Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0868

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 868/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

OJ L 162, 30.4.2004, p. 1–7 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Estonian: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Latvian: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Lithuanian: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Hungarian Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Maltese: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Polish: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Slovak: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Slovene: Chapter 07 Volume 008 P. 207 - 213
Special edition in Bulgarian: Chapter 07 Volume 014 P. 42 - 48
Special edition in Romanian: Chapter 07 Volume 014 P. 42 - 48
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 018 P. 263 - 269

No longer in force, Date of end of validity: 29/05/2019; Atcelts ar 32019R0712

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/868/oj

32004R0868



Oficiālais Vēstnesis L 162 , 30/04/2004 Lpp. 0001 - 0007


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 868/2004

(2004. gada 21. aprīlis)

par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Kopienas gaisa pārvadātāju konkurētspēju, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus Kopienai tajā vai no tās, varētu negatīvi ietekmēt negodīga un diskriminējoša tādu ārpuskopienas gaisa pārvadātāju prakse, kuri sniedz līdzīgus gaisa satiksmes pakalpojumus.

(2) Šāda negodīga un diskriminējoša prakse var rasties no subsidēšanas vai cita veida atbalsta, ko piešķir valsts, kas nav Kopienas dalībvalsts, valdība, reģionāla iestāde vai cita publiska organizācija, vai no dažiem cenu noteikšanas prakses veidiem, ko veic ārpuskopienas gaisa pārvadātājs, kurš gūst labumu no nekomerciālām priekšrocībām.

(3) Jānosaka kompensācijas pasākumi, kas jāveic pret šādu negodīgu praksi.

(4) Kopienā pastāv stingri noteikumi attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanu gaisa pārvadātājiem, un, lai Kopienas gaisa pārvadātājus nepadarītu konkurētnespējīgus un tie neciestu zaudējumus, vajadzīgs instruments, kas nodrošinātu aizsardzību pret ārpuskopienas gaisa pārvadātājiem, kuri tiek subsidēti vai gūst citus labumus no valdības.

(5) Šī regula nav paredzēta, lai aizstātu nolīgumus par gaisa satiksmes pakalpojumiem ar trešām valstīm, kurus var izmantot, lai efektīvi rīkotos ar praksēm, uz ko attiecas šī regula; ja dalībvalsts līmenī pastāv juridisks instruments, kurš ļautu apmierinoši reaģēt saprātīgā laika posmā, tad šādam instrumentam salīdzinājumā ar šo regulu ir dodama priekšroka minētajā laika posmā.

(6) Kopienai jāspēj rīkoties, lai kompensētu šādu negodīgu praksi, kas rodas valsts, kas nav Kopienas dalībvalsts, valdības piešķirto subsīdiju rezultātā; Kopienai jāspēj arī risināt negodīgas cenu noteikšanas praksi.

(7) Jānosaka, kad tiek uzskatīts, ka subsīdija pastāv, un uz kādu principu pamata tā jākompensē, jo īpaši — vai subsīdija piešķirta konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm vai atkarīga no gaisa satiksmes pakalpojumu piegādes trešām valstīm.

(8) Nosakot subsīdijas esamību, jāpierāda, ka valdība, reģionālā iestāde vai cita sabiedriskā organizācija ir veikusi finansiālu ieguldījumu ar naudas līdzekļu pārskaitījuma palīdzību vai ka jebkāda veida parādi, kas parasti jāiekasē un kas veido valsts ieņēmumus, nav iegūti vai nav iekasēti un ka tādēļ piešķirts labums saņēmējam uzņēmumam.

(9) Jānosaka, kad tiek uzskatīts, ka pastāv negodīgas cenu noteikšanas prakse; trešās valsts gaisa pārvadātāja cenu noteikšanas prakses pārbaudes jāierobežo līdz to dažu gadījumu skaitam, kad gaisa pārvadātājs gūst labumu no nekomerciālas priekšrocības, kuru nevar tieši noteikt kā subsīdiju.

(10) Skaidri jānorāda, ka negodīgas cenu noteikšanas praksi var uzskatīt par pastāvošu tikai tad, ja minētā prakse ir skaidri atšķirama no parastas konkurētspējīgas cenu noteikšanas prakses; Komisijai jāizveido sīki izstrādātas metodes, lai noteiktu negodīgas cenu noteikšanas prakses esamību.

(11) Turklāt vēlams noteikt skaidras un sīki izstrādātas vadlīnijas attiecībā uz faktoriem, ko var izmantot, lai konstatētu, vai ārpuskopienas gaisa pārvadātāju sniegtie subsidētie vai negodīgi noteiktu cenu gaisa satiksmes pakalpojumi ir radījuši zaudējumus vai var tos radīt; lai pierādītu, ka cenu noteikšanas prakse, kas saistīta ar šādu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, rada zaudējumus Kopienas nozarei, uzmanība jāpievērš citu faktoru ietekmei un jo īpaši — dominējošiem tirgus nosacījumiem Kopienā un jāizvērtē visi atbilstošie un zināmie faktori un ekonomiskie rādītāji, kuriem ir ietekme uz nozares stāvokli.

(12) Ir būtiski definēt terminus "Kopienas gaisa pārvadātājs", "Kopienas nozare" un "līdzīgs gaisa satiksmes pakalpojums".

(13) Jāprecizē to personu loks, kas var iesniegt sūdzību, un informācija, kurai jābūt šādā sūdzībā; sūdzība jānoraida, ja tajā ir nepietiekami pierādījumi par zaudējumiem, lai turpinātu izskatīt lietu.

(14) vēlams noteikt procedūru, kas jāievēro, izmeklējot ārpuskopienas gaisa pārvadātāju negodīgu praksi; šī procedūra jāīsteno noteiktā laikā.

(15) Jānosaka veids, kādā ieinteresētajām pusēm paziņo informāciju, kas vajadzīga iestādēm; ieinteresētajām pusēm jābūt plašām iespējām iesniegt visus attiecīgos pierādījumus un aizstāvēt savas intereses; jānosaka arī izmeklēšanas noteikumi un kārtība, jo īpaši noteikumi par to, kā ieinteresētās puses noteiktā laikā piesakās, iesniedz savas nostājas un informāciju, ja šīs nostājas un informācija tiek ņemta vērā; ievērojot komercnoslēpumu, jānodrošina ieinteresētajām pusēm piekļuve visai informācijai, kas attiecas uz izmeklēšanu un kas ir saistīta ar šo pušu lietas izklāstu; jāparedz, ka gadījumā, ja puses nesadarbojas apmierinoši, drīkst izmantot citu informāciju, lai konstatētu faktus, un šāda informācija drīkst būt pusēm mazāk labvēlīga, nekā tā būtu, ja puses būtu sadarbojušās.

(16) Jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem var piemērot pagaidu pasākumus; šādus pasākumus visos gadījumos var piemērot Komisija, bet tikai uz sešu mēnešu laika posmu.

(17) Izmeklēšana vai lietas izskatīšana jāpārtrauc ik reizi, kad nav vajadzības piemērot pasākumus, piemēram, ja subsidēšanas apjoms, negodīgas cenu noteikšanas līmenis vai zaudējums ir nenozīmīgs; lietas izskatīšana nav jāpārtrauc, ja vien tādēļ lēmumam par izbeigšanu nav pievienots pamatojums; šiem pasākumiem jābūt mazākiem par kompensējamo subsīdiju apjomu vai negodīgas cenu noteikšanas līmeni, ja ar to pietiek, lai kompensētu zaudējumu.

(18) Jānoteic, ka pasākumu līmenis nedrīkst pārsniegt attiecīgi subsīdiju vērtību vai piešķirtās nekomerciālās priekšrocības vai arī summu, kas atbilst radītajam zaudējumam, ja tā ir mazāka.

(19) Jānoteic, ka pasākumi ir spēkā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai neitralizētu subsīdijas vai negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada kaitējumu.

(20) Priekšroka jādod nodevām, ja piemēro pasākumus; ja pierāda, ka nodevas nav piemērots pasākuma veids, var apsvērt citu pasākumu piemērošanu.

(21) Jāprecizē kārtība tādu saistību pieņemšanai, ar ko likvidē vai kompensē attiecīgas subsīdijas vai negodīgas cenu noteikšanas praksi un radītos zaudējumus, tā vietā, lai piemērotu provizoriskus vai galīgos pasākumus; ir arī lietderīgi noteikt saistību neizpildes vai atsaukšanas sekas.

(22) Jāparedz pārskatīšana pasākumiem, kas pieņemti, kad iesniegti pietiekami pierādījumi par apstākļu maiņu.

(23) Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [4].

(24) Pasākumu veids un apmērs un to piemērošana sīki jāizklāsta regulā, ar kuru piemēro šos pasākumus.

(25) Jānodrošina, ka visi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pilnībā atbilst Kopienas interesēm; Kopienas interešu novērtējums ietver sevī jebkādu pārliecinošu iemeslu noteikšanu, kas varētu novest pie nepārprotama secinājuma, ka pasākumu veikšana neatbildīs Kopienas vispārējām interesēm. Šādi pārliecinoši iemesli varētu būt, piemēram, gadījumi, kad zaudējums patērētājiem vai citām ieinteresētajam pusēm ir acīmredzami neproporcionāls ikvienam ieguvumam, ko Kopienas nozare saņem no pasākumu piemērošanas.

(26) Ņemot vērā, ka dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt šīs regulas mērķi, proti, aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1. Šī regula nosaka procedūru, kas jāievēro, lai nodrošinātu aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, ciktāl tas rada zaudējumus Kopienas nozarei.

2. Šī regula pieļauj dalībvalstu un valstu, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem īpašu noteikumu iepriekšēju piemērošanu.

3. Šī regula pieļauj Kopienas un valstu, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, nolīgumos īpašu noteikumu piemērošanu.

2. pants

Principi

Var piemērot kompensācijas pasākumu, lai kompensētu:

1) subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta ārpuskopienas gaisa pārvadātājam; vai

2) ārpuskopienas gaisa pārvadātāju negodīgas cenu noteikšanas praksi

attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu vienā vai vairākos maršrutos uz Kopienu un no tās, kas rada zaudējumus Kopienas nozarei.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "zaudējums" ir materiāls zaudējums Kopienas nozarei vai materiāla zaudējuma draudi Kopienas nozarei, kas noteikts saskaņā ar 6. pantu;

b) "Kopienas nozare" ir Kopienas gaisa pārvadātāji, kas sniedz līdzīgus gaisa satiksmes pakalpojumus, kopumā vai gaisa pārvadātāji, kuri kopā veido lielāko daļu no Kopienas kopējā minēto pakalpojumu piedāvājuma;

c) "Kopienas gaisa pārvadātājs" ir gaisa pārvadātājs ar derīgu ekspluatācijas licenci, ko piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadātāju licencēšanu [5];

d) "līdzīgi gaisa satiksmes pakalpojumi" ir gaisa satiksmes pakalpojumi, ko sniedz tajā pašā maršrutā vai maršrutos, kuros sniedz apspriežamos gaisa satiksmes pakalpojumus, vai arī tādi gaisa satiksmes pakalpojumi, kurus sniedz maršrutā vai maršrutos, kas ir ļoti līdzīgi maršrutam vai maršrutiem, kuros sniedz apspriežamo gaisa satiksmes pakalpojumu.

4. pants

Subsidēšana

1. Uzskata, ka subsīdija pastāv, ja:

a) valsts, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts, tās valdība, reģionāla iestāde vai cita publiska organizācija veic finansiālu ieguldījumu, tas ir, ja

i) valdības, reģionālas iestādes vai citas publiskas organizācijas prakse ietver tiešu naudas līdzekļu pārskaitījumu, piemēram, dotācijas, aizdevumus vai pašu kapitāla ieguldījumus, potenciālu tiešu naudas līdzekļu pārskaitījumu uzņēmumam vai uzņēmuma saistību pārņemšanu, piemēram, aizdevumu garantijas;

ii) valdības, reģionālas iestādes vai citas publiskas organizācijas paredzētie ieņēmumi, kas nav iegūti vai nav iekasēti;

iii) valdība, reģionāla iestāde vai cita publiska organizācija piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas neietilpst vispārējā infrastruktūrā, vai pērk preces vai pakalpojumus;

iv) valdība, reģionāla iestāde vai cita publiska organizācija veic maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju veikt vienu vai vairākas i), ii) un iii) apakšpunktā minētās funkcijas, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē un kas praksē būtiski neatšķiras no prakses, ko valdības parasti veic;

b) un tādējādi tiek piešķirts labums.

2. Uz subsīdijām kompensācijas pasākumi attiecas tikai tad, ja subsīdijas ir juridiski vai faktiski ierobežotas uzņēmumam vai nozarei vai uzņēmumu vai nozaru grupai, kas atrodas piešķīrējas iestādes jurisdikcijā.

5. pants

Negodīgas cenu noteikšanas prakse

1. Uzskata, ka negodīgas cenu noteikšanas prakse pastāv konkrētam gaisa satiksmes pakalpojumam uz Kopienu vai no tās, ja ārpuskopienas gaisa pārvadātāji:

- gūst labumu no nekomerciālas priekšrocības un

- nosaka biļešu cenas, kuras ir ievērojami mazākas par tām, ko piedāvā konkurējošie Kopienas gaisa pārvadātāji, lai radītu tiem zaudējumus.

Šāda prakse ir skaidri atšķirama no parastas konkurētspējīgas cenu noteikšanas prakses.

2. Salīdzinot biļešu cenas, ņem vērā šādus faktorus:

a) faktiskā cena, par kādu biļetes tiek piedāvātās pārdošanā;

b) sēdvietu skaits, kas tiek piedāvāts par iespējamu negodīgu cenu, attiecībā pret kopējo sēdvietu skaitu, kas pieejamas gaisa kuģī;

c) ierobežojumi un nosacījumi, kas pievienoti biļetēm, kuras pārdod par iespējamu negodīgu cenu;

d) pakalpojuma līmenis, kādu piedāvā visi gaisa pārvadātāji, kuri sniedz attiecīgo līdzīgo gaisa satiksmes pakalpojumu;

e) ārpuskopienas gaisa pārvadātāja, kurš sniedz pakalpojumus, faktiskās izmaksas un saprātīga peļņas norma un

f) situācija ar līdzvērtīgiem maršrutiem, ņemot vērā a) līdz e) punktu.

3. Rīkojoties saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto procedūru, Komisija izveido sīki izstrādātu metodoloģiju negodīgas cenu noteikšanas prakses esamības noteikšanai. Šī metodoloģija inter alia attiecas uz veidu, kādā novērtē parastu konkurētspējīgu cenu noteikšanu, faktiskās izmaksas un saprātīgas peļņas normas aviācijas nozares konkrētajā kontekstā.

6. pants

Zaudējumu noteikšana

1. Zaudējuma noteikšanas pamatā ir droši pierādījumi, un tajā ietver šādu faktoru objektīvu pārbaudi:

a) attiecīgo gaisa satiksmes pakalpojumu biļešu cenu līmenis un šādu gaisa satiksmes pakalpojumu ietekme uz biļešu cenām, kuras piedāvā Kopienas gaisa pārvadātāji; un

b) iepriekš minēto gaisa satiksmes pakalpojumu ietekme uz Kopienas nozari, par ko liecina ekonomisko rādītāju skaita izmaiņas, piemēram, lidojumu skaits, ietilpības izmantošana, rezervētās vietas, tirgus daļa, peļņa, kapitāla peļņa, ieguldījumi, nodarbinātība.

Viens vai vairāki no šiem faktoriem nav obligāti izšķirīgi.

2. Ņemot vērā visus drošos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar 1. punktu, pierāda, ka attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumi rada zaudējumus šīs regulas nozīmē.

3. Pārbauda arī citus zināmos faktorus, kas nav attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumi un kas vienlaikus rada zaudējumus Kopienas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru radītie zaudējumi nav saistīti ar attiecīgajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem.

4. Zaudējumu draudus nosaka, ņemot vērā faktus, nevis tikai apgalvojumus, minējumus vai nelielas iespējas. Apstākļu izmaiņas, kas varētu radīt situāciju, kurā subsīdija var radīt zaudējumu, jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām.

7. pants

Lietas izskatīšanas uzsākšana

1. Izmeklēšanu saskaņā ar šo regulu sāk pēc tam, kad rakstisku sūdzību Kopienas nozares vārdā iesniedz jebkura fiziska vai juridiska persona, jebkura apvienība, vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas, ja ir pietiekami pierādījumi par kompensējamu subsīdiju esamību (tostarp, ja iespējams, to apjomu) vai negodīgas cenu noteikšanas praksi šīs regulas nozīmē, zaudējumiem un cēloņsakarību starp iespējams subsidētiem vai negodīgas cenas gaisa satiksmes pakalpojumiem un iespējamo zaudējumu.

2. Ja redzams, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu lietas izskatīšanu, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru, lietas izskatīšanu uzsāk 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja attiecīgā dalībvalsts apspriež aplūkojamo jautājumu, ņemot vērā divpusējo nolīgumu, šo 45 dienu ilgo termiņu pēc dalībvalsts lūguma pagarina par 30 dienām. Komisija pieņem lēmumu par ikvienu termiņa papildu pagarinājumu, rīkojoties saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja ir iesniegti nepietiekami pierādījumi, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru, sūdzības iesniedzēju par to informē 45 dienu laikā pēc dienas, kad sūdzība tika iesniegta.

3. Paziņojumā par lietas izskatīšanas uzsākšanu pasludina izmeklēšanas uzsākšanu, norāda izmeklēšanas jomu, gaisa satiksmes pakalpojumus attiecīgajos maršrutos, valstis, kuru valdības, iespējams, ir piešķīrušas subsīdijas vai licenci gaisa pārvadātājiem, kas, iespējams, ir iesaistījušies negodīgas cenu noteikšanas praksē, un laika posmu, kad ieinteresētās puses var informēt par sevi, darīt zināmu savu viedokli rakstveidā un iesniegt informāciju, ja izmeklēšanā šādi viedokļi un informācija būtu jāņem vērā; paziņojumā arī nosaka laika posmu, kad ieinteresētās puses var pieteikties uz uzklausīšanu Komisijā.

4. Komisija informē gaisa pārvadātājus, kas sniedz attiecīgos gaisa satiksmes pakalpojumus, attiecīgo valdību un sūdzības iesniedzējus par lietas izskatīšanas sākšanu.

5. Komisija jebkurā laikā var uzaicināt attiecīgās trešās valsts valdību piedalīties apspriedēs, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz 2. punktā minētajiem jautājumiem un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Ja vajadzīgs, Komisija šajās apspriedēs iesaista ikvienu attiecīgo dalībvalsti. Ja apspriedes jau notiek starp dalībvalsti un attiecīgās trešās valsts valdību, Komisija iepriekš sazinās ar minēto dalībvalsti.

8. pants

Izmeklēšana

1. Pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas Komisija sāk izmeklēšanu, kas attiecas gan uz ārpuskopienas gaisa pārvadātāju subsidēšanu vai negodīgas cenu noteikšanas praksi konkrētos maršrutos, gan uz zaudējumiem. Šo izmeklēšanu veic paātrināti un parasti pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas, izņemot šādus apstākļus, kad to var pagarināt:

- sarunās ar attiecīgās trešās valsts valdību ir sasniegts brīdis, kad sūdzības apmierinošs risinājums šķiet tūlīt jau sasniedzams, vai

- vajadzīgs papildlaiks, lai panāktu risinājumu, kas ir Kopienas interesēs.

2. Ieinteresētās puses, kas ir par sevi informējušas termiņā, kurš norādīts paziņojumā par uzsākšanu, tiek uzklausītas, ja tās iesniegušas lūgumu par uzklausīšanu, norādot, ka tās ir ieinteresētā puse, ko lietas izskatīšanas rezultāts var iespaidot, un ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

3. Gadījumos, kad ieinteresētā puse atsaka piekļuvi vajadzīgajai informācijai vai kā citādi to nesniedz attiecīgajā termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pagaidu vai galīgo pozitīvo vai negatīvo slēdzienu var sagatavot, ņemot vērā pieejamos faktus. Ja tiek atklāts, ka ieinteresētā puse ir piegādājusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un drīkst izmantot pieejamos faktus.

9. pants

Kompensācijas pasākumi

Pagaidu vai galīgos kompensācijas pasākumus labāk veikt nodevu veidā, ko iekasē no attiecīgā ārpuskopienas gaisa pārvadātāja.

10. pants

Pagaidu pasākumi

1. Pagaidu pasākumus var piemērot, ja veikta provizoriska pozitīva konstatācija, ka attiecīgie ārpuskopienas gaisa pārvadātāji gūst labumu no subsīdijām vai ir iesaistīti negodīgas cenu noteikšanas praksē, kas rada zaudējumus Kopienas nozarei, un ka Kopienas interesēs būtu jāiejaucas, lai novērst šādus zaudējumus.

2. Pagaidu pasākumus var pieņemt saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētos pasākumus piemēro ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

11. pants

Lietas izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

1. Ja sūdzība tiek atsaukta vai ja apmierinošs risinājums ir panākts saskaņā ar dalībvalsts nolīgumu par gaisa satiksmes pakalpojumiem ar attiecīgo trešo valsti, Komisija lietas izskatīšanu drīkst izbeigt, ja vien šāda izbeigšana ir Kopienas interesēs.

2. Ja kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, lietas izskatīšanu izbeidz saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Ikvienam lēmumam izbeigt lietas izskatīšanu pievieno pamatojumu.

12. pants

Galīgie pasākumi

1. Ja galīgi konstatētie fakti norāda uz subsīdiju vai negodīgas cenu noteikšanas prakses esamību un tādēļ radītajiem zaudējumiem, un Kopienas interesēs būtu jāiejaucas saskaņā ar 16. pantu, piemēro galīgos pasākumus atbilstoši 15. panta 3. punktā minētajai procedūrai.

2. To pasākumu apjoms, kas piemēroti, lai kompensētu subsīdijas, nepārsniedz subsīdiju apjomu, kas aprēķināts, ņemot vērā saņēmējam uzņēmumam piešķirto labumu, no kura ārpuskopienas gaisa pārvadātāji ir guvuši labumu, bet tam jābūt mazākam par subsīdiju kopējo apjomu, ja šāds mazāks apjoms būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus Kopienas nozarei.

3. To pasākumu apjoms, kas piemēroti, lai kompensētu negodīgas cenu noteikšanas praksi, kura gūst labumu no nekomerciālas priekšrocības, nepārsniedz atšķirību starp biļešu cenām, ko iekasē attiecīgais ārpuskopienas gaisa pārvadātājs, un biļešu cenām, ko iekasē attiecīgais konkurējošais Kopienas gaisa pārvadātājs, bet tam jābūt mazākam, ja šāds mazāks apjoms būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus Kopienas nozarei. Katrā ziņā pasākumu apjoms nedrīkst pārsniegt tādas nekomerciālas priekšrocības vērtību, kas piešķirta ārpuskopienas gaisa pārvadātājam.

4. Pasākumu katram gadījumam atbilstīgā apjomā bez diskriminācijas piemēro gaisa satiksmes pakalpojumiem, ko sniedz visi ārpuskopienas gaisa pārvadātāji, kuri gūst labumu no subsīdijām vai ir iesaistīti negodīgas cenu noteikšanas praksē attiecīgajos maršrutos, izņemot gaisa satiksmes pakalpojumus, ko sniedz tie ārpuskopienas gaisa pārvadātāji, no kuriem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir pieņemtas saistības.

5. Pasākums ir spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas vajadzīgs, lai kompensētu subsīdijas vai negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus.

13. pants

Saistības

1. Izmeklēšanu var izbeigt, nenosakot pagaidu vai galīgos pasākumus, ja tiek saņemtas apmierinošas brīvprātīgas saistības, saskaņā ar kurām:

a) valdība, kas piešķir subsīdiju vai nekomerciālu priekšrocību, piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai nekomerciālo priekšrocību vai veikt citus pasākumus attiecībā uz to sekām; vai

b) jebkurš ārpuskopienas gaisa pārvadātājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt piedāvāt gaisa satiksmes pakalpojumus attiecīgajā maršrutā, lai subsīdiju vai nekomerciālās priekšrocības kaitīgās sekas tiktu likvidētas.

2. Saistības apstiprina saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Ja kāda no pusēm pārkāpj vai atsauc saistības, saskaņā ar 12. pantu piemēro galīgo pasākumu, pamatojoties uz faktiem, kas konstatēti izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā tika pieņemtas saistības, ar noteikumu, ka izmeklēšanas nobeigumā tika pieņemta galīgā konstatācija attiecībā uz subsidēšanu un ka attiecīgajam ārpuskopienas gaisa pārvadātājam vai valdībai, kas piešķīra subsīdiju, izņemot gadījumu, kad ārpuskopienas gaisa pārvadātājs vai šāda valdība atsauc saistības, ir dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

14. pants

Pārskatīšana

1. Ja apstākļi to attaisno, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc ārpuskopienas gaisa pārvadātāju pieprasījuma, attiecībā uz kuru tika piemēroti pasākumi, vai pēc Kopienas gaisa pārvadātāju pieprasījuma var pārskatīt pasākumu nepārtrauktas piemērošanas vajadzību to sākotnējā veidā, ar noteikumu, ka pēc galīgā pasākuma piemērošanas ir pagājuši vismaz divi IATA lidojumu plānošanas periodi.

2. Pārskatīšanu, kas minēta 1. punktā, uzsāk Komisija, kura rīkojas saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Regulas 7. un 8. panta attiecīgos noteikumus piemēro 1. punktā minētajai pārskatīšanai. Pārskatīšanā novērtē subsīdiju vai negodīgas cenu noteikšanas un/vai to radīto zaudējumu nepārtraukto esamību līdz ar jaunu konstatāciju par to, vai Kopienas interesēs vajadzīgi nepārtraukti iejaukšanās pasākumi. Atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem pasākumus pēc vajadzības atceļ, groza vai patur spēkā saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto procedūru.

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar 11. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2408/92 (1992. gada 23. jūlijs) par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem [6], (turpmāk tekstā — "Komiteja").

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

16. pants

Kopienas intereses

Konstatāciju, kas minēta 10. panta 1. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā, par to, vai Kopienas interesēs vajadzīgi iejaukšanās pasākumi vai arī pasākumi jāpatur spēkā atbilstoši 14. panta 2. punktam, pamato uz visu dažādo interešu novērtējumu kopumā. Pasākumus var nepiemērot, ja var skaidri secināt, ka tas nav Kopienas interesēs.

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Pagaidu vai galīgos kompensācijas pasākumus piemēro ar regulu, un dalībvalstis tos īsteno tādā veidā, pēc tāda noteikta apjoma un saskaņā ar tādiem pārējiem kritērijiem, kas noteikti regulā, ar kuru piemēro šādus pasākumus. Ja piemēro pasākumus, kas nav nodevas, tad ar regulu atbilstoši šīs regulas noteikumiem definē precīzu pasākumu veidu.

2. Regulas, ar kurām piemēro pagaidu vai galīgos kompensācijas pasākumus, un regulas vai lēmumus, ar kuriem pieņem saistības vai aptur vai izbeidz izmeklēšanu vai lietu izskatīšanu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Stāšanās spēkā diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2004. gada 21. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 151 E, 25.6.2002., 285. lpp.

[2] OV C 61, 14.3.2003., 29. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2003. gada 14. janvāra Atzinums (OV C 38 E, 12.2.2004., 75. lpp.), Padomes 2003. gada 18. decembra Kopējā nostāja (OV C 66 E, 16.3.2004., 14. lpp.). Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. marta Nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2004. gada 30. marta Lēmums.

[4] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[5] OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

[6] OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

Top