32001R2423

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 2423/2001

(2001. gada 22. novembris)

par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci

(ECB/2001/13)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka [1], un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 (1998. gada 23. novembris) par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka [2], un jo īpaši tās 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 2819/98 (1998. gada 1. decembris) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/1998/16) [3] grozījumi jau ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1921/2000 (ECB/2000/8) [4]; tagad, kad minētajā regulā tiek izdarīti jauni, būtiski grozījumi, attiecīgos noteikumus būtu vēlams pārstrādāt, apkopojot tos vienuviet šajā regulā.

(2) Lai izpildītu savus uzdevumus, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) pieprasa monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora kopsavilkuma bilances sastādīšanu. Tās galvenais mērķis ir sniegt Eiropas Centrālajai bankai (ECB) visaptverošu statistikas ainu par monetāro attīstību iesaistītajās dalībvalstīs, kuras uzskata par vienu ekonomisku teritoriju. Šī statistika aptver kopējos finanšu aktīvus un pasīvus krājumu izteiksmē, augstas kvalitātes plūsmas aizdevumiem un arī uzlabotas plūsmas attiecībā uz vērtspapīriem.

(3) Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk — "Līgums") un atbilstīgi Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (turpmāk — "Statūti") ECB izstrādā vajadzīgos noteikumus, lai īstenotu ECBS uzdevumus, kā noteikts Statūtos un dažos gadījumos paredzēts Padomes pieņemtajos noteikumos, kas minēti Līguma 107. panta 6. punktā.

(4) Lai ECBS veiktu savus uzdevumus, Statūtu 5.1. pantā noteikts, ka ECB ar valstu centrālo banku (VCB) atbalstu ir jāvāc vajadzīgā statistikas informācija no kompetentām valstu iestādēm vai tieši no saimnieciskās darbības subjektiem. Statūtu 5.2. pants paredz, ka VCB, ciktāl iespējams, veic 5.1. pantā aprakstītos uzdevumus.

(5) ar ziņošanu saistītais noslogojums var samazināties, ja VCB rodas nepieciešamība vākt ECB statistikas prasību izpildei vajadzīgo statistikas informāciju no faktiskās pārskata grupas plašākā statistikas pārskatu sistēmā, ko VCB izveido, uzņemoties atbildību saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem vai iedibināto praksi, un ko izmanto citiem statistikas mērķiem ar noteikumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ir lietderīgi informēt ziņotājiestādes, ka datus vāc citu statistikas mērķu īstenošanai. Īpašos gadījumos ECB var paļauties uz statistikas informāciju, kas savākta šādā veidā, pildot ECB prasības.

(6) Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā paredzēts, ka ECB jāprecizē faktiskā pārskata grupa norādītās pārskata grupas ietvaros, un tai ir tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot īpašas ziņotājiestāžu kategorijas no tās statistiskas pārskatu prasībām. 6. panta 4. punkts paredz, ka ECB var pieņemt noteikumus, kuros precizēti nosacījumi, ar kādiem var īstenot tiesības pārbaudīt statistikas informāciju vai vākt to piespiedu kārtā.

(7) Regulas (EK) Nr. 2531/98 5. pants pilnvaro ECB pieņemt noteikumus vai lēmumus, lai atbrīvotu iestādes no obligāto rezervju prasību izpildes, precizētu kārtību, kādā no rezervju bāzes izslēdz vai atņem saistības pret citu iestādi, un noteiktu atšķirīgus rezervju rādītājus konkrētām saistību kategorijām. Saskaņā ar 6. pantu ECB ir tiesības vākt no iestādēm informāciju, kas vajadzīga obligāto rezervju piemērošanai, un tiesības pārbaudīt tās informācijas precizitāti un kvalitāti, ko iestādes iesniedz, lai apliecinātu atbilstību obligāto rezervju prasībām. Lai samazinātu ziņošanas noslogojumu kopumā, statistiskas informāciju par mēneša bilanci vēlams papildus izmantot to kredītiestāžu rezervju bāzes regulārai aprēķināšanai, kas pakļautas ECBS obligāto rezervju sistēmai.

(8) Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pants paredz, ka dalībvalstis pašas organizē savu darbu statistikas jomā un pilnībā sadarbojas ar ECBS, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Statūtu 5. panta.

(9) Atzīstot, ka saskaņā ar Statūtu 34.1. pantu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir tiesības un neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, Statūtu 5. pantu tomēr piemēro gan iesaistītajām, gan neiesaistītajām dalībvalstīm. Regula (EK) Nr. 2533/98 atgādina, ka Statūtu 5. pants un Līguma 5. pants ietver pienākumu attiecīgās valsts līmenī izstrādāt un īstenot visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par lietderīgiem, lai veiktu ECB statistikas pārskatu prasību izpildei vajadzīgās statistikas informācijas vākšanu un savlaicīgi sagatavotos statistikas jomā, lai kļūtu par iesaistītajām dalībvalstīm.

(10) Lai atvieglotu ECB un kredītiestāžu likviditātes pārvaldību, rezervju prasības būtu jāapstiprina, vēlākais, pirmajā izpildes laikposma dienā; izņēmuma kārtā kredītiestādēm var rasties vajadzība ziņot par apstiprinātas rezervju bāzes vai rezervju prasību pārskatīšanu; rezervju prasību apstiprināšanas vai apliecināšanas procedūras neierobežo ziņotājiestāžu pienākumu vienmēr ziņot pareizus statistikas datus un pārskatīt nepareizos statistikas datus, ko tās jau varētu būt ziņojušas.

(11) Īpašu procedūru noteikšana attiecībā uz kredītiestāžu apvienošanos vai sadalīšanos ir vajadzīga, lai precizētu šo iestāžu pienākumus attiecībā uz rezervju prasību izpildi; šajā regulā paredzētās apvienošanās un sadalīšanās definīciju pamatā ir definīcijas, kas jau pastāv Kopienas sekundārajos tiesību aktos attiecībā uz atklātām akciju sabiedrībām. Šīs definīcijas ir pielāgotas šīs regulas mērķiem; šīs procedūras neierobežo iespēju turēt obligātās rezerves ar starpnieka palīdzību.

(12) ECB monetāro statistiku iegūst no MFI bilanču statistikas, ko vāc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2819/98 (ECB/1998/16), kuru sagatavoja ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā, un tādējādi to uzskatīja tikai par minimālo datu kopumu, kas vajadzīgs monetārās politikas mērķiem. Regula turklāt attiecās tikai uz bilanču krājumu vākšanu nevis uz datu korekciju paziņošanu, kas veikta pārvērtēšanas rezultātā un ko vajag, lai apkopotu plūsmu statistiku attiecībā uz plašās naudas M3 kopuma iesaistītajām pusēm, no kā iegūst pieauguma rādītājus. Ņemot vērā minēto datu kopumu ierobežojumus, vajadzēja paplašināt MFI bilanču statistiku.

(13) Jāpaplašina ikmēneša prasības, pieprasot sniegt noguldījumu saistību mēneša iedalījumu pa apakšsektoriem un termiņiem/valūtām, kā arī aizdevumu iedalījumu pa apakšsektoriem/termiņiem un mērķiem, jo šos iedalījumus uzskata par būtiskiem attiecībā uz monetārās politikas mērķiem. Tas ietver tādu datu iekļaušanu, kurus iepriekš vāca tikai reizi ceturksnī.

(14) Krājumu un plūsmu statistika par monetāro rādītāju kopumu un iesaistītajām pusēm jāiegūst savlaicīgi. No krājumu kopsavilkuma bilances plūsmu statistiku iegūst, izmantojot papildu statistikas datus, kas attiecas uz maiņas kursa izmaiņām, citām vērtspapīru vērtības izmaiņām un aizdevumu norakstīšanu/samazināšanu un citām korekcijām, piemēram, pārklasificēšanu.

(15) Jānodrošina attiecīgi saskaņotu augstas kvalitātes datu pieejamība par aizdevumu norakstīšanu/samazināšanu, izvirzot attiecīgu prasību statistikas ziņotājiestādēm. Tāpat arī jāvāc dati par vērtspapīru cenas pārvērtēšanu.

(16) Likvidē atsevišķu bilances kategoriju "naudas tirgus instrumenti", apvienojot to ar datu kategoriju "emitētie parāda vērtspapīri" pasīvu pusē. Šajā kategorijā klasificētos instrumentus ieraksta postenī "emitētie parāda vērtspapīri" un iedala pēc to sākotnējā termiņa. Atbilstīgs pārdalījums ir veikts arī MFI bilances aktīvu pusē.

(17) Noguldījumu definīcijā būtu jāņem vērā to posteņu atlikumu izmantošana, ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar elektronisko naudu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā terminiem "ziņotājiestādes", "iesaistītā dalībvalsts", "rezidents" un "būt rezidentam" ir tāda pati nozīme, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā.

2. pants

Faktiskā pārskata grupa

1. Faktisko pārskata grupu veido MFI, kas ir iesaistīto dalībvalstu rezidentes. Statistikā MFI ir rezidentes kredītiestādes, kā definēts Kopienas tiesību aktos, kā arī visas pārējās rezidentes finanšu iestādes, kuras pieņem noguldījumus un/vai līdzvērtīgus noguldījumu substitūtus no iestādēm, kas nav MFI, un uz sava rēķina (vismaz saimnieciskajā nozīmē) piešķir kredītus un/vai veic ieguldījumus vērtspapīros.

2. Valstu centrālās bankas var piemērot atkāpes attiecībā uz mazajām MFI ar noteikumu, ka MFI, kuru datus izmanto mēneša kopsavilkuma bilances gatavošanā, katrā iesaistītajā dalībvalstī veido vismaz 95 % no kopējās MFI krājumu bilances. VCB savlaicīgi pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai vajadzības gadījumā kārtējā gada sākumā piemērotu vai anulētu atkāpes.

3. pants

Statistikai sastādīts MFI saraksts

1. Saskaņā ar I pielikuma 1. daļas I punktā izklāstītajiem klasifikācijas principiem ECB sastāda un uztur MFI sarakstu statistikai, ņemot vērā prasības attiecībā uz biežumu un termiņiem, ko nosaka šā saraksta lietojums ECBS obligāto rezervju sistēmā. ECB valde ir kompetenta sastādīt un uzturēt statistikai sastādīto MFI sarakstu.

2. Statistikai sastādīto MFI sarakstu un tā atjauninājumus VCB un ECB dara pieejamus attiecīgajām iestādēm atbilstīgā veidā, tostarp elektroniski, caur internetu vai uz papīra, pēc attiecīgo ziņotājiestāžu pieprasījuma.

3. Statistikai sastādīto MFI saraksts ir paredzēts tikai informācijai. Ja saraksta jaunākais variants, kas ir pieejams saskaņā ar 2. punktu, tomēr ir nepareizs, ECB nepiemēro sankcijas iestādei, kas nav pareizi izpildījusi pārskatu prasības, ja tā labticīgi ir paļāvusies uz nepareizo sarakstu.

4. pants

Statistikas pārskata prasības

1. Faktiskā pārskata grupa katru mēnesi ziņo tās dalībvalsts VCB, kurā MFI atrodas, ikmēneša statistikas informāciju, kas attiecas uz šīs MFI mēneša beigu bilanci, kā arī mēneša plūsmas korekcijas, ņemot vērā aizdevumu norakstīšanu/samazināšanu un vērtspapīru cenu pārvērtējumus pārskata laikposmā, lai MFI sektora krājumu un plūsmu kopsavilkuma bilance tiktu sagatavota regulāri. Reizi ceturksnī ziņo sīkāku informāciju par atsevišķiem bilances posteņiem krājumu izteiksmē.

2. Pieprasītā statistikas informācija ir precizēta šīs regulas I pielikumā.

3. Pieprasīto statistikas informāciju paziņo saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā izklāstītajiem minimālajiem pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.

4. VCB definē un īsteno ziņošanas pasākumus, kas jāievēro faktiskajai pārskata grupai saskaņā ar attiecīgās valsts raksturlielumiem. VCB nodrošina to, ka ar šiem ziņošanas pasākumiem sniedz pieprasītos statistikas datus un tie ļauj precīzi pārbaudīt atbilstību 4. panta 3. punktā minētajiem minimālajiem pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.

5. Regulas 2. panta 2. punktā minēto atkāpju piemērošanas dēļ statistikas pārskatu prasības attiecībā uz MFI samazinās šādi:

- kredītiestādes, kam piemēro šīs atkāpes, pilda samazinātas pārskatu prasības, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā,

- mazās MFI, kas nav kredītiestādes, pilda samazinātas pārskatu prasības, kā izklāstīts šīs regulas III pielikumā.

Mazās MFI var neizmantot atkāpes un pildīt pārskatu prasības pilnā apjomā.

6. Neskarot 2. panta 2. punktā minēto atkāpi, VCB var piemērot atkāpi naudas tirgus fondiem (NTF) attiecībā uz to korekciju paziņošanu, kas veiktas pārvērtēšanas rezultātā, un atcelt prasību NTF ziņot par korekcijām, kas veiktas pārvērtēšanas rezultātā.

7. VCB var piemērot atkāpi attiecībā uz vērtspapīru pārvērtēto cenu paziņošanas biežumu un termiņu un pieprasīt šos datus reizi ceturksnī tādā pašā termiņā kā krājumu datus, par ko sniedz pārskatu reizi ceturksnī, ja ievēro šādas prasības:

- ziņotājiestādes sniedz VCB būtisko informāciju par vērtēšanas praksi, tostarp kvantitatīvas norādes par minēto instrumentu daudzumu procentuālā izteiksmē, izmantojot atšķirīgas vērtēšanas metodes,

- ja ir notikusi būtiska cenu pārvērtēšana, VCB ir tiesības pieprasīt no ziņotājiestādēm papildu informāciju par to mēnesi, kurā šī pārvērtēšana notikusi.

8. Apvienošanās, sadalīšanas vai citas reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt statistikas pienākumu izpildi, iesaistītā ziņotājiestāde informē attiecīgo VCB par plānotajām procedūrām, lai izpildītu šajā regulā noteiktās statistikas pārskatu prasības, tiklīdz nodoms par attiecīgās darbības veikšanu ir ticis paziņots atklātībā, un dara to savlaicīgi pirms apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas.

5. pants

Paziņotās statistikas informācijas izmantošana Regulas (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15) mērķiem

1. Statistikas informāciju, ko kredītiestādes paziņojušas saskaņā ar šo regulu, katra kredītiestāde izmanto, lai aprēķinātu savu rezervju bāzi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 2818/98 (1998. gada 1. decembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/1998/15) [5], kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1921/2000 (ECB/2000/8). Katra kredītiestāde, jo īpaši, izmanto šo informāciju, lai pārbaudītu rezervju prasību izpildi izpildes laikposmā.

2. Neskarot saistības, ko ziņotājiestādēm uzliek šīs regulas 4. pantā un IV pielikumā, kredītiestādes, uz kurām attiecas obligātās rezerves, var ziņot par rezervju bāzes un rezervju prasību pārskatīšanu saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15) 5. pantā.

3. Īpaši noteikumi un pārejas noteikumi, ko nosaka, lai piemērotu ECBS obligāto rezervju sistēmu, ir izklāstīti šīs regulas II pielikumā. Šā pielikuma īpašajiem noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15).

6. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

VCB īsteno tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt informāciju, ko ziņotājiestādes sniedz atbilstīgi šajā regulā noteiktajām statistikas pārskatu prasībām, neskarot ECB tiesības pašai īstenot šīs tiesības. Šīs tiesības jo īpaši īsteno, ja faktiskajā pārskata grupā iekļautā iestāde nepilda šīs regulas IV pielikumā noteiktos pārraides, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas minimālos standartus.

7. pants

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi attiecībā uz šīs regulas daļu piemērošanu ir izklāstīti šīs regulas V pielikumā.

8. pants

Atcelšana

1. Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2819/98 (ECB/1998/16).

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par norādēm uz šo regulu.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2001. gada 22. novembrī

ECB Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Willem F. Duisenberg

[1] OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

[2] OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp.

[3] OV L 356, 30.12.1998., 7. lpp.

[4] OV L 229, 9.9.2000., 34. lpp.

[5] OV L 356, 30.12.1998., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU PRASĪBAS UN KLASIFIKĀCIJAS PRINCIPI

1. DAĻA

Monetārās finanšu iestādes un statistikas pārskatu prasības

Ievads

Regulāri atbilstīgā izklāstā ir jāsagatavo monetāro finanšu starpnieku krājumu un plūsmu kopsavilkuma bilances par iesaistītajām dalībvalstīm, ko uzskata par vienu ekonomisko teritoriju, pamatojoties uz pilnīgu un viendabīgu monetāro sektoru un pārskata grupu.

Iesaistīto dalībvalstu statistikas sistēmu, kas attiecas uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora kopsavilkuma bilanci, tādējādi veido divas galvenās sastāvdaļas:

- statistikai sastādīts MFI saraksts un

- tās statistikas informācijas specifikācija, par ko šīs MFI sniedz pārskatu reizi mēnesī un reizi ceturksnī.

Šo statistikas informāciju no MFI vāc valstu centrālās bankas (VCB) saskaņā ar attiecīgās valsts pasākumiem, kuru pamatā ir šajā pielikumā sniegtās saskaņotās definīcijas un klasifikācija.

I Monetārās finanšu iestādes

1. Eiropas Centrālā banka (ECB) izstrādā un regulāri atjaunina statistikai sastādīto MFI sarakstu saskaņā ar turpmāk sniegtajiem klasifikācijas principiem. Finanšu jaunievedumi ir svarīgs aspekts, ko ietekmē vienotā tirgus attīstība un pāreja uz ekonomisko un monetāro savienību, kas atstāj iespaidu uz finanšu instrumentu īpašībām un liek finanšu iestādēm mainīt uzsvarus savā darbībā. Uzraudzības un nepārtrauktu pārbaužu kārtība nodrošina to, ka MFI saraksts ir atjaunināts, precīzs un pēc iespējas viendabīgāks, un statistikas mērķiem pietiekami stabils. Statistikai sastādītais MFI saraksts ietver ierakstu par to, vai iestādes ir juridiski pakļautas Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) obligāto rezervju sistēmai, vai nav.

2. Tādējādi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktā minēto definīciju MFI nozare papildus centrālajām bankām ietver divas plašas rezidentu finanšu iestāžu grupas. Tās ir kredītiestādes, kā definēts Kopienas tiesību aktos (

"uzņēmums, kura uzdevums ir pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem

un piešķirt kredītus uz sava rēķina, vai elektroniskās naudas iestāde tajā nozīmē, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību"

) (OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.) [2], un citas MFI, t.i., citas rezidentu finanšu iestādes, kas atbilst MFI definīcijai neatkarīgi no to darbības rakstura. Šo iestāžu emitēto instrumentu un kredītiestādēs izvietoto noguldījumu savstarpējās aizvietojamības pakāpe nosaka to klasifikāciju ar noteikumu, ka tās atbilst MFI definīcijai citos aspektos.

3. Atzīmēts, ka Direktīva 2000/12/EK dažas iestādes daļēji izslēdz no savas darbības jomas. Izslēgtajām iestādēm piemēro šo regulu ar noteikumu, ka tās atbilst MFI definīcijai.

4. Noguldījumu aizvietojamību attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko emitējuši finanšu starpnieki, izņemot kredītiestādes, nosaka pēc to likviditātes, apvienojot pārvedamības, konvertējamības, noteiktības un tirgojamības īpašības un, vajadzības gadījumā, ņemot vērā to emitēšanas termiņu.

5. Lai definētu iepriekšējā punktā minēto noguldījumu aizvietojamību:

- pārvedamība attiecas uz iespēju pārvietot finanšu instrumentā izvietotos līdzekļus, izmantojot maksāšanas līdzekļus, piemēram, čekus, pārveduma rīkojumus, tiešo debetu vai tamlīdzīgus līdzekļus,

- konvertējamība attiecas uz iespēju konvertēt finanšu instrumentus naudā vai pārvedamos noguldījumos un uz šādas konvertēšanas izmaksām; fiskālo priekšrocību zaudējumu, ko rada šāda konvertēšana, var uzskatīt par soda veidu, kas samazina likviditātes pakāpi,

- noteiktība nozīmē to, ka iepriekš precīzi ir zināma finanšu instrumenta kapitālvērtība valsts valūtā, un

- vērtspapīrus, ko regulāri kotē un tirgo organizētā tirgū, uzskata par tirgojamiem. Atklātu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcijām nepastāv tirgus parastajā nozīmē. Ieguldītāji tomēr zina cenu, par kādu akcijas kotē attiecīgajā dienā, un var atgūt savus līdzekļus par šo cenu.

6. Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) gadījumā naudas tirgus fondi (NTF) atbilst saskaņotajiem likviditātes nosacījumiem un tālab tos iekļauj MFI nozarē. NTF definē kā tos KIU, kuru daļas likviditātes izteiksmē ir līdzvērtīgi noguldījumu substitūti un kuri galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir gads vai mazāk par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm. Kritērijus, ko piemēro, lai identificētu NTF, iegūst no KIU prospektiem, kuri paredzēti plašai sabiedrībai, kā arī no fonda nolikuma, dibināšanas dokumentiem, izstrādātajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai ieguldījumu līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas ietekmes dokumentiem.

7. Lai sniegtu NTF definīciju 6. punktā:

- KIU nozīmē uzņēmumus, kuru vienīgais uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla kolektīva ieguldīšana un kuru daļas pēc turētāju pieprasījuma tieši vai netieši atpērk vai izpērk no uzņēmuma aktīviem. Saskaņā ar likumu šādus uzņēmumus drīkst izveidot vai nu atbilstīgi līgumtiesībām (kā kopīgus fondus, ko pārvalda pārvaldības sabiedrības), vai trasta tiesībām (kā ieguldījumu fondus), vai saskaņā ar statūtiem (kā ieguldījumu sabiedrības),

- banku noguldījumi nozīmē skaidras naudas noguldījumus kredītiestādēs, ko atmaksā pēc pieprasījuma vai, vēlākais, trīs mēnešus pēc iepriekšēja paziņojuma, vai termiņnoguldījumus ar termiņu līdz diviem gadiem, tostarp summas, kas kredītiestādēm samaksātas par vērtspapīru pārvedumu atpirkšanas operācijās vai kā nodrošinājumi aizdevumiem,

- noguldījumu līdzvērtīga aizvietojamība likviditātes izteiksmē nozīmē to, ka pēc turētāja pieprasījuma KIU daļas parastos tirgus apstākļos var atpirkt, izpirkt vai pārvest, ja daļu likviditāte ir salīdzināma ar noguldījumu likviditāti,

- galvenokārt uzskata, ka tie ir vismaz 85 % no ieguldījumu portfeļa,

- naudas tirgus instrumenti nozīmē tās pārvedamo parāda instrumentu kategorijas, ko parasti tirgo naudas tirgū (piemēram, noguldījumu sertifikāti, naudas dokumenti, bankas pārvedu vekseļi, valsts kases iekšējā aizņēmuma parādzīmes un vietējo varasiestāžu parādzīmes), jo tiem piemīt šādas īpašības:

i) likviditāte, ja tos var atpirkt, izpirkt vai pārdot par ierobežotu cenu, saņemot zemu komisijas maksu, un ja atšķirība starp pirkšanas un pārdošanas cenu ir neliela, un ja tiem ir ļoti īss darījuma pabeigšanas termiņš, un

ii) tirgus "dziļums", ja tos pārdod tirgū, kas spēj absorbēt lielu darījumu apjomu, un ja šādai liela apjoma tirdzniecībai ir ierobežota ietekme uz to cenu, un

iii) noteikta vērtība, ja šo instrumentu vērtību var precīzi noteikt jebkurā laikā vai vismaz reizi mēnesī, un

iv) zems procentu risks, ja to atlikušais termiņš ir viens gads un mazāk, vai arī regulāri vismaz reizi 12 mēnešos tiek veiktas peļņas korekcijas atbilstīgi apstākļiem naudas tirgū, un

v) zems kredītrisks, ja šie instrumenti:

- vai nu ir iekļauti oficiālā biržas sarakstā, vai tos tirgo citos regulētos tirgos, kuru darbība ir regulāra, tos atpazīst, un tie ir atklāti,

- vai arī tos emitē saskaņā ar noteikumiem, kas vērsti uz ieguldītāju un uzkrājumu aizsardzību, vai

- tos emitējusi:

- centrālā, reģionālā vai vietējā valdība, dalībvalsts centrālā banka, Eiropas Savienība, ECB, Eiropas Investīciju banka, valsts, kas nav dalībvalsts, vai, ja šī valsts ir federāla valsts, viena no federācijas sastāvdaļām, vai starptautiska atklāta organizācija, kurā ietilpst viena vai vairākas dalībvalstis,

vai

- uzņēmums, kas pakļauts atbilstīgai uzraudzībai saskaņā ar Kopienas tiesībās definētiem kritērijiem, vai uzņēmums, uz kuru attiecas un kurš ievēro attiecīgus noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā Kopienas tiesībās paredzētie noteikumi, vai ko šāds uzņēmums ir garantējis,

vai

- uzņēmums, kura vērtspapīri ir iekļauti oficiālā biržas sarakstā vai tos tirgo citos regulētos tirgos, kuru darbība ir regulāra, tos atpazīst, un tie ir atklāti.

8. Eiropas kontu sistēmā (EKS 1995) finanšu iestādes, kas klasificētas kā MFI, iedala divās apakšnozarēs, proti, centrālās bankas (S.121) [3] un pārējās MFI (S.122).

II Grāmatvedības noteikumi

Grāmatvedības noteikumi, ko MFI ievēro, sastādot pārskatus, ir izklāstīti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem [4] attiecīgās valsts transpozīcijā un citos piemērojamos starptautiskos standartos. Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un ieskaita kārtību, statistikas mērķiem visus finanšu aktīvus un pasīvus ziņo bruto skaitļos.

III Mēneša kopsavilkuma bilance: krājumi

Mērķis

1. Mērķis ir iesniegt mēneša datus par MFI darbību krājumu izteiksmē. Iesniedz pietiekami sīkus datus, lai ECB iegūtu visaptverošu statistikas ainu par monetāro attīstību iesaistītajās dalībvalstīs, ko uzskata par vienu ekonomikas zonu, kura ļautu elastīgi aprēķināt kopējos monetāros rādītājus un iesaistīto pušu rādītājus, kas attiecas uz šo teritoriju. Turklāt to kredītiestāžu paziņotos mēneša datus par krājumiem, uz kurām attiecas ECBS obligāto rezervju sistēma, izmanto minēto kredītiestāžu rezervju bāzes aprēķināšanai saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 2818/98 (1998. gada 1. decembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/1998/15) [5], kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1921/2000 (ECB/2000/8) [6]. Mēneša pārskatu prasības attiecībā uz krājumiem ir sniegtas 1. tabulā. Ailes ar šaurajām malām aizpilda [7] tikai tās kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības (pilnu informāciju skatīt II pielikumā); šī paziņošana ir obligāta, izņemot paziņošanu par pieprasījuma noguldījumiem ar termiņu vairāk par diviem gadiem, ko paziņo brīvprātīgi līdz turpmākam paziņojumam. Šā pielikuma 3. daļā ir sniegta sīki izstrādāta instrumentu definīcija.

Prasības

2. ECB apkopo kopējos monetāros rādītājus par atklātajām summām (krājumiem) iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Naudas krājums ir apgrozībā esošas banknotes un monētas un citas MFI monetārās saistības (noguldījumi un citi finanšu instrumenti, kas ir noguldījumiem līdzvērtīgi substitūti). Naudas krājumam atbilstīgie posteņi ir visi pārējie posteņi MFI bilancē. ECB apkopo arī plūsmas, ko iegūst no datiem par krājumiem un citiem datiem, tostarp no MFI paziņotajiem datiem (skatīt V iedaļu).

3. ECB pieprasa iedalīt statistikas datus pa instrumentiem/termiņiem, valūtām un iesaistītajām pusēm. Tā kā uz pasīviem un aktīviem attiecas dažādas prasības, abas MFI bilances puses tiek aplūkotas pēc kārtas. Tās ir izklāstītas šā pielikuma 2. daļas A tabulā.

i) Instrumentu un termiņu kategorijas

a) Pasīvi

4. Lai apkopotu kopējos monetāros rādītājus, kas attiecas uz iesaistītajām dalībvalstīm, vajadzīgas atbilstīgas instrumentu kategorijas. Tās ir — valūta apgrozībā, noguldījumu saistības, NTF emitētās akcijas/sertifikāti, emitētie parāda vērtspapīri, kapitāls un rezerves un pārējie pasīvi. Lai nodalītu monetārās un nemonetārās saistības, noguldījumu saistības iedala arī noguldījumos uz nakti, termiņnoguldījumos, pieprasījuma noguldījumos un atpirkšanas līgumos (repos).

5. Ja dažādu tirgu finanšu instrumenti nav pilnībā salīdzināmi, sākotnējo termiņu iedalījums aizstāj sīki izstrādātu informāciju par instrumentiem. Termiņu (vai paziņojuma laikposmu) grupu robežas ir šādas: termiņnoguldījumiem - viena gada un divu gadu termiņi no noguldījuma pieņemšanas brīža un pieprasījuma noguldījumiem — paziņojums trīs mēnešus iepriekš un paziņojums divus gadus iepriekš. Atpirkšanas līgumus (repos) neiedala pēc termiņa, jo tie parasti ir īstermiņa instrumenti (to termiņš parasti ir mazāks par trim mēnešiem, sākot no līguma noslēgšanas brīža). MFI emitētos parāda vērtspapīrus iedala pa grupām - viens gads un divi gadi. NTF emitētie vērtspapīri nav jāiedala pēc termiņa.

b) Aktīvi

6. MFI aktīvu iedalījums ir šāds: nauda kasē, aizdevumi, vērtspapīri, kas nav akcijas, NTF akcijas/sertifikāti, akcijas un cits pašu kapitāls, pamatlīdzekļi un pārējie aktīvi. Termiņu iedalījumu pēc sākotnējā termiņa (viena gada un piecu gadu termiņu grupas) pieprasa MFI aizdevumiem, kas izsniegti iesaistīto dalībvalstu rezidentiem (izņemot MFI un valsts pārvaldi), iedalot pa apakšnozarēm un vēl sīkāk, ievērojot mērķi, iedalot MFI aizdevumus mājsaimniecībām. Termiņa iedalījumu pieprasa arī MFI parāda vērtspapīriem, ko emitējušas citas MFI, kuras atrodas iesaistītajās dalībvalstīs. Šie parāda vērtspapīri ir jāiedala viena un divu gadu termiņa grupās, lai kopējo monetāro rādītāju aprēķināšanā varētu veikt šā instrumenta ieskaitu MFI starpā.

ii) Valūtas

7. ECB ir iespēja definēt kopējos monetāros rādītājus tā, lai tie ietvertu posteņu atlikumus, kas izteikti visās valūtās kopā vai tikai euro. Tālab ziņošanas shēmā atlikumus, kas izteikti euro, identificē atsevišķi attiecībā uz tiem bilances posteņiem, ko var izmantot kopējo monetāro rādītāju apkopošanā.

iii) Iesaistītās puses

8. Lai apkopotu kopējos monetāros rādītājus un iesaistītās puses, kas attiecas uz iesaistītajām dalībvalstīm, jāidentificē iesaistītajās dalībvalstīs esošās iesaistītās puses, kuras veido naudas glabāšanas sektoru. Iesaistītās puses, kas atrodas iekšzemē un citās iesaistītajās dalībvalstīs, visos statistikas iedalījumos identificē atsevišķi un atspoguļo tādā pašā veidā. Iesaistītās puses, kas atrodas ārpus iesaistīto dalībvalstu teritorijas, mēneša datos nav jāiedala pēc to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

9. Iesaistītās puses, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē pēc to iekšzemes sektora vai pēc institucionālās klasifikācijas saskaņā ar statistikai sastādīto MFI sarakstu un klientu statistikas klasifikācijas pamatnostādnēm, kas izklāstītas ECB Naudas un banku statistikas sektora rokasgrāmatā ("Klientu statistikas klasifikācijas pamatnostādnes"), kurā ievēro klasifikācijas principus, kas pēc iespējas vairāk atbilst EKS 1995. Lai varētu identificēt iesaistīto dalībvalstu naudas glabāšanas sektoru, tās iesaistītās puses, kas nav MFI, iedala šādi: valsts pārvalde (S.13), kopējās noguldījumu saistībās atsevišķi identificējot centrālo valdību (S.1311), un pārējo rezidentu sektori. Lai aprēķinātu monetāro rādītāju sektora un atbilstīgo kredīta rādītāju vertikālo sadalīšanos mēnesī, pārējo rezidentu sektorus sīkāk iedala šādos apakšsektoros: pārējie finanšu starpnieki + finanšu papildpakalpojumu sniedzēji (S.123 + S.124), apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125), nefinanšu sabiedrības (S.11) un mājsaimniecības + bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības (S.14 + S.15). ECB obligāto rezervju sistēmā, kas attiecas uz kopējām noguldījumu saistībām un noguldījumu kategorijām "termiņnoguldījumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus", "pieprasījuma noguldījumi, kam paziņojuma termiņš par izņemšanu pārsniedz divus gadus" un "repos", tās tiek papildus iedalītas pa kredītiestādēm, citām MFI iesaistītajām pusēm un centrālo valdību.

iv) Aizdevumu mērķis

10. Aizdevumus mājsaimniecībām (tostarp bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības) iedala pēc aizdevumu veida (patēriņa kredīti; aizdevumi mājokļa iegādei; pārējie). Patēriņa kredītu un mājokļa iegādes aizdevumu sīki izstrādāta definīcija ir sniegta šā pielikuma 3. daļā — "MFI sektora apkopotās mēneša bilances instrumentu kategoriju sīki izstrādāts apraksts", skat. 2. kategorija: "Aizdevumi".

v) Instrumentu un termiņu kategoriju savstarpēja sasaistīšana ar valūtām un iesaistītajām pusēm

11. Lai apkopotu monetāro statistiku, kas attiecas uz iesaistītajām dalībvalstīm, un datus, kuri vajadzīgi ECSB obligāto rezervju sistēmai pakļauto kredītiestāžu rezervju bāzes aprēķināšanai, bilancē savstarpēji ir jāsasaista instrumenti/termiņi/valūtas un iesaistītās puses, bet aizdevumi mājsaimniecībām jāiedala sīkāk pēc to mērķa.

12. Datu prasības ir ļoti sīki izstrādātas, ja iesaistītās puses ietilpst naudas glabāšanas sektorā. Lai sīkāk varētu analizēt M3 iekļauto ārvalstu valūtas komponentu attīstību, vajadzīga statistikas informācija par noguldījumu saistībām, iedalot pēc apakšsektora un termiņa un vēl sīkāk — pēc valūtas. Šo komponentu valūtas analīze jo īpaši atvieglo izpēti attiecībā uz M3 komponentu, kas izteikti ārvalstu valūtā un euro, savstarpējās aizvietojamības pakāpi. Pozīciju iedalījumus attiecībā pret pārējām MFI identificē tikai tiktāl, cik tas vajadzīgs, lai veiktu MFI atlikumu ieskaitu vai aprēķinātu rezervju bāzi.

13. Pozīcijas attiecībā pret pārējo pasauli pieprasa "termiņnoguldījumiem, kuru termiņš pārsniedz divus gadus", "pieprasījuma noguldījumiem, kam paziņojuma termiņš par izņemšanu pārsniedz divus gadus" un "repos", lai aprēķinātu rezervju bāzi, kam piemēro pozitīvu rezervju rādītāju, kā arī kopējām noguldījumu saistībām, lai apkopotu ārējās iesaistītās puses. Turklāt maksājumu bilancē un finanšu pārskatos noguldījumu saistības un aizdevumus attiecībā pret pārējo pasauli iedala, piemērojot sākotnējo termiņu — viens gads.

Termiņš

14. ECB saņem apkopotu mēneša bilanci ar MFI pozīcijām katrā iesaistītajā dalībvalstī 15. darba dienā (līdz darba dienas beigām) pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā, ņemot vērā ECBS obligāto rezervju sistēmā noteikto termiņu.

IV Bilances statistika, ko iesniedz reizi ceturksnī (krājumi)

Mērķis

1. Atsevišķi dati ir vajadzīgi monetārās attīstības sīkākai analīzei un citiem statistikas mērķiem, piemēram, finanšu pārskatiem un maksājumu bilancei. To uzdevums ir sniegt sīkākus datus par atsevišķiem bilances posteņiem, lai īstenotu minētos mērķus.

Prasības

2. Ceturkšņa iedalījumus sniedz tikai par kopsavilkuma bilances galvenajiem posteņiem. Turklāt ECB var pieļaut elastīgāku rīcību, veicot summēšanu, ja savāktie skaitļi augstākā apkopojuma līmenī liecina par to, ka attiecīgie dati varētu būt nenozīmīgi.

a) Piešķirto kredītu iedalījums apakšsektoros un termiņos tām iesaistīto dalībvalstu iestādēm, kas nav MFI

3. Lai varētu uzraudzīt MFI kopējā kredītu finansējuma (aizdevumi un vērtspapīri) visu apakšsektoru un termiņu struktūru attiecībā pret naudas glabāšanas sektoru, aizdevumi valsts pārvaldei, izņemot centrālo valdību, katru ceturksni jāiedala termiņu grupās ar sākotnējo termiņu viens gads un pieci gadi, vērtspapīri, ko emitējusi valsts pārvalde, izņemot centrālo valdību — termiņu grupā ar sākotnējo termiņu viens gads, tie visi savstarpēji jāsasaista ar apakšsektora iedalījumu (pavalsts valdība (S.1312), vietējā valdība (S.1313) un sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314)). Vērtspapīriem, kas nav akcijas, ko emitējuši rezidenti, un kas nav MFI un valsts pārvalde, arī ir vajadzīgs savstarpēji saistīts iedalījums pa apakšsektoriem ar termiņa grupām līdz vienam gadam un vairāk par vienu gadu. MFI akciju un cita pašu kapitāla dalījumu apakšsektoros pieprasa attiecībā uz šādiem apakšsektoriem: pārējie finanšu starpnieki + finanšu papildpakalpojumu sniedzēji (S.123 + S.124), apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125) un nefinanšu sabiedrības (S.11).

4. Jānorāda arī MFI aizdevumu un MFI vērtspapīru, kas nav akcijas, kopējie daudzumi attiecībā pret centrālo valdību (S.1311).

b) MFI noguldījumu saistību iedalījums apakšsektoros, kas attiecas uz iesaistīto dalībvalstu valsts pārvaldi (izņemot centrālo valdību)

5. Noguldījumu saistību kategorijas attiecībā pret iesaistīto dalībvalstu valsts pārvaldi, izņemot centrālo valdību, iedala šādi: pavalsts valdība (S.1312), vietējā valdība (S.1313) un sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314).

c) Valsts iedalījums

6. Identificē iesaistītās puses dalībvalstīs, lai sīkāk analizētu monetāro attīstību, kā arī, lai izpildītu pārejas prasības un veiktu datu kvalitātes pārbaudes. Lai sniegtu labāku informāciju par tiem parāda vērtspapīriem valstīs-emitentēs, kas iekļauti kopējos monetārajos rādītājos, pieprasa termiņu iedalījumu viena un divu gadu termiņa grupās.

d) Valūtas iedalījums

7. Galvenos bilances posteņus iedala neiesaistīto valstu valūtās un galvenajās starptautiskajās valūtās (ASV dolārs, jena un Šveices franks). Šie iedalījumi ir vajadzīgi, lai varētu aprēķināt kopējos monetāros rādītājus un iesaistīto pušu plūsmu statistiku, kur ir izdarītas korekcijas, ņemot vērā maiņas kursu izmaiņas, ja šo kopējo rādītāju definīcija paredz iekļaut visas valūtas, tās apvienojot. Maksājumu bilancē un finanšu pārskatos noguldījumu saistību un aizdevumu valūtas iedalījumu attiecībā pret pārējo pasauli sniedz kopā ar termiņa iedalījumu termiņu grupās ar sākotnējo termiņu viens gads.

e) Pozīciju iedalījums pēc sektora attiecībā uz iesaistītajām pusēm, kas atrodas ārpus iesaistītajām dalībvalstīm (neiesaistītās dalībvalstis un pārējā pasaule)

8. Jānodala MFI pozīcijas attiecībā uz iesaistītajām pusēm, kas atrodas ārpus iesaistīto dalībvalstu teritorijas, pozīcijas attiecībā uz bankām (vai MFI neiesaistītajās dalībvalstīs) un nebankām; attiecībā uz nebankām jānodala valsts pārvalde un pārējo rezidentu sektori. Tur, kur nav spēkā EKS 1995, piemēro sektoru klasifikāciju saskaņā ar VKS 1993.

Termiņš

9. VCS nosūta ECB ceturkšņa statistiku līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī statistika. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā.

V Plūsmu statistikas apkopošana

Mērķis

1. Lai apkopotu plūsmu statistiku attiecībā uz kopējiem monetārajiem rādītājiem un iesaistītajām pusēm, dati par darījumu vērtību savlaicīgi jāiegūst no krājumu kopsavilkuma bilances, kas sniedz informāciju par aktīviem un pasīviem un papildu statistikas informāciju attiecībā uz pārklasificēšanu, maiņas kursa izmaiņām, citām vērtēšanas izmaiņām un dažām citām korekcijām, piemēram, aizdevumu norakstīšanu.

Prasības

2. Finanšu darījumus identificē kā krājumu pozīciju starpību mēneša beigu ziņošanas datumos, no kuras atņem to izmaiņu ietekmi, ko nerada darījumi. Šajā nolūkā ECB pieprasa statistikas informāciju par minēto ietekmi, kas attiecas uz daudziem MFI bilances posteņiem. Informāciju sniedz korekciju veidā, kas attiecas uz "pārklasificēšanu un citām korekcijām", maiņas kursa korekcijām un "pārvērtēšanu un aizdevumu norakstīšanu/samazināšanu". ECB turklāt pieprasa paskaidrojumus par korekcijām postenī "pārklasificēšana un citas korekcijas".

3. Statistikas prasība, kas saskaņā ar šo regulu tiek adresēta faktiskajai pārskata grupai, attiecas tikai uz "korekcijām, kas veiktas pārvērtēšanas rezultātā", kuras ietver gan norakstītos/samazinātos aizdevumus, gan cenu pārvērtējumus attiecībā uz vērtspapīriem pārskata laikposmā.

4. Uz ziņotājiestādēm attiecas pārskata prasība, ko veido "minimālās prasības", kuras identificētas šā pielikuma 1.A tabulas 2. daļā. "Minimālās prasības" uzskata par pieprasīto minimumu, kas jāizpilda, lai apkopotu un novērtētu korekcijas attiecībā uz ECB pieprasīto pilno datu kopumu. VCB ir atļauts vākt papildu datus, uz ko neattiecas "minimālās prasības". Šie papildu dati var attiekties uz 1.A tabulā atzīmētajiem iedalījumiem, izņemot "'minimālās prasības".

5. Ziņotājiestādēm adresētā prasība neattiecas uz maiņas kursa izmaiņām un korekciju, ko veic pārklasificēšanas dēļ. ECB aprēķina mēneša maiņas kursa korekciju, izmantojot ziņotājiestāžu iesniegtos datus par krājumiem valūtu dalījumā. Šos datus iesniedz reizi ceturksnī saskaņā ar šā pielikuma 2. daļas 4. tabulu. Izslēdz arī 1. punktā minēto pārklasificēšanu, jo šos datus vāc pašas VBC, izmantojot dažādus informācijas avotus, kas tām jau ir pieejami.

Aizdevumu norakstīšana/samazināšana

6. Korekciju attiecībā uz norakstītajiem/samazinātajiem aizdevumiem paziņo, lai plūsmu statistikā neiekļautu ietekmi, ko atstāj bilancē atspoguļotās aizdevumu vērtības izmaiņas, kuras rodas aizdevumu norakstīšanas/samazināšanas dēļ. Tai būtu jāatspoguļo arī aizdevumu rezervju izmaiņas, ja VCB nolemj, ka neatlīdzinātie krājumi būtu jāatspoguļo, neiekļaujot rezerves. Ja iespējams identificēt, iekļauj arī norakstītos/samazinātos aizdevumus, kas atzīti laikā, kad aizdevumu pārdod vai nodod trešajai personai.

i) Instrumentu un termiņu kategorijas

7. Norakstītie/samazinātie aizdevumi attiecas uz aktīvu posteni "aizdevumi". Termiņu iedalījums nav daļa no "minimālajām prasībām". VCB tomēr var pieprasīt, lai ziņotājiestādes iesniedz papildu datus saskaņā ar termiņu iedalījumu, kas noteikts mēneša krājumu datiem.

ii) Valūtas

8. Iedalījums "korekcija, kas veikta pārvērtēšanas rezultātā" saskaņā ar aizdevumu valūtu (euro/cita valūta) nav daļa no "minimālajām prasībām"; VCB tomēr var pieprasīt valūtas iedalījumu.

iii) Iesaistītās puses

9. "Minimālās prasības" paredz identificēt norakstīto/samazināto aizdevumu summas un izmaiņas rezervēs, ja aizdevumus atspoguļo bez rezervēm, saskaņā ar iesaistīto pušu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Turklāt iesaistītās puses, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, klasificē saskaņā ar to institucionālo sektoru, norādot atsevišķi datus par MFI un "pārējo rezidentu sektoru", kuru iedala vēl sīkāk pa apakšsektoriem, t.i., pārējie finanšu starpnieki + finanšu papildpakalpojumu sniedzēji (S.123 + S.124), apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125), nefinanšu sabiedrības (S.11) un mājsaimniecības + bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības (S.14 + S.15). Turklāt ziņas par mājsaimniecību sektoru sniedz ar papildu iedalījumu saskaņā ar aizdevuma mērķi, t.i., patēriņa kredīts, aizdevums mājokļa iegādei un citi (atlikums). Kopsummas attiecībā uz aizdevumiem tiek paziņotas pārējai pasaulei, nesniedzot papildu iedalījumu.

iv) Termiņš

10. VCB saņem kopsavilkuma "korekcijas, kas veiktas pārvērtēšanas rezultātā" attiecībā uz norakstītajiem/samazinātajiem aizdevumiem, kuri atbilst aizdevumiem, ko ziņotājiestādes piešķīrušas katrā iesaistītajā dalībvalstī līdz darba dienas beigām 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā.

Vērtspapīru cenas pārvērtēšana

11. Korekcija attiecībā uz vērtspapīru cenas pārvērtēšanu attiecas uz vērtspapīru vērtības svārstībām, kas rodas sakarā ar izmaiņām cenā, ar kādu vērtspapīrus iegrāmato vai tirgo. Korekcija ietver izmaiņas, kas laika gaitā notiek pārskata laikposma beigu bilances krājumu vērtībā sakarā ar peļņu/zaudējumiem no vērtspapīriem, kas atrodas glabāšanā. Tā var ietvert arī vērtības izmaiņas, kas rodas vērtspapīru darījumu dēļ, t.i., realizētās peļņas/zaudējumu dēļ.

i) Instrumentu un termiņu kategorijas

a) Pasīvi

12. Ņemot vērā grāmatvedības noteikumus, ko parasti izmanto, lai apkopotu datus par krājumiem, pieņem, ka korekcijas, kas rodas "pārējās pārvērtēšanas" rezultātā attiecas tikai uz aktīvu puses instrumentu kategorijām, ko var ietekmēt šāda attīstība. Tāpēc uz bilances pasīvu pusi neattiecina obligāto pārskatu prasību.

b) Aktīvi

13. Informāciju par korekciju, kas veikta cenu pārvērtēšanas rezultātā, ievāc no MFI par posteņiem "vērtspapīri, kas nav akcijas" un "akcijas un cits pašu kapitāls". "Minimālās prasības" attiecas uz "vērtspapīriem, kas nav akcijas" un kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus. VCB tomēr var papildināt "minimālās prasības", pieprasot ziņot tādus pašus valūtu un termiņu iedalījumus, kādi ir mēneša datos par krājumiem. Attiecībā uz posteni "akcijas un cits pašu kapitāls""minimālās prasības" attiecas uz kopsummām pa sektoriem un sakrīt ar prasību pēc datiem par krājumiem.

ii) Valūtas

14. Cenu pārvērtējuma iedalījums valūtās nav daļa no "minimālajām prasībām". VCB var papildināt "minimālās prasības" attiecībā uz valūtu iedalījumu (euro/citas valūtas).

iii) Iesaistītās puses

15. Attiecībā uz cenu pārvērtēšanu postenī "vērtspapīri, kas nav akcijas""minimālās prasības" attiecas uz attiecīgās valsts rezidentu un citu iesaistīto dalībvalstu rezidentu iedalījumu pa sektoriem, t.i., MFI, valsts pārvalde un citu rezidentu sektors. Korekcijas kopsummas ziņo attiecībā uz pārējo pasauli. VCB var papildināt prasības, pieprasot tādu pašu iedalījumu, kāds ir ikmēneša datiem par krājumiem.

16. Attiecībā uz cenu pārvērtēšanu "akcijām un citam pašu kapitālam""minimālās prasības" attiecas uz iekšzemes rezidentu un citu iesaistīto dalībvalstu rezidentu dalījumu sektoros, t.i., MFI un citu rezidentu sektors, un korekcijas kopsummas ziņo attiecībā uz pārējo pasauli. Šajā gadījumā "minimālo prasību" kopums sakrīt ar to datu kopumu, ko VCB ziņo ECB.

iv) Termiņš

17. ECB saņem apkopotas korekcijas, kas veiktas pārvērtēšanas dēļ un attiecas uz vērtspapīru cenu pārvērtēšanu atbilstoši ziņotājiestādēm katrā iesaistītajā dalībvalstī līdz darba dienas beigām 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā.

2. DAĻA

Pieprasītie iedalījumi

A tabula

MFI sektora kopsavilkuma bilances iedalījumu apskats

Instrumentu/termiņu kategorijas, iesaistītās puses un valūtas

(Mēneša datu iedalījumi ir norādīti ar burtiem treknrakstā un zvaigznīti)

INSTRUMENTU/TERMIŅU KATEGORIJAS

Aktīvi | Pasīvi |

1.Nauda kasē *2.Aizdevumi *līdz 1 gadam [8] *ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem [8] *ilgāk par 5 gadiem [8] *3.Vērtspapīri, kas nav akcijas *līdz 1 gadam [9] *ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem [9] *ilgāk par 2 gadiem [9] *4.Naudas tirgus fondu vērtspapīri *5.Akcijas un cits pašu kapitāls *6.Pamatlīdzekļi *7.Pārējie aktīvi * | 8.Apgrozībā esoša valūta9.Noguldījumi *līdz 1 gadam [10] *ilgāk par 1 gadu [10] *9.1.Noguldījumi uz nakti [11] *9.2.Termiņnoguldījumi *līdz 1 gadam *ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem *ilgāk par 2 gadiem [12] *9.3.Pieprasījuma noguldījumi * ar paziņojuma termiņu par izņemšanulīdz 3 mēnešiem [13] *ilgāk par 3 mēnešiem *to starpā ilgāk par 2 gadiem [16] *9.4.Atpirkšanas līgumi (repos)*10.Naudas tirgus fondu vērtspapīri *11.Emitētās parādzīmes * ar termiņulīdz 1 gadam *ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem *ilgāk par 2 gadiem *12.Kapitāls un rezerves *13.Pārējie pasīvi * |

IESAISTĪTĀS PUSES

Aktīvi | Pasīvi |

A.Iekšzemes rezidenti *MFI *Ne-MFI *Valsts pārvalde *centrālā valdībapavalsts valdībavietējā valdībasociālā nodrošinājuma fondiCitu rezidentu sektori [17] *citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) [14] [17] *apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) [17] *nefinanšu sabiedrības (S. 11) [17] *mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) [15], [17] *B.Citu iesaistīto dalībvalstu rezidenti *MFI *Ne-MFI *Valsts pārvalde *centrālā valdībapavalsts valdībavietējā valdībasociālā nodrošinājuma fondiCitu rezidentu sektori [17] *citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) [14] [17] *apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) [17] *nefinanšu sabiedrības (S. 11) [17] *mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) [15] [17] *C.Pārējās pasaules rezidenti *BankasNebankasvalsts pārvaldecitu rezidentu sektoriD.Nav iedalīts | A.Iekšzemes rezidenti *MFI *tostarp: kredītiestādes *Ne-MFI *Valsts pārvalde *centrālā valdība *pavalsts valdībavietējā valdībasociālā nodrošinājuma fondiCitu rezidentu sektori [17] *citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) [14], [17] *apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) [17] *nefinanšu sabiedrības (S. 11) [17] *mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) [15] [17] *B.Citu iesaistīto dalībvalstu rezidenti *MFI *tostarp: kredītiestādes *Ne-MFI *Valsts pārvalde *centrālā valdībapavalsts valdībavietējā valdībasociālā nodrošinājuma fondiCitu rezidentu sektori [17] *citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) [14], [17] *apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) [17] *nefinanšu sabiedrības (S. 11) [17] *mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) [15] [17] *C.Pārējās pasaules rezidenti *BankasNebankasvalsts pārvaldecitu rezidentu sektoriD.Nav iedalīts |

Valūtas

e | euro | |

x | Ārvalstu valūtas | Valūtas, kas nav euro (t.i., citu dalībvalstu valūtas, USD, JPY, CHF, pārējās valūtas) |

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3. DAĻA

Definīcijas, kas attiecas uz kopsavilkuma bilanci, kura iesniedzama ECB — pasīvu un aktīvu instrumentu kategorijas

Vispārīgas definīcijas

Lai apkopotu MFI sektora kopsavilkuma bilanci, kas attiecas uz iesaistītajām dalībvalstīm, pārskata grupu veido MFI, kas iekļautas statistikai sastādītajā MFI sarakstā un atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā [18]. Tās ir šādas:

- iestādes, kas reģistrētas un atrodas attiecīgajā teritorijā, tostarp mātesuzņēmumu meitasuzņēmumi ārpus šīs teritorijas, un

- to iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas.

Meitasuzņēmumi ir atsevišķi reģistrēti uzņēmumi, kuros citam uzņēmumam pieder vairākuma daļas vai visas daļas, savukārt, filiāles ir nereģistrētas struktūrvienības (bez neatkarīga juridiska statusa), kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.

Statistikas mērķiem MFI konsolidē darbību visos savos birojos (reģistrēti biroji vai galvenais birojs un/vai filiāles), kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā. Statistikā nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir MFI, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā, ECBS obligāto rezervju sistēmā mātesuzņēmumam atļauj savos statistikas pārskatos konsolidēt šo meitasuzņēmumu darbību, tomēr atsevišķi nodalot kredītiestāžu un citu MFI darbību.

Ja iestādei ir filiāles, kas atrodas citu iesaistīto dalībvalstu teritorijās, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās iesaistītajās dalībvalstīs. Gluži pretēji, filiāle, kas atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu iesaistīto dalībvalstu teritorijās, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās iesaistītajās dalībvalstīs.

Ja iestādei ir filiāles, kas atrodas ārpus iesaistīto dalībvalstu teritorijas, reģistrētais vai galvenais birojs, kurš atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, uzskata pozīcijas pret visām šīm filiālēm par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē. Gluži pretēji, filiāle, kas atrodas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, pozīcijas pret reģistrēto vai galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus iesaistītajām dalībvalstīm, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās valstīs.

Iestādes, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikā uzskata par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.

Termiņš emitēšanas brīdī (sākotnējais termiņš) attiecas uz finanšu instrumenta fiksētu lietošanas laiku, pirms kura beigām šo instrumentu nevar atprasīt (piemēram, parāda vērtspapīri) vai pirms kura to var pieprasīt, tikai samaksājot attiecīgu soda naudu (piemēram, daži noguldījumu veidi). Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu atprasīt instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nemaksājot soda naudu. Finanšu instrumentus klasificē saskaņā ar paziņojuma laikposmu tikai tad, ja tiem nav noteikts termiņš.

Sektoru definīcijas

EKS 95 sniedz sektoru klasifikācijas standartu. Lai pēc sektoriem klasificētu ne-MFI iesaistītās puses, kas neatrodas iekšzemē, sīkākas norādes var atrast ECB naudas un banku statistikas sektora rokasgrāmatā.

Kredītiestādes, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, sauc par "bankām" nevis par MFI. Tāpat arī termins "ne-MFI" attiecas tikai uz dalībvalstīm; citām valstīm piemērotāks ir termins "nebankas". "Ne-MFI" ietver šādus sektorus un apakšsektorus:

- valsts pārvalde: rezidentu struktūras, kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un sniedz netirgojamus pakalpojumus, kas paredzēti individuālai vai kolektīvai lietošanai un/vai nodarbojas ar nacionālā ienākuma un nacionālās bagātības pārdalīšanu (EKS 1995, 2.68. līdz 2.70. punkts),

- centrālā valdība: valsts un citu centrālo aģentūru administratīvie departamenti, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālā nodrošinājuma fondu administrēšanu (EKS 95, 2.71. punkts),

- pavalsts valdība: atsevišķas institucionālas struktūras, kas pilda dažas valdības funkcijas līmenī, kas ir zemāks par centrālās valdības līmeni, bet augstāks par vietējās valdības līmeni, izņemot sociālā nodrošinājuma fondu administrēšanu (EKS 95, 2.72. punkts),

- vietējā valdība: valsts pārvalde, kuras kompetencē ir tikai ekonomiskās zonas vietējā daļa, izņemot vietējās sociālā nodrošinājuma fondu aģentūras (EKS 95, 2.73. punkts),

- sociālā nodrošinājuma fondi: centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās struktūras, kuru galvenā nodarbošanās ir sociālo pabalstu izsniegšana (EKS 1995, 2.74. punkts).

Pārējo rezidentu sektori, t.i., ne-MFI rezidenti, izņemot valsts pārvaldi, ietver:

- citus finanšu starpniekus + finanšu papildpakalpojumu sniedzējus: nemonetāras finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas galvenokārt ir iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties saistības citos veidos, izņemot valūtu, noguldījumus un/vai līdzvērtīgus noguldījumu substitūtus no institucionālām vienībām, kas nav monetārās finanšu iestādes (EKS 1995, 2.53. līdz 2.56. punkts). Ir iekļauti arī finanšu papildpakalpojumu sniedzēji, ko veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu papildaktivitātēm (ESA 95, 2.57. līdz 2.59. punkts),

- apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi: nemonetāras finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, apkopojot riskus (EKS 1995, 2.60. līdz 2.67. punkts),

- nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ražo tirgus preces un sniedz nefinanšu pakalpojumus (EKS 1995, 2.21. līdz 2.31. punkts),

- mājsaimniecības: indivīdi vai indivīdu grupas kā patērētāji un preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru preces un pakalpojumi paredzēti pašu gala patēriņam, un kā tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar noteikumu, ka viņu darbība nav tāda, kāda ir kvazisabiedrībām. Ietilpst bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75. līdz 2.88. punkts).

Instrumentu kategoriju definīcijas

Kopsavilkuma bilancē iekļauto aktīvu un pasīvu kategoriju definīcijās ir ņemtas vērā dažādu finanšu sistēmu īpašības. Termiņu analīze var aizvietot konsekventas instrumentu definīcijas, ja dažādu finanšu tirgu instrumentus nav iespējams salīdzināt pilnībā.

Turpmākās tabulas sniedz sīki izstrādātu standarta aprakstu par tām instrumentu kategorijām, ko VCB transponē attiecīgās valsts līmenī piemērojamās kategorijās saskaņā ar šo regulu [19].

MFI sektora mēneša apkopotās bilances instrumentu kategoriju sīki izstrādāts apraksts

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija | Galveno īpašību apraksts |

1. Nauda kasē | Apgrozībā esošas euro un ārvalstu valūtas banknotes un monētas, ko parasti izmanto norēķinos. |

2. Aizdevumi | Pārskatu shēmā aizdevumi ir līdzekļi, ko ziņotājiestādes ir aizdevušas aizņēmējiem un kam nav dokumentāla apliecinājuma vai ko apliecina vienots dokuments (pat ja tas ir kļuvis tirgojams). Tajā ietilpst aktīvi noguldījumu veidā: mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi patēriņa kredītu formā (aizdevumi, kas piešķirti personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam), aizdevumi mājokļa iegādei (kredīts, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī, tostarp celtniecībā un mājas uzlabošanā) un citi aizdevumi (aizdevumi, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u.c.). Aizdevumi mājokļa iegādei ietver aizdevumus, kas nodrošināti ar dzīvojamo īpašumu un ko izmanto mājokļa iegādei, un, ja iespējams identificēt, citi aizdevumi mājokļa iegādei, kas piešķirti personiski vai nodrošināti ar citiem aktīviem;noguldījumi citās MFI;trešajām pusēm piešķirta finanšu noma.Finanšu noma ir līgumi, kuros ilgstošas lietošanas preces juridiskais īpašnieks ("iznomātājs") aizdod šo aktīvu trešajai personai ("nomnieks") uz lielāko daļu — ja ne visu — no aktīva ekonomiskās darbības laika, pretī saņemot samaksu pa daļām, kas sedz preces izmaksas un procentus. Faktiski uzskata, ka nomnieks saņem visus labumus, ko nodrošina preces lietošana, un sedz visas izmaksas un risku, kas saistīts ar īpašumtiesībām. Statistikā finanšu nomu uzskata par iznomātāja aizdevumu nomniekam (kas ļauj nomniekam nopirkt šo ilgstošas lietošanas preci). MFI (kas darbojas kā iznomātājs) piešķirtās finanšu nomas jāreģistrē MFI bilances aktīvu postenī "aizdevumi". Nomniekam aizdotie aktīvi (ilgstoša lietojuma preces) nebūtu jāatspoguļo MFI bilancē;sliktie parādi, kas vēl nav atmaksāti vai ir norakstīti.Sliktos parādus uzskata par aizdevumiem, kuru atmaksa ir aizkavējusies vai ko uzskata par sliktiem citādā veidā. VCB definē to, vai sliktie parādi ir jāatspoguļo ar rezervēm vai bez tām;netirgojami vērtspapīri.Vērtspapīri, kas nav akcijas un cits pašu kapitāls un kas nav tirgojami un ko nevar pārdot sekundārajos tirgos, skatīt arī "tirgojami aizdevumi";tirgojami aizdevumi.Aizdevumi, kas de facto ir kļuvuši tirgojami, ir klasificējami aktīvu postenī "aizdevumi" ar noteikumu, ka tie arī turpmāk būs apliecināti ar vienotu dokumentu un ka tos parasti tirgo tikai laiku pa laikam; pakārtotie parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā.Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtota prasījuma izvirzīšanu iestādei-emitentei, ko var īstenot tikai pēc tam, kad ir apmierinātas visas augstāka statusa prasības (piemēram, noguldījumi/aizdevumi), līdz ar to tie iegūst dažas "akciju un cita pašu kapitāla" īpašības. Statistikā pakārtotos parādus atspoguļo saskaņā ar finanšu instrumenta raksturīgajām īpašībām, t.i., klasificē vai nu kā "aizdevumu" vai kā "vērtspapīrus, kas nav akcijas". Ja MFI visa veida pakārtotos parādus statistikā identificē ar vienu skaitli, šis skaitlis jāiedala postenī "vērtspapīri, kas nav akcijas", pamatojoties uz to, ka pakārtots parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kā aizdevums;prasījumi saskaņā ar apgrozāmo parāda vērtspapīru pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repos).Atbilstīgs skaidras naudas daudzums, ko samaksā par ziņotājiestāžu pirktajiem vērtspapīriem — skatīt pasīva posteni 9.4.Turpmāk minēto posteni neuzskata par aizdevumu: aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata.Aizdevumus, kas piešķirti uz trasta pamata ("trasta aizdevumi"/"uzticības aizdevumi") ir aizdevumi, ko piešķir vienas puses vārdā ("pilnvarotais") trešās personas ("labumguvējs") labā. Statistikā trasta aizdevumus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un ieguvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labumguvējs. Ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus labumguvējs patur, ja: i) labumguvējs uzņemas aizdevuma kredītrisku (t.i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par aizdevuma administratīvo pārvaldību) vai ii) saņēmēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē (t.i., trasta aizdevums neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā). |

3. Vērtspapīri, kas nav akcijas | Vērtspapīri, kas nav akcijas vai cits pašu kapitāls, kas ir tirgojami un ko parasti tirgo sekundārajos tirgos vai ko var mainīt pret citiem vērtspapīriem tirgū un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības pār iestādi — emitenti. Šajā postenī ietilpst: vērtspapīri, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot no dienas, kas definēta emitēšanas laikā;tirgojami aizdevumi, kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko var tirgot sekundārajos tirgos (skatīt arī "tirgojamos aizdevumus" — 2. kategorija);pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā (skatīt arī "pakārtotus parādus noguldījumu vai aizdevumu veidā" — 2. kategorija);lai ievērotu konsekvenci attiecībā pret repos veida operācijām, vērtspapīrus, ko aizdod saskaņā ar vērtspapīru aizdevumu operācijām, patur sākotnējā īpašnieka bilancē (un nepārnes uz pagaidu pārņēmēja bilanci), ja ir stingrs apsolījums, ka notiks pretēja operācija (nevis tikai šādas rīcības iespēja). |

3.a Vērtspapīri, kas nav akcijas, un kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk | tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. |

3.b Vērtspapīri, kas nav akcijas, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus | tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus. |

3.c Vērtspapīri, kas nav akcijas un kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus | tirgojami vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus. |

4. Naudas vērtspapīri | Šajā aktīvu postenī ietilpst NTF emitētie vērtspapīri. NTF ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kuru vērtspapīri likviditātes izteiksmē ir līdzvērtīgi noguldījumu substitūti un kuri galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir gads vai mazāk par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm (skatīt arī 5. un 10. kategoriju). |

5. Akcijas un cits pašu kapitāls | Vērtspapīri, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem sabiedrības likvidācijas gadījumā. Šeit ietilpst savstarpējo fondu daļas (kas nav NTF vērtspapīri). |

6. Pamatlīdzekļi | Ziņošanas sistēmā pamatlīdzekļus veido materiāli vai nemateriāli nefinanšu aktīvi, ko ziņotājiestādes paredz atkārtoti izmantot vairāk nekā vienu gadu. Tie ietver zemi un ēkas, ko aizņem MFI, kā arī iekārtas, programmatūru un pārējo infrastruktūru. Finanšu pamatlīdzekļus šeit neatspoguļo — tos saskaņā ar instrumenta veidu uzrāda posteņos "aizdevumi"/"vērtspapīri, kas nav akcijas"/"akcijas un cits pašu kapitāls". |

7. Pārējie aktīvi | Posteni "pārējie aktīvi" uzskata par atlikuma posteni bilances aktīvu pusē, ko definē kā "aktīvus, kas nav iekļauti citos posteņos". Šajā postenī var ietilpt: finanšu atvasinājumu pozīcijas ar bruto pozitīvām tirgus vērtībām.Statistikā te norāda finanšu atvasinājumu instrumentus, kas jāuzrāda bilancē;saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem.Pagaidu posteņi ir aktīvu atlikumi, ko tur MFI bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr attiecas uz klientu līdzekļiem (piem., ieguldīšanai, nodošanai vai rēķinu apmaksai paredzēti līdzekļi);saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem.Tranzīta posteņi ir līdzekļi (kas parasti pieder klientam), kas atrodas nosūtīšanas procesā no vienas MFI uz otru MFI. Tie ir čeki un citi maksāšanas līdzekļi, kas nosūtīti iekasēšanai uz citām MFI;par aizdevumiem saņemamie uzkrātie procenti.Aizdevumu uzkrātie procenti attiecas uz procentiem, kas ir saņemami līdz bilances paziņošanas dienai, bet kas netiks saņemti līdz noteiktai dienai nākotnē (t.i., pēc ziņošanas dienas). Aizdevumu uzkrātie procenti ir jāklasificē kā bruto procenti kategorijā "pārējie aktīvi". Uzkrātie procenti ir jāizslēdz no aizdevuma, uz ko tie attiecas, un jāvērtē būtu ziņošanas datumā nenomaksātās summas nominālvērtība;saņemamās dividendes;saņemamās summas, kas neattiecas uz MFI pamatdarbību;aktīvi, kas atbilst valsts emitētām monētām (tikai VCB bilancēs)."Pārējos aktīvos" var neiekļaut finanšu instrumentus, ko veido finanšu aktīvi (norādīti citos bilances posteņos), atsevišķus finanšu instrumentus, ko neveido finanšu aktīvi, piemēram, garantijas, saistības, administrēti un trasta aizdevumi (atspoguļoti ārpusbilancē), un nefinanšu aktīvi, piemēram, zeme un preces (uzrāda "pamatlīdzekļos"). |

PASĪVA KATEGORIJAS

Kategorija | Galveno īpašību apraksts |

8. Apgrozībā esoša valūta | Pasīvu kategoriju "apgrozībā esoša valūta" definē kā "apgrozībā esošas banknotes un monētas, ko parasti izmanto norēķinos". Šajā kategorijā ietilpst ECB un VCB emitētas banknotes. Apgrozībā esošas monētas iesaistītajās dalībvalstīs nav MFI pasīva postenis - tās ietilpst centrālās valdības pasīvā. Monētas tomēr ir daļa no monetārā kopuma un parasti tās iegrāmato kategorijā "apgrozībā esoša valūta". Šim pasīva postenim atbilstīgu daudzumu iegrāmato "pārējos aktīvos". |

9. Noguldījumi | Summas, ko ziņotājiestādes ir parādā kreditoriem, un kas nav summas, ko radījusi tirgojamu vērtspapīru emitēšana. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala šādi: noguldījumi uz nakti, termiņnoguldījumi, pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas noguldījumi. "Noguldījumi" attiecas arī uz "aizdevumiem" kā MFI saistībām. Konceptuāli raugoties, aizdevumi ir MFI saņemtās summas, kas nav strukturētas "noguldījumu" veidā. EKS 1995 nodala "aizdevumus" un "noguldījumus" atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu (aizņēmēja gadījumā tas ir aizdevums, bet aizdevēja gadījumā — noguldījums), kaut arī praksē šī iedalījuma nozīme mainās atkarībā no attiecīgās valsts finanšu struktūras. Ziņošanas sistēmā "aizdevumus" neizdala kā atsevišķu kategoriju bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumus, ko uzskata par "aizdevumiem", bez izšķirības jāiedala postenī "noguldījumu saistības", ja vien tie nav tirgojami instrumenti. Tas atbilst iepriekšminētajai "noguldījumu saistību" definīcijai. Aizdevumus MFI, ko klasificē kā "noguldījumu saistības", jāiedala saskaņā ar ziņošanas sistēmas prasībām (t.i., pa sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem). Netirgojamus parāda instrumentus, ko emitējušas ziņotājiestādes, parasti klasificē kā "noguldījumu saistības". Instrumentus var dēvēt par "netirgojamiem" tādā nozīmē, ka attiecībā uz šo instrumentu pastāv juridisko īpašumtiesību nodošanas ierobežojumi, kas nozīmē to, ka šos instrumentus nevar tirgot vai — kaut arī tehniski tie ir tirgojami — tos nevar tirgot sakarā ar organizēta tirgus neesamību. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami un ko var tirgot sekundārajos tirgos, būtu jāpārklasificē par "parāda vērtspapīriem". Drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, būtu jāklasificē kā "noguldījumu saistības", ja tās ir skaidras naudas nodrošinājums, kas deponēts MFI, un ja tās paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājamas deponētājam, līgumam izbeidzoties. Pamatojoties uz pašreizējo tirgus praksi, ir ierosināts, ka ziņotājiestāžu saņemtās drošības iemaksas būtu jāklasificē tikai kā "noguldījuma saistības", jo MFI iegūst līdzekļus, ko var aizdot tālāk. Ja daļa no MFI saņemtajām iemaksām jānodod tālāk citam atvasinājumu tirgus dalībniekam (piemēram, klīringa bankai), principā tikai tā daļa, kas paliek MFI rīcībā, būtu jāklasificē kā "noguldījuma saistības". Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības iemaksu identificēšanā, kas patiešām ir atmaksājamas, jo dažāda veida iemaksas bez izšķirības tiek ieliktas vienā kontā, kā arī to drošības iemaksu identificēšanā, ko MFI var izmantot aizdošanai tālāk. Šajos gadījumos ir pieņemami klasificēt šīs iemaksas kā "pārējie pasīvi" vai kā "noguldījumu saistības", saskaņā ar attiecīgās valsts praksi "īpaši iezīmētos atlikumus, kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem" klasificē kā noguldījumu saistības pie "termiņnoguldījumiem" vai "pieprasījuma noguldījumiem" atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem. Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo MFI statistikas bilancē (skatīt "aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata" — 2. kategorija). |

9.1. Noguldījumi uz nakti | Noguldījumi, kas ir konvertējami valūtā un/vai ir pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī iekļauj summas, kas samaksātas iepriekš, izmantojot elektronisko naudu — vai nu elektronisko naudu "uz datortehnikas bāzes" (piemēram, iepriekš apmaksātas kartes) vai elektronisko naudu uz "programmatūras bāzes", ko emitējušas MFI. Šajā postenī neuzrāda nepārvedamus noguldījumus, kas tehniski ir izņemami pēc pieprasījuma, bet tādā gadījumā ir jāmaksā ievērojama soda nauda: posteņu atlikumi (procentus pelnoši vai nepelnoši), kas ir pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu un tamlīdzīgi bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem;posteņu atlikumi (procentus pelnoši vai nepelnoši), kas ir pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz tās darba dienas beigām, kas seko noguldījuma pieņemšanas dienai, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;posteņu atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas attiecībā uz elektronisko naudu uz "datortehnikas vai programmatūras bāzes" (piemēram, iepriekš apmaksātas kartes);aizdevumi, kas ir atmaksājami līdz tās darba dienas beigām, kas seko aizdevuma piešķiršanas dienai. |

9.2. Termiņnoguldījumi | Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt valūtā pirms saskaņota noteikta termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks (klasificēti termiņa grupā "ilgāk par diviem gadiem"). Finanšu instrumenti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstīgi vistuvākajam termiņam. Kaut arī var būt iespēja termiņnoguldījumus izņemt ātrāk, iepriekš par to paziņojot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām. |

9.2.a Termiņnoguldījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk | atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu (izņemot noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir viena diena), kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt valūtā pirms šā termiņa beigām;atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāiedala attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas viena gada laikā, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;aizdevumi, kas apliecināti ar vienotu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. |

9.2.b Termiņnoguldījumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus | atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas viena līdz divu gadu laikā, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;aizdevumi, kas apliecināti ar vienu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus. |

9.2.c Termiņnoguldījumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus | atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;atlikumi (neatkarīgi no to termiņa), kam procentu likmes un/vai nosacījumi ir konkretizēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ko paredzēts turēt īpašiem mērķiem (piemēram, mājokļa finansējums), kuri būs īstenojami pēc diviem gadiem (arī tad, ja tehniski tie ir izņemami pēc pieprasījuma);drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas pēc vairāk nekā diviem gadiem, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;aizdevumi, kas apliecināti ar vienotu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par diviem gadiem;MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus. |

9.3. Pieprasījuma noguldījumi | Netirgojami noguldījumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja paziņojuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai ir iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kas - kaut arī varbūt juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma - būtu pakļauti soda naudas samaksai un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā "trīs mēneši un mazāk"), un ieguldījumu kontus, kam nav noteikts paziņojuma laikposms vai termiņš, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi (klasificēti termiņa grupā "vairāk par trim mēnešiem"). |

9.3.a Pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu pēc trīs mēnešiem un mazāk | atlikumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko var izņemt, tikai paziņojot par to ne ātrāk kā trīs mēnešus iepriekš; ja ir iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā paziņojuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda;nepārvedami krājumu noguldījumi pēc pieprasījuma un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem - kaut arī juridiski tie ir izņemami pēc pieprasījuma - ir jāmaksā ievērojamas soda naudas;atlikumi ar fiksētu termiņu, kas nav pārvedami, bet par kuriem mazāk nekā trīs mēnešus iepriekš ir iesniegts paziņojums par ātrāku izņemšanu. |

9.3.b Pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu virs trim mēnešiem, to starpā - virs diviem gadiem (attiecīgā gadījumā) | atlikumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko var izņemt, tikai paziņojot par to vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš; ja ir iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā paziņojuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda;ieguldījumu konti, kam nav noteikts paziņojuma laikposms vai termiņš, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi;atlikumi ar fiksētu termiņu, kas nav pārvedami, bet par kuriem vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš ir iesniegts paziņojums par ātrāku izņemšanu. |

9.4. Atpirkšanas līgumi (repos) | Atbilstīga summa skaidrā naudā, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, ko par attiecīgu cenu ir pārdevušas ziņotājiestādes, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus/zeltu par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko ziņotājiestādes saņēmušas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas nodots trešajai personai ("pagaidu pārņēmējs") ir klasificējamas kā "atpirkšanas līgumi" (repos), ja ir stingri apsolīts veikt pretēju operāciju, un šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka ziņotājiestādes faktiski (ekonomiski) saglabā īpašumtiesības uz attiecīgajiem vērtspapīriem/zeltu operācijas laikā. Šajā sakarā juridisko īpašumtiesību nodošanai nav būtiskas nozīmes, nosakot atpirkšanas līgumiem līdzīgu operāciju atspoguļošanu. Ja pagaidu pārņēmējs pārdod vērtspapīrus, ko tas saņēmis atpirkšanas līguma operācijā, šāda pārdošana ir jāiegrāmato kā tiešs darījums ar vērtspapīriem/zeltu un jāieraksta pagaidu pārņēmēja bilancē kā negatīva pozīcija vērtspapīru/zelta portfelī. Turpmākās trīs atpirkšanas līguma veida operācijas visas ir strukturētas tā, lai atbilstu nosacījumiem, kas vajadzīgi to atspoguļošanai nodrošinājuma aizdevumu veidā. Tālab summas, ko saņem ziņotājiestādes (apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, ko uz laiku pārved trešajai personai), klasificē kā "atpirkšanas līgumus": summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar atpirkšanas līgumu;summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar obligāciju aizdevumu (pret nodrošinājumu skaidrā naudā);summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar pārdošanas/izpirkšanas līgumu. |

10. Naudas tirgus fondu instrumenti | NTF emitētie vērtspapīri. NTF ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kuru vērtspapīri likviditātes izteiksmē ir līdzvērtīgi noguldījumu substitūti un kas galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kuru atlikušais termiņš ir gads vai mazāk par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm. |

11. Emitēti parāda vērtspapīri | Ziņotājiestāžu emitēti vērtspapīri, kas nav akcijas un ko parasti tirgo sekundārajos tirgos vai ko var tirgū apmainīt pret citiem vērtspapīriem un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības pār iestādi-emitenti. Šajā postenī ietilpst vērtspapīri, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai uz norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot no dienas, kas definēta emitēšanas laikā. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami, būtu jāpārklasificē par "parāda vērtspapīriem" (skatīt arī 9. kategoriju). Naudas un banku statistikā MFI emitētu pakārtotu parādu atspoguļo tāpat kā citus MFI parādus. Tālab vērtspapīru formā emitētus pakārtotus parādus klasificē kā "emitētus parāda vērtspapīrus", bet pakārtotus parādus, ko MFI emitējušas noguldījumu vai aizdevumu formā, klasificē kā "noguldījumu saistības". Ja visus MFI emitētos pakārtotos parādus statistikā identificē kā vienu summu, šo skaitli klasificē kā "emitētus parāda vērtspapīrus", jo pakārtoti parādi galvenokārt ir vērtspapīru, nevis aizdevumu veidā. Pakārtoti parādi nebūtu jāklasificē kā pasīva postenis "kapitāls un rezerves". |

11.a Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk | MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. |

11.b Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus | MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus. |

11.c Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus | MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus. |

12. Kapitāls un rezerves | Pārskatu shēmā šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no ziņotājiestāžu akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības MFI, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Ietilpst arī līdzekļi, ko rada nesadalītie ieņēmumi vai līdzekļi, ko ziņotājiestādes rezervējušas, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tie ietver: akciju kapitālu,nesadalītos ieņēmumus vai līdzekļus,īpašas un vispārējas rezerves aizdevumiem, vērtspapīriem un citiem aktīvu veidiem (tos var iegrāmatot saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem). |

13. Pārējie pasīvi | Posteni "pārējie pasīvi" uzskata par atlikuma posteni bilances pasīvu pusē, ko definē kā "pasīvus, kas nav iekļauti citos posteņos". Šajā postenī var ietilpt: finanšu atvasinājumu pozīcijas ar bruto pozitīvām tirgus vērtībām.Statistikā te jāiekļauj finanšu atvasinājumu instrumenti, kas uzrādāmi bilancē;maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem.Pagaidu posteņi ir atlikumi, ko tur MFI bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr attiecas uz klientu līdzekļiem (piem., ieguldīšanai, nodošanai vai rēķinu apmaksai paredzēti līdzekļi);maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem.Tranzīta posteņi ir līdzekļi (kas parasti pieder klientam), kas atrodas nosūtīšanas procesā no vienas MFI uz otru MFI. Posteņos iekļauj kredīta transfertus, ko debetē no klientu kontiem, un citus posteņus, par ko ziņotājiestāde vēl nav veikusi atbilstīgu maksājumu;par noguldījumiem maksājamie uzkrātie procenti.Noguldījumu uzkrātie procenti attiecas uz procentiem, kas ir maksājami uz bilances paziņošanas dienu, bet kas netiks izmaksāti līdz noteiktai dienai nākotnē (t.i., pēc šīs ziņošanas dienas). Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu, procenti, ko maksā par noguldījumiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie ir uzkrājušies (t.i., uzkrājumu bāze), nevis tad, kad tos faktiski izmaksā (t.i., skaidras naudas bāze). Noguldījumu uzkrātie procenti ir jāklasificē kā bruto procenti kategorijā "pārējie pasīvi". Uzkrātie procenti ir jāizslēdz no to noguldījumu kategorijas, uz ko tie attiecas, un vērtēšana būtu jāveic pēc ziņošanas datumā neizmaksātās summas nominālvērtības;izmaksājamās dividendes;izmaksājamās summas, kas neattiecas uz MFI pamatdarbību (nauda piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālās iemaksas u.c.);uzkrājumi, ko veido saistības pret trešajām personām (pensijas, dividendes u.c.);drošības iemaksu maksājumi saskaņā ar atvasinātajiem līgumiem.Drošības iemaksas, ko maksā saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, parasti būtu jāklasificē kā "noguldījumu saistības" (skatīt 9. kategoriju).Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības iemaksu identificēšanā, kas patiešām ir atmaksājamas, jo dažāda veida iemaksas bez izšķirības tiek ieliktas vienā kontā, un to drošības iemaksu identificēšanā, ko MFI var izmantot turpmākai aizdošanai. Šādos gadījumos ir pieņemami klasificēt šīs drošības iemaksas kā "pārējie pasīvi" vai kā "noguldījumu saistības" saskaņā ar attiecīgās valsts praksi;neto pozīcijas, kas rodas, aizdodot vērtspapīrus bez nodrošinājuma skaidrā naudā;neto summas, kas izmaksājamas par vērtspapīru darījumu vai ārvalstu valūtas maiņas operāciju pabeigšanu nākotnē."Pārējos pasīvos" var neiekļaut gandrīz visus finanšu saistību formā esošos finanšu instrumentus (iekļauti pārējos bilances posteņos); finanšu instrumenti, kas nav finanšu saistību veidā, piemēram, garantijas, saistības, administrēti un trasta aizdevumi (iegrāmatoti ārpusbilancē) un nefinanšu saistības, piemēram, kapitāla posteņi pasīva pusē (iekļauti "kapitāla un rezervju" postenī). |

[1] Tostarp ieņēmumi no banku vērtspapīru pārdošanas iedzīvotājiem.

[2] 1. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.) tā, ka to var laiku pa laikam grozīt.

[3] Šī un turpmākās norādes attiecas uz sektoriem un apakšsektoriem EKS 1995.

[4] OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

[5] OV L 356, 30.12.1998., 1. lpp.

[6] OV L 229, 9.9.2000., 34. lpp.

[7] Kredītiestādes var ziņot pozīcijas attiecībā pret "MFI, kas nav kredītiestādes, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un VCB", nevis attiecībā pret "MFI" un "kredītiestādēm, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un VCB", ar noteikumu, ka netiek zaudēti sīkāki dati un netiek skartas treknrakstā drukātās pozīcijas.

[8] Ikmēneša termiņu iedalījums, kas piemērojams tikai aizdevumiem, kuri piešķirti pārējo rezidentu sektoriem, kas nav MFI, un iesaistīto dalībvalstu valsts pārvaldei, un mēneša termiņu iedalījums termiņu grupā "viens gads" — aizdevumiem, kas piešķirti pārējai pasaulei. Ceturkšņa termiņu iedalījumi aizdevumiem, kas piešķirti iesaistīto dalībvalstu valsts pārvaldei, izņemot centrālo valdību.

[9] Ikmēneša termiņu iedalījums attiecas tikai uz vērtspapīriem, ko emitējušas MFI, kuras atrodas iesaistītajās dalībvalstīs. Ceturkšņa datos vērtspapīrus, ko iesaistītajās dalībvalstīs emitējušas iestādes, kas nav MFI, iedala vērtspapīros ar termiņu "līdz vienam gadam" un "ilgāk par vienu gadu".

[10] Tikai attiecībā pret pārējo pasauli.

[11] Tostarp pagaidu posteņu atlikumi, kas atspoguļo summas, kuras glabājas iepriekš apmaksātās kartēs, kuras izdotas MFI vārdā, un citas saistības, kas izriet no elektroniskās naudas emitēšanas.

[12] Tostarp administratīvi regulēti noguldījumi.

[13] Tostarp nepārvedami krājumu noguldījumi pēc pieprasījuma.

[14] Pārējie finanšu starpnieki (S. 123) + finanšu papildpakalpojumu sniedzēji (S. 124).

[15] Mājsaimniecības (S. 14) + bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības (S.15).

[16] Posteni "pieprasījuma noguldījumi, kuru paziņojuma termiņš par izņemšanu pārsniedz divus gadus" ziņo brīvprātīgi līdz turpmākam paziņojumam.

[17] Mēneša iedalījumu apakšsektoros pieprasa aizdevumiem un noguldījumiem.

[18] Šā pielikuma 2. daļas tabulās ECB jāklasificē kā MFI, kas ir rezidente tajā valstī, kurā ECB faktiski atrodas.

[19] Citiem vārdiem sakot, šīs tabulas nav atsevišķu finanšu instrumentu saraksti.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĪPAŠIE NOTEIKUMI UN PĀREJAS NOTEIKUMI PAR APVIENOŠANOS, KURĀ IESAISTĪTAS KREDĪTIESTĀDES, ATTIECĪBĀ UZ OBLIGĀTO REZERVJU SISTĒMAS PIEMĒROŠANU

1. DAĻA

Īpašie noteikumi

I Kredītiestādes kā pilna apjoma ziņotājiestādes

1. Lai pareizi aprēķinātu rezervju bāzi, kurai piemēro pozitīvu rezervju koeficientu, tiek prasīts ikmēneša detalizēts iedalījums par termiņnoguldījumiem, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, pieprasījuma noguldījumiem, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, un kredītiestāžu atpirkšanas saistībām attiecībā pret ("iekšzemes" un "citām iesaistītajām dalībvalstīm") "MFI" un "kredītiestādēm, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un VCB", un "centrālās valdības" sektoriem, un attiecībā pret "pārējām valstīm". Kredītiestādes var arī ziņot pozīcijas attiecībā pret "MFI, izņemot kredītiestādes, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un VCB", nevis attiecībā pret "MFI" un "kredītiestādēm, uz ko attiecas obligātās rezerves, ECB un VCB", ar noteikumu, ka netiek zaudēti sīkāki dati un netiek skartas treknrakstā nodrukātās pozīcijas. Turklāt atkarībā no attiecīgās valsts statistikas informācijas savākšanas sistēmas un neskarot pilnīgu atbilstību šajā regulā noteiktajām MFI bilances definīcijām un klasifikācijas principiem, kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, var ziņot arī datus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu rezervju bāzi, izņemot datus par tirgojamiem instrumentiem, saskaņā ar I pielikuma 1. tabulas 5. zemsvītras piezīmi, ar noteikumu, ka nav skartas treknrakstā nodrukātās pozīcijas.

II Pārskata shēma mazajām kredītiestādēm

2. ECBS obligāto rezervju sistēmā mazās kredītiestādes ziņo vismaz ceturkšņa datus, kas ir vajadzīgi rezervju bāzes aprēķināšanai saskaņā ar šā pielikuma tabulu. Mazās kredītiestādes nodrošina to, ka pārskats saskaņā ar šo tabulu pilnībā atbilst 1. tabulā piemērotajām definīcijām un klasifikācijai. Mazo kredītiestāžu rezervju bāzes dati trīs rezervju izpildes periodiem (viena mēneša) ir balstīti uz ceturkšņa beigu datiem, ko savākušas valstu centrālās bankas (VCB), ievērojot 28 dienu termiņu pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko tie attiecas.

III Konsolidēta pamata pārskats, ko sagatavo kredītiestāžu grupa, uz kurām attiecas ECBS obligāto rezervju sistēma

3. Saņemot Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļauju, kredītiestādes, uz kurām attiecas obligātās rezerves, var sagatavot konsolidētu statistikas pārskatu par kredītiestāžu grupu, uz kurām attiecas obligātās rezerves vienas valsts teritorijā, ar noteikumu, ka visas attiecīgās iestādes ir atteikušās izmantot rezervju prasību vienreizējus samazinājumus. Vienreizēju samazinājumu tomēr var izmantot visa grupa. Visas attiecīgās iestādes tiek atsevišķi iekļautas ECB monetāro finanšu iestāžu (MFI) sarakstā.

4. Ja kredītiestāžu grupā kopumā ietilpst mazās iestādes, tai jāsagatavo tikai vienkāršots pārskats, kas noteikts mazajām iestādēm. Citos gadījumos visai grupai piemēro pārskata shēmu, kas attiecas uz pilna apjoma ziņotājiestādēm.

IV Aile "tostarp kredītiestādes, uz ko attiecas rezervju prasības, ECB un VCB"

5. Aile "tostarp kredītiestādes, uz ko attiecas rezervju prasības, ECB un VCB" neietver ziņotājiestāžu saistības attiecībā pret iestādēm, kas minētas kā atbrīvotas no ECBS obligāto rezervju sistēmas ievērošanas, t.i., iestādes, kuras ir atbrīvotas citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tajās notiek reorganizācijas pasākumi.

6. Atbrīvoto iestāžu sarakstā ir tikai tās iestādes, kas ir atbrīvotas citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tajās notiek reorganizācijas pasākumi. Iestādes, kuras uz laiku ir atbrīvotas no obligāto rezervju prasību izpildes tāpēc, ka tajās notiek reorganizācijas pasākumi, tiek uzskatītas par iestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības un tāpēc saistības attiecībā pret šīm iestādēm ir iekļautas ailē "to starpā kredītiestādes, uz ko attiecas rezervju prasības, ECB un VCB". Saistības attiecībā pret iestādēm, kurām faktiski netiek prasīts uzturēt rezervju kapitālu ECBS tādēļ, ka piemēro vienreizēju samazinājumu, arī ietilpst šajā ailē.

2. DAĻA

Pārejas noteikumi

7. Informāciju par pieprasījuma noguldījumiem, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, paziņo brīvprātīgi līdz turpmākam paziņojumam. Ziņotājiestādēm ir izvēle izpildīt šo prasību, brīvprātīgi ziņojot, t.i., tām ir atļauts ziņot vai nu faktiskos skaitļus (tostarp nulles pozīcijas) vai arī norādīt, ka "trūkst informācijas" (izmantojot atbilstīgu simbolu). Ja iestāde izvēlas ziņot faktiskos skaitļus, ziņotājiestādes vairs nevar ziņot, ka "informācijas trūkst".

3. DAĻA

Apvienošanās, kurā iesaistītas kredītiestādes

8. Šajā pielikumā terminiem "apvienošanās", "iestādes, kas apvienojas" un "pārņēmējiestāde" ir nozīme, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 2818/98 (1998. gada 1. decembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/1998/15) [1], kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1921/2000 (ECB/2000/8) [2]

9. Izpildes periodā, kurā notiek apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina un pieprasa pildīt, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15) 13. pantā.

10. Turpmākiem izpildes periodiem pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi un statistikas informāciju, kas, ja vajadzīgs, tiek paziņota saskaņā ar šā pielikuma papildinājumā noteiktajām normām. Citādi piemēro parastos statistikas informācijas paziņošanas un rezervju prasību aprēķināšanas noteikumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15) 3. pantā.

11. Pagaidu atkāpe no parastajiem paziņošanas pasākumiem pārņēmējiestādei

Neskarot iepriekšējos punktos noteiktās saistības, atbilstīgās VCB var pilnvarot pārņēmējiestādi pildīt pienākumu paziņot statistikas informāciju, izmantojot pagaidu procedūras, piemēram, ar atsevišķām veidlapām katrai iestādei, kas apvienojas, vairākus periodus pēc apvienošanās. Šī atkāpe no parastiem paziņošanas pasākumiem ir jāierobežo uz iespējami īsāku laiku un nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus pēc apvienošanās. Šī atkāpe neskar pārņēmējiestādes pienākumu pildīt paziņošanas pienākumus saskaņā ar šo regulu un, ja vajadzīgs, pienākumu uzņemties apvienoto iestāžu paziņošanas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu.

+++++ TIFF +++++

[1] OV L 356, 30.12.1998., 1. lpp.

[2] OV L 229, 9.9.2000., 34. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

STATISTIKAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAZĀM MFI, KAS NAV KREDĪTIESTĀDES

Attiecībā uz mazām MFI, kas nav kredītiestādes, valstu centrālajām bankām, kas nolemj atbrīvot mazās MFI no pārskata prasību pilnas izpildes, par to būtu jāinformē attiecīgās iestādes, bet jāturpina vākt vismaz tos datus, kas attiecas uz kopējo bilanci, vismaz reizi gadā, lai var uzraudzīt mazo ziņotājiestāžu grupas lielumu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI, KO PIEMĒRO FAKTISKAJAI PĀRSKATA GRUPAI

Lai izpildītu ECB statistikas pārskata prasības, ziņotājiestādēm jāievēro šādi minimālie standarti.

1. Pārraides minimālie standarti

a) VCB tiek ziņots savlaicīgi un VCB noteiktajos termiņos;

b) statistikas pārskata forma un formāts balstās uz VCB noteiktajām tehniskajām pārskata prasībām;

c) tiek identificēta kontaktpersona (kontaktpersonas) ziņotājiestādē un

d) tiek ievērotas tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz datu pārraidi VCB.

2. Precizitātes minimālie standarti

e) statistikas informācijai jābūt pareizai:

- jāizpilda visas matemātiskās prasības (piemēram, bilancei jābūt līdzsvarā, apakšsummu kopsavilkumam jāsakrīt ar gala summu) un

- datiem jābūt konsekventiem visās dimensijās;

f) ziņotājiestādēm jāspēj sniegt informācija par attīstības tendencēm, uz ko norāda iesniegtie dati;

g) statistikas informācijai jābūt pilnīgai; esošie iztrūkumi būtu jāapzinās, jāizskaidro VCB un attiecīgā gadījumā pēc iespējas ātrāk jānovērš;

h) statistikas informācijā nevar būt pastāvīgu un strukturālu iztrūkumu;

i) ziņotājiestādes ievēro VCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas attiecībā uz datu pārraidi un

j) ziņotājiestādes ievēro VCB noteikto noapaļošanas politiku attiecībā uz datu pārraidi.

3. Konceptuālās atbilstības minimālie standarti

k) statistikas informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

l) attiecīgā gadījumā, ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, ziņotājiestādes regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā regulā noteikto metodi un

m) ziņotājiestādēm jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo laikposmu skaitļiem.

4. Pārskatīšanas minimālie standarti

n) ievēro ECB un VCB noteikto pārskatīšanas politiku un procedūras. Pārskatīšanu, ko veic, atkāpjoties no regulārām pārskatīšanām, papildina ar paskaidrojuma piezīmēm.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

PĀREJAS NOTEIKUMI ŠĪS REGULAS PIEMĒROŠANAI

1. Pirmo paziņošanu saskaņā ar šo regulu sāk ar ikmēneša datiem par 2003. gada janvāri.

2. Pārejas laikposmā, kas ilgst 12 mēnešus, jaunās mēneša statistikas prasības attiecībā uz krājumu datiem ECB var paziņot vēl vienu mēnesi pēc tam, kad ir beigusies darba diena 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz ko dati attiecas. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā.

3. Pārejas laikposmā, kas ilgst 12 mēnešus, prasības attiecībā uz aizdevumu norakstīšanu/samazināšanu un cenu pārvērtēšanu ECB var ziņot vēl vienu mēnesi pēc tam, kad ir beigusies darba diena 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz ko dati attiecas. VCB pieņem lēmumu par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiestādēm, lai iekļautos noteiktajā termiņā.

4. Attiecībā uz mēneša aizdevumu/noguldījumu termiņu iedalījumu attiecībā pret pārējo pasauli un šo aizdevumu/noguldījumu valūtas iedalījumu, ko papildus sagatavo reizi ceturksnī un kura elementi ir vajadzīgi maksājumu bilances statistikai, katra dalībvalsts varēs definēt grafiku MFI bilances statistikas izmantošanai maksājumu bilancē saskaņā ar tās īpašajām vajadzībām.

5. Atsevišķa pārejas iezīme ir euro turpmākā ieviešana citās dalībvalstīs. MFI to ņem vērā, saglabājot spēju iedalīt valstu pozīcijas ar neiesaistīto dalībvalstu rezidentiem. Principā šīs bilances vajadzētu iedalīt arī pa valūtām, atsevišķi identificējot neiesaistīto dalībvalstu valūtu, euro un citas valūtas. Lai samazinātu potenciāli lielo noslogojumu, ko rada paziņošana, pieļaujot zināmu elastību, var iesniegt visus papildu datus, kas attiecas uz laikposmu pirms iesaistīto dalībvalstu sastāva noskaidrošanas, iepriekš saņemot ECB apstiprinājumu.

6. Ņemot vērā skaidras naudas apmaiņu, ko veic, kad dalībvalsts ievieš euro, iesaistītās dalībvalsts valūtā izteiktos posteņus pārskata shēmā iekļauj posteņos, kas izteikti "euro", pēc šīs dalībvalsts iestāšanās monetārajā savienībā un pirms tiek pabeigta pāreja uz euro.

--------------------------------------------------