19.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/15

—

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu,

—

ņemot vērā 2011. gada 29. un 30. septembrī Varšavā notikušās Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus,

—

ņemot vērā 2009. gada 8. maijā Prāgā notikušās Dienvidu koridora augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieku deklarāciju,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju “Ceļā uz jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. jūnija rezolūciju “Sadarbības veidošana enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES robežām — stratēģiska pieeja drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšanai”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. septembra rezolūciju “Virzība uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā” (2007/2000(INI)),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2011. gada 24. novembra secinājumus par ES enerģētikas politikas ārējās dimensijas stiprināšanu,

—

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerība — Ceļvedis 2013. gada rudens augstākā līmeņa sanāksmei”,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. novembra paziņojumu par otro stratēģisko enerģētikas pārskatu,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 17. novembra paziņojumu “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” un Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūciju “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam”,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. septembra paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību “ES enerģētikas politika: attiecību veidošana ar partneriem ārpus mūsu robežām”,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra paziņojumu “Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”,

—

ņemot vērā Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas valsts stratēģijas dokumentus enerģētikas jomā laikposmam līdz 2020. un līdz 2030. gadam,

—

ņemot vērā Austrumu partnerības 2012. un 2013. gada darba programmas 3. platformu “Energoapgādes drošība”,

—

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas 2012. gada 3. aprīļa rezolūciju “Energoapgādes drošība, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, enerģētikas infrastruktūra — attīstība Austrumu partnerības valstīs un ES dalībvalstīs”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem adresēto 2011. gada ziņojumu par Enerģētikas kopienas darbību un 2012. gada 1. septembra gada ziņojumu par acquis īstenošanu saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu,

A.

tā kā Austrumu partnerības mērķis ir nostiprināt energoapgādes drošību, īstenojot sadarbību attiecībā uz ilgtermiņa, stabilu un drošu energoapgādi un tranzītu, tostarp ar labāka regulējuma, energoefektivitātes un plašāka atjaunojamu energoresursu izmantojuma palīdzību;

B.

tā kā pasaules mēroga problēmas enerģētikas un vides jomā rada vajadzību starptautiskajā līmenī izstrādāt kopīgas un uz sadarbību vērstas stratēģijas; tā kā ES un Austrumeiropas partneri saskaras ar kopīgām politiskajām problēmām saistībā ar emisiju samazināšanu enerģētikas nozarē un pienācīga līdzsvara panākšanu starp dažādiem aktuālajiem enerģijas avotiem, nodrošinot uzticamu un drošu piegādi, kā arī saistībā ar enerģijas patēriņa racionalizāciju, jo īpaši palielinot energoefektivitāti;

C.

tā kā likumdevēju nozīme enerģētikas politikas programmu un noteikumu izstrādē, kā arī tādu pamatnosacījumu izstrādē, kuri attiecas un enerģijas tirgiem, ir izšķiroša, lai nodrošinātu iekšzemes resursu efektīvu izmantošanu, tādējādi nodrošinot pieejamas enerģijas cenas, panāktu ievērojamu enerģijas ražošanas un patēriņa ietekmes samazinājumu uz klimatu un vidi un izveidotu taisnīgas tirdzniecības attiecības;

D.

tā kā nākotnē palielināsies ES dalībvalstu un Austrumeiropas partneru savstarpējā atkarība un tā kā ES dalībvalstis un Austrumeiropas partnervalstis Austrumu partnerības ietvaros ir iesaistījušās svarīgā dialogā par enerģētikas politikas programmu izstrādi ar enerģiju saistīto vajadzību nodrošināšanai nākotnē; tā kā turpmākajos divpusējos asociācijas nolīgumos starp ES un attiecīgajām Austrumeiropas partnervalstīm, tostarp nolīgumos par padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām, tiks iekļauts svarīgs enerģētikas komponents, lai atvieglotu tirdzniecību enerģētikas jomā;

E.

tā kā pēdējo gadu laikā ir pastiprinājies Austrumu partnerības ietvaros noritošais dialogs par reģionālo enerģētikas politiku, aptverot enerģijas tirgu konverģenci, energoapgādes avotu un tranzīta ceļu dažādošanu un ilgtspējīgu enerģijas avotu, kā arī kopīgām un reģionālām interesēm atbilstošu infrastruktūru attīstīšanu;

F.

tā kā ES un Austrumeiropas partnervalstu enerģijas tirgi dažādās valstīs ļoti atšķiras, lai gan vairumā gadījumu tie vēsturiski ir radušies situācijā, kurā dominēja publiskā sektora energoapgādes un sadales operatori; tā kā enerģijas izmaksas un resursi, kas ietekmē politiskās izvēles, dažādās dalībvalstīs un Austrumeiropas partnervalstīs var ievērojami atšķirties; tā kā vairumā gadījumu Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu enerģijas ekonomikas nozare bija cieši saistīta ar bijušo Padomju Savienību un šīs valstis naftas un gāzes patēriņa jomā joprojām ir ļoti atkarīgas no importa no Krievijas Federācijas;

G.

tā kā enerģijas tirgi vairākās ES dalībvalstīs un vairumā Austrumeiropas partnervalstu pēc būtības joprojām ir lokāli un ar pārmērīgi ierobežotu enerģijas piegādātāju, pārvades sistēmu un sadales operatoru skaitu; tā kā iepriekšējās politikas programmas bija izteikti vērstas uz energoapgādes paplašināšanu un mazākā mērā — uz pieprasījumu;

H.

tā kā ES ir noteikusi mērķi un apņēmusies līdz 2014. gadam pabeigt pilnīgi integrēta iekšējā enerģijas tirgus izveidi, kas ir būtisks tās vispārējās stratēģijas instruments ES ekonomiskās konkurētspējas nostiprināšanai, tajā pašā laikā turpinot pāreju uz ekonomiku ar zemu emisiju līmeni;

I.

tā kā ES ir iesaistījusies elektroenerģijas un gāzes tirgu liberalizācijā, īstenojot 2009. gadā pieņemto ES trešo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā, kurā kā būtiski elementi ir paredzēti enerģijas pārvades un apgādes uzņēmumu nodalīšana (vai atsaiste) un “trešās puses piekļuves” princips, kas garantē gāzes un elektroenerģijas piegādātāju tiesības pievienoties pārvades tīkliem saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem; tā kā, pamatojoties uz progresīvi liberalizētiem tirgiem, dalībvalstis ir guvušas labumu no enerģijas tirdzniecības pieauguma un saskārušās ar lielāku enerģijas vairumtirdzniecības cenu konverģenci, neraugoties uz joprojām pārvaramajiem šķēršļiem attiecībā uz iepriekšminētās tiesību aktu paketes pilnīgu īstenošanu starpvalstu un valsts līmenī;

J.

tā kā regulatīvā sadarbība un konverģence ir svarīga, lai turpinātu virzību uz enerģijas tirgu plašāku integrāciju un savstarpējo savienošanu un attīstītu tirdzniecības attiecības starp enerģētikas nozares operatoriem ES un Austrumeiropas partnervalstīs atbilstīgi taisnīgiem un uzticamie nosacījumiem; tā kā, lai saskaņotu tehniskos un darbības noteikumus, kuri regulē elektroenerģijas un gāzes tirgus Eiropā, ir vajadzīga turpmāka iestāžu sadarbība;

K.

tā kā Enerģētikas hartas nolīgums, kuru ir parakstījušas visas dalībvalstis un Austrumeiropas partnervalstis, nodrošina starptautisku forumu sadarbībai enerģētikas jomā un tā kā tam ir būtiska nozīme starptautiska juridiskā pamata izveidei attiecībā uz energoapgādes drošību, pamatojoties uz atvērtu un konkurētspējīgu tirgu un ilgtspējīgas attīstības principiem; tā kā Enerģētikas kopienas līgums nodrošināja pamatu pilnīgi integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidei, atbalstot ilgtspējīgu izaugsmi un ieguldījumus starp ES un deviņām līguma parakstītājām — Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas valstīm;

L.

tā kā tika paredzēti līdzekļi EUR 271 miljona apmērā, lai sniegtu ES finansiālu atbalstu Austrumeiropas partnervalstīm enerģētikas nozarē atbilstīgi Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentam 2007.–2011. gadam, tostarp starptautiskajai sadarbības programmai enerģētikas jomā INOGATE un Kaimiņattiecību politikas ieguldījuma fondam, kas atviegloja Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevumu piešķiršanu stratēģiskas nozīmes energoinfrastruktūras izbūvei;

M.

tā kā Austrumeiropas valstis, kurās tiek iegūta gāze, meklē drošus un efektīvus ceļus gāzes eksportēšanai tieši uz Eiropu un tas šīs valstis var piespiest uzņemties lielus politiskos riskus saistībā ar to ģeopolitisko situāciju, tomēr sniegtu ieguldījumu reģiona ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanā;

N.

tā kā ES kā svarīgai enerģijas importētājai ir vajadzīga enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošana; tā kā Austrumeiropas partnervalstīm, kuras ražo enerģiju, ir vajadzīga patērētāju loka dažādošana;

O.

tā kā ES rīkojas, lai veicinātu gāzes piegāžu dažādošanu, attīstītu ilgtermiņa attiecības ar valstīm, kuras iegūst gāzi, un gāzes tranzītvalstīm Austrumeiropas reģionā, un garantētu drošu energoapgādi, veicinot Dienvidu koridora izveidi, tādējādi savienojot ES tirgu ar vienu no lielākajiem gāzes krājumiem pasaulē;

1.

uzsver, ka ES un Austrumeiropas partnervalstīs ir svarīgi izveidot ilglaicīgas un saskaņotas stratēģijas enerģētikas jomā, lai virzītos uz enerģijas sistēmām ar zemu emisiju līmeni, kuru ietekme uz klimatu un vidi ir ierobežota un kuras veicina drošas, ilgtspējīgas un pieejamas enerģijas nodrošināšanu enerģijas patērētāju interesēs;

2.

aicina Eiropas Savienības Padomi un Austrumeiropas partnervalstu valdības nodrošināt, lai sadarbība energoapgādes drošības jomā būtu skaidri definēta prioritāte Austrumu partnerības un Eiropas kaimiņattiecību politikā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam; sagaida, ka trešā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks 2013. gada novembrī Viļņā, sniegs stimulu nostiprinātai sadarbībai enerģētikas jomā atbilstīgi redzējumam attiecībā uz partnerībai būtiskiem jautājumiem, proti, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, politisko asociāciju, ekonomisko integrāciju un iedzīvotāju mobilitāti;

3.

atbalsta Austrumu partnerības darba grupas energoapgādes drošības jautājumos mērķus un centienus un iesaka ES dalībvalstīm un Austrumeiropas partnervalstīm veikt nākamos pasākumus, lai nodrošinātu dziļāku iesaistīšanos tās attīstības pasākumos saistībā ar Eiropas enerģijas tirgu integrāciju un šo pasākumu sniegto ieguvumu pilnīgā izmantošanā; mudina ES dalībvalstis un Austrumeiropas partnervalstis paplašināt savu sadarbību, definējot kopējas nostājas starptautiskajos forumos, piemēram, Enerģētikas hartas konferencē un citās starptautiskās ar enerģiju un klimatu saistītās struktūrās;

4.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ES ārējo attiecību konsekvenci un saskaņotību attiecībā uz galvenajiem enerģijas ražotājiem, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm, kā arī nodrošināt saskaņošanu un sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar sarunām par dalībvalstu un enerģijas piegādātāju vai trešo valstu nolīgumiem;

5.

tāpēc aicina palielināt pārredzamību un nodrošināt lielāku ES iesaistīšanos sarunās par nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, jo šie nolīgumi arī varētu ietekmēt ES iekšējā enerģijas tirgus darbību;

6.

uzsver Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 4. oktobra lēmumu, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā; uzskata, ka šis lēmums veicinās dalībvalstu politikas turpmāku saskaņošanu, kā arī kopīgu rīcību un solidaritāti; uzsver, ka ES un Austrumeiropas partnervalstu iekšpolitikai un ārpolitikai enerģētikas jomā ir jābūt pārredzamai, lai radītu sadarbību veicinošu vidi, kuras pamatā ir savstarpēja uzticība un savstarpīgums;

7.

atzīst ES un Krievijas Federācijas izveidotā agrīnās brīdināšanas mehānisma nozīmi, lai nodrošinātu iespējamo risku un to problēmu agrīnu izvērtēšanu, kas saistītas ar Krievijas veikto enerģijas piegādi ES, un garantētu ātru reakciju ārkārtas situācijas gadījumā; tomēr uzsver, ka politisku un tirdzniecības domstarpību gadījumā, kā arī tehnisku iemeslu dēļ gadījumos, kad var paredzēt iespējamus energoapgādes pārrāvumus, par tiem būtu jāziņo pirms to faktiskas rašanās; iesaka ES un Krievijas Federācijai iesaistīties dialogā ar mērķi līdzīgos mehānismos iesaistīt Austrumeiropas partnervalstis un izveidot kopēju satvaru savstarpējam atbalstam, solidaritātei un domstarpību atrisināšanai tādu krīžu gadījumā, kuras varētu apdraudēt vienas vai vairāku dalībvalstu vai Austrumeiropas partnervalstu energoapgādi;

8.

uzsver, ka atvērta un integrēta enerģijas tirgus attīstīšana starp ES un tās Austrumeiropas partnervalstīm ir ekonomiski izdevīga un svarīga šo valstu politisko attiecību, ekonomiskās integrācijas un solidaritātes nostiprināšanai Austrumu partnerības ietvaros; saistībā ar to uzsver, ka robežu atvēršana starp kaimiņvalstīm Austrumeiropas reģionā būtiski ietekmētu reģionālo ekonomiku un enerģijas tirgus, jo īpaši sniedzot vairāk iespēju enerģijas transportēšanas un tirdzniecības jomā;

9.

uzskata, ka ES ārējās enerģētikas politikas pamatā jābūt solidaritātes, pārredzamības, subsidiaritātes, ilgtspējības un sadarbības principiem, kā arī savstarpīgumam, uz noteikumiem pamatotai tirgus pieejai un koordinācijai starp ES dalībvalstīm un Austrumeiropas partnervalstīm un ka ES ārējās enerģētikas politikai būtu jāveicina šo principu īstenošana; uzsver vajadzību nodrošināt saskaņotas kopīgas darbības energoapgādes drošības, pārredzamības un jaunu transporta koridoru izveides jomā;

10.

uzsver, ka efektīvu enerģijas tirgu izveidei, kas arī iezīmēs pāreju uz ekonomiku ar zemu emisiju līmeni, būs vajadzīgi liela mēroga ieguldījumi ģenerēšanas, pārvades un sadales infrastruktūrās atbilstīgi 2050. gada mērķiem klimata un enerģijas jomā; uzskata, ka publiskā un privātā sektora ieguldītāji finansēs vērienīgus ilgtermiņa projektus, ja enerģijas tirgi varēs paļauties uz stabiliem, pārredzamiem un saskaņotiem noteikumiem, kas garantēs godīgu konkurenci un patērētāju iespēju palielināšanu, lai tie varētu aktīvi piedalīties enerģijas piegādātāju un energoapgādes veidu izvēlē;

11.

ir stingri pārliecināta, ka enerģijas tirgus noteikumu saskaņošana ES un Austrumeiropas partnervalstīs ir būtiska, lai veicinātu konkurenci un inovācijas, mazinātu vadoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas risku energoapgādes un sadales tirgos, atvieglotu pārrobežu tirdzniecību un izstrādātu savietojamas procedūras, nodrošinot enerģijas nozares uzņēmumiem iespēju darboties starpvalstu līmenī;

12.

uzskata, ka valsts enerģijas tirgu liberalizēšana Austrumeiropas partnervalstīs būs sekmīga tikai tad, ja tiks īstenota pakāpeniski, un ka neatliekamai prioritātei būtu jābūt publisku enerģijas jomā ieinteresēto pušu nodrošinātai stabilai un pārredzamai pārvaldībai;

13.

uzsver, ka labi funkcionējošs un konkurētspējīgs tirgus ietver enerģijas cenas, kas atspoguļo ģenerēšanas, pārvades un sadales izmaksas; atzīst enerģijas politikas vides un sociālo dimensiju; iesaka nodrošināt garantijas patērētāju aizsardzībai un pieejamas enerģijas cenas neaizsargātajām patērētāju grupām;

14.

viennozīmīgi atbalsta ES mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt, lai 20 % no tās enerģijas patēriņa veidotu atjaunojami energoresursi; saistībā ar to uzsver, ka enerģijas tirgu atvēršana un to integrācijas stimulēšana ievērojami atvieglotu jaunu dalībnieku iesaistīšanos atjaunojamo energoresursu ražošanā;

15.

uzskata, ka atjaunojamo energoresursu ekonomiskā konkurētspēja arvien vairāk palielināsies; uzskata, ka stabils vai vismaz prognozējams tiesiskais regulējums, kā arī konkurence veicina ieguldījumus atjaunojamās enerģijas nozarēs; aicina ES un Austrumeiropas partnervalstis turpināt dalīties ar pieredzi un nostiprināt to politisko dialogu par atjaunojamo energoresursu vecināšanu, pamatojoties uz kopīgām un saskaņotām pieejām un neradot nevajadzīgus apgrūtinājumus valstu budžetiem; iesaka ES dalībvalstīm un Austrumeiropas partnervalstīm atvieglot preferenciāla režīma noteikšanu no atjaunojamiem avotiem ģenerētas enerģijas tirdzniecībai, t. i., saskaņā ar Direktīvā 2009/28/EK paredzētajiem mehānismiem un nosacījumiem;

16.

uzsver ES energoefektivitātes acquis īstenošanas sniegto milzīgo potenciālu ekonomiskās izaugsmes un ietekmes uz vidi jomā; saistībā ar to uzsver tiesiskā regulējuma enerģijas jomā nozīmi, kas darbojas kā dzinējspēks, stimulējot tirgus pāreju uz energoefektīvākiem produktiem, pakalpojumiem, transportlīdzekļiem un ēkām, tajā pašā laikā radot arī izmaiņas iedzīvotāju un uzņēmumu uzvedībā attiecībā uz enerģijas patēriņu; iesaka ES dalībvalstīm un Austrumeiropas partnervalstīm izstrādāt energoefektivitātes stratēģijas ar reālistiskiem mērķiem enerģijas ietaupījumu nodrošināšanai un tiesisko regulējumu īstenošanai energoefektivitātes jomā;

17.

iesaka enerģijas nozarēm piešķirto valsts atbalstu vērst uz energoapgādes drošības projektiem, stratēģisko energoinfrastruktūru būvniecību, jaunu ilgtspējīgu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu attīstīšanu un esošo tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu pilnveidošanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu; uzskata, ka enerģijas nozarē ieinteresēto pušu un operatoru interesēs ir jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pārredzamība attiecībā uz energoapgādes drošību;

18.

uzsver, ka ES un attiecīgajām Austrumeiropas partnervalstīm ir jānodrošina, lai to sadarbība enerģētikas nozarē, kas tiks īstenota atbilstīgi turpmākajiem asociācijas nolīgumiem, ir saskaņā ar ES iekšējā tirgus noteikumiem, lai tādējādi enerģētikas nozares operatoriem nākotnē garantētu drošu un stabilu tiesisko vidi;

19.

atzīst Enerģētikas kopienas līguma vērtību, kurā ir paredzēts pamats pilnīgi integrēta reģionālā enerģijas tirgus ilgtermiņa izveidei starp ES un tās dienvidaustrumu un austrumu kaimiņiem; uzsver intereses palielināšanos par Enerģētikas kopienu visā Austrumeiropas reģionā, ko apliecina Moldovas un Ukrainas pievienošanās līgumam attiecīgi 2010. un 2011. gadā, kā arī Armēnijas un Gruzijas līdzdalība novērotāju statusā; uzskata, ka ES sadarbība ar Armēniju un Gruziju, kā arī Azerbaidžānu un Baltkrieviju ir jāattīsta saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma mērķiem un pamatojoties uz savstarpējo ieinteresētību un atsevišķu valstu īpatnībām;

20.

iesaka pagarināt Enerģētikas kopienas darbības laiku pēc 2016. gada un nostiprināt sadarbības satvaru, izstrādājot darbības plānu, nodrošinot enerģētikas nozaru modernizēšanu kopienas līgumslēdzējās valstīs un turpmāku progresu saistībā ar enerģijas tirgus noteikumu saskaņošanu, kā arī pielāgojot Enerģētikas kopienas lēmumu pieņemšanas un organizatoriskās struktūras turpmākajām problēmām;

21.

uzsver, ka Enerģijas kopienas līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās saistības īstenot tos ES acquis noteikumus, kuri attiecas uz elektroenerģijas tirgu, atjaunojamajiem energoresursiem, energoapgādes drošību, energoefektivitāti un ES trešo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā; uzskata, ka pusēm būtu jācenšas tuvināt savus enerģētikas nozares tiesiskos regulējumus ES standartiem un noteikumiem un nodrošināt, lai jauni divpusējie nolīgumi ar trešām pusēm atbilstu saistībām, kuras tās ir uzņēmušās, parakstot līgumu;

22.

atzīst tā tiesiskā un tehniskā atbalsta nozīmi, kuru ES piešķir, palīdzot Austrumeiropas partneriem īstenot reformas, lai tuvinātu regulējumus ES standartiem un noteikumiem; aicina ES saglabāt spēkā esošo finanšu resursu līmeni, kas ir pieejams šāda veida atbalstam nākamā Eiropas kaimiņattiecību instrumenta darbības periodā no 2014. līdz 2020. gadam;

23.

uzsver vajadzību turpmāk attīstīt ES un Austrumeiropas partnervalstu pieredzes apmaiņas un speciālistu kopienu tīklu veidošanu saistībā ar regulējuma politiku un praksēm; saistībā ar to atzinīgi vērtē 2012. gada 23. novembrī izveidoto Enerģētikas kopienas Konkurences tīklu, kura mērķis ir darboties kā platformai sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai saistībā ar konkurences politiku, likumdošanu un ES konkurences acquis īstenošanu Enerģētikas kopienā; atzinīgi vērtē iniciatīvu attiecībā uz ikgadējo speciālistu semināru organizēšanu Euronest parlamentārās asamblejas Energoapgādes drošības komitejas ietvaros;

24.

ņem vērā panākumus un progresu, kas gūts, īstenojot Austrumu partnerības enerģētikas pamatiniciatīvu, kuras galveno mērķu vidū ir elektroenerģijas tirgus konverģences veicināšana; ir informēta par dažādajiem izaugsmes līmeņiem attiecībā uz elektroenerģijas tirgu attīstību Austrumeiropas partnervalstīs un iesaka turpināt darbu, lai veicinātu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju;

25.

uzsver valstu energoregulatoru ietekmes un neatkarības nostiprināšanas nozīmi; aicina dalībvalstu un Austrumeiropas partnervalstu energoregulatorus stiprināt sadarbību, izstrādājot kopīgas apmācību programmas un regulāri apmainoties ar informāciju Energoregulatoru sadarbības aģentūrā un Energoregulatoru reģionālajā apvienībā;

26.

atzinīgi vērtē pasākumus, kas ir īstenoti saistībā ar Pilsētu mēru paktu, kuru ir parakstījušas Austrumeiropas partnervalstu 48 pilsētas, kuras ir apņēmušās īstenot ilgtspējīgas enerģijas politiku, lai īstenotu vai pārspētu ES mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt oglekļa dioksīda emisiju apjomu, palielinot energoefektivitāti un attīstot atjaunojamo enerģiju; uzsver vietējo iestāžu kā enerģijas ražotāju un regulatoru būtisko nozīmi tirgus pārmaiņu veicināšanā pilsētplānošanas, mobilitātes un ēku energoefektivitātes jomā, kā arī decentralizētu un atjaunojamu energoresursu avotu veicināšanā; iesaka palielināt Pilsētu mēru paktam sniegto ES atbalstu un pastiprināt Pilsētu mēru pakta veiktos pasākumus kā platformu apmaiņai un instrumentu vairāklīmeņu pārvaldības nodrošināšanai Austrumu partnerības ietvaros;

27.

uzskata, ka ogļūdeņražu enerģijas netradicionālo fosilo kurināmo, jo īpaši slānekļa gāzes, izmantošanas attīstība globālā līmenī varētu būtiski ietekmēt enerģijas tirgus ES un Austrumeiropas partnervalstīs; iesaka ES un Austrumeiropas partnervalstīm Austrumu partnerības darba grupas energoapgādes drošības jautājumos ietvaros iesaistīties zināšanu un lietpratības apmaiņā saistībā ar politikas programmām un noteikumiem, kas attiecas uz netradicionālās gāzes ieguves attīstību Eiropā un apmainīties ar paraugpraksi, lai nodrošinātu cilvēku veselības, klimata un vides aizsardzību;

28.

uzsver vajadzību nodrošināt, lai ES dalībvalstis un Austrumeiropas partnervalstis, izbūvējot un pārvaldot energoinfrastruktūras, attiecībā uz vides aizsardzību un drošību piemērotu visaugstākos standartus; saistībā ar to aicina ES un Austrumeiropas partnervalstis turpināt sadarbības attīstīšanu tiesiskā regulējuma nostiprināšanas jomā attiecībā uz kodoldrošību;

29.

iesaka ES un Austrumeiropas partneriem nodrošināt to attiecīgo darbību sinerģijas Austrumu partnerības, Enerģētikas kopienas, Melnās jūras reģiona sinerģijas, Baku iniciatīvas un starptautiskās sadarbības programmas enerģētikas jomā INOGATE ietvaros;

30.

uzsver iespējamos abpusējos ieguvumus, kurus ES un Austrumeiropas partnervalstis var saņemt no Dienvidu koridora izveides iecerētajā mērogā, un dažādošanas politikas pozitīvo ietekmi, nodrošinot konkurētspējīgākas enerģijas cenas ES un Austrumeiropas partnervalstīs un samazinot atkarību no enerģijas importa, ko nodrošina tirgū dominējošie piegādātāji;

31.

uzsver, ka ES dalībvalstu un Austrumeiropas partneru energotīklu starpsavienojuma jauda nav pietiekama un tas joprojām ir uzskatāms par būtisku šķērsli konkurētspējīga integrēta tirgus izveidei elektroenerģijas, naftas un gāzes nozarēs;

32.

norāda, ka lielā atkarība no importa, ko nodrošina tirgū dominējošie piegādātāji, var tikt izmantota kā instruments ārpolitikas spiediena radīšanai; saistībā ar to uzsver, ka ir ļoti vajadzīga piegādātāju un piegādes ceļu dažādošana, lai nostiprinātu ģeopolitisko neatkarību un nodrošinātu faktisku konkurenci starp gāzes un naftas avotiem ES un Austrumeiropas partnervalstīs;

33.

uzskata, ka galvenajai atbildībai par turpmāko tīklu un infrastruktūru finansēšanu vajadzētu gulties uz tirgiem un privātajiem ieguldītājiem, savukārt publiskā sektora ieguldījumiem būtu jālīdzsvaro privātais finansējums;

34.

atzīst, ka vajadzība nodrošināt pastāvīgu, drošu un uzticamu energoapgādi ir svarīga problēma; uzsver, ka uzticami energopakalpojumi ir globālās labklājības daļa un sniedz iespēju uzlabot dzīves līmeni, nostiprināt rūpniecības ražīgumu un konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī stimulēt ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar kuru izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CAF) kā jaunu integrētu instrumentu ieguldījumu veikšanai ES infrastruktūras prioritāšu īstenošanā transporta, enerģijas un telekomunikāciju jomā; uzsver, ka, plānojot ES enerģijas infrastruktūras prioritātes, ir pilnā mērā jāņem vērā Austrumu kaimiņattiecību dimensija;

36.

aicina ES un Austrumu partnervalstis pastiprināt to politisko dialogu kopīgu prioritāšu noteikšanai saistībā ar energoapgādes avotu un piegādes ceļu dažādošanu; iesaka ES un Austrumeiropas partnervalstu īstenotajā energoinfrastruktūras plānošanā iekļaut tranzīta koridoru, jo īpaši Dienvidu koridora, izveidi, tostarp Kaspijas enerģijas transportēšanas projektus un esošo tranzīta koridoru nostiprināšanu vai paplašināšanu;

37.

uzsver, ka Kaspijas naftas un gāzes koridora un Dienvidu koridora izveidei līdz ar Baku–Tbilisi–Džeihanas un Baku–Supsa cauruļvadu turpmāku izbūvi būtu gan ekonomiski, gan politiski jāsavieno Vidusāzijas valstis ar Eiropu, tajā pašā laikā sniedzot iespējas Austrumeiropas valstīm kā uzticamiem tranzīta partneriem;

38.

uzsver Melnās jūras reģiona nozīmi saistībā ar gāzes piegādes avotu un piegādes ceļu uz ES dažādošanu, kā arī atjaunojamās enerģijas potenciālu, kas šim reģionam piemīt tā ģeostratēģiskās atrašanās vietas dēļ; uzsver īpašo Dienvidu gāzes koridora attīstīšanas nozīmi, kā uzsvērts Komisijas paziņojumā “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tiklam”; iesaka ES un Austrumeiropas partneriem stimulēt enerģijas transportēšanas projektu izstrādi un tranzīta infrastruktūras attīstīšanu;

39.

iesaka ES un Austrumeiropas partnervalstīm stimulēt projektus, kuru mērķis ir gāzes transportēšanas infrastruktūras modernizēšana, nodrošinot reversās plūsmas pārvades;

40.

uzsver, ka jaunas infrastruktūras efektīvai elektroenerģijas pārvadei, izmantojot jaunās tehnoloģijas, jo īpaši viedos tīklus un uzskaites sistēmas, ir būtisks elements integrēta elektroenerģijas tīkla izveidei un energoefektivitātes palielināšanai;

41.

uzsver vajadzību nostiprināt ES un Austrumeiropas partnervalstu pētniecības sadarbību elektroenerģijas ražošanas, pārvades un glabāšanas jomā;

42.

aicina Komisiju, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-E) un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSOG) pastiprināt sadarbību un iesaistīt atbilstīgās Austrumeiropas partnervalstu iestādes elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūrām paredzētu tīklu kodeksu un savstarpējas izmantojamības noteikumu izstrādē;

43.

uzsver ENTSO-E būtisko nozīmi ES iekšējā tirgus darbības un pārrobežu tirdzniecības veicināšanā, uzlabojot Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldību; atbalsta Moldovas un Ukrainas centienus uzlabot savas elektroenerģijas pārvades spējas ar mērķi panākt to energotīklu savienošanu ar Eiropas tīklu un pievienoties ENTSO-E;

44.

norāda, ka atjaunojamo energoresursu attīstība ietver šķēršļus esošajām tīkla infrastruktūrām, jo dažu atjaunojamo energoresursu avotu gadījumā vairākos vietējos ražošanas punktos iegūtās enerģijas piegāde ir svārstīga; aicina ES dalībvalstis un Austrumeiropas partnervalstis veicināt labi plānotus ieguldījumus pienācīgā atjaunojamās enerģijas infrastruktūrā, lai atvieglotu to integrēšanu tirgos un stimulētu pētniecisko darbību saistībā ar jaunu inovatīvu iespēju radīšanu elektroenerģijas pārvadei un uzglabāšanai;

45.

uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu un Austrumeiropas partnervalstu valdībām un parlamentiem.