32003R1981

Komisijas Regula (EK) Nr. 1981/2003

(2003. gada 21. oktobris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz faktiskā darba aspektiem un aprēķināšanas procedūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) [1] un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1177/2003 ir noteikta vienota sistēma Kopienas statistikas sistemātiskai izveidei par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ietverot salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem un par nabadzības un sociālas atstumtības līmeni un struktūru valsts un Eiropas Savienības līmenī.

(2) Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ir vajadzīgi izpildes pasākumi, lai saskaņotu metodes un definīcijas attiecībā uz faktiskā darba aspektiem un aprēķināšanas procedūrām.

(3) Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Faktiskā darba aspekti, ietverot saimes un personu identifikācijas numurus, noteikumi un pamatnostādnes attiecībā uz substitūcijām un uz aprēķināšanas procedūru piemērošanu ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. DEFINĪCIJAS

Šajā regulā EU-SILC garengriezuma komponentam piemēro šādas definīcijas:

a) Sākotnējā izlase attiecas uz saimju vai personu izlasi laikā, kad to iekļauj EU-SILC.

b) Izlases personas ir visi tādi saimju locekļi vai tādu saimju locekļu kopums sākotnējā izlasē, kas ir sasnieguši noteiktu vecumu.

c) Vecuma ierobežojums, ko izmanto, lai noteiktu izlases personas:

četru gadu panelī šis vecuma ierobežojums nepārsniedz 14 gadus. Valstīs, kur četru gadu panelī izmanto adrešu vai saimju izlasi, izlases personas ir visi saimes locekļi, kam sākotnējā izlasē ir vismaz 14 gadi. Valstīs, kur četru gadu panelī izmanto personu izlasi, no vienas saimes izraugās vismaz vienu šādu personu.

Ja panelis ir ilgāks, tad iepriekšminētais minimālais vecuma ierobežojums ir mazāks. Ja paneļa ilgums pārsniedz astoņus gadus, izlases personas ir visa vecuma locekļi sākotnējā izlasē, un izlases personu vidū iekļauj bērnus, kas izlases sievietēm piedzimuši, mātei esot panelī.

d) Izlases saime ir saime, kurā ir vismaz viena izlases persona. Izlases saimi iekļauj EU-SILC, lai savāktu vai apkopotu sīkāku informāciju, ja tajā ir vismaz viena izlases persona, kas ir vismaz 16 gadus veca.

e) Līdziemītnieki (nav izlases personas) ir visi esošie izlases saimes iemītnieki, kas še iepriekš nav definēti kā izlases personas.

f) Esošie saimes locekļi ir esošie saimes locekļi datu vākšanas vai apkopošanas brīdī. Nosacījumi personas klasificēšanai attiecībā uz saimes locekļiem ir paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1980/2003 [1] par definīcijām un atjauninātām definīcijām I pielikumā.

g) Agrākais saimes loceklis ir persona, kas vairs nav saimes loceklis un kas iepriekšējā kārtā nebija reģistrēts kā saimes loceklis attiecīgajā saimē, bet kas ir dzīvojis šajā saimē vismaz trīs mēnešus ienākumu pārskata periodā.

h) Pilnīga saime:

izlases saimi uzskata par pilnīgu (veselu) saimi, ja tā paliek kā viena saime, neveidojot papildu saimi un saimei nepazūdot, pat ja tās sastāvā no iepriekšējās kārtas var būt notikušas izmaiņas nomiršanas dēļ, locekļiem pazūdot no redzesloka vai līdziemītniekiem atstājot saimi, cilvēkiem pievienojoties saimei vai piedzimšanas dēļ.

i) Sākotnēja/nošķirta saime:

Izlases saimi no x kārtas uzskata par "nošķirtu", ja tās izlases personas no x kārtas x + 1 kārtas laikā dzīvo vairāk nekā vienā mājsaimniecībā valsts teritorijās, pie kurām pieder šī iedzīvotāju mērķa grupa.

Ja ir notikusi nošķiršanās, vienu (un tikai vienu) no rezultātā izveidotajām saimēm sauc par "sākotnējo" saimi, turpretim vienu vai vairākas pārējās saimes sauc par "nošķirtām" saimēm.

Lai atšķirtu "sākotnējas" saimes no "nošķirtām" saimēm, izmanto šādu metodi:

- ja kāda x kārtas izlases persona joprojām dzīvo pēc tās pašas adreses, kas bija norādīta pēdējā kārtā, tad viņas saimi sauc par "sākotnējo" saimi. Visas izlases personas, kas ir pārvākušās uz citu mājokli, veido vienu vai vairākas "nošķirtas" saimes,

- ja neviena izlases persona nedzīvo pēc pēdējā kārtā norādītās adreses, tad sākotnējā saime ir tās izlases personas saime, kurai pēdējā kārtā reģistrā bija vismazākais personas numurs. Ja šī persona vairs nav dzīva vai ir mājsaimniecībā, kura atrodas mērķa iedzīvotāju grupas valsts teritorijā, sākotnējā saime ir tās izlases personas saime, kurai ir vismazākais personas numurs.

j) Apvienošanās:

Izlases personas no dažādām izlases saimēm no iepriekšējās kārtas apvienojas un izveido jaunu saimi.

EU-SILC šķērsgriezuma un garengriezuma komponentam piemēro šādu definīciju:

k) Personas numurs ir numurs, kas personai piešķirts "saimju reģistrā", kad viņu pirmo reizi reģistrē kā saimes locekli. Šķērsgriezuma komponentā un jaunās saimēs garengriezuma komponentā tam jāatbilst personas kārtas numuram "saimju reģistrā".

2. IDENTIFIKĀCIJAS NUMURI PERSONĀM UN SAIMĒM

2.1. Saimes identifikācijas numurs

1. Šķērsgriezuma komponentā saimei piešķirtais identifikācijas numurs (ID) ir numurs pēc kārtas.

2. Garengriezuma komponentā saimes identifikācijas numurs (ID) sastāv no saimes numura un nošķiršanās numura. Saimes numurs ir numurs pēc kārtas. Nošķiršanās numura vērtība pirmajā kārtā vienmēr ir "00".

Ja saime joprojām ir pilnīga, saimes numurs un nošķiršanās numurs tai saglabājas no vienas kārtas uz otru.

Nošķiršanās gadījumā saimes numurs un nošķiršanās numurs no vienas kārtas uz nākamo saglabājas sākotnējai saimei. Pārējām saimēm, t.i., nošķirtajām saimēm, saglabājas tāds pats saimes numurs, bet tām piešķir nākamo pieejamo vienreizējo nošķiršanās numuru pēc kārtas.

Divu izlases saimju apvienošanās gadījumā, ja jaunā saime joprojām atrodas pēc iepriekšējās adreses, tai saglabājas tās saimes numurs un nošķiršanās numurs, kura atradās pēc minētās adreses iepriekšējā kārtā. Ja jaunā saime atrodas pēc jaunas adreses, izmanto tās izlases personas saimes numuru un nošķiršanās numuru, kam šobrīd "saimju reģistrā" ir vismazākais personas numurs.

2.2. Personas identifikācijas numurs

1. Šķērsgriezuma un garengriezuma komponentos personas identifikācijas numurs sastāv no saimes ID un personas numura.

2. Garengriezuma komponentā jebkuras saimē jaunas personas numuru veido, vislielākajam izmantotajam personas numuram attiecībā uz visiem apsekojuma gadiem pievienojot 1 un saimes ID.

3. Attiecībā uz garengriezuma komponentu saimes ID ir tās saimes identifikācijas numurs, kurā persona pirmo reizi parādās panelī.

4. Garengriezuma komponentā personas ID paliek nemainīgs visu to laiku, kamēr persona ir apsekojumā.

3. IEVĀCAMĀ INFORMĀCIJA

1. No sākotnējās saimes savāc pilnīgu vajadzīgo informāciju par esošajiem saimes locekļiem, pamatinformāciju par agrākajiem saimes locekļiem un pamatinformāciju par saimes locekļiem iepriekšējā kārtā, kuri vairs nav saimes locekļi.

2. No nošķirtās saimes savāc tikai pilnīgu informāciju, kas vajadzīga par esošajiem saimes locekļiem.

3. Pilnīgā informācija, kas vajadzīga par esošajiem saimes locekļiem, pamatinformācija par agrākajiem saimes locekļiem un pamatinformācija par saimes locekļiem agrākajā kārtā, kas vairs nav saimes locekļi, ir izklāstīta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1983/2003 [2] primāro mērķa mainīgo lielumu sarakstā.

4. Ja izlases persona apsekojumā ir ilgāk par vienu gadu, informāciju iegūst par to, vai minētā persona no viena gada uz nākamo joprojām atrodas pēc tās pašas adreses, vai ir pārcēlusies uz citu adresi.

4. SAIMES ANKETAS RESPONDENTS

1. Iztaujāšanā iegūto informāciju attiecībā uz pilnu saimi un vispārīgu informāciju par katru saimes locekli sniedz (viens vai vairāki) saimes locekļi. Saimes respondentu izvēlas atbilstīgi šādām prioritātēm:

- 1. prioritāte: persona, kas atbild par mājokli,

- 2. prioritāte: saimes loceklis, kas ir vismaz 16 gadus vecs un kas ir vispiemērotākais informācijas sniedzējs.

2. Attiecībā uz EU-SILC garengriezuma komponenta otro un turpmākajām kārtām saimes respondentu izvēlas atbilstīgi šādam prioritāšu uzskaitījumam:

- 1. prioritāte: saimes respondents pēdējā kārtā,

- 2. prioritāte: "izlases persona", kas ir vismaz 16 gadus veca, priekšroku dodot personai, kura atbild par mājokli vai kura ir vispiemērotākā informācijas sniedzēja,

- 3. prioritāte: persona, kas nav izlases persona un kas ir vismaz 16 gadus veca.

5. IZLASES IZPILDE

1. Katra dalībvalsts ievēro attiecīgas procedūras, lai panāktu pēc iespējas augstāku atbilžu proporciju atbilstīgi savai vislabākajai praksei. Apsekojumā ar iztaujāšanu jāuzrunā vēlreiz vismaz trīs reizes, lai samierinātos ar to, ka saime vai indivīds neatbild, ja vien nav pārliecinošu iemeslu (piemēram, kategoriska atteikšanās sadarboties, apstākļi, kas apdraud iztaujātāja drošību utt.) tam, kādēļ iztaujāšanu nevar veikt.

2. EU-SILC pamatā ir gadījuma izlases izraudzīšanās un izpilde. Parasti apsekojumā uzskaitītās vienības ir tieši tās pašas vienības, kuras šim nolūkam izraudzītas saskaņā ar izlases plānu, t.i., netiek aizstātas ar citām vienībām.

3. Reģistrē katras izlasei izraudzītās saimes un personas rezultātus, izšķirot i) sekmīgi uzskaitītas piemērotās vienības, ii) piemērotas vienības, kas nav uzskaitītas sekmīgi, iii) izraudzītās vienības, kas izrādījušās apsekojumam nepiemērotas, un iv) vienības, kas nav uzskaitītas sekmīgi gadījumos, kur nevarēja noteikt piemērotības statusu. Reģistrē iemeslus tam, kādēļ nav veiksmīgi uzskaitītas piemērotas vienības, identificējot vismaz galvenās kategorijas, tādas kā "nav sakaru", "atteikums" un "nespēj atbildēt" (piemēram, ir saslimis). Reģistrē arī to, kādi ir apstākļi tam, kāpēc vienības izrādījušās nepiemērotas vai kāpēc tās ieskaitītas neskaidras piemērotības kategorijā.

4. Substitūciju proporciju cik vien iespējams ierobežo attiecībā uz personas ienākumu mainīgajiem lielumiem un jebkuriem mainīgajiem lielumiem, kas nepieciešami vismaz par vienu saimes locekli, kas ir vismaz 16 gadu vecs.

5. Šķērsgriezuma komponentā un katra garengriezuma komponentā iekļautā paneļa pirmajā gadā kontrolētas substitūcijas var būt pieļaujamas tikai tad, ja atbilžu proporcija sarūk zem 60 % un rodas kāda no šādām situācijām:

- sazināšanās pēc adreses nav notikusi, jo nevar noteikt adreses atrašanās vietu vai tā nav pieejama,

- sazināšanās pēc adreses ir notikusi, bet iztaujāšana nav veikta, jo saime atsakās sadarboties, pilnīgā saime īslaicīgi nav uz vietas vai nevar atbildēt.

Garengriezuma komponentā paneļa otrajai un turpmākajām kārtām substitūcijas nav pieļaujamas.

Ievēro procedūras, lai nodrošinātu, ka cik vien iespējams maksimāli kontrolē substitūcijas procesu. Pie tām pieder tāda plāna izmantošana, ar ko nodrošina, ka aizstājēji svarīgās īpašībās ir ļoti atbilstīgi aizstājamajām vienībām. Substitūcijas ir pieļaujamas tikai pēc tam, kad ir pieliktas īpašas pūles, lai pārliecinātu atteikumu devējus, un kad pēc pienācīga grafika ir vēlreiz jāsazinās ar pārējiem respondentiem, kas neatbild. Saimi neaizstāj ar citu saimi, kas nav izlases saime, kaut arī atrodama pēc tās pašas adreses.

6. APSEKOJUMA ILGUMS UN GRAFIKS

1. Laikposms starp ienākumu pārskata perioda beigām un attiecīgā respondenta iztaujāšanas laiku, cik vien iespējams, tiek ierobežots līdz astoņiem mēnešiem. Tas attiecas gan uz saimju, gan uz personu izlasēm, un neatkarīgi no tā, vai izmantotais apsekojuma periods ir fiksēts ar kalendāra datumiem pilnīgai izlasei vai tas ir slīdošs apsekojuma periods, kas noteikts atbilstīgi attiecīgās saimes vai personas iztaujāšanas grafikam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, ja ienākumu mainīgos lielumus iegūst no reģistriem, tad laikposmi starp ienākumu pārskata perioda beigām un esošo mainīgo iztaujāšanas laiku ir ierobežoti līdz 12 mēnešiem.

3. Ja visus datus savāc faktiskā iztaujāšanā un ja izmanto ienākumu pārskata periodu, izlases datu vākšanas kopējais ilgums pēc iespējas ir ierobežots līdz četriem mēnešiem.

4. Ja datus savāc faktiskā iztaujāšanā, izmantojot slīdošu ienākumu pārskata periodu, un ja faktiskā darba ilgums pārsniedz trīs mēnešus, kopējo gada izlasi apmēram vienādi sadala pa faktiskā darba mēnešiem. Šajā gadījumā kopējais faktiskā darba ilgums šķērsgriezuma komponentam un katrai garengriezuma komponenta kārtai nepārsniedz 12 mēnešus.

5. Garengriezuma komponentā datu vākšanu vai apkopošanu par attiecīgo vienību (saimi vai personu) starp secīgām kārtām pabeidz pēc iespējas 12 mēnešu robežās.

7. APRĒĶINA PROCEDŪRAS

7.1. Trūkstošo datu veidi

1. Nodrošinājuma un izlases kļūdas: piemēram, ja iedzīvotāju mērķa grupā vienības nav atspoguļotas izlases sistēmā vai ja ir izkropļotas vienības izraudzīšanās varbūtības, vai ja parādās citas izraudzīšanās kļūdas.

2. Vienība neatbild: tas norāda, ka ir informācijas trūkums par pilnīgām vienībām (saimēm un/vai personām), kas izraudzītas izlasē.

3. Vienība neatbild daļēji: tā ir aprakstīta situācija, kur ir veiksmīgi uzskaitīti daži, bet ne visi saimes locekļi, kas ir piemēroti un izraudzīti individuālai iztaujāšanai.

4. Pozīcija neatbild: tas norāda par situāciju, kur izlases vienība ir sekmīgi uzskaitīta, bet nav iegūta visa nepieciešamā informācija.

7.2. Aprēķināšanas procedūras iezīmes

Datiem varētu piemērot divu veidu metodes (kuras var apvienot):

- aprēķināšana: attiecas uz trūkstošās informācijas sastādīšanu, pamatojoties uz statistiskām sakarībām esošo datu kopumā,

- modelēšana: izmanto faktiskas sakarības un informāciju ārpus datu kopuma.

Procedūrā, ko piemēro datiem, jāsaglabā mainīgo lielumu variācija un korelācija. Salīdzinājumā ar metodēm, kur vienkārši aprēķina paredzamo vērtību, priekšroku dod metodēm, kur aprēķinātajās vērtībās iekļauj "kļūdu komponentus".

Salīdzinājumā ar marginālo vai vienvariantes metodi priekšroku dod metodēm, kur vērā ņem korelācijas struktūru (vai citas mainīgo lielumu kopējas izplatības pazīmes).

[1] OV L 298, 17.11.2003., 1. lpp.

[2] OV L 298, 17.11.2003., 34. lpp.

--------------------------------------------------