22.9.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/6

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1653/2004

(2004. gada 21. septembris)

par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 19. decembra Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Padomes atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 noteikti statūti atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūrām Kopienas programmu pārvaldei, kuru izveide tika uzticēta Komisijai.

(2)

Izpildu aģentūras (turpmāk tekstā “aģentūras”) būs juridiskas personas ar savu darbībai paredzēto budžetu, kura izpildi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 15. pantu regulē šī finanšu tipa regula. Tomēr, ja Komisija aģentūrām uztic operatīvo kredītu budžeta izpildes uzdevumus attiecībā uz Kopienas programmām, šie kredīti paliek iekļauti kopējā budžetā, un tos regulē 2002. gada 25. jūnija Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu reglamentāciju, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk tekstā “kopējā finanšu regula”).

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 15. pantu ar izpildu aģentūru darbības budžetu tiek segti izpildu aģentūru izdevumi, kas saistīti ar aktivitātēm finansu gadā.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 ir jāpieņem finanšu tipa regula, kuru aģentūrām jāpiemēro to darbības kredītu izpildē, un tās saturam jābūt pēc iespējas tuvākam kopējai finanšu regulai. Ja ar finanšu tipa regulu nav speciāli noteikti noteikumi, ir piemērojama kopējā finanšu regula un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (3), kas nosaka Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 izpildes modalitātes, kas piemērojamas Eiropas Kopienas vispārējam budžetam.

(5)	Jāatgādina par budžeta pamata tiesību ievērošanu (vienotība, universālums, specializācija un ik gada), kā arī budžeta patiesības, līdzsvara, konta vienotības, pareizas finansu vadības un caurspīdīguma principu ievērošanu.

(6)	Kas attiecas uz personālu, aģentūrām ir jānošķir darba vietas uz laiku, kas ir par pamatu personāla tabulas sastādīšanai, ko apstiprina budžeta iestāde, un kredīti, kas ļauj atlīdzināt citu darbinieku kategorijas, kuri pieņemti darbā uz pagarināma līguma pamata.

(7)	Kas attiecas uz finanšu dalībpersonām, ir jādefinē grāmatveža un aģentūras kredītrīkotāja kompetences un atbildības, kuriem ir jābūt ierēdņiem, kas pakļauti Eiropas Kopienas ierēdņa statusam, kā arī nosacījumus, kādos aģentūras kredītrīkotājs var deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras.

(8)	Aģentūras kredītrīkotājam ir jāpiešķir plaša vadības autonomija. Kas attiecas uz naudas pārskaitījumu režīmu, viņam jābūt piešķirtai pilnīgai rīcības brīvībai ar nosacījumu informēt vadības komiteju, kura to var apstrīdēt viena mēneša laikā.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 20. panta 2. punktu iekšējā auditora pienākumus aģentūrā pilda Komisijas iekšējais auditors. Komisijas iekšējam auditoram attiecībā uz izpildu aģentūrām jāpilda tie paši pienākumi, kurus viņam ir piešķīrusi kopējā finanšu regula attiecībā uz Komisijas dienestiem. Tāpat kā kredītrīkotājam Komisijas ietvaros, tāpat aģentūras kredītrīkotājam, veicot iekšējo auditu, jāveic padomdevēja funkcijas risku pārvaldē.

(10)	Katrā izpildu aģentūrā tiek sastādīts darbības budžeta, rēķinu uzrādīšanas un parādu atlaišanas kalendārs, ievērojot Regulas (EK) Nr. 58/2003 priekšrakstus un kopējo finanšu regulu. Parādu atlaišanas no izpildu aģentūru darbības budžeta iestādei jābūt tai pašai, kas ir vispārējam budžetam.

(11)	Grāmatvedības noteikumiem, kurus piemēro aģentūras, jābūt konsolidētiem ar Komisijas kontiem. Tos jāpieņem Komisijas grāmatvedim pēc analoģijas ar kopējās finanšu regulas 133. pantu. Revīzijas palāta nodrošinās aģentūras kontu kontroli.

(12)	Ir lietderīgi, ja kopējās finanšu regulas 66. panta 4. punktā paredzētā instance, ko iecēlusi Komisija nelikumību novērtēšanai, varētu būt tā pati, pie kuras griežas katra aģentūra, lai pret veiktajām novērtēšanām būtu vienāda attieksme.

(13)	Darbības budžetā aģentūrām ir jāievēro tās pašas prasības, kā Komisijai attiecībā uz publiskajiem piedāvājumiem, kas tiek veikti pašu interesēs. Šajā sakarā pietiek ar atsaukšanos uz kopējo finanšu regulu.

(14)	Nepieciešams paredzēt priekšrakstus subsīdiju piešķiršanas jomā, jo aģentūras nevar piešķirt subsīdijas no savas darbības budžeta, kurš nodrošina vienīgi ar tās administratīvo darbību saistītos izdevumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

MĒRĶIS

1. pants

Šī regula paredz galvenos noteikumus, kas piemērojami Regulā (EK) Nr. 58/2003 paredzēto aģentūru (turpmāk tekstā “aģentūras” vai “aģentūra”) darbības budžeta noteikšanai un izpildei (turpmāk tekstā “budžets”).

2. pants

Attiecībā uz visiem izpildu aģentūras darbības aspektiem, kurus tieši nenosaka šī regula, piemērojas mutatis mutandis Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk tekstā “kopējā finanšu regula”) un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 priekšraksti.

II   SADAĻA

BUDŽETU PRINCIPI

3. pants

Vadoties no šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, budžeta sagatavošana un izpilde notiek, ievērojot budžeta vienotības un patiesīguma, ik gada, līdzsvara, konta vienotības, universāluma, specializācijas, pareizas finansu vadības un caurspīdīguma principus.

1.   NODAĻA

Budžeta vienotības un patiesīguma princips

4. pants

Budžets ir darbība, kas katrā budžeta gadā paredz un atļauj aģentūrai paredzēto nepieciešamo ieņēmumu un izdevumu kopumu.

5. pants

Aģentūras ieņēmumus sastāda Komisijas piešķirtās subsīdijas un citi iespējamie ieņēmumi, tajā skaitā 15. pantā paredzētie ienākumi.

Izdevumus sastāda izdevumi, kas saistīti ar aģentūras darbību, ka arī vajadzības gadījumos izdevumi, kurus sedz ienākumi, kas iegūti saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

6. pants

Jebkurš ieņēmums un izdevums var tikt veikts vienīgi budžeta ietvaros.

No budžeta nevar tikt izsniegts neviens kredīts, vienīgi, ja tas atbilst izdevumam, kas atzīts par nepieciešamu.

Nevar tikt veikts vai norīkots neviens izdevums, kas nav saistīts ar atļauto kredītu no budžeta.

2.   NODAĻA

Ik gada princips

7. pants

Budžetā iekļautie kredīti ir atļauti finansu gada garumā, kas sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

Budžetā iekļautie kredīti ir nedalāmi kredīti.

No līgumiem izrietošie izdevumi par darbību, kas sedz periodus, pārkāpjot finansu gada garumu, saistīti vai nu ar telpu izmantošanu, vai ar aprīkojuma piegādi, un tiek atvilkti no tā gada budžeta, kurā tie tika veikti.

8. pants

Aģentūras ieņēmumi tiek ieskaitīti kontā finansu gada ietvaros, pamatojoties uz finansu gada laikā ieņemtajām summām. Tie ir par pamatu tāda paša lieluma kredītu izsniegšanai.

No gada budžeta izdalītie kredīti var tikt izmantoti vienīgi, lai segtu radušos izdevumus, un ir samaksājami šī finansu gada laikā, kā arī, lai segtu izdevumus, kas radušies ar iepriekšējā finansu gadā neizpildītajām saistībām.

9. pants

Līdz finansu gada beigām neiztērētie paredzētie kredīti ir anulējami.

Kredīti, kas atbilst pienākumam attiecībā uz pastāvīgiem līgumiem, finansu gada beigās tiek pārnesti vienīgi uz nākamo finansu gadu. Pārnestie un līdz finansu gada N+1 31. martam neizmantotie kredīti tiek automātiski anulēti. Grāmatvedība ļauj nošķirt pārnestos kredītus.

Kredīti, kas saistīti ar izdevumiem, saistītiem ar personālu, nevar tikt pārnesti.

Kredīti, kas pieejami uz 31. decembri kā ar 15. pantu noteiktie ieņēmumi, ir pārskaitāmi uz nākamo finansu gadu. Pieejamie kredīti, kas atbilst ieņēmumiem un ir pārskaitīti uz nākamā gada budžetu, ir iztērējami vispirms.

10. pants

Budžetā iekļautie kredīti var tikt piesaistīti, sākot ar 1. janvāri, tiklīdz budžets ir pieņemts.

Tomēr ar regulāro darbību saistītie izdevumi, sākot ar katra gada 15. novembri, var tikt veikti, lai segtu saistības, kas saistītas ar nākošajā finansu gadā paredzētajiem kredītiem. Šīs saistības nevar pārsniegt atbilstošā tekošā gada budžeta līnijā paredzēto kredītu ceturto daļu. Tie nevar būt virzīti uz jauniem izdevumiem, ja princips nebija atzīts pieņemtajā pēdējā budžetā.

Tomēr izdevumi, kas maksājami avansā, piemēram īres maksas, var būt par pamatu izmaksām, sākot no 1. decembra, no kredītiem, kas paredzēti nākošajam finansu gadam.

Ja budžets nav pieņemts līdz ar jaunā finansu gada sākumu, ar kopējo finanšu regulu tiek piemēroti mutatis mutandis pagaidu divpadsmit režīmi.

3.   NODAĻA

Līdzsvara princips

11. pants

Budžetā izdevumiem un ieņēmumiem jābūt līdzsvarā. Aģentūra nevar saņemt aizņēmumus.

Kredīti nevar pārsniegt 5. pantā paredzētās subsīdijas summu, ko palielinājuši piešķirtie ieņēmumi, kā arī citi 5. pantā paredzētie ieņēmumi.

12. pants

Ja 56. panta ietvaros paredzētā konta atlikums ir pozitīvs, tas atmaksājams Komisijai līdz subsīdijas noteiktajai summai, kas pārskaitīta tekošajā gada budžetā.

Starpība, kas radusies starp 5. pantā paredzēto subsīdiju un to, kas reāli pārskaitīta aģentūrai, ir anulējama.

4.   NODAĻA

Konta vienotības princips

13. pants

Budžets tiek sastādīts, pildīts un uzrādīts rēķinos eiro.

Tomēr grāmatvedības vajadzībām izpildu aģentūras grāmatvedis pamatotos gadījumos operācijas var veikt nacionālajās valūtās un vajadzības gadījumā, trešo valstu nacionālajās valūtās.

5.   NODAĻA

Universāluma princips

14. pants

Ienākumu kopums sedz izdevumu kopumu, izņemot ienākumus, kas paredzēti specifisku izdevumu nomaksai. Ienākumi un izdevumi tiek fiksēti, nenorādot saistības starp tiem pēc 16. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

Ieņēmumi, kas atbilst noteiktam mērķim, kā ieņēmumi no fondiem, subsīdijām, dāvinājumiem un novēlējumiem, kā arī ieņēmumiem no dalībvalstīm, trešām valstīm vai dažādām organizācijām sakarā ar programmu izpildi, kas finansētas no citiem avotiem, kas nav Eiropas Kopienas vispārējais budžets (turpmāk tekstā “vispārējais budžets”), sastāda ieņēmumus, kas novirzāmi dažādu specifisku izdevumu segšanai.

Novirzāmajiem ieņēmumiem ir jāsedz visi tiešie vai netiešie izdevumi, kas radušies darbības rezultātā vai paredzēti kādam noteiktam mērķim. Budžets paredz novirzāmo ieņēmumu kategoriju saņemšanas struktūru, un ja vien ir iespējams, arī to kopējo summu.

Vadības komiteja pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas pieņem lēmumu par visa veida dāvinājumu, novēlējumu un subsīdiju pieņemšanu no citiem avotiem, kas nav Kopiena.

16. pants

Aģentūrai piegādātās produkcijas vai sniegto pakalpojumu cenas tiek atvilktas no budžeta par to kopējo summu, izņemot nodokļus gadījumos, ja tie iekļauti fiskālajos izdevumos, kas ir par pamatu atmaksai vai nu no dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Kopienas protokolu par imunitātēm un privilēģijām, vai no dalībvalsts vai trešās valsts, pamatojoties uz citām spēkā esošajām konvencijām.

Valstu fiskālie izdevumi, kas iespējamā veidā radušies aģentūrai, pamatojoties uz šī panta pirmo daļu, uz laiku tiek ierakstīti gaidīšanas kontā līdz to būs atmaksājusi attiecīgā dalībvalsts. Iespējamais negatīvais konta atlikums budžetā tiek fiksēts kā izdevums.

6.   NODAĻA

Specializācijas princips

17. pants

Kredīti un to kopums ir specializēti sadaļās un nodaļās, nodaļas ir sadalītas pantos un punktos.

18. pants

Direktors pieņem lēmumu par kredītu pārskaitīšanu darbības budžeta ietvaros. Pirms tam viņš par to informē Komisiju un vadības komiteju, kuru rīcība ir viens mēnesis, lai iebilstu šiem pārskaitījumiem. Šim termiņam izbeidzoties, uzskatāms, ka viņi tos ir atbalstījuši.

Kredīti, kas atbilst novirzāmajiem ieņēmumiem, var būt pārskaitīti vienīgi tad, ja tiem saglabājas to novirzīšanas mērķis.

7.   NODAĻA

Pareizas finansu vadības princips

19. pants

1.   Budžeta kredīti izmantojami saskaņā ar pareizas finansu vadības principu, tas ir, saskaņā ar ekonomijas, iedarbīguma un efektivitātes principiem.

2.   Ekonomijas princips paredz, ka aģentūras līdzekļi, kas paredzēti tās aktivitāšu realizācijai, ir pieejami savlaicīgi piemērotākajā kvalitātē un daudzumā, un par vislabākajām cenām.

Iedarbīguma princips paredz vislabāko saikni starp ieguldītajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Efektivitātes princips paredz noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu. Šie rezultāti ir izvērtējami.

3.   Izpildu aģentūras ikgadējā darba programma, ko pieņēmusi vadības komiteja, satur detalizētus mērķus un sasniegumu indikatorus.

8.   NODAĻA

Caurspīdīguma princips

20. pants

Budžets tiek sastādīts, pildīts un uzrādīts rēķinos, ievērojot caurspīdīguma principu.

Pilnībā apstiprinātais budžets un pārskatītie budžeti, publicējami Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī divu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

III   SADAĻA

BUDŽETA SAGATAVOŠANA UN STRUKTŪRA

21. pants

Izpildu aģentūra, vēlākais katra gada 31. martā, nosūta Komisijai aģentūras direktora sagatavoto un vadības komitejas pieņemto stāvokli par prognozētajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī vispārējos virzienus, tos apstiprinot tāpat kā savu darba programmu.

Aģentūras paredzamajā ieņēmumu un izdevumu stāvoklī iekļaujami:

a)	tabula par personālu, norādot īstermiņa darba vietas, kuru aizpildīšana būs atkarīga no piešķirtā budžeta kredīta pakāpēm un kategorijām;

b)	personāla izmaiņu gadījumā, pamatojums, motivējot pieprasījumu pēc jaunām darba vietām;

c)	grāmatvedības trimestra prognoze par maksājumiem un iekasējumiem.

22. pants

Vispārējā budžeta pieņemšanas procedūras ietvaros Komisija budžeta iestādei nosūta aģentūras paredzamo stāvokli un piedāvā aģentūrai paredzamās subsīdijas lielumu un personāla skaitu, ko tā uzskata par nepieciešamu.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 13. pantā paredzēto procedūru, aģentūras darbības budžets var tikt pieņemts galīgā veidā vienīgi pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas.

Ievērojot 24. pantā paredzētos priekšrakstus, budžeta iestāde apstiprina visu aģentūru personāla tabulu, kā arī visa veida tajā izdarītās izmaiņas.

Pamatojoties uz 18. un 24. pantu, jebkura veida grozījumi budžetā, tajā skaitā personāla tabulā, ir par pamatu budžeta pārskatīšanai atbilstoši tai pašai procedūrai, kas paredzēta sākotnējam budžetam.

23. pants

Budžets sastāv no ieņēmumu stāvokļa un izdevumu stāvokļa. Ir jāparādās:

1)	ieņēmumu stāvoklī: a) aģentūras ieņēmumu prognozēm attiecīgajam finansu gadam; b) iepriekšējā finansu gada ieņēmumiem un n–2 finansu gada ieņēmumiem; c) attiecīgajiem komentāriem par katru ieņēmumu līniju;

2)	izdevumu stāvoklī: a) kredītiem par attiecīgo finansu gadu; b) kredītiem par iepriekšējo finansu gadu un kredītiem par finansu gadu n-2; c) attiecīgajiem komentāriem par katru apakšgrupu.

24. pants

1.   21. pantā paredzētā personāla tabula sastāv no finansu gada pieļaujamo darbinieku skaita, iepriekšējā finansu gada pieļaujamā darbinieku skaita, kā arī no reālā aizpildīto darba vietu skaita. Aģentūrai tas ir nepārkāpjams ierobežojums, neviens nevar tikt iecelts darbā, ja šis ierobežojums tiek pārsniegts.

Tomēr vadības komiteja personāla tabulā var veikt modifikācijas līdz 10 % no pieļaujamiem amatiem zemākiem par A3 pakāpi ar nosacījumu, ja tas neskar jau esošajam personālam paredzēto kredītu un iekļaujas personāla tabulā pieļaujamo amatu kopējā skaitā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta nosacījumiem, ar darbā pieņemšanas pilnvarām apveltītā iestāde var atļaut pildīt aktivitātes uz pusslodzi, saskaņā ar ierēdņu statūtu priekšrakstiem un citiem Eiropas Kopienas darbiniekiem piemērojamo režīmu (turpmāk tekstā “statūti”, un ir atmaksājamas.

IV   SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.   NODAĻA

Vispārējie nosacījumi

25. pants

Direktors pilda kredītrīkotāja funkcijas. Viņš ir statūtiem pakļauts ierēdnis. Viņš izpilda budžetu tā ieņēmumos un izdevumos saskaņā ar šo regulu, ar savu atbildību un ievērojot rīcībā esošo kredītu apjomus.

26. pants

Direktors savas budžeta izpildes pilnvaras var deleģēt aģentūras darbiniekiem, kas pakļauti statūtiem. Šie darbinieki var rīkoties vienīgi tiem piešķirto pilnvaru ietvaros.

27. pants

Jebkurai šīs sadaļas 2. nodaļā minētajai finanšu dalībpersonai ir aizliegts pieņemt jebkuru budžeta izpildes darbību, kā rezultātā ciestu aģentūras vai Kopienas intereses. Ja šāds gadījums ir noticis, attiecīgajai dalībpersonai ir pienākums to neturpināt un ziņot savai vadībai. Direktoram par to jāziņo vadības komitejai.

Interešu konflikts ir tajā gadījumā, ja budžeta izpildes finansu dalībpersonas vai iekšējā auditora nevērīgā izpilde un darbības mērķis ir izdarīts ģimenes motīvu, emocionālu, politisku vai nacionālu uzskatu, ekonomiskās ieinteresētības dēļ vai jebkuru citu motīvu dēļ, kuri ir pretrunā ar kopienas interesēm.

2.   NODAĻA

Finansu dalībpersonas

28. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nodalīti viens no otra un savā starpā nav saistīti.

29. pants

Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumiem un izdevumiem saskaņā ar pareizas finansu vadības principu un nodrošina likumību un vienmērīgumu. Par izdarītajām operācijām tas uzglabā apliecinošus dokumentus piecus gadus, skaitot no operācijas izpildes lēmuma pieņemšanas datuma.

Kredītrīkotājs saskaņā ar spēkā esošajām minimālajām normām, ko pieņēmusi Komisija attiecībā uz saviem dienestiem, un ņemot vērā specifiskos riskus, ar kuriem saistīta tā darba vide, ievieš organizatorisku struktūru, kā arī iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras, kas piemērotas tā pienākumu pildīšanai, tajā skaitā vajadzības gadījumiem ex post pārbaužu veikšanai.

Kredītrīkotājs, vadoties no tam piešķirto pienākumu rakstura un plašuma, dienestu ietvaros var ieviest ekspertīzes un padomes funkciju, kas paredzēta risku, kas saistīti ar viņa aktivitāšu pildīšanu, novērtējumam.

Pirms tiek dota atļauja veikt operāciju, tās finansu un operatīvos aspektus pārbauda no operācijas iniciatora darbinieka neatkarīgi darbinieki. Ex ante un ex post pārbaude un operācijas ierosināšana ir atsevišķas darbības.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 9. panta 7. punktu kredītrīkotājs par savu darbību atskaitās vadības komitejā, vēlākais, budžeta gada 15. martā, atskaiti iesniedzot gada aktivitāšu pārskata formā.

30. pants

Vadības komiteja ieceļ grāmatvedi, kas ir ierēdnis un ir pakļauts statūtiem, un viņa pienākumi ir:

a)	maksājumu, ieņēmumu un izdevumu iekasēšanas pareiza izpilde un konstatēto kredītu segšana;

b)	saskaņā ar VI sadaļu sagatavot aģentūras aprēķinus;

c)	saskaņā ar VI sadaļu pārvaldīt grāmatvedību;

d)	ieviest spēkā esošos noteikumus un metodes, kā arī grāmatvedības plānu saskaņā ar Komisijas grāmatveža pieņemtajiem priekšrakstiem;

e)	grāmatvedības vadība.

Grāmatvedis no kredītrīkotāja, kas garantē datu patiesumu, saņem visu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu aprēķinus par aģentūras mantu un budžeta izpildi.

Grāmatvedis ir vienīgais pilnvarotais kapitāla un vērtību pārvaldē. Viņš ir atbildīgs par to saglabāšanu.

3.   NODAĻA

Finansu dalībpersonu atbildība

31. pants

Jebkurš darbinieks, kura pienākumu veikšana saistīta ar finanšu vadību un operāciju kontroli, kas uzskata, ka viņa augstāk stāvošā priekšnieka lēmums, ko viņam uzlikts pildīt vai pieņemt, ir pretlikumīgs vai neatbilst pareizas finansu vadības principiem vai profesionālajiem noteikumiem, kas viņam ir jāievēro, par to rakstiskā veidā ziņo direktoram, bet direktora nereaģēšanas gadījumā - saprātīgā laika posmā 25. pantā paredzētajai instancei, kā arī vadības komitejai. Noziedzīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš par to informē ar spēkā esošo likumdošanu noteiktās iestādes un instances.

32. pants

Bez iespējamiem disciplinārajiem pārkāpumiem deleģētos kredītrīkotājus iestāde, kas viņiem piešķīrusi pilnvaras, ar motivētu lēmumu un pēc pārrunām ar tiem jebkurā brīdī uz laiku vai pavisam var atsaukt no tiem uzlikto pilnvaru pildīšanas. Direktors jebkurā brīdī var atsaukt savu piekrišanu specifisku pienākumu deleģēšanai.

Bez iespējamiem disciplinārajiem pārkāpumiem grāmatvedi jebkurā brīdī uz laiku vai pavisam vadības komiteja ar motivētu lēmumu un pēc pārrunām var atbrīvot no savu pienākumu pildīšanas. Tā ieceļ pagaidu grāmatvedi.

33. pants

Šīs nodaļas priekšraksti neparedz kriminālatbildību, kuru varētu piemērot attiecībā pret kredītrīkotāju, kā arī viņa pilnvarotajām personām apstākļos, kādus nosaka piemērojamā valsts likumdošana, kā arī spēkā esošie priekšraksti attiecībā uz Kopienas finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju attiecībā pret Kopienu vai dalībvalstu ierēdņiem.

Jebkurš kredītrīkotājs un grāmatvedis statūtos paredzētajos nosacījumos nes disciplināro un finansiālo atbildību. Noziedzīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, tiek informētas ar spēkā esošo likumdošanu noteiktās iestādes un instances.

34. pants

1.   Kredītrīkotājs statūtos paredzētajos nosacījumos ir finansiāli atbildīgs. Šajā sakarā viņam var tikt uzlikts pienākums pilnībā atmaksāt zaudējumu, kas izdarīts Kopienai sakarā ar personīgi pielaistajām nopietnajām kļūdām, kuras viņš izdarījis, pildot savus pienākumus vai sakarā ar tiem, īpaši, ja viņš konstatē tiesības uz piedzīšanu vai izdod piedzīšanas orderi, veic izdevumus vai paraksta maksājuma orderi, nesaskaņojot savu darbību ar šo regulu.

Tas ir tāpat, ja savas nopietnās profesionālās kļūdas dēļ viņš nesagatavo aktu, kas ir par pamatu parādsaistībām, vai bez attaisnojoša iemesla viņš neveic vai kavējas iekasēšanas orderu izsniegšanā, vai bez attaisnojoša iemesla viņš neveic vai kavējas maksājuma ordera izsniegšanā, kas aģentūrai var radīt civilatbildību attiecībā pret trešajām personām.

2.   Ja deleģētais kredītrīkotājs uzskata, ka viņam pildāmais lēmums ir saistīts ar nelikumībām vai ir pretrunā ar pareizas finansu vadības principiem, viņam par to rakstiski jāinformē amatpersona, kas viņam šīs pilnvaras ir deleģējusi. Ja šī amatpersona deleģētajam kredītrīkotājam rakstiski sniedz motivētu norādījumu augstāk minētā lēmuma izpildei, viņš, kas to izpilda, tiek atbrīvots no atbildības.

35. pants

1.   Saskaņā ar kopējās finanšu regulas 66. panta 4. punktu Komisijas ieceltā instance, kuras uzdevums ir noskaidrot finansu nelikumības un to iespējamās sekas, attiecībā pret aģentūru pilda tādas pašas kompetences, kādas tai ir piešķirtas attiecībā pret Komisijas dienestiem.

Pamatojoties uz šīs instances atzinumu, direktors pieņem lēmumu par disciplinārlietas vai lietas par finansu atbildību uzsākšanu. Ja šī instance ir atklājusi sistemātisku problēmu, tā nosūta Komisijas kredītrīkotājam un iekšējam auditoram ziņojumu un ar problēmas risināšanu saistītos ieteikumus. Ja šis atzinums apsūdz direktoru, instance to nosūta Komisijas iekšējam auditoram un vadības komitejai.

2.   Katram darbiniekam ir pienākums daļēji vai pilnīgi segt aģentūrai radīto kaitējumu, kas radies nopietnas profesionālās kļūdas dēļ, kas izdarīta savu pienākumu izpildē vai saistīta ar šo pienākumu izpildi. Pēc statūtos noteikto formalitāšu par disciplinārajiem jautājumiem izpildes, iestāde, kurai ir dotas nominācijas pilnvaras, pieņem motivētu lēmumu.

36. pants

Pēc statūtu nosacījumiem, par pārkāpumu, kas ir par pamatu grāmatveža disciplinārajai un finansu atbildībai, ir atzīstami sekojoši nodarījumi:

a)	kapitāla, vērtību un dokumentu, par kuru glabāšanu viņš ir atbildīgs, nozaudēšana vai sabojāšana, vai šādas nozaudēšanas vai sabojāšanas izraisīšana savas neizdarības dēļ;

b)	izmaiņu izdarīšana bankas kontos vai tekošajos darba kontos bez iepriekšējas paziņošanas par to kredītrīkotājam;

c)	tādu iekasēšanu un maksājumu izdarīšana, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu orderiem;

d)	attiecīgo ieņēmumu neiegrāmatošana.

4.   NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

37. pants

Jebkurš pasākums vai situācija, kura pēc sava rakstura rada vai modificē aģentūras parādsaistības, ir par pamatu, lai kompetentais kredītrīkotājs savlaicīgi veiktu attiecīgās prognozes.

38. pants

Parādsaistību konstatēšana ir darbība, kurā kredītrīkotājs:

a)	pārbauda debitora parādu esamību;

b)	noskaidro vai pārbauda parāda esamību un tā summu;

c)	pārbauda parāda prasības apstākļus.

Jebkurai likvīdai vai nomaksājamai parādsaistībai, kas ir konstatēta, jābūt fiksētai grāmatveža izsniegtajā iekasēšanas orderī, kam pievienota nota par debetu, kas nosūtāma debitoram. Šie divi dokumenti tiek sagatavoti un nosūtīti kompetentajam kredītrīkotājam.

Jebkura parādsaistība, kas nav atmaksāta līdz notā par debetu noteiktā termiņa beigām un nenodara kaitējumu regulas piemērojamiem līgumsaistību priekšrakstiem, saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 apliekama ar procentiem.

39. pants

Iekasēšanas rīkojums ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs grāmatvedim ar iekasēšanas ordera izsniegšanu dod norādījumu piedzīt parādsaistības, kuras viņš ir konstatējis.

Grāmatvedis pārņem kompetentā kredītrīkotāja iepriekš sagatavotos parādsaistību iekasēšanas orderus. Viņam ir pienākums pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aģentūras ieņēmumu atgriešanu, un sekot tās tiesību ievērošanai.

Summas, kas nav pilnībā samaksātas, ir iekasējamas pilnībā.

40. pants

Ja kompetentais kredītrīkotājs nolemj atteikties no konstatētās kredītsaistības atmaksāšanas, viņš pārliecinās, vai atteikums ir likumīgs un atbilst pareizas finansu vadības principam. Par savu nodomu atteikties no konstatētās kredītsaistības segšanas, viņš nosūta ziņojumu vadības komitejai. Šis atteikums konstatētās kredītsaistības segšanai tiek iesniegts kredītrīkotāja motivēta lēmuma veidā. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par 5 000 eiro. Atteikuma lēmumā tiek norādīti pieņemtie pasākumi parādsaistību piedzīšanai un likumdošanas elementi, uz kuriem tie ir pamatoti.

Kompetentais kredītrīkotājs konstatēto parādsaistību anulē, ja tiek atklāta kļūda tiesību piemērošanā vai fakts, kas atklāj, ka kredītsaistības nav pareizi konstatētas. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par 5 000 eiro. Šī anulēšana izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja adekvāti motivētu lēmumu.

Kompetentais kredītrīkotājs novienādo uz augšu vai uz leju konstatētās kredītsaistības summu gadījumā, ja faktiskās kļūdas atklāšana ir par pamatu kredītsaistības summas modifikācijai, neraugoties uz to, ka šāds labojums nenovēršas no tiesībām, kas ir labvēlīgas aģentūrai. Šo novienādošanu veic ar kompetentā kredītrīkotāja adekvāti motivētu lēmumu.

41. pants

Grāmatveža īstenotā parādsaistības piedzīšana ir par pamatu grāmatvedim kontos izdarīt attiecīgu ierakstu un informēt kompetento kredītrīkotāju. Par jebkuru skaidras naudas iemaksu kasē grāmatvedim jāizsniedz kvīts.

Ja notā par debetu noteiktā termiņa beigās parādsaistības nav nosegtas, grāmatvedis par to informē kompetento kredītrīkotāju un bez kavēšanās uzsāk piedzīšanas procedūru, izmantojot jebkura veida likumīgu ceļu, tajā skaitā, ja ir nepieciešams, kompensācijas veidu, un ja arī tas nav iespējams, ar piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Grāmatvedis, vadoties no parādsaistībām attiecībā pret aģentūru, attiecībā pret jebkuru debitoru, kuram pret aģentūru ir noteiktas, likvīdas un piedzenamas parādsaistības, veic piedzīšanu kompensācijas veidā.

42. pants

Grāmatvedis, saskaņojot ar kompetento kredītrīkotāju, maksāšanas termiņu var pagarināt vienīgi tajā gadījumā, ja par to iepriekš ir saņemts motivēts debitora lūgums, kā arī debitora apņemšanās nomaksāt procentus par visu viņam piešķirto laika periodu, sākot no sākotnējā termiņa beigu datuma, un, lai garantētu aģentūras tiesības, finansu garantija, kas segtu gan visu parāda summu, gan tā procentus.

5.   NODAĻA

Izdevumu operācijas

43. pants

Jebkurš izdevums ir par pamatu saistībām, izdevumu segšanām, rīkojumiem par nomaksu un maksājumiem.

44. pants

Par jebkuru pasākumu, kurš pēc sava rakstura var izraisīt apgrūtinājumu budžetam, kompetentajam kredītrīkotājam, noslēdzot juridiskās saistības attiecībā pret trešajām personām, vispirms jāveic budžeta saistības.

Individuālās juridiskās saistības, kas attiecas uz individuālajām vai prognozētajām budžeta saistībām, tiek noslēgtas vēlākais N gada 31. decembrī. No saldo, kas nav nosegts ar šo budžeta saistību juridisko saistību, atbrīvo kompetentais kredītrīkotājs.

45. pants

Pirms budžeta saistību pieņemšanas, kompetentais kredītrīkotājs pārliecinās par budžeta ieskaitījuma pareizumu, kredītu pieejamību un atbilstību izdevumiem attiecībā uz piemērojamiem priekšrakstiem, tajā skaitā, pareizas finansu vadības principu ievērošanu.

46. pants

Izdevuma segšana ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs pārbauda kreditora tiesību esamību, kredīta pieprasījuma apstākļus un noskaidro vai pārbauda kredīta reālo summu. Jebkura izdevumu segšana ir balstīta uz dokumentiem, kas apliecina kreditora tiesības.

Lēmums par izdevumu segšanu apstiprinās ar kompetentā kredītrīkotāja parakstu “apmaksāt”. Sistēmā, kas nav informatizēta, “apmaksāt” izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja zīmogu ar parakstu. Informācijas sistēmā “apmaksāt” izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja personīgās paroles apstiprināšanu.

47. pants

Izdevumu rīkojums ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs grāmatvedim ar maksājuma ordera izsniegšanu dod norādījumu nomaksāt izdevumus, par kuriem viņš ir izdarījis segšanu. Maksājuma orderi paraksta un atzīmē datumu kompetentais kredītrīkotājs, un vajadzības gadījumā tam ir pievienojams apliecinājums par 64. pantā paredzētās mantas pierakstu inventāram.

Pieejamā kapitāla ietvaros grāmatvedis nodrošina izdevumu samaksu.

48. pants

Izdevumu segšanas, rīkojumu un izdevumu izmaksu operācijas ir veicamas kopējās finansu regulas noteiktajos termiņos, pēc tās priekšrakstiem un tās izpildes modalitātēm.

6.   NODAĻA

Iekšējais auditors

49. pants

Izpildu aģentūrās iekšējā auditora funkcijas pilda Komisijas iekšējais auditors.

Komisijas iekšējais auditors attiecībā pret izpildu aģentūrām veic tās pašas kompetences, kuras saskaņā ar kopējas finansu regulas 85. un 86. pantu viņam ir piešķirtas attiecībā pret Komisijas dienestiem. Vadības komitejai un direktoram viņš iesniedz ziņojumu par savām konstatācijām un ieteikumiem. Viņi savukārt nodrošina šo ieteikumu, kas sagatavoti pēc auditiem, turpmāku realizāciju, un par to informē Komisiju. Iekšējais auditors iesniedz aģentūrai un informācijai arī Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā norāda veikto auditu veidu un skaitu, formulētus ieteikumus, kā arī tālāku šo ieteikumu realizāciju.

Iekšējā auditora atbildība, pildot savas funkcijas, ir noteikta saskaņā ar kopējās finansu regulas 87. pantu.

Aģentūra ik gadu uz iestādi, kas saistīta ar budžetu, un uz Komisiju nosūta aģentūras direktora sagatavoto atskaiti, rezumējot iekšējā auditora veikto iekšējo auditu veidu un skaitu, formulētus ieteikumus, kā arī tālāku šo ieteikumu realizāciju.

V   SADAĻA

PUBLISKO PIEDĀVĀJUMU NOSLĒGŠANA

50. pants

1.   Kas attiecas uz publisko piedāvājumu noslēgšanu aģentūras darbības ietvaros, piemērojami kopējās finansu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 priekšraksti.

2.   Izpildu aģentūras var prasīt būt iesaistītas kā vairāksolītājas Komisijas piedāvājumu vai starpinstitūciju piedāvājumu noslēgšanā.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta nosacījumiem, par īpašumu piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu realizāciju, ko var nodrošināt Komisija vai starpinstitūciju dienesti, izpildu aģentūras vispirms griežas pie tām un tikai pēc tam uzsāk tirgus procedūru.

VI   SADAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN RĒĶINU UZRĀDĪŠANA

1.   NODAĻA

Rēķinu uzrādīšana

51. pants

Aģentūras rēķini sastāv no finansu stāvokļa un stāvokļa par budžeta izpildi. Tam klāt pievienojams ziņojums par finansu gada budžeta un finansu pārvaldi.

52. pants

Rēķiniem jābūt regulāriem, patiesiem un pilnīgiem, un tiem jāsniedz patiesais stāvoklis:

a)	attiecībā par finansu stāvokli, aktīva, pasīva elementiem, izdevumiem un produkciju, tiesībām un pienākumiem, kas nav piesaistīti aktīvam un pasīvam, kā arī grāmatvedības plūsmām;

b)	kas attiecas uz budžeta izpildes stāvokli, budžeta izpildes elementiem tā ieņēmumos un izdevumos.

53. pants

Finansu stāvoklis tiek sagatavots, pamatojoties uz vispārēji atzītiem grāmatvedības principiem, kuri precizēti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, t.i., aktivitāšu nepārtrauktība, piesardzība, grāmatvedības metožu pastāvība, datu salīdzināmība, attiecīgais svarīgums, nekompensācija, realitātes pārākums pār šķietamību, finansu gada grāmatvedība.

54. pants

Pēc finansu gada grāmatvedības principa finansu stāvoklis ietver izdevumus un produkciju, kas attiecas uz šo finansu gadu, neņemot vērā maksājuma vai iekasējuma datumu.

Aktīva un pasīva elementu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz 59. pantā paredzētajās grāmatvedības metodēs noteiktajiem novērtēšanas noteikumiem.

55. pants

Finansu stāvoklis tiek sagatavots eiro, un tas sastāv:

a)

no bilances un ekonomiskā stāvokļa rezultāta rēķina, kas sniedz ieskatu grāmatvedības un finansu situācijā, kā arī ekonomiskā rezultāta tekošā finansu gada 31. decembrī; tie sniedz ieskatu arī par Padomes direktīvas noteikto struktūru attiecībā par dažāda veida formu sabiedrību gada kontiem, tomēr ņemot vērā aģentūras aktivitāšu īpašu raksturu;

b)	no grāmatvedības plūsmu tabulas, kurā parādās finansu gada iekasējumi un izdevumi, kā arī grāmatvedības beigu situācijas;

c)	no pamata kapitālu variāciju stāvokļa, kas detalizēti prezentē kapitālu kontu katra elementa pieaugumus un kritumus, kas notikuši finansu gada laikā.

Finansu stāvokļa pielikums papildina un komentē tajā sniegto informāciju un sniedz papildus informāciju, ko paredz starptautiskajā līmenī pieņemtā grāmatvedības prakse, ja šī informācija attiecas uz aģentūras aktivitātēm.

56. pants

Budžeta izpildes stāvoklis tiek sagatavots eiro, un tas sastāv:

a)	no finansu gada budžeta izpildes rezultāta rēķina, kurā ietverti finansu gada budžeta operāciju ieņēmumi un izdevumi, un parasti tas tiek sagatavots pēc tādas pašas struktūras kā pats budžets;

b)	budžeta izpildes rezultāta rēķina pielikums to papildina un sniedz komentārus par tajā sniegto informāciju.

57. pants

Aģentūras rēķini ir konsolidēti ar Komisijas rēķiniem pēc Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. pantā paredzētas procedūras un vadoties no sekojošiem priekšrakstiem:

a)	vadības komiteja, vēlākais, nākošā finansu gada 1. martā Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai paziņo provizoriskos rēķinus par šo gadu, kam pievienots ziņojums par finansu gada budžeta un finansu vadību;

b)	vadības komiteja, pamatojoties uz direktora pieņemto projektu, apstiprina galējos aģentūras rēķinus un, vēlākais, nākošā finansu gada 1. jūlijā tos nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei;

c)	aģentūras galējie rēķini par nākošo finansu gadu, kas konsolidēti ar Komisijas rēķiniem, tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 31. oktobrim;

d)	direktors, vēlākais, 30. septembrī Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās sniegtajiem iespējamiem novērojumiem, kas formulēti Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 3. punktā paredzētajā ziņojumā.

2.   NODAĻA

Grāmatvedība

58. pants

1.   Aģentūras grāmatvedība ir finansu un budžeta informācijas organizācijas sistēma, kas ļauj saņemt, klasificēt un reģistrēt šifrētus datus.

Grāmatvedība sastāv no vispārējās grāmatvedības un budžeta grāmatvedības. Šīs grāmatvedības tiek veiktas civilā gada ietvaros eiro.

Vispārējās un budžeta grāmatvedības dati tiek apstiprināti budžeta finansu gada beigās, sagatavojot 1. nodaļā paredzētos rēķinus.

2.   1. punkts ar kredītrīkotāju nav šķērslis analītiskās grāmatvedības stabilitātei.

59. pants

Grāmatvedības metodes un noteikumus, kā arī harmonizēto grāmatvedības plānu, ko piemēro aģentūra, apstiprina Komisijas grāmatvedis pēc analoģijas ar kopējās finansu regulas 133. pantu.

60. pants

Vispārējā grāmatvedība hronoloģiskā veidā pēc dubultās daļas metodes fiksē notikumus un operācijas, kas attiecas uz aģentūras ekonomisko, finansiālo un grāmatvedības situāciju.

61. pants

Grāmatvedības žurnālos tiek fiksētas dažādas kustības rēķinos, kā arī to saldo.

Jebkurš grāmatvedības ieraksts, tajā skaitā grāmatvedības labojumi, pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem, uz kā pamata tie ir izdarīti. Grāmatvedības sistēmai jāļauj fiksēt visus grāmatvedības ierakstus.

62. pants

Pēc budžeta finansu gada beigām un līdz galējo rēķinu uzrādīšanas datumam aģentūras grāmatvedis veic labojumus, kas nav saistīti ar šī finansu gada iekasējumiem vai izdevumiem, kas ir nepieciešami kontu likumīgai, godīgai un atklātai prezentācijai.

63. pants

Budžeta grāmatvedība detalizētā veidā ļauj sekot budžeta izpildei. Budžeta grāmatvedība reģistrē visas budžeta izpildes darbības ieņēmumos un izdevumos, kas paredzēti IV sadaļā.

64. pants

Aģentūras grāmatvedis, vadoties pēc Komisijas grāmatveža apstiprināta modeļa, veic inventāra materiālo, nemateriālo un finansu vērtību, kas sastāda aģentūras grāmatvedību, uzskaiti pēc to skaita un vērtības.

Kustamā īpašuma pārdošana ir par pamatu attiecīgam sludinājumam.

VII   SADAĻA

ĀRĒJĀ KONTROLE UN BUDŽETA SLĒGŠANA

65. pants

Saskaņā ar EK līguma 248. pantu Revīzijas palāta nodrošina aģentūras rēķinu kontroli.

Revīzijas palātas veikto kontroli nosaka kopējās finansu regulas 139. un 144. pants.

Vadības komiteja Revīzijas palātai paziņo pieņemto galējo budžetu. Tā savlaicīgi informē Revīzijas palātu par visiem saviem lēmumiem un pieņemtajiem pasākumiem 15., 18., 26. un 31. panta izpildē.

66. pants

Eiropas Parlaments pēc Padomes rekomendācijām, kas tās pieņem ar balsu vairākumu, vēlākais, līdz N+2 gada 29. aprīlim ļauj direktoram budžeta slēgšanu par finansu gada N darbības budžeta izpildi.

Lēmums par budžeta slēgšanu attiecas uz aģentūras ieņēmumu un izdevumu kopumu, kā arī saldo, kas no tā izriet, un par aģentūras aktīvu un pasīvu, kas ierakstīts finansu bilancē. Šī budžeta slēgšana atbilst tai, kas attiecas uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi.

Lai dotu atļauju budžeta slēgšanai, Eiropas Parlaments sekojoši pēc Padomes izskata aģentūras rēķinus, finansu stāvokli un stāvokli par budžeta stāvokļa izpildi. Tas tāpat izskata Revīzijas palātas ziņojumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 1. punktā un kam pievienotas direktora atbildes.

Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma tam iesniedz tādā pašā veidā, kāds paredzēts kopējās finansu regulas 146. panta 3. punktā, visu nepieciešamo informāciju budžeta slēgšanas procedūras norisei par attiecīgo finansu gadu.

67. pants

Direktors un Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu novērojumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta slēgšanu, kā arī komentāriem, kurus Padome pievienojusi ieteikumiem par budžeta slēgšanu.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma direktors iesniedz ziņojumu par pasākumiem, kas pieņemti pēc šo novērojumu un komentāru saņemšanas. Pēc tā nosūtīšanas Komisijai, viņš ziņojuma kopiju nosūta Revīzijas palātai.

VIII   SADAĻA

PĀREJAS UN BEIGU NOSACĪJUMI

68. pants

57. pantā paredzētie termiņi pirmo reizi piemērojami attiecībā uz 2005. finansu gadu.

Uz iepriekšējiem finansu gadiem šie termiņi tiek fiksēti sekojoši:

a)	15. septembris – 57. panta b) apakšpunktam;

b)	30. novembris – 57. panta c) apakšpunktam;

c)	31. oktobris – 57. panta d) apakšpunktam.

IV sadaļas priekšraksti piemērojami pakāpeniski, vadoties no tehniskajām iespējām, lai tos pilnībā realizētu 2005. finansu gada ietvaros.

69. pants

Attiecībā par budžeta jautājumiem, kas attiecas uz to attiecīgajām kompetencēm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir visas pilnvaras saņemt visu nepieciešamo un apliecinošo informāciju.

70. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---