This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02019R0006-20220128
Regulation (EU) 2019/6 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2018 on veterinary medicinal products and repealing Directive 2001/82/EC (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02019R0006 — LV — 28.01.2022 — 001.006
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 004, 7.1.2019., 43. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/805 (2021. gada 8. marts), |
L 180 |
3 |
21.5.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/183 (2022. gada 23. novembris), |
L 26 |
7 |
30.1.2023 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/6
(2018. gada 11. decembris)
par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī regula reglamentē, kā veterinārās zāles laiž tirgū, ražo, importē un eksportē, piegādā, izplata, kā attiecībā uz tām īsteno farmakovigilanci, kā tās kontrolē un lieto.
2. pants
Darbības joma
Papildus šā panta 1. punktā minētajām zālēm VII nodaļa attiecas arī uz:
vielām, kam ir anaboliskas, pretinfekcijas, pretparazītu, pretiekaisuma, hormonālas, narkotiskas vai psihotropas īpašības un ko var lietot dzīvniekiem;
veterinārajām zālēm, ko pagatavo aptiekā vai ko pagatavo persona, kurai atļauts to darīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc atsevišķam dzīvniekam vai mazai dzīvnieku grupai izrakstītas receptes (formula magistralis);
veterinārajām zālēm, ko pagatavo aptiekā pēc farmakopejas receptes un ko paredzēts piegādāt tieši galapatērētājam (formula officinalis). Gadījumos, kad šāda formula officinalis ir paredzēta produktīviem dzīvniekiem, tās izsniegšanai ir vajadzīga veterinārā recepte.
Šo regulu nepiemēro:
veterinārajām zālēm, kas satur rūpnieciskā procesā neapstrādātas autologas vai alogēnas šūnas vai audus;
veterinārajām zālēm uz radioaktīvo izotopu bāzes;
lopbarības piedevām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 ( 1 ) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;
pētniecībai un izstrādei paredzētām veterinārajām zālēm;
ārstnieciskai barībai un starpproduktiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/4 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.
3. pants
Tiesību normu kolīzija
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“veterinārās zāles” ir tāda viela vai vielu kombinācija, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
to prezentē kā tādu, kam piemīt īpašības dzīvnieku slimību ārstēšanai vai profilaksei;
to paredzēts lietot vai ievadīt dzīvniekiem, lai ar farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību atjaunotu, labotu vai pārveidotu kādas fizioloģiskas funkcijas;
to paredzēts lietot dzīvniekiem, lai noteiktu medicīnisku diagnozi;
to paredzēts lietot dzīvnieku eitanazēšanai;
“viela” ir materiāls, kuru izcelsme ir no:
cilvēka;
dzīvnieka;
auga;
ķīmiskas vielas;
“aktīvā viela” ir viela vai vielu maisījums, ko paredzēts izmantot veterināro zāļu ražošanā un kas, izmantotas ražošanā, kļūst par attiecīgo zāļu aktīvo sastāvdaļu;
“palīgviela” ir jebkura veterināro zāļu sastāvdaļa, kas nav aktīvā viela vai iepakojuma materiāls;
“imunoloģiskas veterināras zāles” ir veterinārās zāles, ko paredzēts ievadīt dzīvniekam, lai tam izstrādātu aktīvu vai pasīvu imunitāti vai lai diagnosticētu tā imunoloģisko stāvokli;
“bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kurās kāda aktīvā viela ir bioloģiskas izcelsmes viela;
“bioloģiskas izcelsmes viela” ir viela, kura iegūta vai ekstrahēta no bioloģiska avota un kuras rakstura un kvalitātes noteikšanai nepieciešams apvienot fizikālu, ķīmisku un bioloģisku testēšanu, kā arī pārzināt iegūšanas procesu un tā vadīšanu;
“atsauces veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kas ir atļautas saskaņā ar 44., 47., 49., 52., 53. vai 54. pantu, kā minēts 5. panta 1. punktā, pamatojoties uz pieteikumu, kurš iesniegts saskaņā ar 8. pantu;
“ģenēriskas veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kurām kvalitatīvais un kvantitatīvais aktīvo vielu sastāvs un zāļu forma ir tāda pati kā atsauces veterinārajām zālēm un par kurām ir pierādīts, ka tās ir bioekvivalentas atsauces veterinārajām zālēm;
“homeopātiskas veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kas no homeopātiskām izejvielām ražotas homeopātiskā ražošanas procedūrā, kura aprakstīta Eiropas Farmakopejā vai, ja Eiropas Farmakopejā apraksta nav, dalībvalstīs oficiāli lietotās farmakopejās;
“antimikrobiālā rezistence” ir mikroorganismu spēja izdzīvot vai augt tādas antimikrobiālā līdzekļa koncentrācijas klātbūtnē, ar ko parasti pietiek, lai tās pašas sugas mikroorganismus nomāktu vai iznīcinātu;
“antimikrobiālais līdzeklis” ir tāda viela ar tiešu iedarbību uz mikroorganismiem, kuru lieto infekciju vai infekcijas slimību ārstēšanai vai profilaksei, tostarp antibiotikas, pretvīrusu zāles un pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļi;
“pretparazītu līdzeklis” ir viela, kas nogalina parazītus vai pārtrauc to attīstību un ko izmanto, lai ārstētu vai novērstu parazītu radītu vai pārnestu infekciju, invāziju vai slimību, tostarp viela ar parazītus atvairošu iedarbību;
“antibiotika” ir tāda viela ar tiešu iedarbību uz baktērijām, kuru lieto infekciju vai infekcijas slimību ārstēšanai vai profilaksei;
“metafilakse” ir zāļu ievadīšana dzīvnieku grupai pēc tam, kad daļai no grupas ir diagnosticēta klīniska saslimšana, nolūkā ārstēt klīniski slimos dzīvniekus un ierobežot slimības izplatīšanos uz dzīvniekiem, kuri ir tiešā kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem un ir apdraudēti un kuri, iespējams, jau ir subklīniski inficēti;
“profilakse” ir zāļu ievadīšana dzīvniekam vai dzīvnieku grupai pirms slimības klīnisko pazīmju parādīšanās, lai nepieļautu slimības sākšanos vai inficēšanos;
“klīnisks izmēģinājums” ir pētījums, kura mērķis ir lauka apstākļos parastā lopkopības vai veterinārijas praksē pārbaudīt veterināro zāļu drošumu vai iedarbīgumu, lai iegūtu tirdzniecības atļauju vai panāktu tās grozīšanu;
“preklīnisks pētījums” ir pētījums, kuru neaptver klīniska izmēģinājuma definīcija un kura mērķis ir izmeklēt veterināro zāļu drošumu vai iedarbīgumu, lai iegūtu tirdzniecības atļauju vai panāktu tās grozīšanu;
“riska un ieguvumu samērs” ir veterināro zāļu pozitīvo efektu izvērtēšana samērā ar šādiem ar šo zāļu lietošanu saistītiem riskiem:
visi ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu saistītie riski dzīvnieku vai cilvēku veselībai;
visi ar nevēlamu ietekmi uz vidi saistītie riski;
visi rezistences attīstības riski;
“vispārpieņemtais nosaukums” ir starptautiskais nepatentētais veterināro zāļu nosaukums, ko attiecībā uz vielu ir ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), vai, ja tāda nav, parasti lietotais nosaukums;
“veterināro zāļu nosaukums” ir vai nu izdomāts nosaukums, kas nav sajaucams ar vispārpieņemto nosaukumu, vai arī vispārpieņemtais vai zinātniskais nosaukums kopā ar preču zīmi vai tirdzniecības atļaujas turētāja nosaukumu;
“stiprums” ir veterināro zāļu aktīvo vielu saturs, kas atbilstoši zāļu formai kvantitatīvi izteikts uz devas vienību, tilpuma vienību vai masas vienību;
“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts nozīmējusi saskaņā ar 137. pantu;
“marķējums” ir informācija uz tiešā iepakojuma vai ārējā iepakojuma;
“tiešais iepakojums” ir trauks vai cits iepakojums, kas ir tiešā saskarē ar veterinārajām zālēm;
“ārējais iepakojums” ir iepakojums, kurā ievietots tiešais iepakojums;
“lietošanas instrukcija” ir dokuments ar informāciju par to, kā nodrošināt veterināro zāļu drošu un iedarbīgu lietošanu;
“piekļuves pilnvara” ir datu īpašnieka vai tā pārstāvja parakstīts oriģināldokuments, ar kuru apliecina, ka šīs regulas mērķiem kompetentās iestādes, Eiropas Zāļu aģentūra, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 (“Aģentūra”), vai Komisija šos datus var izmantot pieteikuma iesniedzēja labā;
“ierobežots tirgus” ir tirgus vienam no šādiem zāļu veidiem:
tādu slimību ārstēšanai vai profilaksei paredzētas veterinārās zāles, kas sastopamas reti vai ierobežotās ģeogrāfiskās teritorijās;
veterinārās zāles, kas paredzētas dzīvnieku sugām, kuras nav liellopi, gaļai audzētas aitas, cūkas, vistas, suņi un kaķi;
“farmakovigilance” ir zinātne un pasākumi, kas saistīti ar iespējamu blakņu vai jebkādu citu ar zālēm saistītu problēmu atklāšanu, novērtēšanu, izprašanu un novēršanu;
“farmakovigilances sistēmas pamatlieta” ir detalizēts apraksts par farmakovigilances sistēmu, ko attiecībā uz vienām vai vairākām atļautām veterinārajām zālēm izmanto tirdzniecības atļaujas turētājs;
“kontrole” ir jebkurš uzdevums, ko kompetentā iestāde veic, lai pārliecinātos par atbilstību šai regulai;
“veterinārā recepte” ir veterinārārsta izrakstīts dokuments, ko izmanto, lai iegādātos veterinārās zāles vai cilvēkiem paredzētas zāles to lietošanai dzīvniekiem;
“zāļu izdalīšanās periods” ir minimālais periods, kas skaitāms no pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas dzīvniekam līdz pārtikas produktu iegūšanai no šā dzīvnieka un kas parastos lietošanas apstākļos ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka šādi pārtikas produkti nesatur sabiedrības veselībai kaitīgus atliekvielu daudzumus;
“laist tirgū” ir veterinārās zāles pirmo reizi darīt pieejamas attiecīgi visā Savienības tirgū vai vienā vai vairākās dalībvalstīs;
“vairumtirdzniecība” ir visi pasākumi, kuros ietilpst veterināro zāļu iegāde, turēšana, piegāde vai eksportēšana, gūstot vai negūstot no tā peļņu, izņemot veterināro zāļu mazumtirdzniecības piegādes sabiedrībai;
“ūdensdzīvnieku sugas” ir sugas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 3 ) 4. panta 3. punktā;
“produktīvie dzīvnieki” ir produktīvie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 470/2009 2. panta b) punktā;
“izmaiņas” ir grozījumi 36. pantā minētajos veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas nosacījumos;
“veterināro zāļu reklamēšana” ir jebkāda veida veterināro zāļu prezentācija ar nolūku veicināt veterināro zāļu piegādi, izplatīšanu, tirdzniecību, izrakstīšanu vai lietošanu, ietverot arī paraugu piegādi un sponsorēšanu;
“signālu pārvaldības process” ir process ar veterināro zāļu saistītu farmakovigilances datu aktīvai uzraudzībai, lai izvērtētu farmakovigilances datus un noteiktu, vai nav mainījies veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs, un tādējādi konstatētu riskus dzīvnieku vai sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai;
“iespējams nopietns risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi” ir situācija, kurā pastāv ievērojama varbūtība, ka veterināro zāļu lietošanas rezultātā radīsies nopietns apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi;
“jauno terapiju veterinārās zāles” ir:
veterinārās zāles, kas īpaši izstrādātas gēnu terapijai, reģeneratīvajai medicīnai, audu inženierijai, asins produktu terapijai;
bakteriofāgu terapijai, veterinārās zāles, kas iegūtas ar nanotehnoloģiju palīdzību; vai
jebkāda cita terapija, kas uzskatāma par jauninājumu veterinārmedicīnā;
“epidemioloģiskā vienība” ir epidemioloģiskā vienība, kā definēts Regulas (ES) 2016/429 4. panta 39. punktā.
II NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS: VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN NOTEIKUMI PAR PIETEIKUMIEM
5. pants
Tirdzniecības atļaujas
6. pants
Tirdzniecības atļauju pieteikumu iesniegšana
Kompetentajai iestādei iesniedz tirdzniecības atļaujas pieteikumus, kas attiecas uz tirdzniecības atļauju piešķiršanu saskaņā ar jebkuru no šādām procedūrām:
regulas 46. un 47. pantā noteikto nacionālo procedūru;
regulas 48. un 49. pantā noteikto decentralizēto procedūru;
regulas 51. un 52. pantā noteikto savstarpējās atzīšanas procedūru;
regulas 53. pantā noteikto vēlākas atzīšanas procedūru.
7. pants
Valodas
8. pants
Kopā ar pieteikumu iesniedzamie dati
Tirdzniecības atļaujas pieteikumā ietilpst:
I pielikumā noteiktā informācija;
II pielikuma prasībām atbilstoša tehniskā dokumentācija, kas vajadzīga, lai pierādītu veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu;
farmakovigilances sistēmas pamatlietas kopsavilkums.
Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām antimikrobiālajām zālēm, papildus 1. punktā norādītajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam iesniedz:
dokumentāciju par tiešiem vai netiešiem riskiem, ko veterināro antimikrobiālu zāļu lietošana dzīvniekiem rada sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi;
informāciju par riska mazināšanas pasākumiem, kas vērsti pret to, ka veterināro zāļu lietošanas dēļ izveidojas antimikrobiālā rezistence.
Ja pieteikums attiecas uz veterinārajām zālēm, kas satur ģenētiski modificētus organismus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK ( 4 ) 2. panta izpratnē vai no šādiem organismiem sastāv, pieteikumam papildus šā panta 1. punktā norādītajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un kopsavilkumam pievieno:
kopiju no kompetentās iestādes rakstiskās piekrišanas attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē pētniecības un izstrādes nolūkā, kā tas paredzēts Direktīvas 2001/18/EEK B daļā;
pilnīgu tehniskās dokumentācijas lietu, kas sniedz Direktīvas 2001/18/EK III un IV pielikumā prasīto informāciju;
vides riska novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā izklāstītajiem principiem; un
jebkādu pētniecības un izstrādes nolūkā veiktu pētījumu rezultātus.
9. pants
Klīniskie izmēģinājumi
10. pants
Veterināro zāļu tiešā iepakojuma marķējums
Uz veterināro zāļu tiešā iepakojuma ir šāda informācija un, piemērojot 11. panta 4. punktu, nav citas informācijas kā vien:
veterināro zāļu nosaukums, aiz tā norādīts stiprums un zāļu forma;
deklarācija par aktīvajām vielām, kas, lietojot vispārpieņemtos nosaukumus, kvalitatīvā un kvantitatīvā izteiksmē norādītas uz vienu vienību vai – atbilstoši ievadīšanas veidam – uz konkrētu tilpumu vai masu;
sērijas numurs, pirms kura rakstīts vārds “Sēr.”;
tirdzniecības atļaujas turētāja vārds vai uzņēmuma nosaukums, vai preču zīmes nosaukums;
mērķsugas;
derīguma termiņš formātā “mm/gggg” un tā priekšā saīsinājums “der. līdz”;
īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);
ievadīšanas veids; un
attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli.
11. pants
Veterināro zāļu ārējā iepakojuma marķējums
Uz veterināro zāļu ārējā iepakojuma ir šāda informācija un nav citas informācijas kā vien:
informācija, kas minēta 10. panta 1. punktā;
veterināro zāļu saturs pēc tiešā iepakojuma masas, tilpuma vai tiešā iepakojuma vienību skaita;
brīdinājums, ka veterinārās zāles jāglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā;
brīdinājums, ka veterinārās zāles ir paredzētas tikai dzīvnieku ārstēšanai;
neskarot 14. panta 4. punktu, ieteikums izlasīt lietošanas instrukciju;
attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm raksturojums “homeopātiskas veterinārās zāles”;
veterinārajām zālēm, kam nav vajadzīga veterinārā recepte – indikācija vai indikācijas;
tirdzniecības atļaujas numurs.
12. pants
Veterināro zāļu tiešais iepakojums: mazu tiešā iepakojuma vienību marķējums
Atkāpjoties no 10. panta, uz tiešā iepakojuma vienībām, kuras ir pārāk mazas, lai uz tām izvietotu salasāmu minētajā pantā norādīto informāciju, ir šāda informācija un nav citas informācijas kā vien:
veterināro zāļu nosaukums;
informācija par aktīvo vielu kvantitatīvo sastāvu;
sērijas numurs, pirms kura rakstīts vārds “Sēr.”;
derīguma termiņš formātā “mm/gggg” un tā priekšā saīsinājums “der. līdz”.
13. pants
Papildu informācija uz veterināro zāļu tiešā vai ārējā iepakojuma marķējuma
Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta, 11. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta, dalībvalstis var savā teritorijā un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma ļaut pieteikuma iesniedzējam izvietot uz veterināro zāļu tiešā iepakojuma vai ārējā iepakojuma noderīgu informāciju, kas atbilst zāļu aprakstam un kas nav veterināro zāļu reklāma.
14. pants
Veterināro zāļu lietošanas instrukcija
Tirdzniecības atļaujas turētājs par katrām veterinārajām zālēm dara viegli pieejamu to lietošanas instrukcija. Minētajā lietošanas instrukcijā ietver vismaz šādu informāciju:
tirdzniecības atļaujas turētāja un ražotāja, un attiecīgā gadījumā tirdzniecības atļaujas turētāja pārstāvja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;
veterināro zāļu nosaukums, aiz tā norādīts stiprums un zāļu forma;
aktīvās vielas vai vielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;
mērķsugas, katrai sugai paredzētā deva, ievadīšanas paņēmiens un veids un vajadzības gadījumā ieteikumi par pareizu ievadīšanu;
lietošanas indikācijas;
kontrindikācijas un blaknes;
attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;
īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);
drošuma vai veselības aizsardzības aspektā būtiska informācija, arī jebkādi īpaši ar lietošanu saistīti piesardzības pasākumi un jebkādi citi brīdinājumi;
informācija par 117. pantā minētajām savākšanas sistēmām, kas piemērojamas attiecīgajām veterinārajām zālēm;
tirdzniecības atļaujas numurs;
kontaktinformācija, kas izmantojama, lai ziņotu attiecīgi tirdzniecības atļaujas turētājam vai tā pārstāvim par iespējamām blaknēm;
veterināro zāļu klasifikācija, kā minēts 34. pantā.
15. pants
Vispārīgās prasības attiecībā uz informāciju par zālēm
Informācija, kas uzskaitīta 10. līdz 14. pantā atbilst zāļu aprakstam, kā noteikts 35. pantā.
16. pants
Reģistrētu homeopātisku veterināro zāļu lietošanas instrukcija
Atkāpjoties no 14. panta 1. punkta, saskaņā ar 86. pantu reģistrētu homeopātisku veterināro zāļu lietošanas instrukcijā ir vismaz šāda informācija:
izejvielas vai izejvielu zinātniskais nosaukums vai zinātniskie nosaukumi, pēc kuriem norādīta atšķaidījuma pakāpe, lietojot Eiropas Farmakopejas simbolus, vai, ja tajā to nav, dalībvalstīs oficiāli lietotu farmakopeju simbolus;
reģistrācijas turētāja un attiecīgā gadījumā ražotāja vārds vai nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;
ievadīšanas paņēmiens un nepieciešamības gadījumā ievadīšanas veids;
zāļu forma;
īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro glabāšanā (ja tādi vajadzīgi);
mērķsugas un attiecīgā gadījumā katrai šādai sugai paredzētā deva;
īpašs brīdinājums, ja tas vajadzīgs homeopātiskām veterinārajām zālēm;
reģistrācijas numurs;
attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods;
raksturojums “homeopātiskas veterinārās zāles”.
17. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šo sadaļu
18. pants
Ģenēriskas veterinārās zāles
Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, netiek prasīts, lai pieteikumā uz ģenērisku veterināro zāļu tirdzniecības atļauju tiktu iekļauta drošuma un iedarbīguma dokumentācija tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
bioloģiskās pieejamības pētījumos ir pierādīta bioekvivalence atsauces ģenēriskajām veterinārajām zālēm vai tiek sniegts pamatojums par to, kāpēc šādi pētījumi nav veikti;
pieteikums atbilst II pielikuma prasībām;
pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka pieteikums attiecas uz atsauces veterinārajām zālēm, attiecībā uz kurām tehniskās dokumentācijas aizsardzības laiks, kas noteikts 39. un 40. pantā, ir beidzies vai arī līdz brīdim, kad tas būs beidzies, palikuši mazāk nekā divi gadi.
19. pants
Veterinārās hibrīdzāles
Atkāpjoties no 18. panta 1. punkta, atbilstīgu preklīnisko pētījumu vai klīnisko izmēģinājumu rezultāti ir nepieciešami tad, ja veterinārās zāles neatbilst visiem ģenērisku veterināro zāļu kritērijiem vienu vai vairāku turpmāk minēto iemeslu dēļ:
salīdzinājumā ar atsauces veterinārajām zālēm ir mainītas viena vai vairākas ģenērisko veterināro zāļu aktīvās vielas, lietošanas indikācijas, stiprums, zāļu forma vai ievadīšanas ceļš;
ar biopieejamības pētījumiem nav iespējams pierādīt, ka tās ir bioekvivalentas atsauces veterinārajām zālēm; vai
bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm un atsauces bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm atšķiras kādas jēlvielas vai kāds ražošanas process.
Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka atsauces veterinārās zāles, kuras ir atļautas trešā valstī, ir atļautas saskaņā ar prasībām, kas ir līdzvērtīgas tām prasībām, kuras Savienībā noteiktas atsauces veterinārajām zālēm, un ir tik ļoti līdzīgas, ka klīniskajos izmēģinājumos vienas ar otrām var aizstāt.
20. pants
Kombinētās veterinārās zāles
Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, tādu veterināro zāļu gadījumā, kas satur aktīvas vielas, kuras izmanto atļautu veterināro zāļu sastāvā, nav nepieciešams atsevišķi sniegt drošuma un iedarbīguma datus par katru aktīvo vielu.
21. pants
Pieteikums, kas balstās uz apzinātu piekrišanu
Ja veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzējs ar piekļuves pilnvaru pierāda, ka tam ir atļauts izmantot šādu dokumentāciju, kas iesniegta par jau atļautajām veterinārajām zālēm, tad, atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, tam neprasa iesniegt tehnisko dokumentāciju par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.
22. pants
Pieteikums, kas balstās uz bibliogrāfiskiem datiem
23. pants
Ierobežotiem tirgiem paredzēti pieteikumi
Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, pieteikuma iesniedzējam neprasa iesniegt saskaņā ar II pielikumu prasīto visaptverošo dokumentāciju par drošumu un/vai iedarbīgumu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
dzīvnieku vai sabiedrības veselības ieguvumi, kādus dod veterināro zāļu pieejamība tirgū, atsver risku, kas saistīts ar faktu, ka daži dokumenti nav iesniegti;
pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka veterinārās zāles ir paredzētas ierobežotam tirgum.
24. pants
Ierobežotam tirgum paredzētas tirdzniecības atļaujas derīgums un pārskatīšanas procedūra
Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, ja riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija pagarina tirdzniecības atļaujas derīgumu uz papildu piecu gadu termiņiem.
25. pants
Ārkārtas apstākļos iesniegti pieteikumi
Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar dzīvnieku vai sabiedrības veselību, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pieteikumu, kurš neatbilst visām minētā punkta prasībām un attiecībā uz kuru ieguvums dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, kādu nodrošina attiecīgo veterināro zāļu tūlītēja pieejamība tirgū, ir lielāks nekā risks, kas saistīts ar to, ka nav iesniegti atsevišķa dokumentācija par kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam prasa pierādīt, ka objektīvu un pārbaudāmu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt atsevišķu saskaņā ar II pielikumu prasīto dokumentāciju par kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu.
26. pants
Ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas noteikumi
Šīs regulas 25. pantā minētajos ārkārtas apstākļos tirdzniecības atļauju var piešķirt, nosakot tirdzniecības atļaujas turētājam vienu vai vairākas turpmāk minētās prasības:
prasību ieviest kādus nosacījumus vai ierobežojumus, jo īpaši tādus, kas attiecas uz veterināro zāļu drošumu;
prasību paziņot kompetentajām iestādēm vai attiecīgā gadījumā Aģentūrai par jebkādām ar veterināro zāļu lietošanu saistītām blaknēm;
prasību veikt pētījumus pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas.
27. pants
Ārkārtas apstākļiem piešķirtas tirdzniecības atļaujas derīgums un pārskatīšanas procedūra
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, ja riska un ieguvumu samērs joprojām ir labvēlīgs, pagarina tirdzniecības atļaujas derīguma termiņu uz vienu gadu.
28. pants
Pieteikumu izskatīšana
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums:
pārbauda, ka iesniegtie dati atbilst 8. panta prasībām;
izvērtē veterinārās zāles pēc iesniegtās kvalitātes, drošuma un iedarbīguma dokumentācijas;
sagatavo secinājumu par veterināro zāļu riska un ieguvumu samēru.
29. pants
Pieteikumu izskatīšanas laikā laboratorijām adresētie pieprasījumi
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kas izskata pieteikumu, var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz Eiropas Savienības references laboratorijai, oficiālai zāļu kontroles laboratorijai vai kādai dalībvalsts minētajā nolūkā nozīmētai laboratorijai paraugus, kuri ir vajadzīgi, lai:
testētu veterinārās zāles, to izejvielas un nepieciešamības gadījumā to starpproduktus vai citas to sastāvā esošas vielas nolūkā nodrošināt, ka ražotāja izmantotā un pieteikuma dokumentos aprakstītā kontroles metodika ir apmierinoša;
pārbaudītu, ka produktīviem dzīvniekiem paredzētu veterināro zāļu gadījumā analītiskā noteikšanas metode, ko pieteikuma iesniedzējs iesaka atliekvielu izzušanas testu vajadzībām, ir apmierinoša un piemērota tam, lai ar to noteiktu atliekvielu daudzuma klātbūtni, jo īpaši tādu atliekvielu, kuras pārsniedz farmakoloģiski aktīvās vielas atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009, un ir piemērota, lai veiktu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.
30. pants
Informācija par ražotājiem trešās valstīs
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums, izmantojot 88., 89. un 90. pantā noteikto procedūru, pārliecinās, ka veterināro zāļu ražotāji no trešām valstīm spēj ražot attiecīgās veterinārās zāles vai veic kontroltestus pēc metodikas, kas aprakstīta dokumentācijā, kura iesniegta saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieteikuma pamatojumam. Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra var pieprasīt attiecīgajai kompetentajai iestādei sniegt informāciju, kas apliecina, ka veterināro zāļu ražotāji spēj veikt šajā pantā minētās darbības.
31. pants
Papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja
Ja ar dokumentāciju, kas iesniegta kā pieteikuma pamatojums, nepietiek, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kurai saskaņā ar 6. pantu iesniegts pieteikums, attiecīgi informē tā iesniedzēju. Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs noteiktā termiņā sniedz papildu informāciju. Tādā gadījumā 44., 47., 49., 52. un 53. pantā noteiktos termiņus atliek līdz brīdim, kad tiek iesniegta papildu informācija.
32. pants
Pieteikumu atsaukšana
33. pants
Novērtējuma iznākums
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Aģentūra, kas saskaņā ar 28. pantu izskata pieteikumu, sagatavo attiecīgi novērtējuma ziņojumu vai atzinumu. Ja novērtējums ir labvēlīgs, attiecīgajā novērtējuma ziņojumā vai atzinumā iekļauj šādu informāciju:
zāļu aprakstu, kas satur 35. pantā paredzēto informāciju;
detalizētu informāciju par jebkādiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas nosakāmi attiecīgo veterināro zāļu piegādei vai drošai un iedarbīgai lietošanai, arī par veterināro zāļu klasificēšanu saskaņā ar 34. pantu;
10. līdz 14. pantā minētās marķējuma un lietošanas instrukcijas tekstu.
34. pants
Veterināro zāļu klasificēšana
Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija, kas piešķir tirdzniecības atļauju, kā minēts 5. panta 1. punktā, par veterinārām zālēm, kuru lietošanai vajadzīga veterinārā recepte, klasificē šādas zāles:
veterinārās zāles, kuras satur narkotiskas vai psihotropas vielas, vai arī vielas, ko bieži izmanto minēto narkotiku vai vielu nelikumīgā ražošanā, tostarp vielas, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību vai Savienības tiesību akti par narkotisko vielu prekursoriem;
produktīvajiem dzīvniekiem paredzētas veterinārās zāles;
veterinārās antimikrobiālās zāles;
tādu patoloģisku procesu ārstēšanai paredzētas veterinārās zāles, ko iepriekš nepieciešams precīzi diagnosticēt, vai zāles, kuru lietošanas efekti var kavēt vai traucēt vēlākus diagnostiskus vai ārstnieciskus pasākumus;
veterinārās zāles, kuras lieto dzīvnieku eitanazēšanai;
veterinārās zāles, kas satur aktīvu vielu, kuras lietošana Savienībā atļauta mazāk nekā piecus gadus;
imunoloģiskas veterinārās zāles;
neskarot Padomes Direktīvu 96/22/EK ( 5 ), veterinārās zāles, kas satur aktīvas vielas ar hormonālu vai tireostatisku iedarbību vai bēta-agonistus.
Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā Komisija veterinārās zāles par tādām, kuru lietošanai nav vajadzīga veterinārā recepte, izņemot 1. punkta a), c), e) un h) apakšpunktā minētās veterinārās zāles, var klasificēt tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
veterinārās zāles ievada tikai tādās zāļu formās, kuru lietošana neprasa īpašas zināšanas vai prasmes;
veterinārās zāles, pat ja tās lieto nepareizi, nerada tiešu vai netiešu risku ārstējamajam dzīvniekam vai dzīvniekiem, citiem dzīvniekiem, personai, kas tās ievada, vai videi;
veterināro zāļu aprakstā nav brīdinājuma, ka, tās pareizi lietojot, varētu rasties nopietnas blaknes;
ne attiecībā uz šīm veterinārajām zālēm, ne kādām citām zālēm, kas satur to pašu aktīvo vielu, līdz šim nav bieži ziņots par blaknēm;
zāļu aprakstā nav minētas kontrindikācijas, kas saistītas ar attiecīgo zāļu lietošanu kopā ar citām veterinārajām zālēm, kuras parasti lieto bez receptes;
pat nepareizi lietotas, veterinārās zāles nerada risku patērētāju drošībai sakarā ar atliekvielām pārtikā, kas iegūta no ārstētajiem dzīvniekiem;
pat tad, ja noteiktas vielas saturošas veterinārās zāles lieto nepareizi, tās nerada risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai sakarā ar rezistenci, kas izveidojas pret šīm vielām.
35. pants
Zāļu apraksts
Zāļu aprakstā, kas minēts 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā, turpmāk norādītajā secībā iekļauj šādu informāciju:
veterināro zāļu nosaukums, aiz tā stiprums un zāļu forma, kā arī attiecīgā gadījumā saraksts ar dažādās dalībvalstīs atļautajiem veterināro zāļu nosaukumiem;
vienas vai vairāku aktīvo vielu vai citu sastāvdaļu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un palīgvielu un citu sastāvdaļu kvalitatīvais sastāvs, norādot to vispārpieņemto nosaukumu vai to ķīmisko aprakstu un to kvantitatīvo sastāvu, ja minētā informācija ir būtiska veterināro zāļu pienācīgai ievadīšanai;
klīniskā informācija:
mērķsugas;
lietošanas indikācijas katrai mērķsugai;
kontrindikācijas;
īpaši brīdinājumi;
īpaši piesardzības pasākumi lietošanai, arī jo īpaši piesardzības pasākumi drošai lietošanai mērķsugām, īpaši piesardzības pasākumi, kas jāveic personai, kura veterinārās zāles ievada dzīvniekiem, un īpaši piesardzības pasākumi vides aizsardzībai;
blakņu biežums un nopietnība;
lietošana grūsnības, laktācijas vai dēšanas periodā;
mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi;
ievadīšanas ceļš un posoloģija;
pārdozēšanas simptomi un, ja vajadzīgs, pārdozēšanas gadījumā izmantojamās ārkārtas procedūras un antidoti;
īpaši lietošanas ierobežojumi;
īpaši lietošanas nosacījumi, arī antimikrobiālo un pretparazītu veterināro zāļu lietošanas ierobežojumi, ar kuriem ierobežo risku, ka izveidojas rezistence;
attiecīgā gadījumā izdalīšanās periodi, pat ja šādi periodi ir vienādi ar nulli;
farmakoloģiskā informācija:
anatomiski terapeitiski ķīmiskās klasifikācijas veterinārais kods (“ATĶvet kods”);
farmakodinamika;
farmakokinētika.
Imunoloģisko veterināro zāļu gadījumā i), ii) un iii) punktā minētās informācijas vietā norāda imunoloģisko informāciju;
farmaceitiskā informācija:
lielas nesaderības;
glabāšanas laiks, attiecīgā gadījumā – pēc zāļu sagatavošanas lietošanai vai pēc tiešā iepakojuma pirmās atvēršanas;
īpaši piesardzības pasākumi glabāšanā;
tiešā iepakojuma veids un sastāvs;
prasība neizlietotu veterināro zāļu vai šādu zāļu lietošanā radušos atkritumvielu likvidēšanā izmantot atpakaļpieņemšanas shēmas un, ja vajadzīgs, attiecībā uz neizlietotām veterinārajām zālēm vai šādu zāļu lietošanas atkritumvielām ievērot uz bīstamo atkritumu likvidēšanu attiecināmos papildu piesardzības pasākumus;
tirdzniecības atļaujas turētāja nosaukums;
tirdzniecības atļaujas(-u) numurs(-i);
pirmās tirdzniecības atļaujas piešķiršanas datums;
zāļu apraksta pēdējās redakcijas datums;
attiecīgā gadījumā veterinārajām zālēm, kas minētas 23. vai 25. pantā, paziņojums:
“Ierobežotam tirgum piešķirta tirdzniecības atļauja, tāpēc novērtējums izdarīts, balstoties uz īpaši adaptētām dokumentēšanas prasībām”; vai
“Arkārtas apstākļiem piešķirta tirdzniecības atļauja, tāpēc novērtējums izdarīts, balstoties uz īpaši adaptētām dokumentēšanas prasībām”;
informācija par 117. pantā minētajām savākšanas sistēmām, kas piemērojamas attiecīgajām veterinārajām zālēm;
veterināro zāļu klasifikācija, kā minēts 34. pantā, katrai dalībvalstij, kurā tās ir atļautas.
36. pants
Lēmumi, ar ko piešķir tirdzniecības atļaujas
37. pants
Lēmumi, ar ko atsaka tirdzniecības atļauju piešķiršanu
Tirdzniecības atļaujas piešķiršanu atsaka, ja izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:
pieteikums neatbilst šai nodaļai;
veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs ir nelabvēlīgs;
pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamu informāciju par veterināro zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu;
veterinārās zāles ir veterinārās antimikrobiālās zāles, ko piedāvā lietošanai kā stimulantu, kurš veicina zāles saņēmušo dzīvnieku augšanu vai paaugstina to produktivitāti;
ierosinātais zāļu izdalīšanās periods nav pietiekami ilgs, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, vai nav pietiekami pamatots;
ieguvumi, ko dzīvnieku veselībai dod veterināro zāļu lietošana, neatsver risku sabiedrības veselībai antimikrobiālās rezistences vai parazītu rezistences pret pretparazītu līdzekļiem attīstības gadījumā;
pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus par iedarbīgumu attiecībā uz mērķsugu;
veterināro zāļu kvalitatīvais vai kvantitatīvais sastāvs nav tāds, kā norādīts pieteikumā;
nav pietiekami novērsts risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi; vai
veterinārajās zālēs esošā aktīvā viela atbilst kritērijiem, lai tiktu uzskatīta par noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vai ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu vielu, un veterinārās zāles ir paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem – ja vien netiek pierādīts, ka aktīvā viela ir būtiska, lai novērstu vai kontrolētu nopietnu risku dzīvnieku veselībai.
38. pants
Tehniskās dokumentācijas aizsardzība
Neskarot ar Direktīvu 2010/63/ES noteiktās prasības un pienākumus, uz tādu tehnisko dokumentāciju par kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kas sākotnēji iesniegta, lai saņemtu kādu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju vai mainītu tās nosacījumus, citi pieteikumu iesniedzēji veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai vai atļaujas nosacījumu mainīšanai atsaucas tikai tad, ja:
ir pagājis šīs regulas 39. un 40. pantā noteiktais tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods vai līdz brīdim, kad tas būs beidzies, palikuši mazāk nekā divi gadi;
pieteikumu iesniedzēji attiecībā uz šo dokumentāciju ir saņēmuši rakstisku piekrišanu piekļuves pilnvaras veidā.
39. pants
Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periodi
Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periods:
liellopiem, gaļai audzētām aitām, cūkām, vistām, suņiem un kaķiem paredzētām veterinārajām zālēm ir 10 gadi;
liellopiem, gaļai audzētām aitām, cūkām, vistām, suņiem un kaķiem paredzētām veterinārajām antimikrobiālajām zālēm, kas satur antimikrobiālo aktīvo vielu, kura pieteikuma iesniegšanas dienā nav bijusi Savienībā atļautu veterināro zāļu aktīvā viela, ir 14 gadi;
bitēm paredzētām veterinārajām zālēm ir 18 gadi;
veterinārajām zālēm, kas paredzētas tādām dzīvnieku sugām, kuras nav minētas a) un c) apakšpunktā, ir 14 gadi.
40. pants
Tehniskās dokumentācijas aizsardzības periodu pagarināšana un tehniskās dokumentācijas aizsardzības papildu periodi
Ja izmaiņa, kas apstiprinātas tirdzniecības atļaujas nosacījumos saskaņā ar 67. pantu, ietver zāļu formas, ievadīšanas ceļa vai devas grozījumu, ko Aģentūra vai 66. pantā minētās kompetentās iestādes uzskata par tādu, kas pierāda:
antimikrobiālās rezistences vai parazītu rezistences pret pretparazītu līdzekļiem samazināšanos; vai
veterināro zāļu riska un ieguvumu samēra uzlabošanos,
attiecīgo preklīnisko pētījumu vai klīnisko izmēģinājumu rezultātiem piemēro četru gadu aizsardzību.
Minēto rezultātu izmantošanas aizliegumu nepiemēro, ja pārējie pieteikuma iesniedzēji ir saņēmuši piekļuves pilnvaru attiecībā uz šiem testiem, pētījumiem un izmēģinājumiem.
41. pants
Ar patentiem saistītas tiesības
Netiek uzskatīts, ka tādu testu, pētījumu un izmēģinājumu veikšana, kuri nepieciešami, lai saskaņā ar 18. pantu pieteiktos uz tirdzniecības atļauju, ir pretrunā tiesībām, kas saistītas ar patentiem vai ar papildu aizsardzības sertifikātiem veterinārajām zālēm un cilvēkiem paredzētām zālēm.
III NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJU PROCEDŪRAS
42. pants
Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūras tvērums
Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra attiecas uz šādām veterinārajām zālēm:
veterinārām zālēm, kuru izstrādē izmantots viens no šādiem biotehnoloģiskajiem procesiem:
rekombinētās DNS tehnoloģija;
kontrolēta to gēnu ekspresija, kas prokariotos un eikariotos, tostarp transformētās zīdītājdzīvnieku šūnās, kodē bioloģiski aktīvas olbaltumvielas;
hibridomu un monoklonālo antivielu metodes;
veterinārajām zālēm, ko galvenokārt paredzēts lietot par stimulantiem, lai tās saņemošie dzīvnieki labāk augtu vai lai paaugstinātos to produktivitāte;
veterinārajām zālēm, kas satur tādu aktīvo vielu, kura pieteikuma iesniegšanas dienā nav bijusi Savienībā atļautas veterinārās zāles;
bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, kas satur inženierijā iegūtus alogēnus audus vai šūnas vai no tādiem sastāv;
jauno terapiju veterinārajām zālēm.
43. pants
Pieteikšanās uz centralizētu tirdzniecības atļauju
44. pants
Centralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra
45. pants
Aģentūras atzinuma pārskatīšana
46. pants
Nacionālās tirdzniecības atļaujas tvērums
47. pants
Nacionālās tirdzniecības atļaujas procedūra
48. pants
Decentralizētas tirdzniecības atļaujas tvērums
49. pants
Decentralizētas tirdzniecības atļaujas procedūra
50. pants
Pieteikuma iesniedzēja pieprasījums pārskatīt novērtējuma ziņojumu
51. pants
Nacionālo tirdzniecības atļauju savstarpējas atzīšanas tvērums
Saskaņā ar 47. pantu piešķirtas veterināro zāļu nacionālo tirdzniecības atļauju citās dalībvalstīs atzīst saskaņā ar 52. pantā izklāstīto procedūru.
52. pants
Nacionālo tirdzniecības atļauju savstarpējas atzīšanas procedūra
53. pants
Papildu iesaistīto dalībvalstu piešķirtu tirdzniecības atļauju vēlāka atzīšana
Pēc tam, kad ir pabeigta 49. pantā paredzētā decentralizētā procedūra vai 52. pantā paredzētā savstarpējas atzīšanas procedūra, ar kuru piešķir tirdzniecības atļauju, tirdzniecības atļaujas turētājs saskaņā ar šajā pantā paredzēto procedūru var iesniegt veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikumu kompetentajām iestādēm papildu iesaistītajās dalībvalstīs un kompetentajai iestādei atsauces dalībvalstī, kā minēts attiecīgi 49. vai 52. pantā. Papildus 8. pantā minētajiem datiem pieteikumā ir arī:
saraksts ar visiem lēmumiem, ar kuriem piešķirtas, apturētas vai atsauktas attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas;
informāciju par izmaiņām, kas ieviestas kopš tirdzniecības atļaujas piešķiršanas ar 49. panta 7. punktā paredzēto decentralizēto procedūru vai 52. panta 8. punktā paredzēto savstarpējas atzīšanas procedūru;
apkopojošs farmakovigilances datu ziņojums.
54. pants
Pārskatīšanas procedūra
IV NODAĻA
PASĀKUMI PĒC TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANAS
55. pants
Savienības veterināro zāļu datubāze
Zāļu datubāzē ir vismaz šāda informācija:
attiecībā uz veterinārajām zālēm, kam Savienībā atļauju piešķīrusi Komisija un kompetentās iestādes:
veterināro zāļu nosaukums;
veterināro zāļu aktīvā viela vai vielas un to stiprums;
zāļu apraksts;
lietošanas instrukcija;
novērtējuma ziņojums;
veterināro zāļu ražošanas vietu saraksts; un
datumi, kad veterinārās zāles laistas tirgū dalībvalstī;
attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, ko saskaņā ar V nodaļu Savienībā reģistrējušas kompetentās iestādes:
reģistrēto homeopātisko veterināro zāļu nosaukums;
lietošanas instrukcija; un
reģistrēto homeopātisko veterināro zāļu ražošanas vietu saraksti;
veterinārās zāles, ko kādā dalībvalstī atļauts lietot saskaņā ar 5. panta 6. punktu;
gada pārdošanas apjoms un informācija par katru veterināro zāļu pieejamību.
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nepieciešamos pasākumus un praktisko kārtību, nosakot:
tehniskās specifikācijas attiecībā uz zāļu datubāzi, tostarp elektroniskās datu apmaiņas mehānismu, kas paredz apmaiņu ar datiem ar esošajām valsts sistēmām, un formātu elektroniskai iesniegšanai;
zāļu datubāzes darbības praktisko kārtību, jo īpaši lai nodrošinātu konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību un informācijas apmaiņas drošību;
detalizētas specifikācijas attiecībā uz informāciju, kura jāiekļauj, jāatjaunina un ar kuru jāapmainās zāļu datubāzē, un to, kas to dara;
ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no zāļu datubāzes funkcionalitātēm nav pieejama;
attiecīgā gadījumā dati, kas jāiekļauj zāļu datubāzē papildus šā panta 2. punktā minētajai informācijai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
56. pants
Piekļuve zāļu datubāzei
57. pants
Datu vākšana par dzīvniekiem lietotām antimikrobiālajām zālēm
Komisija deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 147. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot prasības attiecībā uz:
dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu veidiem, par kuriem vāc datus;
kvalitātes nodrošināšanu, ko dalībvalstis un Aģentūra ievieš, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību; un
noteikumiem par datu vākšanas metodēm attiecībā uz dzīvniekiem lietoto antimikrobiālu zāļu lietošanu un par metodi minēto datu nosūtīšanai Aģentūrai.
Dalībvalstīm ir atļauts piemērot pakāpenisku pieeju attiecībā uz šajā pantā noteiktajiem pienākumiem, lai:
divu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu vismaz par tām sugām un kategorijām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/652/ES ( 6 )2018. gada 11. decembra redakcijā;
piecu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu par visām produktīvo dzīvnieku sugām;
astoņu gadu laikā no 2022. gada 28. janvāra datus vāktu par citiem dzīvniekiem, kuri tiek audzēti vai turēti.
58. pants
Tirdzniecības atļauju turētāju pienākumi
59. pants
Mazie un vidējie uzņēmumi
Dalībvalstis saskaņā ar savas valsts tiesībām veic atbilstīgus pasākumus, lai konsultētu mazos un vidējos uzņēmumus par atbilstību šīs regulas prasībām.
60. pants
Izmaiņas
Pieņemot 1. punktā minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
vai nepieciešams zinātniski novērtēt izmaiņas, lai noteiktu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi;
vai izmaiņas ietekmē veterināro zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu;
vai izmaiņas ir saistītas tikai ar nelieliem pārveidojumiem zāļu aprakstā;
vai izmaiņas ir administratīva rakstura.
61. pants
Izmaiņas, kas nav jānovērtē
62. pants
Pieteikšanās uz izmaiņām, kas jānovērtē
Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ir:
izmaiņas apraksts;
dati, kas minēti 8. pantā un kas attiecas uz izmaiņu;
informācija par pieteikuma skartajām tirdzniecības atļaujām;
ja izmaiņas rezultātā rodas izrietošas tās pašas tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņas, attiecīgo minēto izrietošo izmaiņu apraksts;
ja izmaiņa attiecas uz tirdzniecības atļaujām, kas piešķirtas savstarpējās atzīšanas procedūrā vai decentralizētajā procedūrā, saraksts ar dalībvalstīm, kuras attiecīgās tirdzniecības atļaujas piešķīrušas.
63. pants
Izrietoši zāļu informācijas grozījumi
Ja no izmaiņas izriet zāļu apraksta, marķējuma vai lietošanas instrukcijas grozījumi, izmaiņas pieteikumu izskata, minētos grozījumus uzskatot par attiecīgās izmaiņas daļu.
64. pants
Izmaiņu grupas
Ja tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par vairākām vienas un tās pašas tirdzniecības atļaujas nosacījumu izmaiņām, kas nav iekļautas saskaņā ar 60. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, vai par vairāku tirdzniecības atļauju vienu izmaiņu, kura minētajā sarakstā nav iekļauta, minētais tirdzniecības atļaujas turētājs par visām izmaiņām var iesniegt vienu pieteikumu.
65. pants
Darba dalīšanas procedūra
66. pants
Procedūra attiecībā uz izmaiņām, kas jānovērtē
67. pants
Pasākumi, ar kuriem beidz procedūras attiecībā uz izmaiņām
68. pants
To izmaiņu īstenošana, kas jānovērtē
69. pants
Veterināro zāļu aprakstu saskaņošanas tvērums
Saskaņotu zāļu aprakstu saskaņā ar 70. un 71. pantā noteikto procedūru sagatavo attiecībā uz:
atsauces veterinārajām zālēm, kurām ir tāds pats aktīvo vielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un zāļu forma un attiecībā uz kurām dažādās dalībvalstīs saskaņā ar 47. pantu ir piešķirtas tirdzniecības atļaujas vienam un tam pašam tirdzniecības atļaujas turētājam;
ģenēriskajām veterinārajām zālēm un veterinārajām hibrīdzālēm.
70. pants
Atsauces veterināro zāļu aprakstu saskaņošanas procedūra
71. pants
Ģenērisko veterināro zāļu un veterināro hibrīdzāļu aprakstu saskaņošanas procedūra
Ja 70. pantā minētā procedūra ir pabeigta un ir panākta vienošanās par saskaņotu zāļu aprakstu atsauces veterinārajām zālēm, ģenērisko veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji 60 dienu laikā no katras dalībvalsts kompetento iestāžu lēmuma un attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 62. pantu iesniedz pieteikumu par attiecīgo ģenērisko veterināro zāļu apraksta šādu sadaļu saskaņošanu:
mērķsugas;
klīniskā informācija, kas minēta 35. panta 1. punkta c) apakšpunktā;
izdalīšanās periods.
72. pants
Atsevišķu veterināro zāļu vides drošības dokumentācija un vides riska novērtējums
Sarakstā, kas minēts 70. panta 1. punktā, neiekļauj atsauces uz veterinārām zālēm, kuras atļautas pirms 2005. gada 1. oktobra, identificētas kā potenciāli kaitīgas videi un kuras nav bijušas pakļautas vides riska novērtējumam.
Ja atsauces veterinārajām zālēm atļauja piešķirta pirms 2005. gada 1. oktobra un tās identificētas kā potenciāli kaitīgas videi un nav bijušas pakļautas vides riska novērtējumam, kompetentā iestāde pieprasa tirdzniecības atļaujas turētājam atjaunināt attiecīgo vides drošības dokumentāciju, kas minēta 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā 156. pantā minēto pārskatīšanu, un attiecīgā gadījumā šādu atsauces zāļu ģenērisko veterināro zāļu vides riska novērtējumu.
73. pants
Savienības farmakovigilances sistēma
Kompetentās iestādes, Aģentūra un tirdzniecības atļauju turētāji veic vajadzīgos pasākumus, kuru mērķis ir darīt pieejamas iespējas, kā ziņot un mudināt ziņot par šādām iespējamām blaknēm:
kādam dzīvniekam novērota kāda negatīva un neparedzēta reakcija uz veterinārām zālēm;
novērojums, ka veterinārās zāles, kas dzīvniekam ievadītas saskaņā ar zāļu aprakstu vai citādi, neiedarbojas;
ar vidi saistīti incidenti, kas novēroti pēc tam, kad kādam dzīvniekam ievadītas kādas veterinārās zāles;
cilvēkam novērota neveselīga reakcija pēc pakļaušanas veterināro zāļu iedarbībai;
dzīvnieku izcelsmes produktā konstatēta farmakoloģiski aktīva viela vai marķieratliekas, kas pēc tam, kad ir ievērots izdalīšanās periods, pārsniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 noteiktos maksimālos atlieku līmeņus;
jebkāda domājama infekcijas ierosinātāja pārnešana ar veterināro zāļu starpniecību;
dzīvniekam novērota jebkāda negatīva un neparedzēta reakcija uz cilvēkiem paredzētām zālēm.
74. pants
Savienības farmakovigilances datubāze
75. pants
Piekļuve farmakovigilances datubāzei
Plašākai sabiedrībai farmakovigilances datubāzē ir piekļuve šādai informācijai bez iespējas mainīt tajā ietverto informāciju:
katru gadu paziņoto iespējamo blakņu skaits un – vēlākais divu gadu laikā pēc 2022. gada 28. janvāra – katru gadu paziņoto iespējamo blakņu incidence, kas sadalīta pa veterinārajām zālēm, dzīvnieku sugām un iespējamo blakņu veida;
šīs regulas 81. panta 1. punktā minētie rezultāti un iznākumi, kas izriet no signālu pārvaldības procesa, kuru tirdzniecības atļaujas turētājs veic veterinārajām zālēm vai veterināro zāļu grupām.
76. pants
Ziņošana par iespējamām blaknēm un to reģistrēšana
77. pants
Tirdzniecības atļaujas turētāja farmakovigilances pienākumi
Tirdzniecības atļaujas turētājs nodrošina, ka šāds publisks paziņojums tiek izklāstīts objektīvi un ka tas nav maldinošs.
78. pants
Par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona
Par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona, kas minēta 77. panta 8. punktā, nodrošina, ka tiek pildīti šādi uzdevumi:
izstrādāt un uzturēt farmakovigilances sistēmas pamatlietu;
piešķirt atsauces numuru farmakovigilances sistēmas pamatlietā katrām zālēm, kas tajā iekļautas, un par katrām zālēm paziņot minēto atsauces numuru farmakovigilances datubāzei;
paziņot attiecīgi kompetentajām iestādēm un Aģentūrai darbības vietu;
izveidot un uzturēt sistēmu, kas nodrošina, ka visas iespējamās blaknes, par kurām tirdzniecības atļaujas turētājs informēts, tiek apkopotas un atspoguļotas tā, lai ziņas par tām būtu piekļūstamas vismaz vienā vietā Savienībā;
apkopot 76. panta 2. punktā minētos ziņojumus par iespējamām blaknēm, tās izvērtējot, ja nepieciešams, un atspoguļojot farmakovigilances datubāzē;
nodrošināt, ka pilnīgi un uzreiz tiek izpildīts katrs kompetento iestāžu vai Aģentūras pieprasījums sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu izvērtēt kādu veterināro zāļu riska un ieguvumu samēru;
nodrošināt attiecīgi kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai jebkādu citu informāciju, kam ir nozīme kādu veterināro zāļu riska un ieguvumu samēra pārmaiņu konstatēšanā, arī noderīgu informāciju par pētījumiem attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū;
piemērot 81. pantā minēto signālu pārvaldības procesu un nodrošināt, ka ir ieviestas visas 77. panta 4. punktā minētās pienākumu izpildes norunas;
pārraudzīt farmakovigilances sistēmu un nodrošināt, lai vajadzības gadījumā tiktu sagatavots un īstenots attiecīgs preventīvs vai koriģējošas rīcības plāns, un, ja nepieciešams, nodrošināt izmaiņas farmakovigilances sistēmas pamatlietā;
nodrošināt, lai visi farmakovigilances darbību veikšanā iesaistītie tirdzniecības atļaujas turētāja darbinieki saņemtu pastāvīgu apmācību;
paziņot kompetentajām iestādēm un Aģentūrai par jebkādu trešā valstī pieņemtu reglamentējošu pasākumu, kas ir saistīts ar farmakovigilances datiem, 21 dienas laikā no attiecīgas informācijas saņemšanas.
79. pants
Kompetento iestāžu un Aģentūras farmakovigilances pienākumi
80. pants
Kompetentās iestādes veikta uzdevumu deleģēšana
81. pants
Signālu pārvaldības process
Tirdzniecības atļaujas turētājs vismaz reizi gadā atspoguļo farmakovigilances datubāzē visus signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus, arī secinājumus par riska un ieguvumu samēru, un vajadzības gadījumā atsauces uz attiecīgo zinātnisko literatūru.
Attiecībā uz 42. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām veterinārajām zālēm visus signālu pārvaldības procesa rezultātus un iznākumus, arī secinājumus par riska un ieguvumu samēru, un vajadzības gadījumā atsauces uz attiecīgo zinātnisko literatūru tirdzniecības atļaujas turētājs farmakovigilances datubāzē atspoguļo tik bieži, cik noteikts tirdzniecības atļaujā.
82. pants
Savienības līmeņa interešu gadījumos veicamas pāradresēšanas tvērums
83. pants
Savienības interešu gadījumos veicamā pāradresēšanas procedūra
84. pants
Lēmums, kas seko Savienības līmeņa interešu gadījumos veiktai pāradresēšanai
V NODAĻA
HOMEOPĀTISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES
85. pants
Homeopātiskas veterinārās zāles
86. pants
Homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšana
Reģistrēšanas procedūru attiecina uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tās ievada Eiropas Farmakopejā aprakstītā ceļā vai, ja tajā tāda apraksta nav, dalībvalstīs oficiāli lietotās farmakopejās aprakstītā ceļā;
zāļu atšķaidījuma pakāpe ir pietiekama, lai būtu garantēts to drošums, un tās nesatur vairāk kā vienu daļu pamattinktūras uz 10 000 . daļām;
ne zāļu marķējumā, ne kādā ar tām saistītā informācijā nav terapeitisku indikāciju.
87. pants
Homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanas pieteikums un procedūra
Pieteikumā uz homeopātisku veterināro zāļu reģistrēšanu iekļauj šādus dokumentus:
zinātniskais nosaukums vai cits nosaukums, kurš homeopātiskai izejvielai vai izejvielām dots kādā farmakopejā, kopā ar deklarāciju par ievadīšanas ceļu, zāļu formu un atšķaidījuma pakāpi, kas jāreģistrē;
dokumentācija, kurā, izmantojot pietiekamu bibliogrāfiju, aprakstīts, kā homeopātisko izejvielu vai izejvielas iegūst un kontrolē, un pamatots to homeopātiskais lietojums; attiecībā uz homeopātiskām veterinārajām zālēm, kas satur bioloģiskas vielas, – apraksts par pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka tajās nav patogēnu;
katras zāļu formas ražošanas un kontrolēšanas lieta un atšķaidīšanas un potencēšanas paņēmiena apraksts;
attiecīgo homeopātisko veterināro zāļu ražošanas atļauja;
kopijas no jebkādām reģistrācijām, kas attiecībā uz tām pašām homeopātiskajam veterinārajām zālēm saņemtas citās dalībvalstīs;
teksts, kas paredzēts reģistrējamo homeopātisko veterināro zāļu lietošanas instrukcijai, uz ārējā iepakojuma un uz tiešā iepakojuma;
dati par homeopātisko veterināro zāļu stabilitāti,
produktīvai dzīvnieku sugai paredzētu homeopātisku veterināro zāļu gadījumā aktīvās vielas ir tās farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 un uz tās pamata pieņemtiem aktiem.
VI NODAĻA
RAŽOŠANA, IMPORTS UN EKSPORTS
88. pants
Ražošanas atļaujas
Ražošanas atļauja ir nepieciešama, lai veiktu jebkuru no šādām darbībām:
veterinārās zāles ražotu, pat ja tās paredzētas tikai eksportam;
piedalītos veterināro zāļu ražošanā vai sagatavošanā līdz galaprodukta stāvoklim, tostarp iesaistoties jebkādā šā procesa daļā – arī šo zāļu vai jebkādu to sastāvdaļu apstrādē, komplektēšanā, pakošanā un pārpakošanā, marķēšanā un pārmarķēšanā, glabāšanā, sterilizēšanā, testēšanā, izlaišanā piegādei; vai
veterinārās zāles importētu.
89. pants
Pieteikums uz ražošanas atļauju
Pieteikumā uz ražošanas atļauju ietilpst vismaz šāda informācija:
veterinārās zāles, ko paredzēts ražot vai importēt;
pieteikuma iesniedzēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un patstāvīgā vai juridiskā adrese;
zāļu formas, ko paredzēts ražot vai importēt;
detalizētas ziņas par ražošanas vietu, kur veterinārās zāles paredzēts ražot vai importēt;
deklarācija, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst 93. un 97. panta prasībām.
90. pants
Ražošanas atļauju piešķiršanas procedūra
91. pants
Ražošanas un vairumtirdzniecības datubāze
92. pants
Ražošanas atļauju grozīšana pēc pieprasījuma
93. pants
Ražošanas atļauju turētāju pienākumi
Ražošanas atļaujas turētājs:
nodrošina, ka tā rīcībā ir ražošanas atļaujā norādītajām darbībām piemērotas un pietiekamas telpas, tehniskais aprīkojums un testēšanas infrastruktūra;
nodrošina, ka tā rīcībā ir vismaz vienas 97. pantā minētās kvalificētās personas pakalpojumi un ka šī kvalificētā persona darbojas, ievērojot minēto pantu;
nodrošina, ka kvalificētajai personai, kas minēta 97. pantā, ir iespējams pildīt savus pienākumus, jo īpaši tai ir piekļuve visiem vajadzīgajiem dokumentiem un telpām un tās rīcībā ir nodots viss vajadzīgais tehniskais aprīkojums un testēšanas infrastruktūra;
pirms 97. pantā minētās kvalificētās personas nomaiņas vismaz 30 dienas iepriekš paziņo par to kompetentajai iestādei vai, ja iepriekš paziņot nav iespējams, jo nomaiņa ir neparedzēta, nekavējoties informē kompetento iestādi;
nodrošina, ka tā rīcībā ir tādu darbinieku pakalpojumi, kas gan attiecībā uz ražošanu, gan attiecībā uz kontroli atbilst attiecīgās dalībvalsts juridiskajām prasībām;
ļauj attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvjiem jebkurā laikā piekļūt tā telpām;
saskaņā ar 96. pantu detalizēti uzskaita visas veterinārās zāles, ko tas piegādājis, un glabā katras sērijas paraugus;
veterinārās zāles piegādā tikai veterināro zāļu izplatītājiem vairumtirdzniecībā vairumtirdzniecībā;
nekavējoties informē kompetento iestādi un tirdzniecības atļaujas turētāju, ja ražošanas atļaujas turētāja rīcībā nonāk informācija, ka veterinārās zāles, par kurām attiecas izdotās ražošanas atļaujas tvērums, ir viltotas, vai ja tam ir aizdomas, ka tās ir viltotas, neatkarīgi no tā, vai minētās veterinārās zāles bija izplatītas likumīgā piegādes ķēdē vai nelikumīgi, tostarp nelikumīgi pārdotas, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus;
ievēro veterināro zāļu labu ražošanas praksi un par izejvielām izmanto tikai tādas aktīvās vielas, kuras ražotas saskaņā ar aktīvo vielu labu ražošanas praksi un kuras izplatītas saskaņā ar aktīvo vielu labu izplatīšanas praksi;
pārliecinās, ka katrs Savienības ražotājs, izplatītājs un importētājs, no kā ražošanas atļaujas turētājs iegūst aktīvās vielas, ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā ražotājs, izplatītājs un importētājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar 95. pantu;
veic uz riska novērtējumu balstītas to ražotāju, izplatītāju un importētāju revīzijas, no kuriem ražošanas atļaujas turētājs iegūst aktīvās vielas.
94. pants
Labas ražošanas prakses sertifikāti
95. pants
Aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā
Reģistrācijas veidlapā darbības reģistrēšanai kompetentajā iestādē iekļauj vismaz šādu informāciju:
vārds vai uzņēmuma nosaukums vai pastāvīgā vai juridiskā adrese;
importam, ražošanai vai izplatīšanai paredzētās aktīvās vielas;
informācija par telpām un tehnisko aprīkojumu.
96. pants
Uzskaitvedība
Ražošanas atļaujas turētājs attiecībā uz visām tā piegādātajām veterinārajām zālēm reģistrē šādu informāciju:
darījuma datums;
veterināro zāļu nosaukums un tirdzniecības atļaujas numurs, ja piemērojams, kā arī attiecīgā gadījumā zāļu forma un stiprums;
piegādātais daudzums;
saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;
sērijas numurs;
derīguma termiņš.
97. pants
Par ražošanu un sērijas izlaidi atbildīgā kvalificētā persona
Pirmajā daļā minētās praktiskās pieredzes laiku var saīsināt par gadu, ja augstskolas studiju programma ilgst vismaz piecus gadus, un par pusotru gadu, ja augstskolas studiju programma ilgst vismaz sešus gadus.
98. pants
Veterināro zāļu sertifikāti
Kompetentā iestāde vai Aģentūra pēc veterināro zāļu ražotāja, eksportētāja vai importētājas trešās valsts iestāžu pieprasījuma apliecina, ka:
ražotājam ir ražošanas atļauja;
ražotājam ir labas ražošanas prakses sertifikāts, kas minēts 94. pantā; vai
par attiecīgajām veterinārajām zālēm attiecīgajā dalībvalstī ir piešķirta tirdzniecības atļauja vai, ja pieprasījums iesniegts Aģentūrai, par tām piešķirta centralizēta tirdzniecības atļauja.
VII NODAĻA
PIEGĀDE UN LIETOŠANA
99. pants
Vairumtirdzniecības atļaujas
100. pants
Pieteikums uz vairumtirdzniecības atļauju un atļaujas procedūra
Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā pierāda, ka ir izpildītas šādas prasības:
pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir tehniski kompetents personāls un jo īpaši vismaz viena persona, kas iecelta par atbildīgo personu un atbilst valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem;
pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas un pietiekami lielas telpas, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī noteiktajām prasībām attiecībā uz veterināro zāļu glabāšanu un apiešanos ar tām;
pieteikuma iesniedzējam ir plāns, kas garantē, ka rezultatīvi tiks īstenota jebkāda izņemšana vai atsaukšana no tirgus, kuru likušas izdarīt kompetentās iestādes vai Komisija vai kura tiks veikta sadarbībā ar attiecīgo veterināro zāļu ražotāju vai to tirdzniecības atļaujas turētāju;
pieteikuma iesniedzējam ir attiecīga uzskaites sistēma, kas nodrošina atbilstību 101. panta prasībām;
pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis deklarāciju, kas apliecina, ka tas ir izpildījis 101. pantā minētās prasības.
Kompetentā iestāde:
pieteikuma iesniedzēju informē par izvērtēšanas iznākumu;
piešķir, atsaka vai groza vairumtirdzniecības atļauju; un
attiecīgo informāciju par atļauju ievada 91. pantā minētajā ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzē.
101. pants
Izplatītāju vairumtirdzniecībā pienākumi
Izplatītājs vairumtirdzniecībā veic detalizētu uzskaiti, par katru darījumu reģistrējot vismaz šādas ziņas:
darījuma datums;
veterināro zāļu nosaukums, tostarp attiecīgi zāļu forma un stiprums;
sērijas numurs;
veterināro zāļu derīguma termiņš;
saņemtais vai piegādātais daudzums, arī iepakojuma lielums un iepakojumu skaits;
pirkšanas gadījumā piegādātāja, bet pārdošanas gadījumā saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese..
102. pants
Veterināro zāļu paralēlā tirdzniecība
Veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības nolūkos izplatītājs vairumtirdzniecībā nodrošina, ka veterinārās zāles, ko tas plāno iegūt no kādas dalībvalsts (“ieguves dalībvalsts”) un izplatīt citā dalībvalstī (“galamērķa dalībvalsts”), ir tādas pašas izcelsmes kā veterinārās zāles, kas jau ir atļautas galamērķa dalībvalstī. Uzskatāms, ka veterinārajām zālēm ir tāda pati izcelsme, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:
tām ir tāds pats aktīvo vielu un palīgvielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;
tām ir tāda pati zāļu forma;
tām ir tāda pati klīniskā informācija un attiecīgā gadījumā zāļu izdalīšanās periods; un
tās ir ražojis tas pats ražotājs vai licencēts ražotājs pēc tās pašas formas [formulas].
Ikviens izplatītājs vairumtirdzniecībā, kam ir nodoms nodarboties ar veterināro zāļu paralēlo tirdzniecību galamērķa dalībvalstī, ievēro vismaz šādus pienākumus:
tas iesniedz kompetentajai iestādei galamērķa dalībvalstī deklarāciju un pieņem piemērotus pasākumus, kas nodrošina, ka attiecīgais izplatītājs vairumtirdzniecībā ieguves dalībvalstī to informē par visām farmakovigilances problēmām;
tas paziņo tirdzniecības atļaujas turētājam galamērķa dalībvalstī par veterinārajām zālēm, kas tiks iegūtas ieguves dalībvalstī un ko iecerēts laist galamērķa dalībvalsts tirgū, vismaz mēnesi pirms šo veterināro zāļu paralēlās tirdzniecības pieteikuma iesniegšanas kompetentajā iestādē;
tas iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei rakstisku deklarāciju, ka tirdzniecības atļaujas turētājam galamērķa dalībvalstī ir paziņots tas saskaņā ar b) apakšpunktu, un minētā paziņojuma kopiju;
tas netirgo veterinārās zāles, kas kvalitātes, drošuma vai iedarbīguma iemeslu dēļ atsauktas no ieguves dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts tirgus;
apkopo iespējamās blaknes un par tām ziņo paralēli tirgoto veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājam.
Attiecībā uz visām veterinārajām zālēm 4. punktā minētajam sarakstam pievieno šādu informāciju:
veterināro zāļu nosaukums;
aktīvās vielas;
zāļu formas;
veterināro zāļu klasifikācija galamērķa dalībvalstī;
veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas numurs to ieguves dalībvalstī;
veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas numurs galamērķa dalībvalstī;
izplatītāja vairumtirdzniecībā ieguves dalībvalstī un izplatītāja vairumtirdzniecībā galamērķa dalībvalstī vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese.
103. pants
Veterināro zāļu mazumtirdzniecība un uzskaitvedība
Veterināro zāļu mazumtirgotāji par katru tādu veterināro zāļu darījumu, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, detalizēti pieraksta un glabā informāciju:
darījuma datums;
veterināro zāļu nosaukums, tostarp attiecīgi zāļu forma un stiprums;
sērijas numurs;
saņemtais vai piegādātais daudzums;
pirkšanas gadījumā piegādātāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese, pārdošanas gadījumā saņēmēja vārds vai nosaukums un adrese;
attiecīgā gadījumā – recepti izrakstījušā veterinārārsta kontaktinformācija un veterinārās receptes kopija;
tirdzniecības atļaujas numurs.
104. pants
Veterināro zāļu mazumtirdzniecība ar tālpārdošanu
Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK ( 8 ) 6. panta prasībām mazumtirgotāji, kuri veterinārās zāles piedāvā, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, sniedz vismaz šādu informāciju:
tās dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācija, kur mazumtirgotājs, kas piedāvā veterinārās zāles, veic uzņēmējdarbību;
hipersaite uz vietni, kas saskaņā ar šā panta 8. punktu izveidota dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību;
saskaņā ar šā panta 6. punktu izveidots vienotais logotips ir skaidri redzami ievietots katrā vietnes lapā, kura attiecas uz veterināro zāļu tālpārdošanu, un tajā ir hipersaite uz ierakstu par attiecīgo mazumtirgotāju šā panta 8. punkta c) apakšpunktā minētajā atļauto mazumtirgotāju sarakstā.
Katra dalībvalsts izveido veterināro zāļu tālpārdošanai veltītu vietni, kurā sniedz vismaz šādu informāciju:
informāciju par tās valsts tiesību aktiem, kas piemērojami veterināro zāļu piedāvājumam tālpārdošanā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu starpniecību saskaņā ar 1. un 2. punktu, arī informāciju par iespējamām dalībvalstu atšķirībām attiecībā uz veterināro zāļu piegādes klasifikāciju;
informāciju par vienoto logotipu;
sarakstu ar mazumtirgotājiem, kas dalībvalstī veic uzņēmējdarbību un kam atļauts saskaņā ar 1. un 2. punktu tālpārdošanā piedāvāt veterinārās zāles, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, kā arī šo mazumtirgotāju vietņu adreses.
105. pants
Veterinārās receptes
Veterinārajām receptēm, ko izrakstījis speciālists, kas nav veterinārārsts, mutatis mutandis piemēro šā panta 5., 6., 8., 9. un 11. punktu.
Veterinārajai receptei ir vismaz šādi elementi:
ārstējamā dzīvnieka vai dzīvnieku grupas identifikācija;
dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pilns vārds vai nosaukums un kontaktinformācija;
izrakstīšanas datums;
veterinārārsta vārds, uzvārds un kontaktinformācija, tostarp, ja tāds ir, profesionālais numurs;
veterinārārsta paraksts vai tam līdzvērtīga elektroniska identifikācija;
izrakstīto zāļu nosaukums, tostarp to aktīvās vielas;
zāļu forma un stiprums;
izrakstītais daudzums vai iepakojumu skaits, arī iepakojuma lielums;
dozēšanas režīms;
produktīvo dzīvnieku sugu gadījumā zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;
brīdinājumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu lietošanu, attiecīgā gadījumā arī antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu;
ja zāles izrakstītas saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu – attiecīga deklarācija;
ja zāles izrakstītas saskaņā ar 107. panta 3. un 4. punktu – attiecīga deklarācija.
106. pants
Zāļu lietošana
107. pants
Antimikrobiālo zāļu lietošana
Šādos gadījumos antibiotikas profilaktiski lieto, ievadot tikai atsevišķam dzīvniekam atbilstoši pirmās daļas nosacījumiem.
Komisija var ar īstenošanas aktiem, ņemot vērā Aģentūras zinātniskos ieteikumus, izveidot sarakstu ar antimikrobiālajiem līdzekļiem, kurus:
nelieto saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu; vai
lieto tikai saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu, ievērojot konkrētus nosacījumus.
Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
riski dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, kas rodas, ja antimikrobiālos līdzekļus lieto saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu;
risks, ko dzīvnieku vai sabiedrības veselībai rada antimikrobiālās rezistences veidošanās;
citas ārstēšanas pieejamība attiecībā uz dzīvniekiem;
citas antimikrobiālas ārstēšanas pieejamība attiecībā uz cilvēkiem;
tas, kā ārstēšanas neveikšana ar šo medicīnisko stāvokli sirgstošajam dzīvniekam ietekmēs akvakultūru un lauksaimniecību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
108. pants
Produktīvo dzīvnieku īpašnieku un turētāju veiktā uzskaite
Šā panta 1. punktā minētā uzskaite ietver šādu informāciju:
datums, kad zāles dzīvniekiem pirmoreiz ievadītas;
zāļu nosaukums;
ievadīto zāļu daudzums;
piegādātāja vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā vai juridiskā adrese;
to lietoto zāļu iegādes pierādījums;
ārstētā dzīvnieka vai dzīvnieku grupas identifikācija;
attiecīgā gadījumā recepti izrakstījušā veterinārārsta kontaktinformācija;
zāļu izdalīšanās periods, pat ja šāds periods ir vienāds ar nulli;
ārstēšanas ilgums.
109. pants
Uzskaitvedības pienākumi zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā
110. pants
Imunoloģisku veterināro zāļu lietošana
Kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem var aizliegt to teritorijā vai kādā tās daļā ražot, importēt, izplatīt, turēt īpašumā, pārdot, piegādāt un/vai lietot kādas imunoloģiskās veterinārās zāles, ja izpildījies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
zāļu ievadīšana dzīvniekiem var traucēt kādas dzīvnieku slimību diagnosticēšanas, kontroles vai izskaušanas nacionālās programmas īstenošanu;
zāļu ievadīšana dzīvniekiem var apgrūtināt sertificēšanu attiecībā uz to, ka dzīvi dzīvnieki nav slimi, vai ka no ārstētiem dzīvniekiem iegūtos pārtikas produktos vai citi produktos nav kontaminācijas;
slimības izraisītāju celmi, pret kuriem šīm zālēm ir jārada imunitāte, ģeogrāfiskās izplatības ziņā attiecīgajā teritorijā lielākoties nav sastopami.
111. pants
Veterināro zāļu lietošana, ko veic veterinārārsti, kuri pakalpojumus sniedz citās dalībvalstīs
Veterinārārstam, kas sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, nekā tā dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību (“uzņēmēja dalībvalsts”), ir atļauts glabāt un ievadīt dzīvniekiem veterinārās zāles, kurām uzņēmējā dalībvalstī nav piešķirta atļauja, veterinārārsta aprūpes dzīvniekiem vai dzīvnieku grupai, nepārsniedzot veterinārārsta izrakstītajai ārstēšanai nepieciešamo daudzumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
dalībvalsts, kurā veterinārārsts veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes vai Komisija ir piešķīrušas dzīvniekiem ievadāmo veterināro zāļu tirdzniecības atļauju;
veterinārārsts attiecīgās veterinārās zāles pārvadā oriģināliepakojumā;
veterinārārsts ievēro labo veterināro praksi, ko piekopj uzņēmējā dalībvalstī;
veterinārārsts nosaka lietoto veterināro zāļu marķējumā vai lietošanas instrukcijā norādīto zāļu izdalīšanās periodu;
uzņēmējā dalībvalstī ārstēto dzīvnieku īpašniekam vai turētājam veterinārārsts jebkādas veterinārās zāles tirgo tikai tad, ja to atļauj uzņēmējas dalībvalsts noteikumi.
112. pants
Zāļu lietošana neproduktīvajām dzīvnieku sugām, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi
Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz neproduktīvu dzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus var izņēmuma kārtā ārstēt ar šādām zālēm:
veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai sugai vai citai dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;
ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004;
ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.
113. pants
Veterināro zāļu lietošana produktīvām sauszemes dzīvnieku sugām, kuru neaptver tirdzniecības atļaujas nosacījumi
Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz produktīvu sauszemes dzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus izņēmuma kārtā var ārstēt ar šādām zālēm:
veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai vai citai produktīvajai sauszemes dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;
ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kam attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja lietot neproduktīvai dzīvnieku sugai tās pašas indikācijas gadījumā;
ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķirta atļauja; vai
ja šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētu zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.
114. pants
Zāļu lietošana produktīvām ūdensdzīvnieku sugām
Ja kādā dalībvalstī nav atļautu veterināro zāļu indikācijai, kas attiecas uz produktīvu ūdensdzīvnieku sugu, tad, atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, atbildīgais veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, attiecīgos dzīvniekus var ārstēt ar šādām zālēm:
veterinārām zālēm, kam saskaņā ar šo regulu attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī piešķirta atļauja lietot tai pašai vai citai produktīvai ūdensdzīvnieku sugai tās pašas indikācijas vai citas indikācijas gadījumā;
ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, veterinārām zālēm, kam attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu piešķirta atļauja lietot produktīvai sauszemes sugai un kas satur saskaņā ar 3. punktu izveidotajā sarakstā iekļautu vielu;
ja šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 piešķirta atļauja un kas satur saskaņā ar šā panta 3. punktu izveidotajā sarakstā iekļautas vielas; vai
ja šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētu zāļu nav, veterinārām zālēm, kas konkrētajam gadījumam izgatavotas ekstemporāli saskaņā ar veterinārās receptes noteikumiem.
Atkāpjoties no 1. punkta b) un c) apakšpunkta, līdz brīdim, kad ir izveidots 3. punktā minētais saraksts, veterinārārsts uz tiešu personisku atbildību, jo īpaši nolūkā novērst nepieļaujamas ciešanas, produktīvu sugu ūdensdzīvniekus kādā saimniecībā var ārstēt ar šādām zālēm:
veterinārām zālēm, ko attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī saskaņā ar šo regulu atļauts lietot produktīvām sauszemes dzīvnieku sugām;
ja šā punkta a) apakšpunktā minētu veterināro zāļu nav, cilvēkiem paredzētām zālēm, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004.
Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
riski, kas rodas videi, kad ar minētajām vielām ārstē produktīvu sugu ūdensdzīvniekus;
kā tas, ka slimie produktīvo sugu ūdensdzīvnieki nevar saņemt 107. panta 6. punktā minētajā sarakstā iekļautas antimikrobiālās zāles, var ietekmēt dzīvnieku un sabiedrības veselību;
tas, vai produktīvām ūdensdzīvnieku sugām sastopamu slimību vai noteiktu indikāciju profilaksei vai ārstēšanai ir vai nav pieejamas citas zāles, ārstēšana vai pasākumi.
115. pants
Izdalīšanās periods zālēm, ko produktīvai dzīvnieku sugai lieto ārpus tirdzniecības atļaujas nosacījumiem
Ja lietotajām zālēm zāļu izdalīšanās periods attiecīgajai dzīvnieku sugai nav noteikts zāļu aprakstā, veterinārārsts zāļu izdalīšanās periodu 113. un 114. panta vajadzībām nosaka saskaņā ar šādiem kritērijiem:
attiecībā uz produktīvo zīdītājdzīvnieku, mājputnu un audzētu medījamo putnu gaļu un subproduktiem izdalīšanās periods nav mazāks kā:
ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts gaļai un subproduktiem, reizināts ar koeficientu 1,5;
ja zāļu atļauja neattiecas uz produktīvu sugu dzīvniekiem, 28 dienas;
viena diena, ja zāļu izdalīšanās periods ir vienāds ar nulli un tās lieto citas taksonomiskas dzimtas dzīvniekiem, nevis tiem, uz kuriem attiecas atļauja;
attiecībā uz pienu no dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:
ilgākais izdalīšanās periods piena gadījumā, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurai dzīvnieku sugai, reizināts ar koeficientu 1,5;
ja zāļu atļauja neattiecas uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā, septiņas dienas;
viena diena, ja zāļu izdalīšanās periods ir vienāds ar nulli;
attiecībā uz olām no dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:
ilgākais izdalīšanās periods olu gadījumā, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurai dzīvnieku sugai, reizināts ar koeficientu 1,5;
ja zāļu atļauja neattiecas uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā, desmit dienas;
attiecībā uz ūdensdzīvnieku sugām, no kurām iegūst gaļu lietošanai pārtikā, izdalīšanās periods nav mazāks kā:
ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkuriem ūdensdzīvniekiem, reizināts ar koeficientu 1,5 un izteikts grāddienās;
ja zāļu atļauja attiecas uz produktīvo sauszemes dzīvnieku sugām, ilgākais izdalīšanās periods, kas zāļu aprakstā paredzēts jebkurām produktīvo dzīvnieku sugām, reizināts ar koeficientu 50 un izteikts grāddienās, bet ne virs 500 grāddienām;
ja zāļu atļauja neattiecas uz produktīvām dzīvnieku sugām, 500 grāddienas;
ja ilgākais izdalīšanās periods jebkurai dzīvnieku sugai ir vienāds ar nulli – 25 grāddienas.
116. pants
Stāvoklis veselības jomā
Atkāpjoties no 106. panta 1. punkta, kompetentā iestāde veterināras zāles, kurām attiecīgajā dalībvalstī nav izsniegta tirdzniecības atļauja, tās teritorijā var atļaut lietot tādā gadījumā, ja tas nepieciešams sakarā ar stāvokli dzīvnieku veselības vai sabiedrības veselības jomā un ja minētajām veterinārajām zālēm ir tirdzniecības atļauja citā dalībvalstī.
117. pants
Veterināro zāļu atkritumu savākšana un likvidēšana
Dalībvalstis gādā, ka ir ieviestas atbilstīgas veterināro zāļu atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēmas.
118. pants
Savienībā importēti dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti
119. pants
Veterināro zāļu reklamēšana
120. pants
Tādu veterināro zāļu reklamēšana, kurām vajadzīga veterinārā recepte
Reklamēt veterinārās zāles, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, ir atļauts vien tad, ja tās reklamē tikai šādām personām:
veterinārārsti;
personas, kam atļauts piegādāt veterinārās zāles saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalsts var atļaut reklamēt veterinārās zāles, kurām saskaņā ar 34. pantu vajadzīga veterinārā recepte, profesionāliem dzīvnieku turētājiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
reklāma attiecas tikai uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm;
reklāma profesionālos dzīvnieku turētājus skaidri aicina konsultēties ar veterinārārstu par attiecīgajām imunoloģiskajām veterinārajām zālēm.
121. pants
Dzīvniekiem lietotu zāļu popularizēšana
122. pants
Reklāmas noteikumu īstenošana
Dalībvalstis var noteikt jebkādas procedūras, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai īstenotu 119., 120. un 121. pantu.
VIII NODAĻA
INSPICĒŠANAS UN KONTROLES
123. pants
Kontroles
Kompetentās iestādes veic šādu personu kontroles:
veterināro zāļu un aktīvo vielu ražotāji un importētāji;
aktīvo vielu izplatītāji;
tirdzniecības atļauju turētāji;
vairumtirdzniecības atļauju turētāji;
mazumtirgotāji;
produktīvo dzīvnieku īpašnieki un turētāji;
veterinārārsti;
homeopātisku veterināro zāļu reģistrācijas turētāji;
5. panta 6. punktā minētie veterināro zāļu turētāji; un
visas citas personas, kam ir šajā regulā paredzēti pienākumi.
Veicot riska pamatotās 2. punktā minētās kontroles, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz:
raksturīgos riskus, kas saistīti ar 1. punktā minēto personu darbību un šo darbību norises vietu;
šā panta 1. punktā minēto personu iepriekšējos rādītājus attiecībā uz līdzšinējo kontroļu rezultātiem un to līdzšinējo atbilstību;
jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību;
neatbilstības iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un vidi.
Kontroles ietvaros var veikt inspicēšanas. Šādas inspicēšanas var veikt, iepriekš par tām nepaziņojot. Minēto inspicēšanu laikā kompetentās iestādes pārstāvji ir pilnvaroti vismaz:
inspicēt telpas, aprīkojumu, transportlīdzekļus, uzskaiti, dokumentus un sistēmas, kas saistītas ar inspicēšanas mērķi;
inspicēt un ņemt paraugus, lai tos iesniegtu neatkarīgai analīzei, ko veic kāda no oficiālajām zāļu kontroles laboratorijām vai kāda laboratorija, kuru šim nolūkam nozīmējusi kāda dalībvalsts;
dokumentēt jebkādus pierādījumus, ko pārstāvji atzinuši par nepieciešamiem;
veikt tās pašas kontroles jebkādām pusēm, kuras pilda šajā regulā prasītos uzdevumus līdz ar 1. punktā minētajām personām vai to labā vai vārdā.
124. pants
Komisijas veiktās revīzijas
Komisija dalībvalstīs var veikt dalībvalstu kompetento iestāžu revīzijas, lai apstiprinātu šo kompetento iestāžu veikto kontroļu atbilstību. Šādas revīzijas koordinē ar attiecīgo dalībvalsti un veic tā, ka netiek radīts lieks administratīvais slogs.
Pēc katras revīzijas Komisija izstrādā ziņojumu, kas attiecīgā gadījumā satur attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Ziņojuma projektu Komisija nosūta kompetentajai iestādei komentāru sniegšanai, un šādus komentārus Komisija ņem vērā galīgā ziņojuma izstrādē. Komisija galīgo ziņojumu un komentārus publisko.
125. pants
Piemērotības sertifikāts
Ja attiecīgā izejviela ir Eiropas Farmakopejas monogrāfijas priekšmets, nomenklatūru un kvalitātes normu standartizācijas iestāde ar Padomes Lēmumu 94/358/EK ( 9 ) pieņemtās Konvencijas par Eiropas farmakopejas izstrādāšanu izpratnē (Eiropas Zāļu un veselības aprūpes kvalitātes direktorāts) var lūgt Komisiju vai Aģentūru pieprasīt, lai kompetentā iestāde veic šādu inspicēšanu, lai pārliecinātos, ka piemērotības sertifikāta iegūšanai iesniegtie dati atbilst Eiropas Farmakopejas monogrāfijām.
126. pants
Farmakovigilances inspicēšanu īpašie noteikumi
127. pants
Veterināro zāļu kvalitātes pierādīšana
128. pants
Imunoloģisku veterināro zāļu kvalitātes pierādīšana
Attiecībā uz imunoloģiskajām veterinārajām zālēm, kuru atļauja piešķirta saskaņā ar centralizēto procedūru, to testu sarakstu, kurus atkārto par kontroli atbildīgā laboratorija, saīsina tikai ar Aģentūras piekrišanu.
IX NODAĻA
IEROBEŽOJUMI UN SANKCIJAS
129. pants
Pagaidu drošības ierobežojumi
Kompetentā iestāde un – attiecībā uz centralizēti atļautām veterinārajām zālēm – arī Komisija var noteikt pagaidu drošības ierobežojumus tirdzniecības atļaujas turētājam un citām personām, kurām ir šajā regulā paredzēti pienākumi, ja pastāv tāds risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi, kas prasa steidzami rīkoties. Minētie pagaidu drošības ierobežojumi var ietvert:
veterināro zāļu piegādes ierobežojumu pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – arī pēc Komisijas pieprasījuma kompetentajai iestādei;
veterināro zāļu lietošanas ierobežojumu pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – arī pēc Komisijas pieprasījuma kompetentajai iestādei;
tirdzniecības atļaujas apturēšanu, ko veic kompetentā iestāde, kura piešķīrusi tirdzniecības atļauju, un – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – Komisija.
130. pants
Tirdzniecības atļauju apturēšana, atcelšana vai to nosacījumu mainīšana
Kompetentā iestāde vai – centralizētu tirdzniecības atļauju gadījumā – Komisija attiecīgā gadījumā var apturēt vai atcelt tirdzniecības atļauju vai arī pieprasīt, lai tirdzniecības atļaujas turētājs iesniedz pieteikumu par tās nosacījumu maiņu, gadījumā, ja ir viens vai vairāki šādi iemesli:
tirdzniecības atļaujas turētājs neizpilda 58. panta prasības;
tirdzniecības atļaujas turētājs neizpilda 127. panta prasības;
saskaņā ar 77. panta 1. punktu izveidotā farmakovigilances sistēma ir nepietiekama;
tirdzniecības atļaujas turētājs nepilda savus 77. pantā noteiktos pienākumus;
par farmakovigilanci atbildīgā kvalificētā persona nepilda savus 78. pantā noteiktos uzdevumus.
Kad Aģentūra sniegusi atzinumu, Komisija vajadzības gadījumā pieņem pagaidu pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Galīgo lēmumu Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 145. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
131. pants
Vairumtirdzniecības atļaujas apturēšana un atcelšana
Ja netiek izpildītas 101. panta punktos, izņemot 3. punktu, noteiktās prasības, kompetentā iestāde, neskarot nevienu citu valsts tiesību aktos noteiktu piemērotu pasākumu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:
apturēt vairumtirdzniecības atļauju;
apturēt vairumtirdzniecības atļauju vienai veterināro zāļu kategorijai vai vairākām veterināro zāļu kategorijām;
atcelt vairumtirdzniecības atļauju vienai veterināro zāļu kategorijai vai vairākām veterināro zāļu kategorijām.
132. pants
Aktīvo vielu importētāju, ražotāju un izplatītāju dzēšana no ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes
Ja aktīvo vielu importētāji, ražotāji un izplatītāji nepilda 95. pantā noteiktās prasības, kompetentā iestāde uz laiku vai pavisam dzēš minētos aktīvo vielu importētājus, ražotājus un izplatītājus no ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes.
133. pants
Ražošanas atļauju apturēšana vai atcelšana
Ja netiek izpildītas 93. pantā noteiktās prasības, kompetentā iestāde, neskarot nevienu citu valsts tiesību aktos noteiktu piemērotu pasākumu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:
aptur veterināro zāļu ražošanu;
aptur veterināro zāļu importu no trešām valstīm;
aptur vai atceļ ražošanas atļauju attiecībā uz vienu zāļu formu vai vairākām zāļu formām;
aptur vai atceļ ražošanas atļauju vienai vai vairākām darbībām vienā vai vairākās ražošanas vietās.
134. pants
Veterināro zāļu piegādes aizliegšana
Ja pastāv risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi, kompetentā iestāde vai – centralizēti atļautu veterināro zāļu gadījumā – Komisija aizliedz piegādāt veterināras zāles un prasa, lai tirdzniecības atļaujas turētājs vai piegādātāji pārtrauc veterināro zāļu piegādi vai atsauc tās no tirgus, ja ir piemērojams jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
veterināro zāļu riska un ieguvumu samērs vairs nav labvēlīgs;
veterināro zāļu kvalitatīvais un/vai kvantitatīvais sastāvs nav tāds, kā deklarēts 35. pantā minētajā zāļu aprakstā;
zāļu izdalīšanās periods nav pietiekami ilgs, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu;
nav veikta 127. panta 1. punktā minētā kontrole; vai
nepareizs marķējums var izraisīt nopietnu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.
135. pants
Dalībvalstu noteiktās sankcijas
Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim paziņo Komisijai šos noteikumus un nekavējoties paziņo Komisijai visus turpmākos grozījumus, kas ietekmē minētos noteikumus.
136. pants
Finansiālas sankcijas, ko Komisija noteikusi centralizēti atļautu veterināro zāļu tirdzniecības atļauju turētājiem
Komisija, ciktāl tas īpaši paredzēts 7. punkta b) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos, var noteikt 1. punktā minētās finansiālās sankcijas arī citai juridiskai personai vai juridiskām personām, kas nav tirdzniecības atļaujas turētājs, ar noteikumu, ka šādas personas ir daļa no tās pašas ekonomiskās vienības, pie kuras pieder tirdzniecības atļaujas turētājs, un ka šādas citas juridiskas personas:
ir izšķiroši ietekmējušas tirdzniecības atļaujas turētāju; vai
ir bijušas iesaistītas šādā tirdzniecības atļaujas turētāja pienākuma neizpildē vai būtu varējušas to novērst.
Lai īstenotu 1. punktu, Komisija ņem vērā arī:
visas pārkāpuma procedūras, kuras dalībvalsts sākusi pret šo tirdzniecības atļaujas turētāju, pamatojoties uz tādu pašu juridisku pamatojumu un tādiem pašiem faktiem; un
visas sankcijas, tostarp sodus, kuri šim tirdzniecības atļaujas turētājam ir jau noteikti, pamatojoties uz tādu pašu juridisku pamatojumu un tādiem pašiem faktiem.
Ja tirdzniecības atļaujas turētājs aizvien nepilda savus pienākumus, kā minēts 1. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu uzlikt periodisku soda maksājumu, kas dienā nepārsniedz 2,5 % no tirdzniecības atļaujas turētāja vidējā dienas apgrozījuma Savienībā finanšu gadā, kas ir pirms lēmuma datuma.
Periodiskus soda maksājumus var uzlikt par laikposmu, sākot ar attiecīgā Komisijas lēmuma paziņošanas datumu līdz brīdim, kad tirdzniecības atļaujas turētāja pienākuma neizpilde, ka minēts 1. punktā, tiek izbeigta.
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 147. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot:
procedūras, kas Komisijai jāpiemēro, uzliekot naudassodus vai periodiskus soda maksājumus, tostarp noteikumus par procedūras sākšanu, izmeklēšanas pasākumiem, tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi lietas materiāliem, juridisko pārstāvību un konfidencialitāti;
sīki izstrādātus papildu noteikumus par to, kā Komisija uzliek finansiālus sankcijas tām juridiskajām personām, kas nav tirdzniecības atļaujas turētājas;
noteikumus par procedūras ilgumu un noilguma termiņiem;
elementus, kas Komisijai jāņem vērā, nosakot naudassodu un periodisko soda maksājumu apmēru, kā arī to iekasēšanas nosacījumus un metodes.
X NODAĻA
REGLAMENTĒJOŠAIS TĪKLS
137. pants
Kompetentās iestādes
138. pants
Starptautiskām dzīvnieku veselības organizācijām paredzēti zinātniski atzinumi
139. pants
Veterināro zāļu komiteja
Komiteja apstiprina savu reglamentu. Minētajā reglamentā, konkrētāk, paredz:
priekšsēdētāja iecelšanas un aizstāšanas procedūru;
jebkādu darba grupu vai zinātnisko padomdevēju grupu locekļu iecelšanu, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 726/2004 62. panta 2. punktā minētie akreditēto ekspertu saraksti, un ar darba grupām un zinātnisko padomdevēju grupām īstenojamo konsultāciju procedūras;
atzinumu steidzamas pieņemšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumiem par tirgus uzraudzību un farmakovigilanci.
Reglaments stājas spēkā, kad no Komisijas un Aģentūras valdes saņemts labvēlīgs atzinums.
140. pants
Komitejas locekļi
141. pants
Komitejas uzdevumi
Komitejai ir šādi uzdevumi:
veikt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu un ar Regulu (EK) Nr. 726/2004;
sagatavot Aģentūras zinātniskos atzinumus jautājumos, kas attiecas uz veterināro zāļu izvērtēšanu un lietošanu;
sagatavot atzinumus zinātniskos jautājumos, kas attiecas uz veterināro zāļu izvērtēšanu un lietošanu pēc Aģentūras izpilddirektora vai Komisijas pieprasījuma;
sagatavot Aģentūras atzinumus jautājumos, kas attiecas uz centralizētās procedūras gaitā iesniegto pieteikumu pieņemamību, kā arī uz centralizēti atļauto veterināro zāļu tirdzniecības atļauju piešķiršanu, to nosacījumu mainīšanu, apturēšanu vai atcelšanu;
pienācīgi ņemt vērā jebkuru dalībvalsts iesniegtu pieprasījumu sniegt zinātniskus atzinumus;
sniegt ieteikumus svarīgos vispārzinātniskos jautājumos un problēmās;
sadarbības ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju kontekstā sniegt zinātnisku atzinumu par konkrētu tikai un vienīgi ārpussavienības tirgiem paredzētu veterināro zāļu izvērtēšanu;
ieteikt maksimāli pieļaujamos to veterināro zāļu un biocīdu atlieku daudzumus, ko lieto dzīvnieku audzēšanā un var pieļaut dzīvnieku izcelsmes pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009;
sniegt zinātnisku konsultāciju par dzīvniekiem paredzētiem antimikrobiāliem un pretparazītu līdzekļiem, lai Savienībā samazinātu rezistenci pret tiem; un atjaunināt minēto konsultāciju pēc vajadzības;
sniegt dalībvalstīm objektīvus zinātniskos atzinumus par Komitejai izskatīšanai nodotajiem jautājumiem.
142. pants
Veterināro zāļu savstarpējās atzīšanas procedūras un decentralizētās procedūras koordinācijas grupa
143. pants
Koordinācijas grupas locekļi
144. pants
Koordinācijas grupas uzdevumi
Koordinācijas grupai ir šādi uzdevumi:
izskatīt jautājumus, kas attiecas uz savstarpējās atzīšanas procedūru un decentralizēto procedūru;
izskatīt Komitejas farmakovigilances darba grupas ieteikumus attiecībā uz riska pārvaldības pasākumiem saistībā ar dalībvalstīs atļautu veterināro zāļu farmakovigilanci un vajadzības gadījumā izdod dalībvalstīm un tirdzniecības atļauju turētājiem paredzētus ieteikumus;
izskatīt jautājumus, kas attiecas izmaiņām dalībvalstu piešķirto tirdzniecības atļauju nosacījumos;
sniegt dalībvalstīm ieteikumus par to, vai kādas konkrētas veterinārās zāles vai veterināro zāļu grupa ir uzskatāma par tādām veterinārajām zālēm, kas ir šīs regulas darbības jomā;
koordinēt vadošās iestādes izraudzīšanos, kura būtu atbildīga par 81. panta 4. punktā minētā signālu pārvaldības procesa rezultātu novērtējumu;
sagatavo un publisko atsauces veterināro zāļu ikgadējo sarakstu, attiecībā uz kurām ir jāveic zāļu apraksta saskaņošana saskaņā ar 70. panta 3. punktu.
XI NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS NOTEIKUMI
145. pants
Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja
146. pants
II pielikuma grozījumi
147. pants
Deleģēšanas īstenošana
148. pants
Datu aizsardzība
XII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
149. pants
Atcelšana
Direktīva 2001/82/EK tiek atcelta.
Atsauces uz atcelto direktīvu tiek uzskatītas par atsaucēm uz šo regulu un lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.
150. pants
Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem
151. pants
Iepriekšēji pieteikumi
152. pants
Esošas veterinārās zāles, tirdzniecības atļaujas un reģistrācijas
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz tirdzniecības atļaujām antimikrobiālajām veterinārajām zālēm, kas satur antimikrobiālās vielas, kuras saskaņā ar 37. panta 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem ir rezervētas cilvēku ārstēšanai.
153. pants
Pārejas noteikumi, kas attiecas uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem
Pieņemot deleģētos un īstenošanas aktus, Komisija paredz pietiekamu laiku starp šo aktu pieņemšanu un piemērošanas sākšanu.
154. pants
Farmakovigilances datubāzes un ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes izveide
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju, saskaņā ar attiecīgi 74. un 91. pantu nodrošina farmakovigilances datubāzes un ražošanas un vairumtirdzniecības datubāzes izveidi vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim.
155. pants
Kompetento iestāžu nodrošinātie ievaddati zāļu datubāzē
Vēlākais līdz 2022. gada 28. janvārim kompetentās iestādes, izmantojot 55. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto formātu, elektroniski iesniedz Aģentūrai informāciju par visām līdz minētajai dienai atļautajām veterinārajām zālēm to dalībvalstīs.
156. pants
Vides apdraudējuma novērtēšanas noteikumu pārskatīšana
Līdz 2022. gada 28. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pārskatīšanas (monogrāfijas) sistēmas, kas pamatojas ir aktīvo vielu novērtēšanu, vai citu iespējamu alternatīvu izveidošanas iespējām, kuras jāizmanto, lai izvērtētu veterināro zāļu iespējamo vides apdraudējumu, un vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.
157. pants
Komisijas ziņojums par dzīvnieku ārstēšanā lietotiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem
Līdz 2027. gada 29. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par dzīvnieku ārstēšanā lietotiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem Savienībā. Attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo tiesību akta priekšlikumu, lai ieviestu vienkāršotu sistēmu dzīvnieku ārstēšanā lietoto tradicionālo augu valsts līdzekļu reģistrēšanai.
Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju par šādiem tradicionāliem augu valsts līdzekļiem to teritorijā.
158. pants
Ar zirgu sugas dzīvniekiem saistītu pasākumu pārskatīšana
Ne vēlāk kā 2025. gada 29. janvārī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par situācijas novērtējumu attiecībā uz zirgu sugas dzīvnieku ārstēšanu ar zālēm un viņu izslēgšanu no pārtikas ķēdes, tostarp attiecībā uz zirgu sugas dzīvnieku importu no trešām valstīm, un šo ziņojumu papildina jebkāda piemērota Komisijas rīcība, kurā ņemta vērā, jo īpaši, sabiedrības veselība, dzīvnieku labturība, krāpšanas riski un ar trešām valstīm vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
159. pants
Atsevišķiem labas ražošanas prakses sertifikātiem paredzēti pārejas noteikumi
Neskarot šīs regulas piemērošanas dienu, pienākumus saistībā ar labas ražošanas prakses sertifikātiem inaktivētām imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kuras ražotas no patogēniem un antigēniem, kas iegūti no kādas epidemioloģiskās vienības dzīvnieka vai dzīvniekiem un kuras lieto šā dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai tajā pašā epidemioloģiskajā vienībā vai dzīvnieka vai dzīvnieku ārstēšanai vienībā, kam ir apstiprināta epidemioloģiska saikne, sāk pildīt tikai no to īstenošanas aktu piemērošanas dienas, kuros ir noteikti īpaši pasākumi, ko attiecina uz 93. panta 2. punktā minēto veterināro zāļu labu ražošanas praksi.
160. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 28. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS MINĒTA 8. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ
1. Tirdzniecības atļaujas pieteikuma juridiskais pamats
2. Pieteikuma iesniedzējs
2.1. Pieteikuma iesniedzēja vārds vai uzņēmuma nosaukums, pastāvīgā vai juridiskā adrese vai reģistrētā uzņēmējdarbības vieta
2.2. Ražotāja(-u) vai gatavo veterināro zāļu importētāja(-u) vārds vai uzņēmuma nosaukums un pastāvīgā adrese vai juridiskā adrese un aktīvās(-o) vielas(-u) ražotāja nosaukums un pastāvīgā adrese vai juridiskā adrese
2.3. Ar dažādiem ražošanas, importēšanas, kontroles un sēriju izlaides posmiem saistīto vietu nosaukumi un adreses
3. Veterināro zāļu identifikācija
3.1. Veterināro zāļu nosaukums un anatomiski terapeitiski ķīmiskās klasifikācijas veterinārais kods (ATĶvet kods)
3.2. Aktīvā(-ās) viela(-as) un attiecīgā gadījumā atšķaidītājs(-i)
3.3. Stiprums vai imunoloģisku veterināro zāļu gadījumā – bioloģiskā aktivitāte, potence vai titrs
3.4. Zāļu forma
3.5. Ievadīšanas ceļš
3.6. Mērķsugas
4. Informācija par ražošanu un farmakovigilanci
4.1. Ražošanas atļaujas pierādījums vai labas ražošanas prakses sertifikāts
4.2. Farmakovigilances sistēmas pamatlietas atsauces numurs
5. Informācija par veterinārajām zālēm
5.1. Ierosinātais zāļu apraksts, kas sagatavots saskaņā ar 35. pantu
5.2. Galīgā veterināro zāļu noformējuma, tostarp iepakojuma un marķējuma, apraksts
5.3. Piedāvātais teksts informācijai, kas saskaņā ar šīs regulas 10. līdz 16. pantu jāsniedz uz tiešā iepakojuma, ārējā iepakojuma un lietošanas instrukcijā
6. Cita informācija
6.1. To valstu saraksts, kurās veterinārajām zālēm ir piešķirta vai atcelta tirdzniecības atļauja
6.2. Visu to zāļu aprakstu kopijas, kuri ir iekļauti dalībvalstu piešķirto tirdzniecības atļauju nosacījumos
6.3. To valstu saraksts, kurās ir iesniegts vai noraidīts pieteikums
6.4. To dalībvalstu saraksts, kurās veterinārās zāles tiks laistas tirgū
6.5. Kritiski ekspertu ziņojumi par veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu
II PIELIKUMS
PRASĪBAS, KAS MINĒTAS 8. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ
Satura rādītājs |
|
I IEDAĻA |
VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN PRASĪBAS |
I.1. |
Vispārīgie principi |
I.2. |
Prasības attiecībā uz dokumentācijas sastāvu |
I.2.1. |
1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums |
I.2.2. |
2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija) |
I.2.3. |
3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi) |
I.2.4. |
4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)) |
I.2.5. |
Sīkas prasības attiecībā uz dažādu veidu veterinārajām zālēm vai tirdzniecības atļaujas dokumentāciju |
II IEDAĻA |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM, KAS NAV BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀS ZĀLES |
II.1. |
1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums |
II.2. |
2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija) |
II.2.A. |
Produkta apraksts |
II.2.A1. |
Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs |
II.2.A2. |
Produkta izstrāde |
II.2.B. |
Ražošanas metodes apraksts |
II.2.C. |
Izejvielu ražošana un kontrole |
II.2.C1. |
Aktīvā(-ās) viela(-as) |
II.2.C1.1. |
Farmakopejās norādītās aktīvās vielas |
II.2.C1.2. |
Aktīvās vielas, kas nav norādītas farmakopejā |
II.2.C1.3. |
Fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt bioloģisko pieejamību |
II.2.C2. |
Palīgvielas |
II.2.C3. |
Iepakojums (iepakojumi un noslēgšanas sistēmas) |
II.2.C3.1. |
Aktīvā viela |
II.2.C3.2. |
Gatavais produkts |
II.2.C4. |
Bioloģiskas izcelsmes vielas |
II.2.D. |
Kontroltesti, ko veic izolētiem starpproduktiem ražošanas procesā |
II.2.E. |
Gatavā produkta kontroltesti |
II.2.E1. |
Gatavā produkta vispārīgās īpašības |
II.2.E2. |
Aktīvās(-o) vielas(-u) identificēšana un analīze |
II.2.E3. |
Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas |
II.2.E4. |
Mikrobioloģiskās kontroles |
II.2.E5. |
Visu partiju atbilstība |
II.2.E6. |
Citas kontroles |
II.2.F. |
Stabilitātes tests |
II.2.F1. |
Aktīvā(-s) viela(-s) |
II.2.F2. |
Gatavais produkts |
II.2.G. |
Cita informācija |
II.3. |
3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi) |
II.3.A. |
Drošuma testi |
II.3A1. |
Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija |
II.3.A2. |
Farmakoloģija |
II.3A2.1. |
Farmakodinamika |
II.3A2.2. |
Farmakokinētika |
II.3.A3. |
Toksikoloģija |
II.3A4. |
Citas prasības |
II.3A.4.1. |
Īpaši pētījumi |
II.3A.4.2. |
Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem |
II.3A.4.3. |
Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem |
II.3.A5. |
Lietotāju drošība |
II.3.A6. |
Vidiskā riska novērtējums |
II.3.B. |
Atliekvielu noteikšanas testi |
II.3.B1. |
Produkta identifikācija |
II.3.B2. |
Atliekvielu izzušana (metabolisms un atliekvielu kinētika) |
II.3.B3. |
Atliekvielu analītiskā metode |
II.4. |
4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)) |
II.4.A. |
Preklīniskie pētījumi |
II.4.A1. |
Farmakoloģija |
II.4.A.1.1. |
Farmakodinamika |
II.4.A.1.2. |
Farmakokinētika |
II.4.A2. |
Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem |
II.4.A3. |
Devu noteikšana un apstiprināšana |
II.4.A4. |
Tolerance mērķa dzīvnieku sugās |
II.4.B. |
Klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i) |
II.4.B1. |
Vispārīgie principi |
II.4.B2. |
Dokumentācija |
II.4.AB2.1. |
Preklīnisko pētījumi rezultāti |
II.4.AB2.2. |
Klīnisko izmēģinājumu rezultāti |
III IEDAĻA. |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM |
III.a IEDAĻA. |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM, KAS NAV IMUNOLOĢISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES |
III.a.1. |
1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums |
III.a.2. |
2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija) |
III.a.2.A. |
Produkta apraksts |
III.a.2.A1. |
Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs |
III.a.2.A2. |
Produkta izstrāde |
III.a.2.A3. |
Raksturošana |
IIIa.2A3.1. |
Struktūras un citu raksturīgo pazīmju noskaidrošana |
IIIa.2A3.2. |
Piemaisījumi |
III.a.2.B. |
Ražošanas metodes apraksts |
III.a.2.C. |
Izejvielu ražošana un kontrole |
III.a.2.C1. |
Farmakopejās norādītās izejvielas |
III.a.2.C2. |
Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā |
III.a.2.C2.1. |
Bioloģiskas izcelsmes izejvielas |
III.a.2.C2.2. |
Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas |
III.a.2.D. |
Kontroltesti ražošanas procesa gaitā |
III.a.2.E. |
Gatavā produkta kontroltesti |
IIIa.2E1 |
Gatavā produkta specifikācija |
III.a.2.E2. |
Metožu apraksti un izlaišanas testu validācija |
IIIa.2E3. |
References standarti vai materiāli |
III.a.2.F. |
Visu partiju atbilstība |
IIIa.2F1. |
Aktīvā viela |
IIIa.2F2. |
Gatavais produkts |
III.a.2.G. |
Stabilitātes testi |
III.a.2.H. |
Cita informācija |
III.a.3. |
3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi) |
III.a.3.A. |
Drošuma testi |
III.a.3.A1. |
Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija: |
III.a.3.A2. |
Farmakoloģija |
III.a.3.A2.1. |
Farmakodinamika |
III.a.3A2.2. |
Farmakokinētika |
III.a.3.A3. |
Toksikoloģija |
III.a.3.A3.1. |
Vienreizējas devas toksiskums |
III.a.3.A3.2. |
Atkārtotas devas toksiskums |
III.a.3.A3.3. |
Tolerance mērķsugās |
III.a.3.A3.4. |
Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti |
IIIa.3A3.5. |
Genotoksicitāte |
IIIa.3A3.6. |
Kancerogenitāte |
IIIa.3A3.7. |
Izņēmumi |
III.a.3.A4. |
Citas prasības |
III.a.3.A4.1. |
Īpaši pētījumi |
III.a.3.A4.2. |
Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem |
III.a.3.A4.3. |
Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem |
III.a.3.A5. |
Lietotāju drošība |
III.a.3.A6. |
Vidiskā riska novērtējums |
IIIa.3A6.1. |
Veterināro zāļu, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus vai nesastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums |
IIIa.3A6.2. |
Veterināro zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums |
III.a.3.B. |
Atliekvielu noteikšanas testi |
III.a.3.B1. |
Produkta identifikācija |
III.a.3.B2. |
Atliekvielu izzušana |
III.a.3.B3. |
Atliekvielu analītiskā metode |
III.a.4. |
4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)) |
III.a.4.A. |
Preklīniskie pētījumi |
III.a.4.A1. |
Farmakoloģija |
III.a.4.A1.1. |
Farmakodinamika |
III.a.4.A1.2. |
Farmakokinētika |
III.a.4.A2. |
Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem |
III.a.4.A3. |
Devu noteikšana un apstiprināšana |
III.a.4.A4. |
Tolerance mērķa dzīvnieku sugās |
III.a.4.B. |
Klīniskie izmēģinājumi |
IIIa.4B1. |
Vispārīgie principi |
IIIa.4B2. |
Dokumentācija |
IIIa.4B2.1. |
Preklīnisko pētījumi rezultāti |
IIIa.4B2.2. |
Klīnisko izmēģinājumu rezultāti |
III.b IEDAĻA. |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IMUNOLOĢISKĀM VETERINĀRĀM ZĀLĒM |
III.b.1. |
1. DAĻA. Dokumentācijas kopsavilkums |
III.b.2. |
2. DAĻA. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā informācija) |
III.b.2.A. |
Produkta apraksts |
III.b.2A1. |
Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs |
IIIb.2A2. |
Produkta izstrāde |
III.b.2.B. |
Ražošanas metodes apraksts |
III.b.2.C. |
Izejvielu ražošana un kontrole |
III.b.2.C1. |
Farmakopejās norādītās izejvielas |
III.b.2.C2. |
Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā |
III.b.2.C2.1. |
Bioloģiskas izcelsmes izejvielas |
III.b.2.C2.2. |
Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas |
III.b.2.D. |
Kontroltesti ražošanas procesa gaitā |
III.b.2.E. |
Gatavā produkta kontroltesti |
III.b.2.F. |
Visu partiju atbilstība |
III.b.2.G. |
Stabilitātes testi |
III.b.2.H. |
Cita informācija |
III.b.3. |
3. DAĻA. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi) |
III.b.3.A. |
Vispārīgās prasības |
III.b.3.B. |
Preklīniskie pētījumi |
III.b.3.C. |
Klīniskie izmēģinājumi |
III.b.3.D. |
Vidiskā riska novērtējums |
III.b.3.E. |
Novērtējums, kas jāveic veterinārajām zālēm, kuras satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem |
III.b.3.F. |
Atliekvielu noteikšanas testi, kas jāiekļauj preklīniskajos pētījumos |
III.b.4. |
4. DAĻA. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)) |
III.b.4.A. |
Vispārīgās prasības |
III.b.4.B. |
Preklīniskie pētījumi |
III.b.4.C. |
Klīniskie izmēģinājumi |
IV IEDAĻA |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ĪPAŠIEM TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM |
IV.1. |
Pieteikumi attiecībā uz ģenēriskām veterinārām zālēm |
IV.2. |
Pieteikumi attiecībā uz veterinārajām hibrīdzālēm |
IV.3. |
Pieteikumi attiecībā uz kombinētām veterinārajām zālēm |
IV.4. |
Pieteikumi, kas balstās uz apzinātu piekrišanu |
IV.5. |
Pieteikumi, kas balstās uz bibliogrāfiskiem datiem |
IV.6. |
Ierobežotiem tirgiem paredzēti pieteikumi |
IV.7. |
Ārkārtas apstākļos iesniegti pieteikumi |
V IEDAĻA |
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJAS PIETEIKUMIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTĀM VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM |
V.1. |
Jauno terapiju veterinārās zāles |
V.1.1. |
Vispārīgās prasības |
V.1.2. |
Kvalitātes prasības |
V.1.3. |
Drošuma prasības |
V.1.4. |
Iedarbīguma prasības |
V.1.5. |
Īpašas datu prasības attiecībā uz konkrētu veidu jauno terapiju produktiem |
V.1.5.1. |
Principi |
V.1.5.2. |
Gēnu terapijas veterinārās zāles |
V.1.5.3. |
Reģeneratīvā medicīna, audu inženierija un šūnu terapijas veterinārās zāles |
V.1.5.4. |
Veterinārās zāles, kas īpaši paredzētas fāgu terapijai |
V.1.5.5. |
Veterinārās zāles, kas iegūtas, izmantojot nanotehnoloģijas |
V.1.5.6. |
RNS antisensu terapijas un RNS interferences terapijas produkti |
V.2. |
Vakcīnas antigēnu pamatlieta |
V.3. |
Daudzcelmu dokumentācija |
V.4. |
Vakcīnu platformas tehnoloģija |
V.5. |
Apstiprinātas homeopātiskas veterinārās zāles |
I IEDAĻA
VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN PRASĪBAS
I.1. Vispārīgie principi
I.1.1. Dokumentāciju, ko pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam atbilstoši 8. un 18.–25. pantam, noformē atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajām prasībām un ņemot vērā Komisijas publicētos norādījumu dokumentus un Aģentūras publicētās prasības attiecībā uz elektronisko formātu.
I.1.2. Sagatavojot dokumentāciju tirdzniecības atļaujas pieteikumam, pieteikuma iesniedzēji ņem vērā arī jaunākās veterinārās zināšanas un Aģentūras publicētās zinātniskās pamatnostādnes saistībā ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.
I.1.3. Veterināro zāļu gadījumā attiecībā uz atbilstošajām dokumentācijas daļām ir piemērojamas visas attiecīgās Eiropas farmakopejas monogrāfijas, tostarp vispārīgās monogrāfijas un vispārīgās nodaļas.
I.1.4. Aktīvās(-o) vielas(-u) un gatavā produkta ražošanas procesi atbilst labai ražošanas praksei (LRP).
I.1.5. Pieteikumā iekļauj visu informāciju, kam ir būtiska nozīme attiecīgo zāļu novērtēšanā, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir vai nav zālēm labvēlīga. Jo īpaši norāda visas ziņas par jebkādu tādu veterināro zāļu pētījumu vai izmēģinājumu, kas ir nepilnīgs vai nav pabeigts.
I.1.6. Farmakoloģiskos, toksikoloģiskos, atliekvielu un preklīniskos drošuma pētījumus veic atbilstoši noteikumiem, kas saistīti ar labu laboratorijas praksi (LLP) un noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/10/EK ( 14 ) un 2004/9/EK ( 15 ).
I.1.7. Visus eksperimentus ar dzīvniekiem veic, ņemot vērā Direktīvā 2010/63/ES noteiktos principus, neatkarīgi no eksperimentu norises vietas.
I.1.8. Dokumentācijā kā atsevišķu dokumentu iekļauj novērtējumu attiecībā uz vides risku, kas saistīts ar tādu veterināro zāļu laišanu apgrozībā, kuras satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem Direktīvas 2001/18/EK 2. panta nozīmē. Informāciju sniedz saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK noteikumiem, ņemot vērā Komisijas publicētās nostādnes.
I.1.9. Pieteikuma iesniedzējs tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijas 1. daļā apstiprina, ka uz visiem iesniegtajiem datiem saistībā ar veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, tostarp publiski pieejamiem datiem, neattiecas tehniskās dokumentācijas aizsardzība.
I.2. Prasības attiecībā uz dokumentācijas sastāvu
Visa veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācija sastāv no tālāk uzskaitītajām daļām.
I.2.1. 1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums
Dokumentācijas 1. daļā iekļauj administratīvu informāciju, kā izklāstīts I pielikumā, šādi:
1.A daļa: 1.–4. un 6.1.–6.4. punkts;
1.B daļa: 5. punkts;
1.C daļa: 6.5. punkts.
Attiecībā uz 1.B daļas 5.1. punktu saistībā ar 35. panta 1. punkta l) apakšpunktu pieteikumā, kurā veterinārās zāles ierosina klasificēt kā “tādas, kurām nav vajadzīga veterinārā recepte”, iekļauj produkta īpašību kritisku izvērtējumu, lai pamatotu šādas klasifikācijas piemērotību, ņemot vērā drošumu mērķa un nemērķa dzīvniekiem, sabiedrības veselību, kā arī vides drošību, kā izklāstīts kritērijos, kas noteikti 34. panta 3. punkta a)–g) apakšpunktā.
Katru kritisko ekspertu ziņojumu sagatavo, ņemot vērā zinātnes atziņas, kas pieejamas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tajā iekļauj to dažādo testu un izmēģinājumu novērtējumu, kas veido tirdzniecības atļaujas dokumentāciju, un aplūko visus aspektus, kas attiecas uz veterināro zāļu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma novērtējumu. Tajā norāda sīki izstrādātus iesniegto testu un izmēģinājumu rezultātus un precīzas bibliogrāfiskas atsauces. Iesniedz citēto bibliogrāfisko atsauču kopijas.
Kritiskos ekspertu ziņojumus paraksta un datē ziņojumu autors, kā arī tiem pievieno informāciju par autora izglītību, apmācību un darba pieredzi. Atspoguļo autora un pieteikuma iesniedzēja profesionālās attiecības.
Kritiskajos ekspertu ziņojumos un papildinājumos iekļauj precīzas un skaidras savstarpējās norādes uz tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju.
Ja 2. daļu sagatavo, izmantojot kopīgā tehniskā dokumenta (KTD) formātu, kritiskajam ekspertu ziņojumam par kvalitāti izmanto vispārējo kvalitātes kopsavilkumu (VKK).
Attiecībā uz 3. un 4. daļu kritiskajā ekspertu ziņojumā iekļauj arī visas tehniskās dokumentācijas attiecīgo iesniegto datu kopsavilkumu.
I.2.2. 2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)
1) Par aktīvo(-ajām) vielu(-ām) un gatavajām veterinārajām zālēm farmaceitiskās kvalitātes (fizikāli ķīmiskajos, bioloģiskajos vai mikrobioloģiskajos) datos iekļauj informāciju par veterināro zāļu ražošanas procesu, raksturojumu un īpašībām, kvalitātes kontroles procedūrām un prasībām, stabilitāti, kā arī sastāva aprakstu, izstrādi un izskatu.
2) Ir piemērojamas visas monogrāfijas, tostarp īpašās monogrāfijas, vispārīgās monogrāfijas un Eiropas farmakopejas vispārīgās nodaļas. Attiecībā uz imunoloģiskajām veterinārajām zālēm ir piemērojamas visas monogrāfijas, tostarp īpašās monogrāfijas, vispārīgās monogrāfijas un Eiropas farmakopejas vispārīgās nodaļas, ja vien nav pamatots citādi. Ja nav Eiropas farmakopejas monogrāfijas, var izmantot dalībvalsts farmakopejas monogrāfiju. Ja viela nav aprakstīta nedz Eiropas farmakopejā, nedz dalībvalsts farmakopejā, var atzīt atbilstību trešās valsts farmakopejas monogrāfijai, ja tiek pierādīta tās atbilstība; šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs, ja nepieciešams, iesniedz monogrāfijas kopiju un tulkojumu. Iesniedz datus, kas pierāda monogrāfijas spēju atbilstoši uzraudzīt vielas kvalitāti.
3) Ja izmanto testus, kas nav minēti farmakopejā, šādu testu izmantošanu pamato, iesniedzot pierādījumus, ka materiāli, ja tos testē saskaņā ar farmakopeju, atbilst attiecīgās farmakopejas monogrāfijas kvalitātes prasībām.
4) Visās testa procedūrās attiecībā uz analīzi un kvalitātes kontroli ņem vērā noteiktos norādījumus un prasības. Iesniedz apstiprināšanas pētījumu rezultātus. Visas testa procedūras apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu atkārtot kontroltestos, ko veic pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, un lai kompetentā iestādes tās varētu pienācīgi novērtēt. Pienācīgi apraksta visu speciālo aparatūru un iekārtas, ko var izmantot, attiecīgā gadījumā pievienojot diagrammu. Vajadzības gadījumā laboratorijas reaģentu formulas papildina ar pagatavošanas metodi. Gadījumā, ja testa procedūras ir iekļautas Eiropas farmakopejā vai dalībvalsts farmakopejā, šo aprakstu var aizstāt ar sīku atsauci uz attiecīgo farmakopeju.
5) Izmanto Eiropas farmakopejas ķīmisko un bioloģisko references materiālu, ja tas ir pieejams. Ja izmanto citus references preparātus un standartus, tos nosaka un sīki apraksta.
6) Dokumentācijā kopīgā tehniskā dokumenta (KTD) formātā var iekļaut farmaceitiskās kvalitātes (fizikāli ķīmiskos, bioloģiskos vai mikrobioloģiskos) datus par aktīvo vielu un/vai gatavo produktu.
7) Attiecībā uz bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, tostarp imunoloģiskajām, dokumentācijā iekļauj informāciju par šķīdinātājiem, kas vajadzīgi galīgā produkta preparāta pagatavošanai. Bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles uzskata par vienu produktu, pat ja vajadzīgs vairāk nekā viens šķīdinātājs, lai no gatavā produkta varētu izgatavot dažādus preparātus, kas var būt paredzēti lietošanai, izmantojot dažādus ievadīšanas veidus vai metodes. Šķīdinātājus, ko piegādā kopā ar bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, var iepakot kopā ar aktīvo vielu kivetēm vai atsevišķi.
8) Saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES un Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.
I.2.3. 3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)
1) Dokumentācijā par drošuma pētījumiem iekļauj šādas ziņas:
to testu sintēze, kas veikti atbilstoši šai daļai, ar sīkām atsaucēm uz publicēto literatūru, kurā ietverts visu iegūto rezultātu objektīvs izklāsts. Norāda un argumentē jebkuru uzskaitīto testu vai izmēģinājumu izlaidumus un alternatīva pētījuma veida iekļaušanu;
paziņojums par atbilstību labai laboratorijas praksei attiecībā uz preklīniskajiem drošuma pētījumiem, ja tie pieejami, kopā ar izklāstu par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā, un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.
2) Dokumentācijā iekļauj šādas ziņas:
visu dokumentācijā iekļauto pētījumu un izmēģinājumu rādītājs;
pamatojums kāda pētījuma un izmēģinājuma neiekļaušanai;
paskaidrojums par alternatīva pētījuma vai izmēģinājuma iekļaušanu;
izklāsts par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma vai izmēģinājuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.
I.2.4. 4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))
1) Lai nodrošinātu objektīvu produkta vispārējo riska un ieguvumu līdzsvara izvērtējumu, iedarbīguma dokumentācijā iekļauj visu preklīnisko un klīnisko dokumentāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir labvēlīga vai nelabvēlīga veterinārajām zālēm.
2) Dokumentācijā par iedarbīguma pētījumiem iekļauj šādas ziņas:
to testu sintēze, kas veikti atbilstoši šai daļai, ar sīkām atsaucēm uz publicēto literatūru, kurā ietverts visu iegūto rezultātu objektīvs izklāsts. Norāda un argumentē jebkuru uzskaitīto testu vai izmēģinājumu izlaidumus un alternatīva pētījuma veida iekļaušanu;
paziņojums par atbilstību labai laboratorijas praksei attiecībā uz preklīniskajiem drošuma pētījumiem, ja tie pieejami, kopā ar izklāstu par jebkura labai laboratorijas praksei neatbilstoša pētījuma iespējamo ieguldījumu vispārējā riska novērtējumā, un neatbilstības labai laboratorijas praksei statusa pamatojums.
3) Dokumentācijā iekļauj šādas ziņas:
visu dokumentācijā iekļauto pētījumu rādītājs;
pamatojums kāda pētījuma neiekļaušanai;
paskaidrojums par alternatīva pētījuma iekļaušanu.
4) Šajā daļā aprakstīto izmēģinājumu mērķis ir pierādīt veterināro zāļu iedarbīgumu. Visiem pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem par produkta īpašībām, iedarbību un lietošanu pilnā apmērā pievieno speciālo izmēģinājumu rezultātus, kas ietverti tirdzniecības atļaujas pieteikumā.
5) Visus iedarbīguma izmēģinājumus veic saskaņā ar pilnībā noteiktu sīki izklāstītu izmēģinājuma protokolu, ko reģistrē rakstiski pirms izmēģinājuma sākšanas. Izmēģinājuma dzīvnieku labturības nolūkos tie ir pakļauti veterinārajai uzraudzībai, un to pilnībā ievēro, sagatavojot jebkādu izmēģinājuma protokolu un veicot izmēģinājumu.
6) Ja nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus (lauka izmēģinājumus) veic saskaņā ar noteiktiem labas klīniskās prakses principiem.
7) Pirms jebkura lauka izmēģinājuma sākšanas saņem un dokumentē izmēģinājumā izmantojamo dzīvnieku īpašnieka apzinātu piekrišanu. Konkrētāk, dzīvnieku īpašnieku rakstiski informē, ko piedalīšanās izmēģinājumā nozīmē attiecībā uz apstrādāto dzīvnieku vēlāku likvidēšanu vai pārtikas produktu ieguvi no apstrādātajiem dzīvniekiem.
I.2.5. Sīkas prasības attiecībā uz dažādu veidu veterinārajām zālēm vai tirdzniecības atļaujas dokumentāciju
1) Sīkas prasības attiecībā uz dažādiem veterināro zāļu veidiem vai īpašiem tirdzniecības atļaujas dokumentācijas veidiem ir izklāstītas šā pielikuma turpmākajās iedaļās:
II iedaļā ir aprakstītas standarta prasības tādu veterināro zāļu pieteikumiem, kas nav bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles;
III iedaļā ir aprakstītas standarta prasības bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu pieteikumiem;
III.a iedaļā ir aprakstītas standarta prasības tādu bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu pieteikumiem, kas nav imunoloģiskas veterinārās zāles;
III.b iedaļā ir aprakstītas standarta prasības imunoloģisko veterināro zāļu pieteikumiem;
IV iedaļā ir aprakstītas dokumentācijas prasības īpašiem tirdzniecības atļaujas dokumentācijas veidiem;
V iedaļā ir aprakstītas dokumentācijas prasības īpašiem veterināro zāļu veidiem.
II IEDAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VETERINĀRAJĀM ZĀLĒM, KAS NAV BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀS ZĀLES
Tālāk sīki izklāstītās prasības attiecas uz veterinārajām zālēm, kas nav bioloģiskas izcelsmes veterinārās zāles, izņemot gadījumus, kad IV iedaļā noteikts citādi.
II.1. 1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums
Lūdzu skatīt I iedaļu.
II.2. 2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)
II.2.A. Produkta apraksts
II.2.A1. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
1) Zāļu visu komponentu kvalitatīvā sastāva jēdziens ietver sevī to, ka tiek nosaukta(-as) un aprakstīta(-as):
aktīvā(-ās) viela(-as);
palīgvielas, palīgvielu komponenti neatkarīgi no to veida un izmantotā daudzuma, ieskaitot krāsvielas, konservantus, adjuvantus, stabilizatorus, biezinātājus, emulgatorus, garšas un aromātiskās vielas;
citi zāļu ārējā apvalka, tādu kā kapsulu, želatīna kapsulu, intraruminālo ierīču, komponenti, ko paredzēts caur gremošanas traktu vai kā citādi ievadīt dzīvniekiem;
visi attiecīgie dati par tiešo iepakojumu un, ja nepieciešams, par ārējo iepakojumu, un attiecīgā gadījumā par tā aizvēršanas veidu kopā ar datiem par veterināro zāļu lietošanas vai ievadīšanas ierīcēm, ko piegādā kopā ar veterinārajām zālēm.
2) Terminoloģija, kas parasti lietojama, aprakstot veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no 8. panta pārējo noteikumu piemērošanas:
attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – galvenais nosaukums attiecīgās monogrāfijas augšdaļā, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;
attiecībā uz citām vielām – Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktais starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN), kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums, vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums;
sastāvdaļas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, un attiecīgā gadījumā papildinot ar citām svarīgām ziņām;
attiecībā uz krāsvielu – apzīmējums ar “E” kodu, kas tai noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/35/EK.
3) Lai sniegtu veterināro zāļu visu aktīvo vielu un palīgvielu kvantitatīvā sastāva informāciju, atkarībā no attiecīgās zāļu formas jānosaka katras aktīvās vielas un palīgvielas masa vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaits vai nu devas vienībā, vai masas vai tilpuma vienībā.
4) Bioloģiskās aktivitātes vienību izmanto vielām, ko nevar noteikt ķīmiski. Ja ir noteikta starptautiska bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to. Ja starptautiska vienība nav noteikta, tad bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par vielu aktivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas farmakopejas vienības.
5) Kvantitatīvā sastāva informāciju papildina:
attiecībā uz vienas devas preparātiem – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām vienas vienības trauciņā, vajadzības gadījumā ņemot vērā produkta lietojamo apjomu pēc sagatavošanas;
attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko ievada pilienos – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām, kas ir vienā pilienā vai tādā pilienu skaitā, kurš atbilst 1 ml vai 1 g pagatavojuma;
attiecībā uz zāļu formām, kas ievadāmas izmērāmos daudzumos – ar katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienībām izmērāmā daudzumā.
6) Aktīvās vielas, kas ir savienojumu vai atvasinājumu veidā, apraksta kvantitatīvi attiecībā uz to kopējo masu un, vajadzības gadījumā un ja ir lietderīgi, attiecībā uz molekulas aktīvā elementa vai elementu masu.
7) Veterinārajām zālēm, kas satur aktīvo vielu, uz kuru Savienībā pirmo reizi attiecas tirdzniecības atļaujas pieprasījums, aktīvās vielas – sāls vai hidrāta – kvantitātes paziņojumu sistemātiski izsaka molekulas aktīvā elementa vai elementu masas veidā. Visām vēlāk atļautajām veterinārajām zālēm dalībvalstīs to kvantitatīvo sastāvu attiecībā uz vienu un to pašu aktīvo vielu norāda vienā un tajā pašā veidā.
II.2.A2. Produkta izstrāde
1) Sniedz paskaidrojumu par sastāva izvēli, sastāvdaļām, iepakojumu, palīgvielu paredzēto funkciju gatavajā produktā un ražošanas metodi, tostarp pamatojot metodes izvēli, un informāciju izmantotajiem gatavā produkta sterilizēšanas procesiem un/vai aseptiskām procedūrām. Šo paskaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par farmaceitisku preparātu izstrādi. Nosaka devas palielinājumu, to pamatojot. Pierāda, ka mikrobioloģiskās īpašības (mikrobioloģiskā tīrība un antimikrobiālā aktivitāte) un lietošanas pamācības atbilst veterināro zāļu paredzētajam lietojumam, kas noteikts tirdzniecības atļaujas pieteikuma dokumentācijā.
2) Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem.
3) Ierosinātie iepakojuma izmēri ir pamatoti attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām, jo īpaši attiecībā uz antimikrobiālajām (aktīvajām) vielām.
4) Ja kopā ar gatavo produktu tiek nodrošināta dozēšanas ierīce, pierāda devas(-u) precizitāti.
5) Ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt kompanjontestu, sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.
6) Attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko paredzēts iestrādāt barībā, sniedz informāciju par iestrādāto procentuālo daudzumu, iekļaušanas norādījumiem, barošanas viendabīgumu un saderību/piemērotu barību.
II.2.B. Ražošanas metodes apraksts
1) Ražošanas metodes aprakstu, ko pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, ievērojot 8. pantu, sagatavo tā, lai sniegtu pienācīgu kopsavilkumu par izmantoto darbību īpatnībām.
2) Šajā nolūkā tajā iekļauj vismaz:
faktisko ražošanas formulu attiecībā uz ierosināto(-ajiem) komerciālās partijas lielumu(-iem), ar kvantitatīvu informāciju par visām izmantotajām vielām. Norāda visas vielas, kas ražošanas laikā var pazust; norāda devas palielināšanu;
aprakstu par dažādajiem ražošanas posmiem ar informāciju par procesa darbības apstākļiem izklāsta veidā, kam pievieno procesa plūsmkarti;
ja ražošana ir nepārtraukta – pilnīgas ziņas par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu gatavā produkta viendabīgumu. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju (piemēram, izsakot kā laika periodu vai produkta daudzumu; var izteikt arī kā diapazonus);
ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas, un pieņemamības kritērijus;
eksperimentālus pētījumus, kas validē ražošanas procesu, un – attiecīgos gadījumos – procesa validācijas programmu partiju ražošanas apjomiem;
attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.
II.2.C. Izejvielu ražošana un kontrole
1) Šajā punktā “izejvielas” ir aktīvās vielas, palīgvielas un iepakojums (tiešais iepakojums ar tā aizvēršanas sistēmu un, ja piemērojams, ārējais iepakojums un jebkādas dozēšanas ierīces, ko piegādā kopā ar veterinārajām zālēm).
2) Dokumentācijā iekļauj specifikācijas un informāciju par kvalitātes kontroltestiem, kas jāveic visām izejvielu partijām.
3) Izejvielu regulāros testus veic tādā pašā veidā, kā noteikts dokumentācijā.
4) Ja Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts ir izdevis izejvielas, aktīvās vielas vai palīgvielas piemērotības sertifikātu, šis sertifikāts veido atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.
5) Atsaucoties uz piemērotības sertifikātu, ražotājs pieteikuma iesniedzējam sniedz rakstveida apstiprinājumu, ka ražošanas process nav mainīts, kopš Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts izdevis piemērotības sertifikātu. Ja sertifikātā ir aizpildīts un parakstīts lauks “piekļuves lodziņš”, minēto prasību uzskata par izpildītu bez vajadzības pēc papildu pierādījumiem.
6) Lai pierādītu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātus.
II.2.C1. Aktīvā(-ās) viela(-as)
1) Prasītos datus iesniedz vienā no 3 veidiem, kas sīki aprakstīti 2.–4. punktā.
2) Iesniedz šādas ziņas:
sniedz informāciju par identitāti, struktūru un iesniedz aktīvās vielas fizikāli ķīmisko un citu attiecīgu īpašību sarakstu, jo īpaši norādot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt aktīvās vielas drošumu un iedarbīgumu. Attiecīgā gadījumā molekulārās struktūras apliecinājumā norāda shematisko aminoskābju secību un relatīvo molekulāro masu;
informācijā par ražošanas procesu iekļauj aktīvās vielas ražošanas procesa aprakstu, kas atspoguļo pieteikuma iesniedzēja saistības aktīvās vielas ražošanai. Uzskaita visus aktīvās(-o) vielas(-u) ražošanai vajadzīgos materiālus, norādot, kā katru materiālu izmanto procesā. Sniedz informāciju par šo materiālu kvalitāti un kontroli. Sniedz informāciju, kas pierāda, ka materiāli atbilst paredzētās izmantošanas standartiem;
informācijā par kvalitātes kontroli ietver katrā no izšķirošajiem posmiem veiktos testus (tostarp pieņemamības kritērijus), informāciju par starpproduktu kvalitāti un kontroli un attiecīgā gadījumā par procesa validācijas un/vai novērtēšanas pētījumiem. Attiecīgā gadījumā tajā ietver arī validēšanas datus par aktīvajai vielai izmantotajām analītiskajām metodēm;
informācijā par piemaisījumiem norāda paredzamos piemaisījumus kopā ar novēroto piemaisījumu līmeni un īpatnībām. Attiecīgā gadījumā tajā ietver arī informāciju par šo piemaisījumu drošumu.
3) Aktīvās vielas pamatlieta
Attiecībā uz aktīvo vielu, kas nav bioloģiska aktīvā viela, pieteikuma iesniedzējs var vienoties, ka informāciju par aktīvo vielu, kas minēta 2. punktā, aktīvās vielas ražotājs iesniegs tieši kompetentajām iestādēm atsevišķa dokumenta formā kā aktīvās vielas pamatlietu. Šādā gadījumā aktīvās vielas ražotājs sniedz pieteikuma iesniedzējam visus datus (aktīvās vielas pamatlietas datus, kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju), kas tam varētu būt vajadzīgi, lai uzņemtos atbildību par veterinārajām zālēm. To datu kopiju, kurus aktīvās vielas ražotājs sniedz pieteikuma iesniedzējam, iekļauj zāļu dokumentācijā. Aktīvās vielas ražotājs rakstiski apstiprina pieteikuma iesniedzējam, ka tas nodrošina visu partiju atbilstību paraugam un ka tas bez pieteikuma iesniedzēja ziņas nemaina ražošanas procesu vai specifikācijas.
4) Piemērotības sertifikāts, ko izdod Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts
Iesniedz piemērotības sertifikātu un visus papildu datus, kas saistīti ar zāļu formu, uz kuru neattiecas piemērotības sertifikāts.
II.2.C1.1. Farmakopejās norādītās aktīvās vielas
1) Uzskata, ka aktīvās vielas, kas atbilst Eiropas farmakopejas vai – ja Eiropas farmakopejas monogrāfijas nav, – kādas dalībvalsts farmakopejas prasībām, pietiekami atbilst 8. pantam. Šādā gadījumā analīzes metožu un procedūru aprakstus katrā attiecīgā iedaļā aizstāj ar atbilstošu atsauci uz konkrēto farmakopeju.
2) Gadījumos, kad ar specifikāciju, kas ietverta Eiropas farmakopejā vai attiecīgās dalībvalsts farmakopejā, nepietiek vielas kvalitātes nodrošināšanai, kompetentās iestādes pieteikuma iesniedzējam var pieprasīt atbilstīgākas specifikācijas, tostarp noteiktu piemaisījumu pieņemamības kritērijus ar validētām testa procedūrām.
3) Kompetentās iestādes informē iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju. Tirdzniecības atļaujas turētājs sniedz šo farmakopeju pārzinošajām iestādēm sīkas ziņas par varbūtējo nepietiekamību un par papildus izmantotajām specifikācijām.
II.2.C1.2. Aktīvās vielas, kas nav norādītas farmakopejā
1) Aktīvās vielas, kas nav norādītas nevienā farmakopejā, apraksta monogrāfijas formātā, izmantojot šādas sadaļas:
sastāvdaļas nosaukumam, kas atbilst II.2.A1. daļas 2. punkta prasībām, pievieno komerciālos vai zinātniskos sinonīmus;
vielas definīcijai, ko sniedz līdzīgā formā tai, kura izmantota Eiropas farmakopejā, pievieno nepieciešamos skaidrojošos pierādījumus, jo īpaši par molekulāro struktūru. Ja vielas var aprakstīt tikai pēc to ražošanas metodes, tad apraksts ir pietiekami precīzs, lai raksturotu tādu vielu, kas ir konstanta gan tās sastāva, gan iedarbības ziņā;
identifikācijas metodes var aprakstīt kā pilnās metodes, ko izmanto vielas ražošanai, un kā regulāri veicamus testus;
tīrības testus apraksta saistībā ar to kopējo daudzumu, ko veido prognozētie piemaisījumi, īpaši tādi, kam var būt kaitīgas sekas, un, ja nepieciešams, tie, kas, ņemot vērā vielu salikumu, uz kuru attiecas pieteikums, varētu negatīvi ietekmēt zāļu stabilitāti vai izkropļot analīzes rezultātus;
apraksta testus un pieņemamības kritērijus, lai uzraudzītu attiecīgā gatavā produkta parametrus, piemēram, sterilitāti, un metodes attiecīgā gadījumā ir validētas;
attiecībā uz kompleksām augu vai dzīvnieku izcelsmes vielām norāda atšķirību starp gadījumu, kad daudzveidīgas farmakoloģiskās iedarbības dēļ vajadzīga galveno sastāvdaļu ķīmiska, fizikāla vai bioloģiska kontrole, un gadījumu, kad vielās ir viena vai vairākas galveno vielu grupas ar līdzīgu darbību, attiecībā uz kurām var akceptēt vispārēju novērtējuma metodi.
2) Šie dati pierāda, ka ierosināto testa procedūru kopums ir pietiekams, lai uzraudzītu definēto avotu aktīvo vielu kvalitāti.
II.2.C1.3. Fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt bioloģisko pieejamību
Aktīvo vielu vispārīgajā aprakstā sniedz šādus datus par aktīvajām vielām, ja no tām ir atkarīga veterināro zāļu bioloģiskā pieejamība:
kristāliska forma un šķīdība;
daļiņas izmērs;
hidrācijas stāvoklis;
eļļas/ūdens sašķelšanās koeficients;
pK/pH vērtības.
Minēto a)–c) punktu nepiemēro attiecībā uz vielām, ko lieto tikai šķīdumos.
II.2.C2. Palīgvielas
1) Uzskata, ka palīgvielas, kas atbilst Eiropas farmakopejas vai – ja nav Eiropas farmakopejas monogrāfijas – kādas dalībvalsts farmakopejas prasībām, pietiekami atbilst 8. pantam. Šādā gadījumā analīzes metožu un procedūru aprakstus katrā attiecīgajā iedaļā aizstāj ar atbilstošu atsauci uz konkrēto farmakopeju. Attiecīgā gadījumā papildu testi tādu parametru kontrolei kā, piemēram, daļiņu lielums, sterilitāte un/vai šķīdinātāju atlikumi, papildina monogrāfijas prasības.
2) Farmakopejas monogrāfijas neesības gadījumā specifikāciju ierosina un pamato. Ievēro prasības attiecībā uz specifikācijām, kas norādītas II.2C1.2. daļas 1. punkta a)–e) apakšpunktā par aktīvo vielu. Norāda ierosinātās metodes un validācijas datus, kas pamato šīs metodes.
3) Iesniedz deklarāciju, kas apstiprina, ka iekļaušanai veterinārajās zālēs paredzētās krāsvielas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/35/EK ( 16 ) prasībām, izņemot gadījumus, kad tirdzniecības atļaujas pieteikums attiecas uz kādām veterinārajām zālēm lokālai lietošanai, piemēram, ar zālēm piesūcinātām kakla siksnām un krotālijām.
4) Iesniedz deklarāciju, kas apstiprina, ka izmantotās krāsvielas atbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 ( 17 ) noteiktajiem tīrības kritērijiem.
5) Attiecībā uz jaunām palīgvielām, t. i., palīgvielu(-ām), ko Savienībā veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai, ja zāļu ievadīšanas veids ir jauns, sniedz sīku informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedzot savstarpējas norādes uz klīniskajiem un neklīniskajiem drošuma datiem. Attiecībā uz krāsvielām par pietiekamām uzskata 3. un 4. punktā minētās atbilstības deklarācijas.
II.2.C3. Iepakojums (iepakojumi un noslēgšanas sistēmas)
II.2.C3.1. Aktīvā viela
1) Sniedz informāciju par aktīvās vielas iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, tostarp katra tiešā iepakojuma materiāla identitāti un to specifikācijām. Vajadzīgās informācijas līmeni nosaka aktīvās vielas fizikālais stāvoklis (šķidrs, ciets).
2) Ja iesniedz piemērotības sertifikātu par aktīvo vielu no ierosinātā avota un tajā norāda iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, sīki izklāstīto informāciju par iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu aktīvajai vielai no minētā avota var aizstāt ar atsauci uz derīgo piemērotības sertifikātu.
3) Ja iesniedz aktīvās vielas pamatlietu no ierosinātā avota un tajā norāda iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu, sīki izklāstīto informāciju par iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu aktīvajai vielai no minētā avota var aizstāt ar atsauci uz aktīvās vielas pamatlietu.
II.2.C3.2. Gatavais produkts
1) Sniedz informāciju par gatavā produkta iepakojumu un tā noslēgšanas sistēmu un jebkuru ierīci, tostarp katra tiešā iepakojuma materiāla identitāti un to specifikācijām. Vajadzīgās informācijas līmeni nosaka atbilstoši veterināro zāļu ievadīšanas veidam un zāļu formas fizikālajam stāvoklim (šķidrs, ciets).
2) Farmakopejas monogrāfijas neesības gadījumā iepakojuma materiāla specifikāciju ierosina un pamato.
3) Attiecībā uz iepakojuma materiāliem, ko Savienībā izmanto pirmo reizi un kas ir saskarē ar produktu, sniedz informāciju par to sastāvu, ražošanu un nekaitīgumu.
II.2.C4. Bioloģiskas izcelsmes vielas
1) Sniedz informāciju par visu to bioloģiskas (cilvēku, dzīvnieku, augu vai mikroorganismu) izcelsmes materiālu avotu, apstrādi, raksturojumu un kontroli, kuri izmantoti veterināro zāļu ražošanā, tostarp virālās drošības datus, saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm.
2) Iesniedz dokumentāciju, lai pierādītu, ka dzīvnieku sugu izcelsmes materiāli, kas attiecas uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) pārnešanu, atbilst Norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgajai Eiropas farmakopejas monogrāfijai. Lai pierādītu atbilstību, var izmantot Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.
II.2.D. Kontroltesti, ko veic izolētiem starpproduktiem ražošanas procesā
1) Šajā iedaļā “izolēti starpprodukti” ir daļēji apstrādāts materiāls, ko var uzglabāt noteiktu laikposmu un kam veic turpmākas apstrādes posmu(-us), pirms tas kļūst par gatavo produktu.
2) Nosaka specifikāciju katram starpproduktam, un apraksta un attiecīgā gadījumā validē analītiskās metodes.
3) Sniedz informāciju par starpprodukta primāro iepakojumu, ja tas atšķiras no gatavā produkta primārā iepakojuma.
4) Pamatojoties uz datiem, kas iegūti stabilitātes pētījumos, nosaka starpprodukta glabāšanas laiku un uzglabāšanas apstākļus.
II.2.E. Gatavā produkta kontroltesti
1) Veicot gatavās produkcijas kontroli, ar gatavās produkcijas partiju saprot kādas zāļu formas visas vienības, kas izgatavotas no viena un tā paša sākotnējā materiāla daudzuma un kam veikta vienu un to pašu ražošanas un/vai sterilizācijas operāciju virkne. Nepārtrauktas ražošanas gadījumā partijas lielumu var izteikt kā laika periodu vai produkta daudzumu; var izteikt arī kā diapazonus.
2) Testus, ko veic gatavajam produktam, uzskaita. Sniedz ierosinātās specifikācijas pamatojumu. Norāda un pamato to testu biežumu, ko neveic regulāri. Norāda pieņemamības kritērijus izlaišanai.
3) Dokumentācijā ietver datus par gatavā produkta kontroltestiem, ko veic izlaides brīdī, un to validāciju. Tos iesniedz saskaņā ar tālāk izklāstītajām prasībām.
4) Ja lieto citas testēšanas procedūras un pieņemamības kritērijus, nevis tos, kas minēti Eiropas farmakopejas attiecīgajās monogrāfijās un vispārīgajās sadaļās vai – ja tādu nav – dalībvalsts farmakopejā, minētās procedūras un kritērijus pamato, iesniedzot pierādījums par to, ka gatavais produkts, ja to testētu saskaņā ar šīm monogrāfijām, atbilstu šādas farmakopejas kvalitātes prasībām attiecībā uz konkrēto zāļu formu.
II.2.E1. Gatavā produkta vispārīgās īpašības
1) Noteiktus produkta vispārīgo īpašību testus vienmēr iekļauj gatavā produkta testos. Minētie testi attiecīgā gadījumā attiecas uz vidējās masas/tilpuma un maksimālo noviržu kontroli, uz mehāniskiem, fiziskiem testiem, vizuālo izskatu, fizikālajām īpašībām, piemēram, pH, vai daļiņu lielumu. Par katru no minētajām īpašībām pieteikuma iesniedzējs nosaka standartus un pieņemamības kritērijus.
2) Testu apstākļus, attiecīgā gadījumā – izmantotās iekārtas/aparatūru un standartus apraksta pietiekami sīki, ja vien tie nav norādīti Eiropas farmakopejā vai dalībvalsts farmakopejā; tas pats attiecas uz gadījumiem, kad minētajās farmakopejās paredzētās metodes nav piemērojamas.
II.2.E2. Aktīvās(-o) vielas(-u) identificēšana un analīze
1) Aktīvās(-o) vielas(-) identificēšanu un analīzi veic vai nu produkcijas sērijas raksturīgā paraugā, vai arī virknē devas vienību, ko analizē individuāli.
2) Ja nav attiecīga pamatojuma, tad gatavā produkta aktīvās vielas satura maksimālā pieļaujamā novirze ražošanas laikā nepārsniedz ± 5 %.
3) Dažos gadījumos, ja maisījums ir ļoti sarežģīts un aktīvo vielu ir ļoti daudz vai to daudzumi ir ļoti nelieli, un analīzes veikšanai būtu vajadzīga sarežģīta izpēte, ko grūti īstenot attiecībā uz katru zāļu sēriju, vienas vai vairāku aktīvo vielu analīzi var izlaist, ar nosacījumu, ka attiecīgās analīzes veic ražošanas procesa starpposmos. Šo vienkāršoto paņēmienu nedrīkst attiecināt uz attiecīgo vielu aprakstu. To papildina ar kvantitātes novērtēšanas metodi, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt zāļu atbilstību tā specifikācijām pēc laišanas tirgū.
4) Ja fizikāli ķīmiskās metodes nevar sniegt pienācīgu informāciju par produkta kvalitāti, obligāti jāizmanto in vivo vai in vitro biotestēšana. Ja iespējams, minētajā testēšanā iekļauj atsauces materiālus un statistisko analīzi, kas ļauj aprēķināt ticamības robežas. Ja gatavajam produktam nevar veikt minētos testus, tos jāveic starpposmā – pēc iespējas tuvāk ražošanas procesa beigām.
5) Norāda maksimālos pieļaujamos individuālo un kopējo sabrukšanas produktu līmeņus tūlīt pēc ražošanas. Sniedz pamatojumu sabrukšanas produktu iekļaušanai vai neiekļaušanai specifikācijā.
II.2.E3. Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas
Identifikācijas tests un augšējās un apakšējās robežas tests ir obligāts katram individuālam antimikrobiālajam konservantam un palīgvielai, kas var ietekmēt aktīvās vielas bioloģisko pieejamību, ja vien bioloģisko pieejamību negarantē citi atbilstīgi testi. Identifikācijas tests un augšējās robežas tests ir obligāts jebkuram antioksidantam un jebkurai palīgvielai, kas var negatīvi ietekmēt fizioloģiskās funkcijas, ietverot arī apakšējās robežas testu antioksidantiem to izlaišanas laikā.
II.2.E4. Mikrobioloģiskās kontroles
Analīzes datos iekļauj ziņas par mikrobioloģiskajiem testiem, piemēram, attiecībā uz sterilitāti un bakteriālajiem endotoksīniem, ja šādus testus veic regulāri, lai nodrošinātu produkta kvalitāti.
II.2.E5. Visu partiju atbilstība
Lai nodrošinātu, ka produkta kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz partiju datus, kuros norāda visu to testu rezultātus, kas veikti kopumā [3] partijām, kuras izgatavotas ierosinātajā(-ās) ražotnē(-ēs) atbilstoši aprakstītajam ražošanas procesam.
II.2.E6. Citas kontroles
Visus citus testus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai apstiprinātu zāļu kvalitāti, kontrolē.
II.2.F. Stabilitātes tests
II.2.F1. Aktīvā(-ās) viela(-as)
1) Norāda aktīvās vielas atkārtota testa laiku un uzglabāšanas apstākļus, izņemot, ja gatavā produkta ražotājs nekavējoties pilnībā veic aktīvās vielas atkārtotu testu pirms tās izmantošanas gatavā produkta ražošanā.
2) Sniedz stabilitātes datus, lai pierādītu, kā dažādu vides faktoru ietekmē laika gaitā mainās aktīvās vielas kvalitāte, un lai atbalstītu noteikto atkārtota testa laiku un uzglabāšanas apstākļus, ja piemērojams. Sniedz veikto stabilitātes pētījumu, izmantoto protokolu, izmantoto analītisko procedūru un to validācijas veidu kopā ar detalizētiem rezultātiem.
3) Ja ir pieejams piemērotības sertifikāts par aktīvo vielu no ierosinātā avota un tajā ir norādīts atkārtota testa laiks un uzglabāšanas apstākļi, stabilitātes datus par aktīvo vielu no šā avota var aizstāt ar atsauci uz derīgo piemērotības sertifikātu.
4) Ja ir iesniegta aktīvās vielas pamatlieta no ierosinātā avota un tajā ir norādīti stabilitātes dati, sīki izklāstīto informāciju par aktīvās vielas stabilitāti no šā avota var aizstāt ar atsauci uz aktīvās vielas pamatlietu.
II.2.F2. Gatavais produkts
1) Iesniedz aprakstu par pētījumiem, kuros ir noteikts pieteikuma iesniedzēja ieteiktais glabāšanas laiks, ieteiktie uzglabāšanas apstākļi un specifikācijas glabāšanas laika beigās.
2) Sniedz veikto stabilitātes pētījumu, izmantoto protokolu, izmantoto analītisko procedūru un to validācijas veidu kopā ar detalizētiem rezultātiem.
3) Ja pirms ievadīšanas ir paredzēts gatavo produktu sagatavot lietošanai vai atšķaidīt, vajadzīgas sīkas ziņas par lietošanai sagatavotā/atšķaidītā produkta ieteicamo glabāšanas laiku un specifikāciju, kam pievieno atbilstošus stabilitātes datus.
4) Vairāku devu trauku gadījumā attiecīgā situācijā sniedz stabilitātes datus, lai pamatotu produkta glabāšanas laiku pēc tā attaisīšanas vai pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas specifikāciju.
5) Ja no gatavā produkta var rasties sabrukšanas produkti, pieteikuma iesniedzējs tos dara zināmus un norāda izmantotās identifikācijas metodes un testa procedūras.
6) Ja stabilitātes dati liecina, ka aktīvās vielas analīze uzglabāšanās laikā samazinās, gatavā produkta kontroltestu aprakstā attiecīgā gadījumā iekļauj minētās vielas pārmaiņu ķīmisko izpēti un vajadzības gadījumā – toksikofarmakoloģisko izpēti, kā arī, iespējams, sabrukšanas produktu raksturojumu un/vai analīzi.
7) Norāda un pamato maksimālo pieļaujamo individuālo un kopējo sabrukšanas produktu līmeni glabāšanas laika beigās.
8) Pamatojoties uz stabilitātes testa rezultātiem, uzskaita un pamato testus, kas veikti gatavajam produktam glabāšanas laikā, un to pieņemamības kritērijus.
9) Slēdzienos iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato piedāvāto glabāšanas laiku un, ja piemērojams, izmantošanas termiņu ieteiktajos uzglabāšanas apstākļos.
10) Turklāt attiecībā uz veterinārajām zālēm, ko paredzēts iestrādāt barībā, sniedz informāciju par stabilitāti un ierosināto glabāšanas laiku pēc iestrādāšanas barībā. Sniedz arī specifikāciju zāles saturošu barību, kuras ražošanā izmantotas minētās veterinārās zāles, saskaņā ar ieteiktajiem lietošanas norādījumiem.
II.2.G. Cita informācija
Dokumentācijā atbilstoši šim punktam var iekļaut ar veterināro zāļu kvalitāti saistīto informāciju, kas nav ietverta citur šajā daļā.
II.3. 3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)
1) Katrā pētījuma ziņojumā iekļauj:
pētījuma plāna kopiju (protokolu);
attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par atbilstību labai laboratoriju praksei;
izmantoto metožu, aparatūras un materiālu aprakstu;
testa sistēmas aprakstu un pamatojumu;
pietiekami sīku iegūto rezultātu aprakstu, lai tos varētu kritiski izvērtēt neatkarīgi no tā, kā tos interpretējis autors;
attiecīgā gadījumā – rezultātu statistisku analīzi;
rezultātu izklāstu ar komentāriem par novērotajiem un nenovērotajiem ietekmes līmeņiem un jebkādiem neparastiem konstatējumiem;
laboratorijas nosaukumu;
pētījuma vadītāja vārdu, uzvārdu;
parakstu un datumu;
pētījuma veikšanas vietu un laiku;
saīsinājumu un kodu atšifrējumu neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav starptautiski atzīti;
matemātisko un statistisko procedūru aprakstu.
2) Pieņemami var būt publicēti pētījumi, ja tie satur pietiekami daudz datu un pietiekamas ziņas, lai varētu veikt neatkarīgu novērtējumu. Eksperimentālos paņēmienus apraksta tik sīki, lai tos varētu reproducēt, un pētnieks nosaka to derīgumu. Tādu pētījumu kopsavilkumus, par kuriem nav pieejami sīki sagatavoti ziņojumi, neatzīst kā derīgu dokumentāciju. Ja viela iepriekš ir novērtēta maksimālā atlieku līmeņa (MAL) noteikšanai, lai ņemtu vērā noteiktas drošības prasības, var sniegt atsauci uz Eiropas publiskajiem MAL novērtējuma ziņojumiem (EPMAR). Ja sniedz atsauci uz EPMAR, nav vajadzības iesniegt pētījumus, kas jau novērtēti MAL novērtējuma ietvaros; iesniedz tikai jaunus pētījumus, kas nav pieejami par MAL novērtējumu. Ja eksponētības ceļš (piemēram, attiecībā uz lietotāju) nav identisks tam, ko izmanto saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2018/782 ( 18 ), var būt vajadzīgi jauni pētījumi.
II.3.A. Drošuma testi
1) Drošības dokumentācija ir pietiekama, lai varētu novērtēt:
veterināro zāļu iespējamo toksiskumu un jebkuras bīstamas vai nevēlamas blakusparādības mērķsugām, kas varētu rasties apstākļos, kādos tās iesaka lietot;
potenciālos riskus, kas var rasties, ja cilvēks ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, tā lietošanas laikā dzīvniekam;
potenciālo apdraudējumu videi, kas izriet no veterināro zāļu lietošanas.
2) Dažos gadījumos var būt nepieciešams testēt sākumsavienojumu metabolītus, ja tie veido nozīmīgas atliekas.
3) Palīgvielu, ko pirmo reizi izmanto veterinārajās zālēs vai izmantojot jaunu ievadīšanas veidu, apstrādā tāpat kā aktīvo vielu.
II.3A1. Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija
Starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN);
Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nosaukums;
Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numurs;
terapeitiskā, farmakoloģiskā un ķīmiskā klasifikācija;
sinonīmi un saīsinājumi;
struktūrformula;
molekulārā formula;
molekulmasa;
tīrības pakāpe;
piemaisījumu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;
fizikālo īpašību apraksts:
kušanas punkts;
viršanas punkts;
tvaika spiediens;
šķīdība ūdenī un organiskos šķīdinātājos, ko izsaka g/l, norādot temperatūru;
blīvums;
gaismas refrakcija, optiskā rotācija u. c.;
produkta preparatīvā forma.
II.3.A2. Farmakoloģija
1) Farmakoloģiskiem pētījumiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot mehānismus, kādos veterinārās zāles gūst savu terapeitisko iedarbību, un tādēļ iekļauj farmakoloģiskos pētījumus, kas veikti ar izmēģinājuma dzīvniekiem un ar mērķsugām. Attiecīgā gadījumā var sniegt savstarpējas norādes uz pētījumiem, kas ietverti dokumentācijas 4. daļā.
2) Ja veterinārās zāles rada farmakoloģisku iedarbību, tajā pašā laikā neparādoties toksiskai reakcijai, vai arī pie tik zemām devām, kas nevar izraisīt toksisku reakciju, šo farmakoloģisko iedarbību ņem vērā, novērtējot drošumu veterināro zāļu lietotājam.
3) Pirms dokumentācijas iesniegšanas par drošumu vienmēr iesniedz sīkas ziņas par farmakoloģiskajiem pētījumiem, kas veikti ar laboratorijas dzīvniekiem, un visu attiecīgo informāciju, kas gūta, veicot klīniskos pētījumus ar mērķa dzīvnieku.
II.3.A2.1. Farmakodinamika
Sniedz informāciju par aktīvās(-o) vielas(-u) darbības mehānismu kopā ar informāciju par primārās un sekundārās farmakodinamikas iedarbību, lai sekmētu izpratni par jebkādu kaitīgo ietekmi, kas ir novērojama pētījumos ar dzīvniekiem. Sīkas ziņas par farmakodinamiskajām īpašībām, kas saistītas ar terapeitisko iedarbību, sniedz dokumentācijas 4.A daļā.
II.3.A2.2. Farmakokinētika
Sniedz datus par aktīvās vielas un tās metabolītu darbību laboratorijas dzīvniekos, aptverot uzsūkšanos, izplatīšanos, vielmaiņu un izdalīšanos (ADME). Dati ir saistīti devu/ietekmes konstatējumiem farmakoloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos, lai noteiktu atbilstošu pakļautību iedarbībai.
II.3.A3. Toksikoloģija
1) Toksikoloģijas dokumentācija atbilst Aģentūras publicētajiem norādījumiem par vispārīgo pieeju testu veikšanai un norādījumiem par konkrētiem pētījumiem. Parasti toksiskuma pētījumus veic ar aktīvo(-ajām) vielu(-ām), nevis ar formulēto produktu, ja vien nav īpaši noteikts citādi.
2) Pētījumus ar dzīvniekiem veic, izmantojot vispāratzītas izmēģinājumu dzīvnieku dzimtas, par kurām (vēlams) ir pieejami vēsturiski dati.
3) Vienreizējas devas toksiskums
Pētījumus par vienreizējas devas toksiskumu var izmantot, lai prognozētu:
iespējamās sekas akūtas pārdozēšanas gadījumā mērķsugai;
iespējamās sekas gadījumā, kad to nejauši kļūmīgi ievada cilvēkam;
devas, ko var lietderīgi izmantot pētījumiem par atkārtoto devu.
Pētījumos par vienreizējas devas toksiskumu atklāj vielas akūto toksisko iedarbību, kā arī tās iestāšanās un izzušanas laiku.
Veicamos pētījumus atlasa ar nolūku sniegt informāciju par lietotāja drošumu, piemēram, ja ir paredzama lietotāja būtiska saskarsme ar veterinārajām zālēm inhalācijas vai ādas kontakta veidā, izpēta šos lietošanas veidus.
4) Atkārtotas devas toksiskums
Atkārtotas devas toksiskuma testi ir paredzēti, lai atklātu jebkādas fizioloģiskās un/vai patoloģiskās pārmaiņas, ko rada pētāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, un lai noteiktu šīs pārmaiņas atkarībā no dozēšanas.
Parasti pietiek ar atkārtotas devas toksiskuma pētījumu vienai eksperimentālo dzīvnieku sugai. Šā pētījuma vietā var veikt pētījumu ar mērķa dzīvnieku. Ievadīšanas veidu un biežumu, kā arī pētījuma ilgumu izvēlas, ievērojot paredzētos klīniskos lietošanas apstākļus un/vai iedarbību uz lietotāju. Pieteikuma iesniedzējs argumentē pētījumu apjoma un ilguma, kā arī devu izvēli.
5) Tolerance mērķsugās
Sniedz kopsavilkumu par jebkādām nepanesības pazīmēm, kas novērotas, veicot – parasti ar galējo preparatīvo formu – pētījumu mērķsugai saskaņā ar II.4.A4. daļas prasībām (Tolerance mērķa dzīvnieku sugās). Norāda attiecīgo pētījumu, devas, pie kurām bija vērojama nepanesība, un attiecīgās sugas un šķirnes. Turklāt sniedz arī ziņas par jebkādām negaidītām fizioloģiskām pārmaiņām. Pilnus ziņojumus par šiem pētījumiem iekļauj dokumentācijas 4. daļā.
6) Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti
Pētījums par ietekmi uz reproduktivitāti
Par produktiem, ko paredzēts izmantot vaislas dzīvniekiem, iesniedz reproduktīvās drošības pētījumus atbilstoši VICH GL43. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem nav vajadzīgi, lai novērtētu iedarbību uz lietotāju.
7) Ontoģenētiskās toksicitātes pētījums
Lai novērtētu ietekmi uz dzīvnieku mērķsugām, ontoģenētiskās toksicitātes pētījumi nav vajadzīgi produktiem, ko paredzēts izmantot tikai dzīvniekiem, kuri nav vaislas dzīvnieki. Attiecībā uz citiem produktiem ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus veic vismaz vienai sugai, kas var būt mērķsuga. Ja pētījumu veic mērķsugām, sniedz kopsavilkumu un pilnu pētījuma ziņojumu iekļauj dokumentācijas 4. daļā.
Lai novērtētu drošumu lietotājam, visos gadījumos, kad ir paredzama būtiska iedarbība uz lietotāju, veic standarta ontoģenētiskās toksicitātes testēšanu saskaņā ar standarta testiem, pamatojoties uz noteiktajām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL32 un ESAO testiem).
8) Genotoksicitāte
Genotoksicitātes potenciāla testus veic, lai atklātu izmaiņas, ko viela var izraisīt šūnu ģenētiskajā materiālā. Jebkurai vielai, ko ir paredzēts pirmo reizi iekļaut zālēs, novērtē genotoksiskās īpašības.
Aktīvajai(-ām) vielai(-ām) veic standarta genotoksicitātes testu kopumu saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL23 un ESAO testiem).
9) Kancerogenitāte
Pieņemot lēmumu par to, vai ir vajadzīga kancerogenitātes testēšana, ņem vērā genotoksicitātes testu rezultātus, struktūras un aktivitātes sakarību un konstatējumus atkārtotas devas toksiskuma testos, kas var apliecināt hiper-/neoplastisku izmaiņu potenciālu.
Ņem vērā jebkādai zināmai sugai specifisko toksiskuma mehānismu, kā arī jebkādas atšķirības vielmaiņā starp testa sugām, dzīvnieku mērķsugām un cilvēkiem.
Kancerogenitātes testēšanu veic saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL28 un ESAO testiem).
10) Izņēmumi
Ja veterinārās zāles paredzēts lietot lokāli, veic pētījumu par sistēmisko absorbciju dzīvnieku mērķsugā. Ja tiek pierādīts, ka sistēmiskā absorbcija ir nenozīmīga, tad var neveikt atkārtotas devas toksiskuma testus, reproduktīvās toksicitātes un ontoģenētiskās toksicitātes testus un kancerogenitātes testus, izņemot, ja:
saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzams, ka dzīvnieks uzņems veterinārās zāles orāli, vai
saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzama veterināro zāļu orāla iedarbība uz lietotāju.
II.3.A4. Citas prasības
II.3.A.4.1. Īpaši pētījumi
Konkrētām vielu grupām vai tad, ja dzīvniekiem veiktajos atkārtotās devas pētījumos novērotā iedarbība ietver izmaiņas, kas norāda uz, piemēram, imūntoksiskumu, neirotoksiskumu vai endokrīno disfunkciju, ir nepieciešami turpmāki testi, piemēram, sensibilitātes pētījumi vai novēlota neirotoksiskuma pētījumi. Atkarībā no produkta būtības var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai novērtētu toksiskās iedarbības vai iespējamā kairinājuma pamatā esošo mehānismu.
Attiecībā uz produktiem, kas var kairināt ādu un acis, iesniedz kairinājuma un sensibilitātes pētījumus. Minētos pētījumus veic ar galējo preparatīvo formu.
Veicot šos pētījumus un izvērtējot to rezultātus, ņem vērā jaunākās zinātnes atziņas un noteiktās pamatnostādnes.
II.3.A.4.2. Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem
Sniedz informāciju par to, vai veterināro zāļu farmakoloģiski aktīvās vielas tiek izmantotas cilvēkiem paredzētās zālēs. Ja tā ir, tad sniedz pārskatu par visu novēroto iedarbību (tostarp blakusparādībām) uz cilvēkiem un to cēloni, ciktāl tai var būt būtiska nozīme, novērtējot veterināro zāļu drošumu, attiecīgā gadījumā iekļaujot rezultātus no publicētiem pētījumiem; ja veterināro zāļu komponentus neizmanto vai vairs neizmanto kā zāles cilvēku ārstniecībā, norāda iemeslus, ja tie ir publiski pieejami.
II.3.A.4.3. Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem
Šajā punktā aprakstītās datu prasības ir saistītas ar antibakteriālām vielām un var nebūt pilnībā attiecināmas uz citiem antimikrobiālo līdzekļu veidiem (proti, pretvīrusu, pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļiem), lai gan principā šīs prasības attiecīgā gadījumā var ievērot.
Attiecībā uz šiem produktiem ir vajadzīgi dati par rezistentu baktēriju rašanos vai rezistenci noteicošiem faktoriem, kas ir būtiski cilvēku veselībai un ir saistīti ar veterināro zāļu lietošanu. Šajā saistībā ļoti svarīgs ir šādas rezistences attīstības un atlases mehānisms. Vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību.
Rezistences datus, kas attiecas uz produkta klīnisko izmantošanu mērķa dzīvniekiem, aplūko saskaņā ar II.4A2. daļu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz II.4.A2. daļā izklāstītajiem datiem.
1) Attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem riska novērtējumā pievēršas šādiem aspektiem:
to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām (zoonotiskas un/vai komensālas baktērijas) un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem (apdraudējuma identifikācija);
varbūtība, ka attiecīgo veterināro zāļu lietošanas rezultātā identificētais(-ie) apdraudējums(-i) varētu izdalīties no dzīvnieku mērķsugām;
varbūtība, ka identificētais(-ie) apdraudējums(-i) vēlāk varētu iedarboties uz cilvēkiem ar uzņemto pārtiku vai tiešā kontaktā, un izrietošās sekas (nelabvēlīgā ietekme uz veselību) cilvēku veselībai. Norādījumi ir pieejami VICH GL27 un ES pamatnostādnēs.
2) Attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, izvērtējot risku cilvēku vai sabiedrības veselībai, pievēršas šādiem aspektiem:
to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri varētu būt saistīti ar cilvēku slimībām un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem;
aplēse par zoonotisko un komensālo baktēriju iedarbību uz dzīvnieku mērķsugām, pamatojoties uz attiecīgo veterināro zāļu lietošanas nosacījumiem;
iespējamā turpmākā cilvēku rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un izrietošās sekas cilvēku veselībai.
3) Ņem vērā rezistenci apkārtējā vidē.
II.3.A5. Lietotāju drošība
Šajā iedaļā novērtē II.3.A. un II.3.A4. daļā konstatēto ietekmi un saista to ar veidu, kādā produkts iedarbojas uz cilvēkiem un cik lielā mērā tas notiek, lai izstrādātu atbilstošus brīdinājumus lietotājiem un sagatavotu citus riska pārvaldības pasākumus.
Lietotāju drošību novērtē saskaņā ar Veterināro zāļu komitejas (CVMP) pamatnostādnēm.
II.3.A6. Vidiskā riska novērtējums
1) Veic vidiskā riska novērtējumu, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, kas var rasties, lietojot veterinārās zāles, un noteiktu šādas ietekmes risku. Novērtējumā arī identificē visus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami šāda riska mazināšanai.
2) Šis novērtējums sastāv no diviem posmiem. Novērtējuma pirmo posmu veic vienmēr. Ziņas par novērtējumu sniedz saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Tajā norāda veterināro zāļu iespējamo ietekmi uz vidi un ar jebkādu šādu ietekmi saistīto riska līmeni, jo īpaši ņemot vērā šādus jautājumus:
dzīvnieku mērķsugas un ierosinātais lietošanas modelis;
lietošanas veids, jo īpaši – apjoms, kādā zāles varētu iekļūt tieši vides sistēmās;
produkta, tā aktīvo vielu vai attiecīgo metabolītu iespējamā izdalīšanās no apstrādāto dzīvnieku organisma vidē; to noturība šādos ekskrētos;
neizlietoto veterināro zāļu vai cita veida atkritumproduktu likvidēšana.
3) Otrajā posmā saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem veic sīkāku specifisku izpēti attiecībā uz zāļu apriti konkrētās ekosistēmās un ietekmi uz tām. Ņem vērā zāļu ietekmes uz vidi apjomu un pieejamo informāciju par attiecīgās(-o) vielas(-u) fizikālajām/ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un/vai toksikoloģiskajām īpašībām, ieskaitot metabolītus apzināta riska gadījumā, kura iegūta, veicot citus testus un izmēģinājumus, ko nosaka šī regula.
4) Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti produktīvajām sugām, noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB) vielas klasificē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ( 19 ) (REACH regula) XIII pielikumā, un novērtē atbilstoši Aģentūras publicētajiem norādījumiem attiecībā uz PBT un vPvB vielu novērtēšanu veterinārajās zālēs.
II.3.B. Atliekvielu noteikšanas testi
1) Šā punkta nolūkā piemēro Padomes Regulā (EEK) Nr. 470/2009 sniegtās definīcijas.
2) Atliekvielu izzušanas no ēdamajiem audiem vai no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtām olām, piena un medus pētījumu nolūks ir noteikt, kādos apstākļos un cik lielā mērā atlikumi var saglabāties pārtikas produktos, kas iegūti no šiem dzīvniekiem. Pētījumi papildus ļauj noteikt zāļu izdalīšanās laika posmu.
3) Tādu veterināro zāļu gadījumā, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, atliekvielu dokumentācijā atspoguļo:
to, kādā mērā un cik ilgi veterināro zāļu vai to metabolītu atliekas saglabājas apstrādātā dzīvnieka audos, kurus lieto pārtikā, vai no tā iegūtajā pienā, olās un/vai medū (attiecīgā gadījumā – vaskā);
to, ka nolūkā novērst jebkādu risku apstrādātā dzīvnieka pārtikas produkta patērētāja veselībai, ir iespējams noteikt izpildāmus zāļu izdalīšanās periodus, ko iespējams ievērot praktiskas lauksaimniecības apstākļos;
to, ka atlieku izzušanas pētījumos izmantotā(-ās) analītiskā(-ās) metode(-es) ir pietiekami validēta(-sa), lai gūtu nepieciešamo pārliecību, ka iesniegtie atlieku dati ir derīgi par pamatu zāļu izdalīšanās perioda noteikšanai.
II.3.B1. Produkta identifikācija
Sniedz testēšanā izmantoto veterināro zāļu identifikāciju, iekļaujot:
sastāvu;
attiecīgās(-o) partijas(-u) fizikālo un ķīmisko testu (aktivitātes un tīrības) rezultātus;
partijas identifikāciju.
II.3.B2. Atliekvielu izzušana (metabolisms un atliekvielu kinētika)
1) Šajos pētījumos, kuros novērtē, kādā ātrumā atliekvielas izzūd mērķa dzīvniekā pēc pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas, mērķis ir ļaut noteikt zāļu izdalīšanās periodus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtajā pārtikā nav atlieku, kas var radīt apdraudējumu patērētājiem.
2) Norāda MAL pašreizējo statusu attiecībā uz veterināro zāļu komponentiem attiecīgajās mērķsugās.
3) Klātesošo atliekvielu līmeņus nosaka pietiekamu reižu skaitu pēc tam, kad testa dzīvnieki saņēmuši veterināro zāļu pēdējo devu. Pētījumus ar zīdītājiem un putniem veic saskaņā ar VICH GL48 un citām attiecīgām pamatnostādnēm. Pētījumus par atliekvielām medū veic saskaņā ar VICH GL56, un atliekvielu izzušanas pētījumus ar ūdenī mītošām sugām veic saskaņā ar VICH GL57.
4) Pamatojoties uz novērtējumu, izklāsta pamatojumu ierosinātajam izdalīšanās periodam.
II.3.B3. Atliekvielu analītiskā metode
Atlieku izzušanas pētījumu (pētījumus), analītisko metodi vai metodes un to validāciju veic saskaņā ar VICH GL49.
Analītiskajā metodē ņem vērā zinātnes attīstības un tehnisko zināšanu līmeni laikā, kad tiek iesniegts pieteikums.
II.4. 4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))
II.4.A. Preklīniskie pētījumi
Preklīnisko pētījumu mērķis ir izpētīt produkta drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem, un tie ir vajadzīgi, lai noteiktu produkta farmakoloģisko aktivitāti, farmakokinētiskās īpašības, devas un intervālu starp devām, rezistenci (ja piemērojams) un toleranci mērķa dzīvniekiem.
II.4.A1. Farmakoloģija
II.4.A.1.1. Farmakodinamika
1) Raksturo veterinārajās zālēs iekļautās(-o) aktīvās(-o) vielas(-u) farmakodinamisko iedarbību.
2) Pienācīgi apraksta darbības veidu un farmakoloģisko iedarbību, uz kuriem ierosinātais pieteikums ir balstīts praksē, tostarp sekundāro ietekmi (ja tāda ir). Kopumā izpēta iedarbību uz galvenajām ķermeņa funkcijām. Rezultātus izsaka kvantitatīvi (piemēram, izmantojot devas ietekmes līknes un/vai laika ietekmes līknes), un, kad vien iespējams, tos salīdzina ar vielu, kuras aktivitāte ir labi zināma (ja aktivitāte ir lielāka salīdzinājumā ar vielu, kuras aktivitāte ir labi zināma, atšķirību parāda un pierāda, ka tā ir statistiski nozīmīga).
3) Izpēta citu produktu īpašību (piemēram, ievadīšanas veida vai preparatīvā formas) iedarbību uz aktīvās vielas farmakoloģisko aktivitāti.
4) Eksperimenta metodes, ja vien tās nav standarta procedūras, apraksta tik sīki, lai tās varētu reproducēt un noteikt to derīgumu. Eksperimenta rezultātus skaidri izklāsta, un norāda jebkādu statistisku salīdzinājumu iznākumu.
5) Ja nav pietiekama pamatojuma par pretējo, izpēta arī visas kvantitatīvās modifikācijas attiecībā uz reakciju, kas rodas no vielas atkārtotas ievadīšanas.
II.4.A.1.2. Farmakokinētika
1) Farmakokinētiskie pamatdati par aktīvo vielu ir vajadzīgi saistībā ar veterināro zāļu drošuma un iedarbīguma novērtēšanu mērķa dzīvnieku sugām, jo īpaši, ja runa ir par jaunu vielu vai preparatīvo formu.
2) Mērķa dzīvnieku sugu farmakokinētisko pētījumu mērķus var iedalīt četrās galvenajās jomās:
raksturot aktīvās vielas galvenās farmakokinētiskās īpašības (proti, uzsūkšanos, izplatīšanos, metabolismu un izdalīšanos) preparātā;
izmantot šīs galvenās farmakokinētiskās īpašības, lai izpētītu saistību starp devu režīmu, plazmas un audu koncentrāciju laika gaitā un farmakoloģisku, terapeitisku vai toksisku iedarbību;
attiecīgā gadījumā salīdzināt farmakokinētiskos parametrus starp dažādām mērķsugām un izpētīt iespējamās atšķirības starp sugām, kas ietekmē mērķa dzīvnieku drošumu un veterināro zāļu iedarbību;
attiecīgā gadījumā salīdzināt bioloģisko pieejamību, lai atbalstītu drošuma un iedarbīguma informācijas sasaisti starp dažādiem produktiem, zāļu formām, stiprumu un ievadīšanas veidiem vai salīdzinātu ražošanas vai sastāva izmaiņu ietekmi.
3) Mērķa dzīvnieku sugām farmakokinētiskie pētījumi ir nepieciešami kā papildinājums farmakodinamiskajiem pētījumiem, lai veicinātu droša un iedarbīga dozēšanas režīma noteikšanu (ievadīšanas veids un vieta, deva, intervāls starp devām, ievadīšanas reižu skaits utt.). Atbilstīgi noteiktiem populācijas mainīgajiem lielumiem var būt nepieciešami papildu farmakokinētiskie pētījumi, lai noteiktu dozēšanas režīmu.
4) Ja farmakokinētiskie pētījumi iesniegti atbilstīgi dokumentācijas 3. daļai, var sniegt savstarpēju norādi uz šādiem pētījumiem. Attiecībā uz fiksētām kombinācijām sk. IV iedaļu.
II.4.A2. Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem
1) Attiecībā uz būtiskām veterinārajām zālēm (piemēram, antimikrobiālajiem līdzekļiem, pretparazītu līdzekļiem) sniedz informāciju par pašreizējo rezistenci (attiecīgā gadījumā) un par tādas rezistences iespējamo rašanos, kas ir klīniski nozīmīga attiecībā uz indikāciju mērķa dzīvnieku sugām, uz kuru attiecas pieteikums. Ja iespējams, sniedz informāciju par rezistences mehānismu(-iem), rezistences molekulārās ģenētikas pamatu un rezistences noteicošo faktoru pārnešanas ātrumu. Attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par līdzrezistenci un šķērsrezistenci. Pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību klīniski nozīmīgos organismos.
2) Rezistenci, kas ir būtiska attiecībā uz risku cilvēkiem, apraksta saskaņā ar II.3.A4. daļas 3. punktu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju atsauci uz II.3.A4. daļas 3. punktā izklāstītajiem datiem.
II.4.A3. Devu noteikšana un apstiprināšana
Iesniedz atbilstošus datus, lai pamatotu ierosināto devu, intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu.
Ja vien nav pamatots citādi, par pētījumiem, kas veikti lauka apstākļos, sniedz attiecīgu informāciju, kas izklāstīta II.4.B daļā.
II.4.A4. Tolerance mērķa dzīvnieku sugās
Pēta veterināro zāļu lokālo un sistēmisko toleranci mērķa dzīvnieku sugās. Mērķa dzīvnieku sugu pētījumu mērķis ir raksturot intolerances pazīmes un noteikt atbilstošu drošuma rezervi, izmantojot ieteikto(-os) ievadīšanas veidu(-us). To var panākt, palielinot devu un/vai ārstēšanas ilgumu. Pētījuma ziņojumā iekļauj ziņas par visām sagaidāmajām farmakoloģiskajām iedarbībām un blakusparādībām. Mērķa dzīvnieku drošuma pētījumus veic saskaņā ar Starptautiskās sadarbības veterināro zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanā (VICH) starptautiskajām pamatnostādnēm un attiecīgajām Aģentūras publicētajām pamatnostādnēm. Arī citi preklīniskie pētījumi, to vidū 3. daļā paredzētie pētījumi, un klīniskie izmēģinājumi kopā ar attiecīgu informāciju no publicētās literatūras var sniegt informāciju par drošumu mērķsugām. Šeit iekļauj ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus, kas veikti mērķa dzīvnieku sugām, un dokumentācijas 3. daļā sniedz kopsavilkumu.
II.4.B. Klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i)
II.4.B1. Vispārīgie principi
1) Klīniskos izmēģinājumus izstrādā, veic un par tiem ziņo, pienācīgi ņemot vērā VICH starptautiskās pamatnostādnes par labu klīnisko praksi un attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus. Datus, kas izriet no klīniskajiem izmēģinājumiem, kuri veikti ārpus Savienības, var ņemt vērā tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanā tikai tad, ja dati ir pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz Savienības situāciju.
2) Eksperimentālus datus, piemēram, izpētes izmēģinājumus/pilotizmēģinājumus, vai rezultātus no neeksperimentālām pieejām apstiprina ar klīniskiem izmēģinājumiem, ja vien nav pamata rīkoties citādi.
3) Klīnisko izmēģinājumu mērķis ir lauka apstākļos izpētīt veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem normālos dzīvnieku audzēšanas apstākļos un/vai kā daļu no labas veterinārās prakses. Tie parāda veterināro zāļu iedarbību pēc to ievadīšanas paredzētajām mērķsugām, izmantojot ierosināto dozēšanas režīmu un ierosināto(-os) ievadīšanas veidu(-us). Izmēģinājumu plāno tā, lai pamatotu indikācijas un ņemtu vērā jebkādas kontrindikācijas atbilstīgi sugai, vecumam, šķirnei un dzimumam, zāļu lietošanas norādījumus, kā arī jebkādas to iespējamās blakusparādības.
4) Visus veterināros klīniskos izmēģinājumus veic saskaņā ar sīki izstrādātu izmēģinājuma protokolu.
5) Uz to formu etiķetēm, kuras paredzēts izmantot veterinārajos klīniskajos izmēģinājumos Savienībā, skaidri un neizdzēšami norāda vārdus “tikai veterināriem klīniskiem izmēģinājumiem”.
6) Ja vien nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus veic ar kontroles dzīvniekiem (kontrolētie klīniskie izmēģinājumi). Ar jauno produktu iegūtos iedarbīguma rezultātus salīdzina ar to mērķa dzīvnieku sugu rezultātiem, kuri saņēmuši veterinārās zāles, kas apstiprinātas Savienībā un kas apliecinājušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un ir apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) izmantošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai placebo vai neārstējošās zāles. Ziņo par visiem iegūtajiem rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi.
7) Ja vien nav pamatots citādi, klīnisko izmēģinājumu protokolu izstrādē, analīzē un izvērtēšanā izmanto noteiktos statistiskos principus saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.
II.4.B2. Dokumentācija
II.4.B2.1. Preklīnisko pētījumi rezultāti
Pēc iespējas jāsniedz sīkas ziņas par rezultātiem, kas iegūti:
testos, kas demonstrē farmakoloģisko aktivitāti, tostarp testos, kas demonstrē terapeitiskās iedarbības pamatā esošos farmakodinamiskos mehānismus, un testos, kas demonstrē galveno farmakokinētisko profilu;
testos un pētījumos par rezistenci (attiecīgā gadījumā);
testos, kas demonstrē mērķa dzīvnieka drošumu;
testos, kurus veic, lai noteiktu un apstiprinātu devu (tostarp intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu).
Ja testu gaitā tiek iegūti neparedzēti rezultāti, tos detalizēti raksturo. Šo datu nesniegšanu pamato. Visos preklīniskajos pētījumos turklāt sniedz arī šādas ziņas:
kopsavilkums;
pētījuma protokols;
sīks apraksts par mērķiem, plānojumu un norisi, iekļaujot izmantotās metodes, aparatūru un materiālus, tādas ziņas kā suga, vecums, svars, dzimums, skaits, dzīvnieku šķirne vai līnija, dzīvnieku identifikācija, deva, lietošanas veids un grafiks;
rezultātu statistiska analīze (attiecīgā gadījumā);
objektīvs iegūto rezultātu iztirzājums, kas noved pie secinājumiem attiecībā uz veterināro zāļu iedarbīgumu un drošumu mērķsugai.
II.4.B2.2. Klīnisko izmēģinājumu rezultāti
Katrs pētnieks iesniedz visas ziņas uz individuālām protokola lapām gadījumā, ja notiek individuāla apstrāde, un uz kolektīvām protokola lapām, ja notiek kolektīva apstrāde.
Tirdzniecības atļaujas turētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka oriģinālos dokumentus, kas veidoja iesniegto datu pamatu, glabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad veterinārās zāles vairs nav atļautas.
Attiecībā uz katru klīnisko izmēģinājumu klīniskos novērojumus apkopo izmēģinājumu un to rezultātu kopsavilkumā, jo īpaši norādot:
pārbaužu skaitu, testa dzīvnieku skaitu, kas apstrādāti vai nu individuāli, vai kolektīvi, sadalījumā pa sugām, šķirnēm vai līnijām, pēc vecuma un dzimuma;
to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no izmēģinājumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;
kontroles dzīvniekiem – to, vai tie:
nav saņēmuši ārstēšanu;
ir saņēmuši placebo vai
ir saņēmuši citas veterinārās zāles, kas atļautas Savienībā un ir parādījušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un kas apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) lietošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai
saņēmuši to pašu pētāmo aktīvo vielu citā preparatīvajā formā vai citā lietošanas veidā;
novēroto blakusparādību biežumu;
attiecīgā gadījumā – novērojumus par ietekmi uz dzīvnieku uzvedību;
datus par testa dzīvniekiem, kam var būt paaugstināts risks sakarā ar to vecumu, to audzēšanas vai barošanas veidu, vai nolūku, kam tie paredzēti, vai dzīvniekiem, par kuru fizioloģisko vai patoloģisko stāvokli jālemj īpaši;
rezultātu statistisku novērtējumu.
Galvenais pētnieks izdara vispārīgus secinājumus par veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem piedāvātajos lietošanas apstākļos un jo īpaši par jebkādu informāciju saistībā ar indikācijām un kontrindikācijām, devām un vidējo ārstēšanas ilgumu, un attiecīgi jebkādām novērotajām mijiedarbībām ar citām veterinārām zālēm vai barības piedevām, kā arī par jebkādiem īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ārstēšanas laikā, un par pārdozēšanas klīniskajām pazīmēm, ja tādas novēro.
III IEDAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM
Neskarot Savienības tiesību aktos noteiktās īpašās prasības specifisku dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībai un apkarošanai, turpmākās prasības attiecas uz bioloģiskas izcelsmes veterinārām zālēm, izņemot gadījumus, kad produktus paredzēts lietot dažām sugām vai ar specifiskām indikācijām, kā noteikts IV un V iedaļā un atbilstošās pamatnostādnēs.
III.a IEDAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ BIOLOĢISKAS IZCELSMES VETERINĀRĀM ZĀLĒM, KAS NAV IMUNOLOĢISKAS VETERINĀRĀS ZĀLES
Turpmākās prasības attiecas uz bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, kas definētas 4. panta 6. punktā, izņemot produktus, kas definēti 4. panta 5. punktā, vai ja IV iedaļā noteikts citādi.
Ir pieļaujams elastīgums attiecībā uz atbilstību šajā iedaļā norādītajām prasībām, tomēr jebkurām atkāpēm no šajā pielikumā noteiktajām prasībām jābūt zinātniski pamatotām un balstītām uz bioloģiskā produkta konkrētajām īpašībām. Attiecībā uz konkrētām vielām papildus šajā iedaļā uzskaitītajām prasībām var būt vajadzīgi drošuma dati atkarībā no produkta būtības.
III.a.1. 1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums
Lūdzu, skatīt I iedaļu.
III.a.2. 2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija)
III.a.2.A. Produkta apraksts
III.a.2.A1. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
1) Norāda bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu. Šajā iedaļā iekļauj informāciju par:
aktīvo(-ajām) vielu(-ām);
palīgvielu komponentu(-iem) neatkarīgi no to veida vai lietotā daudzuma, ietverot adjuvantus, konservantus, stabilizatorus, emulgatorus, krāsvielas, garšas un aromātiskās vielas, kontrastvielas u. tml.,
sastāvu, proti, visu zāļu formas komponentu sarakstu un to daudzumu vienā vienībā (attiecīgā gadījumā iekļaujot devas palielinājumu), komponentu funkciju un atsauci uz to kvalitātes standartiem (piemēram, kompendiju monogrāfijām vai ražotāja specifikācijām);
pievienoto(-ajiem) šķīdinātāju(-iem), ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai;
iepakojuma un tā noslēgšanas veidu, kas izmantots zāļu formai un – attiecīgā gadījumā – pievienotajiem šķīdinātājiem un ierīcēm, ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai. Ja ierīci nepiegādā kopā ar bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm, sniedz attiecīgu informāciju par ierīci.
2) Lai sniegtu veterināro zāļu visu aktīvo vielu un palīgvielu kvantitatīvā sastāva informāciju, atkarībā no attiecīgās zāļu formas jānosaka katras aktīvās vielas un palīgvielas masa vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaits vai nu devas vienībā, vai masas vai tilpuma vienībā.
3) Kad vien iespējams, norāda bioloģisko aktivitāti masas vai tilpuma vienībā. Ja ir noteikta starptautiska bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to, ja vien nav pamatots citādi. Ja nav noteikta starptautiska vienība, bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par vielu aktivitāti, attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas farmakopejas vienības.
4) “Parastā terminoloģija”, kas lietojama, aprakstot bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no pārējo 8. panta noteikumu piemērošanas, nozīmē:
attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – attiecīgās monogrāfijas galveno nosaukumu, kas ir obligāts visām šīm vielām, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;
attiecībā uz pārējām vielām – PVO ieteikto SNN, kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums; vielas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, attiecīgi papildinot ar citām svarīgām ziņām;
attiecībā uz krāsvielu – apzīmējums ar “E” kodu, kas tām noteikts Direktīvā 2009/35/EK.
III.a.2.A2. Produkta izstrāde
Sniedz skaidrojumu cita starpā par:
sastāva izvēli un sastāvdaļu izpēti, jo īpaši attiecībā uz paredzētajām to funkcijām un to attiecīgajām koncentrācijām;
pamato konservanta iekļaušanu sastāvā;
tiešo iepakojumu un iepakojuma un tā noslēgšanas sistēmas piemērotību gatavā produkta glabāšanai un izmantošanai. Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem;
mikrobioloģiskajām īpašībām (mikrobioloģiskā tīrība un antimikrobiālā aktivitāte) un lietošanas norādījumiem;
attiecīgā gadījumā – iespējamu turpmāku iepakojumu, ārējo iepakojumu;
ierosinātajiem iepakojuma izmēriem attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām;
jebkādu devas palielinājumu, lai garantētu minimālu potenci glabāšanas laika beigās, to pamatojot;
izvēlēto aktīvās vielas un gatavā produkta ražošanas procesu;
izklāsta atšķirības starp ražošanas procesu(-iem), ko izmanto klīniskajos izmēģinājumos izmantoto partiju ražošanai, un procesu, kas aprakstīts tirdzniecības atļaujas pieteikumā;
ja kopā ar gatavo produktu tiek nodrošināta dozēšanas ierīce, pierāda devas(-u) precizitāti;
ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt papildtestu (piemēram, diagnostikas testu), sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.
Šis skaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par produkta izstrādi.
III.a.2.A3. Raksturošana
III.a.2.A3.1. Struktūras un citu raksturīgo pazīmju noskaidrošana
1) Lai varētu noteikt piemērotu specifikāciju, ir nepieciešams raksturot biotehnoloģisku vai bioloģisku vielu (tostarp nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, bioloģisko aktivitāti, imūnķīmiskās īpašības, tīrību un piemaisījumus), izmantojot atbilstošas metodes. Atsauce tikai uz literatūras datiem nav pieejama, ja vien to citādi nepamato iepriekšējas zināšanas par līdzīgām molekulām modifikāciju veikšanai, ja nepastāv bažas par drošumu. Pienācīgu raksturošanu veic izstrādes posmā un attiecīgā gadījumā pēc būtiskām procesa izmaiņām.
2) Sniedz visu pieejamo būtisko informāciju par primāro, sekundāro un augstākas kārtas struktūru, tostarp aktīvās vielas pēctranslācijas (piemēram, glikoformas) un citām modifikācijām.
3) Iesniedz datus par bioloģisko aktivitāti (proti, produkta specifisko spēju panākt noteiktu bioloģisko iedarbību). Bioloģisko aktivitāti parasti nosaka vai izvērtē, izmantojot atbilstošu, uzticamu un kvalificētu metodi. Šādas analīzes neiekļaušanu pamato. Ir atzīts, ka izstrādes laikā raksturošanas dati palielināsies.
4) Pamato raksturošanai izmantoto metožu izvēli un to piemērotību.
III.a.2.A3.2. Piemaisījumi
1) Apraksta ar procesu saistītos piemaisījumus (piemēram, saimniekšūnu proteīnus, saimniekšūnu DNS, barotnes atlikumus, kolonnas ekstraktvielas) un ar produktu saistītos piemaisījumus (piemēram, prekursorus, šķeltās formas, sadalīšanās produktus, agregātus). Sniedz kvantitatīvu informāciju par piemaisījumiem, tostarp maksimālo apjomu vislielākajai devai. Attiecībā uz dažiem ar procesu saistītiem piemaisījumiem (piemēram, putu slāpētājiem) pamatota var būt klīrensa aplēse.
2) Ja par konkrētiem piemaisījumiem sniedz tikai kvalitatīvus datus, to pamato.
III.a.2.B. Ražošanas metodes apraksts
1) Ražošanas metodes aprakstu, ko atbilstīgi 8. pantam pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, sagatavo tā, lai tas sniegtu pietiekamu pārskatu par izmantoto darbību raksturu.
2) Norāda katra ražotāja, arī darbuzņēmēju, un katras ierosinātās ražotnes vai ražošanā, testēšanā un partiju izlaišanā iesaistītā objekta nosaukumu, adresi un atbildību.
3) Ražošanas procesa aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:
dažādie ražošanas posmi, tostarp aktīvās vielas ražošana un attīrīšanas posmu apraksts;
norāda visu secīgo posmu procesa plūsmkarti, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz ražošanas procedūras atkārtojamību un blakusparādību risku gatavajos produktos, piemēram, mikrobioloģiskā piesārņojuma risku;
nepārtrauktās ražošanas gadījumā – pilnīgus datus par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu visu gatavā produkta partiju homogēnumu un viendabību. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju, un par ierosināto(-ajiem) komerciālo partiju izmēru(-iem);
visu to vielu sarakstu, kas izmantotas atbilstošos posmos, tostarp arī tādas, kuras nav iespējams reģenerēt ražošanas gaitā;
ziņas attiecībā uz samaisīšanu, sniedzot kvantitatīvus datus par visām izmantotajām vielām, iekļaujot reprezentatīvas produkcijas partijas piemēru;
ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas, un pieņemamības kritērijus;
attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.
4) Sniedz aprakstu, dokumentāciju un rezultātus par validācijas un/vai novērtēšanas pētījumiem attiecībā uz kritiskajiem posmiem vai kritiskajām analīzēm, kas izmantotas ražošanas procesā (piemēram, sterilizācijas procesa vai aseptiskās apstrādes vai iepildīšanas validācija), un visa ražošanas procesa validāciju pierāda, iesniedzot rezultātus par trīs secīgām partijām, kas saražotas, izmantojot aprakstīto metodi.
III.a.2.C. Izejvielu ražošana un kontrole
1) Šajā punktā “izejvielas” nozīmē visas sastāvdaļas, tostarp aktīvās vielas, ko izmanto bioloģiskas izcelsmes veterināru zāļu ražošanā. Aktīvo vielu ražošanā izmantotās kultivēšanas barotnes uzskata par vienu izejvielu.
2) Kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu atspoguļo tādā apmērā, ciktāl iestādes šo informāciju uzskata par attiecināmu uz gatavā produkta kvalitāti un iespējamu risku.
3) Ja minēto kultivēšanas barotņu sagatavošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālus, jānorāda izmantotās dzīvnieku sugas un audi, kā arī pierāda atbilstību attiecīgajām monogrāfijām, tostarp Eiropas farmakopejas vispārīgajām monogrāfijām un vispārīgajām nodaļām.
4) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju, kas apliecina, ka izejvielas, tostarp sējmateriāli, šūnu uzsējumi, seruma partijas un citi dzīvnieku izcelsmes materiāli, kas attiecas uz TSE pārnešanu, un veterināro zāļu ražošana atbilst Norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgās Eiropas farmakopejas monogrāfijas prasībām.
5) Lai pierādītu atbilstību, var izmantot Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas farmakopejas monogrāfiju.
6) Dokumentācijā iekļauj specifikācijas, informāciju par visiem izejvielu partijām veicamajiem kvalitātes kontroltestiem un rezultātus par visu izmantoto komponentu partiju, un to iesniedz saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem.
7) Lai pierādītu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātus.
8) Krāsvielas visos gadījumos atbilst Direktīvas 2009/35/EK prasībām.
9) Antibiotiku izmantošana ražošanas laikā un konservanti atbilst Eiropas farmakopejai.
10) Par jaunu(-ām) palīgvielu(-ām), ko Savienībā veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai ja zāļu lietošanas veids ir jauns, sniedz sīku informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedzot savstarpējas norādes uz drošuma datiem, kas iegūti gan klīniskajā, gan preklīniskajā izpētē. Attiecībā uz krāsvielām par pietiekamām uzskata II.2.C2. daļas 3. un 4. punktā minētās atbilstības deklarācijas.
III.a.2.C1. Farmakopejās norādītās izejvielas
1) Eiropas farmakopejas monogrāfijas ir piemērojamas visiem izejmateriāliem, kas tajā minēti, ja vien netiek sniegts pienācīgs pamatojums.
2) Attiecībā uz citām vielām katra dalībvalsts var pieprasīt savas farmakopejas ievērošanu saistībā ar tās teritorijā ražotiem produktiem.
3) Analīzes metožu aprakstu var aizstāt ar sīku atsauci uz attiecīgo farmakopeju.
4) Tirdzniecības atļaujas pieteikumā norāda regulāros testus, ko veic katrai izejvielu partijai. Ja izmanto citus testus, kas nav minēti farmakopejā, iesniedz pierādījumus, ka izejvielas atbilst attiecīgās farmakopejas kvalitātes prasībām.
5) Ja specifikācija vai citi noteikumi, kas ierakstīti Eiropas farmakopejas vai dalībvalsts farmakopejas monogrāfijā, varētu nebūt pietiekami, lai nodrošinātu vielas kvalitāti, kompetentās iestādes var pieprasīt no tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniedzēja piemērotākas specifikācijas. Par varbūtējo nepilnību tiek informētas iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju.
III.a.2.C2. Izejvielas, kas nav uzskaitītas farmakopejā
III.a.2.C2.1. Bioloģiskas izcelsmes izejvielas
1) Ja veterināro zāļu ražošanā izmanto tādus avota materiālus kā mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes audi, šūnas vai šķidrumi (ieskaitot asinis), kas iegūti no dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai biotehnoloģiskas šūnu struktūras, apraksta un dokumentē izejvielu izcelsmi, tostarp ģeogrāfisko reģionu, un vēsturi. Norāda ražošanā izmantoto dzīvnieku izcelsmi, vispārējo veselības stāvokli un imunoloģisko statusu, un izmanto noteiktus avota materiālu kopumus.
2) Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un vīrusu) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai attiecībā uz sējmateriāliem, tostarp šūnu uzsējumiem un seruma fondiem un, kad vien iespējams, avotmateriāliem, no kuriem tie iegūti.
3) Sniedz informāciju par visām bioloģiskas izcelsmes vielām, ko izmanto katrā ražošanas procesa posmā. Informācijā norāda ražošanas stratēģiju, attīrīšanas un inaktivācijas procedūras ar to validāciju un visas procesa iekšējās kontroles procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt gatavā produkta kvalitāti, drošumu un partiju viendabīgumu, kā arī sniedz sīkas ziņas par jebkādiem testiem, ko veic katrai vielas partijai attiecībā uz piesārņojumu. Norāda jebkādus īpašus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami izejvielu uzglabāšanai, un, vajadzības gadījumā, maksimāli pieļaujamo uzglabāšanas laikposmu.
4) Ja izmanto dzīvnieku vai cilvēku izcelsmes izejvielas, apraksta pasākumus, ar kuru palīdzību nepieļauj svešas izcelsmes ierosinātāju klātbūtni. Ja ir atklāta svešas izcelsmes ierosinātāju klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu utilizē vai apstrādā, lai mazinātu klātbūtnes risku validētā apstrādē. Ja pēc apstrādes tiek konstatēta klātbūtne vai ir aizdomas par to, attiecīgo materiālu izmanto tikai tad, ja produkta turpmākā apstrādē tiek nodrošināta šādu patogēnu likvidācija un/vai inaktivācija; šādu svešas izcelsmes ierosinātāju likvidēšanu un/vai inaktivāciju pierāda.
5) Ja izmanto šūnu uzsējumus, atspoguļo to, ka šūnu raksturlielumi palikuši nemainīgi līdz pat augstākajam ražošanā lietotās pasāžas līmenim.
6) Attiecībā uz gēnu inženierijas izejvielām šajā informācijā iekļauj tādas ziņas kā izejas šūnu vai celmu apraksts, vektora uzbūves apraksts (nosaukums, izcelsme, replikona funkcija, aktivatora paātrinātājs un citi regulējošie elementi), efektīvi iekļauta DNS vai RNS sekvences kontrole, plazmīdu vektora oligonukleotīdās sekvences šūnās, kotransfekcijā izmantotās plazmīdas, pievienotie vai izņemtie gēni, gatavās struktūras un izdalīto gēnu bioloģiskās īpašības, pavairojumu skaits un ģenētiskā stabilitāte.
7) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) vai sastāv no tiem, pieteikuma daļai, kas attiecas uz kvalitāti, pievieno dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK.
8) Pēc pieprasījuma iesniedz bioloģisko izejvielu vai testēšanas procedūrā izmantoto reaģentu paraugus, lai kompetentā iestāde varētu vienoties par pārbaudes testu veikšanu.
III.a.2.C2.2. Nebioloģiskas izcelsmes izejvielas
1) Aprakstu sniedz monogrāfijas veidā ar šādām pozīcijām:
izejvielas nosaukumam, kas atbilst III.a.2A1. punkta 4. punkta prasībām, pievieno komerciālos vai zinātniskos sinonīmus;
izejvielas apraksts, kas izklāstīts līdzīgā veidā, kā to veic Eiropas farmakopejas apraksta punktā;
izejvielas funkcija;
identifikācijas metodes;
norāda jebkādus īpašos piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami izejvielu uzglabāšanai, un, vajadzības gadījumā, maksimāli pieļaujamo uzglabāšanas laikposmu.
III.a.2.D. Kontroltesti ražošanas procesa gaitā
1) Dokumentācijā iekļauj ziņas par procesa kontroltestiem, kas veikti ražošanas starpposmos, lai nodrošinātu ražošanas procesa un gala produkta atbilstību. Nosaka specifikācijas katram kontroltestam, un apraksta analītiskās metodes. Iesniedz kontroltestu validāciju, ja vien nav pamatots citādi.
2) Aktīvās vielas partijas(-u) specifikācijā nosaka pieņemamības kritērijus kopā ar testiem, kas izmantoti, lai īstenotu pietiekamu aktīvās vielas kvalitātes kontroli. Iekļauj bioloģiskās aktivitātes testu, ja vien nav pamatots citādi. Piemaisījumiem nosaka augšējās robežas, ņemot vērā drošuma apsvērumus. Norāda aktīvās vielas mikrobioloģisko aktivitāti. Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un vīrusu) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai.
3) Saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES un Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību testus veic tā, lai izmantotu minimālu dzīvnieku skaitu un izraisītu mazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu. Izmanto alternatīvu in vitro testu, ja tas ir pieejams un ja tādējādi var aizstāt vai samazināt dzīvnieku izmantošanu vai mazināt to ciešanas.
III.a.2.E. Gatavā produkta kontroltesti
III.a.2E1. Gatavā produkta specifikācija
Attiecībā uz visiem testiem gatavā produkta analīzes metodes aprakstu kvalitātes novērtēšanas nolūkā izklāsta pietiekami sīki.
Ja, pastāvot atbilstīgām monogrāfijām, lieto citas testēšanas procedūras un robežlielumus, nevis tos, kas ierakstīti Eiropas farmakopejas monogrāfijās vai – ja tādu nav – dalībvalsts farmakopejā, tad ir jāsniedz pierādījums par to, ka gatavais produkts tā testēšanas gadījumā saskaņā ar šīm monogrāfijām atbilstu šādas farmakopejas kvalitātes prasībām attiecībā uz konkrēto zāļu formu. Tirdzniecības atļaujas pieteikumā uzskaita tos testus, ko veic katras gatavā produkta partijas reprezentatīviem paraugiem. Attiecīgā gadījumā norāda to testu biežumu, kurus veic visai gala produkcijai, nevis partijai vai partijām, kas sagatavotas no tās. Norāda to testu biežumu, kurus neveic regulāri. Norāda un pamato pieņemamības kritērijus izlaišanai. Iesniedz gatavajam produktam veikto kontroltestu validāciju.
Piemaisījumiem nosaka augšējās robežas, ņemot vērā drošuma apsvērumus.
III.a.2.E2. Metožu apraksti un izlaišanas testu validācija
1) Vispārīgas iezīmes
Vispārējo iezīmju testi, kad vien piemērojams, attiecas uz gatavā produkta izskatu un uz fizikāliem vai ķīmiskiem testiem, piemēram, pH, osmolalitāti utt. Par katru no šīm iezīmēm pieteikuma iesniedzējs katrā individuālā gadījumā nosaka specifikācijas ar pienācīgām ticamības robežām.
2) Identifikācijas un potences tests
Vajadzības gadījumā veic īpašu aktīvās vielas identificēšanas testu. Attiecīgā gadījumā identifikācijas testu var apvienot ar potences testu.
Veic aktivitātes testu vai testu aktīvās vielas daudzuma noteikšanai, vai testu, lai kvantitatīvi izmērītu funkcionalitāti (bioloģisko aktivitāti/funkcionālo iedarbību), kas saistīts ar attiecīgajām bioloģiskajām īpašībām, lai parādītu, ka katrā partijā ir ietverta atbilstošā potence tās drošuma un iedarbīguma nodrošināšanai.
Ja fizikāli ķīmiskās metodes nesniedz pienācīgu informāciju par produkta kvalitāti, obligāta ir biotestēšana. Ja iespējams, minētajā testēšanā iekļauj atsauces materiālus un statistisko analīzi, kas ļauj aprēķināt ticamības robežas. Ja minētos testus nav iespējams veikt gatavajam produktam, tos var veikt starpposmā – pēc iespējas tuvāk ražošanas procesa beigām.
Ja gatavā produkta ražošanas procesā ir novērojama sabrukšana, norāda maksimāli pieļaujamos līmeņus individuāliem un kopējiem sabrukšanas produktiem tūlīt pēc ražošanas.
3) Tādu komponentu identificēšana un analīze, kas ir palīgvielas
Ciktāl nepieciešams, vismaz veic palīgvielu(-as) identifikācijas testus. Obligāti jāveic augšējās un apakšējās robežas tests attiecībā uz konservantiem. Augšējās robežas tests ir obligāts attiecībā uz jebkādu citu palīgvielas sastāvdaļu, kas varētu izraisīt blakusparādības. Ja piemērojams, pārbauda adjuvanta un tā sastāvdaļu daudzumu un veidu gatavajā produktā, ja vien nav pamatots citādi.
4) Sterilitātes un tīrības testi
Pierāda svešas izcelsmes ierosinātāju (baktēriju, mikoplazmas, sēnīšu un – attiecīgā gadījumā – bakteriāla endotoksīna) neesību atbilstoši Eiropas farmakopejai. Veic attiecīgus testus, lai pārliecinātos par to, ka nav piesārņojuma ar citām vielām, atbilstīgi bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu veidam, ražošanas metodei un apstākļiem. Ja katrai partijai regulāri veic mazāk testu, nekā to nosaka attiecīgā Eiropas farmakopeja, veiktajiem testiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbilstību monogrāfijai. Jāiesniedz pierādījums par to, ka bioloģiskās izcelsmes veterinārās zāles atbilstu prasībām, ja tās pilnībā testētu saskaņā ar monogrāfiju.
5) Atlikuma mitrums
Katru liofilizēta produkta partiju pārbauda attiecībā uz atlikuma mitrumu.
6) Iepildes tilpums
Veic atbilstošus testus, lai pierādītu pareizo iepildes tilpumu.
III.a.2.E3. References standarti vai materiāli
Sniedz informāciju par ražošanas procesu, kas izmantots, lai noteiktu references materiālu. Ja produkta izstrādes laikā konkrētam testam ir izmantots vairāk nekā viens references standarts, iesniedz kvalifikācijas vēsturi, aprakstot, kā tika uzturēta attiecība starp dažādajiem standartiem.
Ja izmanto citus references preparātus un standartus, nevis tos, kas norādīti Eiropas farmakopejā, tos identificē un sīki apraksta.
III.a.2.F. Visu partiju atbilstība
III.a.2.F1. Aktīvā viela
Lai nodrošinātu, ka aktīvās vielas kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz datus no reprezentatīvām partijām.
III.a.2.F2. Gatavais produkts
Lai nodrošinātu, ka produkta kvalitāte ir vienāda visās partijās, un lai pierādītu atbilstību specifikācijām, iesniedz pilnīgu protokolu par trīs pēc kārtas ražotām partijām, kas ir reprezentatīvas attiecībā uz rutīnveida ražošanu.
III.a.2.G. Stabilitātes testi
1) Stabilitātes testi attiecas uz aktīvās vielas un gatavā produkta, tostarp – attiecīgā gadījumā – šķīdinātāja(-u), stabilitāti. Ja aktīvā(-ās) viela(-as) tiek uzglabāta(-as), nosaka paredzētos uzglabāšanas nosacījumus un ilgumu, pamatojoties uz stabilitātes datiem; tos var noteikt, vai nu testējot pašas aktīvās vielas, vai veicot attiecīgu gatavā produkta testēšanu.
2) Iesniedz aprakstu par testiem, kas veikti, lai atbalstītu uzglabāšanas laiku, pieteikuma iesniedzēja ieteiktajiem uzglabāšanas nosacījumiem un specifikācijām glabāšanas laika beigās. Šie testi vienmēr ir reāllaika pētījumi; tos veic ar ne mazāk kā trīs reprezentatīvām partijām, kas saražotas saskaņā ar aprakstīto ražošanas procesu, un ar produktiem, ko uzglabā gala tarā; minētie testi ietver bioloģiskās un fizikāli ķīmiskās stabilitātes testus, ko veic ar regulāriem intervāliem attiecībā uz gatavo produktu līdz norādītā glabāšanas laika beigām.
3) Slēdzienos iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato ierosināto glabāšanas laiku visos ierosinātajos uzglabāšanas apstākļos. Stabilitātes pētījumā iegūtos rezultātus ņem vērā, nosakot atbilstošas formulēšanas un izlaišanas specifikācijas, lai nodrošinātu produkta atbilstību norādītajam glabāšanas laikam.
4) Attiecībā uz produktiem, ko ievada ar barību, ja nepieciešams, sniedz informāciju arī par produkta glabāšanas laiku dažādās piemaisīšanas fāzēs, ja piemaisīšanu veic saskaņā ar ieteiktajiem norādījumiem.
5) Ja pirms ievadīšanas nepieciešams gatavo produktu sagatavot lietošanai vai ja gatavo produktu iemaisa dzeramajā ūdenī, nepieciešamas sīkas ziņas par atbilstoši norādījumiem lietošanai sagatavotā produkta ieteicamo glabāšanas laiku. Iesniedz datus, kas pamato ieteikto glabāšanas laiku lietošanai sagatavotajam produktam.
6) Vairāku devu trauku gadījumā attiecīgā situācijā sniedz stabilitātes datus, lai pamatotu produkta glabāšanas laiku pēc tā attaisīšanas vai pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas specifikāciju.
7) Ja no gatavā produkta var rasties sabrukšanas produkti, pieteikuma iesniedzējs tos dara zināmus un norāda izmantotās identifikācijas metodes un testa procedūras.
8) No kombinētiem produktiem iegūtos stabilitātes datus, ja tas ir pienācīgi pamatots, var izmantot attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas satur vienu vai vairākas vienas un tās pašas sastāvdaļas.
9) Pierāda jebkuras konservantu sistēmas efektivitāti. Var pietikt ar informāciju par konservantu iedarbību citās līdzīgās tā paša ražotāja bioloģiskas izcelsmes veterinārajās zālēs.
III.a.2.H. Cita informācija
Dokumentācijā var iekļaut III.a.2.–III.a2.G daļā neietverto informāciju par bioloģiskas izcelsmes veterināro zāļu kvalitāti.
III.a.3. 3. daļa. Drošības dokumentācija (drošuma un atliekvielu noteikšanas testi)
1) Katrā pētījuma ziņojumā iekļauj:
pētījuma plāna kopiju (protokolu);
attiecīgā gadījumā – apliecinājumu par atbilstību labai laboratoriju praksei;
izmantoto metožu, aparatūras un materiālu aprakstu;
testa sistēmas aprakstu un pamatojumu;
tik detalizētu aprakstu par iegūtajiem rezultātiem, lai tos varētu kritiski izvērtēt neatkarīgi no autora interpretācijas;
attiecīgā gadījumā – rezultātu statistisku analīzi;
rezultātu izklāstu ar komentāriem par novērotajiem un nenovērotajiem ietekmes līmeņiem un jebkādiem neparastiem konstatējumiem;
laboratorijas nosaukumu;
pētījuma vadītāja vārdu, uzvārdu;
parakstu un datumu;
pētījuma veikšanas vietu un laiku;
saīsinājumu un kodu atšifrējumu neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav starptautiski atzīti;
matemātisko un statistisko procedūru aprakstu.
2) Pieņemami var būt publicēti pētījumi, ja tie satur pietiekami daudz datu un pietiekamas ziņas, lai varētu veikt neatkarīgu novērtējumu. Eksperimentālos paņēmienus apraksta tik sīki, lai tos varētu reproducēt, un pētnieks nosaka to derīgumu. Tādu pētījumu kopsavilkumus, par kuriem nav pieejami sīki sagatavoti ziņojumi, neatzīst kā derīgu dokumentāciju. Lai iztirzātu noteiktas drošības prasības, var sniegt atsauci uz EPMAR, ja viela iepriekš ir novērtēta MAL noteikšanai. Ja sniedz atsauci uz EPMAR, nav vajadzības iesniegt pētījumus, kas jau novērtēti MAL novērtējuma ietvaros; iesniedz tikai jaunus pētījumus, kas nav pieejami par MAL novērtējumu. Ja eksponētības ceļš (piemēram, attiecībā uz lietotāju) nav identisks tam, ko izmanto saskaņā ar Regulu (ES) 2018/782, var būt nepieciešami jauni pētījumi.
III.a.3.A. Drošuma testi
1) Drošības dokumentācija ir pietiekama, lai varētu novērtēt:
veterināro zāļu iespējamo toksiskumu un jebkuras bīstamas vai nevēlamas blakusparādības mērķsugām, kas varētu rasties apstākļos, kādos tās iesaka lietot;
potenciālos riskus, kas var rasties, ja cilvēks ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, tā lietošanas laikā dzīvniekam;
potenciālo apdraudējumu videi, kas izriet no veterināro zāļu lietošanas.
2) Dažos gadījumos var būt nepieciešams testēt sākumsavienojumu metabolītus, ja tie veido nozīmīgas atliekas.
3) Palīgvielu, ko pirmo reizi izmanto veterinārajās zālēs vai izmantojot jaunu ievadīšanas veidu, apstrādā tāpat kā aktīvo vielu.
4) Ņem vērā visas III.a.3.A daļā uzskaitītās iedaļas. Atkarībā no produkta būtības dažas iedaļas var nebūt svarīgas, un pētījumus var neveikt, ja tas ir pamatoti.
III.a.3.A1. Produkta un tā aktīvās(-o) vielas(-u) precīza identifikācija:
starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN);
Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nosaukums;
Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numurs;
terapeitiskā, farmakoloģiskā un ķīmiskā klasifikācija;
sinonīmi un saīsinājumi;
struktūrformula;
molekulārā formula,
molekulmasa;
piemaisījumu līmenis;
piemaisījumu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs;
fizikālo īpašību apraksts;
šķīdība ūdenī un organiskos šķīdinātājos, ko izsaka g/l, norādot temperatūru;
gaismas refrakcija, optiskā rotācija u. c.;
produkta preparatīvā forma.
III.a.3.A2. Farmakoloģija
1) Farmakoloģiskiem pētījumiem ir būtiska nozīme, noskaidrojot mehānismus, kādos veterinārās zāles gūst savu terapeitisko iedarbību, un tādēļ iekļauj farmakoloģiskos pētījumus, kas veikti dzīvniekiem un – attiecīgā gadījumā – nemērķa sugām. Attiecīgā gadījumā var sniegt savstarpējas norādes uz pētījumiem, kas ietverti dokumentācijas 4. daļā.
2) Farmakoloģiskie pētījumi var arī palīdzēt izprast parādības toksikoloģijā. Ja veterinārās zāles gūst farmakoloģisku iedarbību, tajā pašā laikā neparādoties toksiskai reakcijai, vai arī pie tik zemām devām, kas nevar izraisīt toksisku reakciju, šo farmakoloģisko iedarbību ņem vērā, novērtējot veterināro zāļu drošumu.
3) Pirms dokumentācijas iesniegšanas par drošumu vienmēr iesniedz sīkas ziņas par farmakoloģiskajiem pētījumiem, kas veikti ar laboratorijas dzīvniekiem, un visu attiecīgo informāciju, kas gūta, veicot klīniskos pētījumus ar mērķa dzīvnieku.
III.a.3.A2.1. Farmakodinamika
Sniedz informāciju par aktīvās(-o) vielas(-u) darbības mehānismu kopā ar informāciju par primārās un sekundārās farmakodinamikas iedarbību, lai sekmētu izpratni par jebkādu kaitīgo ietekmi, kas ir novērojama pētījumos ar dzīvniekiem. Sīkas ziņas par farmakodinamiskajām īpašībām, kas saistītas ar terapeitisko iedarbību, sniedz dokumentācijas 4.A daļā.
III.a.3A2.2. Farmakokinētika
Sniedz datus par aktīvās vielas un tās metabolītu darbību laboratorijas dzīvniekos, aptverot uzsūkšanos, izplatīšanos, vielmaiņu un izdalīšanos (ADME). Dati ir saistīti devu/ietekmes konstatējumiem farmakoloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos, lai noteiktu atbilstošu pakļautību iedarbībai.
III.a.3.A3. Toksikoloģija
1) Toksikoloģijas dokumentācija atbilst Aģentūras publicētajiem norādījumiem par vispārīgo pieeju testu veikšanai un norādījumiem par konkrētiem pētījumiem. Minētie norādījumi ietver toksikoloģiskos datus, kas vajadzīgi, lai noteiktu drošumu lietotājam un nevēlamas blakusparādības attiecībā uz mērķa dzīvniekiem un vidi.
2) Toksiskuma pētījumus veic ar aktīvo(-ajām) vielu(-ām), nevis ar formulēto produktu, ja vien nav īpaši noteikts citādi.
3) Pētījumus ar dzīvniekiem veic, izmantojot vispāratzītas izmēģinājumu dzīvnieku dzimtas, par kurām (vēlams) ir pieejami vēsturiski dati.
III.a.3.A3.1. Vienreizējas devas toksiskums
Pētījumus par vienreizējas devas toksiskumu var izmantot, lai prognozētu:
iespējamās sekas akūtas pārdozēšanas gadījumā mērķsugai;
iespējamās sekas gadījumā, kad to nejauši kļūmīgi ievada cilvēkam;
devas, ko var lietderīgi izmantot pētījumiem par atkārtoto devu.
Pētījumos par vienreizējas devas toksiskumu atklāj vielas akūto toksisko iedarbību, kā arī tās iestāšanās un izzušanas laiku.
Veicamos pētījumus atlasa ar nolūku sniegt informāciju par lietotāja drošumu, piemēram, ja ir paredzama lietotāja būtiska saskarsme ar veterinārajām zālēm inhalācijas vai ādas kontakta veidā, izpēta šos lietošanas veidus.
III.a.3.A3.2. Atkārtotas devas toksiskums
Atkārtotas devas toksiskuma testi ir paredzēti, lai atklātu jebkādas fizioloģiskās un/vai patoloģiskās pārmaiņas, ko rada pētāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, un lai noteiktu šīs pārmaiņas atkarībā no dozēšanas.
Parasti pietiek ar atkārtotas devas toksiskuma pētījumu vienai eksperimentālo dzīvnieku sugai. Šā pētījuma vietā var veikt pētījumu ar mērķa dzīvnieku. Ievadīšanas veidu un biežumu, kā arī pētījuma ilgumu izvēlas, ievērojot paredzētos klīniskos lietošanas apstākļus un/vai iedarbību uz lietotāju. Pieteikuma iesniedzējs argumentē pētījumu apjoma un ilguma, kā arī devu izvēli.
III.a.3.A3.3. Tolerance mērķsugās
Sniedz kopsavilkumu par jebkādām nepanesības pazīmēm, kas novērotas, veicot – parasti ar galējo preparatīvo formu – pētījumu mērķsugai saskaņā ar III.a.4.A4. daļas prasībām (Drošums mērķa dzīvniekiem). Norāda attiecīgo pētījumu, devas, pie kurām bija vērojama nepanesība, un attiecīgās sugas un šķirnes. Turklāt sniedz arī ziņas par jebkādām negaidītām fizioloģiskām pārmaiņām. Pilnus ziņojumus par šiem pētījumiem iekļauj dokumentācijas 4. daļā.
III.a.3.A3.4. Reproduktīvais toksiskums, ieskaitot ontoģenētisko toksicitāti
1) Pētījums par ietekmi uz reproduktivitāti
Par produktiem, ko paredzēts izmantot vaislas dzīvniekiem, iesniedz reproduktīvās drošības pētījumus atbilstoši VICH GL43. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem nav vajadzīgi, lai novērtētu iedarbību uz lietotāju.
2) Ontoģenētiskās toksicitātes pētījums
Lai novērtētu ietekmi uz dzīvnieku mērķsugām, ontoģenētiskās toksicitātes pētījumi nav vajadzīgi produktiem, ko paredzēts izmantot tikai dzīvniekiem, kuri nav vaislas dzīvnieki. Attiecībā uz citiem produktiem ontoģenētiskās toksicitātes pētījumus veic vismaz vienai sugai, kas var būt mērķsuga.
Lai novērtētu drošumu lietotājam, visos gadījumos, kad ir paredzama būtiska iedarbība uz lietotāju, veic standarta ontoģenētiskās toksicitātes testēšanu saskaņā ar standarta testiem, pamatojoties uz noteiktajām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL32 un ESAO testiem).
III.a.3.A3.5. Genotoksicitāte
Genotoksicitātes potenciāla testus veic (ja vien nav pamatots citādi), lai atklātu izmaiņas, ko var izraisīt viela šūnu ģenētiskajā materiālā. Jebkurai vielai, ko ir paredzēts pirmo reizi iekļaut zālēs, novērtē genotoksiskās īpašības.
Aktīvajai(-ām) vielai(-ām) parasti veic standarta genotoksicitātes testu kopumu saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL23 un ESAO testiem).
III.a.3.A3.6. Kancerogenitāte
Pieņemot lēmumu par to, vai ir vajadzīga kancerogenitātes testēšana, ņem vērā genotoksicitātes testu rezultātus, struktūras un aktivitātes sakarību un konstatējumus atkārtotas devas toksiskuma testos, kas var apliecināt hiper-/neoplastisku izmaiņu potenciālu.
Ņem vērā jebkādai zināmai sugai specifisko toksiskuma mehānismu, kā arī jebkādas atšķirības vielmaiņā starp testa sugām, dzīvnieku mērķsugām un cilvēkiem.
Kancerogenitātes testēšanu veic saskaņā ar standarta testiem, kas balstīti uz noteiktām pamatnostādnēm (tostarp VICH GL28 un ESAO testiem)
III.a.3.A3.7. Izņēmumi
Ja veterinārās zāles paredzēts lietot lokāli, veic pētījumu par sistēmisko absorbciju dzīvnieku mērķsugā. Ja tiek pierādīts, ka sistēmiskā absorbcija ir nenozīmīga, tad var neveikt atkārtotas devas toksiskuma testus, ontoģenētiskās toksicitātes testus un kancerogenitātes testus, izņemot, ja:
saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzams, ka dzīvnieks uzņems veterinārās zāles orāli, vai
saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem ir paredzama veterināro zāļu orāla iedarbība uz lietotāju.
III.a.3.A4. Citas prasības
III.a.3.A4.1. Īpaši pētījumi
Konkrētām vielu grupām vai tad, ja dzīvniekiem veiktajos atkārtotās devas pētījumos novērotā iedarbība ietver izmaiņas, kas norāda uz, piemēram, imūngenicitāti, imūntoksiskumu, neirotoksiskumu vai endokrīno disfunkciju, ir nepieciešama turpmāka testēšana, piemēram, sensibilizācijas pētījumi vai novēlota neirotoksiskuma pētījumi. Atkarībā no produkta būtības var būt nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai novērtētu toksiskās iedarbības vai iespējamā kairinājuma pamatā esošo mehānismu.
Attiecībā uz produktiem, kas var kairināt ādu un acis, iesniedz kairinājuma un sensibilitātes pētījumus. Minētos pētījumus parasti veic ar galējo preparatīvo formu.
Veicot šos pētījumus un izvērtējot to rezultātus, ņem vērā zinātnes attīstības līmeni un izstrādātos norādījumus.
III.a.3.A4.2. Novērojumi attiecībā uz cilvēkiem
Sniedz informāciju par to, vai veterināro zāļu farmakoloģiski aktīvās vielas tiek izmantotas cilvēkiem paredzētās zālēs; ja tā ir, tad sniedz pārskatu no publicētiem pētījumiem par visu novēroto iedarbību (tostarp blakusparādībām) uz cilvēkiem un to cēloni, ciktāl tai var būt būtiska nozīme, novērtējot veterināro zāļu drošumu, attiecīgā gadījumā iekļaujot rezultātus no publicētiem pētījumiem. Ja veterināro zāļu komponentus neizmanto vai vairs neizmanto kā zāles cilvēku ārstniecībā drošuma apsvērumu dēļ, norāda iemeslus, ja tie ir publiski pieejami.
III.a.3.A4.3. Rezistences attīstība un saistītie riski cilvēkiem
Šajā punktā minētās datu prasības ir saistītas ar antibakteriālām vielām un var nebūt attiecināmas uz citiem antimikrobiālo līdzekļu veidiem (proti, pretvīrusu, pretsēnīšu un pretprotozoju līdzekļiem); attiecībā uz vielām, kuras nav antibakteriālie līdzekļi un par kurām rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir skaidri noteikta, attiecīgā gadījumā var ievērot tās pašas prasības.
Ir vajadzīgi dati par rezistentu baktēriju rašanos vai rezistenci noteicošiem faktoriem, kas ir būtiski cilvēku veselībai un ir saistīti ar veterināro zāļu lietošanu. Šajā saistībā ļoti svarīgs ir šādas rezistences attīstības un atlases mehānisms. Ja nepieciešams, ierosina veikt pasākumus, lai ierobežotu ar veterināro zāļu paredzēto lietošanu saistīto rezistences attīstību.
Rezistences datus, kas attiecas uz produkta klīnisko izmantošanu mērķa dzīvniekiem, aplūko saskaņā ar III.a.4.A2. daļu. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz III.a.4.A2. daļā izklāstītajiem datiem.
1) Attiecībā uz produktīvajiem dzīvniekiem riska novērtējumā pievēršas šādiem aspektiem:
to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām (zoonotiskas un/vai komensālas baktērijas) un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem (apdraudējuma identifikācija);
varbūtība, ka attiecīgo veterināro zāļu lietošanas rezultātā identificētais(-ie) apdraudējums(-i) varētu izdalīties no dzīvnieku mērķsugām;
varbūtība, ka identificētais(-ie) apdraudējums(-i) vēlāk varētu iedarboties uz cilvēkiem ar uzņemto pārtiku vai tiešā kontaktā, un izrietošās sekas (nelabvēlīgā ietekme uz veselību) cilvēku veselībai. Norādījumi ir pieejami VICH GL27 un ES pamatnostādnēs.
2) Attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, izvērtējot risku cilvēku vai sabiedrības veselībai, pievēršas šādiem aspektiem:
to rezistento baktēriju vai rezistences noteicošo faktoru identifikācija, kuri var būt saistīti ar cilvēku slimībām un kurus atlasa, izmantojot veterinārās antimikrobiālās zāles mērķa dzīvniekiem;
aplēse par zoonotisko un komensālo baktēriju iedarbību uz dzīvnieku mērķsugām, pamatojoties uz attiecīgo veterināro zāļu lietošanas nosacījumiem;
iespējamā turpmākā cilvēku AMR un izrietošās sekas cilvēku veselībai.
3) Ņem vērā rezistenci apkārtējā vidē.
III.a.3.A5. Lietotāju drošība
Iedaļā par lietotāju drošību ietver novērtējumu par III.a.3.A–III.a.3.A4. daļā konstatēto ietekmi un saista to ar veidu, kādā produkts iedarbojas uz cilvēkiem, un cik lielā mērā tas notiek, lai izstrādātu atbilstošus brīdinājumus lietotājiem un sagatavotu citus riska pārvaldības pasākumus.
Lietotāju drošību iztirzā saskaņā ar CVMP pamatnostādnēm.
III.a.3.A6. Vidiskā riska novērtējums
III.a.3.A6.1. Veterināro zāļu, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus vai nesastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums
1) Vidiskā riska novērtējumu veic, lai novērtētu iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, kas var rasties, lietojot veterinārās zāles, un noteiktu šādas ietekmes risku. Novērtējumā arī identificē visus piesardzības pasākumus, kas var būt nepieciešami šāda riska mazināšanai.
2) Šis novērtējums sastāv no diviem posmiem. Novērtējuma pirmo posmu veic vienmēr. Ziņas par novērtējumu sniedz saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Tajā konstatē iespējamo veterināro zāļu ietekmi uz vidi un ar jebkādu šādu ietekmi saistīto riska līmeni, īpaši ņemot vērā šādus jautājumus:
dzīvnieku mērķsugas un ierosinātais lietošanas modelis;
lietošanas veids, jo īpaši – apjoms, kādā zāles varētu iekļūt tieši vides sistēmās;
produkta, tā aktīvo vielu vai attiecīgo metabolītu iespējamā izdalīšanās no apstrādāto dzīvnieku organisma vidē; to noturība šādos ekskrētos;
neizlietoto veterināro zāļu vai cita veida atkritumproduktu likvidēšana.
3) Otrajā posmā saskaņā ar Aģentūras publicētajiem norādījumiem veic sīkāku specifisku izpēti attiecībā uz zāļu apriti konkrētās ekosistēmās un ietekmi uz tām. Ņem vērā zāļu ietekmes uz vidi apjomu un pieejamo informāciju par attiecīgās(-o) vielas(-u) fizikālajām/ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un/vai toksikoloģiskajām īpašībām, ieskaitot metabolītus apzināta riska gadījumā, kura iegūta, veicot citus testus un izmēģinājumus, ko nosaka šī regula.
Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti produktīvajām sugām, noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB) vielas klasificē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti REACH regulas XIII pielikumā, un novērtē atbilstoši Aģentūras publicētajiem norādījumiem attiecībā uz PBT un vPvB vielu novērtēšanu veterinārajās zālēs.
III.a.3.A6.2. Veterināro zāļu, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, vidiskā riska novērtējums
1) Ja veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem, pieteikumam pievieno arī dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 2. pantu un C daļu.
2) Katrā individuālā gadījumā precīzi novērtē iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kura var rasties, gēnus pārnesot no ĢMO uz citiem organismiem vai ģenētisku modifikāciju rezultātā. Šāda vidiskā ietekmes novērtējuma mērķis ir apzināt un novērtēt ĢMO iespējamo tiešo un netiešo, tūlītējo un aizkavēto ietekmi uz cilvēku veselību vidi (tostarp augiem un dzīvniekiem), un to veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem.
III.a.3.B. Atliekvielu noteikšanas testi
1) Šā punkta nolūkā piemēro Padomes Regulā (EEK) Nr. 470/2009 sniegtās definīcijas.
2) Atliekvielu izzušanas no ēdamajiem audiem vai no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtām olām, piena un medus (attiecīgā gadījumā – vaska) pētījumu mērķis ir noteikt, kādos apstākļos un cik lielā mērā atlikumi var saglabāties pārtikas produktos, kas iegūti no šiem dzīvniekiem. Pētījumi papildus ļauj noteikt zāļu izdalīšanās laika posmu.
3) Tādu veterināro zāļu gadījumā, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, atliekvielu dokumentācijā atspoguļo:
to, kādā mērā un cik ilgi veterināro zāļu vai to metabolītu atliekas saglabājas apstrādātā dzīvnieka audos, kurus lieto pārtikā, vai no tā iegūtajā pienā, olās un/vai medū (attiecīgā gadījumā – vaskā);
to, ka nolūkā novērst jebkādu risku apstrādātā dzīvnieka pārtikas produkta patērētāja veselībai, ir iespējams noteikt izpildāmus zāļu izdalīšanās periodus, ko iespējams ievērot praktiskas lauksaimniecības apstākļos;
to, ka atlieku izzušanas pētījumos izmantotā(-ās) analītiskā(-ās) metode(-es) ir pietiekami validēta(-as), lai būtu nepieciešamā drošība, ka iesniegtie atlieku dati ir derīgi par pamatu zāļu izdalīšanās perioda noteikšanai.
III.a.3.B1. Produkta identifikācija
Sniedz testēšanā izmantoto veterināro zāļu identifikāciju, iekļaujot:
sastāvu;
attiecīgās(-o) partijas(-u) fizikālo un ķīmisko testu (aktivitātes un tīrības) rezultātus;
partijas identifikāciju.
III.a.3.B2. Atliekvielu izzušana
1) Šajos pētījumos, kuros novērtē, kādā ātrumā atliekvielas izzūd mērķa dzīvniekā pēc pēdējās veterināro zāļu ievadīšanas, mērķis ir ļaut noteikt zāļu izdalīšanās periodus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka no apstrādātajiem dzīvniekiem iegūtajā pārtikā nav atlieku, kas var radīt apdraudējumu patērētājiem.
2) Norāda maksimālo atliekvielu ierobežojumu pašreizējo statusu attiecībā uz veterināro zāļu komponentiem attiecīgajās mērķsugās.
3) Klātesošo atliekvielu līmeņus nosaka pietiekamu reižu skaitu pēc tam, kad testa dzīvnieki saņēmuši veterināro zāļu pēdējo devu. Pētījumus ar zīdītājiem un putniem veic saskaņā ar VICH GL48 un citām attiecīgām pamatnostādnēm. Pētījumus par atliekvielām medū veic saskaņā ar VICH GL56, un atliekvielu izzušanas pētījumus ar ūdenī mītošām sugām veic saskaņā ar VICH GL57.
4) Pamatojoties uz novērtējumu, izklāsta pamatojumu ierosinātajam izdalīšanās periodam.
III.a.3.B3. Atliekvielu analītiskā metode
1) Atliekvielu izzušanas pētījumu (pētījumus), analītisko metodi vai metodes un to validāciju veic saskaņā ar VICH GL49.
2) Ierosinātās analītiskās metodes piemērotību izvērtē, vadoties no zinātnes attīstības un tehnisko zināšanu līmeņa laikā, kad tiek iesniegts pieteikums.
III.a.4. 4. daļa. Iedarbīguma dokumentācija (preklīniskie pētījumi un klīniskais(-ie) izmēģinājums(-i))
III.a.4.A. Preklīniskie pētījumi
Preklīnisko pētījumu mērķis ir izpētīt produkta drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem, un tie ir vajadzīgi, lai noteiktu produkta farmakoloģisko aktivitāti, farmakokinētiskās īpašības, devas un intervālu starp devām, rezistenci (ja piemērojams) un toleranci mērķa dzīvniekiem.
III.a.4.A1. Farmakoloģija
III.a.4.A1.1. Farmakodinamika
1) Raksturo veterinārajās zālēs iekļautās(-o) aktīvās(-o) vielas(-u) farmakodinamisko iedarbību.
2) Pienācīgi apraksta darbības veidu un farmakoloģisko iedarbību, uz kuriem ierosinātais pieteikums ir balstīts praksē, tostarp sekundāro ietekmi (ja tāda ir). Kopumā izpēta iedarbību uz galvenajām ķermeņa funkcijām. Rezultātus izsaka kvantitatīvos kritērijos (piemēram, izmantojot devu un iedarbības līknes, laika un iedarbības līknes utt.) un pēc iespējas salīdzinājumā ar tādu vielu, kuras iedarbība ir labi zināma. Ja tiek pieteikta kādas aktīvās vielas lielāka aktivitāte, tad atspoguļo atšķirību un uzrāda tās statistisko nozīmīgumu.
3) Izpēta citu produkta īpašību (piemēram, ievadīšanas veida vai preparatīvā formas) iedarbību uz aktīvās vielas farmakoloģisko aktivitāti.
4) Eksperimenta metodes, ja vien tās nav standarta procedūras, apraksta tik sīki, lai tās varētu reproducēt, un nosaka to derīgumu. Eksperimenta rezultātus skaidri izklāsta, un norāda jebkādu statistisku salīdzinājumu iznākumu.
5) Ja nav pietiekama pamatojuma par pretējo, izpēta arī visas kvantitatīvās modifikācijas attiecībā uz reakciju, kas rodas no vielas atkārtotas lietošanas.
III.a.4.A1.2. Farmakokinētika
1) Farmakokinētiskie pamatdati par aktīvo vielu ir vajadzīgi saistībā ar veterināro zāļu drošuma un iedarbīguma novērtēšanu mērķa dzīvnieku sugām, īpaši ja runa ir par jaunu vielu vai preparatīvo formu.
2) Mērķa dzīvnieku sugu farmakokinētisko pētījumu mērķus var iedalīt četrās galvenajās jomās:
raksturot aktīvās vielas galvenās farmakokinētiskās īpašības (proti, uzsūkšanos, izplatīšanos, metabolismu un izdalīšanos) preparātā;
izpētīt saistību starp devu režīmu, plazmas un audu koncentrāciju laika gaitā un farmakoloģisku, terapeitisku vai toksisku iedarbību;
attiecīgā gadījumā salīdzināt farmakokinētiskos parametrus starp dažādām mērķsugām un izpētīt iespējamās atšķirības starp sugām, kas ietekmē mērķa dzīvnieku drošumu un veterināro zāļu iedarbību;
attiecīgā gadījumā salīdzināt bioloģisko pieejamību, lai atbalstītu drošuma un iedarbīguma informācijas sasaisti starp dažādiem produktiem, zāļu formām, stiprumu vai ievadīšanas veidiem vai salīdzinātu ietekmi, ko rada izmaiņas ražošanā vai sastāvā, tostarp izmēģinājuma un galīgajā produktā.
3) Attiecībā uz mērķa dzīvnieku sugām farmakokinētiskie pētījumi ir nepieciešami kā papildinājums farmakodinamiskajiem pētījumiem, lai veicinātu iedarbīga devas režīma noteikšanu (ievadīšanas veids un vieta, deva, intervāls starp devām, ievadīšanas reižu skaits utt.). Atbilstīgi noteiktiem populācijas mainīgajiem lielumiem var būt nepieciešami papildu farmakokinētiskie pētījumi, lai noteiktu dozēšanas režīmu.
4) Ja farmakokinētiskie pētījumi iesniegti atbilstīgi dokumentācijas 3. daļai, var sniegt savstarpēju norādi uz šādiem pētījumiem.
5) Attiecībā uz fiksētām kombinācijām sk. IV iedaļu.
III.a.4.A2. Rezistences attīstība un saistītie riski dzīvniekiem
1) Attiecībā uz būtiskām bioloģiskas izcelsmes veterinārajām zālēm (piemēram, vielām ar antimikrobiālu un antiparazītisku iedarbību) sniedz informāciju par pašreizējo rezistenci (attiecīgā gadījumā) un par tādas rezistences iespējamo rašanos, kas ir klīniski nozīmīga attiecībā uz indikāciju mērķa dzīvnieku sugām, uz kuru attiecas pieteikums. Ja iespējams, sniedz informāciju par rezistences mehānismu(-iem), rezistences molekulārās ģenētikas pamatu un rezistences noteicošo faktoru pārnešanas ātrumu. Attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par līdzrezistenci un šķērsrezistenci. Pieteikuma iesniedzējs ierosina pasākumus, lai ierobežotu veterināro zāļu paredzētā lietojuma rezistences attīstību klīniski nozīmīgos organismos.
2) Rezistenci, kas ir būtiska attiecībā uz risku cilvēkiem, apraksta dokumentācijas 3. daļā. Attiecīgā gadījumā sniedz savstarpēju norādi uz dokumentācijas 3. daļā izklāstītajiem datiem.
III.a.4.A3. Devu noteikšana un apstiprināšana
1) Iesniedz atbilstošus datus, lai pamatotu ierosināto devu, intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu.
2) Attiecībā uz pētījumiem, kas veikti lauka apstākļos, sniedz attiecīgu informāciju, kā izklāstīts atbilstīgi klīniskajiem pētījumiem.
III.a.4.A4. Tolerance mērķa dzīvnieku sugās
1) Pēta veterināro zāļu lokālo un sistēmisko toleranci mērķa dzīvnieku sugās. Mērķa dzīvnieku sugu pētījumu mērķis ir raksturot intolerances pazīmes un noteikt atbilstošu drošuma rezervi, izmantojot ieteikto(-os) ievadīšanas veidu(-us). To var panākt, palielinot devu un/vai ārstēšanas ilgumu.
2) Pētījuma ziņojumā iekļauj ziņas par visām sagaidāmajām farmakoloģiskajām iedarbībām un blakusparādībām. Pētījumus par drošumu mērķa dzīvniekiem veic saskaņā ar VICH un attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem. Arī citi preklīniskie pētījumi un klīniskie pētījumi kopā ar attiecīgo informāciju no publicētās literatūras var sniegt informāciju par drošumu mērķsugām.
III.a.4.B. Klīniskie izmēģinājumi
III.a.4.B1. Vispārīgie principi
1) Klīniskos izmēģinājumus izstrādā, veic un par tiem ziņo, ņemot vērā VICH un attiecīgos Aģentūras publicētos norādījumus. Datus, kas izriet no klīniskajiem izmēģinājumiem, kuri veikti ārpus Savienības, var ņemt vērā tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanā tikai tad, ja dati ir pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz Savienības situāciju.
2) Eksperimentālus datus, piemēram, izpētes izmēģinājumus/pilotizmēģinājumus, vai rezultātus no neeksperimentālām pieejām apstiprina ar datiem, kas iegūti normālos lauka apstākļos, ja vien nav pamata rīkoties citādi.
3) Klīnisko izmēģinājumu mērķis ir lauka apstākļos izpētīt veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem normālos dzīvnieku audzēšanas apstākļos un/vai kā daļu no labas veterinārās prakses. Tie parāda veterināro zāļu iedarbību pēc to ievadīšanas paredzētajām mērķsugām, izmantojot ierosināto dozēšanas režīmu un ierosināto(-os) ievadīšanas veidu(-us). Izmēģinājumu plāno tā, lai pamatotu indikācijas un vērā jebkādas kontrindikācijas atbilstīgi sugai, vecumam, šķirnei un dzimumam, zāļu lietošanas norādījumus, kā arī jebkādas to iespējamās blakusparādības.
4) Visus veterināros klīniskos izmēģinājumus veic saskaņā ar sīki izstrādātu izmēģinājuma protokolu. Uz to formu etiķetēm, kuras paredzēts izmantot veterinārajos klīniskajos izmēģinājumos Savienībā, skaidri un neizdzēšami norāda vārdus “tikai veterināriem klīniskiem izmēģinājumiem”.
5) Ja vien nav pamatots citādi, klīniskos izmēģinājumus veic ar kontroles dzīvniekiem (kontrolētie klīniskie izmēģinājumi). Ar jauno produktu iegūtos iedarbīguma rezultātus salīdzina ar to mērķa dzīvnieku sugu rezultātiem, kuri saņēmuši veterinārās zāles, kas apstiprinātas Savienībā un kas apliecinājušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un ir apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) izmantošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai placebo vai neārstējošās zāles. Ziņo par visiem iegūtajiem rezultātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pozitīvi vai negatīvi.
6) Ja vien nav pamatots citādi, klīnisko izmēģinājumu protokolu izstrādē, analīzē un izvērtēšanā izmanto noteiktos statistiskos principus saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras publicētajiem norādījumiem.
III.a.4.B2. Dokumentācija
Lai nodrošinātu objektīvu produkta vispārējo riska un ieguvumu līdzsvara izvērtējumu, iedarbīguma dokumentācijā iekļauj visu preklīnisko un klīnisko dokumentāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir labvēlīga vai nelabvēlīga veterinārajām zālēm.
III.a.4.B2.1. Preklīnisko pētījumi rezultāti
Pēc iespējas jāsniedz sīkas ziņas par rezultātiem, kas iegūti:
testos, kas demonstrē farmakoloģisko aktivitāti;
testos, kas demonstrē farmakodinamiskus mehānismus, kuri ir terapeitiskās iedarbības pamatā;
testos, kas demonstrē galveno farmakokinētisko profilu;
testos, kas demonstrē mērķa dzīvnieka drošumu;
testos, kurus veic, lai noteiktu un apstiprinātu devu (tostarp intervālu starp devām, ārstēšanas ilgumu un jebkādu atkārtotas ārstēšanas intervālu);
testos un pētījumos par rezistenci, ja piemērojams.
Ja šo testu gaitā tiek iegūti neparedzēti rezultāti, tos pietiekami detalizēti raksturo. Visos preklīnisko pētījumu ziņojumos turklāt sniedz arī šādas sīki izklāstītas ziņas:
kopsavilkums;
pētījuma protokols;
sīks apraksts par mērķiem, plānojumu un norisi, iekļaujot izmantotās metodes, aparatūru un materiālus, tādas ziņas kā suga, vecums, svars, dzimums, skaits, dzīvnieku šķirne vai līnija, dzīvnieku identifikācija, deva, lietošanas veids un grafiks;
rezultātu statistiska analīze;
objektīvs iegūto rezultātu iztirzājums, kas noved pie secinājumiem attiecībā uz veterināro zāļu iedarbīgumu un drošumu mērķsugai.
Šo datu nesniegšanu pamato.
III.a.4.B2.2. Klīnisko izmēģinājumu rezultāti
Katrs pētnieks iesniedz visas ziņas uz individuālām protokola lapām gadījumā, ja notiek individuāla apstrāde, un uz kolektīvām protokola lapām, ja notiek kolektīva apstrāde.
Tirdzniecības atļaujas turētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka oriģinālos dokumentus, kas veidoja iesniegto datu pamatu, glabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad veterinārās zāles vairs nav atļautas.
Attiecībā uz katru klīnisko izmēģinājumu klīniskos novērojumus apkopo izmēģinājumu un to rezultātu kopsavilkumā, jo īpaši norādot:
pārbaužu skaitu, testa dzīvnieku skaitu, kas apstrādāti vai nu individuāli, vai kolektīvi, sadalījumā pa sugām, šķirnēm vai līnijām, pēc vecuma un dzimuma;
to dzīvnieku skaitu, kas priekšlaicīgi izņemti no izmēģinājumiem, un šādas izņemšanas iemeslus;
kontroles dzīvniekiem – to, vai tie:
nav saņēmuši ārstēšanu;
ir saņēmuši placebo;
ir saņēmuši citas veterinārās zāles, kas atļautas Savienībā un ir parādījušas pieņemamu iedarbīguma līmeni un kas apstiprinātas ierosinātajai(-ām) indikācijai(-ām) lietošanai tai pašai mērķa dzīvnieku sugai, vai
saņēmuši to pašu pētāmo aktīvo vielu citā preparatīvajā formā vai citā lietošanas veidā;
novēroto blakusparādību biežumu;
attiecīgā gadījumā – novērojumus par ietekmi uz dzīvnieku uzvedību;
datus par testa dzīvniekiem, kam var būt paaugstināts risks sakarā ar to vecumu, to audzēšanas vai barošanas veidu, vai nolūku, kam tie paredzēti, vai dzīvniekiem, par kuru fizioloģisko vai patoloģisko stāvokli jālemj īpaši;
rezultātu statistisku novērtējumu.
Galvenais pētnieks izdara vispārīgus secinājumus par veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu mērķa dzīvniekiem piedāvātajos lietošanas apstākļos un jo īpaši par jebkādu informāciju saistībā ar indikācijām un kontrindikācijām, devām un vidējo ārstēšanas ilgumu, un attiecīgi jebkādām novērotajām mijiedarbībām ar citām veterinārām zālēm vai barības piedevām, kā arī par jebkādiem īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ārstēšanas laikā, un par pārdozēšanas klīniskajām pazīmēm, ja tādas novēro.
III.b IEDAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IMUNOLOĢISKĀM VETERINĀRĀM ZĀLĒM
Turpmākās prasības attiecas uz imunoloģiskām veterinārajām zālēm, kas definētas 4. panta 5. punktā, izņemot, ja IV iedaļā noteikts citādi.
III.b.1. 1. daļa. Dokumentācijas kopsavilkums
Lūdzu skatīt I iedaļu.
III.b.2. 2. daļa. Kvalitātes dokumentācija (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā un mikrobioloģiskā informācija)
III.b.2.A. Produkta apraksts
III.b.2A1. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs
1) Imunoloģisku veterināro zāļu visu komponentu kvalitatīvā sastāva jēdziens ietver to, ka nosauc un apraksta:
aktīvo(-ās) vielu(-as);
adjuvantu komponentus;
citu palīgvielu komponentu(-us) neatkarīgi no to veida un lietotā daudzuma, ietverot konservantus, stabilizatorus, emulgatorus, krāsvielas, garšas un aromātiskās vielas, kontrastvielas u. tml.;
pievienotos šķīdinātājus, ko izmanto, lai zāles sagatavotu lietošanai.
2) Datus, kas minēti 1. punktā, papildina ar visiem būtiskajiem datiem par tiešo iepakojumu un, ja nepieciešams, par ārējo iepakojumu un attiecīgā gadījumā par tā aizvēršanas veidu kopā ar datiem par imunoloģisko veterināro zāļu lietošanas vai ievadīšanas ierīcēm, ko piegādā kopā ar zālēm. Ja ierīci nepiegādā kopā ar imunoloģiskajām veterinārajām zālēm, attiecīgo informāciju par ierīci sniedz, ja tā nepieciešama produktam novērtējumam.
3) Parastā terminoloģija, kas lietojama, aprakstot imunoloģisku veterināro zāļu komponentus, neatkarīgi no 8. panta pārējo noteikumu piemērošanas nozīmē:
attiecībā uz vielām, kas ierakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja tā nav, kādas dalībvalsts farmakopejā, – attiecīgās monogrāfijas galveno nosaukumu, kas ir obligāts visām šīm vielām, ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju;
attiecībā uz pārējām vielām – PVO ieteikto SNN, kam var būt pievienots kāds cits nepatentēts nosaukums vai, ja tāda nav, precīzs zinātniskais nosaukums; vielas, kam nav starptautiska nepatentēta nosaukuma vai precīza zinātniskā nosaukuma, apraksta, izklāstot, kā un no kā tās pagatavotas, attiecīgi papildinot ar citām svarīgām ziņām;
attiecībā uz krāsvielu – apzīmējumu ar “E” kodu, kas tām noteikts Direktīvā 2009/35/EK.
4) Lai sniegtu imunoloģisku veterināro zāļu aktīvo vielu kvantitatīvā sastāva datus, ir svarīgi pēc iespējas norādīt organismu skaitu, specifisko olbaltumvielu saturu, masu, starptautisko vienību (SV) vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaitu, vai nu devas vienībā vai tilpumā, un attiecībā uz adjuvantu un palīgvielas komponentiem – masu un tilpumu katrai no tām, attiecīgi ņemot vērā II.b.2.B daļā noteiktās ziņas.
5) Ja ir noteikta starptautiskā bioloģiskās aktivitātes vienība, lieto to.
6) Tādas bioloģiskās aktivitātes vienības, par kurām nav publicētu datu, izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par sastāvdaļu aktivitāti, piemēram, norādot apjomu, kas noteikts, veicot gala produkta titrāciju vai potences testēšanu.
7) Sastāvu norāda, to izsakot kā minimālo daudzumu vai – attiecīgā gadījumā – maksimālo daudzumu.
III.b.2.A2. Produkta izstrāde
1) Sniedz skaidrojumu cita starpā par:
sastāva izvēli un sastāvdaļu izpēti, jo īpaši attiecībā uz paredzētajām to funkcijām un to attiecīgajām koncentrācijām;
pamato konservanta iekļaušanu sastāvā;
tiešo iepakojumu un iepakojuma un tā noslēgšanas sistēmas piemērotību gatavā produkta glabāšanai un izmantošanai. Iesniedz pētījumu par gatavā produkta un primārā iepakojuma mijiedarbību, ja šādas mijiedarbības risku uzskata par iespējamu, un tas jo īpaši attiecas uz injicējamiem preparātiem;
attiecīgā gadījumā – iespējamu turpmāku iepakojumu, ārējo iepakojumu;
ierosinātajiem iepakojuma izmēriem attiecībā pret paredzēto ievadīšanas veidu, posoloģiju un mērķsugām;
jebkādu devas palielinājumu, lai garantētu minimālu potenci/antigēnu saturu glabāšanas laika beigās, to pamatojot;
izvēlēto aktīvās vielas un gatavā produkta ražošanas procesu;
izklāsta atšķirības starp ražošanas procesu(-iem), ko izmanto klīniskajos izmēģinājumos izmantoto partiju ražošanai, un procesu, kas aprakstīts tirdzniecības atļaujas pieteikumā;
ja ir ieteicams gatavajam produktam veikt papildtestu (piemēram, diagnostikas testu), sniedz attiecīgu informāciju par šo testu.
2) Šis skaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par produkta izstrādi.
III.b.2.B. Ražošanas metodes apraksts
1) Ražošanas metodes aprakstu, ko atbilstīgi 8. pantam pievieno tirdzniecības atļaujas pieteikumam, sagatavo tā, lai tas sniegtu pietiekamu pārskatu par izmantoto darbību raksturu, tostarp ražošanas procesa galveno posmu identifikāciju.
2) Ražošanas procesa aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:
dažādus ražošanas posmus (ietverot antigēnu ražošanas un attīrīšanas procedūras), kam pievieno procesa plūsmkarti, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz ražošanas procedūras atkārtojamību un blakusparādību risku gatavajā produktā, piemēram, mikrobioloģiskā piesārņojuma risku;
nepārtrauktās ražošanas gadījumā – pilnīgus datus par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu visu gatavā produkta partiju homogēnumu un viendabību. Sniedz informāciju par to, kā nosaka partiju, un par ierosināto(-ajiem) komerciālo partiju izmēru(-iem);
visu to vielu sarakstu, kas izmantotas atbilstošos posmos, tostarp arī tādas, kuras nav iespējams reģenerēt ražošanas gaitā;
ziņas attiecībā uz samaisīšanu, sniedzot kvantitatīvus datus par visām izmantotajām vielām, iekļaujot reprezentatīvas produkcijas partijas piemēru;
ražošanas gaitā veikto kontroļu sarakstu, norādot arī ražošanas posmu, kurā tās veiktas;
attiecībā uz steriliem produktiem, ja izmantoti farmakopejās nenoteikti standarta sterilizēšanas nosacījumi, – datus par izmantoto sterilizēšanas procesu un/vai aseptikas procedūrām.
3) Apraksta un dokumentē visu ražošanas procesā izmantoto kontroles metožu validāciju un iesniedz tās rezultātus, ja vien nav pamatots citādi. Pierāda ražošanas procesa galveno posmu validāciju un visa ražošanas procesa validāciju, iesniedzot rezultātus par trīs secīgām partijām, kas saražotas, izmantojot aprakstīto metodi.
III.b.2.C. Izejvielu ražošana un kontrole
1) Šajā daļā “izejvielas” nozīmē visas sastāvdaļas, ko izmanto imunoloģisku veterināro zāļu ražošanā.
2) Komerciāli pieejamas lietošanai gatavas adjuvantu sistēmas, kas apzīmētas ar zīmolvārdu, kā arī kultivēšanas barotnes, ko izmanto aktīvās vielas ražošanai un kas sastāv no vairākiem komponentiem, uzskata par vienu izejvielu. Tomēr kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu norāda tiktāl, ciktāl iestādes šo informāciju uzskata par attiecināmu uz gatavā produkta kvalitāti un iespējamu risku.
3) Ja minēto kultivēšanas barotņu vai adjuvantu sistēmu sagatavošanā izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālus, norāda izmantotās dzīvnieku sugas un audus, kā arī pierāda atbilstību attiecīgajām monogrāfijām, tostarp Eiropas farmakopejas vispārīgajām monogrāfijām un vispārīgajām nodaļām.
4) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju, kas apliecina, ka izejvielas, tostarp sējmateriāli, šūnu uzsējumi, seru