EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02019R0006-20220128

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/6/2022-01-28

02019R0006 — LV — 28.01.2022 — 001.006


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/6

(2018. gada 11. decembris)

par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 004, 7.1.2019., 43. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/805 (2021. gada 8. marts),

  L 180

3

21.5.2021

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/183 (2022. gada 23. novembris),

  L 26

7

30.1.2023




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/6

(2018. gada 11. decembris)

par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula reglamentē, kā veterinārās zāles laiž tirgū, ražo, importē un eksportē, piegādā, izplata, kā attiecībā uz tām īsteno farmakovigilanci, kā tās kontrolē un lieto.

2. pants

Darbības joma

1.  
Šī regula attiecas uz veterinārajām zālēm, ko gatavo rūpnieciski vai ar paņēmienu, kurā izmanto rūpniecisku procesu, un ko paredzēts laist tirgū.
2.  
Papildus šā panta 1. punktā minētajām zālēm 94. un 95. pants attiecas arī uz tādām aktīvajām vielām, ko izmanto par veterināro zāļu izejvielām.
3.  
Papildus šā panta 1. punktā minētajām zālēm 94., 105., 108., 117., 120., 123. un 134. pants attiecas arī uz inaktivētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kuras izgatavotas no patogēniem un antigēniem, kas iegūti no kādas epidemioloģiskās vienības dzīvnieka vai dzīvniekiem, un kuras lieto šā dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai tajā pašā epidemioloģiskajā vienībā vai vienībā, kam ar to ir apstiprināta epidemioloģiska saikne.
4.  
Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, veterinārajām zālēm, kas atļautas saskaņā ar 5. panta 6. punktu, piemēro tikai 55., 56., 94., 117., 119., 123., 134. pantu un IV nodaļas 5. sadaļu.
5.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 5. līdz 15. pantu, 17. līdz 33. pantu, 35. līdz 54. pantu., 57. līdz 72. pantu, 82. līdz 84. pantu, 95., 98., 106., 107., 110. pantu, 112. līdz 116. pantu, 128., 130. un 136. pantu nepiemēro homeopātiskajām veterinārajām zālēm, kas reģistrētas saskaņā ar 86. pantu.
6.  

Papildus šā panta 1. punktā minētajām zālēm VII nodaļa attiecas arī uz:

a) 

vielām, kam ir anaboliskas, pretinfekcijas, pretparazītu, pretiekaisuma, hormonālas, narkotiskas vai psihotropas īpašības un ko var lietot dzīvniekiem;

b) 

veterinārajām zālēm, ko pagatavo aptiekā vai ko pagatavo persona, kurai atļauts to darīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc atsevišķam dzīvniekam vai mazai dzīvnieku grupai izrakstītas receptes (formula magistralis);

c) 

veterinārajām zālēm, ko pagatavo aptiekā pēc farmakopejas receptes un ko paredzēts piegādāt tieši galapatērētājam (formula officinalis). Gadījumos, kad šāda formula officinalis ir paredzēta produktīviem dzīvniekiem, tās izsniegšanai ir vajadzīga veterinārā recepte.

7.  

Šo regulu nepiemēro:

a) 

veterinārajām zālēm, kas satur rūpnieciskā procesā neapstrādātas autologas vai alogēnas šūnas vai audus;

b) 

veterinārajām zālēm uz radioaktīvo izotopu bāzes;

c) 

lopbarības piedevām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 ( 1 ) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

d) 

pētniecībai un izstrādei paredzētām veterinārajām zālēm;

e) 

ārstnieciskai barībai un starpproduktiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/4 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

8.  
Šī regula neskar valsts noteikumus par maksām, izņemot attiecībā uz centralizēto tirdzniecības atļaujas procedūru.
9.  
Nekas šajā regulā neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest savā teritorijā jebkādus valsts kontroles pasākumus attiecībā uz narkotiskām un psihotropām vielām, ja tā šādus pasākumus uzskata par vajadzīgiem.

3. pants

Tiesību normu kolīzija

1.  
Ja kādas no šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajām veterinārajām zālēm ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 ( 2 ) vai Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā un ja šī regula un Regula (ES) Nr. 528/2012 vai Regula (EK) Nr. 1831/2003 konfliktē, prevalē šī regula.
2.  
Piemērojot šā panta 1. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumus par to, vai konkrētais produkts vai produktu grupa jāuzskata par veterinārajām zālēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“veterinārās zāles” ir tāda viela vai vielu kombinācija, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) 

to prezentē kā tādu, kam piemīt īpašības dzīvnieku slimību ārstēšanai vai profilaksei;

b) 

to paredzēts lietot vai ievadīt dzīvniekiem, lai ar farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību atjaunotu, labotu vai pārveidotu kādas fizioloģiskas funkcijas;

c) 

to paredzēts lietot dzīvniekiem, lai noteiktu medicīnisku diagnozi;

d) 

to paredzēts lietot dzīvnieku eitanazēšanai;

2) 

“viela” ir materiāls, kuru izcelsme ir no:

a) 

cilvēka;

b) 

dzīvnieka;

c) 

auga;

d) 

ķīmiskas vielas;

3) 

“aktīvā viela” ir viela vai vielu maisījums, ko paredzēts izmantot veterināro zāļu ražošanā un kas, izmantotas ražošanā, kļūst par attiecīgo zāļu aktīvo sastāvdaļu;

4) 

“palīgviela” ir jebkura veterināro zāļu sastāvdaļa, kas nav aktīvā viela vai iepakojuma materiāls;

5) 

“imunoloģiskas veterināras zāles” ir veterinārās zāles, ko paredzēts ievadīt dzīvniekam, lai tam izstrādātu aktīvu vai pasīvu imunitāti vai lai diagnosticētu tā imunoloģisko stāvokli;

6) 

“bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kurās kāda aktīvā viela ir bioloģiskas izcelsmes viela;

7) 

“bioloģiskas izcelsmes viela” ir viela, kura iegūta vai ekstrahēta no bioloģiska avota un kuras rakstura un kvalitātes noteikšanai nepieciešams apvienot fizikālu, ķīmisku un bioloģisku testēšanu, kā arī pārzināt iegūšanas procesu un tā vadīšanu;

8) 

“atsauces veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kas ir atļautas saskaņā ar 44., 47., 49., 52., 53. vai 54. pantu, kā minēts 5. panta 1. punktā, pamatojoties uz pieteikumu, kurš iesniegts saskaņā ar 8. pantu;

9) 

“ģenēriskas veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kurām kvalitatīvais un kvantitatīvais aktīvo vielu sastāvs un zāļu forma ir tāda pati kā atsauces veterinārajām zālēm un par kurām ir pierādīts, ka tās ir bioekvivalentas atsauces veterinārajām zālēm;

10) 

“homeopātiskas veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kas no homeopātiskām izejvielām ražotas homeopātiskā ražošanas procedūrā, kura aprakstīta Eiropas Farmakopejā vai, ja Eiropas Farmakopejā apraksta nav, dalībvalstīs oficiāli lietotās farmakopejās;

11) 

“antimikrobiālā rezistence” ir mikroorganismu spēja izdzīvot vai augt tādas antimikrobiālā līdzekļa koncentrācijas klātbūtnē, ar ko parasti pietiek, lai tās pašas sugas mikroorganismus nomāktu vai iznīcinātu;

12) 

“antimikrobiālais līdzeklis” ir tāda viela ar tiešu iedarbību uz mikroorganismiem, kuru lieto infekciju vai infekcijas slimību ārstēšanai vai profilaksei, tostarp antibiotikas, pretvīrusu zāles un pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļi;

13) 

“pretparazītu līdzeklis” ir viela, kas nogalina parazītus vai pārtrauc to attīstību un ko izmanto, lai ārstētu vai novērstu parazītu radītu vai pārnestu infekciju, invāziju vai slimību, tostarp viela ar parazītus atvairošu iedarbību;

14) 

“antibiotika” ir tāda viela ar tiešu iedarbību uz baktērijām, kuru lieto infekciju vai infekcijas slimību ārstēšanai vai profilaksei;

15) 

“metafilakse” ir zāļu ievadīšana dzīvnieku grupai pēc tam, kad daļai no grupas ir diagnosticēta klīniska saslimšana, nolūkā ārstēt klīniski slimos dzīvniekus un ierobežot slimības izplatīšanos uz dzīvniekiem, kuri ir tiešā kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem un ir apdraudēti un kuri, iespējams, jau ir subklīniski inficēti;

16) 

“profilakse” ir zāļu ievadīšana dzīvniekam vai dzīvnieku grupai pirms slimības klīnisko pazīmju parādīšanās, lai nepieļautu slimības sākšanos vai inficēšanos;

17) 

“klīnisks izmēģinājums” ir pētījums, kura mērķis ir lauka apstākļos parastā lopkopības vai veterinārijas praksē pārbaudīt veterināro zāļu drošumu vai iedarbīgumu, lai iegūtu tirdzniecības atļauju vai panāktu tās grozīšanu;

18) 

“preklīnisks pētījums” ir pētījums, kuru neaptver klīniska izmēģinājuma definīcija un kura mērķis ir izmeklēt veterināro zāļu drošumu vai iedarbīgumu, lai iegūtu tirdzniecības atļauju vai panāktu tās grozīšanu;

19) 

“riska un ieguvumu samērs” ir veterināro zāļu pozitīvo efektu izvērtēšana samērā ar šādiem ar šo zāļu lietošanu saistītiem riskiem:

a) 

visi ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu saistītie riski dzīvnieku vai cilvēku veselībai;

b) 

visi ar nevēlamu ietekmi uz vidi saistītie riski;

c) 

visi rezistences attīstības riski;

20) 

“vispārpieņemtais nosaukums” ir starptautiskais nepatentētais veterināro zāļu nosaukums, ko attiecībā uz vielu ir ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), vai, ja tāda nav, parasti lietotais nosaukums;

21) 

“veterināro zāļu nosaukums” ir vai nu izdomāts nosaukums, kas nav sajaucams ar vispārpieņemto nosaukumu, vai arī vispārpieņemtais vai zinātniskais nosaukums kopā ar preču zīmi vai tirdzniecības atļaujas turētāja nosaukumu;

22) 

“stiprums” ir veterināro zāļu aktīvo vielu saturs, kas atbilstoši zāļu formai kvantitatīvi izteikts uz devas vienību, tilpuma vienību vai masas vienību;

23) 

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts nozīmējusi saskaņā ar 137. pantu;

24) 

“marķējums” ir informācija uz tiešā iepakojuma vai ārējā iepakojuma;

25) 

“tiešais iepakojums” ir trauks vai cits iepakojums, kas ir tiešā saskarē ar veterinārajām zālēm;

26) 

“ārējais iepakojums” ir iepakojums, kurā ievietots tiešais iepakojums;

27) 

“lietošanas instrukcija” ir dokuments ar informāciju par to, kā nodrošināt veterināro zāļu drošu un iedarbīgu lietošanu;

28) 

“piekļuves pilnvara” ir datu īpašnieka vai tā pārstāvja parakstīts oriģināldokuments, ar kuru apliecina, ka šīs regulas mērķiem kompetentās iestādes, Eiropas Zāļu aģentūra, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 (“Aģentūra”), vai Komisija šos datus var izmantot pieteikuma iesniedzēja labā;

29) 

“ierobežots tirgus” ir tirgus vienam no šādiem zāļu veidiem:

a) 

tādu slimību ārstēšanai vai profilaksei paredzētas veterinārās zāles, kas sastopamas reti vai ierobežotās ģeogrāfiskās teritorijās;

b) 

veterinārās zāles, kas paredzētas dzīvnieku sugām, kuras nav liellopi, gaļai audzētas aitas, cūkas, vistas, suņi un kaķi;

30) 

“farmakovigilance” ir zinātne un pasākumi, kas saistīti ar iespējamu blakņu vai jebkādu citu ar zālēm saistītu problēmu atklāšanu, novērtēšanu, izprašanu un novēršanu;

31) 

“farmakovigilances sistēmas pamatlieta” ir detalizēts apraksts par farmakovigilances sistēmu, ko attiecībā uz vienām vai vairākām atļautām veterinārajām zālēm izmanto tirdzniecības atļaujas turētājs;

32) 

“kontrole” ir jebkurš uzdevums, ko kompetentā iestāde veic, lai pārliecinātos par atbilstību šai regulai;

33) 

“veterinārā recepte” ir veterinārārsta izrakstīts dokuments, ko izmanto, lai iegādātos veterinārās zāles vai cilvēkiem paredzētas zāles to lietošanai dzīvniekiem;

34) 

“zāļu izdalīšanās periods” ir minimālais periods, kas skaitāms no pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas dzīvniekam līdz pārtikas produktu iegūšanai no šā dzīvnieka un kas parastos lietošanas apstākļos ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka šādi pārtikas produkti nesatur sabiedrības veselībai kaitīgus atliekvielu daudzumus;

35) 

“laist tirgū” ir veterinārās zāles pirmo reizi darīt pieejamas attiecīgi visā Savienības tirgū vai vienā vai vairākās dalībvalstīs;

36) 

“vairumtirdzniecība” ir visi pasākumi, kuros ietilpst veterināro zāļu iegāde, turēšana, piegāde vai eksportēšana, gūstot vai negūstot no tā peļņu, izņemot veterināro zāļu mazumtirdzniecības piegādes sabiedrībai;

37) 

“ūdensdzīvnieku sugas” ir sugas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 3 ) 4. panta 3. punktā;

38) 

“produktīvie dzīvnieki” ir produktīvie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 470/2009 2. panta b) punktā;

39) 

“izmaiņas” ir grozījumi 36. pantā minētajos veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas nosacījumos;

40) 

“veterināro zāļu reklamēšana” ir jebkāda veida veterināro zāļu prezentācija ar nolūku veicināt veterināro zāļu piegādi, izplatīšanu, tirdzniecību, izrakstīšanu vai lietošanu, ietverot arī paraugu piegādi un sponsorēšanu;

41) 

“signālu pārvaldības process” ir process ar veterināro zāļu saistītu farmakovigilances datu aktīvai uzraudzībai, lai izvērtētu farmakovigilances datus un noteiktu, vai nav mainījies veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs, un tādējādi konstatētu riskus dzīvnieku vai sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai;

42) 

“iespējams nopietns risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi” ir situācija, kurā pastāv ievērojama varbūtība, ka veterināro zāļu lietošanas rezultātā radīsies nopietns apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi;

43) 

“jauno terapiju veterinārās zāles” ir:

a) 

veterinārās zāles, kas īpaši izstrādātas gēnu terapijai, reģeneratīvajai medicīnai, audu inženierijai, asins produktu terapijai;

b) 

bakteriofāgu terapijai, veterinārās zāles, kas iegūtas ar nanotehnoloģiju palīdzību; vai

c) 

jebkāda cita terapija, kas uzskatāma par jauninājumu veterinārmedicīnā;

44) 

“epidemioloģiskā vienība” ir epidemioloģiskā vienība, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 39. punktā.



II NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS: VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN NOTEIKUMI PAR PIETEIKUMIEM



1. sadaļa

Vispārīgie noteikumi

5. pants

Tirdzniecības atļaujas

1.  
Veterinārās zāles tirgū laiž tikai tad, kad kāda kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar 44., 47., 49., 52., 53. vai 54. pantu ir piešķīrusi minēto zāļu tirdzniecības atļauju.
2.  
Veterināro zāļu tirdzniecības atļauja ir spēkā neierobežotu laiku.
3.  
Lēmumus piešķirt, atteikt, apturēt, atcelt vai ar izmaiņu palīdzību grozīt tirdzniecības atļauju publisko.
4.  
Veterināro zāļu tirdzniecības atļauju piešķir tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienībā. Prasība veikt uzņēmējdarbību Savienībā attiecas arī uz tirdzniecības atļaujas turētājiem.
5.  
Tirdzniecības atļauju veterinārajām zālēm, kas paredzētas vienai vai vairākām produktīvo dzīvnieku sugām, var piešķirt tikai tad, ja farmakoloģiski aktīvā viela šīm dzīvnieku sugām ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtiem aktiem.
6.  
Attiecībā uz veterinārajām zālēm, kas paredzētas dzīvniekiem, kurus tur tikai kā lolojumdzīvniekus, proti, akvārija vai dīķa dzīvniekiem, dekoratīvajām zivīm, sprosta putniem, pasta baložiem, terārija dzīvniekiem, nelieliem grauzējiem, baltajiem seskiem un trušiem, dalībvalstis var atļaut izdarīt atkāpi no šā panta noteikumiem ar nosacījumu, ka šādām veterinārajām zālēm nav vajadzīga veterinārā recepte un ka dalībvalstī ir ieviesti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu minēto veterināro zāļu neatļautu lietošanu citiem dzīvniekiem.

6. pants

Tirdzniecības atļauju pieteikumu iesniegšana

1.  

Kompetentajai iestādei iesniedz tirdzniecības atļaujas pieteikumus, kas attiecas uz tirdzniecības atļauju piešķiršanu saskaņā ar jebkuru no šādām procedūrām:

a) 

regulas 46. un 47. pantā noteikto nacionālo procedūru;

b) 

regulas 48. un 49. pantā noteikto decentralizēto procedūru;

c) 

regulas 51. un 52. pantā noteikto savstarpējās atzīšanas procedūru;

d) 

regulas 53. pantā noteikto vēlākas atzīšanas procedūru.

2.  
Tirdzniecības atļaujas pieteikumus iesniedz Aģentūrai, ja tie attiecas uz tirdzniecības atļauju piešķiršanu saskaņā ar 42. līdz 45. pantā noteikto centralizēto tirdzniecības atļaujas procedūru.
3.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētos pieteikumus iesniedz elektroniski, un tiem izmanto formātus, ko dara pieejamus Aģentūra.
4.  
Pieteikuma iesniedzējs atbild par savā pieteikumā iesniegtās informācijas un dokumentācijas precizitāti.
5.  
Attiecīgi kompetentā iestāde vai Aģentūra 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas paziņo tā iesniedzējam, vai iesniegta visa saskaņā ar 8. pantu nepieciešamā informācija un dokumentācija un vai pieteikums ir derīgs.
6.  
Ja attiecīgi kompetentā iestāde vai Aģentūra uzskata, ka pieteikums nav pilnīgs, tā attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un nosaka trūkstošās informācijas un dokumentācijas iesniegšanas termiņu. Ja pieteikuma iesniedzējs noteiktajā termiņā nesniedz trūkstošo informāciju un dokumentāciju, pieteikumu uzskata par atsauktu.
7.  
Ja pieteikuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tas ir saņēmis 49. panta 7. punktā, 52. panta 8. punktā vai 53. panta 2. punktā minēto informāciju, nenodrošina prasītās dokumentācijas pilnīgu tulkojumu, pieteikumu uzskata par atsauktu.

7. pants

Valodas

1.  
Ja vien dalībvalsts nenosaka citādi, zāļu apraksts, informācija marķējumā un lietošanas instrukcija tiek sagatavota tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā veterinārās zāles ir darītas pieejamas tirgū.
2.  
Veterinārās zāles var marķēt vairākās valodās.



2. sadaļa

Prasības attiecībā uz dokumentāciju

8. pants

Kopā ar pieteikumu iesniedzamie dati

1.  

Tirdzniecības atļaujas pieteikumā ietilpst:

a) 

I pielikumā noteiktā informācija;

b) 

II pielikuma prasībām atbilstoša tehniskā dokumentācija, kas vajadzīga, lai pierādītu veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu;

c) 

farmakovigilances sistēmas pamatlietas kopsavilkums.

2.  

Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām antimikrobiālajām zālēm, papildus 1. punktā norādītajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam iesniedz:

a) 

dokumentāciju par tiešiem vai netiešiem riskiem, ko veterināro antimikrobiālu zāļu lietošana dzīvniekiem rada sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi;

b) 

informāciju par riska mazināšanas pasākumiem, kas vērsti pret to, ka veterināro zāļu lietošanas dēļ izveidojas antimikrobiālā rezistence.

3.  
Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām zālēm, kuru paredzētā mērķsuga ir produktīvi dzīvnieki un kuras satur farmakoloģiski aktīvas vielas, kas attiecīgajām dzīvnieku sugām nav atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtajiem aktiem, papildus šā panta 1. punktā norādītajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka Aģentūrai saskaņā ar minēto regulu ir iesniegts derīgs pieteikums uz maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu noteikšanu.
4.  
Šā panta 3. punkts neattiecas uz veterinārajām zālēm, kas paredzētas tādiem zirgu sugas dzīvniekiem, par kuriem Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunktā un uz šīs regulas pamata pieņemtajos aktos minētajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā ir deklarēts, ka tos nav paredzēts kaut lietošanai pārtikā, un šādās veterinārās zālēs esošas aktīvās vielas nav atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtajiem aktiem.
5.  

Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām zālēm, kas satur ģenētiski modificētus organismus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK ( 4 ) 2. panta izpratnē vai no šādiem organismiem sastāv, pieteikumam papildus šā panta 1. punktā norādītajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam pievieno:

a) 

kopiju no kompetentās iestādes rakstiskās piekrišanas attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē pētniecības un izstrādes nolūkā, kā tas paredzēts Direktīvas 2001/18/EEK B daļā;

b) 

pilnīgu tehniskās dokumentācijas lietu, kas sniedz Direktīvas 2001/18/EK III un IV pielikumā prasīto informāciju;

c) 

vides riska novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā izklāstītajiem principiem; un

d) 

jebkādu pētniecības un izstrādes nolūkā veiktu pētījumu rezultātus.

6.  
Ja pieteikumu iesniedz saskaņā ar 46. un 47. pantā izklāstīto nacionālo procedūru, tā iesniedzējs papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam iesniedz deklarāciju par to, ka tas nav attiecībā uz šīm pašām veterinārajām zālēm iesniedzis pieteikumu uz veterināro zāļu tirdzniecības atļauju citā dalībvalstī vai Savienībā un attiecīgā gadījumā – ka šāda tirdzniecības atļauja nav piešķirta citā dalībvalstī vai Savienībā.



3. sadaļa

Klīniskie izmēģinājumi

9. pants

Klīniskie izmēģinājumi

1.  
Klīniska izmēģinājuma apstiprināšanas pieteikumu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā klīnisko izmēģinājumu paredzēts veikt.
2.  
Klīnisko izmēģinājumu apstiprinājumus piešķir ar nosacījumu, ka klīniskajos izmēģinājumos izmantotie produktīvie dzīvnieki vai no tiem iegūtie produkti neiekļūst pārtikas apritē, ja vien kompetentā iestāde nav noteikusi atbilstīgu zāļu izdalīšanās periodu.
3.  
Lēmumu par klīniskā izmēģinājuma apstiprināšanu vai atteikšanu kompetentā iestāde izdod 60 dienu laikā no derīga pieteikuma iesniegšanas.
4.  
Klīniskos izmēģinājumus veic, pienācīgi ņemot vērā programmas “Starptautiskā sadarbība veterināro zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanā” (VICH) starptautiskās labas klīniskās prakses vadlīnijas.
5.  
Iesniedzot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto dokumentāciju, kopā ar tirdzniecības atļaujas pieteikumu iesniedz klīniskos izmēģinājumos iegūtos datus.
6.  
Novērtējot pieteikumu uz tirdzniecības atļauju, ārpus Savienības veiktos klīniskos izmēģinājumos iegūtus datus ņemt vērā var tikai tad, ja šie klīniskie izmēģinājumi ir plānoti, īstenoti un paziņoti saskaņā ar VICH starptautiskajām labas klīniskās prakses vadlīnijām.



4. sadaļa

Marķējums un lietošanas instrukcija

10. pants

Veterināro zāļu tiešā iepakojuma marķējums

1.  

Uz veterināro zāļu tiešā iepakojuma ir šāda informācija un, piemērojot 11. panta 4. punktu, nav citas informācijas kā vien:

a) 

veterināro zāļu nosaukums, aiz tā norādīts stiprums un zāļu forma;

b) 

deklarācija par aktīvajām vielām, kas, lietojot vispārpieņemtos nosaukumus, kvalitatīvā un kvantitatīvā izteiksmē norādītas uz vienu vienību vai – atbilstoši ievadīšanas veidam – uz konkrētu tilpumu vai masu;

c) 

sērijas numurs, pirms kura rakstīts vārds “Sēr.”;

d) 

tirdzniecības atļaujas turētāja vārds vai uzņēmuma nosaukums, vai preču zīmes nosaukums;

e) 

mērķsugas;

f) 

derīguma termiņš formātā “mm/gggg” un tā priekšā saīsinājums “der. līdz”;

g) 

īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);

h) 

ievadīšanas veids; un

i) 

attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli.

2.  
Sniedzot informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, izmanto viegli salasāmus un skaidri saprotamus burtus vai visā Savienībā pieņemtus saīsinājumus, vai piktogrammas, kā norādīts saskaņā ar 17. panta 2. punktu.
3.  
Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalsts var nolemt papildus 1. punktā prasītajai informācijai uz to veterināro zāļu tiešā iepakojuma, kuras ir darītas pieejamas tās teritorijā, norādīt identifikācijas kodu.

11. pants

Veterināro zāļu ārējā iepakojuma marķējums

1.  

Uz veterināro zāļu ārējā iepakojuma ir šāda informācija un nav citas informācijas kā vien:

a) 

informācija, kas minēta 10. panta 1. punktā;

b) 

veterināro zāļu saturs pēc tiešā iepakojuma masas, tilpuma vai tiešā iepakojuma vienību skaita;

c) 

brīdinājums, ka veterinārās zāles jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā;

d) 

brīdinājums, ka veterinārās zāles ir paredzētas tikai dzīvnieku ārstēšanai;

e) 

neskarot 14. panta 4. punktu, ieteikums izlasīt lietošanas instrukciju;

f) 

attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm raksturojums “homeopātiskas veterinārās zāles”;

g) 

veterinārajām zālēm, kam nav vajadzīga veterinārā recepte – indikācija vai indikācijas;

h) 

tirdzniecības atļaujas numurs.

2.  
Dalībvalsts var nolemt papildus 1. punktā prasītajai informācijai uz to veterināro zāļu ārējā iepakojuma, kuras ir darītas pieejamas tās teritorijā, norādīt identifikācijas kodu. Šādu kodu var izmantot, lai aizstātu 1. punkta h) apakšpunktā minēto tirdzniecības atļaujas numuru.
3.  
Sniedzot informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, izmanto viegli salasāmus un skaidri saprotamus burtus vai visā Savienībā pieņemtus saīsinājumus vai piktogrammas, kā norādīts saskaņā ar 17. panta 2. punktu.
4.  
Ja ārējā iepakojuma nav, visa 1. un 2. punktā minētā informācija ir uz tiešā iepakojuma.

12. pants

Veterināro zāļu tiešais iepakojums: mazu tiešā iepakojuma vienību marķējums

1.  

Atkāpjoties no 10. panta, uz tiešā iepakojuma vienībām, kuras ir pārāk mazas, lai uz tām izvietotu salasāmu minētajā pantā norādīto informāciju, ir šāda informācija un nav citas informācijas kā vien:

a) 

veterināro zāļu nosaukums;

b) 

informācija par aktīvo vielu kvantitatīvo sastāvu;

c) 

sērijas numurs, pirms kura rakstīts vārds “Sēr.”;

d) 

derīguma termiņš formātā “mm/gggg” un tā priekšā saīsinājums “der. līdz”.

2.  
Šā panta 1. punktā minētajām iepakojuma vienībām ir ārējais iepakojums, uz kura norādīta saskaņā ar 11. panta 1., 2. un 3. punktu prasīta informācija.

13. pants

Papildu informācija uz veterināro zāļu tiešā vai ārējā iepakojuma marķējuma

Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta, 11. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta, dalībvalstis var savā teritorijā un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma ļaut pieteikuma iesniedzējam izvietot uz veterināro zāļu tiešā iepakojuma vai ārējā iepakojuma noderīgu informāciju, kas atbilst zāļu aprakstam un kas nav veterināro zāļu reklāma.

14. pants

Veterināro zāļu lietošanas instrukcija

1.  

Tirdzniecības atļaujas turētājs par katrām veterinārajām zālēm dara viegli pieejamu to lietošanas instrukcija. Minētajā lietošanas instrukcijā ietver vismaz šādu informāciju:

a) 

tirdzniecības atļaujas turētāja un ražotāja, un attiecīgā gadījumā tirdzniecības atļaujas turētāja pārstāvja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;

b) 

veterināro zāļu nosaukums, aiz tā norādīts stiprums un zāļu forma;

c) 

aktīvās vielas vai vielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

d) 

mērķsugas, katrai sugai paredzētā deva, ievadīšanas paņēmiens un veids un vajadzības gadījumā ieteikumi par pareizu ievadīšanu;

e) 

lietošanas indikācijas;

f) 

kontrindikācijas un blaknes;

g) 

attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;

h) 

īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);

i) 

drošuma vai veselības aizsardzības aspektā būtiska informācija, arī jebkādi īpaši ar lietošanu saistīti piesardzības pasākumi un jebkādi citi brīdinājumi;

j) 

informācija par 117. pantā minētajām savākšanas sistēmām, kas piemērojamas attiecīgajām veterinārajām zālēm;

k) 

tirdzniecības atļaujas numurs;

l) 

kontaktinformācija, kas izmantojama, lai ziņotu attiecīgi tirdzniecības atļaujas turētājam vai tā pārstāvim par iespējamām blaknēm;

m) 

veterināro zāļu klasifikācija, kā minēts 34. pantā.

2.  
Lietošanas instrukcijā var būt papildu informācija par izplatīšanu, valdījumu vai jebkādiem nepieciešamiem piesardzības pasākumiem saskaņā ar tirdzniecības atļauju, ja vien tā nav reklāmas informācija. Minēto papildu informāciju lietošanas instrukcijā skaidri nodala no 1. punktā minētās informācijas.
3.  
Lietošanas instrukciju raksta un informāciju tajā izkārto tā, lai tā būtu salasāma, skaidra un saprotama, un tajā izmanto plašai sabiedrībai saprotamus terminus. Dalībvalstis var nolemt to darīt pieejamu papīra formātā vai elektroniski, vai abos formātos.
4.  
Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar šo pantu prasīto informāciju var norādīt arī uz veterināro zāļu iepakojuma.

15. pants

Vispārīgās prasības attiecībā uz informāciju par zālēm

Informācija, kas uzskaitīta 10. līdz 14. pantā atbilst zāļu aprakstam, kā noteikts 35. pantā.

16. pants

Reģistrētu homeopātisku veterināro zāļu lietošanas instrukcija

Atkāpjoties no 14. panta 1. punkta, saskaņā ar 86. pantu reģistrētu homeopātisku veterināro zāļu lietošanas instrukcijā ir vismaz šāda informācija:

a) 

izejvielas vai izejvielu zinātniskais nosaukums vai zinātniskie nosaukumi, pēc kuriem norādīta atšķaidījuma pakāpe, lietojot Eiropas Farmakopejas simbolus, vai, ja tajā to nav, dalībvalstīs oficiāli lietotu farmakopeju simbolus;

b) 

reģistrācijas turētāja un attiecīgā gadījumā ražotāja vārds vai nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;

c) 

ievadīšanas paņēmiens un nepieciešamības gadījumā ievadīšanas veids;

d) 

zāļu forma;

e) 

īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);

f) 

mērķsugas un attiecīgā gadījumā katrai šādai sugai paredzētā deva;

g) 

īpašs brīdinājums, ja tas vajadzīgs homeopātiskām veterinārajām zālēm;

h) 

reģistrācijas numurs;

i) 

attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods;

j) 

raksturojums “homeopātiskas veterinārās zāles”.

17. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šo sadaļu

1.  
Komisija attiecīgos gadījumos, pieņemot īstenošanas aktus, izveido vienotus noteikumus par 10. panta 3. punktā un 11. panta 2. punktā minētajiem identifikācijas kodiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu ar visā Savienībā pieņemtiem saīsinājumiem un piktogrammām, kas izmantojami 10. panta 2. punkta un 11. panta 3. punktā minētajos nolūkos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  
Komisija ar īstenošanas aktiem paredz vienotus noteikumus par 12. pantā minēto maza tiešā iepakojuma vienību izmēru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



5. sadaļa

Īpašas prasības attiecībā uz ģenērisko veterināro zāļu, veterināro hibrīdzāļu un kombinēto veterināro zāļu dokumentāciju un attiecībā uz pieteikumiem, kuru pamatā ir apzināta piekrišana un bibliogrāfiski dati

18. pants

Ģenēriskas veterinārās zāles

1.  

Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, netiek prasīts, lai pieteikumā uz ģenērisku veterināro zāļu tirdzniecības atļauju tiktu iekļauta drošuma un iedarbīguma dokumentācija tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

bioloģiskās pieejamības pētījumos ir pierādīta bioekvivalence atsauces ģenēriskajām veterinārajām zālēm vai tiek sniegts pamatojums par to, kāpēc šādi pētījumi nav veikti;

b) 

pieteikums atbilst II pielikuma prasībām;

c) 

pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka pieteikums attiecas uz atsauces veterinārajām zālēm, attiecībā uz kurām tehniskās dokumentācijas aizsardzības laiks, kas noteikts 39. un 40. pantā, ir beidzies vai arī līdz brīdim, kad tas būs beidzies, palikuši mazāk nekā divi gadi.

2.  
Ja ģenērisku veterināro zāļu aktīvā viela sastāv no citādiem sāļiem, esteriem, ēteriem, izomēriem un izomēru maisījumiem, kompleksiem vai atvasinājumiem nekā atsauces veterinārajās zālēs lietotā aktīvā viela, to uzskata par to pašu aktīvo vielu, kas lietota atsauces veterinārajās zālēs, ja vien būtiski neatšķiras to īpašības, kuras saistītas ar drošumu vai iedarbīgumu. Ja ir ievērojamas atšķirības, pieteikuma iesniedzējs, lai pierādītu, cik droši vai iedarbīgi ir atsauces veterināro zāļu atļautās aktīvās vielas dažādie sāļi, esteri vai atvasinājumi, iesniedz papildu informāciju.
3.  
Ja iesniedz vairākas ģenērisku veterināro zāļu formas ar ātru aktīvās vielas atbrīvošanu iekšķīgai lietošanai, tās uzskata par vienu un to pašu zāļu formu.
4.  
Ja dalībvalstī, kurā iesniedz pieteikumu attiecībā uz ģenēriskajām veterinārajām zālēm, atsauces veterinārās zāles nav atļautas un ja atsauces veterinārās zāles ir atļautas kādā dalībvalstī, bet pieteikumu iesniedz saskaņā ar 42. panta 4. punktu, pieteikuma iesniedzējs tajā norāda, kurā dalībvalstī atsauces veterinārās zāles ir atļautas.
5.  
No tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atsauces veterinārajām zālēm ir izsniegta atļauja, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra var pieprasīt informāciju par tām. Šādu informāciju pieprasītājam nosūta 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
6.  
Ģenērisko veterināro zāļu apraksts ir būtībā līdzīgs atsauces veterināro zāļu aprakstam. Šī prasība tomēr neattiecas uz atsauces veterināro zāļu apraksta daļām, kas aptver indikācijas vai zāļu formas, uz kurām ģenērisko veterināro zāļu atļaujas piešķiršanas brīdī joprojām attiecas patenttiesības.
7.  
Ja atsauces veterināro zāļu tirdzniecības atļauja ir piešķirta pirms 2005. gada 1. oktobra, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz drošuma datus attiecībā uz potenciālajiem riskiem, ko ģenēriskās veterinārās zāles rada videi.

19. pants

Veterinārās hibrīdzāles

1.  

Atkāpjoties no 18. panta 1. punkta, atbilstīgu preklīnisko pētījumu vai klīnisko izmēģinājumu rezultāti ir nepieciešami tad, ja veterinārās zāles neatbilst visiem ģenērisku veterināro zāļu kritērijiem vienu vai vairāku turpmāk minēto iemeslu dēļ:

a) 

salīdzinājumā ar atsauces veterinārajām zālēm ir mainītas viena vai vairākas ģenērisko veterināro zāļu aktīvās vielas, lietošanas indikācijas, stiprums, zāļu forma vai ievadīšanas ceļš;

b) 

ar biopieejamības pētījumiem nav iespējams pierādīt, ka tās ir bioekvivalentas atsauces veterinārajām zālēm; vai

c) 

bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm un atsauces bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm atšķiras kādas jēlvielas vai kāds ražošanas process.

2.  
Preklīniskos pētījumus vai klīniskos izmēģinājumus saistībā ar veterinārām hidrīdzālēm var veikt ar Savienībā vai trešā valstī atļautu atsauces veterināro zāļu sērijām.

Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka atsauces veterinārās zāles, kuras ir atļautas trešā valstī, ir atļautas saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas tām prasībām, kuras Savienībā noteiktas atsauces veterinārajām zālēm, un ir tik ļoti līdzīgas, ka klīniskajos izmēģinājumos vienas ar otrām var aizstāt.

20. pants

Kombinētās veterinārās zāles

Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, tādu veterināro zāļu gadījumā, kas satur aktīvas vielas, kuras izmanto atļautu veterināro zāļu sastāvā, nav nepieciešams atsevišķi sniegt drošuma un iedarbīguma datus par katru aktīvo vielu.

21. pants

Pieteikums, kas balstās uz apzinātu piekrišanu

Ja veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējs ar piekļuves pilnvaru pierāda, ka tam ir atļauts izmantot šādu dokumentāciju, kas iesniegta par jau atļautajām veterinārajām zālēm, tad, atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, tam neprasa iesniegt tehnisko dokumentāciju par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

22. pants

Pieteikums, kas balstās uz bibliogrāfiskiem datiem

1.  
Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, pieteikuma iesniedzējam neprasa iesniegt dokumentāciju par drošumu un iedarbīgumu, ja tas pierāda, ka veterināro zāļu aktīvās vielas Savienības veterinārajā praksē pastāvīgi lieto jau vismaz 10 gadus, ka to iedarbīgums ir dokumentēts un ka ar tām ir nodrošināts pieņemams drošuma līmenis.
2.  
Pieteikums atbilst II pielikuma prasībām.



6. sadaļa

Ierobežotam tirgum un ārkārtas apstākļiem paredzētas tirdzniecības atļaujas

23. pants

Ierobežotiem tirgiem paredzēti pieteikumi

1.  

Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, pieteikuma iesniedzējam neprasa iesniegt saskaņā ar II pielikumu prasīto visaptverošo dokumentāciju par drošumu un/vai iedarbīgumu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

dzīvnieku vai sabiedrības veselības ieguvumi, kādus dod veterināro zāļu pieejamība tirgū, atsver risku, kas saistīts ar faktu, ka daži dokumenti nav iesniegti;

b) 

pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka veterinārās zāles ir paredzētas ierobežotam tirgum.

2.  
Ja veterinārām zālēm tirdzniecības atļauja ir piešķirta saskaņā ar šo pantu, zāļu aprakstā nepārprotami norāda, ka vispusīgu drošuma vai iedarbīguma datu trūkuma dēļ drošums vai iedarbīgums ir novērtēti tikai ierobežoti.

24. pants

Ierobežotam tirgum paredzētas tirdzniecības atļaujas derīgums un pārskatīšanas procedūra

1.  
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, ierobežotam tirgum paredzētas tirdzniecības atļaujas derīguma termiņš ir pieci gadi.
2.  
Pirms pagājis šā panta 1. punktā minētais piecu gadu derīguma termiņš, ierobežotam tirgum paredzētas tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 23. pantu, pārskata, pamatojoties uz minētās tirdzniecības atļaujas turētāja pieteikumu. Minētajā pieteikumā ietver atjauninātu riska un ieguvumu novērtējumu.
3.  
Tirdzniecības atļaujas ierobežotam tirgum turētājs iesniedz pārskatīšanas pieteikumu kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi atļauju, vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai vismaz sešus mēnešus pirms šā panta 1. punktā minētā piecu gadu derīguma termiņa beigām. Pārskatīšanas pieteikumā jāpierāda tikai, ka joprojām ir izpildīti 23. panta 1. punktā minētie nosacījumi.
4.  
Kad pārskatīšanas pieteikums ir iesniegts, ierobežotam tirgum paredzēta tirdzniecības atļauja aizvien ir derīga, līdz kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija pieņem lēmumu.
5.  
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra izvērtē tirdzniecības atļaujas pārskatīšanas un derīguma termiņa pagarināšanas pieteikumus.

Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, ja riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija pagarina tirdzniecības atļaujas derīgumu uz papildu piecu gadu termiņiem.

6.  
Ja ierobežotam tirgum paredzētas tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz 23. panta 1. punktā minētos trūkstošos datus par drošumu vai iedarbīgumu, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija attiecībā uz ierobežotam tirgum atļautām veterinārajām zālēm jebkurā brīdī var piešķirt beztermiņa tirdzniecības atļauju.

25. pants

Ārkārtas apstākļos iesniegti pieteikumi

Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar dzīvnieku vai sabiedrības veselību, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pieteikumu, kurš neatbilst visām minētā punkta prasībām un attiecībā uz kuru ieguvums dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, kādu nodrošina attiecīgo veterināro zāļu tūlītēja pieejamība tirgū, ir lielāks nekā risks, kas saistīts ar to, ka nav iesniegti atsevišķa dokumentācija par kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam prasa pierādīt, ka objektīvu un pārbaudāmu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt atsevišķu saskaņā ar II pielikumu prasīto dokumentāciju par kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu.

26. pants

Ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas noteikumi

1.  

Šīs regulas 25. pantā minētajos ārkārtas apstākļos tirdzniecības atļauju var piešķirt, nosakot tirdzniecības atļaujas turētājam vienu vai vairākas turpmāk minētās prasības:

a) 

prasību ieviest kādus nosacījumus vai ierobežojumus, jo īpaši tādus, kas attiecas uz veterināro zāļu drošumu;

b) 

prasību paziņot kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai par jebkādām ar veterināro zāļu lietošanu saistītām blaknēm;

c) 

prasību veikt pētījumus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas.

2.  
Ja veterinārām zālēm tirdzniecības atļauja ir piešķirta saskaņā ar šo pantu, zāļu aprakstā nepārprotami norāda, ka vispusīgu kvalitātes, drošuma vai iedarbīguma datu trūkuma dēļ kvalitāte, drošums vai iedarbīgums ir novērtēti tikai ierobežoti.

27. pants

Ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas derīgums un pārskatīšanas procedūra

1.  
Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas derīguma termiņš ir viens gads.
2.  
Pirms pagājis šā panta 1. punktā minētais viena gada derīguma termiņš, tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 25. un 26. pantu, pārskata, pamatojoties uz minētās tirdzniecības atļaujas turētāja pieteikumu. Minētajā pieteikumā ietver atjauninātu riska un ieguvumu novērtējumu.
3.  
Ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pārskatīšanas pieteikumu kompetentajai iestādei, kas piešķīrusi atļauju, vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai vismaz trīs mēnešus pirms šā panta 1. punktā minētā viena gada derīguma termiņa beigām. Pārskatīšanas pieteikumā pierāda, ka ar dzīvnieku vai sabiedrības veselību saistītie ārkārtas apstākļi joprojām saglabājas.
4.  
Kad pārskatīšanas pieteikums ir iesniegts, tirdzniecības atļauja aizvien ir derīga, līdz kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija pieņem lēmumu.
5.  
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra izvērtē pieteikumu.

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, ja riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs, pagarina tirdzniecības atļaujas derīguma termiņu uz vienu gadu.

6.  
Ja tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz 25. pantā minētos trūkstošos datus par kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija attiecībā uz veterinārajām zālēm, kas atļautas saskaņā ar 25. un 26. pantu, jebkurā brīdī var piešķirt beztermiņa tirdzniecības atļauju.



7. sadaļa

Pieteikumu izskatīšana un tirdzniecības atļauju piešķiršanas pamats

28. pants

Pieteikumu izskatīšana

1.  

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums:

a) 

pārbauda, ka iesniegtie dati atbilst 8. panta prasībām;

b) 

izvērtē veterinārās zāles pēc iesniegtās kvalitātes, drošuma un iedarbīguma dokumentācijas;

c) 

sagatavo secinājumu par veterināro zāļu riska un ieguvumu samēru.

2.  
Vērtējot pieteikumus tādu veterināro zāļu tirdzniecības atļaujām, kuras, kā minēts šīs regulas 8. panta 5. punktā, satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no šādiem organismiem, Aģentūra rīko nepieciešamās apspriedes ar iestādēm, ko Savienība vai dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK.

29. pants

Pieteikumu izskatīšanas laikā laboratorijām adresētie pieprasījumi

1.  

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kas izskata pieteikumu, var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz Eiropas Savienības references laboratorijai, oficiālai zāļu kontroles laboratorijai vai kādai dalībvalsts minētajā nolūkā nozīmētai laboratorijai paraugus, kuri ir vajadzīgi, lai:

a) 

testētu veterinārās zāles, to izejvielas un nepieciešamības gadījumā to starpproduktus vai citas to sastāvā esošas vielas nolūkā nodrošināt, ka ražotāja izmantotā un pieteikuma dokumentos aprakstītā kontroles metodika ir apmierinoša;

b) 

pārbaudītu, ka produktīviem dzīvniekiem paredzētu veterināro zāļu gadījumā analītiskā noteikšanas metode, ko pieteikuma iesniedzējs iesaka atliekvielu izzušanas testu vajadzībām, ir apmierinoša un piemērota tam, lai ar to noteiktu atliekvielu daudzuma klātbūtni, jo īpaši tādu atliekvielu, kuras pārsniedz farmakoloģiski aktīvās vielas atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009, un ir piemērota, lai veiktu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

2.  
Šīs regulas 44., 47., 49., 52. un 53. pantā paredzētos termiņus pagarina līdz brīdim, kad iesniegti saskaņā ar šā panta 1. punktu prasītie paraugi.

30. pants

Informācija par ražotājiem trešās valstīs

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums, izmantojot 88., 89. un 90. pantā noteikto procedūru, pārliecinās, ka veterināro zāļu ražotāji no trešām valstīm spēj ražot attiecīgās veterinārās zāles vai veic kontroltestus pēc metodikas, kas aprakstīta dokumentācijā, kura iesniegta saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieteikuma pamatojumam. Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra var pieprasīt attiecīgajai kompetentajai iestādei sniegt informāciju, kas apliecina, ka veterināro zāļu ražotāji spēj veikt šajā pantā minētās darbības.

31. pants

Papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja

Ja ar dokumentāciju, kas iesniegta kā pieteikuma pamatojums, nepietiek, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums, attiecīgi informē tā iesniedzēju. Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs noteiktā termiņā sniedz papildu informāciju. Tādā gadījumā 44., 47., 49., 52. un 53. pantā noteiktos termiņus atliek līdz brīdim, kad tiek iesniegta papildu informācija.

32. pants

Pieteikumu atsaukšana

1.  
Kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai iesniegtu tirdzniecības atļaujas pieteikumu tā iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pirms 44., 47., 49., 52. vai 53. pantā minētā lēmuma pieņemšanas.
2.  
Ja kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai iesniegtu tirdzniecības atļaujas pieteikumu tā iesniedzējs atsauc, pirms pabeigta pieteikuma izskatīšana, kā minēts 28. pantā, pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums, paskaidro, kādu iemeslu dēļ šādi rīkojies.
3.  
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra publisko informāciju par to, ka pieteikums ir atsaukts, kopā ar attiecīgi ziņojumu vai atzinumu, ja tāds jau ir izstrādāts, pirms tam dzēšot jebkādu konfidenciālu komercinformāciju.

33. pants

Novērtējuma iznākums

1.  

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kas saskaņā ar 28. pantu izskata pieteikumu, sagatavo attiecīgi novērtējuma ziņojumu vai atzinumu. Ja novērtējums ir labvēlīgs, attiecīgajā novērtējuma ziņojumā vai atzinumā iekļauj šādu informāciju:

a) 

zāļu aprakstu, kas satur 35. pantā paredzēto informāciju;

b) 

detalizētu informāciju par jebkādiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas nosakāmi attiecīgo veterināro zāļu piegādei vai drošai un iedarbīgai lietošanai, arī par veterināro zāļu klasificēšanu saskaņā ar 34. pantu;

c) 

10. līdz 14. pantā minētās marķējuma un lietošanas instrukcijas tekstu.

2.  
Ja novērtējums ir nelabvēlīgs, 1. punktā minētajā novērtējuma ziņojumā vai atzinumā iekļauj šāda secinājuma pamatojumu.

34. pants

Veterināro zāļu klasificēšana

1.  

Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija, kas piešķir tirdzniecības atļauju, kā minēts 5. panta 1. punktā, par veterinārām zālēm, kuru lietošanai vajadzīga veterinārā recepte, klasificē šādas zāles:

a) 

veterinārās zāles, kuras satur narkotiskas vai psihotropas vielas, vai arī vielas, ko bieži izmanto minēto narkotiku vai vielu nelikumīgā ražošanā, tostarp vielas, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību vai Savienības tiesību akti par narkotisko vielu prekursoriem;

b) 

produktīvajiem dzīvniekiem paredzētas veterinārās zāles;

c) 

veterinārās antimikrobiālās zāles;

d) 

tādu patoloģisku procesu ārstēšanai paredzētas veterinārās zāles, ko iepriekš nepieciešams precīzi diagnosticēt, vai zāles, kuru lietošanas efekti var kavēt vai traucēt vēlākus diagnostiskus vai ārstnieciskus pasākumus;

e) 

veterinārās zāles, kuras lieto dzīvnieku eitanazēšanai;

f) 

veterinārās zāles, kas satur aktīvu vielu, kuras lietošana Savienībā atļauta mazāk nekā piecus gadus;

g) 

imunoloģiskas veterinārās zāles;

h) 

neskarot Padomes Direktīvu 96/22/EK ( 5 ), veterinārās zāles, kas satur aktīvas vielas ar hormonālu vai tireostatisku iedarbību vai bēta-agonistus.

2.  
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija, neatkarīgi no šā panta 1. punkta, var klasificēt veterinārās zāles par tādām, kuru lietošanai vajadzīga veterinārā recepte, ja tās ir klasificētas kā narkotiskas vielas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja 35. pantā minētajā zāļu aprakstā ir minēti īpaši piesardzības pasākumi.
3.  

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija veterinārās zāles par tādām, kuru lietošanai nav vajadzīga veterinārā recepte, izņemot 1. punkta a), c), e) un h) apakšpunktā minētās veterinārās zāles, var klasificēt tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

veterinārās zāles ievada tikai tādās zāļu formās, kuru lietošana neprasa īpašas zināšanas vai prasmes;

b) 

veterinārās zāles, pat ja tās lieto nepareizi, nerada tiešu vai netiešu risku ārstējamajam dzīvniekam vai dzīvniekiem, citiem dzīvniekiem, personai, kas tās ievada, vai videi;

c) 

veterināro zāļu aprakstā nav brīdinājuma, ka, tās pareizi lietojot, varētu rasties nopietnas blaknes;

d) 

ne attiecībā uz šīm veterinārajām zālēm, ne kādām citām zālēm, kas satur to pašu aktīvo vielu, līdz šim nav bieži ziņots par blaknēm;

e) 

zāļu aprakstā nav minētas kontrindikācijas, kas saistītas ar attiecīgo zāļu lietošanu kopā ar citām veterinārajām zālēm, kuras parasti lieto bez receptes;

f) 

pat nepareizi lietotas, veterinārās zāles nerada risku patērētāju drošībai sakarā ar atliekvielām pārtikā, kas iegūta no ārstētajiem dzīvniekiem;

g) 

pat tad, ja noteiktas vielas saturošas veterinārās zāles lieto nepareizi, tās nerada risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai sakarā ar rezistenci, kas izveidojas pret šīm vielām.

35. pants

Zāļu apraksts

1.  

Zāļu aprakstā, kas minēts 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā, turpmāk norādītajā secībā iekļauj šādu informāciju:

a) 

veterināro zāļu nosaukums, aiz tā stiprums un zāļu forma, kā arī attiecīgā gadījumā saraksts ar dažādās dalībvalstīs atļautajiem veterināro zāļu nosaukumiem;

b) 

vienas vai vairāku aktīvo vielu vai citu sastāvdaļu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un palīgvielu un citu sastāvdaļu kvalitatīvais sastāvs, norādot to vispārpieņemto nosaukumu vai to ķīmisko aprakstu un to kvantitatīvo sastāvu, ja minētā informācija ir būtiska veterināro zāļu pienācīgai ievadīšanai;

c) 

klīniskā informācija:

i) 

mērķsugas;

ii) 

lietošanas indikācijas katrai mērķsugai;

iii) 

kontrindikācijas;

iv) 

īpaši brīdinājumi;

v) 

īpaši piesardzības pasākumi lietošanai, arī jo īpaši piesardzības pasākumi drošai lietošanai mērķsugām, īpaši piesardzības pasākumi, kas jāveic personai, kura veterinārās zāles ievada dzīvniekiem, un īpaši piesardzības pasākumi vides aizsardzībai;

vi) 

blakņu biežums un nopietnība;

vii) 

lietošana grūsnības, laktācijas vai dēšanas periodā;

viii) 

mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi;

ix) 

ievadīšanas ceļš un posoloģija;

x) 

pārdozēšanas simptomi un, ja vajadzīgs, pārdozēšanas gadījumā izmantojamās ārkārtas procedūras un antidoti;

xi) 

īpaši lietošanas ierobežojumi;

xii) 

īpaši lietošanas nosacījumi, arī antimikrobiālo un pretparazītu veterināro zāļu lietošanas ierobežojumi, ar kuriem ierobežo risku, ka izveidojas rezistence;

xiii) 

attiecīgā gadījumā izdalīšanās periodi, pat ja šādi periodi ir vienādi ar nulli;

d) 

farmakoloģiskā informācija:

i) 

anatomiski terapeitiski ķīmiskās klasifikācijas veterinārais kods (“ATĶvet kods”);

ii) 

farmakodinamika;

iii) 

farmakokinētika.

Imunoloģisko veterināro zāļu gadījumā i), ii) un iii) punktā minētās informācijas vietā norāda imunoloģisko informāciju;

e) 

farmaceitiskā informācija:

i) 

lielas nesaderības;

ii) 

glabāšanas laiks, attiecīgā gadījumā – pēc zāļu sagatavošanas lietošanai vai pēc tiešā iepakojuma pirmās atvēršanas;

iii) 

īpaši piesardzības pasākumi glabāšanā;

iv) 

tiešā iepakojuma veids un sastāvs;

v) 

prasība neizlietotu veterināro zāļu vai šādu zāļu lietošanā radušos atkritumvielu likvidēšanā izmantot atpakaļpieņemšanas shēmas un, ja vajadzīgs, attiecībā uz neizlietotām veterinārajām zālēm vai šādu zāļu lietošanas atkritumvielām ievērot uz bīstamo atkritumu likvidēšanu attiecināmos papildu piesardzības pasākumus;

f) 

tirdzniecības atļaujas turētāja nosaukums;

g) 

tirdzniecības atļaujas(-u) numurs(-i);

h) 

pirmās tirdzniecības atļaujas piešķiršanas datums;

i) 

zāļu apraksta pēdējās redakcijas datums;

j) 

attiecīgā gadījumā veterinārajām zālēm, kas minētas 23. vai 25. pantā, paziņojums:

i) 

“Ierobežotam tirgum piešķirta tirdzniecības atļauja, tāpēc novērtējums izdarīts, balstoties uz īpaši adaptētām dokumentēšanas prasībām”; vai

ii) 

“Arkārtas apstākļiem piešķirta tirdzniecības atļauja, tāpēc novērtējums izdarīts, balstoties uz īpaši adaptētām dokumentēšanas prasībām”;

k) 

informācija par 117. pantā minētajām savākšanas sistēmām, kas piemērojamas attiecīgajām veterinārajām zālēm;

l) 

veterināro zāļu klasifikācija, kā minēts 34. pantā, katrai dalībvalstij, kurā tās ir atļautas.

2.  
Attiecībā uz ģenēriskām veterinārajām zālēm var izlaist atsauces veterināro zāļu apraksta daļas, kas attiecas uz tām indikācijām vai zāļu formām, ko laikā, kad ģenēriskās veterinārās zāles laiž tirgū, kādā dalībvalstī aizsargā patenttiesības.

36. pants

Lēmumi, ar ko piešķir tirdzniecības atļaujas

1.  
Lēmumus, ar ko piešķir 5. panta 1. punktā minētās tirdzniecības atļaujas, pieņem, pamatojoties uz dokumentiem, kuri sagatavoti saskaņā ar 33. panta 1. punktu, un šajos lēmumos arī nosaka visus nosacījumus attiecībā uz veterināro zāļu laišanu tirgū un zāļu aprakstu (“tirdzniecības atļaujas nosacījumi”).
2.  
Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām antimikrobiālajām zālēm, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija tirdzniecības atļaujas turētājam var pieprasīt veikt pētījumus arī pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas, lai nodrošinātu, ka, ņemot vērā iespējamu antimikrobiālās rezistences izveidošanos, riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs.

37. pants

Lēmumi, ar ko atsaka tirdzniecības atļauju piešķiršanu

1.  
Lēmumus, ar ko atsaka 5. panta 1. punktā minēto tirdzniecības atļauju piešķiršanu, pieņem, pamatojoties uz dokumentiem, kuri sagatavoti saskaņā ar 33. panta 1. punktu, tie ir pienācīgi pamatoti, un tajos norāda atteikuma iemeslus.
2.  

Tirdzniecības atļaujas piešķiršanu atsaka, ja izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a) 

pieteikums neatbilst šai nodaļai;

b) 

veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs ir nelabvēlīgs;

c) 

pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamu informāciju par veterināro zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu;

d) 

veterinārās zāles ir veterinārās antimikrobiālās zāles, ko piedāvā lietošanai kā stimulantu, kurš veicina zāles saņēmušo dzīvnieku augšanu vai paaugstina to produktivitāti;

e) 

ierosinātais zāļu izdalīšanās periods nav pietiekami ilgs, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, vai nav pietiekami pamatots;

f) 

ieguvumi, ko dzīvnieku veselībai dod veterināro zāļu lietošana, neatsver risku sabiedrības veselībai antimikrobiālās rezistences vai parazītu rezistences pret pretparazītu līdzekļiem attīstības gadījumā;

g) 

pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus par iedarbīgumu attiecībā uz mērķsugu;

h) 

veterināro zāļu kvalitatīvais vai kvantitatīvais sastāvs nav tāds, kā norādīts pieteikumā;

i) 

nav pietiekami novērsts risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi; vai

j) 

veterinārajās zālēs esošā aktīvā viela atbilst kritērijiem, lai tiktu uzskatīta par noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vai ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu vielu, un veterinārās zāles ir paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem – ja vien netiek pierādīts, ka aktīvā viela ir būtiska, lai novērstu vai kontrolētu nopietnu risku dzīvnieku veselībai.

3.  
Veterināro antimikrobiālu zāļu tirdzniecības atļauju atsaka, ja antimikrobiālais līdzeklis ir rezervēts noteiktu infekciju ārstēšanai cilvēkiem, kā paredzēts 5. punktā.
4.  
Komisija saskaņā ar 147. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus tādu antimikrobiālo līdzekļu izraudzīšanai, kuri rezervējami noteiktu cilvēka infekcijas slimību ārstēšanai, lai saglabātu minēto antimikrobiālo līdzekļu iedarbīgumu.
5.  
Antimikrobiālo līdzekļus vai antimikrobiālo līdzekļu grupas, ko rezervē noteiktu infekciju ārstēšanai cilvēkiem, Komisija nozīmē ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6.  
Komisija, pieņemot 4. un 5. punktā minētos aktus, ņem vērā Aģentūras, EFSA un citu attiecīgo Savienības aģentūru zinātnisko konsultāciju.



8. sadaļa

Tehniskās dokumentācijas aizsardzība

38. pants

Tehniskās dokumentācijas aizsardzība

1.  

Neskarot ar Direktīvu 2010/63/ES noteiktās prasības un pienākumus, uz tādu tehnisko dokumentāciju par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kas sākotnēji iesniegta, lai saņemtu kādu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju vai mainītu tās nosacījumus, citi pieteikumu iesniedzēji veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai vai atļaujas nosacījumu mainīšanai atsaucas tikai tad, ja:

a) 

ir pagājis šīs regulas 39. un 40. pantā noteiktais tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods vai līdz brīdim, kad tas būs beidzies, palikuši mazāk nekā divi gadi;

b) 

pieteikumu iesniedzēji attiecībā uz šo dokumentāciju ir saņēmuši rakstisku piekrišanu piekļuves pilnvaras veidā.

2.  
Tehniskās dokumentācijas aizsardzību, kā izklāstīts 1. punktā (“tehniskās dokumentācijas aizsardzība”), piemēro arī dalībvalstīs, kurās veterinārās zāles nav atļautas vai vairs nav atļautas.
3.  
Tirdzniecības atļauju vai tādu tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņu, kas no iepriekš tam pašam tirdzniecības atļaujas turētājam piešķirtās tirdzniecības atļaujas atšķiras tikai pēc mērķsugas, stipruma, zāļu formas, ievadīšanas ceļa vai noformējuma, tehniskās dokumentācijas aizsardzības noteikumu piemērošanā uzskata par to pašu tirdzniecības atļauju kā tā atļauja, kura jau piešķirta vienam un tam pašam tirdzniecības atļaujas turētājam.

39. pants

Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periodi

1.  

Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods:

a) 

liellopiem, gaļai audzētām aitām, cūkām, vistām, suņiem un kaķiem paredzētām veterinārajām zālēm ir 10 gadi;

b) 

liellopiem, gaļai audzētām aitām, cūkām, vistām, suņiem un kaķiem paredzētām veterinārajām antimikrobiālajām zālēm, kas satur antimikrobiālo aktīvo vielu, kura pieteikuma iesniegšanas dienā nav bijusi Savienībā atļautu veterināro zāļu aktīvā viela, ir 14 gadi;

c) 

bitēm paredzētām veterinārajām zālēm ir 18 gadi;

d) 

veterinārajām zālēm, kas paredzētas tādām dzīvnieku sugām, kuras nav minētas a) un c) apakšpunktā, ir 14 gadi.

2.  
Tehniskās dokumentācijas aizsardzība ir spēkā no dienas, kad saskaņā ar 5. panta 1. punktu tika piešķirta veterināro zāļu tirdzniecības atļauja.

40. pants

Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periodu pagarināšana un tehniskās dokumentācijas aizsardzības papildu periodi

1.  
Ja pirmā tirdzniecības atļauja ir piešķirta attiecībā uz vairāk nekā vienu dzīvnieku sugu, kuras minētas 39. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai saskaņā ar 67. pantu ir apstiprināta izmaiņa, ar ko tirdzniecības atļauju papildus attiecina uz kādām citām 39. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām sugām, 39. pantā paredzētos aizsardzības periodus pagarina par vienu gadu uz katru papildu mērķsugu, ja izmaiņas gadījumā pieteikums iesniegts vismaz trīs gadus pirms 39. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktā aizsardzības perioda beigām.
2.  
Ja pirmā tirdzniecības atļauja ir piešķirta attiecībā uz vairāk nekā vienu dzīvnieku sugu, kuras minētas 39. panta 1. punkta d) apakšpunktā, vai saskaņā ar 67. pantu ir apstiprināta izmaiņa, ar ko tirdzniecības atļauju papildus attiecina uz kādām citām 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā nenorādītajām dzīvnieku sugām, 39. pantā paredzēto aizsardzības periodu pagarina par četriem gadiem, ja izmaiņas gadījumā pieteikums iesniegts vismaz trīs gadus pirms 39. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā aizsardzības perioda beigām.
3.  
Ar pirmo tirdzniecības atļauju saistītais 39. pantā paredzētais tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods, ko sakarā ar jebkādām uz to pašu tirdzniecības atļauju attiecināmām nosacījumu izmaiņām vai attiecīgām jaunām atļaujām pagarina par papildu aizsardzības periodiem, nepārsniedz 18 gadus.
4.  
Ja pieteikuma iesniedzējs, kas pieteicies uz veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanu vai uz tās nosacījumu izmaiņu, kopā ar drošuma un atliekvielu testu, preklīnisko pētījumu un klīnisko izmēģinājumu dokumentiem pieteikšanās procedūras laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 iesniedz pieteikumu uz to, lai tiktu noteikts maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums, citi pieteikumu iesniedzēji uz minēto testu, pētījumu un izmēģinājumu rezultātiem neatsaucas vismaz piecus gadus no tās tirdzniecības atļaujas piešķiršanas dienas, kuras iegūšanai tie tika veikti. Minēto rezultātu izmantošanas aizliegumu nepiemēro, ja pārējie pieteikuma iesniedzēji ir saņēmuši piekļuves pilnvaru attiecībā uz šiem testiem, pētījumiem un izmēģinājumiem.
5.  

Ja izmaiņa, kas apstiprinātas tirdzniecības atļaujas nosacījumos saskaņā ar 67. pantu, ietver zāļu formas, ievadīšanas ceļa vai devas grozījumu, ko Aģentūra vai 66. pantā minētās kompetentās iestādes uzskata par tādu, kas pierāda:

a) 

antimikrobiālās rezistences vai parazītu rezistences pret pretparazītu līdzekļiem samazināšanos; vai

b) 

veterināro zāļu riska un ieguvumu samēra uzlabošanos,

attiecīgo preklīnisko pētījumu vai klīnisko izmēģinājumu rezultātiem piemēro četru gadu aizsardzību.

Minēto rezultātu izmantošanas aizliegumu nepiemēro, ja pārējie pieteikuma iesniedzēji ir saņēmuši piekļuves pilnvaru attiecībā uz šiem testiem, pētījumiem un izmēģinājumiem.

41. pants

Ar patentiem saistītas tiesības

Netiek uzskatīts, ka tādu testu, pētījumu un izmēģinājumu veikšana, kuri nepieciešami, lai saskaņā ar 18. pantu pieteiktos uz tirdzniecības atļauju, ir pretrunā tiesībām, kas saistītas ar patentiem vai ar papildu aizsardzības sertifikātiem veterinārajām zālēm un cilvēkiem paredzētām zālēm.



III NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJU PROCEDŪRAS



1. sadaļa

Visā Savienībā derīgas tirdzniecības atļaujas (“centralizētas tirdzniecības atļaujas”)

42. pants

Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūras tvērums

1.  
Centralizētas tirdzniecības atļaujas ir derīgas visā Savienībā.
2.  

Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra attiecas uz šādām veterinārajām zālēm:

a) 

veterinārām zālēm, kuru izstrādē izmantots viens no šādiem biotehnoloģiskajiem procesiem:

i) 

rekombinētās DNS tehnoloģija;

ii) 

kontrolēta to gēnu ekspresija, kas prokariotos un eikariotos, tostarp transformētās zīdītājdzīvnieku šūnās, kodē bioloģiski aktīvas olbaltumvielas;

iii) 

hibridomu un monoklonālo antivielu metodes;

b) 

veterinārajām zālēm, ko galvenokārt paredzēts lietot par stimulantiem, lai tās saņemošie dzīvnieki labāk augtu vai lai paaugstinātos to produktivitāte;

c) 

veterinārajām zālēm, kas satur tādu aktīvo vielu, kura pieteikuma iesniegšanas dienā nav bijusi Savienībā atļautas veterinārās zāles;

d) 

bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, kas satur inženierijā iegūtus alogēnus audus vai šūnas vai no tādiem sastāv;

e) 

jauno terapiju veterinārajām zālēm.

3.  
Šā panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu nepiemēro veterinārajām zālēm, kas sastāv tikai no asins komponentiem.
4.  
Attiecībā uz 2. punktā neminētām veterinārajām zālēm centralizētu tirdzniecības atļauju var piešķirt tad, ja attiecībā uz šīm veterinārajām zālēm Savienībā nav piešķirta cita tirdzniecības atļauja.

43. pants

Pieteikšanās uz centralizētu tirdzniecības atļauju

1.  
Pieteikumu uz centralizētu tirdzniecības atļauju iesniedz Aģentūrai. Pieteikumu iesniedzot, Aģentūrai samaksā maksu par tā izskatīšanu.
2.  
Pieteikumā uz centralizētu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju deklarē vienotu veterināro zāļu nosaukumu, ko lietos visā Savienībā.

44. pants

Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra

1.  
Aģentūra izvērtē 43. pantā minēto pieteikumu. Aģentūra kā pieteikuma novērtēšanas rezultātu sagatavo atzinumu, kurā ir ietverta 33. pantā minētā informācija.
2.  
Aģentūra sniedz 1. punktā minēto atzinumu 210 dienu laikā no derīga pieteikuma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos, kur nepieciešamas īpašas speciālās zināšanas, termiņu var pagarināt, bet ne vairāk kā par 90 dienām.
3.  
Ja iesniegtais pieteikums uz tirdzniecības atļauju attiecas uz veterinārajām zālēm, kas ir ļoti svarīgas, jo īpaši dzīvnieku veselības un terapeitisko inovāciju ziņā, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt paātrinātu novērtēšanas procedūru. Pieprasījumu pienācīgi pamato. Ja Aģentūra pieprasījumu pieņem, 210 dienu termiņu saīsina līdz 150 dienām.
4.  
Aģentūra atzinumu nosūta pieteikuma iesniedzējam. Pieteikuma iesniedzējs 15 dienu laikā no atzinuma saņemšanas var rakstiski paziņot Aģentūrai, ka tas vēlas lūgt atzinuma pārskatīšanu. Šādā gadījumā piemēro 45. pantu.
5.  
Ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis rakstisku paziņojumu saskaņā ar 4. punktu, Aģentūra atzinumu bez liekas kavēšanās nosūta Komisijai.
6.  
Komisija var pieprasīt Aģentūras paskaidrojumus par atzinuma saturu, un Aģentūra uz šādu pieprasījumu sniedz atbildi 90 dienu laikā.
7.  
Pieteikuma iesniedzējs Aģentūras noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā dienā, kad lēmuma projekts ir nosūtīts kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā panta 8. punktu, iesniedz Aģentūrai vajadzīgos zāļu apraksta, lietošanas instrukcijas un marķējuma tulkojumus saskaņā ar 7. pantu.
8.  
Komisija 15 dienu laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas sagatavo projektu lēmumam, ko paredzēts pieņemt par pieteikumu. Ja lēmuma projektā paredzēts tirdzniecības atļauju piešķirt, tajā iekļauj saskaņā ar 1. punktu sagatavoto Aģentūras atzinumu. Ja lēmuma projekts nesaskan ar Aģentūras atzinumu, Komisija pievieno tam detalizētu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem. Komisija nosūta lēmuma projektu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējam.
9.  
Komisija, pamatojoties uz tās lēmuma projektu, ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt centralizētu tirdzniecības atļauju saskaņā ar šo iedaļu un pamatojoties uz Aģentūras sagatavoto atzinumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
10.  
Aģentūra publisko savu atzinumu, pirms tam dzēšot jebkādu konfidenciālu komercinformāciju.

45. pants

Aģentūras atzinuma pārskatīšana

1.  
Ja pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieprasa Aģentūras atzinumu pārskatīt, minētais pieteikuma iesniedzējs 60 dienu laikā no atzinuma saņemšanas nosūta Aģentūrai detalizētu pamatojumu šādam pieprasījumam.
2.  
Aģentūra 90 dienu laikā no pieprasījuma detalizēta pamatojuma saņemšanas savu atzinumu pārskata. Atzinumam pievieno izdarītos secinājumus un minēto secinājumu pamatojumu, kas ir tā neatņemama daļa.
3.  
Pēc atzinuma pārskatīšanas Aģentūra 15 dienu laikā to nosūta Komisijai un pieteikuma iesniedzējam.
4.  
Pēc šā panta 3. punktā izklāstītās procedūras pabeigšanas piemēro 44. panta 6. līdz 10. punktu.



2. sadaļa

Vienā dalībvalstī derīgas tirdzniecības atļaujas (“nacionālās tirdzniecības atļaujas”)

46. pants

Nacionālās tirdzniecības atļaujas tvērums

1.  
Pieteikumu nacionālās tirdzniecības atļaujas piešķiršanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, attiecībā uz kuru tiek iesniegts atļaujas pieteikums. Kompetentā iestāde piešķir nacionālo tirdzniecības atļauju saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamām valsts normām. Nacionālā tirdzniecības atļauja ir spēkā tikai tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kura to ir piešķīrusi.
2.  
Nacionālās tirdzniecības atļaujas nepiešķir veterinārajām zālēm, uz kurām attiecas 42. panta 2. punkts vai kurām ir piešķirta nacionālā tirdzniecības atļauja, vai attiecībā uz kurām pieteikuma iesniegšanas laikā citā dalībvalstī tiek izskatīts pieteikums nacionālās tirdzniecības atļaujas piešķiršanai.

47. pants

Nacionālās tirdzniecības atļaujas procedūra

1.  
Veterināro zāļu nacionālās tirdzniecības atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas procedūru pabeidz ne vēlāk kā 210 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts derīgs pieteikums.
2.  
Kompetentā iestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā ir 33. pantā minētā informācija.
3.  
Kompetentā iestāde novērtējuma ziņojumu publisko, pirms tam dzēšot jebkādu konfidenciālu komercinformāciju.



3. sadaļa

Vairākās dalībvalstīs derīgas tirdzniecības atļaujas (“decentralizētas tirdzniecības atļaujas”)

48. pants

Decentralizētas tirdzniecības atļaujas tvērums

1.  
Decentralizētas tirdzniecības atļaujas saskaņā ar šo sadaļu piešķir kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās pieteikuma iesniedzējs vēlas saņemt tirdzniecības atļauju (“iesaistītās dalībvalstis”). Šādas decentralizētas tirdzniecības atļaujas ir derīgas minētajās dalībvalstīs.
2.  
Decentralizētas tirdzniecības atļaujas nepiešķir veterinārajām zālēm, kurām brīdī, kad iesniegts pieteikums uz decentralizētu tirdzniecības atļauju, ir izsniegta nacionālā tirdzniecības atļauja vai kurām ir iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujai, vai arī uz kurām attiecas 42. panta 2. punkts.

49. pants

Decentralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra

1.  
Pieteikumu uz decentralizētu tirdzniecības atļauju iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, ko pieteikuma iesniedzēja izraudzījies, lai tā sagatavotu novērtējuma ziņojumu un rīkotos saskaņā ar šo sadaļu (“atsauces dalībvalsts”), un kompetentajām iestādēm pārejās iesaistītajās dalībvalstīs.
2.  
Pieteikumā uzskaita iesaistītās dalībvalstis.
3.  
Ja pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis par tādām vairs netiek uzskatītas, kompetentās iestādes šajās dalībvalstīs sniedz kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī un kompetentajām iestādēm pārējās iesaistītās dalībvalstīs visu informāciju, ko tās uzskata par būtisku saistībā ar pieteikuma atsaukšanu.
4.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 120 dienu laikā no derīga pieteikuma saņemšanas sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā ietverta 33. pantā minētā informācija, un nosūta to kompetentajām iestādēm pārējās iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam.
5.  
Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs 90 dienu laikā no 4. punktā minētā novērtējuma ziņojuma saņemšanas to izskata un informē kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par to, vai tām ir kādi iebildumi, pamatojoties uz to, ka veterinārās zāles potenciāli radītu nopietnu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī nosūta novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots minētās izskatīšanas rezultātā, kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam.
6.  
Pēc kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī vai kompetentās iestādes kādā citā iesaistītajā dalībvalstī pieprasījuma sasauc koordinācijas grupu, lai izskatītu novērtējuma ziņojumu 5. punktā minētajā termiņā.
7.  
Ja novērtējuma ziņojums ir labvēlīgs un ja neviena kompetentā iestāde nav informējusi kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par iebildumiem, kā minēts 5. punktā, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī dokumentē, ka ir vienošanās, slēdz procedūru un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un kompetentās iestādes visās dalībvalstīs. Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs 30 dienu laikā no dienas, kad no kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī ir saņemta informācija par piekrišanu un arī no pieteikuma iesniedzēja ir saņemti zāļu apraksta, marķējuma un lietošanas instrukcijas pilnīgi tulkojumi, piešķir tirdzniecības atļauju saskaņā ar atbilstības novērtējuma ziņojumu.
8.  
Ja novērtējuma ziņojums ir nelabvēlīgs un ja neviena kompetentā iestāde iesaistītajās dalībvalstīs nav informējusi kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par iebildumiem, kā izklāstīts 5. punktā, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī dokumentē, ka ir atteikums piešķirt tirdzniecības atļauju, slēdz procedūru un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un kompetentās iestādes visās dalībvalstīs.
9.  
Ja kompetentā iestāde iesaistītajā dalībvalstī informē kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par iebildumiem pret novērtējuma ziņojumu saskaņā ar šā panta 5. punktu, piemēro 54. pantā minēto procedūru.
10.  
Ja jebkurā decentralizētas tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūras posmā kompetentā iestāde kādā iesaistītajā dalībvalstī norāda, ka tai ir 110. panta 1. punktā minētie iemesli veterināro zāļu aizliegšanai, minēto dalībvalsti vairs neuzskata par iesaistīto dalībvalsti.
11.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī novērtējuma ziņojumu publisko, pirms tam dzēšot jebkādu konfidenciālu komercinformāciju.

50. pants

Pieteikuma iesniedzēja pieprasījums pārskatīt novērtējuma ziņojumu

1.  
Pieteikuma iesniedzējs 15 dienu laikā no 49. panta 5. punktā minētā novērtējuma ziņojuma saņemšanas var iesniegt rakstisku paziņojumu kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī, prasot novērtējuma ziņojumu pārskatīt. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs 60 dienu laikā no novērtējuma ziņojuma saņemšanas kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī nosūta detalizētu šāda pieprasījuma pamatojumu. Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī minēto pieprasījumu un detalizēto pamatojumu nekavējoties nosūta koordinācijas grupai.
2.  
Koordinācijas grupa 60 dienu laikā no novērtējuma ziņojuma pārskatīšanas pieprasījuma detalizētā pamatojuma saņemšanas pārskata novērtējuma ziņojumu. Novērtējuma ziņojumam pievieno koordinācijas grupas izdarītos secinājumus un minēto secinājumu pamatojumu, kas ir tā neatņemama daļa.
3.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 15 dienu laikā no novērtējuma ziņojuma pārskatīšanas novērtējuma ziņojumu nosūta pieteikuma iesniedzējam.
4.  
Pēc šā panta 3. punktā izklāstītās procedūras pabeigšanas piemēro 49. panta 7., 8., 10. un 11. punktu.



4. sadaļa

Nacionālo tirdzniecības atļauju savstarpēja atzīšana

51. pants

Nacionālo tirdzniecības atļauju savstarpējas atzīšanas tvērums

Saskaņā ar 47. pantu piešķirtas veterināro zāļu nacionālo tirdzniecības atļauju citās dalībvalstīs atzīst saskaņā ar 52. pantā izklāstīto procedūru.

52. pants

Nacionālo tirdzniecības atļauju savstarpējas atzīšanas procedūra

1.  
Pieteikumu nacionālas tirdzniecības atļaujas savstarpējai atzīšanai iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, kas piešķīrusi nacionālās tirdzniecības atļauju saskaņā ar 47. pantu (“atsauces dalībvalsts”), un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kurās pieteikuma iesniedzējs vēlas saņemt tirdzniecības atļauju (“iesaistītās dalībvalstis”).
2.  
Savstarpējas atzīšanas pieteikumā uzskaita iesaistītās dalībvalstis.
3.  
No brīža, kad pieņemts lēmums, ar kuru piešķirta nacionālā tirdzniecības atļauja, līdz brīdim, kad iesniedz pieteikumu uz attiecīgās nacionālās tirdzniecības atļaujas savstarpēju atzīšanu, nogaida vismaz sešus mēnešus.
4.  
Ja pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis par tādām vairs netiek uzskatītas, kompetentās iestādes šajās dalībvalstīs sniedz kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī un kompetentajām iestādēm pārējās iesaistītajās dalībvalstīs visu informāciju, ko tās uzskata par būtisku attiecībā uz pieteikuma atsaukšanu.
5.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 90 dienu laikā no derīga savstarpējas atzīšanas pieteikuma saņemšanas sagatavo atjauninātu novērtējuma ziņojumu, kurā ietverta 33. pantā minētā informācija par veterinārajām zālēm, un nosūta to kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam.
6.  
Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs 90 dienu laikā no 5. punktā minētā atjauninātā novērtējuma ziņojuma saņemšanas to izskata un informē kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par to, vai tām ir kādi iebildumi, pamatojoties uz to, ka veterinārās zāles potenciāli radītu nopietnu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī nosūta novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots minētās izskatīšanas rezultātā, kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam.
7.  
Pēc kompetentās iestādes atsauces dalībvalstīs vai kompetentās iestādes kādā citā iesaistītajā dalībvalstī pieprasījuma sasauc koordinācijas grupu, lai izskatītu atjaunināto novērtējuma ziņojumu 6. punktā minētajā termiņā.
8.  
Ja neviena kompetentā iestāde iesaistītajās dalībvalstīs nav informējusi kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par iebildumiem pret atjaunināto novērtējuma ziņojumu, kā minēts 6. punktā, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī dokumentē, ka ir piekrišana, slēdz procedūru un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un kompetentās iestādes visās dalībvalstīs. Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs 30 dienu laikā no dienas, kad no kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī ir saņemta informācija par piekrišanu un no pieteikuma iesniedzēja ir saņemti zāļu apraksta, marķējuma un lietošanas instrukcijas pilnīgi tulkojumi, piešķir tirdzniecības atļauju saskaņā ar atjaunināto novērtējuma ziņojumu.
9.  
Ja iesaistītās dalībvalsts kompetentā iestāde informē kompetento iestādi atsauces dalībvalstī par iebildumiem atjauninātajam novērtējuma ziņojumam saskaņā ar šā panta 6. punktu, piemēro 54. pantā minēto procedūru.
10.  
Ja jebkurā savstarpējas atzīšanas procedūras posmā kompetentā iestāde kādā iesaistītajā dalībvalstī norāda, ka tai ir 110. panta 1. punktā minētie iemesli veterināro zāļu aizliegšanai, minēto dalībvalsti vairs neuzskata par iesaistīto dalībvalsti.
11.  
Pirms tam dzēšot jebkādu konfidenciālu komercinformāciju, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī novērtējuma ziņojumu publisko.



5. sadaļa

Vēlāka atzīšana savstarpējās atzīšanas un decentralizētas tirdzniecības atļaujas procedūrās

53. pants

Papildu iesaistīto dalībvalstu piešķirtu tirdzniecības atļauju vēlāka atzīšana

1.  

Pēc tam, kad ir pabeigta 49. pantā paredzētā decentralizētā procedūra vai 52. pantā paredzētā savstarpējas atzīšanas procedūra, ar kuru piešķir tirdzniecības atļauju, tirdzniecības atļaujas turētājs saskaņā ar šajā pantā paredzēto procedūru var iesniegt veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikumu kompetentajām iestādēm papildu iesaistītajās dalībvalstīs un kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī, kā minēts attiecīgi 49. vai 52. pantā. Papildus 8. pantā minētajiem datiem pieteikumā ir arī:

a) 

saraksts ar visiem lēmumiem, ar kuriem piešķirtas, apturētas vai atsauktas attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas;

b) 

informāciju par izmaiņām, kas ieviestas kopš tirdzniecības atļaujas piešķiršanas ar 49. panta 7. punktā paredzēto decentralizēto procedūru vai 52. panta 8. punktā paredzēto savstarpējas atzīšanas procedūru;

c) 

apkopojošs farmakovigilances datu ziņojums.

2.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī, kā minēts attiecīgi 49. vai 52. pantā, 60 dienu laikā nosūta kompetentajām iestādēm papildu iesaistītajās dalībvalstīs lēmumu piešķirt tirdzniecības atļauju un visas izmaiņas tajā un minētajā laikposmā sagatavo un nosūta atjauninātu novērtējuma ziņojumu par attiecīgo tirdzniecības atļauju un attiecīgā gadījumā izmaiņām tajā, un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.
3.  
Kompetentā iestāde katrā papildu iesaistītajā dalībvalstī 60 dienu laikā gan no datu, gan informācijas, kas minēta 1. punktā, saņemšanas, un marķējuma un lietošanas instrukcijas pilnīgu tulkojumu saņemšanas, piešķir tirdzniecības atļauju saskaņā ar 2. punktā minēto atjaunināto novērtējuma ziņojumu.
4.  
Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja kompetentajai iestādei papildu iesaistītajā dalībvalstī ir iemesli atteikt tirdzniecības atļaujas piešķiršanu, pamatojoties uz to, ka tas varētu radīt nopietnu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, tā ne vēlāk kā 60 dienu laikā no 1. punktā minēto datu un informācijas un šā panta 2. punktā minētā atjauninātā novērtējuma ziņojuma saņemšanas izsaka iebildumus un detalizēti izklāsta iemeslus attiecīgi 49. vai 52. pantā minētajai kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī, norādītajos pantos minētajām kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam.
5.  
Ja iebildumus saskaņā ar 4. punktu ir izteikusi kompetentā iestāde papildu iesaistītajā dalībvalstī, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī veic jebkādus piemērotus pasākumus, kuru mērķis ir panākt vienošanos par sniegtajiem iebildumiem. Kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī un papildu iesaistītajā dalībvalstī dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par veicamajiem pasākumiem.
6.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī pieteikuma iesniedzējam dod iespēju mutiski vai rakstiski darīt zināmu pieteikuma iesniedzēja viedokli par papildu iesaistītās dalībvalsts izteiktajiem iebildumiem.
7.  
Ja pēc kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī veiktajiem pasākumiem kompetentās iestādes atsauces dalībvalstī un dalībvalstīs, kuras jau ir piešķīrušas tirdzniecības atļauju, un kompetentās iestādes papildu iesaistītajās dalībvalstīs ir panākušas vienošanos, kompetentās iestādes papildu iesaistītajās dalībvalstīs piešķir tirdzniecības atļauju saskaņā ar 3. punktu.
8.  
Ja kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī ne vēlāk kā 60 dienu laikā no šā panta 4. punktā minēto iebildumu izteikšanas nav varējusi panākt vienošanos, ar kompetentajam iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs un papildu iesaistītajās dalībvalstīs, tā saskaņā ar 54. pantā izklāstīto pārskatīšanas procedūru pieteikumu kopā ar šā panta 2. punktā minēto atjaunināto novērtējuma ziņojumu un to kompetento iestāžu iebildumiem, kas atrodas papildu iesaistītajā dalībvalstī, iesniedz koordinācijas grupai.



6. sadaļa

Pārskatīšanas procedūra

54. pants

Pārskatīšanas procedūra

1.  
Ja kompetentā iestāde iesaistītajā dalībvalstī saskaņā ar 49. panta 5. punktu, 52. panta 6. punktu, 53. panta 8. punktu vai 66. panta 8. punktu izsaka minētajos pantos minētos iebildumu, attiecīgi pret novērtējuma ziņojumu vai atjaunināto novērtējuma ziņojumu, tā nekavējoties detalizēti izklāsta kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī, kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs un pieteikuma iesniedzējam vai tirdzniecības atļaujas turētājam, kādi ir šādas iebilšanas iemesli. Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī jautājumus, kuros radušās domstarpības, nekavējoties iesniedz izskatīšanai koordinācijas grupā.
2.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 90 dienu laika pēc iebilduma saņemšanas veic jebkādus piemērotus pasākumus, lai panāktu vienošanos par izteikto iebildumu.
3.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī pieteikuma iesniedzējam vai tirdzniecības atļaujas turētājam dod iespēju mutiski vai rakstiski darīt zināmu savu viedokli par izteikto iebildumu.
4.  
Ja ir panākta vienošanās starp kompetentajām iestādēm, kas minētas 49. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 53. panta 1. punktā un 66. panta 1. punktā, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī slēdz procedūru un informē pieteikuma iesniedzēju vai tirdzniecības atļaujas turētāju. Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs piešķir vai izmaina tirdzniecības atļauju.
5.  
Ja kompetentās iestādes, kas minētas 49. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 53. panta 1. punktā vai 66. panta 1. punktā, panāk vienprātīgu vienošanos atteikt tirdzniecības atļaujas piešķiršanu vai noraidīt izmaiņu, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī slēdz procedūru un informē par to pieteikuma iesniedzēju vai tirdzniecības atļaujas turētāju, pienācīgi pamatojot atteikumu vai noraidījumu. Kompetentās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs pēc tam atsaka tirdzniecības atļaujas piešķiršanu vai noraida izmaiņu.
6.  
Ja nevar panākt vienprātīgu vienošanos starp kompetentajām iestādēm, kas minētas 49. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 53. panta 1. punktā un 66. panta 1. punktā, koordinācijas grupa ne vēlāk kā 90 dienu laikā no šā panta 1. punktā minēto iebildumu izteikšanas dienas iesniedz Komisijai attiecīgi 49. panta 5. punktā, 52. panta 6. punktā, 53. panta 2. punktā un 66. panta 3. punktā minēto novērtējuma ziņojumu kopā ar informāciju par jautājumiem, kuros radušās domstarpības.
7.  
Pēc 6. punktā minētā ziņojuma un informācijas saņemšanas Komisija 30 dienu laikā sagatavo projektu lēmumam, ko paredzēts pieņemt par pieteikumu. Komisija nosūta lēmuma projektu kompetentajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējam vai tirdzniecības atļaujas turētājam.
8.  
Komisija var pieprasīt paskaidrojumus no kompetentajām iestādēm vai Aģentūras. Šā panta 7. punktā paredzētos termiņus atliek līdz brīdim, kad paskaidrojumi ir sniegti.
9.  
Darba dalīšanas procedūras vajadzībām attiecībā uz izmaiņām, kas jānovērtē saskaņā ar 66. pantu, norādes šajā pantā uz kompetento iestādi atsauces dalībvalstī saprot kā norādes uz kompetento iestādi, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, un norādes uz iesaistītajām dalībvalstīm kā norādes uz attiecīgajām dalībvalstīm.
10.  
Komisija, pamatojoties uz savu lēmuma projektu, ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu piešķirt, mainīt, atteikt vai atsaukt centralizētu tirdzniecības atļauju vai noraidīt izmaiņas tajā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.



IV NODAĻA

PASĀKUMI PĒC TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANAS



1. sadaļa

Savienības zāļu datubāze

55. pants

Savienības veterināro zāļu datubāze

1.  
Aģentūra izveido un sadarbībā ar dalībvalstīm uztur Savienības veterināro zāļu datubāzi (“zāļu datubāze”).
2.  

Zāļu datubāzē ir vismaz šāda informācija:

a) 

attiecībā uz veterinārajām zālēm, kam Savienībā atļauju piešķīrusi Komisija un kompetentās iestādes:

i) 

veterināro zāļu nosaukums;

ii) 

veterināro zāļu aktīvā viela vai vielas un to stiprums;

iii) 

zāļu apraksts;

iv) 

lietošanas instrukcija;

v) 

novērtējuma ziņojums;

vi) 

veterināro zāļu ražošanas vietu saraksts; un

vii) 

datumi, kad veterinārās zāles laistas tirgū dalībvalstī;

b) 

attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, ko saskaņā ar V nodaļu Savienībā reģistrējušas kompetentās iestādes:

i) 

reģistrēto homeopātisko veterināro zāļu nosaukums;

ii) 

lietošanas instrukcija; un

iii) 

reģistrēto homeopātisko veterināro zāļu ražošanas vietu saraksti;

c) 

veterinārās zāles, ko kādā dalībvalstī atļauts lietot saskaņā ar 5. panta 6. punktu;

d) 

gada pārdošanas apjoms un informācija par katru veterināro zāļu pieejamību.

3.  

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nepieciešamos pasākumus un praktisko kārtību, nosakot:

a) 

tehniskās specifikācijas attiecībā uz zāļu datubāzi, tostarp elektroniskās datu apmaiņas mehānismu, kas paredz apmaiņu ar datiem ar esošajām valsts sistēmām, un formātu elektroniskai iesniegšanai;

b) 

zāļu datubāzes darbības praktisko kārtību, jo īpaši lai nodrošinātu konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību un informācijas apmaiņas drošību;

c) 

detalizētas specifikācijas attiecībā uz informāciju, kura jāiekļauj, jāatjaunina un ar kuru jāapmainās zāļu datubāzē, un to, kas to dara;

d) 

ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no zāļu datubāzes funkcionalitātēm nav pieejama;

e) 

attiecīgā gadījumā dati, kas jāiekļauj zāļu datubāzē papildus šā panta 2. punktā minētajai informācijai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

56. pants

Piekļuve zāļu datubāzei

1.  
Kompetentajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai ir pilna piekļuve zāļu datubāzes informācijai.
2.  
Tirdzniecības atļauju turētājiem ir pilna piekļuve zāļu datubāzes informācijai par savām tirdzniecības atļaujām.
3.  
Plašāka sabiedrība zāļu datubāzē bez iespējas mainīt informāciju var piekļūt informācijai par veterināro zāļu sarakstu, zāļu aprakstiem, lietošanas instrukcijām un – pēc tam, kad kompetentā iestāde ir dzēsusi konfidenciālu komercinformāciju – novērtējuma ziņojumam.



2. sadaļa

Dalībvalstu veiktā datu vākšana un tirdzniecības atļaujas turētāju pienākumi

57. pants

Datu vākšana par dzīvniekiem lietotām antimikrobiālajām zālēm

1.  
Dalībvalstis saskaņā ar šo pantu un 5. punktā noteiktajos termiņos vāc būtiskus un salīdzināmus datus par dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu tirdzniecības apjomu un lietošanu, lai jo īpaši varētu tieši vai netieši novērtēt šādu zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem saimniecību līmenī.
2.  
Apkopotos datus par antimikrobiālu zāļu pārdošanas apjomu un lietošanu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu veidam dalībvalstis saskaņā ar 5. punktu un tajā minētajos termiņos nosūta Aģentūrai. Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un citām Savienības aģentūrām, lai minētos datus analizētu, un publicē ikgadēju ziņojumu. Aģentūra minētos datus ņem vērā, pieņemot jebkādas attiecīgas pamatnostādnes un ieteikumus.
3.  

Komisija deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 147. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot prasības attiecībā uz:

a) 

dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu veidiem, par kuriem vāc datus;

b) 

kvalitātes nodrošināšanu, ko dalībvalstis un Aģentūra ievieš, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību; un

c) 

noteikumiem par datu vākšanas metodēm attiecībā uz dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu lietošanu un par metodi minēto datu nosūtīšanai Aģentūrai.

4.  
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka saskaņā ar šo pantu vācamo datu formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.  

Dalībvalstīm ir atļauts piemērot pakāpenisku pieeju attiecībā uz šajā pantā noteiktajiem pienākumiem, lai:

a) 

divu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu vismaz par tām sugām un kategorijām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES ( 6 )2018. gada 11. decembra redakcijā;

b) 

piecu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu par visām produktīvo dzīvnieku sugām;

c) 

astoņu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu par citiem dzīvniekiem, kuri tiek audzēti vai turēti.

6.  
Šā panta 5. punkta c) apakšpunkts neparedz pienākumu vākt datus no fiziskām personām, kuras tur lolojumdzīvniekus.

58. pants

Tirdzniecības atļauju turētāju pienākumi

1.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs ir atbildīgs par savu veterināro zāļu tirdzniecību. Pārstāvja iecelšana neatbrīvo tirdzniecības atļaujas turētāju no juridiskās atbildības.
2.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs, pildot savus pienākumus, nodrošina savu veterināro zāļu pienācīgu un nepārtrauktu piegādi.
3.  
Pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas tirdzniecības atļaujas turētājs ņem vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz minētās tirdzniecības atļaujas pieteikumā norādītājām ražošanas procesa un kontroles metodēm un veic visas izmaiņas, kas varētu būt nepieciešamas, lai veterinārās zāles varētu ražot un kontrolēt ar vispārpieņemtām zinātniskām metodēm. Šādas izmaiņas veic, ievērojot šīs nodaļas 3. sadaļā noteiktās procedūras.
4.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina, ka zāļu aprakstu, lietošanas instrukciju un marķējumu regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.
5.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs ģenēriskas veterinārās zāles un veterinārās hibrīdzāles nelaiž Savienības tirgū, kamēr nav pagājis atsauces veterinārajām zālēm 39. un 40. pantā noteiktais tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods.
6.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs reģistrē zāļu datubāzē datumus, kad tā atļautās veterinārās zāles laistas tirgū, informāciju par katru veterināro zāļu pieejamību katrā attiecīgajā dalībvalstī, kā arī attiecīgā gadījumā tirdzniecības atļauju apturēšanas vai atcelšanas datumus.
7.  
Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tirdzniecības atļaujas turētājs tām nodrošina pietiekamu daudzumu paraugu, lai varētu veikt kontroles veterinārām zālēm, kas laistas tirgū Savienībā.
8.  
Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma tirdzniecības atļaujas turētājs sniedz speciālās tehniskās zināšanas, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 izraudzītajā Eiropas Savienības references laboratorijā palīdz izmantot veterināro zāļu atliekvielu noteikšanas analīzes metodi.
9.  
Pēc kompetentās iestādes vai Aģentūras pieprasījuma tirdzniecības atļaujas turētājs minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā sniedz datus, kas pierāda, ka riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs.
10.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs nekavējoties informē kompetento iestādi, kura piešķīrusi tirdzniecības atļauju, vai Komisiju par jebkuriem kādas kompetentās iestādes vai kādas trešās valsts iestādes noteiktiem aizliegumiem vai ierobežojumiem un par jebkādu citu jaunu informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgo veterināro zāļu radītā riska un ieguvumu novērtējumu, tostarp saskaņā ar 81. pantu veikta signālu pārvaldības procesa iznākuma rezultātā.
11.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs noteiktā termiņā iesniedz attiecīgi kompetentajai iestādei, Komisijai vai Aģentūrai visus tā rīcībā esošos datus par attiecīgo veterināro zāļu pārdošanas apjomu.
12.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs zāļu datubāzē reģistrē katru tā veterināro zāļu ikgadējo pārdošanas apjomu.
13.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs nekavējoties informē kompetento iestādi, kura piešķīrusi tirdzniecības atļauju, vai attiecīgā gadījumā Komisiju par jebkuru darbību, kuru turētājs gatavojas veikt veterināro zāļu tirgošanas pārtraukšanai, un to dara pirms šādas darbības veikšanas, vienlaikus norādot šādas darbības iemeslus.

59. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesībām veic atbilstīgus pasākumus, lai konsultētu mazos un vidējos uzņēmumus par atbilstību šīs regulas prasībām.



3. sadaļa

Izmaiņas tirdzniecības atļaujas nosacījumos

60. pants

Izmaiņas

1.  
Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu, kurā norādīts, kādas izmaiņas nav jānovērtē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  

Pieņemot 1. punktā minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

a) 

vai nepieciešams zinātniski novērtēt izmaiņas, lai noteiktu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi;

b) 

vai izmaiņas ietekmē veterināro zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu;

c) 

vai izmaiņas ir saistītas tikai ar nelieliem pārveidojumiem zāļu aprakstā;

d) 

vai izmaiņas ir administratīva rakstura.

61. pants

Izmaiņas, kas nav jānovērtē

1.  
Ja izmaiņa ir iekļauta saskaņā ar 60. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, tirdzniecības atļaujas turētājs 30 dienu laikā pēc minētās izmaiņas īstenošanas reģistrē izmaiņu zāļu datubāzē un attiecīgā gadījumā pievieno arī zāļu aprakstu, lietošanas instrukcijas un marķējumu 7. pantā minētajās valodās.
2.  
Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes, vai, ja veterināro zāļu atļauja piešķirta centralizētajā tirdzniecības atļaujas procedūrā, Komisija ar īstenošanas aktiem groza tirdzniecības atļauju saskaņā ar šo reģistrēto izmaiņu, kā minēts šā panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 145. panta 2. punktā.
3.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī vai attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, ja izmaiņas attiecas uz nacionālās tirdzniecības atļaujas noteikumiem, vai attiecīgā gadījumā – Komisija informē tirdzniecības atļaujas turētāju un kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalsts par to, vai izmaiņa ir apstiprināta vai noraidīta, minēto informāciju reģistrējot zāļu datubāzē.

62. pants

Pieteikšanās uz izmaiņām, kas jānovērtē

1.  
Ja izmaiņa nav iekļauta saskaņā ar 60. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, pieteikumu uz izmaiņu, kas jānovērtē, tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi tirdzniecības atļauju, vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai. Pieteikumus iesniedz elektroniski.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ir:

a) 

izmaiņas apraksts;

b) 

dati, kas minēti 8. pantā un kas attiecas uz izmaiņu;

c) 

informācija par pieteikuma skartajām tirdzniecības atļaujām;

d) 

ja izmaiņas rezultātā rodas izrietošas tās pašas tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņas, attiecīgo minēto izrietošo izmaiņu apraksts;

e) 

ja izmaiņa attiecas uz tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas savstarpējās atzīšanas procedūrā vai decentralizētajā procedūrā, saraksts ar dalībvalstīm, kuras attiecīgās tirdzniecības atļaujas piešķīrušas.

63. pants

Izrietoši zāļu informācijas grozījumi

Ja no izmaiņas izriet zāļu apraksta, marķējuma vai lietošanas instrukcijas grozījumi, izmaiņas pieteikumu izskata, minētos grozījumus uzskatot par attiecīgās izmaiņas daļu.

64. pants

Izmaiņu grupas

Ja tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par vairākām vienas un tās pašas tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņām, kas nav iekļautas saskaņā ar 60. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, vai par vairāku tirdzniecības atļauju vienu izmaiņu, kura minētajā sarakstā nav iekļauta, minētais tirdzniecības atļaujas turētājs par visām izmaiņām var iesniegt vienu pieteikumu.

65. pants

Darba dalīšanas procedūra

1.  
Ja tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par vienu vai vairākām izmaiņām, kas ir identiskas visās attiecīgajās dalībvalstīs un kas nav iekļautas saskaņā ar 60. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, attiecībā uz vairākām tirdzniecības atļaujām, kuras ir vienam un tam pašam tirdzniecības atļauju turētājam un kuras piešķīrušas dažādas kompetentās iestādes un/vai Komisija, attiecīgais tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz identisku pieteikumu kompetentajām iestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs un, ja pieteikums skar centrāli atļautu veterināro zāļu izmaiņu, – Aģentūrai.
2.  
Ja kāda no šā panta 1. punktā minētajām tirdzniecības atļaujām ir centralizēta tirdzniecības atļauja, pieteikumu saskaņā ar 66. pantā noteikto procedūru novērtē Aģentūra.
3.  
Ja neviena no 1. punktā minētajām tirdzniecības atļaujām nav centralizēta tirdzniecības atļauja, koordinācijas grupa vienojas par vienu no šīs tirdzniecības atļaujas piešķīrušajām kompetentajām iestādēm, kurā novērtē pieteikumu saskaņā ar 66. panta procedūru.
4.  
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus par darba dalīšanas procedūras darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

66. pants

Procedūra attiecībā uz izmaiņām, kas jānovērtē

1.  
Ja izmaiņas pieteikums atbilst 62. pantā noteiktajām prasībām, attiecīgi kompetentā iestāde, Aģentūra, kompetentā iestāde, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 15 dienu laikā apliecina derīga pieteikuma saņemšanu.
2.  
Ja pieteikums ir nepilnīgs, attiecīgi kompetentā iestāde, Aģentūra, kompetentā iestāde, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī prasa tirdzniecības atļaujas turētājam saprātīgā termiņā iesniegt trūkstošo informāciju un dokumentāciju.
3.  
Attiecīgi kompetentā iestāde, Aģentūra, kompetentā iestāde, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī novērtē un saskaņā ar 33. pantu sagatavo attiecīgi novērtējuma ziņojumu vai atzinumu par izmaiņu. Minēto novērtējuma ziņojumu vai atzinumu sagatavo 60 dienu laikā no derīga pieteikuma saņemšanas. Ja izmaiņas pieteikuma novērtēšanai vajadzīgs vairāk laika tā sarežģītības dēļ, attiecīgā kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra šo termiņu var pagarināt līdz 90 dienām. Šādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra attiecīgi informē tirdzniecības atļaujas turētāju.
4.  
Attiecīgā kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra 3. punktā minētajā periodā var prasīt, lai tirdzniecības atļaujas turētājs noteiktā termiņā iesniedz papildu informāciju. Procedūru aptur, līdz papildu informācija ir sniegta.
5.  
Ja 3. punktā minēto atzinumu ir sagatavojusi Aģentūra, tā to nosūta Komisijai un tirdzniecības atļaujas turētājam.
6.  
Ja šā panta 3. punktā minēto atzinumu saskaņā ar 65. panta 2. punktu ir sagatavojusi Aģentūra, tā to nosūta visām kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs, Komisijai un tirdzniecības atļaujas turētājam.
7.  
Ja šā panta 3. punktā minēto novērtējuma ziņojumu ir sagatavojusi kompetentā iestāde, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī, to nosūta kompetentajām iestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs un tirdzniecības atļaujas turētājam.
8.  
Ja kompetentā iestāde nepiekrīt šā panta 7. punktā minētajam novērtējuma ziņojumam, ko tā saņēmusi, piemēro 54. pantā noteikto pārskatīšanas procedūru.
9.  
Ņemot vērā 8. punktā paredzētās procedūras iznākumu, attiecīgā gadījumā 3. punktā minēto atzinumu vai novērtējuma ziņojumu nekavējoties nosūta tirdzniecības atļaujas turētājam.
10.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs 15 dienu laikā pēc atzinuma vai novērtējuma ziņojuma saņemšanas var iesniegt attiecīgi kompetentajai iestādei, Aģentūrai, kompetentajai iestādei, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī rakstisku pieprasījumu pārskatīt atzinumu vai novērtējuma ziņojumu. 60 dienu laikā no atzinuma vai novērtējuma ziņojuma saņemšanas attiecīgi kompetentajai iestādei, Aģentūrai, kompetentajai iestādei, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī iesniedz detalizētu pārskatīšanas pieprasījuma pamatojumu.
11.  
Attiecīgi kompetentā iestāde, Aģentūra, kompetentā iestāde, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar 65. panta 3. punktu, vai kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī 60 dienu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma pamatojuma saņemšanas pārskata tos atzinuma vai novērtējuma ziņojuma aspektus, ko tirdzniecības atļaujas turētājs norādījis pārskatīšanas pieprasījumā, un pieņem pārskatītu atzinumu vai novērtējuma ziņojumu. Pārskatītajam atzinumam vai novērtējuma ziņojumam pievieno izdarīto secinājumu pamatojumu.

67. pants

Pasākumi, ar kuriem beidz procedūras attiecībā uz izmaiņām

1.  
Attiecīgi kompetentā iestāde, Komisija vai kompetentās iestādes dalībvalstīs, kuras iekļautas sarakstā saskaņā ar 62. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 30 dienu laikā no dienas, kad ir pabeigta 66. pantā noteiktā procedūra un no tirdzniecības atļaujas turētāja ir saņemti zāļu apraksta, marķējuma un lietošanas instrukcijas pilnīgi tulkojumi, groza tirdzniecības atļauju vai noraida izmaiņu saskaņā ar 66. pantā minēto atzinumu vai novērtējuma ziņojumu un paziņo tirdzniecības atļaujas turētājam noraidījuma pamatojumu.
2.  
Centralizētas tirdzniecības atļaujas gadījumā Komisija sagatavo projektu lēmumam, ko paredzēts pieņemt par izmaiņu. Ja lēmuma projekts nesaskan ar Aģentūras atzinumu, Komisija sniedz detalizētu paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tā nav rīkojusies saskaņā ar Aģentūras atzinumu. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu grozīt tirdzniecības atļauju vai noraidīt izmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  
Par grozīto tirdzniecības atļauju kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija nekavējoties paziņo tirdzniecības atļaujas turētājam.
4.  
Attiecīgi kompetentā iestāde, Komisija, Aģentūra vai kompetentās iestādes dalībvalstīs, kuras iekļautas sarakstā saskaņā ar 62. panta 2. punkta e) apakšpunktu, attiecīgi atjaunina zāļu datubāzi.

68. pants

To izmaiņu īstenošana, kas jānovērtē

1.  
Izmaiņu, kas jānovērtē, tirdzniecības atļaujas turētājs var īstenot tikai tad, kad kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar izmaiņu ir grozījusi tirdzniecības atļaujas piešķiršanas lēmumu, ir noteikusi īstenošanas termiņu un ir par to informējusi tirdzniecības atļaujas turētāju saskaņā ar 67. panta 3. punktu.
2.  
Ja kompetentā iestāde vai Komisija to pieprasa, tirdzniecības atļaujas turētājs nekavējoties sniedz jebkādu informāciju, kas attiecas uz izmaiņas īstenošanu.



4. sadaļa

Aprakstu saskaņošana zālēm, kurām piešķirtas nacionālās tirdzniecības atļaujas

69. pants

Veterināro zāļu aprakstu saskaņošanas tvērums

Saskaņotu zāļu aprakstu saskaņā ar 70. un 71. pantā noteikto procedūru sagatavo attiecībā uz:

a) 

atsauces veterinārajām zālēm, kurām ir tāds pats aktīvo vielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un zāļu forma un attiecībā uz kurām dažādās dalībvalstīs saskaņā ar 47. pantu ir piešķirtas tirdzniecības atļaujas vienam un tam pašam tirdzniecības atļaujas turētājam;

b) 

ģenēriskajām veterinārajām zālēm un veterinārajām hibrīdzālēm.

70. pants

Atsauces veterināro zāļu aprakstu saskaņošanas procedūra

1.  
Kompetentās iestādes reizi gadā iesniedz koordinācijas grupai sarakstu ar tām atsauces veterinārajām zālēm un to aprakstiem, attiecībā uz kurām saskaņā ar 47. pantu ir piešķirta tirdzniecības atļauja, ja saskaņā ar kompetentās iestādes datiem uz tām būtu jāattiecina zāļu aprakstu saskaņošanas procedūra.
2.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs var pieteikties uz atsauces veterināro zāļu aprakstu saskaņošanas procedūru, iesniedzot koordinācijas grupai sarakstu ar dažādiem šādu veterināro zāļu nosaukumiem un dažādiem to aprakstiem, attiecībā uz kurām tirdzniecības atļauja saskaņā ar 47. pantu ir piešķirta dažādās dalībvalstīs.
3.  
Koordinācijas grupa, ņemot vērā sarakstus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 1. punktu, vai jebkuru pieteikumu, kas saskaņā ar 2. punktu saņemts no tirdzniecības atļaujas turētāja, reizi gadā sagatavo un publicē to atsauces veterināro zāļu sarakstu, uz kurām attiecas zāļu aprakstu saskaņošana, un katrām attiecīgajām atsauces veterinārajām zālēm nosaka atsauces dalībvalsti.
4.  
Gatavojot to atsauces veterināro zāļu sarakstu, uz kurām attiecas zāļu aprakstu saskaņošana, koordinācijas grupa var pieņemt lēmumu par prioritātes noteikšanu darbam ar zāļu aprakstu saskaņošanu, ņemot vērā Aģentūras ieteikumus par atsauces veterināro zāļu klasi vai grupu, kas ir jāsaskaņo, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, tostarp riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu risku videi.
5.  
Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma šā panta 3. punktā minētajā atsauces dalībvalstī tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz koordinācijas grupai kopsavilkumu, kurā precizētas atšķirības starp produkta aprakstiem, tās priekšlikumu par saskaņotu zāļu aprakstu, lietošanas instrukcijām un marķējumu saskaņā ar 7. pantu, un to pamato ar atbilstīgiem esošajiem datiem, kas iesniegti saskaņā ar 8. pantu un kas attiecas uz konkrēto saskaņošanas priekšlikumu.
6.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī, apspriežoties ar tirdzniecības atļaujas turētāju, 180 dienu laikā no 5. punktā minētās informācijas saņemšanas, izskata saskaņā ar 5. punktu iesniegtos dokumentus, sagatavo ziņojumu un iesniedz to koordinācijas grupai un tirdzniecības atļaujas turētājam.
7.  
Ja koordinācijas grupa vienprātīgi vienojas par saskaņoto zāļu aprakstu, kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī pēc ziņojuma saņemšanas dokumentē, ka ir vienošanās, slēdz procedūru, bez liekas kavēšanās attiecīgi informē tirdzniecības atļaujas turētāju un saskaņoto zāļu aprakstu nosūta tam pašam tirdzniecības atļaujas turētājam.
8.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs koordinācijas grupas noteiktajā termiņā kompetentajām iestādēm katrā attiecīgajā dalībvalstī iesniedz vajadzīgos zāļu apraksta, lietošanas instrukciju un marķējuma tulkojumus saskaņā ar 7. pantu.
9.  
Pēc vienošanās saskaņā ar 7. punktu kompetentās iestādes katrā attiecīgajā dalībvalstī 30 dienu laikā no 8. punktā minēto tulkojumu saņemšanas groza tirdzniecības atļauju tā, kā to paredz vienošanās.
10.  
Kompetentā iestāde atsauces dalībvalstī veic jebkādus piemērotus pasākumus, kuru mērķis ir koordinācijas grupā panākt vienošanos, pirms tiek sākta 11. punktā minētā procedūra.
11.  
Ja pēc šā panta 10. punktā minētajiem centieniem nav panākta vienošanās par saskaņotu zāļu aprakstu, jo nav vienprātības, piemēro Savienības līmeņa interešu gadījumos veicamas pāradresēšanas procedūru, kas minēta 83. un 84. punktā.
12.  
Lai saglabātu panākto zāļu apraksta saskaņotības līmeni, visām turpmākajām attiecīgās tirdzniecības atļaujas izmaiņām piemēro savstarpējas atzīšanas procedūru.

71. pants

Ģenērisko veterināro zāļu un veterināro hibrīdzāļu aprakstu saskaņošanas procedūra

1.  

Ja 70. pantā minētā procedūra ir pabeigta un ir panākta vienošanās par saskaņotu zāļu aprakstu atsauces veterinārajām zālēm, ģenērisko veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji 60 dienu laikā no katras dalībvalsts kompetento iestāžu lēmuma un attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 62. pantu iesniedz pieteikumu par attiecīgo ģenērisko veterināro zāļu apraksta šādu sadaļu saskaņošanu:

a) 

mērķsugas;

b) 

klīniskā informācija, kas minēta 35. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

c) 

izdalīšanās periods.

2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ja tā ir tirdzniecības atļauja veterinārajām hibrīdzālēm, kura pamatota ar papildu preklīniskajiem pētījumiem vai klīniskajiem izmēģinājumiem, 1. punktā minēto zāļu apraksta attiecīgās sadaļas neuzskata par tādām, kas būtu jāsaskaņo.
3.  
Ģenērisko veterināro zāļu un veterināro hibrīdzāļu tirdzniecības atļaujas turētāji nodrošina, ka to zāļu apraksti ir pēc būtības līdzīgi atsauces veterināro zāļu aprakstiem.

72. pants

Atsevišķu veterināro zāļu vides drošības dokumentācija un vides riska novērtējums

Sarakstā, kas minēts 70. panta 1. punktā, neiekļauj atsauces uz veterinārām zālēm, kuras atļautas pirms 2005. gada 1. oktobra, identificētas kā potenciāli kaitīgas videi un kuras nav bijušas pakļautas vides riska novērtējumam.

Ja atsauces veterinārajām zālēm atļauja piešķirta pirms 2005. gada 1. oktobra un tās identificētas kā potenciāli kaitīgas videi un nav bijušas pakļautas vides riska novērtējumam, kompetentā iestāde pieprasa tirdzniecības atļaujas turētājam atjaunināt attiecīgo vides drošības dokumentāciju, kas minēta 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā 156. pantā minēto pārskatīšanu, un attiecīgā gadījumā šādu atsauces zāļu ģenērisko veterināro zāļu vides riska novērtējumu.



5. sadaļa

Farmakovigilance

73. pants

Savienības farmakovigilances sistēma

1.  
Lai nodrošinātu nepārtrauktu riska un ieguvumu samēra novērtēšanu, dalībvalstis, Komisija, Aģentūra un tirdzniecības atļauju turētāji sadarbojas, izveidojot un uzturot Savienības farmakovigilances sistēmu nolūkā veikt farmakovigilances uzdevumus attiecībā uz atļauto veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu.
2.  

Kompetentās iestādes, Aģentūra un tirdzniecības atļauju turētāji veic vajadzīgos pasākumus, kuru mērķis ir darīt pieejamas iespējas, kā ziņot un mudināt ziņot par šādām iespējamām blaknēm:

a) 

kādam dzīvniekam novērota kāda negatīva un neparedzēta reakcija uz veterinārām zālēm;

b) 

novērojums, ka veterinārās zāles, kas dzīvniekam ievadītas saskaņā ar zāļu aprakstu vai citādi, neiedarbojas;

c) 

ar vidi saistīti incidenti, kas novēroti pēc tam, kad kādam dzīvniekam ievadītas kādas veterinārās zāles;

d) 

cilvēkam novērota neveselīga reakcija pēc pakļaušanas veterināro zāļu iedarbībai;

e) 

dzīvnieku izcelsmes produktā konstatēta farmakoloģiski aktīva viela vai marķieratliekas, kas pēc tam, kad ir ievērots izdalīšanās periods, pārsniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 noteiktos maksimālos atlieku līmeņus;

f) 

jebkāda domājama infekcijas ierosinātāja pārnešana ar veterināro zāļu starpniecību;

g) 

dzīvniekam novērota jebkāda negatīva un neparedzēta reakcija uz cilvēkiem paredzētām zālēm.

74. pants

Savienības farmakovigilances datubāze

1.  
Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un uztur Savienības farmakovigilances datubāzi, lai ziņotu par 73. panta 2. punktā minētajām iespējamām blaknēm un reģistrētu tās (“farmakovigilances datubāze”), un tajā iekļauj arī informāciju par kvalificēto personu, kas ir atbildīga par farmakovigilanci, kā minēts 77. panta 8. punktā, farmakovigilances sistēmas pamatlietas atsauces numurus, signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus un farmakovigilances inspekciju rezultātus saskaņā ar 126. pantu.
2.  
Farmakovigilances datubāze un 55. pantā minētā zāļu datubāze ir savstarpēji savienotas.
3.  
Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju izstrādā zāļu datubāzes funkcionālās specifikācijas.
4.  
Aģentūra nodrošina, ka farmakovigilances datubāzē ziņotā informācija ir augšupielādēta un tai var piekļūt saskaņā ar 75. pantu.
5.  
Farmakovigilances sistēmas datubāzi izveido kā datu apstrādes tīklu, kas ļauj pārsūtīt datus starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un tirdzniecības atļaujas turētājiem, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ir brīdinājums saistībā ar farmakovigilances datiem, var izskatīt riska pārvaldības iespējas un jebkādus atbilstīgus pasākumus, kā minēts 129., 130. un 134. pantā.

75. pants

Piekļuve farmakovigilances datubāzei

1.  
Kompetentajām iestādēm ir pilna piekļuve farmakovigilances datubāzei.
2.  
Tirdzniecības atļauju turētājiem farmakovigilances datubāzē ir piekļuve datiem par tām veterinārajām zālēm, attiecībā uz kurām tiem ir tirdzniecības atļauja, un citiem nekonfidenciāliem datiem, kas saistīti ar veterinārajām zālēm, attiecībā uz kurām tiem nav tirdzniecības atļaujas, tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai tie varētu izpildīt savus 77., 78. un 81. pantā minētos farmakovigilances pienākumus.
3.  

Plašākai sabiedrībai farmakovigilances datubāzē ir piekļuve šādai informācijai bez iespējas mainīt tajā ietverto informāciju:

a) 

katru gadu paziņoto iespējamo blakņu skaits un – vēlākais divu gadu laikā pēc 2022. gada 28. janvāra – katru gadu paziņoto iespējamo blakņu incidence, kas sadalīta pa veterinārajām zālēm, dzīvnieku sugām un iespējamo blakņu veida;

b) 

šīs regulas 81. panta 1. punktā minētie rezultāti un iznākumi, kas izriet no signālu pārvaldības procesa, kuru tirdzniecības atļaujas turētājs veic veterinārajām zālēm vai veterināro zāļu grupām.

76. pants

Ziņošana par iespējamām blaknēm un to reģistrēšana

1.  
Visas iespējamās blaknes, par kurām kompetentajām iestādēm ir paziņots un kuras ir iestājušas to dalībvalsts teritorijā, kompetentās iestādes 30 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas par iespējamām blaknēm reģistrē farmakovigilances datubāzē.
2.  
Visas iespējamās blaknes, par kurām tirdzniecības atļauju turētājiem ir paziņots un kuras attiecībā uz to atļautajām veterinārajām zālēm ir iestājušās Savienībā vai trešā valstī vai par kurām ir parādījusies publikācija zinātniskajā literatūrā, tirdzniecības atļauju turētāji 30 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas par iespējamajām blaknēm reģistrē farmakovigilances datubāzē.
3.  
Aģentūra var pieprasīt, lai centralizēti atļautu veterināro zāļu vai valstī atļautu veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs, ja uz tām attiecas 82. pantā minētā Savienības līmeņa interešu gadījumā veicama pāradresēšana, vāktu par tām konkrētus farmakovigilances datus papildus 73. panta 2. punktā minētajiem datiem un veiktu pēcreģistrācijas uzraudzības pētījumus. Aģentūra detalizēti norāda pieprasījuma iemeslus, nosaka piemērotu termiņu un par to informē kompetentās iestādes.
4.  
Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tirdzniecības atļaujas turētājs attiecībā uz valstī atļautām zālēm vāktu konkrētus farmakovigilances datus papildus 73. panta 2. punktā minētajiem datiem un veiktu pēcreģistrācijas uzraudzības pētījumus. Kompetentā iestāde detalizēti norāda pieprasījuma iemeslus, nosaka piemērotu termiņu un par to informē citas kompetentās iestādes un Aģentūru.

77. pants

Tirdzniecības atļaujas turētāja farmakovigilances pienākumi

1.  
Tirdzniecības atļauju turētāji izveido un uztur sistēmu informācijas vākšanai, salīdzināšanai un izvērtēšanai par iespējamām blaknēm attiecībā uz atļautām tirdzniecības atļauju turētāju veterinārajām zālēm, kura tiem dod iespēju izpildīt viņu farmakovigilances pienākumus (“farmakovigilances sistēma”).
2.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs izveido vienu vai vairākas farmakovigilances sistēmas pamatlietas, kurās farmakovigilances sistēma ir sīki aprakstīta attiecībā uz atļautajām tirdzniecības atļauju turētāju veterinārajām zālēm. Tirdzniecības atļaujas turētājam par katrām veterinārajām zālēm ir ne vairāk kā viena farmakovigilances sistēmas pamatlieta.
3.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs nozīmē vietējo vai reģionālo pārstāvi, kurš saņem ziņojumus par iespējamām blaknēm un kurš var sazināties attiecīgo dalībvalstu valodās.
4.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs ir atbildīgs par to veterināro zāļu farmakovigilanci, attiecībā uz kurām tam ir tirdzniecības atļauja, piemērotā veidā pastāvīgi novērtē šo veterināro zāļu riska un ieguvumu samēru un vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus.
5.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs ievēro labu farmakovigilances praksi attiecībā uz veterinārajām zālēm.
6.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus par labu farmakovigilances praksi attiecībā uz veterinārajām zālēm un arī par farmakovigilances sistēmas pamatlietas formātu, saturu un kopsavilkumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
7.  
Ja tirdzniecības atļaujas turētājs farmakovigilances uzdevumu pildīšanu, noslēdzot līgumu, ir uzticējis kādai trešai personai, minētās vienošanās detalizēti izklāsta farmakovigilances sistēmas pamatlietā.
8.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs norīko vienu vai vairākas kvalificētas personas, kas ir atbildīgas par farmakovigilanci, veikt 78. pantā paredzētos uzdevumus. Minētās kvalificētās personas dzīvo un veic darbību Savienībā un ir pienācīgi kvalificētas un tirdzniecības atļaujas turētājam pastāvīgi pieejamas. Katrai farmakovigilances sistēmas pamatlietai tirdzniecības atļaujas turētājs nozīmē tikai vienu šādu kvalificētu personu.
9.  
Šā panta 8. punktā minētās kvalificētās par farmakovigilanci atbildīgās personas uzdevumus, kas noteikti šīs regulas 78. pantā, var uzticēt trešai personai saskaņā ar minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādos gadījumos minētās vienošanās detalizēti izklāsta līgumā un iekļauj farmakovigilances sistēmas pamatlietā.
10.  
Pamatojoties uz farmakovigilances datu novērtējumu un uz nepieciešamību, tirdzniecības atļaujas turētājs saskaņā ar 62. pantu nekavējoties iesniedz pieteikumu uz tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņu.
11.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs nesniedz publisku paziņojumu par farmakovigilances informāciju attiecībā uz tā veterinārajām zālēm, iepriekš vai vienlaikus nepaziņojot par savu nodomu kompetentajai iestādei, kas ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju, vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai.

Tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina, ka šāds publisks paziņojums tiek izklāstīts objektīvi un ka tas nav maldinošs.

78. pants

Par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona

1.  

Par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona, kas minēta 77. panta 8. punktā, nodrošina, ka tiek pildīti šādi uzdevumi:

a) 

izstrādāt un uzturēt farmakovigilances sistēmas pamatlietu;

b) 

piešķirt atsauces numuru farmakovigilances sistēmas pamatlietā katrām zālēm, kas tajā iekļautas, un par katrām zālēm paziņot minēto atsauces numuru farmakovigilances datubāzei;

c) 

paziņot attiecīgi kompetentajām iestādēm un Aģentūrai darbības vietu;

d) 

izveidot un uzturēt sistēmu, kas nodrošina, ka visas iespējamās blaknes, par kurām tirdzniecības atļaujas turētājs informēts, tiek apkopotas un atspoguļotas tā, lai ziņas par tām būtu piekļūstamas vismaz vienā vietā Savienībā;

e) 

apkopot 76. panta 2. punktā minētos ziņojumus par iespējamām blaknēm, tās izvērtējot, ja nepieciešams, un atspoguļojot farmakovigilances datubāzē;

f) 

nodrošināt, ka pilnīgi un uzreiz tiek izpildīts katrs kompetento iestāžu vai Aģentūras pieprasījums sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu izvērtēt kādu veterināro zāļu riska un ieguvumu samēru;

g) 

nodrošināt attiecīgi kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai jebkādu citu informāciju, kam ir nozīme kādu veterināro zāļu riska un ieguvumu samēra pārmaiņu konstatēšanā, arī noderīgu informāciju par pētījumiem attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū;

h) 

piemērot 81. pantā minēto signālu pārvaldības procesu un nodrošināt, ka ir ieviestas visas 77. panta 4. punktā minētās pienākumu izpildes norunas;

i) 

pārraudzīt farmakovigilances sistēmu un nodrošināt, lai vajadzības gadījumā tiktu sagatavots un īstenots attiecīgs preventīvs vai koriģējošas rīcības plāns, un, ja nepieciešams, nodrošināt izmaiņas farmakovigilances sistēmas pamatlietā;

j) 

nodrošināt, lai visi farmakovigilances darbību veikšanā iesaistītie tirdzniecības atļaujas turētāja darbinieki saņemtu pastāvīgu apmācību;

k) 

paziņot kompetentajām iestādēm un Aģentūrai par jebkādu trešā valstī pieņemtu reglamentējošu pasākumu, kas ir saistīts ar farmakovigilances datiem, 21 dienas laikā no attiecīgas informācijas saņemšanas.

2.  
Par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona, kas minēta 77. panta 8. punktā, ir tirdzniecības atļaujas turētāja kontaktpersona farmakovigilances inspicēšanas jautājumos.

79. pants

Kompetento iestāžu un Aģentūras farmakovigilances pienākumi

1.  
Kompetentās iestādes nosaka procedūras, kas nepieciešamas, lai izvērtētu saskaņā ar 81. panta 2. punktu farmakovigilances datubāzē atspoguļotos signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus, kā arī visas iespējamās blaknes, par ko tiem ziņots, izskata riska pārvaldība iespējas un veic piemērotus 129., 130. un 134. pantā minētos pasākumus attiecībā uz tirdzniecības atļaujām.
2.  
Veterinārārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem kompetentās iestādes var izvirzīt konkrētas prasības attiecībā uz iespējamo blakņu paziņošanu. Ja ir īpaša vajadzība vākt, apkopot vai analizēt kādus noteiktus farmakovigilances datus, Aģentūra var organizēt veterinārārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu grupu sanāksmes vai tīklu.
3.  
Kompetentās iestādes un Aģentūra dara publiski pieejamu visu svarīgo informāciju par iespējamām blaknēm, kas saistītas ar kādu veterināro zāļu lietošanu. To dara laikus ar jebkādu publiski pieejamu saziņas līdzekļu starpniecību, pirms tam vai vienlaikus šo informāciju paziņojot tirdzniecības atļaujas turētājam.
4.  
Kompetentās iestādes ar 123. un 126. pantā minētajām kontrolēm un inspicēšanu pārliecinās, ka tirdzniecības atļauju turētāji izpilda šīs sadaļas prasības attiecībā uz farmakovigilanci.
5.  
Aģentūra nosaka procedūras, kas nepieciešamas, lai izvērtētu iespējamās blaknes, par ko tai ziņots sakarā ar veterinārajām zālēm, kuru atļaujas piešķirtas centralizēti, un iesaka Komisijai riska pārvaldības pasākumus. Komisija pieņem jebkādus piemērotus 129., 130. un 134. pantā minētos pasākumus attiecībā uz tirdzniecības atļaujām.
6.  
Attiecīgi kompetentā iestāde vai Aģentūra var jebkurā laikā pieprasīt tirdzniecības atļaujas turētājam iesniegt farmakovigilances sistēmas pamatlietas kopiju. Tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz minēto kopiju vēlākais septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

80. pants

Kompetentās iestādes veikta uzdevumu deleģēšana

1.  
Jebkuru no 79. pantā minētajiem uzdevumiem, kas uzticēti kādai kompetentajai iestādei, tā var deleģēt kompetentai iestādei citā dalībvalstī, ja šī cita dalībvalsts tādam deleģējumam rakstiski piekrīt.
2.  
Deleģējošā kompetentā iestāde par deleģējumu, kā minēts 1. punktā, informē Komisiju, Aģentūru un citas kompetentās iestādes un šo informāciju publisko.

81. pants

Signālu pārvaldības process

1.  
Tirdzniecības atļauju turētāji attiecībā uz savām veterinārajām zālēm veic signālu pārvaldības procesu, vajadzības gadījumā ņemot vērā pārdošanas datus un citus attiecīgus farmakovigilances datus, par kuriem ir pamats sagaidīt, ka tirdzniecības atļauju turētāji par tiem zina, un kuri var būt noderīgi minēto signālu pārvaldības procesā. Minētie dati var būt arī zinātniska informācija, kas iegūta no zinātniskās literatūras pārskatiem.
2.  
Ja signālu pārvaldības procesa iznākumā konstatēta riska un ieguvumu samēra izmaiņa vai jauns risks, tirdzniecības atļauju turētāji par to bez kavēšanās un ne vēlāk kā 30 dienu laikā ziņo attiecīgi kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai un veic nepieciešamās darbības saskaņā ar 77. panta 10. punktu.

Tirdzniecības atļaujas turētājs vismaz reizi gadā atspoguļo farmakovigilances datubāzē visus signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus, arī secinājumus par riska un ieguvumu samēru, un vajadzības gadījumā atsauces uz attiecīgo zinātnisko literatūru.

Attiecībā uz 42. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām veterinārajām zālēm visus signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus, arī secinājumus par riska un ieguvumu samēru, un vajadzības gadījumā atsauces uz attiecīgo zinātnisko literatūru tirdzniecības atļaujas turētājs farmakovigilances datubāzē atspoguļo tik bieži, cik noteikts tirdzniecības atļaujā.

3.  
Kompetentās iestādes un Aģentūra var izlemt veikt mērķorientētu signālu pārvaldības procesu attiecībā uz konkrētām veterinārajām zālēm vai veterināro zāļu grupu.
4.  
Šā panta 3. punkta nolūkos Aģentūra un koordinācijas grupa kopīgi pilda ar mērķorientētu signālu pārvaldības procesu saistītos uzdevumus un attiecībā uz katrām veterinārajām zālēm vai katru veterināro zāļu grupu atbildību par šādu mērķorientētu signālu pārvaldību uztic kādai kopīgi izraudzītai kompetentajai iestādei vai Aģentūrai (“vadošā iestāde”).
5.  
Izraugoties vadošo iestādi vai šo atbildību uzticot Aģentūrai, Aģentūra un koordinācijas grupa ņem vērā taisnīgu uzdevumu sadalījumu un izvairās no darba dublēšanās.
6.  
Ja attiecīgi kompetentās iestādes vai Komisija uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība, tās veic attiecīgus pasākumus, kas minēti 129., 130. un 134. pantā.



6. sadaļa

Savienības līmeņa interešu gadījumos veicama pāradresēšana

82. pants

Savienības līmeņa interešu gadījumos veicamas pāradresēšanas tvērums

1.  
Gadījumos, kur var būt skartas Savienības intereses un jo īpaši sabiedrības vai dzīvnieku veselības vai vides intereses, kas saistītas ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu, tirdzniecības atļaujas turētājs, viena vai vairākas kompetentās iestādes vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Komisija uz savām bažām var norādīt Aģentūrai, lai tiktu piemērota 83. pantā noteiktā procedūra. Tad tā skaidri norāda bažu priekšmetu.
2.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs, attiecīgā kompetentā iestāde vai Komisija attiecīgi informē pārējās puses.
3.  
Kompetentās iestādes dalībvalstīs un tirdzniecības atļauju turētāji Aģentūrai pēc tās pieprasījuma nosūta visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz šo Savienības līmeņa interešu gadījumos veicamo pāradresēšanu.
4.  
Aģentūra Savienības interešu gadījumos veicamo pāradresēšanu var attiecināt tikai uz atsevišķām tirdzniecības atļaujas nosacījumu daļām.

83. pants

Savienības interešu gadījumos veicamā pāradresēšanas procedūra

1.  
Informāciju, ka saskaņā ar 842. pantu ir veikta pāradresēšana, Aģentūra publisko savā tīmekļa vietnē, un tā aicina ieinteresētās puses sniegt komentārus.
2.  
Aģentūra pieprasa, lai 139. pantā minētā Komiteja izskata pāradresēšanas gadījumu. Komiteja 120 dienu laikā no dienas, kad lieta tai pāradresēta, izdod pamatotu atzinumu. Ņemot vērā attiecīgo tirdzniecības atļauju turētāju viedokli, Komiteja minēto laikposmu var pagarināt, tam pievienojot vēl līdz 60 dienām.
3.  
Pirms Komiteja dod atzinumu, attiecīgajiem tirdzniecības atļauju turētājiem tā dod iespēju noteiktā termiņā sniegt paskaidrojumus. Lai attiecīgie tirdzniecības atļauju turētāji varētu sagatavot paskaidrojumus, Komiteja var apturēt 2. punktā minēto termiņu.
4.  
Lietas izskatīšanai Komiteja vienu no saviem locekļiem ieceļ par ziņotāju. Komiteja var iecelt arī neatkarīgus ekspertus, kas konsultētu atsevišķos jautājumos. Ieceļot šādus ekspertus, Komiteja nosaka to uzdevumus un precizē to uzdevumu izpildes termiņus.
5.  
Aģentūra 15 dienu laikā no dienas, kad Komiteja pieņēmusi atzinumu, Komitejas atzinumu kopā ar vienu vai vairāku veterināro zāļu novērtējuma ziņojumu un tās secinājumu pamatojumu nosūta dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajiem tirdzniecības atļauju turētājiem.
6.  
Tirdzniecības atļaujas turētājs 15 dienu laikā pēc Komitejas atzinuma saņemšanas var rakstiski paziņot Aģentūrai par savu nodomu pieprasīt minētā atzinuma pārskatīšanu. Šādā gadījumā tirdzniecības atļaujas turētājs 60 dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas nosūta Aģentūrai detalizētus pārskatīšanas pieprasījuma iemeslus.
7.  
Komiteja 60 dienu laikā pēc 6. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas pārskata savu atzinumu. Izdarīto secinājumu pamatojumu pievieno 5. punktā minētajam novērtējuma ziņojumam.

84. pants

Lēmums, kas seko Savienības līmeņa interešu gadījumos veiktai pāradresēšanai

1.  
Komisija pēc 83. panta 5. punktā minētā atzinuma saņemšanas, ievērojot 83. panta 6. un 7. punktā minētās procedūras, 15 dienu laikā sagatavo lēmuma projektu. Ja lēmuma projekts nav saskaņā ar Aģentūras atzinumu, Komisija minētā lēmuma projekta pielikumā sniedz detalizētu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.
2.  
Komisija nosūta lēmuma projektu dalībvalstīm.
3.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par Savienības līmeņa interešu gadījumā veicamu pāradresēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ja vien paziņojumā par pāradresēšanu saskaņā ar 82. pantu nav teikts citādi, Komisijas lēmumu piemēro veterinārajām zālēm, uz ko attiecas pāradresēšana.
4.  
Ja veterinārajām zālēm, uz kurām attiecas pāradresēšana, atļauja piešķirta nacionālajā procedūrā, savstarpējās atzīšanas procedūrā vai decentralizētajā procedūrā, 3. punktā minēto Komisijas lēmumu adresē visām dalībvalstīm un informatīvos nolūkos paziņo attiecīgajiem tirdzniecības atļauju turētājiem.
5.  
Attiecīgās kompetentās iestādes un tirdzniecības atļauju turētāji attiecībā uz attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujām dara visu, kas nepieciešams, lai šā panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums būtu izpildīts 30 dienu laikā no tā paziņošanas, ja vien minētajā lēmumā nav noteikts citāds periods. To darot, vajadzības gadījumā tirdzniecības atļaujas turētājam prasa iesniegt 62. panta 1. punktā minēto pieteikumu uz izmaiņām.
6.  
Attiecībā uz veterinārajām zālēm, uz ko attiecas pāradresēšana un kam atļaujas piešķirtas centralizēti, Komisija nosūta tas 3. punktā minēto lēmumu tirdzniecības atļaujas turētājam un paziņo to arī dalībvalstīm.
7.  
Uz nacionālajā procedūrā atļautām zālēm, par kurām veikta pāradresēšanas procedūra, tad attiecina savstarpējās atzīšanas procedūru.



V NODAĻA

HOMEOPĀTISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES

85. pants

Homeopātiskas veterinārās zāles

1.  
Homeopātiskas veterinārās zāles, kas atbilst 86. panta nosacījumiem, reģistrē saskaņā ar 87. pantu.
2.  
Uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, kas neatbilst 86. panta nosacījumiem, attiecina 5. pantu.

86. pants

Homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšana

1.  

Reģistrēšanas procedūru attiecina uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

tās ievada Eiropas Farmakopejā aprakstītā ceļā vai, ja tajā tāda apraksta nav, dalībvalstīs oficiāli lietotās farmakopejās aprakstītā ceļā;

b) 

zāļu atšķaidījuma pakāpe ir pietiekama, lai būtu garantēts to drošums, un tās nesatur vairāk kā vienu daļu pamattinktūras uz 10 000 . daļām;

c) 

ne zāļu marķējumā, ne kādā ar tām saistītā informācijā nav terapeitisku indikāciju.

2.  
Papildus šajā nodaļā noteiktajām procedūrām dalībvalstis var noteikt citas homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanas procedūras.

87. pants

Homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanas pieteikums un procedūra

1.  

Pieteikumā uz homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanu iekļauj šādus dokumentus:

a) 

zinātniskais nosaukums vai cits nosaukums, kurš homeopātiskai izejvielai vai izejvielām dots kādā farmakopejā, kopā ar deklarāciju par ievadīšanas ceļu, zāļu formu un atšķaidījuma pakāpi, kas jāreģistrē;

b) 

dokumentācija, kurā, izmantojot pietiekamu bibliogrāfiju, aprakstīts, kā homeopātisko izejvielu vai izejvielas iegūst un kontrolē, un pamatots to homeopātiskais lietojums; attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, kas satur bioloģiskas vielas, – apraksts par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka tajās nav patogēnu;

c) 

katras zāļu formas ražošanas un kontrolēšanas lieta un atšķaidīšanas un potencēšanas paņēmiena apraksts;

d) 

attiecīgo homeopātisko veterināro zāļu ražošanas atļauja;

e) 

kopijas no jebkādām reģistrācijām, kas attiecībā uz tām pašām homeopātiskajam veterinārajām zālēm saņemtas citās dalībvalstīs;

f) 

teksts, kas paredzēts reģistrējamo homeopātisko veterināro zāļu lietošanas instrukcijai, uz ārējā iepakojuma un uz tiešā iepakojuma;

g) 

dati par homeopātisko veterināro zāļu stabilitāti,

h) 

produktīvai dzīvnieku sugai paredzētu homeopātisku veterināro zāļu gadījumā aktīvās vielas ir tās farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtiem aktiem.

2.  
Pieteikums uz reģistrēšanu var aptvert tādas pašas zāļu formas homeopātisku veterināro zāļu sēriju, kas iegūta no vienas un tās pašas homeopātiskās izejvielas vai izejvielām.
3.  
Kompetentā iestāde var noteikt, ar kādiem nosacījumiem reģistrētās homeopātiskās veterinārās zāles var darīt pieejamas galalietotājiem.
4.  
Homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanas procedūru pabeidz 90 dienu laikā no derīga pieteikuma iesniegšanas.
5.  
Homeopātisku veterināro zāļu reģistrācijas turētājam ir tādi paši pienākumi kā tirdzniecības atļaujas turētājam, ievērojot 2. panta 5. punktu.
6.  
Homeopātiskas veterinārās zāles reģistrē tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienībā. Prasība veikt uzņēmējdarbību Savienībā piemērojama arī reģistrācijas turētājiem.



VI NODAĻA

RAŽOŠANA, IMPORTS UN EKSPORTS

88. pants

Ražošanas atļaujas

1.  

Ražošanas atļauja ir nepieciešama, lai veiktu jebkuru no šādām darbībām:

a) 

veterinārās zāles ražotu, pat ja tās paredzētas tikai eksportam;

b) 

piedalītos veterināro zāļu ražošanā vai sagatavošanā līdz galaprodukta stāvoklim, tostarp iesaistoties jebkādā šā procesa daļā – arī šo zāļu vai jebkādu to sastāvdaļu apstrādē, komplektēšanā, pakošanā un pārpakošanā, marķēšanā un pārmarķēšanā, glabāšanā, sterilizēšanā, testēšanā, izlaišanā piegādei; vai

c) 

veterinārās zāles importētu.

2.  
Neskarot šā panta 1. punktu, dalībvalstis var nolemt, ka ražošanas atļauja nav vajadzīga veterināro zāļu iepakojuma vai noformējuma sagatavošanai, sadalīšanai vai pārveidošanai, ja minētos procesus veic tikai mazumtirdzniecībai tieši sabiedrībai saskaņā ar 103. un 104. pantu.
3.  
Ja piemēro 2. punktu, katrai atsevišķajai daļai pievieno lietošanas instrukciju un skaidri norāda sērijas numuru un derīguma termiņu.
4.  
Ražošanas atļaujas, ko kompetentās iestādes piešķīrušas, tās atspoguļo saskaņā ar 91. pantu izveidotajā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē.
5.  
Ražošanas atļaujas ir derīgas visā Savienībā.

89. pants

Pieteikums uz ražošanas atļauju

1.  
Pieteikumu uz ražošanas atļauju iesniedz kādai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas ražošanas vieta.
2.  

Pieteikumā uz ražošanas atļauju ietilpst vismaz šāda informācija:

a) 

veterinārās zāles, ko paredzēts ražot vai importēt;

b) 

pieteikuma iesniedzēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un patstāvīgā vai juridiskā adrese;

c) 

zāļu formas, ko paredzēts ražot vai importēt;

d) 

detalizētas ziņas par ražošanas vietu, kur veterinārās zāles paredzēts ražot vai importēt;

e) 

deklarācija, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst 93. un 97. panta prasībām.

90. pants

Ražošanas atļauju piešķiršanas procedūra

1.  
Kompetentā iestāde, pirms piešķir ražošanas atļauju, inspicē ražošanas vietu.
2.  
Kompetentā iestāde var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs papildus informācijai, kas saskaņā ar 89. pantu sniegta pieteikumā, iesniedz vēl citu informāciju. Ja kompetentā iestāde minētās tiesības izmanto, šā panta 4. punktā minēto termiņu atliek vai atceļ līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis prasīto papildu informāciju.
3.  
Ražošanas atļauja attiecas tikai uz 89. pantā minētajā pieteikumā norādītu ražošanas vietu un zāļu formām.
4.  
Ražošanas atļauju piešķiršanas un atteikšanas procedūras nosaka dalībvalstis. Šādas procedūras neilgst ilgāk par 90 dienām no dienas, kad kompetentā iestāde saņēmusi ražošanas atļaujas pieteikumu.
5.  
Ražošanas atļauju var piešķirt nosacīti, to saistot ar prasību pieteikuma iesniedzējam noteiktā periodā izdarīt kādas darbības vai ieviest konkrētas procedūras. Ja ražošanas atļauja piešķirta nosacīti, to aptur vai atceļ, ja šīs prasības netiek izpildītas.

91. pants

Ražošanas un vairumtirdzniecības datubāze

1.  
Aģentūra izveido un uztur Savienības datubāzi, kas aptver ražošanu, importu un vairumtirdzniecību (“ražošanas un vairumtirdzniecības datubāze”).
2.  
Ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē iekļauj informāciju par jebkādiem gadījumiem, kad kompetentās iestādes ir piešķīrušas, apturējušas vai atcēlušas ražošanas atļaujas, vairumtirdzniecības atļaujas, labas ražošanas prakses sertifikātus un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju reģistrāciju.
3.  
Ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē kompetentās iestādes atspoguļo informāciju par ražošanas un vairumtirdzniecības atļaujām un sertifikātiem, kas piešķirti saskaņā ar 90., 94. un 100. pantu, kopā ar informāciju par saskaņā ar 95. pantu reģistrētiem aktīvo vielu importētājiem, ražotājiem un izplatītājiem.
4.  
Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju izstrādā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes funkcionālās specifikācijas, tostarp elektroniskās datu iesniegšanas formātu.
5.  
Aģentūra nodrošina, ka ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē paziņotā informācija tiek apkopota, tai iespējams piekļūt un ar to apmainās.
6.  
Kompetentajām iestādēm ir pilnīga piekļuve ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzei.
7.  
Plašākai sabiedrībai ir piekļuve ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes informācijai bez iespējas mainīt tajā ietverto informāciju.

92. pants

Ražošanas atļauju grozīšana pēc pieprasījuma

1.  
Ja ražošanas atļaujas turētājs pieprasa šo ražošanas atļauju grozīt, šāda pieprasījuma izskatīšanas procedūra nepārsniedz 30 dienas no dienas, kurā kompetentā iestāde saņem pieprasījumu. Ja ir pienācīgs pamatojums, piemēram, ir nepieciešama inspicēšana, kompetentā iestāde minēto laikposmu var pagarināt līdz 90 dienām.
2.  
Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā apraksta pieprasīto grozījumu.
3.  
Kompetentā iestāde 1. punktā minētajā periodā var prasīt, lai ražošanas atļaujas turētājs noteiktā laikā sniedz papildu informāciju, un var nolemt veikt inspicēšanu. Procedūru aptur, līdz šī papildu informācija ir sniegta.
4.  
Kompetentā iestāde novērtē1. punktā minēto pieteikumu, ražošanas atļaujas turētāju informē par novērtēšanas iznākumu un attiecīgā gadījumā groza ražošanas atļauju un, ja vajag, atjaunina ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzi.

93. pants

Ražošanas atļauju turētāju pienākumi

1.  

Ražošanas atļaujas turētājs:

a) 

nodrošina, ka tā rīcībā ir ražošanas atļaujā norādītajām darbībām piemērotas un pietiekamas telpas, tehniskais aprīkojums un testēšanas infrastruktūra;

b) 

nodrošina, ka tā rīcībā ir vismaz vienas 97. pantā minētās kvalificētās personas pakalpojumi un ka šī kvalificētā persona darbojas, ievērojot minēto pantu;

c) 

nodrošina, ka kvalificētajai personai, kas minēta 97. pantā, ir iespējams pildīt savus pienākumus, jo īpaši tai ir piekļuve visiem vajadzīgajiem dokumentiem un telpām un tās rīcībā ir nodots viss vajadzīgais tehniskais aprīkojums un testēšanas infrastruktūra;

d) 

pirms 97. pantā minētās kvalificētās personas nomaiņas vismaz 30 dienas iepriekš paziņo par to kompetentajai iestādei vai, ja iepriekš paziņot nav iespējams, jo nomaiņa ir neparedzēta, nekavējoties informē kompetento iestādi;

e) 

nodrošina, ka tā rīcībā ir tādu darbinieku pakalpojumi, kas gan attiecībā uz ražošanu, gan attiecībā uz kontroli atbilst attiecīgās dalībvalsts juridiskajām prasībām;

f) 

ļauj attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvjiem jebkurā laikā piekļūt tā telpām;

g) 

saskaņā ar 96. pantu detalizēti uzskaita visas veterinārās zāles, ko tas piegādājis, un glabā katras sērijas paraugus;

h) 

veterinārās zāles piegādā tikai veterināro zāļu izplatītājiem vairumtirdzniecībā vairumtirdzniecībā;

i) 

nekavējoties informē kompetento iestādi un tirdzniecības atļaujas turētāju, ja ražošanas atļaujas turētāja rīcībā nonāk informācija, ka veterinārās zāles, par kurām attiecas izdotās ražošanas atļaujas tvērums, ir viltotas, vai ja tam ir aizdomas, ka tās ir viltotas, neatkarīgi no tā, vai minētās veterinārās zāles bija izplatītas likumīgā piegādes ķēdē vai nelikumīgi, tostarp nelikumīgi pārdotas, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus;

j) 

ievēro veterināro zāļu labu ražošanas praksi un par izejvielām izmanto tikai tādas aktīvās vielas, kuras ražotas saskaņā ar aktīvo vielu labu ražošanas praksi un kuras izplatītas saskaņā ar aktīvo vielu labu izplatīšanas praksi;

k) 

pārliecinās, ka katrs Savienības ražotājs, izplatītājs un importētājs, no kā ražošanas atļaujas turētājs iegūst aktīvās vielas, ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā ražotājs, izplatītājs un importētājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar 95. pantu;

l) 

veic uz riska novērtējumu balstītas to ražotāju, izplatītāju un importētāju revīzijas, no kuriem ražošanas atļaujas turētājs iegūst aktīvās vielas.

2.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas attiecas uz veterināro zāļu un par izejvielām izmantotu aktīvo vielu labu ražošanas praksi, kas minēta šā panta 1. punkta j) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

94. pants

Labas ražošanas prakses sertifikāti

1.  
Ja inspicēšanā konstatē, ka ražotājs ievēro šajā regulā noteiktās prasības un 93. panta 2. punktā minētos īstenošanas aktus, 90 dienu laikā pēc šā ražotāja inspicēšanas kompetentā iestāde tam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu par attiecīgo ražošanas vietu.
2.  
Ja šā panta 1. punktā minētajā inspicēšanā konstatē, ka ražotājs neievēro labu ražošanas praksi, šādu informāciju ievada 91. punktā minētajā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē.
3.  
Pēc ražotāja inspicēšanas izdarītie secinājumi ir derīgi visā Savienības teritorijā.
4.  
Neskarot vienošanos, kāda var būt noslēgta starp Savienību un trešo valsti, kompetentā iestāde, Komisija vai Aģentūra var pieprasīt, lai ražotāju, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, inspicē, kā minēts 1. punktā.
5.  
Veterināro zāļu importētāji pirms šādu zāļu piegādes uz Savienību nodrošina, ka ražotājam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir kompetentās iestādes izsniegts labas ražošanas prakses sertifikāts vai – ja trešā valsts ir starp Savienību un šo trešo valsti noslēgtas vienošanās puse – pastāv līdzvērtīgs apliecinājums.

95. pants

Aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā

1.  
Par veterināro zāļu izejvielām izmantotu aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, savu darbību reģistrē tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tie veic uzņēmējdarbību, un ievēro attiecīgi labu ražošanas praksi vai labu izplatīšanas praksi.
2.  

Reģistrācijas veidlapā darbības reģistrēšanai kompetentajā iestādē iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) 

vārds vai uzņēmuma nosaukums vai pastāvīgā vai juridiskā adrese;

b) 

importam, ražošanai vai izplatīšanai paredzētās aktīvās vielas;

c) 

informācija par telpām un tehnisko aprīkojumu.

3.  
Aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji iesniedz kompetentajai iestādei reģistrācijas veidlapu vismaz 60 dienas pirms iecerētā darbības sākuma. Aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji, kas darbojas pirms 2022. gada 28. janvāra, iesniedz kompetentajai iestādei reģistrācijas veidlapu līdz 2022. gada 29. martam.
4.  
Kompetentā iestāde uz riska novērtējuma pamata var pieņemt lēmumu veikt inspicēšanu. Ja kompetentā iestāde 60 dienu laikā no reģistrācijas veidlapas saņemšanas dienas paziņo, ka tiks veikta inspicēšana, darbību nesāk, pirms kompetentā iestāde nav paziņojusi, ka to var sākt. Šādā gadījumā kompetentā iestāde inspicēšanu veic un par tās rezultātiem paziņo aktīvo vielu importētājiem ražotājiem un izplatītājiem 60 dienu laikā pēc paziņošanas par nodomu veikt inspicēšanu. Ja 60 dienu laikā no reģistrācijas veidlapas saņemšanas kompetentā iestāde nav paziņojusi, ka tiks veikta inspicēšana, darbību var sākt.
5.  
Aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji katru gadu informē kompetento iestādi par jebkādām izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz reģistrācijas veidlapā sniegto informāciju. Par izmaiņām, kas var ietekmēt ražoto, importēto vai izplatīto aktīvo vielu kvalitāti vai drošumu, paziņo nekavējoties.
6.  
Saskaņā ar šā panta 2. punktu un 132. pantu sniegto informāciju kompetentās iestādes ievada 91. pantā minētajā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē.
7.  
Šis pants neskar 94. pantu.
8.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas attiecas uz tādu aktīvo vielu labu izplatīšanas praksi, kuras izmanto par veterināro zāļu izejvielām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

96. pants

Uzskaitvedība

1.  

Ražošanas atļaujas turētājs attiecībā uz visām tā piegādātajām veterinārajām zālēm reģistrē šādu informāciju:

a) 

darījuma datums;

b) 

veterināro zāļu nosaukums un tirdzniecības atļaujas numurs, ja piemērojams, kā arī attiecīgā gadījumā zāļu forma un stiprums;

c) 

piegādātais daudzums;

d) 

saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;

e) 

sērijas numurs;

f) 

derīguma termiņš.

2.  
Uzskaites ieraksti, kas minēti 1. pantā, gadu pēc sērijas derīguma termiņa beigām vai vismaz piecus gadus pēc uzskaites ierakstu veikšanas atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks, ir pieejami kompetento iestāžu veiktai inspicēšanai.

97. pants

Par ražošanu un sērijas izlaidi atbildīgā kvalificētā persona

1.  
Ražošanas atļaujas turētāja rīcībā pastāvīgi ir vismaz vienas tādas kvalificētas personas pakalpojumi, kura atbilst šā panta nosacījumiem un konkrēti ir atbildīga par šajā pantā norādīto pienākumu izpildi.
2.  
Kvalificētajai personai, kas minēta 1. punktā, ir augstskolas grāds vienā vai vairākās no šādām zinātnes nozarēm: farmācija, medicīna, veterinārmedicīna, ķīmija, farmakoķīmija un farmācijas tehnoloģija, bioloģija.
3.  
Kvalificētajai personai, kas minēta 1. punktā, ir vismaz divu gadu praktiska darba pieredze vienā vai vairākos tādos uzņēmumos, kuri ir apstiprināti ražotāji, tādās jomās kā zāļu kvalitātes nodrošināšana, zāļu kvalitatīvā analīze, aktīvo vielu kvantitatīvā analīze, kā arī pārbaudes, kas vajadzīgas veterināro zāļu kvalitātes nodrošināšanai.

Pirmajā daļā minētās praktiskās pieredzes laiku var saīsināt par gadu, ja augstskolas studiju programma ilgst vismaz piecus gadus, un par pusotru gadu, ja augstskolas studiju programma ilgst vismaz sešus gadus.

4.  
Atbildību, kas minēta 1. punktā, var uzņemties ražošanas atļaujas turētājs, ja viņš vai viņa ir fiziska persona un personiski atbilst nosacījumiem, kas minēti 2. un 3. punktā.
5.  
Kompetentā iestāde var noteikt piemērotas administratīvās procedūras, kā pārbaudīt, vai 1. punktā minētā kvalificētā persona atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem.
6.  
Kvalificētā persona, kas minēta 1. punktā, nodrošina, ka katra veterināro zāļu sērija tiek ražota, ievērojot labu ražošanas praksi, un testēta, ievērojot tirdzniecības atļaujas nosacījumus. Minētā kvalificētā persona šajā sakarā sagatavo kontroles ziņojumu. Šāds kontroles ziņojumi ir derīgi visā Savienībā.
7.  
Ja veterinārās zāles tiek importētas, kvalificētā persona, kas minēta 1. punktā, nodrošina, ka katrai importētās produkcijas sērijai Savienībā ir veikta vismaz visu aktīvo vielu pilnīga kvalitatīva un kvantitatīva analīze un pārējie testi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu veterināro zāļu kvalitāti saskaņā ar tirdzniecības atļaujas prasībām, un ka saražotā sērija atbilst labai ražošanas praksei.
8.  
Kvalificētā persona, kas minēta 1. punktā, veic uzskaiti attiecībā uz katru izlaistās produkcijas sēriju. Darbības gaitā minētos uzskaites ierakstus atjaunina, un tie paliek kompetentās iestādes rīcībā gadu pēc sērijas derīguma termiņa beigām vai vismaz piecus gadus pēc uzskaites ierakstu veikšanas atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks.
9.  
Ja Savienībā ražotas veterinārās zāles eksportē un pēc tam no kādas trešās valsts importē Savienībā, piemēro 6. punktu.
10.  
Ja veterinārās zāles importē no trešām valstīm, ar kurām Savienība ir vienojusies par to, ka tiek piemēroti labas ražošanas prakses standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi saskaņā ar 93. panta 2. punktu noteiktajiem standartiem, un ja ir pierādīts, ka eksportētājā valstī ir veikti šā panta 6. punktā minētie testi, kvalificētā persona šā panta 6. punktā minēto kontroles ziņojumu var sagatavot bez vajadzības veikt šā panta 7. punktā minētos nepieciešamos testus, ja vien importētājas dalībvalsts kompetentā iestāde nenolemj citādi.

98. pants

Veterināro zāļu sertifikāti

1.  

Kompetentā iestāde vai Aģentūra pēc veterināro zāļu ražotāja, eksportētāja vai importētājas trešās valsts iestāžu pieprasījuma apliecina, ka:

a) 

ražotājam ir ražošanas atļauja;

b) 

ražotājam ir labas ražošanas prakses sertifikāts, kas minēts 94. pantā; vai

c) 

par attiecīgajām veterinārajām zālēm attiecīgajā dalībvalstī ir piešķirta tirdzniecības atļauja vai, ja pieprasījums iesniegts Aģentūrai, par tām piešķirta centralizēta tirdzniecības atļauja.

2.  
Izdodot šādus sertifikātus, kompetentā iestāde vai attiecīga gadījumā Aģentūra ņem vērā prevalējošos administratīvos noteikumus par šādu sertifikātu saturu un formātu.



VII NODAĻA

PIEGĀDE UN LIETOŠANA



1. sadaļa

Vairumtirdzniecība

99. pants

Vairumtirdzniecības atļaujas

1.  
Veterināro zāļu vairumtirdzniecības nosacījums ir iegūta vairumtirdzniecības atļauja.
2.  
Vairumtirdzniecības atļauju turētāji veic uzņēmējdarbību Savienībā.
3.  
Vairumtirdzniecības atļaujas ir derīgas visā Savienībā.
4.  
Dalībvalstis var nolemt, ka gadījumos, kur mazumtirgotājs mazumtirgotājam tajā pašā dalībvalstī piegādā mazus veterināro zāļu daudzumus, vairumtirdzniecības atļauja nav vajadzīga.
5.  
Atkāpjoties no 1. punkta, ražošanas atļaujas turētājam nav vajadzīga vairumtirdzniecības atļauja veterinārajām zālēm, uz kurām attiecas tā ražošanas atļauja.
6.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas attiecas uz veterināro zāļu labu izplatīšanas praksi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

100. pants

Pieteikums uz vairumtirdzniecības atļauju un atļaujas procedūra

1.  
Pieteikumu uz vairumtirdzniecības atļauju iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas izplatītāja vairumtirdzniecībā darbības vieta vai vietas.
2.  

Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā pierāda, ka ir izpildītas šādas prasības:

a) 

pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir tehniski kompetents personāls un jo īpaši vismaz viena persona, kas iecelta par atbildīgo personu un atbilst valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem;

b) 

pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas un pietiekami lielas telpas, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī noteiktajām prasībām attiecībā uz veterināro zāļu glabāšanu un apiešanos ar tām;

c) 

pieteikuma iesniedzējam ir plāns, kas garantē, ka rezultatīvi tiks īstenota jebkāda izņemšana vai atsaukšana no tirgus, kuru likušas izdarīt kompetentās iestādes vai Komisija vai kura tiks veikta sadarbībā ar attiecīgo veterināro zāļu ražotāju vai to tirdzniecības atļaujas turētāju;

d) 

pieteikuma iesniedzējam ir attiecīga uzskaites sistēma, kas nodrošina atbilstību 101. panta prasībām;

e) 

pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis deklarāciju, kas apliecina, ka tas ir izpildījis 101. pantā minētās prasības.

3.  
Dalībvalstis nosaka procedūras vairumtirdzniecības atļaujas piešķiršanai, atteikšanai, apturēšanai, atcelšanai vai grozīšanai.
4.  
Procedūras, kas minētas 3. punktā, neilgst ilgāk par 90 dienām, attiecīgā gadījumā sākot no dienas, kad kompetentā iestāde saņem pieteikumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
5.  

Kompetentā iestāde:

a) 

pieteikuma iesniedzēju informē par izvērtēšanas iznākumu;

b) 

piešķir, atsaka vai groza vairumtirdzniecības atļauju; un

c) 

attiecīgo informāciju par atļauju ievada 91. pantā minētajā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē.

101. pants

Izplatītāju vairumtirdzniecībā pienākumi

1.  
Izplatītāji vairumtirdzniecībā veterinārās zāles iegūst tikai no ražošanas atļauju turētājiem vai citiem vairumtirdzniecības atļauju turētājiem.
2.  
Izplatītājs vairumtirdzniecībā veterinārās zāles piegādā tikai personām, kam dalībvalstī saskaņā ar 103. panta 1. punktu atļauts nodarboties ar mazumtirdzniecību, citiem veterināro zāļu izplatītājiem vairumtirdzniecībā un citām personām vai tiesību subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3.  
Vairumtirdzniecības atļaujas turētāja rīcībā pastāvīgi ir vismaz vienas par vairumtirdzniecību atbildīgas personas pakalpojumi.
4.  
Izplatītāji vairumtirdzniecībā savas atbildības robežās nodrošina piemērotu un nepārtrauktu veterināro zāļu piegādi personām, kam saskaņā ar 103. panta 1. punktu atļauts tās piegādāt, tā, ka tiek apmierinātas dzīvnieku veselības vajadzības attiecīgajā dalībvalstī.
5.  
Izplatītājs vairumtirdzniecībā ievēro 99. panta 6. punktā minētā veterināro zāļu laba izplatīšanas prakse.
6.  
Izplatītāji vairumtirdzniecībā nekavējoties informē kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā arī tirdzniecības atļaujas turētāju par saņemtajām vai tiem piedāvātajām veterinārajām zālēm, kuras tie ir identificējuši kā viltotas vai par kurām tiem ir aizdomas, ka tās ir viltotas.
7.  

Izplatītājs vairumtirdzniecībā veic detalizētu uzskaiti, par katru darījumu reģistrējot vismaz šādas ziņas:

a) 

darījuma datums;

b) 

veterināro zāļu nosaukums, tostarp attiecīgi zāļu forma un stiprums;

c) 

sērijas numurs;

d) 

veterināro zāļu derīguma termiņš;

e) 

saņemtais vai piegādātais daudzums, arī iepakojuma lielums un iepakojumu skaits;

f) 

pirkšanas gadījumā piegādātāja, bet pārdošanas gadījumā saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese..

8.  
Vismaz reizi gadā vairumtirdzniecības atļaujas turētājs detalizēti revidē krājumus un izejošās un ienākošās veterinārās zāles salīdzina ar veterinārajām zālēm, kas tajā brīdī ir krājumā. Jebkādas konstatētas neatbilstības dokumentē. Šie uzskaites pieraksti piecus gadus ir pieejami kompetentajām iestādēm inspicēšanai.

102. pants

Veterināro zāļu paralēlā tirdzniecība

1.  

Veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības nolūkos izplatītājs vairumtirdzniecībā nodrošina, ka veterinārās zāles, ko tas plāno iegūt no kādas dalībvalsts (“ieguves dalībvalsts”) un izplatīt citā dalībvalstī (“galamērķa dalībvalsts”), ir tādas pašas izcelsmes kā veterinārās zāles, kas jau ir atļautas galamērķa dalībvalstī. Uzskatāms, ka veterinārajām zālēm ir tāda pati izcelsme, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tām ir tāds pats aktīvo vielu un palīgvielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

b) 

tām ir tāda pati zāļu forma;

c) 

tām ir tāda pati klīniskā informācija un attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods; un

d) 

tās ir ražojis tas pats ražotājs vai licencēts ražotājs pēc tās pašas formas [formulas].

2.  
No ieguves dalībvalsts iegūtas veterinārās zāles atbilst galamērķa dalībvalsts marķējuma un valodas prasībām.
3.  
Kompetentās iestādes nosaka veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības administratīvās procedūras un šādu zāļu paralēlās tirdzniecības pieteikumu apstiprināšanas administratīvās procedūras.
4.  
Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes 55. pantā minētajā zāļu datubāzē dara sabiedrībai pieejamu sarakstu ar dalībvalstī paralēli tirgotajām veterinārajām zālēm.
5.  
Izplatītājs vairumtirdzniecībā, kas nav tirdzniecības atļaujas turētājs, paziņo tirdzniecības atļaujas turētājam un ieguves dalībvalsts kompetentajai iestādei par nodomu nodarboties ar veterināro zāļu paralēlo tirdzniecību galamērķa dalībvalstī.
6.  

Ikviens izplatītājs vairumtirdzniecībā, kam ir nodoms nodarboties ar veterināro zāļu paralēlo tirdzniecību galamērķa dalībvalstī, ievēro vismaz šādus pienākumus:

a) 

tas iesniedz kompetentajai iestādei galamērķa dalībvalstī deklarāciju un pieņem piemērotus pasākumus, kas nodrošina, ka attiecīgais izplatītājs vairumtirdzniecībā ieguves dalībvalstī to informē par visām farmakovigilances problēmām;

b) 

tas paziņo tirdzniecības atļaujas turētājam galamērķa dalībvalstī par veterinārajām zālēm, kas tiks iegūtas ieguves dalībvalstī un ko iecerēts laist galamērķa dalībvalsts tirgū, vismaz mēnesi pirms šo veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības pieteikuma iesniegšanas kompetentajā iestādē;

c) 

tas iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei rakstisku deklarāciju, ka tirdzniecības atļaujas turētājam galamērķa dalībvalstī ir paziņots tas saskaņā ar b) apakšpunktu, un minētā paziņojuma kopiju;

d) 

tas netirgo veterinārās zāles, kas kvalitātes, drošuma vai iedarbīguma iemeslu dēļ atsauktas no ieguves dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts tirgus;

e) 

apkopo iespējamās blaknes un par tām ziņo paralēli tirgoto veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājam.

7.  

Attiecībā uz visām veterinārajām zālēm 4. punktā minētajam sarakstam pievieno šādu informāciju:

a) 

veterināro zāļu nosaukums;

b) 

aktīvās vielas;

c) 

zāļu formas;

d) 

veterināro zāļu klasifikācija galamērķa dalībvalstī;

e) 

veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas numurs to ieguves dalībvalstī;

f) 

veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas numurs galamērķa dalībvalstī;

g) 

izplatītāja vairumtirdzniecībā ieguves dalībvalstī un izplatītāja vairumtirdzniecībā galamērķa dalībvalstī vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese.

8.  
Šo pantu nepiemēro centralizēti atļautām veterinārajām zālēm.



2. sadaļa

Mazumtirdzniecība

103. pants

Veterināro zāļu mazumtirdzniecība un uzskaitvedība

1.  
Noteikumus par veterināro zāļu mazumtirdzniecību nosaka ar valsts tiesību aktiem, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.
2.  
Neskarot 99. panta 4. punktu, veterināro zāļu mazumtirgotāji veterinārās zāles iegūst tikai no vairumtirdzniecības atļauju turētājiem.
3.  

Veterināro zāļu mazumtirgotāji par katru tādu veterināro zāļu darījumu, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, detalizēti pieraksta un glabā informāciju:

a) 

darījuma datums;

b) 

veterināro zāļu nosaukums, tostarp attiecīgi zāļu forma un stiprums;

c) 

sērijas numurs;

d) 

saņemtais vai piegādātais daudzums;

e) 

pirkšanas gadījumā piegādātāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese, pārdošanas gadījumā saņēmēja vārds vai nosaukums un adrese;

f) 

attiecīgā gadījumā – recepti izrakstījušā veterinārārsta kontaktinformācija un veterinārās receptes kopija;

g) 

tirdzniecības atļaujas numurs.

4.  
Ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir nepieciešams, tās var prasīt, lai mazumtirgotāji detalizēti pieraksta un glabā informāciju par katru darījumu ar veterinārajām zālēm, kurām nav vajadzīga veterinārā recepte.
5.  
Vismaz reizi gadā mazumtirgotājs detalizēti revidē krājumus un uzskaitē reģistrētās izejošās un ienākošās veterinārās zāles salīdzina ar veterinārajām zālēm, kas tajā brīdī ir krājumā. Jebkādas konstatētas neatbilstības dokumentē. Detalizētās revīzijas rezultāti un šā panta 3. punktā minētā informācija piecus gadus ir pieejami kompetentajām iestādēm inspicēšanai saskaņā ar 123. pantu.
6.  
Pamatojoties uz sabiedrības un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, dalībvalstis var piemērot nosacījumus veterināro zāļu mazumtirdzniecībai to teritorijā, ja vien šādi nosacījumi atbilst Savienības tiesību aktiem un ir samērīgi un nediskriminējoši.

104. pants

Veterināro zāļu mazumtirdzniecība ar tālpārdošanu

1.  
Personas, kam saskaņā ar šīs regulas 103. panta 1. punktu atļauts piegādāt veterinārās zāles, starpniecībai izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 ( 7 ) izpratnē, veterinārās zāles var piedāvāt fiziskām vai juridiskām personām, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību, ar nosacījumu, ka minētajām veterinārajām zālēm nav vajadzīga veterinārā recepte saskaņā ar šīs regulas 34. pantu un ka tās atbilst šai regulai un tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā tiek veikta to mazumtirdzniecība.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis personām, kam saskaņā ar 103. panta 1. punktu atļauts piegādāt veterinārās zāles, var atļaut piedāvāt veterinārās zāles, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, ja dalībvalsts ir nodrošinājusi šādām piegādēm drošu sistēmu. Šādas atļaujas piešķir tikai personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un piegādes veic tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
3.  
Dalībvalsts, kas minēta 2. punktā, nodrošina, ka ir ieviesti pielāgoti pasākumi, kas garantē, ka piegādē ar informācijas sabiedrības pakalpojumu starpniecību tiek ievērotas ar veterinārajām receptēm saistītās prasības, un informē Komisiju un citas dalībvalstis, ja tā izmanto 2. punktā minēto atkāpi, kā arī vajadzības gadījumā sadarbojas ar Komisiju un citām dalībvalstīm, lai izvairītos no neparedzētām šādas piegādes sekām. Dalībvalstis paredz noteikumus par pienācīgiem sodiem, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti pieņemtie valsts noteikumi, tostarp noteikumus par šādu atļauju atsaukšanu.
4.  
Šā panta 1. un 2. punktā minētajām personām un darbībām piemēro 123. pantā minētās kontroles, ko veic tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā mazumtirgotājs veic uzņēmējdarbību.
5.  

Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK ( 8 ) 6. panta prasībām mazumtirgotāji, kuri veterinārās zāles piedāvā, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, sniedz vismaz šādu informāciju:

a) 

tās dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācija, kur mazumtirgotājs, kas piedāvā veterinārās zāles, veic uzņēmējdarbību;

b) 

hipersaite uz vietni, kas saskaņā ar šā panta 8. punktu izveidota dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību;

c) 

saskaņā ar šā panta 6. punktu izveidots vienotais logotips ir skaidri redzami ievietots katrā vietnes lapā, kura attiecas uz veterināro zāļu tālpārdošanu, un tajā ir hipersaite uz ierakstu par attiecīgo mazumtirgotāju šā panta 8. punkta c) apakšpunktā minētajā atļauto mazumtirgotāju sarakstā.

6.  
Komisija, ievērojot 7. punktu, izveido visā Savienībā pazīstamu vienotu logotipu, pēc kā var identificēt dalībvalsti, kurā persona, kas veterinārās zāles piedāvā tālpārdošanā, veic uzņēmējdarbību. Logotipu skaidri redzami ievieto vietnēs, kur veterinārās zāles piedāvā tālpārdošanā.
7.  
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šā panta 6. punktā minētā vienotā logotipa dizainu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8.  

Katra dalībvalsts izveido veterināro zāļu tālpārdošanai veltītu vietni, kurā sniedz vismaz šādu informāciju:

a) 

informāciju par tās valsts tiesību aktiem, kas piemērojami veterināro zāļu piedāvājumam tālpārdošanā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu starpniecību saskaņā ar 1. un 2. punktu, arī informāciju par iespējamām dalībvalstu atšķirībām attiecībā uz veterināro zāļu piegādes klasifikāciju;

b) 

informāciju par vienoto logotipu;

c) 

sarakstu ar mazumtirgotājiem, kas dalībvalstī veic uzņēmējdarbību un kam atļauts saskaņā ar 1. un 2. punktu tālpārdošanā piedāvāt veterinārās zāles, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, kā arī šo mazumtirgotāju vietņu adreses.

9.  
Aģentūra izveido vietni, kurā sniedz informāciju par vienoto logotipu. Aģentūras vietnē tieši minēts, ka dalībvalstu vietnēs ir informācija par personām, kurām atļauts attiecīgajā dalībvalstī veterinārās zāles piedāvāt tālpārdošanā, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus.
10.  
Attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko kādas dalībvalsts teritorijā mazumtirdzniecībā piedāvā tālpārdošanā, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, dalībvalstis var uzlikt ar sabiedrības veselības aizsardzību pamatotus nosacījumus.
11.  
Dalībvalstu izveidotajās vietnēs ir hipersaite uz Aģentūras vietni, kas izveidota saskaņā ar 9. punktu.

105. pants

Veterinārās receptes

1.  
Metafilaksei paredzētu antimikrobiālo zāļu veterināro recepti izraksta tikai pēc tam, kad veterinārārsts ir diagnosticējis infekcijas slimību.
2.  
Veterinārārsts spēj pamatot antimikrobiālo zāļu veterinārās receptes izrakstīšanu, jo īpaši metafilakses un profilakses vajadzībām.
3.  
Veterināro recepti izraksta tikai pēc tam, kad veterinārārsts ir veicis klīnisku izmeklēšanu vai citādi pienācīgi novērtējis dzīvnieka vai dzīvnieku grupas veselības stāvokli.
4.  
Atkāpjoties no 4. panta 33. punkta un šā panta 3. punkta, dalībvalsts veterinārās receptes izrakstīšanu var atļaut veikt speciālistam, kas nav veterinārārsts un kas šīs regulas stāšanās spēkā laikā ir kvalificēts to darīt saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Šādas receptes ir derīgas tikai minētajā dalībvalstī un neietver antimikrobiālo zāļu un jebkuru citu veterināro zāļu receptes, kurām vajadzīga veterinārārsta noteikta diagnoze.

Veterinārajām receptēm, ko izrakstījis speciālists, kas nav veterinārārsts, mutatis mutandis piemēro šā panta 5., 6., 8., 9. un 11. punktu.

5.  

Veterinārajai receptei ir vismaz šādi elementi:

a) 

ārstējamā dzīvnieka vai dzīvnieku grupas identifikācija;

b) 

dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pilns vārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

c) 

izrakstīšanas datums;

d) 

veterinārārsta vārds, uzvārds un kontaktinformācija, tostarp, ja tāds ir, profesionālais numurs;

e) 

veterinārārsta paraksts vai tam līdzvērtīga elektroniska identifikācija;

f) 

izrakstīto zāļu nosaukums, tostarp to aktīvās vielas;

g) 

zāļu forma un stiprums;

h) 

izrakstītais daudzums vai iepakojumu skaits, arī iepakojuma lielums;

i) 

dozēšanas režīms;

j) 

produktīvo dzīvnieku sugu gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;

k) 

brīdinājumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu lietošanu, attiecīgā gadījumā arī antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu;

l) 

ja zāles izrakstītas saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu – attiecīga deklarācija;

m) 

ja zāles izrakstītas saskaņā ar 107. panta 3. un 4. punktu – attiecīga deklarācija.

6.  
Izraksta tikai tik daudz zāļu, cik attiecīgajai ārstēšanai vai terapijai vajadzīgs. Metafilaksei vai profilaksei paredzētas antimikrobiālās zāles izraksta tikai uz ierobežotu ilgumu, kas aptver riska periodu.
7.  
Veterinārās receptes, kas izsniegtas saskaņā ar 3. punktu, ir derīgas visā Savienībā.
8.  
Attiecībā uz šā panta 5. punktā noteiktajām prasībām Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt veidlapas paraugu, ko dara pieejamu arī elektroniskā versijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9.  
Izrakstītas zāles izsniedz saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
10.  
Antimikrobiālu zāļu veterinārās receptes ir derīgas piecas dienas no izsniegšanas datuma.
11.  
Papildus šajā pantā noteiktajām prasībām dalībvalstis var paredzēt noteikumus par uzskaiti, kas jāveic veterinārārstiem, izsniedzot veterinārās receptes.
12.  
Neraugoties uz 34. pantu, veterinārās zāles, kas saskaņā ar minēto pantu klasificētas kā tādas, kam vajadzīga veterinārā recepte, veterinārārsts var ievadīt pats bez veterinārās receptes, ja vien piemērojamos valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Veterinārārsts veic uzskaiti par šādu paša veiktu ievadīšanu bez receptes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.



3. sadaļa

Lietošana

106. pants

Zāļu lietošana

1.  
Veterinārās zāles lieto saskaņā ar tirdzniecības atļaujas nosacījumiem.
2.  
Veterināro zāļu lietošana saskaņā ar šo sadaļu neskar Regulas (ES) 2016/429 46. un 47. pantu.
3.  
Dalībvalstis var noteikt jebkādas procedūras, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai īstenotu 110. līdz 114. pantu un 116. pantu.
4.  
Ja ir pienācīgs pamatojums, dalībvalstis var nolemt, ka veterinārās zāles ievada tikai veterinārārsts.
5.  
Inaktivētas imunoloģiskas veterinārās zāles, kas minētas 2. panta 3. punktā, lieto tikai tur minētajiem esošiem dzīvniekiem ārkārtas apstākļos saskaņā ar veterinārā recepti un tikai tad, ja attiecībā uz dzīvnieku mērķsugu un konkrēto indikāciju nav piešķirta atļauja nekādām imunoloģiskām veterinārajām zālēm.
6.  
Lai pēc vajadzības papildinātu šo pantu, Komisija saskaņā ar 147. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par piemērotiem pasākumiem, kas nodrošina, ka iedarbīgi un droši tiek lietotas veterinārās zāles, par kurām piešķirta atļauja un kuras izrakstītas orālai ievadīšanai, ko veic nevis ar ārstniecisko barību, bet, piemēram, veterinārās zāles sajaucot ar dzirdināmo ūdeni vai veterinārās zāles ar rokām iejaucot barībā, un kuras produktīviem dzīvniekiem ievada dzīvnieku turētājs. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā Aģentūras zinātniskos ieteikumus.

107. pants

Antimikrobiālo zāļu lietošana

1.  
Antimikrobiālās zāles neizmanto nedz regulāri, nedz nolūkā atsvērt sliktu higiēnu, neadekvātu lopkopības praksi vai aprūpes trūkumu, nedz arī nolūkā kompensēt sliktu saimniecības pārvaldību.
2.  
Antimikrobiālās zāles nelieto ne dzīvnieku augšanas, neproduktivitātes veicināšanai.
3.  
Antimikrobiālās zāles profilaksei lieto tikai izņēmuma gadījumos ievadīšanai atsevišķam dzīvniekam vai ierobežotam skaitam dzīvnieku, ja infekcijas vai infekcijas slimības risks ir ļoti augsts un tās sekas, domājams, būs smagas.

Šādos gadījumos antibiotikas profilaktiski lieto, ievadot tikai atsevišķam dzīvniekam atbilstoši pirmās daļas nosacījumiem.

4.  
Antimikrobiālās zāles metafilaksei lieto tikai tad, ja risks, ka infekcija vai infekcijas slimība izplatīsies dzīvnieku grupā, ir augsts un nav pieejamas citas piemērotas alternatīvas. Dalībvalstis var paredzēt norādījumus par tādām citām piemērotām alternatīvām un aktīvi atbalsta tādu vadlīniju izstrādi un piemērošanu, kas veicina ar metafilaksi asociēto riska faktoru izpratni un ietver tās sākšanas kritērijus.
5.  
Zāles, kas ietver antimikrobiālos līdzekļus, kas minēti 37. panta 5. punktā, nelieto saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu.
6.  

Komisija var ar īstenošanas aktiem, ņemot vērā Aģentūras zinātniskos ieteikumus, izveidot sarakstu ar antimikrobiālajiem līdzekļiem, kurus:

a) 

nelieto saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu; vai

b) 

lieto tikai saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu, ievērojot konkrētus nosacījumus.

Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

a) 

riski dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, kas rodas, ja antimikrobiālos līdzekļus lieto saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu;

b) 

risks, ko dzīvnieku vai sabiedrības veselībai rada antimikrobiālās rezistences veidošanās;

c) 

citas ārstēšanas pieejamība attiecībā uz dzīvniekiem;

d) 

citas antimikrobiālas ārstēšanas pieejamība attiecībā uz cilvēkiem;

e) 

tas, kā ārstēšanas neveikšana ar šo medicīnisko stāvokli sirgstošajam dzīvniekam ietekmēs akvakultūru un lauksaimniecību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.  
Dalībvalsts var vēl vairāk ierobežot vai aizliegt konkrētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiem tās teritorijā, ja šādu antimikrobiālo līdzekļu ievadīšana dzīvniekiem ir pretrunā valsts politikai attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu.
8.  
Dalībvalstu pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz 7. punktu, ir samērīgi un pamatoti.
9.  
Dalībvalsts informē Komisiju par jebkādiem pasākumiem, ko tā pieņēmusi uz 7. punkta pamata.

108. pants

Produktīvo dzīvnieku īpašnieku un turētāju veiktā uzskaite

1.  
Produktīvo dzīvnieku īpašnieki vai, ja dzīvniekus netur īpašnieki, to turētāji veic uzskaiti par zālēm, ko tie lieto, un attiecīgā gadījumā saglabā veterinārās receptes kopiju.
2.  

Šā panta 1. punktā minētā uzskaite ietver šādu informāciju:

a) 

datums, kad zāles dzīvniekiem pirmoreiz ievadītas;

b) 

zāļu nosaukums;

c) 

ievadīto zāļu daudzums;

d) 

piegādātāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;

e) 

to lietoto zāļu iegādes pierādījums;

f) 

ārstētā dzīvnieka vai dzīvnieku grupas identifikācija;

g) 

attiecīgā gadījumā recepti izrakstījušā veterinārārsta kontaktinformācija;

h) 

zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;

i) 

ārstēšanas ilgums.

3.  
Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu uzskaitāmā informācija jau ir pieejama uz veterinārās receptes kopijas, saimniecībā turētā ierakstā vai – zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā – individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā, kas minēts 8. panta 4. punktā, tā nav jāuzskaita atsevišķi.
4.  
Dalībvalstis var noteikt papildu prasības par uzskaiti, ko veic produktīvo dzīvnieku īpašnieki un turētāji.
5.  
Informāciju, kas ietverta minētajā uzskaitē, vismaz piecus gadus ir pieejama kompetentajām iestādēm inspicēšanai saskaņā ar 123. pantu.

109. pants

Uzskaitvedības pienākumi zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā

1.  
Lai papildinātu šo regulu, Komisija saskaņā ar 147. pantu pieņem deleģētos aktus par 112. panta 4. punkta un 115. panta 5. punkta piemērošanai nepieciešamās un 8. panta 4. punktā minētajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā norādāmās informācijas saturu un formātu.
2.  
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka veidlapas paraugus 112. panta 4. punkta un 115. panta 5. punkta piemērošanai nepieciešamās, 8. panta 4. punktā minētajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā norādāmās informācijas ievadīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

110. pants

Imunoloģisku veterināro zāļu lietošana

1.  

Kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem var aizliegt to teritorijā vai kādā tās daļā ražot, importēt, izplatīt, turēt īpašumā, pārdot, piegādāt un/vai lietot kādas imunoloģiskās veterinārās zāles, ja izpildījies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

zāļu ievadīšana dzīvniekiem var traucēt kādas dzīvnieku slimību diagnosticēšanas, kontroles vai izskaušanas nacionālās programmas īstenošanu;

b) 

zāļu ievadīšana dzīvniekiem var apgrūtināt sertificēšanu attiecībā uz to, ka dzīvi dzīvnieki nav slimi, vai ka no ārstētiem dzīvniekiem iegūtos pārtikas produktos vai citi produktos nav kontaminācijas;

c) 

slimības izraisītāju celmi, pret kuriem šīm zālēm ir jārada imunitāte, ģeogrāfiskās izplatības ziņā attiecīgajā teritorijā lielākoties nav sastopami.

2.  
Atkāpjoties no šīs regulas 106. panta 1. punkta un ja nav 116. pantā minētu veterināro zāļu, gadījumos, kad noticis Regulas (ES) 2016/429 5. pantā minētas sarakstā norādītas slimības uzliesmojums vai minētās regulas 6. pantā minētas slimības, kas radusies no jauna, uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut lietot imunoloģiskas veterinārās zāles, kam Savienībā nav piešķirta atļauja.
3.  
Atkāpjoties no šīs regulas 106. panta 1. punkta, gadījumos, kad Regulas (ES 2016/429 5. vai 6. pantā neminētai, bet Savienībā jau sastopamai slimībai paredzētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm Savienībā ir bijusi piešķirta atļauja, bet Savienībā tās vairs nav pieejamas, kompetentā iestāde dzīvnieku veselības un labturības un sabiedrības veselības interesēs var atļaut katrā atsevišķā gadījumā lietot imunoloģiskas veterinārās zāles, kam Savienībā nav piešķirta atļauja.
4.  
Ja kompetentās iestādes piemēro 1., 2. un 3. punktu, tās nekavējoties informē Komisiju un sniedz arī informāciju par minēto punktu īstenošanā uzliktajiem nosacījumiem.
5.  
Ja dzīvnieku paredzēts eksportēt uz trešo valsti un tāpēc uz to attiecas specifiski saistošie veselības noteikumi šajā trešā valstī, kompetentā iestāde var atļaut – tikai minētā konkrētā dzīvnieka gadījumā – lietot imunoloģiskās veterinārās zāles, attiecībā uz kurām attiecīgajā dalībvalstī nav tirdzniecības atļaujas, bet kuras ir atļauts lietot trešā valstī, uz ko dzīvnieks tiks eksportēts.

111. pants

Veterināro zāļu lietošana, ko veic veterinārārsti, kuri pakalpojumus sniedz citās dalībvalstīs

1.  

Veterinārārstam, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, nekā tā dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību (“uzņēmēja dalībvalsts”), ir atļauts glabāt un ievadīt dzīvniekiem veterinārās zāles, kurām uzņēmējā dalībvalstī nav piešķirta atļauja, veterinārārsta aprūpes dzīvniekiem vai dzīvnieku grupai, nepārsniedzot veterinārārsta izrakstītajai ārstēšanai nepieciešamo daudzumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

dalībvalsts, kurā veterinārārsts veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes vai Komisija ir piešķīrušas dzīvniekiem ievadāmo veterināro zāļu tirdzniecības atļauju;

b) 

veterinārārsts attiecīgās veterinārās zāles pārvadā oriģināliepakojumā;

c) 

veterinārārsts ievēro labo veterināro praksi, ko piekopj uzņēmējā dalībvalstī;

d) 

veterinārārsts nosaka lietoto veterināro zāļu marķējumā vai lietošanas instrukcijā norādīto zāļu izdalīšanās periodu;

e) 

uzņēmējā dalībvalstī ārstēto dzīvnieku īpašniekam vai turētājam veterinārārsts jebkādas veterinārās zāles tirgo tikai tad, ja to atļauj uzņēmējas dalībvalsts noteikumi.

2.  
Uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm, izņemot toksīnus un serumus, 1. punkts neattiecas.

112. pants

Zāļu lietošana neproduktīvajām dzīvnieku sugām, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi

1.  

Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz neproduktīvu dzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus var izņēmuma kārtā ārstēt ar šādām zālēm:

a) 

veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai sugai vai citai dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;

b) 

ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004;

c) 

ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.

2.  
Izņemot imunoloģisku veterināro zāļu gadījumā, ja nav pieejamas 1. punktā minētas zāles, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, neproduktīvu dzīvnieku var izņēmuma kārtā ārstēt ar veterinārām zālēm, kam attiecībā uz šo pašu dzīvnieku sugu un indikāciju piešķirta atļauja trešā valstī.
3.  
Veterinārārsts var gan personīgi ievadīt zāles, gan uz savu atbildību to atļaut darīt citai personai saskaņā ar valsts noteikumiem.
4.  
Šo pantu piemēro arī attiecībā uz gadījumiem, kur veterinārārsts ārstē zirgu sugas dzīvnieku, ar nosacījumu, ka 8. panta 4. punktā minētajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā ir paziņots, ka šo dzīvnieku nav paredzēts kaut lietošanai pārtikā.
5.  
Šo pantu piemēro arī tad, ja attiecīgajā dalībvalstī nav pieejamas veterinārās zāles, kam ir piešķirta atļauja.

113. pants

Veterināro zāļu lietošana produktīvām sauszemes dzīvnieku sugām, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi

1.  

Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz produktīvu sauszemes dzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus izņēmuma kārtā var ārstēt ar šādām zālēm:

a) 

veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai vai citai produktīvajai sauszemes dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;

b) 

ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kam attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja lietot neproduktīvai dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas gadījumā;

c) 

ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķirta atļauja; vai

d) 

ja šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētu zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.

2.  
Izņemot imunoloģisku veterināro zāļu gadījumā, ja nav pieejamas 1. punktā minētas zāles, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, produktīvus sauszemes dzīvniekus var izņēmuma kārtā ārstēt ar veterinārām zālēm, kam attiecībā uz šo pašu dzīvnieku sugu un indikāciju piešķirta atļauja trešā valstī.
3.  
Veterinārārsts var gan personīgi ievadīt zāles, gan uz savu atbildību to atļaut darīt citai personai saskaņā ar valsts noteikumiem.
4.  
Farmakoloģiski aktīvas vielas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu lietotu zāļu sastāvā ir atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtiem aktiem.
5.  
Šo pantu piemēro arī tad, ja attiecīgajā dalībvalstī nav pieejamas veterinārās zāles, kam ir piešķirta atļauja.

114. pants

Zāļu lietošana produktīvām ūdensdzīvnieku sugām

1.  

Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz produktīvu ūdensdzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus var ārstēt ar šādām zālēm:

a) 

veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai vai citai produktīvai ūdensdzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;

b) 

ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kam attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja lietot produktīvai sauszemes sugai un kas satur saskaņā ar 3. punktu izveidotajā sarakstā iekļautu vielu;

c) 

ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķirta atļauja un kas satur saskaņā ar šā panta 3. punktu izveidotajā sarakstā iekļautas vielas; vai

d) 

ja šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētu zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.

2.  

Atkāpjoties no 1. punkta b) un c) apakšpunkta, līdz brīdim, kad ir izveidots 3. punktā minētais saraksts, veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, produktīvu sugu ūdensdzīvniekus kādā saimniecībā var ārstēt ar šādām zālēm:

a) 

veterinārām zālēm, ko attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu atļauts lietot produktīvām sauszemes dzīvnieku sugām;

b) 

ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004.

3.  
Komisija ar īstenošanas aktiem vēlākais piecu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra izveido sarakstu ar tādām saskaņā ar šā panta 1. punktu produktīvām ūdensdzīvnieku sugām lietojamām vielām, kuras izmanto veterinārām zālēm, kam Savienībā piešķirta atļauja lietot produktīvām sauszemes dzīvnieku sugām, vai kuras ir cilvēkiem paredzētās zālēs, kam Savienībā piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

a) 

riski, kas rodas videi, kad ar minētajām vielām ārstē produktīvu sugu ūdensdzīvniekus;

b) 

kā tas, ka slimie produktīvo sugu ūdensdzīvnieki nevar saņemt 107. panta 6. punktā minētajā sarakstā iekļautas antimikrobiālās zāles, var ietekmēt dzīvnieku un sabiedrības veselību;

c) 

tas, vai produktīvām ūdensdzīvnieku sugām sastopamu slimību vai noteiktu indikāciju profilaksei vai ārstēšanai ir vai nav pieejamas citas zāles, ārstēšana vai pasākumi.

4.  
Izņemot imunoloģisku veterināro zāļu gadījumā, ja nav pieejamas 1. un 2. punktā minētas zāles, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, produktīvu sugu ūdensdzīvniekus var izņēmuma kārtā ārstēt ar veterinārām zālēm, kam attiecībā uz šo pašu sugu un indikāciju piešķirta atļauja trešā valstī.
5.  
Veterinārārsts var gan personīgi ievadīt zāles, gan uz savu atbildību to atļaut darīt citai personai saskaņā ar valsts noteikumiem.
6.  
Farmakoloģiski aktīvas vielas saskaņā ar šā panta 1., 2. un 4. punktu lietotu zāļu sastāvā ir atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtiem aktiem.
7.  
Šo pantu piemēro arī tad, ja attiecīgajā dalībvalstī nav pieejamas veterinārās zāles, kam ir piešķirta atļauja.

115. pants

Izdalīšanās periods zālēm, ko produktīvai dzīvnieku sugai lieto ārpus tirdzniecības atļaujas nosacījumiem

1.  

Ja lietotajām zālēm zāļu izdalīšanās periods attiecīgajai dzīvnieku sugai nav noteikts zāļu aprakstā, veterinārārsts zāļu izdalīšanās periodu 113. un 114. panta vajadzībām nosaka saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a) 

attiecībā uz produktīvo zīdītājdzīvnieku, mājputnu un audzētu medījamo putnu gaļu un subproduktiem izdalīšanās periods nav mazāks kā:

i) 

ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts gaļai un subproduktiem, reizināts ar koeficientu 1,5;

ii) 

ja zāļu atļauja neattiecas uz produktīvu sugu dzīvniekiem, 28 dienas;

iii) 

viena diena, ja zāļu izdalīšanās periods ir vienāds ar nulli un tās lieto citas taksonomiskas dzimtas dzīvniekiem, nevis tiem, uz kuriem attiecas atļauja;

b) 

attiecībā uz pienu no dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:

i) 

ilgākais izdalīšanās periods piena gadījumā, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurai dzīvnieku sugai, reizināts ar koeficientu 1,5;

ii) 

ja zāļu atļauja neattiecas uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā, septiņas dienas;

iii) 

viena diena, ja zāļu izdalīšanās periods ir vienāds ar nulli;

c) 

attiecībā uz olām no dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:

i) 

ilgākais izdalīšanās periods olu gadījumā, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurai dzīvnieku sugai, reizināts ar koeficientu 1,5;

ii) 

ja zāļu atļauja neattiecas uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā, desmit dienas;

d) 

attiecībā uz ūdensdzīvnieku sugām, no kurām iegūst gaļu lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:

i) 

ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkuriem ūdensdzīvniekiem, reizināts ar koeficientu 1,5 un izteikts grāddienās;

ii) 

ja zāļu atļauja attiecas uz produktīvo sauszemes dzīvnieku sugām, ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurām produktīvo dzīvnieku sugām, reizināts ar koeficientu 50 un izteikts grāddienās, bet ne virs 500 grāddienām;

iii) 

ja zāļu atļauja neattiecas uz produktīvām dzīvnieku sugām, 500 grāddienas;

iv) 

ja ilgākais izdalīšanās periods jebkurai dzīvnieku sugai ir vienāds ar nulli – 25 grāddienas.

2.  
Ja, aprēķinot izdalīšanās periodu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, b) apakšpunkta i) punktu, c) apakšpunkta i) punktu un d) apakšpunkta i) un ii) punktu, iznākums ir daļskaitlis, izdalīšanās periodu noapaļo uz augšu līdz tuvākajam dienu skaitam.
3.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. pantu, lai grozītu šo pantu, grozot noteikumus, kas paredzēti tā 1. un 4. punktā, ņemot vērā jaunas zinātniskas atziņas.
4.  
Bitēm veterinārārsts attiecīgo zāļu izdalīšanās periodu nosaka, katrā atsevišķā gadījumā novērtējot saimi vai saimju konkrēto stāvokli, jo īpaši risku, ka medū vai jebkādos citos no saimēm iegūtos pārtikas produktos varētu palikt zāļu atliekvielas.
5.  
Atkāpjoties no 113. panta 1. un 4. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka to vielu sarakstu, kas būtiskas zirgu dzimtas dzīvnieku ārstēšanai vai kas salīdzinājumā ar citām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem pieejamām ārstēšanas izvēlēm dod papildu klīniskus ieguvumus un kuru gadījumā attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem noteiktais zāļu izdalīšanās periods ir seši mēneši. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 145. panta 2. punktā.

116. pants

Stāvoklis veselības jomā

Atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, kompetentā iestāde veterināras zāles, kurām attiecīgajā dalībvalstī nav izsniegta tirdzniecības atļauja, tās teritorijā var atļaut lietot tādā gadījumā, ja tas nepieciešams sakarā ar stāvokli dzīvnieku veselības vai sabiedrības veselības jomā un ja minētajām veterinārajām zālēm ir tirdzniecības atļauja citā dalībvalstī.

117. pants

Veterināro zāļu atkritumu savākšana un likvidēšana

Dalībvalstis gādā, ka ir ieviestas atbilstīgas veterināro zāļu atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēmas.

118. pants

Savienībā importēti dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti

1.  
Šīs regulas 107. panta 2. punktu mutatis mutandis piemēro operatoriem trešās valstīs, un minētie operatori nelieto 37. panta 5. punktā minētos nozīmētos antimikrobiālos līdzekļus, ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko no šādām trešām valstīm eksportē uz Savienību.
2.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. pantu, lai papildinātu šo pantu, paredzot nepieciešamos detalizētos noteikumus par šā panta 1. punkta piemērošanu.



4. sadaļa

Reklamēšana

119. pants

Veterināro zāļu reklamēšana

1.  
Dalībvalstī drīkst reklamēt tikai tādas veterinārās zāles, kas tajā ir atļautas vai reģistrētas, ja vien kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav nolēmusi citādi.
2.  
Veterināro zāļu reklamēšanā nepārprotami norāda, ka tās mērķis ir veicināt reklamēto veterināro zāļu piegādāšanu, pārdošanu, izrakstīšanu, izplatīšanu vai lietošanu.
3.  
Reklāmu neveido tā, lai radītu iespaidu, ka veterinārās zāles varētu būt barība vai biocīds.
4.  
Reklāma atbilst reklamēto veterināro zāļu aprakstam.
5.  
Reklāma nesatur nekādu informāciju, kas varētu būt maldinoša vai novest pie veterināro zāļu nepareizas lietošanas.
6.  
Reklāma, veterinārās zāles raksturojot objektīvi un nepārspīlējot to īpašības, mudina tās lietot atbildīgi.
7.  
Tirdzniecības atļaujas apturēšana liedz uz apturēšanas periodu reklamēt veterinārās zāles dalībvalstī, kurā tā ir apturēta.
8.  
Veterinārās zāles neizplata popularizēšanas nolūkos, izņemot nelielos daudzumos kā paraugus.
9.  
Antimikrobiālās veterinārās zāles neizplata popularizēšanas nolūkos nedz kā paraugus, nedz kā citādi.
10.  
Šā panta 8. punktā minētos paraugus attiecīgi marķē, norādot, ka tie ir paraugi, un sponsorētos pasākumos vai komercaģenti savu apmeklējumu laikā nodod tos tieši veterinārārstiem vai citām personām, kam atļauts piegādāt šādas veterinārās zāles.

120. pants

Tādu veterināro zāļu reklamēšana, kurām vajadzīga veterinārā recepte

1.  

Reklamēt veterinārās zāles, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, ir atļauts vien tad, ja tās reklamē tikai šādām personām:

a) 

veterinārārsti;

b) 

personas, kam atļauts piegādāt veterinārās zāles saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalsts var atļaut reklamēt veterinārās zāles, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, profesionāliem dzīvnieku turētājiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

reklāma attiecas tikai uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm;

b) 

reklāma profesionālos dzīvnieku turētājus skaidri aicina konsultēties ar veterinārārstu par attiecīgajām imunoloģiskajām veterinārajām zālēm.

3.  
Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir aizliegts reklamēt inaktivētas imunoloģiskas veterinārās zāles, kuras ražotas no patogēniem un antigēniem, kas iegūti no kādas epidemioloģiskās vienības dzīvnieka vai dzīvniekiem, un kuras lieto minētā dzīvnieka vai minēto dzīvnieku ārstēšanai tajā pašā epidemioloģiskajā vienībā vai dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai vienībā, kam ir apstiprināta epidemioloģiska saikne.

121. pants

Dzīvniekiem lietotu zāļu popularizēšana

1.  
Veterinārās zāles popularizējot personām, kas saskaņā ar šo regulu ir kvalificētas tās izrakstīt vai piegādāt, šādām personām nedrīkst piegādāt, piedāvāt vai solīt nekādas dāvanas vai labumus naudas vai mantiskā izteiksmē, ja vien tās nav lētas un saistītas ar zāļu izrakstīšanas vai piegādes praksi.
2.  
Šā panta 1. punktā minētās personas, kas ir kvalificētas izrakstīt vai piegādāt zāles, ne lūdz, ne pieņem saskaņā ar 1. punktu aizliegtus pamudinājumus.
3.  
Šā panta 1. punkts neliedz devīguma tiešu vai netiešu izrādīšanu pasākumos, kurus rīko vienīgi profesionālā un zinātniskā nolūkā. Šāds devīgums vienmēr ir stingri ierobežots, nepārsniedzot minētos pasākuma galvenos mērķus.
4.  
Šā panta 1., 2. un 3. punkts neietekmē dalībvalstīs pastāvošos pasākumus vai tirdzniecības praksi attiecībā uz cenām, peļņu un atlaidēm.

122. pants

Reklāmas noteikumu īstenošana

Dalībvalstis var noteikt jebkādas procedūras, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai īstenotu 119., 120. un 121. pantu.



VIII NODAĻA

INSPICĒŠANAS UN KONTROLES

123. pants

Kontroles

1.  

Kompetentās iestādes veic šādu personu kontroles:

a) 

veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāji un importētāji;

b) 

aktīvo vielu izplatītāji;

c) 

tirdzniecības atļauju turētāji;

d) 

vairumtirdzniecības atļauju turētāji;

e) 

mazumtirgotāji;

f) 

produktīvo dzīvnieku īpašnieki un turētāji;

g) 

veterinārārsti;

h) 

homeopātisku veterināro zāļu reģistrācijas turētāji;

i) 

5. panta 6. punktā minētie veterināro zāļu turētāji; un

j) 

visas citas personas, kam ir šajā regulā paredzēti pienākumi.

2.  
Šā panta 1. punktā minētās kontroles veic regulāri, riska pamatoti, lai pārliecinātos, ka 1. punktā minētās personas ievēro šo regulu.
3.  

Veicot riska pamatotās 2. punktā minētās kontroles, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz:

a) 

raksturīgos riskus, kas saistīti ar 1. punktā minēto personu darbību un šo darbību norises vietu;

b) 

šā panta 1. punktā minēto personu iepriekšējos rādītājus attiecībā uz līdzšinējo kontroļu rezultātiem un to līdzšinējo atbilstību;

c) 

jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību;

d) 

neatbilstības iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un vidi.

4.  
Kontroles var veikt arī pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes, Komisijas vai Aģentūras pieprasījuma.
5.  
Kontroles veic kompetentās iestādes pārstāvji.
6.  

Kontroles ietvaros var veikt inspicēšanas. Šādas inspicēšanas var veikt, iepriekš par tām nepaziņojot. Minēto inspicēšanu laikā kompetentās iestādes pārstāvji ir pilnvaroti vismaz:

a) 

inspicēt telpas, aprīkojumu, transportlīdzekļus, uzskaiti, dokumentus un sistēmas, kas saistītas ar inspicēšanas mērķi;

b) 

inspicēt un ņemt paraugus, lai tos iesniegtu neatkarīgai analīzei, ko veic kāda no oficiālajām zāļu kontroles laboratorijām vai kāda laboratorija, kuru šim nolūkam nozīmējusi kāda dalībvalsts;

c) 

dokumentēt jebkādus pierādījumus, ko pārstāvji atzinuši par nepieciešamiem;

d) 

veikt tās pašas kontroles jebkādām pusēm, kuras pilda šajā regulā prasītos uzdevumus līdz ar 1. punktā minētajām personām vai to labā vai vārdā.

7.  
Kompetento iestāžu pārstāvji veic uzskaiti par katru veikto kontroli un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumu. Kompetentā iestāde rakstiski informē 1. punktā minēto personu par jebkādiem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti kontrolē, un tai ir iespēja kompetentās iestādes noteiktā termiņā iesniegt komentārus.
8.  
Kompetentajām iestādēm ir procedūras vai kārtība, ar ko nodrošināt, ka personālam, kas veic kontroles, nav nekādu interešu konfliktu.

124. pants

Komisijas veiktās revīzijas

Komisija dalībvalstīs var veikt dalībvalstu kompetento iestāžu revīzijas, lai apstiprinātu šo kompetento iestāžu veikto kontroļu atbilstību. Šādas revīzijas koordinē ar attiecīgo dalībvalsti un veic tā, ka netiek radīts lieks administratīvais slogs.

Pēc katras revīzijas Komisija izstrādā ziņojumu, kas attiecīgā gadījumā satur attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Ziņojuma projektu Komisija nosūta kompetentajai iestādei komentāru sniegšanai, un šādus komentārus Komisija ņem vērā galīgā ziņojuma izstrādē. Komisija galīgo ziņojumu un komentārus publisko.

125. pants

Piemērotības sertifikāts

Ja attiecīgā izejviela ir Eiropas Farmakopejas monogrāfijas priekšmets, nomenklatūru un kvalitātes normu standartizācijas iestāde ar Padomes Lēmumu 94/358/EK ( 9 ) pieņemtās Konvencijas par Eiropas farmakopejas izstrādāšanu izpratnē (Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorāts) var lūgt Komisiju vai Aģentūru pieprasīt, lai kompetentā iestāde veic šādu inspicēšanu, lai pārliecinātos, ka piemērotības sertifikāta iegūšanai iesniegtie dati atbilst Eiropas Farmakopejas monogrāfijām.

126. pants

Farmakovigilances inspicēšanu īpašie noteikumi

1.  
Kompetentās iestādes un Aģentūra nodrošina, ka ikviena farmakovigilances sistēmas pamatlieta Savienībā tiek regulāri pārbaudīta un ka farmakovigilances sistēmas tiek pareizi piemērotas.
2.  
Aģentūra koordinē un kompetentās iestādes veic saskaņā ar 44. pantu atļautu veterināro zāļu farmakovigilances sistēmu inspicēšanas.
3.  
Kompetentās iestādes veic saskaņā ar 47., 49., 52. un 53. pantu atļautu veterināro zāļu farmakovigilances sistēmu inspicēšanas.
4.  
Farmakovigilances sistēmas pamatlietu inspicēšanas veic to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās farmakovigilances sistēmas pamatlietas atrodas.
5.  
Neraugoties uz šā panta 4. punktu un saskaņā ar 80. pantu, kompetentā iestāde var iesaistīties jebkādās darba dalīšanas iniciatīvās un kompetento iestāžu pienākumu savstarpējā deleģēšanā, lai izvairītos no farmakovigilances sistēmu inspicēšanas dublēšanās.
6.  
Farmakovigilances inspicēšanu rezultātus ievada 74. pantā minētajā farmakovigilances datubāzē.

127. pants

Veterināro zāļu kvalitātes pierādīšana

1.  
Tirdzniecības atļaujas turētāja rīcībā ir rezultāti, kurus devuši kontroltesti, kas saskaņā ar tirdzniecības atļaujā norādītajām metodēm veikti veterinārajām zālēm vai to sastāvdaļām un ražošanas procesa starpproduktiem.
2.  
Ja kāda kompetentā iestāde secina, ka veterināro zāļu sērija neatbilst ražotāja iesniegtajam kontroles ziņojumam vai tirdzniecības atļaujā noteiktajai specifikācijai, tā veic pasākumus attiecībā uz tirdzniecības atļaujas turētāju un ražotāju un attiecīgi informē kompetentās iestādes pārējās dalībvalstīs, kur attiecībā uz šīm veterinārajām zālēm piešķirta atļauja, kā arī Aģentūru, ja šīm veterinārajām zālēm atļauja piešķirta centralizētajā procedūrā.

128. pants

Imunoloģisku veterināro zāļu kvalitātes pierādīšana

1.  
Kompetentās iestādes 127. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā var pieprasīt, lai imunoloģisko veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs kompetentajām iestādēm iesniedz kopijas no visiem kontroles ziņojumiem, ko kvalificētā persona parakstījusi saskaņā ar 97. pantu.
2.  
Imunoloģisko veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina, lai vismaz līdz derīguma termiņa beigām krājumā būtu pietiekams skaits reprezentatīvu katras veterināro zāļu sērijas paraugu, un pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz paraugus kompetentajām iestādēm.
3.  
Kompetentās iestādes var prasīt, lai imunoloģisko veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs pirms imunoloģisko veterināro zāļu laišanas tirgū iesniegtu kontrolei oficiālā zāļu kontroles laboratorijā nefasēto zāļu vai imunoloģisko veterināro zāļu sēriju paraugus, ja tas nepieciešams ar cilvēku vai dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ.
4.  
Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma tirdzniecības atļaujas turētājs nekavējoties iesniedz 2. punktā minētos paraugus kopā ar 1. punktā minētās kontroles ziņojumiem kontroles testēšanai. Par savu nodomu pārbaudīt imunoloģisko veterināro zāļu sērijas kompetentā iestāde informē visu to pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās šīm imunoloģiskajām veterinārajām zālēm ir piešķirta atļauja, kā arī Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorātu un Aģentūru, ja šīm imunoloģiskajām veterinārajām zālēm atļauja piešķirta centralizētajā procedūrā.
5.  
Pamatojoties uz šajā nodaļā minētajiem kontroles ziņojumiem, par kontroli atbildīgā laboratorija, izmantojot iesniegtos paraugus, atkārto visus gatavo imunoloģisko veterināro zāļu testus, ko ražotājs veicis saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām, kas norādītas tā tirdzniecības atļaujas saņemšanas dosjē.
6.  
To testu sarakstā, kurus atkārto par kontroli atbildīgā laboratorija, iekļauj tikai pamatotus testus, ja vien šādam ierobežojumam piekrīt visas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorāts.

Attiecībā uz imunoloģiskajām veterinārajām zālēm, kuru atļauja piešķirta saskaņā ar centralizēto procedūru, to testu sarakstu, kurus atkārto par kontroli atbildīgā laboratorija, saīsina tikai ar Aģentūras piekrišanu.

7.  
Kompetentās iestādes atzīst 5. punktā minēto testu rezultātus.
8.  
Ja vien Komisija nav informēta, ka testu veikšanai nepieciešams ilgāks periods, kompetentās iestādes gādā, ka minēto kontroli pabeidz 60 dienu laikā no paraugu un kontroles ziņojumu saņemšanas dienas.
9.  
Kompetentā iestāde tajā pašā laikposmā paziņo testu rezultātus pārējo iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorātam, tirdzniecības atļaujas turētājam un attiecīgā gadījumā ražotājam.
10.  
Kompetentā iestāde pārliecinās, vai imunoloģisko veterināro zāļu ražošanas procesi ir validēti un vai tiek nodrošināts sēriju viendabīgums.



IX NODAĻA

IEROBEŽOJUMI UN SANKCIJAS

129. pants

Pagaidu drošības ierobežojumi

1.  

Kompetentā iestāde un – attiecībā uz centralizēti atļautām veterinārajām zālēm – arī Komisija var noteikt pagaidu drošības ierobežojumus tirdzniecības atļaujas turētājam un citām personām, kurām ir šajā regulā paredzēti pienākumi, ja pastāv tāds risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi, kas prasa steidzami rīkoties. Minētie pagaidu drošības ierobežojumi var ietvert:

a) 

veterināro zāļu piegādes ierobežojumu pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – arī pēc Komisijas pieprasījuma kompetentajai iestādei;

b) 

veterināro zāļu lietošanas ierobežojumu pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – arī pēc Komisijas pieprasījuma kompetentajai iestādei;

c) 

tirdzniecības atļaujas apturēšanu, ko veic kompetentā iestāde, kura piešķīrusi tirdzniecības atļauju, un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – Komisija.

2.  
Attiecīgā kompetentā iestāde vēlākais nākamajā darba dienā informē pārējās kompetentās iestādes un Komisiju par jebkādiem noteiktiem pagaidu drošības ierobežojumiem. Centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā Komisija informē kompetentās iestādes par jebkādiem noteiktiem pagaidu drošības ierobežojumiem tādā pašā laikā.
3.  
Kompetentās iestādes un Komisija vienlaikus ar ierobežojuma noteikšanu atbilstoši šā panta 1. punktam jautājumu saskaņā ar 82. pantu var nodot Aģentūrai.
4.  
Attiecīgā gadījumā tirdzniecības atļaujas turētājs saskaņā ar 62. pantu iesniedz pieteikumu uz tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņu.

130. pants

Tirdzniecības atļauju apturēšana, atcelšana vai to nosacījumu mainīšana

1.  
Kompetentā iestāde vai – centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā – Komisija aptur vai atceļ tirdzniecības atļauju vai pieprasa, lai tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par tirdzniecības atļaujas nosacījumu mainīšanu, ja veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs vairs nav labvēlīgs vai nav pietiekams, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.
2.  
Kompetentā iestāde vai – centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā – Komisija atceļ tirdzniecības atļaujas, ja tirdzniecības atļaujas turētājs vairs neizpilda 5. panta 4. punktā minēto prasību par uzņēmējdarbības veikšanu Savienībā.
3.  

Kompetentā iestāde vai – centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā – Komisija attiecīgā gadījumā var apturēt vai atcelt tirdzniecības atļauju vai arī pieprasīt, lai tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par tās nosacījumu maiņu, gadījumā, ja ir viens vai vairāki šādi iemesli:

a) 

tirdzniecības atļaujas turētājs neizpilda 58. panta prasības;

b) 

tirdzniecības atļaujas turētājs neizpilda 127. panta prasības;

c) 

saskaņā ar 77. panta 1. punktu izveidotā farmakovigilances sistēma ir nepietiekama;

d) 

tirdzniecības atļaujas turētājs nepilda savus 77. pantā noteiktos pienākumus;

e) 

par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona nepilda savus 78. pantā noteiktos uzdevumus.

4.  
Piemērojot 1., 2. un 3. pantu, Komisija centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā pirms tā rīkojas attiecīgā gadījumā pieprasa Aģentūras atzinumu līdz termiņam, ko tā nosaka, ņemot vērā lietas steidzamību, lai pārbaudītu minētajos punktos minētos iemeslus. Veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētāju uzaicina Komisijas noteiktajā termiņā sniegt mutiskus vai rakstveida paskaidrojumus.

Kad Aģentūra sniegusi atzinumu, Komisija vajadzības gadījumā pieņem pagaidu pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Galīgo lēmumu Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.  
Dalībvalstis nosaka procedūras, kā piemērot 1., 2. un 3. punktu.

131. pants

Vairumtirdzniecības atļaujas apturēšana un atcelšana

1.  
Ja 101. panta 3. punktā noteiktās prasības netiek izpildītas, kompetentā iestāde aptur vai atceļ veterināro zāļu vairumtirdzniecības atļauju.
2.  

Ja netiek izpildītas 101. panta punktos, izņemot 3. punktu, noteiktās prasības, kompetentā iestāde, neskarot nevienu citu valsts tiesību aktos noteiktu piemērotu pasākumu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) 

apturēt vairumtirdzniecības atļauju;

b) 

apturēt vairumtirdzniecības atļauju vienai veterināro zāļu kategorijai vai vairākām veterināro zāļu kategorijām;

c) 

atcelt vairumtirdzniecības atļauju vienai veterināro zāļu kategorijai vai vairākām veterināro zāļu kategorijām.

132. pants

Aktīvo vielu importētāju, ražotāju un izplatītāju dzēšana no ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes

Ja aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji nepilda 95. pantā noteiktās prasības, kompetentā iestāde uz laiku vai pavisam dzēš minētos aktīvo vielu importētājus, ražotājus un izplatītājus no ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes.

133. pants

Ražošanas atļauju apturēšana vai atcelšana

Ja netiek izpildītas 93. pantā noteiktās prasības, kompetentā iestāde, neskarot nevienu citu valsts tiesību aktos noteiktu piemērotu pasākumu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) 

aptur veterināro zāļu ražošanu;

b) 

aptur veterināro zāļu importu no trešām valstīm;

c) 

aptur vai atceļ ražošanas atļauju attiecībā uz vienu zāļu formu vai vairākām zāļu formām;

d) 

aptur vai atceļ ražošanas atļauju vienai vai vairākām darbībām vienā vai vairākās ražošanas vietās.

134. pants

Veterināro zāļu piegādes aizliegšana

1.  

Ja pastāv risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi, kompetentā iestāde vai – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – Komisija aizliedz piegādāt veterināras zāles un prasa, lai tirdzniecības atļaujas turētājs vai piegādātāji pārtrauc veterināro zāļu piegādi vai atsauc tās no tirgus, ja ir piemērojams jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs vairs nav labvēlīgs;

b) 

veterināro zāļu kvalitatīvais un/vai kvantitatīvais sastāvs nav tāds, kā deklarēts 35. pantā minētajā zāļu aprakstā;

c) 

zāļu izdalīšanās periods nav pietiekami ilgs, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu;

d) 

nav veikta 127. panta 1. punktā minētā kontrole; vai

e) 

nepareizs marķējums var izraisīt nopietnu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

2.  
Kompetentās iestādes vai Komisija piegādes aizliegumu un zāļu atsaukšanu no tirgus var arī attiecināt vienīgi uz apstrīdētajām attiecīgajām veterināro zāļu produkcijas sērijām.

135. pants

Dalībvalstu noteiktās sankcijas

1.  
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim paziņo Komisijai šos noteikumus un nekavējoties paziņo Komisijai visus turpmākos grozījumus, kas ietekmē minētos noteikumus.

2.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka informāciju par tādu lietu veidu un skaitu, kurās tika noteiktas finansiālas sankcijas, publisko, ņemot vērā iesaistīto personu leģitīmās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību.
3.  
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem tiesvedības gadījumiem, kas ierosināti pret centralizēti atļautu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju turētājiem par šīs regulas pārkāpumiem.

136. pants

Finansiālas sankcijas, ko Komisija noteikusi centralizēti atļautu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju turētājiem

1.  
Komisija var noteikt finansiālas sankcijas naudas sodu vai periodisku maksājumu veidā tādu centralizēti atļautu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju turētājiem, kuras piešķirtas saskaņā ar šo regulu, ja tie nepilda pienākumus, kas noteikti III pielikumā saistībā ar minētajām tirdzniecības atļaujām.
2.  

Komisija, ciktāl tas īpaši paredzēts 7. punkta b) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos, var noteikt 1. punktā minētās finansiālās sankcijas arī citai juridiskai personai vai juridiskām personām, kas nav tirdzniecības atļaujas turētājs, ar noteikumu, ka šādas personas ir daļa no tās pašas ekonomiskās vienības, pie kuras pieder tirdzniecības atļaujas turētājs, un ka šādas citas juridiskas personas:

a) 

ir izšķiroši ietekmējušas tirdzniecības atļaujas turētāju; vai

b) 

ir bijušas iesaistītas šādā tirdzniecības atļaujas turētāja pienākuma neizpildē vai būtu varējušas to novērst.

3.  
Ja Aģentūra vai dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tirdzniecības atļaujas turētājs nav izpildījis kādu no pienākumiem, kā minēts 1. punktā, tā var lūgt Komisiju noskaidrot, vai noteikt finansiālas sankcijas saskaņā ar minēto punktu.
4.  
Lemjot par finansiālas sankcijas noteikšanu un nosakot tās piemērotu apmēru, Komisija vadās pēc iedarbīguma, samērīguma un atturēšanas principiem un attiecīgā gadījumā ņem vērā pienākumu neizpildes smagumu un sekas.
5.  

Lai īstenotu 1. punktu, Komisija ņem vērā arī:

a) 

visas pārkāpuma procedūras, kuras dalībvalsts sākusi pret šo tirdzniecības atļaujas turētāju, pamatojoties uz tādu pašu juridisku pamatojumu un tādiem pašiem faktiem; un

b) 

visas sankcijas, tostarp sodus, kuri šim tirdzniecības atļaujas turētājam ir jau noteikti, pamatojoties uz tādu pašu juridisku pamatojumu un tādiem pašiem faktiem.

6.  
Ja Komisija secina, ka tirdzniecības atļaujas turētājs tīši vai netīši nav izpildījis savus pienākumus, kā minēts 1. punktā, tā var pieņemt lēmumu par naudas soda noteikšanu, nepārsniedzot 5 % no tirdzniecības atļaujas turētāja gada apgrozījuma Savienībā finanšu gadā, kas ir pirms lēmuma datuma.

Ja tirdzniecības atļaujas turētājs aizvien nepilda savus pienākumus, kā minēts 1. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu uzlikt periodisku soda maksājumu, kas dienā nepārsniedz 2,5 % no tirdzniecības atļaujas turētāja vidējā dienas apgrozījuma Savienībā finanšu gadā, kas ir pirms lēmuma datuma.

Periodiskus soda maksājumus var uzlikt par laikposmu, sākot ar attiecīgā Komisijas lēmuma paziņošanas datumu līdz brīdim, kad tirdzniecības atļaujas turētāja pienākuma neizpilde, ka minēts 1. punktā, tiek izbeigta.

7.  

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot:

a) 

procedūras, kas Komisijai jāpiemēro, uzliekot naudassodus vai periodiskus soda maksājumus, tostarp noteikumus par procedūras sākšanu, izmeklēšanas pasākumiem, tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi lietas materiāliem, juridisko pārstāvību un konfidencialitāti;

b) 

sīki izstrādātus papildu noteikumus par to, kā Komisija uzliek finansiālus sankcijas tām juridiskajām personām, kas nav tirdzniecības atļaujas turētājas;

c) 

noteikumus par procedūras ilgumu un noilguma termiņiem;

d) 

elementus, kas Komisijai jāņem vērā, nosakot naudassodu un periodisko soda maksājumu apmēru, kā arī to iekasēšanas nosacījumus un metodes.

8.  
Veicot izmeklēšanu par kāda no 1. punktā minēto pienākumu, Komisija var sadarboties ar valsts kompetentajām iestādēm un izmantot Aģentūras nodrošinātos resursus.
9.  
Ja Komisija pieņem lēmumu, ar ko uzliek finansiālas sankcijas, tā publisko īsu kopsavilkumu par šo gadījumu, kā arī attiecīgo tirdzniecības atļaujas turētāju vārdus vai nosaukumus un uzlikto finansiālo sankciju summas un pamatojumu, ņemot vērā tirdzniecības atļaujas turētāju leģitīmās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību.
10.  
Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežotas pilnvaras pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija ir noteikusi finansiālas sankcijas. Eiropas Savienības Tiesa var atcelt, samazināt vai palielināt Komisijas noteikto naudassodu vai periodisko soda maksājumu.



X NODAĻA

REGLAMENTĒJOŠAIS TĪKLS

137. pants

Kompetentās iestādes

1.  
Dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes, kam jāveic ar šo regulu noteiktie uzdevumi.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pietiekami finanšu resursi personāla komplektēšanai un citi resursi, kas kompetentajām iestādēm vajadzīgi šajā regulā paredzēto darbību veikšanai.
3.  
Kompetentās iestādes ar šo regulu noteiktos uzdevumus veic, savstarpēji sadarbojoties, un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz visu atbalstu, kāds šajā sakarā vajadzīgs un lietderīgs. Kompetentās iestādes cita citai dara zināmu attiecīgo informāciju.
4.  
Saņemot pamatotu pieprasījumu, kompetentās iestādes nekavējoties nosūta citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 123. pantā minētās rakstiskās uzskaites ierakstus un 127. pantā minētos kontroles ziņojumus.

138. pants

Starptautiskām dzīvnieku veselības organizācijām paredzēti zinātniski atzinumi

1.  
Ar starptautiskām dzīvnieku veselības organizācijām īstenotas sadarbības sakarā Aģentūra var sniegt zinātniskus atzinumus tādu veterināro zāļu izvērtēšanai, kuras paredzētas tikai ārpussavienības tirgiem. Šajā nolūkā Aģentūrai iesniedz pieteikumu saskaņā ar 8. pantu. Apspriedusies ar attiecīgo organizāciju, Aģentūra var izstrādāt zinātnisku atzinumu.
2.  
Aģentūra 1. punkta īstenošanai iedibina īpašus procedūras noteikumus.

139. pants

Veterināro zāļu komiteja

1.  
Ar šo Aģentūrā izveido Veterināro zāļu komiteju (“Komiteja”).
2.  
Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības apmeklēt visas Komitejas sanāksmes, darba grupas un zinātnisko padomdevēju grupām.
3.  
Komiteja var dibināt pastāvīgas darba grupas un pagaidu darba grupas. Komiteja saistībā ar īpašu veidu veterināro zāļu izvērtēšanu var dibināt zinātnisko padomdevēju grupas, kam tā var deleģēt ar 141. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto zinātnisko atzinumu izstrādāšanu saistītus noteiktus uzdevumus.
4.  
Komiteja izveido pastāvīgu darba grupu, kuras vienīgais uzdevums ir zinātniski konsultēt uzņēmumus. Izpilddirektors kontaktā ar Komiteju izveido administratīvās struktūras un procedūras, kas dod iespēju izvērst Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētās konsultācijas uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz jauno terapiju veterināro zāļu izstrādi.
5.  
Komiteja izveido pastāvīgu farmakovigilances darba grupu, kuras kompetencē ir izvērtēt iespējamus Savienības farmakovigilances sistēmā radušos farmakovigilances signālus, ierosināt Komitejai un koordinācijas grupai 79. pantā minētās riska pārvaldības variantus un koordinēt ar farmakovigilanci saistītu saziņu starp kompetentajām iestādēm un Aģentūru.
6.  

Komiteja apstiprina savu reglamentu. Minētajā reglamentā, konkrētāk, paredz:

a) 

priekšsēdētāja iecelšanas un aizstāšanas procedūru;

b) 

jebkādu darba grupu vai zinātnisko padomdevēju grupu locekļu iecelšanu, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 726/2004 62. panta 2. punktā minētie akreditēto ekspertu saraksti, un ar darba grupām un zinātnisko padomdevēju grupām īstenojamo konsultāciju procedūras;

c) 

atzinumu steidzamas pieņemšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumiem par tirgus uzraudzību un farmakovigilanci.

Reglaments stājas spēkā, kad no Komisijas un Aģentūras valdes saņemts labvēlīgs atzinums.

7.  
Aģentūras sekretariāts Komitejai sniedz tehnisku, zinātnisku un administratīvu atbalstu, nodrošina Komitejas atzinumu saskanību un kvalitāti, kā arī pienācīgu koordināciju starp šo Komiteju un citām Aģentūras komitejām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 726/2004 56. pantā, un koordinācijas grupu.
8.  
Komitejas atzinumi ir publiski pieejami.

140. pants

Komitejas locekļi

1.  
Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar Aģentūras valdi ieceļ Komitejā vienu locekli un tā aizstājēju uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot. Aizstājēji locekļus pārstāv un to vietā balso locekļu prombūtnes laikā, un viņus var arī iecelt darboties par ziņotājiem.
2.  
Lai nodrošinātu augstāko kvalifikācijas līmeni un plašā spektrā attiecīgas speciālas zināšanas, Komitejas locekļus un to aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgajām speciālajām zināšanām un pieredzi veterināro zāļu zinātniskā novērtēšanā.
3.  
Dalībvalsts savus uzdevumus Komitejā var deleģēt citai dalībvalstij. Katra dalībvalsts var pārstāvēt ne vairāk kā vienu citu dalībvalsti.
4.  
Komiteja var pieaicināt ne vairāk kā piecus papildu locekļus, ko izraugās, ņemot vērā viņu speciālo zinātnisko kompetenci. Minētos locekļus ieceļ uz triju gadu laikposmu, ko var atjaunot, un viņiem nav aizstājēju.
5.  
Lai šādus locekļus pieaicinātu, Komiteja norāda, kādai jābūt papildu locekļu konkrētajai papildinošajai zinātniskajai kompetencei. Pieaicinātos locekļus izvēlas no dalībvalstu vai Aģentūras izvirzītiem ekspertiem.
6.  
Komiteja 141. pantā minēto uzdevumu izpildes nolūkā var iecelt vienu no saviem locekļiem par ziņotāju. Komiteja var arī iecelt vēl vienu locekli par līdzziņotāju.
7.  
Komitejas locekļus var pavadīt eksperti atsevišķās zinātnes vai tehnikas jomās.
8.  
Komitejas locekļi un par veterināro zāļu novērtēšanu atbildīgie eksperti balstās uz tiem zinātniskajiem izvērtējumiem un resursiem, kas pieejami kompetentajām iestādēm. Katra kompetentā iestāde veic pārraudzību un raugās, lai izvērtējumi būtu vajadzīgajā zinātniskajā līmenī un neatkarīgi un lai tie sniegtu pienācīgu ieguldījumu Komitejas uzdevumu veikšanā, kā arī atvieglotu Komitejas locekļu un ekspertu darbu. Šajā nolūkā dalībvalstis saviem izvirzītajiem Komitejas locekļiem un ekspertiem nodrošina pietiekamus zinātniskus un tehniskus resursus.
9.  
Dalībvalstis Komitejas locekļiem un ekspertiem nedod ar viņu individuālajiem uzdevumiem vai ar Komitejas uzdevumiem un Aģentūras pienākumiem nesaderīgus norādījumus.

141. pants

Komitejas uzdevumi

1.  

Komitejai ir šādi uzdevumi:

a) 

veikt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu un ar Regulu (EK) Nr. 726/2004;

b) 

sagatavot Aģentūras zinātniskos atzinumus jautājumos, kas attiecas uz veterināro zāļu izvērtēšanu un lietošanu;

c) 

sagatavot atzinumus zinātniskos jautājumos, kas attiecas uz veterināro zāļu izvērtēšanu un lietošanu pēc Aģentūras izpilddirektora vai Komisijas pieprasījuma;

d) 

sagatavot Aģentūras atzinumus jautājumos, kas attiecas uz centralizētās procedūras gaitā iesniegto pieteikumu pieņemamību, kā arī uz centralizēti atļauto veterināro zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanu, to nosacījumu mainīšanu, apturēšanu vai atcelšanu;

e) 

pienācīgi ņemt vērā jebkuru dalībvalsts iesniegtu pieprasījumu sniegt zinātniskus atzinumus;

f) 

sniegt ieteikumus svarīgos vispārzinātniskos jautājumos un problēmās;

g) 

sadarbības ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju kontekstā sniegt zinātnisku atzinumu par konkrētu tikai un vienīgi ārpussavienības tirgiem paredzētu veterināro zāļu izvērtēšanu;

h) 

ieteikt maksimāli pieļaujamos to veterināro zāļu un biocīdu atlieku daudzumus, ko lieto dzīvnieku audzēšanā un var pieļaut dzīvnieku izcelsmes pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009;

i) 

sniegt zinātnisku konsultāciju par dzīvniekiem paredzētiem antimikrobiāliem un pretparazītu līdzekļiem, lai Savienībā samazinātu rezistenci pret tiem; un atjaunināt minēto konsultāciju pēc vajadzības;

j) 

sniegt dalībvalstīm objektīvus zinātniskos atzinumus par Komitejai izskatīšanai nodotajiem jautājumiem.

2.  
Komitejas locekļi raugās, lai Aģentūras uzdevumi būtu pienācīgi koordinēti ar kompetento iestāžu darbu.
3.  
Atzinumus gatavojot, Komiteja dara visu iespējamo, lai panāktu zinātnisku vienprātību. Ja šādu vienprātību neizdodas panākt, atzinumā ietver gan locekļu vairākuma nostāju, gan citādās atšķirīgās nostājas, kā arī argumentus, ar kuriem tās pamatotas.
4.  
Ja tiek pieprasīts atzinumu pārskatīt un ja Savienības tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta, Komiteja ieceļ citu ziņotāju un, ja nepieciešams, citu līdzziņotāju, nekā bija iecelti atzinuma gatavošanai. Pārskatīšanas procedūrā var pievērsties tikai pieteikuma iesniedzēja sākotnēji norādītajiem atzinuma jautājumiem, un tā var balstīties tikai uz zinātniskajiem datiem, kas, Komitejai pieņemot atzinumu, bija pieejami. Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt, lai Komiteja pārskatīšanas sakarā apspriežas ar zinātnisko padomdevēju grupu.

142. pants

Veterināro zāļu savstarpējās atzīšanas procedūras un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa

1.  
Izveido veterināro zāļu savstarpējās atzīšanas procedūras un decentralizētās procedūras koordinācijas grupu (“koordinācijas grupa”).
2.  
Aģentūra koordinācijas grupu nodrošina ar sekretariātu, kas palīdz koordinācijas grupai procedūru norisē, un nodrošina vajadzīgo saikni starp šo grupu, Aģentūru un kompetentajām iestādēm.
3.  
Koordinācijas grupa izstrādā savu reglamentu, kas stājas spēkā, kad no Komisijas saņemts labvēlīgs atzinums. Minēto reglamentu dara publiski pieejamu.
4.  
Gan Aģentūras izpilddirektors vai tā pārstāvis, gan Komisijas pārstāvji ir tiesīgi apmeklēt ikvienu koordinācijas grupas sanāksmi.
5.  
Koordinācijas grupa cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un Aģentūru.

143. pants

Koordinācijas grupas locekļi

1.  
Koordinācijas grupā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, un viņu ieceļ uz trīs gadu termiņu, kuru var pagarināt. Dalībvalstis var iecelt arī locekļa aizstājēju. Koordinācijas grupas locekļi var vienoties par ekspertu pieaicināšanu.
2.  
Koordinācijas grupas locekļi un viņu eksperti, savus uzdevumus pildot, balstās gan uz zinātniskajiem un normatīvajiem resursiem, kas attiecībā uz aktuāliem zinātniskiem novērtējumiem pieejami to kompetentajām iestādēm, gan uz Komitejas ieteikumiem. Katra kompetentā iestāde pārrauga savu pārstāvju veikto izvērtējumu kvalitāti un atvieglo viņu darbu.
3.  
Koordinācijas grupas locekļi dara visu iespējamo, lai apspriestajos jautājumos panāktu vienprātību.

144. pants

Koordinācijas grupas uzdevumi

Koordinācijas grupai ir šādi uzdevumi:

a) 

izskatīt jautājumus, kas attiecas uz savstarpējās atzīšanas procedūru un decentralizēto procedūru;

b) 

izskatīt Komitejas farmakovigilances darba grupas ieteikumus attiecībā uz riska pārvaldības pasākumiem saistībā ar dalībvalstīs atļautu veterināro zāļu farmakovigilanci un vajadzības gadījumā izdod dalībvalstīm un tirdzniecības atļauju turētājiem paredzētus ieteikumus;

c) 

izskatīt jautājumus, kas attiecas izmaiņām dalībvalstu piešķirto tirdzniecības atļauju nosacījumos;

d) 

sniegt dalībvalstīm ieteikumus par to, vai kādas konkrētas veterinārās zāles vai veterināro zāļu grupa ir uzskatāma par tādām veterinārajām zālēm, kas ir šīs regulas darbības jomā;

e) 

koordinēt vadošās iestādes izraudzīšanos, kura būtu atbildīga par 81. panta 4. punktā minētā signālu pārvaldības procesa rezultātu novērtējumu;

f) 

sagatavo un publisko atsauces veterināro zāļu ikgadējo sarakstu, attiecībā uz kurām ir jāveic zāļu apraksta saskaņošana saskaņā ar 70. panta 3. punktu.



XI NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

145. pants

Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja

1.  
Komisijai palīdz Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja (“Pastāvīgā komiteja”). Pastāvīgā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

146. pants

II pielikuma grozījumi

1.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. panta 2. punktu, lai grozītu II pielikumu, pielāgojot veterināro zāļu tehnisko dokumentāciju par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu tehnikas un zinātnes attīstībai.
2.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. panta 3. punktu attiecībā uz II pielikuma grozīšanu nolūkā sasniegt tādu detalizācijas pakāpi, kas nodrošina juridisko noteiktību un saskaņotību, kā arī jebkādu nepieciešamu atjaunināšanu, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgus traucējumus pašreizējā II pielikuma piemērošanā, tostarp attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu jauno terapiju veterinārajām zālēm. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija pienācīgi ņem vērā dzīvnieku un sabiedrības veselības un vides apsvērumus.

147. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 37. panta 4. punktā, 57. panta 3. punktā, 106. panta 6. punktā, 109. panta 1. punktā, 115. panta 3. punktā, 118. panta 2. punktā, 136. panta 7. punktā un 146. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 27. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Pilnvaras pieņemt 146. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu no 2019. gada 27. janvāra līdz 2022. gada 28. janvārim.
4.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 37. panta 4. punktā, 57. panta 3. punktā, 109. panta 1. punktā, 115. panta 3. punktā, 118. panta 2. punktā, 136. panta 7. punktā un 146. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
5.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
6.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
7.  
Saskaņā ar 37. panta 4. punktu, 57. panta 3. punktu, 106. panta 6. punktā, 109. panta 1. punktu, 115. panta 3. punktu, 118. panta 2. punktu, 136. panta 7. punktu un 146. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

148. pants

Datu aizsardzība

1.  
Dalībvalstis personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 10 ).
2.  
Personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic Komisija un Aģentūra, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 ( 11 ).



XII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

149. pants

Atcelšana

Direktīva 2001/82/EK tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto direktīvu tiek uzskatītas par atsaucēm uz šo regulu un lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

150. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

1.  
Nekas šajā regulā nav interpretējams tādā veidā, kas ietekmē Direktīvas 96/22/EK noteikumus.
2.  
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1234/2008 ( 12 ) nepiemēro veterinārajām zālēm, uz kurām attiecas šī regula.
3.  
Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2007 ( 13 ) nepiemēro veterinārajām zālēm, uz kurām attiecas šī regula.

151. pants

Iepriekšēji pieteikumi

1.  
Procedūras par pirms 2022. gada 28. janvāra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 validēto veterināro zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumu vai pieteikumu izdarīt tirdzniecības atļaujās izmaiņas izskatīšanu pabeidz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004.
2.  
Procedūras par pirms 2022. gada 28. janvāra saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK prasībām validēto veterināro zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumu izskatīšanu pabeidz saskaņā ar minēto direktīvu.
3.  
Procedūras, kas sāktas pirms 2022. gada 28. janvāra, pamatojoties uz Direktīvas 2001/82/EK 33., 34., 35., 39., 40. un 78. pantu, pabeidz saskaņā ar minēto direktīvu.

152. pants

Esošas veterinārās zāles, tirdzniecības atļaujas un reģistrācijas

1.  
Pirms 2022. gada 28. janvāra saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķirtās veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas un homeopātisko veterināro zāļu reģistrācijas uzskata par tādām, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, un tāpēc uz tām attiecas šīs regulas attiecīgie noteikumi.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz tirdzniecības atļaujām antimikrobiālajām veterinārajām zālēm, kas satur antimikrobiālās vielas, kuras saskaņā ar 37. panta 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem ir rezervētas cilvēku ārstēšanai.

2.  
Saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 tirgū laistās veterinārās zāles var darīt pieejamas līdz 2027. gada 29. janvārim, pat ja tās neatbilst šai regulai.
3.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 39. pantā minētie aizsardzības periodi neattiecas uz atsauces veterinārajām zālēm, par kurām atļauja ir piešķirta pirms 2022. gada 28. janvāra, taču uz tām joprojām attiecas šā panta 1. punktā minēto atcelto tiesību aktu atbilstīgie noteikumi.

153. pants

Pārejas noteikumi, kas attiecas uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem

1.  
Deleģētos aktus, kas minēti 118. panta 2. punktā, un īstenošanas aktus, kas minēti 37. panta 5. punktā, 57. panta 4. punktā, 77. panta 6. punktā, 95. panta 8. punktā, 99. panta 6. punktā un 104. panta 7. punktā, pieņem pirms 2022. gada 28. janvāra. Šādus deleģētos un īstenošanas aktus piemēro no 2022. gada 28. janvāra.
2.  
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Komisija pieņem 37. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus vēlākais līdz 2021. gada 27. septembrim. Šādus aktus piemēro no 2022. gada 28. janvāra.
3.  
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Komisija pieņem 57. panta 3. punktā un 146. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus un 55. panta 3. punktā un 60. panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus vēlākais līdz 2021. gada 27. janvārim. Šādus deleģētos un īstenošanas aktus piemēro no 2022. gada 28. janvāra.
4.  
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Komisija pieņem 109. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus un 17. panta 2. un 3. punktā, 93. panta 2. punktā, 109. panta 2. punktā un 115. panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vēlākais līdz 2025. gada 29. janvārim. Šādus deleģētos un īstenošanas aktus piemēro ātrākais no 2022. gada 28. janvāra.
5.  
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā regulā paredzētos deleģētos un īstenošanas aktus no 2019. gada 27. janvāra. Šādus deleģētos un īstenošanas aktus, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro no 2022. gada 28. janvāra.

Pieņemot deleģētos un īstenošanas aktus, Komisija paredz pietiekamu laiku starp šo aktu pieņemšanu un piemērošanas sākšanu.

154. pants

Farmakovigilances datubāzes un ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes izveide

Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju, saskaņā ar attiecīgi 74. un 91. pantu nodrošina farmakovigilances datubāzes un ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes izveidi vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim.

155. pants

Kompetento iestāžu nodrošinātie ievaddati zāļu datubāzē

Vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim kompetentās iestādes, izmantojot 55. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto formātu, elektroniski iesniedz Aģentūrai informāciju par visām līdz minētajai dienai atļautajām veterinārajām zālēm to dalībvalstīs.

156. pants

Vides apdraudējuma novērtēšanas noteikumu pārskatīšana

Līdz 2022. gada 28. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pārskatīšanas (monogrāfijas) sistēmas, kas pamatojas ir aktīvo vielu novērtēšanu, vai citu iespējamu alternatīvu izveidošanas iespējām, kuras jāizmanto, lai izvērtētu veterināro zāļu iespējamo vides apdraudējumu, un vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

157. pants

Komisijas ziņojums par dzīvnieku ārstēšanā lietotiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem

Līdz 2027. gada 29. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par dzīvnieku ārstēšanā lietotiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem Savienībā. Attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo tiesību akta priekšlikumu, lai ieviestu vienkāršotu sistēmu dzīvnieku ārstēšanā lietoto tradicionālo augu valsts līdzekļu reģistrēšanai.

Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju par šādiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem to teritorijā.

158. pants

Ar zirgu sugas dzīvniekiem saistītu pasākumu pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2025. gada 29. janvārī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par situācijas novērtējumu attiecībā uz zirgu sugas dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm un viņu izslēgšanu no pārtikas ķēdes, tostarp attiecībā uz zirgu sugas dzīvnieku importu no trešām valstīm, un šo ziņojumu papildina jebkāda piemērota Komisijas rīcība, kurā ņemta vērā, jo īpaši, sabiedrības veselība, dzīvnieku labturība, krāpšanas riski un ar trešām valstīm vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

159. pants

Atsevišķiem labas ražošanas prakses sertifikātiem paredzēti pārejas noteikumi

Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, pienākumus saistībā ar labas ražošanas prakses sertifikātiem inaktivētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kuras ražotas no patogēniem un antigēniem, kas iegūti no kādas epidemioloģiskās vienības dzīvnieka vai dzīvniekiem un kuras lieto šā dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai tajā pašā epidemioloģiskajā vienībā vai dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai vienībā, kam ir apstiprināta epidemioloģiska saikne, sāk pildīt tikai no to īstenošanas aktu piemērošanas dienas, kuros ir noteikti īpaši pasākumi, ko attiecina uz 93. panta 2. punktā minēto veterināro zāļu labu ražošanas praksi.

160. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 28. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS MINĒTA 8. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ

1. Tirdzniecības atļaujas pieteikuma juridiskais pamats

2. Pieteikuma iesniedzējs

2.1. Pieteikuma iesniedzēja vārds vai uzņēmuma nosaukums, pastāvīgā vai juridiskā adrese vai reģistrētā uzņēmējdarbības vieta

2.2. Ražotāja(-u) vai gatavo veterināro zāļu importētāja(-u) vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā adrese vai juridiskā adrese un aktīvās(-o) vielas(-u) ražotāja nosaukums un pastāvīgā adrese vai juridiskā adrese

2.3. Ar dažādiem ražošanas, importēšanas, kontroles un sēriju izlaides posmiem saistīto vietu nosaukumi un adreses

3. Veterināro zāļu identifikācija

3.1. Veterināro zāļu nosaukums un anatomiski terapeitiski ķīmiskās klasifikācijas veterinārais kods (ATĶvet kods)

3.2. Aktīvā(-ās) viela(-as) un attiecīgā gadījumā atšķaidītājs(-i)

3.3. Stiprums vai imunoloģisku veterināro zāļu gadījumā – bioloģiskā aktivitāte, potence vai titrs

3.4. Zāļu forma

3.5. Ievadīšanas ceļš

3.6. Mērķsugas

4. Informācija par ražošanu un farmakovigilanci

4.1. Ražošanas atļaujas pierādījums vai labas ražošanas prakses sertifikāts

4.2. Farmakovigilances sistēmas pamatlietas atsauces numurs

5. Informācija par veterinārajām zālēm

5.1. Ierosinātais zāļu apraksts, kas sagatavots saskaņā ar 35. pantu

5.2. Galīgā veterināro zāļu noformējuma, tostarp iepakojuma un marķējuma, apraksts

5.3. Piedāvātais teksts informācijai, kas saskaņā ar šīs regulas 10. līdz 16. pantu jāsniedz uz tiešā iepakojuma, ārējā iepakojuma un lietošanas instrukcijā

6. Cita informācija

6.1. To valstu saraksts, kurās veterinārajām zālēm ir piešķirta vai atcelta tirdzniecības atļauja

6.2. Visu to zāļu aprakstu kopijas, kuri ir iekļauti dalībvalstu piešķirto tirdzniecības atļauju nosacījumos

6.3. To valstu saraksts, kurās ir iesniegts vai noraidīts pieteikums

6.4. To dalībvalstu saraksts, kurās veterinārās zāles tiks laistas tirgū

6.5. Kritiski ekspertu ziņojumi par veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu

▼M1




II PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS MINĒTAS 8. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

Satura rādītājs

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN PRASĪBAS

I.1.

Vispārīgie principi

I.2.

Prasības attiecībā uz dokumentācijas sastāvu

I.2.1.

1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums

I.2.2.

2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

I.2.3.

3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

I.2.4.

4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

I.2.5.

Sīkas prasības attiecībā uz dažādu veidu veterinārajām zālēm vai tirdzniecības atļaujas dokumentāciju

II IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM, KAS NAV BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀS ZĀLES

II.1.

1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums

II.2.

2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

II.2.A.

Produkta apraksts

II.2.A1.

Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

II.2.A2.

Produkta izstrāde

II.2.B.

Ražošanas metodes apraksts

II.2.C.

Izejvielu ražošana un kontrole

II.2.C1.

Aktīvā(-ās) viela(-as)

II.2.C1.1.

Farmakopejās norādītās aktīvās vielas

II.2.C1.2.

Aktīvās vielas, kas nav norādītas farmakopejā

II.2.C1.3.

Fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt bioloģisko pieejamību

II.2.C2.

Palīgvielas

II.2.C3.

Iepakojums (iepakojumi un noslēgšanas sistēmas)

II.2.C3.1.

Aktīvā viela

II.2.C3.2.

Gatavais produkts

II.2.C4.

Bioloģiskas izcelsmes vielas

II.2.D.

Kontroltesti, ko veic izolētiem starpproduktiem ražošanas procesā

II.2.E.

Gatavā produkta kontroltesti

II.2.E1.

Gatavā produkta vispārīgās īpašības

II.2.E2.

Aktīvās(-o) vielas(-u) identificēšana un analīze

II.2.E3.

Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas

II.2.E4.

Mikrobioloģiskās kontroles

II.2.E5.

Visu partiju atbilstība

II.2.E6.

Citas kontroles

II.2.F.

Stabilitātes tests

II.2.F1.

Aktīvā(-s) viela(-s)

II.2.F2.

Gatavais produkts

II.2.G.

Cita informācija

II.3.

3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

II.3.A.

Drošuma testi

II.3A1.

Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija

II.3.A2.

Farmakoloģija

II.3A2.1.

Farmakodinamika

II.3A2.2.

Farmakokinētika

II.3.A3.

Toksikoloģija

II.3A4.

Citas prasības

II.3A.4.1.

Īpaši pētījumi

II.3A.4.2.

Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem

II.3A.4.3.

Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem

II.3.A5.

Lietotāju drošība

II.3.A6.

Vidiskā riska novērtējums

II.3.B.

Atliekvielu noteikšanas testi

II.3.B1.

Produkta identifikācija

II.3.B2.

Atliekvielu izzušana (metabolisms un atliekvielu kinētika)

II.3.B3.

Atliekvielu analītiskā metode

II.4.

4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

II.4.A.

Preklīniskie pētījumi

II.4.A1.

Farmakoloģija

II.4.A.1.1.

Farmakodinamika

II.4.A.1.2.

Farmakokinētika

II.4.A2.

Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem

II.4.A3.

Devu noteikšana un apstiprināšana

II.4.A4.

Tolerance mērķa dzīvnieku sugās

II.4.B.

Klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)

II.4.B1.

Vispārīgie principi

II.4.B2.

Dokumentācija

II.4.AB2.1.

Preklīnisko pētījumi rezultāti

II.4.AB2.2.

Klīnisko izmēģinājumu rezultāti

III IEDAĻA.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM

III.a IEDAĻA.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM, KAS NAV IMUNOLOĢISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES

III.a.1.

1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums

III.a.2.

2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

III.a.2.A.

Produkta apraksts

III.a.2.A1.

Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

III.a.2.A2.

Produkta izstrāde

III.a.2.A3.

Raksturošana

IIIa.2A3.1.

Struktūras un citu raksturīgo pazīmju noskaidrošana

IIIa.2A3.2.

Piemaisījumi

III.a.2.B.

Ražošanas metodes apraksts

III.a.2.C.

Izejvielu ražošana un kontrole

III.a.2.C1.

Farmakopejās norādītās izejvielas

III.a.2.C2.

Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā

III.a.2.C2.1.

Bioloģiskas izcelsmes izejvielas

III.a.2.C2.2.

Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas

III.a.2.D.

Kontroltesti ražošanas procesa gaitā

III.a.2.E.

Gatavā produkta kontroltesti

IIIa.2E1

Gatavā produkta specifikācija

III.a.2.E2.

Metožu apraksti un izlaišanas testu validācija

IIIa.2E3.

References standarti vai materiāli

III.a.2.F.

Visu partiju atbilstība

IIIa.2F1.

Aktīvā viela

IIIa.2F2.

Gatavais produkts

III.a.2.G.

Stabilitātes testi

III.a.2.H.

Cita informācija

III.a.3.

3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

III.a.3.A.

Drošuma testi

III.a.3.A1.

Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija:

III.a.3.A2.

Farmakoloģija

III.a.3.A2.1.

Farmakodinamika

III.a.3A2.2.

Farmakokinētika

III.a.3.A3.

Toksikoloģija

III.a.3.A3.1.

Vienreizējas devas toksiskums

III.a.3.A3.2.

Atkārtotas devas toksiskums

III.a.3.A3.3.

Tolerance mērķsugās

III.a.3.A3.4.

Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti

IIIa.3A3.5.

Genotoksicitāte

IIIa.3A3.6.

Kancerogenitāte

IIIa.3A3.7.

Izņēmumi

III.a.3.A4.

Citas prasības

III.a.3.A4.1.

Īpaši pētījumi

III.a.3.A4.2.

Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem

III.a.3.A4.3.

Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem

III.a.3.A5.

Lietotāju drošība

III.a.3.A6.

Vidiskā riska novērtējums

IIIa.3A6.1.

Veterināro zāļu, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus vai nesastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums

IIIa.3A6.2.

Veterināro zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums

III.a.3.B.

Atliekvielu noteikšanas testi

III.a.3.B1.

Produkta identifikācija

III.a.3.B2.

Atliekvielu izzušana

III.a.3.B3.

Atliekvielu analītiskā metode

III.a.4.

4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

III.a.4.A.

Preklīniskie pētījumi

III.a.4.A1.

Farmakoloģija

III.a.4.A1.1.

Farmakodinamika

III.a.4.A1.2.

Farmakokinētika

III.a.4.A2.

Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem

III.a.4.A3.

Devu noteikšana un apstiprināšana

III.a.4.A4.

Tolerance mērķa dzīvnieku sugās

III.a.4.B.

Klīniskie izmēģinājumi

IIIa.4B1.

Vispārīgie principi

IIIa.4B2.

Dokumentācija

IIIa.4B2.1.

Preklīnisko pētījumi rezultāti

IIIa.4B2.2.

Klīnisko izmēģinājumu rezultāti

III.b IEDAĻA.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IMUNOLOĢISKĀM VETERINĀRĀM ZĀLĒM

III.b.1.

1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums

III.b.2.

2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā informācija)

III.b.2.A.

Produkta apraksts

III.b.2A1.

Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

IIIb.2A2.

Produkta izstrāde

III.b.2.B.

Ražošanas metodes apraksts

III.b.2.C.

Izejvielu ražošana un kontrole

III.b.2.C1.

Farmakopejās norādītās izejvielas

III.b.2.C2.

Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā

III.b.2.C2.1.

Bioloģiskas izcelsmes izejvielas

III.b.2.C2.2.

Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas

III.b.2.D.

Kontroltesti ražošanas procesa gaitā

III.b.2.E.

Gatavā produkta kontroltesti

III.b.2.F.

Visu partiju atbilstība

III.b.2.G.

Stabilitātes testi

III.b.2.H.

Cita informācija

III.b.3.

3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

III.b.3.A.

Vispārīgās prasības

III.b.3.B.

Preklīniskie pētījumi

III.b.3.C.

Klīniskie izmēģinājumi

III.b.3.D.

Vidiskā riska novērtējums

III.b.3.E.

Novērtējums, kas jāveic veterinārajām zālēm, kuras satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem

III.b.3.F.

Atliekvielu noteikšanas testi, kas jāiekļauj preklīniskajos pētījumos

III.b.4.

4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

III.b.4.A.

Vispārīgās prasības

III.b.4.B.

Preklīniskie pētījumi

III.b.4.C.

Klīniskie izmēģinājumi

IV IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ĪPAŠIEM TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM

IV.1.

Pieteikumi attiecībā uz ģenēriskām veterinārām zālēm

IV.2.

Pieteikumi attiecībā uz veterinārajām hibrīdzālēm

IV.3.

Pieteikumi attiecībā uz kombinētām veterinārajām zālēm

IV.4.

Pieteikumi, kas balstās uz apzinātu piekrišanu

IV.5.

Pieteikumi, kas balstās uz bibliogrāfiskiem datiem

IV.6.

Ierobežotiem tirgiem paredzēti pieteikumi

IV.7.

Ārkārtas apstākļos iesniegti pieteikumi

V IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTĀM VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM

V.1.

Jauno terapiju veterinārās zāles

V.1.1.

Vispārīgās prasības

V.1.2.

Kvalitātes prasības

V.1.3.

Drošuma prasības

V.1.4.

Iedarbīguma prasības

V.1.5.

Īpašas datu prasības attiecībā uz konkrētu veidu jauno terapiju produktiem

V.1.5.1.

Principi

V.1.5.2.

Gēnu terapijas veterinārās zāles

V.1.5.3.

Reģeneratīvā medicīna, audu inženierija un šūnu terapijas veterinārās zāles

V.1.5.4.

Veterinārās zāles, kas īpaši paredzētas fāgu terapijai

V.1.5.5.

Veterinārās zāles, kas iegūtas, izmantojot nanotehnoloģijas

V.1.5.6.

RNS antisensu terapijas un RNS interferences terapijas produkti

V.2.

Vakcīnas antigēnu pamatlieta

V.3.

Daudzcelmu dokumentācija

V.4.

Vakcīnu platformas tehnoloģija

V.5.

Apstiprinātas homeopātiskas veterinārās zāles

I IEDAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN PRASĪBAS

I.1.    Vispārīgie principi

I.1.1. Dokumentāciju, ko pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam atbilstoši 8. un 18.–25. pantam, noformē atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajām prasībām un ņemot vērā Komisijas publicētos norādījumu dokumentus un Aģentūras publicētās prasības attiecībā uz elektronisko formātu.

I.1.2. Sagatavojot dokumentāciju tirdzniecības atļaujas pieteikumam, pieteikuma iesniedzēji ņem vērā arī jaunākās veterinārās zināšanas un Aģentūras publicētās zinātniskās pamatnostādnes saistībā ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

I.1.3. Veterināro zāļu gadījumā attiecībā uz atbilstošajām dokumentācijas daļām ir piemērojamas visas attiecīgās Eiropas farmakopejas monogrāfijas, tostarp vispārīgās monogrāfijas un vispārīgās nodaļas.

I.1.4. Aktīvās(-o) vielas(-u) un gatavā produkta ražošanas procesi atbilst labai ražošanas praksei (LRP).

I.1.5. Pieteikumā iekļauj visu informāciju, kam ir būtiska nozīme attiecīgo zāļu novērtēšanā, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir vai nav zālēm labvēlīga. Jo īpaši norāda visas ziņas par jebkādu tādu veterināro zāļu pētījumu vai izmēģinājumu, kas ir nepilnīgs vai nav pabeigts.

▼M2

I.1.6. Farmakoloģiskos, toksikoloģiskos, atliekvielu un preklīniskos drošuma pētījumus veic atbilstoši noteikumiem, kas saistīti ar labu laboratorijas praksi (LLP) un noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/10/EK ( 14 ) un 2004/9/EK ( 15 ).

▼M1

I.1.7. Visus eksperimentus ar dzīvniekiem veic, ņemot vērā Direktīvā 2010/63/ES noteiktos principus, neatkarīgi no eksperimentu norises vietas.

I.1.8. Dokumentācijā kā atsevišķu dokumentu iekļauj novērtējumu attiecībā uz vides risku, kas saistīts ar tādu veterināro zāļu laišanu apgrozībā, kuras satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem Direktīvas 2001/18/EK 2. panta nozīmē. Informāciju sniedz saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK noteikumiem, ņemot vērā Komisijas publicētās nostādnes.

I.1.9. Pieteikuma iesniedzējs tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijas 1. daļā apstiprina, ka uz visiem iesniegtajiem datiem saistībā ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, tostarp publiski pieejamiem datiem, neattiecas tehniskās dokumentācijas aizsardzība.

I.2.    Prasības attiecībā uz dokumentācijas sastāvu

Visa veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācija sastāv no tālāk uzskaitītajām daļām.

I.2.1.    1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums

Dokumentācijas 1. daļā iekļauj administratīvu informāciju, kā izklāstīts I pielikumā, šādi:

a) 

1.A daļa: 1.–4. un 6.1.–6.4. punkts;

b) 

1.B daļa: 5. punkts;

c) 

1.C daļa: 6.5. punkts.

Attiecībā uz 1.B daļas 5.1. punktu saistībā ar 35. panta 1. punkta l) apakšpunktu pieteikumā, kurā veterinārās zāles ierosina klasificēt kā “tādas, kurām nav vajadzīga veterinārā recepte”, iekļauj produkta īpašību kritisku izvērtējumu, lai pamatotu šādas klasifikācijas piemērotību, ņemot vērā drošumu mērķa un nemērķa dzīvniekiem, sabiedrības veselību, kā arī vides drošību, kā izklāstīts kritērijos, kas noteikti 34. panta 3. punkta a)–g) apakšpunktā.

Katru kritisko ekspertu ziņojumu sagatavo, ņemot vērā zinātnes atziņas, kas pieejamas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tajā iekļauj to dažādo testu un izmēģinājumu novērtējumu, kas veido tirdzniecības atļaujas dokumentāciju, un aplūko visus aspektus, kas attiecas uz veterināro zāļu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma novērtējumu. Tajā norāda sīki izstrādātus iesniegto testu un izmēģinājumu rezultātus un precīzas bibliogrāfiskas atsauces. Iesniedz citēto bibliogrāfisko atsauču kopijas.

Kritiskos ekspertu ziņojumus paraksta un datē ziņojumu autors, kā arī tiem pievieno informāciju par autora izglītību, apmācību un darba pieredzi. Atspoguļo autora un pieteikuma iesniedzēja profesionālās attiecības.

Kritiskajos ekspertu ziņojumos un papildinājumos iekļauj precīzas un skaidras savstarpējās norādes uz tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju.

Ja 2. daļu sagatavo, izmantojot kopīgā tehniskā dokumenta (KTD) formātu, kritiskajam ekspertu ziņojumam par kvalitāti izmanto vispārējo kvalitātes kopsavilkumu (VKK).

Attiecībā uz 3. un 4. daļu kritiskajā ekspertu ziņojumā iekļauj arī visas tehniskās dokumentācijas attiecīgo iesniegto datu kopsavilkumu.

I.2.2.    2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

1) Par aktīvo(-ajām) vielu(-ām) un gatavajām veterinārajām zālēm farmaceitiskās kvalitātes (fizikāli ķīmiskajos, bioloģiskajos vai mikrobioloģiskajos) datos iekļauj informāciju par veterināro zāļu ražošanas procesu, raksturojumu un īpašībām, kvalitātes kontroles procedūrām un prasībām, stabilitāti, kā arī sastāva aprakstu, izstrādi un izskatu.

2) Ir piemērojamas visas monogrāfijas, tostarp īpašās monogrāfijas, vispārīgās monogrāfijas un Eiropas farmakopejas vispārīgās nodaļas. Attiecībā uz imunoloģiskajām veterinārajām zālēm ir piemērojamas visas monogrāfijas, tostarp īpašās monogrāfijas, vispārīgās monogrāfijas un Eiropas farmakopejas vispārīgās nodaļas, ja vien nav pamatots citādi. Ja nav Eiropas farmakopejas monogrāfijas, var izmantot dalībvalsts farmakopejas monogrāfiju. Ja viela nav aprakstīta nedz Eiropas farmakopejā, nedz dalībvalsts farmakopejā, var atzīt atbilstību trešās valsts farmakopejas monogrāfijai, ja tiek pierādīta tās atbilstība; šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs, ja nepieciešams, iesniedz monogrāfijas kopiju un tulkojumu. Iesniedz datus, kas pierāda monogrāfijas spēju atbilstoši uzraudzīt vielas kvalitāti.

3) Ja izmanto testus, kas nav minēti farmakopejā, šādu testu izmantošanu pamato, iesniedzot pierādījumus, ka materiāli, ja tos testē saskaņā ar farmakopeju, atbilst attiecīgās farmakopejas monogrāfijas kvalitātes prasībām.

4) Visās testa procedūrās attiecībā uz analīzi un kvalitātes kontroli ņem vērā noteiktos norādījumus un prasības. Iesniedz apstiprināšanas pētījumu rezultātus. Visas testa procedūras apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu atkārtot kontroltestos, ko veic pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, un lai kompetentā iestādes tās varētu pienācīgi novērtēt. Pienācīgi apraksta visu speciālo aparatūru un iekārtas, ko var izmantot, attiecīgā gadījumā pievienojot diagrammu. Vajadzības gadījumā laboratorijas reaģentu formulas papildina ar pagatavošanas metodi. Gadījumā, ja testa procedūras ir iekļautas Eiropas farmakopejā vai dalībvalsts farmakopejā, šo aprakstu var aizstāt ar sīku atsauci uz attiecīgo farmakopeju.

5) Izmanto Eiropas farmakopejas ķīmisko un bioloģisko references materiālu, ja tas ir pieejams. Ja izmanto citus references preparātus un standartus, tos nosaka un sīki apraksta.

6) Dokumentācijā kopīgā tehniskā dokumenta (KTD) formātā var iekļaut farmaceitiskās kvalitātes (fizikāli ķīmiskos, bioloģiskos vai mikrobioloģiskos) datus par aktīvo vielu un/vai gatavo produktu.

7) Attiecībā uz bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, tostarp imunoloģiskajām, dokumentācijā iekļauj informāciju par šķīdinātājiem, kas vajadzīgi galīgā produkta preparāta pagatavošanai. Bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles uzskata par vienu produktu, pat ja vajadzīgs vairāk nekā viens šķīdinātājs, lai no gatavā produkta varētu izgatavot dažādus preparātus, kas var būt paredzēti lietošanai, izmantojot dažādus ievadīšanas veidus vai metodes. Šķīdinātājus, ko piegādā kopā ar bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, var iepakot kopā ar aktīvo vielu kivetēm vai atsevišķi.

8) Saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES un Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.

I.2.3.    3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

1) Dokumentācijā par drošuma pētījumiem iekļauj šādas ziņas:

a) 

to testu sintēze, kas veikti atbilstoši šai daļai, ar sīkām atsaucēm uz publicēto literatūru, kurā ietverts visu iegūto rezultātu objektīvs izklāsts. Norāda un argumentē jebkuru uzskaitīto testu vai izmēģinājumu izlaidumus un alternatīva pētījuma veida iekļaušanu;

▼M2

b) 

paziņojums par atbilstību labai laboratorijas praksei attiecībā uz preklīniskajiem drošuma pētījumiem, ja tie pieejami, kopā ar izklāstu par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā, un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.

▼M1

2) Dokumentācijā iekļauj šādas ziņas:

a) 

visu dokumentācijā iekļauto pētījumu un izmēģinājumu rādītājs;

b) 

pamatojums kāda pētījuma un izmēģinājuma neiekļaušanai;

c) 

paskaidrojums par alternatīva pētījuma vai izmēģinājuma iekļaušanu;

d) 

izklāsts par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma vai izmēģinājuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.

I.2.4.    4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

1) Lai nodrošinātu objektīvu produkta vispārējo riska un ieguvumu līdzsvara izvērtējumu, iedarbīguma dokumentācijā iekļauj visu preklīnisko un klīnisko dokumentāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir labvēlīga vai nelabvēlīga veterinārajām zālēm.

2) Dokumentācijā par iedarbīguma pētījumiem iekļauj šādas ziņas:

a) 

to testu sintēze, kas veikti atbilstoši šai daļai, ar sīkām atsaucēm uz publicēto literatūru, kurā ietverts visu iegūto rezultātu objektīvs izklāsts. Norāda un argumentē jebkuru uzskaitīto testu vai izmēģinājumu izlaidumus un alternatīva pētījuma veida iekļaušanu;

▼M2

b) 

paziņojums par atbilstību labai laboratorijas praksei attiecībā uz preklīniskajiem drošuma pētījumiem, ja tie pieejami, kopā ar izklāstu par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā, un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.

▼M1

3) Dokumentācijā iekļauj šādas ziņas:

a) 

visu dokumentācijā iekļauto pētījumu rādītājs;

b) 

pamatojums kāda pētījuma neiekļaušanai;

c) 

paskaidrojums par alternatīva pētījuma iekļaušanu.

4) Šajā daļā aprakstīto izmēģinājumu mērķis ir pierādīt veterināro zāļu iedarbīgumu. Visiem pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem par produkta īpašībām, iedarbību un lietošanu pilnā apmērā pievieno speciālo izmēģinājumu rezultātus, kas ietverti tirdzniecības atļaujas pieteikumā.

5) Visus iedarbīguma izmēģinājumus veic saskaņā ar pilnībā noteiktu sīki izklāstītu izmēģinājuma protokolu, ko reģistrē rakstiski pirms izmēģinājuma sākšanas. Izmēģinājuma dzīvnieku labturības nolūkos tie ir pakļauti veterinārajai uzraudzībai, un to pilnībā ievēro, sagatavojot jebkādu izmēģinājuma protokolu un veicot izmēģinājumu.

6) Ja nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus (lauka izmēģinājumus) veic saskaņā ar noteiktiem labas klīniskās prakses principiem.

7) Pirms jebkura lauka izmēģinājuma sākšanas saņem un dokumentē izmēģinājumā izmantojamo dzīvnieku īpašnieka apzinātu piekrišanu. Konkrētāk, dzīvnieku īpašnieku rakstiski informē, ko piedalīšanās izmēģinājumā nozīmē attiecībā uz apstrādāto dzīvnieku vēlāku likvidēšanu vai pārtikas produktu ieguvi no apstrādātajiem dzīvniekiem.

I.2.5.    Sīkas prasības attiecībā uz dažādu veidu veterinārajām zālēm vai tirdzniecības atļaujas dokumentāciju

1) Sīkas prasības attiecībā uz dažādiem veterināro zāļu veidiem vai īpašiem tirdzniecības atļaujas dokumentācijas veidiem ir izklāstītas šā pielikuma turpmākajās iedaļās:

a) 

II iedaļā ir aprakstītas standarta prasības tādu veterināro zāļu pieteikumiem, kas nav bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles;

b) 

III iedaļā ir aprakstītas standarta prasības bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu pieteikumiem;

i) 

III.a iedaļā ir aprakstītas standarta prasības tādu bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu pieteikumiem, kas nav imunoloģiskas veterinārās zāles;

ii) 

III.b iedaļā ir aprakstītas standarta prasības imunoloģisko veterināro zāļu pieteikumiem;

c) 

IV iedaļā ir aprakstītas dokumentācijas prasības īpašiem tirdzniecības atļaujas dokumentācijas veidiem;

d) 

V iedaļā ir aprakstītas dokumentācijas prasības īpašiem veterināro zāļu veidiem.

II IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM, KAS NAV BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀS ZĀLES

Tālāk sīki izklāstītās prasības attiecas uz veterinārajām zālēm, kas nav bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles, izņemot gadījumus, kad IV iedaļā noteikts citādi.

II.1.    1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums

Lūdzu skatīt I iedaļu.

II.2.    2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

II.2.A.    Produkta apraksts

II.2.A1.    Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1) Zāļu visu komponentu kvalitatīvā sastāva jēdziens ietver sevī to, ka tiek nosaukta(-as) un aprakstīta(-as):

a) 

aktīvā(-ās) viela(-as);

b) 

palīgvielas, palīgvielu komponenti neatkarīgi no to veida un izmantotā daudzuma, ieskaitot krāsvielas, konservantus, adjuvantus, stabilizatorus, biezinātājus, emulgatorus, garšas un aromātiskās vielas;

c) 

citi zāļu ārējā apvalka, tādu kā kapsulu, želatīna kapsulu, intraruminālo ierīču, komponenti, ko paredzēts caur gremošanas traktu vai kā citādi ievadīt dzīvniekiem;

d) 

visi attiecīgie dati par tiešo iepakojumu un, ja nepieciešams, par ārējo iepakojumu, un attiecīgā gadījumā par tā aizvēršanas veidu kopā ar datiem par veterināro zāļu lietošanas vai ievadīšanas ierīcēm, ko piegādā kopā ar veterinārajām zālēm.

2) Terminoloģija, kas parasti lietojama, aprakstot veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no 8. panta pārējo noteikumu piemērošanas:

a) 

attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – galvenais nosaukums attiecīgās monogrāfijas augšdaļā, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;

b) 

attiecībā uz citām vielām – Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktais starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN), kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums, vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums;

c) 

sastāvdaļas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, un attiecīgā gadījumā papildinot ar citām svarīgām ziņām;

d) 

attiecībā uz krāsvielu – apzīmējums ar “E” kodu, kas tai noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/35/EK.

3) Lai sniegtu veterināro zāļu visu aktīvo vielu un palīgvielu kvantitatīvā sastāva informāciju, atkarībā no attiecīgās zāļu formas jānosaka katras aktīvās vielas un palīgvielas masa vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaits vai nu devas vienībā, vai masas vai tilpuma vienībā.

4) Bioloģiskās aktivitātes vienību izmanto vielām, ko nevar noteikt ķīmiski. Ja ir noteikta starptautiska bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to. Ja starptautiska vienība nav noteikta, tad bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par vielu aktivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas farmakopejas vienības.

5) Kvantitatīvā sastāva informāciju papildina:

a) 

attiecībā uz vienas devas preparātiem – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām vienas vienības trauciņā, vajadzības gadījumā ņemot vērā produkta lietojamo apjomu pēc sagatavošanas;

b) 

attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko ievada pilienos – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām, kas ir vienā pilienā vai tādā pilienu skaitā, kurš atbilst 1 ml vai 1 g pagatavojuma;

c) 

attiecībā uz zāļu formām, kas ievadāmas izmērāmos daudzumos – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām izmērāmā daudzumā.

6) Aktīvās vielas, kas ir savienojumu vai atvasinājumu veidā, apraksta kvantitatīvi attiecībā uz to kopējo masu un, vajadzības gadījumā un ja ir lietderīgi, attiecībā uz molekulas aktīvā elementa vai elementu masu.

7) Veterinārajām zālēm, kas satur aktīvo vielu, uz kuru Savienībā pirmo reizi attiecas tirdzniecības atļaujas pieprasījums, aktīvās vielas – sāls vai hidrāta – kvantitātes paziņojumu sistemātiski izsaka molekulas aktīvā elementa vai elementu masas veidā. Visām vēlāk atļautajām veterinārajām zālēm dalībvalstīs to kvantitatīvo sastāvu attiecībā uz vienu un to pašu aktīvo vielu norāda vienā un tajā pašā veidā.

II.2.A2.    Produkta izstrāde

1) Sniedz paskaidrojumu par sastāva izvēli, sastāvdaļām, iepakojumu, palīgvielu paredzēto funkciju gatavajā produktā un ražošanas metodi, tostarp pamatojot metodes izvēli, un informāciju izmantotajiem gatavā produkta sterilizēšanas procesiem un/vai aseptiskām procedūrām. Šo paskaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par farmaceitisku preparātu izstrādi. Nosaka devas palielinājumu, to pamatojot. Pierāda, ka mikrobioloģiskās īpašības (mikrobioloģiskā tīrība un antimikrobiālā aktivitāte) un lietošanas pamācības atbilst veterināro zāļu paredzētajam lietojumam, kas noteikts tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijā.

2) Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem.

3) Ierosinātie iepakojuma izmēri ir pamatoti attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām, jo īpaši attiecībā uz antimikrobiālajām (aktīvajām) vielām.

4) Ja kopā ar gatavo produktu tiek nodrošināta dozēšanas ierīce, pierāda devas(-u) precizitāti.

5) Ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt kompanjontestu, sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.

6) Attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko paredzēts iestrādāt barībā, sniedz informāciju par iestrādāto procentuālo daudzumu, iekļaušanas norādījumiem, barošanas viendabīgumu un saderību/piemērotu barību.

II.2.B.    Ražošanas metodes apraksts

1) Ražošanas metodes aprakstu, ko pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, ievērojot 8. pantu, sagatavo tā, lai sniegtu pienācīgu kopsavilkumu par izmantoto darbību īpatnībām.

2) Šajā nolūkā tajā iekļauj vismaz:

a) 

faktisko ražošanas formulu attiecībā uz ierosināto(-ajiem) komerciālās partijas lielumu(-iem), ar kvantitatīvu informāciju par visām izmantotajām vielām. Norāda visas vielas, kas ražošanas laikā var pazust; norāda devas palielināšanu;

b) 

aprakstu par dažādajiem ražošanas posmiem ar informāciju par procesa darbības apstākļiem izklāsta veidā, kam pievieno procesa plūsmkarti;

c) 

ja ražošana ir nepārtraukta – pilnīgas ziņas par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu gatavā produkta viendabīgumu. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju (piemēram, izsakot kā laika periodu vai produkta daudzumu; var izteikt arī kā diapazonus);

d) 

ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas, un pieņemamības kritērijus;

e) 

eksperimentālus pētījumus, kas validē ražošanas procesu, un – attiecīgos gadījumos – procesa validācijas programmu partiju ražošanas apjomiem;

f) 

attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.

II.2.C.    Izejvielu ražošana un kontrole

1) Šajā punktā “izejvielas” ir aktīvās vielas, palīgvielas un iepakojums (tiešais iepakojums ar tā aizvēršanas sistēmu un, ja piemērojams, ārējais iepakojums un jebkādas dozēšanas ierīces, ko piegādā kopā ar veterinārajām zālēm).

2) Dokumentācijā iekļauj specifikācijas un informāciju par kvalitātes kontroltestiem, kas jāveic visām izejvielu partijām.

3) Izejvielu regulāros testus veic tādā pašā veidā, kā noteikts dokumentācijā.

4) Ja Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts ir izdevis izejvielas, aktīvās vielas vai palīgvielas piemērotības sertifikātu, šis sertifikāts veido atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.

5) Atsaucoties uz piemērotības sertifikātu, ražotājs pieteikuma iesniedzējam sniedz rakstveida apstiprinājumu, ka ražošanas process nav mainīts, kopš Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts izdevis piemērotības sertifikātu. Ja sertifikātā ir aizpildīts un parakstīts lauks “piekļuves lodziņš”, minēto prasību uzskata par izpildītu bez vajadzības pēc papildu pierādījumiem.

6) Lai pierādītu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātus.

II.2.C1.    Aktīvā(-ās) viela(-as)

1) Prasītos datus iesniedz vienā no 3 veidiem, kas sīki aprakstīti 2.–4. punktā.

2) Iesniedz šādas ziņas:

a) 

sniedz informāciju par identitāti, struktūru un iesniedz aktīvās vielas fizikāli ķīmisko un citu attiecīgu īpašību sarakstu, jo īpaši norādot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt aktīvās vielas drošumu un iedarbīgumu. Attiecīgā gadījumā molekulārās struktūras apliecinājumā norāda shematisko aminoskābju secību un relatīvo molekulāro masu;

b) 

informācijā par ražošanas procesu iekļauj aktīvās vielas ražošanas procesa aprakstu, kas atspoguļo pieteikuma iesniedzēja saistības aktīvās vielas ražošanai. Uzskaita visus aktīvās(-o) vielas(-u) ražošanai vajadzīgos materiālus, norādot, kā katru materiālu izmanto procesā. Sniedz informāciju par šo materiālu kvalitāti un kontroli. Sniedz informāciju, kas pierāda, ka materiāli atbilst paredzētās izmantošanas standartiem;

c) 

informācijā par kvalitātes kontroli ietver katrā no izšķirošajiem posmiem veiktos testus (tostarp pieņemamības kritērijus), informāciju par starpproduktu kvalitāti un kontroli un attiecīgā gadījumā par procesa validācijas un/vai novērtēšanas pētījumiem. Attiecīgā gadījumā tajā ietver arī validēšanas datus par aktīvajai vielai izmantotajām analītiskajām metodēm;

d) 

informācijā par piemaisījumiem norāda paredzamos piemaisījumus kopā ar novēroto piemaisījumu līmeni un īpatnībām. Attiecīgā gadījumā tajā ietver arī informāciju par šo piemaisījumu drošumu.

3) Aktīvās vielas pamatlieta

Attiecībā uz aktīvo vielu, kas nav bioloģiska aktīvā viela, pieteikuma iesniedzējs var vienoties, ka informāciju par aktīvo vielu, kas minēta 2. punktā, aktīvās vielas ražotājs iesniegs tieši kompetentajām iestādēm atsevišķa dokumenta formā kā aktīvās vielas pamatlietu. Šādā gadījumā aktīvās vielas ražotājs sniedz pieteikuma iesniedzējam visus datus (aktīvās vielas pamatlietas datus, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju), kas tam varētu būt vajadzīgi, lai uzņemtos atbildību par veterinārajām zālēm. To datu kopiju, kurus aktīvās vielas ražotājs sniedz pieteikuma iesniedzējam, iekļauj zāļu dokumentācijā. Aktīvās vielas ražotājs rakstiski apstiprina pieteikuma iesniedzējam, ka tas nodrošina visu partiju atbilstību paraugam un ka tas bez pieteikuma iesniedzēja ziņas nemaina ražošanas procesu vai specifikācijas.

4) Piemērotības sertifikāts, ko izdod Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts

Iesniedz piemērotības sertifikātu un visus papildu datus, kas saistīti ar zāļu formu, uz kuru neattiecas piemērotības sertifikāts.

II.2.C1.1.    Farmakopejās norādītās aktīvās vielas

1) Uzskata, ka aktīvās vielas, kas atbilst Eiropas farmakopejas vai – ja Eiropas farmakopejas monogrāfijas nav, – kādas dalībvalsts farmakopejas prasībām, pietiekami atbilst 8. pantam. Šādā gadījumā analīzes metožu un procedūru aprakstus katrā attiecīgā iedaļā aizstāj ar atbilstošu atsauci uz konkrēto farmakopeju.

2) Gadījumos, kad ar specifikāciju, kas ietverta Eiropas farmakopejā vai attiecīgās dalībvalsts farmakopejā, nepietiek vielas kvalitātes nodrošināšanai, kompetentās iestādes pieteikuma iesniedzējam var pieprasīt atbilstīgākas specifikācijas, tostarp noteiktu piemaisījumu pieņemamības kritērijus ar validētām testa procedūrām.

3) Kompetentās iestādes informē iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju. Tirdzniecības atļaujas turētājs sniedz šo farmakopeju pārzinošajām iestādēm sīkas ziņas par varbūtējo nepietiekamību un par papildus izmantotajām specifikācijām.

II.2.C1.2.    Aktīvās vielas, kas nav norādītas farmakopejā

1) Aktīvās vielas, kas nav norādītas nevienā farmakopejā, apraksta monogrāfijas formātā, izmantojot šādas sadaļas:

a) 

sastāvdaļas nosaukumam, kas atbilst II.2.A1. daļas 2. punkta prasībām, pievieno komerciālos vai zinātniskos sinonīmus;

b) 

vielas definīcijai, ko sniedz līdzīgā formā tai, kura izmantota Eiropas farmakopejā, pievieno nepieciešamos skaidrojošos pierādījumus, jo īpaši par molekulāro struktūru. Ja vielas var aprakstīt tikai pēc to ražošanas metodes, tad apraksts ir pietiekami precīzs, lai raksturotu tādu vielu, kas ir konstanta gan tās sastāva, gan iedarbības ziņā;

c) 

identifikācijas metodes var aprakstīt kā pilnās metodes, ko izmanto vielas ražošanai, un kā regulāri veicamus testus;

d) 

tīrības testus apraksta saistībā ar to kopējo daudzumu, ko veido prognozētie piemaisījumi, īpaši tādi, kam var būt kaitīgas sekas, un, ja nepieciešams, tie, kas, ņemot vērā vielu salikumu, uz kuru attiecas pieteikums, varētu negatīvi ietekmēt zāļu stabilitāti vai izkropļot analīzes rezultātus;

e) 

apraksta testus un pieņemamības kritērijus, lai uzraudzītu attiecīgā gatavā produkta parametrus, piemēram, sterilitāti, un metodes attiecīgā gadījumā ir validētas;

f) 

attiecībā uz kompleksām augu vai dzīvnieku izcelsmes vielām norāda atšķirību starp gadījumu, kad daudzveidīgas farmakoloģiskās iedarbības dēļ vajadzīga galveno sastāvdaļu ķīmiska, fizikāla vai bioloģiska kontrole, un gadījumu, kad vielās ir viena vai vairākas galveno vielu grupas ar līdzīgu darbību, attiecībā uz kurām var akceptēt vispārēju novērtējuma metodi.

2) Šie dati pierāda, ka ierosināto testa procedūru kopums ir pietiekams, lai uzraudzītu definēto avotu aktīvo vielu kvalitāti.

II.2.C1.3.    Fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt bioloģisko pieejamību

Aktīvo vielu vispārīgajā aprakstā sniedz šādus datus par aktīvajām vielām, ja no tām ir atkarīga veterināro zāļu bioloģiskā pieejamība:

a) 

kristāliska forma un šķīdība;

b) 

daļiņas izmērs;

c) 

hidrācijas stāvoklis;

d) 

eļļas/ūdens sašķelšanās koeficients;

e) 

pK/pH vērtības.

Minēto a)–c) punktu nepiemēro attiecībā uz vielām, ko lieto tikai šķīdumos.

II.2.C2.    Palīgvielas

1) Uzskata, ka palīgvielas, kas atbilst Eiropas farmakopejas vai – ja nav Eiropas farmakopejas monogrāfijas – kādas dalībvalsts farmakopejas prasībām, pietiekami atbilst 8. pantam. Šādā gadījumā analīzes metožu un procedūru aprakstus katrā attiecīgajā iedaļā aizstāj ar atbilstošu atsauci uz konkrēto farmakopeju. Attiecīgā gadījumā papildu testi tādu parametru kontrolei kā, piemēram, daļiņu lielums, sterilitāte un/vai šķīdinātāju atlikumi, papildina monogrāfijas prasības.

2) Farmakopejas monogrāfijas neesības gadījumā specifikāciju ierosina un pamato. Ievēro prasības attiecībā uz specifikācijām, kas norādītas II.2C1.2. daļas 1. punkta a)–e) apakšpunktā par aktīvo vielu. Norāda ierosinātās metodes un validācijas datus, kas pamato šīs metodes.

3) Iesniedz deklarāciju, kas apstiprina, ka iekļaušanai veterinārajās zālēs paredzētās krāsvielas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/35/EK ( 16 ) prasībām, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības atļaujas pieteikums attiecas uz kādām veterinārajām zālēm lokālai lietošanai, piemēram, ar zālēm piesūcinātām kakla siksnām un krotālijām.

4) Iesniedz deklarāciju, kas apstiprina, ka izmantotās krāsvielas atbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 ( 17 ) noteiktajiem tīrības kritērijiem.

5) Attiecībā uz jaunām palīgvielām, t. i., palīgvielu(-ām), ko Savienībā veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai, ja zāļu ievadīšanas veids ir jauns, sniedz sīku informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedzot savstarpējas norādes uz klīniskajiem un neklīniskajiem drošuma datiem. Attiecībā uz krāsvielām par pietiekamām uzskata 3. un 4. punktā minētās atbilstības deklarācijas.

II.2.C3.    Iepakojums (iepakojumi un noslēgšanas sistēmas)

II.2.C3.1.    Aktīvā viela

1) Sniedz informāciju par aktīvās vielas iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, tostarp katra tiešā iepakojuma materiāla identitāti un to specifikācijām. Vajadzīgās informācijas līmeni nosaka aktīvās vielas fizikālais stāvoklis (šķidrs, ciets).

2) Ja iesniedz piemērotības sertifikātu par aktīvo vielu no ierosinātā avota un tajā norāda iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, sīki izklāstīto informāciju par iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu aktīvajai vielai no minētā avota var aizstāt ar atsauci uz derīgo piemērotības sertifikātu.

3) Ja iesniedz aktīvās vielas pamatlietu no ierosinātā avota un tajā norāda iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, sīki izklāstīto informāciju par iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu aktīvajai vielai no minētā avota var aizstāt ar atsauci uz aktīvās vielas pamatlietu.

II.2.C3.2.    Gatavais produkts

1) Sniedz informāciju par gatavā produkta iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu un jebkuru ierīci, tostarp katra tiešā iepakojuma materiāla identitāti un to specifikācijām. Vajadzīgās informācijas līmeni nosaka atbilstoši veterināro zāļu ievadīšanas veidam un zāļu formas fizikālajam stāvoklim (šķidrs, ciets).

2) Farmakopejas monogrāfijas neesības gadījumā iepakojuma materiāla specifikāciju ierosina un pamato.

3) Attiecībā uz iepakojuma materiāliem, ko Savienībā izmanto pirmo reizi un kas ir saskarē ar produktu, sniedz informāciju par to sastāvu, ražošanu un nekaitīgumu.

II.2.C4.    Bioloģiskas izcelsmes vielas

1) Sniedz informāciju par visu to bioloģiskas (cilvēku, dzīvnieku, augu vai mikroorganismu) izcelsmes materiālu avotu, apstrādi, raksturojumu un kontroli, kuri izmantoti veterināro zāļu ražošanā, tostarp virālās drošības datus, saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm.

2) Iesniedz dokumentāciju, lai pierādītu, ka dzīvnieku sugu izcelsmes materiāli, kas attiecas uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) pārnešanu, atbilst Norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgajai Eiropas farmakopejas monogrāfijai. Lai pierādītu atbilstību, var izmantot Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.

II.2.D.    Kontroltesti, ko veic izolētiem starpproduktiem ražošanas procesā

1) Šajā iedaļā “izolēti starpprodukti” ir daļēji apstrādāts materiāls, ko var uzglabāt noteiktu laikposmu un kam veic turpmākas apstrādes posmu(-us), pirms tas kļūst par gatavo produktu.

2) Nosaka specifikāciju katram starpproduktam, un apraksta un attiecīgā gadījumā validē analītiskās metodes.

3) Sniedz informāciju par starpprodukta primāro iepakojumu, ja tas atšķiras no gatavā produkta primārā iepakojuma.

4) Pamatojoties uz datiem, kas iegūti stabilitātes pētījumos, nosaka starpprodukta glabāšanas laiku un uzglabāšanas apstākļus.

II.2.E.    Gatavā produkta kontroltesti

1) Veicot gatavās produkcijas kontroli, ar gatavās produkcijas partiju saprot kādas zāļu formas visas vienības, kas izgatavotas no viena un tā paša sākotnējā materiāla daudzuma un kam veikta vienu un to pašu ražošanas un/vai sterilizācijas operāciju virkne. Nepārtrauktas ražošanas gadījumā partijas lielumu var izteikt kā laika periodu vai produkta daudzumu; var izteikt arī kā diapazonus.

2) Testus, ko veic gatavajam produktam, uzskaita. Sniedz ierosinātās specifikācijas pamatojumu. Norāda un pamato to testu biežumu, ko neveic regulāri. Norāda pieņemamības kritērijus izlaišanai.

3) Dokumentācijā ietver datus par gatavā produkta kontroltestiem, ko veic izlaides brīdī, un to validāciju. Tos iesniedz saskaņā ar tālāk izklāstītajām prasībām.

4) Ja lieto citas testēšanas procedūras un pieņemamības kritērijus, nevis tos, kas minēti Eiropas farmakopejas attiecīgajās monogrāfijās un vispārīgajās sadaļās vai – ja tādu nav – dalībvalsts farmakopejā, minētās procedūras un kritērijus pamato, iesniedzot pierādījums par to, ka gatavais produkts, ja to testētu saskaņā ar šīm monogrāfijām, atbilstu šādas farmakopejas kvalitātes prasībām attiecībā uz konkrēto zāļu formu.

II.2.E1.    Gatavā produkta vispārīgās īpašības

1) Noteiktus produkta vispārīgo īpašību testus vienmēr iekļauj gatavā produkta testos. Minētie testi attiecīgā gadījumā attiecas uz vidējās masas/tilpuma un maksimālo noviržu kontroli, uz mehāniskiem, fiziskiem testiem, vizuālo izskatu, fizikālajām īpašībām, piemēram, pH, vai daļiņu lielumu. Par katru no minētajām īpašībām pieteikuma iesniedzējs nosaka standartus un pieņemamības kritērijus.

2) Testu apstākļus, attiecīgā gadījumā – izmantotās iekārtas/aparatūru un standartus apraksta pietiekami sīki, ja vien tie nav norādīti Eiropas farmakopejā vai dalībvalsts farmakopejā; tas pats attiecas uz gadījumiem, kad minētajās farmakopejās paredzētās metodes nav piemērojamas.

II.2.E2.    Aktīvās(-o) vielas(-u) identificēšana un analīze

1) Aktīvās(-o) vielas(-) identificēšanu un analīzi veic vai nu produkcijas sērijas raksturīgā paraugā, vai arī virknē devas vienību, ko analizē individuāli.

2) Ja nav attiecīga pamatojuma, tad gatavā produkta aktīvās vielas satura maksimālā pieļaujamā novirze ražošanas laikā nepārsniedz ± 5 %.

3) Dažos gadījumos, ja maisījums ir ļoti sarežģīts un aktīvo vielu ir ļoti daudz vai to daudzumi ir ļoti nelieli, un analīzes veikšanai būtu vajadzīga sarežģīta izpēte, ko grūti īstenot attiecībā uz katru zāļu sēriju, vienas vai vairāku aktīvo vielu analīzi var izlaist, ar nosacījumu, ka attiecīgās analīzes veic ražošanas procesa starpposmos. Šo vienkāršoto paņēmienu nedrīkst attiecināt uz attiecīgo vielu aprakstu. To papildina ar kvantitātes novērtēšanas metodi, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt zāļu atbilstību tā specifikācijām pēc laišanas tirgū.

4) Ja fizikāli ķīmiskās metodes nevar sniegt pienācīgu informāciju par produkta kvalitāti, obligāti jāizmanto in vivo vai in vitro biotestēšana. Ja iespējams, minētajā testēšanā iekļauj atsauces materiālus un statistisko analīzi, kas ļauj aprēķināt ticamības robežas. Ja gatavajam produktam nevar veikt minētos testus, tos jāveic starpposmā – pēc iespējas tuvāk ražošanas procesa beigām.

5) Norāda maksimālos pieļaujamos individuālo un kopējo sabrukšanas produktu līmeņus tūlīt pēc ražošanas. Sniedz pamatojumu sabrukšanas produktu iekļaušanai vai neiekļaušanai specifikācijā.

II.2.E3.    Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas

Identifikācijas tests un augšējās un apakšējās robežas tests ir obligāts katram individuālam antimikrobiālajam konservantam un palīgvielai, kas var ietekmēt aktīvās vielas bioloģisko pieejamību, ja vien bioloģisko pieejamību negarantē citi atbilstīgi testi. Identifikācijas tests un augšējās robežas tests ir obligāts jebkuram antioksidantam un jebkurai palīgvielai, kas var negatīvi ietekmēt fizioloģiskās funkcijas, ietverot arī apakšējās robežas testu antioksidantiem to izlaišanas laikā.

II.2.E4.    Mikrobioloģiskās kontroles

Analīzes datos iekļauj ziņas par mikrobioloģiskajiem testiem, piemēram, attiecībā uz sterilitāti un bakteriālajiem endotoksīniem, ja šādus testus veic regulāri, lai nodrošinātu produkta kvalitāti.

II.2.E5.    Visu partiju atbilstība

Lai nodrošinātu, ka produkta kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz partiju datus, kuros norāda visu to testu rezultātus, kas veikti kopumā [3] partijām, kuras izgatavotas ierosinātajā(-ās) ražotnē(-ēs) atbilstoši aprakstītajam ražošanas procesam.

II.2.E6.    Citas kontroles

Visus citus testus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai apstiprinātu zāļu kvalitāti, kontrolē.

II.2.F.    Stabilitātes tests

II.2.F1.    Aktīvā(-ās) viela(-as)

1) Norāda aktīvās vielas atkārtota testa laiku un uzglabāšanas apstākļus, izņemot, ja gatavā produkta ražotājs nekavējoties pilnībā veic aktīvās vielas atkārtotu testu pirms tās izmantošanas gatavā produkta ražošanā.

2) Sniedz stabilitātes datus, lai pierādītu, kā dažādu vides faktoru ietekmē laika gaitā mainās aktīvās vielas kvalitāte, un lai atbalstītu noteikto atkārtota testa laiku un uzglabāšanas apstākļus, ja piemērojams. Sniedz veikto stabilitātes pētījumu, izmantoto protokolu, izmantoto analītisko procedūru un to validācijas veidu kopā ar detalizētiem rezultātiem.

3) Ja ir pieejams piemērotības sertifikāts par aktīvo vielu no ierosinātā avota un tajā ir norādīts atkārtota testa laiks un uzglabāšanas apstākļi, stabilitātes datus par aktīvo vielu no šā avota var aizstāt ar atsauci uz derīgo piemērotības sertifikātu.

4) Ja ir iesniegta aktīvās vielas pamatlieta no ierosinātā avota un tajā ir norādīti stabilitātes dati, sīki izklāstīto informāciju par aktīvās vielas stabilitāti no šā avota var aizstāt ar atsauci uz aktīvās vielas pamatlietu.

II.2.F2.    Gatavais produkts

1) Iesniedz aprakstu par pētījumiem, kuros ir noteikts pieteikuma iesniedzēja ieteiktais glabāšanas laiks, ieteiktie uzglabāšanas apstākļi un specifikācijas glabāšanas laika beigās.

2) Sniedz veikto stabilitātes pētījumu, izmantoto protokolu, izmantoto analītisko procedūru un to validācijas veidu kopā ar detalizētiem rezultātiem.

3) Ja pirms ievadīšanas ir paredzēts gatavo produktu sagatavot lietošanai vai atšķaidīt, vajadzīgas sīkas ziņas par lietošanai sagatavotā/atšķaidītā produkta ieteicamo glabāšanas laiku un specifikāciju, kam pievieno atbilstošus stabilitātes datus.

4) Vairāku devu trauku gadījumā attiecīgā situācijā sniedz stabilitātes datus, lai pamatotu produkta glabāšanas laiku pēc tā attaisīšanas vai pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas specifikāciju.

5) Ja no gatavā produkta var rasties sabrukšanas produkti, pieteikuma iesniedzējs tos dara zināmus un norāda izmantotās identifikācijas metodes un testa procedūras.

6) Ja stabilitātes dati liecina, ka aktīvās vielas analīze uzglabāšanās laikā samazinās, gatavā produkta kontroltestu aprakstā attiecīgā gadījumā iekļauj minētās vielas pārmaiņu ķīmisko izpēti un vajadzības gadījumā – toksikofarmakoloģisko izpēti, kā arī, iespējams, sabrukšanas produktu raksturojumu un/vai analīzi.

7) Norāda un pamato maksimālo pieļaujamo individuālo un kopējo sabrukšanas produktu līmeni glabāšanas laika beigās.

8) Pamatojoties uz stabilitātes testa rezultātiem, uzskaita un pamato testus, kas veikti gatavajam produktam glabāšanas laikā, un to pieņemamības kritērijus.

9) Slēdzienos iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato piedāvāto glabāšanas laiku un, ja piemērojams, izmantošanas termiņu ieteiktajos uzglabāšanas apstākļos.

10) Turklāt attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko paredzēts iestrādāt barībā, sniedz informāciju par stabilitāti un ierosināto glabāšanas laiku pēc iestrādāšanas barībā. Sniedz arī specifikāciju zāles saturošu barību, kuras ražošanā izmantotas minētās veterinārās zāles, saskaņā ar ieteiktajiem lietošanas norādījumiem.

II.2.G.    Cita informācija

Dokumentācijā atbilstoši šim punktam var iekļaut ar veterināro zāļu kvalitāti saistīto informāciju, kas nav ietverta citur šajā daļā.

II.3.    3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

1) Katrā pētījuma ziņojumā iekļauj:

a) 

pētījuma plāna kopiju (protokolu);

b) 

attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par atbilstību labai laboratoriju praksei;

c) 

izmantoto metožu, aparatūras un materiālu aprakstu;

d) 

testa sistēmas aprakstu un pamatojumu;

e) 

pietiekami sīku iegūto rezultātu aprakstu, lai tos varētu kritiski izvērtēt neatkarīgi no tā, kā tos interpretējis autors;

f) 

attiecīgā gadījumā – rezultātu statistisku analīzi;

g) 

rezultātu izklāstu ar komentāriem par novērotajiem un nenovērotajiem ietekmes līmeņiem un jebkādiem neparastiem konstatējumiem;

h) 

laboratorijas nosaukumu;

i) 

pētījuma vadītāja vārdu, uzvārdu;

j) 

parakstu un datumu;

k) 

pētījuma veikšanas vietu un laiku;

l) 

saīsinājumu un kodu atšifrējumu neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav starptautiski atzīti;

m) 

matemātisko un statistisko procedūru aprakstu.

2) Pieņemami var būt publicēti pētījumi, ja tie satur pietiekami daudz datu un pietiekamas ziņas, lai varētu veikt neatkarīgu novērtējumu. Eksperimentālos paņēmienus apraksta tik sīki, lai tos varētu reproducēt, un pētnieks nosaka to derīgumu. Tādu pētījumu kopsavilkumus, par kuriem nav pieejami sīki sagatavoti ziņojumi, neatzīst kā derīgu dokumentāciju. Ja viela iepriekš ir novērtēta maksimālā atlieku līmeņa (MAL) noteikšanai, lai ņemtu vērā noteiktas drošības prasības, var sniegt atsauci uz Eiropas publiskajiem MAL novērtējuma ziņojumiem (EPMAR). Ja sniedz atsauci uz EPMAR, nav vajadzības iesniegt pētījumus, kas jau novērtēti MAL novērtējuma ietvaros; iesniedz tikai jaunus pētījumus, kas nav pieejami par MAL novērtējumu. Ja eksponētības ceļš (piemēram, attiecībā uz lietotāju) nav identisks tam, ko izmanto saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2018/782 ( 18 ), var būt vajadzīgi jauni pētījumi.

II.3.A.    Drošuma testi

1) Drošības dokumentācija ir pietiekama, lai varētu novērtēt:

a) 

veterināro zāļu iespējamo toksiskumu un jebkuras bīstamas vai nevēlamas blakusparādības mērķsugām, kas varētu rasties apstākļos, kādos tās iesaka lietot;

b) 

potenciālos riskus, kas var rasties, ja cilvēks ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, tā lietošanas laikā dzīvniekam;

c) 

potenciālo apdraudējumu videi, kas izriet no veterināro zāļu lietošanas.

2) Dažos gadījumos var būt nepieciešams testēt sākumsavienojumu metabolītus, ja tie veido nozīmīgas atliekas.

3) Palīgvielu, ko pirmo reizi izmanto veterinārajās zālēs vai izmantojot jaunu ievadīšanas veidu, apstrādā tāpat kā aktīvo vielu.

II.3A1.    Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija

a) 

Starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN);

b) 

Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nosaukums;

c) 

Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numurs;

d) 

terapeitiskā, farmakoloģiskā un ķīmiskā klasifikācija;

e) 

sinonīmi un saīsinājumi;

f) 

struktūrformula;

g) 

molekulārā formula;

h) 

molekulmasa;

i) 

tīrības pakāpe;

j) 

piemaisījumu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

k) 

fizikālo īpašību apraksts:

i) 

kušanas punkts;

ii) 

viršanas punkts;

iii) 

tvaika spiediens;

iv) 

šķīdība ūdenī un organiskos šķīdinātājos, ko izsaka g/l, norādot temperatūru;

v) 

blīvums;

vi) 

gaismas refrakcija, optiskā rotācija u. c.;

l) 

produkta preparatīvā forma.

II.3.A2.    Farmakoloģija

1) Farmakoloģiskiem pētījumiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot mehānismus, kādos veterinārās zāles gūst savu terapeitisko iedarbību, un tādēļ iekļauj farmakoloģiskos pētījumus, kas veikti ar izmēģinājuma dzīvniekiem un ar mērķsugām. Attiecīgā gadījumā var sniegt savstarpējas norādes uz pētījumiem, kas ietverti dokumentācijas 4. daļā.

2) Ja veterinārās zāles rada farmakoloģisku iedarbību, tajā pašā laikā neparādoties toksiskai reakcijai, vai arī pie tik zemām devām, kas nevar izraisīt toksisku reakciju, šo farmakoloģisko iedarbību ņem vērā, novērtējot drošumu veterināro zāļu lietotājam.

3) Pirms dokumentācijas iesniegšanas par drošumu vienmēr iesniedz sīkas ziņas par farmakoloģiskajiem pētījumiem, kas veikti ar laboratorijas dzīvniekiem, un visu attiecīgo informāciju, kas gūta, veicot klīniskos pētījumus ar mērķa dzīvnieku.

II.3.A2.1.    Farmakodinamika

Sniedz informāciju par aktīvās(-o) vielas(-u) darbības mehānismu kopā ar informāciju par primārās un sekundārās farmakodinamikas iedarbību, lai sekmētu izpratni par jebkādu kaitīgo ietekmi, kas ir novērojama pētījumos ar dzīvniekiem. Sīkas ziņas par farmakodinamiskajām īpašībām, kas saistītas ar terapeitisko iedarbību, sniedz dokumentācijas 4.A daļā.

II.3.A2.2.    Farmakokinētika

Sniedz datus par aktīvās vielas un tās metabolītu darbību laboratorijas dzīvniekos, aptverot uzsūkšanos, izplatīšanos, vielmaiņu un izdalīšanos (ADME). Dati ir saistīti devu/ietekmes konstatējumiem farmakoloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos, lai noteiktu atbilstošu pakļautību iedarbībai.

II.3.A3.    Toksikoloģija

1) Toksikoloģijas dokumentācija atbilst Aģentūras publicētajiem norādījumiem par vispārīgo pieeju testu veikšanai un norādījumiem par konkrētiem pētījumiem. Parasti toksiskuma pētījumus veic ar aktīvo(-ajām) vielu(-ām), nevis ar formulēto produktu, ja vien nav īpaši noteikts citādi.

2) Pētījumus ar dzīvniekiem veic, izmantojot vispāratzītas izmēģinājumu dzīvnieku dzimtas, par kurām (vēlams) ir pieejami vēsturiski dati.

3) Vienreizējas devas toksiskums

Pētījumus par vienreizējas devas toksiskumu var izmantot, lai prognozētu:

a) 

iespējamās sekas akūtas pārdozēšanas gadījumā mērķsugai;

b) 

iespējamās sekas gadījumā, kad to nejauši kļūmīgi ievada cilvēkam;

c) 

devas, ko var lietderīgi izmantot pētījumiem par atkārtoto devu.

Pētījumos par vienreizējas devas toksiskumu atklāj vielas akūto toksisko iedarbību, kā arī tās iestāšanās un izzušanas laiku.

Veicamos pētījumus atlasa ar nolūku sniegt informāciju par lietotāja drošumu, piemēram, ja ir paredzama lietotāja būtiska saskarsme ar veterinārajām zālēm inhalācijas vai ādas kontakta veidā, izpēta šos lietošanas veidus.

4) Atkārtotas devas toksiskums

Atkārtotas devas toksiskuma testi ir paredzēti, lai atklātu jebkādas fizioloģiskās un/vai patoloģiskās pārmaiņas, ko rada pētāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, un lai noteiktu šīs pārmaiņas atkarībā no dozēšanas.

Parasti pietiek ar atkārtotas devas toksiskuma pētījumu vienai eksperimentālo dzīvnieku sugai. Šā pētījuma vietā var veikt pētījumu ar mērķa dzīvnieku. Ievadīšanas veidu un biežumu, kā arī pētījuma ilgumu izvēlas, ievērojot paredzētos klīniskos lietošanas apstākļus un/vai iedarbību uz lietotāju. Pieteikuma iesniedzējs argumentē pētījumu apjoma un ilguma, kā arī devu izvēli.

5) Tolerance mērķsugās

Sniedz kopsavilkumu par jebkādām nepanesības pazīmēm, kas novērotas, veicot – parasti ar galējo preparatīvo formu – pētījumu mērķsugai saskaņā ar II.4.A4. daļas prasībām (Tolerance mērķa dzīvnieku sugās). Norāda attiecīgo pētījumu, devas, pie kurām bija vērojama nepanesība, un attiecīgās sugas un šķirnes. Turklāt sniedz arī ziņas par jebkādām negaidītām fizioloģiskām pārmaiņām. Pilnus ziņojumus par šiem pētījumiem iekļauj dokumentācijas 4. daļā.

6) Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti

Pētījums par ietekmi uz reproduktivitāti

Par produktiem, ko paredzēts izmantot vaislas dzīvniekiem, iesniedz reproduktīvās drošības pētījumus atbilstoši VICH GL43. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem nav vajadzīgi, lai novērtētu iedarbību uz lietotāju.

7) Ontoģenētiskās toksicitātes pētījums

Lai novērtētu ietekmi uz dzīvnieku mērķsugām, ontoģenētiskās toksicitātes pētījumi nav vajadzīgi produktiem, ko paredzēts izmantot tikai dzīvniekiem, kuri nav vaislas dzīvnieki. Attiecībā uz citiem produktiem ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus veic vismaz vienai sugai, kas var būt mērķsuga. Ja pētījumu veic mērķsugām, sniedz kopsavilkumu un pilnu pētījuma ziņojumu iekļauj dokumentācijas 4. daļā.

Lai novērtētu drošumu lietotājam, visos gadījumos, kad ir paredzama būtiska iedarbība uz lietotāju, veic standarta ontoģenētiskās toksicitātes testēšanu saskaņā ar standarta testiem, pamatojoties uz noteiktajām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL32 un ESAO testiem).

8) Genotoksicitāte

Genotoksicitātes potenciāla testus veic, lai atklātu izmaiņas, ko viela var izraisīt šūnu ģenētiskajā materiālā. Jebkurai vielai, ko ir paredzēts pirmo reizi iekļaut zālēs, novērtē genotoksiskās īpašības.

Aktīvajai(-ām) vielai(-ām) veic standarta genotoksicitātes testu kopumu saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL23 un ESAO testiem).

9) Kancerogenitāte

Pieņemot lēmumu par to, vai ir vajadzīga kancerogenitātes testēšana, ņem vērā genotoksicitātes testu rezultātus, struktūras un aktivitātes sakarību un konstatējumus atkārtotas devas toksiskuma testos, kas var apliecināt hiper-/neoplastisku izmaiņu potenciālu.

Ņem vērā jebkādai zināmai sugai specifisko toksiskuma mehānismu, kā arī jebkādas atšķirības vielmaiņā starp testa sugām, dzīvnieku mērķsugām un cilvēkiem.

Kancerogenitātes testēšanu veic saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL28 un ESAO testiem).

10) Izņēmumi

Ja veterinārās zāles paredzēts lietot lokāli, veic pētījumu par sistēmisko absorbciju dzīvnieku mērķsugā. Ja tiek pierādīts, ka sistēmiskā absorbcija ir nenozīmīga, tad var neveikt atkārtotas devas toksiskuma testus, reproduktīvās toksicitātes un ontoģenētiskās toksicitātes testus un kancerogenitātes testus, izņemot, ja:

a) 

saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzams, ka dzīvnieks uzņems veterinārās zāles orāli, vai

b) 

saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzama veterināro zāļu orāla iedarbība uz lietotāju.

II.3.A4.    Citas prasības

II.3.A.4.1.    Īpaši pētījumi

Konkrētām vielu grupām vai tad, ja dzīvniekiem veiktajos atkārtotās devas pētījumos novērotā iedarbība ietver izmaiņas, kas norāda uz, piemēram, imūntoksiskumu, neirotoksiskumu vai endokrīno disfunkciju, ir nepieciešami turpmāki testi, piemēram, sensibilitātes pētījumi vai novēlota neirotoksiskuma pētījumi. Atkarībā no produkta būtības var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai novērtētu toksiskās iedarbības vai iespējamā kairinājuma pamatā esošo mehānismu.

Attiecībā uz produktiem, kas var kairināt ādu un acis, iesniedz kairinājuma un sensibilitātes pētījumus. Minētos pētījumus veic ar galējo preparatīvo formu.

Veicot šos pētījumus un izvērtējot to rezultātus, ņem vērā jaunākās zinātnes atziņas un noteiktās pamatnostādnes.

II.3.A.4.2.    Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem

Sniedz informāciju par to, vai veterināro zāļu farmakoloģiski aktīvās vielas tiek izmantotas cilvēkiem paredzētās zālēs. Ja tā ir, tad sniedz pārskatu par visu novēroto iedarbību (tostarp blakusparādībām) uz cilvēkiem un to cēloni, ciktāl tai var būt būtiska nozīme, novērtējot veterināro zāļu drošumu, attiecīgā gadījumā iekļaujot rezultātus no publicētiem pētījumiem; ja veterināro zāļu komponentus neizmanto vai vairs neizmanto kā zāles cilvēku ārstniecībā, norāda iemeslus, ja tie ir publiski pieejami.

II.3.A.4.3.    Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem

Šajā punktā aprakstītās datu prasības ir saistītas ar antibakteriālām vielām un var nebūt pilnībā attiecināmas uz citiem antimikrobiālo līdzekļu veidiem (proti, pretvīrusu, pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļiem), lai gan principā šīs prasības attiecīgā gadījumā var ievērot.

Attiecībā uz šiem produktiem ir vajadzīgi dati par rezistentu baktēriju rašanos vai rezistenci noteicošiem faktoriem, kas ir būtiski cilvēku veselībai un ir saistīti ar veterināro zāļu lietošanu. Šajā saistībā ļoti svarīgs ir šādas rezistences attīstības un atlases mehānisms. Vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību.

Rezistences datus, kas attiecas uz produkta klīnisko izmantošanu mērķa dzīvniekiem, aplūko saskaņā ar II.4A2. daļu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz II.4.A2. daļā izklāstītajiem datiem.

1) Attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem riska novērtējumā pievēršas šādiem aspektiem:

a) 

to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām (zoonotiskas un/vai komensālas baktērijas) un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem (apdraudējuma identifikācija);

b) 

varbūtība, ka attiecīgo veterināro zāļu lietošanas rezultātā identificētais(-ie) apdraudējums(-i) varētu izdalīties no dzīvnieku mērķsugām;

c) 

varbūtība, ka identificētais(-ie) apdraudējums(-i) vēlāk varētu iedarboties uz cilvēkiem ar uzņemto pārtiku vai tiešā kontaktā, un izrietošās sekas (nelabvēlīgā ietekme uz veselību) cilvēku veselībai. Norādījumi ir pieejami VICH GL27 un ES pamatnostādnēs.

2) Attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, izvērtējot risku cilvēku vai sabiedrības veselībai, pievēršas šādiem aspektiem:

a) 

to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri varētu būt saistīti ar cilvēku slimībām un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem;

b) 

aplēse par zoonotisko un komensālo baktēriju iedarbību uz dzīvnieku mērķsugām, pamatojoties uz attiecīgo veterināro zāļu lietošanas nosacījumiem;

c) 

iespējamā turpmākā cilvēku rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un izrietošās sekas cilvēku veselībai.

3) Ņem vērā rezistenci apkārtējā vidē.

II.3.A5.    Lietotāju drošība

Šajā iedaļā novērtē II.3.A. un II.3.A4. daļā konstatēto ietekmi un saista to ar veidu, kādā produkts iedarbojas uz cilvēkiem un cik lielā mērā tas notiek, lai izstrādātu atbilstošus brīdinājumus lietotājiem un sagatavotu citus riska pārvaldības pasākumus.

Lietotāju drošību novērtē saskaņā ar Veterināro zāļu komitejas (CVMP) pamatnostādnēm.

II.3.A6.    Vidiskā riska novērtējums

1) Veic vidiskā riska novērtējumu, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, kas var rasties, lietojot veterinārās zāles, un noteiktu šādas ietekmes risku. Novērtējumā arī identificē visus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami šāda riska mazināšanai.

2) Šis novērtējums sastāv no diviem posmiem. Novērtējuma pirmo posmu veic vienmēr. Ziņas par novērtējumu sniedz saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Tajā norāda veterināro zāļu iespējamo ietekmi uz vidi un ar jebkādu šādu ietekmi saistīto riska līmeni, jo īpaši ņemot vērā šādus jautājumus:

a) 

dzīvnieku mērķsugas un ierosinātais lietošanas modelis;

b) 

lietošanas veids, jo īpaši – apjoms, kādā zāles varētu iekļūt tieši vides sistēmās;

c) 

produkta, tā aktīvo vielu vai attiecīgo metabolītu iespējamā izdalīšanās no apstrādāto dzīvnieku organisma vidē; to noturība šādos ekskrētos;

d) 

neizlietoto veterināro zāļu vai cita veida atkritumproduktu likvidēšana.

3) Otrajā posmā saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem veic sīkāku specifisku izpēti attiecībā uz zāļu apriti konkrētās ekosistēmās un ietekmi uz tām. Ņem vērā zāļu ietekmes uz vidi apjomu un pieejamo informāciju par attiecīgās(-o) vielas(-u) fizikālajām/ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un/vai toksikoloģiskajām īpašībām, ieskaitot metabolītus apzināta riska gadījumā, kura iegūta, veicot citus testus un izmēģinājumus, ko nosaka šī regula.

4) Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti produktīvajām sugām, noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB) vielas klasificē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ( 19 ) (REACH regula) XIII pielikumā, un novērtē atbilstoši Aģentūras publicētajiem norādījumiem attiecībā uz PBT un vPvB vielu novērtēšanu veterinārajās zālēs.

II.3.B.    Atliekvielu noteikšanas testi

1) Šā punkta nolūkā piemēro Padomes Regulā (EEK) Nr. 470/2009 sniegtās definīcijas.

2) Atliekvielu izzušanas no ēdamajiem audiem vai no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtām olām, piena un medus pētījumu nolūks ir noteikt, kādos apstākļos un cik lielā mērā atlikumi var saglabāties pārtikas produktos, kas iegūti no šiem dzīvniekiem. Pētījumi papildus ļauj noteikt zāļu izdalīšanās laika posmu.

3) Tādu veterināro zāļu gadījumā, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, atliekvielu dokumentācijā atspoguļo:

a) 

to, kādā mērā un cik ilgi veterināro zāļu vai to metabolītu atliekas saglabājas apstrādātā dzīvnieka audos, kurus lieto pārtikā, vai no tā iegūtajā pienā, olās un/vai medū (attiecīgā gadījumā – vaskā);

b) 

to, ka nolūkā novērst jebkādu risku apstrādātā dzīvnieka pārtikas produkta patērētāja veselībai, ir iespējams noteikt izpildāmus zāļu izdalīšanās periodus, ko iespējams ievērot praktiskas lauksaimniecības apstākļos;

c) 

to, ka atlieku izzušanas pētījumos izmantotā(-ās) analītiskā(-ās) metode(-es) ir pietiekami validēta(-sa), lai gūtu nepieciešamo pārliecību, ka iesniegtie atlieku dati ir derīgi par pamatu zāļu izdalīšanās perioda noteikšanai.

II.3.B1.    Produkta identifikācija

Sniedz testēšanā izmantoto veterināro zāļu identifikāciju, iekļaujot:

a) 

sastāvu;

b) 

attiecīgās(-o) partijas(-u) fizikālo un ķīmisko testu (aktivitātes un tīrības) rezultātus;

c) 

partijas identifikāciju.

II.3.B2.    Atliekvielu izzušana (metabolisms un atliekvielu kinētika)

1) Šajos pētījumos, kuros novērtē, kādā ātrumā atliekvielas izzūd mērķa dzīvniekā pēc pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas, mērķis ir ļaut noteikt zāļu izdalīšanās periodus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtajā pārtikā nav atlieku, kas var radīt apdraudējumu patērētājiem.

2) Norāda MAL pašreizējo statusu attiecībā uz veterināro zāļu komponentiem attiecīgajās mērķsugās.

3) Klātesošo atliekvielu līmeņus nosaka pietiekamu reižu skaitu pēc tam, kad testa dzīvnieki saņēmuši veterināro zāļu pēdējo devu. Pētījumus ar zīdītājiem un putniem veic saskaņā ar VICH GL48 un citām attiecīgām pamatnostādnēm. Pētījumus par atliekvielām medū veic saskaņā ar VICH GL56, un atliekvielu izzušanas pētījumus ar ūdenī mītošām sugām veic saskaņā ar VICH GL57.

4) Pamatojoties uz novērtējumu, izklāsta pamatojumu ierosinātajam izdalīšanās periodam.

II.3.B3.    Atliekvielu analītiskā metode

Atlieku izzušanas pētījumu (pētījumus), analītisko metodi vai metodes un to validāciju veic saskaņā ar VICH GL49.

Analītiskajā metodē ņem vērā zinātnes attīstības un tehnisko zināšanu līmeni laikā, kad tiek iesniegts pieteikums.

II.4.    4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

II.4.A.    Preklīniskie pētījumi

Preklīnisko pētījumu mērķis ir izpētīt produkta drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem, un tie ir vajadzīgi, lai noteiktu produkta farmakoloģisko aktivitāti, farmakokinētiskās īpašības, devas un intervālu starp devām, rezistenci (ja piemērojams) un toleranci mērķa dzīvniekiem.

II.4.A1.    Farmakoloģija

II.4.A.1.1.    Farmakodinamika

1) Raksturo veterinārajās zālēs iekļautās(-o) aktīvās(-o) vielas(-u) farmakodinamisko iedarbību.

2) Pienācīgi apraksta darbības veidu un farmakoloģisko iedarbību, uz kuriem ierosinātais pieteikums ir balstīts praksē, tostarp sekundāro ietekmi (ja tāda ir). Kopumā izpēta iedarbību uz galvenajām ķermeņa funkcijām. Rezultātus izsaka kvantitatīvi (piemēram, izmantojot devas ietekmes līknes un/vai laika ietekmes līknes), un, kad vien iespējams, tos salīdzina ar vielu, kuras aktivitāte ir labi zināma (ja aktivitāte ir lielāka salīdzinājumā ar vielu, kuras aktivitāte ir labi zināma, atšķirību parāda un pierāda, ka tā ir statistiski nozīmīga).

3) Izpēta citu produktu īpašību (piemēram, ievadīšanas veida vai preparatīvā formas) iedarbību uz aktīvās vielas farmakoloģisko aktivitāti.

4) Eksperimenta metodes, ja vien tās nav standarta procedūras, apraksta tik sīki, lai tās varētu reproducēt un noteikt to derīgumu. Eksperimenta rezultātus skaidri izklāsta, un norāda jebkādu statistisku salīdzinājumu iznākumu.

5) Ja nav pietiekama pamatojuma par pretējo, izpēta arī visas kvantitatīvās modifikācijas attiecībā uz reakciju, kas rodas no vielas atkārtotas ievadīšanas.

II.4.A.1.2.    Farmakokinētika

1) Farmakokinētiskie pamatdati par aktīvo vielu ir vajadzīgi saistībā ar veterināro zāļu drošuma un iedarbīguma novērtēšanu mērķa dzīvnieku sugām, jo īpaši, ja runa ir par jaunu vielu vai preparatīvo formu.

2) Mērķa dzīvnieku sugu farmakokinētisko pētījumu mērķus var iedalīt četrās galvenajās jomās:

a) 

raksturot aktīvās vielas galvenās farmakokinētiskās īpašības (proti, uzsūkšanos, izplatīšanos, metabolismu un izdalīšanos) preparātā;

b) 

izmantot šīs galvenās farmakokinētiskās īpašības, lai izpētītu saistību starp devu režīmu, plazmas un audu koncentrāciju laika gaitā un farmakoloģisku, terapeitisku vai toksisku iedarbību;

c) 

attiecīgā gadījumā salīdzināt farmakokinētiskos parametrus starp dažādām mērķsugām un izpētīt iespējamās atšķirības starp sugām, kas ietekmē mērķa dzīvnieku drošumu un veterināro zāļu iedarbību;

d) 

attiecīgā gadījumā salīdzināt bioloģisko pieejamību, lai atbalstītu drošuma un iedarbīguma informācijas sasaisti starp dažādiem produktiem, zāļu formām, stiprumu un ievadīšanas veidiem vai salīdzinātu ražošanas vai sastāva izmaiņu ietekmi.

3) Mērķa dzīvnieku sugām farmakokinētiskie pētījumi ir nepieciešami kā papildinājums farmakodinamiskajiem pētījumiem, lai veicinātu droša un iedarbīga dozēšanas režīma noteikšanu (ievadīšanas veids un vieta, deva, intervāls starp devām, ievadīšanas reižu skaits utt.). Atbilstīgi noteiktiem populācijas mainīgajiem lielumiem var būt nepieciešami papildu farmakokinētiskie pētījumi, lai noteiktu dozēšanas režīmu.

4) Ja farmakokinētiskie pētījumi iesniegti atbilstīgi dokumentācijas 3. daļai, var sniegt savstarpēju norādi uz šādiem pētījumiem. Attiecībā uz fiksētām kombinācijām sk. IV iedaļu.

II.4.A2.    Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem

1) Attiecībā uz būtiskām veterinārajām zālēm (piemēram, antimikrobiālajiem līdzekļiem, pretparazītu līdzekļiem) sniedz informāciju par pašreizējo rezistenci (attiecīgā gadījumā) un par tādas rezistences iespējamo rašanos, kas ir klīniski nozīmīga attiecībā uz indikāciju mērķa dzīvnieku sugām, uz kuru attiecas pieteikums. Ja iespējams, sniedz informāciju par rezistences mehānismu(-iem), rezistences molekulārās ģenētikas pamatu un rezistences noteicošo faktoru pārnešanas ātrumu. Attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par līdzrezistenci un šķērsrezistenci. Pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību klīniski nozīmīgos organismos.

2) Rezistenci, kas ir būtiska attiecībā uz risku cilvēkiem, apraksta saskaņā ar II.3.A4. daļas 3. punktu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atsauci uz II.3.A4. daļas 3. punktā izklāstītajiem datiem.

II.4.A3.    Devu noteikšana un apstiprināšana

Iesniedz atbilstošus datus, lai pamatotu ierosināto devu, intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu.

Ja vien nav pamatots citādi, par pētījumiem, kas veikti lauka apstākļos, sniedz attiecīgu informāciju, kas izklāstīta II.4.B daļā.

II.4.A4.    Tolerance mērķa dzīvnieku sugās

Pēta veterināro zāļu lokālo un sistēmisko toleranci mērķa dzīvnieku sugās. Mērķa dzīvnieku sugu pētījumu mērķis ir raksturot intolerances pazīmes un noteikt atbilstošu drošuma rezervi, izmantojot ieteikto(-os) ievadīšanas veidu(-us). To var panākt, palielinot devu un/vai ārstēšanas ilgumu. Pētījuma ziņojumā iekļauj ziņas par visām sagaidāmajām farmakoloģiskajām iedarbībām un blakusparādībām. Mērķa dzīvnieku drošuma pētījumus veic saskaņā ar Starptautiskās sadarbības veterināro zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanā (VICH) starptautiskajām pamatnostādnēm un attiecīgajām Aģentūras publicētajām pamatnostādnēm. Arī citi preklīniskie pētījumi, to vidū 3. daļā paredzētie pētījumi, un klīniskie izmēģinājumi kopā ar attiecīgu informāciju no publicētās literatūras var sniegt informāciju par drošumu mērķsugām. Šeit iekļauj ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus, kas veikti mērķa dzīvnieku sugām, un dokumentācijas 3. daļā sniedz kopsavilkumu.

II.4.B.    Klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)

II.4.B1.    Vispārīgie principi

1) Klīniskos izmēģinājumus izstrādā, veic un par tiem ziņo, pienācīgi ņemot vērā VICH starptautiskās pamatnostādnes par labu klīnisko praksi un attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus. Datus, kas izriet no klīniskajiem izmēģinājumiem, kuri veikti ārpus Savienības, var ņemt vērā tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanā tikai tad, ja dati ir pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz Savienības situāciju.

2) Eksperimentālus datus, piemēram, izpētes izmēģinājumus/pilotizmēģinājumus, vai rezultātus no neeksperimentālām pieejām apstiprina ar klīniskiem izmēģinājumiem, ja vien nav pamata rīkoties citādi.

3) Klīnisko izmēģinājumu mērķis ir lauka apstākļos izpētīt veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem normālos dzīvnieku audzēšanas apstākļos un/vai kā daļu no labas veterinārās prakses. Tie parāda veterināro zāļu iedarbību pēc to ievadīšanas paredzētajām mērķsugām, izmantojot ierosināto dozēšanas režīmu un ierosināto(-os) ievadīšanas veidu(-us). Izmēģinājumu plāno tā, lai pamatotu indikācijas un ņemtu vērā jebkādas kontrindikācijas atbilstīgi sugai, vecumam, šķirnei un dzimumam, zāļu lietošanas norādījumus, kā arī jebkādas to iespējamās blakusparādības.

4) Visus veterināros klīniskos izmēģinājumus veic saskaņā ar sīki izstrādātu izmēģinājuma protokolu.

5) Uz to formu etiķetēm, kuras paredzēts izmantot veterinārajos klīniskajos izmēģinājumos Savienībā, skaidri un neizdzēšami norāda vārdus “tikai veterināriem klīniskiem izmēģinājumiem”.

6) Ja vien nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus veic ar kontroles dzīvniekiem (kontrolētie klīniskie izmēģinājumi). Ar jauno produktu iegūtos iedarbīguma rezultātus salīdzina ar to mērķa dzīvnieku sugu rezultātiem, kuri saņēmuši veterinārās zāles, kas apstiprinātas Savienībā un kas apliecinājušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un ir apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) izmantošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai placebo vai neārstējošās zāles. Ziņo par visiem iegūtajiem rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi.

7) Ja vien nav pamatots citādi, klīnisko izmēģinājumu protokolu izstrādē, analīzē un izvērtēšanā izmanto noteiktos statistiskos principus saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.

II.4.B2.    Dokumentācija

II.4.B2.1.    Preklīnisko pētījumi rezultāti

Pēc iespējas jāsniedz sīkas ziņas par rezultātiem, kas iegūti:

a) 

testos, kas demonstrē farmakoloģisko aktivitāti, tostarp testos, kas demonstrē terapeitiskās iedarbības pamatā esošos farmakodinamiskos mehānismus, un testos, kas demonstrē galveno farmakokinētisko profilu;

b) 

testos un pētījumos par rezistenci (attiecīgā gadījumā);

c) 

testos, kas demonstrē mērķa dzīvnieka drošumu;

d) 

testos, kurus veic, lai noteiktu un apstiprinātu devu (tostarp intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu).

Ja testu gaitā tiek iegūti neparedzēti rezultāti, tos detalizēti raksturo. Šo datu nesniegšanu pamato. Visos preklīniskajos pētījumos turklāt sniedz arī šādas ziņas:

a) 

kopsavilkums;

b) 

pētījuma protokols;

c) 

sīks apraksts par mērķiem, plānojumu un norisi, iekļaujot izmantotās metodes, aparatūru un materiālus, tādas ziņas kā suga, vecums, svars, dzimums, skaits, dzīvnieku šķirne vai līnija, dzīvnieku identifikācija, deva, lietošanas veids un grafiks;

d) 

rezultātu statistiska analīze (attiecīgā gadījumā);

e) 

objektīvs iegūto rezultātu iztirzājums, kas noved pie secinājumiem attiecībā uz veterināro zāļu iedarbīgumu un drošumu mērķsugai.

II.4.B2.2.    Klīnisko izmēģinājumu rezultāti

Katrs pētnieks iesniedz visas ziņas uz individuālām protokola lapām gadījumā, ja notiek individuāla apstrāde, un uz kolektīvām protokola lapām, ja notiek kolektīva apstrāde.

Tirdzniecības atļaujas turētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka oriģinālos dokumentus, kas veidoja iesniegto datu pamatu, glabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad veterinārās zāles vairs nav atļautas.

Attiecībā uz katru klīnisko izmēģinājumu klīniskos novērojumus apkopo izmēģinājumu un to rezultātu kopsavilkumā, jo īpaši norādot:

a) 

pārbaužu skaitu, testa dzīvnieku skaitu, kas apstrādāti vai nu individuāli, vai kolektīvi, sadalījumā pa sugām, šķirnēm vai līnijām, pēc vecuma un dzimuma;

b) 

to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no izmēģinājumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;

c) 

kontroles dzīvniekiem – to, vai tie:

i) 

nav saņēmuši ārstēšanu;

ii) 

ir saņēmuši placebo vai

iii) 

ir saņēmuši citas veterinārās zāles, kas atļautas Savienībā un ir parādījušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un kas apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) lietošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai

iv) 

saņēmuši to pašu pētāmo aktīvo vielu citā preparatīvajā formā vai citā lietošanas veidā;

d) 

novēroto blakusparādību biežumu;

e) 

attiecīgā gadījumā – novērojumus par ietekmi uz dzīvnieku uzvedību;

f) 

datus par testa dzīvniekiem, kam var būt paaugstināts risks sakarā ar to vecumu, to audzēšanas vai barošanas veidu, vai nolūku, kam tie paredzēti, vai dzīvniekiem, par kuru fizioloģisko vai patoloģisko stāvokli jālemj īpaši;

g) 

rezultātu statistisku novērtējumu.

Galvenais pētnieks izdara vispārīgus secinājumus par veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem piedāvātajos lietošanas apstākļos un jo īpaši par jebkādu informāciju saistībā ar indikācijām un kontrindikācijām, devām un vidējo ārstēšanas ilgumu, un attiecīgi jebkādām novērotajām mijiedarbībām ar citām veterinārām zālēm vai barības piedevām, kā arī par jebkādiem īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ārstēšanas laikā, un par pārdozēšanas klīniskajām pazīmēm, ja tādas novēro.

III IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM

Neskarot Savienības tiesību aktos noteiktās īpašās prasības specifisku dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībai un apkarošanai, turpmākās prasības attiecas uz bioloģiskas izcelsmes veterinārām zālēm, izņemot gadījumus, kad produktus paredzēts lietot dažām sugām vai ar specifiskām indikācijām, kā noteikts IV un V iedaļā un atbilstošās pamatnostādnēs.

III.a IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM, KAS NAV IMUNOLOĢISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES

Turpmākās prasības attiecas uz bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, kas definētas 4. panta 6. punktā, izņemot produktus, kas definēti 4. panta 5. punktā, vai ja IV iedaļā noteikts citādi.

Ir pieļaujams elastīgums attiecībā uz atbilstību šajā iedaļā norādītajām prasībām, tomēr jebkurām atkāpēm no šajā pielikumā noteiktajām prasībām jābūt zinātniski pamatotām un balstītām uz bioloģiskā produkta konkrētajām īpašībām. Attiecībā uz konkrētām vielām papildus šajā iedaļā uzskaitītajām prasībām var būt vajadzīgi drošuma dati atkarībā no produkta būtības.

III.a.1.    1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums

Lūdzu, skatīt I iedaļu.

III.a.2.    2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)

III.a.2.A.    Produkta apraksts

III.a.2.A1.    Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1) Norāda bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu. Šajā iedaļā iekļauj informāciju par:

a) 

aktīvo(-ajām) vielu(-ām);

b) 

palīgvielu komponentu(-iem) neatkarīgi no to veida vai lietotā daudzuma, ietverot adjuvantus, konservantus, stabilizatorus, emulgatorus, krāsvielas, garšas un aromātiskās vielas, kontrastvielas u. tml.,

c) 

sastāvu, proti, visu zāļu formas komponentu sarakstu un to daudzumu vienā vienībā (attiecīgā gadījumā iekļaujot devas palielinājumu), komponentu funkciju un atsauci uz to kvalitātes standartiem (piemēram, kompendiju monogrāfijām vai ražotāja specifikācijām);

d) 

pievienoto(-ajiem) šķīdinātāju(-iem), ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai;

e) 

iepakojuma un tā noslēgšanas veidu, kas izmantots zāļu formai un – attiecīgā gadījumā – pievienotajiem šķīdinātājiem un ierīcēm, ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai. Ja ierīci nepiegādā kopā ar bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, sniedz attiecīgu informāciju par ierīci.

2) Lai sniegtu veterināro zāļu visu aktīvo vielu un palīgvielu kvantitatīvā sastāva informāciju, atkarībā no attiecīgās zāļu formas jānosaka katras aktīvās vielas un palīgvielas masa vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaits vai nu devas vienībā, vai masas vai tilpuma vienībā.

3) Kad vien iespējams, norāda bioloģisko aktivitāti masas vai tilpuma vienībā. Ja ir noteikta starptautiska bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to, ja vien nav pamatots citādi. Ja nav noteikta starptautiska vienība, bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par vielu aktivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas farmakopejas vienības.

4) “Parastā terminoloģija”, kas lietojama, aprakstot bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no pārējo 8. panta noteikumu piemērošanas, nozīmē:

a) 

attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – attiecīgās monogrāfijas galveno nosaukumu, kas ir obligāts visām šīm vielām, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;

b) 

attiecībā uz pārējām vielām – PVO ieteikto SNN, kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums; vielas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, attiecīgi papildinot ar citām svarīgām ziņām;

c) 

attiecībā uz krāsvielu – apzīmējums ar “E” kodu, kas tām noteikts Direktīvā 2009/35/EK.

III.a.2.A2.    Produkta izstrāde

Sniedz skaidrojumu cita starpā par:

a) 

sastāva izvēli un sastāvdaļu izpēti, jo īpaši attiecībā uz paredzētajām to funkcijām un to attiecīgajām koncentrācijām;

b) 

pamato konservanta iekļaušanu sastāvā;

c) 

tiešo iepakojumu un iepakojuma un tā noslēgšanas sistēmas piemērotību gatavā produkta glabāšanai un izmantošanai. Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem;

d) 

mikrobioloģiskajām īpašībām (mikrobioloģiskā tīrība un antimikrobiālā aktivitāte) un lietošanas norādījumiem;

e) 

attiecīgā gadījumā – iespējamu turpmāku iepakojumu, ārējo iepakojumu;

f) 

ierosinātajiem iepakojuma izmēriem attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām;

g) 

jebkādu devas palielinājumu, lai garantētu minimālu potenci glabāšanas laika beigās, to pamatojot;

h) 

izvēlēto aktīvās vielas un gatavā produkta ražošanas procesu;

i) 

izklāsta atšķirības starp ražošanas procesu(-iem), ko izmanto klīniskajos izmēģinājumos izmantoto partiju ražošanai, un procesu, kas aprakstīts tirdzniecības atļaujas pieteikumā;

j) 

ja kopā ar gatavo produktu tiek nodrošināta dozēšanas ierīce, pierāda devas(-u) precizitāti;

k) 

ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt papildtestu (piemēram, diagnostikas testu), sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.

l) 

Šis skaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par produkta izstrādi.

III.a.2.A3.    Raksturošana

III.a.2.A3.1.    Struktūras un citu raksturīgo pazīmju noskaidrošana

1) Lai varētu noteikt piemērotu specifikāciju, ir nepieciešams raksturot biotehnoloģisku vai bioloģisku vielu (tostarp nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, bioloģisko aktivitāti, imūnķīmiskās īpašības, tīrību un piemaisījumus), izmantojot atbilstošas metodes. Atsauce tikai uz literatūras datiem nav pieejama, ja vien to citādi nepamato iepriekšējas zināšanas par līdzīgām molekulām modifikāciju veikšanai, ja nepastāv bažas par drošumu. Pienācīgu raksturošanu veic izstrādes posmā un attiecīgā gadījumā pēc būtiskām procesa izmaiņām.

2) Sniedz visu pieejamo būtisko informāciju par primāro, sekundāro un augstākas kārtas struktūru, tostarp aktīvās vielas pēctranslācijas (piemēram, glikoformas) un citām modifikācijām.

3) Iesniedz datus par bioloģisko aktivitāti (proti, produkta specifisko spēju panākt noteiktu bioloģisko iedarbību). Bioloģisko aktivitāti parasti nosaka vai izvērtē, izmantojot atbilstošu, uzticamu un kvalificētu metodi. Šādas analīzes neiekļaušanu pamato. Ir atzīts, ka izstrādes laikā raksturošanas dati palielināsies.

4) Pamato raksturošanai izmantoto metožu izvēli un to piemērotību.

III.a.2.A3.2.    Piemaisījumi

1) Apraksta ar procesu saistītos piemaisījumus (piemēram, saimniekšūnu proteīnus, saimniekšūnu DNS, barotnes atlikumus, kolonnas ekstraktvielas) un ar produktu saistītos piemaisījumus (piemēram, prekursorus, šķeltās formas, sadalīšanās produktus, agregātus). Sniedz kvantitatīvu informāciju par piemaisījumiem, tostarp maksimālo apjomu vislielākajai devai. Attiecībā uz dažiem ar procesu saistītiem piemaisījumiem (piemēram, putu slāpētājiem) pamatota var būt klīrensa aplēse.

2) Ja par konkrētiem piemaisījumiem sniedz tikai kvalitatīvus datus, to pamato.

III.a.2.B.    Ražošanas metodes apraksts

1) Ražošanas metodes aprakstu, ko atbilstīgi 8. pantam pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, sagatavo tā, lai tas sniegtu pietiekamu pārskatu par izmantoto darbību raksturu.

2) Norāda katra ražotāja, arī darbuzņēmēju, un katras ierosinātās ražotnes vai ražošanā, testēšanā un partiju izlaišanā iesaistītā objekta nosaukumu, adresi un atbildību.

3) Ražošanas procesa aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) 

dažādie ražošanas posmi, tostarp aktīvās vielas ražošana un attīrīšanas posmu apraksts;

b) 

norāda visu secīgo posmu procesa plūsmkarti, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz ražošanas procedūras atkārtojamību un blakusparādību risku gatavajos produktos, piemēram, mikrobioloģiskā piesārņojuma risku;

c) 

nepārtrauktās ražošanas gadījumā – pilnīgus datus par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu visu gatavā produkta partiju homogēnumu un viendabību. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju, un par ierosināto(-ajiem) komerciālo partiju izmēru(-iem);

d) 

visu to vielu sarakstu, kas izmantotas atbilstošos posmos, tostarp arī tādas, kuras nav iespējams reģenerēt ražošanas gaitā;

e) 

ziņas attiecībā uz samaisīšanu, sniedzot kvantitatīvus datus par visām izmantotajām vielām, iekļaujot reprezentatīvas produkcijas partijas piemēru;

f) 

ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas, un pieņemamības kritērijus;

g) 

attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.

4) Sniedz aprakstu, dokumentāciju un rezultātus par validācijas un/vai novērtēšanas pētījumiem attiecībā uz kritiskajiem posmiem vai kritiskajām analīzēm, kas izmantotas ražošanas procesā (piemēram, sterilizācijas procesa vai aseptiskās apstrādes vai iepildīšanas validācija), un visa ražošanas procesa validāciju pierāda, iesniedzot rezultātus par trīs secīgām partijām, kas saražotas, izmantojot aprakstīto metodi.

III.a.2.C.    Izejvielu ražošana un kontrole

1) Šajā punktā “izejvielas” nozīmē visas sastāvdaļas, tostarp aktīvās vielas, ko izmanto bioloģiskas izcelsmes veterināru zāļu ražošanā. Aktīvo vielu ražošanā izmantotās kultivēšanas barotnes uzskata par vienu izejvielu.

2) Kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu atspoguļo tādā apmērā, ciktāl iestādes šo informāciju uzskata par attiecināmu uz gatavā produkta kvalitāti un iespējamu risku.

3) Ja minēto kultivēšanas barotņu sagatavošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālus, jānorāda izmantotās dzīvnieku sugas un audi, kā arī pierāda atbilstību attiecīgajām monogrāfijām, tostarp Eiropas farmakopejas vispārīgajām monogrāfijām un vispārīgajām nodaļām.

4) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju, kas apliecina, ka izejvielas, tostarp sējmateriāli, šūnu uzsējumi, seruma partijas un citi dzīvnieku izcelsmes materiāli, kas attiecas uz TSE pārnešanu, un veterināro zāļu ražošana atbilst Norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgās Eiropas farmakopejas monogrāfijas prasībām.

5) Lai pierādītu atbilstību, var izmantot Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.

6) Dokumentācijā iekļauj specifikācijas, informāciju par visiem izejvielu partijām veicamajiem kvalitātes kontroltestiem un rezultātus par visu izmantoto komponentu partiju, un to iesniedz saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem.

7) Lai pierādītu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātus.

8) Krāsvielas visos gadījumos atbilst Direktīvas 2009/35/EK prasībām.

9) Antibiotiku izmantošana ražošanas laikā un konservanti atbilst Eiropas farmakopejai.

10) Par jaunu(-ām) palīgvielu(-ām), ko Savienībā veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai ja zāļu lietošanas veids ir jauns, sniedz sīku informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedzot savstarpējas norādes uz drošuma datiem, kas iegūti gan klīniskajā, gan preklīniskajā izpētē. Attiecībā uz krāsvielām par pietiekamām uzskata II.2.C2. daļas 3. un 4. punktā minētās atbilstības deklarācijas.

III.a.2.C1.    Farmakopejās norādītās izejvielas

1) Eiropas farmakopejas monogrāfijas ir piemērojamas visiem izejmateriāliem, kas tajā minēti, ja vien netiek sniegts pienācīgs pamatojums.

2) Attiecībā uz citām vielām katra dalībvalsts var pieprasīt savas farmakopejas ievērošanu saistībā ar tās teritorijā ražotiem produktiem.

3) Analīzes metožu aprakstu var aizstāt ar sīku atsauci uz attiecīgo farmakopeju.

4) Tirdzniecības atļaujas pieteikumā norāda regulāros testus, ko veic katrai izejvielu partijai. Ja izmanto citus testus, kas nav minēti farmakopejā, iesniedz pierādījumus, ka izejvielas atbilst attiecīgās farmakopejas kvalitātes prasībām.

5) Ja specifikācija vai citi noteikumi, kas ierakstīti Eiropas farmakopejas vai dalībvalsts farmakopejas monogrāfijā, varētu nebūt pietiekami, lai nodrošinātu vielas kvalitāti, kompetentās iestādes var pieprasīt no tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēja piemērotākas specifikācijas. Par varbūtējo nepilnību tiek informētas iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju.

III.a.2.C2.    Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā

III.a.2.C2.1.    Bioloģiskas izcelsmes izejvielas

1) Ja veterināro zāļu ražošanā izmanto tādus avota materiālus kā mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes audi, šūnas vai šķidrumi (ieskaitot asinis), kas iegūti no dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai biotehnoloģiskas šūnu struktūras, apraksta un dokumentē izejvielu izcelsmi, tostarp ģeogrāfisko reģionu, un vēsturi. Norāda ražošanā izmantoto dzīvnieku izcelsmi, vispārējo veselības stāvokli un imunoloģisko statusu, un izmanto noteiktus avota materiālu kopumus.

2) Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un vīrusu) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai attiecībā uz sējmateriāliem, tostarp šūnu uzsējumiem un seruma fondiem un, kad vien iespējams, avotmateriāliem, no kuriem tie iegūti.

3) Sniedz informāciju par visām bioloģiskas izcelsmes vielām, ko izmanto katrā ražošanas procesa posmā. Informācijā norāda ražošanas stratēģiju, attīrīšanas un inaktivācijas procedūras ar to validāciju un visas procesa iekšējās kontroles procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt gatavā produkta kvalitāti, drošumu un partiju viendabīgumu, kā arī sniedz sīkas ziņas par jebkādiem testiem, ko veic katrai vielas partijai attiecībā uz piesārņojumu. Norāda jebkādus īpašus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami izejvielu uzglabāšanai, un, vajadzības gadījumā, maksimāli pieļaujamo uzglabāšanas laikposmu.

4) Ja izmanto dzīvnieku vai cilvēku izcelsmes izejvielas, apraksta pasākumus, ar kuru palīdzību nepieļauj svešas izcelsmes ierosinātāju klātbūtni. Ja ir atklāta svešas izcelsmes ierosinātāju klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu utilizē vai apstrādā, lai mazinātu klātbūtnes risku validētā apstrādē. Ja pēc apstrādes tiek konstatēta klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu izmanto tikai tad, ja produkta turpmākā apstrādē tiek nodrošināta šādu patogēnu likvidācija un/vai inaktivācija; šādu svešas izcelsmes ierosinātāju likvidēšanu un/vai inaktivāciju pierāda.

5) Ja izmanto šūnu uzsējumus, atspoguļo to, ka šūnu raksturlielumi palikuši nemainīgi līdz pat augstākajam ražošanā lietotās pasāžas līmenim.

6) Attiecībā uz gēnu inženierijas izejvielām šajā informācijā iekļauj tādas ziņas kā izejas šūnu vai celmu apraksts, vektora uzbūves apraksts (nosaukums, izcelsme, replikona funkcija, aktivatora paātrinātājs un citi regulējošie elementi), efektīvi iekļauta DNS vai RNS sekvences kontrole, plazmīdu vektora oligonukleotīdās sekvences šūnās, kotransfekcijā izmantotās plazmīdas, pievienotie vai izņemtie gēni, gatavās struktūras un izdalīto gēnu bioloģiskās īpašības, pavairojumu skaits un ģenētiskā stabilitāte.

7) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem, pieteikuma daļai, kas attiecas uz kvalitāti, pievieno dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK.

8) Pēc pieprasījuma iesniedz bioloģisko izejvielu vai testēšanas procedūrā izmantoto reaģentu paraugus, lai kompetentā iestāde varētu vienoties par pārbaudes testu veikšanu.

III.a.2.C2.2.    Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas

1) Aprakstu sniedz monogrāfijas veidā ar šādām pozīcijām:

a) 

izejvielas nosaukumam, kas atbilst III.a.2A1. punkta 4. punkta prasībām, pievieno komerciālos vai zinātniskos sinonīmus;

b) 

izejvielas apraksts, kas izklāstīts līdzīgā veidā, kā to veic Eiropas farmakopejas apraksta punktā;

c) 

izejvielas funkcija;

d) 

identifikācijas metodes;

e) 

norāda jebkādus īpašos piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami izejvielu uzglabāšanai, un, vajadzības gadījumā, maksimāli pieļaujamo uzglabāšanas laikposmu.

III.a.2.D.    Kontroltesti ražošanas procesa gaitā

1) Dokumentācijā iekļauj ziņas par procesa kontroltestiem, kas veikti ražošanas starpposmos, lai nodrošinātu ražošanas procesa un gala produkta atbilstību. Nosaka specifikācijas katram kontroltestam, un apraksta analītiskās metodes. Iesniedz kontroltestu validāciju, ja vien nav pamatots citādi.

2) Aktīvās vielas partijas(-u) specifikācijā nosaka pieņemamības kritērijus kopā ar testiem, kas izmantoti, lai īstenotu pietiekamu aktīvās vielas kvalitātes kontroli. Iekļauj bioloģiskās aktivitātes testu, ja vien nav pamatots citādi. Piemaisījumiem nosaka augšējās robežas, ņemot vērā drošuma apsvērumus. Norāda aktīvās vielas mikrobioloģisko aktivitāti. Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un vīrusu) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai.

3) Saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES un Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.

III.a.2.E.    Gatavā produkta kontroltesti

III.a.2E1.    Gatavā produkta specifikācija

Attiecībā uz visiem testiem gatavā produkta analīzes metodes aprakstu kvalitātes novērtēšanas nolūkā izklāsta pietiekami sīki.

Ja, pastāvot atbilstīgām monogrāfijām, lieto citas testēšanas procedūras un robežlielumus, nevis tos, kas ierakstīti Eiropas farmakopejas monogrāfijās vai – ja tādu nav – dalībvalsts farmakopejā, tad ir jāsniedz pierādījums par to, ka gatavais produkts tā testēšanas gadījumā saskaņā ar šīm monogrāfijām atbilstu šādas farmakopejas kvalitātes prasībām attiecībā uz konkrēto zāļu formu. Tirdzniecības atļaujas pieteikumā uzskaita tos testus, ko veic katras gatavā produkta partijas reprezentatīviem paraugiem. Attiecīgā gadījumā norāda to testu biežumu, kurus veic visai gala produkcijai, nevis partijai vai partijām, kas sagatavotas no tās. Norāda to testu biežumu, kurus neveic regulāri. Norāda un pamato pieņemamības kritērijus izlaišanai. Iesniedz gatavajam produktam veikto kontroltestu validāciju.

Piemaisījumiem nosaka augšējās robežas, ņemot vērā drošuma apsvērumus.

III.a.2.E2.    Metožu apraksti un izlaišanas testu validācija

1) Vispārīgas iezīmes

Vispārējo iezīmju testi, kad vien piemērojams, attiecas uz gatavā produkta izskatu un uz fizikāliem vai ķīmiskiem testiem, piemēram, pH, osmolalitāti utt. Par katru no šīm iezīmēm pieteikuma iesniedzējs katrā individuālā gadījumā nosaka specifikācijas ar pienācīgām ticamības robežām.

2) Identifikācijas un potences tests

Vajadzības gadījumā veic īpašu aktīvās vielas identificēšanas testu. Attiecīgā gadījumā identifikācijas testu var apvienot ar potences testu.

Veic aktivitātes testu vai testu aktīvās vielas daudzuma noteikšanai, vai testu, lai kvantitatīvi izmērītu funkcionalitāti (bioloģisko aktivitāti/funkcionālo iedarbību), kas saistīts ar attiecīgajām bioloģiskajām īpašībām, lai parādītu, ka katrā partijā ir ietverta atbilstošā potence tās drošuma un iedarbīguma nodrošināšanai.

Ja fizikāli ķīmiskās metodes nesniedz pienācīgu informāciju par produkta kvalitāti, obligāta ir biotestēšana. Ja iespējams, minētajā testēšanā iekļauj atsauces materiālus un statistisko analīzi, kas ļauj aprēķināt ticamības robežas. Ja minētos testus nav iespējams veikt gatavajam produktam, tos var veikt starpposmā – pēc iespējas tuvāk ražošanas procesa beigām.

Ja gatavā produkta ražošanas procesā ir novērojama sabrukšana, norāda maksimāli pieļaujamos līmeņus individuāliem un kopējiem sabrukšanas produktiem tūlīt pēc ražošanas.

3) Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas

Ciktāl nepieciešams, vismaz veic palīgvielu(-as) identifikācijas testus. Obligāti jāveic augšējās un apakšējās robežas tests attiecībā uz konservantiem. Augšējās robežas tests ir obligāts attiecībā uz jebkādu citu palīgvielas sastāvdaļu, kas varētu izraisīt blakusparādības. Ja piemērojams, pārbauda adjuvanta un tā sastāvdaļu daudzumu un veidu gatavajā produktā, ja vien nav pamatots citādi.

4) Sterilitātes un tīrības testi

Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un – attiecīgā gadījumā – bakteriāla endotoksīna) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai. Veic attiecīgus testus, lai pārliecinātos par to, ka nav piesārņojuma ar citām vielām, atbilstīgi bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu veidam, ražošanas metodei un apstākļiem. Ja katrai partijai regulāri veic mazāk testu, nekā to nosaka attiecīgā Eiropas farmakopeja, veiktajiem testiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbilstību monogrāfijai. Jāiesniedz pierādījums par to, ka bioloģiskās izcelsmes veterinārās zāles atbilstu prasībām, ja tās pilnībā testētu saskaņā ar monogrāfiju.

5) Atlikuma mitrums

Katru liofilizēta produkta partiju pārbauda attiecībā uz atlikuma mitrumu.

6) Iepildes tilpums

Veic atbilstošus testus, lai pierādītu pareizo iepildes tilpumu.

III.a.2.E3.    References standarti vai materiāli

Sniedz informāciju par ražošanas procesu, kas izmantots, lai noteiktu references materiālu. Ja produkta izstrādes laikā konkrētam testam ir izmantots vairāk nekā viens references standarts, iesniedz kvalifikācijas vēsturi, aprakstot, kā tika uzturēta attiecība starp dažādajiem standartiem.

Ja izmanto citus references preparātus un standartus, nevis tos, kas norādīti Eiropas farmakopejā, tos identificē un sīki apraksta.

III.a.2.F.    Visu partiju atbilstība

III.a.2.F1.    Aktīvā viela

Lai nodrošinātu, ka aktīvās vielas kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz datus no reprezentatīvām partijām.

III.a.2.F2.    Gatavais produkts

Lai nodrošinātu, ka produkta kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz pilnīgu protokolu par trīs pēc kārtas ražotām partijām, kas ir reprezentatīvas attiecībā uz rutīnveida ražošanu.

III.a.2.G.    Stabilitātes testi

1) Stabilitātes testi attiecas uz aktīvās vielas un gatavā produkta, tostarp – attiecīgā gadījumā – šķīdinātāja(-u), stabilitāti. Ja aktīvā(-ās) viela(-as) tiek uzglabāta(-as), nosaka paredzētos uzglabāšanas nosacījumus un ilgumu, pamatojoties uz stabilitātes datiem; tos var noteikt, vai nu testējot pašas aktīvās vielas, vai veicot attiecīgu gatavā produkta testēšanu.

2) Iesniedz aprakstu par testiem, kas veikti, lai atbalstītu uzglabāšanas laiku, pieteikuma iesniedzēja ieteiktajiem uzglabāšanas nosacījumiem un specifikācijām glabāšanas laika beigās. Šie testi vienmēr ir reāllaika pētījumi; tos veic ar ne mazāk kā trīs reprezentatīvām partijām, kas saražotas saskaņā ar aprakstīto ražošanas procesu, un ar produktiem, ko uzglabā gala tarā; minētie testi ietver bioloģiskās un fizikāli ķīmiskās stabilitātes testus, ko veic ar regulāriem intervāliem attiecībā uz gatavo produktu līdz norādītā glabāšanas laika beigām.

3) Slēdzienos iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato ierosināto glabāšanas laiku visos ierosinātajos uzglabāšanas apstākļos. Stabilitātes pētījumā iegūtos rezultātus ņem vērā, nosakot atbilstošas formulēšanas un izlaišanas specifikācijas, lai nodrošinātu produkta atbilstību norādītajam glabāšanas laikam.

4) Attiecībā uz produktiem, ko ievada ar barību, ja nepieciešams, sniedz informāciju arī par produkta glabāšanas laiku dažādās piemaisīšanas fāzēs, ja piemaisīšanu veic saskaņā ar ieteiktajiem norādījumiem.

5) Ja pirms ievadīšanas nepieciešams gatavo produktu sagatavot lietošanai vai ja gatavo produktu iemaisa dzeramajā ūdenī, nepieciešamas sīkas ziņas par atbilstoši norādījumiem lietošanai sagatavotā produkta ieteicamo glabāšanas laiku. Iesniedz datus, kas pamato ieteikto glabāšanas laiku lietošanai sagatavotajam produktam.

6) Vairāku devu trauku gadījumā attiecīgā situācijā sniedz stabilitātes datus, lai pamatotu produkta glabāšanas laiku pēc tā attaisīšanas vai pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas specifikāciju.

7) Ja no gatavā produkta var rasties sabrukšanas produkti, pieteikuma iesniedzējs tos dara zināmus un norāda izmantotās identifikācijas metodes un testa procedūras.

8) No kombinētiem produktiem iegūtos stabilitātes datus, ja tas ir pienācīgi pamatots, var izmantot attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas satur vienu vai vairākas vienas un tās pašas sastāvdaļas.

9) Pierāda jebkuras konservantu sistēmas efektivitāti. Var pietikt ar informāciju par konservantu iedarbību citās līdzīgās tā paša ražotāja bioloģiskas izcelsmes veterinārajās zālēs.

III.a.2.H.    Cita informācija

Dokumentācijā var iekļaut III.a.2.–III.a2.G daļā neietverto informāciju par bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu kvalitāti.

III.a.3.    3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

1) Katrā pētījuma ziņojumā iekļauj:

a) 

pētījuma plāna kopiju (protokolu);

b) 

attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par atbilstību labai laboratoriju praksei;

c) 

izmantoto metožu, aparatūras un materiālu aprakstu;

d) 

testa sistēmas aprakstu un pamatojumu;

e) 

tik detalizētu aprakstu par iegūtajiem rezultātiem, lai tos varētu kritiski izvērtēt neatkarīgi no autora interpretācijas;

f) 

attiecīgā gadījumā – rezultātu statistisku analīzi;

g) 

rezultātu izklāstu ar komentāriem par novērotajiem un nenovērotajiem ietekmes līmeņiem un jebkādiem neparastiem konstatējumiem;

h) 

laboratorijas nosaukumu;

i) 

pētījuma vadītāja vārdu, uzvārdu;

j) 

parakstu un datumu;

k) 

pētījuma veikšanas vietu un laiku;

l) 

saīsinājumu un kodu atšifrējumu neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav starptautiski atzīti;

m) 

matemātisko un statistisko procedūru aprakstu.

2) Pieņemami var būt publicēti pētījumi, ja tie satur pietiekami daudz datu un pietiekamas ziņas, lai varētu veikt neatkarīgu novērtējumu. Eksperimentālos paņēmienus apraksta tik sīki, lai tos varētu reproducēt, un pētnieks nosaka to derīgumu. Tādu pētījumu kopsavilkumus, par kuriem nav pieejami sīki sagatavoti ziņojumi, neatzīst kā derīgu dokumentāciju. Lai iztirzātu noteiktas drošības prasības, var sniegt atsauci uz EPMAR, ja viela iepriekš ir novērtēta MAL noteikšanai. Ja sniedz atsauci uz EPMAR, nav vajadzības iesniegt pētījumus, kas jau novērtēti MAL novērtējuma ietvaros; iesniedz tikai jaunus pētījumus, kas nav pieejami par MAL novērtējumu. Ja eksponētības ceļš (piemēram, attiecībā uz lietotāju) nav identisks tam, ko izmanto saskaņā ar Regulu (ES) 2018/782, var būt nepieciešami jauni pētījumi.

III.a.3.A.    Drošuma testi

1) Drošības dokumentācija ir pietiekama, lai varētu novērtēt:

a) 

veterināro zāļu iespējamo toksiskumu un jebkuras bīstamas vai nevēlamas blakusparādības mērķsugām, kas varētu rasties apstākļos, kādos tās iesaka lietot;

b) 

potenciālos riskus, kas var rasties, ja cilvēks ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, tā lietošanas laikā dzīvniekam;

c) 

potenciālo apdraudējumu videi, kas izriet no veterināro zāļu lietošanas.

2) Dažos gadījumos var būt nepieciešams testēt sākumsavienojumu metabolītus, ja tie veido nozīmīgas atliekas.

3) Palīgvielu, ko pirmo reizi izmanto veterinārajās zālēs vai izmantojot jaunu ievadīšanas veidu, apstrādā tāpat kā aktīvo vielu.

4) Ņem vērā visas III.a.3.A daļā uzskaitītās iedaļas. Atkarībā no produkta būtības dažas iedaļas var nebūt svarīgas, un pētījumus var neveikt, ja tas ir pamatoti.

III.a.3.A1.    Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija:

a) 

starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN);

b) 

Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nosaukums;

c) 

Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numurs;

d) 

terapeitiskā, farmakoloģiskā un ķīmiskā klasifikācija;

e) 

sinonīmi un saīsinājumi;

f) 

struktūrformula;

g) 

molekulārā formula,

h) 

molekulmasa;

i) 

piemaisījumu līmenis;

j) 

piemaisījumu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;

k) 

fizikālo īpašību apraksts;

l) 

šķīdība ūdenī un organiskos šķīdinātājos, ko izsaka g/l, norādot temperatūru;

m) 

gaismas refrakcija, optiskā rotācija u. c.;

n) 

produkta preparatīvā forma.

III.a.3.A2.    Farmakoloģija

1) Farmakoloģiskiem pētījumiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot mehānismus, kādos veterinārās zāles gūst savu terapeitisko iedarbību, un tādēļ iekļauj farmakoloģiskos pētījumus, kas veikti dzīvniekiem un – attiecīgā gadījumā – nemērķa sugām. Attiecīgā gadījumā var sniegt savstarpējas norādes uz pētījumiem, kas ietverti dokumentācijas 4. daļā.

2) Farmakoloģiskie pētījumi var arī palīdzēt izprast parādības toksikoloģijā. Ja veterinārās zāles gūst farmakoloģisku iedarbību, tajā pašā laikā neparādoties toksiskai reakcijai, vai arī pie tik zemām devām, kas nevar izraisīt toksisku reakciju, šo farmakoloģisko iedarbību ņem vērā, novērtējot veterināro zāļu drošumu.

3) Pirms dokumentācijas iesniegšanas par drošumu vienmēr iesniedz sīkas ziņas par farmakoloģiskajiem pētījumiem, kas veikti ar laboratorijas dzīvniekiem, un visu attiecīgo informāciju, kas gūta, veicot klīniskos pētījumus ar mērķa dzīvnieku.

III.a.3.A2.1.    Farmakodinamika

Sniedz informāciju par aktīvās(-o) vielas(-u) darbības mehānismu kopā ar informāciju par primārās un sekundārās farmakodinamikas iedarbību, lai sekmētu izpratni par jebkādu kaitīgo ietekmi, kas ir novērojama pētījumos ar dzīvniekiem. Sīkas ziņas par farmakodinamiskajām īpašībām, kas saistītas ar terapeitisko iedarbību, sniedz dokumentācijas 4.A daļā.

III.a.3A2.2.    Farmakokinētika

Sniedz datus par aktīvās vielas un tās metabolītu darbību laboratorijas dzīvniekos, aptverot uzsūkšanos, izplatīšanos, vielmaiņu un izdalīšanos (ADME). Dati ir saistīti devu/ietekmes konstatējumiem farmakoloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos, lai noteiktu atbilstošu pakļautību iedarbībai.

III.a.3.A3.    Toksikoloģija

1) Toksikoloģijas dokumentācija atbilst Aģentūras publicētajiem norādījumiem par vispārīgo pieeju testu veikšanai un norādījumiem par konkrētiem pētījumiem. Minētie norādījumi ietver toksikoloģiskos datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu drošumu lietotājam un nevēlamas blakusparādības attiecībā uz mērķa dzīvniekiem un vidi.

2) Toksiskuma pētījumus veic ar aktīvo(-ajām) vielu(-ām), nevis ar formulēto produktu, ja vien nav īpaši noteikts citādi.

3) Pētījumus ar dzīvniekiem veic, izmantojot vispāratzītas izmēģinājumu dzīvnieku dzimtas, par kurām (vēlams) ir pieejami vēsturiski dati.

III.a.3.A3.1.    Vienreizējas devas toksiskums

Pētījumus par vienreizējas devas toksiskumu var izmantot, lai prognozētu:

a) 

iespējamās sekas akūtas pārdozēšanas gadījumā mērķsugai;

b) 

iespējamās sekas gadījumā, kad to nejauši kļūmīgi ievada cilvēkam;

c) 

devas, ko var lietderīgi izmantot pētījumiem par atkārtoto devu.

Pētījumos par vienreizējas devas toksiskumu atklāj vielas akūto toksisko iedarbību, kā arī tās iestāšanās un izzušanas laiku.

Veicamos pētījumus atlasa ar nolūku sniegt informāciju par lietotāja drošumu, piemēram, ja ir paredzama lietotāja būtiska saskarsme ar veterinārajām zālēm inhalācijas vai ādas kontakta veidā, izpēta šos lietošanas veidus.

III.a.3.A3.2.    Atkārtotas devas toksiskums

Atkārtotas devas toksiskuma testi ir paredzēti, lai atklātu jebkādas fizioloģiskās un/vai patoloģiskās pārmaiņas, ko rada pētāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, un lai noteiktu šīs pārmaiņas atkarībā no dozēšanas.

Parasti pietiek ar atkārtotas devas toksiskuma pētījumu vienai eksperimentālo dzīvnieku sugai. Šā pētījuma vietā var veikt pētījumu ar mērķa dzīvnieku. Ievadīšanas veidu un biežumu, kā arī pētījuma ilgumu izvēlas, ievērojot paredzētos klīniskos lietošanas apstākļus un/vai iedarbību uz lietotāju. Pieteikuma iesniedzējs argumentē pētījumu apjoma un ilguma, kā arī devu izvēli.

III.a.3.A3.3.    Tolerance mērķsugās

Sniedz kopsavilkumu par jebkādām nepanesības pazīmēm, kas novērotas, veicot – parasti ar galējo preparatīvo formu – pētījumu mērķsugai saskaņā ar III.a.4.A4. daļas prasībām (Drošums mērķa dzīvniekiem). Norāda attiecīgo pētījumu, devas, pie kurām bija vērojama nepanesība, un attiecīgās sugas un šķirnes. Turklāt sniedz arī ziņas par jebkādām negaidītām fizioloģiskām pārmaiņām. Pilnus ziņojumus par šiem pētījumiem iekļauj dokumentācijas 4. daļā.

III.a.3.A3.4.    Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti

1) Pētījums par ietekmi uz reproduktivitāti

Par produktiem, ko paredzēts izmantot vaislas dzīvniekiem, iesniedz reproduktīvās drošības pētījumus atbilstoši VICH GL43. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem nav vajadzīgi, lai novērtētu iedarbību uz lietotāju.

2) Ontoģenētiskās toksicitātes pētījums

Lai novērtētu ietekmi uz dzīvnieku mērķsugām, ontoģenētiskās toksicitātes pētījumi nav vajadzīgi produktiem, ko paredzēts izmantot tikai dzīvniekiem, kuri nav vaislas dzīvnieki. Attiecībā uz citiem produktiem ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus veic vismaz vienai sugai, kas var būt mērķsuga.

Lai novērtētu drošumu lietotājam, visos gadījumos, kad ir paredzama būtiska iedarbība uz lietotāju, veic standarta ontoģenētiskās toksicitātes testēšanu saskaņā ar standarta testiem, pamatojoties uz noteiktajām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL32 un ESAO testiem).

III.a.3.A3.5.    Genotoksicitāte

Genotoksicitātes potenciāla testus veic (ja vien nav pamatots citādi), lai atklātu izmaiņas, ko var izraisīt viela šūnu ģenētiskajā materiālā. Jebkurai vielai, ko ir paredzēts pirmo reizi iekļaut zālēs, novērtē genotoksiskās īpašības.

Aktīvajai(-ām) vielai(-ām) parasti veic standarta genotoksicitātes testu kopumu saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL23 un ESAO testiem).

III.a.3.A3.6.    Kancerogenitāte

Pieņemot lēmumu par to, vai ir vajadzīga kancerogenitātes testēšana, ņem vērā genotoksicitātes testu rezultātus, struktūras un aktivitātes sakarību un konstatējumus atkārtotas devas toksiskuma testos, kas var apliecināt hiper-/neoplastisku izmaiņu potenciālu.

Ņem vērā jebkādai zināmai sugai specifisko toksiskuma mehānismu, kā arī jebkādas atšķirības vielmaiņā starp testa sugām, dzīvnieku mērķsugām un cilvēkiem.

Kancerogenitātes testēšanu veic saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL28 un ESAO testiem)

III.a.3.A3.7.    Izņēmumi

Ja veterinārās zāles paredzēts lietot lokāli, veic pētījumu par sistēmisko absorbciju dzīvnieku mērķsugā. Ja tiek pierādīts, ka sistēmiskā absorbcija ir nenozīmīga, tad var neveikt atkārtotas devas toksiskuma testus, ontoģenētiskās toksicitātes testus un kancerogenitātes testus, izņemot, ja:

a) 

saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzams, ka dzīvnieks uzņems veterinārās zāles orāli, vai

b) 

saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzama veterināro zāļu orāla iedarbība uz lietotāju.

III.a.3.A4.    Citas prasības

III.a.3.A4.1.    Īpaši pētījumi

Konkrētām vielu grupām vai tad, ja dzīvniekiem veiktajos atkārtotās devas pētījumos novērotā iedarbība ietver izmaiņas, kas norāda uz, piemēram, imūngenicitāti, imūntoksiskumu, neirotoksiskumu vai endokrīno disfunkciju, ir nepieciešama turpmāka testēšana, piemēram, sensibilizācijas pētījumi vai novēlota neirotoksiskuma pētījumi. Atkarībā no produkta būtības var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai novērtētu toksiskās iedarbības vai iespējamā kairinājuma pamatā esošo mehānismu.

Attiecībā uz produktiem, kas var kairināt ādu un acis, iesniedz kairinājuma un sensibilitātes pētījumus. Minētos pētījumus parasti veic ar galējo preparatīvo formu.

Veicot šos pētījumus un izvērtējot to rezultātus, ņem vērā zinātnes attīstības līmeni un izstrādātos norādījumus.

III.a.3.A4.2.    Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem

Sniedz informāciju par to, vai veterināro zāļu farmakoloģiski aktīvās vielas tiek izmantotas cilvēkiem paredzētās zālēs; ja tā ir, tad sniedz pārskatu no publicētiem pētījumiem par visu novēroto iedarbību (tostarp blakusparādībām) uz cilvēkiem un to cēloni, ciktāl tai var būt būtiska nozīme, novērtējot veterināro zāļu drošumu, attiecīgā gadījumā iekļaujot rezultātus no publicētiem pētījumiem. Ja veterināro zāļu komponentus neizmanto vai vairs neizmanto kā zāles cilvēku ārstniecībā drošuma apsvērumu dēļ, norāda iemeslus, ja tie ir publiski pieejami.

III.a.3.A4.3.    Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem

Šajā punktā minētās datu prasības ir saistītas ar antibakteriālām vielām un var nebūt attiecināmas uz citiem antimikrobiālo līdzekļu veidiem (proti, pretvīrusu, pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļiem); attiecībā uz vielām, kuras nav antibakteriālie līdzekļi un par kurām rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir skaidri noteikta, attiecīgā gadījumā var ievērot tās pašas prasības.

Ir vajadzīgi dati par rezistentu baktēriju rašanos vai rezistenci noteicošiem faktoriem, kas ir būtiski cilvēku veselībai un ir saistīti ar veterināro zāļu lietošanu. Šajā saistībā ļoti svarīgs ir šādas rezistences attīstības un atlases mehānisms. Ja nepieciešams, ierosina veikt pasākumus, lai ierobežotu ar veterināro zāļu paredzēto lietošanu saistīto rezistences attīstību.

Rezistences datus, kas attiecas uz produkta klīnisko izmantošanu mērķa dzīvniekiem, aplūko saskaņā ar III.a.4.A2. daļu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz III.a.4.A2. daļā izklāstītajiem datiem.

1) Attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem riska novērtējumā pievēršas šādiem aspektiem:

a) 

to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām (zoonotiskas un/vai komensālas baktērijas) un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem (apdraudējuma identifikācija);

b) 

varbūtība, ka attiecīgo veterināro zāļu lietošanas rezultātā identificētais(-ie) apdraudējums(-i) varētu izdalīties no dzīvnieku mērķsugām;

c) 

varbūtība, ka identificētais(-ie) apdraudējums(-i) vēlāk varētu iedarboties uz cilvēkiem ar uzņemto pārtiku vai tiešā kontaktā, un izrietošās sekas (nelabvēlīgā ietekme uz veselību) cilvēku veselībai. Norādījumi ir pieejami VICH GL27 un ES pamatnostādnēs.

2) Attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, izvērtējot risku cilvēku vai sabiedrības veselībai, pievēršas šādiem aspektiem:

a) 

to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem;

b) 

aplēse par zoonotisko un komensālo baktēriju iedarbību uz dzīvnieku mērķsugām, pamatojoties uz attiecīgo veterināro zāļu lietošanas nosacījumiem;

c) 

iespējamā turpmākā cilvēku AMR un izrietošās sekas cilvēku veselībai.

3) Ņem vērā rezistenci apkārtējā vidē.

III.a.3.A5.    Lietotāju drošība

Iedaļā par lietotāju drošību ietver novērtējumu par III.a.3.A–III.a.3.A4. daļā konstatēto ietekmi un saista to ar veidu, kādā produkts iedarbojas uz cilvēkiem, un cik lielā mērā tas notiek, lai izstrādātu atbilstošus brīdinājumus lietotājiem un sagatavotu citus riska pārvaldības pasākumus.

Lietotāju drošību iztirzā saskaņā ar CVMP pamatnostādnēm.

III.a.3.A6.    Vidiskā riska novērtējums

III.a.3.A6.1.    Veterināro zāļu, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus vai nesastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums

1) Vidiskā riska novērtējumu veic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, kas var rasties, lietojot veterinārās zāles, un noteiktu šādas ietekmes risku. Novērtējumā arī identificē visus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami šāda riska mazināšanai.

2) Šis novērtējums sastāv no diviem posmiem. Novērtējuma pirmo posmu veic vienmēr. Ziņas par novērtējumu sniedz saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Tajā konstatē iespējamo veterināro zāļu ietekmi uz vidi un ar jebkādu šādu ietekmi saistīto riska līmeni, īpaši ņemot vērā šādus jautājumus:

a) 

dzīvnieku mērķsugas un ierosinātais lietošanas modelis;

b) 

lietošanas veids, jo īpaši – apjoms, kādā zāles varētu iekļūt tieši vides sistēmās;

c) 

produkta, tā aktīvo vielu vai attiecīgo metabolītu iespējamā izdalīšanās no apstrādāto dzīvnieku organisma vidē; to noturība šādos ekskrētos;

d) 

neizlietoto veterināro zāļu vai cita veida atkritumproduktu likvidēšana.

3) Otrajā posmā saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem veic sīkāku specifisku izpēti attiecībā uz zāļu apriti konkrētās ekosistēmās un ietekmi uz tām. Ņem vērā zāļu ietekmes uz vidi apjomu un pieejamo informāciju par attiecīgās(-o) vielas(-u) fizikālajām/ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un/vai toksikoloģiskajām īpašībām, ieskaitot metabolītus apzināta riska gadījumā, kura iegūta, veicot citus testus un izmēģinājumus, ko nosaka šī regula.

Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti produktīvajām sugām, noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB) vielas klasificē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti REACH regulas XIII pielikumā, un novērtē atbilstoši Aģentūras publicētajiem norādījumiem attiecībā uz PBT un vPvB vielu novērtēšanu veterinārajās zālēs.

III.a.3.A6.2.    Veterināro zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums

1) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, pieteikumam pievieno arī dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 2. pantu un C daļu.

2) Katrā individuālā gadījumā precīzi novērtē iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kura var rasties, gēnus pārnesot no ĢMO uz citiem organismiem vai ģenētisku modifikāciju rezultātā. Šāda vidiskā ietekmes novērtējuma mērķis ir apzināt un novērtēt ĢMO iespējamo tiešo un netiešo, tūlītējo un aizkavēto ietekmi uz cilvēku veselību vidi (tostarp augiem un dzīvniekiem), un to veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem.

III.a.3.B.    Atliekvielu noteikšanas testi

1) Šā punkta nolūkā piemēro Padomes Regulā (EEK) Nr. 470/2009 sniegtās definīcijas.

2) Atliekvielu izzušanas no ēdamajiem audiem vai no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtām olām, piena un medus (attiecīgā gadījumā – vaska) pētījumu mērķis ir noteikt, kādos apstākļos un cik lielā mērā atlikumi var saglabāties pārtikas produktos, kas iegūti no šiem dzīvniekiem. Pētījumi papildus ļauj noteikt zāļu izdalīšanās laika posmu.

3) Tādu veterināro zāļu gadījumā, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, atliekvielu dokumentācijā atspoguļo:

a) 

to, kādā mērā un cik ilgi veterināro zāļu vai to metabolītu atliekas saglabājas apstrādātā dzīvnieka audos, kurus lieto pārtikā, vai no tā iegūtajā pienā, olās un/vai medū (attiecīgā gadījumā – vaskā);

b) 

to, ka nolūkā novērst jebkādu risku apstrādātā dzīvnieka pārtikas produkta patērētāja veselībai, ir iespējams noteikt izpildāmus zāļu izdalīšanās periodus, ko iespējams ievērot praktiskas lauksaimniecības apstākļos;

c) 

to, ka atlieku izzušanas pētījumos izmantotā(-ās) analītiskā(-ās) metode(-es) ir pietiekami validēta(-as), lai būtu nepieciešamā drošība, ka iesniegtie atlieku dati ir derīgi par pamatu zāļu izdalīšanās perioda noteikšanai.

III.a.3.B1.    Produkta identifikācija

Sniedz testēšanā izmantoto veterināro zāļu identifikāciju, iekļaujot:

a) 

sastāvu;

b) 

attiecīgās(-o) partijas(-u) fizikālo un ķīmisko testu (aktivitātes un tīrības) rezultātus;

c) 

partijas identifikāciju.

III.a.3.B2.    Atliekvielu izzušana

1) Šajos pētījumos, kuros novērtē, kādā ātrumā atliekvielas izzūd mērķa dzīvniekā pēc pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas, mērķis ir ļaut noteikt zāļu izdalīšanās periodus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtajā pārtikā nav atlieku, kas var radīt apdraudējumu patērētājiem.

2) Norāda maksimālo atliekvielu ierobežojumu pašreizējo statusu attiecībā uz veterināro zāļu komponentiem attiecīgajās mērķsugās.

3) Klātesošo atliekvielu līmeņus nosaka pietiekamu reižu skaitu pēc tam, kad testa dzīvnieki saņēmuši veterināro zāļu pēdējo devu. Pētījumus ar zīdītājiem un putniem veic saskaņā ar VICH GL48 un citām attiecīgām pamatnostādnēm. Pētījumus par atliekvielām medū veic saskaņā ar VICH GL56, un atliekvielu izzušanas pētījumus ar ūdenī mītošām sugām veic saskaņā ar VICH GL57.

4) Pamatojoties uz novērtējumu, izklāsta pamatojumu ierosinātajam izdalīšanās periodam.

III.a.3.B3.    Atliekvielu analītiskā metode

1) Atliekvielu izzušanas pētījumu (pētījumus), analītisko metodi vai metodes un to validāciju veic saskaņā ar VICH GL49.

2) Ierosinātās analītiskās metodes piemērotību izvērtē, vadoties no zinātnes attīstības un tehnisko zināšanu līmeņa laikā, kad tiek iesniegts pieteikums.

III.a.4.    4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

III.a.4.A.    Preklīniskie pētījumi

Preklīnisko pētījumu mērķis ir izpētīt produkta drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem, un tie ir vajadzīgi, lai noteiktu produkta farmakoloģisko aktivitāti, farmakokinētiskās īpašības, devas un intervālu starp devām, rezistenci (ja piemērojams) un toleranci mērķa dzīvniekiem.

III.a.4.A1.    Farmakoloģija

III.a.4.A1.1.    Farmakodinamika

1) Raksturo veterinārajās zālēs iekļautās(-o) aktīvās(-o) vielas(-u) farmakodinamisko iedarbību.

2) Pienācīgi apraksta darbības veidu un farmakoloģisko iedarbību, uz kuriem ierosinātais pieteikums ir balstīts praksē, tostarp sekundāro ietekmi (ja tāda ir). Kopumā izpēta iedarbību uz galvenajām ķermeņa funkcijām. Rezultātus izsaka kvantitatīvos kritērijos (piemēram, izmantojot devu un iedarbības līknes, laika un iedarbības līknes utt.) un pēc iespējas salīdzinājumā ar tādu vielu, kuras iedarbība ir labi zināma. Ja tiek pieteikta kādas aktīvās vielas lielāka aktivitāte, tad atspoguļo atšķirību un uzrāda tās statistisko nozīmīgumu.

3) Izpēta citu produkta īpašību (piemēram, ievadīšanas veida vai preparatīvā formas) iedarbību uz aktīvās vielas farmakoloģisko aktivitāti.

4) Eksperimenta metodes, ja vien tās nav standarta procedūras, apraksta tik sīki, lai tās varētu reproducēt, un nosaka to derīgumu. Eksperimenta rezultātus skaidri izklāsta, un norāda jebkādu statistisku salīdzinājumu iznākumu.

5) Ja nav pietiekama pamatojuma par pretējo, izpēta arī visas kvantitatīvās modifikācijas attiecībā uz reakciju, kas rodas no vielas atkārtotas lietošanas.

III.a.4.A1.2.    Farmakokinētika

1) Farmakokinētiskie pamatdati par aktīvo vielu ir vajadzīgi saistībā ar veterināro zāļu drošuma un iedarbīguma novērtēšanu mērķa dzīvnieku sugām, īpaši ja runa ir par jaunu vielu vai preparatīvo formu.

2) Mērķa dzīvnieku sugu farmakokinētisko pētījumu mērķus var iedalīt četrās galvenajās jomās:

a) 

raksturot aktīvās vielas galvenās farmakokinētiskās īpašības (proti, uzsūkšanos, izplatīšanos, metabolismu un izdalīšanos) preparātā;

b) 

izpētīt saistību starp devu režīmu, plazmas un audu koncentrāciju laika gaitā un farmakoloģisku, terapeitisku vai toksisku iedarbību;

c) 

attiecīgā gadījumā salīdzināt farmakokinētiskos parametrus starp dažādām mērķsugām un izpētīt iespējamās atšķirības starp sugām, kas ietekmē mērķa dzīvnieku drošumu un veterināro zāļu iedarbību;

d) 

attiecīgā gadījumā salīdzināt bioloģisko pieejamību, lai atbalstītu drošuma un iedarbīguma informācijas sasaisti starp dažādiem produktiem, zāļu formām, stiprumu vai ievadīšanas veidiem vai salīdzinātu ietekmi, ko rada izmaiņas ražošanā vai sastāvā, tostarp izmēģinājuma un galīgajā produktā.

3) Attiecībā uz mērķa dzīvnieku sugām farmakokinētiskie pētījumi ir nepieciešami kā papildinājums farmakodinamiskajiem pētījumiem, lai veicinātu iedarbīga devas režīma noteikšanu (ievadīšanas veids un vieta, deva, intervāls starp devām, ievadīšanas reižu skaits utt.). Atbilstīgi noteiktiem populācijas mainīgajiem lielumiem var būt nepieciešami papildu farmakokinētiskie pētījumi, lai noteiktu dozēšanas režīmu.

4) Ja farmakokinētiskie pētījumi iesniegti atbilstīgi dokumentācijas 3. daļai, var sniegt savstarpēju norādi uz šādiem pētījumiem.

5) Attiecībā uz fiksētām kombinācijām sk. IV iedaļu.

III.a.4.A2.    Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem

1) Attiecībā uz būtiskām bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm (piemēram, vielām ar antimikrobiālu un antiparazītisku iedarbību) sniedz informāciju par pašreizējo rezistenci (attiecīgā gadījumā) un par tādas rezistences iespējamo rašanos, kas ir klīniski nozīmīga attiecībā uz indikāciju mērķa dzīvnieku sugām, uz kuru attiecas pieteikums. Ja iespējams, sniedz informāciju par rezistences mehānismu(-iem), rezistences molekulārās ģenētikas pamatu un rezistences noteicošo faktoru pārnešanas ātrumu. Attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par līdzrezistenci un šķērsrezistenci. Pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību klīniski nozīmīgos organismos.

2) Rezistenci, kas ir būtiska attiecībā uz risku cilvēkiem, apraksta dokumentācijas 3. daļā. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz dokumentācijas 3. daļā izklāstītajiem datiem.

III.a.4.A3.    Devu noteikšana un apstiprināšana

1) Iesniedz atbilstošus datus, lai pamatotu ierosināto devu, intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu.

2) Attiecībā uz pētījumiem, kas veikti lauka apstākļos, sniedz attiecīgu informāciju, kā izklāstīts atbilstīgi klīniskajiem pētījumiem.

III.a.4.A4.    Tolerance mērķa dzīvnieku sugās

1) Pēta veterināro zāļu lokālo un sistēmisko toleranci mērķa dzīvnieku sugās. Mērķa dzīvnieku sugu pētījumu mērķis ir raksturot intolerances pazīmes un noteikt atbilstošu drošuma rezervi, izmantojot ieteikto(-os) ievadīšanas veidu(-us). To var panākt, palielinot devu un/vai ārstēšanas ilgumu.

2) Pētījuma ziņojumā iekļauj ziņas par visām sagaidāmajām farmakoloģiskajām iedarbībām un blakusparādībām. Pētījumus par drošumu mērķa dzīvniekiem veic saskaņā ar VICH un attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Arī citi preklīniskie pētījumi un klīniskie pētījumi kopā ar attiecīgo informāciju no publicētās literatūras var sniegt informāciju par drošumu mērķsugām.

III.a.4.B.    Klīniskie izmēģinājumi

III.a.4.B1.    Vispārīgie principi

1) Klīniskos izmēģinājumus izstrādā, veic un par tiem ziņo, ņemot vērā VICH un attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus. Datus, kas izriet no klīniskajiem izmēģinājumiem, kuri veikti ārpus Savienības, var ņemt vērā tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanā tikai tad, ja dati ir pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz Savienības situāciju.

2) Eksperimentālus datus, piemēram, izpētes izmēģinājumus/pilotizmēģinājumus, vai rezultātus no neeksperimentālām pieejām apstiprina ar datiem, kas iegūti normālos lauka apstākļos, ja vien nav pamata rīkoties citādi.

3) Klīnisko izmēģinājumu mērķis ir lauka apstākļos izpētīt veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem normālos dzīvnieku audzēšanas apstākļos un/vai kā daļu no labas veterinārās prakses. Tie parāda veterināro zāļu iedarbību pēc to ievadīšanas paredzētajām mērķsugām, izmantojot ierosināto dozēšanas režīmu un ierosināto(-os) ievadīšanas veidu(-us). Izmēģinājumu plāno tā, lai pamatotu indikācijas un vērā jebkādas kontrindikācijas atbilstīgi sugai, vecumam, šķirnei un dzimumam, zāļu lietošanas norādījumus, kā arī jebkādas to iespējamās blakusparādības.

4) Visus veterināros klīniskos izmēģinājumus veic saskaņā ar sīki izstrādātu izmēģinājuma protokolu. Uz to formu etiķetēm, kuras paredzēts izmantot veterinārajos klīniskajos izmēģinājumos Savienībā, skaidri un neizdzēšami norāda vārdus “tikai veterināriem klīniskiem izmēģinājumiem”.

5) Ja vien nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus veic ar kontroles dzīvniekiem (kontrolētie klīniskie izmēģinājumi). Ar jauno produktu iegūtos iedarbīguma rezultātus salīdzina ar to mērķa dzīvnieku sugu rezultātiem, kuri saņēmuši veterinārās zāles, kas apstiprinātas Savienībā un kas apliecinājušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un ir apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) izmantošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai placebo vai neārstējošās zāles. Ziņo par visiem iegūtajiem rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi.

6) Ja vien nav pamatots citādi, klīnisko izmēģinājumu protokolu izstrādē, analīzē un izvērtēšanā izmanto noteiktos statistiskos principus saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.

III.a.4.B2.    Dokumentācija

Lai nodrošinātu objektīvu produkta vispārējo riska un ieguvumu līdzsvara izvērtējumu, iedarbīguma dokumentācijā iekļauj visu preklīnisko un klīnisko dokumentāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir labvēlīga vai nelabvēlīga veterinārajām zālēm.

III.a.4.B2.1.    Preklīnisko pētījumi rezultāti

Pēc iespējas jāsniedz sīkas ziņas par rezultātiem, kas iegūti:

a) 

testos, kas demonstrē farmakoloģisko aktivitāti;

b) 

testos, kas demonstrē farmakodinamiskus mehānismus, kuri ir terapeitiskās iedarbības pamatā;

c) 

testos, kas demonstrē galveno farmakokinētisko profilu;

d) 

testos, kas demonstrē mērķa dzīvnieka drošumu;

e) 

testos, kurus veic, lai noteiktu un apstiprinātu devu (tostarp intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu);

f) 

testos un pētījumos par rezistenci, ja piemērojams.

Ja šo testu gaitā tiek iegūti neparedzēti rezultāti, tos pietiekami detalizēti raksturo. Visos preklīnisko pētījumu ziņojumos turklāt sniedz arī šādas sīki izklāstītas ziņas:

a) 

kopsavilkums;

b) 

pētījuma protokols;

c) 

sīks apraksts par mērķiem, plānojumu un norisi, iekļaujot izmantotās metodes, aparatūru un materiālus, tādas ziņas kā suga, vecums, svars, dzimums, skaits, dzīvnieku šķirne vai līnija, dzīvnieku identifikācija, deva, lietošanas veids un grafiks;

d) 

rezultātu statistiska analīze;

e) 

objektīvs iegūto rezultātu iztirzājums, kas noved pie secinājumiem attiecībā uz veterināro zāļu iedarbīgumu un drošumu mērķsugai.

Šo datu nesniegšanu pamato.

III.a.4.B2.2.    Klīnisko izmēģinājumu rezultāti

Katrs pētnieks iesniedz visas ziņas uz individuālām protokola lapām gadījumā, ja notiek individuāla apstrāde, un uz kolektīvām protokola lapām, ja notiek kolektīva apstrāde.

Tirdzniecības atļaujas turētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka oriģinālos dokumentus, kas veidoja iesniegto datu pamatu, glabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad veterinārās zāles vairs nav atļautas.

Attiecībā uz katru klīnisko izmēģinājumu klīniskos novērojumus apkopo izmēģinājumu un to rezultātu kopsavilkumā, jo īpaši norādot:

a) 

pārbaužu skaitu, testa dzīvnieku skaitu, kas apstrādāti vai nu individuāli, vai kolektīvi, sadalījumā pa sugām, šķirnēm vai līnijām, pēc vecuma un dzimuma;

b) 

to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no izmēģinājumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;

c) 

kontroles dzīvniekiem – to, vai tie:

i) 

nav saņēmuši ārstēšanu;

ii) 

ir saņēmuši placebo;

iii) 

ir saņēmuši citas veterinārās zāles, kas atļautas Savienībā un ir parādījušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un kas apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) lietošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai

iv) 

saņēmuši to pašu pētāmo aktīvo vielu citā preparatīvajā formā vai citā lietošanas veidā;

d) 

novēroto blakusparādību biežumu;

e) 

attiecīgā gadījumā – novērojumus par ietekmi uz dzīvnieku uzvedību;

f) 

datus par testa dzīvniekiem, kam var būt paaugstināts risks sakarā ar to vecumu, to audzēšanas vai barošanas veidu, vai nolūku, kam tie paredzēti, vai dzīvniekiem, par kuru fizioloģisko vai patoloģisko stāvokli jālemj īpaši;

g) 

rezultātu statistisku novērtējumu.

Galvenais pētnieks izdara vispārīgus secinājumus par veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem piedāvātajos lietošanas apstākļos un jo īpaši par jebkādu informāciju saistībā ar indikācijām un kontrindikācijām, devām un vidējo ārstēšanas ilgumu, un attiecīgi jebkādām novērotajām mijiedarbībām ar citām veterinārām zālēm vai barības piedevām, kā arī par jebkādiem īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ārstēšanas laikā, un par pārdozēšanas klīniskajām pazīmēm, ja tādas novēro.

III.b IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IMUNOLOĢISKĀM VETERINĀRĀM ZĀLĒM

Turpmākās prasības attiecas uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kas definētas 4. panta 5. punktā, izņemot, ja IV iedaļā noteikts citādi.

III.b.1.    1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums

Lūdzu skatīt I iedaļu.

III.b.2.    2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā informācija)

III.b.2.A.    Produkta apraksts

III.b.2A1.    Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1) Imunoloģisku veterināro zāļu visu komponentu kvalitatīvā sastāva jēdziens ietver to, ka nosauc un apraksta:

a) 

aktīvo(-ās) vielu(-as);

b) 

adjuvantu komponentus;

c) 

citu palīgvielu komponentu(-us) neatkarīgi no to veida un lietotā daudzuma, ietverot konservantus, stabilizatorus, emulgatorus, krāsvielas, garšas un aromātiskās vielas, kontrastvielas u. tml.;

d) 

pievienotos šķīdinātājus, ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai.

2) Datus, kas minēti 1. punktā, papildina ar visiem būtiskajiem datiem par tiešo iepakojumu un, ja nepieciešams, par ārējo iepakojumu un attiecīgā gadījumā par tā aizvēršanas veidu kopā ar datiem par imunoloģisko veterināro zāļu lietošanas vai ievadīšanas ierīcēm, ko piegādā kopā ar zālēm. Ja ierīci nepiegādā kopā ar imunoloģiskajām veterinārajām zālēm, attiecīgo informāciju par ierīci sniedz, ja tā nepieciešama produktam novērtējumam.

3) Parastā terminoloģija, kas lietojama, aprakstot imunoloģisku veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no 8. panta pārējo noteikumu piemērošanas nozīmē:

a) 

attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – attiecīgās monogrāfijas galveno nosaukumu, kas ir obligāts visām šīm vielām, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;

b) 

attiecībā uz pārējām vielām – PVO ieteikto SNN, kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums; vielas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, attiecīgi papildinot ar citām svarīgām ziņām;

c) 

attiecībā uz krāsvielu – apzīmējumu ar “E” kodu, kas tām noteikts Direktīvā 2009/35/EK.

4) Lai sniegtu imunoloģisku veterināro zāļu aktīvo vielu kvantitatīvā sastāva datus, ir svarīgi pēc iespējas norādīt organismu skaitu, specifisko olbaltumvielu saturu, masu, starptautisko vienību (SV) vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaitu, vai nu devas vienībā vai tilpumā, un attiecībā uz adjuvantu un palīgvielas komponentiem – masu un tilpumu katrai no tām, attiecīgi ņemot vērā II.b.2.B daļā noteiktās ziņas.

5) Ja ir noteikta starptautiskā bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to.

6) Tādas bioloģiskās aktivitātes vienības, par kurām nav publicētu datu, izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par sastāvdaļu aktivitāti, piemēram, norādot apjomu, kas noteikts, veicot gala produkta titrāciju vai potences testēšanu.

7) Sastāvu norāda, to izsakot kā minimālo daudzumu vai – attiecīgā gadījumā – maksimālo daudzumu.

III.b.2.A2.    Produkta izstrāde

1) Sniedz skaidrojumu cita starpā par:

a) 

sastāva izvēli un sastāvdaļu izpēti, jo īpaši attiecībā uz paredzētajām to funkcijām un to attiecīgajām koncentrācijām;

b) 

pamato konservanta iekļaušanu sastāvā;

c) 

tiešo iepakojumu un iepakojuma un tā noslēgšanas sistēmas piemērotību gatavā produkta glabāšanai un izmantošanai. Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem;

d) 

attiecīgā gadījumā – iespējamu turpmāku iepakojumu, ārējo iepakojumu;

e) 

ierosinātajiem iepakojuma izmēriem attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām;

f) 

jebkādu devas palielinājumu, lai garantētu minimālu potenci/antigēnu saturu glabāšanas laika beigās, to pamatojot;

g) 

izvēlēto aktīvās vielas un gatavā produkta ražošanas procesu;

h) 

izklāsta atšķirības starp ražošanas procesu(-iem), ko izmanto klīniskajos izmēģinājumos izmantoto partiju ražošanai, un procesu, kas aprakstīts tirdzniecības atļaujas pieteikumā;

i) 

ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt papildtestu (piemēram, diagnostikas testu), sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.

2) Šis skaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par produkta izstrādi.

III.b.2.B.    Ražošanas metodes apraksts

1) Ražošanas metodes aprakstu, ko atbilstīgi 8. pantam pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, sagatavo tā, lai tas sniegtu pietiekamu pārskatu par izmantoto darbību raksturu, tostarp ražošanas procesa galveno posmu identifikāciju.

2) Ražošanas procesa aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) 

dažādus ražošanas posmus (ietverot antigēnu ražošanas un attīrīšanas procedūras), kam pievieno procesa plūsmkarti, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz ražošanas procedūras atkārtojamību un blakusparādību risku gatavajā produktā, piemēram, mikrobioloģiskā piesārņojuma risku;

b) 

nepārtrauktās ražošanas gadījumā – pilnīgus datus par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu visu gatavā produkta partiju homogēnumu un viendabību. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju, un par ierosināto(-ajiem) komerciālo partiju izmēru(-iem);

c) 

visu to vielu sarakstu, kas izmantotas atbilstošos posmos, tostarp arī tādas, kuras nav iespējams reģenerēt ražošanas gaitā;

d) 

ziņas attiecībā uz samaisīšanu, sniedzot kvantitatīvus datus par visām izmantotajām vielām, iekļaujot reprezentatīvas produkcijas partijas piemēru;

e) 

ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas;

f) 

attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.

3) Apraksta un dokumentē visu ražošanas procesā izmantoto kontroles metožu validāciju un iesniedz tās rezultātus, ja vien nav pamatots citādi. Pierāda ražošanas procesa galveno posmu validāciju un visa ražošanas procesa validāciju, iesniedzot rezultātus par trīs secīgām partijām, kas saražotas, izmantojot aprakstīto metodi.

III.b.2.C.    Izejvielu ražošana un kontrole

1) Šajā daļā “izejvielas” nozīmē visas sastāvdaļas, ko izmanto imunoloģisku veterināro zāļu ražošanā.

2) Komerciāli pieejamas lietošanai gatavas adjuvantu sistēmas, kas apzīmētas ar zīmolvārdu, kā arī kultivēšanas barotnes, ko izmanto aktīvās vielas ražošanai un kas sastāv no vairākiem komponentiem, uzskata par vienu izejvielu. Tomēr kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu norāda tiktāl, ciktāl iestādes šo informāciju uzskata par attiecināmu uz gatavā produkta kvalitāti un iespējamu risku.

3) Ja minēto kultivēšanas barotņu vai adjuvantu sistēmu sagatavošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālus, norāda izmantotās dzīvnieku sugas un audus, kā arī pierāda atbilstību attiecīgajām monogrāfijām, tostarp Eiropas farmakopejas vispārīgajām monogrāfijām un vispārīgajām nodaļām.

4) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju, kas apliecina, ka izejvielas, tostarp sējmateriāli, šūnu uzsējumi, seruma partijas un citi dzīvnieku izcelsmes materiāli, kas attiecas uz TSE pārnešanu, un veterināro zāļu ražošana atbilst Norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgās Eiropas farmakopejas monogrāfijas prasībām. Lai pierādītu atbilstību, var izmantot Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.

5) Dokumentācijā iekļauj specifikācijas, informāciju par testiem, kas veicami attiecībā uz visu izejvielu partiju kvalitātes kontroli, un rezultātus par visu izmantoto komponentu partiju, un to iesniedz saskaņā ar šīs daļas prasībām.

6) Lai pierādītu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātus.

7) Krāsvielas visos gadījumos atbilst Direktīvas 2009/35/EK prasībām.

8) Antibiotiku izmantošana ražošanas laikā un konservantu iekļaušana gatavā produkta sastāvā ir jāpamato, un tai jāatbilst Eiropas Farmakopejai.

9) Par jaunām palīgvielām, t. i., palīgvielu(-ām), ko Savienībā veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai ja zāļu lietošanas veids ir jauns, sniedz sīku informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedzot savstarpējas norādes uz drošuma datiem, kas iegūti gan klīniskajā, gan preklīniskajā izpētē. Attiecībā uz krāsvielām par pietiekamām uzskata II.2.C2. daļas 3. un 4. punktā minētās atbilstības deklarācijas.

III.b.2.C1.    Farmakopejās norādītās izejvielas

1) Eiropas farmakopejas monogrāfijas ir piemērojamas visām izejvielām, kas tajā minētas, ja vien netiek sniegts pienācīgs pamatojums.

2) Attiecībā uz citām vielām katra dalībvalsts var pieprasīt savas farmakopejas ievērošanu saistībā ar tās teritorijā ražotiem produktiem.

3) Analīzes metožu aprakstu var aizstāt ar sīku atsauci uz attiecīgo farmakopeju.

4) Tirdzniecības atļaujas pieteikumā norāda regulāros testus, ko veic katrai izejvielu partijai. Ja izmanto citus testus, kas nav minēti farmakopejā, iesniedz pierādījumus, ka izejvielas atbilst attiecīgās farmakopejas kvalitātes prasībām.

5) Gadījumā, kad specifikācija vai citi noteikumi, kas ierakstīti Eiropas farmakopejā vai dalībvalsts farmakopejā, varētu nebūt pietiekami, lai nodrošinātu vielas kvalitāti, kompetentās iestādes var pieprasīt no tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēja piemērotākas specifikācijas. Par varbūtējo nepilnību tiek informētas iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju.

III.b.2.C2.    Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā

III.b.2.C2.1.    Bioloģiskas izcelsmes izejvielas

1) Aprakstu sniedz monogrāfijas veidā.

2) Vakcīnas ražošanu, kad vien iespējams, balsta uz sējmateriālu sēriju sistēmu un uz izveidotajiem šūnu uzsējumiem. Tādu imunoloģisko veterināro zāļu ražošanai, kas sastāv no seruma, norāda ieguvē izmantotā dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli un imunoloģisko stāvokli, un izmanto noteiktus izejvielu kopumus.

3) Apraksta un dokumentē izejvielu izcelsmi, ieskaitot ģeogrāfisko reģionu, un vēsturi.

4) Attiecībā uz gēnu inženierijas izejvielām šajā informācijā iekļauj tādas ziņas kā izejas šūnu vai celmu apraksts, vektora uzbūves apraksts (nosaukums, izcelsme, replikona funkcija, aktivatora paātrinātājs un citi regulējošie elementi), efektīvi iekļauta DNS vai RNS sekvences kontrole, plazmīdu vektora oligonukleotīdās sekvences šūnās, kotransfekcijā izmantotās plazmīdas, pievienotie vai izņemtie gēni, gatavās struktūras un izdalīto gēnu bioloģiskās īpašības, pavairojumu skaits un ģenētiskā stabilitāte.

5) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem, pieteikuma daļai, kas attiecas uz kvalitāti, pievieno dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK.

6) Sējmateriālus, tostarp šūnu uzsējumus un izejmateriāla serumu antiseruma pagatavošanai, testē, lai noteiktu identitāti, un pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai.

7) Sniedz informāciju par visām bioloģiskas izcelsmes vielām, ko izmanto katrā ražošanas procesa posmā. Šī informācija ietver šādas ziņas:

a) 

sīkas ziņas par materiālu avotu;

b) 

sīkas ziņas par jebkādu veikto apstrādi, attīrīšanu un inaktivāciju kopā ar datiem par šo procesu validēšanu un ražošanas gaitā veikto kontroli;

c) 

sīkas ziņas par jebkādiem piesārņojuma testiem, ko veic katrai vielas partijai.

8) Ja ir atklāta svešas izcelsmes ierosinātāju klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu utilizē vai apstrādā, lai mazinātu klātbūtnes risku validētā apstrādē. Ja pēc apstrādes tiek konstatēta klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu izmanto tikai tad, ja produkta turpmākā apstrādē tiek nodrošināta šādu patogēnu likvidācija un/vai inaktivācija; šādu svešas izcelsmes ierosinātāju likvidēšanu un/vai inaktivāciju pierāda.

9) Ja izmanto šūnu uzsējumus, atspoguļo to, ka šūnu raksturlielumi palikuši nemainīgi līdz pat augstākajam ražošanā lietotās pasāžas līmenim.

10) Dzīvām novājinātām vakcīnām apstiprina uzsējuma novājinājuma īpašību stabilitāti. To parasti apstiprina ar virulences reversijas neesību mērķa dzīvnieku sugām, ja vien ar novājināšanu nav saistīta kāda specifiska īpašība (piemēram, ģenētiskais marķieris, termiskā stabilitāte).

11) Pēc pieprasījuma iesniedz bioloģisko izejvielu vai testēšanas procedūrā izmantoto reaģentu paraugus, lai kompetentā iestāde varētu vienoties par pārbaudes testu veikšanu.

III.b.2.C2.2.    Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas

Aprakstu sniedz monogrāfijas veidā ar šādām pozīcijām:

a) 

izejvielas nosaukumam, kas atbilst III.b.2.A1. daļas 3. punkta prasībām, pievieno komerciālos vai zinātniskos sinonīmus;

b) 

izejvielas apraksts, kas izklāstīts līdzīgā veidā, kā to veic Eiropas farmakopejas apraksta punktā;

c) 

izejvielas funkcija;

d) 

identifikācijas metodes;

e) 

norāda jebkādus īpašos piesardzības pasākumus, kas var būt vajadzīgi izejvielas uzglabāšanai, un, vajadzības gadījumā, maksimāli pieļaujamo uzglabāšanas laikposmu.

III.b.2.D.    Kontroltesti ražošanas procesa gaitā

1) Dokumentācijā iekļauj ziņas par kontroltestiem, kas veikti produkcijai kādā ražošanas starpposmā, lai nodrošinātu ražošanas procesa un gala produkta atbilstību. Nosaka specifikācijas katram kontroltestam, un apraksta analītiskās metodes. Iesniedz kontroltestu validāciju attiecībā uz parametriem, ko uzskata par svarīgiem ražošanas procesam, ja vien nav pamatots citādi.

2) Inaktivētām vai detoksificētām vakcīnām inaktivāciju vai detoksikāciju testē katra ražošanas cikla laikā, cik drīz vien iespējams pēc inaktivācijas vai detoksikācijas procedūras pabeigšanas un pēc neitralizācijas, ja tāda noris, bet pirms nākamā ražošanas posma.

3) Saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 2010/63/ES un Eiropas Konvencijā par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.

III.b.2.E.    Gatavā produkta kontroltesti

1) Attiecībā uz visiem testiem sniedz gatavā produkta analīzes metožu aprakstu, kas ir pietiekami detalizēts, lai varētu veikt kvalitātes novērtējumu.

2) Ja, pastāvot atbilstīgām monogrāfijām, izmanto citas testēšanas procedūras un robežlielumus, nevis tos, kas ierakstīti Eiropas farmakopejas monogrāfijās vai – ja tādu nav – dalībvalsts farmakopejā, sniedz pierādījumus par to, ka gatavais produkts, ja to testētu saskaņā ar šīm monogrāfijām, atbilstu šādas farmakopejas kvalitātes prasībām attiecībā uz konkrēto zāļu formu. Tirdzniecības atļaujas pieteikumā uzskaita tos testus, ko veic katras gatavā produkta partijas reprezentatīviem paraugiem. Attiecīgā gadījumā norāda to testu biežumu, kurus veic visai vakcīnu gala produkcijai, nevis partijai vai partijām, kas izgatavotas no tās. Norāda un pamato zāļu izlaišanas ierobežojumus. Iesniedz gatavajam produktam veikto kontroltestu validāciju.

3) Sniedz informāciju par references materiāla noteikšanu un aizstāšanu. Ja ir izmantots vairāk nekā viens references standarts, iesniedz kvalifikācijas vēsturi, aprakstot, kā tika uzturēta attiecība starp dažādajiem standartiem.

4) Izmanto Eiropas farmakopejas ķīmisko un bioloģisko references materiālu, ja tas ir pieejams. Ja izmanto citus references preparātus un standartus, tos nosaka un sīki apraksta.

5) Saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 2010/63/ES un Eiropas Konvencijā par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.

6) Gatavā produkta vispārīgās īpašības

Vispārējo iezīmju testi, kad vien piemērojams, attiecas uz izskatu un uz fizikāliem vai ķīmiskiem testiem, piemēram, vadītspēju, pH, viskozitāti utt. Par katru no šīm iezīmēm pieteikuma iesniedzējs nosaka specifikācijas ar pienācīgām pielaides robežām.

7) Aktīvās(-o) vielas(-u) identificēšana

Vajadzības gadījumā veic īpašu identifikācijas testu. Attiecīgā gadījumā identifikācijas testu var apvienot ar partijas titru vai potences testu.

8) Partijas titrs vai potence

Aktīvās vielas daudzuma noteikšanu veic katrai sērijai, lai norādītu, ka katra sērija saturēs atbilstošu potenci vai titru drošuma un iedarbības nodrošināšanai.

9) Adjuvantu identificēšana un analīze

Verificē adjuvanta un tā sastāvdaļu daudzumu un veidu gatavajā produktā, ja vien nav pamatots citādi.

10) Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas

Ciktāl nepieciešams, vismaz veic palīgvielu(-as) identifikācijas testus.

Obligāti jāveic augšējās un apakšējās robežas tests attiecībā uz konservantiem. Augšējās robežas tests ir obligāts attiecībā uz jebkādu citu palīgvielas sastāvdaļu, kas varētu izraisīt blakusparādības.

11) Sterilitātes un tīrības tests

Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un – attiecīgā gadījumā – bakteriāla endotoksīna) neesību parenterāli ievadītos produktos atbilstoši Eiropas farmakopejai. Attiecībā uz nešķidriem produktiem, ko neievada parenterāli, pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemama var būt atbilstība maksimālai mikrobioloģiskā piesārņojuma robežvērtībai stabilitātes testa vietā.

Veic attiecīgus testus, lai pārliecinātos par to, ka nav piesārņojuma ar svešas izcelsmes ierosinātājiem vai citām vielām, atbilstīgi imunoloģisko veterināro zāļu īpašībām, ražošanas metodei un apstākļiem. Lai pierādītu svešas izcelsmes ierosinātāju neesību, kā aprakstīts Eiropas farmakopejā, izmanto uz risku balstītu pieeju.

12) Atlikuma mitrums

Katru liofilizēta produkta sēriju testē attiecībā uz atlikuma mitrumu.

13) Iepildes tilpums

Veic atbilstošus testus, lai pierādītu pareizo iepildes tilpumu.

III.b.2.F.    Visu partiju atbilstība

Lai nodrošinātu to, ka produkta kvalitāte ir nemainīga visām partijām, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, sniedz pilnīgu protokolu par trīs pēc kārtas ražotām partijām, kas ir reprezentatīvas attiecībā uz rutīnveida ražošanu, norādot visu ražošanas gaitā un gatavajam produktam veikto testu rezultātus. No kombinētiem produktiem iegūtos atbilstības datus var izmantot attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas satur vienu vai vairākas tādas pašas sastāvdaļas.

III.b.2.G.    Stabilitātes testi

1) Stabilitātes testi attiecas uz aktīvās vielas un gatavā produkta, tostarp – attiecīgā gadījumā – šķīdinātāja(-u), stabilitāti.

2) Iesniedz aprakstu par testiem, kas veikti, lai atbalstītu glabāšanas laiku, ieteiktajiem uzglabāšanas nosacījumiem un specifikācijām glabāšanas laika beigās, kā ierosināts attiecībā uz aktīvo vielu un gatavo produktu. Šie testi vienmēr ir reāllaika pētījumi.

Ja starpproduktus, kas iegūti dažādos ražošanas procesa posmos, uzglabā, paredzētos uzglabāšanas apstākļus un ilgumu pienācīgi pamato, balstoties uz pieejamiem stabilitātes datiem.

3) Stabilitātes testus gatavajam produktam veic ar ne mazāk kā trīs reprezentatīvām partijām, kas saražotas saskaņā ar aprakstīto ražošanas procesu, un ar produktiem, ko uzglabā gala tarā; minētie testi ietver bioloģiskās un fizikāli ķīmiskās stabilitātes testus, ko veic ar regulāriem intervāliem attiecībā uz gatavo produktu līdz trīs mēnešiem pēc norādītā glabāšanas laika beigām.

4) Slēdzienos iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato ierosināto glabāšanas laiku visos ierosinātajos uzglabāšanas apstākļos. Stabilitātes pētījumā iegūtos rezultātus ņem vērā, nosakot atbilstošas formulēšanas un izlaišanas specifikācijas, lai nodrošinātu produkta atbilstību norādītajam glabāšanas laikam.

5) Attiecībā uz produktiem, ko ievada ar barību, ja nepieciešams, sniedz informāciju arī par produkta glabāšanas laiku dažādās piemaisīšanas fāzēs, ja piemaisīšanu veic saskaņā ar ieteiktajiem norādījumiem.

6) Ja pirms ievadīšanas nepieciešams gatavo produktu sagatavot lietošanai vai ja gatavo produktu iemaisa dzeramajā ūdenī, nepieciešamas sīkas ziņas par atbilstoši norādījumiem lietošanai sagatavotā produkta ieteicamo glabāšanas laiku. Iesniedz datus, kas pamato ieteikto glabāšanas laiku lietošanai sagatavotajam produktam.

7) No kombinētiem produktiem iegūtos stabilitātes datus, ja tas ir pienācīgi pamatots, var izmantot attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas satur vienu vai vairākas vienas un tās pašas sastāvdaļas.

8) Vairāku devu trauku gadījumā attiecīgā situācijā sniedz stabilitātes datu, lai pamatotu produkta glabāšanas laiku pēc tā pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas glabāšanas laikā specifikāciju.

9) Pierāda jebkuras konservantu sistēmas efektivitāti.

10) Var pietikt ar informāciju par konservantu iedarbību citās līdzīgās tā paša ražotāja imunoloģiskajās veterinārajās zālēs.

11) Ja aktīvās vielas tiek uzglabātas, nosaka paredzētos uzglabāšanas nosacījumus un ilgumu, pamatojoties uz stabilitātes datiem. Šādus datus var iegūt, vai nu testējot pašas aktīvās vielas, vai veicot attiecīgu gatavā produkta testēšanu.

III.b.2.H.    Cita informācija

Dokumentācijā var iekļaut šajā iedaļā neietvertu informāciju par imunoloģisko veterināro zāļu kvalitāti.

III.b.3.    3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)

III.b.3.A.    Vispārīgās prasības

1) Drošības dokumentācija ir pietiekama, lai varētu novērtēt:

a) 

imunoloģisko veterināro zāļu drošumu, kad tās ievada mērķsugām, un jebkādu nevēlamu ietekmi, kas var rasties ierosinātajos lietošanas apstākļos; minēto nevēlamo ietekmi novērtē attiecībā pret potenciālajiem produkta sniegtajiem ieguvumiem;

b) 

veterināro zāļu vai no apstrādātiem dzīvniekiem iegūtos pārtikas produktos esošas vielas iespējamo kaitīgo ietekmi cilvēkam;

c) 

potenciālos riskus, kas var rasties, ja cilvēks ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, tā lietošanas laikā dzīvniekam;

d) 

potenciālo apdraudējumu videi, kas izriet no veterināro zāļu lietošanas.

▼M2

2) Preklīniskos drošuma pētījumus veic saskaņā ar LLP prasībām.

Pētījumi, kas neatbilst LLP, var būt pieņemami attiecībā uz nemērķa sugu pētījumiem, kā arī pētījumiem, kuros pienācīgi kontrolētos apstākļos izvērtē vakcīnu celmu imunoloģiskās, bioloģiskās vai ģenētiskās īpašības. Citas novirzes pamato.

▼M1

3) Visus drošuma izmēģinājumus veic saskaņā ar pilnībā noteiktu sīki izklāstītu izmēģinājuma protokolu, ko reģistrē rakstiski pirms izmēģinājuma sākšanas. Izmēģinājuma dzīvnieku labturības nolūkos tie ir pakļauti veterinārajai uzraudzībai, un to pilnībā ievēro, sagatavojot jebkādu izmēģinājuma protokolu un veicot izmēģinājumu.

4) Attiecībā uz drošuma izmēģinājumu organizēšanu, veikšanu, datu vākšanu, dokumentēšanu un verificēšanu ir vajadzīgas iepriekš iedibinātas, sistemātiskas rakstveida procedūras.

5) Klīniskos izmēģinājumus (lauka izmēģinājumus) veic atbilstoši noteiktiem labas klīniskās prakses (LKP) principiem. Novirzes pamato.

6) Drošuma pētījumi atbilst attiecīgajām Eiropas farmakopejas prasībām. Novirzes pamato.

7) Drošuma pētījumus veic ar mērķsugu. Izmantojamo zāļu deva ir tāds daudzums, ko iesaka lietošanai, un drošuma testēšanā izmantoto partiju ņem no partijas vai partijām, kas saražotas saskaņā ar ražošanas procesu, kurš aprakstīts pieteikuma 2. daļā.

8) Laboratorijas testiem, kas aprakstīti B.1., B.2. un B.3. iedaļā, veterināro zāļu deva satur maksimālo titru, antigēnu saturu vai potenci. Nepieciešamības gadījumā antigēnu koncentrāciju var pielāgot, lai iegūtu vajadzīgo devu.

9) Imunoloģisko veterināro zāļu drošumu pierāda par katru to mērķa dzīvnieku sugas kategoriju, kurām tās ieteikts lietot, ar katru ieteikto ievadīšanas veidu un metodi un izmantojot piedāvāto ievadīšanas grafiku. Zinātniski pamatotos gadījumos var izmantot sliktākā gadījuma scenāriju attiecībā uz ievadīšanas veidu un metodi.

10) Ja imunoloģiskas veterinārās zāles sastāv no dzīviem organismiem, īpašas prasības ir ietvertas B.6. daļā.

11) Datus un dokumentus, kas papildina tirdzniecības atļaujas pieteikumu, iesniedz saskaņā ar III.b.4.B daļas 4. punktā un III.b.4.C daļas 3. punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz preklīniskiem pētījumiem un klīniskajiem izmēģinājumiem..

III.b.3.B.    Preklīniskie pētījumi

1) Vienas devas ievadīšanas drošums

Imunoloģiskās veterinārās zāles ievada ieteiktās devas apjomā un ar katru no ieteiktajiem ievadīšanas veidiem un metodēm visu to sugu un kategoriju dzīvniekiem (piemēram, minimālais vecums, grūsni dzīvnieki, ja piemērojams), kuriem tās paredzēts lietot.

Dzīvniekus novērtē un pārbauda katru dienu, lai konstatētu, vai tiem neparādās sistēmiskas un lokālas reakcijas pazīmes, līdz brīdim, kad reakcijas vairs nav gaidāmas, bet visos gadījumos vismaz 14 dienas pēc zāļu ievadīšanas. Attiecīgā gadījumā šajā izpētē ietilpst rūpīgi veikta pēckaušanas makroskopiska un mikroskopiska apskate injicēšanas vietā. Reģistrē citus objektīvus kritērijus, tādus kā rektālā temperatūra un kopējās vērtības mērījumi.

Šis pētījums var būt daļa no atkārtotas devas pētījuma, kas jāveic saskaņā ar 3. punktu, vai arī to var neveikt, ja pārdozēšanas pētījuma, kas jāveic saskaņā ar 2. punktu, rezultāti nenorāda nekādas būtiskas sistēmisku vai lokālu reakciju pazīmes. Ja minēto pētījumu neveic, sistēmiskās vai lokālās reakcijas, kas novērotas pārdozēšanas pētījumā, izmanto par pamatu, lai raksturotu produkta drošumu zāļu aprakstā.

2) Vienas pārsniegtas devas ievadīšanas drošums

Tikai imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kuras sastāv no dzīviem organismiem, ir nepieciešams pārbaudīt pārdozēšanu.

Imunoloģisku veterināro zāļu pārsniegtu devu, kas sastāv no desmit devām, piemēro katrā no ieteiktajiem ievadīšanas veidiem un metodēm dzīvniekiem no visjūtīgākajām mērķsugas kategorijām, ja vien nav pamatota visiejūtīgākā veida izvēle no vairākiem citiem veidiem. Ja imunoloģiskās veterinārās zāles ievada injekcijas veidā, devas un ievadīšanas veidu(-us) un metodi(-es) izvēlas, ņemot vērā maksimālo daudzumu, ko var ievadīt jebkurā vienā injicēšanas vietā.

Dzīvniekus novēro un apskata katru dienu vismaz 14 dienu pēc lietošanas attiecībā uz to, vai tiem parādās sistēmiskas un lokālas reakcijas pazīmes. Reģistrē citus kritērijus, tādus kā rektālā temperatūra un kopējās vērtības mērījumi.

Attiecīgā gadījumā šajā izpētē ietilpst rūpīgi veikta pēckaušanas makroskopiska un mikroskopiska apskate injicēšanas vietā, ja tā nav veikta saskaņā ar 1. punktu.

3) Devas atkārtotas ievadīšanas drošums

Ja imunoloģiskās veterinārās zāles ir jāievada vairāk nekā vienu reizi kā daļa no pamata vakcinācijas sistēmas, ir jāveic pētījums par vienas devas atkārtotu ievadīšanu, lai atklātu jebkādas blakusparādības, ko izraisa šāda lietošana.

Šo testu veic visjūtīgākajām mērķsugas kategorijām (piemēram, noteiktām šķirnēm, vecuma grupām), izmantojot katru ieteikto ievadīšanas veidu un metodi.

Nepārsniedz maksimālo ieteikto ievadīšanas reižu skaitu; attiecībā uz vakcīnām šajā ziņā ņem vērā ievadīšanas reižu skaitu primārajai vakcinācijai un pirmajai revakcinācijai.

Intervāls starp ievadīšanas reizēm var būt īsāks, nekā norādīts zāļu aprakstā. Izvēlēto intervālu pamato attiecībā uz ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem.

Dzīvniekus novēro un apskata katru dienu vismaz 14 dienu pēc pēdējās lietošanas attiecībā uz to, vai tiem parādās sistēmiskas un lokālas reakcijas pazīmes. Reģistrē citus objektīvus kritērijus, tādus kā rektālā temperatūra un kopējās vērtības mērījumi.

4) Reproduktīvo funkciju un spēju pārbaude

Reproduktīvo funkciju un spēju pārbaudi apsver, ja imunoloģiskās veterinārās zāles ir paredzētas lietošanai vai tās var lietot grūsniem dzīvniekiem vai dējējputniem un ja dati liecina, ka izejvielas, no kurām produkts iegūts, var būt potenciāls riska faktors.

Reproduktīvo funkciju vīriešu dzimtas dzīvniekiem un tādiem sieviešu dzimtas dzīvniekiem, kas nav grūsni, pēta ar ieteikto devu un ar visiejūtīgāko ievadīšanas veidu un metodi.

Attiecībā uz imunoloģiskām veterinārām zālēm, ko ieteicams lietot grūsniem dzīvniekiem, reproduktīvo funkciju un spēju pārbaudē aplūko ievadīšanas drošumu visā grūsnības periodā vai īpašā grūsnības periodā, ņemot vērā paredzēto produkta lietojumu.

Novērošanas periodu paildzina līdz atnešanās brīdim, lai izpētītu kaitīgo ietekmi uz pēcnācējiem, tostarp teratogēno toksiskumu un abortu izraisošo ietekmi.

Šie pētījumi var veidot daļu no 1., 2., un 3. punktā aprakstītajiem drošuma pētījumiem vai daļu no III.b.3.C iedaļā paredzētajiem lauka izmēģinājumiem.

5) Imunoloģisko funkciju pārbaude

Ja imunoloģiskām veterinārajām zālēm varētu būt kaitīga ietekme uz vakcinētā dzīvnieka vai to pēcnācēju imūnreakciju, veic attiecīgus testus, pārbaudot imunoloģiskās funkcijas.

6) Īpašas prasības attiecībā uz dzīvām vakcīnām

1)   Vakcīnas celma izplatīšanās

Izpēta vakcīnas celma izplatīšanos no vakcinētiem uz nevakcinētiem mērķa dzīvniekiem, izmantojot ieteikto ievadīšanas veidu, kas visdrīzāk varētu izraisīt izplatīšanos. Turklāt var būt nepieciešams izpētīt izplatīšanos uz sugām, kas nav mērķsugu dzīvnieki un kas varētu būt visjūtīgākās attiecībā pret dzīvu vakcīnas celmu. Iesniedz novērtējumu par to gadījumu skaitu, kad varētu notikt pārnešana no dzīvnieka uz dzīvnieku normālos lietošanas apstākļos, un izklāsta iespējamās sekas.

2)   Izplatīšanās vakcinētajā dzīvniekā

Attiecīgi pārbauda izkārnījumus, urīnu, pienu, olas, deguna un citus izdalījumus attiecībā uz organismiem tajos. Turklāt var būt nepieciešams veikt pētījumus attiecībā uz vakcīnas celma izplatīšanos ķermenī, īpašu uzmanību pievēršot ķermeņa vietām, kas disponētas organisma replikācijai. Ja attiecībā uz zoonozēm Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK nozīmē dzīvās vakcīnas lieto produktīvajiem dzīvniekiem, šajos pētījumos īpaši ņem vērā organisma noturību injicēšanas vietā.

3)   Virulences palielināšanās

Virulences palielināšanos vai reversiju pēta ar celma kultūru. Ja celma kultūra nav pieejama pietiekamā daudzumā, pārbauda zemāko ražošanā lietotās pasāžas celmu. Citas pasāžas iespējas izmantošanu pamato. Sākotnējo vakcināciju veic, izmantojot ievadīšanas veidu un metodi, kas visdrīzāk varētu izraisīt virulences palielināšanos, kas liecina par virulences reversiju. Sērijas pasāžas veic mērķa dzīvniekiem caur piecām dzīvnieku grupām, ja vien nav pamatojuma veikt vairāk pasāžu vai organisms nepazūd no izmēģinājumu dzīvniekiem ātrāk. Organisma nepietiekamas replikācijas gadījumā veic tik daudz pasāžu, cik iespējams mērķsugā.

4)   Vakcīnas celma bioloģiskās īpašības

Var būt nepieciešami citi testi, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu vakcīnas celma raksturīgās bioloģiskās īpašības (piemēram, neirotropismu).

Attiecībā uz vakcīnām, kas satur dzīvu ģenētiski modificētu organismu vai organismus, ja celmā kā strukturāls proteīns ir iekļauts svešs gēns, ņem vērā celma virulences vai tropisma maiņas risku un, ja nepieciešams, veic īpašus testus.

5)   Rekombinēšanās vai celmu genomu pārkārtošanās

Izvērtē rekombinēšanās vai genomu pārkārtošanās iespējamību attiecībā uz laukiem vai citiem celmiem un iztirzā šādu notikumu sekas.

7) Lietotāju drošība

Šajā iedaļā ietver tādu iztirzājumu par III.b.3.A–III.b.3.B daļā konstatēto ietekmi, kas saista šo ietekmi ar veidu, kādā produkts iedarbojas uz cilvēkiem, un cik lielā mērā tas notiek, lai izstrādātu atbilstošus brīdinājumus lietotājiem un sagatavotu citus riska pārvaldības pasākumus.

Lietotāju drošību aplūko saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.

8) Mijiedarbība

Ja zāļu aprakstā ir paziņojums par saderību ar citām veterinārajām zālēm, pārbauda saistības drošumu. Raksturo visas citas zināmās mijiedarbības ar veterinārajām zālēm.

III.b.3.C.    Klīniskie izmēģinājumi

Ja vien nav pamatots citādi, preklīnisko pētījumu rezultātus papildina ar datiem no klīniskajiem izmēģinājumiem, izmantojot partijas, kas raksturo tirdzniecības atļaujas pieteikumā aprakstīto ražošanas procesu. Gan drošumu, gan iedarbīgumu var izpētīt vienos un tajos pašos klīniskajos izmēģinājumos.

III.b.3.D.    Vidiskā riska novērtējums

1) Vidiskā riska novērtējumu veic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, kas var rasties, lietojot veterinārās zāles, un noteiktu šādas ietekmes risku. Novērtējumā arī identificē visus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami šāda riska mazināšanai.

2) Šis novērtējums sastāv no diviem posmiem. Novērtējuma pirmo posmu veic vienmēr. Ziņas par novērtējumu sniedz saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Tajā konstatē iespējamo veterināro zāļu ietekmi uz vidi un ar jebkādu šādu ietekmi saistīto riska līmeni, īpaši ņemot vērā šādus jautājumus:

a) 

dzīvnieku mērķsugas un ierosinātais lietošanas modelis;

b) 

ievadīšanas veids metode, jo īpaši – apjoms, kādā zāles iekļūs tieši vides sistēmā;

c) 

produkta, tā aktīvo vielu iespējamā izdalīšanās vai sekrēcija no apstrādāto dzīvnieku organisma vidē, šādu izdalījumu vai sekrētu saglabāšanās;

d) 

neizlietotā produkta vai no tā radušos atkritumu likvidēšana.

3) Ja zāles satur dzīvu vakcīnu celmus, kas var būt zoonotiski, novērtē cilvēkam radīto risku.

4) Ja pirmā posma secinājumi norāda uz iespējamu būtisku produkta ietekmi uz vidi, pieteikuma iesniedzējs veic otru posmu un novērtē veterināro zāļu potenciālo risku, ko tās varētu nodarīt videi. Vajadzības gadījumā var veikt turpmākus pētījumus par zāļu ietekmi (augsne, ūdens, gaiss, ūdens sistēmas, organismi, kas nav mērķorganismi).

5) Attiecībā uz DNS vakcīnām īpašu apdraudējumu rada iespējamais risks, ka varētu notikt DNS migrācija uz gonadālajiem audiem un DNS pārnese uz vakcinēto vīriešu un sieviešu kārtas dzīvnieku dzimumšūnām un tādējādi iespējama pārnešana uz pēcnācējiem. Pieteikuma iesniedzējs novērtē un iztirzā iespējamo(-os) risku(-us), ko šādas imunoloģiskās veterinārās zāles varētu radīt cilvēku veselībai un videi (tostarp augiem un dzīvniekiem). Ja tiek identificēts(-i) iespējams(-i) risks(-i), veic izpēti par vakcīnas ietekmi atkarībā no tās lietošanas lolojumdzīvniekiem vai produktīvajiem dzīvniekiem, lai sniegtu informāciju par šo punktu.

III.b.3.E.    Novērtējums, kas jāveic veterinārajām zālēm, kuras satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem

1) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem, pieteikumam pievieno arī dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 2. pantu un C daļu un īpašajiem norādījumiem par ĢMO.

2) Katrā individuālā gadījumā precīzi novērtē iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kura var rasties, gēnus pārnesot no ĢMO uz citiem organismiem vai ģenētisku modifikāciju rezultātā. Šāda vidiskā ietekmes novērtējuma mērķis ir apzināt un novērtēt ĢMO iespējamo tiešo un netiešo, tūlītējo un aizkavēto ietekmi uz cilvēku veselību vidi (tostarp augiem un dzīvniekiem), un to veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem.

III.b.3.F.    Atliekvielu noteikšanas testi, kas jāiekļauj preklīniskajos pētījumos

1) Attiecībā uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm parasti nav nepieciešams veikt atliekvielu izpēti.

2) Ja produktīvajiem dzīvniekiem paredzētu imunoloģisko veterināro zāļu ražošanā tiek izmantotas antibiotikas, adjuvanti, konservanti vai jebkāda cita palīgviela un/vai ja ie ir iekļauti gatavajā preparātā, ņem vērā iespējamību, ka patērētājs varētu tikt pakļauts atliekvielām pārtikas produktos, kas iegūti no apstrādātiem dzīvniekiem, un atbilstību tiesību aktiem par MAL. Iztirzā ietekmi uz patērētāju drošību, kuru rada to potenciālā klātbūtne gatavajā produktā.

3) Labi zināmām zoonotiskām slimībām paredzētu dzīvu vakcīnu gadījumā papildus pētījumiem par izplatīšanos var būt nepieciešams noteikt vakcīnas organismu atlikumus injicēšanas vietā. Vajadzības gadījumā izpēta šādu atliekvielu iedarbību.

4) Iesaka zāļu izdalīšanās laikposmu un iztirzā tā atbilstību saistībā ar jebkāda veida atliekvielu izpēti, kas ir veikta.

III.b.4.    4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))

III.b.4.A.    Vispārīgās prasības

1) Ievēro šādas vispārīgās prasības:

a) 

iedarbīguma pētījumi atbilst Eiropas farmakopejas vispārējām prasībām. Novirzes pamato;

b) 

galvenais parametrs, uz kura pamata nosaka iedarbīgumu, pētniekam ir jānosaka pētījuma izstrādes laikā, un to nemaina pēc pētījuma pabeigšanas;

c) 

plānoto statistikas analīzi sīki apraksta pētījumu protokolos;

d) 

antigēnu vai vakcīnas celmu izvēli pamato, balstoties uz epizooloģiskajiem datiem;

e) 

laboratorijā veiktie iedarbīguma izmēģinājumi ir kontrolēti izmēģinājumi, ietverot neapstrādātus kontroles dzīvniekus, ja vien dzīvnieku labturības apsvērumi nepamato citādi un iedarbīgumu nevar pierādīt citādi.

2) Preklīniskos pētījumus parasti papildina ar izmēģinājumiem, ko veic lauka apstākļos.

Ja preklīniskie pētījumi pilnībā apstiprina zāļu aprakstā ietvertos apgalvojumus, lauka apstākļos veikti izmēģinājumi nav vajadzīgi.

Ja vien nav pamatots citādi, preklīnisko pētījumu rezultātus papildina ar datiem no klīniskajiem izmēģinājumiem, izmantojot partijas, kas raksturo tirdzniecības atļaujas pieteikumā aprakstīto ražošanas procesu. Gan drošumu, gan iedarbīgumu var izpētīt vienos un tajos pašos klīniskajos izmēģinājumos.

3) Visus izmēģinājumus apraksta pietiekami sīki, lai kompetentās iestādes varētu tos pienācīgi novērtēt. Pierāda visu izmēģinājumā izmantoto metožu derīgumu.

4) Ziņo par visiem iegūtajiem rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir labvēlīgi vai nelabvēlīgi.

a) 

Imunoloģisko veterināro zāļu iedarbīgumu pierāda par katru to mērķa dzīvnieku sugas kategoriju, kurām tās ieteikts lietot, ar katru ieteikto ievadīšanas veidu un metodi un izmantojot piedāvāto ievadīšanas grafiku. Ja vien nav pamatots citādi, imunitātes iestāšanos un ilgumu nosaka un papildina ar izmēģinājumu datiem.

b) 

Attiecīgā gadījumā pienācīgi novērtē pasīvā veidā no mātes iegūtu antivielu ietekmi uz vakcīnu iedarbīgumu, ja tās ievada dzīvniekiem vecumā, kad joprojām pastāv no mātes iegūtā imunitāte.

c) 

Multivalentiem un kombinētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm pierāda katras sastāvdaļas iedarbīgumu. Ja zāles iesaka ievadīšanai kombinēti vai vienlaikus ar kādām citām veterinārām zālēm, ar atbilstošiem pētījumiem pierāda saistības iedarbīgumu. Apraksta visas citas zināmās mijiedarbības ar jebkurām citām veterinārajām zālēm.

d) 

Visos gadījumos, kad zāles veido daļu no vakcinācijas sistēmas, ko iesaka pieteikuma iesniedzējs, pierāda zāļu pirmatnējo jeb aktivizējošo iedarbību vai imunoloģisko veterināro zāļu ieguldījumu vakcinācijas sistēmas kopējā iedarbībā.

e) 

Izmantojamo zāļu deva ir tāds daudzums, ko iesaka lietošanai, un iedarbīguma testēšanā izmantoto partiju ņem no partijas vai partijām, kas saražotas saskaņā ar ražošanas procesu, kurš aprakstīts pieteikuma 2. daļā.

f) 

Attiecībā uz to imunoloģisko veterināro zāļu diagnosticēšanu, kas lietoti dzīvniekiem, pieteikuma iesniedzējs norāda to, kā interpretējamas reakcijas uz zālēm.

g) 

Attiecībā uz vakcīnām, kuras paredzētas vakcinēto un inficēto dzīvnieku atšķiršanai (iezīmētas vakcīnas) un saistībā ar kurām iedarbīguma prasība ir balstīta uz in vitro diagnostikas testiem, sniedz pietiekamus datus par diagnostikas testiem, lai varētu atbilstoši novērtēt ar iezīmētajām īpašībām saistītās prasības.

III.b.4.B.    Preklīniskie pētījumi

1) Principā iedarbīguma demonstrēšanu veic labi kontrolētos laboratorijas apstākļos ar reakciju, ko mērķa dzīvniekā provocē imunoloģisku veterināru zāļu ievadīšana ieteiktajos lietošanas apstākļos. Ciktāl iespējams, apstākļi, kuros tiek veikta provokācija, atspoguļo dabiskos inficēšanās apstākļus. Sniedz sīkas ziņas par provokācijas celmu un tā nozīmīgumu.

2) Attiecībā uz dzīvām vakcīnām produktu, ko izmanto iedarbīguma testēšanai, ņem no partijas vai partijām, kas satur minimālo titru vai potenci. Attiecībā uz citiem produktiem izmanto produktu no partijām, kas satur minimālo aktīvo saturu vai potenci, kāda paredzama derīguma termiņa beigās, ja vien nav pamatots citādi.

3) Ja iespējams, norāda un dokumentē imunitātes mehānismu (šūnu/šķidrumu, lokālās/vietējās imūnglobulīna klases), kas tiek ierosināts pēc imunoloģisko veterināro zāļu ievadīšanas mērķa dzīvniekiem ar ieteikto ievadīšanas veidu.

4) Par visiem preklīniskajiem pētījumiem sniedz šādas ziņas:

a) 

kopsavilkumu;

▼M2 —————

▼M1

c) 

tās iestādes nosaukumu, kas veikusi pētījumus;

d) 

sīki izklāstītu eksperimenta protokolu, kurā sniedz izmantoto metožu, aparatūras un materiālu aprakstu, sīki izklāstītas ziņas par dzīvnieku sugu vai šķirni, dzīvnieku kategorijām, ziņām par to iegūšanu, to identifikāciju un skaitu, izmitināšanas apstākļiem un barošanas nosacījumiem (inter alia nosakot, vai tie ir brīvi no jebkādiem specifiskiem patogēniem un/vai specifiskām antivielām, jebkādu barībā esošu piedevu īpašībām un kvantitāti) lietoto devu, ievadīšanas veidu, grafiku un datumiem, izmantoto statistikas metožu aprakstu un pamatojumu;

e) 

kontroles dzīvniekiem – to, vai tie ir saņēmuši placebo vai nav saņēmuši nekādu ārstēšanu;

f) 

apstrādātiem dzīvniekiem un attiecīgā gadījumā – vai tie saņēmuši testa produktu vai citu Savienībā apstiprinātu produktu;

g) 

visus vispārējos un individuālos novērojumus un iegūtos rezultātus (ar vidējām vērtībām un standarta novirzēm), gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus. Datus apraksta pietiekami sīki, lai varētu rezultātus izvērtēt kritiski neatkarīgi no tā, kā tos interpretējis autors. Individuālos datus atspoguļo tabulas veidā. Rezultātus skaidrojot un ilustrējot, tos var papildināt ar ierakstu atskaņošanu, mikrofilmu fotogrāfijām u. tml.;

h) 

novēroto blakusparādību īpašības, biežumu un ilgumu;

i) 

to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no pētījumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;

j) 

rezultātu statistisku analīzi, ja tādu pieprasa testa programma, un datu variablumu;

k) 

jebkādas papildu slimības sastopamību un norises gaitu;

l) 

visas ziņas attiecībā uz veterinārajām zālēm (kas nav pētāmais produkts), kuru ievadīšana bija nepieciešama pētījuma gaitā;

m) 

jebkādus citus novērojumus un novirzes no protokola un iespējamo ietekmi uz rezultātiem;

n) 

objektīvu iztirzājumu par iegūtajiem rezultātiem, kas noved pie secinājumiem par produkta drošumu un iedarbīgumu.

III.b.4.C.    Klīniskie izmēģinājumi

1) Ja vien nav pamatots citādi, preklīnisko pētījumu rezultātus papildina ar datiem no lauka izmēģinājumiem, izmantojot partijas, kas raksturo tirdzniecības atļaujas pieteikumā aprakstīto ražošanas procesu. Gan drošumu, gan iedarbīgumu var pārbaudīt vienā un tajā pašā lauka izmēģinājumā.

2) Ja preklīniskie pētījumi nevar atbalstīt iedarbīguma aspektu, var būt pieņemami, ka aplūko tikai lauka izmēģinājumus.

3) Ziņas par lauka izmēģinājumiem ir pietiekami sīki izklāstītas, lai ļautu veikt objektīvu spriedumu. Tajās iekļauj šādu informāciju:

a) 

kopsavilkumu;

b) 

apliecinājumu par atbilstību labai klīniskajai praksei;

c) 

atbildīgā pētnieka uzvārdu, adresi, amatu un kvalifikāciju;

d) 

ievadīšanas vietu un laiku, identifikācijas kodu, kuru var piesaistīt dzīvnieka(-u) īpašnieka uzvārdam un adresei;

e) 

sīkas ziņas par izmēģinājuma protokolu, kurā apraksta izmantotās metodes, aparatūru un materiālus, ziņas par ievadīšanas veidu un metodi, ievadīšanas grafiku, devu, dzīvnieku kategorijām, novērojumu ilgumu, seroloģisko reakciju un citiem izmēģinājumiem, kas veikti ar dzīvniekiem pēc zāļu ievadīšanas;

f) 

kontroles dzīvniekiem – to, vai tie ir saņēmuši placebo, konkurenta produktu vai nav saņēmuši nekādu ārstēšanu;

g) 

apstrādāto un kontroles dzīvnieku identifikāciju (attiecīgi – kolektīvi vai individuāli), piemēram, suga, šķirne vai līnijas, vecums, svars, dzimums, fizioloģiskais stāvoklis;

h) 

audzēšanas un barošanas metodes īsu aprakstu, norādot jebkādu barībā esošo piedevu veidu daudzumu;

i) 

visas ziņas par novērotajiem faktiem, novērtējumu un rezultātu (ar vidējām vērtībām un standarta novirzi); individuālos datus norāda tad, ja ir veikti testi un mērījumi attiecībā uz indivīdiem;

j) 

rezultātu statistisku analīzi, ja tādu pieprasa testa programma, un datu variablumu;

k) 

visus novērojumus un izmēģinājumu rezultātus neatkarīgi no tā, vai tie ir labvēlīgi vai nelabvēlīgi, pilnā apmērā nosakot novērojumus un aktivitātes objektīvo testu rezultātus, kas nepieciešami produkta novērtēšanai; uzskaita izmantotās metodes un izskaidro nozīmīgumu, kāds piemīt jebkādiem variantiem rezultātos;

l) 

ietekmi uz dzīvnieku kopējo vērtību;

m) 

to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no izmēģinājumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;

n) 

novēroto blakusparādību īpašības, biežumu un ilgumu;

o) 

jebkādas papildu slimības sastopamību un norises gaitu;

p) 

visas ziņas par veterinārajām zālēm (izņemot tās, par kurām tiek veikts pētījums), kas ievadītas vai nu pirms testa produkta, vai vienlaikus ar to, vai novērošanas laikposmā; ziņas par jebkādu novērotu mijiedarbību;

q) 

jebkādus citus novērojumus un novirzes no protokola un iespējamo ietekmi uz rezultātiem;

r) 

objektīvu iztirzājumu par iegūtajiem rezultātiem, kas noved pie secinājumiem par produkta drošumu un iedarbīgumu.

IV IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ĪPAŠIEM TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM

IV.1.    Pieteikumi attiecībā uz ģenēriskām veterinārām zālēm

IV.1.1. Pieteikumos, kas balstīti uz 18. pantu (ģenēriskās veterinārās zāles), ietver datus, kas minēti šā pielikuma II iedaļas 1. un 2. daļā. Vajadzības gadījumā atbilstoši 18. panta 7. punktam iekļauj vidiskā riska novērtējumu. Turklāt dokumentācijā ietver datus, kas pierāda, ka produktam ir tāds pats aktīvās(-o) vielas(-u) kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un tāda pati zāļu forma kā atsauces zālēm, un datus, kas pierāda bioekvivalenci ar atsauces zālēm, vai pamatojumu par to, kāpēc šādi pētījumi nav veikti, atsaucoties uz noteiktajiem norādījumiem. Visas perorālas tūlītējas iedarbības zāļu formas uzskata par vienu un to pašu zāļu formu.

Attiecībā uz bioloģiskas izcelsmes (tostarp imunoloģiskām) veterinārajām zālēm standarta ģenērisko pieeju principā neuzskata par piemērotu un ievēro hibrīdpieeju (sk. IV.2. daļu).

IV.1.2. Attiecībā uz ģenēriskām veterinārajām zālēm kritiskajos ekspertu ziņojumos par drošumu un iedarbīgumu galveno uzmanību pievērš šādiem elementiem:

a) 

bioekvivalences apgalvojuma pamatojums;

b) 

kopsavilkums par piemaisījumiem, kas atrodami aktīvās(-o) vielas(-u), kā arī gatavā produkta partijās (un attiecīgā gadījumā sadalīšanās produkti, kas rodas glabāšanas laikā), un šo piemaisījumu novērtējums;

c) 

novērtējums par bioekvivalences pētījumiem vai cita informācija, kas var atbalstīt apgalvojumus par bioekvivalenci saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem;

d) 

jebkādi papildu dati, lai pierādītu dažādu atļautās aktīvās vielas sāļu, esteru vai atvasinājumu drošuma un iedarbīguma īpašību līdzvērtīgumu;

e) 

lietotāja drošības riska novērtējuma pārskats, pievēršoties atšķirībām starp ģenēriskajām un atsauces veterinārajām zālēm (piemēram, palīgvielu sastāvs);

f) 

attiecīgā gadījumā – vidiskā riska novērtējuma pārskats.

IV.1.3. Attiecībā uz tādu ģenērisko veterināro zāļu pieteikumu, kuras satur antimikrobiālu vielu, sniedz informāciju par rezistences līmeni, kas zināms no bibliogrāfiskiem datiem.

IV.1.4. Attiecībā uz ģenēriskajām veterinārajām zālēm, kuras satur pretparazītisku vielu, sniedz informāciju par rezistences līmeni, kas zināms no bibliogrāfiskiem datiem.

IV.1.5. Attiecībā uz ģenēriskām veterinārām zālēm, kuras ir paredzēts ievadīt intramuskulārā, subkutānā vai transdermālā veidā, sniedz šādus papildu datus:

a) 

datus, kas pierāda, ka atliekas no ievadīšanas vietas izzūd tāpat vai citādi un ko var pamatot ar attiecīgiem atlieku izzušanas pētījumiem;

b) 

datus, kas pierāda toleranci mērķa dzīvniekiem ievadīšanas vietā un ko var pamatot ar atbilstošiem pētījumiem par toleranci mērķa dzīvniekiem.

IV.2.    Pieteikumi attiecībā uz veterinārajām hibrīdzālēm

IV.2.1. Pieteikumi, kas balstīti uz 19. pantu (veterinārās hibrīdzāles), attiecas uz veterinārām zālēm, kas ir līdzīgas atsauces veterinārajām zālēm, bet neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti ģenērisko veterināro zāļu definīcijā.

IV.2.2. Par šādiem pieteikumiem sniedz šādu informāciju:

a) 

visi dati, kas minēti šā pielikuma attiecīgi II vai III iedaļas 1. un 2. daļā;

b) 

attiecībā uz dokumentācijas 3. un 4. daļu hibrīdzāļu pieteikumos var daļēji atsaukties uz rezultātiem, kas gūti attiecīgajos drošuma, atliekvielu, preklīniskajos pētījumos un klīniskajos izmēģinājumos par jau apstiprinātām atsauces veterinārajām zālēm, un daļēji – uz jauniem datiem. Jaunos datos attiecīgā gadījumā iekļauj lietotāja drošības riska novērtējumu un vidiskā riska novērtējumu saskaņā ar 18. panta 7. punktu. Turklāt saistībā ar attiecīgiem produktiem (piemēram, pretmikrobu, pretparazītu līdzekļiem) aplūko rezistences izveidošanās risku.

IV.2.3. Attiecībā uz bioloģiskas izcelsmes (arī imunoloģiskām) veterinārajām zālēm sniedz visaptverošu salīdzināmības novērtējumu, kas aptver kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

IV.2.4. Ja atsaucas uz datiem, kas iegūti par citām apstiprinātām veterinārajām zālēm, pamato šo datu izmantošanu un atbilstību attiecībā uz jauno produktu.

IV.2.5. Drošuma un iedarbīguma apstiprināšanai vajadzīgo jauno datu apjoms būs atkarīgs no individuālā jaunā produkta konkrētajām īpašībām un tā atšķirībām salīdzinājumā ar atsauces veterinārajām zālēm, un to nosaka katrā individuālā gadījumā. Iesniedz jaunus preklīniskos un klīniskos datus par jauno produktu attiecībā uz visiem aspektiem, kuros atsauces veterinārās zāles nesniedz attiecīgo atbalstu.

IV.2.6. Ja veic jaunus pētījumus ar trešā valstī apstiprinātu atsauces veterināro zāļu partijām, pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka atsauces veterinārās zāles ir apstiprinātas saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas Savienībā noteiktajām, un ir tik ļoti līdzīgas, kas tās var savstarpēji aizstāt preklīniskajos pētījumos vai klīniskajos izmēģinājumos.

IV.3.    Pieteikumi attiecībā uz kombinētām veterinārajām zālēm

IV.3.1. Pieteikumu attiecībā uz zālēm ar nemainīgu sastāvu, kuras satur individuālas aktīvās vielas, par kurām jau piešķirta veterināro zāļu tirdzniecības atļauja EEZ, iesniedz saskaņā ar 20. pantu.

Saskaņā ar 8. pantu iesniedz zāles ar nemainīgu sastāvu, kuras satur vismaz vienu jaunu aktīvo vielu, kas vēl nav apstiprināta veterinārajām zālēm EEZ.

IV.3.2. Attiecībā uz pieteikumiem, ko iesniedz saskaņā ar 20. pantu, iesniedz pilnīgu dokumentāciju, kas satur 1. 2., 3. un 4. daļu.

IV.3.3. Iesniedz zinātnisku pamatojumu, kas balstīts uz derīgiem terapeitiskajiem principiem attiecībā uz aktīvo vielu kombināciju, ieskaitot klīniskos datus, un kas pierāda visu aktīvo vielu nepieciešamību un ieguldījumu ārstēšanas brīdī.

IV.3.4. Kopumā visus datus par drošumu un iedarbīgumu iesniedz par zālēm ar nemainīgu sastāvu, un drošuma un iedarbīguma dati tikai par individuālām aktīvajām vielām nav vajadzīgi, izņemot, ja to mērķis ir precizēt šādu vielu individuālās farmakoloģiskās īpašības.

IV.3.5. Ja pieteikuma iesniedzējam ir pieejami pietiekami sīki dati par individuālas zināmas aktīvās vielas drošumu un iedarbīgumu, šādus datus var iesniegt, lai nevajadzētu veikt noteiktus pētījumus ar zālēm ar nemainīgu saturu vai lai papildinātu attiecīgo informāciju. Šādā gadījumā izpēta arī iespējamo mijiedarbību starp aktīvajām vielām.

IV.3.6. Lietotāja drošības novērtējumu, vidiskā riska novērtējumu, atliekvielu izzušanas pētījumus un klīniskos pētījumus veic ar zālēm ar nemainīgu sastāvu.

IV.3.7. Iesniedz mērķa dzīvnieku drošības pētījumu, kurā izmantota galējā preparatīvā forma, ja vien tā neiesniegšana nav pamatota.

IV.4.    Pieteikumi, kas balstās uz apzinātu piekrišanu

IV.4.1. Pieteikumi, kas balstās uz 21. pantu, attiecas uz tādu pašu sastāvu, zāļu formu un ražošanas procesu (ieskaitot izejvielas, procesa parametrus un ražotnes), kāds ir jau apstiprinātajām veterinārajām zālēm.

IV.4.2. Dokumentācijā par šādiem pieteikumiem iekļauj tikai datus par 1.A un 1.B daļu, kā aprakstīts I pielikumā (1.–6.4. punktā), ar nosacījumu, ka jau apstiprināto veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājs ir sniedzis pieteikuma iesniedzējam savu piekrišanu izmantot norādes uz šā produkta dokumentācijas 1.C, 2., 3. un 4. daļas saturu. Šajā gadījumā nav arī nepieciešams iesniegt kritisko ekspertu ziņojumus par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar pieteikumu iesniedz apliecinājumu par rakstisko piekrišanu.

IV.5.    Pieteikumi, kas balstās uz bibliogrāfiskiem datiem

IV.5.1. Uz veterinārajām zālēm, kuru aktīvā(-ās) viela(-as) tiek plaši lietota(-as) veterinārajā praksē atbilstīgi 22. pantam un kuru iedarbīgums ir atzīts un drošuma līmenis ir pieņemams, attiecas tālāk izklāstītie īpašie noteikumi.

IV.5.2. Iesniedz pilnīgu dokumentāciju (kas satur 1. 2., 3. un 4. daļu). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šajā pielikumā aprakstīto 1. un 2. daļu. Attiecībā uz 3. un 4. daļu, lai iztirzātu drošumu un iedarbīgumu, iesniedz detalizētu zinātnisko bibliogrāfiju kopā ar informāciju, kas apliecina atbilstošu sasaisti starp bibliogrāfiskajām atsaucēm un veterinārajām zālēm. Bibliogrāfiskos datus var būt nepieciešams papildināt ar noteiktu dokumentāciju par produktu, piemēram, lietotāju drošības un vidiskā riska novērtējumiem vai atliekvielu pētījumu datiem, lai pamatotu jebkuru(-us) ierosināto(-os) zāļu izdalīšanās periodu(-us).

IV.5.3. Lai pierādītu plašu lietojumu veterinārijā, ir piemērojami īpašie noteikumi, kas izklāstīti IV.5.3.1.–IV.5.3.12. daļā.

IV.5.3.1. Lai pierādītu veterināro zāļu sastāvdaļu plašu medicīnisko izmantošanu veterinārijā, ņem vērā šādus faktorus:

a) 

laikposms, kurā aktīvā viela ir regulāri izmantota mērķsugām, izmantojot ierosināto ievadīšanas veidu un dozēšanas režīmu;

b) 

aktīvās(-o) vielas(-u) izmantošanas kvantitatīvie aspekti, ņemot vērā to, kādā mērā viela(-as) ir izmantota(-as) praksē, un ģeogrāfisko izmantošanas apmēru;

c) 

zinātniskā ieinteresētība aktīvās(-o) vielas(-u) izmantošanā (atspoguļota publicētā zinātniskajā literatūrā);

d) 

zinātnisko novērtējumu saskanība.

IV.5.3.2. Atšķirīgām aktīvajām vielām var būt vajadzīgi atšķirīgi laikposmi, lai noteiktu, ka tās tiek plaši lietotas. Katrā ziņā laiks, kas vajadzīgs, lai noteiktu, ka veterināro zāļu komponentu plaši lieto veterinārajā praksē, nedrīkst būt īsāks par 10 gadiem, sākot no pirmā sistemātiskā un dokumentētā minētās vielas kā veterināro zāļu lietojuma Savienībā.

IV.5.3.3. Izmantošana veterinārijā nenozīmē tikai izmantošanu par apstiprinātām veterinārajām zālēm. Plaša izmantošana veterinārijā nozīmē izmantošanu īpašam terapeitiskam mērķim mērķsugās.

IV.5.3.4. Ja plaši izmantota viela tiek ieteikta pilnīgi jaunām terapeitiskajām indikācijām, nav iespējams atsaukties tikai uz plašu izmantošanu veterinārijā. Sniedz papildu datus par jauno terapeitisko indikāciju kopā ar atbilstošiem drošuma ar atliekvielu noteikšanas testu un preklīniskajiem un klīniskajiem datiem, un šādā gadījumā pieteikumi, kas balstīti uz 21. pantu, nav iespējami.

IV.5.3.5. Publicētā dokumentācija, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, ir brīvi pieejama sabiedrībai, un to publicējis uzticams avots, vēlams – zinātniski recenzēts.

IV.5.3.6. Dokumentācijā ir ietvertas pietiekami sīkas ziņas, lai varētu veikt neatkarīgu novērtējumu.

IV.5.3.7. Iesniegtā dokumentācija attiecas uz visiem produkta drošuma un/vai iedarbīguma novērtējuma aspektiem attiecībā uz paredzēto indikāciju mērķsugā, izmantojot paredzēto ievadīšanas veidu un dozēšanas režīmu. Tā ietver attiecīgās literatūras pārskatu vai atsauces uz to, ņemot vērā pētījumus pirms laišanas tirgū un pēc tās un publicēto zinātnisko literatūru par pieredzi epidemioloģiskos pētījumos un jo īpaši salīdzinošos epidemioloģiskos pētījumos.

IV.5.3.8. Dara zināmu visu dokumentāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir zālēm labvēlīga vai nelabvēlīga. Attiecībā uz noteikumiem par plašu izmantošanu veterinārijā jo īpaši ir jāprecizē, ka bibliogrāfiskā atsauce uz citiem pierādījumu avotiem (pētījumi pēc laišanas tirgū, epidemioloģiskie pētījumi utt.) un nevis tikai uz datiem, kas saistīti ar testiem un izpēti, var būt derīgs produkta drošības un iedarbīguma apliecinājums, ja pieteikuma iesniedzējs apmierinoši paskaidro un pamato šo informācijas avotu izmantošanu.

IV.5.3.9. Publiskus novērtējuma ziņojumus vai informācijas brīvības kopsavilkumus nevar uzskatīt par tādiem, kas sniedz pietiekamu informāciju, izņemot Aģentūras publicēto novērtējuma ziņojumu pēc maksimālo atliekvielu robežu noteikšanas pieteikuma novērtēšanas, ko var izmantot atbilstošā veidā kā literatūru, jo īpaši drošuma testiem.

IV.5.3.10. Īpašu uzmanību pievērš visai trūkstošajai informācijai un sniedz pamatojumu, kāpēc var uzskatīt, ka drošuma un/vai iedarbīguma pakāpe ir pieņemama, kaut arī trūkst noteiktas informācijas.

IV.5.3.11. Kritiskajos ekspertu ziņojumos par drošumu un iedarbīgumu paskaidro visu to iesniegto datu nozīmi, kas attiecas uz produktu, kurš atšķiras no produkta, kas paredzēts tirdzniecībai. Novērtē, vai bibliogrāfijā pētāmo produktu var apmierinoši vai zinātniski sasaistīt ar produktu, par kuru iesniegts tirdzniecības atļaujas pieteikums, kaut arī starp tiem pastāv atšķirības.

IV.5.3.12. Pieredzei, kas gūta pēc tam, kad tirgū ir laisti citi produkti, kuri satur tos pašus komponentus, ir īpaša nozīme, un pieteikuma iesniedzēji īpaši izskata šo jautājumu.

IV.6.    Ierobežotiem tirgiem paredzēti pieteikumi

IV.6.1. Ierobežotam tirgum paredzētu tirdzniecības atļauju var piešķirt, ja nav visaptverošu drošuma un/vai iedarbīguma datu, ja, kā paredzēts 23. pantā, pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka produktu ir paredzēts izmantot ierobežotā tirgū un ka jaunā produkta pieejamības sniegtais ieguvums pārsniedz risku, kas saistīts ar dažu šajā pielikumā prasīto drošuma vai iedarbīguma datu nesniegšanu.

IV.6.2. Attiecībā uz šādiem pieteikumiem pieteikuma iesniedzējs iesniedz 1. un 2. daļu, kā aprakstīts šajā pielikumā.

IV.6.3. Attiecībā uz 3. un 4. daļu dažus no šajā pielikumā prasītajiem drošuma vai iedarbīguma datiem var nesniegt. Attiecībā uz to drošuma un iedarbīguma datu apjomu, kurus var nesniegt, ņem vērā attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus.

IV.7.    Ārkārtas apstākļos iesniegti pieteikumi

IV.7.1 Ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar dzīvnieku vai sabiedrības veselību, saskaņā ar 25. pantu var piešķirt tirdzniecības atļauju par veterinārajām zālēm, ievērojot īpašus pienākumus, nosacījumus un/vai ierobežojumus.

IV.7.2. Attiecībā uz šādiem pieteikumiem pieteikuma iesniedzējs iesniedz 1. daļu, kā aprakstīts šajā pielikumā, kopā ar pamatojumu par to, kāpēc ieguvums, ko sniedz attiecīgo veterināro zāļu tūlītēja pieejamība tirgū, pārsniedz risku, kas saistīts ar faktu, ka noteikta kvalitātes, drošuma vai iedarbīguma dokumentācija nav iesniegta.

IV.7.3. Attiecībā uz 2., 3. un 4. daļu šajā pielikumā prasītos drošuma vai iedarbīguma datus var nesniegt, ja pieteikuma iesniedzējs pamato, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī šos datus nevar sniegt. Nosakot būtiskās prasības attiecībā uz visiem šādiem pieteikumiem, ņem vērā attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus.

IV.7.4. Tirdzniecības atļaujas nosacījumu ietvaros var pieprasīt pēcapstiprināšanas pētījumus, un tos plāno, veic, analizē un to rezultātus atspoguļo saskaņā ar vispārējiem principiem attiecībā uz šajā pielikumā noteiktajiem kvalitātes, drošuma un iedarbīguma testiem un attiecīgajiem norādījumu dokumentiem, kas piemērojami atkarībā no pētījumā aplūkojamā jautājuma.

V IEDAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTĀM VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM

Šajā iedaļā izklāstītas īpašas prasības attiecībā uz noteiktām veterinārajām zālēm, kas ir saistītas ar tajās saturošo aktīvo vielu īpašībām.

V.1.    Jauno terapiju veterinārās zāles

V.1.1.    Vispārīgās prasības

V.1.1.1. Atkarībā no aktīvās vielas un iedarbības veida jauno terapiju veterinārās zāles var iedalīt kādā no trīs produktu kategorijām:

a) 

veterinārās zāles, kas nav bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles,

b) 

bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles, kas nav imunoloģiskas veterinārās zāles,

c) 

imunoloģiskas veterinārās zāles.

V.1.1.2. Tirdzniecības atļaujas pieteikumi attiecībā uz jauno terapiju veterinārajām zālēm, kā definēts 4. panta 43. punktā, kopumā atbilst formāta un datu prasībām, kas aprakstītas šā pielikuma II vai III iedaļā, atkarībā no tā, kāda ir jaunās terapijas kategorija. Parasti iesniedz pilnīgu dokumentāciju, kas satur 1., 2., 3. un 4. daļu, saskaņā ar prasībām, kas aprakstītas II vai III iedaļā, un jebkuriem attiecīgiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Pamatotos gadījumos iespējamas var būt atkāpes no šā pielikuma prasībām. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā jauno terapiju produktu specifiku, uz konkrētiem produktu veidiem var būt attiecināmas papildu prasības.

V.1.1.3. Jauno terapiju veterināro zāļu ražošanas procesi atbilst labas ražošanas prakses (LRP) principiem, ko vajadzības gadījumā pielāgo, lai atspoguļotu šo produktu specifiku. Izstrādā pamatnostādnes, kas īpaši attiecas uz jauno terapiju veterinārajām zālēm, lai pienācīgi atspoguļotu to ražošanas procesa būtību.

V.1.1.4. Atkarībā no jauno terapiju produkta būtības produkta izmantošana var būt saistīta ar īpašiem riskiem. Minētos riskus identificē, piemērojot riska profilēšanas metodiku, lai apzinātu konkrētajam produktam raksturīgos riskus un tos veicinošos faktorus. Šajā kontekstā riski ir jebkāda iespējama nelabvēlīga ietekme, ko var attiecināt uz jauno terapiju produkta izmantošanu un kas skar mērķa populāciju un/vai lietotāju, patērētāju un/vai vidi. Riska analīze var attiekties uz visu izstrādes gaitu. Riska faktori, ko var apsvērt, ir, piemēram, izejvielu (šūnu u. c.) izcelsme, iedarbības veids dzīvniekā (proliferācija, spēja izraisīt imūnreakciju, noturīgums ķermenī utt.), šūnu manipulācijas līmenis (piemēram, ražošanas process), aktīvās vielas kombinēšana ar bioaktīvajām molekulām vai struktūrmateriāliem, in vivo izmantotu vīrusu vai mikroorganismu replikācijas spēja, nukleīnskābju sekvences vai gēnu integrācijas pakāpe genomā, ilgtermiņa iedarbība, onkoģenēzes risks, ietekme uz dzīvniekiem, kas nav mērķa dzīvnieki, un ievadīšanas vai lietošanas veids.

V.1.1.5. Pamatojoties uz informācijas par identificētajiem riskiem un riska faktoriem novērtējumu, izveido katra ar konkrēto produktu saistītā individuālā riska īpašu profilu, ko var izmantot arī, lai noteiktu un pamatotu to, kā nodrošinātais datu kopums sniedz nepieciešamo pārliecību par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, un kas ir pietiekams, lai atbalstītu tirdzniecības atļaujas pieteikumu, jo īpaši attiecībā uz tiem jauno terapiju produktu aspektiem, par kuriem patlaban vēl nav zināšanu.

V.1.1.6. Lai ņemtu vērā datu nepilnības vai nenoteiktības produkta apstiprināšanas brīdī, katrā individuālā gadījumā var apsvērt pēcapstiprināšanas pasākumu vai pētījumu īstenošanu. Lai atklātu agrīnas vai novēlotas nevēlamu reakciju pazīmes, novērstu šādu reakciju klīniskās sekas un nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un lai gūtu informāciju par jauno terapiju veterināro zāļu ilgtermiņa drošumu un iedarbīgumu, riska pārvaldības plānā sīki izklāsta pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šādu pēcuzraudzību.

V.1.1.7. Attiecībā uz jebkuru jauno terapiju produktu, jo īpaši produktiem, kurus uzskata par jauninājumu veterinārmedicīnā, ir ieteicams prasīt Aģentūras padomu pietiekamu laiku pirms tirdzniecības atļaujas dokumentācijas iesniegšanas, lai klasificētu produktu, noteiktu piemērojamo dokumentācijas struktūru un saņemtu attiecīgo informāciju par papildu datu kopumu, kas var būt nepieciešams kvalitātes, drošuma un iedarbīguma atbalstam.

V.1.2.    Kvalitātes prasības

V.1.2.1. Parasti iesniedz aprakstu par sastāvu, ražošanas metodi, ražošanas konsekvenci, izejvielu kontroli, kontroles pasākumiem, ko veic ražošanas procesā, gatavā produkta testēšanu, tostarp aktīvās vielas aktivitātes testu vai kvantifikāciju, un stabilitātes datiem.

V.1.2.2. Datu prasības attiecībā uz to jauno terapiju veterināro zāļu ražošanu un testēšanu, kam ir bioloģiska izcelsme un kas klasificētas kā bioloģisks produkts vai imunoloģisks produkts, parasti atbilst prasībām, kas attiecas uz bioloģiskas izcelsmes vai imunoloģiskām zālēm (kā aprakstīts šā pielikuma III iedaļā), ieskaitot vajadzību pēc attiecīga potences testa. Var būt gadījumi, kad ir piemērojamas papildu prasības, piemēram, šūnu un vektoru gēnu konstrukciju gadījumā.

V.1.2.3. Attiecībā uz jauno terapiju veterinārajām zālēm, ko iegūst ķīmiskajā sintēzē, parasti ir piemērojamas tādas pašas datu prasības kā attiecībā uz veterinārajām zālēm, kas nav bioloģiski produkti (kā aprakstīts šā pielikuma II iedaļā). Var būt gadījumi, kad ir piemērojamas papildu prasības, piemēram, attiecīgā potences testa gadījumā.

V.1.3.    Drošuma prasības

V.1.3.1. Atkarībā no produkta būtības un tā paredzētās lietošanas būtiski var būt papildu dati, lai novērtētu drošumu mērķa dzīvniekam, patērētājam vai videi, un to nosaka ar riska analīzi katrā individuālā gadījumā.

V.1.3.2. Ja ārstētais dzīvnieks pats var kļūt par ģenētiski modificētu organismu, ņem vērā Direktīvas 2001/18/EK prasības. Lai gan Direktīva 2001/18/EK attiecas uz gatavajiem produktiem, kas satur ģenētiski modificētus organismus, tā joprojām ir labākais tehniskais norādījums, kas pieejams nepieciešamo datu uzskaitīšanai. Jo īpaši galvenais jautājums ir DNS integrācijas līmenis dzimumšūnās (tādējādi to var pārnest uz pēcnācējiem) vai ģenētiski modificētu organismu iespējama pārnešana uz pēcnācējiem. Ņem vērā arī to, ka šī problēma nav pilnīgi vienāda, ja salīdzina lolojumdzīvniekus un produktīvos dzīvniekus (ģenētiski modificētus organismus saturošu produktu lietošana pārtikā).

V.1.3.3. Attiecībā uz vielām, kas paredzētas iekļaušanai genomā vai genoma rediģēšanai, veic atbilstošus testus, lai novērtētu ārpusmērķa modifikāciju un/vai insercijas mutaģenēzes risku.

V.1.4.    Iedarbīguma prasības

V.1.4.1. Iedarbīguma datu prasības atšķiras galvenokārt atkarībā no paredzētajām lietošanas indikācijām mērķsugās. Atkarībā no jauno terapiju produktu kategorijas un paredzētā lietojuma mērķsugās attiecībā uz jauno terapiju veterinārām zālēm var būt piemērojamas II vai III iedaļā izklāstītās iedarbīguma prasības.

V.1.4.2. Norādītās indikācijas pamato ar attiecīgiem datiem par mērķsugām.

V.1.5.    Īpašas datu prasības attiecībā uz konkrētu veidu jauno terapiju produktiem

V.1.5.1.    Principi

V.1.5.1.1. Ņemot vērā jauno terapiju produktu specifiku, var būt piemērojamas īpašas prasības papildus standarta prasībām attiecībā uz kvalitātes, drošuma un iedarbīguma novērtēšanu.

V.1.5.1.2. Turpmākajās iedaļās ir izceltas īpašas prasības, kas jāņem vērā attiecībā uz konkrēta veida jauno terapiju produktiem. Minētās īpašās prasības, kas noteiktas konkrēta veida jauno terapiju produktam, ir neizsmeļošs prasību uzskaitījums, ko var būt nepieciešams pielāgot attiecīgajam produktam katrā individuālā gadījumā un pamatojoties uz riska analīzi.

V.1.5.1.3. Visos gadījumos un jo īpaši attiecībā uz jaunajām terapijām, ko uzskata par jauninājumu veterinārās medicīnas jomā, pieteikuma iesniedzējiem jāņem vērā veterinārmedicīnas zināšanu pašreizējais līmenis un Aģentūras un Komisijas publicētie zinātniskie novērtējumi saskaņā ar šā pielikuma I iedaļu.

V.1.5.2.    Gēnu terapijas veterinārās zāles

V.1.5.2.1. Gēnu terapijas produkti ir bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles, kas satur aktīvo vielu, kura satur rekombinēto nukleīnskābi vai sastāv no tās, kuru lieto vai ievada dzīvniekiem, lai regulētu, labotu, aizstātu, pievienotu vai dzēstu gēnu sekvenci. To terapeitiskais, profilaktiskais vai diagnostikas efekts ir tieši saistīts ar tajās esošās rekombinētās nukleīnskābes sekvenci vai šīs sekvences ģenētiskās ekspresijas produktu.

V.1.5.2.2. Papildus datu prasībām, kas izklāstītas II vai III iedaļā, piemēro šādas prasības:

a) 

sniedz informāciju par visām izejvielām, ko izmanto aktīvās vielas ražošanā, tostarp produktiem, kas vajadzīgi šūnu ģenētiskajai modifikācijai un vajadzības gadījumā secīgai ģenētiski modificēto šūnu kultivēšanai un saglabāšanai, ņemot vērā to, ka attīrīšanas fāzes var nebūt;

b) 

attiecībā uz zālēm, kas satur mikroorganismu vai vīrusu, sniedz datus par ģenētisko modifikāciju, sekvences analīzi, virulences vājināšanos, tropismu attiecībā uz specifiskiem audiem un šūnu tipiem, šūnu cikla atkarību no mikroorganisma vai vīrusa un vecāku celma patogenitāti un raksturlielumiem;

c) 

dokumentācijas atbilstošajās iedaļās apraksta ar ražošanas procesu un produktu saistītos piemaisījumus, jo īpaši replicēties spējīgu vīrusu piemaisījumus, ja vektors ir izveidots kā replicēties nespējīgs;

d) 

attiecībā uz plazmīdām visa zāļu glabāšanas termiņa laikā veic dažādu plazmīdu veidu kvantifikāciju;

e) 

attiecībā uz ģenētiski modificētām šūnām testē šūnu raksturlielumus pirms un pēc ģenētiskās modifikācijas, kā arī pirms un pēc tai sekojošas sasaldēšanas/uzglabāšanas procedūras. Papildus īpašajām prasībām, kas attiecas uz gēnu terapijas zālēm, attiecībā uz ģenētiski modificētām šūnām ir spēkā kvalitātes prasības šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas ražojumiem;

f) 

jāņem vērā nemērķa insercijas (kas izraisa, piemēram, audzējus/vēzi, vielmaiņas disfunkciju) un insercijas mutaģenēzi un genotoksiskumu (ģenētisko elementu insercija un DNS mainošu proteīnu kā genotoksisku blakusparādību mediatoru izpausme) mērķsugās;

g) 

iesniedz dzimumšūnas līnijas transmisijas pētījumus, ja vien nav pamatots citādi.

V.1.5.3.    Reģeneratīvā medicīna, audu inženierija un šūnu terapijas veterinārās zāles

V.1.5.3.1. Uzskata, ka reģeneratīvās zāles satur plašu produktu un terapiju klāstu, kuru vispārējais mērķis ir atjaunot funkcijas. Minētās zāles ietver uz šūnām balstītas terapijas, kurās ir iekļauti gēnu inženierijas ražojumi.

V.1.5.3.2. Šūnu terapijas veterinārās zāles ir bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles, kas satur tādas šūnas vai audus vai sastāv no tādām šūnām vai audiem, ar kuriem ir veiktas būtiskas manipulācijas pēc būtības vai funkciju ziņā, lai mainītu bioloģiskos raksturlielumus, fizioloģiskās funkcijas vai struktūrīpašības, kas būtiskas saistībā ar paredzēto klīnisko izmantojumu, vai no šūnām un audiem, kurus nav paredzēts lietot tai(-tām) pašai(-ām) būtiskajai(-ām) funkcijai(-ām) saņēmēja un donora organismā. Tās tiek pozicionētas kā zāles, kurām piemīt tādas īpašības vai kuras lieto vai ievada dzīvniekiem slimības ārstēšanas, profilakses vai diagnosticēšanas nolūkā, izmantojot zāļu šūnu vai audu farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai atjaunotu, salabotu vai aizstātu audu.

V.1.5.3.3. Papildus datu prasībām, kas izklāstītas II vai III iedaļā, piemēro šādas prasības:

a) 

sniedz informācijas kopsavilkumu par dzīvnieku audu un šūnu, kas izmantotas kā izejvielas, ieguvi un testēšanu. Ja izejvielas ir neveselas šūnas vai audi, to lietošanu pamato;

b) 

iespējamo mainīgumu, ko rada dzīvnieku audi un šūnas, apraksta kā daļu no ražošanas procesa validācijas, sniedz aktīvās vielas un gatavo zāļu raksturojumu, izstrādā pārbaudes, nosakot specifikācijas un stabilitāti;

c) 

attiecībā uz šūnu ģenētisko modificēšanu piemēro tehniskās prasības, kas noteiktas gēnu terapijas produktiem;

d) 

sniedz būtisku informāciju par šūnu populācijas vai šūnu maisījuma raksturojumu, norādot identitāti, tīrību (piemēram, svešas izcelsmes ierosinātāji un šūnu piemaisījumi), dzīvotspēju, iedarbīgumu, karioloģiju, tumoroģenēzi un piemērotību paredzētajam izmantojumam medicīnā. Pierāda šūnu ģenētisko stabilitāti;

e) 

izpēta jebkuru komponentu, kas var mijiedarboties (tieši vai noārdīšanās vai vielmaiņas rezultātā) ar aktīvo vielu, ietekmi un mijiedarbību;

f) 

ja paredzētā iedarbība ietver trīsdimensionālu struktūru, tad kā daļu no raksturojuma norāda šūnas diferencēšanās pakāpi, šūnu strukturālo un iedarbības organizāciju un, ja nepieciešams, izveidoto ārpusšūnas matricu.

V.1.5.4.    Veterinārās zāles, kas īpaši paredzētas fāgu terapijai

V.1.5.4.1. Bakteriofāgi ir vīrusi, kas ir atkarīgi no bakteriāliem saimniekorganismiem, lai vairotos, un ļoti specifiski iedarbojas uz konkrētiem baktērijas celmiem. Fāgu terapiju var izmantot, piemēram, kā alternatīvu antibiotikām. Bakteriofāgi parasti sastāv no genoma, ko veido vienspirāles vai dubultspirāles DNS vai RNS ar proteīna kapsīda apvalku. Ņemot vērā ārstēšanai paredzēto mērķa dzīvnieku daudzveidību un bakteriofāgu specifiku, būs nepieciešams katrā individuālā gadījumā izvēlēties atbilstošo bakteriofāgu celmu pret slimību izraisošo bakteriālo celmu individuālajam slimības uzliesmojumam.

V.1.5.4.2. Gatavajā produktā izmantojamo bakteriofāgu kvalitāte un daudzums parast ir mainīgi. Tāpēc pastāvīgs bakteriofāgu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs nebūs ierasta situācija, jo fāgi ir pastāvīgi jāpielāgo. Pamatojoties uz minēto, ir jāizveido un jāuztur bakteriofāgu celmu sējmateriāls (salīdzināms ar daudzcelmu pieeju).

V.1.5.4.3. Bakteriofāgus, kā arī saimniekbaktēriju/pamatšūnu bankas ražošanai vēlams izgatavot, pamatojoties uz pirmējā sējmateriāla sistēmu. Sniedz apstiprinājumu, ka izmantotais bakteriofāgs ir lītisks.

V.1.5.4.4. Attiecībā uz visu pirmējo sējmateriālu pierāda, ka nav rezistences gēna(-u) un gēnu, kas kodē virulences faktorus.

V.1.5.4.5. Indikācija ir vienas vai vairāku īpašu infekciju vai infekcijas slimību profilaktiska, metafilaktiska un/vai terapeitiska ārstēšana. Ārstēšanas iedarbīgums ir saistīts ar fāgu lītisko aktivitāti, kas piešķir baktericīdo aktivitāti šiem bakteriofāgiem ar specifiku attiecībā uz konkrēto bakteriālo celmu.

V.1.5.4.6. Attiecībā uz ģenētiski modificētiem fāgiem raksturo ģenētisko modifikāciju.

V.1.5.5.    Veterinārās zāles, kas iegūtas, izmantojot nanotehnoloģijas

V.1.5.5.1. Nanotehnoloģijas galvenokārt uzskata par tehnoloģiju, kas rada nesējus ķīmiski sintezētām vielām, bet tie var būt arī nesēji bioloģiskām vielām. Nanodaļiņu izmantošana var būt veids, kā kontrolēt tādu vielu piegādi, kurām ir zema šķīdība vai toksiskas sastāvdaļas.

V.1.5.5.2. “Nanotehnoloģija” atbilst nanomateriālu izstrādei, raksturošanai un ražošanai, kontrolējot formu un izmēru nanomērogā (līdz aptuveni 100 nm).

V.1.5.5.3. Uzskata, ka “nanodaļiņām” ir divi vai vairāki izmēri nanomērogā.

V.1.5.5.4. Veterinārajā jomā nanodaļiņas zāļu piegādes sistēmai ir būtiskās kā “produkti, kas iegūti, izmantojot nanotehnoloģijas” – nanodaļiņas tiek savienotas ar vielām, lai mainītu farmakokinētiskās un/vai farmakodinamiskās īpašības. iRNS zāles ir iekapsulētas nanodaļiņu piegādes sistēmās.

V.1.5.5.5. Papildus kvalitātes datu prasībām, kas izklāstītas II vai III iedaļā, piemēro šādas prasības:

a) 

nosaka daļiņu izmēra sadalījumu;

b) 

izmanto piemērotu in vitro testu attiecībā uz to funkciju un iespējamu piegādes spēju (ja izmanto kā zāļu piegādes sistēmu).

V.1.5.5.6. Attiecībā uz drošumu apdraudējumi, ko rada nanodaļiņu izmantošana zāļu piegādei, var pārsniegt tradicionālos apdraudējumus, ko rada ķimikālijas klasiskajās piegādes matricās. Tāpēc attiecībā uz drošumu ņem vērā šādus aspektus:

a) 

nanodaļiņas zāļu piegādei var ietekmēt zāļu toksiskumu. Aktīvās vielas toksiskumam ir izšķiroša loma attiecībā uz produktu, taču ņem vērā arī nanodaļiņu toksiskumu zāļu piegādei, jo tās var radīt īpašus riskus (aglomerāti, citotoksiskums), var radīt piemaisījumus adsorbcijas rezultātā, var radīt toksiskus materiālus sadalīšanās vai solubilizācijas rezultātā, vai arī tās var pārnest caur fizioloģisku barjeru (hematoencefalītiskas, fetoplacentālas, šūnu un kodolmembrānas, utt.). Šajā kontekstā:

i) 

kad tiek šķērsotas fizioloģiskās barjeras, izpēta nanodaļiņu ietekmi attiecībā uz zāļu piegādi attiecīgajā(-os) orgānā(-os);

ii) 

izpēta aglomerātu ietekmi dažādos mērķa orgānos, īpaši pievēršoties embolisma riskam mazākajos asinsvados;

iii) 

nanodaļiņu drošuma jautājumi attiecībā uz zāļu piegādi var būt saistīti ar kumulatīvu ietekmi, sadalīšanās profilu vai noturību organismā, negatīvi ietekmējot mērķa orgānu funkcijas;

iv) 

drošuma jautājumi var būt aktuāli arī šūnu līmenī. Šūnas ne vienmēr var būt spējīgas iznīcināt nanodaļiņas, kas tiek pārnestas caur šūnu membrānu, izraisot citotoksiskumu, jo īpaši ierosinot oksidatīvo stresu. Toksikoloģiskajās analīzēs, kas jāveic, jāspēj novērtēt šo citotoksiskumu un saistītos aspektus, piemēram, toksisku brīvo radikāļu rašanos un bionoturību.

b) 

Zāļu piegādei izmantotajās nanodaļiņās iekļauto aktīvo vielu toksikoloģijas profils var atšķirties, jo tās var būt dažādi sadalītas dažādos iekšējos orgānos (atšķirīga šķīdība bioloģiskajās matricās), vai arī tās var negaidīti šķērsot dažādas bioloģiskās barjeras organismā, piemēram, smadzeņu barjeru.

c) 

Ar aktīvajām vielām saistītās blakusparādības var saasināties, ja aktīvās vielas piegādā ar nanodaļiņām.

d) 

Imūndrošuma jautājumi, piemēram, imūntoksiskums (tiešs kaitējums imūnšūnām), imunostimulācija, imūndepresija un imūnmodulācija (piemēram, komplementa aktivācija, iekaisums, nespecifiskā vai adaptīvā imunitāte), jau tika identificēti attiecībā uz nanozālēm.

e) 

Ņem vērā nanodaļiņu spēju radīt iekaisīgas vai alerģiskas reakcijas. Spēja iekļūt asinsritē un rosināt iekaisīgas reakcijas var izraisīt diseminētu intravaskulāro koagulāciju vai fribrinolīzi, kam var būt turpmākas sekas, piemēram, tromboze. Tāpēc pārbauda nanodaļiņu hemosaderību.

V.1.5.6.    RNS antisensu terapijas un RNS interferences terapijas produkti

V.1.5.6.1. Antisensu terapijas un interferences terapijas produktus var radīt sintēzē vai izmantojot rekombinācijas metodes.

V.1.5.6.2. Antisensu RNS ir vienspirāles RNS, kas papildina proteīnu kodēšanas informācijas RNS, ar kuru tā hibridizējas, un tādējādi bloķē tās pārvēršanos proteīnā.

V.1.5.6.3. RNS interferece ir bioloģisks process, kurā RNS molekulas nomāc gēnu ekspresiju vai translāciju, neitralizējot mērķa iRNS molekulas.

V.1.5.6.4. Papildus datu prasībām, kas izklāstītas II vai III iedaļā, piemēro šādas prasības:

a) 

gatavā produkta kontroltestu ietvaros jānosaka RNS segmentu minimālais apjoms tilpumā, kā arī jāapstiprina, ka RNS segmenti atspoguļo pareizo sekvenci;

b) 

dažiem antisensu terapijas produktiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma II iedaļa, var būt vajadzīgs potences biotests to izlaides testēšanai;

c) 

stabilitātes pētījumos iekļauj testu, kurā uzrauga RNS segmentu sadalīšanās ātrumu laika gaitā;

d) 

attiecībā uz RNS antisensu terapijas produktiem ņem vērā iespējamo kaitīgo ietekmi, ko var radīt mērķa vai nemērķa sasaiste, kā arī iespējamo ar antisensu terapiju nesaistīto ietekmi, ko izraisa, piemēram, akumulācija, proiekaisuma reakcijas un aptamēru sasaiste;

e) 

attiecībā uz RNSi terapijas produktiem ņem vērā iespējamo nemērķa interferences kaitīgo ietekmi (ko izraisa pozitīvā RNSi spirāle), kā arī iespējamību, ka var tikt šķērsota asins–smadzeņu barjera un izraisīti centrālās nervu sistēmas traucējumi;

f) 

RNS antisensu terapijas un RNS interferences terapijas produktiem, kas paredzēti gēnu terapijai, ņem vērā prasības attiecībā uz gēnu terapijas veterinārajām zālēm.

V.2.    Vakcīnas antigēnu pamatlieta

Attiecībā uz konkrētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm un atkāpjoties no III.b iedaļas 2. daļas, ir ieviesta vakcīnas antigēnu pamatlietas koncepcija.

V.2.1. Principi

V.2.1.1. Šī pielikuma nozīmē vakcīnas antigēnu pamatlieta ir atsevišķa vakcīnas tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijas daļa, kurā ietverta visa attiecīgā informācija par to aktīvo vielu kvalitāti, kas ir šo veterināro zāļu sastāvdaļa. Šī atsevišķā dokumentācijas daļa var attiekties uz vienu vai vairākām monovakcīnām un/vai kombinētajām vakcīnām, par kurām pieteikumu iesniedz viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs vai tirdzniecības atļaujas turētājs.

V.2.1.2. Vakcīnas antigēnu pamatlietas izmantošana ir neobligāta. Attiecībā uz kombinētajām vakcīnām norāda vakcīnas antigēnu(-us), kas iekļaujams(-i) vakcīnu antigēnu pamatlietā(-ās), un ir vajadzīga atsevišķa vakcīnas antigēnu pamatlieta par katru no tām.

V.2.1.3. Vakcīnas antigēnu pamatlietu iesniedz un apstiprina saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.

V.2.2. Saturs

Vakcīnas antigēnu pamatlietā ietver informāciju, kas minēta V.2.2.1.–V.2.3.3. daļā un izgūta no attiecīgajām 1. daļas (Dokumentācijas kopsavilkums) un 2. daļas (Kvalitātes dokumentācija) iedaļām, kā izklāstīts šā pielikuma III.b iedaļā.

V.2.2.1. Dokumentācijas kopsavilkums (1. daļa)

Norāda aktīvās vielas ražošanas un kontroles dažādajos posmos iesaistīto ražotāju un ražotņu nosaukumus un adreses, kam pievieno atbilstošo tirdzniecības atļauju kopijas.

V.2.2.2. Sastāvdaļu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati (2.A daļa)

Norāda aktīvās vielas pilnīgu un precīzu nosaukumu (piemēram, vīrusa vai baktērijas celms, antigēns) tādā pašā veidā, kā minēts jebkurā gatavajā produktā. Sniedz informāciju par produkta izstrādi, kas ir būtiska attiecībā uz aktīvo vielu.

V.2.2.3. Ražošanas metodes apraksts (2.B daļa)

Iesniedz aktīvās vielas ražošanas metodes aprakstu, iekļaujot galveno ražošanas posmu validāciju un attiecīgā gadījumā ierosinātās starpuzglabāšanas pamatojumu. Par inaktivētām vakcīnām sniedz datus, kas attiecas uz aktīvās vielas inaktivāciju, arī inaktivācijas procesa validāciju.

V.2.2.4. Izejvielu ražošana un kontrole (2.C daļa)

V.2.2.4.1. Piemēro standarta prasības, kas aprakstītas 2.C daļas III.b iedaļā un attiecas uz aktīvo vielu.

V.2.2.4.2. Sniedz informāciju par aktīvo vielu (piemēram, vīrusu/baktēriju celms), substrātu(-iem) (šūnas, barotne) un visām izejvielām (farmakopejā minētas vai neminētas, bioloģiskas vai nebioloģiskas), kas izmantotas aktīvās vielas ražošanā.

V.2.2.4.3. Dokumentācijā iekļauj specifikācijas, informāciju par īstenotajiem procesiem un par visām izejvielu partijām veicamajiem kvalitātes kontroltestiem un rezultātus par visu izmantoto komponentu partiju.

V.2.2.4.4. Attiecīgā gadījumā sniedz TSE un svešas izcelsmes ierosinātāju riska novērtējumu. Jāņem vērā, ka attiecībā uz TSE un svešas izcelsmes ierosinātāju riska novērtējumu apsver mērķsugas, kas paturētas gatavajiem produktiem, sniedzot atsauci uz vakcīnas antigēnu pamatlietu. Vakcīnas antigēnu pamatlietas līmenī var atsaukties uz brīdinājumiem vai lietošanas ierobežojumiem atkarībā no sniegtās informācijas, kurus var mazināt riska analīzes laikā gatavā produkta līmenī.

V.2.2.4.5. Ja aktīvo vielu iegūst, izmantojot rekombinācijas metodes, sniedz visus attiecīgos būtiskos datus par ģenētiski modificētajiem vīrusiem/baktērijām.

V.2.2.5. Kontroltesti ražošanas procesa gaitā (2.D daļa)

Attiecībā uz procesa kontroltestiem, ko veic aktīvās vielas ražošanas laikā, tostarp galveno kontroltestu validāciju un attiecīgā gadījumā jebkādu ierosināto starpuzglabāšanu (pirms samaisīšanas), piemēro standarta prasības, kas aprakstītas III.b iedaļas 2.D daļā.

V.2.2.6. Visu partiju atbilstība (2.F daļa)

Attiecībā uz atbilstības pierādīšanu antigēna ražošanā piemēro standarta prasības, kas izklāstītas III.b iedaļas 2.F daļā.

V.2.2.7. Stabilitāte (2.G daļa)

Lai pierādītu antigēna un attiecīgā gadījumā jebkādas starpuzglabāšanas stabilitāti, piemēro standarta prasības, kas aprakstītas III.b iedaļas 2.G daļā.

V.2.3. Izvērtēšana un sertifikācija

V.2.3.1. Attiecībā uz vakcīnām, kas satur jaunu(-us) vakcīnas antigēnu(-us), ja vakcīnas antigēnu pamatlieta jau nepastāv, pieteikuma iesniedzējs iesniedz Aģentūrai pilnīgu tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentāciju, kurā iekļauj visas vakcīnas antigēnu pamatlietas, kas atbilst katram atsevišķam vakcīnas antigēnam, attiecībā uz kuru paredzēts izmantot vakcīnas antigēnu pamatlietu. Aģentūra veic visu vakcīnas antigēnu pamatlietu zinātnisko un tehnisko novērtējumu. Ja novērtējums ir pozitīvs, par katru vakcīnas antigēnu pamatlietu izdod sertifikātu, kas apliecina, ka tā atbilst Savienības tiesību aktiem, kā arī novērtējuma ziņojumu. Sertifikāts ir derīgs visā Savienībā.

V.2.3.2. V.2.3.1. daļa attiecas arī uz visām vakcīnām, kas sastāv no jaunas vakcīnas antigēnu kombinācijas, neatkarīgi no tā, vai viens vai vairāki šie vakcīnas antigēni ir Savienībā jau atļautu vakcīnu daļa.

V.2.3.3. Aģentūra zinātniski un tehniski novērtē satura izmaiņas, kas veiktas Savienībā atļautas vakcīnas antigēnu pamatlietā. Ja novērtējums ir pozitīvs, Aģentūra par vakcīnas antigēnu pamatlietu izdod sertifikātu, kas apliecina, ka tā atbilst Savienības tiesību aktiem. Izdotais sertifikāts ir derīgs visā Savienībā.

V.3.    Daudzcelmu dokumentācija

V.3.1. Attiecībā uz konkrētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm un atkāpjoties no III.b daļas 2. daļas noteikumiem, ir ieviesta daudzcelmu dokumentācijas koncepcija.

V.3.2. Daudzcelmu dokumentācija ir vienota dokumentācija, kas satur attiecīgos datus tādu dažādu celmu iespēju/celmu kombināciju vienreizējai un padziļinātai zinātniskai novērtēšanai, kas sniedz atļauju izmantot inaktivētas vakcīnas pret antigēniski mainīgajiem vīrusiem vai baktērijām, attiecībā uz kurām ir vajadzīgas ātras vai biežas izmaiņas vakcīnu preparāta sastāvā, lai nodrošinātu iedarbīgumu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju attiecīgajā jomā. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, kurā vakcīnas paredzēts lietot, var izvēlēties vairākus celmus no dokumentācijā iekļautajiem, lai izgatavotu gala produktu.

V.3.3. Katra daudzcelmu dokumentācija attiecas tikai uz vienu vīrusu sugu, baktēriju ģinti vai vektoru konkrētai slimībai; maisījumus, kas satur dažādus vīrusus, kuri pieder dažādām saimēm, ģintīm, sugām, vai baktērijas, kas pieder pie dažādām saimēm vai ģintīm, nevar apstiprināt daudzcelmu dokumentācijas kontekstā.

V.3.4. Attiecībā uz jauniem daudzcelmu dokumentācijas tirdzniecības atļauju pieteikumiem, ja vēl nepastāv daudzcelmu vakcīna konkrētam vīrusam/baktērijai/slimībai, Aģentūra pirms pieteikuma iesniegšanas apstiprina atbilstību, lai izmantotu daudzcelmu dokumentācijas pieeju.

V.3.5. Daudzcelmu dokumentāciju iesniedz saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.

V.4.    Vakcīnu platformas tehnoloģija

V.4.1. Principi

V.4.1.1. Vakcīnu platformas tehnoloģija ir tādu tehnoloģiju kopums, kurās visās izmanto pamata nesēju vai vektoru, kas ir modificēts ar atšķirīgu antigēnu vai antigēnu kopumu katrai no platformas iegūtajai vakcīnai. Tas cita starpā ietver uz proteīniem balstītas platformas (vīrusiem līdzīgas daļiņas), DNS vakcīnu platformas, uz iRNS balstītas platformas, replikonus (pašreplicējoša RNS) un vīrusu un baktēriju vektoru vakcīnas.

V.4.1.2. Tirdzniecības atļaujas pieteikumus par imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kas ražotas, pamatojoties uz vakcīnu platformu tehnoloģiju, uzskata par atbilstošiem, lai tiem piemērotu samazinātas datu prasības. Ir vajadzīga pilnīga dokumentācija par ražotāja pirmo produktu, kas izgatavots, pamatojoties uz konkrētu platformu tehnoloģiju, konkrētai mērķsugai. Iesniedzot pirmo (pilnīgo) dokumentāciju, kas balstīta uz platformu tehnoloģiju, pieteikuma iesniedzējs var vienlaikus iesniegt “platformas tehnoloģiju pamatlietu”, kas satur visus datus par platformu, par kuriem ir pamatota zinātniskā noteiktība, kas nemainīsies neatkarīgi no platformai pievienotā(-ajiem) antigēna(-iem)/gēna(-iem). Platformas tehnoloģiju pamatlietā iekļaujamo datu veids būs atkarīgs no platformas veida.

V.4.1.3. Tiklīdz platformas tehnoloģiju pamatlieta ir sertificēta, sertifikātu var izmantot, lai izpildītu attiecīgās datu prasības turpmākos tirdzniecības atļaujas pieteikumos, kas balstīti uz to pašu platformu un paredzēti tai pašai mērķsugai.

V.4.2.   Izvērtēšana un sertifikācija

V.4.2.1. Platformas tehnoloģiju pamatlietu iesniedz saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Aģentūra veic visu platformas tehnoloģiju pamatlietu zinātnisko un tehnisko novērtējumu. Ja novērtējums ir pozitīvs, par platformas tehnoloģiju pamatlietu izdod sertifikātu, kas apliecina, ka tā atbilst Savienības tiesību aktiem, kā arī novērtējuma ziņojumu. Sertifikāts ir derīgs visā Savienībā.

V.4.2.2. Aģentūra zinātniski un tehniski novērtē satura izmaiņas, kas veiktas Savienībā atļautas vakcīnas platformas tehnoloģiju pamatlietā.

V.4.2.3. Ja novērtējums ir pozitīvs, Aģentūra par platformas tehnoloģiju pamatlietu izdod sertifikātu, kas apliecina, ka tā atbilst Savienības tiesību aktiem.

V.5.    Apstiprinātas homeopātiskas veterinārās zāles

V.5.1.  Kvalitāte (2. daļa)

Uz dokumentiem 85. panta 2. punktā minēto homeopātisko veterināro zāļu apstiprināšanai attiecas II.2. iedaļas 2. daļas noteikumi ar tālāk izklāstītajām izmaiņām.

V.5.2.  Terminoloģija

Tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijā aprakstītās homeopātiskās izejvielas latīniskais nosaukums saskan ar Eiropas farmakopejā lietoto latīnisko nosaukumu vai, ja tas tur nav minēts, – ar dalībvalsts oficiālajā farmakopejā minēto nosaukumu. Attiecīgā gadījumā sniedz katrā dalībvalstī izmantoto tradicionālo nosaukumu vai nosaukumus.

V.5.3.  Izejvielu kontrole

Ar pieteikumu kopā iesniegtos datus un dokumentus par izejvielām, t. i., par visiem materiāliem, tostarp jēlvielām un starpsavienojumiem līdz pat galīgajam atšķaidījumam, kas jāiekļauj gatavajās apstiprinātajās homeopātiskajās veterinārajās zālēs, papildina ar datiem par homeopātisko izejvielu.

Vispārīgās kvalitātes prasības attiecas uz visām izejvielām un jēlvielām, kā arī uz ražošanas procesa starpposmiem līdz pat galīgajam atšķaidījumam, ko iestrādā gatavajās homeopātiskajās zālēs. Ja sastāvā ir toksisks komponents, kontroli attiecībā uz šo komponentu veic galīgajā atšķaidījumā, ja vien tas ir iespējams. Ja augstas atšķaidījuma pakāpes dēļ tas nav iespējams, toksiskā komponenta kontroli parasti veic agrākā posmā. Visus ražošanas procesa posmus no izejvielām līdz galīgajam atšķaidījumam gatavajās zālēs izsmeļoši apraksta.

Ja ražošanas process ietver atšķaidīšanu, šie ražošanas posmi jāizpilda saskaņā ar homeopātiskās ražošanas metodēm, kas noteiktas Eiropas farmakopejas attiecīgajā monogrāfijā vai, ja tie tur nav minēti, – saskaņā ar kādas dalībvalsts oficiālajā farmakopejā noteiktajām metodēm.

V.5.4.  Gatavo zāļu kontroltesti

Vispārīgās kvalitātes prasības attiecas uz gatavajām homeopātiskajām veterinārajām zālēm. Jebkuru izņēmumu pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamato.

Identificē un nosaka visus toksikoloģiski nozīmīgos komponentus. Ja var pamatot, ka visu toksikoloģiski nozīmīgo komponentu identificēšana un/vai analīze nav iespējama, piemēram, to atšķaidījuma gatavajās zālēs dēļ, kvalitāti pierāda ar ražošanas un atšķaidīšanas procesa pilnīgu validēšanu.

V.5.5.  Stabilitātes testi

Pierāda gatavā produkta stabilitāti. Homeopātisko izejvielu stabilitātes dati parasti ir attiecināmi uz atšķaidījumiem/potencēšanas rezultātiem, ko no tām iegūst. Ja atšķaidījuma pakāpes dēļ aktīvās vielas identifikācija vai analīze nav iespējama, var ņemt vērā zāļu formas stabilitātes datus.

V.5.6.  Drošības dokumentācija (3. daļa)

Uz homeopātiskajām veterinārajām zālēm, kas minētas šīs regulas 4. panta 10. punktā, attiecas 3. daļa ar tālāk norādīto specifikāciju, neskarot noteikumus Komisijas Regulā (ES) Nr. 37/2010 ( 20 ) par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

Visu trūkstošo informāciju pamato, piemēram, sniedz pamatojumu par to, kādēļ pieņemama drošības līmeņa pierādījums ir atbalstāms, kaut arī nav dažu pētījumu.

▼B




III PIELIKUMS

REGULAS 136. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PIENĀKUMU SARAKSTS

1. 

Pieteikuma iesniedzēja pienākums sniegt precīzu informāciju un dokumentāciju, kā minēts 6. panta 4. punktā

2. 

Pienākums sniegt pieteikumā, kas iesniegts saskaņā ar 62. pantu, datus, kas minēti 62. panta 2. punkta b) apakšpunktā

3. 

Pienākums ievērot 23. pantā un 25. pantā minētos nosacījumus

4. 

Pienākums ievērot veterināro zāļu tirdzniecības atļaujā iekļautos nosacījumus, kā minēts 36. panta 1. punktā

5. 

Pienākums ieviest visas nepieciešamās izmaiņas tirdzniecības atļaujas nosacījumos, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību un nodrošinātu iespēju zāles ražot un pārbaudīt ar vispārpieņemtiem zinātniskiem paņēmieniem, kā paredzēts 58. panta 3. punktā

6. 

Pienākums atjaunināt zāļu aprakstu, lietošanas instrukciju un marķējumu atbilstoši pašreizējām zinātniskajām atziņām, kā paredzēts 58. panta 4. punktā

7. 

Pienākums ievadīt zāļu datubāzē datumus, kad atļautās veterinārās zāles laistas tirgū, un informāciju par ikvienu veterināro zāļu pieejamību katrā attiecīgajā dalībvalstī un, vajadzības gadījumā, attiecīgo tirdzniecības atļauju apturēšanas vai atcelšanas datumus, kā arī datus par zāļu pārdošanas apjomiem, kā paredzēts attiecīgi 58. panta 6. un 11. punktā

8. 

Pienākums pēc kompetentās iestādes vai Aģentūras pieprasījuma noteiktā termiņā iesniegt visus datus, kas apliecina, ka riska un ieguvuma samērs joprojām ir pozitīvs, kā paredzēts 58. panta 9. punktā

9. 

Pienākums sniegt visu jauno informāciju, kurā var būt ietverta kāda tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņa, ziņot par visiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko noteikušas kompetentās iestādes kādā valstī, kurā zāles tirgo, vai sniegt visu informāciju, kas var ietekmēt zāļu riska un ieguvumu novērtējumu, kā paredzēts 58. panta 10. punktā

10. 

Pienākums veterinārās zāles laist tirgū, ievērojot tirdzniecības atļaujā iekļautā zāļu apraksta, marķējuma un lietošanas instrukcijas saturu

11. 

Pienākums reģistrēt ar veterinārajām zālēm saistītas iespējamas blaknes un ziņot par tām saskaņā ar 76. panta 2. punktu

12. 

Pienākums papildus 73. panta 2. punktā uzskaitītajiem datiem vākt konkrētus farmakovigilances datus un saskaņā ar 76. panta 3. punktu veikt pētījumus attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū

13. 

Pienākums nodrošināt, ka publiski paziņojumi par informāciju saistībā ar farmakovigilances jautājumiem ir objektīvi un nav maldinoši, un ziņot par tiem Aģentūrai, kā paredzēts 77. panta 11. punktā

14. 

Pienākums farmakovigilances uzdevumu pildīšanas nolūkā uzturēt farmakovigilances sistēmu, tostarp uzturēt farmakovigilances sistēmas pamatlietu saskaņā ar 77. pantu

15. 

Pienākums pēc Aģentūras pieprasījuma iesniegt farmakovigilances sistēmas pamatlietas(-u) kopiju, kā paredzēts 79. panta 6. punktā

16. 

Pienākums veikt signālu pārvaldības procesu un reģistrēt minētā procesa rezultātus un iznākumus saskaņā ar 81. panta 1. un 2. punktu

17. 

Pienākums sniegt Aģentūrai visu pieejamo informāciju saistībā ar Savienības līmeņa interesēs veiktu pāradresāciju, kā minēts 82. panta 3. punktā




IV PIELIKUMS



ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2001/82/EK

Šī regula

1. pants

4. pants

2. panta 1. Punkts

2. panta 1. Punkts

2. panta 2. Punkts

3. pants

2. panta 3. punkts

2. panta 2., 3. un 4. punkts

3. pants

2. panta 4. punkts

4. panta 2. punkts

5. panta 6. punkts

5. pants

5. pants

5. panta 1. punkta otrais teikums

38. pants 3. Punkts

5. pants 2. punkts

58. pants 1. punkts

6. panta 1. un 2. Punkts

8. panta 3. Punkts

6. pants 3. punkts

8. panta 4. punkts

7. pants

116. pants

8. pants

116. pants

8. panta trešais teikums

 

9. pants

9. pants

10. pants

112. pants

11. pants

113., 114. un 115. pants

12. pants

8. pants

13. panta 1. punkts

18. pants

13. panta 2. punkts

4. panta 8. un 9. punkts

13. panta 3. un 4. punkts

19. pants

13. panta 5. punkts

38., 39. un 40. pants

13. panta 6. punkts

41. pants

13.a pants

22. pants

13.b pants

20. pants

13.c pants

21. pants

14. pants

35. pants

16. pants

85. pants

17. pants

86. pants

18. pants

87. pants

19. pants

85. pants

20. pants

85. pants

21. panta 1. Punkts

47. pants

21. panta 2. punkts

46. pants

22. pants

48. pants

23. pants

28. un 29. pants

24. pants

30. pants

25. pants

33. pants

26. panta 3. punkts

25. un 26. pants

27. pants

58. pants

27.a pants

58. panta 6. punkts

27.b pants

60. pants

28. pants

5. panta 2. punkts

30. pants

37. pants

31. pants

142. un 143. pants

32. pants

49. un 52. pants

33. pants

54. pants

35. pants

82. pants

36. pants

83. pants

37. pants

84. pants

38. pants

84. pants

39. pants

60. pants

44. pants

88. pants

45. pants

89. pants

46. pants

90. pants

47. pants

90. pants

48. pants

92. pants

49. pants

90. pants

50. pants

93. un 96. pants

50.a pants

95. pants

51. pants

89. pants

52. pants

97. pants

53. pants

97. pants

55. pants

97. pants

56. pants

97. pants

58. pants

10. un 11. pants

59. pants

12. pants

60. pants

11. panta 4. punkts

61. pants

14. pants

64. pants

16. pants

65. pants

99. un 100. pants

66. pants

103. pants

67. pants

34. pants

68. pants

103. pants

69. pants

108. pants

70. pants

111. pants

71. pants

110. pants

72. pants

73. pants

73. pants

73. un 74. pants

74. pants

78. pants

75. pants

77. pants

76. pants

79. pants

78. panta 2. punkts

130. pants

80. pants

123. pants

81. pants

127. pants

82. pants

128. pants

83. pants

129. un 130. pants

84. pants

134. pants

85. panta 1. un 2. punkts

133. pants

85. panta 3. punkts

119. un 120. pants

87. pants

79. panta 2. punkts

88. pants

146. pants

89. pants

145. pants

90. pants

137. pants

93. pants

98. pants

95. pants

9. panta 2. punkts

95.a pants

117. pants



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

( 5 ) Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

( 6 ) Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/652/ES (2013. gada 12. novembris) par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (OV L 303, 14.11.2013., 26. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

( 9 ) Padomes Lēmums 94/358/EK (1994. gada 16. jūnijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā akceptē Konvenciju par Eiropas farmakopejas izstrādāšanu (OV L 158, 25.6.1994., 17. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

( 12 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1234/2008 (2008. gada 24. novembris) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (OV L 334, 12.12.2008., 7. lpp.).

( 13 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 658/2007 (2007. gada 14. jūnijs) par finansiāliem sodiem, pārkāpjot noteiktus pienākumus saistībā ar tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 155, 15.6.2007., 10. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratoriju prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (OV L 50, 20.2.2004., 28. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/35/EK (2009. gada 23. aprīlis) par zālēm pievienojamām krāsvielām (OV L 109, 30.4.2009., 10. lpp.).

( 17 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 231/2012 (2012. gada 9. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

( 18 ) Komisijas Regula (ES) 2018/782 (2018. gada 29. maijs), ar ko iedibina Regulā (EK) Nr. 470/2009 minētos riska izvērtēšanas un riska pārvaldības ieteikumu metodiskos principus (OV L 132, 30.5.2018., 5. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 20 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 37/2010 (2009. gada 22. decembris) par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

Top