32004D0216

Komisijas Lēmums

(2004. gada 1. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā, lai ziņojamo slimību sarakstā iekļautu atsevišķas zirgu slimības un atsevišķas bišu slimības

(izziņots ar dokumenta numuru C(2004) 578)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/216/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā [1], un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešām valstīm [2], Āfrikas zirgu mēris, vezikulārais stomatīts, ļaunie ienāši, vaislas sērga, visu veidu zirgu encefalomielīts, zirgu infekciozā anēmija, trakumsērga un Sibīrijas lopu mēris ir definētas kā obligāti ziņojamas slimības.

(2) Padomes Direktīvas 82/894/EEK I pielikumā, kur uzskaitītas slimības, par kuru parādīšanos jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, attiecībā uz slimībām, kas skar tikai zirgus, ir dots tikai Āfrikas zirgu mēris un vezikulārais stomatīts.

(3) Āfrikas zirgu mēris, vezikulārais stomatīts, ļaunie ienāši, vaislas sērga, zirgu infekciozā anēmija un dažādu veidu zirgu encefalomielīts ir tās zirgu slimības, kuras ir uzskaitījis Starptautiskais epizootiju birojs (SEB).

(4) SEB dalībvalstīm obligāti jāziņo par uzskaitītas slimības pirmo apstiprināto parādīšanos vai atkārtotu parādīšanos, ja valsti vai valsts zonu pirms tam uzskatīja par brīvu no attiecīgās slimības vai slimībai varētu būt zoonotiska ietekme un ja slimības attīstība varētu ietekmēt starptautisko tirdzniecību.

(5) Pašreiz Āfrikas zirgu mēri, vezikulāro stomatītu, ļaunos ienāšus, vaislas sērgu un lielāko daļu zirgu vīrusu encefalomielīta veidu Kopienā uzskata par eksotiskiem. Par zirgu infekciozo anēmiju un dažiem zirgu encefalomielīta veidiem Kopienā ziņo laiku pa laikam.

(6) mazā stropu vabole un Tropilaelaps ērce ir eksotiski parazīti, kas skar medus bites, un pašreiz Kopienā nav zināms par šo slimību parādīšanās gadījumiem. Tomēr, ja tos ievestu, tie varētu graujoši ietekmēt medus bišu veselības stāvokli un biškopību, tādēļ šīs slimības pievienoja Kopienas ziņojamo slimību sarakstam.

(7) Ātra ziņošana un informācija par šo slimību parādīšanos Kopienā ir svarīga jaunas slimības kontrolei, kā arī zirgu un bišu apritei un tirdzniecībai, ņemot vērā atsevišķu šo slimību iespējamo zoonotisko ietekmi.

(8) Ņemot vērā Kopienas paplašināšanos un dažāda veida ekoloģisku ietekmi uz vektoriem, kas pārnēsā dažas no minētajām slimībām, situācija Kopienā attiecībā uz šīm slimībām ļoti iespējams mainīsies.

(9) Tādēļ šķiet lietderīgi pievienot ļaunos ienāšus, vaislas sērgu, zirgu infekciozo anēmiju, visu veidu zirgu encefalomielītu, mazo stropu vaboli un Tropilaelaps ērci Padomes Direktīvas 82/894/EEK I pielikumam un grozīt Padomes Direktīvas 82/894/EEK II pielikumu, lai ņemtu vērā bišu turēšanas veidu.

(10) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 82/894/EEK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2004. gada 25. marta.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 1. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[2] OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.; Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

I PIELIKUMS

Slimības, par kurām jāziņo

Āfrikas zirgu mēris

Āfrikas cūku mēris

Putnu gripa (iepriekš putnu mēris)

Infekciozais katarālais drudzis

Govju sūkļveida encefalopātija

Klasiskais cūku mēris

Govju infekciozā pleiropneimonija

Vaislas sērga

Zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot Venecuēlas zirgu encefalomielītu)

Zirgu infekciozā anēmija

Mutes un nagu sērga

Ļaunie ienāši

Infekciozā hematopoētiskā nekroze

Lašu infekciozā anēmija

Nodulārā eksantēma

Ņūkāslas slimība

Atgremotāju neīstais mēris

Cūku enterovīrusa enzootiskais encefalomielīts (iepriekš Tešenas slimība)

Rifta ielejas drudzis

Govju mēris

Aitu un kazu bakas (Capripox)

Mazā stropu vabole (Aethina tumida)

Cūku vezikulārā slimība

Tropilaelaps ērce

Vezikulārais stomatīts

Vīrusu hemorāģiskā septicēmija

II PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 3. un 4. pantā prasīto izziņošanu attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto slimību primārajiem un otrreizējiem uzliesmojumiem

1. Nosūtīšanas diena.

2. Nosūtīšanas laiks.

3. Izcelsmes valsts.

4. Slimības nosaukums un attiecīgā gadījumā vīrusa tips.

5. Uzliesmojuma kārtas numurs.

6. Uzliesmojuma veids.

7. Ar šo uzliesmojumu saistītā uzliesmojuma uzskaites numurs.

8. Reģions un saimniecības ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

9. Citi reģioni, ko ietekmē ierobežojumi.

10. Datums, kad saslimšana apstiprināta.

11. Datums, kad radušās aizdomas par saslimšanu.

12. Pirmās inficēšanās provizoriskais datums.

13. Slimības izcelsme.

14. Veiktie kontroles pasākumi.

15. Skarto dzīvnieku skaits telpās, kur izvietoti a) liellopi, b) cūkas, c) aitas, d) kazas, e) mājputni, f) zirgu dzimtas dzīvnieki, g) zivis, h) savvaļas sugas i) bišu slimības gadījumā jānorāda skarto stropu skaits

16. Klīniski ietekmēto dzīvnieku skaits telpās, kur izvietoti a) liellopi, b) cūkas, c) aitas, d) kazas, e) mājputni, f) zirgu dzimtas dzīvnieki, g) zivis, h) savvaļas sugas i) bišu slimības gadījumā jānorāda klīniski ietekmēto stropu skaits

17. Nobeigušos dzīvnieku skaits telpās, kur izvietoti a) liellopi, b) cūkas, c) aitas, d) kazas, e) mājputni, f) zirgu dzimtas dzīvnieki, g) zivis, h) savvaļas sugas.

18. Nokauto dzīvnieku skaits: a) liellopi, b) cūkas, c) aitas, d) kazas, e) mājputni, f) zirgu dzimtas dzīvnieki, g) zivis, h) savvaļas sugas.

19. Iznīcināto karkasu skaits: a) liellopi, b) cūkas, c) aitas, d) kazas, e) mājputni, f) zirgu dzimtas dzīvnieki, g) zivis, h) savvaļas sugas i) bišu slimības gadījumā jānorāda iznīcināto stropu skaits.

20. Kaušanas pabeigšanas diena (paredzamā).

21. Iznīcināšanas pabeigšanas diena (paredzamā).

Papildu informācija cūku mēra gadījumā:

1. attālums no tuvākās saimniecības, kurā audzē cūkas;

2. cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas un sivēni [1]) inficētajās telpās;

3. slimības skarto cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas un sivēni [2]) inficētajās telpās;

4. diagnostikas metode;

5. ja saslimšana nav konstatēta telpās, jānorāda, vai tā apstiprināta kautuvē vai transportlīdzeklī;

6. apstiprinājums par saslimšanas primārajiem gadījumiem [3] savvaļas cūkām.

Zivju slimību gadījumā

Par inficēšanos ar infekciozo hematopoētisko nekrozi, lašu infekciozo anēmiju un vīrusu hemorāģisko septicēmiju, ja tā apstiprināta zivjaudzētavās, apstiprinātās vai brīvās zonās, jāziņo kā par primārajiem uzliesmojumiem. Brīvi izvēlētā tekstā jānorāda apstiprinātās zivjaudzētavas vai zonas nosaukums un jāiekļauj tās apraksts.

"

[1] Dzīvnieki, kas nav vecāki par aptuveni 3 mēnešiem.

[2] Dzīvnieki, kas nav vecāki par aptuveni 3 mēnešiem.

[3] Primārs gadījums attiecībā uz savvaļas cūkām ir saslimšanas gadījumi brīvajās zonās, t.i., ārpus sakarā ar savvaļas cūku klasisko cūku mēri ierobežotajiem apgabaliem.”

--------------------------------------------------