31998R0975

Padomes Regula (EK) Nr. 975/98

(1998. gada 3. maijs)

par apgrozībai paredzēto eiro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 105.a panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru [3],

(1) tā kā Eiropadomes Madrides sanāksmē 1995. gada 15. un 16. decembrī tika pieņemts scenārijs pārejai uz vienotu valūtu, kas paredz eiro monētu ieviešanu ne vēlāk kā 2002. gada 1. janvārī; tā kā eiro monētu izlaišanas precīza diena tiks noteikta, kad Padome pieņems savu regulu attiecībā uz eiro ieviešanu, tūlīt pēc tam, kad 1998. gadā, cik drīz vien iespējams, tiks pieņemts lēmums attiecībā uz dalībvalstīm, kas pieņem eiro kā vienoto valūtu;

(2) tā kā saskaņā ar Līguma 105.a panta 2. punktu dalībvalstis var izlaist monētas apgrozībā saskaņā apstiprinājumu, ko attiecībā uz emisijas apjomu sniegusi Eiropas Centrālā banka (ECB), un Padome var pieņemt pasākumus, lai saskaņotu visu apgrozībai paredzēto monētu nominālvērtības un tehniskos datus tādā mērā, lai nodrošinātu to vienmērīgu apgrozību Kopienā;

(3) tā kā Eiropas Monetārais institūts ir norādījis, ka eiro naudaszīmju vērtība būs robežās no EUR 5 līdz EUR 500; tā kā naudaszīmju un monētu nominālvērtībām ir jādod iespēja veikt eiro vai centos izteiktas summas skaidras naudas maksājumus;

(4) tā kā Kopienas naudas kaltuvju direktoriem Padome uzticējusi izpētīt, kā tiek ieviesta Eiropas vienotās metāla naudas sistēma, un sagatavot ziņojumu šajā jautājumā; tā kā tie iesniedza ziņojumu 1996. gada novembrī, kam sekoja grozīts ziņojums 1997. gada februārī, kurā tika norādītas jauno eiro monētu nominālvērtības un tehniskie dati (diametrs, biezums, svars, krāsa, sastāvs un josta);

(5) tā kā jaunajai Eiropas vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas padarītu to par drošu, uzticamu un efektīvu sistēmu;

(6) tā kā jaunās sistēmas vispārēja pieņemšana ir viens no svarīgākajiem Kopienas metāla naudas sistēmas mērķiem; tā kā sabiedrības uzticība jaunajai sistēmai ir atkarīga no eiro monētu fiziskajām pazīmēm, kam ir jānodrošina, cik iespējams, ērta lietošana;

(7) tā kā notikušas apspriedes ar patērētāju asociācijām, Eiropas Neredzīgo savienību un automatizētās tirdzniecības pārstāvjiem, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kādas ir nozīmīgām naudas lietotāju grupām; tā kā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz eiro un sekmētu to, ka lietotāji pieņem jauno metāla naudas sistēmu, ir jānodrošina, ka tās būtu viegli identificējamas, pateicoties to ārējām pazīmēm un pazīmēm pēc taustes;

(8) tā kā jauno eiro monētu nošķiršana būs vienkāršāka, un pie tām varēs vieglāk pierast, ja starp diametru un monētas vērtību tiktu ievērota kāda atbilstība;

(9) tā kā ir vajadzīgi daži speciāli drošības pasākumi, lai samazinātu iespējas viltot 1 un 2 eiro monētas, ņemot vērā to augsto vērtību; tā kā metodi, pēc kuras monētas tiek izgatavotas no trīs kārtām un izmantojot divu dažādu krāsu kombināciju, uzskata par visefektīvāko drošības pasākumu, kāds pašreiz ir pieejams;

(10) tā kā paredzot, ka viena monētas puse ir Eiropas puse un otra — valsts puse, attiecīgi tiek pausta ideja par Eiropas monetāro savienību dalībvalstu starpā, un Eiropas iedzīvotāji daudz labprātāk varētu pieņemt šīs monētas;

(11) tā kā 1994. gada 30. jūnijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 94/27/EK [4], ar ko tika ierobežota niķeļa izmantošana dažos produktos sakarā ar to, ka tas attiecīgos apstākļos var izsaukt alerģiju; tā kā minētā direktīva neattiecas uz šīm monētām; tā kā, neskatoties uz to, dažas dalībvalstis savas metāla naudas izgatavošanā sakarā ar sabiedrības veselības apsvērumiem jau izmanto kādu sakausējumu, kas nesatur niķeli, kurš tiek saukts par ziemeļu zeltu (Nordic Gold); tā kā, šķiet, ir vēlams samazināt monētu niķeļa saturu brīdī, kad tiek pieņemta jaunā metāla naudas sistēma;

(12) tā kā tāpēc principā ir pareizi sekot priekšlikumam, ko iesniedza iepriekš pieminētie naudas kaltuvju direktori, un pielāgot to tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai jo īpaši ņemtu vērā īpašās prasības, kādas ir nozīmīgām monētu lietotāju grupām, un vajadzību samazināt niķeļa izmantošanu metāla naudas izgatavošanā;

(13) tā kā no eiro monētām paredzētā tehnisko datu kopuma tikai biezuma vērtība ir orientējoša, jo monētu faktiskais biezums ir atkarīgs no paredzētā diametra un svara,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pirmās eiro monētu sērijas veidos astoņas monētu nominālvērtības no 1 centa līdz 2 eiro, kuru tehniskie dati ir šādi:

Norādītā vērtība (eiro) | Diametrs mm | Biezums mm | Svars g | Forma | Krāsa | Sastāvs | Josta |

2 | 25,75 | 1,95 | 8,5 | Apaļa | Ārējā puse: balta | varš—niķelis (CU75Ni25) | Uzraksts uz smalki rievotas jostas |

Iekšējā puse: dzeltena | Trīs kārtas: Niķeļa misiņš/niķelis/niķeļa misiņš CuZn20Ni5/Ni12/CuZn20Ni5 |

1 | 23,25 | 2,125 | 7,5 | Apaļa | Ārējā puse: dzeltena | niķeļa misiņš (CuZn20Ni5) | Rievota ar intervāliem |

Iekšējā puse: balta | Trīs kārtas: Cu75Ni25/Ni7/Cu75Ni25 |

0,50 | 24,25 | 1,69 | 7 | Apaļa | Dzeltena | ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5Sn1 | Rupji rievota |

0,20 | 22,25 | 1,63 | 5,7 | Apaļa ar dziļām rievām | Dzeltena | ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5Sn1 | Gluda |

0,10 | 19,75 | 1,51 | 4,1 | Apaļa | Dzeltena | ziemeļu zelts Cu89Al5Zn5Sn1 | Rupji rievota |

0,05 | 21,25 | 1,36 | 3,9 | Apaļa | Sarkana | Ar varu pārklāts tērauds | Gluda |

0,02 | 18,75 | 1,36 | 3 | Apaļa | Sarkana | Ar varu pārklāts tērauds | Gluda ar rievu |

0,01 | 16,25 | 1,36 | 2,3 | Apaļa | Sarkana | Ar varu pārklāts tērauds | Gluda |

2. pants

Šī regula stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumu, ievērojot 109.k panta 1. punktu un 11. un 12. protokolu.

Briselē, 1998. gada 3. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Brown

[1] OV C 208, 9.7.1997., 5. lpp. un OV C 386, 20.12.1997., 12. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1997. gada 25. jūnijā (OV C 205, 5.7.1997., 18. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta 1997. gada 6. novembra atzinums (OV C 358, 24.11.1997., 24. lpp.), Padomes 1997. gada 20. novembra kopējā nostāja (OV C 23, 23.1.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997. gada 17. decembra lēmums (OV C 14, 19.1.1998.).

[4] OV L 188, 22.7.1994., 1. lpp.

--------------------------------------------------