This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R1303-20221026
Regulation (EU) No 1303/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 December 2013 laying down common provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Cohesion Fund, the European Agricultural Fund for Rural Development and the European Maritime and Fisheries Fund and laying down general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Cohesion Fund and the European Maritime and Fisheries Fund and repealing Council Regulation (EC) No 1083/2006
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
02013R1303 — LV — 26.10.2022 — 015.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp) |
Grozīta ar:
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013
(2013. gada 17. decembris),
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
PIRMĀ DAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru ("Eiropas Strukturālie un investīciju fondi" – "ESI fondi"). Tajā arī paredzēti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESI fondu efektivitāti, to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem. Kopīgie noteikumi, kas piemērojami ESI fondiem, ir izklāstīti šīs regulas otrajā daļā.
Trešajā daļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF (abi kopā "struktūrfondi") un Kohēzijas fonda darbību attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda ("fondi") uzdevumiem, prioritārajiem mērķiem un organizāciju, kritērijiem, kas dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda, lai tie kļūtu tiesīgi uz atbalstu no fondiem, pieejamajiem finanšu līdzekļiem un to piešķiršanas kritērijiem.
Ceturtajā daļā ir izklāstīti fondiem un EJZF piemērojamie vispārīgie noteikumi par pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldību, pārskatiem un finanšu korekcijām.
Šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ( 1 ) noteikumus un īpašos noteikumus, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās ("konkrētu fondu regulas") saskaņā ar šā panta piekto daļu:
Regula (ES) Nr. 1301/2013 ("ERAF regula");
Regula (ES) Nr. 1304/2013 ("ESF regula");
Regula (ES) Nr. 1300/2013 ("KF regula");
Regula (ES) Nr. 1299/2013 ("ETS regula");
Regula (ES) Nr. 1305/2013 ("ELFLA regula") un
topošais Savienības tiesību akts, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014 - 2020. gada plānošanas periodam ("EJZP regula").
Šīs regulas otro daļu piemēro visiem ESI fondiem, izņemot gadījumus, ja tā tieši paredz atkāpes. Šīs regulas trešā un ceturtā daļa paredz noteikumus, ko piemēro papildus otrajai daļai, ko piemēro attiecīgi fondiem un fondiem un EJZP, un attiecīgajās konkrēto fondu regulās tā var tieši paredzēt atkāpes. Konkrētu fondu regulās var tikt paredzēti noteikumi, kas papildina šīs regulas otro daļu attiecībā uz ESI fondiem, šīs regulas trešo daļu attiecībā uz fondiem un šīs regulas ceturto daļu attiecībā uz fondiem un EJZP. Papildinošie noteikumi konkrētu fondu regulās nav pretrunā ar šīs regulas otro, trešo un ceturto daļu. Ja rodas šaubas par to, kuru noteikumu piemērot, šīs regulas otrajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu noteikumiem, un šīs regulas otrajai, trešajai un ceturtajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu regulām.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ir mērķi un kopīgi uzdevumi, kas virza dalībvalstu un Savienības darbību un kas ir izklāstīti Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumos kā I pielikums (Jauna Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģija, ES pamatmērķi), Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumā ( 2 ) un Padomes Lēmumā 2010/707/ES ( 3 ), kā arī jebkādi pārskatīti mērķi un kopīgi uzdevumi;
"stratēģisks politikas satvars" ir dokuments vai vairāku dokumentu kopums, kas izstrādāti valsts vai reģionālā līmenī, kurā iekļauts ierobežots saskaņotu prioritāšu skaits, kas noteiktas, pamatojoties uz faktiem un minēto prioritāšu īstenošanas grafiku, un kuros var iekļaut uzraudzības mehānismu;
"pārdomāta specializācijas stratēģija" ir valsts vai reģionāla inovācijas stratēģija, kurā nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā saskaņoti ņemt vērā jaunās iespējas un tirgus attīstību, vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību; pārdomāta specializācijas stratēģija var būt veidota kā valsts vai reģionālās pētniecības un inovācijas (P&I) stratēģisks politikas satvars vai tā daļa;
"konkrētu fondu noteikumi" ir noteikumi, kas izklāstīti šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā vai noteikti, pamatojoties uz šīs regulas trešo vai ceturto daļu, vai regulā, kas reglamentē vienu vai vairākus ESI fondus, kuri uzskaitīti 1. panta ceturtajā daļā;
"plānošana" ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finanšu resursu piešķiršanas process vairākos posmos, tajā iesaistoties partneriem saskaņā ar 5. panta noteikumiem, kas paredzēts, lai vairāku gadu gaitā īstenotu Savienības un dalībvalstu kopīgo rīcību nolūkā sasniegt mērķus, kas paredzēti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;
"programma" ir "darbības programma", kas minēta šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā un EJZF regulā, un "lauku attīstības programma", kas minēta ELFLA regulā;
"programmas darbības teritorija" ir ģeogrāfiskā teritorija, uz ko attiecas konkrēta programma, vai, gadījumā, ja programma attiecas uz vairāk nekā vienu reģiona kategoriju, ģeogrāfiskā teritorija, kas attiecas uz katru atsevišķo reģiona kategoriju;
šīs regulas otrajā un ceturtajā daļā "prioritāte" ir "prioritārais virziens", kas minēts šīs regulas trešajā daļā attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, un "Savienības prioritāte", kura minēta EJZF regulā un ELFLA regulā;
"darbība" ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, ko atlasa attiecīgo darbības programmu vadošās iestādes vai to pārraudzībā un kas veicina prioritātes vai prioritāšu mērķu sasniegšanu; saistībā ar finanšu instrumentiem darbība ir finanšu piešķīrumi finanšu instrumentiem no programmas un turpmākais finansiālais atbalsts, ko sniedz minētie finanšu instrumenti;
"atbalsta saņēmējs" ir publiska vai privāta struktūra vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu un:
attiecībā uz valsts atbalstu– struktūra, kura saņem atbalstu, izņemot gadījumus, kad atbalsts uz atsevišķu uzņēmumu ir mazāks par EUR 200 000 gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta saņēmējs ir tā struktūra, kas piešķir atbalstu, neskarot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 ( 4 ), (ES) Nr. 1408/2013 ( 5 ) un (ES) Nr. 717/2014 ( 6 ); un
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti šīs regulas otrās daļas IV sadaļā, – struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, vai attiecīgā gadījumā fondu fondu;
"finanšu instrumenti" — ir finanšu instrumenti, kā tie definēti Finanšu regulā, izņemot gadījumus, ja šajā regulā paredzēts citādi;
"galasaņēmējs" ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem finansiālu atbalstu ar finanšu instrumenta starpniecību;
"pabeigta darbība" ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru atbalsta saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un atbalsta saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums;
"publiskie izdevumi" ir jebkurš publisks ieguldījums darbību finansēšanai, kura avots ir valsts, reģiona vai pašvaldības iestāžu budžets, Savienības ESI fondu budžets, publisko tiesību subjektu budžets vai publisko iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets un lai noteiktu līdzfinansējuma likmi ESF programmām vai prioritātēm, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksā darba devēji un darba ņēmēji;
"publisko tiesību subjekts" ir jebkura publisko tiesību struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē ( 10 ) un jebkura Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 ( 11 ), neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgajiem valsts īstenošanas noteikumiem ETSG tiek uzskatīta par publisko tiesību vai privāto tiesību subjektu;
"dokuments" ir informācijas nesējs papīra vai elektroniskā formātā, kas ietver informāciju, kura ir būtiska saistībā ar šo regulu;
"starpniekstruktūra" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pakļautībā vai kas šādu iestāžu uzdevumā veic pienākumus saistībā ar atbalsta saņēmēju īstenošanas darbībām;
"sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija" ir saskaņots darbību kopums, kura nolūks ir sasniegt vietējos mērķus un vajadzības, kas sekmē Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ko izstrādā un īsteno vietējā rīcības grupā;
"partnerības nolīgums" ir dokuments, kuru sagatavojusi dalībvalsts, iesaistot partnerus atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības pieejai, un kurā izklāstīta minētās dalībvalsts stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ESI fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un kuru pēc novērtēšanas un apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti apstiprina Komisija;
"reģionu kategorija" nozīmē, ka reģioni saskaņā ar 90. panta 2. punktu ir iedalīti tādās kategorijās kā "mazāk attīstīti reģioni", "pārejas reģioni" vai "vairāk attīstīti reģioni";
"maksājuma pieteikums" ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;
"EIB" ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums;
"publiskā un privātā sektora partnerība" (PPP) ir sadarbības veidi starp publiskām struktūrām un privāto sektoru, kuru mērķis ir, dalot risku, kā arī izmantojot privātā sektora zināšanas un piesaistot papildu kapitāla avotus, atvieglot līdzekļu investēšanu infrastruktūras projektos vai citos darbības veidos, lai sniegtu publiskus pakalpojumus;
"PPP darbība" ir darbība, kuru īsteno vai ir paredzēts īstenot saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības struktūru;
"darījuma konts" ir bankas konts, par kuru noslēgta rakstveida vienošanās starp vadošo iestādi vai starpniekstruktūru un struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu, vai arī PPP gadījumā — rakstveida vienošanās starp publisko iestādi, kas ir atbalsta saņēmēja, un privāto partneri, ko ir apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, kurš ir īpaši izveidots tādu līdzekļu turēšanai, kas finanšu instrumenta gadījumā izmaksājami pēc atbilstības perioda, vai PPP darbības gadījumā – atbilstības perioda laikā un/vai pēc atbilstības perioda, tikai tādiem mērķiem, ◄ kādi paredzēti 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 42. panta 2. punktā, 42. panta 3. punktā un 64. pantā, vai bankas konts, kurš izveidots ar tādiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz maksājumiem no fondiem;
"fondu fonds" ir fonds, kas izveidots, lai ar programmas vai programmu starpniecību sniegtu atbalstu vairākiem finanšu instrumentiem. Ja finanšu instrumentus izmanto, iesaistot fondu fondu, struktūra, kas to iesaista, ir uzskatāma par vienīgo atbalsta saņēmēju šā panta 10. punkta nozīmē;
"MVU" ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 12 );
"grāmatvedības gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pēdējais grāmatvedības gads ir no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam;
"finanšu gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim;
"makroreģionāla stratēģija" ir integrēta sistēma, par kuru ir vienojusies Padome un kuru attiecīgā gadījumā ir apstiprinājusi Eiropadome, un kuru cita starpā var atbalstīt ar ESI fondiem, lai risinātu kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā un tādējādi gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
"jūras baseina stratēģija" ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Savienības iestādes, dalībvalstis, to reģioni un attiecīgā gadījumā trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; jūras baseina stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfiskās, klimatiskās, ekonomiskās un politiskās īpatnības;
"piemērojamais ex ante nosacījums" ir konkrēts un iepriekš precīzi noteikts izšķirošs faktors, kas ir investīciju prioritātes vai Savienības prioritātes konkrētā mērķa efektīvas un iedarbīgas sasniegšanas priekšnoteikums, ir tieši un patiesi saistīts ar šo konkrēto mērķi un tieši to ietekmē;
"konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot investīciju prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus saskaņā ar šādu prioritāti;
"attiecīgie konkrētai valstij paredzētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu", un "attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu", ir ieteikumi saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas tieši attiecas uz ESI fondu darbības jomu, kā noteikts konkrētu fondu regulās;
"pārkāpums" ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tā piemērošanu, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ESI fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.
"ekonomikas dalībnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, vai cita struktūra, kas piedalās palīdzības no ESI fondiem īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kuras īsteno valsts varu;
"sistēmisks pārkāpums" ir jebkurš pārkāpums, kas var atkārtoties, saistībā ar ko pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp no tā, ka nav izdevies izveidot piemērotas procedūras atbilstīgi šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem;
"nopietns trūkums pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā" ir trūkums ceturtajā sadaļā minēto fondu un EJZF īstenošanā, kura novēršanai ir nepieciešams būtiski uzlabot visu sistēmu, kurš fondu un EJZF darbībai rada nozīmīgu pārkāpumu risku un kuru esamība nav savietojama ar revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu darbību.
3. pants
Komisijas lēmumu termiņu aprēķināšana
►C1 Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 4. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, ◄ 102. panta 2. punktu, 107. panta 2. punktu un 108. panta 3. punktu Komisijai ir noteikts termiņš, kurā tai, izmantojot īstenošanas aktu, jāpieņem vai jāgroza lēmums, minētais termiņš neietver laikposmu, kas sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija nosūta savus apsvērumus dalībvalstij, un beidzas tad, kad dalībvalsts atbild uz šiem apsvērumiem.
OTRĀ DAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ESI FONDIEM
I
SADAĻA
PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ATBALSTU ESI FONDIEM
4. pants
Vispārēji principi
5. pants
Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība
Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista arī šādus partnerus:
kompetentās pilsētu un citas publiskas iestādes;
ekonomiskos un sociālos partnerus, un
attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, cita starpā vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kuras ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 149. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā ("rīcības kodekss"), lai atbalstītu un sekmētu dalībvalstu darbību partnerības organizēšanā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, atbilstoši kurai dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu, kā arī savu valsts un reģionālo kompetenci īsteno partnerību. Rīcības kodeksā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, paredz šādus elementus:
pārredzamu procedūru galvenos principus, kas jāievēro, lai apzinātu attiecīgos partnerus, tostarp, attiecīgā gadījumā, jumta organizācijas, lai palīdzētu dalībvalstīm izraudzīties vislabākos reprezentatīvos partnerus saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu;
galvenos principus un labu praksi saistībā ar dažādu attiecīgo partneru kategoriju, kas norādītas 1. punktā, iesaistīšanu, sagatavojot partnerības nolīgumu un programmas, informāciju, kas jāsniedz par to iesaistīšanu, un dažādiem īstenošanas posmiem;
labo praksi, nosakot noteikumus dalībai uzraudzības komiteju darbā un attiecībā uz to iekšējām procedūrām, par ko attiecīgā gadījumā lemj dalībvalstis vai programmu uzraudzības komitejas saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
galvenos mērķus un labu praksi gadījumos, kad vadošā iestāde iesaista attiecīgos partnerus uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanā, un jo īpaši labu praksi, lai nepieļautu iespējamos interešu konfliktu gadījumus, ja ir iespējams, ka attiecīgie partneri ir arī potenciālie atbalsta saņēmēji, kā arī lai iesaistītu attiecīgos partnerus progresa ziņojumu sagatavošanā un saistībā ar programmu uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
indikatīvās jomas, tēmas un labu praksi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes varētu izmantot ESI fondus un tehnisko palīdzību, pilnveidojot attiecīgo partneru institucionālo spēju saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
Komisijas nozīmi informācijas izplatīšanā par labu praksi;
galvenos principus un labu praksi, kas spēj palīdzēt dalībvalstīm izvērtēt partnerības īstenošanu un tās pievienoto vērtību.
Rīcības kodeksa noteikumi nekādā veidā nav pretrunā šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem vai konkrētu fondu noteikumiem.
6. pants
Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem
ESI fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tā piemērošanu ("piemērojamie tiesību akti").
7. pants
Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.
Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.
8. pants
Ilgtspējīga attīstība
ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un Savienībā sekmējot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā norādīts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā".
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences kategorijām, prioritārajām jomām vai pasākumiem katram no ESI fondiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu ESI fondu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo šāda atbalsta ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrēto svērumu piešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Gadījumā ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, tiek piešķirts nulles svērums. Attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fonda svērumu piešķir intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ERAF svērumu piešķir prioritārajām jomām, kas noteiktas ERAF regulā, bet saistībā ar EJZF — pasākumiem, kas paredzēti EJZF regulā.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, izstrādā otrajā daļā minētās metodoloģijas īstenošanas vienotus nosacījumus katram ESI fondam. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
II
SADAĻA
STRATĒĢISKĀ PIEEJA
I
NODAĻA
Tematiskie mērķi ESI fondiem un vienots stratēģiskais satvars
9. pants
Tematiskie mērķi
Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, katrs ESI fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:
nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;
uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;
uzlabot MVU, lauksaimniecības nozares (ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju;
atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;
veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;
saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;
veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā;
veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;
veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju;
investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā;
uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti.
Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas konkrēti attiecas uz katru ESI fondu, un tās ir izklāstītas konkrētu fondu noteikumos.
Prioritātes, kas noteiktas katram no ESI fondiem konkrētā fonda noteikumos, jo īpaši attiecas uz atbilstošu katra ESI fonda izmantojumu migrācijas un patvēruma jomās. Saistībā ar minēto attiecīgā gadījumā tiek nodrošināta koordinācija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 ( 13 ).
10. pants
Vienots stratēģiskais satvars
11. pants
Saturs
VSS nosaka:
mehānismus, lai nodrošinātu ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ESI fondu plānošanas saskaņotību un atbilstību attiecīgajiem konkrētai valstij paredzētiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, un vajadzības gadījumā valsts līmenī – valsts reformu programmu;
pasākumus, kas veicina ESI fondu integrētu izmantošanu;
pasākumus ESI fondu koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;
horizontālos principus, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un transversālos politikas mērķus ESI fondu īstenošanai;
pasākumus, lai risinātu galvenās teritoriālās problēmas pilsētu, lauku, piekrastes un zivsaimniecības teritorijās, reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko apgabalu īpašas vajadzības, kuros ir būtiski vai pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā, un tālāko reģionu īpašās problēmas LESD 349. panta nozīmē;
prioritārās jomas sadarbības pasākumiem saskaņā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas.
12. pants
Pārskatīšana
Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā vai tiek veiktas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt VSS, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, lai papildinātu vai grozītu I pielikuma 4. un 7. sadaļu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā 4. sadaļā minētās izmaiņas Savienības politikas jomās vai instrumentos vai 7. sadaļā minētās izmaiņas sadarbības pasākumos, vai ņemot vērā jaunu Savienības politikas jomu, instrumentu vai sadarbības pasākumu ieviešanu.
13. pants
Norādījumi atbalsta saņēmējiem
II
NODAĻA
Partnerības nolīgums
14. pants
Partnerības nolīguma sagatavošana
15. pants
Partnerības nolīguma saturs
Partnerības nolīgumā izklāsta:
procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumus saskaņā ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp:
atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīzi, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem un teritoriālajām problēmām, kā arī vajadzības gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmu, un attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kasi pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;
programmu ex ante novērtējumu kopsavilkumu vai galvenos partnerības nolīguma ex ante novērtējuma secinājumus, ja dalībvalsts pēdējo minēto novērtējumu veikusi pēc savas iniciatīvas;
atlasītus tematiskos mērķus un par katru atlasīto tematisko mērķi — galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt par katru ESI fondu;
Savienības veiktu indikatīvu atbalsta sadalījumu pa tematiskajiem mērķiem valsts līmenī par katru ESI fondu, kā arī kopējo indikatīvo atbalsta summu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem;
horizontālo principu, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un politikas mērķu piemērošanu ESI fondu īstenošanai;
programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, izņemot programmas atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgo indikatīvo piešķīrumu sadalījumu pa ESI fondiem un pa gadiem;
informāciju par piešķīrumu saistībā ar izpildes rezervi, kas sadalīts pa ESI fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģionu kategorijām, kā arī par summām, kuras neiekļauj, aprēķinot izpildes rezervi saskaņā ar 20. pantu;
procedūru, kas nodrošina ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp:
procedūru saskaņā ar dalībvalstu institucionālo sistēmu, kas nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;
informāciju, kas vajadzīga šīs regulas trešajā daļā paredzēto papildināmības noteikumu ievērošanas ex ante pārbaudei;
kopsavilkumu par piemērojamo ex ante nosacījumu ievērošanas izvērtējumu saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu valsts līmenī un, ja piemērojamie ex ante nosacījumi nav izpildīti, attiecībā uz īstenojamām darbībām, atbildīgajām struktūrām un minēto darbību izpildes grafiku,;
metodoloģiju un mehānismus, lai nodrošinātu konsekvenci 21. pantā noteiktā darbības rezultātu satvarā;
izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs uzlabot programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un — attiecīgā gadījumā — atbalsta saņēmēju administratīvo spēju, kā arī, ja vajadzīgs, minētajam mērķim veicamo darbību kopsavilkumu;
programmās plānoto darbību kopsavilkumu, tostarp paredzamo izpildes grafiku administratīvā sloga atbalsta saņēmējiem samazināšanai;
procedūru, kas nodrošina 5. pantā minētā partnerības principa ievērošanu;
5. pantā minēto partneru indikatīvo sarakstu un kopsavilkumu par darbībām, kas īstenotas, lai tos iesaistītu saskaņā ar 5. pantu, un par to lomu partnerības nolīguma un 52. pantā minētā progresa ziņojuma sagatavošanā.
Partnerības nolīgumā norāda arī:
integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai, ko atbalsta ESI fondi, vai kopsavilkumu par integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, pamatojoties uz programmu saturu, izklāstot:
mehānismus, kas nodrošina integrētu pieeju ESI fondu izmantošanai konkrētu apakšreģionu teritoriālajai attīstībai, jo īpaši procedūras 32., 33. un 36. panta īstenošanai kopā ar principiem to pilsētu teritoriju noteikšanai, kurās ir jāīsteno integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai,
sadarbības galvenās prioritārās jomas saistībā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas,
attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk skar nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, jo īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas, personas ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus, kas nav iesaistīti darba attiecībās, izglītībā vai apmācībā,
attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā;
procedūras, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp pašreizējo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu izvērtējumu un kopsavilkumu par darbībām, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un uzraudzību, pakāpeniski varētu veikt elektroniskas datu apmaiņas veidā.
16. pants
Partnerības nolīguma pieņemšana un grozīšana
Komisija katru gadu līdz 31. martam pieņem lēmumu, ar ko apstiprina, ka partnerības nolīguma grozījumi atspoguļo vienas vai vairāku programmu grozījumus, kurus Komisija apstiprinājusi iepriekšējā kalendārajā gadā.
Minētajā lēmumā var iekļaut grozījumu citos partnerības nolīguma elementos, ievērojot 4. punktā minēto priekšlikumu, ar noteikumu, ka priekšlikums Komisijai ir iesniegts līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim.
17. pants
Pārskatītā partnerības nolīguma pieņemšana, ja ir atlikta konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās
III
NODAĻA
Tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi un darbības rezultātu izvērtēšana
18. pants
Tematiskā koncentrācija
Dalībvalstis atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz intervences pasākumiem, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas saskaņā ar VSS, problēmas, kas attiecīgā gadījumā apzinātas valstu reformu programmās un attiecīgajos konkrētajai valstij paredzētajos ieteikumos saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Noteikumi par tematisko koncentrāciju saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem neattiecas uz tehnisko palīdzību.
19. pants
Ex ante nosacījumi
Ex ante nosacījumus piemēro tikai tiktāl, cik nepieciešams, un ar noteikumu, ka attiecībā uz programmas prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem tie atbilst 2. panta 33. punktā noteiktajai definīcijai. Piemērojamības izvērtējumā, neskarot 2. panta 33. punktā noteikto definīciju, saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Izpildes izvērtējumā ņem vērā tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos XI pielikuma II daļā.
Minētajā Komisijas veiktajā piemērojamības izvērtējumā saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Komisijas veiktajā izpildes izvērtējumā izvērtē tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos un XI pielikuma II daļā, un ņem vērā valstu un reģionu kompetenci pieņemt lēmumus par konkrētiem un atbilstošiem politikas pasākumiem, tostarp par stratēģiju saturu.
20. pants
Izpildes rezerve
Izpildes rezervi veido 6 % no resursiem, kas atvēlēti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", kurš minēts šīs regulas 89. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī ELFLA un pasākumiem, ko finansē dalītā pārvaldībā saskaņā ar EJZF regulu, ko nosaka partnerības nolīgumā un programmās un piešķir īpašām prioritātēm saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.
Aprēķinot izpildes rezervi, neņem vērā šādus resursus:
resursus, kas atvēlēti JNI, kā noteikts darbības programmā saskaņā ar ESF regulas 18. pantu;
resursus, kas atvēlēti tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas;
resursus, kas pārvietoti no kopējās lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra uz ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2003 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu;
pārvietojumus uz ELFLA, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b pantu, 136. pantu un 136.b pantu attiecībā uz 2013. vai 2014. kalendāro gadu;
resursus, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti uz EISI saskaņā ar šīs regulas 92. panta 6. punktu;
resursus, kas pārvietoti uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem saskaņā ar šīs regulas 92. panta 7. punktu;
resursus, kas atvēlēti inovatīvām darbībām ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai saskaņā ar šīs regulas 92. panta 8. punktu.
21. pants
Darbības rezultātu izvērtēšana
22. pants
Darbības rezultātu satvara piemērošana
Komisija saskaņā ar 30. panta 3. un 4. punktu apstiprina attiecīgo programmu grozījumus. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju saskaņā ar 50. panta 5. un 6. punktu, attiecīgo programmu vai prioritāšu izpildes rezerve attiecīgajām programmām vai prioritātēm netiek piešķirta.
Komisija bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt starpposma maksājumu apturēšanu, ja dalībvalsts ir īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus. Ja korektīvie pasākumi attiecas uz finanšu piešķīrumu pārvietošanu uz citām programmām vai prioritātēm, kuru starpposma mērķi ir sasniegti, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, apstiprina attiecīgo programmu vajadzīgo grozījumu saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta, Komisija šādā gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībvalsts grozījuma pieprasījuma iesniegšanas.
Piemērojot finanšu korekcijas, Komisija, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu, ņem vērā līdzekļu apguves līmeni un ārējos faktorus, kas sekmējuši to, ka šie mērķi nav sasniegti.
Finanšu korekcijas nepiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekme, būtiskas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu.
Komisija saskaņā ar 149. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātu kārtību, kas nodrošina konsekventu pieeju katras prioritātes starpposma mērķu un galamērķu noteikšanai darbības rezultātu satvarā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
IV
NODAĻA
Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību
23. pants
Pasākumi, ar kuriem ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību
Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:
atbalstīt attiecīga konkrētai valstij paredzēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un paredzēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;
atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas paredzēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 ( 14 ), ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai; vai
maksimāli palielināt pieejamo ESI fondu ietekmi uz izaugsmi un konkurētspēju, ja dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
tā saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 ( 15 );
tai ir pieejama finansiālā palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 ( 16 );
tai ir pieejama finansiālā palīdzība, kas ļauj sākt makroekonomiskās pielāgošanas programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 ( 17 ) vai liek Padomei pieņemt lēmumu saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Piemērojot otrās daļas c) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, ja šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembra un joprojām ir tai pieejama.
Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. ►C1 Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. ◄
Maksājumu apturēšana nepārsniedz 50 % no katras attiecīgās programmas maksājumiem. Lēmumā var paredzēt apturēšanas apmēra palielinājumu līdz 100 % no maksājumiem, ja dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc 6. punktā minētā lēmuma par maksājumu apturēšanu pieņemšanas.
Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visas saistības vai maksājumus dalībvalsts attiecīgajām programmām šādos gadījumos:
ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka attiecīgā dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;
ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;
ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;
ja Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;
ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ievēro 11. punkta noteikumus, ņem vērā visu attiecīgo informāciju šajā sakarībā un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.
Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. ►C1 Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas. ◄
Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 9. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.
Sīki izstrādāti noteikumi apturēšanas darbības jomas un apmēra noteikšanai ir izklāstīti III pielikumā.
Saistību apturēšanai piemēro zemāko no turpmāk minētajām maksimālajiem ierobežojumiem:
ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, un ne vairāk kā 25 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.
Apturēšanas apmēru pakāpeniski palielina līdz maksimāli 100 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gadījumā un līdz 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras gadījumā atbilstīgi tam, cik nopietni nav ievēroti nepieciešamie pasākumi;
ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, un ne vairāk kā 0,25 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.
Ja neatbilstība attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas minēti 9. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, turpinās, minētās IKP daļas procentuālo īpatsvaru pakāpeniski palielina:
ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, vai ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP pirmajā reizē, kad tiek konstatēta neatbilstība, kas minēta 9. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā.
Nosakot apturēšanas apmēru un to, vai apturēt saistības vai maksājumus, ņem vērā programmas cikla posmu, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik daudz laika atliek līdzekļu izmantošanai pēc apturēto saistību atkārtotas iekļaušanas budžetā.
Neskarot saistību atcelšanas noteikumus, kas izklāstīti 86. līdz 88. pantā, Komisija nekavējoties atceļ saistību apturēšanu šādos gadījumos:
ja pārmērīgais budžeta deficīts ir apturēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 ( 18 ) 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu;
ja Padome ir apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar 8. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu ir pagaidām atlikta, vai Padome ir slēgusi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;
ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Atceļot saistību apturēšanu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nolemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom)) Nr. 1311/2013 8. pantu.
Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.
Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, jo īpaši ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.
Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par saistību vai maksājumu apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.
24. pants
Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kurai ir īslaicīgas budžeta grūtības
Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembra atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieteikumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:
ja attiecīgā dalībvalsts saņem aizdevumu no Savienības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010;
ja attiecīgā dalībvalsts saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma;
ja attiecīgajai dalībvalstij finansiālā palīdzība ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma, kā minēts Regulā (ES) Nr. 472/2013.
Ja dalībvalsts pēc 2016. gada 30. jūnija atbilst vienam no otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, palielināto likmi piemēro tās maksājuma pieteikumiem laikposmā līdz tā gada 30. jūnijam, kas ir pēc kalendārā gada, kurā beigusies attiecīgās finansiālās palīdzības sniegšana.
Šo punktu nepiemēro programmām saskaņā ar ETS regulu.
Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz:
publiskos izdevumus; vai
ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu,
atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.
25. pants
Tehniskās palīdzības dalībvalstīm pārvaldība
Ja dalībvalsts 2014. gada 1. janvārī atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieprasījumu par attiecīgo gadu var iesniegt vienlaikus ar partnerības nolīgumu, kurā norāda summu, kas tiks pārvietota tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.
V NODAĻA
Ārkārtas pasākumi ESI fondu izmantošanai, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu
25.a pants
Ārkārtas pasākumi ESI fondu izmantošanai, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu
Pieprasījumus mainīt līdzfinansējuma likmi iesniedz saskaņā ar 30. pantā izklāstīto programmu grozīšanas procedūru, un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas. 100 % līdzfinansējuma likmi piemēro tikai tad, ja Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo darbības programmas grozījumu pirms pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 135. panta 2. punktu.
Pirms dalībvalstis iesniedz pirmo maksājuma pieteikumu par grāmatvedības gadu, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā, tās paziņo 96. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto tabulu, kurā apstiprināta līdzfinansējuma likme, kas prioritātēm, uz kurām attiecas pagaidu palielinājums līdz 100 %, bija piemērojama grāmatvedības gadā, kurš beidzas 2020. gada 30. jūnijā.
Atkāpjoties no 30. panta 1. un 2. punkta un 96. panta 10. punkta, 100 % līdzfinansējuma likmes piemērošanai nav vajadzīgs Komisijas lēmums, ar ko apstiprina programmas grozījumu. Dalībvalsts paziņo Komisijai pārskatītās finanšu tabulas pēc tam, kad tās apstiprinājusi uzraudzības komiteja. Līdzfinansējuma likmi 100 % apmērā piemēro tikai tad, ja finanšu tabulas Komisijai saskaņā ar 135. panta 2. punktu ir paziņotas pirms pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par grāmatvedības gadu, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā un beidzas 2022. gada 30. jūnijā.
Kopējie papildu maksājumi, kas izriet no 100 % līdzfinansējuma likmes piemērošanas, nepārsniedz 5 miljardus EUR 2022. gadā un 1 miljardu EUR 2023. gadā.
Komisija starpposma maksājumus veic, piemērojot attiecīgajiem prioritārajiem virzieniem noteikto līdzfinansējuma likmi, pirms otrajā daļā minētā paziņojuma. Atkāpjoties no 135. panta 5. punkta, Komisija pēc tam, kad ir saņemti visi galīgie starpposma maksājuma pieteikumi par 2021./2022. grāmatvedības gadu, izmaksā papildu summas, kas izriet no 100 % līdzfinansējuma likmes piemērošanas, vajadzības gadījumā proporcionāli, lai ievērotu trešajā daļā noteiktos maksimālos apjomus.
Atkāpjoties no 139. panta 7. punkta, atlikušās summas, kas rodas, piemērojot 100 % līdzfinansējuma likmi, un ko trešajā daļā noteikto maksimālo apjomu dēļ nevar izmaksāt pēc pārskatu apstiprināšanas, izmaksā 2024. gadā vai vēlāk.
Attiecībā uz minētajiem pārvietojumiem nepiemēro 92. panta 4. punktā noteiktās prasības.
Pārvietojumi neskar resursus, kas atvēlēti JNI saskaņā ar 92. panta 5. punktu vai atbalstam vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” saskaņā ar 92. panta 7. punktu.
Resursus, kas saskaņā ar šo punktu pārvietoti starp ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, uz kuru resursi pārvietoti.
Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, 27. panta 1. punkta, 30. panta 1. punkta un 30. panta 2. punkta, no 2020. gada 24. aprīļa programmu un to īstenošanas saskanību ar partnerības nolīgumu nepārbauda.
Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta b) apakšpunkta, šādas darbības ERAF vai ESF atbalstam drīkst būt atlasītas pirms grozītās programmas apstiprināšanas.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1305/2013, šādu atbalstu drīkst sniegt arī no ELFLA saskaņā ar pasākumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un ir finanšu instrumentu īstenošanai atbilstoši. Šādi attiecināmie izdevumi nepārsniedz 200 000 EUR.
III
SADAĻA
PLĀNOŠANA
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par ESI fondiem
26. pants
Programmu sagatavošana
27. pants
Programmu saturs
Katrā programmā paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta ESI fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana, un darbības administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem.
Katrā prioritātē nosaka rādītājus un atbilstīgus mērķus, kuri izteikti kvalitatīvi vai kvantitatīvi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, lai pēc tiem izvērtētu programmas īstenošanas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu kā pamatu darbības rezultātu uzraudzībai, novērtēšanai un darbības rezultātu izvērtēšanai. Minētie rādītāji ietver:
finanšu rādītājus saistībā ar piešķirtajiem izdevumiem;
iznākumu rādītājus saistībā ar atbalstītajām darbībām;
rezultātu rādītājus saistībā ar attiecīgo prioritāti.
Attiecībā uz katru ESI fondu konkrētu fondu noteikumos izklāsta kopējus rādītājus un var paredzēt noteikumus saistībā ar konkrētu programmu rādītājiem.
28. pants
Īpaši noteikumi par to programmu saturu, kuras ir veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu
Atkāpjoties no 27. panta, īpašam nolūkam paredzētajās programmās, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iekļauj:
elementus, kas minēti 27. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2., 3. un 4. punktā, attiecībā uz 5. pantā izklāstītajiem principiem;
norādi uz struktūrām, kas minētas šīs regulas 125., 126. un 127. pantā un ELFLA regulas 65. panta 2. punktā, atbilstoši attiecīgajam fondam;
par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu un kas piemērojams programmai, izvērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts, — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās struktūras un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu.
29. pants
Programmu pieņemšanas procedūra
Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, Komisija var apstiprināt programmas saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", pirms pieņem lēmumu, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu, un JNI paredzētās īpašās darbības programmas, kas minētas ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā, un īpašam nolūkam paredzētās programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā – pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.
30. pants
Programmu grozīšana
Ja programmas grozījums ietekmē partnerības nolīgumā sniegto informāciju, tiek piemērota procedūra, kas ir izklāstīta 16. panta 4.a punktā.
Šādi pārvietojumineskar iepriekšējos gadus. Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītās finanšu tabulas.
Šādus pārvietojumus uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr minētajiem pārvietojumiem jāatbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītās finanšu tabulas.
31. pants
EIB līdzdalība
II
NODAĻA
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
32. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir:
vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;
vietējo rīcības grupu virzīta, kurās ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskām iestādēm, kā tās definētas saskaņā ar valstu noteikumiem, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;
tāda, ko īsteno, izmantojot integrētas un uz reģioniem balstītas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas;
tāda, ko strukturē, ņemot vērā vietējās vajadzības un potenciālu un kas paredz inovatīvas iezīmes vietējā kontekstā, tīklu veidošanu un attiecīgā gadījumā sadarbību.
33. pants
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas
Sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:
tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;
teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;
stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un inovatīvā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, tostarp izmērāmus sasniedzamos galamērķus vai rezultātus. Attiecībā uz rezultātiem, mērķus var izteikt kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē. Stratēģija ir saskaņota ar visu iesaistīto attiecīgo ESI fondu atbilstošajām programmām;
apraksts par sabiedrības iesaistes procesu stratēģijas izstrādē;
rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;
stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu novērtēšanas procedūru apraksts;
stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra attiecīgā ESI fonda piešķīrums.
34. pants
Vietējās rīcības grupas
Dalībvalstis nosaka vietējās rīcības grupas un par atbilstošo programmu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.
Vietējās rīcības grupas uzdevumi ir šādi:
veidot vietējo dalībnieku, tostarp iespējamo atbalsta saņēmēju, spējas izstrādāt un īstenot darbības, tostarp sekmējot viņu projektu sagatavošanas un vadības spējas;
izstrādāt tādu nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru, ar kuru izvairās no interešu konfliktiem, nodrošina, ka vismaz 50 % balsu atlases lēmumos ir partneriem, kas nav publiskas iestādes, un kura ļauj atlasi veikt, izmantojot rakstisku procedūru;
darbību atlasei izstrādāt un apstiprināt tādus nediskriminējošus objektīvus kritērijus, kuri nodrošina saskaņotību ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, nosakot minēto darbību prioritāti pēc to ieguldījuma minētās stratēģijas mērķu sasniegšanā;
sagatavot un publicēt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai pastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru;
saņemt atbalsta pieteikumus un tos izvērtēt;
atlasīt darbības un noteikt atbalsta summu, un — attiecīgā gadījumā — iesniegt priekšlikumus par atbilstības galīgo pārbaudi atbildīgajai struktūrai pirms apstiprināšanas;
uzraudzīt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas un atbalstīto darbību īstenošanu un veikt ar minēto stratēģiju saistītas īpašas novērtēšanas darbības.
Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, kuri nav norādīti pirmās daļas a)–g) apakšpunktā un par kuriem ir atbildīga vadošā vai sertifikācijas iestāde vai maksājumu aģentūra, minētās vietējās rīcības grupas tiek izraudzītas par starpniekstruktūrām saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
35. pants
Atbalsts no ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai
Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ietver:
izmaksas sagatavošanās atbalstam, kas ietver spēju veidošanu, apmācību un tīklu veidošanu, lai sagatavotu un īstenotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.
Šādas izmaksas var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:
apmācības darbības vietējām ieinteresētajām personām;
attiecīgās teritorijas izpēti;
izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, tostarp konsultāciju izmaksas un izmaksas par darbībām, kuras saistītas ar ieinteresēto personu apspriešanos stratēģijas sagatavošanas nolūkā;
tās organizācijas administratīvās izmaksas (darbības un personāla izmaksas), kura piesakās uz sagatavošanās atbalstu sagatavošanās posmā;
atbalstu maziem izmēģinājuma projektiem.
Šāds sagatavošanās atbalsts ir atbilstīgs neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar 33. panta 3. punktu izveidotā atlases komiteja atlasa finansējuma piešķiršanai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ko izstrādājusi vietējā rīcības grupa, kura saņem atbalstu;
darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju;
vietējās rīcības grupas sadarbības pasākumu sagatavošanu un īstenošanu;
pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas vadību un ietver darbības izmaksas, personāla izmaksas, apmācību izmaksas, ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas, finanšu izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar minētās stratēģijas īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu, kā minēts 34. panta 3. punkta g) apakšpunktā;
sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju, kā arī sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.
III
NODAĻA
Teritoriālā attīstība
36. pants
Integrēta teritoriālā investīcija
Darbības, kas veiktas kā ITI, var papildināt ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF.
Ja ITI tiek papildināts ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF, indikatīvo finanšu piešķīrumu un attiecīgos pasākumus paredz attiecīgajā programmā vai programmās saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
IV
SADAĻA
FINANŠU INSTRUMENTI
37. pants
Finanšu instrumenti
Finanšu instrumentus īsteno, lai atbalstītu investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām un kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Piemērojot šo sadaļu, vadošās iestādes, struktūras, kas īsteno fondu fondus un struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.
Finanšu instrumentu atbalsta pamatā ir ex ante novērtējums, kurā ir sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par valsts investīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem. Šādā ex ante novērtējumā iekļauj:
analīzi par tirgus nepilnībām, neoptimāliem investēšanas apstākļiem un investīciju vajadzībām politikas jomām un tematiskiem mērķiem vai analīzi par investīciju prioritātēm, kurām paredzēts sniegt atbalstu, lai sekmētu kādai prioritātei noteiktu konkrētu mērķu sasniegšanu, un kurām atbalstu sniegs, izmantojot finanšu instrumentus. Minētās analīzes pamatā ir pieejamā labas prakses metodoloģija;
izvērtējumu par to finanšu instrumentu pievienoto vērtību, kuriem varētu sniegt atbalstu no ESI fondiem, saskaņotību ar citiem publiskās intervences veidiem, kas vērsti uz to pašu tirgu, iespējamo publiskā atbalsta ietekmi, plānotās intervences samērīgumu un pasākumiem tirgus kropļojumu iespējamai mazināšanai;
aplēsi par publiskā sektora un privātajiem papildu resursiem, ko finanšu instruments potenciāli varētu piesaistīt līdz galasaņēmēja līmenim (paredzamais sviras efekts), tostarp attiecīgā gadījumā izvērtējot nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes, kā minēts 43.a pantā, un šādas attieksmes apmēru, lai piesaistītu partneru resursus no investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un/vai tādu mehānismu aprakstu, kurus izmantos, lai noteiktu nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes un šādas attieksmes apmēru, piemēram, konkurences noteikumiem atbilstoša vai pienācīgi neatkarīga novērtēšanas procesa aprakstu;
izvērtējumu par pieredzi, kas gūta līdzīgu instrumentu izmantošanā, un attiecīgās dalībvalsts iepriekš veiktus ex ante novērtējumus, kā arī to, kā šāda pieredze tiks izmantota nākotnē;
ierosināto investīciju stratēģiju, tostarp novērtējumu par īstenošanas pasākumu iespējām 38. panta nozīmē, piedāvājamos finanšu produktus, konkrētos galasaņēmējus un attiecīgā gadījumā paredzēto apvienošanu ar dotāciju atbalstu;
prognozēto rezultātu aprakstu un to, kā attiecīgais finanšu instruments veicinās to konkrēto mērķu sasniegšanu, kas noteikti attiecīgajā prioritātē, ietverot minētās veicināšanas rādītājus.
noteikumus, kas vajadzības gadījumā ļauj pārskatīt ex ante novērtējumu un to atjaunināt jebkura tāda finanšu instrumenta īstenošanas laikā, kuru īsteno, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, ja īstenošanas posmā vadošā iestāde uzskata, ka ex ante novērtējums vairs nevar precīzi atspoguļot tirgus apstākļus īstenošanas laikā.
Ex ante novērtējuma kopsavilkuma konstatējumus un secinājumus attiecībā uz finanšu instrumentiem publicē trīs mēnešos pēc to pabeigšanas dienas.
Ex ante novērtējumu iesniedz uzraudzības komitejai informēšanas nolūkā saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
Vajadzības gadījumā kā pagaidu pasākumu ar finanšu instrumentiem var arī sniegt atbalstu MVU apgrozāmā kapitāla veidā, lai efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības krīzi.
38. pants
Finanšu instrumentu īstenošana
Īstenojot 37. pantu, vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:
Savienības līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;
valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde vai kas ir vadošās iestādes pārziņā;
finanšu instrumenti, šādu ieguldījumu apvienojot ar EIB finanšu produktiem ESIF ietvaros saskaņā ar 39.a pantu.
Ieguldījumiem pirmajā daļā minētajos finanšu instrumentos piemēro šo regulu, ja vien nav skaidri noteiktu izņēmumu.
Otrā daļa neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu instrumentu izveidi un darbību saskaņā ar Finanšu regulu, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā šīs regulas noteikumiem; tādā gadījumā noteicošā ir šī regula.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vadošā iestāde var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:
finanšu instrumenti, kas atbilst standarta noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar šā punkta otro daļu;
jau pastāvoši vai jaunizveidoti finanšu instrumenti, kas īpaši izstrādāti attiecīgajā prioritātē noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem, kuriem atbilst šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta minētie finanšu instrumenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Atbalstot 1. punkta b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, vadošā iestāde var:
ieguldīt pastāvošu vai jaunizveidotu juridisko personu kapitālā, tostarp tādu juridisko personu kapitālā, kuras tiek finansētas no citiem ESI fondiem, kas paredzēti finanšu instrumentu īstenošanai atbilstīgi attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kuras veiks īstenošanas uzdevumus; atbalstu šādām personām ierobežo līdz summām, kas nepieciešamas, lai īstenotu jaunas investīcijas saskaņā ar 37. pantu un tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem;
uzticēt īstenošanas uzdevumus, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības, un kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
uzticēt īstenošanas uzdevumus citam publisko vai privāto tiesību subjektam; vai
tieši uzņemties īstenošanas uzdevumus, ja finanšu instrumenti sastāv tikai no aizdevumiem vai garantijām. Šādā gadījumā vadošo iestādi uzskata par atbalsta saņēmēju 2. panta 10. punkta nozīmē.
Finanšu instrumentu īstenošanā šā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētās struktūras nodrošina, lai tiktu ievērotas piemērojamās tiesības un Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par to struktūru uzdevumu, pienākumiem un atbildību, kas īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar 37. pantu. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.
Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, ievērojot finanšu instrumenta īstenošanas struktūru, finansēšanas nolīgumos paredz noteikumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:
attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu; un
starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno finanšu instrumentu.
39. pants
ERAF un ELFLA ieguldījums kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu MVU, kurus īsteno EIB
Dalībvalstis var izmantot ERAF un ELFLA šīs regulas 65. panta 2. punktā noteiktā atbilstības perioda laikā, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu šīs regulas 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, kurus netieši īsteno Komisija ar EIB, ievērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu un 208. panta 4. punktu, attiecībā uz šādiem pasākumiem:
neierobežotas garantijas, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu finanšu starpniekiem attiecībā uz jauniem aizņēmuma finansējuma portfeļiem atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu;
pārvēršana vērtspapīros, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 2006/48/EK ( 22 ) 4. panta 1. punkta 61) apakšpunktā, attiecībā uz jebkuru no turpmāk minētajiem:
MVU un citiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk nekā 500 darbinieku, paredzētā aizņēmuma finansējuma pašreizējiem portfeļiem;
jauniem MVU paredzētā aizņēmuma finansējuma portfeļiem.
Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums papildina tajos minēto portfeļu zemākas prioritātes un/vai mezonīna daļu, ja vien attiecīgajam finanšu starpniekam paliek pietiekama minēto portfeļu riska daļa, kas ir vismaz vienāda ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES ( 23 ) un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto riska uzņemšanās prasību, nolūkā nodrošināt pienācīgu interešu saskaņošanu. Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvēršanu vērtspapīros finanšu starpniekam ir pienākums piesaistīt jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu.
Katra dalībvalsts, kas plāno piedalīties šādos finanšu instrumentos, iemaksā summu, kas atbilst MVU aizņēmuma finansējuma vajadzībām konkrētajā dalībvalstī un paredzamajam pieprasījumam pēc šāda MVU aizņēmuma finansējuma, ņemot vērā 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu, un kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 7 % no ERAF un ELFLA piešķīruma šai dalībvalstij. Visu iesaistīto dalībvalstu kopējam ERAF un ELFLA ieguldījumam piemēro vispārēju maksimālo ierobežojumu EUR 8 500 000 000 apmērā (2011. gada cenās).
Ja Komisija, apspriežoties ar EIB, uzskata, ka kopējais minimālais ieguldījums instrumentā, kas atbilst visu iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu summai, ir nepietiekams, pienācīgi ņemot vērā minimālo kritisko masu, kas noteikta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā ex ante novērtējumā, finanšu instrumenta īstenošanu pārtrauc un ieguldījumus atmaksā dalībvalstīm.
Ja dalībvalsts un EIB nespēj vienoties par šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt konkrēto ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Ja ir izpildīti nosacījumi dalībvalsts ieguldījuma instrumentā izbeigšanai, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts un EIB finansēšanas nolīgumā un minēti 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt atlikušo ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Ja dalībvalsts izbeidz savu līdzdalību, minētā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu programmas grozīšanai. Ja tiek atceltas neizlietotās apropriācijas, tās var atkal darīt pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, lai pārdalītu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Finansiālais ieguldījums, kas minēts2. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:
atkāpjoties no 37. panta 2. punkta, tā pamatā ir Savienības mēroga ex ante novērtējums, kuru veic EIB un Komisija, vai, ja ir pieejami jaunāki dati, – ex ante novērtējums Savienības, valsts vai reģiona līmenī.
Pamatojoties uz pieejamiem datu avotiem par banku aizņēmuma finansējumu un MVU, ex ante novērtējums inter alia ietver analīzi par MVU finansēšanas vajadzībām attiecīgā līmenī, MVU finansēšanas nosacījumiem un vajadzībām, kā arī norādi par MVU finansējuma atšķirībām, MVU sektora ekonomiskās un finansiālās situācijas aprakstu attiecīgā līmenī, kopējo ieguldījumu minimālo kritisko masu, paredzamo kopējo aizdevumu apjomu, kas izriet no šādiem ieguldījumiem, un pievienoto vērtību;
katra iesaistītā dalībvalsts to nodrošina kā daļu no atsevišķa prioritārā virziena programmas ietvaros – ERAF ieguldījuma gadījumā – vai kā daļu no īpašas valsts programmas, kas paredzēta attiecīgi ERAF un ELFLA finanšu ieguldījumam, un ar to sekmē 9. panta pirmās daļas 3. punktā norādīto tematisko mērķi;
tam piemēro nosacījumus, kuri izklāstīti finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts starp katru iesaistīto dalībvalsti un EIB, un kuri cita starpā ietver:
EIB uzdevumus un pienākumus, tostarp atlīdzību;
minimālo saistību īpatsvaru, kas jānodrošina attiecībā uz skaidri noteiktiem starpposma mērķiem 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā;
jaunā aizņēmuma finansējuma nosacījumus;
noteikumus attiecībā uz neatbilstīgām darbībām un izslēgšanas kritērijiem;
maksājumu grafiku;
sankcijas finanšu starpnieku pienākumu nepildīšanas gadījumā;
finanšu starpnieku atlasi;
uzraudzības, ziņošanas un revīziju veikšanas kārtību;
redzamību;
nolīguma darbības izbeigšanas nosacījumus.
Instrumenta īstenošanas nolūkā EIB noslēdz līgumus ar atlasītiem finanšu starpniekiem;
gadījumā, ja c) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums netiek noslēgts sešos mēnešos kopš b) apakšpunktā minētās programmas pieņemšanas, dalībvalstij ir tiesības pārdalīt šādu ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta īstenošanai, Komisijapieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Ja finanšu starpniekam neizdodas nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā, tam atbilstīgi līgumsaistībām ir jāmaksā naudassods par labu attiecīgajai iesaistītajai dalībvalstij saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti finansēšanas nolīgumā.
Ne garantijas, ne atbilstošos pārvēršanas vērtspapīros darījumus neietekmē tas, ka finanšu starpnieks nespēj nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts finansēšanas nolīgumā.
Programmas slēgšanas brīdī 42. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie atbilstīgie izdevumi ir to programmas ieguldījumu kopējā summa, kas iemaksāti finanšu instrumentā un kas atbilst:
attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, – 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem;
attiecībā uz darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, – jauna aizņēmuma finansējuma kopējai summai, kas iegūta no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem un izmaksāta atbalsttiesīgiem MVU vai par labu tiem 65. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā.
Ziņojumā, kas minēts 46. panta 1. punktā, ietver šādus papildu datus:
kopējā ERAF un ELFLA atbalsta summa, kas iemaksāta finanšu instrumentā saistībā ar neierobežotām garantijām vai pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, sniedzot sadalījumu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;
paveiktais, saskaņā ar 37. panta 4. punktu nodrošinot jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU.
39.a pants
ESI fondu ieguldījums finanšu instrumentos, apvienojot šādu ieguldījumu ar EIB finanšu produktiem Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros
Veicot ieguldījumu 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, vadošā iestāde var veikt šādas darbības:
investēt tādas esošas vai jaunizveidotas juridiskās personas kapitālā, kura ir paredzēta, lai īstenotu investīcijas galasaņēmējos saskaņā ar attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kura uzņemsies īstenošanas uzdevumus;
uzticēt īstenošanas uzdevumus saskaņā ar 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu.
Struktūra, kurai ir uzticēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie īstenošanas uzdevumi, vai nu atver fiduciāro kontu savā vārdā un vadošās iestādes uzdevumā, vai izveido atsevišķu finansējuma daļu iestādē programmas ieguldījumam. Atsevišķas finansējuma daļas gadījumā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita programmas resursus, kas ieguldīti finanšu instrumentā, un citus iestādei pieejamos resursus. Fiduciārajos kontos turētos aktīvus un šādas atsevišķas finansējuma daļas pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus prudenciālos noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.
Šā panta nolūkos finanšu instruments var būt arī investīciju platformas veidā vai tās daļa saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 4. punktu ar noteikumu, ka investīciju platforma ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai pārvaldīta konta veidā.
Noteikumus ieguldījumiem saskaņā ar 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu izklāsta finansējuma nolīgumos saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:
attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu;
starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā starp tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno finanšu instrumentu.
40. pants
Finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole
Tomēr izraudzītās iestādes veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 125. panta 5. punktu un pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 1. punktu citu tādu struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus savas attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā.
EIB un citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz izraudzītajām iestādēm kontroles ziņojumu ar katru maksājuma pieteikumu. Tās arī iesniedz Komisijai un izraudzītajām iestādēm gada revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojuši šo struktūru ārējie revidenti. Minētie ziņošanas pienākumi neskar tos ziņošanas pienākumus, tostarp finanšu instrumentu darbības rezultātus, kas noteikti šīs regulas 46. panta 1. un 2. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu par šā punkta trešajā daļā minēto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem.
Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 150. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Par programmu revīziju atbildīgās struktūras veic darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas citu tādu struktūru līmenī, kas īsteno finanšu instrumentus to attiecīgajās dalībvalstīs, un galasaņēmēju līmenī, kad ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi.
Komisija var veikt revīzijas 1. punktā minēto struktūru līmenī, ja tā secina, ka tas ir nepieciešams, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ņemot vērā konstatētos riskus.
Par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt revīziju galasaņēmēju līmenī tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
ja vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem un to, ka šis atbalsts ir ticis izmantots tam paredzētajiem mērķiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
ja ir pierādījumi tam, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts.
Atkāpjoties no šīs regulas 143. panta 4. punkta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta otrās daļas, darbībās, kuras ietver finanšu instrumentus, ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta pirmo daļu atsevišķa pārkāpuma rezultātā, var atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā ar šādiem nosacījumiem:
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts galasaņēmēja līmenī, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem galasaņēmējiem tā paša finanšu instrumenta ietvaros;
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts finanšu starpnieka līmenī fondu fondā, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem finanšu starpniekiem.
Ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts tās struktūras līmenī, kura īsteno fondu fondu, vai tās struktūras līmenī, kura īsteno finanšu instrumentus, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot struktūru bez fondu fonda, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā.
Ja tiek veikta finanšu korekcija saistībā ar sistēmisku pārkāpumu, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot nevienai darbībai, ko skāris sistēmiskais pārkāpums.
41. pants
Maksājumu pieteikumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem
Attiecībā uz 38. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, – lai saņemtu programmas finansējumu, secīgi iesniedz starpposma maksājumu pieteikumus, un tos iemaksā finanšu instrumentā 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā (“atbilstības periods”) saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
programmas finansējuma apmērs, ko piešķir finanšu instrumentam un kas minēts katrā starpposma maksājuma pieteikumā, atbilstības periodā nepārsniedz 25 % no programmas finansējuma kopsummas, kas paredzēta šim finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, kā arī atbilst izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē, un tiek paredzēts, ka tas tiks samaksāts atbilstības periodā; starpposma maksājumu pieteikumos, ko iesniedz pēc atbilstības perioda, iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu 42. panta nozīmē;
katrā šā punkta a) apakšpunktā minētajā starpposma maksājuma pieteikumā var iekļaut līdz 25 % no valsts līdzfinansējuma kopsummas, kas minēta 38. panta 9. punktā un kas paredzēta iemaksai finanšu instrumentā vai — galasaņēmēju līmenī — izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē atbilstības periodā;
nākamos atbilstības periodā iesniedzamos starpposma maksājuma pieteikumus iesniedz tikai ar šādiem nosacījumiem:
attiecībā uz otro starpposma maksājuma pieteikumu — kad vismaz 60 % no summas, kas minēta pirmajā starpposma maksājuma pieteikumā, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē,
attiecībā uz trešo un turpmākajiem starpposma maksājuma pieteikumiem — kad vismaz 85 % no summām, kas minētas iepriekšējos starpposma maksājuma pieteikumos, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē;
ikvienā starpposma maksājuma pieteikumā, kurā iekļauti izdevumi saistībā ar finanšu instrumentiem, atsevišķi norāda programmas kopējo finanšu instrumentos iemaksāto summu un summas, kas iemaksātas kā atbilstīgie izdevumi ◄ 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē.
Programmas slēgšanas brīdī noslēguma maksājuma pieteikumā iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu, kā minēts 42. pantā.
42. pants
Atbilstīgie izdevumi slēgšanas brīdī
Programmas slēgšanas brīdī finanšu instrumenta atbilstīgie izdevumi ir programmas ieguldījumu kopējā summa, ko finanšu instruments faktiski samaksājis vai — garantiju gadījumā — par ko tas uzņēmies saistības 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā un kas atbilst:
maksājumiem galasaņēmējiem un gadījumos, kas minēti 37. panta 7. punktā, maksājumiem par labu galasaņēmējiem;
resursiem, kas piesaistīti garantijas līgumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un aprēķināti, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot bez atlikuma dalāmu summu, ko veido pamatā esošie jaunie aizdevumi vai citi riska instrumenti jaunām investīcijām galasaņēmējos;
kapitalizētām procentu likmes subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par 10 gadiem atbilstības perioda beigām, un ko izmanto apvienojumā ar finanšu instrumentiem, kuri iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, lai tos faktiski izmaksātu pēc atbilstības perioda, bet kas saistībā ar aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem izmaksāti investīcijām galasaņēmējos atbilstības periodā;
radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, nosakot īpašus noteikumus, par sistēmas izveidi gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām, kas minētas šā panta pirmās daļas c) punktā.
Summu, ko iemaksā darījuma kontā:
izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kas atbilstības periodā no finanšu instrumenta ir saņēmuši sākotnējās pašu kapitāla investīcijas, kuras vēl nav pilnībā vai daļēji samaksātas;
izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kuras jāveic saskaņā ar tirgus standartiem un standarta tirgus līguma noteikumiem un ir ierobežotas līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu privātā sektora līdzinvestīcijas, vienlaikus nodrošinot finansējuma nepārtrauktību mērķuzņēmumiem tā, lai no investīcijām iegūtu gan valsts, gan privātie investori;
nepārsniedz 20 % no 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā uz pašu kapitālu balstītā instrumenta atbilstīgajiem izdevumiem, no kuriem atskaita maksimālos kapitāla līdzekļus un ieņēmumus, kas atbilstības periodā atmaksāti šim uz pašu kapitālu balstītajam instrumentam.
Jebkuras summas, kas iemaksātas īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā un nav izmantotas investīcijām galasaņēmējiem pirmajā daļā minētajā laikposmā, izlieto saskaņā ar 45. pantu.
Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:
no ESI fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta 1., 2. un 3. punktā minētajā nolūkā, un
atbilstošais valsts līdzfinansējums.
Pārvaldības izmaksās un maksā var iekļaut administrēšanas maksu. Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā atbilstīgos izdevumus.
Pārvaldības izmaksas un maksas, tostarp izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanas darbiem saistībā ar finanšu instrumentu pirms attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, ir atbilstīgas sākot no attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas dienas.
43. pants
Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem
43.a pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem
44. pants
Uz ESI fondu atbalstu attiecināmo līdzekļu atkārtota izmantošana līdz atbilstības perioda beigām
Neskarot 43.a pantu, līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus investīciju radītus ieņēmumus, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtoti izmanto turpmāk minētajos nolūkos līdz nepieciešamajām summām un secībā, par kuru puses vienojušās attiecīgajos finansēšanas nolīgumos:
turpmākām investīcijām ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar prioritāti;
attiecīgā gadījumā, lai segtu tos zaudējumus ESI fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kas rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus;
attiecīgā gadījumā radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.
45. pants
►C1 Līdzekļu atkārtota izmantošana pēc atbilstības perioda beigām
Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumi un cita peļņa, kas radusies vismaz astoņus gadus ilgā laikposmā pēc atbilstības perioda beigām un kas attiecināma uz atbalstu, kurš no ESI fondiem piešķirts finanšu instrumentiem saskaņā ar 37. pantu, atkārtoti izmanto saskaņā ar programmas vai programmu mērķiem ◄ vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai pēc finanšu instrumenta izmantošanas beigām citos finanšu instrumentos, abos gadījumos ar noteikumu, ka tirgus apstākļu izvērtējums parāda joprojām pastāvošu vajadzību pēc šādas investīcijas vai citiem atbalsta veidiem.
46. pants
Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu
Šā panta 1. punktā minētajā īpašajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:
tās programmas un prioritātes vai pasākuma identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no ESI fondiem piešķirtais atbalsts;
finanšu instrumenta un īstenošanas kārtības apraksts;
to struktūru identifikācija, kuras īsteno finanšu instrumentus, attiecīgā gadījumā norādot struktūras, kuras īsteno fondu fondus, kā minēts 38. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;
finanšu instrumentā iemaksātā programmas ieguldījumu kopējā summa pa prioritātēm vai pasākumiem;
tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos veikt investīcijas galasaņēmējos, kā arī radušās pārvaldības izmaksas vai samaksāto pārvaldības maksu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;
finanšu instrumenta darbības rezultāti, tostarp paveiktais tā izveidē un finanšu instrumenta īstenošanas struktūru atlasē, ieskaitot struktūru, kas īsteno fondu fondu;
procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem sniegts finanšu instrumentam, un programmu līdzekļi, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām, kā minēts 43. un 44. pantā, un summas, kas izmantotas atšķirīgai attieksmei, kā minēts 43.a pantā;
paveiktais finanšu instrumenta veikto investīciju paredzamā sviras efekta sasniegšanā;
pašu kapitāla investīciju vērtība, ņemot vērā iepriekšējos gadus;
finanšu instrumenta ieguldījums attiecīgās prioritātes vai pasākuma rādītāju sasniegšanā.
Informāciju, kas minēta pirmās daļas h) un j) apakšpunktā, var iekļaut tikai gada īstenošanas ziņojuma pielikumā, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Ziņošanas pienākumus, kas minēti pirmās daļas a) un j) apakšpunktā, nepiemēro galasaņēmēju līmenī.
V
SADAĻA
UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA
I
NODAĻA
Uzraudzība
47. pants
Uzraudzības komiteja
Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai, ko līdzfinansē ESI fondi.
48. pants
Uzraudzības komitejas sastāvs
Par mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis, kuras piedalās programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā. Uzraudzības komitejā darbojas minēto dalībvalstu un trešo valstu attiecīgie pārstāvji. Uzraudzības komitejā var darboties ETSG pārstāvji, kuri programmas darbības teritorijā veic ar programmu saistītas darbības.
49. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas
50. pants
Īstenošanas ziņojumi
Komisija 15 darbdienās no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.
51. pants
Ikgadējā izvērtēšanas sanāksme
52. pants
Progresa ziņojums
Progresa ziņojumā iekļauj informāciju un izvērtējumu par:
dalībvalstu attīstības vajadzību izmaiņām kopš partnerības nolīguma pieņemšanas;
progresu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas, kā arī 4. panta 1. punktā minēto konkrētu fondu pamatuzdevumu sasniegšanā, izmantojot ESI fondu ieguldījumu atlasīto tematisko mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz starpposma mērķiem, kas noteikti darbības rezultātu satvarā katrai programmai, un atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem;
to, vai darbības, kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ex ante nosacījumus, kuri noteikti partnerības nolīgumā un kuri nebija izpildīti partnerības nolīguma pieņemšanas dienā, ir īstenotas saskaņā ar noteikto grafiku; šis punkts attiecas tikai uz progresa ziņojumu, kas jāiesniedz 2017. gadā;
to mehānismu īstenošanu, kuri paredzēti, lai nodrošinātu koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar EIB;
integrētas pieejas īstenošanu attiecībā uz teritoriālo attīstību vai uz programmām pamatoto integrēto pieeju īstenošanas kopsavilkumu, tostarp progresu sadarbībai noteikto prioritāšu sasniegšanā;
attiecīgā gadījumā darbībām, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot ESI fondus;
veiktajām darbībām un sasniegto progresu, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;
5. pantā minēto partneru uzdevumiem partnerības nolīguma īstenošanā;
to darbību kopsavilkumu, kuras ir veiktas saistībā ar 5., 7. un 8. panta minēto horizontālo principu piemērošanu un politikas mērķiem ESI fondu īstenošanai.
53. pants
Komisijas ziņojumi un apspriešanās par ESI fondiem
II
NODAĻA
Novērtēšana
54. pants
Vispārīgi noteikumi
55. pants
Ex ante novērtēšana
Ex ante novērtēšanā pārbauda:
ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā atlasītos tematiskos mērķus un prioritātes, valsts un reģionālās vajadzības un attīstības potenciālu, kā arī iepriekšējos plānošanas periodos izdarītos secinājumus;
ierosinātās programmas vai darbības iekšējo saskaņotību un tās saistību ar citiem atbilstošiem instrumentiem;
budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar programmas mērķiem;
atlasīto tematisko mērķu, prioritāšu un programmu atbilstošo mērķu atbilstību VSS, partnerības nolīgumam un attiecīgajai valstij adresētajiem atbilstošajiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā valsts līmenī valsts reformu programmu;
ierosināto programmu rādītāju atbilstību un skaidrību;
to, kā paredzamais iznākums veicinās rezultātu sasniegšanu;
to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķvērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no ESI fondiem;
ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;
cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;
to procedūru piemērotību, kas paredzētas programmas uzraudzībai un izvērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;
darbības rezultātu satvaram atlasīto starpposma mērķu piemērotību;
to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst jebkādu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti;
to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību;
plānotos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atbalsta saņēmējiem radīto administratīvo slogu.
56. pants
Novērtēšana plānošanas periodā
▼M6 —————
57. pants
Ex post novērtēšana
VI
SADAĻA
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA
58. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
Pirmajā daļā minētos pasākumus var īstenot tieši Komisija vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 154. pantu ◄ .
Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:
palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā, tostarp ar EIB;
atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai ESI fondu pārvaldībai;
izpēti, kas saistīta ar Komisijas ziņošanu par ESI fondiem un kohēzijas ziņojumu;
pasākumus, kas saistīti ar ESI fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un īstenošanu, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;
novērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un izpēti, arī vispārīgu, attiecībā uz ESI fondu pašreizējo un turpmāko darbību, kuru attiecīgā gadījumā var veikt EIB;
darbības ar mērķi izplatīt informāciju, atbalstīt tīklu izveidi, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, kas gūti ar atbalstu no ESI fondiem, palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;
datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un novērtēšanas vajadzībām;
darbības, kuras veic, lai uzlabotu novērtēšanas metodes un ar novērtēšanas praksi saistītas informācijas apmaiņu;
ar revīziju saistītas darbības;
darbības, kuras veic, lai nostiprinātu valsts un reģionālo spēju attiecībā uz ieguldījumu plānošanu, vajadzību novērtēšanu, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp kopīgas iniciatīvas ar EIB;
labas prakses izplatīšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt attiecīgo 5. pantā minēto partneru un to jumta organizāciju spējas;
darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, lai sekmētu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu.
Komisija vismaz 15 % no šajā pantā minētajiem resursiem paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgāku sinerģiju starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem, jo īpaši, efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus, un it sevišķi izceļot ESI fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no ESI fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no ESI fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
Atkarībā no to mērķa šajā pantā minētos pasākumus var finansēt kā darbības vai administratīvos izdevumus.
59. pants
Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas
Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var īstenot 1. punktā minētās darbības, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kā minēts 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā.
VII
SADAĻA
FINANSIĀLS ATBALSTS NO ESI FONDIEM
I
NODAĻA
Atbalsts no ESI fondiem
60. pants
Līdzfinansējuma likmju noteikšana
61. pants
Darbības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus
Ja visas investīciju izmaksas nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala proporcionāli investīciju izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.
Potenciālos neto ienākumus no darbības nosaka iepriekš, izmantojot vienu no šajā punktā norādītajām metodēm, kuru nozarei, apakšnozarei vai darbības veidam izvēlas vadošā iestāde:
vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, kas attiecas uz darbību, — kā noteikts V pielikumā vai jebkurā no otrajā, trešajā, un ceturtajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem;
dalībvalsts noteiktas vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. Pirms vienotās likmes piemērošanas atbildīgā revīzijas iestāde pārbauda, vai vienotā likme ir noteikta saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu metodi, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai objektīviem kritērijiem;
darbības diskontēto neto ienākumu aprēķināšana, ņemot vērā darbībai piemērojamai nozarei vai apakšnozarei atbilstīgo pārskata periodu, rentabilitāti, kāda parasti paredzama no attiecīgās investīciju kategorijas, principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu un attiecīgā gadījumā taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts vai reģiona relatīvo labklājību.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai pielāgotu tajā noteiktās vienotās likmes, ņemot vērā vēsturiskos datus, izmaksu atgūšanas iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā principu "piesārņotājs maksā".
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz vienotas likmes nozarēm vai apakšnozarēm IKT, PAI, kā arī energoefektivitātes jomā. Komisija deleģētos aktus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā.
Turklāt Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma papildināšanu ar nozarēm vai apakšnozarēm, tostarp nozaru apakšnozarēm, uz ko attiecas 9. pantā pirmajā daļā noteiktie tematiskie mērķi un ko atbalsta ESI fondi.
Ja tiek piemērota pirmās daļas a) punktā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot vienoto likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.
Ja, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar trešo un ceturto daļu, tiek noteikta vienota likme jaunai nozarei vai apakšnozarei, vadošā iestāde var nolemt piemērot pirmās daļas a) apakšpunktā jaunām darbībām noteikto metodi attiecībā uz attiecīgo nozari vai apakšnozari.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pirmās daļas b) apakšpunktā minēto metodi. Ja tiek piemērota minētā metode, neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un kas rodas no ienākumu avotiem, kuri nav ņemti vērā darbības potenciālo neto ienākumu noteikšanā, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita no atbilstīgajiem izdevumiem.
Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro:
darbībām vai darbību daļām, ko atbalsta tikai no ESF;
darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000 ;
atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pilnīgas atmaksāšanas pienākums, un godalgām;
tehniskai palīdzībai;
atbalstam, ko sniedz finanšu instrumentiem vai no finanšu instrumentiem;
darbībām, kurām publisko atbalstu sniedz vienreizējo maksājumu veidā vai izmantojot standarta shēmu vienības izmaksas;
darbībām, ko veic saskaņā ar kopīgu rīcības plānu;
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā.
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja dalībvalsts piemēro 5. punktu, tā attiecīgajā prioritātē vai pasākumā var iekļaut darbības, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000 .
II
NODAĻA
Īpaši noteikumi PPP atbalstam no ESI fondiem
62. pants
PPP
ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu PPP darbības. Veicot šādas PPP darbības, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši aktus par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.
63. pants
Atbalsta saņēmējs, īstenojot PPP darbības
Saistībā ar PPP darbību, un atkāpjoties no 2. panta 10. punkta, atbalsta saņēmējs var būt:
publisko tiesību subjekts, kurš ir darbības uzsācējs; vai
struktūra, uz ko attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības ("privātā sektora partneris") un kas ir atlasīta vai ko paredzēts atlasīt darbības īstenošanai.
64. pants
Atbalsts PPP darbībām
Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieteikumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
atbalsta saņēmējs ir noslēdzis PPP līgumu ar privātā sektora partneri;
vadošā iestāde ir pārbaudījusi, ka privātā sektora partneris ir samaksājis atbalsta saņēmēja deklarētos izdevumus un ka darbība atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, programmai un nosacījumiem atbalsta saņemšanai par darbību.
III
NODAĻA
Izdevumu atbilstība un ilgums
65. pants
Atbilstība
No tās darbības atbilstīgajiem izdevumiem, kas līdzfinansējama no ESI fondiem, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita neto ienākumus, kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī un kas tieši gūti tikai darbības īstenošanas laikā. Ja attiecībā uz visām izmaksām nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala pro rata izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.
Šo punktu nepiemēro:
tehniskajai palīdzībai;
finanšu instrumentiem;
atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pienākums pilnībā atmaksāt;
godalgām;
darbībām, uz kurām attiecas valsts atbalstau noteikumi;
darbībām, kurām publiskais atbalsts tiek piešķirts vienreizēju maksājumu vai standarta likmes vienības izmaksu veidā, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;
darbībām, ko īsteno saskaņā ar kopīgu rīcības plānu, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā, izņemot tās darbības, kurām ir atsauce uz šo punktu saskaņā ar EJZF regulu; vai
darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 100 000 .
Šā panta un 61. panta nozīmē jebkuru maksājumu, ko atbalsta saņēmējs saņem no līgumsodiem līguma starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi vai trešām pusēm pārkāpuma gadījumā vai kas radies tādēļ, ka trešā puse, kas izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, ir atsaukusi piedāvājumu ("depozīts"), neuzskata par ienākumiem un neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.
Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt atkāpes no šā punkta pirmās daļas.
Atkāpjoties no 9. punkta, izdevumi, kas paredzēti darbībām, ar kurām tiek veicināta spēja reaģēt uz krīzi, saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu ir attiecināmi, sākot no 2020. gada 1. februāra.
Atkāpjoties no 9. punkta, izdevumi par darbībām, ar kurām risina migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas Federācijas militārā agresija, ir attiecināmi no 2022. gada 24. februāra.
Panta 6. punktu nepiemēro arī EJZF atbalstītām darbībām, ar kurām minētās agresijas sekas novērš zvejniecības un akvakultūras nozarē.
Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta b) apakšpunkta, šādas darbības var atlasīt atbalstam no ERAF, ESF, Kohēzijas fonda vai EJZF pirms grozītās programmas apstiprināšanas.
66. pants
Atbalsta veidi
ESI fondus izmanto atbalsta piešķiršanai dotāciju, godalgu, atmaksājamas palīdzības, finanšu instrumentu vai to apvienojuma veidā.
Atmaksājamas palīdzības gadījumā atmaksāto atbalstu struktūrai, kas to piešķīrusi, vai citai dalībvalsts kompetentai iestādei tur atsevišķā kontā vai atdala ar uzskaites kodiem un atkārtoti izmanto tādam pašam mērķim vai saskaņā ar programmas mērķiem.
67. pants
Dotāciju veidi un atmaksājama palīdzība
Var būt šādi dotāciju un atmaksājamas palīdzības veidi:
to atbilstīgo izmaksu atlīdzināšana, kas radušās un attiecīgā gadījumā samaksātas kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju;
standarta likmes vienības izmaksas;
vienreizējie maksājumi;
vienotas likmes finansējums, ko nosaka, piemērojot procentus vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām;
finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, bet ir balstīts uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar progresa gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu, kā noteikts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 5.a punktu.
Konkrētu fondu noteikumi var ierobežot dotāciju vai atmaksājamās palīdzības formas, ko piemēro noteiktām darbībām.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētā finansējuma veida gadījumā revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi atlīdzināšanai.
Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, izmaksu kategorijas, kurām piemēro vienoto likmi, var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
ELFLA, ERAF vai ESF atbalstītām darbībām, kurām izmanto 68.b panta 1. punktā minēto vienoto likmi, dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Uz šo punktu attiecas pārejas noteikumi, kas izklāstīti 152. panta 7. punktā.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:
saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir kāds no šiem:
statistikas dati, cita objektīva informācija vai ekspertu slēdziens;
pārbaudīti atsevišķu atbalsta saņēmēju vēsturiskie dati;
atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;
budžeta projekts, kas sagatavots katrā atsevišķā gadījumā un ko ex ante apstiprinājusi vadošā iestāde vai – ELFLA gadījumā – par darbību atlasi atbildīgā iestāde, ja publiskais atbalsts nepārsniedz EUR 100 000 ;
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas ir piemērojamas Savienības politikas virzienos līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko saskaņā ar dotāciju shēmām pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
izmantojot likmes, kas noteiktas ar šo regulu vai ar konkrētu fondu noteikumiem.
īpašas metodes, lai noteiktu summas, kas paredzētas atbilstīgi konkrētu fondu noteikumiem.
68. pants
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šādiem veidiem:
vienota likme līdz 25 % no atbilstīgajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;
vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu noteikumus par šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto vienoto likmi un saistītajām metodēm.
68.a pants
Personāla izmaksas par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Pirmo daļu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām attiecībā uz personāla izmaksām saistībā ar personām, kuras pie darbības strādā ar nepilna darba laika uzdevumu.
68.b pants
Vienotas likmes finansējums izmaksām, kas nav personāla izmaksas
ESF, ERAF vai ELFLA atbalstītām darbībām dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus uzskata par papildu atbilstīgajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.
68.c pants
Vienības izmaksas darbībām, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas
Lai īstenotu darbības, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, dalībvalstis maksājumu pieteikumos deklarētajos izdevumos var iekļaut vienības izmaksas, kas saistītas ar to personu pamatvajadzībām un atbalstu, kurām ar valstu tiesību aktiem piešķirta pagaidu aizsardzība vai citāda adekvāta aizsardzība saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 ( 25 ) un Padomes Direktīvu 2001/55/EK ( 26 ). Minētās vienības izmaksas ir 100 EUR nedēļā par katru pilnu nedēļu vai daļēju nedēļu, kurā persona atrodas attiecīgajā dalībvalstī. Vienības izmaksas kopumā var izmantot ne vairāk kā 26 nedēļas, sākot no dienas, kad persona ierodas Savienībā.
Uz minētā pamata aprēķinātas summas šīs regulas piemērošanas vajadzībām tiek uzskatītas par atbalsta saņēmējiem izmaksātu publiskā sektora atbalstu un atbilstīgajiem izdevumiem.
69. pants
Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Ieguldījums natūrā, ko sniedz, nodrošinot būvdarbus, preces, pakalpojumus, zemi un nekustamo īpašumu, par kuru nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt atbilstīgie izdevumi ar nosacījumu, ka to paredz ESI fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:
darbībai piešķirtais publiskais atbalsts, kas ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos atbilstīgos izdevumus, izņemot ieguldījumus natūrā, darbības beigās;
ieguldījumiem natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū;
ieguldījuma vērtību un sniegumu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;
zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā var veikt maksājumu skaidrā naudā attiecībā uz nomas līgumu, kura pamatsumma nepārsniedz dalībvalsts valūtas vienu vienību gadā;
attiecībā uz ieguldījumiem natūrā, kas izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtību nosaka, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.
Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
to pieļauj programmas atbilstības noteikumi;
izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā veidā;
izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu;
publiskas dotācijas nav ieguldītas nolietotu aktīvu iegādē.
Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no ESI fondiem un no atbalsta apmēra, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti EISI, kā minēts 92. panta 6. punktā:
parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;
neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minētais ierobežojums ir 15 %. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstākus iepriekšminētos procentus darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;
pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.
70. pants
Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas
Tādas darbības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, uzskata par tādām, kas atrodas visās programmas teritorijās dalībvalstī. Šādos gadījumos izdevumus piešķir attiecīgajām programmas teritorijām samērīgi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Šā punkta otro daļu nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 2. punktā minētajai valsts programmai vai minētās regulas 54. panta 1. punktā minētajai īpašajai programmai valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.
Vadošā iestāde var pieņemt to, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ar attiecīgo darbību tiek sniegts labums programmas teritorijai;
kopējā summa no ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF, kas saskaņā ar programmu piešķirta darbībām, kuru norises vieta ir ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 15 % no prioritātes līmenī sniegtā ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF atbalsta programmas pieņemšanas brīdī;
uzraudzības komiteja ir piekritusi attiecīgajai darbībai vai attiecīgo darbību veidiem;
iestādes, kas ir atbildīgas par programmu, kurā tiek atbalstīta konkrētā darbība, ir izpildījušas iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, vai arī tās noslēdz vienošanās ar iestādēm teritorijā, kurā attiecīgā darbība tiek īstenota.
Ja no fondiem un EJZF finansētās darbības īsteno ārpus programmas teritorijas saskaņā ar šo punktu un ir ieguvumi gan ārpus programmas teritorijas, gan programmas teritorijā, šādus izdevumus minētajām teritorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Ja darbības attiecas uz 9. panta pirmās daļas 1. punktā minēto tematisko mērķi un tās īsteno ārpus dalībvalsts, bet Savienībā, tad piemēro tikai šā punkta pirmās daļas b) un d) apakšpunktu.
Ja darbības, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda un ar ko risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, īsteno ārpus programmas teritorijas, taču dalībvalsts robežās, piemēro tikai pirmās daļas d) apakšpunktu.
71. pants
Darbību ilgums
Darbība, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai investīcijas ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja piecos gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam vai — attiecīgā gadījumā — laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, notiek jebkas no turpmākā:
ražošanas darbības izbeigšana vai pārcelšana uz citu vietu ārpus programmas teritorijas;
tādas izmaiņas infrastruktūras daļas īpašnieku sastāvā, kas sniedz uzņēmumam vai publiskai struktūrai nepamatotas priekšrocības, vai
būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Dalībvalsts atgūst summas, kas nepamatoti izmaksātas saistībā ar darbību proporcionāli laikposmam, par kuru nav izpildītas prasības.
Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
VIII
SADAĻA
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
I
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles sistēmas
72. pants
Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi
Pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 4. panta 8. punktu paredz:
aprakstu par to, kādas funkcijas veic katra pārvaldībā un kontrolē iesaistītā struktūra, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;
principa, kas paredz funkciju nodalīšanu gan starp šādām struktūrām, gan to iekšienē, ievērošanu;
procedūras deklarēto izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanai;
datorizētas sistēmas grāmatvedības datu uzskaitei, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanai un pārsūtīšanai, kā arī uzraudzībai un ziņošanai;
sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;
kārtību, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija;
sistēmas un procedūras atbilstošu revīzijas liecību nodrošināšanai;
pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu kopā ar jebkuriem procentiem par kavētiem maksājumiem.
73. pants
Ar dalītu pārvaldību saistīti pienākumi
Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos.
74. pants
Dalībvalstu pienākumi
II
NODAĻA
Komisijas pilnvaras un pienākumi
75. pants
Komisijas pilnvaras un pienākumi
Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz ESI fondu atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas.
Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šādiem ierēdņiem un pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.
Komisija iesniedz kompetentajai valsts iestādei:
projektu revīzijas ziņojumam par pārbaudi uz vietas vai pārbaudi trijos mēnešos pēc minētās pārbaudes uz vietas vai pārbaudes beigu dienas.
galīgo revīzijas ziņojumu trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemta pilnīga kompetentās valsts iestādes atbilde uz projektu revīzijas ziņojumam par attiecīgo pārbaudi uz vietas vai pārbaudi;
Ziņojumus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, dara pieejamus minētajos apakšpunktos paredzētajā laikposmā vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.
Pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētais laikposms neietver periodu, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savu pieprasījumu dalībvalstij pēc papildu informācijas, un ilgst līdz brīdim, kad dalībvalsts atbild uz minēto pieprasījumu.
Šo punktu nepiemēro ELFLA.
IX
SADAĻA
FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS, SAISTĪBU ATCELŠANA
I
NODAĻA
Finanšu pārvaldība
76. pants
Budžeta saistības
Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.
Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, ir finansēšanas lēmums ►M6 Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē ◄ un — sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts — juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.
Attiecībā uz katru programmu budžeta saistības par pirmo iemaksu uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.
Budžeta saistības par turpmākajām iemaksām Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 16. pants.
Pēc darbības rezultātu satvara piemērošanas saskaņā ar 22. pantu, ja attiecībā uz prioritātēm nav sasniegti starpposma mērķi, Komisija vajadzības gadījumā atceļ atbilstošās apropriācijas, kas attiecīgajām programmām piešķirtas kā daļa no izpildes rezerves, un atkal tās dara pieejamas programmām, kurām piešķīrums ir palielināts saistībā ar grozījumu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 22. panta 5. punktu.
77. pants
Kopīgi noteikumi par maksājumiem
78. pants
Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu
Konkrētu fondu noteikumos paredz noteikumus tās summas aprēķināšanai, ko atlīdzina kā starpposma maksājumus un kā slēguma bilances maksājumu. Minētā summa ir atbilstīgajiem izdevumiem piemērojamās īpašās līdzfinansējuma likmes funkcija.
79. pants
Maksājumu pieteikumi
80. pants
Euro izmantojums
Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās programmās, ►C1 izdevumu prognozēs, maksājumu pieteikumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro. ◄
81. pants
Sākotnējā priekšfinansējuma izmaksāšana
82. pants
Sākotnējā priekšfinansējuma dzēšana
Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas pārskatiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.
83. pants
Maksājuma termiņa pārtraukšana
Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja:
saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtu informāciju ir skaidri pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;
deleģētajam kredītrīkotājam ir jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad tā rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka izdevumi maksājuma pieteikumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;
nav iesniegts kāds no ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā ◄ paredzētajiem dokumentiem;
Dalībvalsts var vienoties pagarināt pārtraukšanas laikposmu vēl uz trim mēnešiem.
Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai, ja nav izpildītas kopējā zivsaimniecības politikā paredzētās saistības, kuras ir samērīgas, un ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtotību.
II
NODAĻA
Pārskatu pārbaude un akceptēšana
84. pants
Termiņš, kurā Komisija pārbauda un akceptē pārskatus
Līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 8. punktu ◄ piemēro pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūras un informē dalībvalsti par to, vai tā akceptē, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
III
NODAĻA
Finanšu korekcijas
85. pants
Komisijas veiktās finanšu korekcijas
Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:
pārkāpums ir ietekmējis atbildīgās struktūras veikto darbības atlasi ESI fondu atbalstam, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minētās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme;
pārkāpums ir ietekmējis izdevumu summu, kas deklarēta atlīdzinājuma saņemšanai no Savienības budžeta, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme.
IV
NODAĻA
Saistību atcelšana
86. pants
Principi
87. pants
Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu
Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:
darbības ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, vai
nav bijis iespējams veikt maksājuma pieteikumu ◄ tādu force majeure apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē visas programmas vai tās daļas īstenošanu.
Valsts iestādes, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, pierāda force majeure apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.
Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām minēto samazinājumu var lūgt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst ne ilgāk par vienu gadu, vai tik reizes, cik tas atbilst force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.
88. pants
Procedūra
TREŠĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDAM
I
SADAĻA
MĒRĶI UN FINANŠU SHĒMA
I
NODAĻA
Pamatuzdevums, mērķi un atbalsta ģeogrāfiskais aptvērums
89. pants
Pamatuzdevums un mērķi
Fondu atbalstītās darbības veicina arī Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu.
Šā panta 1. punktā minētā pamatuzdevuma nolūkā īsteno šādus mērķus:
"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" dalībvalstīs un reģionos, kas jāatbalsta fondiem, un
"Eiropas teritoriālā sadarbība", kas jāatbalsta ERAF.
90. pants
Mērķis "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Resursus mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:
mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;
pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;
vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.
Reģionus iekļauj kādā no trim kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2007.–2009. gadu, attiecībā pret ES–27 valstu vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.
Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda 2013. gadā, bet kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.
II
NODAĻA
Finanšu shēma
91. pants
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlētie resursi
92. pants
Resursi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"
Resursu apjoms mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” ir 96,09 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā 317 073 545 392 EUR), un to sadalījums ir šāds:
51,52 % (t. i., kopā 163 359 380 738 EUR) – mazāk attīstītiem reģioniem;
10,82 % (t. i., kopā 34 319 221 039 EUR) – pārejas reģioniem;
16,33 % (t. i., kopā 51 773 321 432 EUR) – vairāk attīstītiem reģioniem;
20,89 % (t. i., kopā 66 236 030 665 EUR) – dalībvalstīm, ko atbalsta Kohēzijas fonds;
0,44 % (t. i., kopā 1 385 591 518 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
Dalībvalstis, kuras attiecībā uz JNI paredzēto īpašo piešķīrumu saņem papildu resursus, var pieprasīt līdz 50 % no šiem papildu resursiem pārvirzīt uz ESF, lai izveidotu attiecīgā ESF mērķinvestīciju, kā prasīts ESF Regulas 22. panta 1. punktā. Šāda pārvirzīšana notiek uz attiecīgajām reģionu kategorijām, kas atbilst reģionu kategorizācijai, kas ir tiesīgi uz JNI paredzēta īpašā piešķīruma palielinājumu. Dalībvalstis pārvirzījumu pieprasa, iesniedzot programmas grozījumu prasību saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punktu. Iepriekšējos gados piešķirtos resursus pārvirzīt nav iespējams.
Šā punkta otro daļu piemēro visiem JNI paredzēta īpašā piešķīruma papildu resursiem, kas piešķirti 2019. un 2020. gadā.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārvietojama no Kohēzijas fonda piešķīruma EISI katrai dalībvalstij un kuras apmēru nosaka proporcionāli par visu laikposmu. Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij attiecīgi samazina.
Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta EISI attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietotā summa, kas minēta pirmajā daļā, tiek izlietota, izsludinot īpašus uzaicinājumus uz konkursu projektiem, ar kuriem nodrošina pamattīklus, vai projektiem un horizontāliem pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā.
Īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti ceturtajā daļā, piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013. Līdz 2016. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra līdzekļus, kas pārnesti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.
Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var rasties grūtības, izstrādājot tādus projektus, kas ir pietiekami sagatavoti vai kvalitatīvi, vai tādus, kas ir gan pietiekami sagatavoti, gan kvalitatīvi, un kam ir pietiekama Savienības pievienotā vērtība, īpašu uzmanību pievērš tām programmas atbalsta darbībām, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu un publisko dienestu institucionālo spēju un efektivitāti saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā minēto projektu izstrādi un īstenošanu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, Komisija var organizēt papildu uzaicinājumus uz konkursu.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvietojama palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij, veicot proporcionālu samazinājumu katrai reģionu kategorijai.
Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalsta instrumenta attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.
92.a pants
REACT-EU resursi
Padomes Regulas (ES) 2020/2094 ( 27 ) 1. panta 2. punktā minētos pasākumus īsteno struktūrfondu ietvaros ar summu līdz 47 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kā norādīts minētās regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, ievērojot tās 3. panta 3., 4., 7. un 9. punktu.
Šie papildu resursi 2021. un 2022. gadā, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, sniedz palīdzību nolūkā veicināt krīzes seku pārvarēšanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (“REACT-EU resursi”)
Kā paredz Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punkts, REACT-EU resursi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkā.
92.b pants
REACT-EU resursu īstenošanas kārtība
Atkāpjoties no 94. panta, dalībvalstis daļu no saviem REACT-EU resursiem kopīgi piešķir arī mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības programmām, kurās tās piedalās, ja tās vienojas, ka šādi piešķīrumi atspoguļo to attiecīgās valsts prioritātes.
REACT-EU resursus izmanto, lai īstenotu tehnisko palīdzību saskaņā ar šā panta 6. punktu un darbības, ar kurām īsteno šā panta 9. punkta pirmajā daļā minēto tematisko mērķi.
Papildus kopējiem 91. pantā noteiktajiem resursiem REACT-EU resursus dara pieejamus budžeta saistībām 2021. un 2022. gadam šādi:
Ar REACT-EU resursiem atbalsta arī administratīvos izdevumus, nepārsniedzot 18 000 000 EUR 2018. gada cenās.
Darbības, ko atbalsta ar REACT-EU resursiem, atbalsta piešķiršanai var atlasīt līdz 2023. gada beigām. Darbībām, ko atbalsta ar REACT-EU resursiem, piemēro pakāpeniskas pārtraukšanas noteikumus, kas izklāstīti Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu.
Regulas 76. panta otrajā daļā minētās juridiskās saistības attiecībā uz 2021. un 2022. gadu stājas spēkā dienā vai pēc dienas, kas minēta Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 3. punktā.
Regulas 76. panta trešo un ceturto daļu REACT-EU resursiem nepiemēro.
Atkāpjoties no Finanšu regulas 14. panta 3. punkta, šīs regulas II daļas IX sadaļas IV nodaļā un 136. pantā izklāstītos noteikumus par saistību atcelšanu piemēro budžeta saistībām, kuru pamatā ir REACT-EU resursi. Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta, REACT-EU resursus neizmanto secīgai programmai vai darbībai.
Atkāpjoties no šīs regulas 86. panta 2. punkta un 136. panta 1. punkta, saistības attiecībā uz REACT-EU resursiem atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.
REACT-EU resursus, kas pieejami plānošanai ERAF un ESF ietvaros, katra dalībvalsts piešķir darbības programmām vai pārrobežu sadarbības programmām, saskaņā ar partnerības principu iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, kā arī attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.
Atkāpjoties no 92. panta 7. punkta, daļu no REACT-EU resursiem arī ierosina izmantot, ja attiecīgā dalībvalsts to uzskata par vajadzīgu, lai palielinātu atbalstu Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP) nolūkā pievērsties to cilvēku situācijai, kurus vēl nepieredzētā mērā skārusi Covid-19 krīze. Daļu no REACT-EU resursiem var izmantot arī tam, lai palielinātu atbalstu YEI. Abos gadījumos palielinājumu var ierosināt pirms piešķīruma ERAF un ESF vai vienlaicīgi ar šādu piešķīrumu.
Pēc dalībvalsts pieprasījuma darbības programmas grozīšanai saskaņā ar 30. panta 1. punktu REACT-EU resursus pēc to sākotnējās piešķiršanas var pārvietot starp ERAF un ESF neatkarīgi no 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām procentuālajām daļām, vispārējo ESF darbības intensitāti saglabājot Savienības līmenī. Šo daļu nepiemēro ERAF līdzekļiem, kas piešķirti pārrobežu sadarbības programmām atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”.
REACT-EU resursiem nepiemēro 30. panta 5. punktu. Minētos resursus izslēdz no minētajā punktā noteikto maksimālo apjomu aprēķina bāzes.
Piemērojot Finanšu regulas 30. panta 1. punkta f) apakšpunktu, šādiem pārvietojumiem nepiemēro nosacījumu, ka apropriācijas ir paredzētas tam pašam mērķim. Šādi pārvietojumi var attiekties tikai uz finanšu plāna kārtējo gadu vai nākamajiem gadiem.
Sākotnējam piešķīrumam vai turpmākiem REACT-EU resursu pārvietojumiem nepiemēro prasības, kas noteiktas šīs regulas 92. panta 4. punktā.
REACT-EU resursus īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, kuram tie ir piešķirti vai uz kuru tie ir pārvietoti.
Tehniskajai palīdzībai var piešķirt līdz 6 % no papildu ERAF līdzekļiem, kas saskaņā ar 1. punkta otro daļu piešķirti kādai pārrobežu sadarbības programmai atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”.
Papildus pirmajā daļā noteiktajam sākotnējam priekšfinansējumam Komisija kā papildu sākotnējo priekšfinansējumu 2022. gadā izmaksā 4 % no REACT-EU resursiem, kas programmām piešķirti 2021. gadam. Programmām dalībvalstīs, kurās no 2022. gada 24. februāra līdz 2022. gada 23. martam no Ukrainas ieceļojušo personu skaits pārsniedz 1 % no valsts iedzīvotāju skaita, minēto procentu likmi palielina līdz 34 %.
Kad dalībvalstis iesniedz 50. panta 1. punktā un 111. pantā prasīto nobeiguma īstenošanas ziņojumu, tās ziņo par šā punkta otrajā daļā paredzētā papildu sākotnējā priekšfinansējuma izlietojumu to migrācijas problēmu risināšanā, ar kurām tās saskārušās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā, un par minētā papildu sākotnējā priekšfinansējuma devumu ekonomikas atveseļošanā.
Lai 134. panta 2. punktu piemērotu ikgadējam priekšfinansējumam 2021., 2022. un 2023. gadā, atbalsta summā, kas no fondiem piešķirta darbības programmai visam plānošanas periodam, iekļauj REACT-EU resursus.
Ja Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina darbības programmu vai darbības programmas grozījumu, ar ko piešķir REACT-EU resursus 2021. gadam, tika pieņemts pēc 2021. gada 31. decembra un saistītais priekšfinansējums nav izmaksāts, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētā sākotnējā priekšfinansējuma summu izmaksā 2022. gadā.
Summu, kas izmaksāta kā šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētais sākotnējais priekšfinansējums, no Komisijas pārskatiem pilnībā dzēš ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī.
Dalībvalstis REACT-EU resursus var piešķirt vienam vai vairākiem atsevišķiem prioritārajiem virzieniem spēkā esošā darbības programmā vai programmās atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” vai esošā pārrobežu sadarbības programmā vai programmās atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, vai arī jaunai darbības programmai vai programmām, kas minēta šā panta 10. punktā atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, programma attiecas uz laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim, ievērojot šā panta 4. punktu.
Attiecībā uz ERAF REACT-EU resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes produktos un pakalpojumos vai sociālajā infrastruktūrā, sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU ieguldījumiem nozarēs ar augstu darbvietu radīšanas potenciālu, atbalstītu investīcijas, kas sekmē pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku, atbalstītu investīcijas infrastruktūrā, ar ko iedzīvotājiem sniedz pamatpakalpojumus, un atbalstītu ekonomiskā atbalsta pasākumus reģionos, kuri ir visvairāk atkarīgi no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm.
Attiecībā uz ESF REACT-EU resursus galvenokārt izmanto, lai atbalstītu piekļuvi darba tirgum, saglabājot darbinieku un pašnodarbināto darba vietas, arī izmantojot saīsināta darbalaika shēmas, pat ja minētais atbalsts nav apvienots ar aktīviem darba tirgus pasākumiem, ja vien valsts tiesību aktos minētie pasākumi nav noteikti kā obligāti. No REACT-EU resursiem atbalsta darbvietu radīšanu un kvalitatīvu nodarbinātību, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, un paplašina jauniešu nodarbinātības pasākumus saskaņā ar pastiprināto Garantiju jauniešiem. Ieguldījumus izglītībā, apmācībā un prasmju pilnveidē novirza tam, lai pievērstos virzībai uz divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Ar REACT-EU resursiem atbalsta arī sociālās sistēmas, kas veicina sociālās iekļaušanas, diskriminācijas novēršanas un nabadzības izskaušanas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzībai un uzlabotai piekļuvei vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, arī bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un bezpajumtniekiem.
Šā punkta pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir pieejams vienīgi REACT-EU resursu plānošanai. Atkāpjoties no šīs regulas 96. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta un no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 1. punkta, to nekombinē ar citām investīciju prioritātēm.
Šā punkta pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis ir arī vienīgā investīciju prioritāte, plānojot un īstenojot REACT-EU resursus no ERAF un ESF.
Ja spēkā esošā darbības programmā atbilstoši šā punkta pirmajā daļā minētajam tematiskajam mērķim nosaka vienu vai vairākus atsevišķus prioritāros virzienus, šīs regulas 96. panta 2. punkta b), v) un vii) punktā un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2. punkta b), v) un vi) punktā uzskaitītie elementi pārskatītās darbības programmas prioritārā virziena aprakstā nav jānorāda.
REACT-EU resursu piešķīrumu 2021. gadam un attiecīgā gadījumā 2022. gadam nosaka pārskatītajā finansējuma plānā, kas izklāstīts šīs regulas 96. panta 2. punkta d) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet nenorāda snieguma rezerves summas un sadalījumu pa reģionu kategorijām.
Atkāpjoties no šīs regulas 30. panta 1. punkta, dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus grozīt programmu pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu. Minētajiem pieprasījumiem pievieno pārskatīto programmu.
Atkāpjoties no 96. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ja šāda jauna darbības programma tiek izstrādāta, pamatojumā izklāsta darbības programmas paredzamo ietekmi uz krīzes novēršanas pasākumu veicināšanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanas sagatavošanu.
Ja tiek izveidota šāda jauna darbības programma, dalībvalstis 96. panta 5. punkta a) apakšpunkta vajadzībām drīkst norādīt tikai tās iestādes, kuras jau ir norīkotas esošajās darbības programmās, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF vai Kohēzijas fonda.
Šādai jaunai darbības programmai netiek prasīti elementi, kas izklāstīti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b), v) un vii) punktos, 4. punktā, 6. punkta b) un c) apakšpunktā un 7. punktā. Elementi, kas izklāstīti 96. panta 3. punktā, ir vajadzīgi tikai tad, ja tiek sniegts attiecīgais atbalsts.
Atkāpjoties no 29. panta 3. un 4. punkta un 30. panta 2. punkta, Komisija dara visu iespējamo, lai jebkuru jaunu īpašam mērķim veltītu darbības programmu vai jebkādus grozījumus esošā programmā apstiprinātu 15 darba dienu laikā pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi.
Atkāpjoties no 56. panta 3. punkta un 114. panta 2. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim tiek veikts vismaz viens izvērtējums par REACT-EU resursu izlietojumu, lai novērtētu to lietderību, efektivitāti, ietekmi un attiecīgā gadījumā iekļautību un nediskrimināciju, tostarp no dzimumu perspektīvas, un lai novērtētu, kā tie sekmē šā panta 9. punkta pirmajā daļā minētā tematiskā mērķa sasniegšanu.
Uz REACT-EU resursiem neattiecas šādi noteikumi:
atkāpjoties no 18. panta, – prasības par tematisko koncentrāciju, kā arī ilgtspējīgai pilsētu attīstībai noteiktās robežvērtības, kas izklāstītas šajā regulā vai fondiem specifiskajos noteikumos;
atkāpjoties no 19. panta un fondiem specifiskajiem noteikumiem, – ex ante nosacījumi;
atkāpjoties no 20. un 22. panta, – attiecīgi prasības par izpildes rezervi un darbības rezultātu satvara piemērošanu;
regulas 65. panta 6. punkts attiecībā uz darbībām, kas sākās no 2020. gada 1. februāra un ar ko veicina krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā un sagatavo zaļas, digitālas un noturīgas ekonomikas atveseļošanu, ko atbalsta šā panta 9. punkta pirmajā daļā minētais tematiskais mērķis;
atkāpjoties no 116. panta un 115. panta 1. punkta a) apakšpunkta, – prasības izstrādāt komunikācijas stratēģiju.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 4. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz operācijām, ko atbalsta ar REACT-EU resursiem saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, ir pietiekami, ja saņēmēju sadarbība notiek vismaz divās jomās.
Dalībvalstis un vadošās iestādes skaidri informē iedzīvotājus par to, ka attiecīgā operācija tiek finansēta no Savienības reaģēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un nodrošina pilnīgu pārredzamību, vajadzības gadījumā izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus.
Atsauci uz “fondu”, “fondiem” vai “ESI fondiem” XII pielikuma 2.2. iedaļā papildina ar atsauci “finansē no Savienības reaģēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju”, ja operācijām tiek sniegts finansiāls atbalsts no REACT-EU resursiem.
93. pants
Resursu nepārvietojamība starp reģionu kategorijām
94. pants
Resursu nepārvietojamība starp mērķiem
95. pants
Papildināmība
Šajā pantā un X pielikumā piemēro šādas definīcijas:
"bruto pamatkapitāla veidošana" ir visas rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādes mīnus realizācija konkrētā laikposmā, plus zināms neražoto aktīvu vērtības pieaugums, kas radies ražotāja vai institucionālo vienību ražīgas darbības rezultātā, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 ( 28 );
"pamatlīdzekļi" ir visi materiāli vai nemateriāli aktīvi, kuri rodas kā ražošanas procesu produkcija un kurus pašus atkārtoti vai nepārtraukti ilgāk nekā gadu izmanto ražošanas procesos;
"vispārējā valdība" ir to institucionālo vienību kopums, kas papildus savu politisko pienākumu izpildei un ekonomikas regulēšanas uzdevuma veikšanai rada principā ārpustirgus pakalpojumus (iespējams, preces) individuālam vai kolektīvam patēriņam un pārdala ienākumu;
"publiski vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi" ir vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana.
Nosakot pirmajā daļā minēto atsauces līmeni, Komisija un dalībvalstis ņem vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus un īpašus vai ārkārtas apstākļus, piemēram, privatizāciju, ārkārtēju publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni dalībvalstī 2007. - 2013. gada plānošanas periodā, kā arī citu publisko investīciju rādītāju izmaiņas. Tās ņem vērā arī izmaiņas valsts piešķīrumos no fondiem salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu.
Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.
Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.
Sīki izstrādāti noteikumi par papildināmības pārbaudi ir izklāstīti X pielikuma 2. punktā.
II
SADAĻA
PLĀNOŠANA
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par fondiem
96. pants
Mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" darbības programmu saturs, pieņemšana un grozīšana
Darbības programma sastāv no prioritārajiem virzieniem. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu un vienu reģionu kategoriju, izņemot Kohēzijas fondu, un, neskarot 59. pantu, atbilst tematiskajam mērķim, un ietver vienu vai vairākas konkrētā tematiskā mērķa investīciju prioritātes atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem. Attiecīgā gadījumā un lai palielinātu tā ietekmi un efektivitāti tematiski saskaņotā un integrētā pieejā, prioritārais virziens var:
attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju;
vienā tematiskajā mērķī apvienot vienu vai vairākas papildu investīciju prioritātes no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF;
pienācīgi pamatotos gadījumos apvienot vienu vai vairākas papildinošas investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu lielāko ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā;
attiecībā uz ESF apvienot investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti 9. panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā, lai veicinātu to ieguldījumu citos prioritārajos virzienos un lai īstenotu sociālas inovācijas un transnacionālu sadarbību.
Dalībvalstis var apvienot divas vai vairākas no a) līdz d) apakšpunktā minētās iespējas.
Darbības programma veicina Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tajā izklāsta:
pamatojumu tematisko mērķu, atbilstošo investīciju prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēlei, ievērojot partnerības nolīgumu un pamatojoties uz reģionālo un — attiecīgā gadījumā — valsts vajadzību apzināšanu, tostarp, lai risinātu problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante novērtējumu saskaņā ar 55. pantu;
attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas nav tehniskā palīdzība:
investīciju prioritātes un atbilstošos konkrētos mērķus;
lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātiem, — paredzamos rezultātus konkrētajiem mērķim un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, attiecīgā gadījumā izsakot to skaitliskā izteiksmē atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;
atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipus un — attiecīgā gadījumā — norādot galvenās mērķgrupas, īpašas mērķteritorijas, atbalsta saņēmēju veidus, finanšu instrumentu plānoto izlietojumu un lielos projektus;
attiecībā uz katru investīciju prioritāti — iznākumu rādītājus, tostarp skaitliski izteiktu mērķvērtību, kas, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu, atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;
īstenošanas posmus un finanšu un iznākumu rādītājus, un, vajadzības gadījumā, rezultātu rādītājus, kas izmantojami kā darbības rezultātu satvara starpposma un galamērķi saskaņā ar 21. panta 1. punktu un II pielikumu;
atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu;
attiecīgā gadījumā kopsavilkumu par tehniskās palīdzības plānoto izmantošanu, vajadzības gadījumā pasākumiem programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un atbalsta saņēmēju administratīvās spējas uzlabošanai;
attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas saistīts ar tehnisko palīdzību:
konkrētus mērķus,
paredzamos rezultātus katram konkrētajam mērķim un, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā darbību saturu, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem,
atbalstāmo darbību aprakstu un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā,
iznākumu rādītājus, kuri, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu,
atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu.
Šā apakšpunkta ii) punktu nepiemēro, ja prioritārajam virzienam vai virzieniem sniegtais Savienības ieguldījums, kas attiecas uz darbības programmai sniegtu tehnisko palīdzību, nepārsniedz EUR 15 000 000 .
finansējuma plānu, kurā ir šādas tabulas:
tabulas, kurās saskaņā ar 60., 120. un 121. pantu pa gadiem sadalīts kopējās finanšu apropriācijas apjoms, kāds paredzēts atbalstam no katra fonda, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezerves;
tabulas, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts no katra fonda piešķiramā atbalsta un valsts līdzfinansējuma kopējais finanšu apropriācijas apmērs, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezervi. Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas saistīti ar vairākām reģionu kategorijām, tabulās norāda no fondiem saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katrai reģionu kategorijai.
Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas apvieno investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, tabulā norāda no katra fonda saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katram attiecīgajam tematiskajam mērķim.
Ja valsts līdzfinansējumu veido gan publiskais, gan privātais līdzfinansējums, tabulā norāda indikatīvo sadalījumu starp publiskā un privātā finansējuma daļu. Informācijas nolūkos tabulā norāda paredzamo EIB līdzdalību;
to lielo projektu sarakstu, kuru īstenošana ir paredzēta plānošanas periodā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz nomenklatūru, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktā un nomenklatūru, kas minēta c) apakšpunkta v) punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Darbības programmā, ņemot vērā tās saturu un mērķus, apraksta integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, ievērojot partnerības nolīgumu, un parāda, kā minētā darbības programma sekmē tās mērķu un paredzamo rezultātu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā norādot:
pieeju sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai un principus to teritoriju apzināšanai, kurās šo pieeju īstenos;
paredzamā ERAF atbalsta indikatīvo summu integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, ko īstenos saskaņā ar ERAF regulas 7. panta 4. punktu, un ESF atbalsta indikatīvo piešķīrumu integrētajām darbībām;
pieeju ITI instrumenta izmantošanai gadījumos, kas nav minēti b) apakšpunktā, un tiem paredzēto indikatīvo finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena;
darbības programmu procedūras starpreģionālajām un transnacionālajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās un jūras baseinu stratēģijās, ņemot vērā dalībvalsts norādītās programmas jomas vajadzības, programmas plānotās intervences ieguldījumu šādās stratēģijās.
Papildus darbības programmā norāda:
attiecīgā gadījumā, vai un kā tajā tiek risinātas to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas un personas ar invaliditāti, un attiecīgos gadījumos norādot ieguldījumu integrētajā pieejā, kas izklāstīta partnerības nolīgumā;
attiecīgā gadījumā norādot, vai un kādā veidā tajā tiek risinātas reģionu demogrāfiskās problēmas un to teritoriju īpašās vajadzības, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības, kā minēts LESD 174. pantā, un norādot ieguldījumu integrētajās pieejās, kas šajā nolūkā noteikta partnerības nolīgumā.
Darbības programmā norāda:
vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;
struktūru, kurai Komisija veiks maksājumus;
darbības, kas veiktas, lai iesaistītu 5. pantā minētos partnerus darbības programmas sagatavošanā, un partneru nozīmi darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Darbības programmā, ievērojot partnerības nolīgumu un ņemot vērā dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, izklāsta arī:
mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB, ņemot vērā attiecīgos VSS noteikumus;
par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu, kas piemērojams darbības programmai, novērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās iestādes un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu;
kopsavilkumu par atbalsta saņēmējiem radītā administratīvā sloga izvērtējumu un vajadzības gadījumā darbības, ko plānots veikt, lai to samazinātu, norādot arī indikatīvo grafiku.
Katrā darbības programmā, — izņemot tās, kur tehnisko palīdzību sniedz atbilstoši īpašai darbības programmai, — ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts novērtējumu par turpmāk minēto noteikumu saistību ar darbības programmu saturu un mērķiem, iekļauj aprakstu par:
īpašām darbībām, kuras jāveic, lai darbību atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursu efektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, izturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību;
īpašām darbībām, kuras jāveic, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un darbības programmas sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā novērstu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ņemot vērā to dažādo mērķgrupu vajadzības, kurās ir šādas diskriminācijas risks, un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt pieejamību personām ar invaliditāti;
darbības programmas ieguldījumu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā un attiecīgā gadījumā pasākumus dzimumu līdztiesības principa integrēšanai darbības programmas un darbības līmenī.
Dalībvalstis kopā ar darbības programmas priekšlikumu atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai" var iesniegt valsts līdztiesības struktūru atzinumu par pasākumiem, kas izklāstīti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.
97. pants
Īpaši nosacījumi par tā atbalsta plānošanu, kas paredzēts kopīgajiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"
Saskaņā ar 28. pantu darbības programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver tikai elementus, kas minēti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā unpirmās daļas d) apakšpunktā, 96. panta 5. punktā un 96. panta 6. punkta b) apakšpunktā.
98. pants
Kopīgs atbalsts no fondiem atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"
Turklāt šādas darbības var finansēt arī no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz ERAF vai ESF piemērojamiem noteikumiem.
Šādos gadījumos minētās darbības plāno saskaņā ar minētā otrā fonda īpašo prioritāro virzienu, kas veicina tā attiecīgo investīciju prioritāšu īstenošanu.
Ja īpašajā prioritārajā virzienā izmanto pirmajā un otrajā daļā paredzēto iespēju, vismaz 30 % no minētā prioritārā virziena finanšu piešķīruma piešķir darbībām, kurās atbalsta saņēmēji ir vietējās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās, vai abas. Dalībvalstis par minētā nosacījuma izpildi ziņo nobeiguma īstenošanas ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar 50. panta 1. punktu un 111. pantu. Ja minētais nosacījums nav izpildīts, Komisijas atlīdzinājumu par attiecīgo prioritāro virzienu proporcionāli samazina, lai nodrošinātu, ka minētais nosacījums tiek ievērots, aprēķinot slēguma bilances maksājumu, kas jāizmaksā programmai.
Ja par darbībām, ko īsteno saskaņā ar trešajā daļā minēto prioritāro virzienu, ir jāpaziņo dati par dalībniekiem, minēto datu pamatā ir informētas aplēses un tie attiecas tikai uz kopējo atbalstīto personu skaitu un to bērnu skaitu, kas jaunāki par 18 gadiem. Tādas pašas ziņošanas prasības ir piemērojamas arī citiem ESF atbalstītajiem prioritārajiem virzieniem, kas atbalsta tikai darbības, ar kurām risina Krievijas Federācijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas.
Šis punkts neattiecas uz programmām, ko īsteno saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība.
99. pants
Darbības programmu ģeogrāfiskā darbības joma atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Darbības programmas attiecībā uz ERAF un ESF izstrādā atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī un vismaz NUTS 2. līmenī saskaņā ar dalībvalsts institucionālo un tiesisko sistēmu, ja vien Komisija un dalībvalsts nevienojas citādi.
No Kohēzijas fonda atbalstītās darbības programmas izstrādā valsts līmenī.
II
NODAĻA
Lielie projekti
100. pants
Saturs
Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām, uz kurām attiecas kāds saskaņā ar šīs regulas 96. panta 10. punktu vai ETS regulas 8. panta 12. punktu pieņemts Komisijas lēmums, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un attiecībā uz kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 50 000 000 , vai ja darbības palīdz īstenot 9. panta pirmās daļas 7. punktā minētu tematisko mērķi un to kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 75 000 000 ("liels projekts"). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.
101. pants
Lielā projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija
Pirms lielā projekta apstiprināšanas vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejama šāda informācija:
ziņas par struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu, un tās statuss;
apraksts par investīciju un tās vietu;
kopējās izmaksas un kopējās atbilstīgās izmaksas, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības;
veiktā priekšizpēte, tostarp iespēju analīze un rezultāti;
izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska izvērtējums;
ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņas un izturību pret katastrofām;
skaidrojums, kādā veidā lielais projekts atbilst attiecīgās darbības programmas vai darbības programmu prioritārajiem virzieniem un projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāro virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā, un paredzamais ieguldījums sociāli ekonomiskajā attīstībā;
finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu — posmi, par kuriem lūdz atbalstu no fondiem plānošanas periodā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas, pamatojoties uz atzītu paraugpraksi, izmantojama pirmā punkta e) apakšpunktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
Pēc dalībvalsts iniciatīvas informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā, izmantojot Komisijas sniegtās tehniskās palīdzības atbalstu, var izvērtēt neatkarīgi eksperti vai, vienojoties ar Komisiju, — citi neatkarīgi eksperti ("kvalitātes pārbaude"). Citos gadījumos dalībvalsts Komisijai sniedz pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā izklāstīto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas izmantojama lielā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētās informācijas iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
102. pants
Lēmums par lielo projektu
Ja neatkarīgi eksperti, veicot kvalitātes pārbaudi, kas pamatota ar 101. panta pirmajā daļā minētās informācijas izvērtējumu, lielo projektu ir novērtējuši pozitīvi, vadošā iestāde var turpināt lielā projekta atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu. Vadošā iestāde paziņo Komisijai par atlasīto lielo projektu. Minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:
125. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais dokuments, kurā ir norādīta informācija par:
struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu,
aprakstu par investīciju, tās vietu, izpildes grafiku un paredzamo lielā projekta ieguldījumu attiecīgā prioritārā virziena vai virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā,
kopējām izmaksām un kopējām atbilstīgajām izmaksām, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības,
finansējuma plānu un fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
neatkarīgu ekspertu veiktā kvalitātes pārbaude, kurā sniegtas skaidras norādes par investīcijas iespējamību un lielā projekta ekonomisko dzīvotspēju.
Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu dalībvalsts atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu. Komisija finanšu ieguldījumu noraida tikai pamatojoties uz to, ka tā konstatējusi būtiskas nepilnības neatkarīgu ekspertu veiktajā kvalitātes pārbaudē.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, kādā sniedzami pirmajā daļā minētie paziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Neatkarīgas kvalitātes pārbaudes rezultātus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc minētās informācijas iesniegšanas neatkarīgajiem ekspertiem.
Atbilstošos izdevumus atsauc un izdevumu deklarāciju attiecīgi izlabo šādos gadījumos:
ja triju mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā termiņa beigām par neatkarīgu kvalitātes pārbaudi nav paziņots Komisijai; vai
ja dalībvalsts atsauc informācijas iesniegšanu; vai
ja attiecīgais vērtējums ir negatīvs.
103. pants
Lēmumi par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski
Atkāpjoties no 101. panta trešās daļas un 102. panta 1. un 2. punkta, šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras piemēro darbībai, kas izpilda šādus nosacījumus:
darbību veido iepriekšējā plānošanas periodā sāktais otrais vai tam sekojošais posms lielajā projektā, kura iepriekšējo posmu vai posmus Komisija ir apstiprinājusi ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006; vai tām dalībvalstīm, kas iestājās Savienībā pēc 2013. gada 1. janvāra, — ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī;
visu lielā projekta posmu atbilstīgo izmaksu kopsumma pārsniedz attiecīgos 100. pantā minētos līmeņus;
lielā projekta piemērošana un Komisijas veikts novērtējums iepriekšējā plānošanas periodā attiecas uz visiem plānotajiem posmiem;
šīs regulas 101. panta pirmajā daļā minētajā informācijā par lielo projektu nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar informāciju, kas par lielo projektu sniegta pieteikumā, kurš iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, jo īpaši attiecībā uz kopējiem atbilstīgiem izdevumiem;
tas lielā projekta posms, ko īstenos saskaņā ar iepriekšējo plānošanas periodu, ir vai būs gatavs izmantošanai Komisijas lēmumā paredzētajiem mērķiem no tā termiņa, kas noteikts slēgšanas dokumentu iesniegšanai attiecīgajai darbības programmai vai programmām.
III
NODAĻA
Kopīgs rīcības plāns
104. pants
Darbības joma
105. pants
Kopīgu rīcības plānu sagatavošana
106. pants
Kopīgu rīcības plānu saturs
Kopīgajā rīcības plānā iekļauj:
kopīgā rīcības plāna mērķu aprakstu un to, kā tas palīdz sasniegt programmas mērķus vai īstenot attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kuri dalībvalstīm jāņem vērā savā nodarbinātības politikā saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;
▼M6 —————
paredzēto projektu vai projektu veidu aprakstu kopā ar starpposma mērķiem attiecīgā gadījumā un galamērķiem attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem saistībā ar kopējiem rādītājiem, attiecīgā gadījumā iedalot pa prioritārajiem virzieniem;
informāciju par tā ģeogrāfisko aptvērumu un mērķgrupām;
paredzamo tā īstenošanas laikposmu;
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanas pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs ilgtspējīgas attīstības pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
tā īstenošanas noteikumus, tostarp:
informāciju par kopīgā rīcības plāna atlasi, ko veic vadošā iestāde saskaņā ar 125. panta 3. punktu;
kopīgā rīcības plāna koordinācijas kārtību saskaņā ar 108. pantu;
kopīgā rīcības plāna uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, tostarp kārtību, kādā tiks nodrošināta ar starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanu saistīto datu kvalitāte, vākšana un glabāšana;
tā finanšu mehānismu, tostarp:
izmaksas, ko radīs starpposma mērķu un galamērķu attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem sasniegšana, standarta likmes vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu gadījumā pamatojoties uz šīs regulas 67. panta 5. punktā un ESF regulas 14. pantā noteiktajām metodēm;
▼M6 —————
finanšu plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo atbilstīgo summu un publisko izdevumu summu.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgā rīcības plāna parauga formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
107. pants
Lēmums par kopīgo rīcības plānu
Ja Komisija divos mēnešos pēc kopīga rīcības plāna priekšlikuma iesniegšanas uzskata, ka tas neatbilst 104. pantā minētajām novērtēšanas prasībām, tā iesniedz dalībvalstij apsvērumus. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu prasīto papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata kopīgo rīcības plānu.
108. pants
Koordinācijas komiteja un kopīgā rīcības plāna grozīšana
Par koordinācijas komitejas sastāvu lemj dalībvalsts, vienojoties ar attiecīgo vadošo iestādi un ievērojot partnerības principu.
Komisija var piedalīties koordinācijas komitejas darbā kā padomdevēja.
Koordinācijas komiteja veic šādas darbības:
izvērtē progresu kopīgā rīcības plāna starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanā;
izskata un apstiprina priekšlikumus grozīt kopīgo rīcības plānu, lai ņemtu vērā jebkurus jautājumus, kas ietekmē tā darbības rezultātus.
109. pants
Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldība un kontrole
III
SADAĻA
UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA
I
NODAĻA
Uzraudzība un novērtēšana
110. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas
Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:
jebkādus jautājumus, kas ietekmē darbības programmas darbības rezultātus;
progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;
komunikācijas stratēģijas, tostarp informācijas un komunikācijas pasākumu, īstenošanu un tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem vairo fondu publicitāti;
lielo projektu īstenošanu;
kopīgu rīcības plānu īstenošanu;
pasākumus, kas veikti, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;
ilgtspējīgas attīstības veicināšanas pasākumus;
attiecīgā gadījumā ex ante nosacījumus, kuri nav izpildīto partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un progresu saistībā ar piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi;
finanšu instrumentus.
Atkāpjoties no 49. panta 3. punkta, uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:
metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, izņemot, ja minētos kritērijus ir apstiprinājušas vietējās rīcības grupas saskaņā ar 34. panta 3. punkta c) apakšpunktu;
gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;
darbības programmas novērtēšanas plānu un jebkurus novērtēšanas plāna grozījumus, tostarp gadījumā, kad tas ir daļa no kopējā novērtēšanas plāna saskaņā ar 114. panta 1. punktu;
darbības programmas komunikācijas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus;
jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu par jebkuriem darbības programmas grozījumiem.
111. pants
Īstenošanas ziņojumi attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta šādu informāciju:
darbības programmas īstenošana saskaņā ar 50. panta 2. punktu;
progress lielo projektu un kopīgu rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.
Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver un izvērtē informāciju, kas paredzēta attiecīgi 50. panta 4. un 5. punktā, un šā panta 3. punktā noteikto informāciju kopā ar šādu informāciju:
progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;
fondu informēšanas un publicitātes pasākumu rezultātus, kuri īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju;
partneru iesaistīšanu darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. gada 2019. gadā, atkarībā no darbības programmu satura un mērķiem, var iekļaut informāciju un izvērtēt:
progresu integrētās pieejas īstenošanā attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp to reģionu attīstību, kurus pastāvīgi vai būtiski skar demogrāfiskas un ar dabu saistītas grūtības, pilsētu ilgtspējīgu attīstību un uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību saskaņā ar darbības programmu;
progresu tādu darbību īstenošanā, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot fondus;
progresu jebkuru starpreģionālo un transnacionālo darbību īstenošanā;
attiecīgā gadījumā ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās;
konkrētās darbības, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērstu diskrimināciju, jo īpaši pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, un kārtību, kas īstenota, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa integrēšanu darbības programmā un darbībās;
darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar 8. pantu;
progresu darbību īstenošanā sociālās inovācijas jomā, ja piemērojams;
progresu pasākumu īstenošanā, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās grupas un personas ar invaliditāti, personas, kas ilgstoši ir bez darba, un nestrādājošos jauniešus, attiecīgā gadījumā norādot izmantotos finanšu resursus;
Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas un lai nodrošinātu saskaņotību starp partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu, ►C1 dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 4. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 5. punktā, ◄ kā arī šā punkta otrās daļas a), b), c) un h) apakšpunktā paredzēto informāciju var ietvert progresa ziņojumā, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz attiecīgi 2017. un 2019. gadā un nobeiguma īstenošanas ziņojumā, neskarot 110. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
112. pants
Finanšu datu nosūtīšana
Līdz 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim dalībvalsts uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:
kopējās un publiskās atbilstīgās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;
kopējie atbilstīgie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.
113. pants
Kohēzijas ziņojums
LESD 175. pantā minētajā Komisijas ziņojumā iekļauj:
pārskatu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā, tostarp par reģionu sociālekonomisko stāvokli un attīstību, kā arī par Savienības prioritāšu integrāciju;
pārskatu par fondu, EIB finansējuma un pārējo instrumentu nozīmi, kā arī par citu Savienības un valstu politikas virzienu ietekmi uz gūtajiem panākumiem;
attiecīgā gadījumā norādi par turpmākajiem Savienības pasākumiem un politikas virzieniem, kas vajadzīgi, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai īstenotu Savienības prioritātes.
114. pants
Novērtēšana
▼M6 —————
II
NODAĻA
Informācija, komunikācija un publicitāte
115. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte
Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:
komunikācijas stratēģiju izstrādi;
tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām, tostarp informāciju par plānošanas īstenošanas un visu saistīto sabiedriskās apspriešanas procesu termiņiem;
to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;
Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, veicot pasākumus, ar ko uzlabo partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātu un ietekmes publicitāti.
Lai sekmētu to, ka privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība vai valsts pārvaldes iestādes vēlāk izmantotu darbību sarakstu, tīmekļa vietnē var skaidri norādīt piemērojamos licencēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek publicēti dati.
Darbību sarakstu atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos.
Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts XII pielikumā.
116. pants
Komunikācijas stratēģija
Komunikācijas stratēģijā iekļauj XII pielikumā noteiktos elementus.
Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija, un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga, apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.
Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu.
117. pants
Informācijas un komunikācijas koordinatori un to tīkli
IV
SADAĻA
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA
118. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
Ņemot vērā atskaitījumus, kas izdarīti saskaņā ar 91. panta 3. punktu, fondi var atbalstīt tehnisko palīdzību, nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir 0,35 % no to attiecīgā gada piešķīruma.
119. pants
Dalībvalstu tehniskā palīdzība
Aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai, dalībvalstis var ņemt vērā īpašo piešķīrumu JNI.
V
SADAĻA
FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM
120. pants
Līdzfinansējuma likmju noteikšana
Attiecībā uz katru prioritāro virzienu Komisijas lēmumā norāda, vai prioritārajam virzienam noteiktā līdzfinansējuma likme ir piemērojama:
kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, tostarp publiskajiem un privātajiem izdevumiem, vai
atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.
Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī un, attiecīgā gadījumā, atkarībā no reģionu kategorijas un fonda, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" nav lielāka par:
85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;
85 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007. - 2009. gada laikposmā bija mazāk nekā 85 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ieskaitot papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem saskaņā ar ETS regulas 92. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu;
80 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuri nav minēti b) apakšpunktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas tiek izmantots par atbilstības kritēriju, 2007. - 2013. gada plānošanas periodā bija mazāk nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs, kā arī attiecībā uz reģioniem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1083/2006 8. panta 1. punktā un kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā saņem pārejas posma atbalstu;
60 % pārejas reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos;
50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos.
Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz darbības programmas slēgšanai līdzfinansējuma likme katra prioritārā virziena līmenī visām darbības programmām Kiprā nav lielāka par 85 %.
Komisija veic pārskatīšanu, lai izvērtētu to, cik pamatoti ir saglabāt otrajā daļā minēto līdzfinansējuma likmi pēc 2017. gada 30. jūnija, un vajadzības gadījumā līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz likumdošanas priekšlikumu.
Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" nav lielāka par 85 %.
Pirmās daļas b), c), d) un e) apakšpunktā paredzēto maksimālo līdzfinansējuma likmi palielina katram prioritārajam virzienam, ar kuru tiek īstenota JNI un ja prioritārais virziens ir veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālai sadarbībai, vai abu minēto kombinācijai. Minēto palielinājumu nosaka atbilstīgi konkrēto fondu noteikumiem.
Darbības programmā var izveidot atsevišķu prioritāro virzienu ar līdzfinansējuma likmi līdz 95 %, lai atbalstītu darbības, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
darbības atlasa vadošās iestādes, reaģējot uz lielām vai reģionālām dabas katastrofām, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 ( 29 ) 2. panta 2. un 3. punktā;
darbību mērķis ir atjaunošana, reaģējot uz dabas katastrofu; kā arī
darbības tiek atbalstītas saskaņā ar ERAF ieguldījumu prioritāti.
Summa, ko piešķir pirmajā daļā minētajām darbībām, nepārsniedz 5 % no kopējā ERAF piešķīruma dalībvalstī 2020.–2014. gada plānošanas periodā.
Atkāpjoties no 65. panta 9. punkta noteikumiem, izdevumi par darbībām saskaņā ar šo prioritāro virzienu ir atbilstīgi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.
Ja izdevumi saistībā ar pirmajā daļā minētajām darbībām ir iekļauti maksājuma pieteikumā, kas iesniegts Komisijai pirms atsevišķa prioritārā virziena izveides, dalībvalstis veic nepieciešamos pielāgojumus nākamajā maksājuma pieteikumā un, vajadzības gadījumā, nākamajos pārskatos, kas iesniegti pēc tam, kad programmā izdarīti grozījumi.
121. pants
Līdzfinansējuma likmju modulācija
Līdzfinansējuma likmi atbalstam, kas no fondiem tiek piešķirts prioritārajam virzienam, var modulēt, ņemot vērā:
prioritārā virziena nozīmību Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā konkrētos trūkumus, kas jārisina;
vides aizsardzību un uzlabošanu, galvenokārt piemērojot piesardzības principu, preventīvās darbības principu un principu "piesārņotājs maksā";
privātā finansējuma mobilizācijas līmeni;
to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiski vai pastāvīgi dabas vai demogrāfiski kavēkļi un kurus definē šādi:
Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;
kalnu apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;
mazapdzīvoti (t.i., mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi;
LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu iekļaušanu.
CETURTĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI FONDIEM UN EJZF
I
SADAĻA
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
I
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles sistēmas
122. pants
Dalībvalstu pienākumi
Dalībvalstis neziņo Komisiju par pārkāpumiem:
gadījumos, kad pārkāpuma vienīgais aspekts ir tas, ka atbalsta saņēmēja bankrota dēļ pilnībā vai daļēji nav izpildīta līdzfinansētajā darbības programmā iekļautā darbība;
gadījumos, uz kuriem atbalsta saņēmējs brīvprātīgi norādījis vadošajai iestādei vai sertifikācijas iestādei, pirms kāda no iestādēm pati to konstatējusi — vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma veikšanas;
gadījumos, kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.
Visos citos gadījumos, jo īpaši tajos, kad pārkāpumi ir izdarīti pirms bankrota, vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, Komisijai ziņo par konstatētajiem pārkāpumiem un saistītajiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem.
Ja atbalsta saņēmējam par kādu darbību nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt un tas ir dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētā dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības budžetā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja (neskaitot procentus), grāmatvedības gadā nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma darbībā.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus papildu noteikumus par kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem, kā arī nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāveic neatgūstamo summu atlīdzināšana.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un izmantojamo ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
Pirmajā daļā minētās sistēmas veicina sadarbspēju ar valstu un Savienības sistēmām un ļauj atbalsta saņēmējiem iesniegt visu pirmajā daļā prasīto informāciju tikai vienreiz.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
II
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles iestādes
123. pants
Iestāžu izraudzīšanās
Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000 , revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, ja – atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem – Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.
124. pants
Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanas procedūra
Divos mēnešos no pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt apsvērumus. Neskarot 83. pantu, minēto dokumentu izskatīšana nepārtrauc izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.
Ja izraudzītā iestāde dalībvalsts noteiktajā pārbaudes laikposmā neīsteno vajadzīgās korektīvās darbības, dalībvalsts attiecīgajā līmenī izbeidz iestādes pilnvaras.
Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai, ja izraudzītajai iestādei ir noteikta pārbaude, sniedzot informāciju par attiecīgo pārbaudes laikposmu, kā arī tad, ja pārbaude pēc attiecīgo korektīvo darbību izpildes ir pabeigta vai ja iestādes pilnvaras ir izbeigtas. Neskarot 83. panta piemērošanu, paziņojums par to, ka dalībvalsts izraudzītajai iestādei ir noteikusi pārbaudes periodu, nav iemesls pārtraukt izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.
125. pants
Vadošās iestādes funkcijas
Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:
atbalsta 47. pantā minētās uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;
izstrādā un, pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas, iesniedz Komisijai 50. pantā minētos gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;
dara pieejamu starpniekstruktūrām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;
izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp — attiecīgā gadījumā — datus par individuāliem darbību dalībniekiem;
nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu apkopoti, ievadīti un glabāti d) apakšpunktā minētajā sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I un II pielikums.
Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:
izstrādā un pēc apstiprināšanas piemēro atbilstošas atlases procedūras un kritērijus:
kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā;
kuri ir nediskriminējoši un pārredzami;
kuros ņemti vērā 7. un 8. pantā izklāstītie vispārīgie principi;
nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos EJZF, attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā – pasākumu, kas norādīts darbības programmas prioritātē vai prioritātēs;
nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp konkrētās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns, izpildes termiņš, kā arī prasības attiecībā uz informāciju, komunikāciju un publicitāti;
pārliecinās, vai atbalsta saņēmējam ir administratīvā, finansiālā vai darbības spēja izpildīt c) apakšpunktā minētos nosacījumus pirms darbības apstiprināšanas;
pārliecinās, vai gadījumā, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir ievēroti piemērojamie tiesību akti, kas attiecas uz darbību;
nodrošina, lai fondu vai EJZF atbalstam atlasītās darbības, neietver pasākumus, kuri ir veidojuši daļu no darbības, kam ir tikusi piemērota vai būtu vajadzējis piemērot atgūšanas procedūru saskaņā ar 71. pantu pēc ražošanas norises vietas pārcelšanas ārpus programmas darbības teritorijas;
nosaka intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā — pasākumus, uz ko attiecināmi darbības izdevumi.
Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:
pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai darbība atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem un:
ja izmaksas ir jāatlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, – vai ir samaksāta atbalsta saņēmēju deklarēto izdevumu summa saistībā ar minētajām izmaksām;
ja izmaksas atlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktu, – vai ir izpildīti nosacījumi izdevumu atlīdzināšanai atbalsta saņēmējam;
nodrošina, lai atbalsta saņēmēji, kas iesaistīti tādu darbību īstenošanā, par kurām piešķir atlīdzību, pamatojoties uz atbilstīgajām izmaksām, kas faktiski radušās, uzturētu vai nu atsevišķu uzskaites sistēmu, vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar darbību saistītajiem darījumiem;
ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;
izstrādā procedūras, ar kurām nodrošina, ka visus dokumentus, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi atbilstīgu revīzijas liecību nodrošināšanai, glabā saskaņā ar 72. panta g) punkta prasībām;
izstrādā pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā un 63. panta 6. un 7. punktā ◄ .
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz sadarbības programmām piemērojamām pārbaudēm.
Saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:
administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju iesniegto atlīdzības pieteikumu;
darbību pārbaudes uz vietas.
Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgs ar darbībai piešķirtā publiskā atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tehniskās specifikācijas sistēmai, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
126. pants
Sertifikācijas iestādes funkcijas
Darbības programmas sertifikācijas iestādes pienākumi jo īpaši ir šādi:
sagatavot un iesniegt Komisijai maksājumu pieteikumus un apliecināt, ka tie izriet no uzticamām grāmatvedības sistēmām, ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;
sagatavot pārskatus, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 63. panta 6. punktā ◄ ;
apliecināt pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst piemērojamiem tiesību aktiem;
nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā ieraksta un glabā grāmatvedības uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai vai darbības programmai;
maksājumu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;
maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;
uzturēt datorizētu grāmatvedības uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējiem;
veikt uzskaiti par atgūstamām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai. ►C1 Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamā maksājuma pieteikuma. ◄
127. pants
Revīzijas iestādes funkcijas
Revīzijas iestāde, balstoties uz profesionālu lēmumu, pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un jebkurā gadījumā, ja darbību skaits vienā grāmatvedības gadā nav pietiekams, lai izmantotu statistikas metodi, var izmantot nestatistisku atlases metodi.
Šādos gadījumos atlases lielumam ir jābūt pietiekamam, lai revīzijas iestāde sagatavotu derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 7. punktu ◄ .
Nestatistiskā atlases metode ietver vismaz 5 % no darbībām, attiecībā uz kurām grāmatvedības gadā Komisijai ir deklarēti izdevumi, un 10 % no izdevumiem, kuri grāmatvedības gadā ir deklarēti Komisijai.
Revīzijas iestāde sagatavo:
revīzijas atzinumu saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 7. punktu ◄ ;
kontroles ziņojumu, kurā izklāsta saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju galvenos secinājumus, tostarp konstatētās pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības un ierosinātās un īstenotās korektīvās darbības.
Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, pirmās daļas b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.
III
NODAĻA
Sadarbība ar revīzijas iestādēm
128. pants
Sadarbība ar revīzijas iestādēm
II
SADAĻA
FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS
I
NODAĻA
Finanšu pārvaldība
129. pants
Kopīgie noteikumi par maksājumiem
Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem un EJZF, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.
130. pants
Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājumu aprēķināšanu
Ieguldījums no fondiem vai no EJZF prioritātē, ko piešķir kā starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu, nav lielāks par:
atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, kas norādīti maksājuma pieteikumos attiecībā uz prioritāti; vai
ieguldījumu no fondiem vai no EJZF prioritātei, kas noteikta Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā,
atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.
Fondu vai EJZF ieguldījums, ko ar slēguma bilances maksājumiem piešķir pēdējā grāmatvedības gadā, nepārsniedz deklarētos attiecināmos publiskos izdevumus vai katra fonda un reģionu kategorijas ieguldījumu katrā darbības programmā, kā noteikts Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā, atkarībā no tā, kurš ir zemāks.
131. pants
Maksājuma pieteikumi
Maksājuma pieteikumos par katru prioritāti norāda:
to atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kuri radušies atbalsta saņēmējiem un kurus tie samaksājuši darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;
to publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā.
Attiecībā uz summām, kas jāiekļauj maksājuma pieteikumos atbalsta veidam, kurš minēts 67. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, maksājuma pieteikumi ietver elementus, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 67. panta 5.a punktu, un tiem izmanto maksājuma pieteikumiem paredzēto paraugu, kurš noteikts īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, valsts atbalsta gadījumā maksājuma pieteikums var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksā vai nu struktūra, kas piešķir atbalstu, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – labuma saņēmējs struktūrai, kas saņem atbalstu, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
uz minētajiem avansiem attiecas garantija, ko sniedz banka vai cita finanšu iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai uz tiem attiecas iespēja, kas sniegta kā publiskas iestādes vai dalībvalsts garantija;
minētie avansi nepārsniedz 40 % no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz atbalsta saņēmējam par konkrētu darbību, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz struktūrai, kura saņem atbalstu kā daļu no konkrētas darbības;
minētos avansus sedz izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un kurus pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, trīs gados pēc gada, kad veikts avansa maksājums, vai 2023. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no tiem ir agrāks.
Ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētie nosacījumi nav ievēroti, nākamais maksājuma pieteikums tiek attiecīgi koriģēts.
Katrā maksājuma pieteikumā, kas ietver šā panta 4. punktā minētā veida avansus, atsevišķi dara zināmu
kopsummu, kas no darbības programmas izmaksāta avansos;
summu, kas trīs gados pēc avansa izmaksas saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu ir segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu; un
summu, kura nav segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un attiecībā uz kuru vēl nav pagājis trīs gadu laikposms.
132. pants
Maksājums atbalsta saņēmējiem
Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu summas apmēru.
Vadošā iestāde var apturēt 1. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:
maksājuma pieprasījumā norādītās summas samaksai nav pienācis termiņš vai arī nav iesniegti apliecinoši dokumenti, tostarp dokumenti, kas nepieciešami 125. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētajām vadības pārbaudēm;
ir sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamu pārkāpumu, kas skar konkrēto izdevumu.
Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par šo maksājuma apturēšanu un tās iemesliem.
133. pants
Euro izmantošana
134. pants
Priekšfinansējuma maksājums
Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:
2014. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), vai tā 2013. gada 31. decembrī saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
2015. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2014. gada 31. decembrī saņem finansiālupalīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
2016. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un no EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.
Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.
Papildu sākotnējais priekšfinansējums neattiecas ne uz mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām, ne uz īpašo piešķīrumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.
Ja līdz 2016. gada 31. decembrim kopējā papildu sākotnējā priekšfinansējuma summa, ko attiecīgā gadījumā Fonds, pamatojoties uz šo punktu, 2015. un 2016. gadā izmaksājis darbības programmai, nav segta ar maksājuma pieteikumiem, kurus sertifikācijas iestāde iesniegusi minētajai programmai, Grieķija Komisijai atmaksā visu papildu sākotnējā priekšfinansējuma summu, kas no minētā Fonda izmaksāta minētajai programmai. Minētie atmaksājumi nav finanšu korekcija un nesamazina no Fondiem vai no EJZF piešķirto atbalstu darbības programmām. Atmaksātās summas ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
No 2016. līdz 2023. gadam gada priekšfinansējuma summu samaksā līdz 1. jūlijam. To izsaka procentos no summām, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu un to apjoms ir šāds:
Aprēķinot 2. punktā minēto ikgadējā priekšfinansējuma summu līdz 2020. gadam un ieskaitot to, atbalsta summā par visu plānošanas periodu neiekļauj summas no izpildes rezerves, kuras sākotnēji tika piešķirtas darbības programmai.
135. pants
Termiņi starpposma maksājumu pieteikumu iesniegšanai un maksājumu veikšanai
136. pants
Saistību atcelšana
II
NODAĻA
Pārskatu sagatavošana, pārbaude un akceptēšana un darbības programmu slēgšana un maksājumu apturēšana
137. pants
Pārskatu sagatavošana
Pārskatus, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 6. punktā ◄ , iesniedz Komisijai par katru darbības programmu. Pārskatus attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katras prioritātes un, vajadzības gadījumā, fonda un reģionu kategorijas līmenī iekļauj:
atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās un ir tikusi iekļauta maksājumu pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar 131. pantu un 135. panta 2. punktu līdz 31. jūlijam pēc grāmatvedības gada beigām, un attiecīgo publisko izdevumu kopsummu, kas radušies darbību īstenošanā, un attiecīgo maksājumu kopējo summu, kas atbalsta saņēmējam izmaksāta atbilstīgi 132. panta 1. punktam;
summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 71. pantu, un neatgūstamās summas;
programmu ieguldījumu summas, kas izmaksātas finanšu instrumentiem saskaņā ar 41. panta 1. punktu un valsts atbalsta avansa maksājumus saskaņā ar 131. panta 4. punktu;
par katru prioritāti — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.
138. pants
Informācijas iesniegšana
Par katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2025. gadam ieskaitot, dalībvalsts ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 7. punkta otrajā daļā ◄ norādītajā termiņā iesniedz dokumentus, kas minēti attiecīgajā pantā, proti:
pārskatus, kas minēti šīs regulas 137. panta 1. punktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;
pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti šīs regulas 125. panta 4. punkta e) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;
revīzijas atzinumu un kontroles ziņojumu, kas minēts šīs regulas 127. panta 5. punkta pirmās daļas ai) un b) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu.
139. pants
Pārskatu pārbaude un akceptēšana
Pamatojoties uz akceptētajiem pārskatiem, Komisija aprēķina summu, kas pieprasāma no fondiem un no EJZF par grāmatvedības gadu, un no tā izrietošās korekcijas saistībā ar maksājumiem dalībvalstij. Komisija ņem vērā:
summas 137. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos, kurām jāpiemēro līdzfinansējuma likme par katru prioritāti;
attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopējo summu, ko veido:
to starpposma maksājumu summa, kurus Komisija veikusi saskaņā ar 130. panta 1. punktu un 24. pantu; un
saskaņā ar 134. panta 2. punktu samaksātā gada priekšfinansējuma summa.
Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija neizdod iekasēšanas rīkojumu par summām, kas atgūstamas no dalībvalsts atbilstīgi 2020. gadā iesniegtajiem pārskatiem. Neatgūtās summas izmanto, lai paātrinātu investīcijas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, kuras ir attiecināmas saskaņā ar šo regulu un īpašajiem fondu noteikumiem.
Neatgūtās summas dzēš vai atgūst slēgšanas brīdī.
140. pants
Dokumentu pieejamība
Attiecībā uz darbībām, kuras nav minētas pirmajā daļā, visus apliecinošos dokumentus dara pieejamus par divu gadu laikposmu, kas sākas 31. decembrī pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi.
Vadošā iestāde var pieņemt lēmumu uz darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 1 000 000 , piemērot otrajā daļā minēto noteikumu.
Pirmajā vai otrajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.
141. pants
Slēgšanas dokumentu iesniegšana un slēguma bilances maksājuma veikšana
142. pants
Maksājumu apturēšana
Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāšu vai darbības programmu līmenī, ja ir ievērots viens vai vairāki šādi nosacījumi:
darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kurš apdraud Savienības ieguldījumu darbības programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir smagas finansiālas sekas un kas nav novērsts;
dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 83. pantu;
ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību vai datiem par kopējiem un īpašiem rādītājiem;
nav pabeigtas darbības, lai izpildītu ex ante nosacījumus, ņemot vērā 19. panta nosacījumus;
prioritātes darbības rezultātu izvērtēšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka pastāv būtisks trūkums attiecībā uz minētās prioritātes starpposma mērķu sasniegšanui saistībā ar darbības rezultātu satvarā noteiktajiem finanšu rādītājiem un iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, ņemot vērā 22. panta nosacījumus.
Konkrētu fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus maksājumu apturēšanai, kas ir saistīti ar kopējā zivsaimniecības politikā piemērojamo noteikumu neievērošanu, un apturēšana ir proporcionāla noteikumu neievērošanas raksturam, smagumam, ilgumam un biežumam.
III
NODAĻA
Finanšu korekcijas
143. pants
Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas
144. pants
Kritēriji finanšu korekciju veikšanai
Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā saskaņā ar 85. pantu, ja pēc vajadzīgās pārbaudes veikšanas tā secina, ka:
darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;
dalībvalsts nav izpildījusi 143. pantā noteiktās saistības līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākšanai;
maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir neprecīzi, un dalībvalsts tos nav izlabojusi pirms korekcijas procedūras sākšanas atbilstīgi šim punktam.
Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistemātisks. Ja nav neiespējams precīzi noteikt no fondiem vai no EJZF pieprasīto kļūdaino izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.
145. pants
Procedūra
Pirmo daļu neattiecina uz būtisku trūkumu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, kas, pirms to nav konstatējusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta:
ir konstatēts pārvaldības deklarācijā, gada kontroles ziņojumā vai Komisijai saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā ◄ noteikumiem iesniegtā revīzijas atzinumā vai citos revīzijas ziņojumos, ko Komisijai iesniegusi revīzijas iestāde, un ir veikti atbilstīgi pasākumi; vai
dalībvalsts ir veikusi pienācīgus korektīvus pasākumus.
Izvērtējumu par būtiskiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvas darbības trūkumiem pamato ar piemērojamiem tiesību aktiem, kad ir iesniegtas attiecīgās pārvaldības deklarācijas, gada kontroles ziņojumi un revīzijas atzinumi.
Lemjot par finanšu korekciju, Komisija:
ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā būtiskā trūkuma pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu;
lai piemērotu vienotu likmi vai ekstrapolētu korekciju, izslēdz kļūdainos izdevumus, ko iepriekš ir konstatējusi dalībvalsts un par kuriem ir veikta korekcija pārskatos saskaņā ar 139. panta 10. punktu, un izdevumus, par kuru likumību un pareizību tobrīd notiek izvērtējums saskaņā ar 137. panta 2. punktu;
ņem vērā vienotu likmi vai ekstrapolētas korekcijas, ko dalībvalsts piemēro izdevumiem par citiem būtiskiem pārkāpumiem, kurus dalībvalsts konstatējusi, kad tika noteikts atlikušais risks attiecībā uz Savienības budžetu.
146. pants
Dalībvalstu pienākumi
Komisijas veikta finanšu korekcija neietekmē dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu un atgūt valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 ( 31 ) 14. pantam.
147. pants
Atmaksāšana
III
SADAĻA
SAMĒRĪGA DARBĪBAS PROGRAMMU KONTROLE
148. pants
Samērīga darbības programmu kontrole
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi ir starp EUR 200 000 un EUR 400 000 attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, starp EUR 150 000 un EUR 300 000 attiecībā uz ESF, un starp EUR 100 000 un EUR 200 000 attiecībā uz EJZF, var veikt vairāk nekā vienu revīziju, ja revīzijas iestāde, balstoties uz savu profesionālo lēmumu, secina, ka nav iespējams izdot/sagatavot revīzijas atzinumu, pamatojoties uz statistiskām vai nestatistiskām atlases metodēm, kas minētas 127. panta 1. punktā, neveicot vairāk par vienu attiecīgās darbības revīziju.
PIEKTĀ DAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi
149. pants
Deleģēšanas īstenošana
150. pants
Komiteju procedūra
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz 8. panta trešajā daļā, 22. panta 7. punkta piektajā daļā, 38. panta 3. punkta otrajā daļā, 38. panta 10. punktā, 39. panta 4. punkta otrajā daļā, 46. panta 3. punktā, 96. panta 2. punkta otrajā daļā, 115. panta 4. punktā un 125. panta 8. punkta otrajā daļā minētajām īstenošanas pilnvarām, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
II
NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
151. pants
Pārskatīšana
Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.
152. pants
Pārejas noteikumi