32004L0052

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/52/EK

(2004. gada 29. aprīlis)

par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Padome ar 1997. gada 17. jūnija Rezolūciju par telemātikas attīstību autotransporta jomā, jo īpaši attiecībā uz elektronisko maksas iekasēšanu (EFC) [4], aicināja Komisiju un dalībvalstis izstrādāt EFC sistēmu konverģences stratēģiju, lai sasniegtu pienācīgu savstarpējas izmantojamības līmeni Eiropas līmenī. Komisijas paziņojums par savstarpēji izmantojamām maksas iekasēšanas sistēmām Eiropā bija šīs stratēģijas pirmais posms.

(2) Vairākums dalībvalstu, kas uzstādījušas elektroniskās iekasēšanas sistēmas, lai finansētu ceļu infrastruktūras izmaksas vai iekasētu maksu par ceļu lietošanu (abas kopā še turpmāk – "elektroniskās iekasēšanas sistēmas"), izmanto šaura diapazona mikroviļņu tehnoloģiju un frekvences, kas ir tuvu 5,8 GHz, bet pašlaik šīs sistēmas nav pilnīgi saderīgas. Izpētot mikroviļņu tehnoloģiju, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pēc tam, kad 1997. gadā tika pieņemti pagaidu tehniskie standarti, 2003. gada janvārī sagatavoja tehniskos standartus, lai nodrošinātu 5,8 GHz mikroviļņu elektroniskās iekasēšanas sistēmu saderību. Tomēr šie pagaidu standarti neattiecas uz visām specializētajām šaurā diapazona datu pārraides (DSRC) 5,8 GHz sistēmām, ko izmanto Kopienā un kam ir divi varianti, kuri nav pilnīgi saderīgi. Tie pamatojas uz atvērto sistēmu sadarbības modeli, ko Starptautiskā standartizācijas organizācija noteikusi datu pārraidei starp datorsistēmām.

(3) Iekārtu ražotāji un infrastruktūras pārvaldītāji tomēr ir vienojušies Kopienā izstrādāt savstarpēji izmantojamus ražojumus, pamatojoties uz pašreizējām DSRC 5,8 GHz sistēmām. Iekārtām, kas būs jādara pieejamas lietotājiem, attiecīgi jāspēj nodrošināt datu pārraidi ar tehnoloģijām, ko var izmantot tikai jaunās elektroniskās iekasēšanas sistēmās, kuras jāievieš Kopienā pēc 2007. gada 1. janvāra, proti, ar satelītu pozicionēšanas tehnoloģiju, mobilo sakaru tehnoloģiju, kurā izmanto GSM–GPRS standarta un 5,8 GHz mikroviļņu tehnoloģiju.

(4) Svarīgi standartizāciju pabeigt pēc iespējas ātri, lai noteiktu tādus tehniskos standartus, kas nodrošina tehnisko saderību starp elektroniskām iekasēšanas sistēmām, pamatojoties uz 5,8 GHz mikroviļņu tehnoloģiju un satelītu pozicionēšanu un mobilo sakaru tehnoloģijām, lai novērstu tirgus turpmāku sadrumstalošanos.

(5) Jāparedz plaša elektronisko iekasēšanas sistēmu ieviešana dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, un sistēmām jābūt savstarpēji izmantojamām un piemērotām turpmākai ceļu lietotāju maksājumu iekasēšanas politikas attīstībai Kopienas līmenī un tehnikas attīstībai.

(6) Elektroniskajām iekasēšanas sistēmām jābūt savstarpēji izmantojamām un tām jāpamatojas uz atklātiem un publiskiem standartiem, kas bez diskriminācijas pieejami visiem sistēmu piegādātājiem.

(7) Ieviešot jaunas elektroniskās iekasēšanas sistēmas, jābūt pietiekamai iekārtu pieejamībai, lai novērstu attiecīgo uzņēmumu diskrimināciju.

(8) Jaunās satelītu pozicionēšanas (GNSS) un mobilo sakaru (GSM/GPRS) tehnoloģijas ir īpaši elastīgas un dažādi izmantojamas elektroniskajās iekasēšanas sistēmās un tās var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību jaunajai ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas politikai, kas paredzēta Kopienas un dalībvalstu līmenī. Šīs tehnoloģijas dod iespēju uzskaitīt kilometrāžu pa ceļu kategorijām, neveicot lielus ieguldījumus infrastruktūrā. Tās arī ļauj nodrošināt papildu jaunus drošības un informācijas pakalpojumus ceļotājiem, piemēram, automātisko trauksmes signalizāciju, ko iedarbina negadījumā iesaistīts transportlīdzeklis, norādot savu atrašanās vietu, un reālā laika informāciju par satiksmes apstākļiem, satiksmes līmeņiem un braucienu laikiem. Attiecībā uz satelītu pozicionēšanu paredzēts, ka 2002. gadā Kopienā uzsāktais Galileo projekts no 2008. gada sniegs informācijas pakalpojumus, kuru kvalitāte ir augstāka nekā pašreizējo satelītu navigācijas sistēmu pakalpojumu kvalitāte un kuri ir optimāli ceļu telemātikas pakalpojumiem. Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) prekursoru sistēma, sniedzot līdzīgus rezultātus, sāks darboties jau 2004. gadā. Tomēr šīs inovatīvās sistēmas varētu radīt problēmas saistībā ar pārbaužu uzticamību un krāpšanas novēršanu. Tomēr iepriekšminētās priekšrocības ir nozīmīgas, un faktiski satelītu pozicionēšanas un mobilo sakaru tehnoloģijas ir ieteicams izmantot, ieviešot jaunas elektroniskās iekasēšanas sistēmas.

(9) Pašlaik izmantoto vai turpmākajos gados paredzēto elektronisko iekasēšanas sistēmu tehnoloģiju (galvenokārt 5,8 GHz mikroviļņu, satelītu pozicionēšanas un mobilo sakaru tehnoloģiju) izplatīšana, kā arī to specifikāciju izplatīšana, ko dalībvalstis un kaimiņvalstis noteikušas savām elektroniskajām iekasēšanas sistēmām, var negatīvi ietekmēt iekšējā tirgus nevainojamo darbību un transporta politikas mērķus. Šāda situācija var izraisīt tādu nesaderīgu un dārgu elektronisko aparātu izplatīšanu, kas paredzēti smagkravas transportlīdzekļu vadības kabīnēm, un vadītāju kļūdas to lietošanā, kas var radīt, piemēram, netīšu izvairīšanos no maksāšanas. Šāda izplatīšana izmaksu, drošības un tiesisku apsvērumu dēļ ir nepieņemama transportlīdzekļu lietotājiem un ražotājiem.

(10) Mākslīgie šķēršļi iekšējā tirgus darbībai jāatceļ, tomēr ļaujot dalībvalstīm un Kopienai īstenot atšķirīgu ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas politiku vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī attiecībā uz visu veidu transportlīdzekļiem. Transportlīdzekļos uzstādītajām iekārtām jābūt tādām, lai varētu īstenot šādu ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas politiku saskaņā ar nediskriminēšanas principiem attiecībā pret visu dalībvalstu pilsoņiem. Tādēļ elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēja izmantojamība Kopienas līmenī jānodrošina pēc iespējas drīz.

(11) Vadītāji pamatoti gaida ceļu infrastruktūras pakalpojuma kvalitātes uzlabojumus, sevišķi drošības ziņā, kā arī nodokļa iekasēšanas laukumu pārslogotības būtisku samazinājumu, īpaši noslogotās dienās un konkrētos īpaši pārslogotos ceļu tīkla punktos. Šis jautājums jārisina, nosakot Eiropas elektroniskās nodokļa iekasēšanas pakalpojumu. Turklāt paredzētajām tehnoloģijām un sastāvdaļām, ciktāl tas ir tehniski iespējams, jābūt savienojamām ar citām transportlīdzekļa ierīcēm, īpaši elektronisko tahogrāfu un neatliekamās palīdzības izsaukšanas ierīcēm. Vēlākā posmā jāiekļauj jauktās sistēmas.

(12) Uzstādot attiecīgu aprīkojumu, jānodrošina iespēja piekļūt citiem, turpmākiem lietojumiem papildus nodokļa iekasēšanai.

(13) Eiropas elektroniskās nodokļa iekasēšanas pakalpojumam jānodrošina savstarpēja izmantojamība tehniskā, līgumiskā un procedūru līmenī, ietverot:

a) tādu vienotu līgumu starp klientiem un operatoriem, kas ir pakalpojuma sniedzēji, kurš atbilst līguma noteikumu kopumam un ļauj visiem operatoriem un/vai pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumu, nodrošinot piekļuvi visam tīklam;

b) tehnisko standartu un prasību kopumu, kas nozarei ļauj nodrošināt vajadzīgās iekārtas pakalpojuma sniegšanai.

(14) Līgumiska savstarpēja izmantojamība nodrošina iespēju piemērot ievērojamus atvieglojumus dažiem ceļu lietotājiem un ievērojamus administratīvus ietaupījumus komerciālajiem ceļu lietotājiem.

(15) Elektroniskās iekasēšanas sistēmas ievērojami veicina nelaimes gadījumu riska samazināšanos, tādējādi palielinot ceļu satiksmes drošību, veicina to darījumu skaita samazināšanos, ko veic skaidrā naudā, un iekasēšanas laukumu pārslogotības samazināšanos, īpaši noslogotās dienās. Tās mazina arī stāvošu un atkārtoti iedarbinātu transportlīdzekļu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī ietekmi uz vidi, kas saistīta ar jaunu iekasēšanas barjeru uzstādīšanu vai iekasēšanas posteņu paplašināšanu.

(16) Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku 2010. gadam ir ceļu satiksmes drošības un vienmērīguma mērķi. Savstarpēji izmantojami automatizētie transporta pakalpojumi un sistēmas ir svarīgs šo mērķu sasniegšanas līdzeklis.

(17) Elektronisko iekasēšanas sistēmu ieviešana ietvers personas datu apstrādi. Šāda apstrāde jāveic saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas, inter alia, izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [5] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē [6]. Tiesības uz personas datu aizsardzību ir skaidri atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā.

(18) Nodokļa maksājumu automātisko debetēšanu bankas kontos vai kredītkaršu/debetkaršu kontos, kas atrodas visā Kopienā un ārpus tās, nosaka pilnībā funkcionējoša Kopienas maksājumu telpa ar nediskriminējošu maksu par pakalpojumiem.

(19) Elektroniskajām iekasēšanas sistēmām, ko izmanto dalībvalstīs, jāatbilst šādiem pamatkritērijiem: sistēmai jābūt izmaināmai, lai tajā var viegli iekļaut turpmākos tehnoloģijas un sistēmu uzlabojumus un jauninājumus, neradot dārgus vecāko modeļu un metožu pārpalikumus, izmaksām tās pieņemšanai, ko veic komerciālie un privātie ceļu lietotāji, jābūt nenozīmīgām salīdzinājumā ar priekšrocībām, ko šie ceļu lietotāji un visa sabiedrība iegūst, un tās īstenošanai jebkurā dalībvalstī visos aspektos jābūt bez diskriminācijas starp iekšzemes ceļu lietotājiem un ceļu lietotājiem no citām dalībvalstīm.

(20) Dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar pietiekamā līmenī sasniegt šīs direktīvas mērķus, īpaši mērķi, kas paredz elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpējo izmantojamību iekšējā tirgū un tāda Eiropas elektroniskās nodokļa iekasēšanas pakalpojuma ieviešanu, kas attiecas uz visu to Kopienas ceļu tīklu, uz kuriem iekasē nodokli, un tādēļ, ņemot vērā to, ka tie ir Eiropas mēroga mērķi un tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz plašākas darbības par tām, kas ir vajadzīgas minēto mērķu sasniegšanai.

(21) Jāparedz ieinteresēto pušu (piemēram, iekasēšanas pakalpojumu operatoru, infrastruktūras pārvaldītāju, elektronikas un transportlīdzekļu ražotāju un lietotāju) iesaistīšana Komisijas apspriedēs par Eiropas elektroniskās nodokļa iekasēšanas pakalpojuma tehniskajiem un līgumiskajiem aspektiem. Vajadzības gadījumā Komisijai jāapspriežas arī ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas privātās dzīves aizsardzības, satiksmes drošības un vides jomā.

(22) Lai ieviestu Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu, vispirms būs vajadzīgas pamatnostādnes, kas jānosaka Elektroniskās iekasēšanas komitejai, kuru izveido ar šo direktīvu.

(23) Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē ceļu infrastruktūras maksājumus un nodokļu jautājumus.

(24) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Šajā direktīvā ir paredzēti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā. Tā attiecas uz ceļu lietotāju visu veidu maksājumu elektronisko iekasēšanu uz visiem Kopienas tīkla pilsētu un starppilsētu autoceļiem, galvenajiem ceļiem un mazas nozīmes ceļiem un pie dažādām būvēm, piemēram, tuneļiem, tiltiem un prāmjiem.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a) ceļiem, uz kuriem nav nodokļa elektroniskās iekasēšanas līdzekļu;

b) elektroniskajām ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas sistēmām, kam nav vajadzīgas transportlīdzeklī uzstādītas iekārtas;

c) mazām, tikai vietējas nozīmes ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas sistēmām, attiecībā uz kurām atbilstība šīs direktīvas prasībām izmaksātu nesamērīgi dārgi salīdzinājumā ar priekšrocībām.

3. Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, izveido Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu. Šis pakalpojums, kas papildina vietējos elektroniskās iekasēšanas pakalpojumus dalībvalstīs, lietotājiem visā Kopienā nodrošina to elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību, kas jau ir ieviestas dalībvalstīs un kas saskaņā ar šo direktīvu jāievieš turpmāk.

2. pants

Tehnoloģiskie risinājumi

1. Visās jaunajās elektroniskajās iekasēšanas sistēmās, ko nodos ekspluatācijā 2007. gada 1. janvārī vai vēlāk, izmantos vienu vai vairākas no šādām tehnoloģijām:

a) satelītu pozicionēšana;

b) mobilie sakari, izmantojot GSM–GPRS standartu (atsauces standarts GSM TS 03.60/23 060);

c) 5,8 GHz mikroviļņu tehnoloģija.

2. Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu nodod ekspluatācijā, ievērojot 3. panta 1. punktu. Saskaņā ar grafiku, kas noteikts 3. panta 4. punktā, operatori ieinteresētajiem lietotājiem dara pieejamas transportlīdzeklī uzstādāmas iekārtas, kas ir piemērotas lietošanai kopā ar visām dalībvalstīs ekspluatācijā esošajām elektroniskajām iekasēšanas sistēmām, kurās izmanto 1. punktā minētās tehnoloģijas, un kas piemērotas lietošanai visu veidu transportlīdzekļos. Šīm iekārtām jābūt vismaz savstarpēji izmantojamām un spējīgām nodrošināt datu pārraidi kopā ar visām sistēmām, kuras darbojas dalībvalstīs un kurās izmanto vienu vai vairākas no 1. punktā minētajām tehnoloģijām. Sīki izstrādātus noteikumus šajā jomā nosaka komiteja, kas minēta 5. panta 1. punktā, ieskaitot noteikumus par transportlīdzekļos uzstādāmo iekārtu pieejamību atbilstīgi ieinteresēto lietotāju pieprasījumam.

3. Jaunajās elektroniskajās iekasēšanas sistēmās, ko nodos ekspluatācijā pēc šīs direktīvas pieņemšanas, ieteicams izmantot satelītu pozicionēšanas un mobilo sakaru tehnoloģijas, kas minētas 1. punktā. Attiecībā uz citu tehnoloģiju sistēmu iespējamo pārņemšanu šādās sistēmās Komisija sadarbībā ar komiteju, kas minēta 5. panta 1. punktā, līdz 2009. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu. Šajā ziņojumā iekļauj pētījumu par katras 1. punktā minētās tehnoloģijas izmantošanu, kā ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Vajadzības gadījumā Komisija kopā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par pārņemšanas stratēģiju.

4. Neskarot 1. punktu, iekārtas, ko uzstāda transportlīdzeklī, var būt piemērotas arī citām tehnoloģijām, ja tas nerada papildu apgrūtinājumu lietotājiem vai neizraisa diskrimināciju starp tiem. Attiecīgā gadījumā iekārtas, ko uzstāda transportlīdzeklī, var savienot arī ar transportlīdzekļa elektronisko tahogrāfu.

5. Ja dalībvalstīs ir iekasēšanas sistēmas, tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu elektronisko iekasēšanas sistēmu lietošanu. Tās cenšas nodrošināt, ka vēlākais 2007. gada 1. janvārī vismaz 50 % satiksmes plūsmas katrā iekasēšanas postenī var izmantot elektroniskās iekasēšanas sistēmas. Joslas, ko izmanto elektroniskai nodokļa iekasēšanai, var izmantot arī nodokļa iekasēšanai, izmantojot citus līdzekļus un ievērojot pienācīgu drošību.

6. Savstarpējas izmantojamības izpēte attiecībā uz iekasēšanas tehnoloģijām, kas sākta saistībā ar Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu, nodrošina minēto tehnoloģiju un attiecīgo iekārtu pilnīgu savstarpējo saderību un saskarni ar tehnoloģijām, kas minētas 1. punktā.

7. Dalībvalstis nodrošina to, ka personas datu apstrāde, kas vajadzīga Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma darbībai, notiek saskaņā ar Kopienas noteikumiem, ar kuriem aizsargā personu brīvības un pamattiesības, ieskaitot viņu privāto dzīvi, un jo īpaši to, ka ir ievēroti Direktīvu 95/46/EK un 2002/58/EK noteikumi.

3. pants

Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma izveide

1. Izveido tādu Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu, kas aptver visus to Kopienas ceļu tīklus, uz kuriem elektroniski iekasē nodokli vai ceļu lietošanas maksājumus. Šo elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu nosaka ar tādu līgumisku noteikumu kopumu, kas ļauj visiem operatoriem un/vai pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumu, ar tehnisko standartu un prasību kopumu un ar vienotu pakalpojuma abonēšanas līgumu starp klientiem un operatoriem un/vai pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā šo pakalpojumu. Šis līgums nodrošina piekļuvi pakalpojumam visā tīklā, un abonēšana ir pieejama pie operatora jebkurā tīkla daļā un/vai pie pakalpojuma sniedzēja.

2. Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojums ir neatkarīgs no dalībvalstu pieņemtajiem pamatlēmumiem iekasēt nodokļus par konkrētu veidu transportlīdzekļiem, maksājumu apjoma un mērķa, kādam šādus maksājumus iekasē. Tas attiecas tikai uz nodokļu vai maksājumu iekasēšanas metodi. Pakalpojums ļauj slēgt līgumus neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas vietas, līgumslēdzēju pušu valstspiederības un zonas vai punkta ceļu tīklā, attiecībā uz kuru nodokli iekasē.

3. Sistēma ļauj attīstīties jauktām transporta sistēmām, neradot nelabvēlīgus apstākļus citiem transporta veidiem.

4. Ja dalībvalstīm ir savas elektroniskās iekasēšanas sistēmas, tās nodrošina to, ka operatori un/vai pakalpojumu sniedzēji Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu saviem klientiem piedāvā saskaņā ar šādu grafiku:

a) visiem transportlīdzekļiem ar masu virs 3,5 tonnām un visiem transportlīdzekļiem, kuros atļauts pārvadāt vairāk par deviņiem pasažieriem (vadītājs + 8), vēlākais trīs gadus pēc tam, kad pieņemti 4. panta 4. punktā minētie lēmumi par Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma definīciju;

b) visu citu veidu transportlīdzekļiem vēlākais piecus gadus pēc tam, kad pieņemti 4. panta 4. punktā minētie lēmumi par Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma definīciju.

4. pants

Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma funkcijas

1. Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojums pamatojas uz pozīcijām, kas minētas šīs direktīvas pielikumā.

2. Vajadzības gadījumā šo pielikumu tehnisku iemeslu dēļ var grozīt saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Sniedzot Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu, pielieto 2. pantā minētos tehnoloģiskos risinājumus, izmantojot publiski pieejamas specifikācijas.

4. Lēmumus, kas attiecas uz Eiropas elektroniskās iekasēšanas sistēmas definīciju, Komisija pieņem līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. panta 2. punktā. Šādus lēmumus pieņem tikai tad, ja ir ievēroti visi nosacījumi, kas novērtēti, pamatojoties uz attiecīgiem pētījumiem, lai savstarpējā izmantojamība funkcionētu visos aspektos, to skaitā tehniskajā, tiesiskajā un komerciālajā aspektā.

5. Ja 4. punktā minētos lēmumus nepieņem līdz 2006. gada 1. jūlijam, Komisija saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka citu termiņu šādu lēmumu pieņemšanai.

6. Tehniskos lēmumus, kas attiecas uz Eiropas elektroniskās iekasēšanas sistēmas īstenošanu, Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. panta 2. punktā.

7. Komisija saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, [8] lūdz attiecīgajām standartizācijas organizācijām, īpaši CEN, darīt visu iespējamo, lai ātri pieņemtu standartus, kas piemērojami elektroniskajām iekasēšanas sistēmām attiecībā uz tehnoloģijām, kuras minētas 2. panta 1. punktā.

8. Iekārtas Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumam jo īpaši atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju gala iekārtām, un to atbilstības savstarpējo atzīšanu [9], un Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvā 89/336/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz elektromagnētisko saderību [10].

5. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Elektroniskās iekasēšanas komiteja (še turpmāk – "Komiteja").

2. Ja ir norāde uz šo punktu, Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu piemēro, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

6. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs līdz 2005. gada 20. novembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt dara Komisijai zināmus minētos tiesību aktus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis nosaka šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. McDowell

[1] OV C 32, 5.2.2004., 36. lpp.

[2] OV C 73, 23.3.2004., 54. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2003. gada 18. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2004. gada 22. marta Kopējā nostāja (OV C 95 E, 20.4.2004., 53. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Nostāja.

[4] OV C 194, 25.6.1997., 5. lpp.

[5] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[6] OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[9] OV L 91, 7.4.1999., 10 lpp.. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[10] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Pozīcijas, kas vajadzīgas, lai noteiktu un izmantotu Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu

Turpmāk uzskaitītie jautājumi ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu izveidotā Eiropas elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma noteikšanā un izmantošanā. Šie jautājumi iedalāmi tehniskajos, procedūras un tiesiskajos jautājumos:

Tehniskie jautājumi:

a) darbības kārtība attiecībā uz pakalpojumu: abonēšana, lietošanas pamācība, uzstādīšana un transportlīdzekļos uzstādāmo iekārtu pievienošana, darījumu apstrāde iekasēšanas posteņos vai nepārtrauktai iekasēšanai, darījumu datu atgūšanas procedūras iekārtu bojājuma vai nepareizas darbības gadījumā, kontroles sistēmas, rēķinu piesūtīšana un maksājamo summu iekasēšana, garantijas remonts, palīdzība klientiem, klientiem piedāvātā pakalpojuma līmeņa noteikšana; nosakot šādu darbības kārtību, ņem vērā dalībvalstīs esošo kārtību;

b) pakalpojuma funkcionālās specifikācijas: transportlīdzekļos uzstādāmo iekārtu un uz zemes esošo iekārtu funkciju apraksts;

c) to iekārtu tehniskās specifikācijas, ko uzstāda transportlīdzekļos un uz zemes un uz ko pamatojas pakalpojums, un standarti, sertificēšanas procedūras un ierobežojumi, kas jāievēro;

d) darbības uzsākšana un darba uzraudzība, kurā iesaistītas attiecīgas standartizācijas organizācijas, un visi tehniskie papildinājumi izmantotajiem standartiem vai pagaidu standartiem, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību;

e) specifikācijas iekārtu uzstādīšanai transportlīdzekļos;

f) darījumu modeļi: precīza darījumu algoritmu noteikšana katra veida nodoklim (fiksētā komata nodokļi vai nepārtrauktā iekasēšana) un starp transportlīdzeklī uzstādīto iekārtu un uz zemes uzstādīto iekārtu apmainīto datu un datu formātu noteikšana;

g) pasākumi transportlīdzeklī uzstādāmo iekārtu pieejamībai atbilstoši visu ieinteresēto lietotāju pieprasījumam;

Procedūras jautājumi:

h) pārbaudes procedūras attiecībā uz transportlīdzekļos uzstādāmo iekārtu un ceļu malās uzstādāmo iekārtu tehnisko darbību un to uzstādījumu transportlīdzekļos;

i) parametri transportlīdzekļu klasificēšanai: tā Kopienas tehnisko parametru saraksta izvērtēšana, no kura katra dalībvalsts izraugās parametrus, ko tā vēlas izmantot savā maksājumu iekasēšanas politikā. Parametri atspoguļo transportlīdzekļu fizikālos, motora un vides raksturlielumus. Transportlīdzekļu klasificēšana saskaņā ar minētajiem parametriem ir dalībvalstu kompetencē;

j) tādu procedūru ieviešana, kas paredzētas konkrētiem gadījumiem, piemēram, jebkāda veida nepareizas darbības gadījumam. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas operatori un klients ir no dažādām valstīm;

Tiesiskie jautājumi:

k) izraudzīto tehnisko risinājumu apstiprināšana attiecībā uz Kopienas noteikumiem, ar ko aizsargā personu brīvības un pamattiesības, ieskaitot viņu privāto dzīvi. Īpaši vajadzēs nodrošināt atbilstību Direktīvai 95/46/EK un Direktīvai 2002/58/EK;

l) tādu nediskriminējošu kopīgu noteikumu un obligāto prasību noteikšana, kas iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, sniedzot pakalpojumu;

m) to izpildes noteikumu saskaņošanas iespējas novērtēšana, kas attiecas uz ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanu;

n) ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas operatoru saprašanās memorands, kas ļauj īstenot Eiropas elektroniskās nodokļa iekasēšanas pakalpojumu, tai skaitā konfliktu risināšanas procedūras.

--------------------------------------------------