem minimālajiem drošības standartiem.

2.   Pasēs un ceļojuma dokumentos iestrādā informācijas nesēju, kurā ir sejas attēls. Dalībvalstis arī iekļauj pirkstu nospiedumus savstarpēji savietojamos formātos. Dati ir aizsargāti, un informācijas nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

3.   Šī regula attiecas uz dalībvalstu izdotām pasēm un ceļošanas dokumentiem. Tā neattiecas uz identifikācijas kartēm, ko dalībvalstis izdod saviem valsts piederīgajiem, vai pagaidu pasēm un pagaidu ceļošanas dokumentiem, kuru derīguma termiņš ir 12 mēneši vai mazāk.

2. pants

Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru pasēm un ceļošanas dokumentiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	papildu drošības elementi un prasības, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;

b)	biometrisko elementu tehniskās specifikācijas un to aizsardzība, to skaitā neatļautas pieejas novēršana;

c)	kvalitātes prasības un kopīgu standartu prasības, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem.

3. pants

1.   Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, ko atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.

2.   Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu drukāšanu. Tā Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu attiecīgās struktūras nosaukumu. Vienu un to pašu struktūru var izraudzīties divas vai vairākas dalībvalstis. Katra dalībvalsts ir tiesīga mainīt izraudzīto struktūru. Tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4. pants

1.   Neskarot datu aizsardzības noteikumus, personai, kam izdota pase vai ceļošanas dokuments, ir tiesības pārbaudīt pasē vai ceļošanas dokumentā uzrādītos personas datus un vajadzības gadījumā lūgt tos labot vai dzēst.

2.   Pasē vai ceļošanas dokumentā neiekļauj nekādu informāciju mašīnlasāmā formā, ja tā nav paredzēta šajā regulā vai tās pielikumā vai arī ja dokumenta izdevēja dalībvalsts to nav minējusi pasē vai ceļošanas dokumentā saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

3.   Piemērojot šo regulu, biometriskos elementus pasēs un ceļošanas dokumentos izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu

a)	dokumenta autentiskumu;

b)	dokumenta turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, ja pases vai ceļošanas dokumenta uzrādīšana ir noteikta ar likumu.

5. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. panta 2. punktu.

2.   Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis piemēro šo regulu:

a)	attiecībā uz sejas attēlu – vēlākais 18 mēnešu laikā;

b)	attiecībā uz pirkstu nospiedumiem – vēlākais 36 mēnešu laikā

pēc tam, kad pieņemti 2. pantā minētie pasākumi. Taču tas neietekmē jau izdoto pasu un ceļošanas dokumentu derīgumu.

---

(1)  OV C 98, 23.4.2004., 39. lpp.

(2)  2004. gada 2. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV C 310, 28.10.2000., 1. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

(8)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(9)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(10)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(11)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(12)  Padomes dok. 13054/04, pieejams: http://register.consilium.eu.int

(13)  Padomes dok. 13464/04 un 13466/04, pieejams: http://register.consilium.eu.int

---

PIELIKUMS

MINIMĀLIE DROŠĪBAS STANDARTI DALĪBVALSTU IZDOTĀM PASĒM UN CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM

Ievads

Šajā pielikumā noteikts minimālais drošības līmenis, kas jānodrošina dalībvalstu pasēm un ceļošanas dokumentiem. Pielikuma noteikumi galvenokārt attiecas uz personas datu lapu. Vispārīgie drošības elementi attiecas arī uz pārējām pases un ceļošanas dokumentu daļām.

Personas datu lapu var veidot dažādi pamatmateriāli. Šajā pielikumā ir noteikts minimālais drošības līmenis specifiskajam izmantotajam materiālam.

1.   Materiāli

Papīrs, ko izmanto tām pases vai ceļošanas dokumenta sastāvdaļām, kurās uzrādīti galvenie personas dati vai citi dati, atbilst šādām minimālajām prasībām:

—	bez optiskiem balinātājiem,

—	ar divu toņu ūdenszīmēm,

—	ar aizsardzības reaģentiem, kas pasargā no mēģinājumiem ķīmiski kodināt datus,

—	ar krāsainām aizsargšķiedrām (daļēji – redzamām un daļēji – luminiscējošām ultravioletajā (UV) gaismā vai neredzamām un luminiscējošam vismaz divās krāsās),

—	ieteicams izmantot UV gaismā luminiscējošas planšetes (obligātas uzlīmēm),

—	ieteicams izmantot aizsargjoslas.

Ja personas datu lapa ir uzlīmes formā, tad papīrā, ko izmanto šai lapai, ūdenszīmi var neiestrādāt. Papīrā, ko izmanto pases vai ceļošanas dokumenta vāku iekšpusei, arī var neiestrādāt ūdenszīmi. Aizsardzības reaģenti vāku iekšpusē jāiestrādā tikai tad, ja personas datus izvieto vāku iekšpusē.

Iesiešanas diegam jābūt aizsargātam pret nomaiņu.

Ja personas datu ierakstiem pasē vai ceļošanas dokumentā paredzētā karte ir pilnībā izgatavota no sintētiska materiāla, tajā parasti nevar iestrādāt autentiskuma elementus, kādus izmanto pases vai ceļošanas dokumenta papīrā. Uzlīmju un karšu gadījumā drošības elementu trūkumu šajos materiālos kompensē ar drošiem iespiešanas paņēmieniem, pretkopēšanas līdzekļu izmantošanu vai izgatavošanas paņēmieniem atbilstīgi 3., 4., un 5. iedaļai, ievērojot šajā pielikumā noteiktos minimālos standartus vai vēl stingrākas prasības.

2.   Personas datu lapa

Pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļai (mašīnlasāmas pases), un to izdošanas veids atbilst minētajā dokumentā noteiktajiem priekšrakstiem mašīnlasāmām pasēm.

Šajā lapā iekļauts arī pases turētāja attēls, un to nepiestiprina pie personas datu lapas materiāla, bet iestrādā tajā, izmantojot pasu izdošanas paņēmienus, kas minēti 5. iedaļā.

Personas datus ieraksta nākamajā lappusē pēc pases vai ceļošanas dokumenta titullapas. Jebkurā gadījumā personas datu ierakstam vairs nedrīkst izmantot vāka lappusi.

Personas datu lapas izkārtojums ir tāds, lai tas būtu atšķirīgs no pārējām pases lappusēm.

3.   Iespiešanas tehniskie paņēmieni

Izmanto šādus iespiešanas tehniskos paņēmienus.

A.

Fona apdrukā: — divu toņu giljoša elementus vai līdzvērtīgas struktūras, — varavīksnes iespiedumu, ja iespējams, ar luminiscējošu krāsojumu, — UV-gaismā luminiscējošu vairākslāņu apdruku, — motīvus, kas efektīvi novērš viltojumus un atdarinājumus (jo īpaši personas datu lapā), pēc izvēles izmantojot arī mikroiespiedumu, — uz pases vai ceļošanas dokumenta papīra lapām un uzlīmēm jāizmanto krāsas, kas reaģē uz ķīmisku iedarbību, — ja pases vai ceļošanas dokumenta papīrs ir labi aizsargāts pret viltošanu, reaģējošu krāsu lietošana nav obligāta.

B.	Pārējā apdrukā: pārējās pases lapās iekļauj mikroiespiedumu (ja tas jau nav izmantots fona apdrukā).

C.

Numerācijā: visās pases vai ceļošanas dokumenta iekšlapās būtu jāiespiež unikāls dokumenta numurs (ja iespējams, izmantojot īpaša stila vai šrifta burtus vai ciparus un UV-gaismā luminiscējošu krāsu), jāperforē vai, pasu karšu gadījumā, tas būtu jāiestrādā ar to pašu paņēmienu kā personas datu lapā. Ir ieteicams, lai pasu kartēs unikālais dokumenta numurs būtu redzams no abām pusēm. Ja personas datiem izmanto uzlīmi, unikālais dokumenta numurs būtu jādrukā ar luminiscējošu krāsu, un obligāti jālieto īpaša stila vai šrifta burti vai cipari. Ja personas datus izvieto uz uzlīmēm vai iekšlapām no nelaminēta papīra, tad papildus izmanto arī dobspiedi, kas dod latenta attēla efektu, kā arī mikrotekstu un optiski mainīgus rekvizītus un DOML (difraktīvus optiski mainīgus līdzekļus). Optiski mainīgus papildu aizsardzības līdzekļus izmanto arī pasu kartēm, kuras pilnībā izgatavotas no sintētiska materiāla, – vismaz lietojot DOML vai līdzvērtīgus līdzekļus.

4.   Aizsardzība pret kopēšanu

Personas datu lapā izmanto optiski mainīgus līdzekļus (OML) vai līdzvērtīgus līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu identifikācijas līmeni un aizsardzību, kādu pašlaik izmanto vienotajai vīzu formai, un tiem ir difraktīva struktūra, kas, aplūkojot no dažādiem leņķiem, izskatās dažādi (DOML), un to iestrādā, karsti laminējot vai laminējot ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai kā OML pārklājumu, vai uz uzlīmēm vai nelaminēta papīra lapas iekšpusē iestrādājot kā metalizētus vai daļēji demetalizētus OML (ar dobspiedes apdruku) vai līdzvērtīgus līdzekļus.

OML būtu jāiestrādā dokumenta struktūras kārtā, efektīvi aizsargājot dokumentus pret viltošanu un atdarināšanu. No papīra izgatavotos dokumentos tiem būtu jābūt integrētiem cik iespējams plašākā virsmā karsti laminētiem vai laminētiem ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai izmantotiem kā aizsardzības pārklājumam, kā aprakstīts šā pielikuma 5. iedaļā. No sintētiska materiāla izgatavotos dokumentos tos vajadzētu iestrādāt kartes slāņos tik plašā virsmā, cik vien iespējams.

Ja sintētiska materiāla kartes personalizē ar lāzergravēšanas paņēmienu un tajās iekļauj optiski mainīgus lāzergravētus līdzekļus, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

Ja personas datu lapa ir no papīra, kas no abām pusēm pārklāts ar sintētisku materiālu, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

5.    Izdošanas paņēmieni

Lai nodrošinātu pases vai ceļošanas dokumenta datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas un falsificēšanas mēģinājumiem, personas datus, arī dokumenta turētāja attēlu, turētāja parakstu un informāciju par dokumenta izdošanu iestrādā dokumenta pamatmateriālos. Parastās metodes fotoattēlu piestiprināšanai vairs nelieto.

Var izmantot šādus izdošanas paņēmienus:

—	lāzerdruku,

—	termopārnesi,

—	strūklas druku,

—	fotoprocesu,

—	lāzergravēšanu, kas faktiski iesniedzas tajos kartes slāņos, kuros iestrādāti aizsardzības līdzekļi.

Lai nodrošinātu personas datu un izdošanas datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas mēģinājumiem, obligāta ir karstā laminēšana vai līdzvērtīga veida laminēšana (cik vien iespējams, plānā kārtā), obligāti ar pretkopēšanas līdzekļiem, ja izmanto lāzerdrukas, termopārneses vai fotoprocesa paņēmienu.

Ceļošanas dokumentus izdod mašīnlasāmā formā. Personas datu lapas izvietojumā ievēro ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā sniegtās specifikācijas, un izgatavošanas procedūras ir tādas, kas atbilst minētajā dokumentā paredzētajām specifikācijām attiecībā uz mašīnlasāmiem dokumentiem.

---