EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R1307-20201229
Regulation (EU) No 1307/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 December 2013 establishing rules for direct payments to farmers under support schemes within the framework of the common agricultural policy and repealing Council Regulation (EC) No 637/2008 and Council Regulation (EC) No 73/2009
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009
02013R1307 — LV — 29.12.2020 — 008.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp) |
Grozīta ar:
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1307/2013
(2013. gada 17. decembris),
ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009
I
SADAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
Ar šo regulu nosaka:
kopīgus noteikumus par maksājumiem, ko piešķir tieši lauksaimniekiem saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām (turpmāk "tiešie maksājumi");
īpašus noteikumus par:
pamata maksājumu lauksaimniekiem ("pamata maksājuma shēma" un pārejas vienkāršotu shēmu ("vienotā platībmaksājuma shēma"));
brīvprātīgu pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem;
brīvprātīgu pārdalošu maksājumu;
maksājumu lauksaimniekiem, kuri ievēro klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;
brīvprātīgu maksājumu lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;
maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri sāk lauksaimniecisku darbību;
brīvprātīga saistītā atbalsta shēmu;
kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu;
brīvprātīgu vienkāršotu shēmu mazajiem lauksaimniekiem;
sistēmu, kurā Bulgārija, Horvātija un Rumānija var papildināt tiešos maksājumus.
2. pants
I pielikuma grozīšana
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 70. pantu pieņemt deleģētos aktus par I pielikumā izklāstīto atbalsta shēmu saraksta grozīšanu, ciktāl tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kuri varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas pieņemšanas.
3. pants
Piemērošana tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām
LESD 349. pantā minētajiem Savienības reģioniem ("tālākie reģioni") un tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti Egejas jūras nelielajām salām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 229/2013, nepiemēro 11. pantu.
Tālākajiem reģioniem nepiemēro šīs regulas III, IV un V sadaļu.
4. pants
Definīcijas un ar tām saistīti noteikumi
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"lauksaimnieks" ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts LES 52. pantā saistībā ar LESD 349. un 355. pantu, un kura veic lauksaimniecisku darbību;
"saimniecība" ir visas lauksaimnieciskām darbībām izmantotās un lauksaimnieka apsaimniekotās vienības, kuras atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā;
"lauksaimnieciska darbība" ir:
lauksaimniecības produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkiem,
lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, pamatojoties uz kritērijiem, kas dalībvalstīm jānosaka, balstoties uz Komisijas izveidotu satvaru, vai
darbību minimums, ko nosaka dalībvalstis, lauksaimniecības zemēs, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī;
"lauksaimniecības produkti" ir Līgumu I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus, kā arī kokvilna;
"lauksaimniecības zeme" ir platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības vai ilggadīgie stādījumi;
"aramzeme" ir zeme, ko apstrādā kultūraugu audzēšanai, vai zeme, kas pieejama kultūraugu audzēšanai, bet ir atstāta papuvē, arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu, neatkarīgi no tā, vai uz attiecīgās zemes ir siltumnīcas vai stacionārs vai pārvietojams segums;
"ilggadīgie stādījumi" ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kuras attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un dod ražu vairākas reizes, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;
"ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības" (turpmāk par abiem "ilggadīgie zālāji") ir zeme, ko izmanto, lai dabīgi (ar pašiesēšanos) vai kultivējot (sējot) audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, un kas piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un, ja dalībvalstis tā nolemj, – kas piecus gadus vai ilgāk nav aparta; starp tām var būt tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, ko var izmantot noganīšanai, un, ja dalībvalstis tā nolemj, – tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:
zeme, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, un/vai
zeme, ko var izmantot noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējoši vai nav sastopami;
"stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi" ir visi zālaugi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās vai ko dalībvalstī parasti iekļauj ganībām vai pļavām paredzētos sēklu maisījumos, neatkarīgi no tā, vai tās izmanto lopu ganīšanai;
"stādaudzētavas" ir platības, kurās atklātā laukā audzē jaunus kokaugus turpmākai pārstādīšanai, proti:
"īscirtmeta atvasāji" ir platības, kuras apstādītas ar tādu sugu kokiem (KN kods 0602 90 41 ), kas jānosaka dalībvalstīm, kurās augošo ilggadīgo kokaugu saknes vai celmi pēc mežizstrādes paliek zemē un nākamajā sezonā dzen jaunas atvases un kuru maksimālais cirtes aprites laiks ir jānosaka dalībvalstīm;
"pārdošana" ir īpašumtiesību uz zemi vai maksājumtiesību pārdošana vai jebkāda cita veida galīga nodošana; tā neaptver zemes pārdošanu gadījumos, kad zemi nodod valsts iestādēm vai izmantošanai sabiedrības interesēs un kad to nenodod lauksaimniecības mērķiem;
"noma" ir nomas līgums vai līdzīga pagaidu nodošana;
"nodošana" ir īpašumtiesību uz zemi vai maksājumtiesību iznomāšana vai pārdošana vai faktiska vai paredzama mantošana, vai jebkāda cita veida galīga tās nodošana; tā neaptver maksājumtiesību ieskaitīšanu atpakaļ pēc nomas termiņa beigām.
Neatkarīgi no pirmās daļas f) un h) apakšpunkta, dalībvalstis, kas pirms 2018. gada 1. janvāra papuvē atstātus zemesgabalus ir uzskatījušas par aramzemi, var turpināt tos par tādu uzskatīt arī pēc minētā datuma. No 2018. gada 1. janvāra papuvē atstātie zemesgabali, kuri saskaņā ar šo daļu 2018. gadā ir uzskatīti par aramzemi, 2023. gadā vai pēc tam kļūst par ilggadīgiem zālājiem, ja ir izpildīti nosacījumi, kas ir izklāstīti h) apakšpunktā.
Dalībvalstis:
nosaka kritērijus, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai izpildītu pienākumu uzturēt lauksaimniecības zemju noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā;
vajadzības gadījumā dalībvalstī nosaka veicamo darbību minimumu lauksaimniecības zemēs, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā;
nosaka koku sugas, kuras uzskatāmas par īscirtmeta atvasājiem, un attiecībā uz minētajām koku sugām nosaka maksimālo ražas cikla ilgumu, kā minēts 1. punkta k) apakšpunktā.
Dalībvalstis var nolemt, ka platība, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, ir jāuzskata par ilggadīgo zālāju platību, kā minēts 1. punkta h) apakšpunktā.
Dalībvalstis var nolemt, ka:
zemi, kas piecus gadus vai ilgāk nav aparta, var uzskatīt par ilggadīgiem zālājiem, kā minēts 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, ar noteikumu, ka zeme tiek izmantota, lai dabīgi (ar pašiesēšanos) vai kultivējot (sējot) audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, un ka tā piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā,
starp ilggadīgiem zālājiem var būt tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, tādos apgabalos, kur dominē stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi, un/vai
zemi, ko var izmantot noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējoši vai nav sastopami, var uzskatīt par ilggadīgiem zālājiem, kā minēts 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā.
Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt visai savai teritorijai vai tās daļai piemērot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā punkta trešās daļas b) un/vai c) punktu.
Dalībvalstis līdz 2018. gada 31. martam informē Komisiju par jebkādu lēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar šā punkta trešo un ceturto daļu.
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisijai saskaņā ar 70. pantu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem nosaka:
satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānosaka kritēriji, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai izpildītu pienākumu uzturēt lauksaimniecības zemju noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā;
satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstis nosaka veicamo darbību minimumu lauksaimniecības zemēs, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā;
kritērijus, ar kuriem nosaka stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu pārsvaru, un kritērijus, kā noteikt izveidotās vietējās prakses, kas minētas1. punkta h) apakšpunktā.
II
SADAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM
1.
NODAĻA
Kopīgi noteikumi par tiešajiem maksājumiem
5. pants
Kopējās lauksaimniecības politikas vispārējie noteikumi
Šajā regulā paredzētajām shēmām piemēro Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.
6. pants
Valsts maksimālais apjoms
Ja kāda dalībvalsts izmanto 22. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tad attiecībā uz šo dalībvalsti II pielikumā paredzētais valsts maksimālais apjoms attiecīgajā gadā var tikt pārsniegts par summu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto daļu.
Ja kāda dalībvalsts izmanto 36. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tad attiecībā uz šo dalībvalsti II pielikumā paredzētais valsts maksimālais apjoms attiecīgajā gadā var tikt pārsniegts par summu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto daļu.
7. pants
Neto maksimālais apjoms
Gadījumos, kad dalībvalstī piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma pārsniedz III pielikumā noteikto maksimālo apjomu, minētā dalībvalsts lineāri samazina visus tiešos maksājumus, izņemot tiešos maksājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013.
8. pants
Finanšu disciplīna
Pakāpeniskas tiešo maksājumu ieviešanas rezultātā, kā minēts 17. pantā, šā panta 1. punktu Horvātijai piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
9. pants
Aktīvs lauksaimnieks
Attiecīgā gadījumā dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt pirmajā daļā uzskaitītajām darbībām pievienot citus līdzīgus nelauksaimniecības darījumdarbības veidus vai darbības, un pēc tam jebkurus šādus papildinājumus var atcelt.
Tomēr personas, uz kurām attiecas pirmās vai otrās daļas darbības joma uzskatīs par aktīvu lauksaimnieku, ja tā dalībvalstu pieprasītā formā iesniedz pārbaudāmus pierādījumus, kas apliecina kādu no šādiem faktiem:
gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā fiskālajā gadā, par kuru ir pieejami šādi pierādījumi;
tās lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas;
tās darījumdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimnieciskās darbības veikšana.
Papildus 1. un 2. punktam, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka nekādi tiešie maksājumi nav jāpiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām:
kuru lauksaimnieciskās darbības ir tikai nenozīmīga daļa no to kopējās saimnieciskās darbības, un/vai
kuru pamatdarbība vai uzņēmuma galvenie mērķi nav lauksaimnieciskas darbības veikšana.
Lai garantētu lauksaimnieku tiesību aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 70. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros izklāstīti:
kritēriji, lai noteiktu gadījumus, kad lauksaimnieka lauksaimniecības zeme ir uzskatāma galvenokārt par platību, kura tiek dabiski uzturēta noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī;
kritēriji, lai noteiktu atšķirību starp ieņēmumiem, kuri gūti no lauksaimnieciskām un nelauksaimnieciskām darbībām;
kritēriji, lai noteiktu summas tiešajiem maksājumiem, kas minēti 2. un 4. punktā, īpaši attiecībā uz tiešajiem maksājumiem pirmajā gadā, ja maksājumtiesību vērtība vēl nav galīgi noteikta, kā arī attiecībā uz tiešajiem maksājumiem gados jauniem lauksaimniekiem;
kritēriji, kas jāizpilda lauksaimniekiem, lai saistībā ar 2. un 3. punktu pierādītu, ka viņu lauksaimnieciskās darbības nav nenozīmīgas un ka viņu darījumdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimnieciskās darbības veikšana.
10. pants
Tiešo maksājumu saņemšanas prasību minimums
Dalībvalstis lemj par tiešo maksājumu nepiešķiršanu lauksaimniekam vienā no šādiem gadījumiem:
ja pieprasīto vai piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma pirms Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. panta piemērošanas konkrētajā kalendārajā gadā ir mazāka par EUR 100;
ja atbalsttiesīgā saimniecības platība, par kuru pieprasīti vai piešķirami tiešie maksājumi, pirms Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. panta piemērošanas ir mazāka par vienu hektāru.
Horvātijā 2015.–2021. gadā pieprasīto vai piešķiramo summu, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, aprēķina, pamatojoties uz VI pielikuma A punktā noteikto summu.
11. pants
Maksājuma samazināšana
Ja dalībvalsts pieņem lēmumu lauksaimniekiem piešķirt pārdalošu maksājumu saskaņā ar III sadaļas 2. nodaļu un41. panta 4. punktā noteikto maksimālo limitu piemērošanas dēļ tā nevar izmantot vairāk nekā 5 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, minētā dalībvalsts var nolemt šo pantu nepiemērot.
Dalībvalstis informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par jebkuru paredzamo samazināšanas rezultātu attiecībā uz katru gadu līdz 2019. gadam, to darot līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms šādu lēmumu piemērošanas gada; pēdējā diena, kad šāda informēšana ir iespējama, ir 2018. gada 1. augusts.
Attiecībā uz 2020. gadu dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim paziņo Komisijai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par visiem samazināšanas summu aplēses rezultātiem.
Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. februārim attiecībā uz 2021. gadu un līdz 2021. gada 1. augustam attiecībā uz 2022. gadu paziņo Komisijai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par jebkuru paredzamo samazināšanas rezultātu.
12. pants
Vairāki pieprasījumi
Ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi, par platību, kas atbilst atbalsttiesīgo hektāru skaitam, par kuriem lauksaimnieks ir iesniedzis pamata maksājuma pieteikumu atbilstīgi III sadaļas 1. nodaļai, var iesniegt pieteikumu jebkura cita tiešā maksājuma saņemšanai, kā arī jebkura cita atbalsta saņemšanai, uz kuru neattiecas šī regula.
13. pants
Valsts atbalsts
Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 1 ) 211. panta 1. punkta, maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, nepiemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.
14. pants
Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem
Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.
Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2014. kalendāro gadu nepieņem šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt minēto lēmumu attiecībā uz 2015.–2019. kalendāro gadu. Līdz minētajam datumam tās paziņo Komisijai par jebkuru šādu lēmumu.
Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minēto lēmumu; lēmums par pārskatīšanu stājas spēkā 2018. kalendārajā gadā. Jebkuru lēmumu, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu, rezultātā netiek samazināta procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu. Dalībvalstis par jebkuriem uz šādu pārskatīšanu balstītiem lēmumiem paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. augustam.
Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minētos lēmumus, pārskatītajiem lēmumiem stājoties spēkā no 2019. kalendārā gada, un līdz 2018. gada 1. augustam informēt Komisiju par visiem uz šādu pārskatīšanu balstītiem lēmumiem. Neviena uz šādu pārskatīšanu balstīta lēmuma rezultātā nesamazinās procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro, trešo un ceturto daļu.
Dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim var nolemt darīt pieejamus kā papildu atbalstu, ko 2021. finanšu gadā finansē no ELFLA, līdz 15 % no valsts gada maksimālajiem apjomiem 2020. kalendārajam gadam, kā noteikts šīs regulas II pielikumā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai. Minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2019. gada 31. decembrim, un tajā nosaka izvēlēto procentuālo daļu.
Dalībvalstis var nolemt darīt pieejamus kā papildu atbalstu, ko 2022. un 2023. finanšu gadā finansē no ELFLA, līdz 15 % no valsts gada maksimālajiem apjomiem 2021. un 2022. kalendārajam gadam, kā noteikts šīs regulas II pielikumā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai. Minēto lēmumu Komisijai paziņo līdz 2021. gada 19. februārim attiecībā uz 2021. kalendāro gadu un līdz 2021. gada 1. augustam attiecībā uz 2022. kalendāro gadu, un tajā norāda izvēlēto procentuālo daļu.
Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim. Šajā lēmumā norāda minētajā daļā minēto procentuālo likmi, kas katrā kalendārajā gadā var atšķirties.
Dalībvalstis, kuras attiecībā uz 2015. finanšu gadu nepieņem pirmajā daļā minēto lēmumu, var līdz 2014. gada 1. augustam pieņemt minēto lēmumu attiecībā uz 2016.–2020. finanšu gadu. Līdz minētajam datumam tās paziņo Komisijai par jebkuru šādu lēmumu.
Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minētos lēmumus; lēmumi stājas spēkā attiecībā uz 2019. un 2020. finanšu gadu. Jebkuru lēmumu, kas pamatojas uz šādu pārskatīšanu, rezultātā netiek palielināta procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu. Dalībvalstis par jebkuru lēmumu, kas balstīts uz šādu pārskatīšanu, paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. augustam.
Dalībvalstis var nolemt pārskatīt šajā punktā minētos lēmumus, pārskatītajiem lēmumiem stājoties spēkā no 2019. kalendārā gada, un līdz 2018. gada 1. augustam informēt Komisiju par visiem uz šādu pārskatīšanu balstītiem lēmumiem. Neviena uz šādu pārskatīšanu balstīta lēmuma rezultātā nesamazinās procentuālā likme, kas paziņota Komisijai saskaņā ar pirmo, otro, trešo un ceturto daļu.
Dalībvalstis līdz 2020. gada 8. februārim var nolemt 2020. kalendārajam gadam kā tiešos maksājumus darīt pieejamu summu, kas nepārsniedz VIa pielikumā norādīto summu. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalstam, ko 2021. finanšu gadā finansē no ELFLA. Minēto lēmumu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 8. februārim, un tajā norāda summu, kas tiks pārvietota.
Dalībvalstis, kuras nepieņem 1. punkta septītajā daļā minēto lēmumu par 2022. un 2023. finanšu gadu, var nolemt kā tiešos maksājumus darīt pieejamus līdz 15 % vai – Bulgārijas, Igaunijas, Spānijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas gadījumā – līdz 25 % no summas, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri pieņemti pēc Padomes Regulas (ES) 2020/2093 ( 2 ) [DFS] pieņemšanas, piešķirta atbalstam, ko finansē no ELFLA 2022. finanšu gadā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un 2023. finanšu gadā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalstam, ko finansē no ELFLA. Minēto lēmumu Komisijai paziņo līdz 2021. gada 19. februārim attiecībā uz 2022. finanšu gadu un līdz 2021. gada 1. augustam attiecībā uz 2023. finanšu gadu, un tajā norāda izvēlēto procentuālo daļu.
15. pants
Pārskatīšana
I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas piemēro, neskarot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, lai ņemtu vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju. Minētā pārskatīšana var būt par iemeslu tam, lai tiktu pieņemti leģislatīvi akti, deleģēti akti saskaņā ar LESD 290. pantu vai īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar LESD 291. pantu.
2.
NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai
16. pants
Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Bulgārijā un Rumānijā
Bulgārijai un Rumānijai saskaņā ar 42., 47., 49., 51., 53. un 65. pantu noteiktos maksimālos apjomus 2015. gadam nosaka, pamatojoties uz V pielikuma A punktā noteikto summu.
17. pants
Tiešo maksājumu pakāpeniska ieviešana Horvātijā
Tiešos maksājumus Horvātijā ievieš saskaņā ar šādu grafiku, kurā pieaugums izteikts kā procentuālā daļa no tiešo maksājumu atbilstīgā apjoma, kas piemērojams no 2022. gada:
18. pants
Papildinoši valsts tiešie maksājumi un tiešie maksājumi Bulgārijā un Rumānijā
19. pants
Papildinoši valsts tiešie maksājumi Horvātijā
Valsts tiešā maksājuma papildinošā summa, kuru konkrētā gadā var piešķirt konkrētai atbalsta shēmai, nepārsniedz īpaša atvēlētā finansējuma robežas. Šo finansējumu nosaka kā starpību starp:
tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama 2022. kalendārajā gadā pēc tiešo maksājumu pilnīgas ieviešanas saskaņā ar 17. pantu, un
tiešā atbalsta summu, kas attiecīgajai atbalsta shēmai pieejama attiecīgajā kalendārajā gadā pēc pieauguma grafika piemērošanas saskaņā ar 17. pantu.
Attiecībā uz papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem, kas paredzēti, lai papildinātu IV sadaļas 1. nodaļā minēto brīvprātīgo saistīto atbalstu, īstenošanas aktos norāda arī 52. panta 3. punktā minētos konkrētos lauksaimniecības veidus vai konkrētās lauksaimniecības nozares, uz kurām var attiekties papildinošie valsts tiešie maksājumi.
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 71. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
Līdz maksājumu īstenošanas gadam sekojošā gada 30. jūnijam Horvātija iesniedz ziņojumu, kurā sniegta informācija par papildinošo valsts tiešo maksājumu īstenošanas pasākumiem. Ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
jebkuras izmaiņas situācijā, kas ietekmē papildinošos valsts tiešos maksājumus;
par katru papildinošo valsts tiešo maksājumu – saņēmēju skaitu un piešķirtā papildinošā tiešā valsts maksājuma kopsummu, kā arī hektārus un dzīvnieku skaitu vai citas vienības, par kurām ir piešķirts minētais papildinošais valsts tiešais maksājums;
ziņojumu par kontroles pasākumiem, kas piemēroti saistībā ar piešķirtajiem papildinošajiem valsts tiešajiem maksājumiem.
20. pants
Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve Horvātijā
Horvātija paziņo Komisijai arī to maksājumtiesību skaitu, kas lauksaimniekiem pieejamas iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī, kā arī summu, kas tajā pašā dienā palikusi neizlietota atmīnētās zemes apstrādei paredzētajā īpašajā valsts rezervē.
Attiecīgā gadījumā pirmajā un otrajā daļā paredzētos paziņojumus veic sadalījumā pa reģioniem, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 23. panta 1. punktu.
Maksimālais apjoms, kas jāpieskaita saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz visām platībām, kuras Horvātija saskaņā ar šā panta 1. punktu paziņojusi līdz 2022. gadam, ir EUR 9 600 000 , un uz to attiecas 17. pantā noteiktais tiešo maksājumu ieviešanas grafiks. Rezultējošie gada maksimālie apjomi ir noteikti VII pielikumā.
Horvātija 2015.–2022. gadā izmanto atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo valsts rezervi, lai piešķirtu lauksaimniekiem maksājumtiesības par zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ja:
šī zeme sastāv no atbalsttiesīgiem hektāriem 32. panta 2. līdz 5. punkta nozīmē;
attiecīgo zemi no iepriekšējā kalendārā gada atkal izmanto lauksaimnieciskām darbībām; un
par šo zemi ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.
III
SADAĻA
PAMATA MAKSĀJUMA SHĒMA, VIENOTĀ PLATĪBMAKSĀJUMA SHĒMA UN SAISTĪTIE MAKSĀJUMI
1.
NODAĻA
Pamata maksājuma shēma un vienotā platībmaksājuma shēma
21. pants
Maksājumtiesības
Pamata maksājuma shēmas atbalsts ir pieejams lauksaimniekiem:
kuri saskaņā ar šo regulu ir ieguvuši maksājumtiesības, kas piešķirtas atbilstīgi 20 panta 4. punktam, pirmo reizi piešķirtas atbilstīgi 24. pantam vai 39. pantam, iegūtas no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm, ievērojot 30. pantu vai tiesību nodošanas ceļā, ievērojot34. pantu; vai
kuri atbilst 9. pantam un kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības dalībvalstī, kas saskaņā ar 3. punktu ir nolēmusi paturēt savas esošās maksājumtiesības.
22. pants
Pamata maksājuma shēmas maksimālais apjoms
2021. un 2022. kalendārajam gadam, ja dalībvalsts maksimālais apjoms, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šā panta 1. punktu, atšķiras no iepriekšējā gada maksimālā apjoma tāpēc, ka mainījusies II pielikumā noteiktā summa, vai tāpēc, ka attiecīgā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šo pantu, 14. panta 1. vai 2. punktu, 42. panta 1. punktu, 49. panta 1. punktu, 51. panta 1. punktu vai 53. pantu, minētā dalībvalsts lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību un/vai samazina vai palielina valsts rezervi vai reģionālās rezerves, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 4. punktam.
23. pants
Valsts maksimālā apjoma reģionālais sadalījums
Dalībvalstis, kas piemēro 36. pantu, var pieņemt pirmajā daļā minēto lēmumu līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms pamata maksājuma īstenošanas pirmā gada.
Dalībvalstis, kas nepiemēro 30. panta 2. punktu, šo sadalīšanu veic pēc tam, kad ir piemērota 30. panta 1. punktā piemērotā lineārā samazināšana.
Dalībvalstis, kas piemēro 1. punkta otro daļu, paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas minēts tajā daļā, un par pasākumiem, kas veikti, lai piemērotu 2. un 3. punktu, līdz attiecīgā gada 1. augustam.
Dalībvalstis, kas piemēro 1. punktu, līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms minētā lēmuma īstenošanas pirmā gada, paziņo Komisijai jebkuru 5. punktā minēto lēmumu.
Dalībvalstis, kas piemēro 1. punkta pirmo daļu, līdz 2021. gada 19. februārim par 2021. kalendāro gadu un līdz 2021. gada 1. augustam par 2022. kalendāro gadu paziņo Komisijai par 2. un 3. punktā minētajiem lēmumiem.
24. pants
Maksājumtiesību pirmā piešķiršana
Lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, piešķir maksājumtiesības ar noteikumu, ka:
tie līdz pēdējai pieteikumu iesniegšanas dienai 2015. gadā, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību piešķiršanai, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai izņēmuma apstākļus; un
minētie lauksaimnieki pirms jebkādas Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. pantā paredzētās samazināšanas vai nepiešķiršanas 2013. gadā ir bijuši tiesīgi saņemt maksājumus saistībā ar atbalsta pieteikumu tiešajiem maksājumiem vai pārejas posma valsts atbalstu, vai papildinošos valsts tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009.
Pirmo daļu nepiemēro dalībvalstīs, kuras piemēro šīs regulas 21. panta 3. punktu.
Dalībvalstis var piešķirt maksājumtiesības lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, izpilda pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētos nosacījumus un:
kas attiecībā uz 2013. gadu nav saņēmuši maksājumus saistībā ar atbalsta pieteikumu, kā minēts šā panta pirmajā daļā, un kuri līdz dienai, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 ( 3 ) 11. panta 2. punktu ir noteikusi 2013. pieprasījumu gadam,
dalībvalstīs, kuras piemēro vienotā maksājuma shēmu:
kuriem dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, bija tikai lauksaimniecības zemes, kuras 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā;
kam 2014. gadā no valsts rezerves ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. vai 57. pantam; vai
kam nekad nav bijušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 vai Regulu (EK) Nr. 1782/2003 noteiktās īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības un kuri sniedz pārbaudāmus pierādījumus, ka līdz dienai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu noteikusi 2013. pieprasījumu gadam, viņi ir nodarbojušies ar lauksaimniecības produktu audzēšanu vai ražošanu, tostarp veicot ražas novākšanu, lopu slaukšanu un audzēšanu, kā arī dzīvnieku turēšanu lauksaimniecības nolūkos. Minētajai lauksaimnieku kategorijai dalībvalstis pašas var noteikt papildu mērķi un nediskriminējošus atbilstības kritērijus attiecībā uz lauksaimnieku prasmēm, zināšanām vai izglītību.
Izmantojot minēto iespēju, dalībvalstis lauksaimniekiem piešķir mazāku skaitu maksājumtiesību. To skaitu aprēķina, proporcionāli samazinot papildu skaitu atbalsttiesīgo hektāru, ko katrs lauksaimnieks deklarējis 2015. gadā, salīdzinājumā ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu Regulas (EK) Nr. 73/2009 34. panta 2. punkta nozīmē, kurus minētais lauksaimnieks savā atbalsta pieteikumā ir norādījis2011. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā, neskarot atmīnētās zemes hektārus, attiecībā uz kuriem maksājumtiesības ir piešķiramas saskaņā ar šīs regulas 20. panta 4. punktu;
25. pants
Maksājumtiesību vērtība un konverģence
Pirmajā daļā minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, valsts vai reģiona maksimālo apjomu pamatmaksājuma shēmai, kas attiecīgi jānosaka saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu 2015. gadam, pēc 23. panta 1. punktā vai attiecīgos gadījumos 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar II pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu 2015. gadam. Maksājumtiesības izsaka ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam.
Dalībvalstis var nolemt, ka iepriekšējā daļā minētā procentuālā daļa ir lielāka par 90 %, bet nepārsniedz 100 %.
Turklāt dalībvalstis paredz, ka vēlākais 2019. pieprasījumu gadā vienības vērtība visām maksājumtiesībām nav mazāka par 60 % no valsts vai reģiona vienības vērtības, izņemot, ja tas rada samazinājumu, kas pārsniedz 7. punktā minēto procentuālo robežvērtību dalībvalstīs, kuras šo robežvērtību piemēro. Šādā gadījumā minimālo vienības vērtību nosaka tādā apjomā, lai minētā robežvērtība tiktu ievērota.
Lai attiecībā uz katru gadu nodrošinātu atbilstību noteiktajai procentuālajai daļai, kas minēta šā panta 1. punktā, tiek koriģēta to maksājumtiesību vērtība, kuru vienības sākotnējās vērtība pārsniedz vienības vērtību valstī vai reģionā 2019. gadā.
Lai nodrošinātu atbilstību katram gadam noteiktajai procentuālajai daļai, kas minēta šā panta 1. punktā, visu maksājumtiesību vērtību pielāgo lineāri.
Pēc 22. panta 5. punktā minētās korekcijas piemērošanas dalībvalstis, kas ir izmantojušas šā panta 4. punktā paredzēto atkāpi, var nolemt 2020. gadā palielināt valsts vai reģionālās vienības vērtību attiecībā uz tām maksājumtiesībām, kas lauksaimnieku turējumā ir 2019. gada 31. decembrī un kuru vērtība ir zemāka par valsts vai reģionālo vienības vērtību, ko 2020. gadā aprēķina saskaņā ar šā punkta otro daļu. Palielinājumu aprēķina, ievērojot šādus nosacījumus:
palielinājuma aprēķināšanas metode, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, pamatojas uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;
lai finansētu palielinājumu, pilnībā vai daļēji samazina tās 2019. gada 31. decembrī lauksaimnieku īpašumā esošās vai nomātās maksājumtiesības, kuru vērtība ir augstāka par valsts vai reģionālo vienības vērtību 2020. gadā, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta otro daļu; minēto samazinājumu piemēro starpībai starp šo tiesību vērtību un valsts vai reģionālo vienības vērtību 2020. gadā; minētā samazinājuma piemērošana pamatojas uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas var ietvert maksimālā samazinājuma noteikšanu.
Šā punkta pirmajā daļā minēto valsts vai reģionālo vienības vērtību 2020. gadā aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģiona maksimālo apjomu, kas 2020. gadam noteikts saskaņā ar 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, dalot ar 2019. gada 31. decembrī lauksaimnieku īpašumā esošo vai nomāto maksājumtiesību skaitu, atskaitot valsts vai reģionālo rezervju summu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis, kas ir izmantojušas šā panta 4. punktā paredzēto atkāpi, var nolemt saglabāt to maksājumtiesību vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar minēto punktu un kam piemēro 22. panta 5. punktā minēto korekciju.
Dalībvalstis laikus informē lauksaimniekus par viņu maksājumtiesību vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu.
26. pants
Vienības sākotnējās vērtības aprēķināšana
Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālo maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, pēc šīs regulas 30. panta 1. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar to maksājumu apjomu, kuri 2014. gadā veikti saistībā ar vienotā maksājuma shēmu attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā pirms samazinājumiem un nepiešķiršanas, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā.
Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālo maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, pēc šīs regulas 30. panta 1. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar visu to maksājumtiesību, tostarp īpašo maksājumtiesību, kopējo vērtību, kuras 2014. gadā attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā ir pieejamas saistībā ar vienotā maksājuma shēmu.
Piemērojot šo punktu, uzskata, ka lauksaimniekam dienā, kad tika iesniegts viņa pieteikums par 2014. gadu, bija maksājumtiesības, ja līdz minētajai dienai maksājumtiesības bija viņam piešķirtas vai pilnīgi nodotas viņa rīcībā.
Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālo maksimālo apjomu, kas attiecībā uz 2015. gadu ir jānosaka attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, pēc šīs regulas 30. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā minētā lineārā samazinājuma piemērošanas, dalot ar tā atbalsta kopējo vērtību, kurš attiecībā uz 2014. gadu attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā piešķirts saistībā ar vienotā platībmaksājuma shēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 un saskaņā ar minētās regulas 132. un 133.a pantu pirms samazinājumiem un nepiešķiršanas, kas paredzēti minētās regulas II sadaļas 4. nodaļā.
Dalībvalsts, kas nolemj piemērot brīvprātīgo saistīto atbalstu, ievērojot šīs regulas IV sadaļu, tad aprēķināšanas metodēm, kas paredzētas šajā pantā, var ņemt vērā atšķirības starp 2014. kalendārajā gadā piešķirtā atbalsta līmeni un saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu piešķiramā atbalsta līmeni – ar noteikumu, ka:
brīvprātīgo saistīto atbalstu atbilstīgi šīs regulas IV sadaļai piešķir nozarei, kurai 2014. kalendārajā gadā bija piešķirts atbalsts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantam, 53. panta 1. punktam un 68. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam un – attiecībā uz dalībvalstīm, kas piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, – atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 126., 127. un 129. pantam, un
katras minētā brīvprātīgā saistītā atbalsta vienības apjoms ir mazāks nekā 2014. gadā piešķirtā atbalsta vienības apjoms.
Piemērojot aprēķina metodes, kas paredzētas šajā pantā, ar noteikumu, ka pārdalošais maksājums atbilstīgi 41. pantam netiek piemērots, dalībvalstis pilnībā ņem vērā atbalstu, kas 2014. kalendārajam gadam piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 72.a un 125.a pantam.
27. pants
Atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves iekļaušana
Attiecībā uz Horvātiju visas 25. un 26. pantā dotās atsauces uz valsts rezervi jāsaprot kā tādas, kas aptver atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašo valsts rezervi, kas minēta 20. punktā.
Turklāt summu, kas izriet no atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves, atskaita no pamata maksājuma shēmas maksimālajiem apjomiem kas minēti 25. panta 1. punkta otrajā daļā, minētā panta 5. un 56. punktā un 26. pantā.
28. pants
Negaidīta papildu peļņa
Piemērojot 25. panta 4. līdz 7. punktu un 26. pantu, dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var paredzēt, ka gadījumos, kad lauksaimniecības zemi pārdod, iznomā vai pārtrauc visas platības vai tās daļas nomu pēc dienas, kas noteikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantam vai 124. panta 2. punktam, un pirms dienas, kas noteikta atbilstīgi šīs regulas 33. panta 1. punktam, tā maksājumtiesību vērtības palielinājuma vai palielinājuma daļa, kas tiktu piešķirta attiecīgajam lauksaimniekam, jāieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, ja šāds palielinājums attiecīgajam lauksaimniekam nestu negaidītu papildu peļņu.
Minētos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:
minimālo nomas ilgumu; un
saņemtā maksājuma daļa, ko ieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs.
29. pants
Paziņojumi par maksājumtiesību vērtību un konverģenci
Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam paziņo Komisijai jebkurus 25., 26. un 28. pantā minētos lēmumus.
Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. februārim par 2020. un 2021. kalendāro gadu paziņo Komisijai savus 25. panta 11. un 12. punktā minētos lēmumus.
Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. augustam paziņo Komisijai savu 25. panta 12. punktā minēto lēmumu par 2022. kalendāro gadu.
30. pants
Valsts rezerves vai reģionālo rezervju izveide un izmantošana
Dalībvalstis savas valsts vai reģionālās rezerves var izmantot, lai:
piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem ar mērķi novērst zemes pamešanu, tostarp apgabalos, kuros īsteno pārstrukturēšanas vai attīstības programmas saistībā ar kādu valsts intervences veidu;
piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, lai kompensētu viņiem īpašas grūtības;
piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuriem maksājumtiesību piešķiršana atbilstīgi šai nodaļai bijusi liegta nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ;
ja tās piemēro šīs regulas 21. panta 3. punktu, piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuru atbalsttiesīgo hektāru skaits – ko viņi ir deklarējuši 2015. gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 73. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kas ir viņu rīcībā dalībvalsts noteiktajā dienā, kura nav vēlāk par dienu, ko minētā dalībvalsts noteikusi šāda atbalsta pieteikuma grozīšanai – pārsniedz to īpašumā esošo vai nomāto maksājumtiesību skaitu, kuras noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009 un kuras lauksaimniekiem ir pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā, kas jānosaka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktam;
lineāri pastāvīgi palielinātu visu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī, ja attiecīgās valsts vai reģionālās rezerves pārsniedz 0,5 % no pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālā gada maksimālā apjoma, ar noteikumu, ka pietiekamas summas paliek pieejamas piešķīrumiem saskaņā ar 4. punktu, šā punkta a) un b) apakšpunktu un saskaņā ar šā panta 7. punktu;
segtu ikgadējās vajadzības attiecībā uz maksājumiem, kas jāpiešķir saskaņā ar šīs regulas 51. panta 2. punktu un 65. panta 1. 2. un 3. punktu.
Piemērojot šo punktu, dalībvalstis nosaka, kuri no tajā minētajiem izmantošanas veidiem ir prioritāri.
Vidējo vērtību valstī vai reģionā aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģiona maksimālo apjomu, kas piešķiršanas gadam jānosaka attiecīgi saskaņā ar 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, izņemot valsts rezerves vai reģionālo rezervju apjomu un Horvātijas gadījumā – atmīnētās zemes apstrādei paredzēto īpašās valsts rezervi, dalot ar piešķirto maksājumtiesību skaitu.
Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā katru gadu pakāpeniski maina to maksājumtiesību vērtību, kuras piešķirtas no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm, ņemot vērā valsts vai reģionālo maksimālo apjomu izmaiņas pamata maksājuma shēmā, kas jānosaka attiecīgi saskaņā ar 22. panta 1. punktu un 23. panta 2. punktu, kuras izriet no izmaiņām valsts maksimālajos apjomos, kas izklāstīti II pielikumā.
Attiecībā uz piešķīrumiem no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm 2021. un 2022. gadā rezerves summu, kas izslēdzama saskaņā ar šā punkta otro daļu, koriģē saskaņā ar 22. panta 5. punkta otro daļu. Piešķīrumiem no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm 2021.un 2022. gadā nepiemēro šā punkta trešo daļu.
Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
"gados jauni lauksaimnieki" ir lauksaimnieki, kas atbilst 50. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgā gadījumā 50. panta 3. un 11. punktā minētajiem nosacījumiem;
"lauksaimnieki, kas uzsāk lauksaimniecisku darbību," ir fiziskas vai juridiskas personas, kas piecu gadu laikā pirms lauksaimnieciskas darbības uzsākšanas nav veikušas nekādu lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uzņemoties risku vai kas nav kontrolējušas juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību. Juridiskas personas gadījumā fiziska persona vai personas, kas kontrolē juridisko personu, piecu gadu laikā pirms tam, kad juridiskā persona uzsāk lauksaimniecisko darbību, nedrīkst būt veikušas nekādu lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uzņemoties risku vai nedrīkst būt kontrolējušas juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību; dalībvalstis pašas var noteikt papildu mērķi un nediskriminējošus atbilstības kritērijus šīm lauksaimnieku kategorijām attiecībā uz piemērotām lauksaimnieku prasmēm, pieredzi vai izglītību.
31. pants
Valsts rezerves vai reģionālo rezervju papildināšana
Valsts rezervi vai reģionālās rezerves papildina ar summām, kuru avots ir:
maksājumtiesības, kas nedod tiesības saņemt maksājumus divos secīgos gados tāpēc, ka tiek piemērots:
9. pants,
10. panta 1. punkts, vai
šīs regulas 11. panta 4. punkts.
maksājumtiesību skaits, kas ir līdzvērtīgs kopējam maksājumtiesību skaitam, kuras lauksaimnieks divu secīgu gadu laikā nav aktivizējis saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, izņemot, ja aktivēšana nav notikusi nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, nosakot lauksaimnieka īpašumā esošās vai nomātās maksājumtiesības, kas tiek ieskaitītas atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, prioritāte ir tām maksājumtiesībām, kurām ir viszemākā vērtība;
maksājumtiesības, ko lauksaimnieki brīvprātīgi ieskaitījuši atpakaļ rezervē;
šīs regulas 28. panta piemērošana;
nepamatoti piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. pantu;
pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtības lineāra samazināšana valsts vai reģiona līmenī, ja valsts rezerve vai reģionālās rezerves ir nepietiekamas, lai segtu šīs regulas 30. panta 9. punktā minētos gadījumus;
ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu – tās var veikt pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtības lineāru samazināšanu valsts vai reģiona līmenī, lai segtu šīs regulas 30. panta 6. punktā minētos gadījumus. Turklāt tās dalībvalstis, kas jau izmanto šo lineāro samazināšanu, var tajā pašā gadā arī piemērot pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtības lineāru samazināšanu valsts vai reģiona līmenī, lai segtu šīs regulas 30. panta 7. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos gadījumus;
šīs regulas 34. panta 4. punkta piemērošana.
32. pants
Maksājumtiesību aktivizēšana
Šajā sadaļā "atbalsttiesīgs hektārs" ir:
jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme – tostarp zemes, kuras 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimniecības stāvoklī tajās dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā un kuras līdz ar pievienošanos izvēlējās piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, – kuru izmanto lauksaimnieciskām darbībām vai – ja šo platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām – pārsvarā izmanto lauksaimnieciskām darbībām, vai
jebkura platība, par kuru 2008. gadā bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā un IV A sadaļā, un kura:
Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 2009/147/EK īstenošanas rezultātā vairs neatbilst a) apakšpunktā iekļautajai definīcijai "atbalsttiesīgs hektārs",
individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktam vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantam, vai
individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstāta atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu.
Piemērojot 2. punkta a) apakšpunktu:
ja saimniecības lauksaimniecības zemi izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām, uzskata, ka to pārsvarā izmanto lauksaimnieciskām darbībām, ar noteikumu, ka lauksaimniecisko darbību var veikt bez nozīmīgiem traucējumiem, ko izraisa ar lauksaimniecību nesaistīto darbību intensitāte, būtība, ilgums un laiks;
dalībvalstis var sagatavot sarakstu ar tām platībām, kuras pārsvarā izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām.
Dalībvalstis nosaka kritērijus šīs daļas īstenošanai savā teritorijā.
33. pants
Atbalsttiesīgo hektāru deklarēšana
34. pants
Maksājumtiesību nodošana
Maksājumtiesības, tostarp faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā, var aktivizēt vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tās tika piešķirtas.
Maksājumtiesības, tostarp faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā, var aktivizēt vienīgi tajā reģionā, kurā tās tika piešķirtas.
Šādus reģionus nosaka atbilstīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai novērstu tirgus un konkurences kropļojumus.
35. pants
Deleģētās pilnvaras
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un precizētu īpašās situācijas, kas var rasties, piemērojot pamata maksājuma shēmu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 70. pantu attiecībā uz:
noteikumiem par lauksaimnieku tiesībām pretendēt uz atbalstu un piekļuvi pamata maksājuma shēmai mantošanas un paredzamas mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, maksājumtiesību nodošanas gadījumā, saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā un kad piemēro 24. panta 8. punktā minēto klauzulu par līgumiem;
noteikumiem par maksājumtiesību vērtības un skaita aprēķināšanu vai par maksājumtiesību vērtības palielināšanu vai samazināšanu, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu atbilstīgi jebkuram šīs sadaļas noteikumam, tostarp noteikumiem:
par iespēju noteikt to maksājumtiesību provizorisku vērtību un skaitu vai provizorisku palielinājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu,
par nosacījumiem maksājumtiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanai,
par gadījumiem, kad pārdošanas vai nomas līgums var ietekmēt maksājumtiesību piešķiršanu;
noteikumiem par to, kā nosaka un aprēķina no valsts rezerves vai reģionālajām rezervēm saņemto maksājumtiesību vērtību un skaitu;
noteikumiem par maksājumtiesību vienības vērtības grozīšanu maksājumtiesību daļu gadījumā un 34. panta 4. punktā minētās maksājumtiesību nodošanas gadījumā;
kritērijiem, saskaņā ar kuriem piemēro 24. panta 1. punkta trešās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās iespējas;
kritērijiem, saskaņā ar kuriem piemēro ierobežojumus to maksājumtiesību skaitam, kuras piešķiramas saskaņā ar 24. panta 4. līdz 7. punktam;
kritērijiem maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar 30. panta 6. un 7. punktu;
kritērijiem samazināšanas koeficienta noteikšanai, kas minēts 32. panta 5. punktā.
36. pants
Vienotā platībmaksājuma shēma
Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikā šīm dalībvalstīm nepiemēro šīs nodaļas 1., 2. un 3 iedaļu, izņemot 23. panta 1. punkta otro daļu, 23. panta 6. punktu, kā arī 32. panta 2. līdz 6. punktu.
Dalībvalstis, kas 2020. gadā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, turpina to piemērot pēc 2020. gada 31. decembra.
Tā darot, tās ņem vērā atbalstu, kas 2014. kalendārajam gadam piešķirts vienas vai vairāku shēmu satvarā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 126., 127. un 129. pantu.
Kipra atbalstu var diferencēt, ņemot vērā finansējumu konkrētām nozarēm, kas noteikts Regulas Nr. 73/2009 XVIIa pielikumā, kuru samazina par tā atbalsta summu, kas konkrētajai nozarei piešķirts saskaņā ar šīs regulas 37. pantu.
Lai diferencētu vienoto platībmaksājumu shēmu un ar noteikumu, ka pārdalošais maksājums atbilstīgi šīs regulas 41. pantam netiek piemērots, dalībvalstis pilnībā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts 2014. kalendārajam gadam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 125.a pantam.
Katrai dalībvalstij summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, var palielināt, nepārsniedzot 3 % no atbilstīgā valsts gada maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā, atskaitot 47. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā gūto summu par konkrēto gadu. Ja dalībvalsts piemēro šādu palielinājumu, Komisija minēto palielinājumu ņem vērā, nosakot vienotā platībmaksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2018. gada 31. janvārim informē Komisiju par gada procentuālo daļu, par kādu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir jāpalielina katru kalendāro gadu no 2018. gada. Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. februārim paziņo Komisijai par gada procentuālo daļu, par kuru apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, palielināms 2021. un 2022. kalendārajam gadam.
Dalībvalstis savu lēmumu, kas minēts šā punkta otrajā daļā, katru gadu var pārskatīt un informēt Komisiju par jebkuru lēmumu, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, līdz 1. augustam gadā pirms tā piemērošanas.
37. pants
Pārejas posma valsts atbalsts
Dalībvalstis, kuras laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam piešķir pārejas posma valsts atbalstu, var izlemt 2021.un 2022. gadā piešķirt pārejas posma valsts atbalstu.
Pārejas posma valsts atbalsta kopsumma, ko var piešķirt lauksaimniekiem jebkurā no 2. punktā minētajām nozarēm, nepārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu no specifiskā nozaru finansējuma, ko Komisija 2013. gadā apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu:
Kiprai šo procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz finansējumu konkrētām nozarēm, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 XVIIa pielikumā.
Līdz katra gada 31. martam dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuru 1. punktā minēto lēmumu. Paziņojumā norāda šādu informāciju:
specifisko nozares finansējumu;
vajadzības gadījumā – pārejas posma valsts atbalsta maksimālo likmi.
38. pants
Pamata maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu
Ja šajā iedaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu piemēro dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kas noteikta šīs nodaļas 4. iedaļā.
Regulas 24. līdz 29. pantu minētajām dalībvalstīm nepiemēro.
39. pants
Maksājumtiesību pirmā piešķiršana
Maksājumtiesības piešķir lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, ar noteikumu, ka:
viņi pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā iesniedz pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu līdz pieteikumu iesniegšanas pēdējai dienai, kas jānosaka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) apakšpunktam, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumā; un
viņiem par 2013. gadu bija tiesības saņemt maksājumus – pirms Regulas (EK) Nr. 73/2009 II sadaļas 4. nodaļā noteiktajiem samazinājumiem vai nepiešķiršanas – saistībā ar atbalsta pieteikumu tiešajiem maksājumiem, pārejas posma valsts atbalstam vai papildinošiem valsts tiešiem maksājumiem valsts atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009.
Dalībvalstis var piešķirt maksājumtiesības lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, kas izpilda nosacījumus, kuri paredzēti pirmās daļas a) apakšpunktā, kas par 2013. gadu nesaņēma maksājumus saistībā ar šā panta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto atbalsta pieteikumu un kuriem līdz dienai, ko attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu noteikusi 2013. pieprasījumu gadam, bija tikai lauksaimniecības zeme, kas 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimnieciskā stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 71. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
40. pants
Maksājumtiesību vērtība
Pirmajā daļā minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, valsts vai reģionālo maksimālo apjomu pamata maksājuma shēmai, kas attiecīgi saskaņā ar 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu noteikts pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam, pēc 30. panta 1. punktā vai attiecīgā gadījumā 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar II pielikumā minēto valsts maksimālo apjomu pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam. Maksājumtiesības izsaka ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam.
Minēto noteikto procentuālo daļu aprēķina, pamata maksājuma shēmas valsts vai reģionālo maksimālo apjomu, kas pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajam gadam ir jānosaka attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu vai 23. panta 2. punktu, pēc 30. panta 1. punktā vai attiecīgos gadījumos 2. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar atbalsta kopējo vērtību, neietverot atbalstu saskaņā ar šīs regulas 41., 43., 48. un 50. pantu un IV sadaļu, kuru piešķir kalendārajam gadam pirms pamata maksājuma shēmas īstenošanas attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, pirms Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. panta piemērošanas.
Pamata maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā dalībvalstis informē lauksaimniekus par viņu maksājumtiesību vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu katram šīs regulas aptvertā laikposma gadam.
Minētos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:
minimālo nomas ilgumu;
saņemtā maksājuma daļa, kas ir jāieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs.
2.
NODAĻA
Pārdalošais maksājums
41. pants
Vispārējie noteikumi
Dalībvalstis līdz pirmajā daļā minētajai dienai informē Komisiju par jebkuru šādu lēmumu.
Šā panta 4. punktā minēto reģiona vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, izmantojot daļu no II pielikumā noteiktā valsts maksimālā apjoma 2019. kalendārajam gadam un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2015. gadā deklarēti attiecīgajā reģionā saskaņā ar 33. panta 1. punktu. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 23. panta 2. punktu, dalot ar valsts maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 22. panta 1. punktu pēc tam, kad piemērots lineārais samazinājums, kas paredzēts 23. panta 1. punktā, ja netiek piemērots 30. panta 2. punkts.
42. pants
Finanšu noteikumi
Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. februārim par 2021. kalendāro gadu un līdz 2021. gada 1. augustam par 2022. kalendāro gadu informē Komisiju par pirmajā daļā minēto procentuālo daļu.
3.
NODAĻA
Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm
43. pants
Vispārējie noteikumi
Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses ir šādas:
kultūraugu dažādošana;
esošo ilggadīgo zālāju saglabāšana; un
ekoloģiski nozīmīgas platības izveidošana un/vai uzturēšana lauksaimniecības zemē.
Līdzvērtīgas prakses ietver līdzīgas darbības, kas salīdzinājumā ar vienu vai vairākām 2. punktā minētajām darbībām rada līdzvērtīgu vai lielāku ieguvumu klimata un vides ziņā. Minētās līdzvērtīgās prakses un 2. punktā minētā prakse vai prakses, ar kuru šīs prakses ir līdzvērtīgas, ir uzskaitītas IX pielikumā, un uz tām attiecas kāds no turpmāk norādītā:
saistības, ko uzņemas vai nu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 2. punktu, vai arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu;
valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, tostarp sertifikācijai par atbilstību tādiem valsts vides tiesību aktiem, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, un kas tiecas sasniegt mērķus saistībā ar augsnes un ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Minētās sertifikācijas sistēmas var ietvert šīs regulas IX pielikumā uzskaitītās prakses, šā panta 2. punktā minētās prakse vai minēto prakšu kombināciju.
Komisija izvērtē, vai prakses, kas ietvertas konkrētajās saistībās vai sertifikācijas sistēmās, ir aptvertas ar IX pielikumā uzskaitītajām praksēm, un, ja Komisija uzskata, ka tas tā nav, tā par to attiecīgi informē dalībvalstis, izmantojot īstenošanas aktus, ko pieņem, nepiemērojot 71. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. Ja Komisija dalībvalstij paziņo, ka minētās prakses nav ietvertas IX pielikuma sarakstā, attiecīgā dalībvalsts konkrētās saistības vai sertifikācijas shēmas, uz kurām attiecas Komisijas paziņojums, neatzīst kā līdzvērtīgas prakses šā panta 3. punkta nozīmē.
Minēto maksājumu veic kā ikgadēju maksājumu par katru atbalsttiesīgu hektāru, kas deklarēts saskaņā ar 33. panta 1. punktu, vai 36. panta 2. punktu, un tā summu aprēķina katru gadu, 47. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar to atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kuri saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36 panta 2. punktu deklarēti attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.
Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, kuras nolemj piemērot 25. panta 2. punktu, var nolemt šajā punktā minēto maksājumu piešķirt kā procentuālu daļu no to maksājumtiesību kopējās vērtības, kuras lauksaimnieks ir aktivizējis saskaņā ar 33. panta 1. punktu katrā konkrētajā gadā.
Katram gadam un katrai dalībvalstij vai reģionam minēto procentuālo daļu aprēķina, 47. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar visu to piešķirto maksājumtiesību kopējo vērtību, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu ir aktivizētas minētajā dalībvalstī vai reģionā.
Pirmo daļu piemēro tikai tām saimniecības vienībām, kuras izmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu:
IX pielikumā minēto sarakstu papildinot ar līdzvērtīgām praksēm;
nosakot atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valsts vai reģionālajām sertifikācijas sistēmām, kuras minētas šā panta 3. punkta b) apakšpunktā, tostarp prasības attiecībā uz minēto sistēmu uzticamības līmeni;
nosakot sīki izstrādātu noteikumus, saskaņā ar kuriem aprēķina Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 6. punktā minēto summu praksēm, kuras minētas šīs regulas IX pielikuma I iedaļas 3. un 4. punktā un III iedaļas 7. punktā, un lai noteiktu jebkuras citas līdzvērtīgas prakses, kuras papildus pievieno minētajam pielikumam saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu un kurām ir nepieciešams īpašs aprēķināšanas veids, lai novērstu dubultu finansēšanu.
44. pants
Kultūraugu dažādošana
Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir lielāka par 30 hektāriem un ja visā šajā platībā netiek audzēti tādi kultūraugi, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz trīs dažādus kultūraugu veidus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 75 % no minētās aramzemes, un divu galveno kultūraugu veidu platība nepārsniedz 95 % no minētās aramzemes.
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro saimniecībām:
kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, audzētu pākšaugus, vai zemi atstājot papuvē, vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;
kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes ir ilggadīgie zālāji, to izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūraugus, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi minētajā platībā vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;
kurās vairāk nekā 50 % no deklarētās aramzemes ir platība, ko lauksaimnieks nav deklarējis savā atbalsta pieteikumā iepriekšējā gadā un kurās, pamatojoties uz ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu salīdzinājumu, visa aramzemes platība tiek izmantota, lai audzētu tādus kultūraugus, kas atšķiras no iepriekšējā kalendārajā gadā audzētajiem;
kuras atrodas apgabalos uz ziemeļiem no 62. paralēles vai konkrētos blakus apgabalos. Ja šādu saimniecību aramzeme ir lielāka par 10 hektāriem, šajā aramzemē audzē vismaz divus kultūraugu veidus, un neviens no minētajiem kultūraugu veidiem neveido platību, kas ir lielāka par 75 % no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi vai papuvē esoša zeme.
Šajā pantā "kultūraugs" ir jebkurš turpmāk norādītais:
atšķirīgas ģints kultūraugs, kas definēta kultūraugu botāniskajā klasifikācijā,
kultūraugs, kas pieder pie kādas no Brassicaceae, Solanaceae un Cucurbitaceae sugām,
papuvē esoša zeme,
stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi.
Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Speltas kviešus (Triticum spelta) uzskata par atšķirīgu kultūraugu no citiem pie šīs pašas ģints piederošiem kultūraugiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, lai:
atzītu tādas kultūraugu ģintis un sugas, kas nav minētas šā panta 4. punktā;
paredzētu noteikumus par dažādu kultūraugu īpatsvara precīzu aprēķināšanu.
45. pants
Ilggadīgie zālāji
Lai aizsargātu ekoloģiski vērtīgus ilggadīgos zālājus, tostarp ilggadīgos zālājus, kas aug ar oglekli bagātā augsnē, dalībvalstis var nolemt noteikt citus jutīgus apgabalus, kas atrodas ārpus teritorijām, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK.
Lauksaimnieki nepārveido vai neapar ilggadīgo zālāju platības, kas atrodas apgabalos, kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu un – attiecīgos gadījumos – otro daļu.
Lai noteiktu pirmajā daļā minēto īpatsvara atsauces vērtību:
"ilggadīgo zālāju platība" ir zeme, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 2012. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā ir deklarējuši tie lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, kā arī ilggadīgo zālāju platības, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu 2015. gadā ir deklarējuši lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, un kas 2012. gadā vai – Horvātijas gadījumā – 2013. gadā nav deklarēta kā zeme, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības;
"kopējā lauksaimniecības zeme" ir lauksaimniecības zeme, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu 2015. gadā ir deklarējuši lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi.
Gadījumos, kad lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. pantu ir pienākums 2015. gadā vai 2016. gadā platību atkal pārveidot par ilggadīgu zālāju, ilggadīgo zālāju platības atsauces īpatsvaru pārrēķina. Šādā gadījumā minētās platības pieskaita ilggadīgo zālāju platībai, kā minēts šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā.
Ilggadīgo zālāju īpatsvaru nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko lauksaimnieki, uz kuriem attiecas šajā nodaļā minētie pienākumi, ir deklarējuši attiecīgajā gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Šajā punktā minētos pienākumus piemēro valsts, reģionālā vai atbilstīgā apakšreģionālā līmenī. Dalībvalstis var nolemt piemērot ilggadīgo zālāju platību saglabāšanas pienākumu saimniecības līmenī, lai nodrošinātu, ka šīs platības īpatsvars nesamazinās par vairāk nekā 5 %. Dalībvalstis visus šādus lēmumus paziņo Komisijai līdz 2014. gada 1. augustam.
Atsauces īpatsvaru un šajā punktā minēto īpatsvaru dalībvalstis paziņo Komisijai.
Tomēr 2. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu uzskata par izpildītu, ja ilggadīgo zālāju platība absolūtos skaitļos, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, tiek saglabāta zināmās robežās.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, lai:
paredzētu satvaru, saskaņā ar kuru ir jānosaka citi jutīgi apgabali, kas minēti šā panta 1. punkta otrajā daļā;
noteiktu sīki izstrādātus paņēmienus ilggadīgo zālāju īpatsvara noteikšanai un tās kopējās lauksaimniecības zemes, kas jāuztur saskaņā ar šā panta 2. punktu, noteikšanai;
noteiktu agrāko laikposmu, kas minētas šā panta 3. punkta pirmajā daļā.
46. pants
Ekoloģiski nozīmīga platība
Šā punkta pirmajā daļā minēto procentuālo daļu palielina no 5 % uz 7 %, ja tiek pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību akts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu.
Komisija līdz 2017. gada 31. martam iesniedz novērtējuma ziņojumu par šā punkta pirmās daļas īstenošanu, un vajadzības gadījumā tam pievieno otrajā daļā minētā leģislatīvā akta priekšlikumu.
Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. augustam nolemj, ka vienu vai vairākas no turpmāk minētajām platībām jāuzskata par ekoloģiski nozīmīgu(ām) platību(ām):
papuvē esoša zeme;
terases;
ainavas elementi, tostarp tādi elementi, kas atrodas blakus saimniecības aramzemei un kas, atkāpjoties no šīs regulas 43. panta 1. punkta, var būt arī tādi ainavas elementi, kuri nav iekļauti platībā, kas ir atbalsttiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 76. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
buferjoslas, tostarp buferjoslas, ko veido ilggadīgie zālāji, ar noteikumu, ka tās atšķiras no blakus esošās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes;
agromežsaimniecības hektāri, par kuriem tiek saņemts vai ir saņemts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 44. pantu un/vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 23. pantu;
atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām;
īscirtmeta atvasāju platības, kurās neizmanto minerālmēslojumu un/vai augu aizsardzības līdzekļus;
apmežotās platības, kas minētas šīs regulas 32. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā;
platības, ko aizņem starpkultūras vai augsnes zaļais segums, kurš veidojies stādīšanas un sēklu dīgšanas rezultātā, – ar noteikumu, ka tiek piemēroti šā panta 3. punktā minētie svēruma koeficienti;
platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi;
platības, ko aizņem miskante (Miscanthus);
platības, ko aizņem skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum);
zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām).
Izņemot šā punkta pirmās daļas g), h), k) un l) apakšpunktos minētās saimniecības platības, ekoloģiski nozīmīgā platība atrodas uz saimniecības aramzemes. Šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos ekoloģiski nozīmīga platība var būt arī blakus saimniecības aramzemei, ko lauksaimnieks ir deklarējis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Šā panta 1. punktu nepiemēro saimniecībām:
kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, atstāj papuvē, tajā audzē pākšaugus vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;
kurās vairāk nekā 75 % no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes ir ilggadīgie zālāji, to izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai kurās minētajā platībā audzē kultūraugus, kas vai nu ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens, vai kurās zemi minētajā platībā vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos.
Ikviens lauksaimnieks, kas piedalās kolektīvā īstenošanā, nodrošina, ka vismaz 50 % no platības, uz kuru attiecas 1. punktā minētās prasības, atrodas uz viņa saimniecības zemes un atbilst 2. punkta otrajai daļai. To lauksaimnieku skaits, kuri piedalās šādā kolektīvā īstenošanā, nepārsniedz desmit.
Meža platības un meža īpatsvaru attiecībā pret lauksaimniecības zemi izvērtē apgabala līmenī, kas ir vienāds ar LAU2 līmeni, vai citas skaidri norobežotas vienības līmenī, kura aptver vienu nepārprotami vienlaidu ģeogrāfisku apgabalu ar līdzīgiem lauksaimniecības apstākļiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem:
nosaka papildu kritērijus šā panta 2. punktā minētajiem platību veidiem, lai attiecīgās platības kvalificētu kā ekoloģiski nozīmīgu platību;
pievieno citus platību veidus, kas nav minēti 2. punktā un ko var ņemt vērā, lai ievērotu 1. punktā norādīto procentuālo daļu;
veic pielāgojumus X pielikumā, lai noteiktu 3. pantā minētos pārrēķina un svēruma koeficientus un lai ņemtu vērā kritērijus un/vai platību veidus, kas Komisijai jānosaka saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu;
paredz noteikumus 5. un 6. punktā minētajai īstenošanai, tostarp par šādas īstenošanas minimālajām prasībām;
izveido satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānosaka kritērijus, kas saimniecībām jāievēro, lai tās uzskatītu par tuvu esošām 6. punkta izpratnē;
izstrādā paņēmienus, lai noteiktu 7. punktā minētos procentus zemes kopējai platībai, ko aizņem mežs, un meža un lauksaimniecības zemes attiecību.
47. pants
Finanšu noteikumi
Piemērojot 23. pantu, dalībvalstis var nolemt maksājumu piemērot reģiona līmenī. Šādos gadījumos tās katrā reģionā izmanto daļu no maksimālā apjoma, kas noteikts atbilstīgi šā panta 3. punktam. Katram reģionam šo daļu aprēķina, attiecīgo reģiona maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 23. panta 2. punktu, dalot ar valsts maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 22. panta 1. punktu pēc 30. panta 1. punktā paredzētās lineārās samazināšanas piemērošanas, ja nepiemēro minētā panta 2. punktu.
4.
NODAĻA
Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi
48. pants
Vispārīgi noteikumi
Pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstis var noteikt arī maksimālo hektāru skaitu saimniecībā, kam var piešķirt atbalstu saskaņā ar šo nodaļu.
Dalībvalstis 49. panta 1. punktā minēto valsts maksimālo apjomu sadala starp reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, reģiona līmenī aprēķina, reģiona maksimālo apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta otro daļu, dalot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti attiecīgajā reģionā saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 2. punktu un kas atrodas apgabalos, kuriem dalībvalsts ir nolēmusi piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.
49. pants
Finanšu noteikumi
Dalībvalstis, kuras 2020. kalendārajā gadā piešķir maksājumus saskaņā ar 48. pantu, līdz 2021. gada 19. februārim par 2021. kalendāro gadu un līdz 2021. gada 1. augustam par 2022. kalendāro gadu informē Komisiju par pirmajā daļā minēto procentuālo daļu.
5.
NODAĻA
Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem
50. pants
Vispārīgi noteikumi
Šajā nodaļā "gados jauni lauksaimnieki" ir fiziskas personas:
kuras pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai kuras šādu saimniecību jau ir izveidojušas piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā, un
kuras tajā gadā, kad iesniedz a) apakšpunktā minēto pieteikumu, nav vecākas par 40 gadiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas otrā teikuma, dalībvalstis var nolemt, ka attiecībā uz tiem gados jauniem lauksaimniekiem, kuri saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu saimniecību ir dibinājuši laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam, piecu gadu laikposmu samazina par tik daudz gadiem, cik ir pagājuši no 2. punkta a) apakšpunktā minētās dibināšanas dienas līdz dienai, kad iesniegts pirmais pieteikums maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem.
Dalībvalstis, kas nepiemēro 36. pantu, katru gadu aprēķina maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem summu, to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 32. panta 1. punktu, reizinot ar skaitli kas atbilst:
starp 25 % un 50 % no lauksaimnieka īpašumā esošo vai nomāto maksājumtiesību vidējās vērtības, vai
starp 25 % un 50 % no summas, kas aprēķināta, noteiktu procentuālo daļu no 2019. kalendārajam gadam noteiktā valsts maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā, dalot ar visu to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kuri 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 33. panta 1. punktu. Minētā noteiktā procentuālā daļa ir vienāda ar to valsts maksimālā apjoma daļu, kas saskaņā ar 22. panta 1. punktu paliek pamata maksājuma shēmai 2015. gadam.
Valsts vidējo maksājumu par hektāru aprēķina, 2019. kalendārajam gadam noteikto valsts maksimālo apjomu, kas noteikts II pielikumā, dalot ar to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kuri 2015. gadā ir deklarēti saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 2. punktu.
Noteikto hektāru skaitu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, aprēķina, to atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kurus gados jaunie lauksaimnieki, kas 2015. gadā pieprasa maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem, ir deklarējuši saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36 panta 2. punktu, dalot ar to gados jauno lauksaimnieku kopējo skaitu, kuri 2015. gadā pieprasa minēto maksājumu.
Dalībvalsts var jebkurā gadā pēc 2015. gada pārrēķināt hektāru noteikto skaitu, ja ir ievērojami mainījies to gados jauno lauksaimnieku skaits, kuri pieprasa maksājumu, vai ir ievērojami mainījies gados jauno lauksaimnieku saimniecību lielums, vai ir abi minētie gadījumi.
Vienreizējā gada maksājuma apjoms, ko lauksaimniekam var piešķirt, nepārsniedz viņam attiecīgajā gadā paredzēto pamata maksājuma kopējo summu pirms Regulas (ES) Nr. 1306/2013 63. panta piemērošanas.
51. pants
Finanšu noteikumi
Dalībvalstis līdz katra gada 1. augustam var pārskatīt savu aplēsto procentuālo daļu, un tā stājas spēkā no nākamā gada. Tās paziņo Komisijai pārskatīto procentuālo daļu līdz 1. augustam iepriekšējā gadā, pirms pārskatītā procentuālā daļa tiks piemērota.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 71. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV
SADAĻA
SAISTĪTAIS ATBALSTS
1.
NODAĻA
Brīvprātīgs saistītais atbalsts
52. pants
Vispārīgi noteikumi
Atkāpjoties no 3. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem,
kuru rīcībā 2014. gada 31. decembrī ir maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļu un 71.m pantu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 60. pantu un 65. panta ceturto daļu, un
kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru, lai aktivizētu maksājumtiesības saskaņā ar pamatmaksājuma shēmu, kas minēta šīs regulas III sadaļas 1. nodaļā.
▼M9 —————
Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu un lai izvairītos no dubultas finansēšanas saskaņā ar citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, paredzot:
šajā nodaļā minētā saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
noteikumus par saderību ar citiem Savienības pasākumiem un par atbalsta kumulāciju.
53. pants
Finanšu noteikumi
Dalībvalstis, kuras nav piešķīrušas brīvprātīgo saistīto atbalstu līdz 2020. pieprasījumu gadam, līdz 2021. gada 19. februārim var pieņemt lēmumu saskaņā ar pirmo daļu par 2021. kalendāro gadu.
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt izmantot līdz 13 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma ar noteikumu, ka:
līdz 2014. gada 31. decembrim
tās piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļu,
tās finansē pasākumus saskaņā ar minētās regulas 111. pantu, vai
uz tām attiecas 69. panta 5. punktā paredzētā atkāpe vai Maltas gadījumā minētās regulas 69. panta 1. punktā paredzētā atkāpe; un/vai
tās vismaz vienu gadu laikposmā no2010. līdz 2014. gadam iedalīja kopumā vairāk nekā 5 % no summas, to tiešo maksājumu piešķiršanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā, IV sadaļā, izņemot tās 1. nodaļas 6. iedaļu, un V sadaļā, lai finansētu:
pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā,
tā atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) daļā un b) un e) apakšpunktā, vai
to pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu.
Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis, kuras vismaz vienu gadu laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam iedalīja kopumā vairāk nekā 10 % no summas, kas pieejama to tiešo maksājumu piešķiršanai, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļā, IV sadaļā, izņemot tās 1. nodaļas 6. iedaļu un V sadaļā, lai finansētu:
to pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā,
atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā un b) un e) apakšpunktā, vai
pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu, var nolemt izmantot vairāk nekā 13 % no šīs regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma pēc Komisijas apstiprinājuma saskaņā ar šīs regulas 55. pantu.
Dalībvalstis līdz 2020. gada 8. februārim dalībvalstis var pārskatīt savu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo nodaļu, lai pielāgotos saskaņā ar 14. pantu pieņemtajam lēmumam par elastīgumu starp pīlāriem par 2020. kalendāro gadu.
Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. februārim par 2021. kalendāro gadu un līdz 2021. gada 1. augustam par 2022. kalendāro gadu izlemj, vai tās turpina vai pārtrauc piešķirt brīvprātīgo saistīto atbalstu par attiecīgo pieprasījumu gadu.
Veicot pārskatīšanu, ievērojot šā punkta pirmo un otro daļu, vai nosūtot paziņojumu, ievērojot šā punkta trešo daļu, dalībvalstis var nolemt no nākamā gada un par 2020. gadu un 2021. gadu no tā paša kalendārā gada:
atstāt nemainīgu, palielināt vai samazināt saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu noteikto procentuālo daļu, attiecīgā gadījumā nepārsniedzot minētajos punktos noteiktos limitus, vai atstāt nemainīgu vai samazināt procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu;
grozīt atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
izbeigt šajā nodaļā paredzētā atbalsta piešķiršanu.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru lēmumu attiecībā uz pārskatīšanu, ievērojot šā punkta pirmo, otro un trešo daļu, līdz minētajās daļās norādītajiem datumiem. Paziņojumā par lēmumu attiecībā uz pārskatīšanu, ievērojot šā punkta otro daļu, paskaidro saikni starp pārskatīšanu un lēmumu par elastīgumu starp pīlāriem par 2020. kalendāro gadu, kas pieņemts saskaņā ar 14. pantu.
54. pants
Paziņošana
55. pants
Komisijas atzinums
Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 71. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, ar kuriem apstiprina 53. panta 4. punktā vai attiecīgā gadījumā 53. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu, ja tiek pierādīta viena no šādām attiecīgā nozares vai reģiona vajadzībām:
nepieciešamība konkrētu ražošanu saglabāt noteiktā apjomā alternatīvu trūkuma dēļ un samazināt ražošanas pārtraukšanas risku un tās izraisītās sociālās un/vai vides problēmas;
nepieciešamība nodrošināt stabilu piegādi vietējai pārstrādes rūpniecībai, tādējādi izvairoties no negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām, ko izraisītu sekojoša pārstrukturēšana;
nepieciešamība kompensēt neizdevīgo stāvokli, kādā atrodas konkrētas nozares lauksaimnieki un kuru izraisījuši ilgstoši traucējumi attiecīgajā tirgū;
nepieciešamība iejaukties, ja cits saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 vai jebkuru apstiprinātu valsts atbalsta shēmu pieejams atbalsts tiek uzskatīts par nepietiekamu, lai apmierinātu šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās vajadzības.
2.
NODAĻA
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu
56. pants
Darbības joma
Saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem piešķir atbalstu lauksaimniekiem, kas audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00 (turpmāk "kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu").
57. pants
Atbilstība
Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par labas, stabilas un tirdzniecības prasībām atbilstīgas kvalitātes kokvilnu.
58. pants
Pamatplatības, fiksētā ražība un atsauces summas
Tiek noteiktas šādas valsts pamatplatības:
Tiek noteikta šāda fiksētā ražība atsauces laikposmā:
Kultūratkarīgā maksājuma summu par kokvilnu par atbalsttiesīgas platības hektāru 2020. gadam aprēķina, 2. punktā noteikto ražību reizinot ar šādām atsauces summām:
Kultūratkarīgā maksājuma summu par kokvilnu par atbalsttiesīgas platības hektāru 2021. un 2022. gadam aprēķina, 2. punktā noteikto ražību reizinot ar šādām atsauces summām:
59. pants
Apstiprinātas starpnozaru organizācijas
Šajā nodaļā "apstiprināta starpnozaru organizācija" ir juridiska persona, ko veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrīšanas uzņēmums un kas veic, piemēram, šādas darbības:
palīdz labāk koordinēt kokvilnas laišanu tirgū, jo īpaši veicot pētījumus un tirgus izpēti;
izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Savienības noteikumiem;
orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju pieprasījumam, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju aizsardzību;
modernizē metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produkta kvalitāti;
izstrādā tirdzniecības stratēģijas, lai veicinātu kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.
Lai nodrošinātu kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu efektīvu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, paredzot:
starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus;
ražotāju pienākumiem;
noteikumiem, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija neatbilst a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
60. pants
Maksājuma piešķiršana
V
SADAĻA
MAZO LAUKSAIMNIEKU ATBALSTA SHĒMA
61. pants
Vispārīgi noteikumi
Lauksaimnieki, kuru rīcībā 2015. gadā ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības vai – dalībvalstīs, kuras piemēro 36. pantu, – kuri pretendē uz vienotā platībmaksājuma shēmu un kuri ievēro prasību minimumu, kas noteikts 10. panta 1. punktā, var pieteikties dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.
Pirmo daļu nepiemēro, ja dalībvalsts izvēlas 63. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstīto maksājuma metodi Tādā gadījumā maksājums ir atkarīgs no attiecīgajiem nosacījumiem, kas izklāstīti III un IV sadaļā, neskarot šā panta 3. punktu.
62. pants
Dalība
Lauksaimnieki, kuri līdz dalībvalsts noteiktajai dienai nav iesnieguši pieteikumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vai kuri pēc minētās dienas nolemj no tās izstāties, vai kuri ir izvēlēti atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vairs nav tiesīgi piedalīties minētajā shēmā.
63. pants
Maksājuma summa
Dalībvalstis nosaka gada maksājuma summu katram lauksaimniekam, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vienā no šādiem līmeņiem:
summa, kas nepārsniedz 25 % no valsts vidējā maksājuma vienam atbalsta saņēmējam un ko dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā norādīto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un uz to lauksaimnieku skaitu, kuri atbilstīgi 33. panta 1. punktam vai 36. panta 2. punktam 2015. gadā ir deklarējuši atbalsttiesīgus hektārus;
summa, kas atbilst valsts vidējam maksājumam par hektāru, reizināta ar skaitli, kas atbilst hektāru skaitam, bet nepārsniedz pieci, ko jānosaka dalībvalstīm. Valsts vidējo maksājumu par hektāru dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un to atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 2. punktu.
Pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētā summa nav mazākas par EUR 500 un nav lielākas par EUR 1 250 .
Ja pirmās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa ir mazāka par EUR 500 vai lielāka par EUR 1 250 , šo summu noapaļo attiecīgi uz augšu vai uz leju līdz minētajai minimālajai vai maksimālajai summai.
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu lauksaimniekiem, kas piedalās, piešķirt:
summu, kas vienāda ar to tiešo maksājumu kopējo vērtību, kuri katru gadu piešķirami lauksaimniekam saskaņā ar III un IV sadaļu; vai
summu, kas vienāda ar to tiešo maksājumu kopējo vērtību, ◄ kuri 2015. gadā lauksaimniekam ir piešķirami saskaņā ar III un IV sadaļu, un ko dalībvalstis turpmākajos gados var koriģēt, lai atbilstīgi ņemtu vērā II pielikumā norādītā valsts maksimālā apjoma izmaiņas.
Summa, kas minēta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, nepārsniedz minētās dalībvalsts noteikto summu, kas ir starp EUR 500 un EUR 1 250 .
Ja pirmās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanas rezultātā maksājuma summa iznāk mazāka nekā EUR 500, attiecīgā dalībvalsts var nolemt šo summu noapaļot līdz EUR 500.
64. pants
Īpaši nosacījumi
Kamēr lauksaimnieks piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, viņš:
saglabā vismaz tādu atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas atbilst viņa īpašumā esošo vai nomāto maksājumtiesību skaitam vai atbalsttiesīgo hektāru skaitam, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar 36. panta 2. punktu;
ievēro 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto prasību minimumu.
Īpašumā esošās vai nomātās maksājumtiesības, kas ir lauksaimnieka rīcībā laikā, kamēr tas piedalās minētajā shēmā, neuzskata par neizmantotām maksājumtiesībām, kuras jāieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Dalībvalstīs, kuras piemēro 36. pantu, atbalsttiesīgos hektārus, kurus 2015. gadā saskaņā ar 36. panta 2. punktu deklarējis lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, uzskata par deklarētiem uz laiku, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.
Lauksaimniekiem, kuri mantošanas vai paredzamas mantošanas ceļā saņem maksājumtiesības no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ir tiesības piedalīties minētajā shēmā, ja vien viņi atbilst prasībām, lai saņemtu atbalstu no pamata maksājuma shēmas, un manto visas maksājumtiesības, kas bija tā lauksaimnieka rīcībā, no kura viņi saņem maksājumtiesības.
65. pants
Finanšu noteikumi
Lai finansētu šajā sadaļā minēto maksājumu, dalībvalstis no attiecīgajiem maksājumiem pieejamajām kopsummām atskaita summas, ko mazie lauksaimnieki būtu tiesīgi saņemt:
saistībā ar III sadaļas 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu;
kā III sadaļas 2. nodaļā minēto pārdalošo maksājumu;
kā III sadaļas 3. nodaļā minēto maksājumu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm;
kā III sadaļas 4. nodaļā minēto maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi;
kā III sadaļas 5. nodaļā minēto maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem; un
kā IV sadaļā minēto saistīto atbalstu.
Dalībvalstīs, kas ir izvēlējušās maksājuma summu aprēķināt saskaņā ar 63. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ja minēto summu kopsumma atsevišķam lauksaimniekam pārsniedz maksimālo summu, ko tās noteikušas, katru summu proporcionāli samazina.
Starpību starp visu to maksājumu summu, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, un kopsummu, kas finansēta saskaņā ar pirmo daļu, finansē vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
attiecīgajā gadā piemērojot 30. panta 7. punktu;
izmantojot līdzekļus, kas attiecīgajā gadā netika izmantoti, lai finansētu III sadaļas 5. nodaļā paredzētos maksājumus gados jaunajiem lauksaimniekiem;
piemērojot lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar 32. vai 36. pantu.
Tāds pats izņēmums attiecas uz dalībvalstīm, kuras maksājuma apjomu ir noteikušas saskaņā ar 63. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, nepiemērojot 63. panta 2. punkta trešo daļu, un kurām noteiktais valsts maksimālais apjoms 2019. kalendārajam gadam, kas noteikts II pielikumā, ir lielāks nekā 2015. gadā, un kuras piemēro 25. panta 1. punktā vai 36 panta 2. punktā noteikto aprēķināšanas metodi.
VI
SADAĻA
KOKVILNAS NOZARES PĀRSTRUKTURĒŠANAS VALSTS PROGRAMMAS
66. pants
Gada budžeta izmantošana pārstrukturēšanas programmām
VII
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1.
NODAĻA
Paziņojumi un ārkārtas situācijas
67. pants
Paziņošanas prasības
Iegūto informāciju attiecīgā gadījumā var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām un trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt pieejamu atklātībai, ja tiek aizsargāti personas dati un ievērotas uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.
Lai 1. punktā minētos paziņojumus veiktu ātri, efektīvi, precīzi un izmaksu ziņā efektīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, lai noteiktu papildu noteikumus par:
paziņojamās informācijas būtību un veidu;
apstrādājamo datu kategorijām un maksimālajiem uzglabāšanas laikposmiem;
tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;
informācijas publiskošanas nosacījumiem.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz:
paziņošanas metodes;
noteikumus par šā panta piemērošanai vajadzīgās informācijas sniegšanu;
paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku un biežumu, un termiņiem;
kārtību, kādā informāciju vai dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, nodrošinot personas datu aizsardzību un lauksaimnieku un uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 71. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
68. pants
Personas datu apstrāde un aizsardzība
69. pants
Pasākumi īpašu problēmu risināšanai
2.
NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi
70. pants
Deleģēšanas īstenošana
71. pants
Komiteju procedūra
Attiecībā uz aktiem, kas minēti 24. panta 11. punktā, 31. panta 2. punktā un 67. panta 3. punktā, ja Komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
3.
NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
72. pants
Atcelšana
Tomēr to turpina piemērot līdz 2017. gada 31. decembrim attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas minētās regulas 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju.
Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kas ir saistīti ar pieprasījumu gadiem, kuri sākas pirms 2015. gada 1. janvāra.
Neskarot 3. punktu, atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 1306/2013, un tās lasa saskaņā ar šīs regulas XI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
73. pants
Pārejas noteikumi
Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 73/2009 noteiktās kārtības uz šajā regulā noteikto kārtību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu attiecībā uz vajadzīgajiem pasākumiem, lai aizsargātu jebkādas lauksaimnieku iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.
74. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Tomēr 8. pantu, 9. panta 6. punktu, 11. panta 6. punktu, 14. pantu,16. pantu, 21. panta 2. un 3. punktu, 22. panta 2. punktu, 23. panta 1. punkta pirmo daļu, 23. panta 6. punktu, 24. panta 10. punktu, 29. pantu, 36. panta 1. punkta pirmo daļu, 41. panta 1. punktu, 43. panta 2. punktu, 45. panta 2. punkta ceturto daļu, 46. panta 2. un 8. punktu,495. panta 1. punktu, 51. panta 1. punktu, 53. pantu, 54. pantu, 66. panta 1. punktu, 67.pantu, 70. pantu un 72. panta 1. punktu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Atbalsta shēmu saraksts
|
Nozare |
Juridiskais pamats |
Piezīmes |
|
Pamata maksājuma shēma |
Šīs regulas III sadaļas 1. nodaļas 1., 2., 3. un 5. iedaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
Vienotā platībmaksājuma shēma |
Šīs regulas 36. pants |
Atsaistīts maksājums |
|
Pārdalošs maksājums |
Šīs regulas III sadaļas 2. nodaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm |
Šīs regulas III sadaļas 3. nodaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
Maksājums apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi |
Šīs regulas III sadaļas 4. nodaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem |
Šīs regulas III sadaļas 5. nodaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
Brīvprātīgs saistītais atbalsts |
Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļa |
|
|
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu |
Šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļa |
Platībmaksājums |
|
Mazo lauksaimnieku shēma |
Šīs regulas V sadaļa |
Atsaistīts maksājums |
|
POSEI |
Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļa |
Tiešie maksājumi saskaņā ar programmās noteiktajiem pasākumiem |
|
Egejas jūras salas |
Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļa |
Tiešie maksājumi saskaņā ar programmās noteiktajiem pasākumiem |
II PIELIKUMS
Valsts maksimālais apjoms, kas minēts 6. pantā
|
(tūkstošos EUR) |
||||||||
|
Kalendārais gads |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
►M16 2021 |
2022 ◄ |
|
Beļģija |
523 658 |
509 773 |
502 095 |
488 964 |
481 857 |
►M15 505 266 ◄ |
►M16 494 926 |
494 926 ◄ |
|
Bulgārija |
721 251 |
792 449 |
793 226 |
794 759 |
796 292 |
►M15 866 720 ◄ |
►M16 788 626 |
797 255 ◄ |
|
Čehijas Republika |
844 854 |
844 041 |
843 200 |
861 708 |
861 698 |
►M14 872 809 ◄ |
►M16 854 947 |
854 947 ◄ |
|
Dānija |
870 751 |
852 682 |
834 791 |
826 774 |
818 757 |
►M14 818 757 ◄ |
►M16 862 367 |
862 367 ◄ |
|
Vācija |
4 912 772 |
4 880 476 |
4 848 079 |
4 820 322 |
4 792 567 |
►M14 4 717 291 ◄ |
►M16 4 915 695 |
4 915 695 ◄ |
|
Igaunija |
114 378 |
114 562 |
123 704 |
133 935 |
143 966 |
►M14 169 366 ◄ |
►M16 190 715 |
193 576 ◄ |
|
Īrija |
1 215 003 |
1 213 470 |
1 211 899 |
1 211 482 |
1 211 066 |
►M14 1 211 066 ◄ |
►M16 1 186 282 |
1 186 282 ◄ |
|
Grieķija |
1 921 966 |
1 899 160 |
1 876 329 |
1 855 473 |
1 834 618 |
►M14 1 834 618 ◄ |
►M16 1 891 660 |
1 890 730 ◄ |
|
Spānija |
4 842 658 |
4 851 682 |
4 866 665 |
4 880 049 |
4 893 433 |
►M14 4 893 433 ◄ |
►M16 4 800 590 |
4 797 439 ◄ |
|
Francija |
7 302 140 |
7 270 670 |
7 239 017 |
6 900 842 |
6 877 179 |
►M14 6 877 179 ◄ |
►M16 7 285 001 |
7 274 171 ◄ |
|
Horvātija (*1) |
183 735 |
202 865 |
241 125 |
279 385 |
317 645 |
►M15 348 281 ◄ |
►M16 344 340 |
374 770 ◄ |
|
Itālija |
3 902 039 |
3 850 805 |
3 799 540 |
3 751 937 |
3 704 337 |
►M14 3 704 337 ◄ |
►M16 3 628 529 |
3 628 529 ◄ |
|
Kipra |
50 784 |
50 225 |
49 666 |
49 155 |
48 643 |
►M14 48 643 ◄ |
►M16 47 648 |
47 648 ◄ |
|
Latvija |
181 044 |
205 764 |
230 431 |
255 292 |
280 154 |
►M14 302 754 ◄ |
►M16 339 055 |
344 140 ◄ |
|
Lietuva |
417 890 |
442 510 |
467 070 |
475 319 |
483 680 |
►M14 517 028 ◄ |
►M16 569 965 |
578 515 ◄ |
|
Luksemburga |
33 604 |
33 546 |
33 487 |
33 460 |
33 432 |
►M15 35 276 ◄ |
►M16 32 748 |
32 748 ◄ |
|
Ungārija |
1 345 746 |
1 344 461 |
1 343 134 |
1 343 010 |
1 342 867 |
►M14 1 331 588 ◄ |
►M16 1 243 185 |
1 243 185 ◄ |
|
Malta |
5 241 |
5 241 |
5 242 |
5 243 |
5 244 |
►M14 5 244 ◄ |
►M16 4 594 |
4 594 ◄ |
|
Nīderlande |
749 315 |
736 840 |
724 362 |
682 616 |
670 870 |
►M14 660 870 ◄ |
►M16 717 382 |
717 382 ◄ |
|
Austrija |
693 065 |
692 421 |
691 754 |
691 746 |
691 738 |
►M14 691 738 ◄ |
►M16 677 582 |
677 582 ◄ |
|
Polija |
3 378 604 |
3 395 300 |
3 411 854 |
3 431 236 |
3 450 512 |
►M14 3 390 991 ◄ |
►M16 3 030 049 |
3 061 233 ◄ |
|
Portugāle |
565 816 |
573 954 |
582 057 |
590 706 |
599 355 |
►M15 684 355 ◄ |
►M16 595 873 |
600 528 ◄ |
|
Rumānija |
1 599 993 |
1 772 469 |
1 801 335 |
1 872 821 |
1 903 195 |
►M14 1 903 195 ◄ |
►M16 1 891 805 |
1 919 363 ◄ |
|
Slovēnija |
137 987 |
136 997 |
136 003 |
135 141 |
134 278 |
►M14 134 278 ◄ |
►M16 131 530 |
131 530 ◄ |
|
Slovākija |
438 299 |
441 478 |
444 636 |
448 155 |
451 659 |
►M14 394 385 ◄ |
►M16 391 174 |
396 034 ◄ |
|
Somija |
523 333 |
523 422 |
523 493 |
524 062 |
524 631 |
►M14 524 631 ◄ |
►M16 515 713 |
517 532 ◄ |
|
Zviedrija |
696 890 |
697 295 |
697 678 |
698 723 |
699 768 |
►M14 699 768 ◄ |
►M16 685 676 |
685 904 ◄ |
|
Apvienotā Karaliste |
3 173 324 |
3 179 880 |
3 186 319 |
3 195 781 |
3 205 243 |
►M14 — ◄ |
|
|
|
(*1)
Horvātijai valsts maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 344 340 000 un 2022. kalendārajam gadam EUR 382 600 000 . |
||||||||
III PIELIKUMS
Neto maksimālais apjoms, kas minēts 7. pantā
|
(miljonos EUR) |
||||||||
|
Kalendārais gads |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
►M16 2021 |
2022 ◄ |
|
Beļģija |
523,7 |
509,8 |
502,1 |
489,0 |
481,9 |
►M15 505,3 ◄ |
►M16 494,9 |
494,9 ◄ |
|
Bulgārija |
720,9 |
788,8 |
789,6 |
791,0 |
792,5 |
►M15 867,1 ◄ |
►M16 791,2 |
799,8 ◄ |
|
Čehijas Republika |
840,1 |
839,3 |
838,5 |
856,7 |
856,7 |
►M14 871,8 ◄ |
►M16 854,9 |
854,9 ◄ |
|
Dānija |
870,2 |
852,2 |
834,3 |
826,3 |
818,3 |
►M14 818,1 ◄ |
►M16 862,4 |
862,4 ◄ |
|
Vācija |
4 912,8 |
4 880,5 |
4 848,1 |
4 820,3 |
4 792,6 |
►M14 4 717,3 ◄ |
►M16 4 915,7 |
4 915,7 ◄ |
|
Igaunija |
114,4 |
114,5 |
123,7 |
133,9 |
143,9 |
►M14 169,4 ◄ |
►M16 190,7 |
193,6 ◄ |
|
Īrija |
1 214,8 |
1 213,3 |
1 211,8 |
1 211,4 |
1 211,0 |
►M14 1 211,1 ◄ |
►M16 1 186,3 |
1 186,3 ◄ |
|
Grieķija |
2 109,8 |
2 087,0 |
2 064,1 |
2 043,3 |
2 022,4 |
►M14 2 022,5 ◄ |
►M16 2 075,7 |
2 074,7 ◄ |
|
Spānija |
4 902,3 |
4 911,3 |
4 926,3 |
4 939,7 |
4 953,1 |
►M14 4 953,8 ◄ |
►M16 4 860,3 |
4 857,1 ◄ |
|
Francija |
7 302,1 |
7 270,7 |
7 239,0 |
6 900,8 |
6 877,2 |
►M14 6 877,2 ◄ |
►M16 7 285,0 |
7 274,2 ◄ |
|
Horvātija (*1) |
183,7 |
202,9 |
241,1 |
279,4 |
317,6 |
►M15 348,3 ◄ |
►M16 344,3 |
374,8 ◄ |
|
Itālija |
3 897,1 |
3 847,3 |
3 797,2 |
3 750,0 |
3 702,4 |
►M14 3 698,3 ◄ |
►M16 3 628,5 |
3 628,5 ◄ |
|
Kipra |
50,8 |
50,2 |
49,7 |
49,1 |
48,6 |
►M14 48,6 ◄ |
►M16 47,6 |
47,6 ◄ |
|
Latvija |
181,0 |
205,7 |
230,3 |
255,0 |
279,8 |
►M14 302,5 ◄ |
►M16 339,1 |
344,1 ◄ |
|
Lietuva |
417,9 |
442,5 |
467,1 |
475,3 |
483,3 |
►M14 517,0 ◄ |
►M16 570,0 |
578,5 ◄ |
|
Luksemburga |
33,6 |
33,5 |
33,5 |
33,5 |
33,4 |
►M15 35,3 ◄ |
►M16 32,7 |
32,7 ◄ |
|
Ungārija |
1 276,7 |
1 275,5 |
1 274,1 |
1 274,0 |
1 273,9 |
►M14 1 301,4 ◄ |
►M16 1 243,2 |
1 243,2 ◄ |
|
Malta |
5,2 |
5,2 |
5,2 |
5,2 |
5,2 |
►M14 5,2 ◄ |
►M16 4,6 |
4,6 ◄ |
|
Nīderlande |
749,2 |
736,8 |
724,3 |
682,5 |
670,8 |
►M14 660,8 ◄ |
►M16 717,4 |
717,4 ◄ |
|
Austrija |
693,1 |
692,4 |
691,8 |
691,7 |
691,7 |
►M14 691,7 ◄ |
►M16 677,6 |
677,6 ◄ |
|
Polija |
3 359,2 |
3 375,7 |
3 392,0 |
3 411,2 |
3 430,2 |
►M14 3 375,7 ◄ |
►M16 3 030,0 |
3 061,2 ◄ |
|
Portugāle |
565,9 |
574,0 |
582,1 |
590,8 |
599,4 |
►M15 684,5 ◄ |
►M16 596,1 |
600,7 ◄ |
|
Rumānija |
1 600,0 |
1 772,5 |
1 801,3 |
1 872,8 |
1 903,2 |
►M14 1 903,2 ◄ |
►M16 1 891,8 |
1 919,4 ◄ |
|
Slovēnija |
138,0 |
137,0 |
136,0 |
135,1 |
134,3 |
►M14 134,3 ◄ |
►M16 131,5 |
131,5 ◄ |
|
Slovākija |
435,5 |
438,6 |
441,8 |
445,2 |
448,7 |
►M14 392,6 ◄ |
►M16 391,2 |
396,0 ◄ |
|
Somija |
523,3 |
523,4 |
523,5 |
524,1 |
524,6 |
►M14 524,6 ◄ |
►M16 515,7 |
517,5 ◄ |
|
Zviedrija |
696,8 |
697,2 |
697,6 |
698,7 |
699,7 |
►M14 699,8 ◄ |
►M16 685,7 |
685,9 ◄ |
|
Apvienotā Karaliste |
3 170,7 |
3 177,3 |
3 183,6 |
3 192,2 |
3 201,4 |
►M14 — ◄ |
|
|
|
(*1)
Horvātijai neto maksimālais apjoms 2021. kalendārajam gadam ir EUR 344 340 000 un 2022. kalendārajam gadam EUR 382 600 000 . |
||||||||
IV PIELIKUMS
10. panta 2. punktā minētās robežvērtību koriģēšanas limiti
|
Dalībvalsts |
EUR robežvērtības limits (10. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
Hektāru robežvērtības limits (10. panta 1. punkta b) apakšpunkts) |
|
Beļģija |
400 |
2 |
|
Bulgārija |
200 |
0,5 |
|
Čehijas Republika |
200 |
5 |
|
Dānija |
300 |
5 |
|
Vācija |
300 |
4 |
|
Igaunija |
100 |
3 |
|
Īrija |
200 |
3 |
|
Grieķija |
400 |
0,4 |
|
Spānija |
300 |
2 |
|
Francija |
300 |
4 |
|
Horvātija |
100 |
1 |
|
Itālija |
400 |
0,5 |
|
Kipra |
300 |
0,3 |
|
Latvija |
100 |
1 |
|
Lietuva |
100 |
1 |
|
Luksemburga |
300 |
4 |
|
Ungārija |
200 |
0,3 |
|
Malta |
500 |
0,1 |
|
Nīderlande |
500 |
2 |
|
Austrija |
200 |
2 |
|
Polija |
200 |
0,5 |
|
Portugāle |
200 |
0,3 |
|
Rumānija |
200 |
0,3 |
|
Slovēnija |
300 |
0,3 |
|
Slovākija |
200 |
2 |
|
Somija |
200 |
3 |
|
Zviedrija |
200 |
4 |
|
Apvienotā Karaliste |
200 |
5 |
V PIELIKUMS
10., 16. un 18. pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro Bulgārijai un Rumānijai
A. Summas, lai piemērotu 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un aprēķinātu maksājumiem noteiktos valsts maksimālos apjomus, kas minēti 16. pantā, 2015 gadā:
|
Bulgārija |
: |
EUR 790 909 000 |
|
Rumānija |
: |
EUR 1 783 426 000 |
B. Pamatmaksājuma shēmu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 18. panta 1. punktā, 2015. gadā:
|
Bulgārija |
: |
EUR 69 657 000 |
|
Rumānija |
: |
EUR 153 536 000 |
C. Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsumma, kas minēta 18. panta 2. punktā, 2015. gadā:
|
Bulgārija |
: |
EUR 258 952 |
VI PIELIKUMS
10. un 19. pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro Horvātijai
Summa 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai:
EUR 382 600 000
Papildinošo valsts tiešo maksājumu kopsummas, kas minētas 19. panta 3. punktā:
|
(tūkstošos EUR) |
||||||
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
|
248 690 |
229 560 |
191 300 |
153 040 |
114 780 |
76 520 |
38 260 |
VIa PIELIKUMS
Maksimālās summas, kas minētas 14. panta 2. punktā
|
(EUR) |
|
|
Beļģija |
10 076 707 |
|
Bulgārija |
70 427 849 |
|
Čehija |
38 815 980 |
|
Dānija |
11 371 893 |
|
Vācija |
148 488 749 |
|
Igaunija |
21 968 972 |
|
Īrija |
39 700 643 |
|
Grieķija |
76 438 741 |
|
Spānija |
250 300 720 |
|
Francija |
181 388 880 |
|
Horvātija |
42 201 225 |
|
Itālija |
190 546 556 |
|
Kipra |
2 398 093 |
|
Latvija |
29 326 817 |
|
Lietuva |
48 795 629 |
|
Luksemburga |
1 843 643 |
|
Ungārija |
62 430 371 |
|
Malta |
1 831 098 |
|
Nīderlande |
10 972 679 |
|
Austrija |
72 070 055 |
|
Polija |
329 472 633 |
|
Portugāle |
123 303 715 |
|
Rumānija |
241 375 835 |
|
Slovēnija |
15 337 318 |
|
Slovākija |
56 920 680 |
|
Somija |
73 005 307 |
|
Zviedrija |
52 887 719 |
VII PIELIKUMS
Maksimālā summa, kas jāpieskaita II pielikumā noteiktajām summām saskaņā ar 20. panta 2. punktu
|
(tūkstošos EUR) |
|||||||
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
|
3 360 |
3 840 |
4 800 |
5 760 |
6 720 |
7 680 |
8 640 |
9 600 |
VIII PIELIKUMS
Lauku saimniecības vidējais lielums, kas minēta 41. panta 4. punktā
|
Dalībvalsts |
Lauku saimniecības vidējais lielums (hektāros) |
|
Beļģija |
29 |
|
Bulgārija |
6 |
|
Čehijas Republika |
89 |
|
Dānija |
60 |
|
Vācija |
46 |
|
Igaunija |
39 |
|
Īrija |
32 |
|
Grieķija |
5 |
|
Spānija |
24 |
|
Francija |
52 |
|
Horvātija |
5,9 |
|
Itālija |
8 |
|
Kipra |
4 |
|
Latvija |
16 |
|
Lietuva |
12 |
|
Luksemburga |
57 |
|
Ungārija |
7 |
|
Malta |
1 |
|
Nīderlande |
25 |
|
Austrija |
19 |
|
Polija |
6 |
|
Portugāle |
13 |
|
Rumānija |
3 |
|
Slovēnija |
6 |
|
Slovākija |
28 |
|
Somija |
34 |
|
Zviedrija |
43 |
|
Apvienotā Karaliste |
54 |
IX PIELIKUMS
Saraksts līdzvērtīgām praksēm, kuras minētas 43. panta 3. punktā
Kultūraugu dažādošanai līdzvērtīgas prakses
Kultūraugu dažādošana
Prasība – vismaz trīs kultūraugi, galvenajam kultūraugam ir atvēlēti maksimāli 75 %, un piemēro vienu vai vairākus no šādiem nosacījumiem:
Augseka
Prasība – vismaz trīs kultūraugi, galvenajam kultūraugam ir atvēlēti maksimāli 75 %, un piemēro vienu vai vairākus no šādiem nosacījumiem:
Augu sega ziemā ( *1 )
Uztvērējaugi (*1)
Ilggadīgo zālāju saglabāšanas praksei līdzvērtīga prakse
Pļavu vai ganību apsaimniekošana
Prasība – ilggadīgo zālāju uzturēšana un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
Ekstensīvās ganīšanas sistēmas
Prasība – ilggadīgo zālāju saglabāšana un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
Ekoloģiski nozīmīgai platībai līdzvērtīgas prakses
Prasība –t vismaz tai procentuālajai aramzemes daļai, kas noteikta saskaņā ar 46. panta 1. punktu, piemēro jebkuru no šādām praksēm.
Ekoloģiska zemes atstāšana atmatā
"Buferjoslu" izveide vērtīgos dabas apvidos, "Natura 2000" vai citās bioloģiskās daudzveidības aizsardzības teritorijās, tostarp gar lauku aizsardzības joslām un ūdenstecēm.
Neapstrādātu buferjoslu un lauku malu apsaimniekošana (izciršanas kārtība, vietējās vai noteiktas zālāju šķirnes un/vai apsēšanas kārtība, atkārtota apsēšana ar reģionālām šķirnēm, pesticīdu neizmantošana, kūtsmēslu un/vai minerālmēslu nelietošana, neapūdeņošana, izvairīšanās no augsnes sablīvēšanas).
Lauku robežas, joslas laukā un gabali, ko apsaimnieko savvaļas dzīvnieku vai konkrētas faunas vajadzībām (lauka malas ar zālaugiem, ligzdu aizsardzība, savvaļas puķu joslas, vietējo kultūraugu sēklu sajaukums, nenovāktie kultūraugi).
Ainavas elementu (koku, lauku aizsardzības joslu, krasta koku veģetācijas, akmens mūru (terašu), grāvju un dīķu) apsaimniekošana (atzarošana, apgriešana, termiņi, paņēmieni, atjaunošana).
Kūdrainas vai mitras aramzemes augsnes saglabāšana zem zālājiem (neizmantojot mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus).
Audzēšana aramzemē notiek, neizmantojot mēslojumu (minerālmēslus un kūtsmēslus) un/vai augu aizsardzības līdzekļus, zemi neapūdeņojot un divus gadus pēc kārtas noteiktā vietā nesējot vienu un to pašu kultūraugu (*1)
Aramzemes pārveidošana par ekstensīvi izmantotiem ilggadīgiem zālājiem.
X PIELIKUMS
46. panta 3. punktā minētie pārrēķina un svēruma koeficienti
|
Elements |
Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2) |
Svēruma koeficients |
Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus) |
||
|
Papuvē esoša zeme (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
||
|
Terases (uz 1 m) |
2 |
1 |
2 m2 |
||
|
Ainavas elementi: |
|
|
|
||
|
|
Dzīvžogi/kokiem apaugušas joslas/rindā augoši koki (uz 1 m) |
5 |
2 |
10 m2 |
|
|
|
Atsevišķi augošs koks (uz vienu koku) |
20 |
1,5 |
30 m2 |
|
|
|
Koku puduri (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
|
|
|
Dīķi (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
|
|
|
Grāvji (uz 1 m) |
5 |
2 |
10 m2 |
|
|
|
Tradicionālie akmeņu iežogojumi (uz 1 m) |
1 |
1 |
1 m2 |
|
|
|
Citi elementi, kas nav uzskaitīti iepriekš, bet ir aizsargāti saskaņā ar LLVA 7, SMR 2 vai SMR 3 (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
|
|
Buferjoslas un laukmales (uz 1 m) |
6 |
1,5 |
9 m2 |
||
|
Agromežsaimniecības hektāri (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
||
|
Atbalsttiesīgo hektāru joslas gar mežmalām (uz 1 m) |
|
|
|
||
|
|
bez ražošanas |
6 |
1,5 |
9 m2 |
|
|
ar ražošanu |
6 |
0,3 |
1,8 m2 |
||
|
Platības ar īscirtmeta atvasājiem (uz 1 m2) |
nepiemēro |
0,5 |
0,5 m2 |
||
|
Apmežotas platības, kas minētas 32. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
||
|
Platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums (uz 1 m2) |
nepiemēro |
0,3 |
0,3 m2 |
||
|
Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2) |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
||
|
Platības, ko aizņem miskante (Miscanthus) |
nepiemēro |
0,7 |
0,7 m2 |
||
|
Platības, ko aizņem skaujlapainā silfija (Silphium perfoliatum) |
nepiemēro |
0,7 |
0,7 m2 |
||
|
Zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām) |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
||
46. panta 3. punktā minētie pārrēķina un svēruma koeficienti, kas piemērojami elementiem, kuri iekļauti IX pielikuma III iedaļā uzskaitītajās līdzvērtīgajās praksēs
|
Līdzvērtīga ekoloģiski nozīmīga platība |
Līdzīga standarta ekoloģiski nozīmīga platība |
Pārrēķina koeficients |
Svēruma koeficients |
Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus) |
|
1) Ekoloģiska zemes atstāšana atmatā (uz 1 m2) |
Papuvē esoša zeme |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
|
2) “Buferjoslu” izveide (uz 1 m) |
Buferjoslas un laukmales |
6 |
1,5 |
9 m2 |
|
3) Neapstrādātu buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošana (uz 1 m) |
Buferjoslas un laukmales |
6 |
1,5 |
9 m2 |
|
4) Lauku robežas, joslas laukā un gabali: |
|
|
|
|
|
Lauku robežas, joslas laukā (uz 1 m) |
Buferjoslas un laukmales |
6 |
1,5 |
9 m2 |
|
Gabali (uz 1 m2) |
Koku puduri |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
|
5) Ainavas elementu apsaimniekošana: |
|
|
|
|
|
Atsevišķi augošs koks (uz vienu koku) |
Atsevišķi augošs koks |
20 |
1,5 |
30 m2 |
|
Rindā augoši koki (uz 1 m) |
Dzīvžogi/kokiem apaugušas joslas/rindā augoši koki |
5 |
2 |
10 m2 |
|
Koku grupa/koku puduri (uz 1 m2) |
Koku puduri |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
|
Dzīvžogi (uz 1 m) |
Dzīvžogi/kokiem apaugušas joslas/rindā augoši koki |
5 |
2 |
10 m2 |
|
Piekrastes koku veģetācija (uz 1 m) |
Dzīvžogi/kokiem apaugušas joslas/rindā augoši koki |
5 |
2 |
10 m2 |
|
Terases (uz 1 m) |
Terases |
2 |
1 |
2 m2 |
|
Akmens mūri (uz 1 m) |
Tradicionālie akmeņu iežogojumi |
1 |
1 |
1 m2 |
|
Grāvji (uz 1 m) |
Grāvji |
5 |
2 |
10 m2 |
|
Dīķi (uz 1 m2) |
Dīķi |
nepiemēro |
1,5 |
1,5 m2 |
|
6) Kūdrainas vai mitras aramzemes augsnes saglabāšana zem zālājiem (neizmantojot mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus) (uz 1 m2) |
Papuvē esoša zeme |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
|
7) Audzēšana aramzemē notiek, neizmantojot mēslojumu un/vai augu aizsardzības līdzekļus, zemi neapūdeņojot un divus gadus pēc kārtas nesējot vienu un to pašu kultūraugu (uz 1 m2) |
Platības ar īscirtmeta atvasājiem; joslas gar mežmalām, kurās notiek ražošana; platības, ko aizņem slāpekli piesaistošas kultūras |
nepiemēro |
0,3 0,7 slāpekli piesaistošām kultūrām |
0,3 m2 0,7 m2 |
|
8) Aramzemes pārveidošana par ilggadīgiem zālājiem (uz 1 m2) |
Papuvē esoša zeme |
nepiemēro |
1 |
1 m2 |
XI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
minēta 72. panta 2. punktā
|
Regula (EK) Nr. 73/2009 |
Šī regula |
Regula (ES) Nr 1306/2013 |
|
1. pants |
1. pants |
— |
|
2. pants |
4. pants |
— |
|
3. pants |
5. pants |
— |
|
4. panta 1. punkts |
— |
91. pants |
|
4. panta 2. punkts |
— |
95. pants |
|
5. pants |
— |
93. pants |
|
6. panta 1. punkts |
— |
94. pants |
|
6. panta 2. punkts |
— |
— |
|
7. pants |
— |
— |
|
8. pants |
7. pants |
— |
|
9. pants |
— |
— |
|
10. pants |
— |
— |
|
10.a pants |
— |
— |
|
10.b pants |
— |
— |
|
10.c pants |
— |
— |
|
10.d pants |
— |
— |
|
11. pants |
8. pants |
26. panta 1. un 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
8. panta 2. punkts |
— |
|
11.a pants |
8. panta 3. punkts |
— |
|
12. panta 1. un 2. punkts |
— |
12. pants |
|
12. panta 3. punkts |
— |
14. pants |
|
12. panta 4. punkts |
— |
— |
|
13. pants |
— |
13. panta 2. punkts |
|
14. pants |
— |
67. pants |
|
15. pants |
— |
68. panta 1. un 2. punkts |
|
16. pants |
— |
69. pants |
|
17. pants |
— |
70. pants |
|
18. pants |
— |
71. pants |
|
19. pants |
— |
72. pants |
|
20. pants |
— |
74. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
21. pants |
— |
74. panta 4. punkts |
|
22. pants |
— |
96. pants |
|
23. pants |
— |
97. pants |
|
24. pants |
— |
99. pants |
|
25. pants |
— |
100. pants |
|
26. pants |
— |
61. pants |
|
27. panta 1. punkts |
— |
102. panta 3. punkts |
|
27. panta 2. punkts |
— |
47. pants |
|
27. panta 3. punkts |
— |
68. panta 3. punkts |
|
28. panta 1. punkts |
10. pants |
— |
|
28. panta 2. punkts |
9. panta 3. punkts |
— |
|
28. panta 3. punkts |
31. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts |
— |
|
29. pants |
— |
75. pants |
|
30. pants |
— |
60. pants |
|
31. pants |
— |
2. panta 2. punkts |
|
32. pants |
15. pants |
— |
|
33. pants |
— |
— |
|
34. panta 2. punkts |
32. panta 2. un 4. punkts |
— |
|
35. pants |
33. pants |
— |
|
36. pants |
— |
— |
|
37. pants |
12. pants |
— |
|
38. pants |
— |
— |
|
39. panta 1. punkts |
32. panta 6. punkts |
— |
|
39. panta 2. punkts |
35. panta 3. punkts |
— |
|
40. panta 1. punkts |
6. panta 1. punkts |
— |
|
41. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkts |
— |
|
41. panta 2. punkts |
30. panta 3. un 6.. punkts |
— |
|
41. panta 3. punkts |
30. panta 3. punkts un 7. punta a) apakšpunkts |
— |
|
41. panta 4. punkts |
— |
— |
|
41. panta 5. punkts |
30. panta 10. punkts |
— |
|
41. panta 6. punkts |
— |
— |
|
42. pants |
31. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
— |
|
43. panta 1. punkts |
34. panta 1., 2. un 3. punkts |
— |
|
43. panta 2. punkts |
— |
|
|
43. panta 3. punkts |
34. panta 4. punkts |
— |
|
44. pants |
— |
— |
|
45. pants |
— |
— |
|
46. pants |
— |
— |
|
47. pants |
— |
— |
|
48. pants |
— |
— |
|
49. pants |
— |
— |
|
50. pants |
— |
— |
|
51. pants |
— |
— |
|
52. pants |
— |
— |
|
53. pants |
— |
— |
|
54. pants |
— |
— |
|
55. pants |
— |
— |
|
56. pants |
— |
— |
|
57. pants |
— |
— |
|
57.a pants |
20. pants un VII pielikums |
— |
|
58. pants |
— |
— |
|
59. pants |
— |
— |
|
60. pants |
— |
— |
|
61. pants |
— |
— |
|
62. pants |
— |
— |
|
63. pants |
— |
— |
|
64. pants |
— |
— |
|
65. pants |
— |
— |
|
66. pants |
— |
— |
|
67. pants |
— |
— |
|
68. pants |
— |
— |
|
69. pants |
— |
— |
|
70. pants |
— |
— |
|
71. pants |
— |
— |
|
72. pants |
— |
— |
|
73. pants |
— |
— |
|
74. pants |
— |
— |
|
75. pants |
— |
— |
|
76. pants |
— |
— |
|
77. pants |
— |
— |
|
78. pants |
— |
— |
|
79. pants |
— |
— |
|
80. pants |
— |
— |
|
81. pants |
— |
— |
|
82. pants |
— |
— |
|
83. pants |
— |
— |
|
84. pants |
— |
— |
|
85. pants |
— |
— |
|
86. pants |
— |
— |
|
87. pants |
— |
— |
|
88. pants |
56. pants |
— |
|
89. pants |
57. pants |
— |
|
90. pants |
58. pants |
— |
|
91. pants |
59. pants |
— |
|
92. pants |
60. pants |
— |
|
93. pants |
— |
— |
|
94. pants |
— |
— |
|
95. pants |
— |
— |
|
96. pants |
— |
— |
|
97. pants |
— |
— |
|
98. pants |
— |
— |
|
99. pants |
— |
— |
|
100. pants |
— |
— |
|
101. pants |
— |
— |
|
102. pants |
— |
— |
|
103. pants |
— |
— |
|
104. pants |
— |
— |
|
105. pants |
— |
— |
|
106. pants |
— |
— |
|
107. pants |
— |
— |
|
108. pants |
— |
— |
|
109. pants |
— |
— |
|
110. pants |
— |
— |
|
111. pants |
— |
— |
|
112. pants |
— |
— |
|
113. pants |
— |
— |
|
114. pants |
— |
— |
|
115. pants |
— |
— |
|
116. pants |
— |
— |
|
117. pants |
— |
— |
|
118. pants |
— |
— |
|
119. pants |
— |
— |
|
120. pants |
— |
— |
|
121. pants |
16 un 17. pants |
— |
|
121.a pants |
— |
98. panta, otrā daļa |
|
122. pants |
— |
— |
|
123. pants |
— |
— |
|
124. panta 1. līdz 5., 7. un 8. punkts |
— |
— |
|
124. panta 6. punkts |
— |
98. panta, pirmā daļa |
|
125. pants |
— |
— |
|
126. pants |
— |
— |
|
127. pants |
— |
— |
|
128. pants |
— |
— |
|
129. pants |
— |
— |
|
130. pants |
— |
— |
|
131. pants |
— |
— |
|
132. pants |
Articles 18 un 19. pants |
— |
|
133. pants |
— |
— |
|
133.a pants |
37. pants |
— |
|
134. pants (svītrots) |
— |
— |
|
135. pants (svītrots) |
— |
— |
|
136. pants |
— |
— |
|
137. pants |
— |
— |
|
138. pants |
3. pants |
— |
|
139. pants |
13. pants |
— |
|
140. pants |
67. pants |
— |
|
141. pants |
71. pants |
— |
|
142. panta a) līdz q) un s) punkts |
70. pants |
— |
|
142. panta r) punkts |
69. pants |
— |
|
143. pants |
— |
— |
|
144. pants |
— |
— |
|
145. pants |
— |
— |
|
146. pants |
72. pants |
— |
|
146.a pants |
— |
— |
|
147. pants |
73. pants |
— |
|
148. pants |
— |
— |
|
149. pants |
74. pants |
— |
|
I pielikums |
I pielikums |
— |
|
II pielikums |
— |
II pielikums |
|
III pielikums |
— |
II pielikums |
|
IV pielikums |
III pielikums |
— |
|
V pielikums |
— |
— |
|
VI pielikums |
— |
— |
|
VII pielikums |
IV pielikums |
— |
|
VIII pielikums |
II pielikums |
— |
|
IX pielikums |
— |
— |
|
X pielikums |
— |
— |
|
XI pielikums |
— |
— |
|
XII pielikums |
— |
— |
|
XIII pielikums |
— |
— |
|
XIV pielikums |
— |
— |
|
XV pielikums |
— |
— |
|
XVI pielikums |
— |
— |
|
XVII pielikums |
— |
— |
|
XVIIa pielikums |
— |
— |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1601/96, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 671. lpp).
( 2 ) Padomes Regula (ES) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433, 22.12.2020., 11. lpp.).
( 3 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV L 316, 2.12.2009., 65./112. lpp.).
( *1 ) Prakse, ievērojot 43. panta 12. punkta c) apakšpunktā minēto aprēķināšanu.