1.   Izpilddirektors var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru kopumā 10 % apmērā no apropriācijas finanšu gadam, kā arī no vienas nodaļas uz otru un no viena panta uz otru.

2.   Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas izpilddirektors paziņo valdei par savu nodomu. Ja kāda dalībvalsts šajā laikā uzrāda pienācīgi pamatotus iemeslus, valde pieņem lēmumu.

3.   Izpilddirektors var veikt pārvietojumus panta robežās un ierosināt citus pārvietojumus valdei.

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.

2.   Tomēr saistību apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas līdz finanšu gada beigām, var pārnest:

3.   Apropriācijas maksājumiem var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā finanšu gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Aģentūra vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

4.   Apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest.

5.   Attiecīgā gada 31. decembrī pieejamos neizmantotos ieņēmumus, kas ir iezīmēti īpašiem mērķiem, un apropriācijas no Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 15. pantā minētajiem iezīmētajiem ieņēmumiem pārnes automātiski un drīkst izmantot tikai īpašajam mērķim, kuram tie ir piešķirti. Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārnestajiem iezīmētajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.

6.   Izpilddirektors iesniedz pārnešanas ierosinājumus valdei līdz 15. februārim. Valde pieņem lēmumu līdz 15. martam.

1.   Izpilddirektors Aģentūras vārdā pilda kredītrīkotāja pienākumus.

2.   Aģentūra savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam izpilddirektors saskaņā ar Aģentūras reglamentā paredzētajiem nosacījumiem var deleģēt kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.

3.   Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personām, kas minētas Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktā.

4.   Kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, var rīkoties vienīgi tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai tālākas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas, lai izpildītu budžetu un izveidotu pārskatus.

1.   Kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

3.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

4.   Deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējo vadību un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tos saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi Aģentūra, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Pirms darbības apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Darbības uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un vēlāka pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

5.   Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu darbību vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi Aģentūra.

6.   Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 13. panta 4. punktā. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Aģentūras interesēm, kredītrīkotājs informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

7.   Kredītrīkotājs ziņo valdei par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju. Šajā pārskatā norāda darbību rezultātus, atsaucoties uz to nospraustajiem mērķiem, riskus, kas saistīti ar šīm darbībām, piešķirto resursu izlietojumu un veidu, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.

1.   Ar darbības uzsākšanu saprot visas darbības, kuras parasti veic 5. panta 4. un 5. punktā minētais personāls un ar kurām sagatavo tādu dokumentu pieņemšanu, ar kuriem kompetentais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izpilda budžetu.

2.   Ar darbības iepriekšēju pārbaudi saprot visas iepriekšējas pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu tās darbības un finansiālos aspektus.

3.   Katrai darbībai izdara vismaz iepriekšēju pārbaudi. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

4.   Veicot dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas, pārbauda, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Šādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.

5.   Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbildīgi par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzsākšanas uzdevumus, nedz arī viņu padotie.

1.   Grāmatvedis Aģentūrā ir atbildīgs par:

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Aģentūras aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotājiem, kas galvo par tās ticamību.

3.   Ja 11. pantā nav noteikts citādi, grāmatvedis viens pats ir pilnvarots pārvaldīt naudu un citus aktīvus. Grāmatvedis atbild par to drošību.

1.   Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas pilnvarojusi deleģētos vai tālāk deleģētos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

2.   Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas iecēlusi grāmatvedi, var jebkurā laikā viņu atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

3.   Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas iecēlusi avansu pārziņus, var jebkurā laikā viņus atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.

4.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt šajā pantā minētās personas saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.

5.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras un materiālas atbildības. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Aģentūras interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

1.   Kredītrīkotājam var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietusi Aģentūra nopietnu pārkāpumu dēļ, ko viņš pieļāvis, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šos finanšu noteikumus. To pašu piemēro, ja nopietnu pārkāpumu dēļ viņš nesagatavo dokumentu par debitoru parāda konstatēšanu vai neizdod iekasēšanas rīkojumu, vai bez attaisnojoša iemesla izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai neizdod maksājuma rīkojumu, vai bez attaisnojoša iemesla izdod to ar novēlošanos, tādējādi pakļaujot Aģentūru civiltiesiskai atbildībai pret trešām pusēm.

2.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kas uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības.

3.   Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savas darbības robežās aizvien ir atbildīgs par viņa izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par tālākdeleģēto kredītrīkotāju.

4.   Aģentūra izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju, kas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai pieļauts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas. Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, Aģentūra izlemj, vai uzsākt lietvedību, kuras rezultātā var saukt pie disciplināras atbildības vai kompensācijas samaksas. Ja komisija konstatē sistemātiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.

1.   Debitoru parādu tāmi sagatavo kredītrīkotājs, kurš par to ir atbildīgs sakarā ar katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds Aģentūrai vai kuras dēļ šis parāds mainās.

2.   Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šīm summām.

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras:

2.   Aģentūras ieņēmumi un jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam jānosūta parādzīme parādniekam – abus šos dokumentus sastāda atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Nepareizi samaksātās summas atgūst.

1.   Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.

2.   Aģentūra, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu tādu summu, kāda pienākas no personām, kuras nav valstis; šāda lēmuma izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek.

1.   Grāmatvedis darbojas, ņemot par pamatu iekasēšanas rīkojumus attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Aģentūra saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot noteikta lieluma drošus Aģentūras prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš un kuri šiem parādniekiem pašiem ir pret Aģentūru.

2.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atcelt konstatēto debitoru parādu atgūšanu, viņš nodrošina, ka šāda atcelšana ir kārtībā un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam atbilstīgi īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atcelšanu jābūt pamatotam.

1.   Par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts termiņā, jāmaksā procenti saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:

3.   Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc atmaksas termiņa, kas norādīts parādzīmē, līdz kalendārajai dienai, kurā parāds pilnīgi atmaksāts.

4.   Jebkurš daļējs atmaksājums vispirms sedz procentus, kas noteikti saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5.   Sodanaudas gadījumā – ja parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, ko grāmatvedis ir pieņēmis provizoriska maksājuma vietā, – procentu likme, kāda jāpiemēro no atmaksas termiņa, ir likme, kas paredzēta 2. punktā, kura palielināta tikai par pusotru procentu punktu.

1.   Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

2.   Pirms izdevumu saistību uzņemšanās Aģentūra vai institūcijas, kam Aģentūra deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu.

1.   Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības. Juridiskas saistības uzņemšanās ir dokuments, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu. Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.

2.   Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi. Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms. Budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt parastos administratīvos izdevumus, bet summa vai finansējuma saņēmējs vēl nav skaidri zināmi.

3.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, un administratīviem izdevumiem. Ja budžeta saistības ir šādi sadalītas gada maksājumos, to nosaka ar juridiskām saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem.

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešajām personām.

2.   Vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.

Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim, ievērojot 23. panta 3. punktu.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās.

3.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, un attiecīgās apropriācijas atceļ.

Ja šādā gadījumā maksājums šādas juridiskas saistības sakarā nav izdarīts pēc trim gadiem, atbildīgais kredītrīkotājs to atceļ.

1.   Pieņemot budžeta saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

2.   Reģistrējot juridiskās saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

1.   Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:

2.   Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

1.   Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

2.   Maksājumiem, izņemot tiem, kas veikti no avansu konta, kā paredzēts 11. pantā, ir vajadzīgs grāmatveža vai deleģētā grāmatveža paraksts un kredītrīkotāja vai deleģētā kredītrīkotāja paraksts.

1.   Summas, kuru samaksai pienācis termiņš, nomaksā vēlākais 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība reģistrē pieņemamu maksājuma pieprasījumu; maksāšanas datums ir datums, kurā Aģentūras konts ir debitēts.

Maksājuma pieprasījums nav pieņemams, ja attiecībā uz to nav izpildīta kaut viena būtiska prasība.

2.   Maksājuma termiņš, kas minēts 1. punktā, ir 30 kalendārās dienas maksājumiem, kuri attiecas uz pakalpojumu vai piegādes līgumiem, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

3.   Attiecībā uz līgumiem vai nolīgumiem, saskaņā ar kuriem maksājumi ir atkarīgi no pārskata apstiprināšanas, skaitījums maksājumu termiņiem, kas minēti 1. un 2. punktā, nesākas, līdz minētais pārskats nav apstiprināts vai nu tieši, paziņojot par to saņēmējam, vai netieši, jo termiņš, kas ar līgumu paredzēts apstiprināšanai, ir aizritējis un nav bijis apturēts ar oficiālu dokumentu, kas nosūtīts saņēmējam.

Apstiprināšanai atvēlētais termiņš nedrīkst pārsniegt:

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs jebkurā brīdī 1. punktā minētā termiņa laikā var apturēt maksājuma termiņu, paziņojot kreditoriem, ka maksājuma pieprasījumu nevar apmierināt vai nu tāpēc, ka summas samaksai nav pienācis termiņš, vai tāpēc, ka nav uzrādīti attiecīgi apliecinošie dokumenti. Ja atbildīgā kredītrīkotāja rīcībā nonāk ziņas, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu pamatotību, kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, lai veiktu turpmāku pārbaudi, ieskaitot pārbaudi uz vietas, lai pirms samaksas veikšanas pārliecinātos, ka izdevumi patiešām ir pamatoti. Kredītrīkotājs par to informē attiecīgo saņēmēju, cik ātri vien iespējams.

Maksājuma termiņa atlikušā laikposma skaitījums atsākas no dienas, kad pirmo reizi reģistrēts pienācīgi noformēts maksājuma pieprasījums.

5.   Beidzoties termiņiem, kas noteikti 1. un 2. punktā, kreditors divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas var pieprasīt procentus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Pirmā daļa neattiecas uz dalībvalstīm.

1.   Iekšējais revidents konsultē Aģentūru par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild:

2.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Aģentūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā – uz vietas, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

3.   Iekšējais revidents ziņo Aģentūrai par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Aģentūra nodrošina, ka tiek veikti pasākumi sakarā ar ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz Aģentūrai iekšējās revīzijas gada ziņojumu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

4.   Izpilddirektors katru gadu nodod ziņojumu valdei, iekļaujot šajā ziņojumā apkopojumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

1.   Publiskā iepirkuma līgums ir Aģentūras kā līgumslēdzējas iestādes rakstveida līgums par kustamu vai nekustamu lietu iegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas pilnīgi vai daļēji tiek izmaksāta no vispārējā budžeta.

Publiskā iepirkuma līgumi ir:

1.   Visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no vispārējā budžeta, atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

2.   Par visiem publiskā iepirkuma līgumiem rīko iespējami plašu konkursu, izņemot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarunu procedūras gadījumus.

1.   Visus līgumus, kas pārsniedz robežlielumus, kuri norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot tos, kas attiecas uz 66. pantā minētajiem neliela apjoma līgumiem.

Pēc līguma piešķiršanas konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām uzņēmējdarbības interesēm vai arī varētu traucēt godīgu konkurenci starp tiem.

2.   Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 66. pantā norādītais robežlielums, izsludina atbilstīgi situācijai.

1.   Publiskā iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

1.   Kandidātus vai pretendentus izslēdz no līdzdalības iepirkuma procedūrā, ja tie:

2.   Kandidātiem vai pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.

1.   Atlases kritērijus kandidātu un pretendentu iespēju novērtēšanai un piešķiršanas kritērijus piedāvājumu satura novērtēšanai nosaka iepriekš un izklāsta uzaicinājumā uz konkursu.

2.   Līgumus var piešķirt saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.

1.   Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi nodrošina reālu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus vienlaicīgi atver.

2.   Līgumslēdzēja iestāde, kā noteikts īstenošanas noteikumos, var likt pretendentiem iepriekš dot nodrošinājumu, lai novērstu iesniegto cenas piedāvājumu atsaukšanu.

3.   Pieteikumus un piedāvājumus atver šim nolūkam iecelta piedāvājumu atvēršanas komisija, izņemot līgumiem par nelieliem apjomiem, kas minēti 66. panta 3. punktā. Katru piedāvājumu vai pieteikumu, par kuru komisija paziņojusi, ka tas neatbilst nosacījumiem, noraida.

4.   Visus pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst nosacījumiem, izvērtē šim nolūkam iecelta komiteja ar nolūku ierosināt, kam līgums būtu jāpiešķir, balstoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.

1.   Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums, saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, ievērojot tiesību normas par iepirkumiem.

2.   Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts. Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām uzņēmējdarbības interesēm vai arī varētu traucēt godīgu konkurenci starp tiem.

1.   Aģentūra aptur līguma izpildi, ja līguma piešķiršanas vai izpildes procedūrā pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana.

2.   Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana saistāmi ar līgumslēdzēju, Aģentūra turklāt var atteikties izdarīt maksājumus vai var atgūt summas, kas jau ir samaksātas, proporcionāli kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai.

1.   Pamatlīgums ir līgums, kas noslēgts starp Aģentūru, kura ir līgumslēdzēja iestāde, un uzņēmēju, paredzot būtiskos noteikumus, kas attiecas uz konkrētu līgumu kopumu, kurus piešķir noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz termiņiem, priekšmetu, cenām, izpildes nosacījumiem un paredzētajiem apjomiem.

Līgumslēdzēja iestāde var arī noslēgt vairākkārtējus pamatlīgumus, kas ir atsevišķi līgumi ar vienādiem noteikumiem un ko piešķir vairākiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Pēc tam specifikācijās, kas minētas 69. pantā, precizē maksimālo uzņēmēju skaitu, ar kuriem līgumslēdzēja iestāde slēdz līgumus.

Pamatlīguma termiņš nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, ko jo īpaši pamato pamatlīguma priekšmets.

Aģentūra nedrīkst izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai traucēšana.

2.   Konkrētus līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem.

3.   Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms konkrētajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar pamatlīgumiem.

1.   Ja uz līgumiem attiecas direktīvas par publisku iepirkumu, publikāciju veido iepriekšējs informatīvs paziņojums, līguma paziņojums un piešķiršanas paziņojums.

2.   Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru Aģentūra norādes veidā informē par līgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt budžeta gada laikā, norādot līgumu paredzamo kopvērtību, iedalot pēc pakalpojumu kategorijām, produktu grupām vai būtiskajiem būvdarbu parametriem, ja paredzamā kopvērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 67. pantā.

Iepriekšēju informatīvu paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz katra budžeta gada 31. martam piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un būvdarbu līgumu gadījumā – cik ātri vien iespējams pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina programmu par šiem līgumiem.

3.   Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru Aģentūra dara zināmu savu nodomu uzsākt iepirkuma procedūru. Tas ir obligāts attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 68. panta a) un c) apakšpunktā.

Īstenojot atklātu procedūru, līguma paziņojumā norāda dienu, laiku un vietu, kur notiek piedāvājumu atvēršanas komisijas sanāksme, kas ir atvērta pretendentiem.

Ja Aģentūra vēlas rīkot konkursu, tā izdod paziņojumu, ar kuru dara zināmu savu nodomu.

4.   Ar piešķiršanas paziņojumu izziņo iepirkuma procedūras rezultātu. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 68. pantā noteiktie robežlielumi, piešķiršanas paziņojums ir obligāts. Tas nav obligāts attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam ne vēlāk kā 48 kalendārās dienas pēc dienas, kurā parakstīts līgums.

5.   Paziņojumus sastāda saskaņā ar paraugiem, kas iekļauti Direktīvas 2001/78/EK (1) pielikumā.

1.   Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 67. un 68. pantā noteiktie robežlielumi, un pakalpojumu līgumus, kas minēti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (2), I B pielikumā, izsludina pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu piedāvājumu konkursa un iepirkuma procedūras objektivitāti. Šāda izsludināšana ietver:

2.   To darbuzņēmēju sarakstu, kam piešķirti būvdarbu līgumi, publicē ik gadu, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. Šo sarakstu nosūta valdei.

3.   Informāciju, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā summas, kas minētas 65. panta 1. punktā, nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Ikgadējos darbuzņēmēju sarakstus nosūta vēlākais līdz 31. martam pēc finanšu gada beigām.

Iepriekšēju izsludināšanu un ikgadējā darbuzņēmēju saraksta publicēšanu attiecībā uz pārējiem līgumiem izdara Aģentūras tīmekļa vietnē; publicēšanu pēc paveiktā izdara līdz nākamā finanšu gada 31. martam. Publikācija var būt arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs publicē 55. un 56. punktā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā divpadsmit kalendārās dienas pēc to nosūtīšanas.

Šo termiņu saīsina līdz piecām kalendārajām dienām, ja īsteno operatīvo procedūru, kas minēta 81. pantā, un ja paziņojumi ir sagatavoti un nosūtīti elektroniski.

2.   Aģentūrai jāspēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena.

1.   Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 55., 56. un 57. pantā, līgumus var izsludināt arī jebkādā citā veidā, sevišķi – elektroniskā formā. Jebkurš šāds sludinājums atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts 57. pantā, un nevar būt ievietots, pirms ir publicēts šis paziņojums, kurš vienīgais ir autentisks.

2.   Šāda izsludināšana nevar radīt diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī ietvert ziņas, kuras nav ietvertas līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.   Līgumus piešķir ar konkursa uzaicinājumu, izmantojot atklātu procedūru, ierobežotu procedūru vai sarunu procedūru, ja līguma paziņojums ir iepriekš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot sarunu procedūru, ja līguma paziņojums nav bijis iepriekš publicēts, vajadzības gadījumā izmantojot konkursu.

2.   Konkursa uzaicinājums ir atklāts, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu. Konkursa uzaicinājums ir ierobežots, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var prasīt atļauju piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt vienīgi kandidāti, kuri atbilst izvēles kritērijiem, kas minēti 74. pantā, un kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina Aģentūra.

Izraudzīšanās posmu var atkārtot katram atsevišķam līgumam vai īstenot, sastādot iespējamo kandidātu sarakstu saskaņā ar 65. pantā noteikto procedūru.

3.   Īstenojot sarunu procedūru, Aģentūra apspriežas ar tās izvēlētiem pretendentiem, kas atbilst 74. pantā noteiktajiem izvēles kritērijiem, un risina sarunas par līguma noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.

Īstenojot sarunu procedūru, Aģentūra vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina izraudzītos kandidātus uz sarunām, ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 64. pantā.

4.   Konkursi ir procedūras, kas galvenokārt arhitektūras un inženiertehniskās būvniecības vai datu apstrādes jomā ļauj līgumslēdzējai iestādei iegūt plānu vai projektu, kuru izraudzījusi atlases komisija pēc iesniegšanas piedāvājumu konkursam ar balvu piešķiršanu vai bez tās.

1.   Ierobežotā procedūrā, arī procedūrā, kas minēta 65. pantā, to kandidātu skaits, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu, nevar būt mazāks par pieci, ja pietiekams skaits kandidātu atbilst izvēles kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde var arī paredzēt maksimālo skaitu 20 kandidātus, atkarībā no līguma priekšmeta un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem. Šādos gadījumos diapazonu un kritērijus norāda līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, kas noteikti 55. un 56. pantā.

Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2.   Sarunu procedūrās kandidātu, kurus uzaicina uz sarunām, nedrīkst būt mazāk par trim, ja atlases kritērijiem atbilst pietiekams skaits kandidātu.

Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Otro daļu nepiemēro līgumiem, kas saistīti ar ļoti nelielām summām, kā noteikts 66. panta 3. punktā.

1.   Konkursu organizācijas noteikumus paziņo tiem, kas ieinteresēti tajos piedalīties. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2.   Atlases komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja dalībai konkursā ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai atlases komisijas locekļu ir jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

Atlases komisija ir autonoma savos atzinumos. Tās atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai iesnieguši anonīmi, un vienīgi ievērojot kritērijus, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3.   Atlases komisijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta labajām īpašībām un komisijas apsvērumiem, ietver ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi. Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz atlases komisija sniegusi savu atzinumu.

4.   Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, kurā norāda izraudzītā kandidāta vārdu vai nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā izsludinātajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tā novirzās no priekšlikumiem, kas ietverti atlases komisijas atzinumā.

1.   Šādos gadījumos Aģentūra var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu:

2.   Par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, ar nosacījumu, ka līgumu piešķir darbuzņēmējam, kurš pilda līgumu:

Papildu līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas.

3.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā, par iespēju izmantot sarunu procedūru norāda, tiklīdz pirmais līgums ir nodots piedāvājumu konkursam, un papildu līgumu kopējo paredzamo vērtību ņem vērā, aprēķinot 68. pantā noteiktos robežlielumus. Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.

1.   Ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, Aģentūra var izmantot sarunu procedūru šādos gadījumos:

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, Aģentūra var nepublicēt līguma paziņojumu, ja tā iekļauj sarunu procedūrā visus pretendentus, kas atbilst izvēles kritērijiem un kas iepriekšējās procedūras laikā iesnieguši piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma procedūras formālajām prasībām.

1.   Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir līdzeklis, kā iepriekš veikt to kandidātu atlasi, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem par līgumiem, kuru vērtība ir EUR 50 000 vai vairāk, ievērojot 63. vai 64. pantu.

2.   Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ir derīgs ne vairāk kā trīs gadus no dienas, kad 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums nosūtīts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Jebkura ieinteresēta persona var iesniegt pieteikumu jebkurā laikā, kamēr saraksts ir derīgs, izņemot šā laikposma pēdējos trīs mēnešus.

3.   Ja ir jāpiešķir konkrēts līgums, līgumslēdzēja iestāde uzaicina iesniegt piedāvājumu vai nu visus kandidātus, kas iekļauti sarakstā, vai tikai dažus no viņiem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem izvēles kritērijiem, kas noteikti īpaši šim līgumam.

1.   Ierobežotu procedūru, apspriežoties ar vismaz pieciem kandidātiem, bet neizsakot uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 50 000, ievērojot 63. vai 64. punktu.

2.   Sarunu procedūru ar vismaz trim kandidātiem var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 13 800.

3.   Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 1 050, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu, ko risina sarunu procedūrā.

4.   Ja izdevumi ir mazāki nekā EUR 200, maksājumus no avansu kontiem vai par izdevumiem, kuri attiecas uz saziņas darbībām, ko veic Aģentūra, var veikt, vienkārši apmaksājot izmaksas, kas uzrādītas rēķinos, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

1.   Dokumenti, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir šādi:

Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir atsauce uz izsludināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 55. līdz 58. pantu.

2.   Konkursa uzaicinājumā vismaz:

3.   Specifikācijās vismaz:

4.   Līguma paraugā jo īpaši:

5.   Aģentūra var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents var plānot slēgt apakšlīgumu, un apakšuzņēmēju identitāti.

1.   Ar tehniskajām specifikācijām kandidātiem un pretendentiem sniedz vienādas piekļuves iespējas un nerada nepamatotus šķēršļus līdzdalībai piedāvājumu konkursā. Specifikācijās nosaka pieprasītā produkta, pakalpojuma, materiāla vai būvdarbu raksturlielumus saistībā ar mērķi, kuram tos paredzējusi līgumslēdzēja iestāde.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos raksturlielumos iekļauj:

3.   Tehniskās specifikācijas formulē šādi:

4.   Ja Aģentūra izmanto iespēju atsaukties uz specifikācijām, kas minētas 3. punkta a) apakšpunktā, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojot ar to, ka tas neatbilst šīm specifikācijām, ja pretendents vai kandidāts jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pārliecinoši pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka piedāvājums līdzvērtīgā kārtā atbilst izvirzītajām prasībām.

5.   Ja Aģentūra izmanto 3. punkta b) apakšpunktā minēto iespēju noteikt specifikācijas snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, kas atbilst valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi vai kopējas tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti vai tehniskie references materiāli, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas struktūras, ja šīs specifikācijas attiecas uz nepieciešamo sniegumu vai funkcionālajām prasībām.

6.   Šīs specifikācijas nevar atsaukties uz īpašu marku vai avotu, konkrētu procesu, tirdzniecības markām, patentiem, īpašas izcelsmes vai produkcijas veidiem, lai neradītu labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi attiecībā uz noteiktiem produktiem vai uzņēmējiem, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus pienācīgi pamato līguma priekšmets. Ja nav iespējams sniegt pietiekami sīku vai saprotamu līguma priekšmeta aprakstu, atsaucei pievieno frāzi “vai ekvivalents”.

1.   Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, skaidri norāda, vai jānosaka stabila cena, kuru nevar pārskatīt.

2.   Ja tā nav, tad dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, izklāsta nosacījumus un/vai formulas cenu pārskatīšanai līguma darbības laikā. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:

1.   Neskarot līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kandidātiem vai pretendentiem un darbuzņēmējiem, kuri bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sniegšanā vai par kuriem atklāts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības agrākās iepirkuma procedūrās, atsaka piešķirt visus līgumus un dotācijas, ko finansē no Aģentūras vispārējā budžeta, ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.

Šo termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma bijis atkārtots pārkāpums.

Pretendentiem vai kandidātiem, kas bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sniegšanā, piemēro arī finansiālas sankcijas, kuru lielums ir 2 līdz 10 % no piešķiramā līguma kopvērtības.

Darbuzņēmējiem, par kuriem atklāts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības, piemēro finansiālas sankcijas, kuru lielums ir 2 līdz 10 % no attiecīgā līguma kopvērtības.

Šo likmi var palielināt, nosakot to 4 līdz 20 % apmērā, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma pieļauts atkārtots pārkāpums.

2.   Gadījumos, kas minēti 43. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, kandidātiem vai pretendentiem atsaka piešķirt visus līgumus un dotācijas ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.

Gadījumos, kas minēti 43. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, kandidātiem vai pretendentiem atsaka piešķirt visus līgumus vai dotācijas mazākais uz vienu gadu un ilgākais uz četriem gadiem no sprieduma izziņošanas dienas.

Šos termiņus var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma vai pirmā sprieduma bijis atkārtots pārkāpums.

3.   Gadījumi, kas minēti 43. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir šādi:

1.   Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas neviens no 43. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts vai proveniences valsts tiesu iestādes vai administratīvas iestādes un kas apliecina, ka šīs prasības ir izpildītas.

2.   Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas 43. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais gadījums, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.

Ja attiecīgajā valstī šāda apliecība nav izsniegta, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai organizācijai izcelsmes valstī vai proveniences valstī.

3.   Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā pretendents vai kandidāts veic uzņēmējdarbību, dokumenti, kas minēti 1. un 2. punktā, attiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, tostarp – ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu – uz uzņēmumu direktoriem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

1.   Aģentūra sastāda skaidrus un nediskriminējošus izvēles kritērijus.

2.   Ikvienā iepirkuma procedūrā piemēro šādus izvēles kritērijus:

3.   Jebkuram pretendentam vai kandidātam var prasīt, lai tas pierāda, ka viņam ir atļauts izpildīt līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko apliecina iekļaušana komercreģistrā vai profesionālā reģistrā, ar zvērestu apliecināts paziņojums vai apliecība, līdzdalība īpašā organizācijā, īpaši izteikts pilnvarojums vai iekļaušana PVN maksātāju reģistrā.

4.   Aģentūra līguma paziņojumā, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu precizē, kādas uzziņas vajadzīgas, lai apliecinātu pretendentu vai kandidātu statusu, tiesībspēju un rīcībspēju.

5.   Informācija, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā pierādījumu kandidāta vai pretendenta finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, nevar sniegties ārpus līguma priekšmeta un ņem vērā uzņēmēju likumīgās intereses, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma tehniskajiem noslēpumiem un komercnoslēpumiem.

1.   Saimniecisko un finansiālo iespēju pierādījums var būt noformēts kā viens vai vairāki šādi dokumenti:

2.   Ja kandidāts vai pretendents nespēj sniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās uzziņas tādu ārkārtēju iemeslu dēļ, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par attaisnojošiem, tas var pierādīt savas saimnieciskās un finansiālās iespējas jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstīgiem.

3.   Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību iespējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot minēto saimniecisko vienību apņemšanos nodot šos resursus uzņēmēja rīcībā.

1.   Uzņēmēja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu. Iepirkuma procedūrās sakarā ar piegādēm, kur nepieciešamas izvietošanas un uzstādīšanas darbības, pakalpojumi un/vai būvdarbi, šādas spējas izvērtē konkrēti attiecībā uz to prasmēm, efektivitāti, pieredzi un ticamību.

2.   Pierādījumi pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja tehniskajām un profesionālajām spējām atkarībā no veicamo piegāžu, sniedzamo pakalpojumu vai veicamo būvdarbu rakstura, apjoma vai mēroga un mērķa var tikt sniegti, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

Ja b) apakšpunkta i) punktā minētie pakalpojumi sniegti vai piegādes veiktas Aģentūrai, pierādījumus par izpildi sniedz kā apliecību, ko izdevusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetenta institūcija.

3.   Ja sniedzamie pakalpojumi vai piegādājamie produkti ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko izdara līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs veic uzņēmējdarbību, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un – attiecīgā gadījumā – uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.

4.   Pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību iespējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim pakalpojumu sniedzējam vai darbuzņēmējam ir ar minētajām vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo saimniecisko vienību apņemšanos nodot šos resursus pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja rīcībā.

1.   Līgumus piešķir vienā no šādiem diviem veidiem:

2.   Piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību ir tas, kurā ir vislabākā cenas un vērtības attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā piedāvāto cenu, tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību.

3.   Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda, kāda nozīme tiks piešķirta katram no šiem kritērijiem, lai noteiktu vislabāko cenas un vērtības attiecību.

Nozīme, kādu piešķir cenai attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst neitralizēt cenas nozīmi, izvēloties darbuzņēmēju.

Ja izņēmuma gadījumos nozīmes izvērtēšana tehniski nav iespējama, jo īpaši, ņemot vērā līguma priekšmetu, līgumslēdzēja iestāde vienkārši norāda sarūkošā kārtībā, kāda nozīme jāpiešķir katram kritērijam.

1.   Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.

Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā paskaidrojumus, kas attiecas uz:

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema valsts atbalsta sniegšanas rezultātā, tā var noraidīt piedāvājumu vienīgi ar šo pamatojumu tikai tādā gadījumā, ja pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā piemērotā termiņā nespēj pierādīt, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts kā galīgs un saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajām procedūrām un lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu.

1.   Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņi, kurus Aģentūra izsaka kalendārajās dienās, ir pietiekami ilgi, lai dotu ieinteresētajām pusēm saprātīgu un atbilstīgu laiku sagatavot un iesniegt piedāvājumus, jo īpaši ņemot vērā līguma sarežģītību vai nepieciešamību veikt apmeklējumu vai uz vietas izskatīt specifikācijām pievienotos dokumentus.

2.   Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

3.   Ierobežotās un sarunu procedūrās, ja ir publicēts līguma paziņojums, termiņš līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai ir ne mazāks kā 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotā procedūrā par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 68. pantā minētie robežlielumi, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 40 dienas no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotā procedūrā, kas minēta 65. pantā, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 21 diena no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

4.   Ja Aģentūra saskaņā ar 55. pantu ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūtīts līguma paziņojums, ir nosūtījušas publicēšanai iepriekšējas informācijas paziņojumu, kurā ietverta visa informācija, kam jābūt līguma paziņojumā, piedāvājumu pieņemšanas termiņu vispārīgi var samazināt līdz 36 dienām atklātas procedūras gadījumā, bet tas nekādos apstākļos nav īsāks par 22 dienām no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas, vai arī to var samazināt līdz 26 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ierobežotas procedūras gadījumā.

1.   Specifikācijas un papildu dokumentus sešu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, ja pieprasījums iesniegts pietiekami ilgu laiku līdz piedāvājumu iesniegšanas pēdējam termiņam.

2.   Ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi, papildu informāciju, kas attiecas uz specifikācijām, ne vēlāk kā sešas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam vienlaikus sniedz visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, vai, gadījumos, kad informācijas pieprasījumi saņemti mazāk nekā astoņas kalendārās dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējā termiņa, cik ātri vien iespējams pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.   Ja specifikācijas un papildu dokumentus vai informāciju jebkādu iemelsu dēļ nevar sniegt termiņos, kas minēti 1. un 2. punktā, vai ja piedāvājumus var izstrādāt vienīgi pēc vietas apmeklējuma vai arī pēc specifikācijām pievienoto dokumentu izskatīšanas uz vietas, piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas minēts 79. pantā, pagarina, lai ļautu visiem uzņēmējiem iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu piedāvājumus. Šādu pagarinājumu izsludina pienācīgā veidā, ievērojot 55. līdz 58. pantu.

4.   Ja visi konkursa dokumenti ir pilnīgi, brīvi un tieši pieejami ar elektroniskiem līdzekļiem, līguma paziņojumā, kas minēts 55. panta 3. punktā, norāda interneta adresi, kurā šos dokumentus var aplūkot.

Šādos gadījumos jebkādus papildu dokumentus un informāciju arī padara pilnīgi, brīvi un tieši pieejamus, tiklīdz tie piegādāti visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izrādījuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu.

1.   Ja pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos nav iespējams ievērot 79. panta 3. punktā noteiktos termiņus, Aģentūra var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:

2.   Papildu informāciju par specifikācijām nosūta visiem kandidātiem ne vēlāk kā četras kalendārās dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam, ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi.

1.   Līdzdalības pieprasījumu iesniedz, nosūtot to ar vēstuli, faksu vai elektronisko pastu; pieprasījumus, kas iesniegti, nosūtot pa faksu vai elektronisko pastu, apstiprina ar vēstuli, pirms beigušies termiņi, kas noteikti 79. pantā.

2.   Pretendenti var iesniegt piedāvājumus:

3.   Lai saglabātu konfidencialitāti un izvairītos no sarežģījumiem gadījumos, kad piedāvājumus nosūta pa pastu, konkursa uzaicinājumā jābūt šādam noteikumam:

“Piedāvājumi iesniedzami aizzīmogotā aploksnē, kas ir ielikta otrā aizzīmogotā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes bez nodaļas nosaukuma, kurai tā ir adresēta atbilstoši norādījumam uzaicinājumā uz konkursu, ir jābūt vārdiem “Uzaicinājums uz konkursu – pasta dienestam neatvērt”. Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei.”

1.   Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 82. panta 1. un 2. punktā, atver.

2.   Ja līguma vērtība pārsniedz 66. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju piedāvājumu atvēršanai.

Komisijā ir vismaz trīs personas, kas Aģentūrā pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Šīs personas izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem.

3.   Viens vai vairāki atvēršanas komisijas locekļi parafē dokumentus, kas apliecina katra piedāvājuma nosūtīšanas dienu un laiku.

Tie parafē arī:

Ja līgumu piešķir, īstenojot automātisku piešķiršanas procedūru saskaņā ar 77. panta 1. punkta a) apakšpunktu, cenas, kas ietvertas piedāvājumos, kuri atbilst prasībām, dara zināmas atklātībai.

Komisijas locekļi paraksta saņemto piedāvājumu atvēršanas rakstisku protokolu, kurā norāda piedāvājumus, kas atbilst prasībām, un tos, kuri neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai neatbilstības dēļ, atsaucoties uz piedāvājumu iesniegšanas veidiem, kas minēti 82. pantā.

1.   Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, izvēles un piešķiršanas kritērijiem.

Novērtēšanas komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 66. panta 2. punktā noteiktais robežlielums.

2.   Novērtēšanas komisijā ir vismaz trīs personas, kas Aģentūrā pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Šīs personas izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem. Novērtēšanas komisijā var būt tie paši locekļi, kuri ir piedāvājumu atvēršanas komisijā.

3.   Līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, vai tajos ietvertajām īpašajām prasībām, noraida.

Tomēr novērtēšanas komisija var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie noteiktā termiņā iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem.

4.   Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu gadījumā, kā minēts 78. pantā, novērtēšanas komisija pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.

1.   Katra finanšu gada beigās veic Aģentūras administrēto ieņēmumu un izdevumu ārējo revīziju.

2.   Turklāt pēc izpilddirektora vai dalībvalsts priekšlikuma valde jebkurā laikā var iecelt ārējos revidentus, kā arī noteikt minēto revidentu uzdevumus un nodarbinātības nosacījumus.

3.   Ārējās revīzijas veikšanai izveido revīzijas kolēģiju, kas sastāv no sešiem locekļiem. Katru gadu Valde uz trīs gadu ilgu vienreizējo laikposmu ieceļ divus locekļus, tos izraugoties no dalībvalstu piedāvātajiem kandidātiem. Kandidātiem jābūt dalībvalsts revīzijas iestādes locekļiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Vajadzības gadījumā viņiem ir jābūt spējīgiem veikt uzdevumus Aģentūras vārdā. Veicot šos uzdevumus:

4.   Katru gadu revīzijas kolēģija nākamajam finanšu gadam ievēl kolēģijas priekšsēdētāju. Kolēģija pieņem augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstīgus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu sastādītos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz izpilddirektoram un Valdei.

5.   Personas, kas ir atbildīgas par Aģentūras ieņēmumu un izdevumu revīzijas veikšanu, pirms savu pienākumu uzņemšanās saņem atļauju piekļuvei Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai, kuras slepenības līmenis ir vismaz “secret UE”, vai vajadzības gadījumā līdzvērtīgu atļauju no dalībvalsts. Šīs personas nodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.

6.   Personām, kas ir atbildīgas par Aģentūras ieņēmumu un izdevumu revīzijas veikšanu, ir nekavējoties un bez iepriekšējas paziņošanas pieejami dokumenti un visu datu bāžu un nesēju saturs, kas saistās ar šiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī ir pieejamas telpas, kur tiek uzglabāti šie dokumenti un dati. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personas, kas ir iesaistītas Aģentūras ieņēmumu un izdevumu īstenošanā, sniedz izpilddirektoram un personām, kuras ir atbildīgas par ieņēmumu un izdevumu revīziju, visu palīdzību, kas nepieciešama viņu pienākumu izpildei. Revidentu veiktās revīzijas izmaksas sedz no Aģentūras vispārējā budžeta.

1.   Pēc attiecīgā finanšu gada beigām līdz 31. martam izpilddirektoram ar grāmatveža palīdzību ir jāsastāda un jānodod revīzijas kolēģijas gada vadības pārskata projekts, gada bilances projekts un darbības pārskata projekts, kurus tā pārbauda un par kuru tā izsaka atzinumu.

2.   Gada vadības pārskatā katram Aģentūras pārvaldītajam budžetam uzrāda apropriācijas, paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus, kā arī dažādus ieņēmumus un ieņēmumus no dalībvalstīm un citām pusēm. Bilancē kā aktīvus uzrāda visus aktīvus, kas pieder Aģentūrai, ņemot vērā to amortizāciju, visus zaudējumus vai norakstīšanu, un uzrāda tās rezerves kā pasīvus.

3.   Pēc finanšu gada beigām līdz 15. jūnijam revīzijas kolēģijas sniedz atzinumu un komentārus par dokumentiem, kas minēti 2. punktā.

4.   Pēc finanšu gada beigām līdz 31. jūlijam izpilddirektors valdei nodod 2. punktā minētos dokumentus ar revīzijas kolēģijas atzinumu un apsvērumiem, pievienojot arī savus atbildes komentārus.

5.   Valde apstiprina gada vadības pārskatu un bilanci. Izpilddirektoram un grāmatvedim tā apstiprina attiecīgā finanšu gada budžeta izpildi.

6.   Pēc apstiprināšanas gada vadības pārskatu un gada bilanci publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7.   Visus pārskatus un uzskaites dokumentus grāmatvedis glabā piecus gadus, skaitot no dienas, kad sniegts attiecīgais apstiprinājums par budžeta izpildi.

1.   Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

2.   Šādu ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmi iekļauj nākamā gada budžetā gada budžeta procedūras laikā.

3.   Pēc tam, kad apstiprināti finanšu gada pārskati, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā gada budžetā kā budžeta grozījumus.