14.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/3

(1)

2004. gada 6. februārī Īrija un Apvienotā Karaliste informēja Komisiju, ka rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu importa tendences prasa pieņemt aizsardzības pasākumus, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 3285/94 un (EK) Nr. 519/94; iesniegtā pierādījumus saturošā informācija ir pieejama, kā noteikts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 3285/94 10. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 8. pantu; un lūdza Komisijai pieņemt aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem dokumentiem.

(2)

Īrija un Apvienotā Karaliste nodrošināja pierādījumus, ka strauji pieaug rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu imports Eiropas Savienībā gan absolūtā izteiksmē, gan saistībā ar Kopienas produkciju un patēriņu.

(3)

Tās apgalvoja, ka rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu importa apjomam bez citām sekām ir negatīva ietekme arī uz līdzīgiem vai tieši konkurējošiem Kopienas produktiem un Kopienas ražotāju tirgus daļu, rezultātā sagādājot zaudējumus Kopienas ražotājiem.

(4)

Īrija un Apvienotā Karaliste, balstoties uz Kopienas ražotāju iesniegto informāciju paziņoja, ka jebkura Eiropas Kopienas kavēšanās pieņemt aizsardzības pasākumus nākotnē var kļūt par iemeslu grūti labojamam kaitējumam, tādēļ pasākumu pieņemšanai jābūt ļoti steidzamai.

(5)

Komisija informēja visas dalībvalstis un apspriedās ar tām par importa nosacījumiem un noteikumiem, importa tendencēm un pierādījumiem par nopietniem kaitējumiem un Kopienas produkcijas dažādajām ekonomiskās un tirdzniecības situācijas perspektīvām šajā jautājumā.

(6)

2004. gada 6. martā Komisija uzsāka izskatīšanu saistībā ar nopietnajiem kaitējumiem vai draudiem tiem Kopienas ražotājiem, kuri ražo importētajam produktam līdzīgu vai ar to konkurētspējīgu produktu, kas formulēts kā rūpnieciski audzēts lasis un var gan būt, gan nebūt sagatavots filejā, svaigs, atdzesēts vai sasaldēts (“attiecīgais produkts”) (5), kā tas izskaidrots zemāk.

(7)

Komisija par izskatīšanu oficiāli paziņoja eksportētājiem ražotājiem un importētājiem, kā arī viņus pārstāvošajām ieinteresētajām asociācijām, eksportētājvalstu pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem. Komisija nosūtīja aptaujas visām šīm ieinteresētajām pusēm, Kopienas lašu audzētājus pārstāvošajām asociācijām un tām ieinteresētajām pusēm, kas paziņoja par sevi Uzsākšanas paziņojumā noteiktajā atvēlētajā laikā. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 519/94 5. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94 6. pantu Komisija deva ieinteresētajām pusēm iespēju paziņot savu viedokli arī rakstveidā un lūgt tās uzklausīt.

(8)

Atsevišķas valdības, daži eksportētāji ražotāji un viņus pārstāvošās asociācijas, Kopienas ražotāji, piegādātāji, pārstrādes uzņēmumi un importētāji un viņus pārstāvošās asociācijas iesniedza savas atsauksmes rakstveidā. Ieinteresēto pušu mutiskās un rakstiskās atsauksmes tika izskatītas un ņemtas vērā, sagatavojot izskatīšanas pagaidu rezultātus. Visa pagaidu konstatācijai nepieciešamā informācija tika sameklēta un pārbaudīta. Astoņu Kopienas ražotāju telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(9)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts veikt pagaidu aizsardzības pasākumus un ierosināto pagaidu pasākumu formu. Tām tika sniegta iespēja iesniegt komentārus, un tie, kur tas tika uzskatīts par atbilstošu, tika ņemti vērā, izdarot iepriekšējus slēdzienus.

(10)

Produkts, par kura importa tendencēm, kas pieprasa aizsardzības pasākumus, Komisija tika informēta, ir rūpnieciski audzēts Atlantijas lasis, kas var gan būt, gan nebūt sagatavots filejā, svaigs, atdzesēts vai sasaldēts.

(11)

Balstoties uz atšķirīgu lašu veidu fizisko raksturojumu (lielums, forma, garša un tml.), ražošanas procesu un visu veidu rūpnieciski audzētu lašu aizvietošanas iespējām no patērētāja viedokļa, tiek ņemts vērā, ka visi rūpnieciski audzēti laši ir viens produkts. Līdzīgi, tā kā rūpnieciski audzētus lašus pārdod dažādi sagatavotus (viengabala izķidāta zivs, viengabala izķidāta zivs bez galvas, filejas), visi šie dažādie sagatavošanas veidi kalpo vienam pielietojuma mērķim un tos viegli iespējams aizvietot.

(12)

Dažas iesaistītās puses iebilda, ka saldēts lasis ir no svaiga laša atšķirīgs produkts un to nevar uzskatīt par attiecīgo produktu. Viena puse izteica pretenzijas, ka pārstrādes uzņēmumi dod priekšroku saldētam lasim, kamēr patērētāji par labāku atzīst svaigu lasi. Cita izvirzīja pretenzijas, ka saldēts lasis neder kūpināšanai. Šīs pretenzijas tika atzītas par nepamatotām. Pārstrādes uzņēmumi izmanto gan svaigus, gan saldētus rūpnieciski audzētus lašus, tāpat tika secināts, ka atšķirības ir ļoti mazas. Turklāt abi sagatavošanas veidi kalpo vienam pielietojuma mērķim. Tādēļ šis iebildums tika noraidīts.

(13)

Tādēļ uzskata, ka rūpnieciski audzēts (izņemot savvaļas) dažādās sagatavošanas stadijās aprakstītais lasis (svaigs, atdzesēts vai saldēts) ir viens produkts. Pašlaik tas ir klasificēts ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 10 13 y ex 0304 20 13.

(14)

Tika veiktas iepriekšējas pārbaudes, lai noteiktu, vai Kopienas ražotāju ražotais produkts (turpmāk minēts kā “līdzīgais produkts”) ir līdzīgs vai tieši konkurētspējīgs ar attiecīgo importēto produktu.

(15)

Lai izdarītu iepriekšēju konstatāciju, īpaši tika ņemti vērā turpmāk minētie iepriekšējas izpētes dati.

(16)

(17)

Tādēļ provizoriski secina, ka importētais produkts un Kopienas produkts ir “līdzīgi vai tieši konkurētspējīgi”.

(18)

Tika veikta iepriekšēja pārbaude, pamatojoties uz datiem par laika posmu no 2000. līdz 2003. gadam un pievēršoties importa precēm visnesenākajā laika posmā, par kuru iegūstami dati, lai konstatētu, vai attiecīgais produkts tiek importēts Kopienā tik ļoti pieaugošā daudzumā, kas ir absolūts vai salīdzinošs kopējai Kopienas ražošanai un/vai ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem, lai sagādātu vai radītu nopietnu kaitējumu draudus Kopienas ražotājiem. Viena puse izteica pretenzijas, ka imports pieaudzis, pateicoties faktam, ka importa datos ticis iekļauts savvaļas lašu imports. Eirostat datos netiek nošķirti savvaļas un rūpnieciski audzēti laši. Tomēr pieejamā informācija (ASV un Kanādas eksporta statistika) norāda, ka savvaļas lašu imports uz Kopienu ir neliels un jebkurā gadījumā tas ir samazinājies laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam. Viena puse arī izteica pretenzijas, ka 2000. gads nav bijis piemērots kā atskaites gads, norādot, ka šajā gadā bijušas neparasti augstas lašu cenas. Tomēr analīze balstās uz svarīgākajiem notikumiem nesenajā laika posmā, tādēļ atskaites gada nomaiņa uz 1999. vai 2001. gadu nevarētu mainīt šīs analīzes iznākumu.

(19)

Tādējādi zemāk izklāstītie iegūtie dati pamatojas uz datiem par laika posmu no 2000. līdz 2003. gadam.

(20)

Importa apjoms pieaudzis no 372 789 tonnām 2000. gadā līdz 455 948 tonnām 2003. gadā, ar kopējo pieaugumu 22 %. Laika posmā starp 2002. un 2003. gadu importa apjoms pieaudzis par 15 %.

(21)

Salīdzinot ar Kopienas produkciju, importa apjoms samazinājās no 254 % 2000. gadā līdz 235 % 2001. gadā, tomēr 2003. gadā tas atkal pieaudzis līdz 252 %.

(22)

Ceturkšņu skaitļi 2002. un 2003. gadā norāda, ka 2003. gadā ceturkšņa importa apjoms bija lielāks nekā tajā pašā ceturksnī 2002. gadā un visaugstākais kāpums (līdz 20,8 %) noticis 2003. gada otrajā pusē.

Avots: Eurostat.

(23)

Pamatojoties uz informāciju par importu laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam, izdara provizorisku secinājumu, ka pastāv nesens, krass, straujš un nozīmīgs importa pieaugums, kas ir produkcijai gan absolūts, gan relatīvs.

(24)

Jāņem vērā arī nosacījumi, pie kuriem importa produkti ir iegūti, atsaucoties uz Eirostat datiem. Tā kā datos iekļauts neliels daudzums savvaļas lašu, tiek ņemts vērā, ka tie nav jūtami ietekmējuši cenas.

(25)

Šai sakarā jāatzīmē, ka laika posmā no 1997. gada septembra līdz 2003. gada maijam nozīmīgai rūpnieciski audzētu lašu importa produkcijas daļai no Norvēģijas (kas veidoja apmēram 55 % no Kopienas tirgus) tika noteikta viszemākā ievešanas cena. Dažu Norvēģijas eksportražotāju saistību pārkāpumi attiecībā uz viszemāko ievešanas cenu 2002. gadā sāka vājināt šī pasākuma iedarbību un izraisīja cenu kritumu. Antidempinga un kompensācijas maksājumu pasākumu ierosinātā pārtraukšana attiecībā uz importu no Norvēģijas tika paziņota 2002. gada decembrī un šie pasākumi tika pārtraukti 2003. gada maijā. Importa cenas 2002. gadā un 2003. gada pirmajā pusē kritās, daļēji sakarā ar dažu norvēģu eksportētāju pārkāpumiem attiecībā pret viszemāko ievešanas cenu un daļēji - ar brīvprātīgu atteikšanos no tās.

(26)

Importa cenas laikā no 2000. līdz 2003. gadam pazeminājās apmēram par 28,5 %. Tās nav uzskatāmas par anormālām tirgus cenu svārstībām kāpuma absolūtā izteiksmē, jo eksporta ražotāji neguva pārmērīgu peļņu 2000. gadā un ražošanas izmaksas no 2000. līdz 2003. gadam būtiski nepaaugstinājās.

(27)

Pēdējie cenu jaunumi uzskatāmāk paskaidroti informācijā pa ceturkšņiem. Importa produkta cenām paliekot relatīvi stabilām no 2,83 eiro līdz 2,93 eiro 2002. gadā, tās kritās no 2,87 eiro 2003. gada 1. ceturksnī līdz 2,24 eiro 2003. gada 3. ceturksnī, līdz daļēji atguvās, 2003. gada 4. ceturksnī paceļoties līdz 2,48 eiro.

Avots: Eurostat.

(28)

Lai arī par 2004. gada 1. ceturksni pilnībā drošas Eirostat ziņas vēl nav pieejamas, pašreiz pieejamā informācija norāda, ka cenas šajā laikā paaugstinājās, vidēji sasniedzot ap 2,53 eiro par kilogramu. Tas ir nedaudz mazāk nekā to vidējais rādītājs 2003. gadā, un pēdējā pieejamā informācija norāda, ka cenas atkal seko lejupejošai tendencei un ir ļoti zemas. Lai arī daži apgalvoja, ka turpmākajos mēnešos notiks cenu pieaugums, šāds izteikums nebija pamatots, un pašreizējās ļoti zemās cenas patiešām ir apstiprinājuši nozares avoti eksportētājvalstīs.

(29)

Importa produktu tirgus daļa kritās no 73,5 % 2000. gadā līdz 71,9 % 2001. gadā un palika nemainīga tādā pat līmenī 2002. gadā (72 %). 2003. gadā importa preču tirgus daļa palielinājās līdz 75,0 % 2002. gadā, sasniedzot 3,0 procentu punktus un augstāko līmeni attiecīgajā laika posmā.

(30)

Gandrīz viss attiecīgais produkts tika ražots Skotijā un Īrijā, lai gan divi ražotāji atrodas arī Francijā un vismaz viens ražotājs Latvijā.

(31)

Kopējā attiecīgā produkta ražošanas apjoms Kopienā 2003. gadā bija 180 593 tonnas, no kurām 85 231tonnas jeb 47 % no kopējā Kopienas produkcijas apjoma nodrošināja ražotāji, kuri pilnībā sadarbojās izpētes provizoriskajā līmenī. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 3285/94 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta un Regulas (EK) Nr. 519/94 15. panta 1. apakšpunkta izpratnē viņi pārstāv kopējās Kopienas produkcijas lielāko daļu. Tādējādi provizoriskā konstatācija viņi tiek uzskatīti par Kopienas ražotājiem.

(32)

2002. gada beigās Norvēģijas prognozes par lašu ieguvi 2003. gadā kopumā bija 446 000 tonnas lašu. Līdz 2003. gada februārim Kontali Analyse (informācijas nodrošinātājs nozarē) bija paredzējis 475 000 tonnas. Tas bija par 30 000 tonnām vairāk nekā Norvēģijas lašu ieguve 2002. gadā, un tika cerēts, ka vairums no šī pieauguma tiks novirzīts uz tādiem topošiem tirgiem kā Krievija un Polija un tādiem Tālo Austrumu tirgiem kā Japāna, Honkonga, Taivāna un Ķīna. Pieaugums Tālajos Austrumos kopš 2000. gada bija bijis negatīvs, tomēr Norvēģija cerēja 2003. gadā izmainīt šo tendenci, atveroties Ķīnas tirgum.

(33)

Faktiski Norvēģijas lašu produkcija 2003. gadā bija 509 000 tonnas (apmēram par 63 000 tonnām vairāk, nekā bija paredzējusi Norvēģijas valdība un ieguve bija par 6 % vairāk nekā Kontali ieguves prognozēs). Produkcija bija arī par 64 000 tonnām (vai 14 %) vairāk nekā Norvēģijas lašu produkcija 2002. gadā. Tajā pašā laikā realizācija Tālajos Austrumos bija tālu no pozitīvām izmaiņām un samazinājuma temps patiesībā paātrinājās līdz – 6 %. Piedevām samazinājās arī pieaugums topošajos tirgos – no 47 % uz 32 % Krievijā un no 50 % uz 30 % ārpus Kopienas Eiropas valstīs. Patiesi, vispārējais kopējais patēriņš pieauga tikai par 6 % salīdzinājumā ar 9 % 2002. gadā un 14 % 2001. gadā. Šīs, kā izrādījās, kļūdainās ieguves prognozes, apvienojumā ar pasaules patēriņa attīstību, bija neparedzētas.

(34)

Rezultātā Norvēģija piedzīvoja nopietnu pārprodukcijas problēmu, kuru tā šķita apzināmies. Patiesi, 2003. gada augustā, cenšoties izņemt lieko produkciju no tirgus, daži Norvēģijas ražotāji apsvēra 30 000 tonnu rūpnieciski audzētu lašu sasaldēšanu. Tomēr vēlāk no šīs idejas atteicās, un tirgus turpināja būt pārpludināts.

(35)

Turklāt 2002. gada decembrī Komisija bija paziņojusi savu priekšlikumu izbeigt antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus pret Norvēģiju. Vēlāk 2003. gada maijā tie tika izbeigti. Pasākumi galvenokārt bija ietvēra viszemāko ievešanas cenu, kas rezultātā garantēja eksportražotājiem minimālo cenu. Kad tika pasludināta pasākumu atcelšana, daudzi Norvēģijas eksportražotāji vai nu brīvprātīgi atteicās no saistībām vai arī vienkārši pārtrauca tās ievērot. Norvēģijas lašu ražotājiem kopumā ir lieli parādi Norvēģijas bankās. Cenām slīdot uz leju un nepiemērojot viszemāko ievešnas cenu, bankas, kuras bija piešķīrušas aizdevumus Norvēģijas ražotājiem, sāka īstenot pasākumus, lai pazeminātu savu risku un pieprasīja parādu atmaksāšanu. Tas radīja burvju loku, kas noveda pie paaugstinātas ieguves, tālāka spiediena uz cenām un pieaugoša spiediena uz eksportu. Lai arī pret Norvēģiju vērsto pasākumu atcelšanas rezultātā bija sagaidāmas dažas īslaicīgas un nelielas importa cenu korekcijas, cenu krituma pakāpe (ko saasināja pārprodukcijas problēma) un apburtais loks, kas radās iepriekšminēto banku sistēmas darbību dēļ, nebija paredzēts.

(36)

2003. gadā Norvēģijas kronas vērtība kritās par 13 % attiecībā pret eiro, par 12 % attiecībā pret Dānijas kronu un par 14 % attiecībā pret Zviedrijas kronu. Lai arī valūtas kursa svārstības tika gaidītas, tās tomēr bija relatīvi plašas un pārsniedza normālu valūtas svārstību amplitūdu. Lai gan arī eiro nostiprinājās salīdzinājumā ar britu mārciņu, britu mārciņas vērtība kritās tika par 6 %, padarot Apvienotās Karalistes rūpnieciski audzēto lasi eirozonā dārgāku attiecībā pret Norvēģijas importa produkciju, nekā tas bija gada sākumā. Galvenie Norvēģijas rūpnieciski audzēto lašu importētāji Kopienā ir Dānija, Zviedrija, Vācija un Polija. Tomēr lielu daudzumu šīs importa produkcijas tieši transportē uz tādām eirozonas valstīm kā Francija un Spānija. Bez tam vairāk kā puse no rūpnieciski audzētajiem lašiem, kas tiek importēti uz Dāniju, un gandrīz visi, kas tiek importēti uz Poliju un citām jaunajām dalībvalstīm pēc to apstrādes tiek pārdoti vēlreiz. Rezultātā Norvēģijas kronas vērtības kritums attiecībā pret eiro ietekmēja ne tikai Norvēģijas tiešo importu eirozonā, bet arī importu uz tādām valstīm kā Dānija un Polija, kuras apstrādā rūpnieciski audzētus lašus, lai tos pārdotu vēlreiz. Šo valūtas svārstību sekas bija - padarīt Eiropas Kopienas tirgu kopumā pievilcīgāku norvēģu ražotājiem, savā ziņā izolējot viņus no cenu krituma sekām eiro un kronās un palīdzot saglabāt eksporta ienākumus pašmāju valūtā. Tomēr vienas vienības cena kritās pat Norvēģijas kronās. Tajā pašā laikā šīs valūtas svārstības padarīja importēto lasi lētāku Eiropas Kopienā, kā arī padarīja to pievilcīgāku importētājiem un tādiem lietotājiem kā apstrādes rūpniecība. Rezultātā liels daudzums no pārprodukcijas Norvēģijā tika eksportēts uz Eiropas Kopienu.

(37)

Iepriekšējā īss kopsavilkums norāda, ka neparedzēto notikumu pavērsiena cēlonis, kas radīja importa palielināšanos, bija ievērojama pārprodukcija Norvēģijā (neskatoties uz zemākām prognozēm), kuru saasināja Norvēģijas rūpniecības neveiksme sasniegt prognozēto eksporta pieaugumu ārpus Kopienas robežām, negaidīti plašais iespaids, ko radīja pret Norvēģiju vērsto tirdzniecības aizsardzības pasākumu atcelšana un augstāk aprakstītā Norvēģijas banku sistēmas darbība kopā ar eiro vērtības celšanos, kas Kopienas tirgu kopumā padarīja par pievilcīgu mērķi Norvēģijas eksportam. Šī notikumu attīstība un to iedarbība tiks izpētīta turpmāk galīgajā fāzē.

(38)

Lai veiktu iepriekšēju konstatāciju par Kopienas līdzīgā produkta ražotājiem nodarītajiem nopietnajiem kaitējumiem, tika uzsākta visu pastiprinošo un daudzējādo iesaistīto faktoru iepriekšēja izvērtēšana. Vērtējums saistībā ar attiecīgo produktu tika veikts, īpaši izmantojot vispārīgos Kopienas datus par patēriņu, ražošanas jaudu, ražošanu, jaudas izmantošanu, nodarbinātību, produktivitāti, vispārīgo realizāciju un tirgus daļu. Šie vispārējie dati pamatojas uz statistisku informāciju, ko Apvienotā Karaliste un Īrija ieguvušas plašos nozares pārskatos. Kas attiecas uz konkrētu uzņēmumu datiem, tie pamatojas uz sadarbojošos Kopienas ražotāju datiem par naudas plūsmu, peļņu no ieguldītā kapitāla, preču krājumiem, cenām, cenu pazeminājumu un rentabilitāti laikā no 2000. līdz 2003. gadam.

(39)

Iesākumā jāatzīmē, ka rūpnieciskā lašu audzēšana Kopienā, tāpat kā citur, ir garš un salīdzinoši neelastīgs rūpniecisks cikls, kas beidzas ar lašu iegūšanu, un, ja reiz laši ir iegūti, tie nekavējoties jāpārdod, jo saldētus tos var uzglabāt tikai dažas dienas. Saldēšana ir dārga, un, jebkurā gadījumā, Kopienā ir ierobežotas saldēšanas jaudas. Rezultātā ražošanas līmenis jāplāno vismaz divus gadus uz priekšu un, reiz ieplānotu, to nevar atcelt, izņemot rezerves. Tādēļ pārprodukcijai ir kavējoša iedarbība uz ražošanu, bet tūlītēja un spēcīga ietekme uz cenām.

(40)

Attiecīgā produkta patēriņš Kopienā tika provizoriski noteikts, balstoties uz visu Kopienas ražotāju kopējo produkciju un kopējo Eirostat apkopoto attiecīgā produkta importu Kopienā, atskaitot Eiropas Kopienas eksportu.

(41)

Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam patēriņš Kopienā pieauga no 507 705 tonnām līdz 607 728 tonnām jeb par 19,7 %.

(42)

Jāatzīmē, ka lašiem ir relatīvi augsta cenu līmeņa elastība, tādēļ ievērojami lielāko patēriņa pieaugumu 2003. gadā vismaz daļēji var skaidrot ar cenu kritumu vairumtirdzniecības līmenī.

(43)

Lašu ražošana Eiropas Kopienā tiek efektīvi limitēta ar valdības atļaujām, kas nosaka maksimāli pieļaujamo dzīvo zivju daudzumu, kuru var turēt ūdenī jebkurā vietā un jebkurā laikā. Dotie jaudas skaitļi drīzāk balstās uz kopējo atļauju daudzumu nekā uz fizisko zivju turēšanas jaudu ūdens baseinos, kurus izmanto Kopienas ražotāji. Atļauju pieprasīšanas un izmantošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas, tādēļ zemas ir arī pārsniegtās jaudas izmaksas.

(44)

Iepriekšējā izpēte parādīja, ka, saglabājot stabilitāti laikā no 2000. līdz 2003. gadam, teorētiskā ražošanas jauda laikā no 2000. līdz 2003. gadam palielinājās par 2,2 %.

(45)

Jaudas izmantošana (t.i., zivju daudzums ūdenī, salīdzinot ar atļauto daudzumu) palielinājās no 43 % 2000. gadā līdz 48 % 2001. gadā un pēc tam stabili pieauga, 2003. gadā sasniedzot 52 %. Tas atspoguļo faktu, ka ražošana laikā no 2000. līdz 2003. gadam pieauga par 23 %, atļautajai jaudai pieaugot tikai par 2,2 %.

(46)

Ražošana (iegūto zivju) pieauga par 23 % no 146 664 iegūtām tonnām 2000. gadā līdz 180 593 tonnām 2003. gadā, katru gadu palielinoties par 7 %.

(47)

Jāatzīmē, ka sakarā ar garo ražošanas ciklu, ražošana tiek plānota divus gadus uz priekšu un, ja reiz ražošanas cikls ir uzsākts, ražošanas līmenis nevar tikt pārkārtots, izņemot rezerves.

(48)

Ar attiecīgo produktu saistītā nodarbinātība kritās par apmēram 6 % no 1 269 cilvēkiem 2000. gadā līdz 1 193 cilvēkiem 2003. gadā. 2001. gadā nodarbinātība samazinājās, bet tā daļēji atguva līdzsvaru 2002. gadā un palika stabila 2003. gadā.

(49)

Ražīgums apskatāmajā laika posmā ir konsekventi pieaudzis no 115 tonnām 2000. gadā līdz 151 tonnai 2003. gadā. Tas parāda pieaugošo automātisko barošanas sistēmu un citu darbaspēku ekonomējošu ierīču izmantošanas pieaugumu un spēcīgo spiedienu, lai pazeminātu cenas, saskaroties ar pieaugošajiem finansiālajiem zaudējumiem.

(50)

Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam Kopienas ražotāju līdzīgā produkta realizācija pieauga par 14,3 % jeb no 134 916 līdz 154 171 tonnām. Šis pieaugums norisinājās, tajā pašā laikā patēriņam pieaugot par 8,5 %. Laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam Kopienas ražotāju produkta realizācija samazinājās par 1,6 % jeb no 154 171 līdz 151 780 tonnām, neskatoties uz to, ka patēriņš laikā no 2002. līdz 2003. gadam pieauga par 10,3 %.

(51)

Kopienas ražotāju tirgus daļa pieauga no 26,5 % 2000. gadā līdz 28,1 % 2001. gadā un saglabāja apmēram šo pašu līmeni 2002. gadā, bet tad 2003. gadā kritās par apmēram 3,0 procentpunktiem līdz 25,0 %, kas bija zemākais līmenis attiecīgajā periodā. Tas atspoguļo faktu, ka imports pieauga ne tikai absolūtajā izteiksmē, bet arī attiecībā pret patēriņu 2003. gadā.

(52)

Naudas līdzekļu plūsmu var pārbaudīt tikai to sadarbojošos uzņēmumu līmenī, kuri ražoja attiecīgo produktu, nevis saistībā tikai ar attiecīgo produktu. Tādēļ šis rādītājs šķiet mazāk nozīmīgs nekā citi redzamie rādītāji. Tomēr redzams, ka 2001., 2002. un 2003. gadā bijusi stipri negatīva skaidras naudas līdzekļu plūsma.

(53)

Arī peļņu no ieguldītā kapitāla var pārbaudīt tikai to sadarbojošos uzņēmumu līmenī, kuri ražoja attiecīgo produktu, nevis saistībā tikai ar attiecīgo produktu. Tādēļ arī šis rādītājs tika uzskatīts par mazāk nozīmīgu nekā citi rādītāji. Tomēr redzams, ka peļņa no ieguldītā kapitāla pazeminājās no 34 % 2000. gadā līdz tuvu nullei 2001. un 2002. gadā, pirms nokrita līdz -20 % 2003. gadā.

(54)

Līdzīgā produkta vidējā cena laikā no 2000. līdz 2003. gadam kritās par 20,3 %, cenām šajā laika posmā pakāpeniski pazeminoties. Savu zemāko punktu (2,79 eiro/kg) cenas saniedza 2003. gadā.

(55)

2004. gada 1. ceturksnī pieejamā informācija norāda, ka vidējā cena vienai produkta vienībai nedaudz pieaugusi saskaņā ar nelielu vidējo importa cenu paaugstināšanos. Tomēr pēdējā informācija uzrāda, ka cenas atkal krītas. Viena puse iebilda, ka (atsaucoties uz gada vidējo valūtas kursu) sterliņu mārciņās cenu kritums bija nenozīmīgāks. Tomēr tiek ņemts vērā, ka Komisijai nav jānovirzās no pastāvīgās prakses tirdzniecības aizsardzības gadījumos, kā valūtas vienību izmantojot eiro.

(56)

Papildus cenu attīstībai jāņem vērā arī izmaksu attīstība. Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam izmaksas svārstījušās no 3,0 eiro līdz 3,2 eiro par kg.

(57)

Kopienas ražotāju rentabilitāte Kopienas noieta tirgos kritās no 7,3 % 2000. gadā līdz -3,3 % 2001. gadā. Mazāk izteikts zaudējums bija 2002. gadā (-2,5 %), bet tad kritums turpinājās līdz -17,1 % 2003. gadā. 2003. gadā, kad importa preču daudzums sasniedza savu augstāko līmeni um importa preču vidējā cena kritās līdz zemākajam līmenim (2,54 eiro/kg), arī Kopienas produkta vidējā cena kritās līdz tā zemākajam līmenim (2,79 eiro/kg). Kopienas ražotāju rentabilitātes kritums laikā no 2000. līdz 2003. gadam notika tajā pašā laikā, kad cena par Kopienas ražotā produkta kilogramu samazinājās no 3,50 eiro līdz 2,79 eiro.

(58)

Šajā gadījumā preču krājumi attiecas uz dzīvām zivīm, kas atrodas ūdenī. Kopienas ražotājiem, tāpat kā visiem citiem, ir nenozīmīgi iegūto zivju krājumi, jo tās jāpārdod nekavējoties. Tādēļ kritums noslēdzošo krājumu līmenī norāda dzīvo zivju samazināšanos, kas tiek audzētas iegūšanai turpmākajos divos gados. Tādēļ šajā gadījumā kritums noslēdzošo krājumu līmenī ir pieaugoša kaitējuma rādītājs.

(59)

Preču krājumi pieauga no 36 332 tonnām 2000. gadā līdz pat 53 178 tonnām 2002. gadā un tad pazeminājās līdz 43 024 tonnām 2003. gadā. Tas nozīmē, ka preču krājumi no 2002. līdz 2003. gadam samazinājās par 19,1 %.

(60)

Jāatgādina, ka izskatīšana parādīja, ka laikā no 2000. līdz 2003. gadam un, jo īpaši, laika posmā starp 2002. un 2003. gadu attiecīgā produkta importa kāpums Kopienas tirgū noticis pieaugošā daudzumā un plašos apjomos.

(61)

Kas attiecas uz Kopienas ražotāju situāciju, laikā no 2000. līdz 2002. gadam teorētiskā ražošanas jauda saglabājās vairāk vai mazāk stabila, kamēr produkcija pieauga par 14,8 %. Rezultātā realizācijas apjomi šajā laika posmā pieauga no 43 % līdz 50 %. Palielinājās arī dzīvo zivju krājumi ūdenī. Notika arī nodarbinātības pazemināšanās, turpretim ražīgums galvenokārt pieauga, pateicoties plašākai automatizācijas izmantošanai.

(62)

Pārdošanas apjomi laikā no 2000. līdz 2002. gadam pieauga par 14,3 % (salīdzinājumā ar 8,5 % patēriņa pieaugumu), un Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās no 26,5 % līdz 28,0 %.

(63)

Tomēr pat šajā periodā cenas laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam pazeminājās par 13,7 %, un, neskatoties uz nelielo cenu kāpumu 2002. gadā (daļēji pateicoties augstākai jaudas izmantošanai un labākam ražīgumam), tas tomēr noveda pie peļņas krituma no 7,3 % 2000. gadā līdz –3,3 % un –2,5 % zaudējumiem attiecīgi 2001. un 2002. gadā. Peļņa no ieguldītā kapitāla un naudas līdzekļu plūsma šajā laika posmā arī bija negatīva.

(64)

Laikā no 2002. līdz 2003. gadam Kopienas ražotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Lai arī ražošanas jauda un ražošana saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem ražošanas plāniem paaugstinājās (par 7,3 %) un tas noveda pie lielākiem realizācijas apjomiem un uzlaboja ražošanu, visi pārējie rādītāji attīstījās negatīvi. Zivju krājumi ūdenī samazinājās par 19,1 %. Saskaroties ar par 10,3 % pieaugušo patēriņu, Kopienas ražotāju produkta realizācija kritās par 1,6 % un viņi zaudēja daļu tirgus. Piedevām cenas turpmāk samazinājās par 7,6 %, kamēr izmaksas pieauga līdz to vidējam līmenim četru gadu periodā. Tas noveda pie krasa rentabilitātes krituma un Kopienas ražotāji cieta 17,1 % lielus zaudējumus. Šie zaudējumi atspoguļojās vispārējā peļņā no ieguldītā kapitāla kā -20 %. Kaut gan naudas līdzekļu plūsma šķita uzlabojamies, tas patiesībā atspoguļoja zivju krājumu pazemināšanos ūdenī un nespēju atkārtoti ieguldīt līdzekļus.

(65)

Ņemot vērā visus šos faktorus, iegūtais iepriekšējais secinājums parāda, ka Kopienas ražotāji ir cietuši no nopietna kaitējuma nozīmīgas vispārējās situācijas pasliktināšanās izteiksmē Kopienas ražotāju pozīcijās.

(66)

Lai pārbaudītu cēloņsakarības pastāvēšanu starp pieaugošo importu un nopietno zaudējumu un pārliecinātos, ka kaitējumi, kas radušies citu iemeslu dēļ, nav attiecināmi uz pieaugošo importu, tika nodalīta to faktoru, kas kaitējumu izraisīja, kaitējošā ietekme un tā tika attiecināta uz faktoriem, kas to izraisīja, un pēc kaitējuma attiecināšanas uz visiem esošajiem izraisošajiem faktoriem tika noteikts, vai pieaugošais imports ir “patiess un būtisks” nopietna kaitējuma cēlonis.

(67)

Kā jau parādīts iepriekš, laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam un jo īpaši no 2002. līdz 2003. gadam attiecīgā produkta imports Kopienas tirgū norisinājās arvien pieaugošā daudzumā un plašos apjomos.

(68)

Rūpnieciski audzēts lasis pēc savas būtības ir plaša patēriņa prece, tādēļ attiecīgais produkts un līdzīgais produkts galvenokārt konkurēja cenas ziņā. Ir vispārīgi pieņemts, ka importa produkts, jo īpaši no Norvēģijas, ir tirgus līderi un cenu noteicēji. Rezultātā pat neliels cenu pazeminājums noveda pie cenu krīzes Kopienas ražotājiem.

(69)

Pašreizējā gadījumā svarīgākais importa preču pieauguma radītais kaitējums bija lieli finansiāli zaudējumi Kopienas ražotājiem. Pateicoties tirgus un cenu līderpozīcijām, pieaugošais imports pazemināja cenas visā Kopienā. Ja imports būtu paaugstinājies mazākā pakāpē, arī cenu spiediens būtu bijis mazāks. Ja pieprasījums Kopienas tirgū atbalstītu importa pieaugumu, bet ar augstākām cenām, ir iespējams, ka Kopienas ražotāji neciestu nopietnus zaudējumus, lai gan šāds pieaugums būtu novedis pie samazinātas realizācijas un tirgus daļas Kopienas ražotājiem.

(70)

Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam importa produktu cenas kritās par 19 %, un tām cieši sekoja Kopienas ražotāju cenas. Lai arī Kopienas ražotāju tirgus daļa Kopienā šajā laika posmā pieauga, tas atspoguļoja agrākajos gados pieņemtos ražošanas lēmumus un gan 2001., gan 2002. gadā Kopienas ražotāji produkcijas realizācijā cieta zaudējumus.

(71)

Laikā no 2002. līdz 2003. gadam imports pieauga par 15 %. Importa tirgus daļa pieauga no 72 % līdz 75 %, kamēr Kopienas ražotāju tirgus daļa pazeminājās no 28 % līdz 25 %. Tajā pašā laika posmā imports pieauga no 236 % līdz 252 % attiecībā pret Kopienas produkciju. Tādējādi imports izrādījās pieaudzis uz Kopienas ražotāju rēķina gan saistībā ar Kopienas ražošanu, gan patēriņu.

(72)

Tomēr visnozīmīgāk importa pieaugums ietekmēja Kopienas ražotāju cenas un rentabilitāti. Kā jau iepriekš minēts, ir vispārīgi pieņemts, ka importa preces (īpaši no Norvēģijas) ir cenu noteicējas Kopienas rūpnieciski audzēto lašu tirgū. Tādēļ tika pārbaudīta cenu pazeminājuma pastāvēšana, lai noteiktu, vai tiešām importa preču zemajām cenām bija tendence mazināt Kopienas ražotāju praktizētās cenas.

(73)

Lai veiktu iepriekšēju konstatāciju par cenu pazeminājuma līmeni, informācija par cenām tika pārbaudīta salīdzināmos laika posmos par pārdošanu līdzīgiem pircējiem vienā tirdzniecības līmenī. Pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu, izmantojot Glāzgovas ražotāja cenas, kuras pieprasījuši Kopienas ražotāji un eksporta ražotāji Kopienas importētājiem (CIF Eiropas Kopienas robežcena, ieskaitot muitas nodokli), iekšzemes cenas pēdējos trīs gados samazinājās no 3,1 % līdz 7,1 %. Rezultātā tas noveda pie Kopienas ražoto produktu cenu krituma, jo cenas tirgū, pateicoties to lielajai tirgus daļai, nosaka importa preces. Īpaši redzams, ka importa pieaugums pat pie zemākām cenām līdz 2003. gada 3. ceturksnim spieda Kopienas ražotājus nemitīgi pazemināt cenas, liekot viņiem šajā gadā ciest zaudējumus.

(74)

Šo analīzi apstiprina tiešs importa produkta cenu un Kopienas produkta cenu salīdzinājums. Importa produkta cenas laikā no 2000. līdz 2003. gadam kritās par 28,5 % jeb no 3,62 eiro līdz 2,59 eiro/kg, ieskaitot nodokļus. Šai pašā laika posmā līdzīgā produkta vidējā cena kritās par 20 % jeb no 3,50 eiro līdz 2,79 eiro/kg, radot pastāvīgu cenu pazemināšanos šajā laika posmā.

(75)

Laikā no 2002. līdz 2003. gadam vidējā importa produkta vienības cena kritās no 2,93 eiro līdz 2,59 eiro/kg, ieskaitot nodokli. Tā kā imports pieauga līdz augstākajam līmenim un importa produkta vidējā cena kritās līdz zemākajam līmenim (2,59 eiro/kg, ieskaitot nodokli), importa produkta cenas ietekmēja Kopienas ražotāju cenas lejupslīdošā virzienā un Kopienas produkta vidējā cena nokritās līdz tās zemākajam līmenim (2,79 eiro/kg). Vidējā Kopienas produkta vienas vienības cena (pielāgota, ņemot vērā cenas ražotājam Glāzgovā) kritās no 3,02 eiro līdz 2,79 eiro/kg, radot 8 % cenu kritumu.

(76)

Kā liekas, Kopienas ražotāju produktu cenu kritums bija galvenais iemesls viņu rentabilitātes nozīmīgam kritumam. 2000. gadā, kad viņu izmaksas par kilogramu bija 3,1 eiro un pārdošanas cena (Glāzgovas ražotāja cenas) bija 3,50 eiro, Kopienas ražotāji ieguva 7,3 % peļņu. Lai arī 2001. un 2002. gadā viņu jaudas izmantošana, ražošana, ražīgums, dzīvo zivju krājumi, realizācija un tirgus daļa palielinājās, viņi cieta finansiālus zaudējumus, samazinoties kopējai peļņai no ieguldītā kapitāla un iegūstot negatīvu kopējo naudas līdzekļu plūsmu, jo realizācijas cenas (Glāzgovas ražotāja cenas) attiecīgi nokrita līdz 3,23 eiro un 3,02 eiro, savukārt izmaksas vispirms nedaudz paaugstinājās, bet tad 2001. gadā kritās līdz 3,2 eiro un 2002. gadā līdz 3,0 eiro. Pazeminājās arī nodarbinātība.

(77)

Tā kā 2003. gadā zemo importa produkta cenu spiediena ietekmē cenas (Glāzgovas ražotāja cenas) kritās līdz 2,79 eiro pie 2000. gada izmaksu līmeņa 3,1 eiro, Kopienas ražotāji cieta 17,1 % zaudējumus. Tas atspoguļojās negatīvā kopējā peļņā no ieguldītā kapitāla un naudas līdzekļu plūsmā. Tajā pašā laikā, palielinoties importa preču apjomam un tirgus daļai, Kopienas ražotāju realizācijas apjomi kritās par 1,6 % un tirgus daļa kritās par 3,0 procentu punktiem. Kaut gan jauda, jaudas izmantošana un ražošana, kā arī produktivitāte pieauga un nodarbinātība palika noturīga, zemo cenu importa produktu pieaugumam ir kavējošs iespaids uz jaudas izmantošanu, ražošanu un nodarbinātību. Dzīvo zivju uzkrājumu samazināšanās 2003. gadā norāda uz importa preču pieauguma rezultātā gaidāmo produkcijas samazināšanos.

(78)

Minēto iemeslu dēļ iepriekšējais slēdziens norāda, ka pastāv mijiedarbība starp importa pieaugumu un Kopienas ražotāju ciestajiem nopietnajiem zaudējumiem, un, ka zemo cenu importa precēm ir kaitējoša ietekme uz Kopienas ražotājiem, īpaši lejupejošā spiediena izteiksmē uz cenām Kopienas tirgū, no kā izriet Kopienas ražotāju lielie finansiālie zaudējumi.

(79)

Viena no iesaistītajām pusēm iebilda, ka 2003. gadā Apvienotajā Karalistē notika nepamatots patēriņa kritums un tas izraisījis kaitējumu Kopienas ražotājiem. Tomēr Apvienotās Karalistes tirgus nevar būt izolēts no kopējā Kopienas tirgus, un Eiropas Kopienas patēriņš laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam pieauga par 19,7 %, bet laikā no 2000. līdz 2003. gadam par 10,3 %. Tādēļ Kopienas ražotāju būtisko zaudējumu cēlonis drīzāk atklājas zemajās cenās nekā nepamatotajā patēriņa kritumā.

(80)

Tika pārbaudīta arī eksporta apjoma izmaiņu izraisītā ietekme. Attiecīgajā laika periodā eksporta apjoms pieauga un laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam patiešām dubultojās, tādēļ jāizdara secinājums, ka eksporta līmenis nebija iemesls nopietnajam kaitējumam, no kā cieta Kopienas ražotāji. Jebkurā gadījumā dati, kas attiecas uz rentabilitāti, balstās tikai uz datiem, kas attiecas uz realizāciju Kopienā.

(81)

Tika arī pārbaudīts, vai kaitējošā ietekme varētu rasties, Kopienas ražotājiem pārsneidzot jaudu. Teorētiskā jauda pētāmajā laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam paaugstinājās par 2,2 % - ievērojami mazāk kā ražošana un patēriņš. Bez tam, kā jau iepriekš minēts, teorētiskā jauda nozīmē kopējo dzīvo zivju daudzumu, kas ir ietverts valdības atļaujās. Cenas atļauju izņemšanai un izmantošanai ir zemas. Patiesi, galvenie izmaksu komponenti ir izdevumi par lasēniem (zivju mazuļiem), barību un darbu. Tādēļ iepriekšējais slēdziens nosaka, ka teorētiskās jaudas paaugstināšanās neatstāj kaitējošu ietekmi uz Kopienas ražotājiem.

(82)

Daži eksportētāji iebilda, ka lašu cenu krituma cēlonis Kopienas tirgū bija Kopienas pārprodukcija. Tomēr importa produkta daudzums 2003. gadā palielinājās par 15 %, kamēr Kopienas ražotāju produkta realizācija Kopienā samazinājās. Turklāt šajā tirgū produkta cenas nosaka imports, nevis Kopienas ražotāji. Patiesi, pārbaudot visu iesaistīto pušu rīcību cenu jomā, ir skaidri redzams, ka importa produkti visnotaļ tika pārdoti par zemākām cenām nekā Kopienā ražotie un Kopienas ražotāju cenas samazinājās, sekojot importa produkta cenām. Konkurences ietekme Kopienas ražotāju vidū svārstās pati par sevi - vienam radušies zaudējumi kompensējas ar otra peļņu, citiem ceteris paribus. Tādēļ iepriekšējais secinājums nosaka, ka konkurence Kopienas ražotāju vidū nebija cēlonis novērotajam nopietnajam kaitējumam.

(83)

Viena no iesaistītajām pusēm iebilda, ka zivju mirstība, kas Īrijā bija augstāka nekā parasti, un slimības uzliesmojumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2002. un 2003. gadā varēja paaugstināt produkcijas izmaksas un likt dažiem ražotājiem pārtraukt normālu ražošanas ciklu. Pašreiz pieejamā informācija liecina, ka šī parādība bija ierobežota nelielā daudzumā zivju audzētavu. Tuklāt, kā to parāda nākošā tabula, Kopienas ražotāju produkcijas izmaksas 2002. gadā kritās un 2003. gadā bija tuvu četru gadu vidējam līmenim. Tādēļ iepriekšējais slēdziens nosaka, ka zivju mirstība, kas bija augstāka nekā parasti, nebija cēlonis būtiskai kaitējošai iedarbībai. Tomēr šis arguments tiks tālāk izpētīts noslēdzošajā izskatīšanas posmā.

(84)

Viena no iesaistītajām pusēm iebilda, ka Norvēģijas nozarē ir zemākas ražošanas izmaksas nekā Kopienas ražotājiem, tādēļ tas ir cēlonis pieaugošajam importam un nopietnajam kaitējumam. Pašreiz pieejamā informācija liecina, ka, lai arī Norvēģija bauda priekšrocības saistībā ar dažām izmaksām, Kopienas ražotāji savukārt bauda priekšrocības saistībā ar citām izmaksām. Kopumā tiek atzīmēts, ka, kamēr Kopienas ražotāji pašreizējā tirgū cieš nozīmīgus zaudējumus, tāpat notiek arī ar Norvēģijas ražotājiem. Kā norādīts 8. iedaļas 2. apakšiedaļas 12. punktā, Kopienas ražotāju zaudējumi 2002. gadā bija –2,5 %. Norvēģijas valdības dati norāda, ka 2002. gadā 151 pārbaudītu lašu un varavīksnes foreļu audzētavu zaudējumi bija –13 %. (Vēl nav publicēti salīdzinoši dati 2003. gadam.) Piedevām viņiem ir smaga parādu nasta, kas veido nozīmīgu daļu no kopējām izmaksām. Viņu kopējais parāds (izņemot īpašuma akcijas un uzkrājumus) bija 6,8 miljardi Norvēģijas kronu, salīdzinājumā ar 5,7 miljardu kronu lielo kopējo apgrozījumu (9). Šī situācija dažos gadījumos noveda pie tā, ka Norvēģijas bankas sekmīgi pārņēma Norvēģu ražotājus. Tādēļ iepriekšējais slēdziens nosaka, ka Norvēģijas ražotāji nav efektīvāki par Kopienas ražotājiem, tomēr šis arguments tiks tālāk izpētīts noslēdzošajā izskatīšanas posmā.

(85)

Viena no iesaistītajām pusēm iebilda, ka Skotijas attālajos apvidos ir mazāk attīstīta infrastuktūra, tādēļ tas paaugstina izmaksas un varētu izraisīt kaitējumu Kopienas ražotājiem. Šajā sakarībā jāatzīmē, ka zivju audzētavas Norvēģijā, kas ir Kopienas tirgus līderis, bieži darbojas attālās vietās ar salīdzinoši nabadzīgu transporta infrastruktūru.

(86)

Transporta izmaksas nesastāda lielu daļu no rūpnieciski audzētu lašu kopējām ražošanas izmaksām un mainās atkarībā no preces izcelsmes vietas un piegādes galamērķa. Kopumā nevar uzskatīt, ka transporta izmaksas uz Kopienas tirgu no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas būtiski atšķirtos. Pie tam eksporta ražotājiem (kuri pēc definīcijas atrodas ārpus Eiropas Kopienas) ir visumā iespējamas augstākas transporta izmaksas, pārdodot Kopienas tirgū. Tādēļ nevar uzskatīt, ka augstākas transporta izmaksas Skotijā sekmētu kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(87)

Turpmāk un jebkurā gadījumā netika rasti pierādījumi, ka transporta izdevumi Skotijā pēdējos gados būtu pieauguši, un tādēļ augstākas transporta izmaksas nevar izskaidrot neseno Kopienas ražotāju finansiālo zaudējumu pieaugumu.

(88)

Nekādi citi iespējami saistīti cēloņsakarību faktori izpētes provizoriskajā līmenī netika identificēti.

(89)

Importa pieaugumam bija tikai ierobežota negatīva ietekme uz Kopienas ražotāju pārdoto produktu daudzumu, lai gan viņu realizācija un tirgus daļa 2003. gadā nedaudz kritās. Tomēr vissvarīgāk šķiet, ka nozīmīgajam importa pieaugumam bija postoša ietekme uz Kopienas ražotāju rentabilitāti, kas pavadīja cenu krišanos. Ja importa produkts (sastādot apmēram 70–75 % no tirgus) bauda cenu noteicēja pozīcijas, lejupejošā importa produkta cenu spirāle izraisīja ievērojamu nospiedošu ietekmi uz Kopienas ražotāju cenām. Rezultātā Kopienas ražotāji cieta ievērojamus zaudējumus. Šajā līmenī netika identificēti nekādi citi faktori, kas būtu sekmējuši kaitējumu, izņemot zemo cenu importa pieaugumu.

(90)

Tādēļ, nosakot, ka citi zināmie faktori nav izraisījuši būtisku kaitējumu, provizoriski secina, ka starp pieaugošo zemo cenu importu un Kopienas ražotājiem radīto nopietno kaitējumu pastāv patiesa un būtiska saistība.

(91)

Provizoriski ir noteikts, ka pastāv kritiski apstākļi, kuros kavēšanās varētu radīt Kopienas ražotājiem zaudējumus, no kuriem vēlāk būs grūti atgūties. Attiecīgā zemo cenu produkta importa pieauguma rezultātā viņi ir cietuši no nopietnas lejupslīdes, sevišķi attiecībā uz dzīvo zivju krājumiem, vienas vienības cenām, rentabilitāti un peļņu no ieguldītā kapitāla.

(92)

Kopienas ražotāju finansiālā situācija ir ārkārtīgi nedroša. Viņi ir cietuši būtiskus zaudējumus 2003. gadā (-17,1 %). Rezultātā vairāki Kopienas ražotāji jau nonākuši bankrota vai maksātnespējas situācijā un daudzi citi plāno vai nu samazināt ražošanu, vai vispār aiziet no tirgus. Vairāki Kopienas ražotāji cenšas pārdot savu biznesu kā darbojošos uzņēmumu. Tomēr apzinoties, ka tie rada zaudējumus, tāpat arī nesenos bankrotus un maksātnespējas situācijas, potenciālie pircēji izrāda mazu interesi. Citi ražotāji vienkārši pārtrauc savu darbību, lai apturētu turpmākos zaudējumus.

(93)

2003. gadā un 2004. gada pirmajos mēnešos pieci Kopienas ražotāji nonāca bankrota vai maksātnespējas situācijā. Nākamos divus pārņēma pārtikas kompānijas (kurās viņiem bija būtiski parādi), un tie virzās uz ražošanas sašaurināšanos. Turklāt septiņi citi Kopienas ražotāji ir slēguši savus uzņēmumus vai arī virzās uz savas darbības slēgšanu.

(94)

2003. gadā būtiskie zaudējumi ietekmēja atsevišķus Kopienas ražotājus, jo sevišķi neatkarīgos uzņēmumus, kuri nevar paļauties uz lielākas grupas finansiālo atbalstu, bet kuri paļaujas uz ilgstošiem kredītiem no pārtikas kompānijām un izmanto kreditēšanas iespējas kā vidēja un ilgtermiņa finansējuma avotu. Daži uzņēmumi ir spiesti upurēt rentabilitāti, lai nodrošinātu pietiekamu naudas līdzekļu plūsmu un izpildītu savas maksājumu saistības (piemēram, ievācot zivis, pirms tās sasniegušas optimālo lielumu). Ja arī šāda stratēģija var nodrošināt viņu izdzīvošanu neilgā laika posmā, turpmāk tā pazeminās rentabilitāti un tādējādi arī viņu vidēja un ilgtermiņa dzīvotspēju.

(95)

Bez ātrām un nozīmīgām pārmaiņām Kopienas rūpnieciski audzēto lašu jomā arvien vairāk Kopienas ražotāju būs spiesti nokļūt bankrota vai maksātnespējas priekšā, jo pārtikas kompānijas un bankas cenšas ierobežot savu risku attiecībā pret sliktiem parādiem. Dažiem Kopienas ražotājiem jau vairs nav iespēju izmantot kredīta pārtēriņu vai arī šīs iespējas ir samazinātas. Apvienotajā Karalistē valsts varas institūcijas ir veikušas pārrunas ar bankām, lai noteiktu palīdzības atsaukšanas cēloņus. Tomēr bankas uzsvērušas, ka viņām jādarbojas saskaņā ar komerciāliem kritērijiem.

(96)

Sagaidāms, ka, ja Eiropas Kopienas tirgū netiks veikti iepriekšēji aizsardzības pasākumi, Kopienā augstā līmenī turpināsies attiecīgā produkta imports un, jo īpaši saistībā ar tā radīto cenu samazinājumu, Kopienas ražotāji turpinās ciest zaudējumus un arvien vairāk būs spiesti bankrotēt. Šādu kaitējumus būs grūti labot, ņemot vērā, ka iepriekšējie darbinieki būs bijuši spiesti doties darba meklējumos un kreditori būs piesardzīgi, nodrošinot finansējumu atkal atvērtiem bankrotējušiem uzņēmumiem. Lai to novērstu, jāveic iepriekšēji aizsardzības pasākumi.

(97)

Tādēļ, paturot prātā plašo zaudējumu izraisīto Kopienas ražotāju bīstamo ekonomisko situāciju un pastāvīgo apdraudējumu, ko rada eksportējošie ražotāji, jāuzskata, ka pastāv kritiska situācija, kurā jebkura vilcināšanās pieņemt iepriekšējus aizsardzības pasākumus varētu izraisīt grūti labojamu kaitējumu. Tādēļ tiek secināts, ka nekavējoties jāpieņem iepriekšējas aizsardzības pasākumi.

(98)

Izpētes secinājumu provizoriskā analīze apstiprina, ka pastāv kritiska situācija un, ka nepieciešami provizoriski aizsargpasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Kopienas ražotājiem, kuru būtu grūti kompensēt.

(99)

Rūpnieciski audzētu lašu ražošana Kopienā ir nepietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu, tādēļ jānodrošina, lai pieņemtie pasākumi nenoliegtu eksporta ražotājiem piekļūšanu Kopienas tirgum. Tā kā galvenais Kopienas ražotājiem nodarītā kaitējuma iemesls parādās plašajā importa apjomā, kas noved pie zemām cenām, izraisot cenu pazemināšanu un apspiešanu, jāpieņem tādi pasākumi, kas paaugstinātu cenas, nevis nevajadzīgi ierobežotu piedāvājumu.

(100)

Regula (EK) Nr. 3285/94 un Nr. 519/94 paredz, ka provizoriskie aizsargpasākumi balstās uz tarifu paaugstināšanu. Tādēļ priekšroka būtu jādod uz tarifiem balstītiem pasākumiem, kur vien tādi ir lietderīgi. Šajā gadījumā, lai saglabātu atvērtu Kopienas tirgu un nodrošinātu piedāvājumam atbilstošu pieprasījumu, ir noderīgi noteikt kvotas, kas būtu brīvas no drošības nodevām un kas atspoguļotu tradicionālos importa līmeņus. Tradicionālie rūpnieciski ražoto lašu importa apjomi tad varētu turpināties bez papildu nodokļa un varētu tikt importēts neierobežots daudzums produkcijas, bet pēc papildu nodokļa samaksas.

(101)

Lai pasargātu tradicionālās tirgus plūsmas un nodrošinātu, ka Kopienas tirgus paliek atvērts arī mazsvarīgākiem dalībniekiem, tarifu normas jāsadala starp tām valstīm/reģioniem, kurām ir būtiska interese iesaistītā produkta piedāvājumā un viena daļa jārezervē citām valstīm. Apspriežoties ar Norvēģiju un Farēru salām, kurām ir būtiska interese un kuras pārstāv nozīmīgu importa daļu, tiek uzskatīts par lietderīgu katrai no šīm valstīm piešķirt īpašas tarifa kvotas, kas balstītos uz procentuālo attiecību no kopējā produkta daudzuma, kādu šī valsts piegādājusi trīs gadu laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam. Lielākajam vairumam importa produktu šajā laikā bija Norvēģijas vai Farēru salu izcelsme, tādēļ īpašās valsts tarifa kvotas jāatiecina uz šīm valstīm un vēl viena uz visām pārējām valstīm. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, tarifu kvotām jādarbojas, ievērojot rindas kārtības principu.

(102)

Redzams, ka normālos apstākļos rūpnieciski audzēta laša patēriņš Kopienā gadā pieaug apmēram no 4 % līdz 5 %, ņemot vērā jaunajās dalībvalstīs novērotos straujos pieauguma tempus. Ņemot vērā šo pieaugumu, tarifa kvotām (pamatotām uz vidējo importu laikā no 2001. līdz 2003. gadam) jāpieaug par 5 %. Tā kā lašu tirgum piemīt sezonas raksturs, kad gada otrajā pusē imports un realizācija ir augstāka nekā pirmajā pusē, tarifa kvotām jābūt piemērotām sezonām. Kvotām jābūt aprēķinātām, balstoties uz kopējas zivju ekvivalenta (WFE) bāzes un to, ka pārrēķina koeficients pašreiz importētajām filejām un ne-filejām attiecīgi ir 1: 0,65 un 1: 0,9.

(103)

Papildu nodoklis jānosaka tādā līmenī, kas nodrošinātu atbilstošus atvieglojumus Kopienas ražotājiem, tomēr tajā pašā laikā arī neradītu nevajadzīgu apgrūtinošu nastu importētājiem un patērētājiem. Procentuālais nodoklis (ad valorem) tiek uzskatīts par nederīgu, jo tas varētu darboties kā stimuls no nodokļiem brīvo importa produktu cenu pazeminājumam un varētu pieaugt reālā izteiksmē, ja notiktu cenu pieaugums. Tādēļ jānosaka nemainīgs nodokļa apmērs.

(104)

Mērķa cenas samazinājums, kas atspoguļo pakāpi, līdz kurai importētā produkta cena ir zemāka par cenu, kuru Kopienas ražotāji varētu sasniegt bez-kaitējuma situācijā, uzskatāms par pamatotu bāzi nodokļa apmēra noteikšanai. Lai šajā īpašajā gadījumā rēķinātos ar proporcionalitātes principu (kur 70 līdz 75 % no iesaistītā produkta ir importēti), mērķa cenas samazinājumu provizoriski aprēķināja, pamatojoties uz svērto vidējo Kopienas produkta “ne-kaitējuma” cenu par tonnu, kas balstīta uz Kopienas produkta ražošanas izmaksām plus minimālais peļņas līmenis šajā industrijā (5 %). Šī “ne-kaitējuma” cena tika salīdzināta ar iepriekšējo svērto vidējo attiecīgā importa produkta cenu par tonnu 2004. gada 1. ceturksnī (10). Šo divu cenu atšķirība tika izteikta procentos no CIF/Kopienas importētā produkta un robežas cenas un radīja mērķa cenas samazinājumu 17,8 %, kas atspoguļo maksājamo nodokli 469 eiro par tonnu, kas, savukārt pamatojoties uz iepriekš parādīto pārrēķina koeficientu, ir līdzvērtīgs 522 eiro par tonnu izķidātiem lašiem un 722 eiro par tonnu lašu filejām.

(105)

Jāparedz, ka Komisija pārskata pasākumus, ja nepieciešams mainīt nosacījumus.

(106)

Saskaņā ar Kopienas likumdošanu un Kopienas starptautiskajām saistībām provizoriskie aizsargpasākumi nav attiecināmi uz jebkuru produktu, kura izcelsme ir jaunattīstības valstī, ja tās produkta importa daļa Kopienā nepārsniedz 3 %. Šajā sakarībā tiek atzīmēts, ka pēdējā laika posmā, par kuru pieejami droši dati, imports no Čīles (2003. gada otra puse) ir zemāks par 3 %, tādēļ atbilstoši tam Čīlei nav jāpiemēro papildu drošības nodoklis saistībā ar provizoriskiem aizsargpasākumiem un izpētes noslēdzošajā posmā tās stāvoklis nav jāizskata. Tādēļ jāprecizē tās jaunattīstības valstis, uz kurām provizoriskie pasākumi neattiecas, kā tas izdarīts 2. pielikumā.

(107)

Kā jau minēts iepriekš, tiek uzskatīts, ka attiecīgā produkta importa tendence Kopienas ražotājiem nodarījusi nopietnu kaitējumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Kopienas interesēs ir izveidot uzraudzības sistēmu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 9. pantu attiecībā uz attiecīgo produktu, kurš ticis laists apgrozībā Kopienā. Tā ļaus īpaši cieši pārraudzīt importa produktus no tām valstīm, kam nepiemēro provizoriskos pasākumus. Lai nodrošinātu saskaņotību, uzraudzība jāveic atbilstoši 1993. gada 2. jūlija Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantam, kurš nosaka pasākumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 īstenošanai, izveidojot Kopējo muitas kodeksu (11) (pēdējie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (12), dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz informācija par katru nedēļu.

(108)

Provizoriskajiem pasākumiem nav jāilgst vairāk kā 200 dienas. Pasākumiem jāstājas spēkā 2004. gada 15. augustā un jāpaliek spēkā 176 dienas, ja vien nepieņem galīgus pasākumus vai izmeklēšanu neizbeidz, nenosakot pasākumus, pirms minētā laikposma beigām.

(109)

Papildus neparedzētiem notikumiem, importa pieaugumam, nopietnam kaitējumam, cēloņsakarībai un kritiskiem apstākļiem ir jāpārbauda, vai pastāv kādi nepārvarami iemesli, kas var novest pie secinājuma, ka provizorisku pasākumu izmantošana nav Kopienas interesēs. Šim nolūkam uz pieejamo pierādījumu bāzes tika apskatīta iespējamo provizorisko pasākumu ietekme uz visām lietas izskatīšanā iesaistītajām pusēm un varbūtējās provizorisku pasākumu pieņemšanas vai nepieņemšanas sekas.

(110)

Kopienas ražotāju kopējais gada apgrozījums sastāda vairāk kā 500 miljonus eiro, un papildus viņu radītajai ap 1 450 vietu lielajai tiešajai nodarbinātībai tie apstrādes un citos sektoros netieši atbalsta vēl 8 000 darba vietu. Viņi ir lielākas strauji augošas nozares daļa, kas laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam pieredzējusi ražošanas divkāršošanos. Viņi ir sasnieguši pieaugošu ražīgumu produkta ražošanā, kuram ir pieaugošs tirgus gan Kopienā, gan pasaules mērogā. Viņi ir dzīvotspējīgi un konkurētspējīgi normālos tirgus apstākļos un parāda pieaugošu produktivitāti.

(111)

Kopienas ražotāju stāvoklis ir nepārprotami apdraudēts, ja vien netiek izlīdzināts pašreizējais zemo cenu importa līmenis. Iepriekšējie pasākumi tiks attiecināti uz visu attiecīgo produktu importu, izņemot importu no jaunattīstības valstīm, kuru eksports uz Eiropas Kopienu nesastāda vairāk kā 3 % no Kopienas importa. Tādēļ tie tiks attiecināti uz apmēram 95 % no šī importa. Tādēļ var sagaidīt, ka pasākumi būs efektīvi un ļaus Kopienas ražotājiem pacelt cenas līdz pietiekošam līmenim.

(112)

Teritorijas, kurās notiek lašu rūpnieciska audzēšana, pamatā ir attālas – galvenokārt Skotijas un Īrijas rietumu krastā. Tur ir ierobežotas nodarbinātības iespējas un lašu rūpnieciskās audzēšanas radītā ekonomiskā aktivitāte vietējā ekonomikā sniedz nozīmīgu ieguldījumu. Bez šī ieguldījuma daudzi mazie vietējie uzņēmumi, kas piegādā preces un pakalpojumus Kopienas ražotājiem un viņu darbiniekiem, var pārstāt būt dzīvotspējīgi. Tādēļ pakārtoto industriju interesēs ir pieņemt provizoriskus pasākumus.

(113)

Kopienas ražotāju galveno piegādātāju (tādu kā zivju mazuļu audzētāji un barības ražotāji) interesēs ir saglabāt pastāvīgu un paredzamu viņu produktu pieprasījumu par cenu, kas ļautu tiem iegūt pietiekmu peļņu. Ņemot vērā, ka vairums šo piegādātāju jau ir palielinājuši nozīmīgu kredītu Kopienas ražotājiem, arī viņu interesēm atbilst, ka Kopienas ražotāji saglabā savu uzņēmējdarbību un spēj apmaksāt savus parādus. Ja Kopienas ražotāju situācija neuzlabojas, daudzi zivju mazuļu audzētāji cietīs no nozīmīgiem bezcerīgiem parādiem, kas pazeminās viņu rentabilitāti un dažos gadījumos var apdraudēt viņu spēju turpināt apgrozījumu. Tas pats attiecas arī uz barības ražotājiem. Tādēļ zivju mazuļu un barības ražotāju interesēs ir pieņemt provizoriskus pasākumus.

(114)

Lai novērtētu pasākumu pieņemšanas vai nepieņemšanas ietekmi uz importētājiem, apstrādātājiem un pircējiem, atsevišķiem attiecīgā produkta importētājiem, apstrādātājiem un pircējiem Kopienas tirgū tika nosūtītas aptaujas. Importētāji/apstrādātāji/pircēji palaikam ir vieni un tie paši un daudzi no viņiem fakstiski ir saistīti ar eksporta ražotājiem ārpus Kopienas, it īpaši Norvēģijā. No 6 importētājiem/apstrādātājiem/pircējiem un no apstrādātāju asociācijas tika saņemtas atbildes. Bez tam vairākas apstrādātāju asociācijas Komisijai iesniedza protestu.

(115)

Daži iebilda, ka pasākumi nav jāpieņem, jo rūpnieciski audzēto lašu cenām bijis tikai īslaicīgs kritums divu vai trīs mēnešu garumā, kas sekojis pēc antidempinga pasākumu izbeigšanas pret Norvēģiju 2003. gada maijā, un no tā laika cenas atkal kļuvušas normālas. Apstrādātāji uzsvēra, ka jebkurš cenu kāpums var paaugstināt viņu izmaksu pamatus, pazemināt pārdošanas ienākumus un rentabilitāti un var novest pie darba vietu zaudēšanas un pat pārvietošanas, uzsverot, ka nodarbinātība zivju pārstrādes nozarē ir daudz augstāka nekā zivju audzēšanas rūpniecībā un dažos gadījumos nodrošina nodarbinātību apvidos ar zemu nodarbinātību.

(116)

No Eirostat vēl nav iegūstami pilnībā ticami cenu dati par 2004. gada 1. ceturksni. Tomēr pieejamā informācija norāda, ka gan importa cenas no 2003. gada 4. ceturkšņa ir pieaugušas līdz vidēji 2,53 eiro par kilogramu 2004. gada 1. pusgadā, gan nedaudz pieaugušas arī Kopienas ražotāju cenas. Tomēr Kopienas ražotāju cenas saglabājas ievērojami zem “ne-kaitējuma” cenām. Turklāt pēdējā informācija norāda, ka cenas atkal krītas.

(117)

Galvenās izmaksas, kuras jāsedz pārstrādātājiem, ir izejmateriālu un nodarbināto personu izmaksas, tādēļ ir taisnība, ka izejvielu cenu paaugstinājums palielinās arī pārstrādātāju izmaksas. Tomēr saskaņā ar pārstrādātāju iesniegto informāciju viņu izejvielu izmaksas, kas jau bija kritušās par 18 % laikā no 2000. līdz 2002. gadam, laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam kritās vēl par 10 %. Tātad 2003. gadā tās bija par 26 % lētākas nekā 2000. gadā. Tajā pašā laikā viņu sniegtā informācija norāda, ka viņu pārdošanas cenas 2002. un 2003. gadā ir saglabājušās nemainīgas. Trīs pārstrādātāji sniedza informāciju par viņu lašu pārstrādes darbību rentabilitāti. Tā norādīja, ka rentabilitāte pieaugusi no 15 % 2000. gadā līdz 31 % 2002. gadā un 33 % 2003. gadā. Lai arī šis rentabilitātes līmenis nepietiekami pārstāv visu pārstrādes industriju, tomēr nav ticams, ka tas būtu netipisks. Daži pārstrādātāji ir apstrīdējuši šo rentabilitātes līmeni, lai gan viņi nav sadarbojušies, lai nodrošinātu informāciju par viņu pašu rentabilitāti. Šajos apstākļos redzams, ka pārstrādes industrija ir pietiekami spējīga uzņemt nelielo izejvielu cenu kāpumu bez jebkādiem darbavietu zudumiem vai pārvietošanās. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pašreizējie cenu līmeņi ir nepastāvīgi vidējā vai ilgā laika posmā.

(118)

Pārstrādātāji uzsvēra arī vajadzību pēc tā, lai tirgotājiem galvenajos Eiropas tirgos un patērētājiem arī turpmāk būtu pieejams labas kvalitātes produkts par zemām cenām. Viņi izteica īpašu pārliecību par spekulatīvas iepirkšanas iespēju nekavējoties pēc tarifa kvotu ieviešanas un izteica pretenzijas, ka, ja tarifa kvota būs izsmelta, viņiem vajadzēs apstādināt ražošanu. Visbeidzot viņi paziņoja, ka, ja tiks pieņemti pasākumi, viņiem būs tā jārīkojas, lai noturētu izejmateriālu pietiekamību un palīdzētu radīt cenu stabilitāti tirgū, kas labāk palīdzētu paredzēt izmaksas. Šai sakarā, kamēr daži atbalstīja atklātu opozīciju pret jebkura veida pasākumiem, citi norādīja, ka, ja pasākumi tiks uzspiesti, viņi dotu priekšroku tarifa kvotu sistēmai, noteikti izsakot atbalstu licencēšanas sistēmai.

(119)

Jāatzīmē, ka piedāvātie iepriekšējie pasākumi sastāv no tarifa kvotām, kas balstās uz vidējo importu Kopienā (ieskaitot jaunās dalībvalstis) laikā no 2001. līdz 2003. gadam plus vēl 5 %, pēc kuriem jau attiecas papildu nodoklis. Tādēļ pārstrādājošai industrijai Kopienā joprojām vajadzīga pieeja pietiekamām izejvielu piegādēm bez papildu nodokļa.

(120)

Tādēļ iespējams, ka traucējumus izjutīs pārstrādātāji/pircēji un importētāji, ja tie neuztvers kā svarīgākus tos ieguvumus, kas, kā sagaidāms, izrietēs no Kopienas ražotājiem piedāvātajiem provizoriskajiem pasākumiem, kas tiek uzskatīti par nepieciešamo minimumu, lai novērstu tālāku Kopienas ražotāju situācijas pasliktināšanos.

(121)

Tā kā attiecīgais produkts ir patēriņa produkts, Komisija informēja dažādas patērētāju organizācijas par izpētes uzsākšanu. No patērētāju organizācijām netika saņemta neviena atbilde. Ņemot vērā lielo starpību starp zivju ražotāja pilnu cenu un apstrādāto lašu produktu mazumtirdzniecības cenu, jāievēro, ka maz ticams, ka pasākumi būtiski ietekmēs mazumtirdzniecības cenas, tādēļ ietekme uz patērētājiem uzskatāma kā minimāla.

(122)

Regulas (EK) Nr. 3285/94 7. pants un Regulas (EK) Nr. 519/94 6. pants paredz, ka, ja Komisija uzskata, ka nepieciešama novērošana vai aizsardzības pasākumi, tai jāpieņem vajadzīgie lēmumi ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc izpētes sākuma, bet izņēmuma gadījumā šis laika limits var tikt pagarināts lielākais par 2 mēnešiem.

(123)

Jāņem vērā, ka pastāv sekojoši izņēmuma apstākļi, kas attaisno noteiktā termiņa pagarināšanu uz diviem mēnešiem, lai pabeigtu aizsardzības pētījumus par attiecīgo produktu.

(124)

2004. gada 1. maijā notika paplašināšanās un desmit jaunās dalībvalstis pievienojās Eiropas Kopienai. Līdz šim datumam lietas izskatīšana notika 15 ES dalībvalstīs. Izpētē sadarbojās liels daudzums dalībnieku, kas ir saistīti ar attiecīgo produktu, un ir sagaidāms, ka jauno dalībvalstu uzņēmēji arī vēlēsies pilnībā sadarboties turpmāk veiktajā izpētē. Lai pārbaudītu papildu saņemto informāciju, Komisija nosūtīs papildu aptaujas anketas jauno dalībvalstu Kopienas ražotājiem, barības ražotājiem un zivju mazuļu audzētājiem, kā arī importētājiem, pārstrādātājiem un pircējiem, lai noskaidrotu viņu īpašo situāciju. Lai ļautu iesaistītajiem uzņēmējiem izmantot savas iespējas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 6. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 5. pantu, viņiem jādod pietiekami daudz laika, lai atbildētu uz aptaujām. Turklāt, pirms turpināt darbu pie secinājumiem, Komisijas dienestiem vajadzēs veikt tūlītējas izpētes iesaistīto pušu telpās, lai pārbaudītu aptaujas atbildēs iesniegto informāciju.

(125)

Pēc Komisijas turpmākās izpētes pabeigšanas un pirms noteiktu aizsardzības pasākumu pieņemšanas attiecīgā produkta sakarā, ja tādi būs, Eiropas Kopienai vajadzēs laicīgi papildus informēt dažus tirdzniecības partnerus, ar kuriem tai ir divpusēji līgumi, kā arī informēt PTO tirdzniecības partnerus par jebkuriem izvirzītajiem pasākumiem.

(126)

Turklāt, ja provizoriskie pasākumi (kas darbosies paralēli izpētei) beigsies 2004. gada 4. ceturksnī, tas varētu radīt neskaidrības tirgū tā aizņemtākajā periodā līdz Ziemassvētkiem.

(127)

Tādēļ jāuzskata, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ pastāv izņēmuma apstākļi un saistībā ar rūpnieciski audzētajiem lašiem veiktajai aizsardzības izpētei atvēlētais laiks jāpagarina par diviem mēnešiem no 2004. gada 6. decembra līdz 2005. gada 6. februārim,

a)

izcelsmes sertifikāta uzrādīšana, kuru izsniegušas kompetentas valsts iestādes valstī, kura atbilst Regulas (EEK) Nr. 2454/93 47. pantā noteiktajiem nosacījumiem un

b)

produkts ticis transportēts tiešā veidā, atbilstoši 4. pantam, no šīs valsts uz Kopienu.

a)

produkti, kuri transportēti, nešķērsojot jebkuras trešās valsts teritoriju;

b)

produkti, kuri transportēti, šķērsojot vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kas nav izcelsmes valsts, ar vai bez pārkraušanas vai īslaicīgas uzglabāšanas noliktavās šajās valstīs ar noteikumu, ka šāda šķērsošana ir attaisnojama ģeogrāfisku iemeslu dēļ vai vienīgi, ņemot vērā transporta prasības, un ar noteikumu, ka šie produkti:

a)

vienots transporta dokuments, kas izsniegts izcelsmes valstī un ietver tranzīta valsts vai valstu šķērsošanu;

b)

tranzīta valsts vai valstu muitas iestāžu izsniegts sertifikāts, kas ietver:

—

atstāj izcelsmes valsti pirms datuma, kad šo Regulu sāk piemērot, un

—

tiek nosūtīti no iekraušanas vietas izcelsmes valstī uz izkraušanas vietu Kopienā saskaņā ar derīgu transporta dokumentu, kas izsniegts pirms datuma, kad šo Regulu sāk piemērot.

—

jūras pārvadājumu gadījumā – kravas zīme, kas apliecina, ka iekraušana notikusi pirms šī datuma,

—

dzelzceļa pārvadājumu gadījumā – kravas pavadzīme, ja dzelzceļa iestādes izcelsmes valstī to apstiprinājušas pirms šī datuma,

—

auto pārvadājumu gadījumā – CMR līgums par preču pārvadāšanu vai cits transporta dokuments, kas izsniegts izcelsmes valstī pirms šī datuma,

—

gaisa transporta gadījumā – gaisa kravas pavadzīme, kas norāda, ka aviolīnija pārņēmusi šos produktus pirms šī datuma.