This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R0575-20200627
Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and investment firms and amending Regulation (EU) No 648/2012 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02013R0575 — LV — 27.06.2020 — 008.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/62 (2014. gada 10. oktobris), |
L 11 |
37 |
17.1.2015 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1014 (2016. gada 8. jūnijs), |
L 171 |
153 |
29.6.2016 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2188 (2017. gada 11. augusts), |
L 310 |
1 |
25.11.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris), |
L 345 |
27 |
27.12.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2401 (2017. gada 12. decembris), |
L 347 |
1 |
28.12.2017 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/405 (2017. gada 21. novembris), |
L 74 |
3 |
16.3.2018 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), |
L 111 |
4 |
25.4.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), |
L 150 |
1 |
7.6.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) |
L 314 |
1 |
5.12.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/873 (2020. gada 24. jūnijs), |
L 204 |
4 |
26.6.2020 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013
(2013. gada 26. jūnijs)
par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:
pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;
prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;
likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;
pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;
informācijas publiskas atklāšanas prasībām.
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.
Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.
2. pants
Uzraudzības pilnvaras
3. pants
Stingrāku prasību piemērošana iestādēs
Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"kredītiestāde" ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus;
"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir persona, kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kurai piemēro minētajā direktīvā noteiktās prasības, izņemot šādas personas:
kredītiestādes;
vietējās sabiedrības;
tādas sabiedrības, kurām nav tiesības sniegt Direktīvas 2004/39/EK I. pielikuma B iedaļas 1. punktā minēto palīgpakalpojumu, kuras sniedz tikai vienu vai vairākus no ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kas uzskaitītas minētās direktīvas I pielikuma A iedaļas 1., 2., 4. un 5. punktā, un kurām nav atļauts turēt saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus un kuras tādēļ pašas nekad nedrīkst būt minēto klientu parādnieki;
"iestāde" ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"vietējā sabiedrība" ir sabiedrība, kas slēdz darījumus savā vārdā regulētā tirgū tirgotu finanšu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu vai naudas tirgos ar vienīgo mērķi ierobežot risku pozīcijām atvasināto instrumentu tirgos vai kas slēdz darījumus citu dalībnieku vārdā šajos tirgos un ko garantē to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki, turklāt atbildību par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki;
"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 4 );
"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;
"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;
"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;
"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;
"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;
"modeļa risks" ir modeļa risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 11) apakšpunktā;
"iniciators" ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 ( 7 ) 2. panta 3. punktā;
"sponsors" ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regulas) 2. panta 5. punktā;
"sākotnējais aizdevējs" ir sākotnējais aizdevējs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 20. punktā;
"mātesuzņēmums" ir:
mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,
Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. un 4. nodaļas II iedaļas, kā arī VIII sadaļas un šīs regulas Piektās daļas vajadzībām – mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kam faktiski ir dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu;
"meitasuzņēmums" ir:
meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,
meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, pār kuru mātesuzņēmumam faktiski ir dominējoša ietekme.
Meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;
"palīgpakalpojumu uzņēmums" ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku iestāžu galveno darbību;
"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kuras veic līdzīgas darbības un kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, ◄ kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;
"finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no finanšu iestādes pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes;
"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;
"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;
"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;
"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;
"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;
tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;
uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;
"finanšu iestāde" ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības līdzdalības sabiedrība, kuras galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 8 ) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū 4. panta 4. punktā, un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta attiecīgi f) un g) apakšpunktā;
"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:
iestāde;
finanšu iestāde;
palīgpakalpojumu uzņēmums, kas iekļauts iestādes konsolidētā finanšu stāvokļa noteikšanā;
apdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;
pārapdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;
apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā;
uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;
trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;
"dalībvalsts mātes iestāde" ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums – vai kurai ir dalība iestādē, finanšu iestādē vai palīgpakalpojumu uzņēmumā, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ES mātes iestāde, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"mātes kredītiestāde dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"ES mātes kredītiestāde" ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
"dalība" ir dalība Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 9 ), 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz uz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;
"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;
"kontrole" ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā definēts Padomes Direktīvas 83/349/EEK, 1. pantā, vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;
"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:
dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
kontrole,
abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;
"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:
divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;
divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;
Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu.
Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;
"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;
"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;
"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;
"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;
"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;
"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);
"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;
"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;
"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;
"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;
"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:
jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;
jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;
atvasināts finanšu instruments;
primārais finanšu instruments;
naudas instruments.
Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;
"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas attiecībā uz kredītiestādēm noteikti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā un attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām – minētās direktīvas IV sadaļā;
"operacionālais risks" ir iespēja ciest zaudējumus nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, un tas ietver juridisko risku;
"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;
"saistību nepildīšanas varbūtība" jeb "SNV" ir varbūtība, ka darījuma partneris viena gada laikā neizpildīs savas saistības;
"saistību nepildīšanas zaudējumi" jeb "LGD" ir darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciesto riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;
"korekcijas pakāpe" ir rādītājs, kas raksturo piešķīruma pašlaik neizmantoto summu, kuru varētu izmantot, un kas tādēļ būtu nenokārtota saistību nepildīšanas brīdī attiecībā pret piešķīruma pašlaik neizmantoto summu; saistības summa ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;
"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;
"fondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar darījumu partneri saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;
"nefondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;
"naudai pielīdzināms instruments" ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija vai jebkurš cits iestādes izdots nesubordinēts instruments, par ko iestāde jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestāde atmaksās tā nominālvērtību, nepiemērojot nekādus nosacījumus;
"vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1. punktā;
"vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 19. punktā;
"atkārtota vērtspapīrošana" ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 4. punktā;
"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;
"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;
"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2. punktā;
"laidiens" ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 6. punktā;
"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;
"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;
"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;
"atbilstošs kapitāls":
Otrās daļas III sadaļā ir turpmāk nosaukto elementu summa:
pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā, nepiemērojot 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā noteikto atskaitījumu;
otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla, kas aprēķināts ievērojot šā punkta i) apakšpunktu;
"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteikto procedūru ( 10 );
tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;
"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;
"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;
"mājokļa īpašums" ir mājoklis, ko izmanto īpašnieks vai mājokļa nomnieks, tostarp mājokļa īpašumu uzskata arī tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvā, kas atrodas Zviedrijā;
"tirgus vērtība" ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs nekustamo īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem pēc attiecīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;
"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;
"viena gada saistību neizpildes rādītājs" ir attiecība starp to saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas notikuši laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms datuma T, un parādnieku skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms šī datuma;
"spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums" ir aizdevumi, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai attīstīšana, vai būvniecība vai kas ir izsniegti tādam īpašumam vai saistībā ar to, lai to tālākpārdotu peļņas gūšanai;
"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;
"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;
"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;
"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;
"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;
"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:
īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,
pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,
pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;
"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;
"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;
"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" jeb "QCCP" ir centrālais darījumu partneris, ◄ kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;
"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;
"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;
"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;
"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;
"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;
"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;
"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;
"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;
"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām ( 11 ), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;
"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.
"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;
"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;
"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;
"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;
"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;
"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;
"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;
"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;
"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;
"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;
"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"netieša līdzdalība" ir riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz šiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem;
"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;
"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;
"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;
"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;
"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;
"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ◄ ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;
"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;
"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.
"sintētiska līdzdalība" ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību.
"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;
iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu vai 1. panta 2. punktu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;
ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;
šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;
minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;
kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.
"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;
"parādus apkalpojošā sabiedrība" ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 13. punktā;
"noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;
"noregulējuma vienība" ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;
"noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;
"globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "G-SNI" ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;
"ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "ārpussavienības G-SNI" ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;
"svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:
meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;
meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;
lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;
"G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;
"iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;
"grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 12 ) 22. pantā;
"vērtspapīru finansēšanas darījums" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;
"sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;
"tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;
"ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;
"preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;
"tirdzniecības nodaļa" ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;
"maza un nesarežģīta iestāde" ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tā nav liela iestāde;
tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;
uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;
tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;
to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;
vairāk nekā 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos neskaitot grupas iekšējos riska darījumus, ir saistīti ar darbībām ar darījumu partneriem, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;
iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;
iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;
kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;
"liela iestāde" ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
tā ir G-SNI;
tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde ("C-SNI") saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;
dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;
tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;
"liels meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;
"biržā nekotēta iestāde" ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;
"finanšu pārskats" Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē ( 13 ).
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. pants
Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas
Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:
"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;
"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;
"paredzamie zaudējumi" jeb "EL" ir riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.
II
SADAĻA
PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS
1.
NODAĻA
Prasību individuāla piemērošana
6. pants
Vispārējie principi
Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tie nav noregulējuma vienības;
tiem nav meitasuzņēmumu;
tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.
7. pants
Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;
vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;
mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;
mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;
uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.
Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
8. pants
Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina minēto nepiemērošanu, un nodrošina visu minēto iestāžu pietiekamu likviditātes līmeni;
iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.
Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.
Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:
to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
vienas likviditātes apakšgrupā turēt nepieciešamo likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums;
tās likvīdo aktīvu minimālās summas noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēros Sesto daļu;
nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;
neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.
pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.
9. pants
Individuālas konsolidēšanas metode
10. pants
Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei
Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot Otrās līdz Astotās daļas prasības vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;
centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;
centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.
Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu vai Direktīvu 2013/36/ES.
2.
NODAĻA
Prudenciālā konsolidācija
1.
11. pants
Vispārēja pieeja
Ja mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai iestādei, uz kuru saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu attiecas konsolidētā uzraudzība.
Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.
Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un tā nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
12. pants
Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība, kam ir gan meitas kredītiestāde, gan meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība
Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai kā meitasuzņēmumam ir vismaz viena kredītiestāde un viena ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad prasības, kuras piemēro, pamatojoties uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, piemēro kredītiestādei.
12.a pants
Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām
Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienības, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.
Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir zemāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.
Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir augstāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.
13. pants
Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana
Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.
Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.
14. pants
Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana
15. pants
Izņēmums attiecībā uz pašu kapitāla prasību konsolidētu piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām
Konsolidētās uzraudzības iestāde var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, izlemt konsolidēti nepiemērot šīs regulas Trešo daļu un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu, ar šādiem nosacījumiem:
katras grupas ES ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanai izmanto 95. panta 2. punktā vai 96. panta 2. punktā minēto alternatīvo metodi;
visas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrības ietilpst 95. panta 1. punktā vai 96. panta 1. punktā minētajās kategorijās;
katra grupas ES ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli izpilda 95. vai 96. panta prasības un vienlaicīgi atskaita no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu;
jebkurai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kura ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība kādai grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ir vismaz tāds pašu kapitāla apjoms, kas šeit definēts kā elementu summa, kas izriet no šīs regulas 26. panta 1. punktā, 51. panta 1. punktā un 62. panta 1. punktā minētajiem posteņiem, kas ir pietiekams lai aptvertu šādu elementu summu:
pilnu bilances vērtību summa jebkurām līdzdalībām, pakārtotiem prasījumiem un instrumentiem, kas norādīti minētās regulas 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā, 56. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, kā arī 66. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībās, finanšu iestādēs, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībās un palīgpakalpojumu uzņēmumos, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un
kopējais iespējamo saistību apjoms par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un palīgpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu;
grupa neietver kredītiestādes.
Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ES ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir sistēmas, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu pārvaldītājsabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību un palīgpakalpojumu uzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.
16. pants
Sviras rādītāja prasību konsolidētas piemērošanas izņēmums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām
Ja visas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrības, tostarp mātesuzņēmums, ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām Septītās daļas prasības nepiemēro individuāli atbilstīgi 6. panta 5. punktam, mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties nepiemērot Septītās daļas prasības konsolidēti.
17. pants
Tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība, kam konsolidēti nepiemēro pašu kapitāla prasības
2.
18. pants
Prudenciālās konsolidācijas metodes
Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.
Tomēr kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut proporcionālu konsolidāciju saskaņā ar kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam ir meitasuzņēmumā. Proporcionālu konsolidāciju var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
mātesuzņēmuma atbildība ir ierobežota ar kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam ir meitasuzņēmumā, ņemot vērā citu akcionāru vai dalībnieku atbildību;
šo pārējo akcionāru vai dalībnieku maksātspēja ir apmierinoša;
pārējo akcionāru vai dalībnieku atbildība ir skaidri noteikta juridiski saistošā veidā.
Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:
ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav dalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un
ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.
Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.
EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
3.
19. pants
Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā
Iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība nepārsniedz mazāko no šiem rādītājiem:
EUR 10 miljoni;
1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.
Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut iestādi, finanšu iestādi vai palīgpakalpojumu uzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība:
ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;
ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā iestāžu uzraudzības mērķus;
ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija neatbilstīga vai maldinoša iestāžu uzraudzības mērķu ziņā.
20. pants
Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām
Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:
attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. pantā, 312. panta 2. punktā, un 363. pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;
lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.
Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.
Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētajā pieteikumā ir iekļauts tās metodikas apraksts, kuru izmanto, lai iedalītu operacionālā riska kapitālu starp dažādām grupas sabiedrībām. Pieteikumā norāda, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā.
Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:
1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;
1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;
Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.
Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:
dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.
Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.
Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
21. pants
Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni
Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.
Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.
Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.
Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.
22. pants
Subkonsolidācija trešās valstīs esošu sabiedrību gadījumos
►C2 Meitas iestādes piemēro 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli ◄ ja šīm iestādēm vai mātesuzņēmumam (ja tas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība) trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, vai ja tiem ir dalība šādos uzņēmumos.
23. pants
Uzņēmumi trešās valstīs
Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.
24. pants
Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums
OTRĀ DAĻA
PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS
I
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI
1.
NODAĻA
Pirmā līmeņa kapitāls
25. pants
Pirmā līmeņa kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.
2.
NODAĻA
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
1.
26. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
nesadalītā peļņa;
citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
citas rezerves;
rezerves vispārējiem banku riskiem.
Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.
Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;
iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.
Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
27. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestādes veids atbilst veidam, kas definēts spēkā esošajos valsts tiesību aktos un ko kompetentās iestādes uzskata par
savstarpēju sabiedrību,
kooperatīvo sabiedrību,
krājsabiedrību,
līdzīgu iestādi;
kredītiestādi, kas pilnīgi pieder vienai no i) līdz iv) punktā minētajām iestādēm un ir saņēmusi attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājumu izmantot šā panta noteikumus, ar noteikumu, ka un kamēr attiecīgajā gadījumā 100 % no kredītiestādes emitētajām parastajām akcijām tieši vai netieši tur kāda minētajos punktos norādīta iestāde;
ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;
Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
28. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;
instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:
tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;
instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;
instrumenti ir beztermiņa instrumenti;
instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
iestādes likvidācija,
instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:
nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;
peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;
peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.
1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.
Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;
mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.
līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;
sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;
mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;
līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.
Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;
preferenciālas peļņas sadales nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
29. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti
Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;
ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;
atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.
Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:
iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;
instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
30. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;
akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
31 pants
Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās
Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;
Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;
kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;
uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;
kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;
izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;
pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;
kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.
2.
32. pants
Vērtspapīrotie aktīvi
Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:
palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;
ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
33. pants
Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas
Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:
patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;
iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.
Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;
izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;
ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.
EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
34. pants
Papildu vērtības korekcijas
Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 105. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas.
35. pants
Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības
Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.
3.
1.
36. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:
kārtējā finanšu gada zaudējumus;
nemateriālos aktīvus;
atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (IRB pieeja) – negatīvās summas, kuras izriet no 158. un 159. pantā noteikto paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanas;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;
no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus;
riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250 % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:
būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,
vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;
neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;
pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai saskaņā ar 155. panta 4. punktu.
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus;
piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 14 ), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
37. pants
Nemateriālo aktīvu atskaitīšana
Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:
no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā;
atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
38. pants
Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana
No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:
sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;
atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.
Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;
visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.
Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.
39. pants
Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē
No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:
iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;
uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.
►M8 Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄
tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;
iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;
ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.
Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.
40. pants
Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana
Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ►C2 ja uzkrājumi paaugstinātu Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni. ◄
41. pants
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:
jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar noteikumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
42. pants
Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
43. pants
Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.
44. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.
45. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
46. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz v) punktā un l) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ►C2 dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentos kopējo apmēru. ◄
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
47. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.
47.a pants
Ienākumus nenesoši riska darījumi
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:
parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;
sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.
Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.
Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:
riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;
riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;
riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;
riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;
riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.
Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;
parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;
parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.
Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;
ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;
pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.
Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:
ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;
ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.
Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;
vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;
nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.
47.b pants
Pārskatīšanas pasākumi
Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:
parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.
Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;
pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;
parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;
līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.
Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:
vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;
kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.
47.c pants
Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:
summa, ko veido:
nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;
nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;
šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:
specifiskās kredītriska korekcijas;
vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;
citi pašu kapitāla samazinājumi;
attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;
ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;
summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, vai ko garantējis vai kurai sniedzis atbalsta garantiju 201. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēts atbilstošs kredītaizsardzības devējs, ar kuru noslēgtiem nenodrošinātiem riska darījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, piemēro šādus koeficientus:
0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un
1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.
Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
2.
48. pants
Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.
Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;
17,65 %.
Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
šāda summa:
a) apakšpunktā norādītā summa;
apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.
49. pants
Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu
Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;
šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;
iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;
pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;
līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:
mātes kredītiestāde,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,
mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,
iestāde,
meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.
Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.
Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.
Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:
ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,
kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,
ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,
institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. ►M8 Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti, ◄
institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi. ◄ Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;
ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.
4.
50. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.
3.
NODAĻA
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
1.
51. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
52. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;
instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;
ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;
ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,
ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,
peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;
veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;
procedūras un laiku šādiem aspektiem:
izraisītājnotikuma konstatēšana,
pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;
instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
53. pants
Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju
Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:
prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;
prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;
pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.
54. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana
Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:
izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:
5,125 %,
līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;
instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:
šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;
diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:
instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,
ar instrumentu saistīto peļņas sadali;
ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.
Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:
summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;
instrumenta pilna pamatsumma.
Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:
nekavējoties informē kompetentās iestādes;
informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;
saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
55. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.
2.
56. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.
57. pants
Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos
Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
58. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.
59. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
60. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32.līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta summu, ko paredzēts atskaitīt ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
61. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.
4.
NODAĻA
Otrā līmeņa kapitāls
1.
62. pants
Otrā līmeņa kapitāla posteņi
Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu – pozitīvās summas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas izriet no 158. un 159. pantā noteiktā aprēķina, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.
Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.
63. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;
instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;
ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.
64. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija
To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:
instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;
instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.
65. pants
Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
2.
66. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām;
no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.
67. pants
Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
68. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:
līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
69. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
70. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā
Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ◄ dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka summu, ko paredzēts atskaitīt no katra otrā līmeņa papildu kapitāla instrumenta ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra otrā līmeņa kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
71. pants
Otrā līmeņa kapitāls
Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.
5.
NODAĻA
Pašu kapitāls
72. pants
Pašu kapitāls
Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.
5.a
NODAĻA
Atbilstīgās saistības
72.a pants
Atbilstīgo saistību posteņi
Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:
atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības
segtie noguldījumi;
beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 16 ) 6. pantā;
noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;
nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;
jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;
jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;
saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:
sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 17 );
dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai
trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;
saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:
darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;
komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;
nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;
saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;
saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.
Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.
72.b pants
Atbilstīgi saistību instrumenti
Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;
saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;
uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;
prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:
līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;
saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi;
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;
saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;
instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;
saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.
Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:
iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;
iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
72.c pants
Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija
Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.
72.d pants
Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana
Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.
72.e pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi
Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.
Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:
kur:
h |
= |
72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa; |
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi; |
Hi |
= |
tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā; |
li |
= |
to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un |
Li |
= |
emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju. |
Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu; |
OPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu apjoms, ko tur mātesuzņēmums; |
LPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību posteņu apjoms, ko tur mātes iestāde; |
β |
= |
to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību posteņu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums; |
Oi |
= |
meitasuzņēmuma i pašu kapitāla apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
Li |
= |
meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
ri |
= |
attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i tā noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu; un |
aRWAi |
= |
G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas. |
Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.
72.f pants
Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums
Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
72.g pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze
72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.
72.h pants
Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums
Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.
72.i pants
Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās
Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz k) apakšpunkta v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. pants un 45. pants;
iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.
Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.
72.j pants
Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem
Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;
atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.
72.k pants
Atbilstīgās saistības
Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.
72.l pants
Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības
Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.
6.
NODAĻA
Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām
73. pants
Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem
Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;
panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.
Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.
Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:
iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;
kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
74. pants
Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu
Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.
75. pants
Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām
Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;
darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.
76. pants
Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos
Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;
šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;
kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.
Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:
indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;
indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;
2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
77. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi
Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;
atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.
78. pants
Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu
Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, tādā mērā, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:
ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;
iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;
ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;
šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;
pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;
pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;
šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;
procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
78.a pants
Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus
Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.
Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
79. pants
Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
79.a pants
Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem
Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.
80. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude
Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.
Paziņojumā ietver:
detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;
tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:
attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;
attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
II
SADAĻA
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI
81. pants
Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir kāds no turpmāk minētajiem:
iestāde;
uzņēmums, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
82. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir vai nu:
iestāde;
uzņēmums, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
minētie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
83. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība
Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;
vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
84. pants
Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
šā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, specifiskajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām un Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
ar šo meitasuzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla apmēru, kam konsolidēti jāatbilst 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, specifiskajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret šīs sabiedrības visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem plus attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalītajai peļņai un citām rezervēm.
Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.
Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;
tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;
tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā definētajām kontroles attiecībām;
vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;
►C1 Ja pēc 2013. gada 28. jūnija mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ◄ kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.
85. pants
Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, ko ietver konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla atņemot rezultātu, ◄ kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls, no kā atņem mazāko no turpmāk minētajiem lielumiem:
šā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
ar šo meitasuzņēmumu saistītais konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā minētajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
meitasuzņēmumu atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem plus attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalīto peļņu un citām rezervēm.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
86. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
87. pants
Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, ko ietver konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
šā meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam jāatbilst 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs,
ar šo meitasuzņēmumu saistītais pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, 458. un 459. pantā noteiktajām prasībām, īpašajām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, 500. pantā minētajām prasībām un jebkādai papildu vietējai uzraudzības pašu kapitāla prasībai trešās valstīs;
uzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kas ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, un attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalīto peļņu un citām rezervēm.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.
88. pants
Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
III
SADAĻA
BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA
89. pants
Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums
Būtiskai līdzdalībai, kuras apmērs pārsniedz 15 % no iestādes atbilstošā kapitāla, uzņēmumā, kas nav viens no turpmāk nosauktajiem uzņēmumiem, piemēro 3. punkta noteikumus:
finanšu sektora sabiedrība;
uzņēmums, kas nav finanšu sektora sabiedrība un kas veic darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par jebkuru no:
darbībām, kas tieši izriet no banku darbības,
ar banku darbību saistītām palīgdarbībām,
nomu, faktūrkreditēšanu, kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanu, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citu līdzīgu darbību.
Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:
lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250 % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:
šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,
šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;
kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.
Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.
Lai izpildītu 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizēti šādi jēdzieni:
darbības, kas tieši izriet no banku darbības;
darbības, kas saistītas ar banku darbību;
līdzīgas darbības.
Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
90. pants
Alternatīva 1 250 % riska pakāpei
Kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.
91. pants
Izņēmumi
To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:
šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;
šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.
TREŠĀ DAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS
I
SADAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI
1.
NODAĻA
Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis
1.
92. pants
Pašu kapitāla prasības
Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;
kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā.
Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.
Kopējo riska darījumu vērtību aprēķina, saskaitot šā punkta a) līdz f) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā 4. punkta noteikumi:
riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;
pašu kapitāla prasības, ko attiecīgā gadījumā nosaka saskaņā ar šīs daļas vai Ceturtās daļas IV sadaļu, attiecībā uz iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem:
pozīcijas riskam,
lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395. līdz 401. pantā noteiktos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt šos ierobežojumus;
pašu kapitāla prasības, ko attiecīgā gadījumā nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu vai Trešās daļas V sadaļu, izņemot 379. pantu, attiecībā uz:
ārvalstu valūtas risku;
norēķinu risku,
preču risku;
pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI sadaļu attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku OTC atvasinātajiem instrumentiem, kas nav kredītu atvasinātie instrumenti, par kuriem ir atzīts, ka tie samazina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam;
pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar III sadaļu attiecībā uz operacionālo risku;
riska darījumu riska svērtās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar II sadaļu attiecībā uz darījuma partnera risku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:
regulas II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem,
repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,
maržinālo aizdevumu darījumiem, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,
ilgstošo norēķinu darījumiem.
Aprēķinot 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību, piemēro šādus noteikumus:
šā punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ietver prasības, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības;
iestādes reizina šā punkta b)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5.
92a. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI
Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:
uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;
uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.
Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:
trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.
92b. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI
Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:
parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;
uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.
93. pants
Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu
94. pants
Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem
Iestādes var aizstāt 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto kapitāla prasību ar kapitāla prasību, ko aprēķina saskaņā ar minētā punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz to tirdzniecības portfeļa darījumiem, ar noteikumu, ka to bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
parasti ir mazāks par 5 % no kopējiem aktīviem un mazāks par EUR 15 miljoniem;
nekad nepārsniedz 6 % no kopējiem aktīviem un nepārsniedz EUR 20 miljonus.
Aprēķinot bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, iestādes piemēro:
parāda instrumentus vērtē pēc to tirgus cenām vai nominālvērtības, kapitāla vērtspapīru vērtību nosaka pēc to tirgus cenām un atvasināto instrumentu vērtību – saskaņā ar to pamatā esošo instrumentu nominālvērtību vai tirgus vērtību;
garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.
2.
95. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus
Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:
šīs regulas 87. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;
12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.
4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.
Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.
96. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam
Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,
kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,
kurām nav ārēju klientu,
kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:
šīs regulas 92. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;
šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.
97. pants
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem
EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;
nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;
prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.
EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
98. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls
Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:
izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;
pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.
Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:
izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;
izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
2.
NODAĻA
Aprēķinu un pārskatu sniegšanas prasības
99. pants
Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija
Pārskatu prasības ir samērīgas ar iestāžu darbību veidu, mērogu un sarežģītību.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI izstrādā īstenošanas tehniskos standartu projektu, lai precizētu formātus, kas iestādēm jāizmanto un uz kuriem kompetentās iestādes var attiecināt finanšu informācijas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar pirmo daļu.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2013. gada 28. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
100. pants
Papildu pārskatu sniegšanas prasības
Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm pārskatus par vismaz kopējo līmeni attiecībā uz saviem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumiem un visiem aktīvu apgrūtinājumu veidiem.
EBI iekļauj šo informāciju īstenošanas tehniskajos standartos par pārskatu sniegšanu, kas minēti 99. panta 5. punktā.
101. pants
Īpaši pārskatu sniegšanas pienākumi
Iestādes kompetentajām iestādēm reizi pusgadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo datus par:
zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi ◄ par nodrošinājumu, līdz zemākajai vērtībai no ieķīlātās vērtības un 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav nolemts citādi;
kopējiem zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu, līdz riska darījumu daļai, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar mājokļa īpašumu;
riska darījumu vērtību visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde mājokļa īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu tikai attiecībā uz daļu, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar mājokļa īpašumu;
zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu līdz zemākajai vērtībai no ieķīlātās vērtības un 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav nolemts citādi;
kopējiem zaudējumiem, kas radušies riska darījumos, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu līdz riska darījumu daļai, kuru saskaņā ar 124. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar komerciālo nekustamo īpašumu;
riska darījumu vērtību visiem nenokārtotajiem riska darījumiem, kuros iestāde komerciālo nekustamo īpašumu ir atzinusi par nodrošinājumu tikai attiecībā uz daļu, kuru saskaņā ar 24. panta 1. punktu uzskata par pilnībā nodrošinātu ar komerciālo nekustamo īpašumu.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un pārskatu sniegšanas datumus, kā arī 1. punktā minēto pozīciju IT risinājumus;
vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un pārskatu sniegšanas datumus, kā arī IT risinājumus, attiecībā uz 2. punktā minētajiem apkopotajiem datiem;
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
3.
NODAĻA
Tirdzniecības portfelis
102. pants
Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli
103. pants
Tirdzniecības portfeļa pārvaldība
Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju kopas tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību šādām prasībām:
iestādei ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju/instrumentu vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta kārtība un procedūras tādu pozīciju aktīvai pārvaldībai, kas izveidotas tirdzniecības nodaļā; šajā kārtībā un procedūrās nosaka:
kuras pozīcijas var izveidot konkrētās tirdzniecības nodaļās,
pozīciju limitus un to atbilstības uzraudzību,
ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju,
ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai un ka šādi ziņojumi ir iestādes risku pārvaldības procesa sastāvdaļa,
ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas ar atsauci uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīciju vai to komponentu risku tirgojamību vai riska ierobežošanas spēju, tostarp novērtējumu par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgoto pozīciju lielumu;
aktīvas krāpšanas apkarošanas procedūras un kontroles.
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp pozīciju apgrozījuma uzraudzību un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods;
104. pants
Iekļaušana tirdzniecības portfelī
Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Šajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:
darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecību un kas veido daļu no tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību vajadzībām;
apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;
attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:
identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus,
ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus,
iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var validēt ārēji;
apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;
apmēru, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai.
104.b pants
Prasības tirdzniecības nodaļai
Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;
katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;
pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;
katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.
105. pants
Piesardzīgas vērtēšanas prasības
Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:
vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;
skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai, kas sniedzas līdz pat vadības struktūrai.
Ja iestādes veic novērtēšanu pēc modeļa, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:
augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pēc patiesās vērtības vērtētām pozīcijām, kuras novērtē pēc modeļa, un tā arī apzinās to izraisītās nenoteiktības nozīmi attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;
iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst, izmantojot tirgus cenas, un regulāri izvērtē konkrētu vērtēto pozīciju tirgus datu un modeļa parametru piemērotību;
ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;
ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;
iestādēm ir ieviestas dokumentētas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko periodiski izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;
riska pārvaldības struktūrvienībai ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā; un
iestāžu modeļiem piemēro periodisku pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu izvērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktisko noslēguma vērtību salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.
Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām modeli izstrādā vai apstiprina neatkarīgi no tirdzniecības nodaļas, un to izmēģina neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.
Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, koncentrētas pozīcijas un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām pozīcijas vērtības izmaiņām, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:
laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai;
vidējā pieprasījuma/piedāvājuma cenu starpība un svārstīgums;
vai ir pieejama informācija par tirgus kotējumiem (tirgus veidotāju skaitu un identitāti) un tirdzniecības apjomu svārstīgumu un vidējo apjomu, tostarp tirdzniecības apjomiem tirgus spriedzes periodos;
tirgus koncentrācijas;
pozīciju turēšanas ilgums;
tas, cik lielā mērā vērtēšanā izmanto novērtēšanu pēc modeļa;
citu modeļa risku ietekme.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
106. pants
Iekšējās risku ierobežošanas pozīcijas
Iekšējā riska ierobežošanas pozīcija it sevišķi atbilst šādām prasībām:
tā nav galvenokārt paredzēta, lai izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;
tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;
tā jāpielieto saskaņā ar tirgus nosacījumiem;
tirgus risks, ko rada iekšējā riska ierobežošanas pozīcija, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;
to rūpīgi uzrauga saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.
II
SADAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KREDĪTRISKU
1.
NODAĻA
Vispārējie principi
107. pants
Pieejas attiecībā uz kredītrisku
Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Visa cita veida riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes tādus riska darījumus pielīdzina:
riska darījumiem ar iestādēm - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar atbilstīgu CCP;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP.
108. pants
Kredītriska mazināšanas metodes izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju
109. pants
Procedūra attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību to turētai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 5. nodaļu.
110. pants
Procedūra attiecībā uz kredītriska korekcijām
Šā panta un 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.
Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidēti vai individuāli attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem izmanto standartizēto pieeju, saskaņā ar 148. un 150. pantu nosaka to vispārējās kredītriska korekcijas daļu, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar standartizēto pieeju, un to, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar IRB pieeju:
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai IRB pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 2. punktā noteikto procedūru;
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 1. punktā noteikto procedūru;
kredītriska korekcijas atlikušo daļu proporcionāli attiecina atbilstoši riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro standartizēto pieeju, un riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro IRB pieeju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:
riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 111. pantā;
riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 166. un 168. pantā;
procedūrai attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 159. pantā;
riska darījuma vērtību, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 246. un 266. pantā;
saistību nepildīšanas konstatēšanu saskaņā ar 178. pantu;
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2.
NODAĻA
Standartizētā pieeja
1.
111. pants
Riska darījuma vērtība
Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summu atskaitīšana saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citi ar aktīvu posteni saistīti pašu kapitāla samazinājumi. I pielikumā minētā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir turpmāk minētā daļa no tā nominālvērtības pēc tam, kad samazinātas specifiskās kredītriska korekcijas un summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
100 % postenim ar augstu riska līmeni;
50 % postenim ar vidēju riska līmeni;
20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;
0 % postenim ar zemu riska līmeni.
Pirmās rindkopas otrajā teikumā minētos ārpusbilances posteņus iedala riska kategorijās, kā tas norādīts I pielikumā.
Ja iestāde izmanto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi saskaņā ar 223. pantu, tad riska darījuma vērtību vērtspapīriem vai precēm, kas pārdotas, iesniegtas vai aizdotas saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem paaugstina par tādu svārstīguma korekciju apmēru, kas ir piemērots šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts 223. līdz 225. pantā
112. pants
Riska darījumu kategorijas
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;
riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām;
riska darījumi ar starptautiskām organizācijām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 118. panta kritērijiem;
riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;
riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;
riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;
riska darījumi segto obligāciju veidā;
posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;
riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;
riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (‘KIU’) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
citi posteņi
113. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana
Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas sniegt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
darījuma partneris ir iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kam piemēro ◄ atbilstīgas prudenciālās prasības;
darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde un konsolidācija veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;
darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;
darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā iestāde;
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret iestādi.
Ja iestādei saskaņā ar šo punktu ir atļauts nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestādes, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālajā aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildību, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piešķirt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;
minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālā aizsardzības shēma atbilstīgi tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;
institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz pilnu pārskatu par visu atsevišķo dalībnieku riska situāciju un attiecīgās institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 178. panta 1. punktu;
institucionālā aizsardzības shēma veic pati savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās atsevišķajiem dalībniekiem;
institucionālā aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu pārskatu, kurš ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;
ja institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;
vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk – vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem nav pieļaujama;
institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;
šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.
Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
2.
114. pants
Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām
Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
▼M10 —————
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību vai centrālo banku, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
115. pants
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm
EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas tās reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes Savienībā, kuru gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu – piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, – par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
116. pants
Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas inkorporētas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
117. pants
Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām
Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām.
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:
Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Starptautiskā Finanšu korporācija;
Amerikas Attīstības banka;
Āzijas Attīstības banka;
Āfrikas Attīstības banka;
Eiropas Padomes Attīstības banka;
Ziemeļvalstu Investīciju banka;
Karību jūras reģiona Attīstības banka;
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Eiropas Investīciju banka;
Eiropas Investīciju fonds;
Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;
Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;
Islāmiskā Attīstības banka;
Starptautiskā attīstības asociācija;
Āzijas Infrastruktūras investīciju banka.
Komisija ir pilnvarota grozīt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem grozītu pirmajā daļā minēto daudzpusējo attīstības banku sarakstu.
118. pants
Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:
Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena;
Starptautiskais Valūtas fonds;
Starptautisko norēķinu banka;
Eiropas finanšu stabilitātes instruments;
Eiropas Stabilizācijas mehānisms;
starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību tās dalībniekiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.
119. pants
Riska darījumi ar iestādēm
Riska darījumam ar iestādi, kas izpaužas kā obligātās rezerves, kam jābūt iestādes rīcībā saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas prasībām, var piešķirt tādu pašu riska pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo banku ar nosacījumu, ka:
rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu ( 19 ) vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai;
iestādes, kur atrodas rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepiešķir citu iestādes saistību izpildei.
120. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings
Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 3. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
3. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 4. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
4. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
150 % |
Mijiedarbība starp īstermiņa kredītnovērtējumu procedūru saskaņā ar 131. pantu un īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kas noteikta 2. punktā, ir šāda:
ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo specifisko riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa riska darījumu vispārējais preferenciālais režīms netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.
121. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings
Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko saskaņā ar 5. tabulu piešķir riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā ir inkorporēta iestāde.
5. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska darījuma riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
122. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām
Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 6. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
6. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
150 % |
123. pants
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Riska darījumiem, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska pakāpi:
riska darījuma partneris ir fiziska persona vai personas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU);
riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās;
kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumam un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļa hipotēku, kuri iedalīti 112. panta i) punktā noteiktajā riska darījumu kategorijā, ciktāl tas zināms iestādei, nepārsniedz EUR 1 miljonu. Iestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.
Vērtspapīrus neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
Riska darījumus, kas neatbilst pirmās daļas a)līdz c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
Riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko kredītiestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto kredītiestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
lai atmaksātu aizdevumu, aizņēmējs bez nosacījumiem pilnvaro pensiju fondu vai darba devēju uz attiecīgo kredītiestādi veikt tiešos maksājumus, atskaitot mēneša aizdevuma maksājumus no aizņēmēja mēneša pensijas vai algas;
aizņēmēja nāves, darbnespējas, bezdarba vai neto mēneša pensijas vai algas samazinājuma riski ir pienācīgi segti ar apdrošināšanas polisi, ko aizņēmējs parakstījis par labu attiecīgajai kredītiestādei;
mēneša maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā par visiem aizņēmumiem, kuri izpilda a) un b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, kopumā nepārsniedz 20 % no aizņēmēja neto mēneša pensijas vai algas;
maksimālais aizdevuma sākotnējais termiņš ir vienāds ar vai mazāks par desmit gadiem.
124. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku
Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai – dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, – hipotekāro vērtību.
Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 101. pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, kompetentās iestādes periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, un kas atrodas to teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā
zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;
nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes;
Kompetentās iestādes, pamatojoties uz finansiālās stabilitātes apsvērumiem, pēc vajadzības var noteikt augstākas riska pakāpes nekā paredzēts 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā.
Riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, kompetentā iestāde nosaka riska pakāpi kā procentuālu attiecību no 35 % līdz 150 %.
Riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kompetentā iestāde nosaka riska pakāpi kā procentuālu attiecību no 50 % līdz 150 %.
Minētajos diapazonos augstāku riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz zaudējumu pieredzi un ņemot vērā tirgus tendenču prognozes un finansiālās stabilitātes apsvērumus. Ja novērtējumā atklājas, ka 125. panta 2. punktā un 126. panta 2. punktā minētās riska pakāpes neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar tādu riska darījumu vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, kas atrodas vienā vai vairākās tās teritorijas daļās, kompetentās iestādes šiem riska darījumu īpašuma segmentiem nosaka augstāku riska pakāpi, kas atbilst reālajiem riskiem.
Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI par riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ko aprēķinās saskaņā ar šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem, kā precizēts regulatīvajos tehniskajos standartos, kas minēti šā panta 4. punktā. ►C2 EBI publicē riska pakāpes un kritērijus, ko kompetentās iestādes nosaka riska darījumiem, kuri minēti 125., 126. un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā. ◄
EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 2. punkta otrajā daļā; un
indikatīvi kritēriji, ko saskaņā ar 1.a punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.
125. pants
Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām
Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:
ar tāda mājokļa, kuru īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā –faktiskais īpašnieks apdzīvo vai izīrē, hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piešķir 35 % riska pakāpi;
riska darījumiem ar nomnieku īpašuma nomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, ja iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska pakāpi, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.
Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes uzskata riska darījumu vai jebkuras tā daļas par pilnībā nodrošinātiem tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;
aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam; minētajiem citiem avotiem iestādes savas aizdevumu politikas ietvaros nosaka maksimālo kredīta apmēra attiecības pret ienākumu rādītāju un, piešķirot aizdevumu, iegūst atbilstīgu apliecinājumu par attiecīgajiem ienākumiem;
ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un novērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;
ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, tā aizdevuma daļa, kam ir piešķirta 35 % riska pakāpe nepārsniedz 80 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 80 %, no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības dalībvalstīs, kas tiesību aktos vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.
Iestādes var nepiemērot 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens mājokļa nekustamā īpašuma tirgus, kura zaudējumu līmenis nepārsniedz šādus ierobežojumus:
zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu;
kopējie zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu.
126. pants
Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku
Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:
ar biroju vai cita komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piemēro riska pakāpi 50 % apmērā;
riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma nomas darījumiem attiecībā uz birojiem vai citu komerciālu nekustamo īpašumu, kad iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.
Iestādes riska darījumu vai jebkuru riska darījuma daļu uzskata par pilnībā nodrošinātu šā panta 1. punkta vajadzībām vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;
aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet gan ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam;
ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un vērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;
50 % riska pakāpi, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, piemēro tai aizdevuma daļai, kas nepārsniedz 50 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 60 % no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta attiecībā uz riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, kurš atrodas ◄ tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentajai iestādei ir publicēti pierādījumi, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar zaudējumu radītājiem, kas nepārsniedz šādus limitus:
zaudējumi no kredītiem, kuri līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;
kopējie zaudējumi no kredītiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.
127. pants
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības
Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras tādas kredītiespējas nenodrošinātajai daļai, kurā nav izpildītas saistības saskaņā ar 178. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:
150 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti;
100 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti.
128. pants
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku
Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstiem risku, ietver jebkuru no turpmāk minētajiem riska darījumiem:
ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās;
ieguldījumi AIF, kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;
ieguldījumi privātos kapitāla vērtspapīros;
spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums.
Novērtējot, vai riska darījums, kas nav 2. punktā minētais riska darījums, ir saistīts ar īpaši augstu risku, iestādes ņem vērā šādas riska iezīmes:
pastāv augsts zaudējumu risks parādnieka saistību nepildīšanas rezultātā;
nav iespējams pienācīgi novērtēt, vai riska darījums ietilpst a) apakšpunkta piemērošanas jomā.
EBI izdod pamatnostādnes, precizējot, kuri riska darījumu veidi ir saistīti ar īpaši augstu risku un kādos apstākļos.
Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
129. pants
Riska darījumi segto obligāciju veidā
Lai tās būtu atbilstošas 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanai, obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā (segtās obligācijas) atbilst prasībām, kas izklāstītas 7. punktā un kas ir nodrošinātas ar jebkuru no turpmāk minētajiem atbilstošajiem aktīviem:
riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, ECBS centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to garantēti riska darījumi;
ar trešo valstu centrālajām valdībām, trešo valstu centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un ar trešo valstu publiskā sektora struktūrām, trešo valstu reģionālajām pašvaldībām un trešo valstu vietējām pašpārvaldēm noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 115. panta 1. vai 2. punktu, vai 116. panta 1., 2. vai 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitentiestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;
tādi riska darījumi ar iestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā. Šādu riska darījumu kopapmērs nepārsniedz 15 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības. Riska darījumiem ar iestādēm Savienībā, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, nepiemēro 1. pakāpes prasības, tomēr šīs iestādes atbilst vismaz 2. kredītkvalitātes pakāpei saskaņā ar šo nodaļu;
aizdevumi, kas nodrošināti ar:
mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības; vai
augstākas prioritātes daļām, ko emitē Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro ar mājokļa nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas daļas izmanto kā nodrošinājumu, ar obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, kas paredzēta Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošie aktīvi jebkurā brīdī, kamēr tie ir ietverti seguma portfelī, vismaz par 90 % sastāv no mājokļa nekustamo īpašumu hipotēkām, kas apvienotas ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem līdz mazākajam no attiecīgi ar daļām saistītā pamatparāda, apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības;
kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā un kas atbilst kredīta kvalitātes 2. pakāpei vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja kredīta katra daļa, kura tiek izmantota, lai izpildītu šā punkta prasības attiecībā uz segtās obligācijas nodrošinājumu, nav lielāka par 80 % no attiecīgā mājokļa īpašuma Francijā vērtības, un ja aizdevuma brīdī kredīta un ienākumu attiecība nepārsniedz 33 %. Aizdevuma brīdī nepastāv nekādi hipotekārie apķīlājumi attiecībā uz mājokļa īpašumu, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti no 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējam ir ar līgumu jāapņemas nepieļaut šādus apķīlājumus bez tās kredītiestādes piekrišanas, kura piešķīra aizdevumu. Kredīta un ienākumu attiecība ir rādītājs, kas atspoguļo aizņēmēja to bruto ienākumu daļu, ar ko tiek segta kredīta atmaksa, ieskaitot procentus. Aizsardzības devējs ir vai nu finanšu iestāde, kam atļauju piešķir un ko uzrauga kompetentās iestādes un kam piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, vai iestāde, vai arī apdrošināšanas sabiedrība. Tas izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrāciju periodiski pārskata kompetentās iestādes. Gan kredītiestāde, gan aizsardzības devējs izvērtē aizņēmēja kredītspēju;
aizdevumi, kas ir nodrošināti ar:
komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības; vai
augstākas prioritātes daļām, ko emitē Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijas vērtspapīrošanu veicošas struktūras, kuras vērtspapīro riska darījumus ar komerciālo nekustamo īpašumu. Ja šādas augstākas prioritātes daļas izmanto kā nodrošinājumu, ar obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) 52. panta 4. punktā, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošie aktīvi jebkurā brīdī, kamēr tie ir ietverti seguma portfelī, vismaz par 90 % sastāv no komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, kas ir apvienotas ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem līdz mazākajam no attiecīgi ar daļām saistītā pamatparāda, apķīlājumu pamatsummas, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kredītkvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no neatmaksāto obligāciju nominālvērtības.
Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu.
aizdevumi, kuri ir nodrošināti ar jūras ķīlu attiecībā uz kuģiem, līdz starpībai starp 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības un jebkuru prioritāru jūras ķīlu vērtību.
Pirmās daļas c) apakšpunkta, d) apakšpunkta ii) punkta un f) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām, riska darījumi, kas rodas pārskaitot un pārvaldot ar nekustamu īpašumu nodrošinātu aizņēmumu parādnieku maksājumus vai likvidācijas ieņēmumus segto obligāciju turētājiem, netiek ietverti minētajos punktos norādīto limitu aprēķinā.
Kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI var daļēji nepiemērot pirmās daļas c) apakšpunktu un atļaut piemērot 2. kredītkvalitātes pakāpi attiecībā uz ne vairāk kā 10 % no emitentiestādes neatmaksāto segto obligāciju kopējo riska darījumu nominālvērtības ar nosacījumu, ka var dokumentēt iespējamās būtiskas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs saistībā minētajā apakšpunktā norādītās kredītkvalitātes 1. pakāpes prasības piemērošanu.
Segtajām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 6.a tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
6.a Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
10 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
Segtajām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.
Riska darījumiem segto obligāciju veidā var piemērot preferenciālo režīmu, ar noteikumu, ka iestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka:
tā saņem portfeļa informāciju vismaz par:
seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību;
seguma aktīvu, aizdevuma apmēra, procentu likmju un valūtas riska ģeogrāfisko iedalījumu un veidu;
seguma aktīvu un segto obligāciju termiņa struktūru; un
to aizdevumu īpatsvaru, kuru termiņš nokavēts par vairāk nekā 90 dienām;
emitents a) punktā minēto informāciju dara attiecīgajai iestādei pieejamu vismaz reizi pusgadā.
130. pants
Posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas
Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.
131. pants
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums
Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
7. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
150 % |
150 % |
150 % |
132. pants
Riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Riska darījumiem tādu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 8. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
8. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
150 % |
Iestādes saskaņā ar 4. un 5. punktu var noteikt KIU riska pakāpi, ja ir izpildīti šādi atbilstības kritēriji:
KIU pārvalda tāda sabiedrība, kas ir pakļauta uzraudzībai dalībvalstī, vai – trešās valsts KIU gadījumā – ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
KIU pārvalda sabiedrība, kas ir pakļauta tādai uzraudzībai, ko uzskata par līdzvērtīgu Savienības tiesību aktos paredzētajai uzraudzībai,
ir nodrošināta pietiekama sadarbība kompetento iestāžu starpā;
KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:
aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,
ja pastāv ieguldījumu ierobežojumi – relatīvie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodika;
par KIU darbību ziņo vismaz reizi gadā, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz aktīviem un saistībām, ienākumiem un darījumiem pārskata periodā.
Šā panta a) apakšpunkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz riska darījumiem trešo valstu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
Iestādes var uzticēt saskaņā ar 4. un 5. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par KIU riska pakāpi šādām trešām personām:
KIU depozitārajai iestādei vai depozitārajai finanšu iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozitārajā iestādē vai depozitārajā finanšu iestādē;
to KIU gadījumā, kas nav ietverti a) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrībai ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Pirmajā daļā minētā aprēķina pareizību apstiprina ārējais revidents.
132.a pants
Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
133. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi
Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:
ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu;
parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.
134. pants
Citi posteņi
3.
1.
135. pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
2.
136. pants
ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšana
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos īstenošanas tehnisko standartu projektus.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
Attiecinot kredītnovērtējumus, EBI, EAAPI un EVTI ievēro šādas prasības:
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgtermiņa saistību neizpildes rādītājs saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums; tām ĀKNI, kas dibinātas nesen vai ir apkopojušas saistību neizpildes datus tikai par īsu laikposmu, EBI, EAAPI un EVTI pieprasa sniegt vērtējumu par ilgtermiņa saistību neizpildes rādītāju saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums;
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopumu, ĀKNI piešķirto kredītnovērtējumu diapazonu, katra kredītnovērtējuma nozīmi un to, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;
EBI, EAAPI un EVTI salīdzina saistību neizpildes rādītājus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredītnovērtējumu, un salīdzina tos ar etalonu, kas balstīts uz saistību neizpildes rādītājiem, ko citas ĀKNI ieguvušas attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;
ja saistību neizpildes rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītnovērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI šīs ĀKNI kredītnovērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā;
ja EBI, EAAPI un EVTI ir palielinājusi ar kādas ĀKNI konkrētu kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītnovērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI var atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītnovērtējumu.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
3.
137. pants
Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana
Šīs regulas 114. panta vajadzībām iestādes var izmantot tās eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējumus, kuru iestāde ir norīkojusi, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO "Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem" dalībnieces;
eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredītnovērtējumus, un šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredītnovērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO. Iestāde var anulēt eksporta kredīta aģentūras norīkojumu. Iestādei šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības.
Riska darījumiem, kam eksporta kredīta aģentūras veiktais kredītnovērtējums ir atzīts riska pakāpes noteikšanai, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 9. tabulu.
9. Tabula
MEIP |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
Riska pakāpe |
0 % |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
4.
138. pants
Vispārīgas prasības
Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuras piešķiramas aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Iestāde var anulēt ĀKNI norīkojumu. Iestāde šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības. Kredītnovērtējumus neizmanto selektīvi. Iestāde izmanto pasūtītus kredītnovērtējumus. Tomēr tā var izmantot nepasūtītus kredītnovērtējumus, ja EBI ir apstiprinājusi, ka ĀKNI veikts nepasūtīts kredītnovērtējums kvalitatīvi nav atšķirīgs no šīs ĀKNI veikta pasūtīta kredītnovērtējuma. EBI šādu apstiprinājumu atsakās dot vai anulē to jo īpaši tad, ja ĀKNI ir izmantojusi nepasūtītu kredītnovērtējumu, lai izdarītu spiedienu uz novērtēto sabiedrību, lai tā pasūtītu kredītnovērtējumu vai kādu citu pakalpojumu. Izmantojot kredītnovērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI kādai noteiktai posteņu kategorijai, šos kredītnovērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs kategorijas riska darījumiem;
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI, tos laika gaitā izmanto nepārtraukti un konsekventi;
iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītnovērtējumus, kuros ņemtas vērā visas summas, kas tai pienākas – gan pamatsummas, gan procentus;
ja attiecībā uz novērtētu posteni ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu šā posteņa riska pakāpi;
ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi un tie kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, paredz atšķirīgas riska pakāpes, tad piešķir augstāko riska pakāpi;
ja kādam novērtētam postenim ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, tad izmanto tos divus novērtējumus, kas veido divas zemākās riska pakāpes. Ja divas zemākās riska pakāpes ir atšķirīgas, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja divas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi.
139. pants
Emitentu un emisiju kredītnovērtējums
Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredītnovērtējums, bet pastāv kredītnovērtējumi konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredītnovērtējums, tad šo kredītnovērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:
tas rada augstāku riska pakāpi nekā būtu citā gadījumā, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar zemāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma;
tas rada mazāku riska pakāpi, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar augstāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma.
Visos citos gadījumos riska darījumu pielīdzina riska darījumam, kam nav novērtējuma.
140. pants
Ilgtermiņa un īstermiņa kredītnovērtējumi
Jebkādu īstermiņa kredītnovērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredītnovērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska pakāpes jebkādam citam postenim, izņemot šādus gadījumus:
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 150 % riska pakāpi, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem riska darījumiem, kuriem nav kredītnovērtējuma, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska pakāpi;
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 50 % riska pakāpi, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kuram nav kredītnovērtējuma, nepiešķir riska pakāpi, kas būtu zemāka par 100 %.
141. pants
Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā
Kredītnovērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kurš denominēts parādnieka valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu riska pakāpi citam tā paša parādnieka riska darījumam, kas denominēts ārvalstu valūtā.
Ja riska darījumu rada iestādes dalība aizņēmumā, ko piešķīrusi daudzpusēja attīstības banka, kuras privileģētā kreditora statuss ir atzīts tirgū, riska pakāpes noteikšanai var izmantot kredītnovērtējumu parādnieka vietējā valūtā denominētajam postenim.
3.
NODAĻA
Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja
1.
142. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"reitingu sistēma" aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, iedalīt riska darījumus reitinga kategorijās vai portfeļos un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam;
"riska darījumu veids" ir viendabīgi pārvaldītu riska darījumu grupa, ko veido noteikta veida darījumi un kas var attiekties uz vienu sabiedrību vai vienu sabiedrību apakškopu grupā ar nosacījumu, ka citās grupas sabiedrībās to pašu riska darījumu veidu pārvalda citādi;
"uzņēmējdarbības vienība" ir jebkura atsevišķa organizatoriska vai juridiska struktūra, darbības novirziens, ģeogrāfiskas atrašanās vietas;
"liela finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura finanšu sektora sabiedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
tās individuāli vai konsolidēti aprēķinātie kopējie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par EUR 70 miljardiem, aktīvu apjoma noteikšanai izmantojot jaunāko revidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu; un
uz šādu sabiedrību vai vienu no tās meitasuzņēmumiem attiecas prudenciālais regulējums Savienībā vai tādas trešās valsts tiesību akti, kura piemēro prudenciālas uzraudzības un regulatīvās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām prasībām.
"neregulēta finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura cita sabiedrība, kas nav regulēta finanšu sektora sabiedrība, ◄ bet kas kā galveno uzņēmējdarbības veidu veic vienu vai vairākas no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā vai Direktīvas 2004/39/EK I pielikumā;
"parādnieka kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas parādnieku reitingu skalā, kurā iedala parādniekus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst saistību PD aplēses;
"darījuma kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas darījumu skalā, kurā iedala riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses.
▼M5 —————
143. pants
Atļauja izmantot IRB pieeju
Iestādes saņem kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju saistībā ar:
būtiskām izmaiņām, kas skar piemērošanas jomu reitingu sistēmai vai iekšējo modeļu pieejai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru iestādei ir atļauts izmantot;
būtiskām izmaiņām, kas skar reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru iestādei ir atļauts izmantot.
Reitingu sistēmas piemērošanas jomā ietver visus attiecīgā riska darījumu veida riska darījumus, kam ir izstrādāta konkrētā reitingu sistēma.
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
144. pants
Pieteikuma IRB pieejas izmantošanai novērtēšana kompetentajās iestādēs
Kompetentā iestāde saskaņā ar 143. pantu piešķir atļauju iestādei izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir nodrošinātas šajā nodaļā noteiktās prasības, it sevišķi tās, kas noteiktas 6. iedaļā, un ka iestādes sistēmas, kuras izmanto kredītriska darījumu pārvaldībai un novērtēšanai, ir atbilstīgas un godprātīgi īstenotas un jo sevišķi, ka iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka tā ievēro šādus standartus:
iestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu parādnieka un darījumu iezīmju novērtējumu, nodrošina pamatotu riska diferenciāciju un precīzas un konsekventas riska kvantitatīvās aplēses;
iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēm, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām, ir būtiska nozīme risku pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla piešķiršanas un korporatīvās pārvaldības funkcijās;
iestādei ir par reitingu sistēmām atbildīga kredītriska kontroles struktūra, kas ir pienācīgi neatkarīga un netiek nevēlami ietekmēta;
iestāde apkopo un uzglabā visus svarīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska mērīšanas un pārvaldīšanas procedūras;
iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu, kā arī validē savas reitingu sistēmas;
iestāde ir validējusi katru reitingu sistēmu un katru iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem atbilstīgā laikposmā pirms atļaujas izmantot reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saņemšanas, ir novērtējusi šajā laikposmā, vai šī reitingu sistēma vai iekšējo modeļu pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir piemērotas šīs reitingu sistēmas vai šo iekšējo modeļu pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērošanas jomai, kā arī saistībā ar minēto novērtējumu ir veikusi vajadzīgās izmaiņas šajās reitingu sistēmās vai iekšējo modeļu pieejās kapitāla vērtspapīru riska darījumiem;
iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska parametru aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 99. pantu;
iestāde ir iedalījusi un turpina iedalīt katru riska darījumu, kas ir reitingu sistēmas piemērošanas jomā, šīs reitingu sistēmas kādā reitinga kategorijā vai portfelī; iestāde ir attiecinājusi un turpina attiecināt katru riska darījumu, kas ir pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērošanas jomā, uz šo iekšējo modeļu pieeju.
Prasības izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, piemēro arī tad, ja iestāde ir ieviesusi reitingu sistēmu vai reitingu sistēmā izmantotu modeli, ko tā ir iegādājusies no trešās personas.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10 līdz 14. pantu.
145. pants
Iepriekšēja pieredze IRB pieejas izmantošanā
146. pants
Pasākumi, kas jāveic, ja vairs nav atbilstības šīs nodaļas prasībām
Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
iesniedz kompetentās iestādes prasībām atbilstošu plānu par savlaicīgu atbilstības atjaunošanu un īsteno šo plānu termiņā, kas saskaņots ar kompetento iestādi;
kompetentajām iestādēm pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.
147. pants
Metodika, ko izmanto riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 5. punkta kritērijem;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas;
citi aktīvi, kas nav kredītsaistības.
Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:
tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 115. un 116. pantu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;
riska darījumus ar 117. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām;
riska darījumus ar starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe saskaņā ar 118. pantu ir 0 %.
Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:
tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kurus saskaņā ar 115. panta 2. un 4. punktu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;
tādus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 116. panta 4. punktu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;
tādus riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kam nav piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 117. pantu; un
riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurus pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu.
Lai tie būtu atbilstoši riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijai, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir noslēgti ar vienu no šādiem darījuma partneriem:
riska darījumi ar fiziskām personām;
riska darījumi ar MVU, ar nosacījumu, ka šādā gadījumā kopējā summa, ko parādnieks klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju, EUR 1 miljonu;
iestādes risku pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir laika gaitā konsekventa un notiek līdzīgā veidā;
tie netiek pārvaldīti tik individuāli kā riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijas riska darījumi;
katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.
Papildus pirmajā daļā uzskaitītajiem riska darījumiem riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā ietver privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību.
Šā panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajā kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:
ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu;
parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.
Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas noteikta 2. punkta c) apakšpunktā, iestādes īpaši izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, kuriem ir šādas iezīmes:
riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;
līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;
saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.
148. pants
Nosacījumi IRB pieejas īstenošanai attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām un uzņēmējdarbības vienībām
Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, īstenošanu var veikt secīgi dažādām 147. pantā minētajām riska darījumu kategorijām vienā uzņēmējdarbības vienībā, secīgi dažādās uzņēmējdarbības vienībās vienā grupā vai lai izmantotu pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, kā arī centrālajām valdībām un centrālajām bankām.
Šīs regulas 147. panta 5. punktā minētās riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijas gadījumā īstenošanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst dažādas 154. pantā minētās korelācijas.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
149. pants
Nosacījumi, lai atsāktu izmantot vienkāršākas pieejas
Iestāde, kas attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu izmanto IRB pieeju, nepārtrauc to izmantot un tā vietā neizmanto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka standartizētās pieejas izmantošana netiek rosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 151. panta 9. punktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, neatsāk izmantot 151. panta 8. punktā minētās LGD vērtības un korekcijas pakāpes, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka 151. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un korekcijas pakāpju izmantošana attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
150. pants
Pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumi
Ja iestādes ir saņēmušās kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, iestādes, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot standartizēto pieeju šādiem riska darījumiem:
riska darījumu kategorijai, kas minēta 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījuma partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījuma partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;
riska darījumu kategorijai, kas minēta 147. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījuma partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījuma partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;
riska darījumiem nebūtiskās uzņēmējdarbības vienībās, kā arī riska darījumu kategorijām vai riska darījumu veidiem, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiski;
riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālām bankām un to reģionālajām pašvaldībām, vietējām iestādēm, administratīvajām struktūrām un publiskā sektora struktūrām, ja:
nepastāv riska atšķirības starp riska darījumiem ar šo centrālo valdību, centrālo banku un citiem šāda veida riska darījumiem īpašu valsts pasākumu dēļ;
riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tā mātesuzņēmums, tā meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības, vai uzņēmums, ar kuru saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē;
riska darījumiem starp iestādēm, kas atbilst 108. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām;
kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 2. nodaļu piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi;
kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas radušies saistībā ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas sektoru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ja šādiem riska darījumiem kopumā var nepiemērot IRB pieeju tikai tādā apmērā, ciktāl tie kopā veido līdz 10 % no pašu kapitāla;
119. panta 4. punktā minētie riska darījumi, kas atbilst tur paredzētajiem nosacījumiem;
valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas, kas minētas 215. panta 2. punktā.
Kompetentās iestādes atļauj piemērot standartizēto pieeju attiecībā uz pirmās daļas g) un h) apakšpunktā minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem minētās procedūras izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs. EBI savā vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar minētajos apakšpunktos paredzētajiem riska darījumiem, kuriem piemērojama procedūra saskaņā ar standartizēto pieeju.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
2.
1.
151. pants
Aprēķina procedūra atkarībā no riska darījuma kategorijas
152. pants
Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Ja KIU pamatā esošais riska darījums pats ir cits riska darījums cita KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, pirmā iestāde arī caurskata šī otra KIU pamatā esošos riska darījumus.
Ja iestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā nodaļā minētās metodes visiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem vai to daļām, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:
riska darījumiem, kas ietilpst 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā "kapitāla vērtspapīru" riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kā izklāstīts 155. panta 2. punktā;
visiem pārējiem 1. punktā minētajiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta 2. nodaļā, ievērojot šādus nosacījumus:
riska darījumiem, kuriem piemēro specifisku riska pakāpi, kas paredzēta nevērtētiem riska darījumiem, vai kuriem piemēro kredītkvalitātes pakāpi, kas paredz augstāko riska pakāpi attiecīgajā riska darījumu kategorijā, riska pakāpi reizina ar koeficientu divi, bet tas nepārsniedz 1 250 %,
visiem pārējiem riska darījumiem riska pakāpi reizina ar koeficientu 1,1, un tās minimums ir 5 %.
Ja a) apakšpunkta vajadzībām iestāde nespēj noteikt atšķirību starp biržā netirgoto kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto un citu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Ja minētos riska darījumus, kopā ar iestādes tiešajiem riska darījumiem minētajā riska darījumu kategorijā, nav nozīmīgi 150. panta 2. punkta nozīmē, 150. panta 1. punktu var piemērot pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas.
Ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp biržā netirgoto kapitāla vērtspapīru, biržā tirgoto un citu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem. Iestāde riska darījumus, kas nav kapitāla vērtspapīru riska darījumi, iedala citu kapitāla vērtspapīru kategorijā.
Kā alternatīvu 3. punktā aprakstītajai metodei iestādes var pašas aprēķināt vai izmantot turpmāk minēto trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējās riska darījumu riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir KIU pamatā esošie riska darījumi, saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pieejām attiecībā uz:
KIU depozitāro iestādi vai finanšu iestādi, ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozitārajā iestādē vai finanšu iestādē;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrību ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2.
153. pants
Riska darījumu riska svērtā vērtība riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām
Piemērojot 2., 3. un 4. punktā paredzētos īpašās procedūras, riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina ar šādām formulām:
,
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 0, tad RW ir 0;
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības:
;
kur iespējami precīzas paredzamo zaudējumu aplēses (turpmāk – ELBE) ir iestādes iespējami precīzās paredzamo zaudējumu aplēses attiecībā uz riska darījumu, kurā nav izpildītas saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja 0 < PD < 1
kur:
N(x) |
= |
apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x), |
G (Z) |
= |
apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x)= z), |
R |
= |
apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:
|
b |
= |
termiņa korekcijas faktoru, ko izsaka kā: . |
Riska darījuma riska svērto vērtību katram riska darījumam, kas atbilst 202. un 217. pantā noteiktajām prasībām, var koriģēt, izmantojot šādu formulu:
,
kur
PDpp |
= |
aizsardzības devēja PD. |
RW aprēķina, izmantojot atbilstošu riska pakāpes formulu, kas riska darījumam noteikta 1. punktā, parādnieka PD un salīdzināma tieša riska darījuma LGD aizsardzības devējam. Termiņa faktoru b aprēķina, izmantojot zemāko no nodrošinājuma sniedzēja PD un parādnieka PD.
Attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ietilpst tādā konsolidētā grupā, kuras kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 50 miljoni, iestādes var izmantot 1. punkta iii) apakšpunktā norādīto korelācijas formulu riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Šajā formulā S ir izteikts kā kopējais gada apgrozījums miljonos euro, kur EUR 5 miljoni ≤ S ≤ EUR 50 miljoni. Ja apgrozījums ir mazāks nekā EUR 5 miljoni, to uzskata kā par vienādu ar EUR 5 miljoniem. Nopirkto debitoru parādu gadījumā kopējais gada apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.
Iestādes aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz sabiedrības lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuriem iestāde nevar aprēķināt PD vai kuriem iestādes aplēses attiecībā uz PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, iestāde piešķir riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.
1. Tabula
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
Mazāk nekā 2,5 gadi |
50 % |
70 % |
115 % |
250 % |
0 % |
2,5 gadi vai vairāk |
70 % |
90 % |
115 % |
250 % |
0 % |
Piešķirot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālā stiprība, politiskā un tiesiskā vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī nodrošinājuma pakete.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
154. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar privātpersonām un MVU
Riska darījuma riska svērto vērtību riska darījumiem ar privātpersonām un MVU aprēķina, izmantojot šādas formulas:
,
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, tad RW ir
;
kur ELBE ir iestādes pašas iespējami precīzas aplēses attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem no riska darījumiem, kuros nav izpildīta saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja 0 < PD < 1, t. i., jebkurai iespējamai PD vērtībai, kas nav i) punktā paredzētā vērtība:
kur
N(x) |
= |
apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x), |
G (Z) |
= |
apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x) = z), |
R |
= |
korelācijas koeficients, ko izsaka kā:
|
Riska darījumus var uzskatīt par atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
tie ir riska darījumi ar privātpersonām;
riska darījumu ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti, un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izlietoti; šajā kontekstā atjaunojamus riska darījumus definē kā tādus, kur atlikumi drīkst svārstīties, klientam pēc saviem ieskatiem veicot aizņēmumus un tos atmaksājot iestādes noteikto limitu robežās; neizmantotos piešķīrumus var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamiem, ja noteikumi ļauj iestādei tos anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;
maksimāli pieļaujamais riska darījuma apmērs ar vienu personu apakšportfelī ir EUR 100 000 vai mazāks;
šajā punktā sniegto korelācijas formulu piemēro tikai attiecībā uz tādiem portfeļiem, kuru zaudējumu līmeņa svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar to zaudējumu vidējo līmeni, jo īpaši tādu darījumu kategorijās, kur PD ir zema;
atbilstīgajiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemērotā procedūra atbilst apakšportfeļa pamatā esošajām riska iezīmēm.
Atkāpjoties no b) apakšpunkta, prasība par nenodrošinātību neattiecas uz nodrošinātām kredītiespējām, kas saistītas ar algas kontu. Šajā gadījumā no nodrošinājuma atgūtās summas neņem vērā, aprēķinot LGD.
Kompetentās iestādes pārbauda zaudējumu līmeņa relatīvo svārstīgumu atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU apakšportfeļos, kā arī atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kopējā portfelī, un apmainās starp dalībvalstīm ar informāciju par atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU zaudējumu līmeņa raksturīgajām iezīmēm.
Lai tiem varētu piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemēroto procedūru, nopirktajiem debitoru parādiem jāatbilst 184. pantā noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:
iestāde šos debitoru parādus ir nopirkusi no pārdevējiem, kas ir nesaistītas trešās personas, un iestādes riska darījums ar debitoru parāda parādnieku neietver nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu radījusi pati iestāde;
nopirktie debitoru parādi ir radušies nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošos darījumos starp pārdevēju un parādnieku; par tādiem nevar uzskatīt vienas un tās pašas komercsabiedrības ietvaros veikto darījumu rezultātā radušos debitoru parādus, kā arī debitoru parādus starp komercsabiedrībām, kuras veic savstarpējo tirdzniecību, norēķinoties par šādiem darījumiem prasību savstarpēja ieskaita veidā;
iestādei, kas nopirkusi debitoru parādus, ir tiesības uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem debitoru parādiem, vai arī uz to ieņēmumu daļu, kas atbilst nopirkto debitoru parādu daļai; un
nopirkto debitoru parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.
155. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem
Iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem var piemērot procedūru, kas tiek piemērota citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības.
Saskaņā ar vienkāršo riska pakāpju pieeju riska svērto vērtību aprēķina katram turpmāk minētajam riska darījumam, izmantojot formulu:
,
kur:
Riska pakāpe (RW) = 190 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfeļi ir pietiekami diversificēti.
Riska pakāpe (RW) = 290 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.
Riska pakāpe (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.
Naudas īsās pozīcijas un finanšu instrumenti, kas tiek turēti netirdzniecības portfelī, var segt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošanas pozīcijas specifiskiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un tie ierobežo risku vismaz vēl vienu gadu. Pārējās īsās pozīcijas pielīdzina garajām pozīcijām, piešķirot attiecīgo riska pakāpi katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kā izklāstīts 162. panta 5. punktā.
Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumam saskaņā ar 4. nodaļā noteiktajām metodēm.
Atsevišķo riska darījumu līmenī summa, ko iegūst summējot paredzamo zaudējumu apmēru, reizinātu ar 12,5, un riska darījumu riska svērto vērtību, nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinātu ar 12,5.
Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumam saskaņā ar 4. nodaļā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LGD 90 % apmērā riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 % apmērā. Šim nolūkam M ir 5 gadi.
Saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju riska darījumu riska svērtā vērtība ir iespējamie zaudējumi no iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riskam pakļautās vērtības modeļus, ja tajos tiek piemērots 99. procentiles vienpusējs ticamības intervāls attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgajiem ilgtermiņa izlases ienākumiem, kas pārrēķināti aprēķina datumā, lietojot bezriska likmi, reizinājumā ar 12,5. Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla portfeļa līmenī nav mazākas par šādu apmēru kopsummu:
riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar PD/LGD pieeju; un
attiecīgo paredzamo zaudējumu apmērs reizināts ar 12,5.
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas aprēķina, pamatojoties uz 165. panta 1. punktā noteiktajām PD vērtībām un attiecīgajām LGD vērtībām, kas noteiktas 165. panta 2. punktā.
Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru pozīcijai.
156. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības
Riska darījumu riska svērto vērtību citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, aprēķina ar šādām formulām:
,
izņemot:
skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem, kā arī zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi;
ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, to aprēķina šādi:
kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.
3.
157. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam
3.
158. pants
Procedūra atkarībā no riska darījuma veida
Paredzamos zaudējumus (EL) un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU aprēķina ar šādām formulām:
Paredzamo zaudējumu apmērs = EL [reizināti ar] riska darījuma vērtība
Riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības (PD = 100 %), kur iestādes piemēro pašas savas LGD aplēses, EL ir ELBE – iestādes iespējami precīzākā aplēse paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu.
Riska darījumiem, kuriem piemēro 153. panta 3. punktā noteikto procedūru, EL ir 0 %.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kur riska pakāpju noteikšanai iestādes izmanto 153. panta 5. punktā izklāstītās metodes, EL apmēru nosaka saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
Mazāk nekā 2,5 gadi |
0 % |
0,4 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
2,5 gadi vai vairāk |
0,4 % |
0,8 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar vienkāršo riska pakāpes pieeju, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādu formulu:
EL vērtības ir šādas:
paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumu pietiekami diversificētā portfelī,
paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem,
paredzamie zaudējumi (EL) = 2,4 % visiem citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.
Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar PD/LGD pieeju, paredzamo zaudējumu un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādām formulām:
Paredzamo zaudējumu apmēru nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina ar šādu formulu:
159. pants
Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru
Iestādes paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, atskaita no vispārējām un specifiskajām kredītriska korekcijām saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijām saskaņā ar 34. un 105. pantu un citiem pašu kapitāla samazinājumiem saistībā ar šiem riska darījumiem, izņemot atskaitījumus, kas veikti saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu. Diskontus bilances riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības, saskaņā ar 166. panta 1. punktu novērtē tāpat kā specifiskās kredītriska korekcijas. Specifiskās kredītriska korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, neizmanto, lai segtu paredzamo zaudējumu apmēru citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar šiem riska darījumiem, šajā aprēķinā neietver.
4.
1.
160. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
Ja nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes PD aplēses neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6. iedaļā, šiem riska darījumiem PD nosaka ar šādām metodēm:
nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu augstākas prioritātes prasījumiem PD ir iestādes EL aplēses, dalītas ar šo debitoru parādu LGD;
pakārtotajiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem PD ir iestādes pašas veiktās EL aplēses;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja iestāde var pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD aplēsi.
Nosakot PD, iestādes var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem. Attiecībā uz atgūstamās vērtības samazinājuma risku, papildus 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem aizsardzības devējiem, nopirkto debitoru parādu pārdevējs ir atbilstošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
komercsabiedrībai ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām;
komercsabiedrībai, to iestāžu gadījumā, kuras riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma un uz iekšējiem reitingiem balstītā novērtējumā PD ir novērtēta kā vienāda ar tādu, kas saistāma ar ĀKNI kredītnovērtējumiem, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām.
Ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku, tā var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD saskaņā ar 161. panta 3. punktu.
161. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
Institūcijas izmanto šādas LGD vērtības:
augstākās prioritātes riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 45 %;
pakārtotie riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 75 %;
nosakot LGD, iestādes var atzīt fondēto un nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu;
segtajām obligācijām, kas ir atbilstošas 129. panta 4. un 5. punktā noteiktā režīma piemērošanai, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem komercsabiedrību augstākas prioritātes debitoru parādiem, kur iestāde nevar aplēst PD vai šīs iestādes LGD aplēses neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 45 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem pakārtotajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kuriem iestāde nevar noteikt PD vai kuriem iestādes noteiktā PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 100 %;
nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 75 %.
162. pants
Termiņš
Vai arī, izsniedzot 143. pantā minēto atļauju, kompetentās iestādes pieņem lēmumu par to, vai iestāde izmanto termiņu (M) katram riska darījumam, kā noteikts 2. punktā.
Iestādes, kas saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēstos LGD un pašu korekcijas pakāpes riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts šā punkta a) un e) apakšpunktā un ievērojot šā panta 3. līdz 5. punktu. M nepārsniedz piecus gadus, izņemot 384. panta 1. punktā norādītajos gadījumos, atbilstīgi kuriem M tiek izmantots:
instrumentam, uz kuru attiecas naudas plūsmas grafiks, M aprēķina ar šādu formulu:
kur CFt apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un komisijas maksas), ko saskaņā ar līgumu parādnieks maksā t periodā;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem M ir riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz viens gads, un termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem riska darījumiem, kas rodas no pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālo aizdevumu darījumiem, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas.
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 5 dienas; termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās PD aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, izmantotajām summām M ir vienāds ar riska darījumu ar nopirktajiem debitoru parādiem vidēji svērto termiņu, un M ir vismaz 90 dienas; šo pašu M vērtību piemēro arī pirkšanai piešķirto kredītiespēju neizmantotajām summām, ja kredītiespējā paredzēti efektīvi līguma nosacījumi, priekšlaicīgas amortizācijas mehānismi vai citi elementi, kuri aizsargā iestādi, kas pērk parādus, pret turpmāko debitoru parādu, kas tai jāpērk kredītiespējas spēkā esamības laikā, būtisku kvalitātes pasliktināšanos; ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad M kredītiespējas neizmantotajām summām aprēķina kā summu, ko veido potenciālais debitoru parāds ar visilgāko termiņu debitoru parādu pirkšanas līgumā un pirkšanai piešķirtās kredītiespējas atlikušais termiņš, un M ir vismaz 90 dienas;
jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja iestāde nespēj aprēķināt M saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, M ir maksimālais atlikušais laiks (izteikts gados), kas piešķirts parādniekam līguma saistību nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz 1 gads;
ja iestādes riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā izklāstīto iekšējo modeļu metodi, M riska darījumiem, kam tās piemēro šo metodi un kuriem savstarpējā ieskaita kopā iekļautā ilgākā līguma termiņš pārsniedz gadu, aprēķina ar šādu formulu:
kur:
|
= |
fiktīvs mainīgais, kura vērtība nākotnes periodā tk ir vienāda ar 0, ja tk > 1 gads, un ar 1, ja tk ≤ 1; |
|
= |
sagaidāmā riska darījuma vērtība nākotnes periodā tk; |
|
= |
efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība nākotnes periodā tk; |
|
= |
bezriska diskontēšanas likme nākotnes laika periodam tk; |
;
iestāde, kas izmanto iekšējo modeli vienpusējas kredīta vērtības korekcijas (turpmāk – CVA) apmēra noteikšanai, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izmantot efektīvo kredīta ilgumu, ko saskaņā ar iekšējo modeli aplēš kā M;
ievērojot 2. punktu, savstarpējā ieskaita kopām, kurās visu darījumu sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ir piemērojama a) apakšpunkta formula;
iestādēm, kuras riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā paredzēto iekšējā modeļa metodi un kurām ir atļauja izmantot iekšējo modeli specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgoto parādu pozīcijām saskaņā ar Trešās daļas, IV sadaļas, 5. nodaļu, 153. panta 1. punktā norādītajā formulā M ir 1, ar noteikumu, ka iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tās iekšējā modelī, ko izmanto specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgotajām parādu pozīcijām, kā minēts 383. pantā, ir ietverta reitingu migrācijas ietekme;
153. panta 3. punkta vajadzībām M ir kredītaizsardzības efektīvais termiņš, un tas nav mazāks kā viens gads.
Ja dokumentācijā ir noteikts, ka katru dienu ir jāpārskata drošības rezerve un jāveic pārvērtēšana, un ir ietverti noteikumi, kas ļauj saistību nepildīšanas vai nepietiekamas drošības rezerves gadījumā veikt tūlītēju nodrošinājuma likvidāciju vai dzēšanu, M ir ne mazāk kā viena diena:
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, kas norādīti II pielikumā;
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem maržinālo aizdevumu darījumiem;
repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem.
Turklāt, atbilstīgiem īstermiņa riska darījumiem, kuri neietilpst līdzekļos, ko iestāde šobrīd piešķīrusi parādniekam, M ir ne mazāks par vienu dienu. Atbilstīgi īstermiņa riska darījumi ietver:
riska darījumus ar iestādēm, kas radušies, norēķinoties par valūtas operāciju saistībām;
pašlikvidējošus īstermiņa tirdzniecības finansējuma darījumus, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu apmaiņu ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam, kā minēts 4. panta 1. punkta 80). apakšpunktā;
riska darījumus, kas rodas, norēķinoties par vērtspapīru iegādi un pārdošanu parastajā piegādes periodā vai divās darba dienās;
riska darījumus, kas rodas no skaidras naudas norēķiniem ar elektronisku pārskaitījumu, no elektronisku maksājumu darījumu norēķiniem un no iepriekš apmaksātiem izdevumiem, tostarp konta pārtēriņa kredītus, kuri rodas neizdevušos darījumu dēļ, kas nepārsniedz nelielu, noteiktu darba dienu skaitu.
2.
163. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
164. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
Visiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuri ir nodrošināti ar komerciālu nekustamu īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, vidējie svērtie LGD nav mazāki par 15 %.
Kompetentās iestādes informē EBI par jebkādām minimālo LGD vērtību izmaiņām, ko tās veikušas saskaņā ar punkta pirmo daļu, un EBI šīs LGD vērtības publicē.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 6. punktā; un
indikatīvi kritēriji, kas saskaņā ar 5. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku minimālo LGD vērtību noteikšanā.
3.
165. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kam piemēro PD/LGD metodi
Piemēro šādas minimālās PD:
0,09 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ieguldījums notiek ilgtermiņa attiecību ietvaros;
0,09 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ienākumi no ieguldījuma balstās uz regulārām un periodiskām naudas plūsmām, kuru avots nav kapitāla guvumi;
0,40 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 155. panta 2. punktā;
1,25 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 155. panta 2. punktā.
5.
166. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kura atšķiras no parāda summas.
Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un aktīva iegādes brīdī iestādes bilancē iegrāmatoto uzskaites vērtību pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas norāda kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.
Turpmāk uzskaitīto posteņu riska darījuma vērtību aprēķina kā piešķirtu, bet vēl neizmantotu summu reizinātu ar korekcijas pakāpi. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām iestādes lieto šādas korekcijas pakāpes atbilstīgi 151. panta 8. punktam:
kredītlīnijām, kuras iestāde var jebkurā laikā anulēt bez nosacījumiem un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas vai kuras faktiski tiek automātiski anulētas parādnieka kredītspējas pasliktināšanās dēļ, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties konstatēt parādnieka kredītkvalitātes pasliktināšanos; neizmantotās kredītlīnijas var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj iestādei tās pilnībā anulēt tādā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;
īstermiņa kredītvēstulēm, kas saistītas ar preču apriti, gan izdevējiestādei, gan apstiprinātājiestādei piemēro 20 % korekcijas pakāpi;
neizmantotajiem piešķīrumiem atjaunojamo debitoru parādu pirkšanai, kurus iestāde var anulēt bez nosacījumiem vai faktiski automātiski anulēt jebkurā laikā un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties konstatēt parādnieka kredītkvalitātes pasliktināšanos;
citām kredītlīnijām, parādzīmju emitēšanas garantijām (NIF) un atjaunojamām kredītu piešķiršanas garantijām (RUF) piemēro korekcijas pakāpi 75 % apmērā.
Iestādes, kas atbilst 6. sadaļā noteiktajām prasībām, lai varētu izmantot pašu aplēstās korekcijas pakāpes, var, saņemot kompetento iestāžu atļauju, lietot pašu aplēstās korekcijas pakāpes dažādiem a) līdz d) apakšpunktā minētajiem produktu veidiem.
Visiem ārpusbilances posteņiem, izņemot tos, kas minēti 1. līdz 8. punktā, riska darījuma vērtība ir šāda procentuālā attiecība pret to vērtību:
100 % postenim ar augstu riska līmeni;
50 % postenim ar vidēju riska līmeni;
20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;
0 % postenim ar zemu riska līmeni.
Šā punkta vajadzībām ārpusbilances posteņiem piešķir riska kategorijas saskaņā ar I pielikumu.
167. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi
168. pants
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības
Riska darījuma vērtība citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, ir uzskaites vērtība, kura atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas piemērošanas.
6.
1.
169. pants
Vispārējie principi
170. pants
Reitingu sistēmu struktūra
Reitingu sistēmu struktūra riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām atbilst šādām prasībām:
reitingu sistēmā ņem vērā parādnieka un darījuma risku raksturojošos rādītājus;
reitingu sistēmā tiek izveidota parādnieku reitingu skala, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē; parādnieku reitingu skalā paredz vismaz septiņas kategorijas parādniekiem, kuri izpilda savas saistības, un vienu – parādniekiem, kuri nepilda saistības;
iestāde dokumentē attiecības starp parādnieku kategorijām pēc tā, kāds ir saistību neizpildes riska līmenis katrai kategorijai, un kritērijiem, kurus izmanto, lai atšķirtu minēto saistību neizpildes riska līmeni;
iestādes, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un saistību neizpildes riska diapazonā, izveido pietiekami daudz parādnieku kategoriju šajā diapazonā, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrāciju kādā noteiktā kategorijā; būtisku koncentrāciju kādā vienā kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto parādnieku saistību neizpildes risks ietilpst minētajā intervālā;
lai kompetentā iestāde varētu atļaut iestādei izmantot pašas noteiktās LGD aplēses pašu kapitāla prasības aprēķinam, reitingu sistēmā iekļauj atsevišķo darījumu reitingu skalu, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītos darījumu raksturojošos rādītājus; darījuma kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus iedala kategorijā, gan kritērijus, kurus lieto, lai noteiktu riska līmeni katrai kategorijai;
būtisku koncentrāciju kādā vienā darījuma kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem tam, ka darījumu kategorija aptver pietiekami šauru LGD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto riska darījumu risks ietilpst minētajā intervālā.
Reitingu sistēmas struktūra riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU atbilst šādām prasībām:
reitingu sistēmas atspoguļo gan parādnieku risku, gan darījumu risku un aptver visus attiecīgos parādniekus un darījumus raksturojošos rādītājus;
riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, lai varētu skaidri skaitliskā izteiksmē noteikt un validēt zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; riska darījumu un parādnieku sadalījums kategorijās vai portfeļos tiek veikts tādā veidā, lai novērstu to pārmērīgu koncentrāciju;
process, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos, nodrošina pamatotu risku diferenciāciju un pietiekami viendabīgu riska darījumu grupēšanu vienā kategorijā un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja kredītu piešķiršanas praksi un tā klientu daudzveidību.
Iestādes, sadalot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā šādus risku raksturojošos rādītājus:
parādnieka risku raksturojošos rādītājus;
darījuma risku raksturojošos rādītājus, tostarp produktu vai nodrošinājumu veidus; iestādes skaidri nosaka gadījumus, kad viens un tas pats nodrošinājums attiecas uz vairākiem riska darījumiem;
kavējumus, ja vien iestāde nepierāda tās kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks risku nosakošais faktors.
171. pants
Iedalīšana kategorijās vai portfeļos
Iestādei ir izstrādātas īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus iedalītu reitingu sistēmas kategorijās vai portfeļos, kas atbilst šādām prasībām:
kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir noteikti pietiekami detalizēti, lai tie, kam uzdots veikt reitingu piešķiršanu, varētu parādniekus vai darījumus ar līdzīgu risku konsekventi iedalīt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī; šo konsekvenci ievēro darbības veidos, struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
reitinga noteikšanas procesa dokumentēšana ļauj trešām personām izprast riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos, veikt atkārtotu iedalīšanu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai šī iedalījums kategorijās vai portfeļos ir atbilstošs;
šie kritēriji arī atbilst iestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.
172. pants
Riska darījumu iedalīšana
Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, attiecībā uz kuriem iestādes izmanto 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, riska darījumu iedalīšanu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:
kredīta piešķiršanas procesā katru parādnieku iedala kādā no parādnieku kategorijām;
attiecībā uz riska darījumiem, par kuriem iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, kredīta piešķiršanas procesā katru riska darījumu iedala arī darījumu kategorijā;
iestādes, kas izmanto 153. panta 5. punktā aprakstītās metodes, lai piešķirtu riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, katru no šiem riska darījumiem iedala atbilstošajā kategorijā saskaņā ar 170. panta 2. punkta noteikumiem;
katru juridisko personu, ar kuru iestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi; iestādei ir atbilstošas politikas attiecībā uz individuāliem klientiem parādniekiem un savstarpēji saistīto klientu grupām;
atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz katra atsevišķā darījuma īpašību jebkādām atšķirībām; tomēr izņēmumi, kad viena un tā paša parādnieka atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:
valsts pārveduma risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumus izsaka vietējā vai ārvalstu valūtā;
ar riska darījumu saistītajām garantijām piemērotā procedūra var izpausties kā korekcija iedalījumam parādnieka kategorijā;
normatīvie akti attiecībā uz patērētāju aizsardzību, banku noslēpuma saglabāšanu vai citus aspektus reglamentējoši normatīvie akti aizliedz apmaiņu ar klientu datiem.
173. pants
Iedalīšanas procesa integritāte
Riska darījumu ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumu, kuriem iestāde piemēro 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iedalīšanas process atbilst šādām integritātes prasībām:
iedalījumus un to periodisku pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu;
iestādes vismaz reizi gadā pārskata iedalījumus un pielāgo iedalījumu, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot; augsta riska parādniekiem un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk; ja iestādēm kļūst pieejama būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, tās veic jaunu iedalīšanu;
iestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tām parādnieka iezīmēm, kas ietekmē PD, un par tām darījuma iezīmēm, kas ietekmē LGD vai korekcijas pakāpes.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
174. pants
Modeļu izmantošana
Ja iestāde riska darījumu iedalīšanai parādnieku vai darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citas automatizētas metodes, tad ir jābūt izpildītām šādām prasībām:
izmantojot modeli, iespējams iegūt ticamas prognozes un tā lietošanas rezultātā netiek sagrozītas kapitāla prasības; ievades mainīgie lielumi veido saprātīgu un efektīvu pamatojumu modelēšanas rezultātā iegūtajām prognozēm; modelis nesatur būtiskas neobjektivitātes;
iestādei ir izveidots modeļu datu ievades pārbaudes process, kas ietver datu precizitātes, pilnības un atbilstības novērtējumu;
dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz iestādes faktisko parādnieku vai riska darījumu kopu;
iestādei ir regulārs modeļu validācijas cikls, kas ietver modeļu darbības un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļu gūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;
iestāde papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un darbinieku veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstītos iedalījumus un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu. Pārskatīšanas procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot kļūdas, kas saistītas ar modeļa nepilnībām. Subjektīvajā spriedumā ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī. Iestāde dokumentāri nosaka to, kā apvienot subjektīvā sprieduma un modeļa rezultātus.
175. pants
Reitingu sistēmu dokumentācija
Ja iestāde reitinga piešķiršanas procesā izmanto statistiskos modeļus, tad iestāde dokumentē to metodoloģijas. Šie materiāli:
detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus un matemātisko un empīrisko pamatu aplēšu attiecināšanai uz kategorijām, atsevišķiem parādniekiem, riska darījumiem vai portfeļiem un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;
nosaka stingru statistisko procesu (arī ārpuskārtas un ārpusizlases darbības pārbaudes) modeļa validācijai;
norāda apstākļus, kuros modelis darbojas neefektīvi.
176. pants
Datu uzturēšana
Par riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes piemēro 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iestādes vāc un uzglabā šādus datus:
pilnīgu reitingu vēsturi attiecībā uz parādniekiem un atzītiem garantijas devējiem;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto reitingu noteikšanai;
par reitingu piešķiršanu atbildīgo personu datus;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
šādu saistību nepildīšanas datumu un apstākļus;
datus par PD un realizētajiem saistību nepildīšanas rādītājiem saistībā ar reitingu kategorijām un reitingu migrāciju.
Iestādes, kas izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm, vāc un uzglabā šādus datus:
pilnīgu datu vēsturi par darījumu reitingiem un LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm saistībā ar katru reitinga skalu;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana un aplēses;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu darījumu reitingus un LGD un korekcijas pakāpju aplēses;
informāciju par personu, kas piešķīrusi darījuma reitingu, un personu, kas veikusi LGD un korekcijas pakāpes aplēses;
datus par aplēstajiem un realizētajiem LGD un aplēstajām un realizētajām korekcijas pakāpēm saistībā ar katru riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības;
datus par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta ietekmes novērtēšanas, tām iestādēm, kas atspoguļo garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas efektu ar LGD;
datus par zaudējumu komponentiem katram riska darījumam, kurā netiek pildītas saistības.
Par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes vāc un uzglabā šādus datus:
datus, ko izmanto riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos procesā;
datus par aplēstajiem PD, aplēstajiem LGD un aplēstajām korekcijas pakāpēm saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
attiecībā uz riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, – datus par kategorijām vai portfeļiem, kur tika iedalīts riska darījums gada laikā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpi;
datus par zaudējumu līmeni atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.
177. pants
Kapitāla pietiekamības noteikšanā izmantotie spriedzes testi
2.
178. pants
Parādnieka saistību neizpilde
Uzskata, ka konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir noticis viens vai abi no šiem notikumiem:
iestāde uzskata, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju;
parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu, kas ietilpst riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, kā arī attiecībā uz riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, šo 90 dienu vietā var paredzēt 180 dienas. Šīs 180 dienas nepiemēro 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vai 127. panta vajadzībām.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes pirmās daļas a) un b) apakšpunktā sniegto saistību neizpildes definīciju var piemērot drīzāk atsevišķām kredītiespējām, nevis visām aizņēmēja saistībām.
Panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus apsvērumus:
konta pārtēriņa kredītiem kavējuma dienas sāk skaitīt, tiklīdz parādnieks ir pārkāpis paziņoto limitu, viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums vai arī viņš ir izņēmis kredītu bez apstiprinājuma, un izņemtā summa ir būtiska;
punkta a) apakšpunkta vajadzībām paziņotajā limitā ir iekļauts jebkurš kredītlimits, kuru ir noteikusi iestāde un par kuru iestāde parādnieku ir informējusi;
kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums;
kavētu kredītsaistību būtiskumu vērtē attiecībā pret kompetento iestāžu noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu;
iestādēm ir dokumentēta politika attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, it īpaši saistībā ar darījumu pārstrukturēšanu un pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu. Šo politiku piemēro konsekventi laika gaitā, un tā ir atbilstīga iestādes iekšējo riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem.
Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām par nespēju samaksāt parādu uzskatāmas šādas pazīmes:
iestāde piešķir kredītsaistībām ienākumus nenesoša darījuma statusu;
iestāde atzīst specifisku kredītriska korekciju, jo tiek uzskatīts, ka ir būtiski pasliktinājusies kredītkvalitāte pēc tam, kad iestāde ir uzņēmusies riska darījumu;
iestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem;
iestāde piekrīt finansiālu grūtību izraisītai kredītsaistību pārstrukturēšanai, ja tās rezultātā tiktu samazinātas finansiālās saistības, ko panāk ar daļēju atsacīšanos no pamatsummas, procentu maksājumiem vai, attiecīgā gadījumā, apkalpošanas maksas, vai to atlikšanu; kapitāla vērtspapīru gadījumā, kas tiek vērtēti, pielietojot PD/LGD pieeju, notiek pašu kapitāla pārstrukturēšana finansiālu grūtību situācijā.
iestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieka bankrotu vai izdot līdzīgu rīkojumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīga aizsardzība, kuras rezultātā var netikt atmaksāts parāds iestādei, tās mātesuzņēmumam vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai šī atmaksa var aizkavēties.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
179. pants
Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm
Nosakot skaitliskos riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas prasības:
iestādes pašas aplēses attiecībā uz riska parametriem – PD, LGD, korekcijas pakāpi un EL – satur visus svarīgos datus, informāciju un metodes; veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskos pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem; aplēses ir ticamas un intuitīvas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem; jo mazāk datu ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tā veic aplēses;
iestāde spēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi – saistību neizpildes biežumu, LGD, korekcijas pakāpi vai zaudējumus, ja izmanto EL aplēses –, izmantojot tādus faktorus, kurus tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; iestādes aplēses ir reprezentatīvas ilgstošam laikposmam.
ņem vērā visas kreditēšanas prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā, 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 2. punktā un 182. panta 2. un 3. punktā minētajos novērošanas periodos; iestādes aplēses atspoguļo tehnisko sasniegumu izmantošanu, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama; savas aplēses iestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, bet ne retāk kā reizi gadā;
riska darījumu kopa, kas lietota aplēses noteikšanai izmantotajos datos, aizdošanas standarti, kurus izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt iestādes riska darījumiem un standartiem; datiem jābalstās uz tādiem ekonomiskiem vai tirgus nosacījumiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem nosacījumiem; datu izlasē ir pietiekams riska darījumu skaits, un datu laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekams, lai iestāde varētu būt pārliecināta par savu aplēšu precizitāti un ticamību;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem aplēsēs atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas pieejama iestādei pircējai par nopirkto debitoru parādu kvalitāti, tostarp līdzīgu portfeļu datus, ko nodrošina pārdevējs, iestāde pircēja vai citi ārējie avoti; iestāde pircēja izvērtē attiecīgo pārdevēja sniegto datu atbilstību iestādes prasībām;
iestāde veic aplēses ar piesardzības rezervi, kuras lielumu nosaka aplēšu kļūdu paredzamais diapazons; ja tiek uzskatīts, ka metodes un dati nav pietiekami apmierinoši un aplēšu kļūdu paredzamais diapazons ir lielāks, arī piesardzības rezerve ir lielāka.
Ja iestādes riska pakāpju aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam. Ja iestādes savām kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms 2007. gada 1. janvāra, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie būtiskajos aspektos atbilst 178. pantā noteiktajai saistību nepildīšanas definīcijai vai ar zaudējumiem, tad kompetentās iestādes var atļaut iestādei zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.
Ja iestāde izmanto datus, kas ir savākti kopā ar citām iestādēm, tai ir jāizpilda šādas prasības:
citu iestāžu, ar kurām kopīgi vāc datus, reitingu sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir iestādei;
kopīgi savāktie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz portfeli, kuram tos izmanto;
iestāde visu laiku konsekventi izmanto kopīgos datus, veicot aplēses;
iestāde joprojām ir atbildīga par savu reitingu sistēmu integritāti;
iestāde pietiekami labi izprot savas reitingu sistēmas, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un revidēt reitingu procesu.
180. pants
Īpašas prasības attiecībā uz PD aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitingu kategorijām vai portfeļiem, riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes pielieto 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iestāde piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus; PD aplēses parādniekiem ar ļoti augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu vai parādniekiem, kuru aktīvi lielākoties ir tirgotie aktīvi, atspoguļo pamatā esošo aktīvu rādītājus, pamatojoties uz svārstībām spriedzes periodos;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde var aplēst EL parādnieku kategorijām, pamatojoties uz ilga laikposma vidējiem realizētajiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem;
ja iestāde ilgā laikposmā vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu aplēšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts atbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
iestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi; iestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi, kombinējot dažādu metožu rezultātus un izdarot korekcijas saistībā ar metožu un informācijas ierobežojumiem;
ciktāl iestāde izmanto iekšējos datus par saistību neizpildes gadījumiem, lai aplēstu PD, aplēsēs atspoguļo kredītu piešķiršanas standartus un jebkādas atšķirības starp to reitingu sistēmu, no kuras iegūti dati, un esošo reitingu sistēmu; ja ir mainījušies kredītu piešķiršanas standarti vai reitingu sistēmas, iestāde veic PD aplēses ar lielāku piesardzības rezervi;
ciktāl iestāde savas iekšējās kategorijas saista ar vai attiecina uz skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad ārējās organizācijas kategoriju saistību neizpildes rādītāju saista ar iestādes kategorijām, šāda attiecināšana balstās uz iekšējo reitingu kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem parādniekiem; neobjektivitāte un nekonsekvence saskaņošanas pieejā vai pamatinformācijā nav pieļaujama; ārējo organizāciju kritēriji, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma iezīmes; iestādes analīze ietver izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu, ņemot vērā 178. panta prasības; iestāde dokumentāri nosaka attiecināšanas pamatu;
ciktāl iestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo parādnieku saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā konkrētā kategorijā; šim nolūkam iestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 174. pantā noteiktajiem standartiem;
neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu. Tas pats attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitāla vērtspapīriem. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, kuras nav saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, drīkst izmantot, īstenojot IRB pieeju, svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu.
Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU ir piemērojamas šādas prasības:
iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus;
PD aplēses var aprēķināt arī no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām LGD aplēsēm;
iestādes uzskata iekšējos datus riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus; kvantitatīvajai noteikšanai iestādes drīkst izmantot ārējos datus (arī kopīgi ar citām iestādēm savāktos datus) vai statistiskos modeļus, ja pastāv ciešas saiknes gan starp:
iestādes procesu, kurā tā grupē riska darījumus kategorijās vai portfeļos, un procesu, ko izmanto ārējais datu avots; gan
iestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu;
ja iestāde ilgā laikposmā veiktās vidējās PD un LGD aplēses riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iegūst no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas procesam jāatbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultātam jāatbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi; ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu; iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni; Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. aptveramā perioda ilgumu katru gadu palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu;
iestādes identificē un analizē visā kredītriska darījumu termiņā paredzamās riska parametru izmaiņas (sezonālās izmaiņas).
Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem iestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Iestādes visus svarīgo datu avotus izmanto salīdzinājumam.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt atļaujas, kas minētas 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā;
metodiku, ar kādu kompetentās iestādes novērtē iestādes metodes PD aplēsēm saskaņā ar 143. pantu.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
181. pants
Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu veiktajām LGD aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums);
iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestāde ņem vērā atkarības līmeni starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku; tajos gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, rīkojas piesardzīgi;
ja pamatā esošais parāds un nodrošinājums ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;
ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma esību, šīs aplēses tomēr nebalstās tikai uz nodrošinājuma aplēsto tirgus vērtību; LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja iestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to realizēt;
atbilstoši pakāpei, kādā iestāde, aplēšot LGD, ņem vērā nodrošinājumu, iestādes izstrādā iekšējās prasības nodrošinājuma pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, kas vispārīgi atbilst 4. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām prasībām;
tādā apmērā, kādā iestāde atzīst nodrošinājumu, nosakot riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska pārvaldībai saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, jebkura summa, kuru ir paredzēts atgūt ar nodrošinājumu, netiek ņemta vērā, nosakot LGD;
attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir iestājusies saistību neizpilde, iestāde izmanto šādu elementu summu: savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzāko aplēsi katram riska darījumam noteiktos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā; un savas aplēses par zaudējumu līmeņa palielināšanos saistībā ar iespējamiem papildu neparedzētiem zaudējumiem parāda atgūšanas laikposmā, t. i. laikā starp saistību neizpildes dienu un riska darījuma galīgas likvidācijas dienu;
ciktāl nesamaksātās kavējumu maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var rīkoties šādi:
LGD aplēses var iegūt no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;
var atspoguļot turpmākos aizņēmumus vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;
nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saskaņā ar kompetento iestāžu atļauju iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei, ievērojot 2. punktu, izmantot svarīgos datus ◄ par divu gadu periodu, ja iestāde īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
182. pants
Īpašās prasības attiecībā uz korekcijas pakāpju pašu aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes korekcijas pakāpju pašu aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējām realizētajām korekcijas pakāpēm katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot saistību neizpildes vidējo svērto lielumu, kas aprēķināts, ņemot vērā visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos;
iestādes izmanto korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku sniegs pastāvīgas realizētās korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai darījumu kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestādes korekcijas pakāpju aplēsēs atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu summas līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk; korekcijas pakāpju aplēsēm veido lielāku piesardzības rezervi, ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un korekcijas pakāpes lielumu būs izteikti pozitīva korelācija;
veicot korekcijas pakāpju aplēses, iestādes ievēro savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu veikšanu; iestādes ņem vērā arī savu spēju un gatavību novērst turpmāku summu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšanas vai citu tehnisku saistību neizpildes notikumu gadījumā;
iestādēm ir atbilstošas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu iespējamos darījumu apmērus, neatmaksāto summu attiecību pret piešķirto kredītlīniju apjomu, kā arī katra parādnieka un katras kategorijas neatmaksāto summu dinamiku; iestāde ir spējīga katru dienu pārraudzīt neatmaksāto atlikumu apmēru;
ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas korekcijas pakāpju aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU korekcijas pakāpes aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, īstenojot IRB pieeju, var izmantot būtiskos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati attiecas uz piecu gadu periodu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut un iestādes var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu, laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
183. pants
Prasības garantiju un kredītu atvasināto instrumentu ietekmes novērtējumam riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja iestāde izmanto savas LGD aplēses, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU
Atbilstošiem garantijas devējiem un garantijām ir piemērojamas šādas prasības:
iestādēm ir skaidri precizēti kritēriji tiem garantijas devēju veidiem, ko tās atzīst riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanā;
atzītiem garantijas devējiem ir saistoši tie paši noteikumi, kas 171., 172. un 173. pantā izklāstīti attiecībā uz parādniekiem;
garantiju noformē rakstveidā, tā ir neatsaucama no garantijas devēja puses, tā ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei (garantijas apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret garantijas devēju tajā jurisdikcijā, kurā garantijas devējam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu. Nosacījumu garantijas, kas paredz nosacījumus, kuros garantijas devējam var nebūt izpildes pienākuma, var atzīt ar kompetento iestāžu atļauju. Iedalīšanas kritērijos ir atbilstoši ņemta vērā jebkāda riska mazināšanas efekta iespējamā samazināšanās.
Kritēriji ir ticami un intuitīvi. Tajos ņemta vērā garantijas devēja spēja un gatavība pildīt savas garantijā noteiktās saistības, iespējamais grafiks, pēc kāda garantijas devējs veiks apmaksu, korelācijas pakāpe starp garantijas devēja spēju veikt garantijā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, kādā mērā saglabājas atlikušais risks, kas saistīts ar parādnieku.
Kritērijos paredz kredītu atvasinātā instrumenta maksājumu struktūru un piesardzīgu izvērtējumu ietekmei, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Iestāde ņem vērā arī to, kādā mērā saglabājas atlikušā riska citi veidi.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
184. pants
Prasības nopirktajiem debitoru parādiem
Iestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli. Ievēro turpmāk norādīto:
iestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto debitoru parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, un tai ir iekšējā kārtība un procedūras, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jebkādām neparedzētām situācijām, tostarp iekšējā reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai parādus apkalpojošajai komercsabiedrībai;
iestādei ir skaidra un efektīva politika un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības atbilstību; iestāde vai tās pārstāvis periodiski pārbauda pārdevējus un parādus apkalpojošās komercsabiedrības, lai pārliecinātos par pārdevēja vai parādus apkalpojošās komercsabiedrības pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanas gadījumus vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kreditēšanas politiku kvalitāti un parādus apkalpojošās komercsabiedrības parādu iekasēšanas kārtības un procedūru kvalitāti; šajās pārbaudēs atklātos faktus dokumentē;
iestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto debitoru parādu portfeļiem, tostarp pārsniegtos avansus, datus par pārdevēja kavētajiem maksājumiem, nedrošajiem parādiem un nedrošo parādu atskaitījumiem, maksājumu termiņiem un nosacījumiem un iespējamiem kontrārajiem kontiem;
iestādei ir efektīva politika un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķu debitoru koncentrācijas vai nu nopirkto debitoru parādu portfeļu ietvaros, vai starp tiem;
iestāde pārliecinās, ka tā no parādus apkalpojošās komercsabiedrības saņem laicīgus un pietiekami detalizētus pārskatus par debitoru parādu kavējumu ilgumu un atgūstamās vērtības samazinājuma apmēru, lai nodrošinātu atbilstību iestādes noteiktajiem kritērijiem un avansu izsniegšanas politikai, kas reglamentē nopirktos debitoru parādus, un nodrošina efektīvus līdzekļus, ar kuriem pārraudzīt un ievērot parādu pārdevēja pārdošanas nosacījumus un atgūstamās vērtības samazinājumu.
3.
185. pants
Iekšējo aplēšu validācija
Iestādes validē savas iekšējās aplēses saskaņā ar šādām prasībām:
iestādei ir stabilas sistēmas, lai validētu reitingu sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci; iekšējās validācijas process iestādei ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējo reitingu un riska parametru aplēšu sistēmu darbību;
iestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas rādītājus ar katrai kategorijai aplēsto PD, un, ja realizētais saistību neizpildes līmenis neiekļaujas šai kategorijai paredzētajā diapazonā, iestādes īpaši analizē novirzes iemeslus; iestādes, kas izmanto savas LGD aplēses vai korekcijas pakāpes, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;
iestādes izmanto arī kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar attiecīgajiem ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitingu sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;
metodes un datus kvantitatīvajai validācijai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;
iestādei ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kad realizēto PD, LGD, korekcijas pakāpju un kopējo zaudējumu, ja izmanto EL aplēses, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas nekā paredzamās vērtības, iestādes pārskata aplēses, tās paaugstinot, lai tās atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.
4.
186. pants
Pašu kapitāla prasība un riska kvantitatīvā noteikšana
Aprēķinot pašu kapitāla prasības, iestādes ievēro šādus standartus:
iespējamo zaudējumu aplēses ir noturīgas pret negatīvām tirgus tendencēm, kas ietekmē iestādes specifisko līdzdalību ilgtermiņa riska profilu; dati, ko izmanto, lai iegūtu ieņēmumu sadalījumu, atspoguļo ilgāko izlases periodu, par kuru ir pieejami dati, un tie saprātīgi atspoguļo iestādes specifisko kapitāla vērtspapīru riska darījumu riska profilu; izmantotie dati ir pietiekami, lai nodrošinātu konservatīvas, statistiski ticamas un stabilas zaudējumu aplēses, kas nebalstās tikai uz subjektīviem spriedumiem; piemērotais šoks nodrošina iespējamo zaudējumu piesardzīgas aplēses attiecīgajā ilgtermiņa tirgū vai biznesa ciklā; iestāde kombinē pieejamo datu empīrisku analīzi ar korekcijām, kas balstās uz dažādiem faktoriem, lai panāktu tādus modeļa rezultātus, kuri ir pietiekami reāli un konservatīvi; veidojot riskam pakļautas vērtības (RPV) modeļus, ar ko nosaka iespējamos ceturkšņa zaudējumus, iestādes var izmantot ceturkšņa datus vai pārvērst īsāka laikposma datus ceturkšņa ekvivalentā, izmantojot analītiskā ziņā piemērotu metodi, kuru pamato empīriska pieredze, ar labi pārdomāta un izstrādāta procesa un analīzes palīdzību; šādu pieeju piemēro visu laiku konservatīvi un konsekventi; ja ir pieejami vienīgi ierobežoti svarīgie dati, iestāde piemēro atbilstošu piesardzības rezervi;
izmantotie modeļi spēj atbilstoši aptvert visus nozīmīgos riskus, ko satur ieņēmumi no kapitāla vērtspapīriem, tostarp iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa vispārējo un specifisko risku; iekšējie modeļi atbilstoši izskaidro cenu izmaiņas laika gaitā, aptver gan iespējamo koncentrāciju lielumu, gan tās sastāva izmaiņas un ir noturīgi attiecībā pret negatīvām tirgus tendencēm; riska darījumu kopa, ko reprezentē dati, kurus izmanto aplēsēm, ir ļoti līdzīgi vai vismaz salīdzināmi ar iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem;
iekšējais modelis ir atbilstošs iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa riska profilam un sarežģītībai; ja iestādei ir nozīmīgas līdzdalības, kuru vērtības izmaiņas ir izteikti nelineāras, tad iekšējos modeļus izveido tā, lai pienācīgi ietvertu ar šādiem instrumentiem saistītos riskus;
atsevišķo pozīciju pieskaņošana starpniekpozīcijām, tirgus indeksiem un riska faktoriem ir ticama, intuitīva un konceptuāli nevainojama;
iestādes ar empīriskas analīzes palīdzību pierāda riska faktoru piemērotību, tostarp to spēju aptvert gan vispārējo, gan specifisko risku;
kapitāla vērtspapīru ieņēmumu svārstīguma aplēses ietver svarīgus un pieejamus datus, informāciju un metodes; izmanto neatkarīgi pārskatītus iekšējos datus vai ārējo avotu datus (tostarp ar citām iestādēm kopīgos datus);
pastāv stingra un vispusīga spriedzes testēšanas programma.
187. pants
Riska pārvaldības process un kontroles mehānismi
Pašu kapitāla prasību aprēķinam paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanai un izmantošanai iestādes izstrādā un ievieš politiku, procedūras un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajā politikā, procedūrās un kontroles mehānismos ietilpst:
iekšējā modeļa pilnīga integrācija iestādes vispārējās pārvaldības informācijas sistēmās un iestādes kapitāla vērtspapīru netirdzniecības portfeļa pārvaldībā; iekšējie modeļi ir pilnībā integrēti iestādes riska pārvaldības infrastruktūrā, ja tos konkrēti lieto šādiem mērķiem: kapitāla vērtspapīru portfeļa darbības rezultātu (tostarp ar risku koriģēto rezultātu) mērīšanai un novērtēšanai, ekonomiskā kapitāla iedalīšanai kapitāla vērtspapīriem, kā arī kopējās kapitāla pietiekamības un ieguldījumu pārvaldīšanas procesa novērtēšanai;
pārvaldības sistēmu, procedūru un kontroles funkciju izveidošana, lai nodrošinātu visu iekšējā modelēšanas procesa elementu periodisku un neatkarīgu pārskatīšanu, tostarp modeļu pārskatīšanas rezultātu apstiprināšanu, modeļu ievaddatu pārbaudīšanu un modeļu sniegto rezultātu pārskatīšanu, piemēram, riska aprēķinu tiešu pārbaudi; šajos pārskatos novērtē modeļu ievaddatu un rezultātu precizitāti, pilnīgumu un piemērotību, un tie ir vērsti gan uz tādu iespējamo kļūdu atklāšanu un ierobežošanu, kas saistītas ar zināmām nepilnībām, gan uz vēl nezināmu modeļa nepilnību identificēšanu; šādu pārskatīšanu var veikt iekšēja neatkarīga struktūrvienība vai neatkarīga ārēja trešā persona;
atbilstošas sistēmas un procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu limitus un kapitāla vērtspapīru riska darījumu apmēru;
struktūrvienības, kas atbild par modeļa izstrādāšanu un piemērošanu, ir funkcionāli neatkarīgas no struktūrvienībām, kas atbild par atsevišķo ieguldījumu pārvaldīšanu;
atbildīgajiem par jebkuru modelēšanas procesu ir atbilstoša kvalifikācija. Vadība norīko modelēšanas vajadzībām pietiekami prasmīgu un kompetentu personālu.
188. pants
Validēšana un dokumentēšana
Iestādēs ir stabilas sistēmas, lai validētu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Visi iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskie elementi un apstiprināšanas process tiek dokumentēti.
Iestādes iekšējo modeļu un modelēšanas procesu validēšanai un dokumentēšanai ir jāatbilst šādām prasībām:
iestādes izmanto iekšējās validēšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu darbību;
metodes un datus kvantitatīvajai validēšanai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un validēšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;
iestādes regulāri salīdzina faktiskos kapitāla vērtspapīru ieņēmumus, kas aprēķināta, izmantojot realizēto un nerealizēto peļņu un zaudējumus, ar modelētajām prognozēm; šādos salīdzinājumos izmanto vēsturiskos datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;
iestādes izmanto citus kvantitatīvās validēšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu darbības rezultātiem balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;
iestādēm ir stabili iekšējie standarti rīcībai tādās situācijās, kurās faktiskās kapitāla vērtspapīru peļņas salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu; šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums kapitāla vērtspapīru ieņēmumos; visas iekšējo modeļu korekcijas, kas veiktas modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāri, un tās tiek veiktas saskaņā ar iestādes modeļu pārskatīšanas standartiem;
iekšējais modelis un modelēšanas process tiek dokumentēti, tostarp modelēšanā iesaistīto personu atbildība, modeļu validēšana un modeļu pārskatīšanas process.
5.
189. pants
Korporatīvā pārvaldība
Augstākā vadība izpilda šādas prasības:
tā ziņo vadības struktūrai vai norīkotajai komitejai par nozīmīgām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs iestādes reitingu sistēmu darbību;
tai ir laba izpratne par reitingu sistēmu uzbūvi un darbību;
tā pastāvīgi nodrošina, lai reitingu sistēmas darbotos pienācīgi.
Struktūrvienības, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa darbības kvalitāti, jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.
190. pants
Kredītriska kontrole
Kredītriska kontroles struktūrvienības atbildības jomas ietver:
kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;
kopsavilkuma pārskatu sagatavošana un analīze, ko veic iestādes reitingu sistēma;
tādu procedūru īstenošanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
jebkādu reitingu piešķiršanas procesa pārskatīšanu un grozīšanu, tostarp arī izmaiņu iemeslu pārskatīšanu;
reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku; izmaiņas reitingu piešķiršanas procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros dokumentē un saglabā;
aktīvu piedalīšanos reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu izveidē vai izvēlē, to ieviešanā un apstiprināšanā;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumu veikšanu.
Iestāde, kas izmanto ar citām iestādēm kopīgus datus saskaņā ar 179. panta 2. punktu var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:
informācijas sagatavošana attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;
kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošana, ko veic iestādes reitingu sistēma;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;
reitingu piešķiršanas procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentēšana;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumiem.
191. pants
Iekšējā revīzija
Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūrvienība vismaz reizi gadā pārskata iestādes reitingu sistēmas un to darbību, tostarp kreditēšanas funkciju realizāciju un PD, LGD, EL un korekcijas pakāpju aplēses. Pārskatā ietver visu spēkā esošo prasību ievērošanas analīzi.
4.
NODAĻA
Kredītriska mazināšana
1.
192. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"aizdevējiestāde" ir iestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums;
"nodrošinātais kreditēšanas darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"kapitāla tirgus darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"pakārtotais KIU" ir KIU, kura ieguldījumu apliecībās vai daļās ir ieguldījis cits KIU.
193. pants
Kredītriska mazināšanas metožu ietekmes atzīšanas principi
Ja iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids attiecībā uz vienu un to pašu riska darījumu, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumenta veidu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
Ja iestāde, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ietver vienu riska darījumu ar kredītaizsardzību, ko nodrošina viens aizsardzības devējs un kam ir dažādi termiņi, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumentu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
194. pants
Kredītrisku mazināšanas metožu atbilstības noteikšanas principi
Aizdevējiestāde pēc kompetentās iestādes lūguma sniedz tā neatkarīgā, rakstiskā un pamatotā juridiskā atzinuma vai atzinumu visjaunāko versiju, kuru tā izmantoja, lai noteiktu, vai tās kredītaizsardzības pasākumi atbilst šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
Iestādes var atzīt fondēto kredītaizsardzību, aprēķinot kredītriska mazināšanas ietekmi vienīgi, ja aizsardzībai paredzētie aktīvi atbilst abiem šādiem nosacījumiem.
tie ir iekļauti atbilstīgo aktīvu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 197. līdz 200. pantā;
tie ir pietiekami likvīdi, un to vērtība laika gaitā ir pietiekami stabila, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas pieeju un pieļaujamo atzīšanas līmeni.
Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības līgums ir atzīstams par atbilstošu aizsardzības līgumu vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
tas ir iekļauts atbilstošo aizsardzības līgumu sarakstā, kas izklāstīts 203. pantā un 204. panta 1. punktā;
tas ir tiesiski spēkā un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni;
aizsardzības devējs atbilst 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 30. septembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2.
1.
195. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Iestāde kā atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu var izmantot bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu starp iestādi un tās darījuma partneri.
Neskarot 196. pantu, atbilstība attiecas tikai uz savstarpējiem naudas atlikumiem starp iestādi un darījuma partneri. Iestādes var grozīt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem un, atbilstīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru vienīgi aizdevumiem un depozītiem, kurus tās ir saņēmušas pašas un uz kuriem attiecas bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgums.
196. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem
Iestādes, kas pieņem 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, var ņemt vērā ietekmi, ko rada divpusējie savstarpējā ieskaita līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem ar darījuma partneri. Neskarot 299. pantu, šādu līgumu vai darījumu ietvaros ņemtais nodrošinājums un veiktais vērtspapīru vai preču aizņēmums atbilst 197. un 198. pantā noteiktajām nodrošinājuma atbilstības prasībām.
197. pants
Nodrošinājuma atbilstība jebkuras pieejas un metodes gadījumā
Par atbilstošu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā iestādes var atzīt šādus posteņus:
naudas noguldījumi vai citi naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur aizdevējiestāde;
centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri, kuriem ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūra ir piešķīrusi kredītnovērtējumu, kas atzīts par atbilstīgu 2. nodaļas nolūkos, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 4. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar noteikumiem par centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas sabiedrības, kuru vērtspapīriem ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar komercsabiedrībām;
parāda vērtspapīri ar ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējumu, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi īstermiņa riska darījumiem;
kapitāla vērtspapīri vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;
zelts;
vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas un kurām saskaņā ar 261.līdz 264. pantu piemēro 100 % vai zemāku riska pakāpi.
Šī panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām "centrālo valdību vai centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri" ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 115. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 118. pantā.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām "iestāžu emitētie parāda vērtspapīri" ir:
reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu emitēti parāda vērtspapīri, kas nav 2. punkta a) apakšpunktā minētie parāda vērtspapīri;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus apstrādā saskaņā ar 116. panta 1. un 2. punktu;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, kas nav tās, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā.
Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes un kuriem nav ĀKNI kredītnovērtējuma, kā atbilstošu nodrošinājumu, ja šie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir reģistrēti atzītā biržā;
tie ir atzīti par augstākas prioritātes parādu;
citiem šīs iestādes tādas pašas prioritātes parāda vērtspapīriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;
aizdevējiestādei nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredītnovērtējums, nekā minēts c) apakšpunktā;
šā instrumenta tirgus likviditāte šiem nolūkiem ir pietiekama.
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU drīkst ieguldīt vienīgi instrumentos, kuri ir atbilstīgi atzīšanai saskaņā ar 1. un 4. punktu;
KIU atbilst 132. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja KIU iegulda cita KIU ieguldījumu apliecībās vai daļās, pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir vienlīdz piemērojami šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Ja kādam pakārtotam KIU pašam ir savi pakārtoti KIU, iestādes kā piemērotu nodrošinājumu var izmantot sākotnējā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ar nosacījumu, ka tās piemēro pirmajā daļā noteikto metodoloģiju.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
galvenos indeksus, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā un 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā;
atzītām biržām, kas minētas šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā, 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 400. panta 2. punkta k) apakšpunktā, 416. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 428. panta 1. punkta c) apakšpunktā un trešās daļas III pielikuma 12. punktā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta 72) apakšpunktā.
EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
198. pants
Nodrošinājuma papildu atbilstība finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā
Papildus 197. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestāde par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt šādus posteņus:
kapitāla vērtspapīrus vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;
KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU veic ieguldījumus tikai tādos instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.
Ja KIU veic ieguldījumus cita KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi vienlīdz ir piemērojami jebkuram šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.
199. pants
Papildu atbilstošais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā
Papildus 197. un 198. pantā minētajam nodrošinājumam, ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, iestādes var izmantot arī šāda veida nodrošinājumu:
nekustamo īpašumu saskaņā ar 2., 3. un 6. punktu;
debitoru parādus saskaņā ar 5. punktu;
citu lietisku nodrošinājumu saskaņā ar 6. un 8. punktu;
nomu saskaņā ar 7. punktu.
Ja vien 124. panta 2. punktā nav noteikts citādi, iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā – faktiskais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, tostarp birojus un citas komerciālās telpas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;
aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publiskojusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils mājokļu īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šīm robežām:
zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien 124. panta 2. punktā nav noteikts citādi, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu konkrētajā gadā;
kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu konkrētajā gadā.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz komerciāliem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils komerciālo nekustamo īpašumu tirgus, kurā ◄ zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šādiem robežlielumiem:
zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu konkrētajā gadā;
kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu konkrētajā gadā.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Kompetentās iestādes atļauj iestādei kā atbilstošu nodrošinājumu izmantot citu lietisku nodrošinājumu, kas nav minēts 2., 3. un 4. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pastāv likvīds tirgus – to pierāda bieži darījumi, ņemot vērā aktīva veidu, – kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi; iestādes šo nosacījumu pārbauda periodiski un tad, ja informācija liecina par būtiskām izmaiņām tirgū;
nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par vispāratzītām, ja tās iegūtas no uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, publiskiem indeksiem, un atspoguļo darījumu cenu normālos apstākļos; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par publiski pieejamām, ja šīs cenas ir atklātas, viegli pieejamas un iegūstamas regulāri un bez nepamatota administratīvā vai finanšu sloga;
iestāde analizē tirgus cenas, laiku un izmaksas, kas nepieciešamas, lai realizētu nodrošinājumu un ieņēmumus no šā nodrošinājuma;
iestāde pierāda, ka vairāk nekā 10 % visu realizācijas gadījumu attiecīgajam nodrošinājuma veidam ieņēmumi no nodrošinājuma nav mazāki par 70 % no nodrošinājuma vērtības; ja tirgus cenās vērojamas būtiskas svārstības, iestādes pierāda kompetentajām iestādēm, ka to nodrošinājuma novērtējums ir pietiekami piesardzīgs.
Iestādes dokumentē to, kā ir izpildīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā un 210. pantā minētie nosacījumi.
200. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot šādu fondēto kredītaizsardzību:
naudas noguldījumus vai naudai pielīdzināmus instrumentus, kas, pamatojoties uz ar turēšanu nesaistītu līgumu, atrodas citā iestādē un ir ieķīlāti par labu aizdevējiestādei;
dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei;
citas iestādes emitētus instrumentus, ko šī iestāde atpirks pēc pieprasījuma.
2.
201. pants
Atbilstoši aizsardzības devēji jebkuras pieejas gadījumā
Par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem iestādes var atzīt šādas personas:
centrālās valdības un centrālās bankas,
reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes;
daudzpusējās attīstības bankas;
starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. pantā;
publiskā sektora struktūras, pret kurām izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 116. pantu;
iestādes, un finanšu iestādes, kuru riska darījumus ar finanšu iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu;
citas komercsabiedrības, tostarp iestādes mātesuzņēmumi, meitasuzņēmumi un radniecīgās komercsabiedrības, ◄ kuras atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
šīm citām komercsabiedrībām ir ĀKNI kredītnovērtējums;
tādu iestāžu gadījumā, kas aprēķina riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumu apmēru saskaņā ar IRB pieeju, šīm citām komercsabiedrībām nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma un to iekšējos reitingus novērtē iestāde.
centrālie darījumu partneri.
Kompetentās iestādes publicē un uztur tādu finanšu iestāžu sarakstu, kas saskaņā 1. punkta f) apakšpunktu ir atbilstoši nefondētās kredītaizsardzības devēji – vai arī galvenos kritērijus šādu atbilstošo nefondētās kredītaizsardzības devēju identificēšanai – kopā ar piemērojamo prudenciālo prasību aprakstu, kā arī kopīgo savu sarakstu ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 117. pantu.
202. pants
Saskaņā ar IRB pieeju atbilstoši aizsardzības devēji, kuri atbilst 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai
Iestāde var izmantot iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un eksporta kredīta aģentūras par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kuri atbilst 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
tiem ir pietiekama pieredze nefondētās kredītaizsardzības sniegšanā;
tie ir pakļauti uzraudzībai, kuras prasības ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām, vai arī tiem atzītas ĀKNI piešķirtais kredītnovērtējums kredītaizsardzības došanas laikā atbilst pakāpei, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo vai augstāku pakāpi saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;
kredītaizsardzības sniegšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā to iekšējais reitings bija ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredītkvalitātes otrajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;
tiem ir iekšējais reitings ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredītkvalitātes trešajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā.
Piemērojot šo pantu, ja kredītaizsardzību sniedz eksporta kredīta aģentūras, nekāda centrālās valdības sniegta atbalsta garantija netiek ņemta vērā.
203. pants
Garantijas kā nefondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību var izmantot garantijas.
3.
204. pants
Atbilstoši kredītu atvasināto instrumentu veidi
Iestādes var izmantot turpmāk minētos kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir ekonomiskās izpausmes ziņā līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību:
kredītriska mijmaiņas līgumi;
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi;
kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar naudas līdzekļiem.
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.
Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro 4. līdz 6. sadaļā minētos noteikumus.
3.
1.
205. pants
Prasības bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumiem, kas nav 206. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi
Bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumus, kas nav 2016. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi, atzīst par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
līgumi ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un saistības, uz kuriem attiecas līgumi;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē riskus, kas saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē attiecīgos riska darījumus uz neto pozīcijas pamata.
206. pants
Prasības savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumiem, kuri aptver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus
Savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu, ja nodrošinājums, kas sniegts saskaņā ar šiem līgumiem, atbilst 207. panta 2. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
tie ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā;
saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, tie dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz ko attiecas līgums;
tajos paredzēts, ka līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu neto summu.
207. pants
Prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu
Vērtspapīri, kurus emitējis parādnieks vai sabiedrība, kas pieder ar parādnieku saistītai grupai, netiek uzskatīti par atbilstošu nodrošinājumu. Tomēr, neatkarīgi no tā, paša parādnieka emitētās segtās obligācijas, kuras atbilst noteikumu 129. panta prasībām, ir atzīstamas par atbilstošu nodrošinājumu, ja tās iesniegtas kā nodrošinājums repo darījumam, ar noteikumu, ka tiek ievērots pirmajā daļā minētais nosacījums.
Iestādes veic pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tās veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
Iestādes izpilda šādas operacionālās prasības:
tās pienācīgi dokumentē nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma realizēšanai;
tām ir stabilas procedūras un procesi tādu risku kontrolei, kuri izriet no nodrošinājuma izmantošanas, tostarp riskus, kuri rodas, ja kredītaizsardzība netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnā apmērā, vērtēšanas riskus, riskus, kuri saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu;
tām ir dokumentēta politika un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru;
tās aprēķina nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos;
ja nodrošinājumu tur trešā persona, tās veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka trešā persona nodrošinājumu nodala no saviem aktīviem;
tās nodrošina to, ka tās velta pietiekamus resursus pienācīgai līgumu par drošības rezervi pārvaldībai ar OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījuma partneriem, vērtējot pēc tā, cik laicīgi un precīzi ir to izejošie drošības rezervju pieprasījumi un kāds ir atbildes laiks uz ienākošajiem drošības rezervju pieprasījumiem;
tām ir nodrošinājuma pārvaldības politikas, lai kontrolētu, uzraudzītu un ziņotu par:
riskiem, kas izriet no līgumiem par drošības rezervi;
ar atsevišķiem nodrošinājuma aktīviem saistīto koncentrācijas risku;
nodrošinājuma tālākizmantošanu, tostarp iespējamiem likviditātes deficītiem, kas radušies no darījuma partneriem saņemtā nodrošinājuma tālākizmantošanas dēļ;
atteikšanos no tiesībām uz nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partneriem.
208. pants
Prasības attiecībā uz nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
hipotēka vai prasība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās kredītlīguma noslēgšanas brīdī, un to atbilstoši un laikus reģistrē;
ir izpildītas visas juridiskās prasības ķīlas nostiprināšanai;
līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj iestādei pieņemamā termiņā realizēt nodrošinājuma vērtību.
Ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz nekustamo īpašumu vērtību uzraudzību un īpašumu vērtēšanu:
iestādes bieži pārbauda īpašuma vērtību – vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un ►C2 vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un vismaz reizi trijos gados mājokļa īpašumiem; ◄
īpašuma vērtējumu pārskata, ja iestāžu rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām, un šo pārskatīšanu veic vērtētājs ar nepieciešamo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi novērtēšanas veikšanā, kurš nav saistīts ar kredītlēmumu pieņemšanu. Aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 3 miljonus vai 5 % no iestādes pašu kapitāla, īpašuma vērtējumu šāds vērtētājs pārskata vismaz vienu reizi trijos gados.
Lai pārraudzītu nekustamā īpašuma vērtību un noteiktu, vai nepieciešams atkārtoti novērtēt nekustamo īpašumu, iestādes var izmantot statistikas metodes.
209. pants
Prasības debitoru parādiem
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu aizdevējiestādei, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējiestādei nepārprotamas tiesības uz nodrošinājumu, tostarp tiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma pārdošanas;
iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz tiesību uz nodrošinājumu īstenojamību; aizdevējiestādēm ir pirmās prioritātes prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, pat ja šādi prasījumi saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem joprojām ir pakārtoti attiecībā pret privileģēto kreditoru prasījumiem;
iestādes ir veikušas pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina nodrošinājuma līgumu izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās;
iestādes pienācīgi dokumentē savus nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma saņemšanai;
iestādēm ir paredzētas procedūras, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kuri tiek prasīti, lai paziņotu aizņēmēja saistību neizpildi un laikus saņemtu nodrošinājumu;
aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai cedēt debitoru parādus citām personām bez debitoru piekrišanas.
Attiecībā uz riska pārvaldību ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
iestādei ir saprātīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, novērtēšanai; šāda procedūra ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu, ar kuriem aizņēmējam ir darījumi, analīzi; ja šī iestāde paļaujas uz tās aizņēmēju veikto klientu kredītriska novērtējumu, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību;
starpība starp riska darījumu vērtību un debitoru parādu vērtību atspoguļo visus attiecīgos faktorus, tostarp iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija; iestāde nodrošina debitoru parādiem piemērotu nepārtrauktas pārraudzības procesu; regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana;
debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tiem nav nevēlamas korelācijas ar aizņēmēju; ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad iestāde saistītos riskus ņem vērā, nosakot nodrošinājuma portfeļa robežas kopumā;
iestādes kā atbilstošu kredītaizsardzību neizmanto debitoru parādus no aizņēmējam radniecīgām sabiedrībām, tostarp meitasuzņēmumiem un darbiniekiem;
iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās. Iestādēm ir nepieciešamās spējas veikt iekasēšanu, pat ja parasti tās iekasēšanā paļaujas uz saviem aizņēmējiem.
210. pants
Prasības citam lietiskajam nodrošinājumam
Citu lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamā īpašuma nodrošinājums, var atzīt par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar IRB pieeju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru lietiskais nodrošinājums tiek sniegts iestādei, ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu pēc tā vērtības;
kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pirmās prioritātes prasījumus, tikai pirmās prioritātes ķīlu tiesības vai prasības attiecībā uz nodrošinājumu ir atzīstami par atbilstošu nodrošinājumu, un iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem aizdevējiem attiecībā uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;
iestādes pārbauda nodrošinājuma vērtību bieži un vismaz reizi gadā; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;
aizdevuma līgumā ir iekļauts sīks nodrošinājuma apraksts, kā arī sīks nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma apraksts;
iestādes iekšējās kredītpolitikās un procedūrās, kas pieejamas pārbaudei, skaidri dokumentē tā lietiskā nodrošinājuma veidus, kādus tās pieņem, kā arī to politiku un praksi attiecībā uz katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;
iestādes kredītpolitikās attiecībā uz darījumu struktūru reglamentē šādus jautājumus:
riska darījuma vērtībai atbilstošas nodrošinājuma prasības;
nodrošinājuma ātras realizēšanas spēju;
spēju objektīvi noteikt cenu vai tirgus vērtību;
to, cik bieži iespējams noteikt vērtību, tostarp iegūt profesionālu aplēsi vai vērtējumu;
nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai svārstīguma aizstājējvērtību.
veicot vērtēšanu un pārvērtēšanu, iestādes pilnībā ņem vērā jebkādu nodrošinājuma nolietošanos vai novecošanos, īpašu uzmanību pievēršot laika ritējuma ietekmei uz nodrošinājumu, kam ir būtisks modes vai laika faktors;
iestādēm ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē; tām ir ieviesta politikas un procedūras, kurās noteikts, kā tās īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;
nodrošinājums, kas pieņemts kā aizsardzība, ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu risku un iestādēm ir ieviestas procedūras, lai to uzraudzītu.
211. pants
Prasības, lai nomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem
Riska darījumus, kas izriet no nomas darījumiem, iestādes var pielīdzināt riska darījumiem, kas nodrošināti ar nomā nodotu īpašumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 208. vai 210. pantā par nomā nodotu īpašumu kā atbilstošu nodrošinājumu;
iznomātāja riska pārvaldība attiecībā uz iznomāto īpašumu ir saprātīga, un tajā ir ņemti vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķi, vecums un plānotais lietošanas ilgums, kā arī ir ietverta nodrošinājuma vērtības pienācīga uzraudzība;
iznomātājam ir likumīgas īpašumtiesības uz aktīvu, un tas var laikus īstenot savas īpašumtiesības;
ja nav jau noteikts, aprēķinot LGD līmeni, starpība starp neatmaksāto parāda summu un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz nomā nodoto objektu.
212. pants
Prasības attiecībā uz citu fondēto kredītaizsardzību
Naudas noguldījums trešās personas iestādē vai naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur trešās personas iestāde, ir atbilstoši 232. panta 1. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
aizņēmēja prasījums pret trešās personas iestādi ir atklāti ieķīlāts vai cedēts aizdevējiestādei, un šāda ieķīlāšana vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās un ir beznosacījumu un neatsaucama;
trešās personas iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju;
paziņojuma rezultātā trešās personas iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējiestādei vai citām personām tikai ar aizdevējiestādes atļauju.
Lai dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei, tiktu atzīta par atbilstošu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:
dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējiestādei vai tai cedēta;
sabiedrībai, kas sniedz dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju, un šīs paziņošanas rezultātā šī sabiedrība tās summas, kas maksājamas atbilstīgi līgumam, drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējiestādes iepriekšēju piekrišanu;
aizdevējiestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;
aizdevējiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;
kredītaizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredītattiecības, tad iestādei jānodrošina, ka naudas summa saistībā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu kalpo iestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;
ķīla vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;
apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;
apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, atpirkuma summa ir jāmaksā laikus un pēc pieprasījuma;
atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes iepriekšējas piekrišanas;
uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Direktīva 2009/138/EK, vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.
2.
213. pants
Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Saskaņā ar 214. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, ir atzīstama par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
kredītaizsardzība ir tieša;
kredītaizsardzības apmērs ir skaidri definēts un nav apstrīdams;
kredītaizsardzības līgums nesatur tādus nosacījumus, kuru izpildi aizdevējs nevar tieši kontrolēt un kuri:
ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atcelt aizsardzību;
aizsargātā riska darījuma kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ palielinātu aizsardzības faktiskās izmaksas;
varētu pasargāt aizsardzības devēju no pienākuma laikus veikt nomaksu gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic kādus no paredzētajiem maksājumiem, vai arī, ja izpirkumnomas līguma termiņš būs beidzies, lai atzītu garantēto atlikušo vērtību saskaņā ar 134. panta 7. punktu un 166. panta 4. punktu;
varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredītaizsardzības termiņu;
līguma kredītaizsardzība ir spēkā esoša un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī.
Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nefondētā kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tā atkārto šādas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
214. pants
Valsts un citas publiskā sektora atbalsta garantijas
Iestādes 2. punktā minētos riska darījumus var pielīdzināt riska darījumiem, kuri aizsargāti ar garantijām, ko sniegušas minētajā punktā uzskaitītās struktūras, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
atbalsta garantija aptver visus prasījuma kredītriska elementus;
gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 213. pantā un 215. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;
segums ir stabils, un vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums pēc būtības būtu mazāks par attiecīgās struktūras tiešās garantijas segumu.
Procedūra, kas minēta 1. punktā, ir piemērojama riska darījumiem, ko aizsargā garantija, kurai atbalsta garantiju sniedz kāda no šīm struktūrām:
centrālā valdība vai centrālā banka;
reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
publiskā sektora struktūra, prasījumus pret kuru pielīdzina prasījumiem pret centrālo valdību saskaņā ar 116. panta 4. punktu;
daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija, kam piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar vai pamatojoties attiecīgi uz 117. panta 2. punktu un 118. pantu;
publiskā sektora struktūra, prasījumiem pret kuru piemēro 116. panta 1. un 2. punktā minēto procedūru.
215. pants
Papildu prasības attiecībā uz garantijām
Garantijas atzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi 213. panta nosacījumi un arī visi šie nosacījumi:
tiklīdz iestājusies darījuma partnera saistību neizpilde vai maksājumu neizpilde, aizdevējiestādei ir tiesības, attiecīgā laikā, vērsties pret garantijas devēju par jebkurām summām, kas maksājamas saskaņā ar tā prasījumu, attiecībā uz kuru ir sniegta aizsardzība, un garantijas devēja pienākums maksāt nav atkarīgs no tā, vai aizdevējiestāde vispirms ir vērsusies pret parādnieku;
Tādas nefondētās kredītaizsardzības gadījumā, kura attiecas uz mājokļa hipotēku kredītiem, 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta un šā punkta pirmās daļas prasības ir jāizpilda tikai 24 mēnešus ilgā laikposmā;
garantija ir skaidri dokumentētas saistības, ko uzņēmies garantijas devējs;
ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
garantija attiecas uz visu veidu maksājumiem, kuri parādniekam ir jāveic saistībā ar prasījumu;
ja uz kādu maksājumu veidu garantija neattiecas, aizdevējiestāde garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā ierobežoto segumu.
Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā vai ko kā garantiju vai atbalsta garantiju sniedz struktūras, kuras uzskaitītas 214. panta 2. punktā, prasības, kas noteiktas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
aizdevējiestādei ir tiesības laikus saņemt no garantijas devēja provizorisku maksājumu, kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:
tas atspoguļo zaudējumu summas aptuvenas aplēses, tostarp zaudējumus, kas varētu rasties aizdevējiestādei no procentu un cita veida maksājumu, kuri jāveic parādniekam, nemaksāšanas;
tas ir samērīgs ar garantijas segumu;
aizdevējiestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka ieguvumi no garantijas, kas sedz arī tādus zaudējumus, kas izriet no to procentu maksājumu un citu maksājumu, kuri aizņēmējam ir jāveic, nemaksāšanas, attaisno šādas procedūras piemērošanu.
216. pants
Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Lai kredītu atvasinātos instrumentus atzītu par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 213. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:
kredītnotikumi, kas definēti kredītu atvasinātā instrumenta līgumā, ietver:
tādu summu nemaksāšanu, kas jāmaksā saskaņā ar pamatā esošās saistības nosacījumiem, kuri ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar labvēlības periodu, kas ir vienāds ar labvēlības periodu pamatā esošajai saistībai vai ir mazāks par to);
parādnieka bankrotu, maksātnespēju vai nespēju nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšanu, vai rakstisku atzīšanos par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiskus notikumus;
pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, tostarp parāda norakstīšanu vai pamatsummas, procentu maksājumu vai komisijas maksu atlikšanu, kā dēļ iestājas kredītzaudējumu notikums;
ja kredītu atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos naudā:
iestādēm ir ieviests skaidrs novērtēšanas process, lai ticami aplēstu zaudējumus;
ir skaidri noteikts laika periods, kurā jāiegūst pamatā esošās saistības novērtējums pēc kredītnotikuma;
ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas pārvest pamatā esošo saistību aizsardzības devējam, tad pamatā esošās saistības noteikumi paredz, ka nedrīkst nepamatoti atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārvešanai;
ir skaidri definēta to personu identitāte, kas nosaka, vai ir iestājies kredītnotikums;
kredītnotikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības devēja pienākums;
aizsardzības pircējam ir tiesības vai iespēja informēt aizsardzības devēju par kredītnotikuma iestāšanos.
Ja kredītnotikumi neietver sevī pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, kā aprakstīts a) apakšpunkta iii) punktā, kredītaizsardzību tomēr var atzīt par atbilstošu ar noteikumu, ja tiek samazināta vērtība, kā noteikts 233. panta 2. punktā.
Nesakritība starp pamatā esošo saistību un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību vai starp pamatā esošo saistību un saistību, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
atsauces saistība vai, attiecīgā gadījumā, saistība, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir tādas pašas vai zemākas prioritātes nekā pamatā esošā saistība;
pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai vai attiecīgā gadījumā, saistībai, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir viens un tas pats parādnieks, un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības.
217. pants
Prasības, lai atbilstu 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai
Lai tā būtu atbilstoša 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, kredītaizsardzībai, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, jāatbilst šādiem nosacījumiem:
pamatā esošā saistība attiecas uz vienu no šādiem riska darījumiem:
riska darījums ar komercsabiedrību, kā minēts 147. pantā, izņemot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;
riska darījums ar reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvaldi vai publiskā sektora struktūru, ko nepielīdzina riska darījumam ar centrālo valdību vai centrālo banku saskaņā ar 147. pantu;
riska darījums ar mazo vai vidējo uzņēmumu, ko saskaņā ar 147. panta 5. punktu klasificē kā riska darījumu ar privātpersonu vai MVU;
pamatā esošie parādnieki un aizsardzības devējs nav vienas grupas dalībnieki;
riska darījumam risks tiek ierobežots ar kādu no šiem instrumentiem:
ar vienu parādnieku saistītie nefondētie kredītu atvasinātie instrumenti vai ar vienu parādnieku saistītās garantijas;
pirmā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti;
n-tā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti;
kredītaizsardzība attiecīgos gadījumos atbilst 213., 215. un 216. panta prasībām;
riska pakāpē, kas tiek attiecināta uz riska darījumu pirms 153. panta 3. punktā noteiktās procedūras piemērošanas, nekādā veidā nav ņemta vērā kredītaizsardzība;
iestādei ir tiesības un izredzes saņemt maksājumu no aizsardzības devēja, neīstenojot nekādas juridiskas darbības, lai liktu darījuma partnerim veikt maksājumus; iestāde veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka aizsardzības devējs nekavējoties labprātīgi veic maksājumu gadījumā, ja ir iestājies kredītnotikums;
nopirktā kredītaizsardzība sedz visus kredītzaudējumus, kas līgumā paredzēto kredītnotikumu rezultātā radušies tajā riska darījuma daļā, kuras risks ir ierobežots;
ja kredītaizsardzības izmaksu struktūra paredz fiziskus norēķinus, tad pastāv tiesiska noteiktība attiecībā uz aizdevuma, obligācijas vai iespējamās saistības piegādājamību;
ja iestāde gatavojas piegādāt kādas citas saistības, nevis pamatā esošo riska darījumu, tā pārliecinās, ka piegādājamā saistība ir pietiekami likvīda, lai iestāde varētu to nopirkt piegādei saskaņā ar līgumu;
gan aizsardzības devējs, gan iestāde ir rakstveidā juridiski apstiprinājuši kredītaizsardzības noteikumus;
iestādēm ir iekšēja procedūra, lai atklātu aizsardzības devēja un pamatā esošā riska darījuma parādnieka kredītspēju pārmērīgu korelāciju, kas radusies sakarā ar viņu darbības rezultātu atkarību no vispārējiem faktoriem, kas pārsniedz sistemātiskā riska faktoru;
aizsardzības pret atgūstamās vērtības samazinājuma risku gadījumā nopirkto debitoru parādu pārdevējs un aizsardzības devējs nav vienas grupas locekļi.
4.
1.
218. pants
Ar kredītrisku saistītās parādzīmes
Lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu saskaņā ar šo iedaļu, ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var pielīdzināt naudas nodrošinājumam ar noteikumu, ka kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Lai noteiktu, vai kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, iestāde var izvērtēt, vai ir jāizpilda 194. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums..
219. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Aizdevumus aizdevējiestādei un noguldījumus aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, šī iestāde pielīdzina naudas nodrošinājumam, aprēķinot fondētās kredītaizsardzības efektu tajā pašā valūtā denominētiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.
220. pants
Uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieejas vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
Uz pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi.
Lai aprēķinātu E*, iestādes:
aprēķina neto pozīciju katrai vērtspapīru grupai vai katram preču veidam, ii) punktā norādīto summu atņemot no i) punktā norādītās summas:
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
aprēķina neto pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, atņemot ii) punktā norādīto summu no i) punktā norādītās summas:
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā naudas summa attiecīgajā valūtā;
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā;
svārstīguma korekciju, kas ir atbilstīga attiecīgajai vērtspapīru grupai vai naudas pozīcijai, piemēro attiecīgās vērtspapīru grupas pozitīvās vai negatīvās neto pozīcijas absolūtajai vērtībai;
ārvalstu valūtu riska (fx) svārstīguma korekciju piemēro neto pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.
Iestādes aprēķina E* ar šādu formulu:
kur:
Ei |
= |
riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju; |
Ci |
= |
vērtība katras grupas vērtspapīriem vai viena veida precēm, kas aizņemtas, nopirktas vai saņemtas, vai naudai, kas aizņemta vai saņemta saistībā ar katru riska darījumu i; |
|
= |
neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteiktā vērtspapīru grupā j; |
|
= |
neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteiktā valūtā k, kas nav līguma norēķinu valūta, kā ir aprēķināts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu; |
|
= |
noteiktai vērtspapīru grupai j atbilstoša svārstīguma korekcija; |
|
= |
ārvalstu valūtas svārstīguma korekcija valūtai k. |
221. pants
Iekšējo modeļu pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
►C2 Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot iekšējo riska mērīšanas modeli saskaņā ar IV sadaļas 5. nodaļu, ◄ var izmantot iekšējo modeļu pieeju. Ja iestāde nav saņēmusi šādu atļauju, tā joprojām var lūgt kompetentajām iestādēm atļauju izmantot iekšējo modeļu pieeju šā panta vajadzībām.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja ir pārliecinātas, ka iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli droša un ka to īsteno godprātīgi, un ja ir izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:
iekšējais riska mērīšanas modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats ziņošanai par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;
iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas atbilst šādām prasībām:
ir neatkarīga no tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta iestādes augstākajai vadībai;
tā ir atbildīga par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu;
tā sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par riska mērīšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem pasākumiem, kas īstenojami attiecībā uz pozīciju limitiem;
riska kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan esošās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo riska darījumu apjomu;
iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;
iestādei ir izstrādātas procedūras riska mērīšanas sistēmas vispārējās darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību dokumentētam iestādes iekšējo politiku kopumam;
iestādes modeļi ir pietiekami precīzi, ko apliecina to ģenerēto riska mērījumu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;
iestāde bieži īsteno spriedzes testēšanas stingru programmu, un šos testēšanas rezultātus izskata iestādes augstākā vadība, un tie tiek atspoguļoti tās noteiktajās politikās un limitos;
iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska mērīšanas sistēmas revīziju; šajā pārbaudē aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;
iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska pārvaldības sistēmas pārbaudi;
iekšējais modelis atbilst 292. panta 8. un 9. punkta un 294. panta prasībām.
Iestāde var izmantot empīriskas korelācijas riska kategorijās un starp riska kategorijām, ja to korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un ir īstenota godprātīgi.
Iestādes, kas izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina E* ar šādu formulu:
kur:
Ei |
= |
riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju; |
Ci |
= |
aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā nauda attiecībā uz katru šādu riska darījumu i; |
Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot iekšējos modeļus, iestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.
Šā panta 6. punktā minētās vērtības iespējamo izmaiņu aprēķināšanai ir jāatbilst visiem šiem standartiem:
tā jāveic vismaz vienu reizi dienā;
tā balstās uz 99. procentili, vienpusēju ticamības intervālu;
tā balstās uz piecām dienām ekvivalentu likvidācijas periodu, izņemot darījumiem, kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevumu vai aizņēmumu darījumi, kad izmanto 10 dienām ekvivalentu likvidācijas periodu;
tā balstās vismaz uz viena gada efektīvo vēsturiskās novērošanas periodu, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums;
aprēķinā izmantoto datu kopumu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem.
Ja iestādei ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums un maržinālo aizdevumu vai līdzīgs darījums, vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem, kopā ar 285. panta 5. punktu.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu
kas ir nebūtisks portfelis 3. punkta vajadzībām;
kritērijus, kas nosaka, vai iekšējais modelis ir drošs un ir īstenots godprātīgi 4. un 5. punkta un savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu vajadzībām.
EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14.pantu.
222. pants
Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode
Nodrošinātās daļas riska pakāpe ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 4. līdz 6. punktā. Atlikušajai riska darījuma vērtībai iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu nenodrošinātam riska darījumam ar darījuma partneri saskaņā ar 2. nodaļu.
Iestādes piemēro 10 % riska pakāpi, attiecībā uz nodrošināto daļu, tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kas nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.
Citiem darījumiem, kas nav minēti 4. un 5. punktā, iestādes var piešķirt 0 % riska pakāpi, ja riska darījums un nodrošinājums ir denominēti vienā valūtā un ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
nodrošinājums ir nauda noguldījums vai naudai pielīdzināms instruments;
nodrošinājums ir parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kurām saskaņā ar 114. pantu var piešķirt 0 % riska pakāpi, un tā tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.
Šī panta 5. un 6. punkta vajadzībām parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās veic uzņēmējdarbību saskaņā ar 115. pantu;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 118. pantā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā.
223. pants
Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode
Ja nodrošinājums ir denominēts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts pamatā esošais riska darījums, iestādes pievieno korekciju, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, svārstīguma korekcijām atbilstoši nodrošinājumam, kā izklāstīts 224. līdz 227. pantā.
OTC atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kurus kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 6. nodaļu, iestādes piemēro svārstīguma korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, ja pastāv nesakritības starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Arī tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, iestādes piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.
Iestādēm, aprēķinot nodrošinājuma vērtību (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
C |
= |
nodrošinājuma vērtība; |
HC |
= |
uz nodrošinājumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
Hfx |
= |
uz valūtu nesakritību attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
Iestādes izmanto šajā punktā norādīto formulu, aprēķinot nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kuriem ir piemērojami 220. un 221. pantā izklāstītie noteikumi.
Iestādēm, aprēķinot riska darījuma vērtību (EVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
E |
= |
riska darījuma vērtība, kāda tā būtu noteikta saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecīgā gadījumā, ja riska darījums nebūtu nodrošināts; |
HE |
= |
uz riska darījumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes EVA aprēķina šādi:
.
Lai saskaņā ar 3. punktu aprēķinātu E, jāpiemēro šādi nosacījumi:
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim riska darījuma vērtība ir 100 % no šī posteņa vērtības, nevis 111. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, 166. panta 8. līdz 10. pantā minēto posteņu riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi, nevis korekcijas pakāpes vai procentuālās attiecības, kas minētas šajos punktos.
Riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*), kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan nodrošinājuma radītā risku mazinošā ietekme, iestādes aprēķina šādi:
kur:
EVA |
= |
saskaņā ar 3. punktu aprēķināta riska darījuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; |
CVAM |
= |
CVA, kas ir turpmāk koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem; |
Iestāde var izvēlēties uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā ir izvēlējusies standartizēto pieeju vai IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai.
Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, tai šī pieeja ir jāattiecina uz visu instrumentu veidu diapazonu, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju.
Ja nodrošinājumu veido vairāki atbilstoši posteņi, iestādes svārstīguma korekciju (H) aprēķina šādi:
kur:
ai |
= |
atbilstošā posteņa i vērtības īpatsvars nodrošinājumā kopējā vērtībā; |
Hi |
= |
svārstīguma korekcija, kas piemērojama atbilstošajam postenim i. |
224. pants
Uzraudzības iestāžu noteiktās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas iestādēm ir jāpiemēro, lietojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā punkta 1.–4. tabulā.
SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS
1. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst parāda vērtspapīra kredītnovērtējumam |
Atlikušais termiņš |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām un kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunkta kritērijiem |
||||||
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
1 |
≤ 1 gads |
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,829 |
2 |
1,414 |
|
>1 ≤ 5 gadi |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
11,314 |
8 |
5,657 |
|
> 5 gadi |
5,657 |
4 |
2,828 |
11,314 |
8 |
5,657 |
22,628 |
16 |
11,313 |
2-3 |
≤ 1 gads |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
|
>1 ≤ 5 gadi |
4,243 |
3 |
2,121 |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
|
> 5 gadi |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
33,942 |
24 |
16,970 |
4 |
≤ 1 gads |
21,213 |
15 |
10,607 |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
|
>1 ≤ 5 gadi |
21,213 |
15 |
10,607 |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
|
> 5 gadi |
21,213 |
15 |
10,607 |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
Nav norādīts |
2. Tabula
Kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst īstermiņa parāda vērtspapīra kredītnovērtējumam |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām un kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunkta kritērijiem |
||||||
|
20 dienu likvidā-cijas periods (%) |
10 dienu likvidā-cijas periods (%) |
5 dienu likvidā-cijas periods (%) |
20 dienu likvidā-cijas periods (%) |
10 dienu likvidā-cijas periods (%) |
5 dienu likvidā-cijas periods (%) |
20 dienu likvidā-cijas periods (%) |
10 dienu likvidā-cijas periods (%) |
5 dienu likvidā-cijas periods (%) |
1 |
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,829 |
2 |
1,414 |
2-3 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
3. Tabula
Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
Kapitāla vērtspapīri un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos |
21,213 |
15 |
10,607 |
Citi kapitāla vērtspapīri vai konvertējamās obligācijas, kas iekļautas atzītas biržas sarakstos |
35,355 |
25 |
17,678 |
Nauda |
0 |
0 |
0 |
Zelts |
21,213 |
15 |
10,607 |
4. Tabula
Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
11,314 |
8 |
5,657 |
Svārstīguma korekciju aprēķināšanai saskaņā ar 1. punktu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem likvidācijas periods ir 20 darba dienas;
repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem likvidācijas periods ir piecas darba dienas;
citiem kapitāla tirgus darījumiem likvidācijas periods ir 10 darba dienas.
Ja iestādei ir darījumu vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem.
Lai noteiktu kredītkvalitātes pakāpi, ar kuru ir saistīts pirmajā daļā minētais parāda vērtspapīra kredītnovērtējums, piemēro arī 197. panta 7. punktu.
Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds ir ieguldījis, svārstīguma korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības ieguldīt.
225. pants
Pašu aplēstās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Parāda vērtspapīriem, kam ir ĀKNI kredītnovērtējums, kas atbilst ieguldījumu kategorijai vai ir augstāks par to, iestādes drīkst aprēķināt svārstīguma aplēses katrai vērtspapīru kategorijai.
Parāda vērtspapīriem, kam ir ĀKNI kredītnovērtējums, kas neatbilst ieguldījumu kategorijai, un citiem atbilstošiem nodrošinājuma veidiem iestādes svārstīguma korekcijas aprēķina katram postenim atsevišķi.
Iestādes, kuras izmanto pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai ārvalstu valūtu nesakritības svārstīgumu aplēš, neņemot vērā korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, nodrošinājumu vai valūtu kursiem.
Nosakot attiecīgās kategorijas, iestādes ņem vērā vērtspapīra emitenta veidu, vērtspapīru ārējo kredītnovērtējumu, to atlikušo termiņu un to modificēto ilgumu. Svārstīguma aplēses raksturo vērtspapīrus, kurus iestāde iekļāvusi kategorijā.
Svārstīguma korekcijas aprēķins atbilst šādiem kritērijiem:
iestādes aprēķinu balsta uz 99. procentiles vienpusēju ticamības intervālu;
iestādes aprēķinu balsta uz šādiem likvidācijas periodiem:
20 darba dienas nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem;
5 darba dienas repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;
10 darba dienas citiem kapitāla tirgus darījumiem;
iestādes var izmantot īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem aprēķinātos svārstīguma korekciju skaitļus, kas augšupēji vai lejupēji pielāgoti b) apakšpunktā minēto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:
kur:
TM |
= |
attiecīgais likvidācijas periods; |
HM |
= |
svārstīguma korekcija, kas balstīta uz likvidācijas periodu TM; |
HN |
= |
svārstīguma korekcija, kas balstīta uz likvidācijas periodu TN; |
iestādes ņem vērā zemākas kvalitātes aktīvu nelikviditāti. Tās likvidācijas periodu koriģē augšup gadījumos, kad ir šaubas par nodrošinājuma likviditāti. Tās arī konstatē gadījumus, kad vēsturiskie dati pārāk zemu atspoguļo iespējamo svārstīgumu. Šādiem gadījumiem piemēro spriedzes scenāriju;
vēsturiskās novērošanas periods, kuru iestādes izmanto svārstīguma korekciju aprēķināšanai, ir vismaz viens gads. Iestādēm, kuras vēsturiskās novērošanas periodam izmanto svēršanas shēmu vai citas metodes, efektīvais novērošanas periods ir vismaz viens gads. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt iestādei aprēķināt tās svārstīguma korekcijas, izmantojot īsāku novēršanas periodu, ja, pēc kompetento iestāžu ieskatiem, to attaisno nozīmīgs pieaugums cenu svārstīgumā.
iestādes atjaunina savas datu kopas un aprēķina svārstīguma korekcijas vismaz reizi trīs mēnešos; Tās arī pārvērtē datus ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām.
Svārstīguma korekciju aplēses atbilst visiem šiem kvalitatīvajiem kritērijiem:
iestādes svārstīguma aplēses izmanto ikdienas riska pārvaldības procesā, tostarp attiecībā uz tās iekšējiem riska darījumu limitiem;
ja likvidācijas periods, ko iestāde izmanto savā ikdienas riska pārvaldības procesā, ir garāks nekā šajā iedaļā noteikts attiecīgajam darījuma veidam, iestāde augšupēji pielāgo svārstīguma korekcijas saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu;
iestādei ir izstrādātas procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību dokumentāri apstiprinātām politikām un kontroles procedūrām attiecībā uz iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēmas darbību un aplēšu rezultātu iestrādāšanu iestādes riska pārvaldības procesā;
iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēma regulāri tiek neatkarīgi izvērtēta iestādes iekšējā audita procesa ietvaros. Vismaz reizi gadā tiek pārskatīta visa sistēma svārstīguma korekciju aprēķināšanai un šo aplēšu iestrādāšanai iestādes riska pārvaldības procesā. Pārskatā aplūko vismaz šādus aspektus:
svārstīguma korekciju aplēšu iestrādāšana ikdienas riska pārvaldības procesā;
visu būtisko izmaiņu svārstīguma korekciju aprēķina procesā validācija;
datu, kas tiek izmantoti svārstīguma korekciju aprēķināšanas sistēmā, konsekvences, laicīguma un ticamības, kā arī šādu datu avotu neatkarības pārbaude;
pieņēmumu, uz kuriem balstās svārstīguma korekciju aprēķināšana, precizitāte un atbilstīgums.
226. pants
Svārstīguma korekcijas augšupēja koriģēšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas minētas 224. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro ikdienas pārvērtēšanai. Līdzīgi, ja iestāde izmanto svārstīguma korekciju pašu aplēses saskaņā ar 225. pantu, tās vispirms ir jāaprēķina, pamatojoties uz ikdienas pārvērtēšanu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji koriģējot svārstīguma korekciju ikdienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:
kur:
H |
= |
piemērojamā svārstīguma korekcija; |
HM |
= |
svārstīguma korekcija, ja notiek dienas pārvērtēšana; |
NR |
= |
faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām; |
TM |
= |
likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam. |
227. pants
Nosacījumi 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas 197. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ir atbilstoši 0 % riska pakāpei saskaņā ar 2. nodaļu;
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;
vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī gan riska darījumu, gan nodrošinājumu katru dienu novērtē pēc tirgus vērtības vai tiem pārskata drošības rezervi;
laiks starp pēdējo novērtēšanu pēc tirgus vērtības pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt drošības rezervi, un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;
darījums tiek veikts norēķinu sistēmā, kas ir piemērota šāda veida darījumiem;
līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;
līguma dokumentācija ietver nosacījumu, ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt naudu vai vērtspapīrus vai nodrošināt drošības rezervi vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams;
kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par galveno tirgus dalībnieku.
Šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie galvenie tirgus dalībnieki ir šādas sabiedrības:
struktūras, kas minētas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;
iestādes;
citas finanšu sabiedrības Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25) apakšpunkta b) un d) punkta nozīmē, ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 20 % riska pakāpi vai kurām, ja tās ir iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI piešķirta kredītnovērtējuma un ja tās ir iestādes iekšēji novērtētas;
regulēti KIU, kuriem ir saistošas kapitāla vai sviras prasības;
regulēti pensiju fondi;
atzītas tīrvērtes organizācijas.
228. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Saskaņā ar IRB pieeju iestādes izmanto efektīvos LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas vajadzībām. Iestādes LGD* aprēķina šādi:
kur:
LGD |
= |
LGD, ko saskaņā ar 3. nodaļu piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts; |
E |
= |
riska darījuma vērtība saskaņā ar 223. panta 3. punktu; |
E* |
= |
pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība saskaņā ar 223. panta 5. punktu; |
229. pants
Novērtēšanas principi citam atbilstošam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju
►C2 Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs nekustamo īpašumu var novērtēt ◄ hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk. Iestādes prasa neatkarīgajam vērtētājam, lai tas, novērtējot hipotekāro vērtību, neņem vērā spekulatīvos elementus un dokumentē vērtību pārredzami un skaidri.
Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir attiecīgi samazināta, ►C2 lai atspoguļotu 208. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības rezultātus un ņemot vērā jebkādus prioritārākus prasījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu. ◄
230. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana cita veida atbilstošam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju
Ja nodrošinājuma vērtības attiecība (C) pret riska darījuma vērtību (E) ir zemāka par noteikto minimālo riska darījuma nodrošinājuma līmeni (C*), kā minēts 5. tabulā, LGD* ir LGD, kas 3. nodaļā noteikts nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījuma partneri. Šīm vajadzībām riska darījuma vērtību 166. panta 8. līdz 10. punktā uzskaitītajiem posteņiem iestādes aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi vai procentuālo attiecību, nevis minētajos punktos norādītās korekcijas pakāpes vai procentuālās attiecības.
Ja nodrošinājuma vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību pārsniedz otru, augstāku, sliekšņa līmeni (C**), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir tāds, kā noteikts 5. tabulā.
Ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** nav sasniegts attiecībā uz riska darījumu kopumā, iestādes riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem – to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu.
Piemērojamie LGD* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām ir norādīti šā punkta 5 tabulā.
5. Tabula
LGD minimums riska darījumu nodrošinātajām daļām
|
LGD* augstākas prioritātes riska darījumam |
LGD* pakārtotiem riska darījumiem |
Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C*) |
Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C**) |
Debitoru parādi |
35 % |
65 % |
0 % |
125 % |
►C2 Mājokļa īpašums/ komerciālais nekustamais īpašums ◄ |
35 % |
65 % |
30 % |
140 % |
Pārējie nodrošinājuma veidi |
40 % |
70 % |
30 % |
140 % |
231. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana jauktiem nodrošinājuma portfeļiem
Iestāde aprēķina LGD* vērtību, kuru tā izmanto kā LGD vērtību 3. nodaļas vajadzībām, saskaņā ar 2. un 3. punktu, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus, iestāde izmanto IRB pieeju;
riska darījums ir nodrošināts gan ar finanšu nodrošinājumu, gan citu atbilstošu nodrošinājumu.
232. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Ja ir izpildīti 212. panta 2. punkta nosacījumi, iestādes tai riska darījuma daļai, kas nodrošināta ar dzīvības apdrošināšanas polises, kura ieķīlāta par labu aizdevējiestādei, pašreizējo atpirkuma summu, piemēro šādu procedūru:
ja riska darījumam piemēro standartizēto pieeju, tā riska pakāpi nosaka, izmantojot 3. punktā noteiktās riska pakāpes;
ja riska darījumam piemēro IRB pieeju, bet tam nepiemēro iestādes pašas veiktās LGD aplēses, tā piemēro LGD 40 % apmērā.
Valūtu nesakritību gadījumā pašreizējo atpirkuma summu iestādes samazina saskaņā ar 233. panta 3. punktu, un kredītaizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.
Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes piešķir turpmāk uzskaitītās riska pakāpes, pamatojoties uz riska pakāpi, kas piešķirta augstāka prioritātes nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:
20 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 20 % riska pakāpe;
35 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 50 % riska pakāpe;
70 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 100 % riska pakāpe;
150 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 150 % riska pakāpe.
Instrumentus, kas atpirkti pēc pieprasījuma un kas ir atbilstoši saskaņā ar 200. panta c) apakšpunktu, iestādes var pielīdzināt emitentiestādes garantijai. Atbilstošās kredītaizsardzības vērtība ir šāda:
ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgi nominālvērtība;
ja instrumentu atpirks par tirgus cenu, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kurš novērtēts tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīri, kas atbilst 197. panta 4. punkta nosacījumiem.
2.
233. pants
Vērtēšana
Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, ja kredītnotikuma definīcijā nav iekļauta pamatā esošās saistības pārstrukturēšana, kas paredz pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksu norakstīšanu vai atlikšanu, kas rada kredītzaudējumu notikumu, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, nepārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, samazina par 40 %;
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, pārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtība nav lielāka par 60 % no riska darījuma vērtības.
Ja nefondēto kredītaizsardzību denominē valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts riska darījums, iestādes samazina kredītaizsardzības vērtību, piemērojot svārstīguma korekciju šādi:
kur:
G* |
= |
kredītaizsardzības vērtība, kurai piemērota korekcija saistībā ar ārvalstu valūtas risku; |
G |
= |
kredītaizsardzības nominālvērtība; |
Hfx |
= |
saskaņā ar 4. punktu noteikta svārstīguma korekcija saistībā ar jebkuru kredītaizsardzības un pamatā esošās saistības valūtu nesakritību. |
Ja valūtu nesakritība nepastāv, Hfx ir vienāda ar nulli.
234. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana daļējas aizsardzības un sadalīšanas laidienos gadījumā
Ja iestāde pārved daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos, ir piemērojami 5. nodaļā paredzētie noteikumi. Iestādes var uzskatīt būtiskos sliekšņus, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, par ekvivalentiem paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, kā arī veikt laidienos sadalītu riska pārvešanu.
235. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju
Regulas 113. panta 3. punkta vajadzībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina ar šādu formulu:
kur:
E |
= |
riska darījuma vērtība saskaņā ar 111. pantu; šīm vajadzībām riska darījuma vērtība ārpusbilances postenim, kas minēts I pielikumā, ir 100 % no tā vērtības, nevis riska darījuma vērtība, kas norādīta 111. panta 1. punktā; |
GA |
= |
kredītriska aizsardzības vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 233. panta 3. punktu (G*), papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā ir noteikts 5. iedaļā; |
r |
= |
riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 2. nodaļā; |
g |
= |
riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā; |
236. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana saskaņā ar IRB pieeju
5.
237. pants
Termiņu nesakritība
Ja pastāv termiņa nesakritība, kredītaizsardzība nav uzskatāma par atbilstošu, ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:
aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentās iestādes ir norādījušas kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa (M) vērtību saskaņā ar 162. panta 3. punktu.
238. pants
Kredītaizsardzības termiņš
239. pants
Aizsardzības vērtēšana
Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā nodrošinājuma vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
CVA |
= |
nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, kā norādīts 223. panta 2. punktā, vai riska darījuma vērtība, ja tā ir mazāka; |
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
t* |
= |
0,25. |
Iestādes izmanto CVAM kā CVA, kas ir papildus koriģēta saistībā ar termiņu nesakritību 223. panta 5. punktā minētajā formulā, saskaņā ar kuru aprēķina riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*).
Darījumiem, kuriem piemēro nefondēto kredītaizsardzību, iestādes kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu atspoguļo kredītaizsardzības koriģētajā vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
GA |
= |
G*, kas koriģēts saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību; |
G* |
= |
aizsardzības apmērs, kas koriģēts saistībā ar jebkādu valūtu nesakritību; |
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
t* |
= |
0,25. |
Iestādes uzskata GA par aizsardzības vērtību 233. līdz 236. panta vajadzībām.
6.
240. pants
Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem ar nosacījumu, ka pirmais riska darījumu saistību nepildīšanas gadījums izraisa maksājumu un ka šis kredītnotikums pārtrauc līgumu, iestāde var grozīt riska darījuma riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu tam riska darījumam, kuram, ja nebūtu kredītaizsardzības, saskaņā ar šo nodaļu būtu zemākā no šādām riska darījumu riska svērtajām vērtībām:
iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, riska darījumu riska svērtā vērtība ir tā, kas aprēķināta saskaņā ar standartizēto pieeju;
iestādēm, kas izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērtā vērtība ir summa, ko veido saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātā riska darījuma riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs, reizināts ar 12,5.
Šajā pantā noteikto procedūru piemēro tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir mazāka par kredītaizsardzības vērtību vai vienāda ar to.
241. pants
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti
Ja riska darījumu n-tais saistību nepildīšanas gadījums izraisa maksājumu saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, iestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska darījumu riska svērto vērtību un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegādāta arī iepriekšējiem saistību nepildīšanas gadījumiem (no 1 līdz n-1), vai tad, ja n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos iestādes var grozīt riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, attiecīgā gadījumā, riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kas gadījumā, ja nebūtu kredītaizsardzības, saskaņā ar šo nodaļu radītu n-to mazāko riska darījumu riska svērto vērtību. Iestādes n-to mazāko vērtību aprēķina saskaņā ar 240. panta a) un b) punktu.
Šajā pantā noteikto procedūru piemēro tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir mazāka par kredītaizsardzības vērtību vai vienāda ar to.
Visiem groza riska darījumiem ir jāatbilst 204. panta 2. punktā un 216. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
5.
NODAĻA
Vērstpapīrošana
1.
242. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja, kas ļauj iniciatoram pirkt vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi vērtspapīrotie riska darījumi ir atmaksāti, vai nu atpērkot pamatā esošos riska darījumus, kas palikuši portfelī tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, vai izbeidzot kredītaizsardzību sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā, abos gadījumos, ja neatmaksāto pamatā esošo riska darījumu apmērs sasniedz konkrētu iepriekš noteiktu līmeni vai kļūst mazāks par to;
“kredītkvalitāti uzlabojošs procentu komponents” ir bilances aktīvs, kas atspoguļo vērtējumu naudas plūsmām saistībā ar nākotnes maržinālajiem ienākumiem un ir subordinēts laidiens vērtspapīrošanā;
“likviditātes līgums” ir likviditātes līgums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 14. punktā;
“pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav atbilstīga kredītnovērtējuma saskaņā ar 4. iedaļu;
“pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir atbilstīgs kredītnovērtējums saskaņā ar 4. iedaļu;
“augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija” ir pozīcija, kas nodrošināta ar pirmo prasījumu uz visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, šajā nolūkā neņemot vērā summas, kas pienākas saskaņā ar procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksas vai citus līdzīgus maksājumus un neatkarīgi no jebkādām termiņa atšķirībām, kas pastāv starp to un vienu vai vairākiem citiem augstākas prioritātes laidieniem, ar kuru vai kuriem minētajai pozīcijai ir kopīgs zaudējumu sadalījums, ko aprēķina proporcionāli;
“IRB portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības visiem šiem riska darījumiem;
“jaukts portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības dažiem, bet ne visiem riska darījumiem;
“virsnodrošināšana” ir jebkāda veida kredītkvalitātes uzlabojumi, atbilstīgi kuriem pamatā esošie riska darījumi ir uzrādīti vērtībā, kas ir augstāka par vērtspapīrošanas pozīciju vērtību;
“vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” vai “VPS vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 18. pantā izklāstītajām prasībām;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru jeb ABKV programma, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 7. punktā;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) darījums jeb ABKV darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 8. punktā;
“tradicionālā vērtspapīrošana” ir tradicionālā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 9. punktā;
“sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 10. punktā;
“atjaunojams riska darījums” ir atjaunojams riska darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 15. punktā;
“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 17. punktā;
“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir pirmās kārtas zaudējumu laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 18. punktā;
“mezanīna vērtspapīrošanas pozīcija” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kura ir pakārtota augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai un kurai ir augstāka prioritāte nekā pirmās kārtas zaudējumu laidienam, un kurai piemēro riska pakāpi, kas ir zemāka par 1 250 % un augstāka par 25 % saskaņā ar 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu;
“veicinātājsabiedrība” ir jebkāds uzņēmums vai sabiedrība, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde un kura piešķir veicināšanas aizdevumus vai veicināšanas garantijas, un kuras primārais mērķis ir nevis gūt peļņu vai maksimāli palielināt tirgus daļu, bet sekmēt minētās valdības, pašvaldības vai pašpārvaldes publiskās politikas mērķus, ar noteikumu, ka, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, minētajai valdībai, pašvaldībai vai pašpārvaldei ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai sabiedrības ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju vai ka vismaz 90 % no tās sākotnējā kapitāla vai finansējuma vai veicināšanas aizdevuma, ko tā piešķir, tieši vai netieši garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde.
243. pants
Tādas VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu
Pozīcijām ABKV programmā vai ABKV darījumā, kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
pamatā esošie riska darījumi brīdī, kad tos iekļauj ABKV programmā, pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas, atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par 75 % atsevišķam riska darījumam, ja tas ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU, vai 100 % – visiem pārējiem riska darījumiem; un
laikā, kad visus riska darījumus pievieno ABKV programmai, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku ABKV programmas līmenī nepārsniedz 2 % no kopējās riska darījumu vērtības visiem riska darījumiem ABKV programmā. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai, pēc sponsora rīcībā esošās informācijas, uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir iestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums. Piemērojot šo daļu, nosakot, vai pircēju un pasūtītāju parādi ir pilnībā segti un vai ir ievērots koncentrācijas limits, izmanto tikai to šo parādu daļu, kas atlikusi, ņemot vērā ikvienas pirkuma cenas atlaides un virsnodrošināšanas ietekmi.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro pirmās daļas b) apakšpunktu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ja kāda iestāde piemēro 248. panta 3. punktā minēto noteikumu vai ja tai ir piešķirta atļauja piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. pantu, riska pakāpe, ko iestāde attiecinātu uz likviditātes līgumu, kurš pilnībā sedz programmā emitētos ABKV, ir vienāda ar vai mazāka par 100 %.
Vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras nav ABKV programma vai ABKV darījums un kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku attiecīgajā portfelī nepārsniedz 2 % no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto riska darījumu vērtību kopsummas. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro šā apakšpunkta pirmo daļu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu;
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, pamatā esošie riska darījumi atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā jebkādu atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par:
40 % riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai attiecībā uz portfeli, ja riska darījumi ir aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkām, vai pilnībā garantēti kredīti mājokļu iegādei, kā minēts 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
50 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir aizdevums, kas nodrošināts ar komerciālu hipotēku;
75 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU;
jebkuriem citiem riska darījumiem – 100 % atsevišķam riska darījumam;
ja ir piemērojams b) apakšpunkta i) un ii) punkts, aizdevumus, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz kādu konkrētu aktīvu, vērtspapīrošanā iekļauj vienīgi tad, ja vērtspapīrošanā ir iekļauti arī visi aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz šo aktīvu;
ja ir piemērojams šā punkta b) apakšpunkta i) punkts, nevienam aizdevumam pamatā esošo riska darījumu portfelī aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība nepārsniedz 100 % laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, mērot saskaņā ar 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 229. panta 1. punktu.
2.
244. pants
Tradicionālā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde, veicot tradicionālo vērtspapīrošanu, var izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vai attiecīgā gadījumā – no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pamatā esošo riska darījumu būtisks kredītrisks ir pārvests trešām personām;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu kredītriska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
vērtspapīrošanas pozīcijas nerada iniciatoriestādes maksājuma pienākumu;
pamatā esošie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatoriestādei un tās kreditoriem tādā veidā, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 1. punktā noteiktajai prasībai;
iniciatoriestāde nepatur kontroli pār pamatā esošajiem riska darījumiem. Uzskata, ka kontrole pār pamatā esošajiem riska darījumiem ir paturēta, ja iniciatoram ir tiesības no pārveduma saņēmēja atpirkt iepriekš pārvestos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir citādi no jauna uzņemties pārvesto risku. Ja iniciatoriestāde patur apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu kontroli;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošos riska darījumus, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem, vai citādi uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas, reaģējot uz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī visiem šādiem nosacījumiem:
tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju vērtspapīrošanā turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu tradicionālajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā;
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
245. pants
Sintētiskā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde sintētiskajā vērtspapīrošanā var riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķināt saskaņā ar 251. un 252. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību ir pārvests būtisks kredītrisks;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks ir uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu riska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
kredītaizsardzība, saskaņā ar kuru kredītrisks ir pārvests, atbilst 249. pantam;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru nesasniegšanas gadījumā, iestājoties kredītnotikumam, kredītaizsardzība netiek iedarbināta;
dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
iestādei palielina kredītaizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;
kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to var izmantot pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu sintētiskajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā; un
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
246. pants
Operacionālās prasības priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem
Ja vērtspapīrošana ietver atjaunojamus riska darījumus un priekšlaicīgas amortizācijas noteikumus vai līdzīgus noteikumus, uzskata, ka iniciatoriestāde ir pārvedusi būtisku kredītrisku tikai tad, ja ir izpildītas 244. un 245. pantā noteiktās prasības un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums pēc tā iedarbināšanas:
iestādes augstākas prioritātes vai līdzvērtīgu prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem nepakārto citu ieguldītāju prasījumiem;
iestādes prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem vēl vairāk nepakārto citu pušu prasījumiem; vai
citādi nepalielina iestādes pakļautību zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem atjaunojamiem riska darījumiem.
3.
1.
247. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana
Ja iniciatoriestāde saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, šī iestāde var:
tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina un attiecīgos gadījumos arī no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina;
sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā atbilstīgi 251. un 252. pantam aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru pamatā esošajiem riska darījumiem.
Ja iniciatoriestāde nav pārvedusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut pamatā esošos riska darījumus savos riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu apmēru, tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.
248. pants
Riska darījuma vērtība
Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad šai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 110. pantu ir piemērotas jebkuras specifiskās kredītriska korekcijas;
ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus jebkādas vērtspapīrošanas pozīcijai piemērojamās attiecīgās specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, ko reizina ar attiecīgo korekcijas pakāpi, kā noteikts šajā punktā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, izņemot naudas avansējuma līgumu gadījumos. Lai noteiktu riska darījuma vērtību naudas avansējuma līgumu neizmantotajai daļai, bez nosacījumiem atsaucama likviditātes līguma nominālvērtībai var piemērot 0 % korekcijas pakāpi, ar noteikumu, ka saskaņā ar līgumu izmantoto summu atmaksāšana ir augstākas prioritātes nekā visi pārējie prasījumi attiecībā uz naudas plūsmām, kas rodas no pamatā esošajiem riska darījumiem, un iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka neizmantotās daļas mērīšanai tā piemēro pietiekami konservatīvu metodi;
riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijas darījuma partnera kredītriskam, kas izriet no II pielikumā paredzēta atvasinātā instrumenta, nosaka saskaņā ar 6. nodaļu;
iniciatoriestāde no tādas vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtības, kurai ir piemērota 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 3. apakšiedaļu vai kura ir atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var atskaitīt specifiskās kredītriska korekcijas attiecībā uz pamatā esošiem riska darījumiem saskaņā ar 110. pantu un jebkādas neatmaksājamas pirkšanas atlaides saistībā ar šādiem pamatā esošiem riska darījumiem tiktāl, ciktāl šādas pirkšanas atlaides ir radījušas pašu kapitāla samazināšanos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas ir pietiekami konservatīva metode pirmās daļas b) apakšpunktā minētās neizmantotās daļas mērīšanai.
EBI līdz 2019. gada 18. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo regulu, pieņemot šā apakšpunkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus;
Ja pozīcijas daļēji pārklājas, iestāde var sadalīt pozīciju divās daļās un atzīt pārklāšanos tikai attiecībā uz vienu daļu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Alternatīvi iestāde var uzskatīt, ka pozīcijas pilnībā pārklājas, un kapitāla aprēķināšanas vajadzībām ekstrapolēt to pozīciju, kas rada augstākas riska darījumu riska svērtās vērtības.
Iestāde var arī atzīt pārklāšanos starp specifiskā riska pašu kapitāla prasībām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pašu kapitāla prasībām netirdzniecības portfeļa vērtspapīrošanas pozīcijām, ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības attiecīgajām pozīcijām.
Piemērojot šo punktu, uzskata, ka divas pozīcijas pārklājas, ja tās savstarpēji izlīdzinās tādā veidā, ka iestāde spēj novērst zaudējumus, kas izriet no vienas pozīcijas, izpildot pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar otru pozīciju.
249. pants
Vērtspapīrošanas pozīciju kredītriska mazināšanas atzīšana
Atbilstīga nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. nodaļu, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.
Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB pieeju tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, atbilstību var novērtēt saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu tai PD, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.
Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstīgi aizsardzības devēji, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
SSPE pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu;
uz aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā, neattiecas prasījumi vai iespējami prasījumi, kuri ir prioritārāki vai līdzvērtīgi tās iestādes prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem, kas saņem nefondēto kredītaizsardzību; un
ir izpildītas visas 4. nodaļā iekļautās prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājuma atzīšanu.
Ja vērtspapīrošanas pozīcija saņem pilnu kredītaizsardzību vai daļēju kredītaizsardzību, ko aprēķina proporcionāli, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijas daļai, kas saņem kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīcijas daļu tieši;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.
Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 6. punkts, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, to pozīcijas daļu, kas saņem kredītaizsardzību, uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši, ievērojot 8., 9. un 10. punktu;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības a) apakšpunktā minētajai pozīcijas aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu. Iestāde to vērtspapīrošanas pozīcijas daļu, kas nesaņem kredītaizsardzību, uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.
Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu sākotnējai vērtspapīrošanas pozīcijai izmanto uz ārējiem reitingiem balstīto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-ERBA), riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, aprēķina šādi:
ja iegūtā pozīcija ir augstākas prioritātes, tai piešķir sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi;
ja iegūtā pozīcija ir zemākas prioritātes, tai var piešķirt izsecināto reitingu saskaņā ar 263. panta 7. punktu. Šajā gadījumā laidiena apmēru T aprēķina, pamatojoties vienīgi uz iegūto pozīciju. Ja reitingu nevar izsecināt, iestāde piemēro augstāko riska pakāpi, kas izriet no:
SEC-SA piemērošanas saskaņā ar 8. punktu un 3. apakšiedaļu; vai
sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpes saskaņā ar SEC-ERBA.
250. pants
Netiešs atbalsts
Piemērojot 1. punktu, darījums nav uzskatāms par atbalstu, ja tas ir pienācīgi ņemts vērā, novērtējot būtisku kredītriska pārvešanu, un abas puses ir veikušas darījumu, rīkojoties savās interesēs, kā brīvas un neatkarīgas puses (savstarpēji nesaistītu pušu darījums). Minētajos nolūkos iestāde veic darījuma pilnīgu kredītuzraudzību un ņem vērā vismaz visus šādus turpmāk minētos elementus:
atpirkšanas cena;
iestādes kapitāla un likviditātes pozīcija pirms un pēc atpirkšanas;
pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti;
vērtspapīrošanas pozīciju gūtie rezultāti;
ietekme, kādu atbalsts atstās uz iniciatoriestādes paredzamajiem zaudējumiem attiecībā pret ieguldītājiem.
Ja iniciatoriestāde vai sponsoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanu neizpilda 1. punkta noteikumus, iestāde ietver visus minētās vērtspapīrošanas riska darījumus savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, un atklāj šādu informāciju:
ka tā ir sniegusi atbalstu vērtspapīrošanai, pārkāpjot 1. punktu; un
sniegtā atbalsta ietekmi pašu kapitāla prasību izteiksmē.
251. pants
Iniciatoriestādes sintētiskajā vērtspapīrošanā vērtspapīrotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķins
252. pants
Procedūra, kuru piemēro termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 251. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzību, ar kuru tiek pārvests risks, un pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina šādi:
par pamatā esošo riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, bet nepārsniedzot piecus gadus. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;
aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1 250 % riska pakāpi, iniciatoriestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību. Visām citām pozīcijām piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritībai piemērojamo procedūru, izmantojot šādu formulu:
kur:
RW* |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības, piemērojot 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu; |
RWAss |
= |
pamatā esošo riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli; |
RWSP |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 251. pantu tā, it kā termiņu nesakritības nebūtu; |
T |
= |
pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados; |
t |
= |
kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados; |
t* |
= |
0,25. |
253. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību mazināšana
2.
254. pants
Metožu hierarhija
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes izmanto vienu no 3. apakšiedaļā izklāstītajām metodēm atbilstīgi šādai hierarhijai:
ja ir izpildīti 258. pantā izklāstītie nosacījumi, iestāde izmanto SEC-IRBA saskaņā ar 259. un 260. pantu;
ja SEC-IRBA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-SA saskaņā ar 261. un 262. pantu;
ja SEC-SA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-ERBA saskaņā ar 263. un 264. pantu pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu.
Pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu, iestādes SEC-SA vietā izmanto SEC-ERBA katrā šādā gadījumā:
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % pozīcijām, kas uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % vai SEC-ERBA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 75 % pozīcijām, kas nav uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar automašīnu iegādei paredzēto aizdevumu, automašīnu izpirkumnomas un aprīkojuma izpirkumnomas darījumu portfeļiem.
Piemērojot pirmo daļu, iestāde informē kompetento iestādi par savu lēmumu ne vēlāk kā 2018. gada 17. novembrī.
Iestāde informē savu kompetento iestādi par ikvienu turpmāku lēmumu izdarīt vēl citas izmaiņas pieejā, ko piemēro visām tās vērtspapīrošanas pozīcijām ar reitingu, pirms 15. novembra tūlīt pēc minētā lēmuma.
Ja kompetentā iestāde līdz 15. decembrim tūlīt pēc attiecīgi otrajā vai trešajā daļā minētā termiņa neizsaka nekādus iebildumus, iestādes paziņotais lēmums stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra un ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais paziņotais lēmums. Iestāde tā paša gada laikā neizmanto dažādas pieejas.
255. pants
KIRB un KSA noteikšana
KIRB aprēķināšanas vajadzībām riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļu, ietver:
paredzamo zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas un kuri joprojām ietilpst portfelī, saskaņā ar 3. nodaļu; un
neparedzēto zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem portfeļa riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, saskaņā ar 3. nodaļu.
Ja zaudējumus no atgūstamās vērtības samazinājuma riska un kredītriska vērtspapīrošanā apvieno, piemērojot 3. apakšiedaļu, iestādes apvieno attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam vienā KIRB. Ja no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska radušos zaudējumu segšanai ir viens vienots rezerves fonds vai virsnodrošināšana, to var uzskatīt par norādi, ka šie riski ir apvienoti.
Ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks un kredītrisks vērtspapīrošanā nav apvienoti, iestādes maina otrajā daļā paredzēto režīmu, lai piesardzīgi apvienotu attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam.
Piemērojot šo punktu, iestādes riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina, neveicot konkrētu kredītriska korekciju un papildu vērtības korekciju savstarpējo ieskaitu saskaņā ar 34. un 110. pantu un citus pašu kapitāla samazinājumus.
Fondētās sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā jebkurus būtiskus ieņēmumus, kuri gūti, emitējot SSPE ar kredītrisku saistītas parādzīmes vai citus fondētos vērtspapīrus, kas kalpo kā nodrošinājums vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšanai, iekļauj KIRB vai KSA aprēķinā, ja nodrošinājuma kredītriskam piemēro zaudējumu sadali pa laidieniem.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai turpmāk precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādēm ļauj aprēķināt KIRB pamatā esošo riska darījumu portfeļiem saskaņā ar 4. punktu, jo īpaši attiecībā uz:
iekšējo kredītpolitiku un modeļiem, kas paredzēti, lai aprēķinātu KIRB vērtspapīrošanas darījumiem;
dažādu riska faktoru izmantošanu saistībā ar pamatā esošo riska darījumu portfeli un, ja nav pieejami pietiekami precīzi vai uzticami dati par pamatā esošo portfeli, aizstājējdatu izmantošanu, lai aplēstu saistību nepildīšanas varbūtību (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD); un
uzticamības pārbaudes prasībām, lai uzraudzītu debitoru parādu pārdevēju vai citu iniciatoru darbības un politiku.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
256. pants
Piesaistes punkta (A) un atsaistes punkta (D) noteikšana
Piesaistes punktu (A) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes vai līdzvērtīgi ar laidienu, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, tostarp pašu riska darījumu, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
Atsaistes punktu (D) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes nekā laidiens, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
257. pants
Laidiena termiņa (MT) noteikšana
Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, un ievērojot 2. punktu, iestādes var noteikt laidiena termiņu (MT) vai nu kā:
laidienā veicamo līguma maksājumu vidējo svērto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur CFt ir visi līguma maksājumi (pamatsumma, procenti un maksas), kas aizdevuma ņēmējam jāmaksā t laikposmā; vai
laidiena galīgo juridiski noteikto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur ML ir laidiena galīgais juridiski noteiktais termiņš.
3.
258. pants
Nosacījumi uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (SEC-IRBA) izmantošanai
Iestādes izmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pozīcija ir nodrošināta ar IRB portfeli vai jauktu portfeli, ja pēdējā minētajā gadījumā iestāde spēj aprēķināt KIRB saskaņā ar 3. iedaļu vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtības;
ir pieejama pietiekama informācija saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, lai iestāde varētu aprēķināt KIRB; un
iestādei nav saskaņā ar 2. punktu liegts izmantot SEC-IRBA saistībā ar noteiktu vērtspapīrošanas pozīciju.
Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var liegt izmantot SEC-IRBA, ja vērtspapīrošanai ir ļoti sarežģītas vai riskantas iezīmes. Šajā nolūkā turpmāk minēto var uzskatīt par ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm:
kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var mazināt citi iemesli, nevis portfeļa zaudējumi;
pamatā esošo riska darījumu portfeļi ar augstu iekšējās korelācijas pakāpi, jo riska darījumi ir koncentrēti vienā nozarē vai ģeogrāfiskajā apgabalā;
darījumi, kuros vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav atspoguļoti KIRB; vai
ļoti sarežģīts zaudējumu sadalījums starp laidieniem.
259. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KIRB |
|
ja A ≥ KIRB |
|
ja A < KIRB < D |
kur:
KIRB |
ir pamatā esošo riska darījumu portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā; |
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
kur:
a |
= |
– (1/(p * KIRB)); |
u |
= |
D – KIRB; |
l |
= |
max (A – KIRB; 0), |
kur:
kur:
N |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu efektīvais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu; |
LGD |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu svērtie vidējie saistību neizpildes zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 5. punktu; |
MT |
ir laidiena termiņš, kas noteikts saskaņā ar 257. pantu. |
A, B, C, D un E parametrus nosaka saskaņā ar šādu atsauču tabulu:
|
A |
B |
C |
D |
E |
|
Ar privātpersonām vai MVU nesaistīti |
Augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0 |
3,56 |
-1,85 |
0,55 |
0,07 |
Augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,11 |
2,61 |
-2,91 |
0,68 |
0,07 |
|
Nav augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0,16 |
2,87 |
-1,03 |
0,21 |
0,07 |
|
Nav augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,22 |
2,35 |
-2,46 |
0,48 |
0,07 |
|
Privātpersonas vai MVU |
Augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-7,48 |
0,71 |
0,24 |
Nav augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-5,78 |
0,55 |
0,27 |
Riska darījumu efektīvo skaitu (N) aprēķina šādi:
kur EADi ir riska darījuma vērtība saistībā ar portfeļa i riska darījumu.
Vairākus riska darījumus ar vienu parādnieku konsolidē un uzskata par vienu riska darījumu.
Riska darījumu svērtos vidējos LGD aprēķina šādi:
kur LGD i ir vidējie LGD saistībā ar visiem riska darījumiem ar i parādnieku.
Ja nopirkto debitoru parādu kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vērtspapīrošanā pārvalda apvienoti, LGD ievaddati kredītriskam atbilst LGD svērtajam vidējam rādītājam, bet atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 % LGD. Riska pakāpes ir atsevišķās IRB pieejas kapitāla prasības attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Šajā nolūkā vienu vienotu rezerves fondu vai virsnodrošināšanu, kas ir pieejami, lai segtu zaudējumus no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska, var uzskatīt par norādi, ka šos riskus pārvalda apvienoti.
Ja portfeļa lielākā pamatā esošo riska darījumu daļa (C1) nepārsniedz 3 %, iestādes var izmantot šādu vienkāršotu metodi, lai aprēķinātu N un riska darījumu svērto vidējo LGD:
LGD = 0,50
kur:
Cm |
ir portfeļa daļa, kas atbilst lielāko m riska darījumu summai; un |
m |
nosaka iestāde. |
Ja ir pieejama tikai C1 un šī summa nepārsniedz 0,03, tad iestāde var noteikt LGD kā 0,50 un N kā 1/C1.
Ja pozīcija ir balstīta uz jauktu portfeli un iestāde spēj saskaņā ar 258. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināt KIRB vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtībām, kapitāla prasību pamatā esošo riska darījumu portfelim tā aprēķina šādi:
kur:
d ir riska darījumu vērtības daļa tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem iestāde var aprēķināt KIRB, attiecībā pret riska darījumu vērtību visiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
260. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 259. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %
261. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju (SEC-SA)
Saskaņā ar SEC-SA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KA |
|
ja A ≥ KA |
|
ja A < KA < D |
kur:
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
KA |
ir parametrs, kuru aprēķina saskaņā ar 2. punktu, |
kur:
a |
= |
– (1/(p · KA)); |
u |
= |
D – KA; |
l |
= |
max (A – KA; 0); |
p |
= |
1 vērtspapīrošanas riska darījums, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums. |
Piemērojot 1. punktu, KA aprēķina šādi:
kur:
KSA ir pamatā esošā portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;
W ir attiecība starp:
nominālvērtības summu pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas; un
visu pamatā esošo riska darījumu nominālvērtības summu.
Šajā nolūkā riska darījums, kura saistības netiek pildītas, ir pamatā esošs riska darījums, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: i) kura termiņš nokavēts par 90 vai vairāk dienām; ii) kurš atrodas bankrota vai maksātnespējas procesā; iii) kurš atrodas piespiedu atsavināšanas vai līdzīgā procesā vai iv) kura saistības netiek pildītas saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentāciju.
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss 5 % vai mazāk pamatā esošo riska darījumu portfelī, iestāde var izmantot SEC-SA ar šādu pielāgojumu, aprēķinot KA:
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss vairāk nekā 5 % no portfeļa pamatā esošajiem riska darījumiem, vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir 1 250 %.
Piemērojot šo punktu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
262. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-SA
Saskaņā ar SEC-SA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 261. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
263. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz ārējiem reitingiem (SEC-ERBA)
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
1. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
Riska pakāpe |
15 % |
50 % |
100 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar šā panta 7. punktu, piemēro 2. tabulā noteiktās riska pakāpes, kas attiecīgi koriģētas, ievērojot laidiena termiņu (MT) saskaņā ar 257. pantu un šā panta 4. punktu un laidiena apmēru laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar šā panta 5. punktu:
2. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
1 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
2 |
15 % |
30 % |
15 % |
90 % |
3 |
25 % |
40 % |
30 % |
120 % |
4 |
30 % |
45 % |
40 % |
140 % |
5 |
40 % |
50 % |
60 % |
160 % |
6 |
50 % |
65 % |
80 % |
180 % |
7 |
60 % |
70 % |
120 % |
210 % |
8 |
75 % |
90 % |
170 % |
260 % |
9 |
90 % |
105 % |
220 % |
310 % |
10 |
120 % |
140 % |
330 % |
420 % |
11 |
140 % |
160 % |
470 % |
580 % |
12 |
160 % |
180 % |
620 % |
760 % |
13 |
200 % |
225 % |
750 % |
860 % |
14 |
250 % |
280 % |
900 % |
950 % |
15 |
310 % |
340 % |
1 050 % |
1 050 % |
16 |
380 % |
420 % |
1 130 % |
1 130 % |
17 |
460 % |
505 % |
1 250 % |
1 250 % |
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
Lai ņemtu vērā laidiena apmēru, riska pakāpi laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, iestādes aprēķina šādi:
kur:
T = laidiena apmērs, ko izsaka kā D – A,
kur:
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
Lai izmantotu izsecinātos reitingus, iestādes pozīcijai bez reitinga piešķir tādu izsecināto reitingu, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu atsauces pozīcijai ar reitingu, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
atsauces pozīcija visos aspektos ir līdzvērtīga vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, vai, ja nav līdzvērtīgas reitinga pozīcijas, atsauces pozīcija ir tieši pakārtota pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijai nav tāda veida trešo personu garantiju vai citu kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nav pieejami pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijas termiņš ir vienāds ar vai ilgāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;
visus izsecinātos reitingus pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīcijas kredītnovērtējumā.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
264. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-ERBA
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
3. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
Riska pakāpe |
10 % |
30 % |
60 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 4. tabulu, tās koriģējot atbilstīgi laidiena termiņam (MT) saskaņā ar 257. pantu un 263. panta 4. punktu un laidiena apmēram laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 263. panta 5. punktu:
4. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
1 |
10 % |
10 % |
15 % |
40 % |
2 |
10 % |
15 % |
15 % |
55 % |
3 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
4 |
15 % |
25 % |
25 % |
80 % |
5 |
20 % |
30 % |
35 % |
95 % |
6 |
30 % |
40 % |
60 % |
135 % |
7 |
35 % |
40 % |
95 % |
170 % |
8 |
45 % |
55 % |
150 % |
225 % |
9 |
55 % |
65 % |
180 % |
255 % |
10 |
70 % |
85 % |
270 % |
345 % |
11 |
120 % |
135 % |
405 % |
500 % |
12 |
135 % |
155 % |
535 % |
655 % |
13 |
170 % |
195 % |
645 % |
740 % |
14 |
225 % |
250 % |
810 % |
855 % |
15 |
280 % |
305 % |
945 % |
945 % |
16 |
340 % |
380 % |
1 015 % |
1 015 % |
17 |
415 % |
455 % |
1 250 % |
1 250 % |
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
265. pants
Iekšējā novērtējuma pieejas darbības joma un operacionālās prasības
Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar šā panta 2. punktu un konkrēta pozīcija ABKV programmā vai ABKV darījumā ietilpst šādas atļaujas piemērošanas jomā, iestāde piemēro minēto pieeju, lai aprēķinātu minētās pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju skaidri noteiktā piemērošanas jomā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
visas ABKV programmā emitēto komerciālo vērtspapīru pozīcijas ir pozīcijas ar reitingu;
pozīcijas kredītkvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamu novērtēšanas metodoloģiju tāda paša veida vērtspapīrošanas pozīciju, ko atbalsta vērtspapīrotā veida pamatā esošo riska darījumi, reitingu noteikšanai;
ABKV programmā emitētais komerciālais vērtspapīrs ir emitēts galvenokārt trešo personu ieguldītājiem;
iestādes iekšējās novērtēšanas process ir vismaz tikpat konservatīvs kā to ĀKNI publiski pieejamie novērtējumi, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, jo īpaši attiecībā uz stresa faktoriem un citiem attiecīgiem kvantitatīviem elementiem;
iestādes iekšējā novērtējuma metodoloģijā ņem vērā to ĀKNI visas attiecīgās publiski pieejamās novērtēšanas metodoloģijas, kuras sniedz reitingu ABKV programmas komerciālajiem vērtspapīriem, un paredz reitinga pakāpes atbilstīgi ĀKNI kredītnovērtējumiem. Iestāde savā iekšējā uzskaitē dokumentē paskaidrojumu, kurā aprakstīts, kā ir izpildītas šā punkta prasības, un regulāri atjaunina šo paskaidrojumu;
iestāde iekšējās riska pārvaldības nolūkā izmanto iekšējā novērtējuma metodoloģiju, tostarp lēmumu pieņemšanā, informācijas vadībai un iekšējā kapitāla sadales procesos;
iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējā novērtējuma procesu un iestādes ABKV programmas vai ABKV darījuma riska darījumu kredītkvalitātes iekšējo novērtējumu kvalitāti;
iestāde seko savu iekšējo reitingu sniegtajiem rezultātiem laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējā novērtējuma metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējo reitingu paredzētajiem;
ABKV programmā ir iekļauti sākotnējās izvietošanas un pasīvu pārvaldības standarti programmas administratoram paredzētu pamatnostādņu veidā vismaz par:
aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar j) apakšpunktu;
to riska darījumu veidiem un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes līgumiem un kredītkvalitātes uzlabojumiem;
zaudējumu sadali starp ABKV programmas vai ABKV darījuma vērtspapīrošanas pozīcijām;
aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod;
aktīvu atbilstības kritēriji ABKV programmā vismaz:
nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai kuriem netiek pildītas saistības;
ierobežo pārmērīgu koncentrēšanos uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu; un
ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu;
pārdevēja kredītriska un komercdarbības profila analīzi veic, ietverot vismaz novērtējumu par pārdevēja:
iepriekšējiem un paredzamajiem turpmākajiem finanšu rezultātiem;
esošo stāvokli tirgū un paredzamo turpmāko konkurētspēju;
sviru, naudas plūsmu, procentu segumu un parāda reitingu; un
sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesiem;
ABKV programmai ir iekasēšanas politikas un procesi, kuros ņemta vērā parādus apkalpojošās sabiedrības darbības spēja un kredītkvalitāte, un tā ietver iezīmes, kas mazina pārdevēja un parādus apkalpojošās sabiedrības ar darbību saistītos riskus. Piemērojot šo apakšpunktu, ar darbību saistītos riskus var mazināt, izmantojot iedarbinātājmehānismus, kuru pamatā ir pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības pašreizējā kredītkvalitāte, lai novērstu līdzekļu sajaukšanos pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpildes gadījumā;
apkopoto zaudējumu aplēsē par aktīvu portfeli, kuru var iegādāties ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku;
ja pārdevēja nodrošināto kredītkvalitātes uzlabojumu apjoms ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītzaudējumiem, un atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam aktīvu portfelim ir būtisks, ABKV programma ietver atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam;
nepieciešamo uzlabojumu līmeni ABKV programmā aprēķina, ņemot vērā vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumus un debitoru parādu apgrozības ātrumu;
ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus riska darījumu iegādei, lai mazinātu pamatā esošā portfeļa iespējamo kredītkvalitātes pasliktināšanos. Šādi mehānismi var ietvert izbeigšanas iedarbinātājmehānismus, kas noteikti konkrētam riska darījumu portfelim;
iestāde izvērtē pamatā esošā aktīvu portfeļa īpašības, piemēram, vidējo svērto kredītvērtējumu, un nosaka koncentrēšanos uz atsevišķu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu un aktīvu portfeļa granularitāti.
Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas attiecībā uz pozīcijām, kas ietilpst iekšējā novērtējuma pieejas piemērošanas jomā, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde ir pietiekami pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
266. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju
4.
267. pants
Maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām – “caurskatīšanas” pieeja
Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo riska pakāpi aprēķina šādi:
ja iestāde piemēro SEC-IRBA, pamatā esošā portfeļa standartizētās pieejas daļai un IRB pieejas daļai katrai piešķir attiecīgi atbilstīgās standartizētās pieejas riska pakāpi un IRB pieejas riska pakāpi;
ja iestāde piemēro SEC-SA vai SEC-ERBA, maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām ir vienāda ar pamatā esošo riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju.
Piemērojot šo pantu, riska pakāpē, kas būtu piemērojama atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 3. nodaļu, ietver attiecību starp:
paredzamajiem zaudējumiem, kas reizināti ar 12,5; un
riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem.
268. pants
Maksimālās kapitāla prasības
Maksimālā kapitāla prasība tiek iegūta, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, reizinot ar attiecīgajos laidienos iestādes turētās līdzdalības lielāko proporciju (V), ko izsaka kā procentuālu attiecību un aprēķina šādi:
iestādei, kurai ir viena vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas vienā laidienā, V ir vienāds ar minētajā laidienā iestādes turēto vērtspapīrošanas pozīciju nominālvērtības attiecību pret laidiena nominālvērtību;
iestādei, kurai ir vērtspapīrošanas pozīcijas dažādos laidienos, V ir vienāds ar līdzdalības maksimālo proporciju visos laidienos. Šajā nolūkā līdzdalības proporciju katram no dažādajiem laidieniem aprēķina, kā noteikts a) apakšpunktā.
5.
269. pants
Atkārtota vērtspapīrošana
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes piemēro SEC-SA saskaņā ar 261. pantu ar šādām izmaiņām:
W = 0 jebkuram riska darījumam ar vērtspapīrošanas laidienu pamatā esošo riska darījumu portfelī;
p = 1,5;
izrietošajai riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā.
270. pants
Augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā
Iniciatoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības attiecīgi saskaņā ar 260., 262. vai 264. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
vērtspapīrošana atbilst Regulas (ES) 2017/2402 4. nodaļā izklāstītajām VPS vērtspapīrošanas prasībām, kas attiecīgi piemērojamas, izņemot minētās regulas 20. panta 1. līdz 6. punktu;
pozīcija ir uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju;
vērtspapīrošana ir balstīta uz portfeli, ko veido riska darījumi ar uzņēmumiem, ar noteikumu, ka vismaz 70 % no tiem portfeļa atlikuma izteiksmē brīdī, kad vērtspapīrošanas darījums tiek emitēts vai – atjaunojamu vērtspapīrošanas darījumu gadījumā – kad riska darījums tiek pievienots vērtspapīrošanai, ir uzskatāmi par MVU 501. panta nozīmē;
kredītrisks saistībā ar pozīcijām, kuras iniciatoriestāde nepatur, tiek pārvests, izmantojot garantiju vai atbalsta garantiju, kas atbilst prasībām attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību, kā izklāstīts 4. nodaļā par standartizēto pieeju kredītriskam;
trešā persona, kurai ir pārvests kredītrisks, ir viens vai vairāki šādi subjekti:
dalībvalsts centrālā valdība vai centrālā banka, daudzpusēja attīstības banka, starptautiska organizācija vai veicinātājsabiedrība, ja riska darījumi ar galvotāju vai atbalsta galvotāju saskaņā ar 2. nodaļu atbilst 0 % riska pakāpei;
institucionālais ieguldītājs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 12. punktā, ar noteikumu, ka garantija vai atbalsta garantija ir pilnībā nodrošināta ar naudas noguldījumu iniciatoriestādē.
270.a pants
Papildu riska pakāpe
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
270.b pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
Iestādes var izmantot kredītnovērtējumus, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, vienīgi tad, ja kredītnovērtējumu ir izdevusi vai to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.
270.c pants
Prasības ĀKNI kredītnovērtējumiem
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredītnovērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
nav nesakritības starp kredītnovērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un tiem maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;
ĀKNI publicē kredītnovērtējumus un informāciju par zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, reitingu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošo reitingu pieņēmumos, tostarp par pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un procedūras, metodoloģijas, pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir kredītnovērtējumu pamatā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Piemērojot šo punktu, informāciju uzskata par publiski pieejamu, ja tā ir publicēta piekļūstamā formātā. Informācija, kas pieejama tikai ierobežotam skaitam sabiedrību, nav uzskatāma par publiski pieejamu;
kredītnovērtējumi tiek iekļauti ĀKNI pārejas matricā;
kredītnovērtējumi nav balstīti vai daļēji balstīti uz nefondēto atbalstu, kuru sniedz pati iestāde. Ja pozīcija ir balstīta vai daļēji balstīta uz nefondēto atbalstu, iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. iedaļu, šī pozīcija ir jāņem vērā tā, it kā tā būtu bez reitinga;
ĀKNI ir apņēmusies publicēt paskaidrojumus, kā pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti ietekmē kredītnovērtējumu.
270.d pants
Kredītnovērtējumu izmantošana
Iestāde kredītnovērtējumus attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi un šajā nolūkā pilda šādas prasības:
iestāde neizmanto vienas ĀKNI kredītnovērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītnovērtējumus savām pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, neatkarīgi no tā, vai reitingu tai piešķīrusi pirmā ĀKNI;
ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītnovērtējumu;
ja pozīcijai ir trīs vai vairāku norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītnovērtējumus. Ja abi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no tiem;
iestāde mērķtiecīgi nepieprasa nelabvēlīgāku reitingu atsaukšanu.
270.e pants
Vērtspapīrošanas attiecināšana
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai šajā nodaļā noteiktās kredītkvalitātes pakāpes objektīvi un konsekventi attiecinātu uz visu ĀKNI attiecīgajiem kredītnovērtējumiem. Piemērojot šo pantu, EBI jo īpaši:
diferencē katrā novērtējumā izteiktos riska relatīvos līmeņus;
ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredītnovērtējumu vēsturiskos rezultātus dažādās aktīvu kategorijās;
ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredītnovērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai šādos novērtējumos tiek ņemti vērā paredzamie zaudējumi vai “pirmie euro zaudējumi”, kā arī procentu savlaicīga samaksa vai procentu galīga samaksa;
cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem, ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, tiktu piemēroti ekvivalenti kredītriska līmeņi.
EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
6.
NODAĻA
Darījuma partnera kredītrisks
1.
271. pants
Riska darījuma vērtības noteikšana
272. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā un šīs daļas VI sadaļā izmanto šādas definīcijas:
"darījuma partnera kredītrisks" ("CCR") ir risks, ka darījuma partneris varētu neizpildīt saistības pirms darījuma naudas plūsmu gala norēķina;
"ilgstošo norēķinu darījums" ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīru, preci vai ārvalstu valūtu, pretim saņemot par to naudu, citus finanšu instrumentus vai preces, vai otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas ir vēlāka par agrāko no tirgus standarta norēķinu dienas konkrētā veida darījumam vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā;
"maržinālo aizdevumu darījumi" ir darījumi, kuros iestāde izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;
"savstarpējo prasījumu ieskaita kopa" ir starp iestādi un vienu darījuma partneri noslēgtu darījumu grupa, uz ko attiecas tiesiski īstenojams divpusējs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atzīts saskaņā ar 7. iedaļu un 4. nodaļu;
katrs darījumu, kas nav ietverts tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, kurš atzīts saskaņā ar 7. iedaļu, šās nodaļas vajadzībām uzskata par atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
saskaņā ar 6. iedaļā noteikto iekšējā modeļa metodi visas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, ja atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu negatīvas simulētās tirgus vērtības paredzamā riska darījuma (turpmāk tekstā – "EE") aplēsēs ir noteiktas kā 0;
"riska pozīcija" ir riska skaitliskais novērtējums, kas tiek piešķirts darījumam saskaņā ar standartizēto metodi, kas izklāstīta 5. iedaļā, ievērojot iepriekš noteiktu algoritmu;
"riska ierobežošanas kopa" ir tādu riska pozīciju grupa, kuru veido darījumi vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska darījumu vērtības noteikšanai atbilstoši šā pielikuma 5. iedaļā aprakstītajai standartizētajai metodei izmanto tikai šo riska pozīciju saldo;
"līgums par drošības rezervi" ir līgums vai līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem viens darījuma partnerim ir jāsniedz nodrošinājums otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma apmērs pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni;
"maržinālais slieksnis" ir lielākais riska darījuma apmērs, kas var būt nenomaksāts, pirms vienam darījuma partnerim ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu;
"maržinālais riska periods" ir laika periods kopš pēdējās nodrošinājuma, kas sedz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumus ar saistības nepildošo darījuma partneri, apmaiņas līdz brīdim, kad darījumi tiek izslēgti no kopas un atlikušais tirgus risks tiek ierobežots atkārtoti;
"efektīvais termiņš", piemērojot iekšējā modeļa metodi savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu ir rādītājs, kuru aprēķina, ◄ dalot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējo prasījumu ieskaita kopas viena gada laikā sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu;
šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, lai atspoguļotu pārguldīšanas risku, aizvietojot sagaidāmās riska darījumu vērtības ar efektīvajām sagaidāmajām riska darījumu vērtībām prognozes periodam, kas nav ilgāks par vienu gadu;
"dažādu produktu savstarpējs ieskaits" ir darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušana vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā atbilstoši šajā nodaļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu;
"pašreizējā tirgus vērtība" (turpmāk tekstā – "CMV") 5. iedaļas vajadzībām ir viena darījumu portfeļa neto tirgus vērtība vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā, aprēķinot CMV, izmanto gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;
"tirgus vērtību sadalījums" ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu neto tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze kādam nākotnes periodam (prognozes periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību prognozes dienā;
"riska darījumu sadalījums" ir tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze, kas tiek veidota, aizvietojot prognozē darījumu negatīvās neto tirgus vērtības ar nulli;
"riska neitrāls sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot no tirgus izsecināmās vērtības, piemēram, izsecināmo svārstīgumu;
"faktiskais sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, piemēram, svārstīgumu, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē;
"pašreizējā riska darījumu vērtība" ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiktu zaudēta, pieņemot, ka maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama;
"maksimālā riska darījumu vērtība" ir riska darījumu sadalījuma augsta procentile konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ilgākā darījuma termiņa beigām;
"sagaidāmā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EE") ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām;
"efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā dienā" (turpmāk – "efektīvā EE") ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā noteiktajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā. Vai arī to var definēt noteiktai dienai kā lielāko no šādām vērtībām – sagaidāmā riska darījuma vērtība minētajā dienā vai efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība jebkurā iepriekšējā dienā;
"sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EPE") ir vidējā svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā svērumi ir proporcija no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv.
Rēķinot pašu kapitāla prasību, iestādes izmanto vidējo vērtību par pirmo gadu vai, ja visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, par laika periodu līdz brīdim, kad beidzies termiņš līgumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;
"efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā minētā kā "efektīvā EPE") ir vidējā svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība vai nu savstarpējās ieskaita kopas pirmajā gadā, vai – ja tajā visu līgumu termiņš nav garāks par vienu gadu – laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska svēršanas pakāpe nozīmē proporciju no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv;
"pārguldīšanas risks" ir summa, par kuru EPE ir novērtēta par zemu, kad paredz, ka turpmāk darījumi ar šo darījuma partneri notiks pastāvīgi.
Riska darījumu papildu vērtība, kas rodas no nākotnes darījumiem, nav iekļauta EPE aprēķinā;
"darījuma partneris" 7. iedaļas vajadzībām ir juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu un kam ir līgumspēja to darīt;
"dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līgums" ir divpusēja līgumiska vienošanās starp iestādi un darījuma partneri, kura rada vienu juridisku saistību (kas balstās uz ietverto darījumu savstarpējo ieskaitu), kurā ietverti visi divpusējie jumta līgumi un darījumi, kas pieder dažādām produktu kategorijām, kuras ir iekļautas līgumā.
Šās definīcijas vajadzībām "dažādas produktu kategorijas" nozīmē:
repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
līgumi, kas minēti II pielikumā;
"maksājuma pozīcija" ir maksājums, par kuru panākta vienošanās OTC atvasināto instrumentu darījumā ar lineāru riska profilu, kas nosaka finanšu instrumenta apmaiņu pret maksājumu.
Tādu darījumu gadījumā, kas nosaka maksājuma apmaiņu pret maksājumu, šīm divām maksājuma pozīcijām ir jāsastāv no līgumā atrunātiem bruto maksājumiem, ieskaitot darījuma nosacīto summu.
2.
273. pants
Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai
Iestāde, kura nav atbilstoša 94. pantā minētās procedūras piemērošanai, nedrīkst lietot 4. iedaļā aprakstīto metodi. Nosakot II pielikuma 3. punktā minēto līgumu riska darījumu vērtību, iestāde nedrīkst lietot 4. iedaļā aprakstīto metodi. Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā lietot 3. līdz 6. iedaļā aprakstītās metodes. Atsevišķa iestāde nedrīkst pastāvīgi apvienojumā izmantot 3.līdz 6. iedaļā izklāstītās metodes, bet drīkst apvienojumā izmantot 3. un 5. iedaļā aprakstītās metodes, ja vien kāda no šīm metodēm netiek izmantota 282. panta 6. punktā noteiktajos gadījumos.
Ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 283. panta 1. un 2. punktu, iestāde var noteikt riska darījuma vērtību, izmantojot iekšējā modeļa metodi, kas izklāstīta 6. iedaļā, šādiem posteņiem:
līgumi, kas minēti II pielikumā;
repo darījumi;
vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
ilgstošo norēķinu darījumi.
Ja iestāde pērk kredītu atvasinātā instrumenta aizsardzību pret netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, tā var aprēķināt nepieciešamo pašu kapitāla prasību riska darījumam, kura risks ir ierobežots, saskaņā ar:
233. līdz 236. pantu,
saskaņā ar 153. panta 3. punktu vai 183. pantu, ja ir piešķirta atļauja saskaņā ar 143. pantu.
CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle, izņemot gadījumus, kad iestāde piemēro 299. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto ii) pieeju.
Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai OTC atvasināto instrumentu, kuri norādīti II pielikumā, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un šā darījuma partnera CVA summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un ko no pašu kapitāla jau izslēdz saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Regulas 3. līdz 6. iedaļā paredzētajām metodēm iestādes darījumus, kuros ir konstatēts specifiskais korelācijas risks saskaņā ar 291. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, uzskata par piemērotiem.
3.
274. pants
Tirgus vērtības metode
Lai noteiktu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes reizina attiecīgi nosacītās summas vai pamatā esošās vērtības ar 1. tabulā norādītajām procentuālajām attiecībām un saskaņā ar šādiem principiem:
līgumus, kas neatbilst 1. tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par precēm, kas nav dārgmetāli;
līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procentuālās attiecības jāreizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumu;
līgumiem, kas paredz atlikušo riska darījumu nokārtošanu saskaņā ar noteiktiem maksājuma datumiem un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana. Procentu likmju līgumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā viens gads, procentuālā attiecība nav zemāka par 0,5 %.
1. tabula
Atlikušais termiņš |
Procentu likmju līgumi |
Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu |
Līgumi par akcijām |
Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu |
Līgumi par precēm, kas nav dārgmetāli |
Viens gads vai mazāk |
0 % |
1 % |
6 % |
7 % |
10 % |
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi |
0,5 % |
5 % |
8 % |
7 % |
12 % |
Vairāk nekā pieci gadi |
1,5 % |
7,5 % |
10 % |
8 % |
15 % |
Līgumiem, kuri saistīti ar precēm, kas nav zelts, un kuri minēti II pielikuma 3. punktā, iestāde, kā alternatīvu 1. tabulā norādītajām procentuālajām attiecībām, var piemērot 2. tabulā norādītās procentuālās attiecības ar noteikumu, ka iestāde ievēro pagarinātā termiņa sadalījuma pieeju, kas attiecībā uz šiem līgumiem noteikta 361. pantā
2. tabula
Atlikušais termiņš |
Dārgmetāli (izņemot zeltu) |
Parastie metāli |
Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie) |
Citi produkti, tostarp enerģijas produkti |
Viens gads vai mazāk |
2 % |
2,5 % |
3 % |
4 % |
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi |
5 % |
4 % |
5 % |
6 % |
Vairāk nekā pieci gadi |
7,5 % |
8 % |
9 % |
10 % |
4.
275. pants
Sākotnējās riska darījuma vērtības metode
Riska darījuma vērtība ir katra instrumenta nosacītā summa, reizināta ar 3. tabulā norādīto procentuālo attiecību.
3. tabula
Sākotnējais termiņš |
Procentu likmju līgumi |
Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu |
Viens gads vai mazāk |
0,5 % |
2 % |
Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā divi gadi |
1 % |
5 % |
Papildu summa par katru papildu gadu |
1 % |
3 % |
5.
276. pants
Standartizētā metode
Piemērojot SM, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību atsevišķi katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, neņemot vērā nodrošinājumu, šim nolūkam izmantojot šādu formulu:
kur:
CMV |
= |
pašreizējā tirgus vērtība portfelim, kas satur savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumus ar darījumu partneri, ņemot vērā nodrošinājumu, kur:
kur:
|
CMC |
= |
savstarpējo prasījumu ieskaita kopai noteiktā nodrošinājuma pašreizējā tirgus vērtība, kur:
kur:
|
i |
= |
darījuma indekss; |
l |
= |
nodrošinājuma indekss; |
j |
= |
indekss, ar kuru apzīmē riska ierobežošanas kopas kategoriju; |
šim nolūkam riska ierobežošanas kopa atbilst riska faktoriem, kam riska pozīcijas ar pretējo zīmi var savstarpēji ieskaitīt, lai iegūtu neto riska pozīciju, uz kuru balstās riska darījumu vērtības mērs;
RPTij |
= |
i darījuma riska pozīcija j riska ierobežošanas kopā; |
RPClj |
= |
i nodrošinājuma riska pozīcija j riska ierobežošanas kopā; |
CCRMj |
= |
5. tabulā noteiktais CCR reizinātājs j riska ierobežošanas kopai; |
Β |
= |
1.4. |
Lai veiktu aprēķinus saskaņā ar 2. punktu:
atbilstošu nodrošinājumu, kas saņemts no darījuma partnera, iekļauj aprēķinā ar pozitīvo zīmi, bet nodrošinājumu, kas ir iesniegts darījuma partnerim, iekļauj aprēķinā ar negatīvu zīmi;
SM var izmantot tikai nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu, 198. pantu un 299. panta 2. punkta d) apakšpunktu;
iestāde var neņemt vērā procentu likmes risku maksājuma pozīcijām, kuru atlikušais termiņš ir īsāks par vienu gadu;
iestāde darījumus, kas ietver divas maksājuma pozīcijas, kuras ir denominētas vienā valūtā, var uzskatīt par vienu kopēju darījumu. Maksājumu pozīcijām piemēroto procedūru attiecina uz kopējo darījumu.
277. pants
Darījumi ar lineāru riska profilu
Iestādes darījumus ar lineāru riska profilu attiecina uz riska pozīcijām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
lineāra riska profila darījumus, kuru pamatā esošais instruments ir kapitāla vērtspapīri (tostarp kapitāla vērtspapīru indeksi), zelts, citi dārgmetāli vai preces, attiecina uz attiecīgā kapitāla vērtspapīra (vai kapitāla vērtspapīru indeksa) vai preces riska pozīciju, un to maksājuma pozīciju – uz procentu likmes riska pozīciju;
lineāra riska profila darījumus, kuru pamatā esošais instruments ir parāda instruments, attiecina uz parāda instrumentu procentu likmes riska pozīciju, bet maksājuma pozīciju iekļauj citā procentu likmes riska pozīcijā;
lineāra riska profila darījumus, kas paredz maksājumu pret maksājumu, tostarp valūtas maiņas nākotnes darījumus, attiecina uz katrai maksājuma pozīcijai atbilstošo procentu likmes riska pozīciju.
Ja saskaņā ar a), b) vai c) punktā minēto darījumu maksājuma pozīcija vai pamatā esošais parāda instruments ir denominēts ārvalstu valūtā, maksājuma pozīciju vai pakārtoto instrumentu arī attiecina uz riska pozīciju šajā valūtā.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
278. pants
Darījumi ar nelineāru riska profilu
279. pants
Nodrošinājumam piemērotā procedūra
Lai noteiktu riska pozīciju, iestādes nodrošinājumam piemēro šādu procedūru:
nodrošinājumu, kas saņemts no darījuma partnera, uzskata par saistību pret darījuma partneri saskaņā ar atvasinātā instrumenta līgumu (īsā pozīcija), kuras termiņš ◄ ir dienā, kad veikta noteikšana;
nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partnerim, uzskata par prasījumu pret darījuma partneri (garā pozīcija), kura termiņš ◄ ir dienā, kad veikta noteikšana.
279.a pants
Uzraudzības delta rādītājs
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm formulu, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, kā arī uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai;
metodi, ar ko var noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija primārā risku raksturojošā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
280. pants
Riska pozīciju aprēķins
Iestāde riska pozīcijas apmēru un zīmi nosaka šādi:
visiem instrumentiem, kas nav parāda instrumenti:
darījuma ar lineāru riska profilu gadījumā – kā efektīvo nosacīto vērtību;
,
kur:
Pref |
= |
pamatā esošā instrumenta cena, kas izteikta atsauces valūtā; |
V |
= |
finanšu instrumenta vērtība (iespējas līguma gadījumā vērtība ir iespējas līguma cena); |
p |
= |
pamatā esošā instrumenta cena, kas izteikta tajā pašā valūtā kā V; |
parāda instrumentiem un visu darījumu maksājumu pozīcijām:
darījuma ar lineāru riska profilu gadījumā – kā efektīvo nosacīto vērtību, kas reizināta ar modificēto ilgumu;
,
kur:
V |
= |
finanšu instrumenta vērtība (iespējas gadījumā tā ir iespējas cena); |
r |
= |
procentu likmes līmenis. |
Ja V ir denominēts citā valūtā nekā atsauces valūta, atvasināto instrumentu konvertē atsauces valūtā, reizinot ar atbilstošo valūtas kursu.
Iestādes riska pozīcijas apkopo riska ierobežošanas kopās. Katrai riska ierobežošanas kopai aprēķina absolūto kopējo riska pozīciju summas vērtību apmēru. Aprēķina rezultāts ir neto riska pozīcija, un to 276. panta 2. punkta vajadzībām aprēķina šādi:
281. pants
Procentu likmju riska pozīcijas
Procentu likmju riska pozīcijas no:
naudas noguldījumiem, kas no darījuma partnera saņemti kā nodrošinājums;
maksājuma pozīcijām;
pamatā esošajiem parāda instrumentiem,
uz ko katrā gadījumā saskaņā ar 336. panta 1. tabulu attiecas 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība, iestāde iedala vienā no 4. tabulā minētajām sešām riska ierobežošanas kopām katrai valūtai.
4. tabula
|
Valdības atsauces procentu likmes |
Ar valdību nesaistītas atsauces procentu likmes |
Termiņš |
< 1 gads |
< 1 gads |
> 1 ≤ 5 gadi |
> 1 ≤ 5 gadi |
|
> 5 gadi |
> 5 gadi |
282. pants
Riska ierobežošanas kopas
Uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma groza kredītriska mijmaiņas līgumiem attiecas šāda procedūra:
apmērs riska pozīcijai atsauces parāda instrumentā, kas ir n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītriska mijmaiņas līguma pamatā esošajā grozā, ir atsauces parāda instrumenta efektīvās nosacītās vērtības reizinājums ar n-tā saistību neizpildīšanas gadījuma atvasinātā instrumenta modificēto ilgumu attiecībā uz izmaiņām atsauces parāda instrumenta kredītriska starpībā;
katram atsauces parāda instrumentam, kas ir n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītriska mijmaiņas līguma pamatā esošajā grozā, ir viena riska ierobežošanas kopa. Riska pozīcijas no dažādiem n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītriska mijmaiņas līgumiem neiekļauj vienā un tajā pašā riska ierobežošanas kopā;
CCR reizinātājs, kas piemērojams katrai riska ierobežošanas kopai, kura radīta vienam no n-tā saistību nepildīšanas gadījuma atvasinātā instrumenta atsauces parāda instrumentiem, ir šāds:
0,3 % atsauces parāda instrumentiem, kuriem ir atzītas ĀKNI kredītnovērtējums, kas ekvivalents kredītkvalitātes 1. līdz 3. pakāpei;
0,6 % citiem parāda instrumentiem.
Procentu likmju riska pozīcijām, kas izriet no:
naudas noguldījumiem, kas iesniegti darījuma partnerim kā nodrošinājums, ja šim darījuma partnerim nav nenomaksātu parādsaistību ar zemu specifisko risku;
pamatā esošajiem parāda instrumentiem, kuriem saskaņā ar 336. panta 1. tabulu piemēro lielāku kapitāla prasību nekā 1,60 %;
ir viena riska ierobežošanas kopa katram emitentam.
Ja maksājumu pozīcija ir pielīdzināma šādam parāda instrumentam, arī tad katram atsauces parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa.
Iestāde var iekļaut vienā riska ierobežošanas kopā riska pozīcijas, kuras veido konkrēta emitenta parāda instrumenti vai šā emitenta parāda instrumentiem pielīdzināmas maksājumu pozīcijas, vai arī šā emitenta kredītriska mijmaiņas līguma pamatā esošo parāda instrumentu pozīcijas.
Šā punkta vajadzībām iestādes nosaka, vai pamatā esošie instrumenti ir līdzīgi, saskaņā ar šādiem principiem:
kapitāla vērtspapīriem pamatā esošie instrumenti ir līdzīgi, ja tos emitējis viens un tas pats emitents. Kapitāla vērtspapīru indeksu uzskata par atsevišķu emitentu;
dārgmetāliem pamatā esošais instruments ir līdzīgs, ja tas ir tas pats metāls. Dārgmetāla indeksu uzskata par atsevišķu dārgmetālu;
elektroenerģijai pamatā esošais instruments ir līdzīgs, ja piegādes tiesības un saistības nodrošina tādu pašu maksimālās slodzes vai pamata slodzes sasniegšanas intervālu 24 stundu laikā;
precēm pamatā esošais instruments ir līdzīgs, ja tā ir tā pati prece. Preču indeksu uzskata par atsevišķu preci.
CCR reizinātāji (turpmāk tekstā – "CCRM") dažādām riska ierobežošanas kopu kategorijām ir noteikti turpmākajā tabulā.
5. tabula
|
Riska ierobežošanas kopu kategorijas |
CCRM |
1. |
Procentu likmes |
0,2 % |
2. |
Procentu likmes riska pozīcijām no atsauces parāda instrumenta, kas ir kredītriska mijmaiņas darījuma pamatā un uz ko saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļas 1. tabulu attiecināma 1,60 % vai mazāka kapitāla prasība. |
0,3 % |
3. |
Procentu likmes riska pozīcijām no parāda instrumenta vai atsauces parāda instrumenta, uz ko saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļas 1. tabulu attiecinātā kapitāla prasība ir lielāka par 1,60 %. |
0,6 % |
4. |
Valūtas maiņas kursi |
2,5 % |
5. |
Elektroenerģija |
4 % |
6. |
Zelts |
5 % |
7. |
Kapitāla vērtspapīri |
7 % |
8. |
Dārgmetāli (izņemot zeltu) |
8,5 % |
9. |
Citas preces (izņemot dārgmetālus un elektroenerģiju) |
10 % |
10. |
OTC atvasināto instrumentu pamatā esošie instrumenti, kas nav iekļauti nevienā no iepriekš minētajām kategorijām |
10 % |
5. tabulas 10. punktā minētos OTC atvasināto instrumentu pamatā esošos instrumentus iekļauj atsevišķā riska ierobežošanas kopā.
6.
283. pants
Atļauja izmantot iekšējā modeļa metodi
Ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir pārliecinājušās par to, ka iestāde ir izpildījusi 2. punktā noteiktās prasības, tās atļauj šai iestādei izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no turpmāk minētajiem darījumiem:
273. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie darījumi;
273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētie darījumi;
273. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie darījumi.
Ja iestādei ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, tā IMM var lietot arī 273. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem darījumiem.
Neatkarīgi no 273. panta 1. punkta trešās daļas, iestāde var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kuru apmērs un risks ir nebūtisks. Šādā gadījumā iestāde šiem riska darījumiem piemēro vienu no 3. līdz 5. iedaļā minētajām metodēm, ja ir izpildītas attiecīgās prasības attiecībā uz katru no šīm pieejām.
Šīs metodes grupas ietvaros var pastāvīgi izmantot apvienojumā. Iestādes ietvaros šīs metodes apvienojumā var izmantot vienīgi tad, ja vienu no metodēm izmanto 282. panta 6. punktā noteiktajos gadījumos.
Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā iedaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
iesniedz kompetentajai iestādei plānu par laicīgu atbilstības atjaunošanu;
kompetentajai iestādei pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.
284. pants
Riska darījuma vērtība
Modelis, kuru iestāde izmanto šim nolūkam:
nosaka prognozējošo sadalījumu savstarpējās ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, kas attiecināmas uz kopīgām pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursos;
aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopai katrā dienā nākotnē, ņemot vērā kopīgas izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos.
Pašu kapitāla prasība darījuma partnera kredītriskam attiecībā uz CCR riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro IMM, ir augstākā no turpmāk minētajām:
pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot pašreizējos tirgus datus;
pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot vienotu konsekventu spriedzes kalibrēšanu visiem CCR riska darījumiem, kuriem piemēro IMM.
Izņemot darījuma partnerus, kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, uz kuru attiecas 291. panta 4. un 5. punkts, iestādes riska darījuma vērtību aprēķina kā alfa (α) reizinājumu ar efektīvo EPE, t. i., šādi:
kur:
α |
= |
1,4, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes pieprasa augstāku α vai saskaņā ar 9. punktu ļauj iestādēm izmantot pašu aplēses; |
Efektīvo EPE aprēķina, aplēšot sagaidāmo riska darījuma vērtību (EEt) kā vidējo riska darījuma vērtību nākotnes datumā t, kur vidējo vērtību aprēķina, ņemot vērā attiecīgo tirgus riska faktoru iespējamās nākotnes vērtības.
Modelis aplēš EE virknei nākotnes datumu t1, t2, t3 utt.
Efektīvo EE aprēķina rekursīvi kā:
kur:
Efektīvā EPE ir vidējā efektīvā EE nākotnes riska darījumam pirmā gada laikā. Ja visiem līgumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, EPE ir vidējā EE līdz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu līgumu termiņa beigām. Efektīvo EPE aprēķina kā vidējo svērto efektīvo EE:
kur svērumi
ļauj aprēķināt nākotnes riska darījuma vērtību, ja datumi nav vienmērīgi sadalīti laika gaitā.
Neatkarīgi no 4. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot viņu pašu alfa aplēses, ja:
alfa ir vienāds ar iekšējā kapitāla no CCR riska darījumu vērtības simulācijas darījuma partneriem (skaitītājs) attiecību pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs);
saucējā EPE lieto kā nesamaksātu fiksētu summu.
Ja alfa aprēķina saskaņā ar šo punktu, tas nav mazāks par 1,2.
285. pants
Riska darījuma vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi
►C2 Ja attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu ir noslēgts līgums par drošības rezervi un katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības, iestāde aprēķina efektīvo EPE kā noteikts šajā punktā. Ja modelis, aplēšot EE, ņem vērā drošības rezerves noteikšanas ietekmi, iestāde ar kompetento iestāžu atļauju var izmantot modeļa EE aprēķinu tieši 284. panta 5. punkta vienādojumā. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju vienīgi tad, ja ir pārbaudījušas, vai modelis EE aplēsēs ietver drošības rezerves noteikšanas ietekmi. Iestāde, kas nav saņēmusi šādu atļauju izmanto vienu no šādiem efektīvā EPE mēriem: ◄
efektīvo EPE, kas aprēķināts neņemot vērā nekādu nodrošinājumu, kas ◄ turēts vai iesniegts kā drošības rezerve, plus jebkādu nodrošinājumu, kas nodots darījuma partnerim neatkarīgi no ikdienas novērtēšanas un drošības rezerves noteikšanas procesa vai pašreizējās riska darījuma vērtības;
efektīvo EPE, kas aprēķināts kā iespējamā riska darījuma apjoma palielināšanās maržinālā riska perioda laikā, ◄ pieskaitot lielāko no turpmāk minētajiem:
pašreizējā riska darījuma vērtība, ieskaitot visus nodrošinājumus, kas tiek turēti vai ir iesniegti, izņemot pieprasīto vai apstrīdēto nodrošinājumu;
lielāko neto riska darījuma vērtību, ieskaitot nodrošinājumu saskaņā ar līgumu par drošības rezervi, kas neizraisītu nodrošinājuma pieprasījumu. Šī summa atspoguļo visus piemērojamos sliekšņus, minimālās pārskaitījuma summas, neatkarīgās summas un sākotnējās drošības rezerves saskaņā ar līgumu par drošības rezervi .
Apakšpunkta b) vajadzībām iestādes aprēķina palielinājumu kā darījumu sagaidāmas pozitīvās izmaiņas tirgus vērtībā maržinālā riska perioda laikā. Nodrošinājuma vērtības izmaiņas atspoguļo, ►C2 izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 4. iedaļu ◄ vai pašu aplēstās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, bet nevar pieņemt, ka maržinālā riska perioda laikā tiks veikti nodrošinājuma maksājumi. Maržinālais riska periods ir atkarīgs no 2. līdz 5. punktā noteiktajiem minimālajiem periodiem.
Darījumiem, kuriem ikdienas tiek pārskatīta drošības rezerve un veikta novērtēšana pēc tirgus cenas, maržinālais riska periods, ko izmato riska darījuma ar līgumiem par drošības rezervi modelēšanai, nav īsāks par:
piecām darba dienām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ietilps tikai repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi;
desmit darba dienām visām pārējām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.
Uz 2. punkta a) un b) apakšpunktu attiecas šādi izņēmumi:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās jebkurā brīdī ceturkšņa laikā tirdzniecību skaits pārsniedz 5 000 , maržinālais riska periods nākamajam ceturksnim nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām. Šis izņēmums neattiecas uz iestādes tirdzniecības riska darījumiem;
savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ir ietverta viens vai vairāki darījumi, kas saistīti ar vai nu ar nelikvīdu nodrošinājumu, vai OTC atvasināto instrumentu, ko nevar vienkārši aizvietot, maržinālais riska periods nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām.
Iestāde noskaidro, vai nodrošinājums ir nelikvīds un vai OTC atvasinātie instrumenti nav vienkārši aizvietojami saspringtos tirgus apstākļos, ko raksturo nepārtraukti aktīvu tirgu trūkums, kuros darījuma partneris divu vai mazāk dienu laikā saņemtu vairākus cenu kotējumus, kas nemainītu tirgu vai arī raksturotu cenu, kura atspoguļo tirgus diskontu (nodrošinājuma gadījumā) vai prēmiju (OTC atvasināto instrumentu gadījumā).
Iestāde apsver, vai darījumi vai vērtspapīri, ko tā tur kā nodrošinājumu, ir koncentrēti saistībā ar konkrētu darījuma partneri un, ja šis darījuma partneris strauji aizietu no tirgus, vai iestāde spētu šos darījumus vai vērtspapīrus aizvietot.
Drošības rezerves pārskatīšanai, kuras periodiskums ir N dienas, maržinālais riska periods ir vismaz vienāds ar 2. un 3.punktā norādīto periodu F plus N dienas, mīnus viena diena. Tas ir:
,
286. pants
CCR pārvaldība – politikas, procesi un sistēmas
Iestāde izveido un uztur CCR pārvaldības sistēmu, kuru veido:
politikas, procesi un sistēmas, lai nodrošinātu CCR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekļaušanu iekšējos pārskatos;
procedūras, lai nodrošinātu šo politiku, procesu un sistēmu ievērošanu.
Šīs politikas, procesi un sistēmas ir konceptuāli pārdomāti, tiek īstenoti godīgi un tiek dokumentēti. Dokumentācijā ir iekļauts skaidrojums empīriskām metodēm, kuras izmanto CCR noteikšanai.
CCR pārvaldības sistēmā, kas noteikta 1. punktā, ņem vērā tirgus, likviditātes, juridiskos un operacionālos riskus, kuri ir saistīti ar CCR. It īpaši sistēma nodrošina to, lai iestāde ievērotu šādus principus:
tā nesāk darījumus ar darījuma partneri, pirms nav novērtējusi tā kredītspēju;
tā pienācīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu kredītrisku;
tā šādus riskus pārvalda pēc iespējas vispusīgi darījuma partnera līmenī (agregējot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem) un iestādes līmenī.
Iestāde, kas izmanto IMM, nodrošina, lai tās CCR pārvaldības sistēma kompetento iestādi apmierinošā veidā ņemtu vērā visu turpmāk minēto pieprasījumu likviditātes risku:
iespējamie ienākošie drošības rezervju pieprasījumi saistībā ar mainīgās drošības rezerves vai citu drošības rezervju veidu, piemēram, sākotnējās vai neatkarīgās drošības rezerves, apmaiņu nelabvēlīgu tirgus satricinājumu kontekstā;
iespējamie ienākošie pieprasījumi nodot atpakaļ nodrošinājuma, kuru iesnieguši darījuma partneri, pārpalikumu;
pieprasījumi, kas izriet no pašas ārējā kredītkvalitātes novērtējuma pazeminājuma.
Iestāde nodrošina, ka nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas būtība un periods atbilst tās likviditātes vajadzībām un neapdraud tās spēju laikus nodot vai atdot atpakaļ nodrošinājumu.
287. pants
Organizatoriskās struktūras CCR pārvaldībai
Iestāde, kas izmanto IMM, izveido un uztur:
riska kontroles struktūrvienību, kas atbilst 2. punktam;
nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, kas atbilst 3. punktam.
Riska kontroles struktūrvienība ir atbildīga par CCR pārvaldības izstrādi un īstenošanu, tostarp modeļa sākotnējo validāciju un pastāvīgo validāciju, un īsteno šādas funkcijas un izpilda šādas prasības:
tā ir atbildīga par iestādes CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu;
tā sagatavo katras dienas pārskatus un analizē iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātu. Šajā analīzē ir iekļauts novērtējums attiecībai starp CCR riska darījumu vērtības mēriem un tirdzniecības limitiem;
tā kontrolē ievaddatu integritāti, sagatavo un analizē pārskatus par iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātiem, tostarp attiecības starp riska darījumu vērtības mēriem un iestādes kredītlimitiem un tirdzniecības limitiem novērtējumu;
tā ir neatkarīga no struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par riska darījumu noslēgšanu, atjaunošanu vai tirdzniecību, un tās darbība nav pakļauta nevēlamai ietekmei;
tai ir pietiekams skaits darbinieku;
tā atskaitās tieši iestādes augstākajai vadībai;
tās darbība ir cieši iesaistīta iestādes kredītriska ikdienas pārvaldīšanas procesā;
tās darbības rezultāts ir iestādes kredītriska un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa.
Nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība īsteno šādus uzdevumus un funkcijas:
aprēķina un veic drošības rezervju pieprasījumus, risina drošības rezervju pieprasījuma strīdus un rūpīgi ik dienas ziņo par neatkarīgo summu līmeni, sākotnējām drošības rezervēm un mainīgajām drošības rezervēm;
kontrolē datu, kas izmantoti, lai veiktu drošības rezervju pieprasījumus, integritāti un nodrošina, lai tie būtu konsekventi un regulāri saskaņoti ar attiecīgajiem datu avotiem iestādē;
izseko nodrošinājuma atkārtotas lietošanas apmēru un jebkādus grozījumus saistībā ar iestādes tiesībām uz vai saistībā ar nodrošinājumu, ko tā iesniedz;
ziņo attiecīgajam vadības līmenim par atkārtoti lietoto nodrošinājuma aktīvu veidiem un šādas atkārtotas lietošanas noteikumiem, tostarp instrumentu, kredītkvalitāti un termiņu;
izseko koncentrāciju saistībā ar individuāliem nodrošinājuma aktīvu veidiem, kurus pieņem iestāde;
regulāri, bet vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai par nodrošinājuma pārvaldību, tostarp informāciju par saņemtā un iesniegtā nodrošinājuma veidu, apmēru, novecošanos un drošības rezervju pieprasījumu strīdu iemesliem. Šī iekšējā ziņošana atspoguļo arī izmaiņas šajos skaitļos.
288. pants
CCR pārvaldības sistēmas pārbaude
Iestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas pārbaudi, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā pārbaudē ir ietvertas gan kontroles, gan nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību darbības, kā ir noteikts 287. pantā, un tā it īpaši attiecas vismaz uz:
regulas 286. pantā noteiktās CCR pārvaldības sistēmas un procesa dokumentācijas atbilstību;
regulas 287. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās CCR kontroles struktūrvienības organizāciju;
regulas 287. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības organizāciju;
CCR mēru integrāciju ikdienas riska pārvaldībā;
riska cenošanas modeļu un vērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības un atbalsta struktūrvienību personāls, apstiprināšanas procesu;
visu nozīmīgo izmaiņu CCR mērīšanas procesā validāciju;
CCR tvērumu riska mērīšanas modelī;
pārvaldības informācijas sistēmas integritāti;
CCR datu precizitāti un pabeigtību;
nodrošinājuma un savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu juridisko terminu precīzu atveidi riska darījumu vērtības mērījumos;
modeļu darbībai izmantoto datu avotu konsekvences, laicīguma un ticamības apstiprinājumu, tostarp arī šādu datu avotu neatkarību;
svārstīguma vai korelācijas pieņēmumu precizitāti un piemērotību;
vērtēšanas un riska transformācijas aprēķinu precizitāti;
modeļu precizitātes pārbaudi, izmantojot biežu 293. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā noteikto atpakaļejošo pārbaudi;
CCR kontroles struktūrvienības un nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām.
289. pants
Izmantošanas tests
290. pants
Stresa testēšana
Tā vismaz reizi ceturksnī piemēro multifaktoru stresa testa scenārijus un novērtē būtiskus bezvirziena riskus, tostarp ienesīguma līknes riska darījumu vērtību un bāzes riskus. Multifaktoru stresa testi attiecas vismaz uz šādiem scenārijiem, kuros notiek turpmāk norādītais:
ir iestājušies sarežģīti ekonomiskie vai tirgus notikumi;
ir būtiski mazinājusies plaša tirgus likviditāte;
liels finanšu starpnieks likvidē pozīcijas.
291. pants
Korelācijas risks
Šajā pantā:
"vispārējais korelācijas risks" rodas, ja darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir pozitīvi korelēta ar vispārējiem tirgus riska faktoriem;
"specifiskais korelācijas risks" rodas, ja nākotnes riska darījums ar konkrētu darījuma partneri ir pozitīvi korelēts ar darījuma partnera PD darījuma partnera darījumu būtības dēļ. Iestādi uzskata par pakļautu specifiskajam korelācijas riskam, ja nākotnē ieplānoto riska darījumu ar konkrētu darījuma partneri vērtība ir liela un arī darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir liela.
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības CCR saistībā ar darījumiem, ja ir konstatēts specifiskais korelācijas risks un ja pastāv juridiska saistība starp darījuma partneri un OTC atvasinātajam instrumentam pamatā esošā instrumenta vai 273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem darījumiem pamatā esošā instrumenta emitentu, saskaņā ar šādiem principiem:
instrumentus, kuros pastāv specifiskais korelācijas risks, neietver tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā pārējos darījumus ar darījuma partneri, un katru uztver kā atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
katrā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ar vienu parādnieku saistītajiem kredītriska mijmaiņas līgumiem riska darījuma vērtība ir vienāda ar pilniem paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošo instrumentu atlikušās patiesās vērtības, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pamatā esošais emitents tiek likvidēts;
iestādei, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto metodi, LGD šādiem mijmaiņas darījumiem ir 100 %;
iestādei, kas izmanto 2. nodaļā izklāstīto metodi, piemērojamā riska pakāpe ir tāda pati kā nenodrošinātajam darījumam;
visiem pārējiem darījumiem, kurus attiecina uz vienu parādnieku jebkurā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, riska darījuma vērtības aprēķināšanai ir jāatbilst pieņēmumam par tādu pamatā esošo saistību pēkšņas neizpildes risku, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri. Darījumiem, kurus attiecina uz nosaukumu grozu vai indeksu, pēkšņas saistību neizpildes risku attiecībā uz tādām pamatā esošām saistībām, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri, piemēro, ja tas ir būtisks;
tādā apmērā, kādā tiek izmantoti esošie tirgus riska aprēķini pašu kapitāla prasībām saistībā ar inkrementālo saistību neizpildes un migrācijas risku, kā izklāstīts IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļā, kurā jau ir iekļauts LGD pieņēmums, formulā izmantotais LGD ir 100 %.
292. pants
Modelēšanas procesa integritāte
Iestāde nodrošina modelēšanas procesa integritāti, kā ir noteikts 284. pantā, veicot vismaz šādus pasākumus:
modelis atstpoguļo darījuma nosacījumus un specifikācijas laicīgi, pilnīgi un piesardzīgi;
šie nosacījumi ietver vismaz līguma nosacīto summu, termiņu, atsauces aktīvus, drošības rezerves noteikšanas kārtību un savstarpējo prasījumu ieskaita kārtību;
šos nosacījumus un specifikācijas uzglabā datu bāzē, kurai veic formālu un periodisku revīziju;
procedūra par savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu nosaka, ka juristiem ir jāpārbauda, vai savstarpējais ieskaits saskaņā ar šiem līgumiem ir likumīgi izpildāms;
d) punktā prasīto pārbaudi c) punktā minētajā datu bāzē ievada neatkarīga struktūrvienība;
darījuma nosacījumu un specifikāciju datu ievadīšana EPE modelī ir pakļauta iekšējai revīzijai;
pastāv procedūra formālai saskaņošanai starp modeli un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma noteikumi un specifikācijas EPE noteikšanā ir atspoguļotas pareizi vai vismaz piesardzīgi.
Lai aprēķinātu efektīvo EPE, izmantojot spriedzes kalibrēšanu, iestāde kalibrē efektīvo EPE, izmantojot vai nu trīs gadu datus, kuros ir iekļauts tās darījuma partneru kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpību piedzīvotais spriedzes periods, vai no tirgus izsecināmos datus par šādu spriedzes periodu.
Šim nolūkam iestāde piemēro 3., 4. un 5. punktā paredzētos nosacījumus.
Kompetentās iestādes pieprasa iestādei koriģēt spriedzes kalibrēšanu, ja šo etalona portfeļu riska darījumu vērtības būtiski atšķiras cita no citas.
Iestāde modelim veic validācijas procesu, kas ir skaidri formulēts iestādes politikās un procedūrās. Validācijas procesā:
precizē testēšanas veidu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu modeļa integritāti un identificētu apstākļus, kuros modeļa pamatā esošie pieņēmumi ir nepiemēroti un tādēļ var radīt pārāk zemu EPE novērtējumu;
iekļauj modeļa vispusīguma pārbaudi.
Iestāde uzrauga būtiskos riskus, un tai ir paredzētas procedūras, lai tad, ►C2 kad šie riski kļūst ievērojami, koriģētu savas efektīvās EPE aplēses. ◄ Ievērojot šo punktu, iestādes:
identificē un pārvalda savus riska darījumus saistībā ar specifisko korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un riska darījumus saistībā ar vispārējo korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
riska darījumiem ar augošu riska profilu pēc viena gada regulāri salīdzina attiecīgā riska darījuma mēra aplēsi viena gada laikā ar to pašu riska darījuma mēru riska darījuma pastāvēšanas laikā;
riska darījumiem ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam regulāri salīdzina aizvietošanas vērtību (pašreizējo riska darījuma vērtību) ar realizētā riska darījuma profilu un uzglabā datus, kas dos iespēju veikt šādu salīdzinājumu.
293. pants
Prasības riska pārvaldības sistēmai
Iestādei ir jāizpilda šādas prasības:
tā atbilst Trešās daļas, IV sadaļas, 5. nodaļā noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;
tā īsteno regulāru atpakaļejošas pārbaudes programmu, salīdzinot riska mērus, kurus radījis modelis, ar realizētajiem riska mēriem, un hipotētiskas izmaiņas, pamatojoties uz statiskām pozīcijām ar realizētajiem mēriem;
tā veic CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā radīto riska mēru sākotnēju validāciju un pastāvīgu periodisku pārskatīšanu darbības laikā. Validācijai un pārskatīšanai jābūt neatkarīgām no modeļa izstrādes;
vadības struktūra un augstākā vadība ir iesaistītas riska kontroles procesā un nodrošina, lai kredīta un darījuma partnera kredītriska kontrolei tiktu veltīti pietiekami resursi. Saistībā ar to neatkarīgas riska kontroles struktūrvienības, kas izveidotas saskaņā ar 287. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ik dienu sagatavotos pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums pieprasīt samazināt gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan iestādes kopējo riska darījuma apmēru;
iekšējo riska mērījuma riska darījuma modeli iekļauj iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā;
riska mērījuma sistēmu izmanto saistībā ar iekšējiem tirdzniecības un riska darījuma limitiem. Šajā sakarā riska darījuma limiti ir saistīti ar iestādes riska mērīšanas modeli tādā veidā, kurš ir konsekvents laika gaitā un kuru labi izprot tirgotāji, kredītu daļas darbinieki un augstākā vadība;
iestāde nodrošina, lai tās riska pārvaldības sistēma būtu kārtīgi dokumentēta. Konkrētāk, tā uztur dokumentētu iekšējo politiku, kontroles mehānismu un procedūru kopumu attiecībā uz riska mērīšanas sistēmas darbību un veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīs politikas tiek ievērotas;
neatkarīgu riska mērīšanas sistēmas pārbaudi veic regulāri iestādes pašas iekšējās revīzijas procesā. Šajā pārbaudē ietver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Kopējā riska pārvaldības procesa pārbaude notiek regulāri (ne retāk kā vienu reizi gadā), un tajā jo īpaši tiek aplūkoti vismaz visi 288. pantā minētie jautājumi;
darījuma partnera kredītriska modeļu pastāvīgu validāciju, tostarp atpakaļejošu pārbaudi, periodiski pārbauda tāda līmeņa vadība, kurai ir pietiekamas pilnvaras pieņemt lēmumu par rīcību, kas īstenojama, lai novērstu modeļu trūkumus.
294. pants
Validācijas prasības
Kā daļu no tās CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā riska mēru sākotnējās un pastāvīgās validācijas iestāde nodrošina, lai būtu izpildītas šādas prasības:
iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, izmantojot vēsturiskos datus par tirgus riska faktoru izmaiņām pirms kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar 283. panta 1. punktu. Šajā atpakaļejošajā pārbaudē ņem vērā noteiktu skaitu prognozēšanas laikposmu vismaz līdz vienam gadam, virkni dažādu inicializēšanas datumu un ietver plašu klāstu tirgus nosacījumu;
iestāde, kas izmanto 285. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju, regulāri validē savu modeli, lai pārbaudītu, vai realizētā pašreizējā riska darījuma vērtība atbilst prognozēm visos maržinālajos periodos viena gada laikā. Ja dažu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu tirdzniecības termiņš ir īsāks par vienu gadu un savstarpējo prasījumu ieskaita kopai bez šiem darījumiem ir augstāks riska faktora jutīgums, validācijā tas ir jāņem vērā;
tā veic atpakaļejošu pārbaudi CCR riska darījumu vērtības modelim un modeļa būtiskajiem riska mēriem, kā arī tirgus riska faktora prognozēm. Nodrošinātajiem darījumiem vērā ņemtie prognozes laikposmi ietver tādus, kas atspoguļo nodrošinātajos darījumos vai maržinālajā tirdzniecībā piemērotos maržinālos riska periodus;
ja modeļa validācija liecina, ka efektīvā EPE ir novērtēta par zemu, iestāde attiecīgi rīkojas, lai novērstu modeļa neprecizitāti;
tā testē cenošanas modeļus, ko izmanto, lai aprēķinātu CCR riska darījumu vērtību noteiktam scenārijam, kas paredz tirgus riska faktoru nākotnes satricinājumus, kā daļu no modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesa. Cenošanas modeļi pārdotiem iespējas līgumiem ņem vērā pārdoto iespējas līgumu vērtības nelinearitāti, ņemot vērā tirgus riska faktorus;
CCR riska darījumu vērtības modelis attēlo darījumu informāciju, lai apkopotu riska darījumus savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī. Iestāde pārbauda, vai darījumi modelī ir attiecināti uz attiecīgo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
CCR riska darījumu vērtības modelis arī ietver darījumu informāciju, lai ietvertu drošības rezervju noteikšanas ietekmi. Tajā ņemta vērā pašreizējo drošības rezervju vērtība un drošības rezervju vērtība, par ko nākotnē vienosies darījuma partneri. Šāds modelis ņem vērā vienpusēju vai divpusēju līgumu par drošības rezervi būtību, drošības rezervju pieprasījumu biežumu, maržinālo riska periodu, iestādei pieņemamo minimālo slieksni attiecībā uz riska darījumiem, kuriem nav drošības rezervju, un minimālo pārskaitījuma summu. Šāds modelis vai nu aplēš tirgus vērtības izmaiņas iesniegtā nodrošinājuma vērtībā, vai piemēro 4. nodaļā izklāstītos noteikums;
modeļa validācijas procesā ir iekļauta statiska, vēsturiska reprezentatīvā darījuma partnera portfeļu atpakaļejoša pārbaude. Iestāde regulāros laika intervālos veic šādu atpakaļejošu pārbaudi vairākiem reprezentatīviem (reāliem vai hipotētiskiem) darījuma portfeļiem. Reprezentatīvos portfeļus izvēlas, pamatojoties uz to jutīgumu pret būtiskiem riska faktoriem un riska faktoru apvienojumiem, kam iestāde ir pakļauta;
iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, kas izstrādāta, lai pārbaudītu CCR riska darījumu modeļa galvenos pieņēmumus un būtiskos riska mērus, tostarp modelētās attiecības starp tā paša riska faktora dažādiem termiņiem, un modelētās attiecības starp riska faktoriem;
CCR riska darījumu vērtības modeļu un to riska mēru gūtos rezultātus pakļauj atbilstīgai atpakaļejošas pārbaudes praksei. Atpakaļejošās pārbaudes programma spēj identificēt vājus rezultātus attiecībā uz EPE modeļa riska mēriem;
iestāde validē savus CCR riska darījumu vērtības modeļus un visus riska mērus laikposmā, kas ir atbilstošs to darījumu termiņam, par kuriem riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot IMM saskaņā ar 283. pantu;
iestāde modeļa pastāvīgās validācijas procesa ietvaros regulāri pārbauda cenošanas modeļus, kurus izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera riska darījuma vērtību, salīdzinot ar atbilstīgiem neatkarīgiem etaloniem;
iestādes CCR riska darījumu vērtības modeļa un būtisko riska mēru pastāvīgajā validācijā ir iekļauts nesenāko rezultātu atbilstīguma novērtējums;
to, cik bieži tiek atjaunināti CCR riska darījumu vērtības modeļa parametri, iestāde novērtē sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesā;
CCR riska darījumu vērtības modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas laikā novērtē to, vai darījuma partnera līmenis un savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtības aprēķini ir vai nav atbilstīgi.
7.
295. pants
Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu
Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 298. pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar 296. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestādes atbilst 297. pantā noteiktajām prasībām:
divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu neto summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem un ir pusēm saistošs;
citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri;
dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumi iestādēm, kas ir saņēmušas atļauju izmantot 6. iedaļā izklāstīto metodi darījumiem, kuri ietilpst šās metodes pielietojuma jomā. Kompetentās iestādes nosūta EBI sarakstu, kurā iekļauti atļautie līgumiskie dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi.
Savstarpējo prasījumu ieskaits starp darījumiem, kurus noslēgušas vienas grupas dažādas juridiskās personas, netiek atzīts pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.
296. pants
Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīšana
Visiem savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, kurus iestāde izmanto, lai saskaņā ar šo daļu noteiktu riska darījuma vērtību, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
iestāde ar savu darījuma partneri ir noslēgusi līgumu par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu, kas rada vienu juridisku saistību, kura aptver visus iekļautos darījumus tā, ka darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā tai ir tiesības saņemt vai ir pienākums samaksāt vienīgi iekļauto individuālo darījumu tirgus vērtību pozitīvo vai negatīvo neto summu;
iestāde kompetentajām iestādēm ir darījusi pieejamus rakstiskus un pamatotus juridiskus atzinumus par to, ka tajā gadījumā, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgums tiktu apstrīdēts, iestādes prasījumi un saistības nepārsniegs to, kas minēts a) apakšpunktā. Juridiskais atzinums atsaucas uz piemērojamajiem tiesību aktiem:
jurisdikcijā, kurā darījuma partneris ir inkorporēts;
ja ir iesaistīta uzņēmuma filiāle, kas atrodas kādā valstī, kura nav tā valsts, kur uzņēmums ir inkorporēts, tad jurisdikcijā, kurā atrodas filiāle;
jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē individuālus darījumus, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā;
jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē jebkuru vienošanos vai līgumu, kas nepieciešams, lai īstenotu savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu;
kredītrisku ar katru darījuma partneri agregē, lai iegūtu vienu juridisku riska darījumu darījumos ar katru darījumu partneri. Šo agregāciju ņem vērā kredītlimitu noteikšanas vajadzībām un iekšējā kapitāla aprēķina vajadzībām;
līgumā nav iekļauts neviens punkts, kas darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā ļauj darījuma partnerim, kurš izpilda saistības, veikt tikai ierobežotus maksājumus vai neveikt maksājumus nemaz pusei, kas neizpilda saistības, arī tad, ja puse, kas neizpilda saistības, ir neto kreditors (proti, izstāšanās klauzula).
Ja kāda no kompetentajām iestādēm nav pārliecināta par to, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits ir likumīgs un izpildāms saskaņā ar katras b) apakšpunktā minētās jurisdikcijas tiesību aktiem, savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu neatzīst par tādu, kas mazina risku kādam no darījuma partneriem. Kompetentās iestādes attiecīgi informē cita citu.
Juridiskos atzinumus, kas minēti b) apakšpunktā, var sagatavot ar atsauci uz savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidiem. Attiecībā uz dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem ir jābūt izpildītām šādām papildu prasībām:
neto summa, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ir pozitīvo un negatīvo slēgšanas vērtību neto summa visiem individuālajiem divpusējiem jumta līgumiem un atsevišķo darījumu pozitīvā vai negatīvā tirgus vērtība ("dažādu produktu neto summa");
juridiskie atzinumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz visa dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līguma derīgumu un izpildāmību saskaņā ar tā noteikumiem un savstarpējo prasījumu ieskaita līguma ietekmi uz jebkura iekļautā individuālā divpusējā jumta līguma būtiskajiem noteikumiem.
297. pants
Iestāžu saistības
Ņemot vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, iestāde turpina attiecīgi izpildīt prasības divpusējā savstarpējo prasību ieskaita atzīšanai un 4. nodaļā iekļautās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai attiecībā uz katru iekļauto individuālo divpusējo jumta līgumu un darījumu.
298. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme
Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem ir piemērojamas šādas procedūras:
savstarpējo prasījumu ieskaitu 5. un 6. iedaļas vajadzībām atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās;
pārjaunojuma līgumu gadījumā vienas neto summas, ko nosaka šādi līgumi, nevis attiecīgās bruto summas, var svērt.
piemērojot 3. iedaļu, iestādes pārjaunojuma līgumus var ņemt vērā, nosakot:
274. panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību;
274. panta 2. punktā minētās nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības;
piemērojot 4. iedaļu, iestādes, nosakot 275. panta 1. punktā minēto nosacīto summu, var ņemt vērā pārjaunojuma līgumu, lai aprēķinātu nosacīto pamatsummu. Šādos gadījumos iestādes piemēro 3. tabulā norādītās procentuālās attiecības;
citu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu gadījumā iestādes 3. iedaļu piemēro šādi:
regulas 274. panta 1. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību līgumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, aprēķina, ņemot vērā faktisko hipotētisko neto aizvietošanas vērtību, kas izriet no līguma; tajā gadījumā, ja savstarpējais ieskaits rada neto saistības iestādei, kas aprēķina neto aizvietošanas vērtību, pašreizējo aizvietošanas vērtību rēķina kā "0";
potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības, kura minēta 274. panta 2. punktā, lielumu visiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā iekļautiem līgumiem samazina, izmantojot šādu formulu:
kur:
PCEred |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības samazinātais lielums visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā; |
PCEgross |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības lielumu kopsumma visiem līgumiem ar konkrētu darījuma partneri, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā norādītajām procentuālajām attiecībām; |
NGR |
= |
neto/bruto koeficients, ko aprēķina kā dalījumu, attiecinot neto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kuri iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā ar konkrētu darījuma partneri (skaitītājs), pret bruto aizvietošanas vērtību visiem līgumiem, kas iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā ieskaita līgumā ar konkrētu darījuma partneri (saucējs). |
Piemērojot 275. panta 1. punktu, iestādes pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem, un nosacītās pamatsummas reizina ar 3. tabulā norādītajām procentuālajām attiecībām.
Šā punkta vajadzībām pilnīgi atbilstīgi līgumi ir ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmu, ja tās termiņš ir viens un tas pats datums un ja tā pilnīgi izteikta vienā un tajā pašā valūtā.
Visiem pārējiem līgumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, piemērojamās procentuālās attiecības var samazināt, kā norādīts 6. tabulā:
6. tabula
Sākotnējais termiņš |
Procentu likmju līgumi |
Ārvalstu valūtas līgumi |
Viens gads vai mazāk |
0,35 % |
1,50 % |
Vairāk par vienu gadu, bet ne vairāk par diviem gadiem |
0,75 % |
3,75 % |
Papildu summa par katru papildu gadu |
0,75 % |
2,25 % |
8.
299. pants
Tirdzniecības portfeļa posteņi
Aprēķinot darījuma partnera tirdzniecības portfeļa posteņu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes ievēro šādus principus:
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu kredītu atvasināto instrumentu un kredītriska mijmaiņas līgumu kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, lai iegūtu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību saskaņā ar 3. iedaļā izklāstīto metodi, instrumenta nominālvērtību reizina ar šādām procentuālajām attiecībām:
5 %, ja atsauces saistība ir tāda, kas, ja tā iestādei radītu tiešu riska darījumu, būtu atbilstīgs postenis Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas vajadzībām;
10 %, ja atsauces saistība ir tāda, kas, ja tā iestādei radītu tiešu riska darījumu, nebūtu atbilstīgs postenis Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas vajadzībām;
tādas iestādes gadījumā, kurai riska darījums, kas izriet no kredītriska mijmaiņas līguma, ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, ir atļauts potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības aprēķinam izmantot procentuālo attiecību 0 %, ja vien kredītriska mijmaiņas līgumu pozīcijas nav jāslēdz sabiedrības, kurai mijmaiņas līgums tiek atspoguļots kā īsā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, maksātnespējas dēļ, pat ja pamatā esošajam instrumentam nav iestājies saistību nepildīšanas gadījums.
Ja kredītu atvasinātais instruments sniedz aizsardzību attiecībā uz pamatā esošo saistību kopas n-to saistību nepildīšanas gadījumu, iestāde nosaka, kura no pirmajā daļā noteiktajām procentuālajām attiecībām ir piemērojama, skatoties attiecīgi pēc saistībām ar n-to zemāko kredītkvalitāti, kuras, ja tās iestādei rastos, būtu atbilstīgs postenis Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas izpratnē;
iestādes, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi, neizmanto 222. pantā izklāstīto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;
repo darījumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, gadījumā iestādes par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt finanšu instrumentus un preces, kuras ir atbilstošas iekļaušanai tirdzniecības portfelī;
riska darījumiem, kas izriet no OTC atvasinātajiem instrumentiem, kuri iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, iestādes var atzīt preces, kas ir atbilstošas, lai tiktu iekļautas tirdzniecības portfelī kā atbilstošs nodrošinājums;
lai aprēķinātu svārstīguma korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas nav uzskatāmas par atbilstošām saskaņā ar 4. nodaļu, ir aizdotas, pārdotas vai iesniegtas, vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas nodrošinājuma veidā vai citādi ar šāda darījuma starpniecību un ja iestāde piemēro uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kura paredzēta saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu, iestādes ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar galvenajā indeksā neietilpstošiem kapitāla vērtspapīriem, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā;
ja iestāde izmanto pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 4. nodaļu nav uzskatāmas par atbilstošām, tā svārstīguma korekcijas aprēķina katram individuālam postenim. Ja iestāde ir ieguvusi atļauju izmantot iekšējo modeļu metodi, kura definēta 4. nodaļā, tā šo metodi var piemērot arī tirdzniecības portfelī;
saistībā ar tādu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu atzīšanu, kuri attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, iestādes atzīst vienīgi savstarpējo ieskaitu starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, ja ieskaitītie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:
visi darījumi ik dienas tiek novērtēti pēc tirgus vērtības;
visus posteņus, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar darījumiem, var atzīt par atbilstošu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu, nepiemērojot šā punkta c) līdz f) apakšpunktu;
ja kredītu atvasinātais instruments, kas ietverts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas un kredītaizsardzība ir atzīta saskaņā ar šīs regulas 204. pantu, iestādes piemēro vienu no šādām pieejām:
uztver to tā, it kā no pozīcijas šajā kredītu atvasinātajā instrumentā neizrietētu nekāds darījuma partnera risks;
pašu kapitāla prasību attiecībā uz darījuma partnera risku aprēķināšanas vajadzībām konsekventi ietver visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas iekļauti tirdzniecības portfelī un veido daļu no iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām vai nopirkti kā aizsardzība CCR riska darījumam, ja kredītaizsardzība ir atzīta par atbilstošu saskaņā ar 4. nodaļu.
9.
300. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
"neaizskaramība bankrota gadījumā" saistībā ar klienta aktīviem nozīmē to, ka pastāv efektīvi pasākumi, kas nodrošina, lai CCP vai tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā aktīvi attiecīgi nebūtu pieejami šā CCP vai tīrvērtes dalībnieka kreditoriem vai lai aktīvi nebūtu pieejami tīrvērtes dalībniekam, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc tāda klienta vai tādu klientu saistību neizpildes, kuri nav tie, kas sniedza minētos aktīvus;
"ar CCP saistīts darījums" ir 301. panta 1. punktā minēts līgums vai darījums starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, kas ir tieši saistīts ar minētajā punktā norādīto līgumu vai darījumu starp tīrvērtes dalībnieku un CCP;
"tīrvērtes dalībnieks" ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;
"klients" ir klients atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā vai uzņēmums, kas ar tīrvērtes dalībnieku ir vienojies par netiešas tīrvērtes kārtību saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu;
301. pants
Materiālā darbības joma
Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:
II pielikumā minētie līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;
repo darījumi;
vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
ilgstošo norēķinu darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi.
Iestādes var izvēlēties, vai 1. punktā uzskaitītajiem līgumiem un darījumiem, kas nav nokārtoti ar QCCP, piemērot vienu no šādām divām procedūrām:
procedūra tirdzniecības riska darījumiem un riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām, kas noteikta 306. pantā, izņemot, attiecīgi, minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 307. pantā noteikto procedūru;
procedūra, kas noteikta 310. pantā.
302. pants
Riska darījumu ar CCP uzraudzība
303. pants
Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra
304. pants
Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar klientiem piemērojamā procedūra
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, savu EAD var reizināt ar skalāru lielumu, aprēķinot pašu kapitāla prasību riska darījumiem ar klientu saskaņā ar tirgus vērtības metodi, standartizēto metodi vai sākotnējās riska darījuma vērtības metodi. Skalārie lielumi, kurus iestādes var piemērot, ir šādi:
0,71, ja maržinālais periods ir piecas dienas;
0,77, ja maržinālais periods ir sešas dienas;
0,84, ja maržinālais periods ir septiņas dienas;
0,89, ja maržinālais periods ir astoņas dienas;
0,95, ja maržinālais periods ir deviņas dienas;
1, ja maržinālais periods ir desmit dienas.
Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI piemēro šādus principus:
nosaka maržinālo riska periodu katram no 301. panta 1. punktā uzskaitītajiem līgumu un darījumu veidiem;
maržinālie riska periodi, kas jānosaka saskaņā ar a) apakšpunktu, atbilst a) apakšpunktā minēto līgumu un darījumu slēgšanas periodam.
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
305. pants
Klientu riska darījumiem piemērotā procedūra
Neskarot 1. punktā noteikto pieeju, ja iestāde ir klients, tirdzniecības riska darījumu pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, tā var aprēķināt saskaņā ar 306. pantu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
šās iestādes pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar šiem darījumiem, gan tīrvērtes dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no tīrvērtes dalībnieka un šā tīrvērtes dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un šās nošķiršanas un nodalīšanas rezultātā šīs pozīcijas un aktīvi ir neaizskarami šā tīrvērtes dalībnieka vai viena vai vairāku tā klientu saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā;
tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojami vai saistoši šai iestādei vai CCP, veicina klienta pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstošā nodrošinājuma pārvešanu citam tīrvērtes dalībniekam attiecīgajā maržinālajā riska periodā sākotnējā tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā klienta pozīcijas un nodrošinājums tiek pārnesti atbilstoši tirgus vērtībai, ja vien klients nepieprasa pozīciju slēgt atbilstoši tirgus vērtībai;
iestādei ir pieejams neatkarīgs, rakstisks un pamatots juridisks atzinums, kurā secināts, ka juridiska strīda gadījumā attiecīgās tiesas un administratīvās iestādes atzītu, ka saskaņā ar iestādes, tīrvērtes dalībnieka un CCP jurisdikcijas tiesību aktiem, tiesību aktiem, kas reglamentē darījumus un līgumus, kuru tīrvērti iestāde veic, izmantojot CCP, tiesību aktiem, kas reglamentē nodrošinājumu, un tiesību aktiem, kas reglamentē b) apakšpunktā minētā nosacījuma izpildīšanai nepieciešamos līgumus vai vienošanās, klientam nerastos zaudējumi tīrvērtes dalībnieka vai kāda no tīrvērtes dalībnieku klientiem maksātnespējas dēļ;
CCP ir QCCP.
306. pants
Pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem
Iestāde saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP piemēro šādu procedūru:
tā piemēro 2 % riska svērumu visu savu tirdzniecības riska darījumu ar QCCP riska darījumu vērtībām;
visiem saviem riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP tā piemēro riska pakāpi, kas izmantota 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajai standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītrisku.
gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, riska darījuma vērtība darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam, ir nulle.
307. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām CCP saistību neizpildes fondā
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu kārtību:
tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 308. pantā paredzēto pieeju;
tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 309. pantā paredzēto pieeju.
308. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā
Iestāde pašu kapitāla prasības (Ki), lai segtu riska darījumu, kas rodas no tās priekšfinansētās iemaksas (DFi) aprēķina šādi:
kur:
β |
= |
koncentrācijas faktors, kuru CCP ir paziņojis iestādei; |
N |
= |
tīrvērtes dalībnieku skaits, kuru CCP ir paziņojis iestādei; |
DFCM |
= |
visu CCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa , kuru CCP ir paziņojis iestādei; |
KCM |
= |
visu CCP tīrvērtes dalībnieku pašu kapitāla prasību summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktā norādīto piemērojamo formulu . |
Iestāde KCM aprēķina šādi:
ja KCCP ≤ DFCCP, iestāde izmanto šādu formulu:
;
ja DFCCP < KCCP ≤ DF*, iestāde izmanto šādu formulu:
;
ja DF* < KCCP, iestāde izmanto šādu formulu:
kur:
DFCCP |
= |
CCP priekšfinansētie finanšu resursi, par kuriem CCP ir paziņojis iestādei; |
KCCP |
= |
CCP hipotētiskais kapitāls, par kuru CCP ir paziņojis iestādei; |
DF* |
= |
|
|
= |
|
|
= |
vidējā priekšfinansētā iemaksa, , par kuru CCP ir paziņojis iestādei; |
c1 |
= |
kapitāla faktors, kas vienāds ar
|
c2 |
= |
kapitāla faktors, kas vienāds ar 100 %; |
μ |
= |
1,2. |
309. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētām iemaksām neatbilstīgam CCP
310. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar QCCP alternatīvs aprēķins
Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību (Ki) riska darījumiem, kas rodas no tās tirdzniecības riska darījumiem un tās klientu tirdzniecības riska darījumiem (TEi), un priekšfinansētām iemaksām (DFi) QCCP saistību neizpildes fondā iestāde izmanto šādu formulu:
311. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem
Iestāde piemēro šajā pantā noteikto procedūru, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem vai tie abi:
iestāde no CCP ir saņēmusi Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.b panta j) apakšpunkta ii) punktā prasīto paziņojumu par to, ka CCP ir pārtraucis aprēķināt KCCP;
pēc publiska paziņojuma vai pēc iestādes izmantotā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP sniegta paziņojuma iestādei ir kļuvis zināms, ka CCP vairs neatbildīs, attiecīgi, atļaujas saņemšanas vai atzīšanas nosacījumiem.
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka pirmajā daļā minētie iemesli ir pamatoti, tā var savas dalībvalsts iestādēm atļaut saviem tirdzniecības riska darījumiem un saistību neizpildes fonda iemaksām attiecīgajam CCP piemērot 310. pantā noteikto procedūru. Ja iestāde piešķir šādu atļauju, tā publisko sava lēmuma pamatā esošos apsvērumus.
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka pirmajā daļā minētie iemesli nav pamatoti, visas iestādes attiecīgajā dalībvalstī piemēro šā panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteikto procedūru neatkarīgi no tā, kādu procedūru tās ir izvēlējušās saskaņā ar 301. panta 2. punktu.
Ja ir izpildīts 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums – neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izpildīts minētā punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums –, trīs mēnešu laikā pēc tam, kad radušies 1. punkta b) apakšpunktā minētie apstākļi, vai agrāk, ja to prasa iestādes kompetentā iestāde, attiecībā uz saviem riska darījumiem ar attiecīgo CCP iestāde veic šādas darbības:
pārtrauc piemērot procedūru, ko tā izvēlējusies saskaņā ar 301. panta 2. punktu;
saviem tirdzniecības riska darījumiem ar attiecīgo CCP piemēro procedūru, kas noteikta 306. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
savām priekšfinansētām iemaksām attiecīgā CCP saistību neizpildes fondā un savām nefondētām iemaksām attiecīgajam CCP piemēro procedūru, kas noteikta 309. pantā;
citus riska darījumus ar attiecīgo CCP, kuri nav minēti b) un c) apakšpunktā, uzskata par riska darījumiem ar komercsabiedrībām atbilstīgi 2. nodaļā paredzētajai standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītrisku.
III
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU
1.
NODAĻA
Vispārēji principi, kas attiecas uz dažādu pieeju izmantošanu
312. pants
Atļaujas un paziņošana
Kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot alternatīvu attiecīgo rādītāju attiecībā uz darbības jomām "privātpersonu vai MVU apkalpošana" un "korporatīvo klientu apkalpošana", ja ir atbilstība 319. panta 2. punktā un 320. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
Iestādes arī iesniedz kompetentajām iestādēm pieteikumus, lai saņemtu atļauju, ja tās vēlas īstenot būtiskus šo attīstīto mērīšanas pieeju paplašinājumus un izmaiņas. Kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja iestādes pēc šo būtisko paplašinājumu un izmaiņu ieviešanas turpinātu nodrošināt atbilstību standartiem, kas norādīti pirmajā daļā.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
novērtēšanas metodiku, pamatojoties uz kuru, kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot attīstītās mērīšanas pieejas;
nosacījumus, ar kādiem novērtē attīstītās mērīšanas pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu;
šā panta 3. punktā paredzētās informēšanas kārtību.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
313. pants
Vienkāršāku pieeju izmantošanas atsākšana
Iestāde drīkst atsākt izmantot vienkāršāku pieeju attiecībā uz operacionālo risku tikai tad, ja ir atbilstība abiem šiem nosacījumiem:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka vienkāršākas pieejas izmantošana netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt operacionālo risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
314. pants
Dažādu pieeju kombinēta izmantošana
Iestāde var izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kombinācijā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
pieejas, ko iestāde izmanto kombinācijā, aptver visus tās operacionālos riskus, un kompetentās iestādes uzskata, ka iestādes izmantotā metodoloģija ietver dažādas darbības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, juridiskās struktūras vai citus iekšēji noteiktus iedalījumus;
ir nodrošināta atbilstība 320. pantā izklāstītajiem kritērijiem un 321. un 322. pantā noteiktajiem standartiem attiecīgi tai darbību daļai, uz ko attiecas standartizētā pieeja un uz ko attiecas attīstītās mērīšanas pieeja.
Iestādēm, kas vēlas izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kombinācijā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, kompetentās iestādes piemēro šādus papildu nosacījumus, lai piešķirtu atļauju:
sākot īstenot attīstītās mērīšanas pieeju, būtiskai iestādes operacionālo risku daļai piemēro attīstītās mērīšanas pieeju;
iestāde apņemas paplašināt attīstītās mērīšanas pieejas izmantošanu, attiecinot to uz būtiskām savu operāciju daļām, atbilstoši grafikam, kas iesniegts un saskaņots ar kompetentajām iestādēm.
Kompetentā iestāde piešķir šādu atļauju tikai tad, ja iestāde ir apņēmusies piemērot standartizēto pieeju saskaņā ar grafiku, kas iesniegts un saskaņots ar kompetento iestādi.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, novērtējot 2. punkta a) apakšpunktā minēto metodoloģiju;
nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, pieņemot lēmumu par to, vai piemērot 3. punktā minētos papildu nosacījumus.
EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
2.
NODAĻA
Pamatrādītāja pieeja
315. pants
Pašu kapitāla prasība
Iestādes attiecīgā rādītāja trīs gadu laikā iegūto vidējo aritmētisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses.
316. pants
Attiecīgais rādītājs
Iestādēm, kas piemēro Direktīvā 86/635/EEK noteiktos grāmatvedības standartus, pamatojoties uz grāmatvedības kategorijām iestāžu peļņas un zaudējumu uzskaitei saskaņā ar minētās direktīvas 27. pantu, attiecīgais rādītājs ir šajā pantā iekļautajā 1. tabulā uzskaitīto elementu kopsumma. Iestādes katru elementu iekļauj kopsummā ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi.
1. tabula
1. Procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi
2. Maksājamie procenti un līdzīgi maksājumi
3. Ienākumi no akcijām un citiem mainīga/nemainīga ienesīguma vērtspapīriem
4. Saņemtās komisijas naudas un maksas
5. Maksājamās komisijas naudas un maksas
6. Finanšu operāciju neto peļņa vai neto zaudējumi
7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
Iestādes koriģē šos elementus, lai atspoguļotu šādus nosacījumus:
iestādes attiecīgo rādītāju aprēķina pirms uzkrājumu un pamatdarbības izdevumu atskaitīšanas; iestādes pamatdarbības izdevumos iekļauj maksu par ārējiem pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas, kuras nav iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kas ir arī iestādes mātesuzņēmums; iestādes var izmantot izdevumus par trešo personu sniegtiem pakalpojumiem, lai samazinātu attiecīgo rādītāju, ja izdevumus radījis uzņēmums, kas pakļauts šīs regulas prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām;
iestādes attiecīgā rādītāja aprēķināšanā neizmanto šādus elementus:
realizēto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļautu posteņu pārdošanas,
ienākumus no ārkārtas vai nestandarta posteņiem,
ienākumus, kas saistīti ar apdrošināšanu;
ja tirdzniecības posteņu pārvērtēšana ir daļa no peļņas un zaudējumu pārskata, iestādes to var iekļaut aprēķinā; ja iestādes piemēro Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punktu, tās aprēķinā iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā iekļauto pārvērtēšanu.
EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
3.
NODAĻA
Standartizētā pieeja
317. pants
Pašu kapitāla prasība
Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pierādīt, ka apvienošanās, iegādes vai sabiedrību vai darbību nodošanas dēļ trīs gadu vidējās aritmētiskās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai operacionālajam riskam, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus, un tā laicīgi informē EBI par to. Šādos gadījumos kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu.
Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.
2. tabula
Darbības joma |
Darbību saraksts |
Procentu likme (beta faktors) |
Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem |
Finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju Ar finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas riska paraksti saistīti pakalpojumi Ieguldījumu konsultācijas Konsultācijas uzņēmumiem attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu Ieguldījumu izpēte, finanšu analīze un citi vispārīgi ieteikumi, kas saistīti ar finanšu instrumentu darījumiem |
18 % |
Tirdzniecība un pārdošana |
Darījumu veikšana savā vārdā Starpniecība naudas tirgus darījumos Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu Daudzpusēju tirdzniecības sistēmu pārvaldīšana |
18 % |
Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU (Darbības ar fiziskām personām vai MVU, kas atbilst 123. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU) |
Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu |
12 % |
Korporatīvo klientu apkalpošana |
Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības |
15 % |
Privātpersonu vai MVU apkalpošana (Darbības ar fiziskām personām vai MVU, kas atbilst 123. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU) |
Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības |
12 % |
Maksājumi un norēķini |
Naudas pārskaitīšanas pakalpojumi Maksāšanas līdzekļu emisija un apkalpošana |
18 % |
Aģentūru pakalpojumi |
Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, arī vērtspapīru glabāšana bankā un saistīti pakalpojumi, tādi kā skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana |
15 % |
Aktīvu pārvaldīšana |
Portfeļa pārvaldība PVKIU pārvaldīšana Citi aktīvu pārvaldīšanas veidi |
12 % |
318. pants
Principi attiecināšanai uz darbības jomām
Iestādes piemēro šādus principus attiecināšanai uz darbības jomām:
iestādes visas darbības attiecina uz darbības jomām savstarpēji izslēdzošā un visaptverošā veidā;
iestādes katru darbību, ko nav iespējams attiecināt uz darbības jomu shēmu, bet kas ir palīgdarbība shēmā iekļautai darbībai, iekļauj tajā darbības jomā, kuru tā atbalsta; ja palīgdarbība atbalsta vairāk nekā vienu darbības jomu, iestādes izmanto objektīvu attiecināšanas kritēriju;
ja darbību nav iespējams attiecināt uz konkrētu darbības jomu, tad iestādes izmanto darbības jomu, kurai ir augstākā procentu likme (beta faktors); tā pati darbības joma attiecas arī uz jebkuru palīgdarbību, kas saistīta ar minēto darbību;
iestādes var izmantot iekšējās cenu noteikšanas metodes, lai sadalītu attiecīgo rādītāju starp darbības jomām; izmaksas, kas radušās vienā darbības jomā un kas attiecas uz citu darbības jomu, iespējams pārvietot uz to darbības jomu, uz kuru tās attiecas;
darbību attiecināšana uz darbības jomām operacionālā riska kapitāla vajadzībām atbilst kategorijām, ko iestādes izmanto kredītriskam un tirgus riskam;
iestādes augstākā vadība, ko kontrolē iestādes vadības struktūras, ir atbildīga par attiecināšanas politiku;
iestādes piemēro attiecināšanas uz darbības jomām procesam neatkarīgu pārbaudi.
EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
319. pants
Alternatīvā standartizētā pieeja
Atbilstīgi alternatīvajai standartizētajai pieejai iestādes darbības jomām "privātpersonu vai MVU apkalpošana" un "korporatīvo klientu apkalpošana" piemēro:
attiecīgo rādītāju, kas ir izlīdzināts ienākumu rādītājs un ir vienāds ar aizdevumu un avansu nominālvērtību, kura reizināta ar 0,035;
aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no attiecīgajiem kredītportfeļiem; darbības jomā "korporatīvo klientu apkalpošana" iestādes aizdevumu un avansu nominālvērtībā iekļauj arī netirdzniecības portfelī iekļautos vērtspapīrus.
Iestādei atļauj izmantot alternatīvo standartizēto pieeju, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
tās privātpersonu vai MVU apkalpošana vai korporatīvo klientu apkalpošana veido vismaz 90 % no tās ienākumiem;
būtisku daļu no tās privātpersonu un MVU vai korporatīvo klientu apkalpošanas veido aizdevumi ar augstu PD;
alternatīvā standartizētā pieeja nodrošina atbilstīgu pamatu pašu kapitāla prasības aprēķināšanai attiecībā uz operacionālo risku.
320. pants
Standartizētās pieejas kritēriji
Šīs regulas 312. panta 1. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji ir šādi:
iestādei ir labi dokumentēta operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības sistēma, kurā skaidri norādītas atbildības jomas šajā sistēmā. Iestāde identificē savus operacionālā riska darījumus un izseko attiecīgos operacionālā riska datus, tostarp datus par būtiskiem zaudējumiem; šai sistēmai veic regulāru neatkarīgu pārbaudi, ko veic iekšēja vai ārēja persona, kurai ir vajadzīgās zināšanas šādas pārbaudes veikšanai;
iestādes operacionālā riska novērtēšanas sistēma ir cieši integrēta iestādes riska pārvaldības procesos; tās rezultāti ir iestādes operacionālā riska profila uzraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa;
iestāde ievieš ziņošanas sistēmu augstākajai vadībai, kas nodrošina operacionālā riska pārskatus attiecīgajām iestādes struktūrām. Iestādei ir procedūras piemērotu darbību veikšanai atbilstīgi vadības pārskatos sniegtajai informācijai.
4.
NODAĻA
Attīstītās mērīšanas pieejas
321. pants
Kvalitatīvie standarti
Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētie kvalitatīvie standarti ir šādi:
iestādes iekšējā operacionālā riska mērīšanas sistēma ir cieši integrēta ikdienas riska pārvaldības procesos;
iestādei ir neatkarīga riska pārvaldības struktūra operacionālajam riskam;
iestāde sagatavo regulārus pārskatus par operacionālā riska darījumiem un zaudējumu pieredzi, kā arī tām ir procedūras, lai īstenotu atbilstīgas korektīvas darbības;
iestādes riska pārvaldības sistēma ir labi dokumentēta. Iestādei ir ieviesta kārtība, lai nodrošinātu atbilstību, un politikas virzienus attiecībā uz rīcību neatbilstības gadījumā;
iestāde saviem operacionālā riska pārvaldības procesiem un mērīšanas sistēmām veic regulāras pārbaudes, ko īsteno iekšējie vai ārējie revidenti;
iestādes iekšējo validācijas procesu darbība ir pilnvērtīga un efektīva;
datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar iestādes riska mērīšanas sistēmu, ir pārredzami un pieejami.
322. pants
Kvantitatīvie standarti
Ar procesu ir saistīti šādi standarti:
iestāde aprēķina savu pašu kapitāla prasību, ietverot paredzamos un neparedzamos zaudējumus, ja vien paredzamie zaudējumi nav attiecīgi nodrošināti ar tās iekšējām darbības praksēm; operacionālā riska mērs aptver notikumus ar mazu varbūtību, kuriem potenciāli var būt būtiska ietekme, sasniedzot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99,9 % ticamības intervālam viena gada laikā;
iestādes iekšējā operacionālā riska mērīšanas sistēma ietver iekšējo datu, ārējo datu, scenāriju analīzes, faktoru, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi, un iekšējās kontroles sistēmu izmantošanu, kā izklāstīts 3. līdz 6. punktā; iestādei ir ieviesta labi dokumentēta pieeja šo četru elementu proporcionālam lietojumam tās vispārējā operacionālā riska aprēķina sistēmā;
iestādes riska mērīšanas sistēmā ietver galvenos riska izraisītājus, kas ietekmē aplēsto zaudējumu sadalījuma līknes veidu;
iestāde var atzīt operacionālā riska zaudējumu korelācijas attiecībā pret atsevišķām operacionālā riska aplēsēm vienīgi tad, ja tās sistēmas korelāciju mērīšanai ir pilnvērtīgas, tiek īstenotas konsekventi un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas raksturīga šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši stresa periodos; iestāde validē savus korelācijas pieņēmumus, izmantojot attiecīgas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes;
iestādes riska mērīšanas sistēma ir iekšēji konsekventa, un tajā jāizvairās no vairākkārtējas tādu kvalitatīvo vērtējumu vai riska mazināšanas metožu atzīšanas, kas jau ir atzītas citās šīs regulas jomās.
Ar iekšējiem datiem ir saistīti šādi standarti:
iestāde savu iekšēji veikto operacionālā riska mērīšanu balsta uz minimālo vēsturiskās novērošanas periodu, kas ir pieci gadi; iestādei pirmo reizi sākot izmantot attīstītās mērīšanas pieeju, ir pieļaujams izmantot trīs gadu vēsturiskās novērošanas periodu;
iestāde spēj savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem attiecināt uz darbības jomām, kas noteiktas 317. pantā, un notikumu veidiem, kuri izklāstīti 324. pantā, un pēc pieprasījuma iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm; ārkārtas apstākļos iestāde var attiecināt zaudējumu notikumus, kas skar visu iestādi, uz papildu darbības jomu "korporatīvie posteņi"; iestādei ir dokumentēti objektīvie kritēriji zaudējumu attiecināšanai uz noteiktām darbības jomām un notikumu veidiem. Iestāde savus operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar kredītrisku un ko iestāde vēsturiski ir iekļāvusi iekšējās kredītriska datu bāzēs, reģistrē operacionālā riska datu bāzēs un nosaka tos atsevišķi; šādi zaudējumi nav iekļauti operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā, ar noteikumu, ka iestādei pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ir jāturpina tie uzskatīt par kredītrisku; iestāde iekļauj operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, operacionālā riska pašu kapitāla prasības jomā;
iestādes iekšējie zaudējumu dati ir vispusīgi, lai ietvertu visas būtiskās darbības un riska darījumus no visām attiecīgajām apakšsistēmām un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām; iestāde spēj pamatot, ka jebkuras neiekļautās darbības vai riska darījumi – atsevišķi un kopā – būtiski neietekmētu vispārējās riska aplēses; iestāde nosaka attiecīgus minimālos zaudējumu sliekšņus, sākot ar kuriem apkopo iekšējos datus par zaudējumiem;
papildus informācijai par bruto zaudējumu summām, iestāde apkopo informāciju par zaudējumu notikuma datumu, bruto zaudējumu summu atgūšanu un aprakstošu informāciju par zaudējumu notikuma izraisītājiem vai cēloņiem;
iestādei ir īpaši kritēriji datu klasifikācijai zaudējumiem, kas rodas no zaudējumu notikuma ar centralizētā funkcijā vai darbībā, kura aptver vairāk nekā vienu darbības jomu, kā arī no vairākiem saistītiem notikumiem laika gaitā;
iestādei ir dokumentētas procedūras vēsturisko zaudējumu datu svarīguma pastāvīgai novērtēšanai, ieskaitot tās situācijas, kurās iespējama lēmumu ignorēšana, mērogošana vai citas korekcijas, ciktāl tās drīkst izmantot, kā arī ņemot vērā, kas ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus.
Ar ārējiem datiem ir saistīti šādi atbilstības standarti:
iestādes operacionālā riska mērīšanas sistēmā izmanto attiecīgus ārējos datus, jo īpaši tad, ja ir pamats uzskatīt, ka iestāde ir pakļauta retiem, tomēr potenciāli būtiskiem zaudējumiem; iestādei ir sistemātisks process, lai noteiktu situācijas, kurām izmanto ārējos datus, un metodoloģijas datu iekļaušanai tās mērīšanas sistēmā;
iestāde regulāri pārskata ārējo datu izmantošanas nosacījumus un prakses, kā arī tos dokumentē un piemēro periodisku neatkarīgu pārbaudi.
Ar uzņēmējdarbības vidi un iekšējās kontroles faktoriem ir saistīti šādi atbilstības standarti:
iestāde tās riska novērtēšanas metodoloģijā ietver uzņēmējdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos faktorus, kas var mainīt iestādes operacionālā riska profilu;
iestāde katra faktora izvēli pamato ar to, ka tas ir nozīmīgs riska izraisītājs, balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu spriedumus attiecīgajās uzņēmējdarbības jomās;
iestāde spēj kompetentajām iestādēm pamatot riska aplēšu jutīgumu attiecībā pret faktoru izmaiņām un dažādu faktoru relatīvo nozīmi; papildus tam, ka tiek ņemtas vērā riska izmaiņas, ko rada riska kontroles uzlabojumi, iestādes riska mērīšanas sistēmā ietver potenciālo riska pieaugumu, kuru rada lielāka darījumu sarežģītība vai lielāks darījumu apjoms;
iestāde savu riska mērīšanas sistēmu dokumentē un veic tai neatkarīgu pārbaudi iestādes ietvaros, un minētā sistēma ir pakļauta arī kompetento iestāžu neatkarīgai pārbaudei; laika gaitā iestāde validē un atkārtoti novērtē procesu un tā rezultātus, salīdzinot ar iekšējiem datiem par faktisko zaudējumu pieredzi un attiecīgiem ārējiem datiem.
323. pants
Apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekme
Apdrošināšanas un iestāžu apdrošināšanas shēma atbilst šādiem nosacījumiem:
apdrošināšanas polises sākotnējais termiņš nav mazāks par vienu gadu; polisēm, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, iestāde piemēro atbilstošus diskontus, kas atspoguļo polises atlikušā termiņa samazināšanos, līdz 100 % diskontam polisēm, kuru atlikušais termiņš ir 90 dienas vai īsāks;
apdrošināšanas polisei ir 90 dienu minimālais periods iepriekšējai paziņošanai par līguma anulēšanu;
apdrošināšanas polisē nav paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, ko izraisa uzraudzības darbības, vai noteikumi, kuri iestādes maksātnespējas gadījumā neļautu tās pārņēmējam vai likvidatoram saņemt atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot notikumus, kuri risinājušies pēc iestādes pārņemšanas vai likvidācijas procedūras uzsākšanas attiecībā uz iestādi; tomēr no apdrošināšanas polises var izslēgt soda naudas, soda maksājumus vai zaudējumu kompensācijas, kas radušās kompetento iestāžu darbību rezultātā;
riska mazināšanas aprēķinos apdrošināšanas segumu ņem vērā tā, lai būtu pārredzama tā saistība ar zaudējumu faktisko varbūtību un ietekmi, kuras izmanto operacionālā riska kapitāla vispārējai noteikšanai, un atbilstība tām;
apdrošināšanu veic trešā sabiedrība; ja apdrošināšanu veic piesaistītās un radniecīgās sabiedrības, riska darījumu nodod neatkarīgai trešai juridiskajai personai, kas atbilst 2. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;
apdrošināšanas atzīšanas sistēma ir labi pamatota un dokumentēta.
Apdrošināšanas atzīšanas metodika ietver visus šādus elementus apdrošināšanas summas samazinājumu vai diskontu veidā:
apdrošināšanas polises atlikušais termiņš, ja mazāks par vienu gadu:
polises anulēšanas termiņi, ja mazāki par vienu gadu;
maksājumu nenoteiktību, kā arī nesakritību apdrošināšanas polišu segumos.
324. pants
Zaudējumu notikumu veidu klasifikācija
Šīs regulas 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie zaudējumu notikumu veidi ir uzskaitīti turpmākajā tabulā.
3. tabula
Notikumu veida kategorija |
Definīcija |
Iekšējā krāpšana |
Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai uzņēmuma kārtības apiešana, izņemot diskriminācijas vai kultūratšķirību gadījumus, kur iesaistīta vismaz viena iekšējā persona |
Ārējā krāpšana |
Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai tiesību aktu apiešana, ko veic trešā persona |
Darba attiecību prakse un darba drošība |
Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kuras rodas no tādu tiesību aktu vai nolīgumu nolaidīgas neievērošanas, kas reglamentē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasījumiem saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas un kultūratšķirību gadījumiem |
Klienti, produkti un darījumu prakse |
Zaudējumi, kas rodas no nejaušas vai nolaidības rezultātā radušās profesionālo pienākumu neizpildes attiecībā uz konkrētiem klientiem (arī no uzticamības un piemērotības prasību neizpildes) vai no produkta būtības vai uzbūves |
Fizisko aktīvu zaudējumi |
Zaudējumi, kas rodas no fizisko aktīvu zaudējumiem vai bojājumiem dabas katastrofās vai citos gadījumos |
Komercdarbības pārrāvumi un sistēmu kļūdas |
Zaudējumi, kas rodas no komercdarbības pārrāvumiem un sistēmu kļūdām |
Izpilde, piegāde un procesu vadība |
Zaudējumi no kļūmēm darījumu apstrādē vai procesu vadībā attiecībās ar tirdzniecības darījuma partneriem vai piegādātājiem |
IV
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRGUS RISKU
1.
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
325. pants
Pieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam
Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:
standartizēto pieeju, kas minēta 2. punktā;
iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta šīs sadaļas 5. nodaļā attiecībā uz tām riska kategorijām, kurām iestādei ir piešķirta atļauja izmantot minēto pieeju saskaņā ar 363. pantu.
Pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kas aprēķinātas saskaņā ar standartizēto pieeju, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir summa, ko veido attiecīgi šādas pašu kapitāla prasības:
pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku, kā minēts 2. nodaļā;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, kā minēts 3. nodaļā;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku, kā minēts 4. nodaļā.
Iestāde, kas nav saskaņā ar 325.a pantu atbrīvota no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām, atbilstoši 430.b pantam sniedz pārskatu par aprēķinu attiecībā uz visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:
alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta 1.a nodaļā;
alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta 1.b nodaļā.
Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, tiek iekļautas ACTP:
pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespēju līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;
visi pamatā esošie instrumenti ir:
ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus;
parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz i) punktā minētajiem instrumentiem.
Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cenu, kas ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu, vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumu var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.
Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj ACTP:
pamatā esoši instrumenti, kas ir iedalīti 112. panta h) vai i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā;
prasījums pret īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas saskaņā ar 6. punktu pati par sevi neatbilstu iekļaušanai ACTP.
EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
325.a pants
Atbrīvojumi no īpašām pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz tirgus risku
Iestādi atbrīvo no 403.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus risks, nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
10 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 500 miljoni.
Iestādes aprēķina savu bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus risks, izmantojot katra mēneša pēdējās dienas datus un ievērojot šādas prasības:
iekļauj visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumus, kas pilnībā izlīdzina tirgus risku, kas piemīt iekšējo risku ierobežošanas pozīcijām, kā minēts 106. panta 3. punktā;
iekļauj visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks vai preču risks;
visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtībām konkrētajā datumā, izņemot pozīcijas, kas minētas b) apakšpunktā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas patiesā vērtība un tirgus vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks, atzīst par kopēju neto ārvalstu valūtas pozīciju un vērtē saskaņā ar 352. pantu;
visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē preču risks, vērtē saskaņā ar 357. un 358. pantu;
garo pozīciju absolūto vērtību pieskaita īso pozīciju absolūtajai vērtībai.
Atbrīvojumu no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām pārstāj piemērot trīs mēnešu laikā pēc tam, kad:
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam; vai
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam.
325.b pants
Atļauja attiecībā uz konsolidētajām prasībām
Iestādes var piemērot 1. punktu tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
grupā ir pienācīga pašu kapitāla sadale;
regulatīvā, juridiskā vai līgumiskā sistēma, kurā iestādes darbojas, garantē savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.
Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tiek nodrošināta arī visu šādu nosacījumu izpilde:
šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestāžu definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības;
šie uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;
attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu pārvešanu grupas iekšienē.
1.A
NODAĻA
Alternatīvā standartizētā pieeja
325.c pants
Alternatīvās standartizētās pieejas joma un struktūra
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu un preču risks, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:
pašu kapitāla prasība saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir jutīgums un kura izklāstīta 2. iedaļā;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas izklāstītas 5. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā;
pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem, kas izklāstītas 4. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā.
325.d pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“riska klase” ir viena no šādām septiņām kategorijām:
vispārīgais procentu likmju risks;
nevērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (CSR);
vērtspapīrošanas, kas nav ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (CSR ārpus ACTP);
vērtspapīrošanas, kas ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (ACTP CSR);
kapitāla vērtspapīru risks;
preču risks;
ārvalstu valūtas risks;
“jutīgums” ir pozīcijas vērtības relatīvā maiņa, kuras cēlonis ir vērtības maiņa vienam no šīs pozīcijas būtiskajiem riska faktoriem un kura aprēķināta, izmantojot iestādes cenu noteikšanas modeli saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu;
“kopa” ir pozīciju apakškategorija vienā riska klasē ar līdzīgu riska profilu, kurai piesaista riska pakāpi saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.
325.e pants
Ar jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.h pantu:
pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu nesaistītos riska faktoros;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas galvenajos ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasības delta riskam.
Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:
uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;
uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.
Šīs nodaļas nolūkos instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai rīcības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.
Šīs nodaļas nolūkos instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās summas lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas.
325.f pants
Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem
Neto jutīgumu pret katru riska faktoru katrā kopāreizina ar atbilstīgo riska pakāpi, kas noteikta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu pret katru riska faktoru minētajā kopā, saskaņā ar šādu formulu:
WSk |
= |
svērtais jutīgums; |
RWk |
= |
riska pakāpe; un |
sk |
= |
riska faktors. |
Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā kopāapkopo saskaņā ar turpmāk doto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar kopu saistītu jutīgumu. Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā kopā (ρkl), kā noteikts 6. iedaļā.
Kb |
= |
ar kopu saistīts jutīgums; un |
WS |
= |
svērtais jutīgums. |
Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina katrai kopai riska klases ietvaros saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās kopās, kas noteiktas 6. iedaļā, radot ar riska klasi saistītu delta vai vega pašu kapitāla prasību (risk-class specific delta or vega own funds requirement):
kur:
Sb |
= |
Σk WSk visiem riska faktoriem kopā “b” Sc = Σk WSk un kopā “c”; ja minētās vērtības attiecībā uz Sb un Sc rada negatīvu skaitli kopējai summai |
Sb |
= |
max [min (Σk WSk, Kb), – Kb] visiem riska faktoriem kopā “b” un |
Sc |
= |
max [min (Σk WSk, Kc), – Kc] visiem riska faktoriem kopā “c”. |
Ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta vai vega risku aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu.
325.g pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma risku
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma risku saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā.
325.h pants
Ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību apkopošana delta, vega un izliekuma riskiem
Procesu, kurā aprēķina ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasības delta, vega un izliekuma riskiem, kas raksturoti 325.f un 325.g pantā, katrai riska klasei veic trīs reizes, katrreiz izmantojot citu korelācijas parametru kopu ρkl (korelācijai starp riska faktoriem katrā kopā) un γbc (korelācijai starp kopām katrā riska klasē). Katra no šīm trim kopām atbilst citam scenārijam, proti:
“vidējas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametri ρkl un γbc netiek mainīti, salīdzinot ar 6. iedaļā norādītajiem parametriem;
“augstas korelācijas” scenārijs, kur korelācijas parametrus ρkl un γbc, kas norādīti 6. iedaļā, vienādi reizina ar 1,25, un uz ρkl un γbc attiecas ierobežojums 100 %;
“zemas korelācijas scenāriju” precizē deleģētajā aktā, kas minēts 461.a pantā.
325.i pants
Indeksa instrumentiem un iespēju līgumiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem piemērojamā procedūra
Iestādes piemēro indeksa instrumentiem un iespēju līgumiem ar vairākiem pamatā esošiem aktīviem procedūru saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā.
325.j pants
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem piemērojamā procedūra
Iestādes piemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem procedūru saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 461.a pantā.
325.k pants
Sākotnējās izvietošanas pozīcijas
Iestādes piemēro vienu no atbilstošajiem reizinātājiem, kas uzskaitīti 1. tabulā, lai veiktu jutīguma savstarpēju ieskaitu visām sākotnējās izvietošanas pozīcijām katrā atsevišķā emitentā, izņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušās vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās personas, pamatojoties uz oficiāliem nolīgumiem, un aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šajā nodaļā, pamatojoties uz koriģētu neto jutīgumu.
1. tabula
0. darba diena |
0 % |
1. darba diena |
10 % |
2. un 3. darba diena |
25 % |
4. darba diena |
50 % |
5. darba diena |
75 % |
pēc 5. darba dienas |
100 % |
Šā panta nolūkā “0. darba diena” ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.
325.l pants
Vispārīgie procentu likmju riska faktori
Delta vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, ko piemēro pret procentu likmi jutīgiem instrumentiem, ir attiecīgas bezriska likmes katrai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piesaista riska faktorus konkrētiem punktiem, lineāri interpolējot vai izmantojot metodi, kas vislabāk sader ar cenu noteikšanas funkcijām, ko izmanto neatkarīga iestādes riska kontroles funkcija, lai ziņotu augstākajai vadībai par tirgus risku vai peļņu un zaudējumiem.
Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas aprakstītas 2. punktā un šā punkta pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai.
Ja iestādes izmanto vispārējo procentu likmju riska faktorus, kas atvasināti saskaņā ar šā punkta otrajā daļā izklāstīto procedūru attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, šos valsts parāda instrumentus neatbrīvo no kredītriska starpības riska pašu kapitāla prasībām. Gadījumos, kad nav iespējams atšķirt bezriska likmi no kredītriska starpības sastāvdaļas, jutīgumu pret šo riska faktoru piesaista gan vispārīgā procentu likmju riska, gan kredītriska starpības riska klasēm.
Iestādes piemēro papildu riska faktorus attiecībā uz inflācijas risku tiem parāda instrumentiem, kuru naudas plūsmas ir funkcionāli atkarīgas no inflācijas rādītājiem. Minētie papildu riska faktori sastāv no viena vektora, ko katrai valūtai veido tirgus ietekmētas inflācijas likmes ar dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Katrs starpvalūtu bāzes riska faktors sastāv no viena vektora ar starpvalūtu bāzi, ko katrai valūtai veido atšķirīgi termiņi. Katram parāda instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu. Katra valūta veido atsevišķu kopu.
Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret starpvalūtu bāzes riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu kopu. Katrā kopāir divi iespējamie atšķirīgie riska faktori – bāze attiecībā uz euro un bāze attiecībā uz ASV dolāru, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā starpvalūtu bāzes vektorā. Maksimālais neto jutīgumu skaits katrā kopā ir divi.
Savstarpēja ieskaita nolūkos iestādes ņem vērā izsecināto svārstīgumu, kas saistīts ar to pašu bezriska likmi un attiecināts uz to pašu termiņu, lai veidotu to pašu riska faktoru.
Ja iestādes attiecina izsecināto svārstīgumu uz termiņiem, kā minēts šajā punktā, piemēro šādas prasības:
iespēju līguma termiņš ir savietots ar pamatā esošā instrumenta termiņu, jāņem vērā viens vienīgs riska faktors, ko attiecina uz minēto termiņu;
ja iespēju līguma termiņš ir īsāks par pamatā esošā instrumenta termiņu, ņem vērā šādus riska faktorus:
pirmo riska faktoru attiecina uz iespēju līguma termiņu;
otro riska faktoru attiecina uz iespēju līgumam pamatā esošā instrumenta atlikušo termiņu šā iespēju līguma beigu datumā.
Nav piemērojamas pašu kapitāla prasības izliekuma riskam attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto bāzes risku.
325.m pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz nevērtspapīrošanu
325.n pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz vērtspapīrošanu
Iestādes piemēro kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 5. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, kā minēts 325. panta 6., 7. un 8. punktā.
Kopas, kuras piemērojamas tādas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kas nav iekļautas ACTP, ir specifiskas minētās riska klases kategorijai, kā minēts 6. iedaļā.
Kredītriska starpības riska faktori, ko iestādes piemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP, ir šādi:
delta riska faktori ir visi attiecīgie kredītriska starpības rādītāji emitentiem, kuri emitē pamatā esošus riska darījumus vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem, un attiecībā uz katru šādu termiņu: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas iekļautas ACTP kā pamatā esoši instrumenti, ir kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta tā, kā aprakstīts šā punkta a) apakšpunktā, un tos attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstīgā iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
izliekuma riska faktori ir attiecīgās kredītriska starpības ienesīguma līknes pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kuras izteiktas kā kredītriska starpības rādītāju vektors dažādiem termiņiem, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā; katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP, attiecas uz laidiena starpību, nevis uz pamatā esošo instrumentu starpību, un tie ir šādi:
delta riska faktori ir attiecīgie laidiena kredītriska starpības rādītāji, kas attiecināti uz šādiem termiņiem saskaņā ar laidiena termiņu: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nav iekļautas ACTP kā pamatā esoši instrumenti, ir laidienu kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi, un katru no tiem attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.
izliekuma riska faktori ir tie paši, kas raksturoti šā punkta a) apakšpunktā; visiem minētajiem riska faktoriem piemēro kopīgu riska pakāpi, kā minēts 6. iedaļā.
325.o pants
Kapitāla vērtspapīru riska faktori
Kapitāla vērtspapīru riska nolūkos specifiskā kapitāla vērtspapīru repo līkne ir vienots riska faktors, kas izteikts kā repo likmju vektors dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi repo likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz minēto instrumentu.
Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret kapitāla vērtspapīru riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Iestādes kompensē jutīgumu pret repo likmju riska faktoru tam pašam kapitāla vērtspapīram, neņemot vērā sastāvdaļu skaitu katrā vektorā.
325.p pants
Preču riska faktori
Instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto izliekuma riska formulā, aprēķina saskaņā ar 325.g pantu. Izliekuma riska nolūkā iestādes ņem vērā vektorus ar dažādu sastāvdaļu skaitu, lai veidotu to pašu riska faktoru, ja minētie vektori atbilst tam pašam preču veidam.
325.q pants
Ārvalstu valūtas riska faktori
325.r pants
Delta riska jutīgums
Iestādes aprēķina delta vispārīgo procentu likmju riska jutīgumu (GIRR) šādi:
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm, aprēķina šādi:
kur:
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm; |
rkt |
= |
bezriska līknes “k” likme ar termiņu “t”; |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
x,y |
= |
riska faktori, kas nav rkt, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes, aprēķina šādi:
kur:
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes; |
|
= |
sastāvdaļu vektors, kas raksturo izsecinātās inflācijas līkni vai starpvalūtu bāzes līkni konkrētai valūtai “j”, kur “m” vienāds ar to mainīgo lielumu skaitu, kas saistīti ar inflāciju vai starpvalūtu mainīgajiem lielumiem, ko izmanto instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī; |
|
= |
dimensijas vienības matrica (1 × m); |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
y, z |
= |
citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī. |
Iestādes aprēķina delta kredītriska starpības riska jutīgumu visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām šādi:
kur:
|
= |
delta kredītriska starpības riska jutīgums visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām; |
cskt |
= |
emitenta “j” kredītriska starpības rādītāja vērtība ar termiņu “t”; |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
x,y |
= |
riska faktori, kas nav cskt, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
Iestādes aprēķina delta kapitāla vērtspapīru riska jutīgumu šādi:
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām, aprēķina šādi:
kur:
sk |
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām; |
“k” |
= |
specifisks kapitāla vērtspapīrs; |
EQk |
= |
minētā kapitāla vērtspapīra tūlītējās cenas vērtība; |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
x,y |
= |
riska faktori, kas nav EQk cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo likmēm, aprēķina šādi:
kur:
|
= |
jutīgums pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo likmēm; |
k |
= |
indekss, kas apzīmē kapitāla vērtspapīru; |
|
= |
sastāvdaļu vektors, kas raksturo repo termiņu struktūru konkrētam kapitāla vērtspapīram “k”, kur “m” ir vienāds ar repo likmju skaitu atbilstoši dažādiem termiņiem, kas izmantoti instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī; |
|
= |
dimensijas vienības matrica (1 · m); |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” cenu noteikšanas funkcija; un |
y, z |
= |
riska faktori, kas nav |
Iestādes aprēķina delta preču riska jutīgumu pret katru riska faktoru “k” šādi:
kur:
sk |
= |
delta preču riska jutīgums pret katru riska faktoru; |
k |
= |
konkrētās preces riska faktors; |
CTYk |
= |
riska faktora “k” vērtība; |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” tirgus vērtība kā riska faktora “k” funkcija; un |
y, z |
= |
riska faktori, kas nav CTYk instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī. |
Iestādes aprēķina delta ārvalstu valūtas riska jutīgumu pret katru ārvalstu valūtu riska faktoru “k” šādi:
kur:
sk |
= |
delta ārvalstu valūtas riska jutīgums; |
k |
= |
konkrētās ārvalstu valūtas riska faktors; |
FXk |
= |
riska faktora vērtība; |
Vi (.) |
= |
instrumenta “i” tirgus vērtība kā riska faktora “k” funkcija; un |
y, z |
= |
riska faktori, kas nav FXk instrumenta “i” cenu noteikšanas modelī. |
325.s pants
Vega riska jutīgums
Iestādes aprēķina iespējas līguma vega riska jutīgumu pret konkrētu riska faktoru “k” šādi:
kur:
sk |
= |
iespējas līguma vega riska jutīgums; |
k |
= |
specifisks vega riska faktors, kas sastāv no izsecināta svārstīguma; |
volk |
= |
minētā riska faktora vērtība, kas izsakāma procentuāli; un |
x,y |
= |
riska faktori, kas nav volk, cenu noteikšanas funkcijā Vi; |
325.t pants
Prasības jutīguma aprēķiniem
Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var prasīt iestādei, kam piešķirta atļauja izmantot alternatīvu iekšējo modeļu pieeju, kas izklāstīta 1.b nodaļā, lai tā izmantotu iekšējo modeļu pieejas riska mērīšanas modeļa cenu noteikšanas funkcijas, aprēķinot jutīgumu saskaņā ar šo nodaļu un aprēķinot pašu kapitāla prasības tirgus riskam un ziņojot par tām saskaņā ar 430.b panta 3. punktu.
Aprēķinot vega riska jutīgumu instrumentiem ar izvēles iespēju, kā minēts 325.e panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādas prasības:
attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku un kredītriska starpības risku iestādes attiecībā uz katru valūtu pieņem, ka svārstīguma riska faktoriem pamatā esošais instruments, kam tiek aprēķināts vega risks, atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, ko izmanto minētajiem instrumentiem;
attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku, preču risku un ārvalstu valūtu risku iestādes pieņem, ka svārstīguma riska faktoriem pamatā esošais instruments, kam tiek aprēķināts vega risks, atbilst logaritmiski normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, ko izmanto minētajiem instrumentiem.
Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot alternatīvas delta riska jutīguma definīcijas, ar noteikumu, ka iestāde atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
šīs alternatīvās definīcijas tiek izmantotas iekšējā riska pārvaldības nolūkos un lai neatkarīga riska kontroles struktūrvienība iestādē ziņotu augstākajai vadībai par peļņu un zaudējumiem;
iestāde pierāda, ka šīs alternatīvās definīcijas ir piemērotākas attiecīgā pozīcijas jutīguma aptveršanai nekā formulas, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā, un ka no tām izrietošais jutīgums pēc būtības neatšķiras no minētajām formulām.
Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var aprēķināt vega jutīgumu, pamatojoties uz alternatīvo jutīguma definīciju lineāro transformāciju, ar noteikumu, ka iestāde atbilst šādiem abiem nosacījumiem:
minētās alternatīvās definīcijas tiek izmantotas iekšējā riska pārvaldības nolūkos un lai neatkarīga riska kontroles struktūrvienība iestādē ziņotu augstākajai vadībai par peļņu un zaudējumiem;
iestāde pierāda, ka minētās alternatīvās definīcijas ir piemērotākas pozīcijas jutīguma aptveršanai nekā formulas, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā,, un ka pirmajā daļā minētā lineārā transformācija atspoguļo vega riska jutīgumu.
325.u pants
Pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem
Uzskata, ka instrumentus ietekmē atlikušie riski, ja tie atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
instruments atsaucas uz eksotisku pamatā esošu atsauces vienību, proti, šīs nodaļas nolūkos tas ir tirdzniecības portfeļa instruments, kas atsaucas uz pamatā esošu riska darījumu, kurš neietilpst delta, vega vai izliekuma riska pieeju jomā saskaņā ar metodi, kura saistīta ar jutīgumu un noteikta 2. iedaļā, vai pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas minēta 5. iedaļā;
instruments ir tāds instruments, ko ietekmē citi atlikušie riski, proti, šīs nodaļas nolūkos tie ir jebkuri no šādiem instrumentiem:
instrumenti, uz kuriem attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega un izliekuma risku saskaņā ar metodi, kas saistīta ar jutīgumu un izklāstīta 2. iedaļā, un kuri rada izmaksājumus, ko nevar atkārtot kā galīgu lineāro kombināciju standarta iespēju līgumiem ar vienu pamatā esošu kapitāla cenu, preces cenu, valūtas maiņas likmi, obligāciju cenu, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas cenu vai procentu likmju mijmaiņas līgumu;
instrumenti, kas ir 325. panta 6. punktā minētās ACTP iekļautās pozīcijas; 325. panta 8. punktā minēto ACTP iekļauto riska ierobežošanu neņem vērā.
Iestādes aprēķina papildu pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punktā, kā summu, ko veido 2. punktā minēto instrumentu bruto nosacītās summas, reizinot ar šādām riska pakāpēm:
1,0 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;
0,1 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā.
Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestāde nepiemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz atlikušajiem riskiem tādam instrumentam, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
instruments tiek kotēts atzītā biržā;
instruments ir piemērots centrālajai tīrvērtei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012;
instruments pilnībā kompensē tirgus risku citai pozīcijai tirdzniecības portfelī, un tādā gadījumā abas pilnīgi atbilstīgās tirdzniecības portfeļa pozīcijas atbrīvo no pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem.
Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI analizē, vai ilgmūžības risks, laika apstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums būtu uzskatāms par eksotiskiem pamatā esošiem instrumentiem.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
325.v pants
Definīcijas un vispārīgi noteikumi
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
“īsais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei peļņu neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;
“garais riska darījums” nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei zaudējumus neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;
“pēkšņas saistību neizpildes (JTD) bruto summa” ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētā riska darījumā;
“pēkšņas saistību neizpildes (JTD) neto summa” ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, kas iestādei rastos parādnieka saistību neizpildes dēļ pēc tam, kad ir veikts bruto JTD summu savstarpējs ieskaits;
“saistību neizpildīšanas zaudējumi” jeb LGD ir parādnieka saistību nepildīšanas zaudējumi šā parādnieka emitētā instrumentā, kas izteikti kā instrumenta nosacītās summas daļa;
“saistību neizpildes riska pakāpe” ir procentuāls rādītājs, kas raksturo varbūtību katra parādnieka saistību neizpildei saskaņā ar minētā parādnieka kredītspēju.
325.w pants
Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas
Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram garajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
JTDlong |
= |
JTD bruto summa garajam riska darījumam; |
Vnotional |
= |
instrumenta nosacītā summa; |
P&Llong |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada garo riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; un |
Adjustmentlong |
= |
summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes zaudējumi saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Palielinājumu Adjustmentlong mainīgais atspoguļo ar pozitīvu zīmi, samazinājumu – ar negatīvu zīmi. |
Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram īsajam riska darījumam ar parāda instrumentiem šādi:
JTD short |
= |
JTD bruto summa īsajam riska darījumam; |
Vnotional |
= |
instrumenta nosacītā summa, ko formulā norāda ar negatīvu zīmi; |
P&Lshort |
= |
termins, kas koriģē peļņu vai zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada īso riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi; un |
Adjustmentshort |
= |
summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes peļņa saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Samazinājumu Adjustmentshort mainīgais atspoguļo ar pozitīvu zīmi, un palielinājumu Adjustmentshort mainīgais atspoguļo ar negatīvu zīmi. |
Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, LGD attiecībā uz parāda instrumentiem, kas iestādēm jāpiemēro, ir šādi:
riska darījumiem ar parāda instrumentiem, kam nav augstākās prioritātes, piesaista LGD 100 % apmērā;
riska darījumiem ar prioritāriem parāda instrumentiem piesaista LGD 75 % apmērā;
riska darījumiem ar segtajām obligācijām, kā minēts 129. pantā, piesaista LGD 25 % apmērā.
Lai veiktu 1. un 2. punktā izklāstītos aprēķinus, nosacītās summas nosaka šādi:
parāda instrumentu gadījumā nosacītā summa ir parāda instrumenta nominālvērtība;
tādu atvasināto instrumentu gadījumā, kuru pamatā ir parāda vērtspapīru instrumenti, nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta nosacītā summa.
Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem, iestādes aprēķinot JTD bruto summas, neizmanto formulas, kas minētas 1. un 2. punktā, bet šādas formulas:
JTD long |
= |
JTD bruto summa garajam riska darījumam; |
JTD short |
= |
JTD bruto summa īsajam riska darījumam; un |
V |
= |
kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība vai – tādu atvasināto instrumentu gadījumā, kuru pamatā ir kapitāla vērtspapīra instrumenti, – pamatā esošā kapitāla vērtspapīra patiesā vērtība. |
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kā iestādēm jāaprēķina JTD summas dažāda veida instrumentiem saskaņā ar šo pantu;
kuras alternatīvās metodikas iestādēm jāizmanto, aplēšot JTD bruto summas, kas minētas 7. punktā;
to instrumentu nosacītās summas, kas nav 4. punkta a) un b) punktā minētie instrumenti.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
325.x pants
Pēkšņas saistību neizpildes neto summas
Savstarpējs ieskaits ir vai nu pilnīgs, vai daļējs, atkarībā no kompensējamajiem riska darījumu termiņiem:
savstarpējs ieskaits ir pilnīgs, ja visiem kompensējamajiem riska darījumiem termiņš ir viens gads vai ilgāk;
savstarpējs ieskaits ir daļējs, ja vismaz vienam kompensējamajam riska darījumam termiņš ir īsāks par vienu gadu, un tādā gadījumā pēkšņas saistību neizpildes summas apjoms katram riska darījumam ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek reizināts ar riska darījuma termiņa attiecību pret vienu gadu.
325.y pants
Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku aprēķināšana
JTD neto summas, neatkarīgi no darījumu partnera veida, reizina ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 2. tabulā.
2. tabula
Kredītkvalitātes kategorija |
Saistību neizpildes riska pakāpe |
Kredītkvalitātes 1. pakāpe |
0,5 % |
Kredītkvalitātes 2. pakāpe |
3 % |
Kredītkvalitātes 3. pakāpe |
6 % |
Kredītkvalitātes 4. pakāpe |
15 % |
Kredītkvalitātes 5. pakāpe |
30 % |
Kredītkvalitātes 6. pakāpe |
50 % |
Bez kategorijas |
15 % |
Ar saistību neizpildi |
100 % |
JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”; |
i |
= |
indekss, kas apzīmē kopai“b” piederošu instrumentu; |
RWi |
= |
riska pakāpe; un |
WtS |
= |
rādītājs, kas atspoguļo riska ierobežošanas ieguvumu kopas ietvaros, un to aprēķina šādi:
|
Lai aprēķinātu DRCb un WtS, visas kopā esošās pozīcijas garās un īsās pozīcijas apvieno attiecībā uz visām pozīcijām grupā neatkarīgi no to kredītkvalitātes pakāpes, kurai šīs pozīcijas piesaistītas, lai tādējādi aprēķinātu ar kopu saistītas pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku.
325.z pants
Pēkšņas saistību neizpildes summas
325.aa pants
Pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību neizpildes risku vērtspapīrošanas instrumentiem aprēķināšana
Attiecībā uz risku svērtās neto JTD summas piesaista šādām kopām:
vienai kopīgai kopaiattiecībā uz visām komercsabiedrībām, neatkarīgi no reģiona;
44 dažādām kopām, kas atbilst vienai kopaikatrā reģionā attiecībā uz katru no otrajā daļā definētajām 11 aktīvu klasēm.
Pirmās daļas nolūkos 11 aktīvu klases ir šādas: uz aktīviem balstīti komerciāli vērtspapīri (ABKV), autokredīti/līzings, ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS), kredītkartes, ar komerciālām hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (CMBS), nodrošinātās kredītsaistības, nodrošinātas parādsaistības kvadrātā (CDO kvadrātā), mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), studiju kreditēšana, pārējā mazumtirdzniecība un pārējā vairumtirdzniecība. Četri reģioni ir Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika un pārējā pasaule.
325.ab pants
Darbības joma
325.ac pants
Pēkšņas saistību neizpildes summas attiecībā uz ACTP
Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:
“sadalīšana ar vērtēšanas modeli” nozīmē, ka viena parādnieka sastāvdaļa vērtspapīrošanā tiek vērtēta kā starpība starp vērtspapīrošanas beznosacījumu vērtību un vērtspapīrošanas vērtību ar nosacījumiem, pieņemot, ka šis viens parādnieks neizpilda saistības ar LGD 100 % apmērā.
“atkārtošana” nozīmē, ka individuālu vērtspapīrošanas indeksa laidienu apvienošana tiek kombinēta, lai atkārtotu citu laidienu no tā paša indeksa sērijas vai lai atkārtotu laidienos nesadalītu pozīciju šā indeksa sērijā;
“sadalīšana” nozīmē indeksa atkārtošanu, kad pēc vērtspapīrošanas veikšanas pamatā esošie riska darījumi portfelī ir identiski viena parādnieka riska darījumiem, kas sastāda šo indeksu.
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktus atzīst par sadalītiem produktiem ar šādiem savienošanas un atsaistes punktiem:
savienošanas punkts = (N – 1)/ kopējais parādnieku skaits;
atsaistes punkts = N/ kopējais parādnieku skaits,
kur “kopējais parādnieku skaits” ir kopējais parādnieku skaits pamatā esošā grozā vai portfelī.
JTD neto summas nosaka, veicot savstarpēju ieskaitu starp JTD garo riska darījumu bruto summām un JTD īso riska darījumu bruto summām. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp riska darījumiem, kas citādi ir identiski, izņemot termiņu. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai šādā veidā:
attiecībā uz indeksiem, indeksu laidieniem un individuālām vajadzībām pielāgotiem laidieniem, savstarpējs ieskaits ir iespējams starp termiņiem, kas pieder tai pašai indeksu saimei, sērijai un laidienam, ievērojot noteikumus riska darījumiem ar mazāk nekā viena gada termiņu, kas iekļautas 325.x pantā; JTD garo un JTD īso riska darījumu bruto summas, kas ir pilnīgi atkārtojamas, var savstarpēji ieskaitīt, veicot sadalīšanu vienam parādniekam ekvivalentos riska darījumos, izmantojot vērtēšanas modeli; šādos gadījumos viena parādnieka JTD ekvivalentu riska darījumu bruto summas, kas iegūtas sadalīšanas gaitā, ir vienādas ar nesadalīta riska darījuma JTD bruto summu;
savstarpējs ieskaits sadalīšanas ceļā, kā norādīts a) apakšpunktā, nav atļauts attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu vai vērtspapīrošanas atvasinātajiem instrumentiem;
attiecībā uz indeksiem un indeksa laidieniem savstarpējs ieskaits ir iespējams termiņiem, kas pieder tai pašai saimei, sērijai un laidienam, veicot atkārtošanu vai sadalīšanu; ja garie riska darījumi un īsie riska darījumi ir citādi līdzvērtīgi, izņemot vienu atlikušo sastāvdaļu, savstarpējs ieskaits ir atļauts un JTD neto summa atspoguļo atlikušo riska darījumu;
dažādus laidienus no tās pašas indeksa sērijas, dažādas tā paša indeksa sērijas un dažādas indeksu saimes nedrīkst izmantot, lai veiktu savstarpēju ieskaitu.
325.ad pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku attiecībā uz ACTP aprēķināšana
JTD neto summas reizina:
attiecībā uz laidienos sadalītiem produktiem – ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas atbilst to kredītkvalitātei, kā norādīts 325.y panta 1. un 2. punktā;
attiecībā uz laidienos nesadalītiem produktiem – ar saistību neizpildes riska pakāpēm, kas minētas 325.aa panta 1. punktā.
JTD svērtās neto summas apkopo katrā kopā, izmantojot šādu formulu:
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”; |
i |
= |
instruments, kas pieder kopai “b”; un |
WtS ACTP |
= |
rādītājs, kas atzīst ieguvumu attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām kopā, un to aprēķina saskaņā ar WtS formulu, kas izklāstīta 325.y panta 4. punktā, bet izmantojot garās pozīcijas un īsās pozīcijas visā ACTP, nevis tikai konkrētā pozīciju kopā. |
Iestādes aprēķina ACTP saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības, izmantojot šādu formulu:
kur:
DRC ACTP |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku attiecībā uz ACTP; un |
DRCb |
= |
pašu kapitāla prasība attiecībā uz saistību neizpildes risku kopai “b”. |
325.ae pants
Riska pakāpes vispārīgam procentu likmju riskam
Attiecībā uz valūtām, kas nav iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, riska pakāpes jutīgumam pret bezriska likmes riska faktoriem katrai 3. tabulā iekļautajai kopai precizē, ievērojot 461.a pantā minēto deleģēto aktu.
3. tabula
Kopa |
Termiņš |
1. |
0,25 gadi |
2. |
0,5 gadi |
3. |
1 gadi |
4. |
2 gadi |
5. |
3 gadi |
6. |
5 gadi |
7. |
10 gadi |
8. |
15 gadi |
9. |
20 gadi |
10. |
30 gadi |
325.af pants
Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku
Divu svērto jutīgumu korelāciju starp vispārīgā procentu likmes riska faktoriem WSk un WSl, kas ir tajā pašā kopā, ar atbilstību tai pašai līknei, bet ar dažādiem termiņiem, nosaka saskaņā ar šādu formulu:
kur:
Tk (attiecīgi Tl) |
= |
termiņš, kas attiecas uz bezriska likmi; |
θ |
= |
3 %. |
325. ag pants
Kopu korelācijas attiecībā uz vispārīgo procentu likmju risku
325.ah pants
Riska pakāpes nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam instrumentiem
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības riska faktoriem attiecībā uz nevērtspapīrošanu visās 4. tabulā iekļautajās kopās ir tādas pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi).
4. tabula
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
Riska pakāpe (procentpunkti) |
1. |
Visas |
Dalībvalsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
0,50 % |
2. |
Kredītkvalitātes 1.–3. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
0,5 % |
3. |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
1,0 % |
|
4. |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā |
5,0 % |
|
5. |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3,0 % |
|
6. |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
3,0 % |
|
7. |
Tehnoloģijas, telesakari |
2,0 % |
|
8. |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
1,5 % |
|
9. |
Segtās obligācijas, kuras dalībvalstīs emitējušas kredītiestādes |
1,0 % |
|
11. |
Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
|
12. |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
4,0 % |
|
13. |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā |
12,0 % |
|
14. |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
7,0 % |
|
15. |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
8,5 % |
|
16. |
Tehnoloģijas, telesakari |
5,5 % |
|
17. |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
5,0 % |
|
18. |
Citi sektori |
12,0 % |
325.ai pants
Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
Šā panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 325.ah panta 1. punkta 4. tabulas 18. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska aprēķināšanas formulu 18. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajā kopā piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325. aj pants
Korelācijas starp kopām kredītriska starpības riskam attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem
Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
5. tabula
Grupa |
1., 2. un 11. |
3. un12. |
4. un 13. |
5. un 14. |
6. un 15. |
7. un 16. |
8. un 17. |
9. |
1.,2. un 11. |
|
75 % |
10 % |
20 % |
25 % |
20 % |
15 % |
10 % |
3. un 12. |
|
|
5 % |
15 % |
20 % |
15 % |
10 % |
10 % |
4. un 13. |
|
|
|
5 % |
15 % |
20 % |
5 % |
20 % |
5. un 14. |
|
|
|
|
20 % |
25 % |
5 % |
5 % |
6. un 15. |
|
|
|
|
|
25 % |
5 % |
15 % |
7 un 16. |
|
|
|
|
|
|
5 % |
20 % |
8. un 17. |
|
|
|
|
|
|
|
5 % |
9. |
|
|
|
|
|
|
|
— |
325.ak pants
Riska pakāpes kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas iekļauti ACTP, riska faktoriem visās kopās ir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 6. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
6. tabula
Kopas numurs |
Kredīt-kvalitāte |
Sektors |
1. |
Visas |
Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
2. |
Kredīt-kvalitātes 1.–3. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp trešo valstu centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
3. |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
|
4. |
Finanšu sektora sabiedrības, tostarp kredītiestādes, kuras dibinājušas vai izveidojušas centrālā valdība, reģionālā valdība vai vietējā pašvaldība s, un aizdevēji veicināšanas nolūkā (promotional lenders) |
|
5. |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecības preces, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
6. |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
|
7. |
Tehnoloģijas, telesakari |
|
8. |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
|
9. |
Segtās obligācijas, kuras dalībvalstīs emitējušas kredītiestādes |
|
10. |
Segtās obligācijas, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes |
|
11. |
Kredīt-kvalitātes 4.–6. pakāpe |
Trešās valsts centrālā valdība, tostarp centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas, kas minētas 117. panta 2. punktā vai 118. pantā |
12. |
Reģionālās vai vietējās pašvaldības un publiskā sektora struktūras |
|
13. |
Finanšu sektora struktūras, tostarp kredītiestādes, kas iekļautas centrālajā valdībā, reģionālajā valdībā vai vietējā pašvaldībā vai ko tās izveidojušas, un aizdevēji veicināšanas nolūkā |
|
14. |
Pamatmateriāli, enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
15. |
|
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība |
16. |
Tehnoloģijas, telesakari |
|
17. |
Veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi, profesionālā un tehniskā darbība |
|
18. |
Citi sektori |
325.al pants
Korelācijas kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas iekļauti ACTP
325.am pants
Riska pakāpes kredītriska starpības riskam vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
Riska pakāpes jutīgumam pret kredītriska starpības vērtspapīrošanas, kas nav iekļauti ACTP, riska faktoriem visās 7. tabulā iekļautajās kopāsir tās pašas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi), un attiecībā uz katru 7. tabulā iekļauto koputās precizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
7. tabula
Kopas numurs |
Kredītkvalitāte |
Sektors |
1. |
Prioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte |
RMBS – neliela riska |
2. |
RMBS – vidēja riska |
|
3. |
RMBS – augsta riska |
|
4. |
CMBS |
|
5. |
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) – studentu kredīti |
|
6. |
ABS – kredītkartes |
|
7. |
ABS – automobiļi |
|
8. |
Nodrošināti aizdevumu vērtspapīri (CLO) – ārpus ACTP |
|
9. |
Neprioritārā un 1.–3. pakāpes kredītkvalitāte |
RMBS – neliela riska |
10. |
RMBS – vidēja riska |
|
11. |
RMBS – augsta riska |
|
12. |
|
CMBS |
13. |
ABS – studiju kreditēšana |
|
14. |
ABS – kredītkartes |
|
15. |
ABS – automobiļi |
|
16. |
CLO ārpus ACTP |
|
17. |
Kredītkvalitātes 4.–6. pakāpe |
RMBS – neliela riska |
18. |
RMBS – vidēja riska |
|
19. |
RMBS – augsta riska |
|
20 |
CMBS |
|
21. |
ABS – studiju kreditēšana |
|
22. |
ABS – kredītkartes |
|
23. |
ABS – automobiļi |
|
24. |
CLO ārpus ACTP |
|
25. |
Citi sektori |
325.an pants
Kopas iekšējās korelācijas kredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tai pašā kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
Panta 1. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 25. kopai 325.am panta 1. punkta 7. tabulā. Pašu kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 25. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopaipiesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ao pants
Korelācijas starp kopāmkredītriska starpības riska vērtspapīrošanas instrumentiem, kas nav iekļauti ACTP
325.ap pants
Riska pakāpes kapitāla vērtspapīru riskam
Riska pakāpes jutīgumam pret kapitāla vērtspapīru un to repo likmes riska faktoriem attiecībā uz katru 8. tabulā iekļauto kopuprecizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu:
8. tabula
Kopas numurs |
Tirgus kapitalizācija |
Ekonomika |
Sektors |
1. |
Liela |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
2. |
Telesakari, rūpniecības nozares |
||
3. |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
||
4. |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
||
5. |
Attīstīta ekonomika |
Patēriņa preces un pakalpojumi, pārvadāšana un uzglabāšana, administratīvo un atbalsta dienestu darbība, veselības aprūpe un komunālie pakalpojumi |
|
6. |
Telesakari, rūpniecības nozares |
||
7. |
Pamatmateriāli, enerģētika, lauksaimniecība, ražošana, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
||
8. |
Finanses, tostarp valdības atbalstītas finanšu nozares, nekustamā īpašuma darbības, tehnoloģijas |
||
9. |
Maza |
Jaunietekmes tirgus ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 1., 2., 3. un 4. kopas numuru |
10. |
Attīstīta ekonomika |
Visi sektori, kas minēti ar 5., 6., 7. un 8. kopas numuru |
|
11. |
Citi sektori |
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2021. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.aq pants
Kopas iekšējās korelācijas kapitāla vērtspapīru riskam
Citos gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl pret tūlītējo kapitāla vērtspapīru cenu tajā pašā kopānosaka šādi:
15 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “liela tirgus kapitalizācija jaunietekmes tirgus ekonomikā” (1., 2., 3. vai 4. kopā);
25 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “liela tirgus kapitalizācija attīstītā ekonomikā” (5., 6., 7. vai 8. kopā);
7,5 % starp diviem jutīgumiem tajā pašā kopā, kas atbilst kategorijai “maza tirgus kapitalizācija jaunietekmes tirgus ekonomikā” (9. kopā);
12,5 % starp diviem jutīgumiem tai pašā kopā, kas atbilst kategorijai “maza tirgus kapitalizācija attīstītā ekonomikā” (10. kopā).
Panta 1.–4. punktā minētos korelācijas parametrus nepiemēro 11. kopai. Kapitāla prasība attiecībā uz delta riska apkopošanas formulu 11. kopā ir vienāda ar summu, ko veido minētajai kopai piesaistīto neto svērto jutīgumu absolūtās vērtības:
325.ar pants
Kopu korelācijas attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku
Korelācijas parametru γbc piemēro dažādu kopujutīgumu apkopojumam. To nosaka kā 15 %, ja abas kopasir diapazonā no 1.–10. kopai.
325.as pants
Riska pakāpes preču riskam
Riska pakāpes jutīgumam pret preču riska faktoriem attiecībā uz katru 9. tabulā iekļauto kopuprecizē saskaņā ar 461.a pantā minēto deleģēto aktu.
9. tabula
Kopas numurs |
Kopas nosaukums |
1. |
Enerģija – cietais kurināmais |
2. |
Enerģija – šķidrais kurināmais |
3. |
Enerģija – elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība |
4. |
Krava |
5. |
Metāli – nedārgmetāli |
6. |
Gāzveida kurināmais |
7. |
Dārgmetāli (tostarp zelts) |
8. |
Graudi un eļļaugu sēklas |
9. |
Lopkopība un piensaimniecība |
10. |
Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti |
11. |
Citas preces |
325.at pants
Kopas iekšējās korelācijas preču riskam
Korelācijas parametru ρkl starp diviem jutīgumiem WSk un WSl tajā pašā kopā nosaka šādi:
Kopas iekšējās korelācijas ρkl (prece) ir šādas.
10. tabula
Grupas numurs |
Grupas nosaukums |
Korelācija ρkl (prece) |
1. |
Enerģija – cietais kurināmais |
55 % |
2 |
Enerģija – šķidrais kurināmais |
95 % |
3 |
Enerģija – elektroenerģija un oglekļa tirdzniecība |
40 % |
4 |
Krava |
80 % |
5 |
Metāli – nedārgmetāli |
60 % |
6 |
Gāzveida kurināmais |
65 % |
7 |
Dārgmetāli (tostarp zelts) |
55 % |
8 |
Graudi un eļļaugu sēklas |
45 % |
9 |
Lopkopība un piensaimniecība |
15 % |
10 |
Īslaicīgie un citi lauksaimniecības produkti |
40 % |
11 |
Citas preces |
15 % |
Neatkarīgi no 1. punkta, piemēro šādus noteikumus:
divus riska faktorus, kas ir piesaistīti 10. tabulas 3. kopai un kas attiecas uz elektrību, kura ir ražota dažādos reģionos vai piegādāta dažādos laikposmos saskaņā ar līgumisku vienošanos, uzskata par atšķirīgiem preču riska faktoriem;
divus riska faktorus, kas piesaistīti 10. tabulas 4. kopai un kas attiecas uz kravu pārvadājumiem, kuru maršruts vai piegādes nedēļa ir atšķirīgi, uzskata par atšķirīgiem preču riska faktoriem.
325.au pants
Kopu korelācijas attiecībā uz preču risku
Korelācijas parametru γbc, ko piemēro dažādu kopu jutīgumu apkopojumam, nosaka kā:
20 %, ja abas kopas ir diapazonā no 1.–10. kopai;
0 %, ja kāda no abām kopām ir 11. kopa.
325.av pants
Riska pakāpes ārvalstu valūtu riskam
Riska pakāpe ārvalstu valūtu riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, ko veido euro un tās dalībvalsts valūta, kura piedalās ekonomiskās un monetārās savienības otrajā posmā (valūtas kursa mehānisma 2. stadija VKM II), ir viena no šādām:
1. punktā minētā riska pakāpe, kas dalīta ar 3;
maksimālās svārstības tāda svārstību koridora ietvaros, par kuru oficiāli ir vienojušās dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka, ja minētais svārstību koridors ir mazāks nekā svārstību koridors, kas ir definēts VKM II.
325.aw pants
Korelācijas ārvalstu valūtu riskam
Vienotu korelācijas parametru γbc, kas ir vienāds ar 60 %, piemēro jutīguma pret ārvalstu valūtām riska faktoriem.
325.ax pants
Vega un izliekuma riska pakāpes
Īpatsvaru, kas minēts 2. punktā, veido atkarīgu no katra riska faktoru veida pieņemtās likviditātes saskaņā ar šādu formulu:
kur:
11. tabula
Riska klase (Risk class) |
LH ( Risk class ) |
GIRR |
60 |
CSR nevērtspapīrotie instrumenti |
120 |
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ACTP) |
120 |
CSR vērtspapīrotie instrumenti (ārpus ACTP) |
120 |
Kapitāla vērtspapīri (liels ierobežojums) |
20 |
Kapitāla vērtspapīri (mazs ierobežojums) |
60 |
Preces |
120 |
Ārvalstu valūta |
40 |
325.ay pants
Vega un izliekuma riska korelācijas
Vega riska jutīgumam vispārējam procentu likmju riskam (GIRR) riska klases attiecīgajā kopā korelācijas parametru rkl nosaka šādi:
kur:
ir vienāds ar
, ja α noteikts kā 1 %, un Tk un Tl ir vienādi ar tādu iespēju līgumu termiņiem, kuriem tiek atvasināts vega jutīgums, izsakot tos kā gadu skaitu; un
ir vienāds ar
, ja α ir noteikts kā 1 %, un
un
ir vienāds ar to instrumentu termiņiem, kas ir pamatā iespēju līgumiem, kuriem ir atvasināts vega jutīgums, atskaitot no tā attiecīgo iespēju līgumu termiņus, abos gadījumos izsakot tos kā gadu skaitu.
Vega riska jutīgumam citu riska klašu kopā korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
ir vienāds ar delta iekšējo kopas korelāciju, kas atbilst kopai, kurai tiktu piesaistīti vega riska faktori “k” un “l”; un
tiek noteikts saskaņā ar 1. punktu.
1.B
NODAĻA
Alternatīvā iekšējā modeļa pieeja
325.az pants
Alternatīva iekšējā modeļa pieeja un atļauja izmantot alternatīvus iekšējos modeļus
Pēc tam, kad ir pārbaudīta iestāžu atbilstība 325.bh, 325.bi un 325.bj pantā izklāstītajām prasībām, kompetentās iestādes piešķir atļauju minētajām iestādēm, izmantojot savus alternatīvos iekšējos modeļus saskaņā ar 325.ba pantu, aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz visu to pozīciju portfeli, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļām, ar noteikumu, ka ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
tirdzniecības nodaļas tika izveidotas saskaņā ar 104.b pantu;
iestāde kompetentajai iestādei ir devusi pamatojumu, kāpēc tirdzniecības nodaļas ir iekļautas alternatīvā iekšējā modeļa pieejas tvērumā;
iestāde savām kompetentajām iestādēm ir sniegusi pārskatus par 325.bg pantā izklāstītās peļņas un zaudējuma attiecinājuma (turpmāk –“peļņas un zaudējuma attiecinājums”) prasības rezultātiem attiecībā uz tirdzniecības nodaļām;
tirdzniecības nodaļas iepriekšējā gadā ir izpildījušas 325.bf panta 3. punktā minētās atpakaļejošas pārbaudes prasības;
attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kurām uzticēta vismaz viena no 325.bl pantā minētajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, – tirdzniecības nodaļas ievēro prasības, kuras izklāstītas 325.bm pantā attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli;
tirdzniecības nodaļām nav uzticētas vērtspapīrošanas vai atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas.
Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām tas, ka tirdzniecības nodaļa netiek iekļauta alternatīvā iekšējā modeļa pieejas tvērumā nav jāpamato ar to, ka pašu kapitāla prasība, kas ir aprēķināta saskaņā ar 325. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto alternatīvo standartizēto pieeju būtu mazāka par pašu kapitāla prasību, kas ir aprēķināta saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju.
Iestādes informē kompetentās iestādes par visiem citiem tādu alternatīvo iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumiem un izmaiņām, attiecībā uz kuriem iestāde ir saņēmusi atļauju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
nosacījumus alternatīvo iekšējo modeļu izmantošanas paplašinājumu un izmaiņu, kā arī 325.bc pantā minēto modelējamo riska faktoru apakšgrupas izmaiņu būtiskuma novērtēšanai;
novērtēšanas metodes, ko kompetentās iestādes izmanto, lai pārbaudītu iestādes atbilstību 325.bh, 325.bi, 325.bn, 325bo un 325.bp pantā izklāstītajām prasībām.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu ārkārtas apstākļus, kādos kompetentās iestādes var atļaut iestādei:
turpināt izmantot savus alternatīvos iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tādas tirdzniecības nodaļas tirgus riskiem, kura vairs neatbilst šā panta 2. punkta c) apakšpunktā un 325.bg panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem;
ierobežot papildinājuma vērtību līdz tai vērtībai, ko iegūst pārsniegumu rezultātā saskaņā ar hipotētiskajām izmaiņām atpakaļejošajās pārbaudēs.
EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.ba pants
Pašu kapitāla prasības, izmantojot alternatīvus iekšējos modeļus
Iestāde, kas izmanto alternatīvu iekšējo modeli, aprēķina pašu kapitāla prasības visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde ir saņēmusi 325.az panta 2. punktā minēto atļauju, izvēloties lielāko no turpmāk minētajiem:
turpmāk minēto lielumu summa:
iestādes iepriekšējās dienas sagaidāmā iztrūkuma riska mērs (expected shortfall risk measure), kuru aprēķina saskaņā ar 325.bb pantu (ESt-1); un
iestādes iepriekšējās dienas spriedzes scenārija riska mērs (stress scenario risk measure), kuru aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas 5. iedaļu (SSt-1); vai
turpmāk minēto lielumu summa:
ar reizināšanas koeficientu (mc) reizināts vidējais lielums iestādes ikdienas sagaidāmā iztrūkuma riska mēram, kas aprēķināts saskaņā ar 325.bb pantu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām (ESavg), un
vidējais lielums iestādes ikdienas spriedzes scenārija riska mēram, kas aprēķins saskaņā ar 5. iedaļu katrā no iepriekšējām sešdesmit darba dienām (SSavg).
Iestādes, kas ir tādu tirgotu parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju turētāji, kuras iekļautas iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī un piesaistītas 1. punktā minētajām tirdzniecības nodaļām, piemēro papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā lielākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
pēdējā pašu kapitāla prasība saistību nepildīšanas riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu;
šā punkta a) apakšpunktā minētā lieluma vidējais lielums iepriekšējās 12 nedēļās.
325.bb pants
Sagaidāmā iztrūkuma riska mērs
Iestādes aprēķina 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru jebkuram konkrētam datumam “t” un jebkuram konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim, izmantojot šādu formulu:
kur:
ESt |
= |
sagaidāmā iztrūkuma riska mērs; |
i |
= |
indekss, ar kuru apzīmē piecas vispārīgas riska faktoru kategorijas, kuras uzskaitītas 325.bd pantā 2. tabulas pirmajā slejā; |
UESt |
= |
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs, kuru aprēķina šādi:
|
|
= |
neierobežotais sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, kuru aprēķina šādi:
|
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 2. punktu; |
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 3. punktu; un |
|
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs vispārīgai riska faktoru kategorijai i, ko aprēķina visām pozīcijām portfelī saskaņā ar 325.bc panta 4. punktu. |
un daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru
,
and
aprēķināšanas biežumu visām vispārīgā riska faktoru kategorijām i, pārejot no aprēķināšanas ik dienu uz aprēķināšanu ik nedēļu, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
, netiek par zemu vērtēts tirgus risks, kas piemīt attiecīgajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām;
,
,
and
aprēķināšanas biežumu no aprēķināšanas ik nedēļu uz aprēķināšanu ik dienu.
325.bc pants
Daļēja sagaidāmā iztrūkuma aprēķināšana
Iestādes visus daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus, kas minēti 325.bb panta 1. punktā, aprēķina šādi:
daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus aprēķina vienu reizi dienā;
97,5. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;
iestāde daļējo sagaidāmā iztrūkuma mēru laikā “t” konkrētam tirdzniecības pozīciju portfelim aprēķina, izmantojot šādu formulu:
kur:
PESt |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs laikā “t”; |
j |
= |
indekss, ar kuru apzīmē piecus likviditātes periodus, kuri uzskaitīti 1. tabulas pirmajā slejā; |
LHj |
= |
likviditātes periodu j ilgums izteikts dienās 1. tabulā; |
T |
= |
bāzes periods, kur T = 10 dienas; |
PESt(T) |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram daļējam sagaidāmā iztrūkuma mēram, kas minēts 325.bb panta 1. punktā; un |
PESt(T, j) |
= |
daļējs sagaidāmā iztrūkuma mērs, ko nosaka, piemērojot nākotnes satricinājumu scenārijus ar 10 dienu laikposmu vienīgi konkrētai tādu modelējamu riska faktoru grupai, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri noteikti 2., 3. un 4. punktā, katram daļējam sagaidāmā iztrūkuma mēram, kas minēts 325.bb panta 1. punktā, un kura efektīvais likviditātes periods, kas noteikts saskaņā ar 325.bb panta 2. punktu, ir vienāds vai garāks par LHj.
1. tabula
|
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, iestādes nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro tikai tādu modelējamu riska faktoru apakšgrupai, kas piemīt portfeļa pozīcijām, kuras iestāde, ievērojot kompetento iestāžu prasības, ir izvēlējusies tā, lai, izmantojot iepriekšējās 60 darba dienās iegūto summu, izpildītu šādu nosacījumu:
Iestāde, kas vairs neatbilst šā punkta pirmajā daļā minētajai prasībai, nekavējoties par to informē kompetentās iestādes un divu nedēļu laikā atjaunina modelējamo riska faktoru apakšgrupu, lai izpildītu šo prasību. Ja minētā iestāde divu nedēļu laikā šo prasību nav izpildījusi, iestāde izmanto 1.a nodaļā izklāstīto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības dažu tirdzniecības nodaļu tirgus riskam, līdz šī iestāde ir spējīga pierādīt kompetentajai iestādei, ka tā izpilda prasību, kas izklāstīta šā punkta pirmajā daļā;
nākotnes satricinājumu scenārijus iestādes izvēlēta portfeļa pozīcijām piemītošu modelējamu riska faktoru apakšgrupai piemēro vienīgi, lai īstenotu šā panta a) apakšpunkta noteikumus, turklāt attiecīgie riska faktori iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.bd pantu;
vērtību. Lai noteiktu šādu spriedzes periodu, iestādes izmanto novērošanas laikposmu, kas sākas vismaz 2007. gada 1. janvārī, ievērojot kompetento iestāžu prasības; un
ievaddatus kalibrē 12 mēnešu spriedzes periodam, ko noteikusi iestāde c) apakšpunkta nolūkos.
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā;
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro vienīgi portfeļa pozīciju modelējamo riska faktoru apakšgrupai, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 4. punkta c) apakšpunktā; šos datus atjaunina vismaz ik mēnesi.
un
, iestādes papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām izpilda šādas prasības:
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro visiem modelējamajiem riska faktoriem, kuri piemīt portfeļa pozīcijām;
, nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro visiem modelējamiem riska faktoriem, kuri piemīt portfeļa pozīcijām un kuri tiek iekļauti vispārīgā riska faktoru kategorijā i saskaņā ar 325.bd pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus par iepriekšējo 12 mēnešu periodu; ja ir vērojams nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums attiecībā uz nozīmīgu skaitu modelējamo riska faktoru iestādes portfelī, kuri nav iekļauti 2. punkta a) apakšpunktā minētajā riska faktoru apakšgrupā, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas ir īsāks par iepriekšējiem 12 mēnešiem, taču šāds īsākais periods nedrīkst būt īsāks par iepriekšējiem sešiem mēnešiem; kompetentās iestādes informē EBI par visiem lēmumiem, kuri prasa iestādei izmantot vēsturiskos datus par periodu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem, un pamato minēto lēmumu.
325.bd pants
Likviditātes periodi
Iestāde informē kompetentās iestādes par tirdzniecības nodaļām un vispārīgajām riska faktoru apakškategorijām, kurām tā ir nolēmusi piemērot šā punkta pirmajā daļā noteikto kārtību.
Lai aprēķinātu daļējos sagaidāmā iztrūkuma mērus saskaņā ar 325.bc panta 1. punkta c) apakšpunktu, konkrēta modelējamā riska faktora efektīvo likviditātes periodu konkrētai tirdzniecības pozīcijai aprēķina šādi:
EffectiveLH = |
|
SubCatLH ja Mat > LH5 |
|
min (SubCatLH, minj {LHj/LHj ≥ Mat}) ja LH1 ≤ Mat ≤ LH5 |
|||
LH1 ja Mat < LH1 |
kur:
EffectiveLH |
= |
efektīvais likviditātes periods |
Mat |
= |
tirdzniecības portfeļa pozīcijas termiņš; |
SubCatLH |
= |
saskaņā ar 1. punktu noteiktā modelējamā riska faktora likviditātes perioda ilgums; un |
minj {LHj/LHj ≥ Mat} |
= |
ilgums vienam no 325.bc panta 1. tabulā uzskaitītajiem likviditātes periodiem, kurš ir tuvākais likviditātes termiņš aiz tirdzniecības pozīcijas termiņa. |
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kā iestādēm 1. punktā minētie pozīciju riska faktori jāiedala vispārīgās riska faktoru kategorijās un vispārīgās riska faktoru apakškategorijās šā panta 1. punkta nolūkos;
kuras valūtas veido likvīdāko valūtu apakškategoriju, kas 2. tabulā ir procentu likmju vispārīgā riska faktoru kategorijā;
kuri valūtu pāri veido likvīdāko valūtu pāru apakškategoriju, kas 2. tabulā ir ārvalstu valūtu vispārīgā riska faktoru kategorijā;
kā definē maza un liela apjoma kapitalizāciju kapitāla vērtspapīru cenu un svārstīguma apakškategorijas nolūkā, kura 2. tabulā ir kapitāla vērtspapīru riska faktoru kategorijā.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
2. tabula
Vispārīgās riska faktoru kategorijas |
Vispārīgās riska faktoru apakškategorijas |
Likviditātes periodi |
Likviditātes periodu ilgums (dienās) |
Procentu likme |
Likvīdākās valūtas un vietējā valūta |
1 |
10 |
Citas valūtas (izņemot likvīdākās valūtas) |
2 |
20 |
|
Svārstīgums |
4 |
60 |
|
Citi veidi |
4 |
60 |
|
Kredīriska starpība |
Dalībvalstu centrālā valdība, tostarp centrālās bankas |
2 |
20 |
Segtās obligācijas, kuras kredītiestādes emitējušas dalībvalstīs (ieguldījumu kategorija) |
2 |
20 |
|
Valsts (ieguldījumu kategorija) |
2 |
20 |
|
Valsts (augsts ienesīgums) |
3 |
40 |
|
Uzņēmumi (ieguldījumu kategorija) |
3 |
40 |
|
Uzņēmumi (augsts ienesīgums) |
4 |
60 |
|
Svārstīgums |
5 |
120 |
|
Citi veidi |
5 |
120 |
|
Kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla vērtspapīru cena (lielapjoma tirgus kapitalizācija) |
1 |
10 |
Kapitāla vērtspapīru cena (mazapjoma tirgus kapitalizācija) |
2 |
20 |
|
Svārstīgums (lielapjoma tirgus kapitalizācija) |
2 |
20 |
|
Svārstīgums (mazapjoma tirgus kapitalizācija) |
4 |
60 |
|
Citi veidi |
4 |
60 |
|
Ārvalstu valūtas |
Likvīdākie valūtu pāri |
1 |
10 |
Citi valūtu pāri (izņemot likvīdākos valūtu pārus) |
2 |
20 |
|
Svārstīgums |
3 |
40 |
|
Citi veidi |
3 |
40 |
|
Preces |
Enerģijas cenas un oglekļa dioksīda emisiju cenas |
2 |
20 |
Dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas |
2 |
20 |
|
Citu preču cenas (izņemot enerģijas cenas, oglekļa dioksīda emisiju cenas, dārgmetālu cenas un krāsaino metālu cenas) |
4 |
60 |
|
Enerģijas cenu svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgums |
4 |
60 |
|
Dārgmetālu cenu svārstīgums un krāsaino metālu cenu svārstīgums |
4 |
60 |
|
Citu preču cenu svārstīgums (izņemot enerģijas cenu svārstīgumu, oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgumu, dārgmetālu cenu svārstīgumu un krāsaino metālu cenu svārstīgumu) |
5 |
120 |
|
Citi veidi |
5 |
120 |
325.be pants
Riska faktoru modelējamības novērtējums
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bf pants
Regulatīvās atpakaļejošās pārbaudes prasības un reizināšanas koeficienti
Šā panta nolūkiem “pārsniegums” ir dienas laikā notikušās izmaiņas tā portfeļa vērtībā, ko veido visas pozīcijas, kuras ir piesaistītas tirdzniecības nodaļai, un kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļauto vērtību, kura aprēķināta, izmantojot šīs iestādes alternatīvo iekšējo modeli saskaņā ar šādām prasībām:
riskam pakļauto vērtību aprēķina, ņemot vērā vienas dienas ilgu turēšanas periodu;
nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro 325.bg panta 3. punktā minētajiem tirdzniecības nodaļu pozīciju riska faktoriem, kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.be pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 325.bc panta 4. punkta c) apakšpunktā;
ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes alternatīvo iekšējo modeļu pamatā ir tādi paši modelēšanas pieņēmumi kā tie, kurus izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru.
Tiek uzskatīts, ka iestādes tirdzniecības nodaļa atbilst atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ja pārsniegumu skaits, kas minētajai tirdzniecības nodaļai ir bijis pēdējo 250 darba dienu laikā, nepārsniedz nevienu no šiem rādītājiem:
12 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par hipotētiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
12 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 99. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par faktiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
30 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par hipotētiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;
30 gadījumi, kad tikusi pārsniegta riskam pakļautā vērtība, ko aprēķina, piemērojot 97,5. procentīles vienpusēju ticamības intervālu, pamatojoties uz atpakaļejošu pārbaudi par faktiskām izmaiņām portfeļa vērtībā.
Iestādes skaita dienas pārsniegumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:
portfeļa vērtības hipotētiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un –, pieņemot, ka pozīcijas nemainās, portfeļa vērtību nākamās dienas beigās;
portfeļa vērtības faktiskās izmaiņas atpakaļejošā pārbaudē nosaka, salīdzinot portfeļa vērtību dienas beigās un portfeļa faktisko vērtību nākamās dienas beigās, neiekļaujot maksas un komisijas;
kā pārsniegumu skaita katru darbadienu, kurā iestāde nevar novērtēt portfeļa vērtību vai nevar aprēķināt šā panta 3. punktā minēto riskam pakļauto vērtību.
Reizinājuma koeficients (mc) ir summa, ko iegūst, summējot 1,5 un otru saskaitāmo, kura vērtība ir starp 0 un 0,5 saskaņā ar 3. tabulu. Šā panta 5. punktā minētajam portfelim šo otru saskaitāmo aprēķina, par pamatu ņemot pēdējo 250 darba dienu laikā notikušo pārsniegumu skaitu, kas noteikts, iestādei veicot atpakaļejošu pārbaudi attiecībā uz riskam pakļauto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu. Minēto otro saskaitāmo aprēķina, ievērojot šādas prasības:
pārsniegums ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo riskam pakļautās vērtības lielumu, kurš aprēķināts, izmantojot iestādes iekšējo modeli un ievērojot turpmāk minēto:
vienas dienas turēšanas periods;
99. procentīle, vienpusējs ticamības intervāls;
nākotnes satricinājumu scenārijus piemēro 325.bg panta 3. punktā minētajiem tirdzniecības nodaļu pozīciju riska faktoriem, kurus uzskata par modelējamiem saskaņā ar 325.be pantu;
ievaddatus, ko izmanto, lai noteiktu nākotnes satricinājumu scenārijus, ko piemēro modelējamiem riska faktoriem, kalibrē, izmantojot vēsturiskos datus, kas minēti 325.bc panta 4. punkta c) apakšpunktā;
ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, iestādes iekšējo modeļu pamatā ir tādi paši modelēšanas pieņēmumi kā tie, kurus izmanto, lai aprēķinātu 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sagaidāmā iztrūkuma riska mēru;
pārsniegumu skaits ir vienāds ar lielāko pārsniegumu skaitu portfeļa vērtības hipotētiskajās un faktiskajās izmaiņās.
3. tabula
Pārsniegumu skaits |
Palielinājums |
Mazāk par 5 |
0,00 |
5 |
0,20 |
6 |
0,26 |
7 |
0,33 |
8 |
0,38 |
9 |
0,42 |
Vairāk par 9 |
0,50 |
Ārkārtas apstākļos kompetentās iestādes var ierobežot otro saskaitāmo līdz vērtībai, ko iegūst pārsniegumu rezultātā saskaņā ar hipotētiskajām izmaiņām atpakaļejošajās pārbaudēs, ja pārsniegumu skaits faktisko izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē nav radies no trūkumiem iekšējā modelī.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bg pants
Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasība
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kritērijus, kuriem ir jānodrošina, lai teorētiskās izmaiņas kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā būtu pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām minētās tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā šā panta 2. punkta nolūkiem, ņemot vērā starptautiskās tendences regulatīvajā jomā;
sekas, kas radīsies iestādei, ja teorētiskās izmaiņas kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā nav pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā šā panta 2. punkta nolūkos;
biežumu, kādā iestādei ir jāveic peļņas un zaudējuma attiecinājums;
tehniskos elementus, kuri jāiekļauj kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās un hipotētiskajās izmaiņās šā panta vajadzībām;
veidu, kādā iestādēm, kas izmanto iekšējo modeli, ir jāaprēķina pašu kapitāla prasību kopsumma visu tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, tirgus riskam, ņemot vērā b) apakšpunktā minētās sekas.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bh pants
Prasības attiecībā uz riska mērīšanu
Iestādes, kuras izmanto iekšējo riska mērīšanas modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar 325.ba pantu, nodrošina, lai minētais modelis atbilstu visām turpmāk minētajām prasībām:
Iekšējais riska mērīšanas modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru, kuros ir ietverti vismaz tie riska faktori, kas minēti 1.a nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, izņemot gadījumu, kad iestāde kompetentajām iestādēm pierāda, ka šo riska faktoru neietveršana nerada būtisku ietekmi uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību, kas noteikta 325.bg pantā; iestāde spēj paskaidrot kompetentajām iestādēm, kādēļ tā iekļāvusi riska faktoru savā cenu noteikšanas modelī, taču nav iekļāvusi savā iekšējā riska mērīšanas modelī.
Iekšējais riska mērīšanas modelis aptver iespējas līgumu un citu produktu nelinearitāti, kā arī korelācijas risku un bāzes risku.
Iekšējā riska mērīšanas modelī iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras tās valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme; iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtajām metodēm; ienesīguma līkni sadala dažādos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā ienesīguma līknē; būtiskiem riska darījumiem ar procentu likmju risku galvenajās valūtās un tirgos ienesīguma līkni modelē, izmantojot vismaz sešus termiņa segmentus un riska faktoru skaits, ko izmanto, lai modelētu ienesīguma līkni, ir samērīgs ar iestādes tirdzniecības stratēģiju būtību un sarežģītību; modelis aptver arī likmju starpības risku, ko rada nepilnīgi korelētas svārstības starp dažādām ienesīguma līknēm vai dažādiem tā paša pamatā esošā emitenta finanšu instrumentiem.
Iekšējā riska mērīšanas modelī ir iekļauti riska faktori, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās ir denominētas iestādes pozīcijas; attiecībā uz KIU ņem vērā KIU faktiskās ārvalstu valūtas pozīcijas; iestādes var paļauties uz trešo personu sniegtajiem pārskatiem par KIU ārvalstu valūtas pozīcijām ar noteikumu, ka ir pienācīgi nodrošināta šo pārskatu pareizība; KIU ārvalstu valūtas pozīcijas, kuras iestādei nav zināmas, izdala no iekšējā modeļa pieejas un uz to attiecina šīs sadaļas 1.a nodaļu.
Modelēšanas paņēmienu sarežģītība ir samērīga ar iestāžu darbību nozīmīgumu kapitāla tirgos; iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram kapitāla tirgum, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas, un vismaz vienu riska faktoru, kas aptver sistēmiskas izmaiņas kapitāla vērtspapīru cenā, kā arī šā riska faktora atkarību no atsevišķiem riska faktoriem katrā kapitāla tirgū.
Iekšējā riska mērīšanas modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas, izņemot tad, ja iestādei ir neliela kopējā preču pozīcija salīdzinājumā ar visiem tās tirdzniecības gadījumiem, – šādā gadījumā ir pieņemams atsevišķs riska faktors katram vispārīgajam preču veidam; būtiskiem riska darījumiem preču tirgos modelis aptver risku, kas saistīts ar nepilnīgi korelētām svārstībām starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm, un pakļautību nākotnes cenu izmaiņām, kas radušās termiņu nesakritības rezultātā, kā arī atvasināto instrumentu un naudas pozīciju ienesīgumu.
Izmantotās aplēstās vērtības labi atspoguļo faktisko pozīciju izmaiņas, tās ir pietiekami konservatīvas, un tās izmanto tikai tad, ja pieejamie dati ir nepietiekami, piemēram, spriedzes periodā, kas minēts 325.bc panta 2. punkta c) apakšpunktā.
Būtiskiem riska darījumiem ar instrumentiem ar izvēles iespējām, kuri pakļauti svārstīguma riskiem, iekšējais riska mērīšanas modelis aptver piemītošā svārstīguma atkarību no norunas cenu un iespēju līgumu termiņiem.
325.bi pants
Kvalitatīvās prasības
Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, ir konceptuāli pamatoti, tie tiek aprēķināti un godprātīgi īstenoti, un tie atbilst visām šādām kvalitatīvajām prasībām:
Visi iekšējie riska mērīšanas modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības tirgus riskiem, ir cieši iekļauti iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā un kalpo par pamatu pārskatam par riska darījumiem, kuru sniedz iestādes augstākajai vadībai.
Iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši ziņo augstākajai vadībai; šī struktūrvienība atbild par visu iekšējo riska mērīšanas modeļu izveidi un ieviešanu; šī struktūrvienība veic sākotnējo un pastāvīgo validāciju visiem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, un ir atbildīga par vispārējo riska pārvaldības sistēmu; minētā struktūrvienība sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par tā iekšējā modeļa rezultātiem, kuru izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības tirgus riskam, kā arī pārskatus par to, cik piemēroti ir pasākumi, kas veicami attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem.
vadības struktūra un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un ikdienas pārskatus, ko sagatavo riska kontroles struktūrvienība, pārskata vadības līmenī, kurā ir pietiekamas pilnvaras prasīt mazināt atsevišķu tirgotāju izveidotās pozīcijas un pilnvaras prasīt mazināt iestādes kopējo riska darījumu apmēru.
Iestādei ir pietiekams skaits darbinieku ar tāda līmeņa prasmēm, kurš atbilst iekšējo riska mērīšanas modeļu sarežģītībai, kā arī pietiekams skaits darbinieku ar prasmēm tirdzniecības, riska kontroles, revīzijas un darījumu uzskaites jomās.
Iestāde ir ieviesusi dokumentētu iekšējās politikas, procedūru un kontroles pasākumu kopumu, lai uzraudzītu visu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu darbību kopumā un nodrošinātu tās ievērošanu.
Ikviens iekšējais riska mērīšanas modelis, tostarp ikviens cenu noteikšanas modelis, ir riska mērīšanā sevi apliecinājis kā pietiekami precīzs, un tas būtiski neatšķiras no modeļiem, ko iestāde izmanto sava iekšējā riska pārvaldībā.
Iestāde bieži īsteno bargas spriedzes testēšanas programmas, tostarp reversos spriedzes testus, kur ir ietverti visi iekšējie riska mērīšanas modeļi; minēto spriedzes testu rezultātus vismaz reizi mēnesī pārskata augstākā vadība, un tie atbilst politikai un ierobežojumiem, kurus vadības struktūra ir apstiprinājusi; iestāde īsteno piemērotus pasākumus, ja minēto spriedzes testu rezultāti liecina par pārmērīgiem zaudējumiem, kas zināmos apstākļos rodas iestādes tirdzniecības darījumos.
Iestāde, regulāri veic neatkarīgu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu pārbaudi, ievērojot kompetento iestāžu prasības un minēto pārbaudi īstenojot kā sava iekšējā pārbaudes procesa sastāvdaļu, vai uzdod minēto pārbaudi veikt trešās personas uzņēmumam.
Pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkā trešās personas uzņēmums ir uzņēmums, kurš sniedz revīzijas vai konsultāciju pakalpojumus iestādēm un kuram ir darbinieki ar pietiekamām prasmēm jautājumos par tirgus risku tirdzniecības darbībās.
Šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārbaude aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan arī neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Iestāde savas vispārējās riska pārvaldības procedūras pārbaudi veic vismaz vienu reizi gadā. Šajā pārbaudē izvērtē:
riska pārvaldības sistēmas un procesu dokumentācijas un riska kontroles struktūrvienības organizācijas atbilstību;
riska pasākumu integrāciju ikdienas riska pārvaldībā un vadības informācijas sistēmas integritāti;
procesus, ko iestāde īsteno, lai apstiprinātu riska cenu noteikšanas modeļus un riska novērtēšanas sistēmas, ko izmanto klientu apkalpošanas un administratīvā atbalsta personāls;
modeļa aptverto risku tvērumu, riska mērīšanas sistēmas precizitāti un piemērotību un visu nozīmīgo izmaiņu validāciju iekšējā riska mērīšanas modelī;
to, cik precīzi un pilnīgi ir pozīciju dati, to, cik precīzi un piemēroti ir svārstīguma un korelācijas pieņēmumi un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini, kā arī aplēsto datu ieguves precizitāti un piemērotību, ja pieejamie dati ir nepietiekami, lai izpildītu šajā nodaļā izklāstītās prasības;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu jebkādā savu iekšējo riska mērīšanas modeļu pielietošanā izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kā arī šādu datu avotu neatkarību;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu atpakaļejošas pārbaudes prasības un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības, kuri tiek veikti, lai novērtētu savu iekšējo riska mērīšanas modeļu precizitāti;
ja pārskatīšanu veic trešā persona saskaņā ar šā panta 1. punkta h) apakšpunktu, – pārbaudi attiecībā uz to, vai ar 325.bj pantā izklāstīto iekšējās validācijas procesu tiek sasniegti tam izvirzītie mērķi.
325.bj pants
Iekšējā validācija
Iestādes veic šā panta 1. punktā minēto validāciju šādos gadījumos:
kad iekšējais riska mērīšanas modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad šādam modelim ir veiktas jebkāda veida būtiskas izmaiņas;
periodiski un, ja ir bijušas kādas būtiskas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kuru dēļ iekšējais riska mērīšanas modelis, iespējams, vairs nav atbilstošs.
Iestādes iekšējā riska mērīšanas modeļu validācija neaprobežojas tikai ar atpakaļejošu pārbaudi un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību piemērošanu, bet tajā ir ietvertas arī vismaz šādas darbības:
pārbaudes, ar ko pārliecinās, vai iekšējā modelī izmantotie pieņēmumi ir piemēroti un risks ar tiem netiek novērtēts ne par zemu, ne par augstu;
savas iekšējā modeļa validācijas pārbaudes, tostarp atpakaļejošas pārbaudes, kuras papildus regulatīvajām atpakaļejošas pārbaudes programmām tiek veiktas attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām;
hipotētisko portfeļu izmantošana, ar ko nodrošina, lai iekšējā riska mērīšanas modelī varētu ņemt vērā konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus bāzes riskus un koncentrācijas risku vai riskus, kas saistīti ar aplēsto vērtību izmantošanu.
325.bk pants
Spriedzes scenārija riska mēra aprēķināšana
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
to, kā iestādēm ir jāizstrādā nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriji, ko piemēro nemodelējamiem riska faktoriem un kā tām ir jāpiemēro šādi nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriji attiecībā uz minētajiem riska faktoriem;
regulatīvu nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju, kas ir paredzēts katrai vispārīgai riska faktoru apakškategorijai, kura ir norādīta 325.bd panta 2. tabulā, un ko iestādes var izmantot, ja nevar izstrādāt nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, vai kā piemērošanu kompetentās iestādes var no iestādes prasīt, ja tās nav apmierinātas ar iestādes izstrādāto nākotnes satricinājumu ārkārtas scenāriju;
apstākļus, kādos iestādes var spriedzes scenārija riska mēru aprēķināt vairāk nekā vienam nemodelējamam riska faktoram;
to, kā iestādēm jāaprēķina spriedzes scenārija riska mēru kopsumma visiem nemodelējamajiem riska faktoriem, kas ir ietverti to tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks.
EBI, izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, ņem vērā prasību, ka pašu kapitāla prasību līmenis nemodelējama riska faktora tirgus riskam saskaņā ar šo pantu ir tikpat augsts kā pašu kapitāla prasību līmenis tirgus riskam, kurš saskaņā ar šo nodaļu tiktu aprēķināts, ja minētais riska faktors būtu modelējams.
EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
325.bl pants
Iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa izmantošanas joma
325.bm pants
Atļauja izmantot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
325.bn pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību nepildīšanas risku, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības saistību nepildīšanas riskam, izmantojot iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli visu 325.bl pantā minēto tirdzniecības pozīciju portfelim šādi:
pašu kapitāla prasības ir vienādas ar riskam pakļauto vērtību, ar ko izsaka iespējamos zaudējumus portfeļa tirgus vērtībā, ko rada emitentu saistību nepildīšana saistībā ar attiecīgajām pozīcijām, ar 99,9 % ticamības intervālu viena gada laikposmā;
šā panta a) apakšpunktā minētie iespējamie zaudējumi ir tiešs vai netiešs pozīcijas tirgus vērtības samazinājums, ko rada emitentu saistību nepildīšana, un tie ir proporcionāli jebkādiem zaudējumiem, kuri jau ir ņemti vērā pozīcijas pašreizējā novērtējumā; par kapitāla vērtspapīru emitentu saistību nepildīšanu liecina kapitāla cenu noteikšana nulles līmenī;
iestādes nosaka saistību nepildīšanas korelācijas dažādu emitentu starpā, pamatojoties uz konceptuāli pamatotām metodēm un izmantojot objektīvus vēsturiskos datus par tirgus kredītriska starpībām vai kapitāla vērtspapīru cenām, kas aptver vismaz 10 gadu laikposmu, tostarp spriedzes periodu, ko iestāde noteikusi saskaņā ar 325.bc panta 2. punktu; aprēķinu saistību nepildīšanas korelācijai dažādu emitentu starpā kalibrē atbilstīgi viena gada laikposmam;
sākotnējā saistību nepildīšanas riska modeļa pamatā ir viena gada nemainīgu pozīciju pieņēmums.
325.bo pants
Riska ierobežošanas pozīciju atzīšana iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī
325.bp pants
Īpašas prasības attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli
Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes saistību nepildīšanas varbūtības aplēses atbilst šādām prasībām:
saistību nepildīšanas varbūtību zemākais līmenis ir 0,03 %;
ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, saistību nepildīšanas varbūtības pamatā ir viena gada periods;
saistību nepildīšanas varbūtību nosaka atsevišķi vai kopā ar aktuālajām tirgus cenām, izmantojot datus, kas vismaz piecus gadu ilgā vēsturiskā laikposmā ir atspoguļoti par faktiskiem saistību neizpildīšanas gadījumiem un ārkārtējiem tirgus cenu samazinājumiem, kas pielīdzināmi saistību neizpildes notikumiem; saistību nepildīšanas varbūtību nenosaka, pamatojoties tikai uz aktuālajām tirgus cenām;
iestāde, kas ir saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai izmanto tajā izklāstīto metodi;
iestāde, kas nav saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas varbūtību saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, attiecīgo saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķināšanai izstrādā iekšējās metodes vai izmanto ārējos avotus; abos gadījumos saistību nepildīšanas varbūtības aprēķini atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.
Lai simulētu emitentu saistību neizpildi iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, iestādes aplēses par saistību nepildīšanas zaudējumiem atbilst šādām prasībām:
saistību nepildīšanas zaudējumu zemākais līmenis ir 0 %;
saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēs ņem vērā katras pozīcijas prioritāti;
iestāde, kas ir saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķināšanai izmanto tajā izklāstīto metodi;
iestāde, kas nav saņēmusi atļauju aprēķināt saistību nepildīšanas zaudējumus saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļu, attiecīgo saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķināšanai izstrādā iekšējās metodes vai izmanto ārējos avotus; abos gadījumos saistību nepildīšanas zaudējumu aprēķini atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.
Veicot neatkarīgu pārbaudi un validāciju saviem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas nolūkos, tostarp riska mērīšanas sistēmas vajadzībām, iestādes:
pārbauda, vai modelēšanas pieeja, ko tās izmanto korelāciju un cenu izmaiņu gadījumos, atbilst to portfelim, kā arī modeļa sistēmisko riska faktoru izvēlei un svērumiem;
veic dažādus spriedzes testus, tostarp arī jutīguma analīzes un scenāriju analīzes, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļa lietderību, īpaši attiecībā uz koncentrāciju; un
piemēro attiecīgu kvantitatīvo validāciju, iekļaujot arī atbilstošus iekšējās modelēšanas etalonus.
Šā punkta b) apakšpunktā minētie testi neaprobežojas tikai ar iepriekš pieredzēto notikumu klāstu.
EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
2.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku
1.
326. pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku
Iestādes pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku ir summa, ko iegūst, saskaitot pašu kapitāla prasības attiecībā uz iestādes parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīciju vispārējo un specifisko risku. Vērtspapīrošanas pozīcijas tirdzniecības portfelī pielīdzina parāda instrumentiem.
327. pants
Ieskaits
328. pants
Regulētā tirgū tirgotie un regulētā tirgū netirgotie procentu likmes nākotnes līgumi
329. pants
Iespēju līgumi un regulētā tirgū tirgotas garantijas
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
330. pants
Mijmaiņas līgumi
Mijmaiņas līgumiem procentu likmju riska vajadzībām piemēro tādu pašu pieeju, kādu piemēro bilances instrumentiem. Tādējādi procentu likmes mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā fiksētas procentu likmes, pielīdzina garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša mijmaiņas līguma termiņam.
331. pants
Procentu likmju risks saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem
Iestādes, kas neizmanto 1. punktā minētos modeļus, var uzskatīt par pilnīgi izlīdzinošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kuras minētas 328. līdz 330. pantā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:
pozīciju vērtība ir vienāda, un tās ir denominētas tajā pašā valūtā;
atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (fiksētas likmes pozīcijām) ir cieši sakrītoši;
nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai – fiksēta kupona pozīcijām – atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:
mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā,
no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā,
vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.
332. pants
Kredītu atvasinātie instrumenti
Aprēķinot pašu kapitāla prasību tā partnera vispārējam un specifiskajam riskam, kurš uzņemas kredītrisku ("aizsardzības pārdevējs"), ja nav norādīts citādi, izmanto kredītu atvasinātā instrumenta līguma nosacīto vērtību. Neatkarīgi no pirmā teikuma iestāde kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību var aizstāt ar nosacīto vērtību, kam pieskaitīta kredītu atvasinātā instrumenta tirgus vērtības neto izmaiņas kopš tā laišanas tirdzniecībā, neto negatīvās izmaiņas no aizsardzības pārdevēja perspektīvas ar negatīvu zīmi. Lai aprēķinātu specifiskā riska prasību, izņemot kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, saistību termiņa vietā ir piemērojams kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš. Pozīcijas nosaka šādi:
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums rada atsauces saistības vispārējā riska garo pozīciju un valsts obligācijas ar termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajai procentu fiksēšanai, vispārējā riska īso pozīciju, kurai saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļu piešķir 0 % riska pakāpi; tas rada arī atsauces saistības specifiskā riska garo pozīciju;
kredītriska mijmaiņas līgums nerada vispārējā riska pozīciju; specifiskā riska vajadzībām iestāde ieraksta sintētisku garo pozīciju atsauces sabiedrības saistībā, izņemot gadījumus, kad atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums un tas atbilst atbilstoša parāda posteņa nosacījumiem – tādā gadījumā tiek ierakstīta garā pozīcija atvasinātajā instrumentā; ja saistībā ar produktu veicami prēmiju vai procentu maksājumi, šīs naudas plūsmas uzrāda kā nosacītās pozīcijas valsts obligācijās;
ar viena parādnieka kredītrisku saistītā parādzīme rada pašas parādzīmes, kā procentu likmes produkta, vispārējā riska garo pozīciju; specifiskā riska vajadzībām izveido sintētisku garo pozīciju atsauces sabiedrības saistībā; papildu garo pozīciju izveido parādzīmes emitents; ja ar kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais reitings un tas atbilst atbilstoša parāda posteņa nosacījumiem, tad jāieraksta tikai viena parādzīmes specifiskā riska garā pozīcija;
papildus parādzīmes emitenta specifiskā riska garajai pozīcijai, ar vairāku parādnieku kredītrisku saistītā parādzīme, kas piedāvā proporcionālu aizsardzību, katrā atsauces sabiedrībā rada pozīciju, kur kopējā nosacītā līguma summa ir iedalīta visām pozīcijām proporcionāli kopējai nosacītajai summai, kuru rada katrs riska darījums ar atsauces sabiedrību; ja var izvēlēties vairāk nekā vienu atsauces sabiedrības saistību, specifisko risku nosaka saistība ar austāko riska pakāpi;
pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātais instruments rada parāda pozīciju nosacītās summas apmērā katras atsauces sabiedrības saistībai. Ja maksimālais maksājums kredītnotikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad maksimālo maksājuma apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātais instruments rada pozīciju nosacītās summas apmērā katras atsauces sabiedrības saistībā, kas mazāka par n-1 atsauces sabiedrībām ar zemāko specifiskā riska pašu kapitāla prasību. Ja maksimālais maksājums kredītnotikuma gadījumā ir mazāks par pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo apjomu var uzskatīt par specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
Ja n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajam instrumentam ir ārējais reitings, aizsardzības pārdevējs aprēķina specifiskā riska pašu kapitāla prasību, izmantojot atvasinātā instrumenta reitingu, un pēc vajadzības piemēro attiecīgās vērtspapīrošanas riska pakāpes.
333. pants
Vērtspapīri, ko pārdod saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdod
Vērtspapīru vai garantētu tiesību attiecībā uz vērtspapīru īpašumtiesībām pārvedējs līgumā par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevuma darījumā šos vērtspapīrus iekļauj pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar šo nodaļu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri ir tirdzniecības portfeļa pozīcijas.
2.
334. pants
Parāda instrumentu neto pozīcijas
Neto pozīcijas klasificē pēc valūtas, kādā tās denominētas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un specifiskā riska pašu kapitāla prasību.
1.
335. pants
Maksimālā robeža pašu kapitāla prasībai attiecībā uz neto pozīciju
Iestāde var noteikt maksimālo robežu parāda instrumenta neto pozīcijas specifiskā riska pašu kapitāla prasībai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. Īsajai pozīcijai šo limitu varētu aprēķināt kā vērtības izmaiņas saistībā ar to, ka instrumentam vai, attiecīgā gadījumā, pamatā esošajiem parādniekiem nekavējoties tiek novērsts saistību nepildīšanas risks.
336. pants
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas
Iestāde savas tirdzniecības portfeļa neto pozīcijas instrumentos, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir aprēķinātas saskaņā ar 327. pantu, iedala atbilstīgajās 1. tabulas kategorijās, pamatojoties uz to emitentu vai parādnieku, iekšējo vai ārējo kredītnovērtējumu un atlikušo termiņu, un tad reizina tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo pantu, saskaita neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā uz specifisko risku.
1. tabula
Kategorijas |
Specifiskā riska pašu kapitāla prasība |
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
0 % |
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 20 % vai 50 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku, un citi atbilstīgi posteņi, kā noteikts 4. punktā. |
0,25 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir seši mēneši vai mazāk) 1,00 % (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir vairāk nekā seši mēneši un līdz 24 mēnešiem ieskaitot) 1,60 % (atlikušais laiks līdz termiņam pārsniedz 24 mēnešus) |
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 100 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
8,00 % |
Parāda vērtspapīri, kas saņemtu 150 % riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. |
12,00 % |
Citi atbilstīgie posteņi ir:
garās un īsās pozīcijas aktīvos, kam nav pieejams ĀKNI un kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
attiecīgā iestāde uzskata, ka tie ir pietiekami likvīdi,
to ieguldījumu kvalitāte, pēc pašas iestādes ieskata, ir vismaz tāda pati kā 1. tabulas otrajā rindā uzskaitītajiem aktīviem,
tie ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai trešās valsts biržas sarakstā ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;
garās un īsās pozīcijas aktīvos, ko emitējušas iestādes atbilstīgi pašu kapitāla prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, un ko attiecīgā iestāde uzskata par pietiekami likvīdiem, kā arī kam ir ieguldījumu kvalitāte, kura, pēc iestādes ieskatiem, ir vismaz tāda pati kā aktīviem, kas minēti 1. tabulas otrajā rindā;
vērtspapīri, kurus emitējušas iestādes un kurus uzskata par līdzvērtīgiem vai vērtīgākiem kredītkvalitātes ziņā nekā tos, kas saistīti ar kredītkvalitātes 2. pakāpi atbilstīgi standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītriska darījumiem ar iestādēm un kas ir saistīti ar uzraudzības un regulatīviem pasākumiem, kuri ir salīdzināmi ar šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES minētajiem pasākumiem.
Iestādēm, kas piemēro a) vai b) apakšpunktu, ir dokumentēta metodika, lai novērtētu, vai aktīvi atbilst šajos apakšpunktos noteiktajām prasībām, un iestādes šo metodiku paziņo kompetentajām iestādēm.
337. pants
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI izdod pamatnostādnes par PD un LGD aplēšu kā ievaddatu izmantošanu, ja šo aplēšu pamatā ir IRB pieeja.
Ja sintētiskās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde neatbilst 245. pantā paredzētajiem būtiska riska pārvešanas nosacījumiem, iniciatoriestāde pašu kapitāla prasību aprēķinā iekļauj vērtspapīrošanas pamatā esošos riska darījumus tā, it kā šie riska darījumi nebūtu vērtspapīroti, un kredītaizsardzības nolūkā neņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas ietekmi.
338. pants
Korelācijas tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasība
Korelācijas tirdzniecības portfelī ir vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:
pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespējas līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;
visi atsauces instrumenti ir viens no turpmāk nosauktajiem:
ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus,
parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz šīm atsauces sabiedrībām.
Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai ka pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumus var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par šādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.
Par korelācijas tirdzniecības portfeļa daļu nevar kļūt pozīcijas, kurām ir atsauce uz kādu no turpmāk minētajiem:
pamatā esošais instruments, ko var iekļaut riska darījumu kategorijā "riska darījumi ar privātpersonām un MVU" vai riska darījumu kategorijā "riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām" saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz iestādes netirdzniecības portfeļa kredītrisku;
prasījums pret īpašam nolūkam izveidoto struktūru, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas pati par sevi neatbilstu iekļaušanai korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar 1. punktu un šo punktu.
Iestāde nosaka lielāko no šādām summām kā specifiskā riska pašu kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim:
specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto garajām pozīcijām;
specifiskā riska pašu kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto īsajām pozīcijām.
2.
339. pants
Ar vispārējo risku saistītie aprēķini, izmantojot termiņa metodi
Iestāde aprēķina nesakrītošo svērto garo pozīciju kopsummas intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai iegūtu katras zonas nesakrītošo svērto garo pozīciju. Līdzīgā veidā arī nesakrītošo svērto īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesakrītošo svērto īso pozīciju. Minētās zonas tā nesakrītošās svērtās garās pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar tās pašas zonas nesakrītošo svērto īso pozīciju, ir minētās zonas sakrītošā svērtā pozīcija. Zonas nesakrītošās garās vai nesakrītošās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesakrītošā svērtā pozīcija.
2. tabula
Zona |
Termiņa intervāls |
Svēršana (%) |
Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%) |
|
Kupons ir 3 % vai vairāk |
Kupons ir mazāk par 3 % |
|||
Pirmā |
0 ≤ 1 mēnesi |
0 ≤ 1 mēnesi |
0,00 |
– |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
0,20 |
1,00 |
|
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
0,40 |
1,00 |
|
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
0,70 |
1,00 |
|
Otrā |
> 1 ≤ 2 gadi |
> 1,0 ≤ 1,9 gadi |
1,25 |
0,90 |
> 2 ≤ 3 gadi |
> 1,9 ≤ 2,8 gadi |
1,75 |
0,80 |
|
> 3 ≤ 4 gadi |
> 2,8 ≤ 3,6 gadi |
2,25 |
0,75 |
|
Trešā |
> 4 ≤ 5 gadi |
> 3,6 ≤ 4,3 gadi |
2,75 |
0,75 |
> 5 ≤ 7 gadi |
> 4,3 ≤ 5,7 gadi |
3,25 |
0,70 |
|
> 7 ≤ 10 gadi |
> 5,7 ≤ 7,3 gadi |
3,75 |
0,65 |
|
> 10 ≤ 15 gadi |
> 7,3 ≤ 9,3 gadi |
4,50 |
0,60 |
|
> 15 ≤ 20 gadi |
> 9,3 ≤ 10,6 gadi |
5,25 |
0,60 |
|
> 20 gadi |
> 10,6 ≤ 12,0 gadi |
6,00 |
0,60 |
|
|
> 12,0 ≤ 20,0 gadi |
8,00 |
0,60 |
|
|
> 20 gadi |
12,50 |
0,60 |
Iestādes pašu kapitāla prasību aprēķina, saskaitot:
10 % no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas;
40 % no pirmās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
30 % no otrās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
30 % no trešās zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;
40 % no sakrītošās svērtās pozīcijas starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu;
150 % no sakrītošās svērtās pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;
100 % no atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsummas.
340. pants
Ar vispārējo risku saistītie aprēķini, lietojot ilguma metodi
Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda instrumenta modificēto ilgumu, pamatojoties uz šādu formulu:
kur:
D |
= |
ilgums, kas aprēķināts ar šādu formulu:
kur:
|
Parāda instrumentu, kas pakļauti priekšlaicīgas atmaksas riskam, modificētā ilguma aprēķinā ievieš korekcijas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI pieņem pamatnostādnes par šādu korekciju piemērošanu.
Iestāde katru parāda instrumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra instrumentu modificēto ilgumu.
3. tabula
Zona |
Modificētais ilgums (gados) |
Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%) |
Pirmā |
> 0 ≤ 1,0 |
1,0 |
Otrā |
> 1,0 ≤ 3,6 |
0,85 |
Trešā |
> 3,6 |
0,7 |
Iestāde tad aprēķina katras zonas nesakrītošās ilguma svērtās pozīcijas. Tā ievēro procedūras, kas noteiktas nekrītošajām ilguma svērtajām svērtām pozīcijām 339. panta 5. līdz 8. punktā.
Iestādes pašu kapitāla prasību tad aprēķina kā šādu lielumu summu:
2 % no katras zonas sakrītošās ilguma svērtās pozīcijas;
40 % no sakrītošajām ilguma svērtajām pozīcijām starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu;
150 % no sakrītošās ilguma svērtās pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;
100 % no atlikušās nesakrītošās ilguma svērtās pozīcijas.
3.
341. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu neto pozīcijas
EBI līdz 2014. gada 31. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
342. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu specifiskais risks
Iestāde reizina tās kopējo bruto pozīciju ar 8 %, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla prasību attiecībā uz specifisko risku.
343. pants
Kapitāla vērtspapīru instrumentu vispārējais risks
Iestādes pašu kapitāla prasība attiecībā uz vispārējo risku ir iestādes kopējā neto pozīcija reizināta ar 8 %.
344. pants
Akciju indeksi
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
345. pants
Neto pozīciju samazināšana
Parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas gadījumā, iestāde var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. Vispirms iestāde aprēķina neto pozīcijas, atskaitot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušies vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošu veic trešās puses uz oficiālu līgumu pamata. Pēc tam iestāde samazina neto pozīcijas pēc 4. tabulas samazināšanas faktoriem un aprēķina savas pašu kapitāla prasības, izmantojot samazinātās sākotnējās izvietošanas pozīcijas.
4. tabula
0 darba dienā: |
100 % |
1. darba dienā: |
90 % |
2.–3. darba dienā: |
75 % |
4. darba dienā: |
50 % |
5. darba dienā: |
25 % |
Pēc 5. darba dienas: |
0 % |
"Nulles darba diena" ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.
5.
346. pants
Atbrīvojumi attiecībā uz pozīcijām, kuru risku ierobežo ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem
Pilnu atbrīvojumu piešķir tad, ja abu pozīciju vērtības vienmēr mainās pretēji un kopumā vienādā mērā. Tas notiek šādos gadījumos:
abas pozīcijas sastāv no pilnīgi identiskiem instrumentiem;
ja naudas garās pozīcijas risku ierobežo ar kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu (vai otrādi) un atsauces parāda pozīcija ir pilnīgi sakrītoša ar pamatā esošo pozīciju (t.i, naudas pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no pamatā esošā riska darījuma termiņa.
Šādos gadījumos specifiskā riska pašu kapitāla prasība netiek piemērota nevienai no pozīcijas pusēm.
Daļēju atbrīvojumu, izņemot 3. un 4. punktā minētās situācijas, dod šādos gadījumus:
uz pozīciju attiecas 3. punkta b) apakšpunkts, bet pastāv aktīvu nesakritība starp atsauces saistību un pamatā esošo riska darījumu. Tomēr pozīcijas atbilst šādām prasībām:
atsauces saistībai ir vienāda vai zemāka prioritāte nekā pamatā esošajai saistībai;
pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai ir viens un tas pats parādnieks un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības;
uz pozīciju attiecas 3. punkta a) apakšpunkts vai 4. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu nesakritība starp kredītaizsardzību un pamatā esošo aktīvu; šādu valūtas nesakritību ietver pašu kapitāla prasībā attiecībā uz ārvalstu valūtas risku;
uz pozīciju attiecas 4. punkts, bet pastāv aktīvu nesakritība starp naudas pozīciju un kredītu atvasināto instrumentu; tomēr pamatā esošais aktīvs kredītu atvasinātā instrumenta dokumentācijā ir iekļauts (pildāmajās) saistībās.
Lai piešķirtu daļēju atbrīvojumu, nevis piemērotu specifiskā riska pašu kapitāla prasības katrai darījuma pusei, piemēro tikai augstāko no abām pašu kapitāla prasībām.
347. pants
Atbrīvojums attiecībā uz riska ierobežošanas pozīcijām, ko veido pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti
Lai uz tiem varētu attiecināt atbrīvojumu saskaņā ar 346. pantu, pirmā saistību nepildīšanas gadījuma un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem piemēro šādu procedūru:
ja iestāde iegūst kredītaizsardzību noteiktam skaitam atsauces sabiedrību, kas ir kredītu atvasinātā instrumenta pamatā, ar nosacījumu, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums starp aktīviem izraisa maksājumu un ka šis kredītnotikums pārtrauc līgumu, tad iestāde var piemērot atbrīvojumu no specifiskā riska atsauces sabiedrībai, kurai no visām pamatā esošajām atsauces sabiedrībām piemēro viszemāko specifiskā riska prasības procentuālo attiecību saskaņā ar 336. pantā ietverto 1. tabulu;
ja n-tais saistību nepildīšanas gadījums starp riska darījumiem izraisa maksājumu saskaņā ar kredītaizsardzību, tad aizsardzības pircējs atbrīvojumu no specifiskā riska var piemērot tikai tad, ja aizsardzība ir iegūta arī pirmajam līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumam vai ja n-1 saistību nepildīšanas gadījums jau ir noticis; šādos gadījumos izmanto a) punktā izklāstīto metodi, kas paredzēta pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem, to atbilstoši grozot n-tā saistību nepildīšanas gadījuma produktiem.
6.
348. pants
Pašu kapitāla prasības KIU
349. pants
Vispārējie kritēriji attiecībā uz KIU
KIU ir atbilstoši 350. pantā noteiktās pieejas izmantošanai, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļauts turpmāk minētais:
aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,
ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika,
ja ir atļauta sviras izmantošana – sviras maksimālais līmenis,
ja ir atļauts slēgt OTC finanšu atvasināto instrumentu darījumos vai repo darījumos vai ja ir atļauta vērtspapīru aizņemšanās vai aizdošana – no šādiem darījumiem izrietoša darījuma partnera riska ierobežošanas politika;
par KIU darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, lai novērtētu aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;
KIU ieguldījumu apliecības vai daļas ir atmaksājamas skaidrā naudā no uzņēmuma aktīviem dienas laikā pēc daļu turētāja pieprasījuma;
ieguldījumus KIU nošķir no KIU pārvaldnieka aktīviem;
ieguldītājiestāde veic atbilstošu KIU riska novērtējumu;
KIU pārvalda personas, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai līdzvērtīgu tiesību aktu.
350. pants
Īpašas metodes attiecībā uz KIU
Iestādes var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības pozīcijām KIU, pieņemot pozīcijas, kas reprezentē tās, kuras nepieciešamas, lai replicētu ārēji izveidota tirgus indeksa vai fiksēta kapitāla vērtspapīru vai parāda vērtspapīru groza, kurš minēts a) apakšpunktā, sastāvu un gūtos rezultātus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
KIU pilnvaru mērķis ir replicēt ārēji radīta indeksa vai fiksēta kapitāla vērtspapīru vai parāda vērtspapīru groza sastāvu un gūtos rezultātus;
var skaidri konstatēt minimālo korelācijas koeficientu starp KIU ikdienas ienesīgumu un indeksa vai kapitāla vai parāda vērtspapīru groza, kas to atveido, ikdienas ienesīgumu 0,9 apmērā vismaz sešu mēnešu laika periodā.
Ja iestādei ik dienu nav zināms par KIU pamatā esošajiem ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, pašu kapitāla prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pieņem, ka vispirms KIU tam maksimāli atļautajā apmērā iegulda aktīvu kategorijās, kam piemēro pozīcijas riska visaugstākās pašu kapitāla prasības attiecībā uz specifisko un vispārējo risku atsevišķi, un pēc tam turpina ieguldīt dilstošā secībā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu limits; pozīciju KIU pielīdzina tiešai līdzdalībai attiecīgajās pozīcijās;
aprēķinot pašu kapitāla prasību attiecībā uz vispārējo un specifisko risku atsevišķi, iestādes ņem vērā maksimālo netiešo riska darījumu apmēru, ko tās var sasniegt, ja tās ar KIU starpniecību uzņemas pozīcijas, kurās izmantota svira, proporcionāli palielinot pozīciju KIU līdz pilnvarās paredzētajam maksimālajam riska darījumu ar pamatā esošo ieguldījumu posteņiem apmēram;
ja pašu kapitāla prasība attiecībā uz vispārējo un specifisko risku kopā saskaņā ar šo punktu pārsniedz 348. panta 1. punktā paredzēto, pašu kapitāla prasībai nosaka ierobežojumu minētajā līmenī.
Iestādes var paļauties uz turpmāk norādīto trešo personu aprēķiniem un pārskatiem par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz pozīcijas risku pozīcijām KIU, uz kurām attiecas 1.–4. punkts, atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām metodēm:
KIU depozitārijs, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda šajā depozitorijā;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība, ja KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Aprēķinu pareizību apstiprina ārējs revidents.
3.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku
351. pants
De minimis un svēršana attiecībā uz ārvalstu valūtas risku
Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcijas un neto zelta pozīcijas summa, ko aprēķina saskaņā ar 352. pantā izklāstīto procedūru, ietverot jebkādas ārvalstu valūtas un zelta pozīcijas, kurām pašu kapitāla prasības ir aprēķinātas, izmantojot iekšējo modeli, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, iestāde aprēķina ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību. Ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasība ir summa, ko iegūst, saskaitot iestādes kopējās neto ārvalstu valūtas pozīciju un tās neto zelta pozīciju pārskata sniegšanas valūtā, un ko reizina ar 8 %.
352. pants
Kopējās neto ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķināšana
Iestādes neto atklāto pozīciju katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un zeltā aprēķina kā šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summu:
tīrā bilances pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi mīnus visi pasīvu posteņi, ieskaitot uzkrātos procentus, konkrētajā valūtā vai zeltam – tīrā bilances pozīcija zeltā);
tīrā nākotnes pozīcija (t. i., starpība starp visām nākotnē saņemamām un maksājamām summām saskaņā ar nākotnes valūtas maiņas darījumiem un zelta darījumiem, ieskaitot regulētā tirgū tirgotos valūtas un zelta nākotnes līgumus un valūtas mijmaiņas līgumu, kas nav iekļauti tūlītējā pozīcijā, pamatsummas);
neatsaucamas garantijas un līdzīgi instrumenti, kuru izpilde, visdrīzāk, tiks pieprasīta un samaksātie līdzekļi, visticamāk, nebūs atgūstami;
neto delta, vai uz delta balstīts, ekvivalents ārvalstu valūtas un zelta iespējas līgumu kopējam portfelim;
pārējo iespējas līgumu tirgus vērtība.
Delta koeficients, ko izmanto d) apakšpunktā, ir attiecīgās biržas delta. OTC iespējas līgumiem vai gadījumos, kad attiecīgās biržas delta nav pieejama, iestāde, izmantojot atbilstīgu modeli, var pati aprēķināt delta koeficientu, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes. Atļauju piešķir, ja modelis pienācīgi aprēķina iespējas līguma vai regulētā tirgū tirgotas garantijas vērtības izmaiņu līmeni attiecībā pret nelielām izmaiņām pamatā esošā instrumenta tirgus cenā.
Iestāde var ietvert neto nākotnes ieņēmumus/izdevumus, kas vēl nav uzskaitīti, bet kam jau ir pilnībā ierobežots risks, ja tā to dara konsekventi.
Iestāde var sadalīt neto pozīcijas tās veidojošajās valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Pirms pirmajā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā kompetentās iestādes var turpināt piemērot esošās valsts procedūras, ja kompetentās iestādes minētās procedūras ir piemērojušas pirms 2013. gada 31. decembra.
353. pants
Ar KIU saistītais ārvalstu valūtas risks
Iestādes var paļauties uz turpmāk nosaukto trešo personu pārskatiem par ārvalstu valūtas pozīcijām KIU:
KIU depozitārā iestāde, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda depozitārajā iestādē;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.
354. pants
Cieši korelētas valūtas
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku
355. pants
Preču riska aprēķināšanas metodes izvēle
Saskaņā ar 356. līdz 358. pantu iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz preču risku, izmantojot vienu no 359., 360. vai 361. pantā noteiktajām metodēm.
356. pants
Papildu darbības joma, kas saistīta ar precēm
Iestādes, kurām ir papildu darbības joma, kas saistīta ar lauksaimniecības precēm, var noteikt pašu kapitāla prasības attiecībā uz savu faktisko preču krājumu katra gada beigās nākamajam gadam, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:
jebkurā laikā gada gaitā iestādei ir riskam paredzēts pašu kapitāls, kas nav mazāks par vidējo pašu kapitāla prasību attiecībā uz šādu risku un kas konservatīvi aprēķināts nākamajam gadam;
iestāde konservatīvi aprēķina paredzamo svārstīgumu attiecībā uz lielumu, ko aprēķina saskaņā ar a) apakšpunktu;
iestādes vidējā pašu kapitāla prasība šim riskam nepārsniedz 5 % no tās pašu kapitāla vai EUR 1 miljonu, kā arī, ņemot vērā svārstīgumu, kas aprēķināts saskaņā ar b) apakšpunktu, paredzamās maksimālās pašu kapitāla prasības nepārsniedz 6,5 % no tās pašu kapitāla;
iestāde regulāri uzrauga, vai aplēses, kas veiktas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, joprojām atspoguļo reālo situāciju.
357. pants
Preču pozīcijas
Lai aprēķinātu preces pozīciju, turpmāk nosauktās pozīcijas pielīdzina tās pašas preces pozīcijām:
dažādu preču apakškategoriju pozīcijas gadījumos, ja apakšgrupas ir savstarpēji piegādājamas;
līdzīgu preču pozīcijas, ja preces ir cieši aizstājēji cita citai un ja var skaidri noteikt minimālo korelāciju 0,9 cenu svārstībām ne mazāk kā viena gada laikā.
358. pants
Īpaši instrumenti
Iestādes savās pašu kapitāla prasībās atbilstoši atspoguļo citus riskus, kas saistīti ar iespējas līgumiem, papildus delta riskam.
EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Pirms pirmajā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā kompetentās iestādes var turpināt piemērot esošās valsts procedūras, ja kompetentās iestādes minētās procedūras ir piemērojušas pirms 2013. gada 31. decembra.
Ja iestāde ir kāda no turpmāk minētajām personām, tā iekļauj attiecīgās preces savas preču riska pašu kapitāla prasības aprēķinā:
persona, kas pārved preces vai garantētas tiesības uz preču īpašumtiesībām saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu;
persona, kas aizdod preces saskaņā ar preču aizdevuma līgumu.
359. pants
Termiņu sadalījuma pieeja
Katrai precei iestāde izmanto atsevišķu termiņu sadalījumu saskaņā ar 1. tabulu. Visas šīs preces pozīcijas iedala attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskos krājumus iedala pirmajā termiņa intervālā no 0 līdz 1 mēnesim ieskaitot.
1. tabula
Termiņa intervāls (1) |
Cenu svārstību faktors (%) (2) |
0 ≤ 1 mēnesi |
1,50 |
> 1 ≤ 3 mēnešiem |
1,50 |
> 3 ≤ 6 mēnešiem |
1,50 |
> 6 ≤ 12 mēnešiem |
1,50 |
>1 ≤ 2 gadi |
1,50 |
>2 ≤ 3 gadi |
1,50 |
> 3 gadi |
1,50 |
Viena veida preču pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt un iedalīt attiecīgos termiņa intervālos, pamatojoties uz neto vērtību, šādos gadījumos:
pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā;
pozīcijām līgumos, kuru termiņš beidzas 10 dienu laikā pēc otras pozīcijas termiņa beigām, ja līgumus tirgo tirgos, kuros ir katras dienas piegāde.
Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo termiņu sadalījumu, saskaitot:
sakrītošo garo un īso pozīciju summu, reizinātu ar attiecīgo cenu svārstības faktoru, kā norādīts 1. tabulas otrā slejā, katram termiņa intervālam un ar preces tūlītējo cenu;
sakrītošo pozīciju starp diviem termiņa intervāliem katram termiņa intervālam, kurā nesakrītoša pozīcija tiek pārvirzīta, reizinot ar 0,6 %, kas ir pārneses likme, un ar preces tūlītējo cenu;
atlikušās nesakrītošās pozīcijas, reizinātas ar 15 %, kas ir tiešā likme, un ar preces tūlītējo cenu.
360. pants
Vienkāršotā pieeja
Iestādes pašu kapitāla prasību katrai precei aprēķina, saskaitot:
15 % no neto pozīcijas, garās vai īsās, reizinātas ar preces tūlītējo cenu;
3 % no bruto pozīcijas, garās plus īsās, reizinātas ar preces tūlītējo cenu.
361. pants
Paplašināta termiņu sadalījuma pieeja
Iestādes var 359. pantā norādīto likmju vietā izmantot minimālo cenu svārstību faktoru, pārneses likmi un tiešo likmi, kas ir norādītas 2. tabulā, ar nosacījumu, ka iestādes:
veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;
tām ir pienācīgi diversificēts preču portfelis;
tās nav gatavas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu preču riska pašu kapitāla prasību.
2. tabula
|
Dārgmetāli, (izņemot zeltu) |
Parastie metāli |
Lauksaimniecības produkti |
Citas preces, tostarp energoprodukti |
Cenu svārstību faktors (%) |
1,0 |
1,2 |
1,5 |
1,5 |
Pārneses likme (%) |
0,3 |
0,5 |
0,6 |
0,6 |
Tiešā likme (%) |
8 |
10 |
12 |
15 |
Iestādes kompetentajām iestādēm paziņo par to, kā tās izmanto šo pantu, iesniedzot arī apliecinājumu par saviem centieniem īstenot iekšējo modeli, lai aprēķinātu preču riska pašu kapitāla prasību.
5.
NODAĻA
Iekšējo modeļu izmantošana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai
1.
362. pants
Specifiskie un vispārējie riski
Tirgojama parāda instrumenta vai kapitāla vērtspapīru instrumenta, vai atvasinātā instrumenta pozīcijas risku šīs nodaļas vajadzībām var sadalīt divās daļās. Pirmā ir specifiskā riska daļa, un tā ietver attiecīgā instrumenta cenu izmaiņas risku tādu faktoru dēļ, kas saistīti ar instrumenta emitentu vai – atvasinātā instrumenta gadījumā – pamatā esošā instrumenta emitentu. Vispārējā riska daļa ietver instrumenta cenu izmaiņas risku, kas tirgojamu parāda instrumentu vai parāda atvasināto instrumentu gadījumā saistīts ar izmaiņām procentu likmju līmenī, vai – kapitāla vērtspapīru vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu gadījumā – ar kapitāla vērtspapīru tirgus vispārēju virzību, kas nav saistīta ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.
363. pants
Atļauja izmantot iekšējos modeļus
Pēc iestādes atbilstības 2., 3. un 4. iedaļas prasībām pārbaudīšanas kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju izmantot pašu kapitāla prasību aprēķināšanai vienai vai vairākām no turpmāk nosauktajām riska kategorijām iekšējos modeļus 2.–4. nodaļā norādīto metožu vietā vai kopā ar tām:
kapitāla vērtspapīru instrumentu vispārējais risks;
kapitāla vērtspapīru instrumentu specifiskais risks;
parāda instrumentu vispārējais risks;
parāda instrumentu specifiskais risks;
ārvalstu valūtas risks;
preču risks.
Iestādes informē kompetentās iestādes par visiem citiem iekšējo modeļu, kuru izmantošanai iestāde ir saņēmusi atļauju, izmantošanas paplašinājumiem un izmaiņām.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
nosacījumus paplašinājumu un izmaiņu attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanu būtiskuma novērtēšanai;
novērtēšanas metodiku, pamatojoties uz kuru kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot iekšējos modeļus;
nosacījumus, kādos uzskata, ka riska kategorijas pozīciju daļa, uz kuru attiecas iekšējais modelis, ir "nozīmīga", kā minēts 2. punktā.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
364. pants
Pašu kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus
Katra iestāde, kas izmanto iekšējo modeli, papildus pašu kapitāla prasībām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 2., 3. un 4. nodaļu tām riska kategorijām, kam nav piešķirta atļauja izmantot iekšējo modeli, ievēro pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā a) un b) apakšpunktos noteikto vērtību summa:
lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:
iepriekšējās dienas riskam pakļautā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 365. panta 1. punktu (VaRt-1),
ikdienas riskam pakļauto vērtību, kas aprēķinātas saskaņā ar 365. panta 1. punktu katrā no iepriekšējām sešdesmit uzņēmējdarbības dienām, vidējais lielums (VaRavg), reizinot to ar koeficientu (mc) saskaņā ar 366. pantu;
lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:
pēdējā pieejamā riskam pakļautā vērtība spriedzes apstākļos, kas aprēķināta saskaņā ar 365. panta 2. punktu (VaRt-1), un
riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos vidējais lielums, kas aprēķināts tādā veidā un tik bieži, kā noteikts 365. panta 2. punktā, par iepriekšējo sešdesmit uzņēmējdarbības dienu periodu (sVaRavg), reizināts ar koeficientu (ms) saskaņā ar 366. pantu.
Iestādes, kas izmanto iekšējo modeli, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību parāda instrumentu specifiskajam riskam, ievēro papildu pašu kapitāla prasību, kura izteikta kā turpmāk minēto a) un b) apakšpunktos noteikto vērtību summa:
saskaņā ar 337. un 338. pantu aprēķinātā pašu kapitāla prasība attiecībā uz specifisko risku vērtspapīrošanas pozīcijām un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, izņemot pozīcijas, kuras ietvertas pašu kapitāla prasībā attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa specifisko risku saskaņā ar 5. iedaļu, un, attiecīgā gadījumā, pašu kapitāla prasība attiecībā uz specifisko risku, atbilstīgi 2. nodaļas 6. iedaļai, tām pozīcijām KIU, attiecībā uz kurām nav izpildīti ne 350. panta 1. punkta, ne 350. panta 2. punkta nosacījumi;
lielākais no šādiem lielumiem:
inkrementālā saistību nepildīšanas un migrācijas riska pēdējā aprēķinātā skaitliskā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu,
šīs skaitliskās vērtības iepriekšējo 12 nedēļu vidējais aritmētiskais rādītājs.
Iestādes, kurām ir korelācijas tirdzniecības portfelis, kurš atbilst 338. panta 1. līdz 3. punkta prasībām, var ievērot pašu kapitāla prasību uz 377. panta, nevis 338. panta 4. punkta pamata, ko aprēķina kā augstāko turpmāk nosauktajiem lielumiem:
korelācijas tirdzniecības portfeļa riska pēdējā aprēķinātā skaitliskā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 5. iedaļu;
šīs skaitliskās vērtības iepriekšējo 12 nedēļu vidējais aritmētiskais rādītājs;
8 % no pašu kapitāla prasības, kas a) apakšpunktā minētās pēdējās aprēķinātās riska skaitliskās vērtības aprēķināšanas laikā tiktu aprēķinātas saskaņā ar 338. panta 4. punktu visām tām pozīcijām, kuras ietvertas iekšējā modelī korelācijas tirdzniecības portfelim.
2.
365. pants
Riskam pakļautās vērtības un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķināšana
Šīs regulas 364. pantā minētās riskam pakļautās vērtības aprēķināšanai piemēro šādas prasības:
riskam pakļautās vērtības aprēķināšana ik dienas;
99. percentile, vienpusējs ticamības intervāls;
10 dienu turēšanas periods;
vismaz viena gada efektīvais vēsturiskās novērošanas periods, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno cenu svārstīguma būtisks pieaugums;
visa datu kopa tiek atjaunināta vismaz reizi mēnesī.
Iestāde var izmantot riskam pakļautās vērtības skaitliskos lielumus, kas aprēķināti īsākam turēšanas periodam kā 10 dienas, palielinot mērogu līdz 10 dienām, piemērojot attiecīgu metodiku, ko periodiski pārskata.
366. pants
Regulatīvā atpakaļejošā pārbaude un reizinājuma koeficienti
Katrs reizinājuma koeficients (mc) un (ms) ir summa, ko iegūst summējot vismaz 3 un otru saskaitāmo, kura vērtība ir starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu. Šis otrs saskaitāmais ir atkarīgs no pārsniegumu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā konstatēts 365. panta 1. punktā norādītā iestādes riskam pakļautās vērtības skaitliskā lieluma atpakaļejošajā pārbaudē.
1. tabula
Pārsniegumu skaits |
Otrs saskaitāmais |
Mazāk par 5 |
0,00 |
5 |
0,40 |
6 |
0,50 |
7 |
0,65 |
8 |
0,75 |
9 |
0,85 |
10 un vairāk |
1,00 |
Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un, pieņemot, ka pozīcijas nemainās, tā vērtību nākamās dienas beigās.
Portfeļa vērtības faktisko izmaiņu atpakaļejošā pārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un tā faktisko vērtību nākamās dienas beigās, neietverot maksas, komisijas un neto procentu ienākumus.
367. pants
Prasības attiecībā uz riska mērīšanu
Visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam, preču riskam, kā arī visi korelācijas tirdzniecības iekšējie modeļi atbilst šādām prasībām:
modelis precīzi aptver visus būtiskos cenas riskus;
modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos. Ja riska faktors ir ietverts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav ietverts riska mērīšanas modelī, iestādei šāda neietveršana jāspēj pārliecinoši pamatot kompetentajai iestādei. Riska mērīšanas modelis ietver iespējas līgumu un citu produktu nelinearitāti, kā arī korelācijas risku un bāzes risku. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, tās labi atspoguļo faktisko pozīciju izmaiņas.
Visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, atbilst šādām prasībām:
modelī ietver riska faktoru kopumu, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, kuras ietekmē procentu likme; iestāde ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārpieņemtām pieejām; būtiskiem riska darījumiem ar procentu likmju risku galvenajās valūtās un tirgos ienesīguma līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju svārstīguma atšķirības visā ienākumu līknē; modelis aptver arī nepilnīgi korelētu svārstību starp dažādām ienesīguma līknēm risku;
modelī ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas; attiecībā uz KIU ņem vērā KIU faktiskās ārvalstu valūtas pozīcijas; iestādes var paļauties uz trešo personu pārskatiem par KIU ārvalstu valūtas pozīcijām, ja ir atbilstoši nodrošināta minēto pārskatu pareizība; ja iestādei nav zināmas KIU ārvalstu valūtas pozīcijas, šo pozīciju izdala un uz to attiecina 353. panta 3. punktā minēto procedūru;
modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no kapitāla vērtspapīru tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;
modelī izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas; modelis aptver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm, un pakļautība nākotnes cenu izmaiņām, kas radušās termiņu nesakritības rezultātā; tajā arī ņem vērā tirgus īpatnības, jo īpaši piegādes datumus un tirgotājiem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;
iestādes iekšējais modelis pie reālistiskiem tirgus scenārijiem piesardzīgi novērtē risku, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību; Turklāt iekšējais modelis atbilst obligātajiem datu standartiem. Aplēstās vērtības ir pietiekami konservatīvas, un tās izmanto tikai tur, kur pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patieso svārstīgumu.
368. pants
Kvalitatīvās prasības
Visi iekšējie modeļi, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ir konceptuāli pamatoti un godprātīgi īstenoti, un tie jo īpaši nodrošina atbilstību visām šīm kvalitatīvajām prasībām:
visi iekšējie modeļi, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, ir tieši iekļauti iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā un kalpo par pamatu pārskatam par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;
iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai; šī struktūrvienība atbild par visu to iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām; saskaņā ar savu atbildību par vispārējo riska pārvaldības sistēmu šī vienība veic sākotnējo un pastāvīgo validāciju visiem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām; struktūrvienība sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par iekšējā modeļa, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla prasības pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, rezultātiem un par atbilstīgiem pasākumiem, kas jāīsteno tirdzniecības limitu ziņā;
iestādes vadības struktūra un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un ikdienas pārskatus, ko sagatavo riska kontroles struktūrvienība, pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan atsevišķu tirgotāju izveidotās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;
iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kas ir kvalificēti izmantot sarežģītus iekšējos modeļus – tostarp tos, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, – tirdzniecībā, riska kontrolē, revīzijā un darījumu uzskaites jomā;
iestāde ir ieviesusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību dokumentētam iekšējo politiku un kontroles procedūru kopumam attiecībā uz tās iekšējo modeļu, tostarp to, kurus izmanto šīs nodaļas vajadzībām, vispārējo darbību;
jebkuriem iekšējiem modeļiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, ir pārbaudīta vēsture riska mērīšanā ar pietiekamu precizitāti;
iestāde bieži īsteno stingru spriedzes testēšanas programmu, tostarp reversos spriedzes testus, un šāda programma iekļauj jebkuru iekšējo modeli, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, savukārt augstākā vadība pārskata šo pārbaužu rezultātus un atspoguļo tos politikās un limitos, kurus tā nosaka; šis process jo īpaši modelē tirgus nelikviditāti saspringtos tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes risku, nelineāras produktu cenu izmaiņas, pozīcijas ar būtiski negatīvu iekšējo vērtību, pozīcijas ar cenu pārrāvumiem, un citus riskus, ko iekšējais modelis ietver nepilnīgi; piemērotie satricinājumi atspoguļo portfeļu būtību un laikposmu, kas būtu vajadzīgs, lai ierobežotu vai pārvaldītu riskus smagos tirgus apstākļos;
iestāde kā daļu no savas regulārās iekšējās revīzijas procesa veic neatkarīgu pārbaudi saviem iekšējiem modeļiem, arī tiem, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām.
Pārskats, kas minēts 1. punkta h) apakšpunktā, aptver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Iestāde vismaz reizi gadā veic sava vispārējo riska pārvaldības procesa pārbaudi. Pārbaudē izvērtē:
riska pārvaldības sistēmas un procesu dokumentācijas un riska kontroles struktūrvienības organizācijas atbilstību;
riska mēru integrāciju ikdienas riska pārvaldībā un vadības informācijas sistēmas integritāti;
kā iestāde izmanto apstiprināšanai riska cenošanas modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības un uzskaites personāls;
risku klāstu, ko aptver riska mērīšanas modelis, un to, kā validē visas nozīmīgās izmaiņas riska mērīšanas procesā;
cik precīzi un pilnīgi ir pozīciju dati, to, cik precīzi un atbilstīgi ir svārstīguma un korelācijas pieņēmumi un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu iekšējam modelim izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, kā arī šādu datu avotu neatkarību;
pārbaudes procesu, ko iestāde izmanto, lai izvērtētu atpakaļejošu pārbaudi, kuru veic, lai novērtētu modeļa precizitāti.
369. pants
Iekšējā validācija
Iestādēm ir procesi, lai nodrošinātu, ka to iekšējos modeļus, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, atbilstoši validē kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no izstrādes procesa, lai nodrošinātu, ka tie ir konceptuāli pamatoti un adekvāti aptver visu attiecīgo risku. Šo validāciju veic pēc tam, kad iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un kad iekšējam modelim ir veiktas jebkāda veida būtiskas izmaiņas. Validāciju veic arī periodiski, bet īpaši gadījumos, ja ir bijušas kādas būtiskas strukturālas izmaiņas tirgū vai izmaiņas portfeļa sastāvā, kuras iekšējais modelis, iespējams, neaptver pilnībā. Tā kā iekšējās validācijas tehnikas un labākās prakses attīstās, iestādes piemēro šos jauninājumus. Iekšējā modeļa validācija neaprobežojas tikai ar atpakaļejošu pārbaudi, bet ietver arī šādas darbības:
pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši un nenovērtē risku ne par zemu, ne par augstu;
papildus regulatīvajām atpakaļejošas pārbaudes programmām iestādes veic savas iekšējā modeļa validācijas pārbaudes, tostarp atpakaļejošas pārbaudes, attiecībā uz savu portfeļu riskiem un struktūrām;
hipotētisko portfeļu izmantošana, lai pārliecinātos par iekšējo modeļu spēju ņemt vērā konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus bāzes riskus un koncentrācijas risku.
3.
370. pants
Specifiskā riska modelēšanas prasības
Iekšējais modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības specifiskajam riskam, un iekšējais modelis korelācijas tirdzniecībai atbilst šādām papildu prasībām:
tas skaidro vēsturiskās cenu izmaiņas portfelī;
tas aptver portfeļa koncentrācijas pakāpi un izmaiņas struktūrā;
tas ir izturīgs pret nelabvēlīgu vidi;
tas ir validēts ar atpakaļejošu pārbaudi nolūkā novērtēt, vai specifiskais risks ir aptverts precīzi; ja iestāde veic šādu atpakaļejošu pārbaudi, pamatojoties uz attiecīgiem apakšportfeļiem, tos izvēlas konsekventi;
tas aptver ar konkrētu parādnieku saistīto bāzes risku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret būtiskām individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām, pozīcijām;
tas ietver gadījuma risku.
371. pants
Neiekļaušana specifiskā riska modeļos
4.
372. pants
Prasība ieviest iekšējo IRC modeli
Iestādei, kas izmanto iekšējo modeli tirgoto parāda instrumentu specifiskā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, ir arī iekšējais inkrementālā saistību nepildīšanas un migrācijas riska (turpmāk – IRC) modelis, lai ietvertu tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību nepildīšanas un migrācijas riskus, kuri ir inkrementāli riskiem, kas ietverti riskam pakļautajā vērtībā, kas aprēķināta atbilstīgi 365. panta 1. punktam. Iestāde parāda, ka tās iekšējais modelis atbilst šādiem standartiem, pieņemot nemainīgu riska līmeni, un vajadzības gadījumā tiek pielāgots, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrāciju, riska ierobežošanas un izvēles iespēju ietekmi:
iekšējais modelis nodrošina pamatotu riska diferenciāciju un precīzas un konsekventas inkrementālā saistību nepildīšanas un migrācijas riska aplēses;
iekšējā modeļa aplēsēm attiecībā uz iespējamiem zaudējumiem ir būtiska nozīme iestādes riska pārvaldīšanā;
tirgus un pozīciju dati, ko izmanto iekšējā modelī, ir atjaunināti un tiem veikts pienācīgs kvalitātes novērtējums;
367. panta 3. punktā, 368. pantā, 369. panta 1. punktā un 370. panta b), c), e) un f) apakšpunktā noteiktās prasības ir izpildītas.
EBI izdod pamatnostādnes par 373. līdz 376. pantā noteiktajām prasībām.
373. pants
Iekšējā IRC modeļa darbības joma
Iekšējais IRC modelis ietver visas pozīcijas, kam piemēro specifiskā procenta likmju riska pašu kapitāla prasību, tostarp tās, kurām piemēro 0 % specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 336. pantu, bet neietver vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus.
Iestādes, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izvēlēties konsekventi ietvert visas biržas sarakstos iekļauto kapitāla vērtspapīru pozīcijas un atvasināto instrumentu pozīcijas, pamatojoties uz biržas sarakstos iekļautajiem kapitāla vērtspapīriem. Atļauju piešķir, ja šāda pozīciju ietveršana atbilst tam, kā iestāde iekšēji mēra un pārvalda risku.
374. pants
Iekšējā IRC modeļa parametri
375. pants
Riska ierobežošanas pozīciju atzīšana iekšējā IRC modelī
Pozīcijām, kurām risku ierobežo ar dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijām, riska ierobežošanas pozīcijas atjaunošanu pozīcijas, kurai ierobežo risku, likviditātes periodā var atzīt, ja šī iestāde:
izvēlas modelēt riska ierobežošanas pozīcijas atjaunošanu konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;
parāda, ka atjaunošanas rezultātu iekļaušanas rezultātā tiek nodrošināta labāka riska mērīšana;
parāda, ka instrumentu, ko izmanto riska ierobežošanai, tirgi ir pietiekami likvīdi, lai šādu atjaunošanu spētu veikt arī spriedzes periodos; visus pārējos riskus, ko rada dinamiskā nodrošinājuma stratēģija, atspoguļo kapitāla prasībās.
376. pants
Īpašas prasības attiecībā uz iekšējo IRC modeli
Saistībā ar neatkarīgo pārbaudi un savu iekšējo modeļu, ko izmanto šīs nodaļas vajadzībām, validāciju, tostarp riska mērīšanas sistēmas vajadzībām, iestāde jo īpaši:
pārbauda, vai modelis, ko tā izmanto korelāciju un cenu izmaiņu gadījumos, atbilst tirdzniecības portfelim, kā arī sistēmisko riska faktoru izvēlei un svērumiem;
veic dažādus spriedzes testus, tostarp jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu iekšējā modeļa lietderību, īpaši attiecībā uz koncentrāciju; šādus testus attiecina ne tikai uz jau notikušiem gadījumiem;
piemēro attiecīgu kvantitatīvo validāciju, iekļaujot arī atbilstošus iekšējās modelēšanas etalonus.
5.
377. pants
Prasības, kas attiecas uz korelācijas tirdzniecības iekšējo modeli
Šā panta 1. punktā minētais modelis pienācīgi ietver šādus riskus:
kumulatīvo risku, kas veidojas vairāku saistību neizpildes gadījumu dēļ, tostarp secīgu saistību neizpildes gadījumu laidienos, sadalītajos produktos;
kredītriska starpības risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;
piemītošo korelāciju svārstīgumu, tostarp kredītriska starpību un korelāciju savstarpējo ietekmi;
bāzes risku, kas ietver:
indeksa likmju starpības un tajā ietilpstošo atsevišķo parādnieku starpības bāzi,
atšķirības indeksa un atbilstoši indeksa struktūrai izveidotā portfeļa korelācijā;
atgūšanas likmes svārstīgumu, jo tas ir saistīts ar atgūšanas likmju tendenci ietekmēt laidiena cenas;
ciktāl visaptveroši riska mēri ietver ieguvumus no dinamiskās riska ierobežošanas stratēģijas, riska ierobežošanas pozīcijas novirzes risku un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu šādas riska ierobežošanas pozīcijas;
jebkādus citus būtiskus pozīciju cenu riskus korelācijas tirdzniecības portfelī.
Iestādei ir atbilstoša politika un procedūras, lai nošķirtu pozīcijas, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja tās ietvert pašu kapitāla prasībā saskaņā ar šo pantu, no citām pozīcijām, attiecībā uz kurām tā nav saņēmusi šādu atļauju.
V
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NORĒĶINU RISKU
378. pants
Norēķinu/piegādes risks
Tādiem darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini par parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, izņemot repo darījumus un vērtspapīru vai preču aizdevumus, kā arī vērtspapīru vai preču aizņēmumus, iestāde aprēķina cenas atšķirību, kurai tā pakļauta.
Cenas atšķirību aprēķina kā atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu kredītiestādei radīt zaudējumu.
Iestāde šo cenas atšķirību reizina ar attiecīgu 1. tabulas labajā slejā norādīto pakāpi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību norēķinu riskam.
1. tabula
Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas |
(%) |
5–15 |
8 |
16–30 |
50 |
31–45 |
75 |
46 un vairāk |
100 |
379. pants
Neapmaksātas piegādes
Iestādes pienākums ir turēt pašu kapitālu, atbilstoši tam, kā tas noteikts 2. tabulā, ja:
tā ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtām vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai ir piegādājusi vērtspapīrus, ārvalstu valūtas vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām;
pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi šādu samaksu vai piegādi.
2. tabula
Kapitāla procedūra attiecībā uz neapmaksātām piegādēm
1. sleja |
2. sleja |
3. sleja |
4. sleja |
Darījuma veids |
Līdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādei |
No pirmā līguma maksājuma vai piegādes līdz četrām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes |
No 5 darba dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai |
Neapmaksāta piegāde |
Nav kapitāla prasības |
Uzskata par riska darījumu |
Uzskata par riska darījumu ar 1 250 % pakāpi |
Ja pozitīva riska darījuma apmērs, kas izriet no neapmaksātas piegādes darījuma, nav būtisks, iestādes šiem riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi, izņemot gadījumus, kad ir jāpiemēro 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 1. punktā ietvertās 2. tabulas 4. sleju.
380. pants
Nepiemērošana
Ja norēķinu sistēmā vai tīrvērtes sistēmā vai CCP rodas sistēmas mēroga darbības traucējumi, kompetentās iestādes var nepiemērot pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar 378. un 379. pantu, līdz brīdim, kamēr traucējumi tiek novērsti. Šajā gadījumā darījuma partnera nespēju veikt norēķinus par darījumu neuzskata par saistību nepildīšanu kredītriska nozīmē.
VI
SADAĻA
KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
381. pants
Kredīta vērtības korekcijas nozīme
Šīs sadaļas un II sadaļas 6. nodaļas vajadzībām "kredīta vērtības korekcija" jeb "CVA" nozīmē portfeļa, ko veido darījumi ar darījumu partneri, vidējās tirgus vērtības korekcija. Šī korekcija atspoguļo darījuma partnera kredītriska pašreizējo tirgus vērtību iestādei, bet neatspoguļo iestādes kredītriska pašreizējo tirgus vērtību darījuma partnerim.
382. pants
Darbības joma
CVA riska pašu kapitāla prasībās neiekļauj šādus darījumus:
darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 9. punktā, vai ar nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja šie darījumi nepārsniedz minētās regulas 10. panta 3. un 4. punktā paredzētos tīrvērtes sliekšņus;
grupas iekšējie darījumi, kas minēti Regulas ES Nr. 648/2012 3. pantā, izņemot, ja dalībvalsts pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta strukturāla nošķiršana banku grupā; tādā gadījumā kompetentās iestāde var prasīt, lai šādi grupas iekšējie darījumi starp strukturāli atdalītām iestādēm tiktu iekļauti pašu kapitāla prasībās;
tādi darījumi ar darījumu partneriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 10. punktā, ar nosacījumu, ka vairs netiek piemēroti pagaidu pasākumi, kas paredzēti minētās regulas 89. panta 2. punktā;
darījumi ar darījumu partneriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkta un 1. panta 5. punkta un darījumi ar darījumu partneriem, kuriem ar šīs regulas 114. panta 4. punktu un 115. panta 2. punktu ir noteikta 0 % ◄ riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem ar minētajiem darījumu partneriem.
Šā punkta c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, kas ir noslēgti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā minētajā pārejas periodā, atbrīvojumu no CVA riska maksājumiem piemēro visā minētā darījuma līguma laikā.
Attiecībā uz a) apakšpunktu, ja iestādei atbrīvošanas sliekšņu pārsniegšanas vai atbrīvošanas sliekšņu izmaiņu gadījumā vairs nepiemēro atbrīvojumu, vēl spēkā esošie līgumi paliek atbrīvoti līdz to termiņa beigām.
EBI sadarbībā ar EVTI sešu mēnešu laikā no pārskata sagatavošanas izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu procedūras, ar kurām uz darījumiem ar nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, neattiecina CVA riska maksājumu pašu kapitāla prasības.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus sešu mēnešu laikposmā no pirmajā daļā minētā pārskata datuma.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
383. pants
Attīstītā metode
Iestāde izmanto savu iekšējo modeli, lai noteiktu pašu kapitāla prasības specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgoto parādu pozīcijām, un piemēro 99 % ticamības intervālu, kā arī 10 dienu ekvivalentu turēšanas periodu. Iekšējo modeli izmanto tā, lai tas veicinātu izmaiņas darījuma partneru kredītriska starpībās, bet tajā nemodelē CVA jutīgumu pret citu tirgus faktoru izmaiņām, tostarp atsauces aktīvu, preču, valūtu vērtības vai atvasināto instrumentu procentu likmju izmaiņām.
CVA riska pašu kapitāla prasības katram darījuma partnerim aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
ti |
= |
i-tās pārvērtēšanas laika brīdis, sākot no t0=0; |
tT |
= |
garākais līgumā noteiktais termiņš savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri; |
si |
= |
darījuma partnera kredītriska starpība laika brīdī ti, ko izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera CVA; ja ir pieejama darījuma partnera kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpība, iestāde izmanto šo starpību; ja šāda kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpība nav pieejama, iestāde izmanto kredītriska starpības aizstājējvērtību, kas ir atbilstīga, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu; |
LGDMKT |
= |
darījuma partneraLGD, pamatojoties uz darījuma partnera tirgus instrumenta kredītriska starpību, ja ir pieejams darījuma partnera instruments; ja darījuma partnera instruments nav pieejams, par pamatu izmanto kredītriska starpības aizstājējvērtību, kas ir atbilstoša, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu. |
Pirmais reizinātājs šajā summā atspoguļo aptuvenu vērtību no tirgus izsecināmai marginālai saistību nepildīšanas varbūtībai laikposmā no ti-1 līdz ti;
EEi |
= |
sagaidāmā riska darījumu vērtība ar darījuma partneri pārvērtēšanas brīdī ti, ja tiek pievienoti šāda darījumu partnera dažādu savstarpējā ieskaita kopu riska darījumi un ja katras ieskaita kopas garāko termiņu nosaka ieskaita kopas garākais līgumā noteiktais termiņš; iestāde piemēro 3. punktā noteikto procedūru maržinālo darījumu gadījumā, ja iestāde izmanto sagaidāmā pozitīvā riska darījuma (turpmāk – EPE) mēru, kas minēts 285. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā attiecībā uz maržinālajiem darījumiem; |
Di |
= |
diskonta faktors bez saistību nepildīšanas riska laikā ti, kur D0=1. |
Aprēķinot pašu kapitāla prasības darījuma partnera CVA riskam, iestāde visus parāda instrumentu specifiskā riska iekšējā modelī izmantotos ievades datus balsta uz šādām formulām (izvēloties piemēroto):
ja modeļa pamatā ir pilnīga pārcenošana, 1. punktā norādīto formulu izmanto tieši;
ja modeļa pamatā ir kredītriska starpību jutīgumi konkrētiem termiņiem, iestāde katras kredītriska starpības jutīgumu (regulatīvais CS01) aprēķina ar šādu formulu:
Pēdējam laika intervālam i=T, atbilstošā formula ir
ja modelī izmanto kredītriska starpības jutīgumu pret kredītriska starpību paralēlām pārvirzēm, iestāde izmanto šādu formulu:
ja modelī izmanto otrās pakāpes jutīgumus pret kredītriska starpību pārvirzēm (kredītriska starpību gamma), minētās gammas aprēķina, pamatojoties uz 1. punktā norādīto formulu.
Iestāde, kas izmanto EPE mēru nodrošinātiem OTC atvasinātajiem instrumentiem, kuri minēti 285. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, nosakot pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar 1. punktu, rīkojas šādi:
pieņem nemainīgu sagaidāmā riska darījuma (turpmāk – EE) profilu;
nosaka EE vienādu ar efektīvo sagaidāmo riska darījumu, kas aprēķināts saskaņā ar 285. panta 1. punkta b) apakšpunktu, termiņam, kas vienāds ar garāko no šādiem termiņiem:
puse no garākā termiņa savstarpējo prasījumu ieskaita kopā,
visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu nosacītais svērtais vidējais termiņš.
Šā punkta iepriekšējā daļā paredzētā aprēķina vajadzībām un ja IMM modeļa rezultāti nenodrošina sagaidāmā riska darījuma profilu, iestāde:
pieņem nemainīgu sagaidāmā riska darījuma (turpmāk – EE) profilu;
nosaka EE, kas līdzvērtīgs riska darījuma vērtībai, kuru aprēķina saskaņā ar II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā noteiktajām metodēm, vai IMM attiecībā uz termiņu, kas vienāds ar garāko no šādiem termiņiem:
puse garākā termiņa savstarpējo prasījumu ieskaita kopā,
visu darījumu nosacītais svērtais vidējais termiņš savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.
Iestāde saskaņā ar 364. panta 1. punktu un 365. un 367. pantu nosaka pašu kapitāla prasības CVA riskam kā summu, ko iegūst saskaitot riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos un riskam pakļauto vērtību apstākļos bez spriedzes, ko aprēķina šādi:
riskam pakļautās vērtības apstākļos bez spriedzes vajadzībām izmanto pašreizējo parametru kalibrējumus attiecībā uz sagaidāmo riska darījumu, kā izklāstīts 292. panta 2. punkta pirmajā daļā;
riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos vajadzībām izmanto nākotnes darījuma partneru EE profilus, izmantojot spriedzes apstākļu kalibrējumus, kā izklāstīts 292. panta 2. punkta otrajā daļā; kredītriska starpību parametru spriedzes periods ir grūtākais viena gada spriedzes periods, kas ietverts trīs gadu spriedzes periodā, ko izmanto riska darījuma parametriem;
šiem aprēķiniem piemēros trīskāršo reizinātāju, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, pamatojoties uz riskam pakļauto vērtību un riskam pakļauto vērtību stresa apstākļos saskaņā ar 264. panta 1. punktu. Lai pārbaudītu konsekvenci, EBI pārrauga jebkuru izvēlēto uzraudzības formu, kas tiek izmantota nolūkā riska vērtības un stresam pakļautas riska vērtības datiem attiecībā uz CVA riska maksājumiem piemērot augstāku reizinātāju nekā trīs. Kompetentās iestādes, kuras izmanto reizinātāju, kas ir augstāks nekā trīs, sniedz rakstisku pamatojumu EBI;
aprēķinus veic ne retāk kā reizi mēnesī, un izmantoto EE aprēķina tikpat bieži. Ja aprēķinus veic retāk nekā ik dienu, attiecībā uz aprēķiniem, kas noteikti 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunkta ii) punktā, iestādes izmanto vidējo aritmētisko vērtību, kura iegūta trīs mēnešu laikā.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
kā jānosaka kredītriska starpības aizstājējvērtība, izmantojot iestādes apstiprināto iekšējo riskam pakļautās vērtības modeli attiecībā uz specifisko parāda instrumentu risku, lai noteiktu 1. punktā minēto si un LGDMKT;
to portfeļu skaitu un apmēru, kas atbilst 4. punktā minētajam kritērijam par ierobežotu skaitu mazāku portfeļu.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
384. pants
Standartizētā metode
Iestāde, kas pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz saviem darījuma partneriem neaprēķina saskaņā ar 383. pantu, portfeļa pašu kapitāla prasības CVA riskam attiecībā uz katru darījuma partneri aprēķina ar šādu formulu, ņemot vērā CVA riska ierobežošanas pozīcijas, kuras ir atbilstošas saskaņā ar 386. pantu:
kur:
h |
= |
viena gada riska periods (gada vienībās); h = 1; |
wi |
= |
darījuma partnerim "i" piemērojamā pakāpe. Darījuma partneri "i" attiecina uz vienu no sešām pakāpēm wi, pamatojoties uz norīkotas ĀKNI ārējo kredīta novērtējumu, kā izklāstīts 1. tabulā. Attiecībā uz darījuma partneri, kam nav pieejams norīkotas ĀKNI ārējais kredītnovērtējums:
a)
iestāde, kura izmanto II sadaļas 3. nodaļā noteikto pieeju, attiecina darījuma partnera iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem;
b)
iestāde, kura izmanto II sadaļas 2. nodaļā noteikto pieeju, šim darījuma partnerim piešķir wi =1,0 %. Tomēr, ja iestāde izmanto 128. pantu, lai veiktu riska svēršanu darījuma partneru kredītriska darījumiem ar šo darījuma partneri, šim darījuma partnerim piešķir wi =3,0 %; |
|
= |
kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma vērtība darījumu partnerim "i" (summēta visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās), ņemot vērā nodrošinājuma ietekmi, saskaņā ar II sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā noteiktajām metodēm, kas attiecīgi pielietojamas darījuma partnera kredītriska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri. Iestāde, kas izmanto vienu no II sadaļas 6. nodaļas 3. un 4. iedaļā minētajām metodēm, kā EADitotal var izmantot pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību saskaņā ar 223. panta 5. punktu. Iestāde, kas neizmanto II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, riska darījumu diskontē, piemērojot šādu faktoru:
|
Bi |
= |
nosacītā summa iegādātām ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu veidotām riska ierobežošanas pozīcijām (ko summē, ja ir vairāk par vienu pozīciju), kam ir atsauce uz darījuma partneri "i" un ko izmanto CVA riska ierobežošanai. Šo nosacīto summu diskontē, piemērojot šādu faktoru:
|
Bind |
= |
ir viena vai vairāku indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu pilna nosacītā summa iegādātai aizsardzībai, ko izmanto CVA riska ierobežošanai. Šo nosacīto summu diskontē, piemērojot šādu faktoru:
|
wind |
= |
indeksa riska ierobežošanas pozīcijām piemērojamā pakāpe. Iestāde nosaka Wind, aprēķinot indeksa sastāvdaļām piemērojamo wi svērto vidējo; |
Mi |
= |
efektīvais termiņš darījumiem ar darījuma partneri "i". Iestādei, kas izmanto II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, Mi aprēķina saskaņā ar 162. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Tomēr minētājam nolūkam Mi netiek ierobežots ar pieciem gadiem, bet ar garāko līgumā noteikto atlikušo termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā; Iestādei, kas neizmanto II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, Mi ir vidējais nosacītais svērtais termiņš, kā minēts 162. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tomēr minētajam nolūkam Mi netiek ierobežots ar pieciem gadiem, bet ar garāko līgumā noteikto atlikušo termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā; |
|
= |
riska ierobežošanas instrumenta termiņš ar nosacīto Bi (lielumus Mihedge Bi summē, ja ir vairākas pozīcijas). |
Mind |
= |
indeksa riska ierobežošanas pozīcijas termiņš. Ja ir vairāk par vienu indeksa riska ierobežošanas pozīciju, Mind ir nosacītais svērtais termiņš. |
Ja darījuma partneris ir ietverts indeksā, uz kuru ir balstīts kredītriska mijmaiņas līgums, ko izmanto darījuma partnera kredītriska ierobežošanai, iestāde var atskaitīt nosacīto summu, kura attiecināma uz šo darījuma partneri saskaņā ar tās atsauces sabiedrības pakāpi, no indeksa kredītriska mijmaiņas līguma nosacītās summas un pielīdzināt to atsevišķa darījuma partnera viena parādnieka riska ierobežošanas pozīcijai (Bi), balstot termiņu uz indeksa termiņu.
1. tabula
Kredītkvalitātes pakāpe |
Pakāpe wi |
1 |
0,7 % |
2 |
0,8 % |
3 |
1,0 % |
4 |
2,0 % |
5 |
3,0 % |
6 |
10,0 % |
385. pants
Alternatīva CVA metožu izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķinā
Kā alternatīvu 384. pantam, attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 382. pantā un pēc kompetento iestāžu piekrišanas saņemšanas, iestādes, kuras izmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kas izklāstīta 275. pantā, var piemērot reizināšanas koeficientu 10 minēto riska darījumu darījuma partnera kredītriskam aprēķinātajām riska darījumu riska svērtajām vērtībām, nevis rēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam.
386. pants
Atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas
Riska ierobežošanas pozīcijas ir "atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas" CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 383. un 384. pantu tikai tad, ja tās izmanto CVA riska mazināšanas mērķiem un attiecīgi pārvalda kā tādas, un ja tās veido kāds no turpmāk nosauktajiem:
ar vienu parādnieku saistītie kredītriska mijmaiņas līgumi vai citi līdzvērtīgi riska ierobežošanas instrumenti, kas tieši atsaucas uz darījuma partneri;
indeksa kredītriska mijmaiņas līgumi ar nosacījumu, ka bāze starp jebkura atsevišķa darījuma partnera kredītriska starpību un indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu veidoto riska ierobežošanas pozīciju kredītriska starpībām ir, pēc kompetentās iestādes ieskata, pietiekoši atspoguļota riskam pakļautajā vērtībā un riskam pakļautājā vērtībā spriedzes apstākļos.
Šā punkta b) apakšpunkta prasība, ka bāze starp jebkura atsevišķa darījuma partnera kredītriska starpību un indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu veidoto riska ierobežošana pozīciju kredītriska starpībām ir jāatspoguļo riskam pakļautajā vērtībā un riskam pakļautājā vērtībā spriedzes apstākļos, attiecas arī uz gadījumiem, kad izmanto darījuma partnera kredītriska starpības aizstājējvērtību.
Attiecībā uz visiem darījuma partneriem, kam izmanto aizstājējvērtību, iestāde izmanto pamatotas bāzes laika rindas, kuras iegūst no līdzīgu parādnieku reprezentatīvas grupas, par kuru ir zināma kredītriska starpība.
Ja bāze starp jebkura atsevišķa darījuma partnera kredītriska starpību un indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu veidoto riska ierobežošanas pozīciju kredītriska starpībām nav atspoguļota kompetentajai iestādei pieņemamā veidā, ►C2 iestāde riskam pakļautajā vērtībā un riskam pakļautājā vērtībā spriedzes apstākļos, atspoguļo tikai ◄ 50 % no indeksa riska ierobežošanas pozīciju nosacītās summas.
Riska darījumu vērtību pārsniedzoša riska ierobežošana, izmantojot ar vienu parādnieku saistītos kredītriska mijmaiņas līgumus saskaņā ar 383. pantā paredzēto metodi, nav atļauta.
CETURTĀ DAĻA
LIELIE RISKA DARĪJUMI
387. pants
Priekšmets
Iestādes uzrauga un kontrolē savus lielos riska darījumus saskaņā ar šo daļu.
388. pants
Darbības jomas nepiemērošana
Šo daļu nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst 95. panta 1. punktā vai 96. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Šo daļu nepiemēro grupai, pamatojoties uz tās konsolidēto stāvokli, ja minētajā grupā ietilpst vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas minētas 95. panta 1. punktā vai 96. panta 1. punktā, un palīgsabiedrības, ar nosacījumu, ka šajā grupā neietilpst kredītiestādes.
389. pants
Definīcija
Šīs daļas vajadzībām "riska darījumi" ir jebkurš aktīvs vai ārpusbilances postenis, kas minēts Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, nepiemērojot riska pakāpi vai riska līmeņus.
390. pants
Riska darījuma vērtības aprēķins
Iestādes, kuras savas tirdzniecības portfeļa darījumu pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu, 299. pantu un Trešās daļas V sadaļu, kā arī, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu, riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas rodas tirdzniecības portfelī, aprēķina, saskaitot kopā šādus posteņus:
iestādes garo pozīciju pozitīvo pārsniegumu pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos finanšu instrumentos, neto pozīciju katram no dažādajiem instrumentiem aprēķinot saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā noteiktajām metodēm;
neto riska darījumu apmērs parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas gadījumā;
riska darījumus, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto tādu darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kuri minēti 299. un 378.–380. pantā; šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts minētajos pantos, lai aprēķinātu riska darījumu vērtības.
Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām neto riska darījumu apmēru aprēķina, atņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz kurām pieteikušās vai kurām pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās personas uz formālu līgumu pamata, ko mazina par 345. pantā noteiktajiem faktoriem.
Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām iestādes izveido sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu savus sākotnējās izvietošanas riska darījumus laikā no sākotnējo saistību brīža līdz nākamajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošo risku būtību.
Šā punkta c) apakšpunkta vajadzībām 299. pantā minētajā atsaucē neietver Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.
Riska darījumi neietver nevienu no šādiem darījumiem:
ārvalstu valūtas darījumu gadījumā – riska darījumus, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā divu darba dienu laikā pēc maksājuma;
vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumu gadījumā – riska darījumus, kas radušies parastajā norēķinu kārtībā piecu darba dienu laikā pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk;
gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi vai finanšu instrumentu tīrvērtes, norēķinu un turētājbankas pakalpojumi, – kavējumus līdzekļu saņemšanā un citus riska darījumus, kas radušies klientu darbības rezultātā un neilgst ilgāk kā līdz nākamās darbdienas beigām;
gadījumā, kad klientiem tiek nodrošināta naudas pārskaitīšana, tostarp maksājumu, tīrvērtes un norēķinu pakalpojumi jebkurā valūtā un korespondentbankas pakalpojumi, – vienas dienas riska darījumus ar iestādēm, kas sniedz šos pakalpojumus.
riska darījumus, ko atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 36., 56. un 66. pantu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
attiecībā uz 7. apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem – nosacījumus un metodiku, ko izmanto, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru;
nosacījumus, saskaņā ar kuriem 7. apakšpunktā minētā darījumu struktūra nav papildu riska darījums.
EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
391. pants
Iestādes definīcija lielu riska darījumu aprēķinam
Aprēķinot riska darījumu vērtību saskaņā ar šo daļu, "iestāde" ietver arī privātu vai publisku uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "iestāde" definīcijai, un kam ir piešķirta atļauja trešā valstī, kurā piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.
Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un ņemot vērā 464. panta 2 pantā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumus par to, vai trešā valsts piemēro prudenciālas uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.
392. pants
Lielo riska darījumu definīcija
Iestādes riska darījumu ar kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par lielo riska darījumu, ja tā vērtība ir 10 % vai vairāk no iestādes atbilstošā pašu kapitāla.
393. pants
Spēja identificēt un pārvaldīt lielos riska darījumus
Iestādei ir pilnvērtīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kā arī atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai identificētu, pārvaldītu, uzraudzītu un uzskaitītu visus lielos riska darījumus un to turpmākās izmaiņas, kā arī ziņotu par šiem riska darījumiem un to izmaiņām saskaņā ar šo regulu.
394. pants
Pārskatu sniegšanas prasības
Iestāde sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm, iekļaujot turpmāk minēto informāciju par katru lielo riska darījumu, tostarp lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu:
tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācija, ar kuru iestādei ir lielais riska darījums;
attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;
fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veids, ja tādu izmanto;
šīs regulas 395. panta 1. punkta vajadzībām aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.
Ja uz iestādi attiecas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, tās 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, konsolidēti dara pieejamus kompetentajām iestādēm.
Papildus 1. punktā minētajai informācijas sniegšanai iestāde attiecībā uz tās desmit lielākajiem riska darījumiem konsolidētajā līmenī ar iestādēm, ►C2 kā arī par tās desmit lielākajiem riska darījumiem konsolidētajā līmenī ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām, ◄ tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 395. panta 1. punktu, kompetentajai iestādei sniedz šādu informāciju:
tāda klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas indentifikācija, ar kuru iestādei ir lielais riska darījums;
attiecīgā gadījumā riska darījuma vērtība, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;
fondētās un nefondētās kredītaizsardzības veids, ja tādu izmanto;
šīs regulas 395. panta 1. punkta vajadzībām aprēķinātā riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme;
paredzētais riska darījuma vērtības samazināšanās līmenis, kas izteikts kā summa, kuras maksāšanas termiņš pienāk ikmēneša laika periodos līdz vienam gadam, ceturkšņa laika periodos līdz trim gadiem un ikgadējos laika periodos pēc tam.
Izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā starptautiskās tendences un starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz ēnu banku sistēmu, kā arī izvērtē, vai:
sadarbība ar atsevišķu struktūru vai struktūru grupu var radīt risku iestādes maksātspējas vai likviditātes situācijai;
struktūras, uz kurām attiecas maksātspējas vai likviditātes prasības, kas ir līdzīgas tām, ko uzliek šī regula un Direktīva 2013/36/ES, būtu pilnībā vai daļēji jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas pienākuma, kas izklāstīts 2. punktā attiecībā uz ēnu banku sistēmas struktūrām.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
395. pants
Lielu riska darījumu limiti
Ja EUR 150 miljoni ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, riska darījuma vērtība – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu, – nepārsniedz saprātīgu limitu, ņemot vērā iestādes atbilstošo kapitālu. Minēto limitu nosaka iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79. pantā minētajām politikām un procedūrām, lai risinātu un kontrolētu koncentrācijas risku. Šis limits nepārsniedz 100 % no iestādes atbilstošā kapitāla.
Kompetentās iestādes var noteikt limitu, kas ir mazāks par EUR 150 miljoni, un par to informē EBI un Komisiju.
Izstrādājot minētās pamatnostādnes, EBI izvērtē, vai papildu limitu ieviešana varētu radīt būtisku kaitējošu ietekmi uz iestāžu, kuras uzņēmējdarbību veic Savienībā, riska profilu, kredītresursu piešķiršanu reālajai ekonomikai vai uz finanšu tirgu stabilitāti un pareizu darbību.
Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtē piemērotību un ietekmi attiecībā uz limitu noteikšanu riska darījumiem ar "ēnu banku sistēmas" struktūrām, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas, ņemot vērā notikumus "ēnu banku sistēmas" un lielu riska darījumu jomā Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī kredītriska mazināšanas ietekmi saskaņā ar 399. līdz 403. pantu. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā, pievienojot tiesību akta priekšlikumu par limitiem attiecībā uz riska darījumiem ar "ēnu banku sistēmas" struktūrām, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas.
Šajā pantā noteiktos limitus var pārsniegt iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
netirdzniecības portfeļa riska darījumi ar klientu vai attiecīgo saistīto klientu grupu nepārsniedz 1. punktā noteikto limitu, kas aprēķināts ar atsauci uz atbilstošo kapitālu, tā, lai pārsniegums rodas vienīgi tirdzniecības portfelī,
iestāde atbilst papildu pašu kapitāla prasībai par 1. punktā noteiktā limita pārsniegšanu, ko aprēķina saskaņā ar 397. un 398. pantu;
ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, tirdzniecības portfeļa riska darījumi ar klientu vai attiecīgo savstarpēji saistīto klientu grupu nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes atbilstošā kapitāla;
visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes atbilstošā kapitāla.
Par katru gadījumu, kad limits tiek pārsniegts, iestāde nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par pārsnieguma apmēru un dara zināmu attiecīgā klienta nosaukumu un, attiecīgā gadījumā attiecīgās saistīto klientu grupas nosaukumu.
Neatkarīgi no šā panta 1. punkta un 400. panta 1. punkta f) apakšpunkta, ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta strukturālu pasākumu veikšana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai banku grupas iestādes, kas tur noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām ( 20 ) vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, ►C1 piemēro lielo riska darījumu limitu, kas ir zemāks par 25 %, bet ne zemāks par 15 % laikā no 2013. gada 28. jūnija līdz 2015. gada 30. jūnijam ◄ un ne zemāks par 10 %, sākot no 2015. gada 1. jūlija subkonsolidēti saskaņā ar 11. panta 5. punktu grupas iekšējiem riska darījumiem, ja šādi darījumi sastāv no riska darījumiem ar struktūru, kura attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem nepieder pie tās pašas apakšgrupas.
Šā punkta nozīmē ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
visas struktūras, kas attiecībā uz strukturālajiem pasākumiem pieder pie tās pašas apakšgrupas, uzskata par vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu;
kompetentās iestādes pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem piemēro vienotu limitu.
Šīs pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un tā nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību visu finanšu sistēmu kopumā vai tās daļām, un tā arī neveido vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
Pirms tiek pieņemti 6. punktā minētie īpašie strukturālie pasākumi attiecībā uz lieliem riska darījumiem, kompetentās iestādes vismaz divus mēnešus pirms lēmuma par strukturālo pasākumu pieņemšanu publicēšanas par to informē Padomi, Komisiju, attiecīgās kompetentās iestādes un EBI, un iesniedz šādus attiecīgus kvantitatīvus vai kvalitatīvus pierādījumus par visiem šādiem aspektiem:
to darbību joma, uz kuriem attiecas strukturālie pasākumi;
paskaidrojums, kāpēc šādi pasākumu projekti tiek uzskatīti par piemērotiem, efektīviem un samērīgiem noguldītāju aizsardzībai;
novērtējums par to, kāda saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts rīcībā esošo informāciju ir šo pasākumu varbūtējā pozitīvā vai negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu.
Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts 7. punktā minētais paziņojums, EBI sniedz Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij savu atzinumu par minētajā punktā norādītajiem jautājumiem. Arī attiecīgās kompetentās iestādes var sniegt Padomei, Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij savu atzinumu par minētajā punktā norādītajiem jautājumiem.
Maksimāli ņemot vērā otrajā daļā minētos atzinumus un gadījumā, ja ir stabili un pārliecinoši pierādījumi tam, ka pasākumi negatīvi ietekmēs iekšējo tirgu, kuri pārsniedz finanšu stabilitātes ieguvumus, Komisija divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas noraida ierosinātos valsts pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija pieņem ierosinātos valsts pasākumus – sākotnēji uz diviem gadiem, un vajadzības gadījumā pasākumus var grozīt.
Komisija ierosinātos valsts pasākumu noraida vienīgi tad, ja tā uzskata, ka ierosinātie valsts pasākumi ir saistīti ar nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citas dalībvalsts vai Savienības kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, tādējādi veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai vai brīvai kapitāla apritei atbilstīgi LESD noteikumiem.
Komisijas novērtējumā ņem vērā EBI atzinumu, kā arī pierādījumus, kas iesniegti atbilstīgi 7. punktam.
Pirms beidzas pasākumu termiņš, kompetentās iestādes var ierosināt jaunus pasākumus, lai piemērošanas laikposmu pagarinātu vēl par diviem gadiem katru reizi. Šajā gadījumā tās par to paziņo Komisijai, Padomei, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un EBI. Jaunu pasākumu apstiprināšanai piemēro šajā pantā noteikto procedūru. Šis pants neskar 458. pantu.
396. pants
Atbilstība lielo riska darījumu prasībām
Ja piemēro 395. panta 1. punktā minēto summu EUR 150 miljonu apmērā, kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļaut pārsniegt 100 % limitu attiecībā uz iestādes atbilstošo kapitālu.
Šā panta 1. punkta nolūkos EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu, kā kompetentās iestādes var noteikt::
izņēmuma gadījumus, kas minēti šā panta 1. punktā;
laika periodu, ko uzskata par piemērotu atbilstības atjaunošanai;
pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu, ka iestāde laikus atjauno atbilstību.
397. pants
Papildu pašu kapitāla prasību aprēķināšana tirdzniecības portfeļa lielajiem riska darījumiem
Desmit dienas pēc tam, kad radies pārsniegums, tā komponentus, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu, iedala 1. tabulas 1. slejas attiecīgajā rindā specifiskā riska prasību augošā secībā atbilstīgi Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļai un/vai 299. pantam un Trešās daļas V sadaļai. Papildu pašu kapitāla prasība ir vienāda ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā un/vai 299. pantā un Trešās daļas V sadaļā minēto specifiskā riska prasību summu šiem komponentiem, ko reizina ar attiecīgo faktoru no 1. tabulas 2. slejas.
1. tabula
1. sleja: pārsniegums (pamatojoties uz atbilstošā kapitāla procentuālo attiecību) |
2. sleja: faktori |
Līdz 40 % |
200 % |
No 40 % līdz 60 % |
300 % |
No 60 % līdz 80 % |
400 % |
No 80 % līdz 100 % |
500 % |
No 100 % līdz 250 % |
600 % |
Virs 250 % |
900 % |
398. pants
Procedūras, lai novērstu iestāžu izvairīšanos no papildu pašu kapitāla prasībām
Iestādes nemēģina mērķtiecīgi izvairīties no 397. pantā noteiktajām papildu pašu kapitāla prasībām, kuras tām citādi rastos, attiecībā uz riska darījumiem, kas pārsniedz 395. panta 1. punktā paredzēto limitu, kad šīs pozīcijas būtu turētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku pārvedot minētās pozīcijas citam uzņēmumam – neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, – un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai riska darījumu 10 dienu laikā slēgtu un izveidotu jaunu riska darījumu.
Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par ikvienu pirmajā daļā minēto pārvešanu nekavējoties tiek ziņots kompetentajām iestādēm.
399. pants
Atbilstoši kredītriska mazināšanas paņēmieni
400. pants
Atbrīvojumi
Šādus riska darījumus atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas:
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām un kam, bez nodrošinājuma, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas veido prasījumus pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu bez nodrošinājuma būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas veido prasījumus, kuriem ir centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras tiešas garantijas, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējām attīstības bankām vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz kuru ir attiecināms riska darījums vai ko tā garantē, saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu būtu piešķirta 0 % riska pakāpe;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šiem prasījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
riska darījumus ar 113. panta 6. vai 7. punktā minētajiem darījuma partneriem, ja tiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko nodrošina ar skaidras naudas depozītiem, kurus nogulda aizdevējiestādē vai iestādē, kas ir aizdevējiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums;
aktīvu posteņus un citus riska darījumus, kuru nodrošinājums ir depozītu sertifikāti, kurus izdevusi aizdevējiestāde vai iestāde, kas ir aizdevējiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;
riska darījumus, kas izriet no neizmantotām kredītiespējām, kuri ir I pielikumā klasificēti kā zema riska ārpusbilances posteņi, ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums ar klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kurā noteikts, ka kredītiespēju iespējams izmantot tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka tas neizraisīs 395. panta 1. punktā minētā piemērojamā limita pārsniegšanu;
tirdzniecības riska darījumus ar centrālajiem darījumu partneriem un iemaksas centrālo darījumu partneru saistību neizpildes fondā;
riska darījumus ar noguldījumu garantiju shēmām saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, kuri izriet no šādu shēmu finansēšanas, ja shēmas dalībniecēm iestādēm ir juridisks vai līgumisks pienākums finansēt minēto shēmu.
Nauda, kas saņemta saskaņā ar iestādes emitētu ar kredītrisku saistītu parādzīmi, un darījuma partnera aizdevumi iestādei vai noguldījumi iestādē, attiecībā uz kuriem noslēgts Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētais bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, attiecināmi uz g) apakšpunkta darbības jomu.
Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji atbrīvot šādus riska darījumus:
segtās obligācijas, kas atbilst 129. panta 1., 3 un 6. punkta noteikumiem;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šādiem prasījumiem būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādes riska darījumus, tostarp dalības vai cita veida līdzdalības, ar tās mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ciktāl minētie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2002/87/EK vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi, tostarp dalība vai cita veida līdzdalība, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar juridiskajiem vai tiesību aktu noteikumiem un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par naudas tīrvērtes operācijām tīklā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, no kurām viena darbojas ārpus konkurences un sniedz vai garantē aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai tās statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem vai šo aizdevumu garantijām, kredītiestādes nodod saņēmējiem;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar nosacījumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, ka tie neilgst vairāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un nav izteikti kādā no galvenajām tirdzniecības valūtām;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām, kuri pēc formas ir šajās centrālajās bankās turētās obligātās rezerves, kas denominētas to valstu valūtās;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām, kuri pēc formas ir tiesību aktos noteiktās likviditātes rezerves, kas tiek turētas valdības vērtspapīros, kuri ir denominēti vai fondēti to valstu valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ĀKNI, ir atbilstīgs ieguldījumu kategorijai;
50 % no vidēja/zema riska ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no vidēja/zema riska ārpusbilances neizmantotām kredītiespējām, kas minēti I pielikumā un, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu, 80 % no garantijām, izņemot aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras par saviem dalībniekiem, kuriem ir kredītiestādes statuss, sniegušas savstarpējo garantiju shēmas;
tiesību aktos pieprasītās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās reģistrēšanas zemesgrāmatā ar nosacījumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību;
aktīvus, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar atzītām biržām.
Kompetentās iestādes var izmantot 2. punktā paredzēto atbrīvojumu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
riska darījuma, darījuma partnera vai iestādes un darījuma partnera attiecību specifika novērš vai samazina riska darījuma risku; un
jebkuru atlikušo koncentrācijas risku var novērst ar citiem līdzvērtīgi iedarbīgiem līdzekļiem, piemēram, ar pasākumiem, procesiem un mehānismiem, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES 81. pantā.
Kompetentās iestādes informē EBI par to, vai tās plāno, vai neplāno izmantot kādu no 2. punktā paredzētajiem atbrīvojumiem saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu, un apspriežas ar EBI par šo izvēli.
401. pants
Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošanas ietekmes aprēķināšana
Kompetentās iestādes iepriekšējā daļā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde var aplēst finanšu nodrošinājuma ietekmi uz saviem riska darījumiem atsevišķi no citiem ar LGD saistītiem aspektiem.
Iestādes veiktās aplēses ir pietiekami atbilstīgas riska darījumu vērtības samazināšanai un atbilstības 395. panta noteikumiem nodrošināšanai.
Ja iestādei ir atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma ietekmes pašu aplēses, iestāde to dara saskaņoti ar pieeju, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu.
Iestādes, kurām attiecībā uz kādu riska darījumu kategoriju ir atļauts izmantot LGD un korekcijas pakāpju pašu aplēses saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto šā punkta pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var izmantot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 403. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju.
Pirmajā daļā minētajos periodiskajos spriedzes testos uzmanību pievērš riskiem, ko rada iespējamās tirgus apstākļu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskiem, ko rada nodrošinājuma realizācija spriedzes situācijās.
Veiktie spriedzes testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.
Gadījumā, ja šāds periodiskais spriedzes tests uzrāda, ka realizējamā vērtība pieņemtajam nodrošinājumam ir zemāka par vērtību, kuru būtu atļauts ņemt vērā, izmantojot attiecīgi finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 2. punktā izklāstīto metodi, tad nodrošinājuma vērtība, ko atļauts atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 395. panta 1. punkta vajadzībām, ir attiecīgi jāsamazina.
Pirmajā daļā minētās iestādes savā koncentrācijas riska novēršanas stratēģijā iekļauj:
politikas un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada riska darījumu un jebkādas šo riska darījumu kredītaizsardzības termiņu nesakritības;
politikas un procedūras gadījumiem, kad spriedzes tests uzrāda, ka nodrošinājuma realizējamā vērtība ir zemāka nekā tā, kura ņemta vērā, izmantojot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi vai 2. punktā izklāstīto metodi;
politikas un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, kas rodas piemērojot kredītriska mazināšanas paņēmienus, jo īpaši lielu netiešu kredītriska darījumu gadījumā, piemēram, viena emitenta vērtspapīriem, kuri pieņemti kā nodrošinājums.
402. pants
Riska darījumi, kas izriet no hipotekārajiem kredītiem
Lai aprēķinātu riska darījumu vērtību 395. panta vajadzībām, iestāde var samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu saskaņā ar 125. panta 1. punktu, par attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai hipotekārās vērtības ķīlas summu, ◄ taču ne vairāk par 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
dalībvalsts kompetentā iestāde nav noteikusi augstāku riska pakāpi par 35 % tādiem riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu saskaņā ar 124. panta 2. punktu;
tādiem riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kas pilnībā nodrošināti ar
mājokļu hipotēkām; vai
mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas nomas darījums, saskaņā ar kuru iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli un nomnieks vēl nav izmantojis izpirkuma tiesības;
ir izpildītas 208. pantā un 229. panta 1. punktā paredzētās prasības.
Lai aprēķinātu riska darījumu vērtību 395. panta vajadzībām, iestāde var samazināt vērtību riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu saskaņā ar 126. panta 1. punktu, par attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai hipotekārās vērtības ķīlas summu, ◄ taču ne vairāk par 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
dalībvalsts kompetentās iestādes nav noteikušas augstāku riska pakāpi par 50 % tādiem riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar 124. panta 2 punktu;
ir izpildītas 126. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 208. pantā un 229. panta 1. punktā paredzētās prasības;
komerciālais nekustamais īpašums ir pilnībā uzbūvēts.
Iestāde tādu riska darījumu ar darījumu partneri, kas izriet no līguma par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, saskaņā ar kuru iestāde no darījuma partnera ir iegādājusies neakcesoriskas, neatkarīgas hipotekārās ķīlas tiesības attiecībā uz trešo pušu nekustamo īpašumu, var uzskatīt par vairākiem atsevišķiem riska darījumiem ar katru no šīm trešām pusēm, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
darījuma partneris ir iestāde;
riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar ķīlas tiesībām attiecībā uz šādu trešo pušu nekustamo īpašumu, ko iestāde ir iegādājusies, un iestāde var īstenot šīs ķīlas tiesības;
iestāde ir nodrošinājusi, ka 208. pantā un 229. panta 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas;
darījuma partnera saistību neizpildes, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā iestāde kļūst par labumguvēju attiecībā uz tādiem prasījumiem, kas darījuma partnerim ir pret trešām personām;
iestāde saskaņā ar 394. pantu paziņo kompetentām iestādēm kopējo apjomu riska darījumiem ar jebkuru citu iestādi, kuriem piemēro šo punktu;
Šajā nolūkā iestāde pieņem, ka tai ir riska darījums ar ikvienu no šīm trešām pusēm tāda prasījuma apjomā, kāds darījuma partnerim ir pret trešo pusi, nevis apjomā, kas atbilst riska darījumam ar darījuma partneri. Riska darījuma ar darījuma partneri atlikušo daļu – ja tāda ir – turpina uzskatīt par riska darījumu ar darījuma partneri.
403. pants
Aizvietošanas pieeja
Ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, iestāde var:
uzskatīt, ka riska darījuma garantētā daļa ir ar garantijas sniedzēju, nevis ar klientu, ja nenodrošinātajam riska darījumam ar garantijas sniedzēju tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
uzskatīt, ka riska darījuma daļa, kura ir nodrošināta ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību, ir ar trešo personu, nevis ar klientu, ja riska darījums ir nodrošināts ar nodrošinājumu un ja nodrošinātajai riska darījuma daļai tiktu piešķirts vienāds vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe nenodrošinātajam riska darījumam ar klientu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Iestāde neizmanto pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pieeju, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu.
Šīs daļas vajadzībām iestāde var izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto procedūru tikai gadījumos, kad 92. panta vajadzībām ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi.
Ja iestāde piemēro 1. punkta a) apakšpunktu:
gadījumos, kad garantija ir denominēta valūtā, kas ir atšķirīga no valūtas, kurā denominēts riska darījums, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredītaizsardzībai;
nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu piemēro Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītos noteikumus par termiņu nesakritību;
daļēju nodrošinājumu var atzīt atbilstoši Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā paredzētajai procedūrai.
EBI minētās pamatnostādnes publicē līdz 2019. gada 31. decembrim.
▼M5 —————
SESTĀ DAĻA
LIKVIDITĀTE
I
SADAĻA
DEFINĪCIJAS UN LIKVIDITĀTES SEGUMA PRASĪBA
411. pants
Definīcijas
Šajā daļā piemēro šādas definīcijas:
"finanšu klients" ir klients, kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām vai ir viena no šādām struktūrām:
kredītiestāde;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu;
KIU;
slēgta tipa ieguldījumu shēma;
apdrošināšanas sabiedrība;
finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
"privātpersonu vai MVU noguldījumi" ir saistības pret fizisku personu vai MVU, ja fiziska persona vai MVU atbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam vai atbildībai pret uzņēmumu, kuram ir tiesības uz 153. panta 4. punktā noteikto režīmu, un ja kopējie šādu uzņēmumu grupas noguldījumi nepārsniedz EUR 1 miljonu.
412. pants
Likviditātes seguma prasība
413. pants
Stabils finansējums
414. pants
Atbilstība likviditātes prasībām
Ja iestāde neizpilda vai paredz, ka neizpildīs 412. pantā noteiktās prasības vai 413. pantā noteiktās vispārīgās prasības, tostarp stresa apstākļos, tā nekavējoties informē kompetentās iestādes un bez nevajadzīgas kavēšanās iesniedz kompetentajām iestādēm plānu, kā laikus atjaunot atbilstību 412. pantam vai 413. panta 1. punktam. Kamēr atbilstība nav atjaunota, iestāde ik dienu līdz katras darba dienas beigām sniedz pārskatu par attiecīgi II vai III sadaļā minētajiem posteņiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde atļauj pārskatus sniegt retāk un ar ilgāku kavēšanos. Šādu atļauju kompetentās iestādes piešķir vienīgi, pamatojoties uz iestādes konkrēto stāvokli un ņemot vērā tās darbības mērogu un sarežģītību. Tās uzrauga atbilstības atjaunošanas plāna īstenošanu un attiecīgā gadījumā pieprasa ātrāku atjaunošanu.
II
SADAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI
415. pants
Pārskatu sniegšanas pienākums un pārskatu formāts
Pārskatu formāti ietver visu nepieciešamo informāciju un ļauj EBI izvērtēt, vai nodrošinātās kreditēšanas un nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuros pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, iegūti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos minētie likvīdie aktīvi, ir pareizi noslēgti.
Iestāde piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm atsevišķi sniedz pārskatu par 1. punktā minētajiem posteņiem turpmāk minētajā valūtā, ja uz to attiecas viens no šādiem nosacījumiem:
kopējās saistības valūtā, kas nav 1. punktā noteiktā pārskatu sniegšanai izmantojamā valūta, sastāda 5 % vai vairāk no iestādes vai atsevišķas likviditātes apakšgrupas kopējām saistībām; vai
nozīmīga filiāle saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu, uzņēmējā dalībvalstī, kura izmanto valūtu, kas nav šā panta 1. punktā noteiktā pārskatu sniegšanai izmantojamā valūta.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
vienotus formātus un IT risinājumus un ar tiem saistītās norādes par pārskatu regularitāti, atsauces un nosūtīšanas datumiem; pārskatu sniegšanas formāti un regularitāte ir samērīgi ar iestāžu dažādu darbību būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī ietver tos pārskatus, ko jāsniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu;
papildu likviditātes novērtēšanas rīkus, kas nepieciešami, lai kompetentās iestādes varētu iegūt vispusīgu pārskatu par likviditātes riska profilu, un kas ir samērīgi ar iestādes darbības būtību, apjomu un sarežģītību;
EBI iesniedz Komisijai īstenošanas tehnisko standartu projektus par a) apakšpunktā minētajiem posteņiem līdz 2013. gada 28. jūlijam un b) apakšpunktā minētajiem posteņiem – līdz 2014. gada 1. janvārim.
Līdz kamēr nav pilnībā ieviestas saistošas likviditātes prasības, kompetentās iestādes var turpināt apkopot informāciju, izmantojot uzraudzības rīkus, nolūkā uzraudzīt esošo valsts likviditātes standartu ievērošanu.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos tehniskos īstenošanas standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Kompetentās iestādes, kas īsteno konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, ◄ pēc pieprasījuma savlaicīgi elektroniskā veidā nosūta turpmāk nosauktajām iestādēm visus pārskatus, kurus iestāde iesniegusi saskaņā ar 3. punktā minēto vienoto formātu:
tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un valsts centrālajai bankai, kurā atrodas mātes iestādes vai iestāžu, ko kontrolē tā pati mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, nozīmīgas filiāles saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu;
kompetentajām iestādēm, kas ir izsniegušas atļauju mātes iestādes vai iestāžu, ko kontrolē tā pati mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, meitasuzņēmumiem, kā arī tās pašas dalībvalsts centrālajai bankai;
EBI;
ECB.
416. pants
Pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem
Iestādes sniedz pārskatus par šādiem likvīdiem aktīviem, ja vien tie nav izslēgti saskaņā ar 2. punktu, un vienīgi tad, ja likvīdie aktīvi atbilst 3. punkta nosacījumiem:
nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām, ciktāl šos riska darījumus var atsaukt jebkurā laikā spriedzes apstākļos. Attiecībā uz depozītiem, kas atrodas centrālās bankās, kompetentā iestāde un centrālā banka mēģina panākt kopīgu izpratni attiecībā uz to, kādā mērā minimālās rezerves var izņemt spriedzes apstākļos;
citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte;
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē:
dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālāvaldība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus;
centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā
Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas;
Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms;
pārvedamus aktīvus, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte;
rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību;
ja kredītiestāde ir tīklā atbilstīgi tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām, tiesību aktu vai statūtu normās noteikumos paredzētos minimālos depozītus centrālās kredītiestādēs un citu likvīdo finansējumu, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem.
Līdz vienotas definīcijas noteikšanai saskaņā ar 460. pantu par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti, iestādes pašas attiecīgajā valūtā identificē pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Līdz vienotas definīcijas noteikšanai kompetentās iestādes var, ņemot vērā 509. panta 3., 4. un 5. punktā uzskaitītos kritērijus, sniegt vispārējas norādes, ko iestādes ievēro, nosakot aktīvus, kuriem ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Ja šādu norāžu nav, iestādes šajā nolūkā izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp dažus vai visus no 509. panta 3., 4. un 5. punktā uzskaitītajiem kritērijiem.
Par likvīdiem aktīviem neuzskata:
aktīvus, ko emitējusi kredītiestāde, ja tie neatbilst kādam no šiem nosacījumiem:
tie ir obligācijas, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, vai ar aktīviem nodrošināti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem;
tie ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;
kredītiestādi ir izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, un minētajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt iestādes ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju; vai aktīvu skaidri garantē minētā valdība vai pašvaldība; vai vismaz 90 % no kredītiem, ko iestāde ir izsniegusi, tieši vai netieši garantē minētā valdība, un aktīvu izmanto galvenokārt tam, lai finansētu attīstības veicināšanas aizdevumus, ko piešķir bez konkurences un ko piešķir nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķus;
aktīvi, kas iestādei sniegti kā nodrošinājums saistībā ar līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem, un kurus iestādes tur vienīgi kā kredītriska mazināšanas līdzekļus un kurus juridiski un līgumiski iestāde nevar izmantot;
aktīvus, ko emitējusi kāda no šīm struktūrām:
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
apdrošināšanas sabiedrība;
finanšu pārvaldītājsabiedrība;
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
jebkura cita sabiedrība, kas kā savu galveno uzņēmējdarbības aktivitāti veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām.
Saskaņā ar 1. punktu iestādes sniedz pārskatus par aktīviem, kas atbilst šādiem likvīdu aktīvu nosacījumiem:
tie nav apgrūtināti vai ir pieejami kā nodrošinājums, ko izmanto papildfinansējuma iegūšanai saskaņā ar piešķirtām, bet vēl finansējumu nesaņēmušām kredītlīnijām, kas ir pieejamas iestādei;
tos nav emitējusi iestāde pati vai tās mātes vai meitas iestādes, vai arī tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības cita meitas iestāde;
par to cenu parasti vienojas tirgus dalībnieki un tirgū to var viegli novērot, vai to cenu var noteikt, piemērojot formulu, ko var viegli aprēķināt, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, un kas nav atkarīga no spēcīgiem pieņēmumiem, kā tas ir raksturīgi strukturētu vai eksotisku produktu gadījumā;
tie ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām, ko veic dalībvalsts centrālā banka, vai – ja likvīdos aktīvus tur, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas trešās valsts valūtā – šīs trešās valsts centrālā banka;
Tie ir iekļauti atzītā biržā vai ir tirgojamie aktīvā tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos Šos kritērijus katram tirgum nosaka atsevišķi.
Pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro 1. punkta a), e) un f) apakšpunktā minētajiem aktīviem.
Nosacījums, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, nav spēkā, ja likvīdie aktīvi tiek turēti, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas valūtā, kurā ir ārkārtīgi šaurai instrumentu, kurus centrālā bankā pieņem kā nodrošinājumu, definīcijai. Ja likvīdie aktīvi ir denominēti trešo valstu valūtā, šo izņēmumu piemēro un piemēro tikai tad, ja trešās valsts kompetentās iestādes piemēro tādu pašu vai līdzvērtīgu izņēmumu.
Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta noteikumiem, līdz kamēr nav ieviestas saistošas likviditātes prasības saskaņā ar 460. pantu un saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, iestādes sniedz pārskatus par:
citiem centrālās bankas prasībām neatbilstošiem, bet tirgojamiem aktīviem, piemēram, kapitāla vērtspapīriem un zeltu, pamatojoties uz pārskatāmiem un objektīviem kritērijiem, tostarp dažiem vai visiem kritērijiem, kas uzskaitīti 509. panta 3., 4. un 5. punktā;
citiem centrālās bankas prasībām atbilstošiem un tirgojamiem aktīviem, piemēram, ar aktīviem nodrošinātiem instrumentiem ar visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktu;
citiem centrālās bankas prasībām atbilstošiem, bet netirgojamiem aktīviem, piemēram, kredītprasībām, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktu.
EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Pirms trešajā daļā minēto tehnisko standartu stāšanās spēkā iestādes var turpināt piemērot 3. punkta otrajā daļā noteikto procedūru, ja kompetentās iestādes ir šādu procedūru piemērojušas pirms 2014. gada 1. janvāra.
Ja KIU izmanto vai potenciāli var izmantot atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas neliedz KIU uzskatīt par atbilstīgu. Ja 418. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās trešās personas nav regulāri novērtējušas pēc tirgus cenas KIU ieguldījumu apliecības vai daļas, un kompetentā iestāde neatzīst, ka iestāde ir izstrādājusi stabilas metodoloģijas un procesus šādai novērtēšanai, kā minēts 418. panta 4. punkta pirmajā teikumā, akcijas vai daļas šajā KIU neuzskata par likvīdiem aktīviem..
417. pants
Operacionālās prasības attiecībā uz līdzdalību likvīdos aktīvos
Iestāde pārskatos uzrāda līdzdalību likvīdos aktīvos pie likvīdiem aktīviem tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
tie ir pietiekami diversificēti. Diversifikācija nav nepieciešama attiecībā uz aktīviem, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam.
tie ir juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos, lai izpildītu aktuālās finansiālās saistības; šīs regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos likvīdos aktīvus, kas tiek turēti trešās valstīs, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominēti nekonvertējamās valūtās, uzskata par pieejamiem, ciktāl tie atbilst plūsmām attiecīgajā trešā valstī vai valūtā, izņemot gadījumus, kad iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tā ir pienācīgi ierobežojusi radušos valūtas risku;
likvīdos aktīvus kontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība;
daļu likvīdo aktīvu, izņemot tos, kuri minēti 416. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā, periodiski un vismaz reizi gadā likvidē ◄ izmantojot tiešās pārdošanas darījumus vai vienkāršos līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos, šādiem nolūkiem:
lai pārbaudītu piekļuvi tirgum saistībā ar šiem aktīviem,
lai pārbaudītu iestādes procesu efektivitāti attiecībā uz šo aktīvu likvidēšanu,
lai pārbaudītu šo aktīvu izmantojamību,
lai iespējami samazinātu negatīvu vēstījumu risku spriedzes periodā;
ar aktīviem saistītos cenas riskus var ierobežot, taču likvīdajiem aktīviem piemēro atbilstīgus iekšējos pasākumus, kas nodrošina, ka tie ir nekavējoties pieejami finanšu resursu daļai, kad nepieciešams, un jo īpaši to, ka tie netiek izmantoti citām jau esošām darbībām, tostarp:
riska ierobežošanai vai citām tirdzniecības stratēģijām,
kredītkvalitātes uzlabojumu veikšanai strukturētos darījumos,
darbības izmaksu segšanai;
likvīdo aktīvu denominācija atbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām pēc likviditātes ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas.
418. pants
Likvīdu aktīvu novērtēšana
Ieguldījumu apliecībām un daļām KIU, kā minēts 416. panta 6. punktā, piemēro diskontus, caurskatot pamatā esošos aktīvus:
0 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
5 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;
20 % aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā.
"Caurskatīšanas" pieeju, kas minēta 2. punktā, piemēro šādi:
ja iestādei ir zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā var caurskatīt šos pamatā esošos riska darījumus, lai uz tiem attiecinātu 416. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktu;
ja iestādei nav zināmi KIU pamatā esošie riska darījumi, tā pieņem, ka KIU dilstošā secībā iegulda maksimālo tā pilnvarās atļauto apmēru aktīvu kategorijās, kas minētas 416. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu limits.
Iestādes izstrādā stabilas metodoloģijas un procedūras, saskaņā ar kurām aprēķināt un ziņot akciju un daļu KIU tirgus vērtības un diskontus. Tikai tad, ja tās kompetento iestādi apmierinošā veidā var pierādīt, ka riska darījumu apmērs nav pietiekami būtisks, lai izstrādātu pašām savu metodiku, iestādes var uzticēt turpmāk minētajām trešām personām aprēķināt KIU ieguldījumu apliecību un daļu diskontus saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajām metodēm un sniegt pārskatus par tām:
KIU depozitārajai iestādei ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus noguldījumus veic savā depozitārajā iestādē;
pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrībai ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Depozitārās iestādes vai KIU pārvaldes sabiedrības aprēķinu pareizību apstiprina ārējais revidents.
419. pants
Valūtas ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību
Ja pamatota likvīdo aktīvu nepieciešamība, ņemot vērā 412. panta prasības, pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību kādā valūtā, piemēro vienu vai vairākas no šādiem izņēmumiem:
atkāpjoties no 417. panta f) punkta, likvīdo aktīvu denominācija var neatbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām pēc likviditātes ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas;
dalībvalsts vai trešo valstu valūtām nepieciešamos likvīdos aktīvus var aizvietot minētās dalībvalsts vai trešās valsts kredītlīnijas, kas ir līgumiski neatgriezeniski piešķirtas uz turpmākām 30 dienām un kuru cenas ir samērīgas, neatkarīgi no summas, kas pašreiz izmantota, ar nosacījumu, ka minētās dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes dara to pašu, un minētajai dalībvalstij vai trešajai valstij ir līdzīgas pārskatu prasības.
EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
420. pants
Likviditātes izejošās naudas plūsmas
Kamēr nav precizētas likviditātes prasības saskaņā ar 460. pantu, sniedz pārskatus par šādām likviditātes izejošām naudas plūsmām:
privātpersonu vai MVU noguldījumu neatmaksātās summas, kā noteikts 421. pantā;
neatmaksātās summas citām saistībām, kam pienāk termiņš, ko emitentiestāde vai finansējuma sniedzējs var pieprasīt atmaksāt vai kas satur netiešu finansējuma sniedzēja pieņēmumu, ka iestāde atmaksās šīs saistības nākamo 30 dienu laikā, kā noteikts 422. pantā;
papildu izejošās naudas plūsmas, kā minēts 423. pantā;
maksimālā summa, ko var izņemt nākamo 30 dienu laikā no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kā noteikts 424. pantā;
papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 2. punktu.
Šajā novērtējumā iestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Iestādes ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm par tiem produktiem un pakalpojumiem, kuru pirmajā daļā minētā likviditātes izejošās naudas plūsmas iespējamība un potenciālais apmērs ir būtisks, un kompetentās iestādes nosaka iedalāmās izejošās naudas plūsmas. Kompetentās iestādes var piemērot izejošās plūsmas likmi līdz 5 % tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts 429. pantā un I pielikumā.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatu EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kam tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz iestāžu pārskatiem. Minētajā pārskatā kompetentās iestādes arī izskaidro izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantoto metodiku.
421. pants
Privātpersonu vai MVU noguldījumu izejošās naudas plūsmas
Iestādes atsevišķi sniedz pārskatu par privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un reizina vismaz ar 5 %, ja noguldījums ir kāds no šiem:
tas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama, vai
tas tiek turēts darījumu kontā, turklāt arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu.
Iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert atsevišķas skaidri nošķirtas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja ikvienā gadījumā iestāde stingri piemēro turpmāk noteikto attiecībā uz visu šo noguldījumu kategoriju, izņemot atsevišķi attaisnotus noguldītāja grūtību apstākļus:
30 dienu laikā noguldītājam nav atļauts izņemt noguldījumu; vai
priekšlaicīgas izņemšanas 30 dienu laikā gadījumā noguldītājam ir jāmaksā līgumsods, kas ietver procentu ienākumu zaudējumus starp izņemšanas dienu un līgumā noteiktā termiņa dienu, pieskaitot soda naudu, kam nav jābūt lielākai par procentu ienākumiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis starp noguldīšanas dienu un izņemšanas dienu.
422. pants
Citu saistību izejošās naudas plūsmas
Iestādes reizina saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā, ar:
0 % līdz likvīdo aktīvu vērtībai saskaņā ar 418. pantu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;
100 % virs likvīdo aktīvu vērtības saskaņā ar 418. pantu, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;
100 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevar uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, izņemot darījumus, uz kuriem attiecas šā punkta d) un e) apakšpunkts.
25 %, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, un ja aizdevējs ir tādas dalībvalsts centrālā valdība vai publiskā sektora struktūra, kurā kredītiestāde saņēmusi atļauju vai izveidojusi filiāli, vai arī daudzpusējas attīstības banka. Publiskā sektora struktūras, kurām piemēro minēto procedūru, ir tikai tās, kuru riska pakāpe ir 20 % vai mazāk atbilstoši Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļai.
0 %, ja aizdevējs ir centrālā banka.
Iestādes reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kuri ir jāuztur:
noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pārskaitījuma pakalpojumus no iestādes;
saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle;
noguldītājam, saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas a) punktā;
noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder pie noteiktas sistēmas saskaņā ar tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām;
ar 5 % a) apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ciktāl uz tiem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, vai ar 25 % pārējos gadījumos.
Kredītiestāžu noguldījumus centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu, reizina ar 100 % izejošo plūsmu likmi.
Kamēr nav izstrādāta vienota definīcija 3. punkta c) apakšpunktā minētajam jēdzienam "iedibinātas attiecības", iestādes pašas nosaka kritērijus, kā identificēt iedibinātas attiecības, par kurām tām ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, un ziņo par šiem kritērijiem kompetentajām iestādēm. Kamēr nav vienotas definīcijas, kompetentās iestādes var sniegt vispārīgus norādījumus, kas iestādēm jāievēro, identificējot noguldījumus, kurus noguldītājs uztur saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām.
Kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var 7. punktā minētajām saistībām piešķirt atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām,, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
noguldītājs ir:
iestādes mātes iestāde vai meitasuzņēmums vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums;
saistīts ar iestādi ar tādām attiecībām, kādas minētas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām,
centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā, kas atbilst 400. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām;
ir pamats sagaidīt mazāku izejošo naudas plūsmu nākamo 30 dienu laikā pat kombinētā iestāžu un tirgus spriedzes scenārija gadījumā;
atkāpjoties no 425. panta, noguldītājs nodrošina atbilstīgu simetrisku vai konservatīvāku ienākošo naudas plūsmu;
iestāde un noguldītājs veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.
EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
423. pants
Papildu izejošās naudas plūsmas
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu piemērošanas nosacījumus saistībā ar būtiskuma jēdzienu un šīs papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanas metodes.
EBI līdz 2014. gada 31. martam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Iestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst:
nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā;
nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim;
nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.
424. pants
Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām
Maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām nākamo 30 dienu laikā, reizina ar 10 %, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:
tās neatbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam;
tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti;
tās nav sniegtas, lai aizvietotu klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.
Iestādes sniedz pārskatu par maksimālo summu, ko var izmantot no citām neizmantotām piešķirtām kredītdiespējām un citām neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām nākamo 30 dienu laikā. Tas jo īpaši attiecas uz:
likviditātes iespējām, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE, izņemot 3. panta b) apakšpunktā noteiktos;
nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa;
kredītiestādēm piešķirtajām iespējām;
finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtajām iespējām.
425. pants
Ienākošās naudas plūsmas
Likviditātes ienākošās naudas plūsmas mēra par nākamo 30 dienu laikposmu. Tās ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem iestādei nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības. Par likviditātes ienākošajām naudas plūsmām sniedz pārskatu pilnībā, un atsevišķi sniedz pārskatu par šādām ienākošajām naudas plūsmām:
naudas līdzekļus, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, pamatsummas maksājuma vajadzībām, samazina par 50 % no to vērtības vai par līgumā noteiktajām saistībām šiem klientiem, lai pagarinātu finansējumu, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. Tas neattiecas uz naudas līdzekļiem, kuri pienākas no nodrošinātās kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, kā minēts šā punkta d) apakšpunktā.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes, kuras ir saņēmušas 424. panta 6. punktā minētos piešķīrumus, varētu izmaksāt attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam, tās var ņemt vērā ienākošās naudas plūsmas līdz izejošās naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgajam piešķīrumam, lai izsniegtu šos attīstību veicinošos aizdevumus;
naudas līdzekļi, kuri pienākas no 162. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētajiem tirdzniecības finansējuma darījumiem ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām, tiek pilnībā uzskatīti par ienākošajām naudas plūsmām;
aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu tiek ņemti vērā ar 20 % ienākošajām naudas plūsmām ar nosacījumu, ka līgums ļauj bankai izmantot līdzekļus un pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā;
naudas līdzekļus, kas pienākas no 192. panta 3. punktā definētajiem nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, ja tie ir nodrošināti ar 416. panta 1. punktā minētajiem likvīdiem aktīviem, neņem vērā līdz likvīdo aktīvu vērtībai, kurā nav iekļauti diskonti, un pilnībā ņem vērā pārējos pienācīgos naudas līdzekļus;
pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošās naudas plūsmu;
naudas līdzekļus, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus;
jebkuras neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas, kā arī jebkādus citus saņemtos piešķīrumus neņem vērā.
Atkāpjoties no 2. punkta g) apakšpunkta, kompetentās iestādes var piešķirt atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, izskatot katru gadījumu atsevišķi kredītiespējām un likviditātes iespējām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
ir pamats sagaidīt augstākas ienākošās naudas plūsmas pat kombinētā tirgus un sniedzējam individuāli raksturīgās spriedzes apstākļos;
darījuma partneris ir iestādes mātes iestāde vai meitas iestāde vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas šīs regulas 113. panta 7. punktā minētās institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā, uz kuru attiecas šīs regulas 10. pantā minētais atbrīvojums;
atkāpjoties no 422., 423. un 424. panta, darījuma partneris piemēro atbilstīgu simetrisku vai konservatīvāku izejošās naudas plūsmu;
iestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
426 pants
Nākotnes likviditātes prasību atjaunināšana
Pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 460. pantu ir pieņēmusi deleģētu aktu, lai precizētu likviditātes prasību, EBI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu 421. panta 1. punktā un 422. pantā, izņemot minētā panta 8.,9. un 10. punktu, un 424. pantā minētos nosacījumus, lai ņemtu vērā standartus, par kuriem panāktas starptautiskas vienošanās.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
III
SADAĻA
PĀRSKATI PAR STABILU FINANSĒJUMU
427. pants
Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu
Iestādes saskaņā ar 415. panta 1. punktā minētajām pārskatu sniegšanas prasībām un 415. panta 3. punktā minētajiem vienotajiem pārskatu formātiem sniedz kompetentajām iestādēm pārskatus par šādiem posteņiem un to komponentiem, lai varētu novērtēt stabila finansējuma pieejamību:
šāds pašu kapitāls, pēc tam, kad vajadzības gadījumā tam piemēroti atskaitījumi:
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti;
otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms;
šādas saistības, kas nav ietvertas a) apakšpunktā:
privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas atbilst 421. panta 1. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
privātpersonu vai MVU noguldījumi, kas atbilst 421. panta 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
noguldījumi, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK ►C2 vai līdzvērtīgas trešās valsts noguldījumu garantiju shēmai atbilstīgi 421. panta 1. punktam; ◄
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts;
tie no iii) punktā minētajiem noguldījumiem, uz kuriem attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts;
noguldītās summas, uz ko neattiecas i), ii) vai iii) punkta noteikumi, ja tās nav noguldījuši finanšu klienti;
viss finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem;
atsevišķi attiecībā uz summām, uz ko atteicas attiecīgi vii) un viii) punkts – finansējums no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts 192. panta 3. punktā:
saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai vai kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;
šādas citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kuri nav ietverti a) apakšpunktā;
jebkādas citas saistības.
Attiecīgā gadījumā visus posteņus atspoguļo turpmāk nosauktajos piecos laikposmos saskaņā ar to, kas ir tuvāks to termiņam un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var izpirkt:
trīs mēnešu laikā;
trīs līdz sešu mēnešu laikā;
sešu līdz deviņu mēnešu laikā;
deviņu līdz divpadsmit mēnešu laikā;
pēc divpadsmit mēnešiem.
428. pants
Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums
Kompetentajām iestādēm sniedz atsevišķus pārskatus par turpmāk nosauktajiem posteņiem, lai varētu novērtēt stabila finansējuma nepieciešamību, ja vien šie posteņi nav atskaitīti no pašu kapitāla:
aktīvi, kas atbilstu likvīdu aktīvu nosacījumiem saskaņā ar 416. pantu, iedalīti pa aktīvu veidiem;
šādi vērtspapīru un naudas tirgus instrumenti, kas nav ietverti a) apakšpunktā;
aktīvi, kas atbilst 122. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei;
aktīvi, kas atbilst 122. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei;
citi aktīvi;
nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri;
citi kapitāla vērtspapīri;
zelts;
citi dārgmetāli;
neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, un atsevišķi tādi neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir:
fiziskas personas, kas nav vienīgie komerciālie īpašnieki, un līgumsabiedrības;
MVU, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja šī klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu;
valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras;
klienti, kas nav minēti i) un ii) punktā un kas nav finanšu klienti,
klienti, kas nav minēti i), ii) un iii) punktā un kas ir finanšu klienti, atsevišķi norādot tos, kas ir kredītiestādes un citi finanšu klienti;
neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kas minēti g) apakšpunktā, un no tiem atsevišķi tādi, kuru aizņēmēji ir:
nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;
nodrošināti ar mājokļa īpašumu;
ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai vai, izmantojot obligācijas, kā minēts Direktīvas Nr. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;
no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi;
jebkuri citi aktīvi;
neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst "vidēja riska" vai "vidēja/zema riska" pakāpei saskaņā ar I pielikumu.
SEPTĪTĀ DAĻA
SVIRA
429. pants
Sviras rādītāja aprēķināšana
Iestādes aprēķina sviras rādītāju pārskata sniegšanas atsauces datumā.
Kopējās riska darījumu vērtības mērs ir riska darījumu vērtību summa, ko veido:
šā panta 5. punktā minētie aktīvi, ja vien tie nav atskaitīti, nosakot 3. punktā minēto kapitāla mēru;
atvasinātie instrumenti, kas minēti 9. punktā;
darījuma partnera kredītriska palielinājumi repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos, tostarp tajos, kas ir 429.b pantā minētie ārpusbilances posteņi;
ārpusbilances posteņi, kas minēti 10. punktā.
Iestādes nosaka aktīvu posteņu riska darījumu vērtību, izņemot II pielikumā uzskaitītos līgumus un kredītu atvasinātos instrumentus, saskaņā ar šādiem principiem:
aktīvu posteņu riska darījumu vērtības ir riska darījumu vērtības saskaņā ar 111. panta 1. punkta pirmo teikumu;
fizisku vai finanšu nodrošinājumu, garantijas vai iegādāto kredītriska mazināšanu neizmanto, lai samazinātu aktīvu riska darījumu vērtības;
neveic aizdevumu savstarpēju ieskaitu ar noguldījumiem;
neveic repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu savstarpēju ieskaitu.
Atkāpjoties no 5. punkta d) apakšpunkta, iestādes var noteikt repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgtermiņa norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu ar to pašu darījumu partneri skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu riska darījuma vērtību uz neto pozīcijas pamata tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
darījumiem ir vienāds konkrēts galīgā norēķina datums;
tiesības veikt darījumu partnerim maksājamās summas savstarpēju ieskaitu ar summu, ko ir parādā darījumu partneris, ir juridiski īstenojamas visos turpmāk norādītajos gadījumos:
parastās darījumdarbības gaitā;
saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
darījuma partneru nolūks ir norēķināties neto un vienlaikus, vai arī uz darījumiem attiecas norēķinu mehānisms, kura piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam.
Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, norēķinu mehānisma piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam, ja norēķina dienā darījumu, uz kuriem attiecas mehānisms, naudas plūsmu neto rezultāts ir vienāds ar vienīgo neto summu saskaņā ar neto norēķinu.
Atbilstīgi 166. panta 9. punktam, ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm. Zema riska ārpusbilances posteņiem, kas minēti 111. panta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījuma vērtībai piemērojamais zemākais līmenis ir 10 % no to nominālvērtības.
Iestāde, kas ir atbilstīga centrālā darījumu partnera tīrvērtes dalībniece, var izslēgt no riska darījumu vērtības mēra turpmāk norādīto posteņu tirdzniecības riska darījumu vērtības, ja šo tirdzniecības riska darījumu vērtību tīrvērte tiek veikta ar attiecīgā QCCP starpniecību un vienlaikus tās atbilst 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem:
līgumi, kas minēti II pielikumā;
kredītu atvasinātie instrumenti;
repo darījumi;
vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
ilgstošo norēķinu darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi.
Kompetentās iestādes var atļaut iestādei izslēgt no riska darījumu vērtības mēra riska darījumus, kuri atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie ir riska darījumu ar publiskā sektora struktūru;
tiem piemēro pieeju, kas ir saskaņā ar 116. panta 4. punktu;
tie izriet no noguldījumiem, kurus iestādei ir juridisks pienākums nodot a) apakšpunktā minētajai publiskā sektora struktūrai vispārējās nozīmes ieguldījumu finansēšanas nolūkā.
429.a pants
Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības
Nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes piemēro principus, kas minēti 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā, visiem saviem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.
Nosakot riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar 295. pantu. Dažādu produktu savstarpēju ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt neto ieskaitu 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts 295. panta c) punktā.
Piemērojot šā panta 1. punktu, iestādes no darījuma partnera skaidrā naudā saņemto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera starpniecību, netiek nošķirta saņēmēja darījumu partnera saņemtā skaidrā nauda;
mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;
skaidrā naudā saņemtā mainīgās drošības rezerve ir tajā pašā valūtā, kurā notiek atvasināto instrumentu līguma norēķins;
mainīgā drošības rezerve, ar kuru apmainās, ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai pilnībā dzēstu atvasinātā instrumenta pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot darījuma partnerim piemērojamos sliekšņus un minimālās pārskaitījuma summas;
atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un attiecīgā līguma darījuma partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 295. pantu.
Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā, atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā vai saskaņā ar atbilstīga savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma kredītatbalsta papildvienošanos.
Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde atzīst skaidrā naudā darījumu partnerim izmaksāto mainīgās drošības rezervi kā debitoru saistības, tā var attiecīgo aktīvu izslēgt no riska darījumu vērtības mēra, ja ir izpildīti a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.
Šā panta 3. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:
saņemtās mainīgās drošības rezerves summas atskaitīšana nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtības pozitīvo pašreizējās aizvietošanas vērtības daļu;
iestāde neizmanto skaidrā naudā saņemto mainīgās drošības rezervi, lai samazinātu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, tostarp 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta mērķiem.
Papildus 1. punktā paredzētajai procedūrai attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes riska darījuma vērtībā ietver kredītu atvasinātajos instrumentos garantētās efektīvās nosacītās summas, kas samazinātas par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu. Rezultātā iegūto riska darījuma vērtību var samazināt vēl, atskaitot nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta ar to pašu atsauces parādnieku efektīvo nosacīto summu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
nopirktajiem viena parādnieka kredītu atvasinātajiem instrumentiem jābūt atsauces parādniekam, kas ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar zemāku prioritāti attiecībā pret?pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību, un augstākas prioritātes aktīva gadījumā kredīta notikuma rezultāts būtu pakārtota aktīva kredīta notikums;
ja iestāde pērk aizsardzību atsauces parādnieku portfelim, tad ar nopirkto aizsardzību var (savstarpēji) dzēst pārdoto aizsardzību atsauces parādnieku portfelim tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir identisks;
nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušais termiņš ir vienāds vai ilgāks par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušo termiņu;
nosakot papildu riska darījumu vērtību, nopirktā atvasinātā instrumenta nosacīto summu samazina, atskaitot jebkuras pozitīvas patiesās vērtības izmaiņas, kas ir iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz nopirkto kredītu atvasināto instrumentu;
Attiecībā uz dalītiem produktiem kredītu atvasinātajam instrumentam, kas nopirkts kā aizsardzība, ir atsauces saistības, kas ir līdzvērtīgas ar tā pamatā esošajām pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistībām.
Ja pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta nosacītā summa nav samazināta par nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto summu, iestādes var atskaitīt atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību no kopējās potenciālās nākotnes riska darījumu vērtības, kas noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu saistībā ar attiecīgi 274. panta 2. punktu vai 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtību nosaka saistībā ar 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, PCEgross var samazināt par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, neveicot nekādas NGR korekcijas.
Ja iestādes piemēro 275. pantā noteikto metodi, tās nesamazina riska darījumu vērtības mēru par skaidrā naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu.
429.b pants
Darījuma partnera kredītriska palielinājums repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos
Piemērojot šā panta 1. punktu, veicot darījumus ar darījumu partneri, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā noteiktajiem nosacījumiem, palielinājumu (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
Piemērojot šā panta 1. punktu, darījumiem ar darījumu partneri, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu par šiem darījumiem (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:
kur:
Ja iestāde darbojas kā starpnieks starp divām pusēm repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos, tostarp tādos, kuri ir ārpusbilances posteņi, piemēro šādas prasības:
ja iestāde sniedz klientam vai darījumu partnerim kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, kura nepārsniedz starpību starp klienta aizdotā vērtspapīra vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību, tā iekļauj riska darījuma vērtības mērā tikai palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. punktu;
ja iestāde nesniedz nevienai iesaistītajai pusei kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, darījumu neiekļauj riska darījuma vērtības mērā;
ja iestādei bez papildinājuma segtā riska ekonomiski ir riska darījums attiecībā uz pamatā esošo vērtspapīru vai naudu, tā riska darījumu vērtības mērā iekļauj arī riska darījuma vērtību, kas vienāda ar visu vērtspapīra vai naudas summu.
SEPTĪTĀ A DAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS
430. pants
Pārskati par prudenciālajām prasībām un finanšu informācija
Iestādes arī sniedz kompetentajām iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu 511. panta minēto pārskatu.
Kompetentās iestādes iesniedz saņemto informāciju EBI pēc tās pieprasījuma, lai veicinātu 511. pantā minēto pārbaudi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
Jebkādas jaunas pārskatu sniegšanas prasības, kas izklāstītas šādos īstenošanas tehniskajos standartos, ir piemērojamas ne agrāk kā sešus mēnešus pēc to spēkā stāšanās dienas.
Šā panta 2. punkta nolūkos īstenošanas tehnisko standartu projektos ir precizēts, par kuriem sviras rādītāja komponentiem ir jāsniedz pārskati, izmantojot dienas beigu vai mēneša beigu vērtības. Minētajā nolūkā EBI ņem vērā abus turpmāk minētos apsvērumus:
cik lielā mērā komponents ir pakļauts būtiskiem darījumu apjoma pagaidu samazinājumiem, kā rezultātā attiecīgais pārmērīgas sviras risks pietiekamā mērā varētu netiktu atspoguļots pārskata atsauces datumā;
norises un konstatējumi starptautiskā līmenī.
EBI iesniedz Komisijai šajā punktā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2021. gada 28. jūnijam, izņemot attiecībā uz:
sviras rādītāju, par kuru tos iesniedz līdz 2020. gada 28. jūnijam;
92.a un 92.b pantā paredzētajiem pienākumiem, par kuriem tos iesniedz līdz 2020. gada 28. jūnijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
EBI novērtē Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ( 21 ) noteikto pārskatu sniegšanas prasību izmaksas un ieguvumus saskaņā ar šo punktu un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem līdz 2020. gada 28. jūnijam. Minēto novērtējumu jo īpaši veic attiecībā mazām un nesarežģītām iestādēm. Minētajos nolūkos novērtējumā:
klasificē iestādes kategorijās, pamatojoties uz to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi;
novērtē pārskatu sniegšanas izmaksas, kas radušās katrai iestāžu kategorijai attiecīgajā laikposmā, lai izpildītu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, ņemot vērā šādus principus:
pārskatu sniegšanas izmaksas novērtē kā pārskatu sniegšanas izmaksu attiecību pret iestādes kopējām izmaksām attiecīgajā laikposmā;
pārskatu sniegšanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas saistīti ar pārskatu sniegšanas sistēmu ieviešanu un regulāru darbību, tostarp izdevumus, ko rada personāls, IT sistēmas, juridiskie, grāmatvedības, revīzijas un konsultāciju pakalpojumi;
attiecīgais laikposms ir katrs gada periods, kurā iestādēm radušās pārskatu sniegšanas izmaksas, gatavojoties to pārskatu sniegšanas prasību izpildei, kuras noteiktas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, un turpinot regulāri izmantot pārskatu sniegšanas sistēmas;
novērtē, vai pārskatu sniegšanas izmaksas, kas radušās katrai iestāžu kategorijai, bija samērīgas ar ieguvumiem, ko sniedz pārskatu sniegšanas prasības prudenciālās uzraudzības nolūkos;
novērtē, kādu ietekmi uz izmaksām un uzraudzības efektivitāti atstātu pārskatu sniegšanai piemērojamo prasību samazināšana; un
izstrādā ieteikumus par to, kā samazināt pārskatu sniegšanai piemērojamās prasības vismaz attiecībā uz mazām un nesarežģītām iestādēm, un šajā nolūkā EBI mērķis ir sasniegt gaidāmo vidējo izmaksu samazinājumu par vismaz 10 %, bet ideālā kārtā – par 20 %. EBI jo īpaši novērtē, vai:
šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās pārskatu sniegšanas prasības mazām un nesarežģītām iestādēm varētu atcelt gadījumos, kad aktīvu apgrūtinājums nesasniedz konkrētu robežvērtību;
pārskatu sniegšanas regularitāte, kas paredzēta saskaņā ar 1. punkta a), c) un g) apakšpunktu, varētu tikt samazināta mazām un nesarežģītām iestādēm.
EBI minētajam novērtējumam pievieno 7. punktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus.
430.b pants
Īpašās pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz tirgus risku
Jebkādas jaunas pārskatu sniegšanas prasības, kas paredzētas šādos īstenošanas tehniskajos standartos, ir piemērojamas ne agrāk kā sešus mēnešus no to spēkā stāšanās dienas.
EBI līdz 2020. gada 30. jūnijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.”;
430.c pants
Priekšizpētes ziņojums par integrēto pārskatu sniegšanas sistēmu
Minētā priekšizpētes ziņojuma izstrādē EBI iesaista kompetentās iestādes, kā arī iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmām un noregulējumu, un jo īpaši – ECBS. Ziņojumā ņem vērā ECBS iepriekš paveikto attiecībā uz integrētu datu vākšanu, un ziņojuma pamatā ir vispārēja izmaksu un ieguvumu analīze, kas aptver vismaz:
pārskatu par aktuālo datu skaitu un apjomu, ko kompetentās iestādes ievākušas, īstenojot savas pilnvaras, kā arī par šo datu izcelsmi un granularitāti;
ievācamo datu standarta vārdnīcas izstrādi, ko veic, lai labāk saskaņotu pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz pārskatu regulāras sniegšanas pienākumiem un lai izvairītos no liekiem informācijas pieprasījumiem;
apvienotas komitejas izveidi, kurā iesaistīta vismaz EBI un ECBS un kura paredzēta, lai izveidotu un īstenotu integrētu ziņojumu sniegšanas sistēmu;
integrētās datu ziņošanas sistēmas vajadzībām paredzēta tāda centrāla datu vākšanas punkta īstenojamību un iespējamo struktūru (tostarp prasības, ar ko nodrošina ievākto datu stingru konfidencialitāti, stingru autentificēšanu un sistēmas piekļuves tiesību pārvaldīšanu un kiberdrošību):
kurā ir centrāls datu reģistrs ar visiem statistikas datiem, noregulējuma datiem un prudenciālajiem datiem ar konkrētajai iestādei nepieciešamo granularitāti un iesniegšanas biežumu un kas tiek atjaunots nepieciešamos intervālos;
kuru kompetentās iestādes izmanto kā kontaktpunktu, kur tiek ievadīti, apstrādāti un apkopoti visi kompetento iestāžu datu pieprasījumi, kur pieprasījumi tiek piekārtoti jau savāktajiem ziņotajiem datiem un kur kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta ātra piekļuve pieprasītajai informācijai;
kurš kompetentajām iestādēm nodrošina papildu atbalstu datu pieprasījumu nosūtīšanā iestādēm un pieprasītos datus ievada centrālajā datu reģistrā;
kurš koordinē informācijas un datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm; un
kurš ņem vērā pārējo kompetento iestāžu procedūras un procesus un iekļauj tos standartizētā sistēmā.
ASTOTĀ DAĻA
IESTĀŽU ATKLĀTĀ INFORMĀCIJA
I
SADAĻA
VISPĀRĒJI PRINCIPI
431. pants
Informācijas atklāšanas prasību darbības joma
Ja atklātā informācija tirgus dalībniekiem nesniedz pietiekami plašu pārskatu par riska profilu, iestādes sniedz nepieciešamo informāciju papildus 1. punktā noteiktajai informācijai. Tomēr tām ir pienākums atklāt tikai tādu informāciju, kas saskaņā ar 432. pantu ir būtiska un nav aizsargājama vai konfidenciāla.
432. pants
Nebūtiska, aizsargājama vai konfidenciāla informācija
Atklājamo informāciju uzskata par būtisku, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts varētu mainīt vai ietekmēt tāda lietotāja novērtējumu vai lēmumu, kurš uz minēto informāciju pamatojas, lai pieņemtu ekonomiskus lēmumus.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro būtiskums attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām.
Iestādes informāciju uzskata par aizsargājamu, ja šīs informācijas publiska atklāšana vājinātu to konkurētspēju. Aizsargājama informācija var ietvert tādu informāciju par produktiem vai sistēmām, kas padarītu iestādes ieguldījumus tajos mazvērtīgākus, ja informācija taptu zināma konkurentiem.
Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja iestādēm attiecībās ar klientiem vai citiem darījumu partneriem ir pienākums nodrošināt šādas informācijas konfidencialitāti.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kā iestādēm ir jāpiemēro aizsardzība un konfidencialitāte attiecībā uz II un III sadaļas informācijas atklāšanas prasībām.
433. pants
Informācijas atklāšanas regularitāte
Iestādes publicē informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar šo daļu, vismaz vienu reizi gadā.
Reizi gadā atklājamo informāciju publicē reizē ar finanšu pārskatu publicēšanu.
Iestādes novērtē nepieciešamību publicēt atsevišķu vai visu informāciju biežāk nekā reizi gadā, ņemot vērā iestādes darbības būtiskās iezīmes, tādas kā operāciju apjoms, operāciju dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādos finanšu sektoros un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un tīrvērtes sistēmās. Šajā novērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai vajadzībai biežāk atklāt informāciju, kas noteikta 437. pantā un 438. panta c) līdz f) punktā, un informāciju par riska darījumiem un citiem posteņiem, kuriem ir raksturīgas straujas izmaiņas.
EBI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 līdz 2014. gada 31. decembrim pieņem pamatnostādnes attiecībā uz iestādēm, izvērtējot II un III sadaļā minētās informācijas biežāku atklāšanu.
434. pants
Informācijas atklāšanas līdzekļi
434.a pants
Vienoti atklājamās informācijas formāti
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā norāda vienotus atklājamās informācijas formātus un ar to saistītos norādījumus, saskaņā ar kuriem ir jāatklāj II un III sadaļā prasītā informācija.
Ar minētajiem vienotajiem atklājamās informācijas formātiem lietotājiem tiek nodota pietiekami visaptveroša un salīdzināma informācija, kas ļauj novērtēt iestāžu riska profilu un to atbilstības līmeni Pirmajā līdz Septītajā daļā sniegtajām prasībām. Lai veicinātu informācijas salīdzināmību, īstenošanas tehniskajos standartos cenšas saglabāt atklājamās informācijas formātu saskanību ar starptautiskajiem standartiem par atklājamo informāciju.
Attiecīgā gadījumā vienotie atklājamās informācijas formāti ir tabulas veidā.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
II
SADAĻA
PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI
435. pants
Riska pārvaldības mērķi un politikas
Iestādes atklāj informāciju par saviem riska pārvaldības mērķiem un politikām attiecībā uz katru atsevišķu riska kategoriju, tostarp riskiem, kas minēti šajā sadaļā. Atklājamajā informācijā ietilpst:
šo risku pārvaldības stratēģija un procesi;
attiecīgās riska pārvaldības funkcijas struktūra un organizācija, tostarp informācija par šīs funkcijas pilnvarām un noteikumiem vai citiem atbilstīgiem pasākumiem;
riska ziņošanas un riska mērīšanas sistēmu tvērums un būtība;
riska ierobežošanas un mazināšanas politikas, kā arī stratēģijas un procesi riska ierobežošanas pozīciju un riska mazinātāju pastāvīgas efektivitātes kontrolei;
vadības struktūras apstiprināts ziņojums par iestādes riska pārvaldības pasākumu atbilstību, lai pārliecinātu, ka ieviestās riska pārvaldības sistēmas atbilst iestādes profilam un stratēģijai;
riska ziņojuma kopsavilkums, ko apstiprinājusi vadības struktūra, īsumā aprakstot iestādes vispārējo riska profilu, kurš saistīts ar uzņēmējdarbības stratēģiju. Šajā ziņojumā ietver galvenos rādītājus un datus, kas ieinteresētām pusēm sniedz vispusīgu skatījumu par iestādes īstenoto riska pārvaldību, tostarp to, kā iestādes riska profils mijiedarbojas ar vadības struktūras noteikto riska pieļaujamo līmeni.
Iestādes atklāj turpmāk norādīto informāciju par pārvaldības pasākumiem, tostarp regulārus, vismaz reizi gadā, atjauninājumus:
direktora amatu skaits, ko ieņem vadības struktūras locekļi;
darbā pieņemšanas politika vadības struktūras locekļu atlasei un viņu faktiskās zināšanas, prasmes un kompetence;
vai iestādei ir daudzveidības politika attiecībā uz vadības struktūras locekļu atlasi, mērķi un visi attiecīgie uzdevumi, kas noteikti šajā politikā, kā arī tas, kādā mērā šie mērķi un uzdevumi ir sasniegti;
vai iestāde ir vai nav izveidojusi atsevišķu riska pārvaldības komiteju, un cik reižu šī riska pārvaldības komiteja ir tikusies;
apraksts par informācijas par riska pārvaldību plūsmu vadības struktūrai.
436. pants
Piemērošanas joma
Iestādes attiecībā uz šīs regulas prasību piemērošanas jomu saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES atklāj šādu informāciju:
iestādes, kurai piemēro šīs regulas prasības, nosaukums;
ziņas par atšķirībām konsolidācijā uzskaites un prudenciālām vajadzībām, sniedzot apkopojošu aprakstu par savām struktūrām, paskaidrojot, vai tās ir:
pilnībā konsolidētas,
proporcionāli konsolidētas,
atskaitītas no pašu kapitāla,
nav ne konsolidētas, ne atskaitītas;
jebkuri esoši vai paredzami būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem;
kopējā summa, par kuru faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā prasītais kapitāls visās meitasuzņēmumos, kas nav iekļautas konsolidācijā, un šādu meitasuzņēmumu nosaukumi;
ja nepieciešams, apstākļi, kādos ir izmantoti 7. un 9. pantā minētie noteikumi.
437. pants
Pašu kapitāls
Iestādes par pašu kapitālu atklāj šādu informāciju:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu, otrā līmeņa papildu kapitāla posteņu, kā arī saskaņā ar 32. līdz 35., 36., 56., 66. un 79. pantu piemēroto filtru un atskaitījumu pilnīga saskaņošana ar iestādes pašu kapitālu un iestādes revidēto finanšu pārskatu bilanci;
iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu galveno iezīmju apraksts;
visi noteikumi un nosacījumi par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;
atsevišķa informācija par būtību un apmēriem saistībā ar:
katru prudenciālo filtru, ko piemēro saskaņā ar 32.–35. pantu,
katru atskaitījumu, ko veic saskaņā ar 36., 56. un 66. pantu,
posteņiem, ko neatskaita saskaņā ar 47., 48., 56., 66. un 79. pantu;
apraksts par visiem ierobežojumiem, ko piemēro pašu kapitāla aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu, un instrumentiem, prudenciālajiem filtriem un atskaitījumiem, kuriem šos ierobežojumus piemēro;
ja iestādes atklāj informāciju par kapitāla rādītājiem, kas aprēķināti, izmantojot pašu kapitāla elementus, kuri noteikti citādi nekā šajā regulā noteikts – vispusīgu paskaidrojumu, kā aprēķināti kapitāla rādītāji.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā.
438. pants
Kapitāla prasības
Iestādes atklāj šādu informāciju par iestādes atbilstību šīs regulas 92. pantā un Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā noteiktajām prasībām:
kopsavilkums par to, kā iestāde novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;
pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma – informācija par to, kādi ir rezultāti saistībā ar iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējumu, tostarp papildu pašu kapitāla prasību sastāvu, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzības pārbaudes procesu;
iestādēm, kuras aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 112. pantā;
iestādēm, kuras aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 147. pantā. Privātpersonu vai MVU kategorijai šī prasība attiecas uz katru riska darījumu kategoriju, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 154. panta 1. līdz 4. punktā. Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijai šī prasības attiecas uz:
katrai no 155. pantā paredzētajām pieejām,
biržā tirgotiem riska darījumiem, regulētā tirgū netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citiem riska darījumiem,
riska darījumiem, kuriem piemēro uzraudzības pārejas noteikumus attiecībā uz pašu kapitāla prasībām,
riska darījumiem, kuriem piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz pašu kapitāla prasībām;
pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 92. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu;
pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas III sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu un par ko informāciju atklāj atsevišķi.
Iestādes, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 153. panta 5. punktu vai 155. panta 2. punktu, atklāj informāciju par riska darījumiem, kas iedalīti katrā kategorijā atbilstīgi 1. tabulai 153. panta 5. punktā, vai katrai riska pakāpei, kura minēta 155. panta 2. punktā.
439. pants
Riska darījumi ar darījuma partnera kredītrisku
Iestādes attiecībā uz iestādes riska darījumiem ar darījuma partnera kredītrisku, kā minēts Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā, atklāj šādu informāciju:
aprakstu par metodiku, ko izmanto, lai piešķirtu iekšējo kapitālu un kredītlimitus darījuma partnera kredītriska darījumiem;
aprakstu par politikām nodrošinājuma piesaistei un kredītrezervju izveidei;
politikas aprakstu attiecībā uz korelācijas riska darījumiem;
aprakstu par ietekmi, kādu radītu nodrošinājums, kas iestādei būtu jāsniedz tās kredītreitinga pazemināšanās gadījumā;
līgumu bruto pozitīvā patiesā vērtība, ieguvumi no savstarpējo prasījumu ieskaita, neto pašreizējā kredītriska darījumu vērtība, saņemtā nodrošinājuma vērtība un atvasināto instrumentu kredītriska darījumu neto vērtība. Atvasināto instrumentu kredītriska darījumu neto vērtība ir kredītriska darījumu vērtība atvasināto instrumentu darījumiem pēc tam, kad atskaitīti ieguvumi no tiesiski īstenojamiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem un nodrošinājuma līgumiem;
riska darījumu vērtības noteikšanas kārtība saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. līdz 6. iedaļā izklāstītajām metodēm, atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama;
kredītu atvasināto instrumentu veidoto riska ierobežošanas pozīciju nosacītā vērtība un pašreizējās kredītriska darījumu vērtības sadalījums pa kredītriska darījumu veidiem;
nosacītās summas kredītu atvasināto instrumentu darījumiem, nošķirot izmantošanu iestādes pašas kredītportfelim, kā arī tās starpniecības darījumiem, tostarp izmantoto kredītu atvasināto instrumentu produktu sadalījums, kas tālāk iedalīts pēc nopirktās un pārdotās aizsardzības katrā produktu grupā;
α aplēse, ja iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju aplēst α.
440. pants
Kapitāla rezerves
Iestāde saistībā ar savu atbilstību Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā minētajai prasībai par pretcikliskajām kapitāla rezervēm atklāj šādu informāciju:
to iestādes kredītriska darījumu ģeogrāfiskais iedalījums, kuri ir būtiski tās pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai;
iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju summa.
EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
441. pants
Globālas sistēmiskas nozīmes rādītāji
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
442. pants
Kredītriska korekcijas
Iestādes attiecībā uz saviem riska darījumiem ar kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku atklāj šādu informāciju:
definīcijas, ko uzskaites vajadzībām piemēro jēdzieniem "kavēts" un "ar samazinātu vērtību";
apraksts par pieejām un metodēm, ko izmanto specifisko un vispārējo kredītriska korekciju noteikšanai;
kopējais riska darījumu apmērs pēc ieskaita uzskaites vajadzībām un neņemot vērā kredītriska mazināšanas ietekmi, kā arī riska darījumu vidējais apmērs periodā, iedalīts dažādās riska darījumu kategorijās;
riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums, sadalot nozīmīgākajos reģionos pa būtiskākajām riska darījumu kategorijām, norādot sīkāku informāciju, ja nepieciešams;
riska darījumu sadalījums pa nozarēm vai darījuma partnera veidiem, iedalījumā pa riska darījumu kategorijām, tostarp norādot riska darījumus ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, un sīkāku informāciju, ja nepieciešams;
visu riska darījumu sadalījums pēc atlikušā termiņa, iedalījumā pa riska darījumu kategorijām, norādot sīkāku informāciju, ja nepieciešams;
iedalījumā pa būtiskām nozarēm vai darījuma partneru veidiem:
riska darījumi ar samazinātu vērtību un kavēti riska darījumi, norādot atsevišķi,
specifiskās un vispārējās kredītriska korekcijas,
specifisko un vispārējo kredītriska korekciju prasības pārskata periodā;
riska darījumu ar samazinātu vērtību un kavētu riska darījumu apmērs, norādot atsevišķi, sadalījumā pa nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, ietverot, ja tas ir lietderīgi, specifiskās un vispārējās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar katru ģeogrāfisko reģionu;
specifisko un vispārējo kredītriska korekciju izmaiņu sabalansēšana riska darījumiem ar samazinātu vērtību, norādot atsevišķi. Informācijā ietilpst:
specifisko un vispārējo kredītriska korekciju veidu apraksts,
sākuma atlikumi,
summas attiecībā pret specifiskajām un vispārējām kredītriska korekcijām pārskata periodā,
pārskata perioda atliktās summas vai reversās summas saistībā ar paredzamiem iespējamiem zaudējumiem riska darījumos, un visas citas korekcijas, arī tās, kuras izriet no valūtas maiņas kursa starpībām, uzņēmējdarbības apvienošanas, meitasuzņēmumu iegādes un pārdošanas, kā arī pārvedumi starp kredītriska korekcijām,
beigu atlikumi.
Informāciju par specifiskajām kredītriska korekcijām un atgūtiem līdzekļiem, kas atzīti tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā, atklāj atsevišķi.
443. pants
Neapgrūtinātie aktīvi
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes, ar ko precizē informācijas atklāšanu par neapgrūtinātiem aktīviem, ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2012. gada 20. decembra Ieteikumu ESRB/2012/2 par kredītiestāžu finansēšanu ( 22 ) un jo īpaši Ieteikumu D – Tirgus pārskatāmība aktīvu apgrūtinājumu jomā. Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informācijas atklāšanu par katras riska darījumu kategorijas bilances vērtību sadalījumā pa aktīvu kvalitātei un bilances kopējo vērtību, kas ir neapgrūtināta, ņemot vērā Ieteikumu ESRB/2012/2 un ar nosacījumu, ka EBI savā ziņojumā uzskata, ka šāda papildu informācijas atklāšana sniedz uzticamu un lietderīgu informāciju.
EBI līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
444. pants
ĀKNI izmantošana
Iestādes, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 112. pantā, atklāj šādu informāciju:
norīkotu ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūru (turpmāk – EKA) nosaukumi, kā arī visu izmaiņu iemeslus;
riska darījumu kategorijas, kurās izmanto ĀKNI vai EKA;
apraksts par procedūru, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta un emisijas kredītnovērtējumu uz citiem posteņiem, kuri nav iekļauti tirdzniecības portfelī;
katras norīkotas ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga sasaiste ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzētajām kredītkvalitātes pakāpēm, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāatklāj, ja iestāde atbilst EBI publicētajai standarta sasaistei;
riska darījumu vērtības un riska darījumu vērtības pēc kredītriska mazināšanas, kas saistītas ar katru kredītkvalitātes pakāpi, kura paredzēta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, kā arī tās, kas atskaitītas no pašu kapitāla.
445. pants
Riska darījumi ar tirgus risku
Iestādes, kas aprēķina savas pašu kapitāla prasības saskaņā ar 92. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, atklāj informāciju par šīm prasībām atsevišķi par katru minētajos noteikumos paredzēto risku. Turklāt informāciju par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko procentu likmju risku atklāj atsevišķi.
446. pants
Operacionālais risks
Iestādes atklāj informāciju par tām pieejām operacionālā riska pašu kapitāla prasību novērtējumam, kuru prasībām iestāde atbilst; 312. panta 2. punktā izklāstītās metodikas aprakstu, ja iestāde to izmanto, ietverot arī uzskaitījumu par attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, ko iestāde ņēmusi vērā aprēķina pieejā, un, ja pieeju izmanto daļēji, dažādu izmantoto metodiku aprakstu un piemērošanas jomu.
447. pants
Riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī
Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīriem, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī, iestādes atklāj šādu informāciju:
riska darījumu diferenciācija, pamatojoties uz to mērķiem, tostarp kapitāla pieauguma mērķiem un stratēģiskiem apsvērumiem, izmantoto uzskaites metožu un vērtēšanas metodiku apraksts, tostarp galvenie pieņēmumi un prakse, kas ietekmē vērtēšanu, kā arī būtiskas izmaiņas šajā praksē;
bilances vērtība, patiesā vērtība un – biržā tirgoto kapitāla vērtspapīru gadījumā – salīdzinājums ar tirgus cenu, ja tā būtiski atšķiras no patiesās vērtības;
biržā tirgoto riska darījumu, regulētā tirgū netirgoto kapitāla vērtspapīru riska darījumu, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citu riska darījumu veidi, būtība un summas;
kumulatīvi realizētā peļņa vai zaudējumi, kas rodas no pārdošanas un likvidācijas attiecīgajā periodā; kā arī
kopējā nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kopējā nerealizētā pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi un jebkuras no šīm summām, kas ir iekļautas pirmā līmeņa pamata kapitālā.
448. pants
Tirdzniecības portfelī neiekļautu pozīciju procentu likmju riska darījumi
Iestādes par tirdzniecības portfelī neiekļautu pozīciju procentu likmju riska darījumiem atklāj šādu informāciju:
procentu likmju riska būtība un galvenie pieņēmumi (tostarp pieņēmumi attiecībā uz aizdevumu priekšatmaksu un beztermiņa noguldījumu attīstību), kā arī procentu likmju riska mērīšanas regularitāte;
svārstības ieņēmumos, ekonomiskajā vērtībā vai citos būtiskos mēros, ko vadība izmanto augšupējiem vai lejupējiem likmju šokiem saskaņā ar vadības procentu likmju riska mērīšanai izmantoto metodi, sadalījumā pa valūtām.
449. pants
Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumi
Iestādes, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina atbilstīgi Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļai vai pašu kapitāla prasībām saskaņā ar 337. vai 338. pantu, attiecīgā gadījumā atsevišķi atklāj šādu informāciju par saviem tirdzniecības un netirdzniecības portfeļiem:
iestādes mērķu apraksts attiecībā uz vērtspapīrošanu;
citu risku būtība, tostarp vērtspapīrotiem aktīviem piemītošais likviditātes risks;
risku veidi atkarībā no pamatā esošo vērtspapīrošanas pozīciju prioritātes un atkarībā no aktīviem, kas ir pamatā minētajām vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras uzņemtas un paturētas saistībā ar atkārtotas vērtspapīrošanas darbībām;
iestādes atšķirīgās lomas vērtspapīrošanas procesā;
norāde par iestādes iesaistes apmēru katrā no d) apakšpunktā minētajām lomām;
apraksts par procedūrām, kas izveidotas vērtspapīrošanas riska darījumu kredītriska un tirgus riska izmaiņu uzraudzībai, tostarp to, kā pamatā esošie aktīvi ietekmē vērtspapīrošanas riska darījumus, un apraksts par to, kā šīs procedūras atšķiras no atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumiem;
apraksts par iestādes politiku, kurā nosaka riska ierobežošanas un nefondētās kredītaizsardzības izmantošanu, lai mazinātu saglabāto vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumu riskus, tostarp būtisku riska ierobežošanas pozīciju darījumu partneru identificēšanu pa attiecīgā riska darījuma veidiem;
riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas, ko iestāde piemēro vērtspapīrošanai, tostarp arī visus vērtspapīrošanas riska darījumu veidus, uz kuriem attiecas katra metode;
SSPE veidi, ko iestāde kā sponsors izmanto, lai vērtspapīrotu trešo personu riska darījumus, tostarp informācija par to, kādā veidā un kādā apmērā un vai vispār iestāde ir veikusi riska darījumus ar šīm SSPE, atsevišķi gan bilances, gan arī ārpusbilances riska darījumiem, kā arī to struktūru saraksts, kuras iestāde pārvalda vai konsultē un kuras iegulda vai nu vērtspapīrošanas pozīcijās, kuras iestāde ir vērtspapīrojusi, vai SSPE, ko iestāde sponsorē;
iestādes vērtspapīrošanas grāmatvedības politikas apkopojums, tostarp:
vai darījumi tiek uzskatīti par pārdošanu vai finansēšanu,
pārdošanas peļņas atzīšana,
vērtspapīrošanas pozīciju vērtēšanas metodes, galvenie pieņēmumi, izmantotie dati, kā arī izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu,
sintētiskajai vērtspapīrošanai piemērotā procedūra, ja tā nav izklāstīta citās grāmatvedības politikās,
kā novērtē paredzamās vērtspapīrošanas aktīvus un vai tie tiek reģistrēti iestādes tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī,
politikas saistību atzīšanai bilancē attiecībā uz pasākumiem, kas prasītu no iestādes finansēt vērtspapīrotos aktīvus;
ĀKNI nosaukumi, kuras ir izmantotas vērtspapīrošanai, un riska darījumu veidi, kuriem ir izmantota katra aģentūra;
ja nepieciešams, iekšējā novērtējuma metodes apraksts, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļā, tostarp arī iekšējo novērtējumu procesa struktūra un saikne starp iekšējo novērtējumu un ārējiem reitingiem, iekšējā novērtējuma izmantošana citā nolūkā, nekā paredz kapitāla iekšējā novērtējuma metodes mērķi, iekšējā novērtējuma procesa kontroles mehānismi, starp tiem arī diskusijas par neatkarību, pārskatatbildību un iekšējā novērtējuma procesa pārbaudi, riska darījumu veidi, kam piemēro iekšējā novērtējuma procesu, un spriedzes faktori, kurus izmanto, lai piešķirtu kredītkvalitātes uzlabojumu līmeņus, norādot pa riska darījuma veidiem;
šā punkta n)–q) apakšpunktos atklātās kvantitatīvās informācijas būtisko izmaiņu, kas notikušas kopš pēdējā pārskata perioda, skaidrojums;
attiecībā uz tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli atsevišķi sniedz šādu informāciju, norādot pa riska darījumu veidiem:
kopējais apmērs nenokārtotajiem riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro, atsevišķi tradicionālajiem un sintētiskajiem vērtspapīrošanas darījumiem, kā arī vērtspapīrošanas darījumiem, kurus iestāde tikai sponsorē;
atlikušo vai nopirkto bilances vērtspapīrošanas pozīciju un ārpusbilances vērtspapīrošanas riska darījumu kopējais apmērs;
aktīvu, kam paredzēta vērtspapīrošana, kopējais apmērs;
vērtspapīrotajiem darījumiem, kam piemēro priekšlaicīgas amortizācijas procedūru, izmantoto riska darījumu kopējo apmēru, kas attiecināms attiecīgi uz iniciatora un ieguldītāju līdzdalības daļu, kopējās kapitāla prasības, kas iestādei radušās saistībā ar iniciatora līdzdalības daļu, un kopējās kapitāla prasības, kas iestādei radušās saistībā ar ieguldītāju līdzdalības daļu izmantotajos atlikumos un neizmantotajās kredītlīnijās;
apmērs vērtspapīrošanas pozīcijām, kas atskaitīts no pašu kapitāla vai kam aprēķināta riska pakāpe 1 250 % apmērā;
pašreizējā perioda vērtspapīrošanas darbību apkopojums, tostarp arī vērtspapīroto riska darījumu apmēru un atzīto peļņu vai zaudējumus;
atsevišķi par tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli sniedz šādu informāciju:
atlikušo vai nopirkto vērtspapīrošanas pozīciju kopējais apmērs un ar tām saistītās kapitāla prasības, iedalot vērtspapīrošanas riska darījumos un atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumos, kā arī sīkāk iedalot attiecīgā skaitā riska pakāpju vai kapitāla prasību diapazonos, par katru izmantoto kapitāla prasību pieeju;
saglabāto vai nopirkto atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumu kopējo apmēru, ko iedala attiecīgi riska darījumos pirms un pēc riska ierobežošanas/apdrošināšanas, un riska darījumi ar finanšu garantiju devējiem, ko sīkāk iedala pēc garantijas devēja kredītspējas kategorijām vai garantijas devēja nosaukuma;
attiecībā uz netirdzniecības portfeli un riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro, – samazinātas vērtības/kavētu vērtspapīrotu aktīvu apmērs un zaudējumi, kurus iestāde atzinusi pašreizējā periodā, iedalot tos pa riska darījumu veidiem;
attiecībā uz tirdzniecības portfeli, kopējais apmērs nenokārtotajiem riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro un uz ko attiecas kapitāla prasība saistībā ar tirgus risku, iedalot tradicionālajos/sintētiskajos un pēc riska darījumu veidiem;
attiecīgā gadījumā – vai iestāde ir sniegusi atbalstu saskaņā ar 248. panta 1. punkta noteikumiem, un ietekme uz pašu kapitālu.
450. pants
Atalgojuma politika
Iestāde atklāj ne mazāk par turpmāk minēto informāciju par iestādes atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu:
informācija par lēmumu pieņemšanas procedūru atalgojuma politikas noteikšanai, kā arī par finanšu gada laikā galvenās atalgojumu pārraugošās struktūras noturēto sanāksmju skaitu, tostarp, attiecīgā gadījumā, informācija par atalgojuma komitejas sastāvu un pilnvarām, par ārējo konsultantu, kura pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanas procesā, un nozīmīgo ieinteresēto pušu lomu;
informācija par saikni starp atalgojumu un darbības rezultātiem;
svarīgākās atalgojuma sistēmas izstrādes iezīmes, tostarp informācija par darbības rezultātu novērtēšanas kritērijiem un riska korekcijām, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas politiku un neatsaucamo tiesību piešķiršanas kritērijiem;
attiecības starp atalgojuma fiksēto un mainīgo daļu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunktu;
informācija par darbības rezultātu kritērijiem, pamatojoties uz kuriem iegūst tiesības uz akcijām, izvēles līgumiem vai atalgojuma mainīgās daļas lielumiem;
galvenie parametri un loģiskais pamatojums jebkādai atalgojuma mainīgās daļas shēmai un jebkādiem ar naudu nesaistītiem atalgojuma elementiem;
apkopoti skaitliskie dati par atalgojumu, sadalījumā pa darbības veidiem;
apkopoti skaitliskie dati par atalgojumu, sadalījumā starp augstāko vadību un tiem darbiniekiem, kas ar savu darbību būtiski ietekmē iestādes riska profilu, norādot:
atalgojuma apmērs finanšu gadā, iedalot atalgojuma mainīgajā daļā un nemainīgajā daļā, un saņēmēju skaitu;
atalgojuma mainīgās daļas apmērs un struktūra, iedalot naudā, akcijās, ar akcijām saistītos instrumentos, kā arī citos veidos;
neizmaksātā atliktā atalgojuma mainīgās daļas apmērs, iedalot daļā uz kuru ir piešķirtas neatsaucamas tiesības un daļā uz kuru nav piešķirtas neatsaucamas tiesības;
atliktā atalgojuma mainīgās daļas apmērs, kas attiecīgajā finanšu gadā piešķirts, izmaksāts un korekcijas, par kādām ir samazināts;
finanšu gada laikā izmaksātās atlīdzības par darba attiecību uzsākšanu un darba attiecību izbeigšanu, kā arī šādu atlīdzības saņēmēju skaitu;
finanšu gadā piešķirto atlīdzību par darba attiecību izbeigšanu apmēri, saņēmēju skaits un lielākā vienai personai šādi piešķirtā atlīdzība;
to personu skaits, kas finanšu gada laikā atalgojumā saņēmušas EUR 1 miljonu un vairāk, par atalgojumu starp EUR 1 miljonu un EUR 5 miljoniem, sadalot samaksas daļās EUR 500 000 apmērā, un atalgojumam EUR 5 miljonu apmērā un vairāk, sadalot samaksas daļās EUR 1 miljona apmērā;
pēc dalībvalsts vai kompetentās iestādes pieprasījuma – katra vadības struktūras vai augstākās vadības locekļa kopējā atalgojuma summa.
Iestādes ievēro šā panta prasības atbilstīgi to izmēram, iekšējai organizācijai un to darbību būtībai, jomai un sarežģītībai, kā arī neskarot Direktīvu 95/46/EK.
451. pants
Svira
Attiecībā uz savu sviras rādītāju saskaņā ar 429. pantu un pārmērīgas sviras riska pārvaldību, iestādes atklāj šādu informāciju:
sviras rādītājs un tas, kā iestāde ir piemērojusi 499. panta 2. un 3. punktu;
kopējās riska darījumu vērtības mēra sadalījums, kā arī informācijas par kopējā riska darījumu vērtību saskaņošana ar attiecīgo informāciju, kas publicēta finanšu pārskatos;
attiecīgā gadījumā neatzīto fiduciāro posteņu apmērs saskaņā ar 429. panta 11. punktu;
apraksts par procedūrām, ko izmanto, lai pārvaldītu pārmērīgas sviras risku;
apraksts par faktoriem, kas ir ietekmējuši sviras rādītāju pārskata periodā, uz kuru attiecas sniegtais sviras rādītājs.
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
III
SADAĻA
ATBILSTĪBAS PRASĪBAS ĪPAŠU INSTRUMENTU VAI METODOLOĢIJU IZMANTOŠANAI
452. pants
IRB pieejas izmantošana attiecībā uz kredītrisku
Iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar IRB pieeju, atklāj šādu informāciju:
kompetentās iestādes atļauja pieejas izmantošanai vai apstiprinātie pakāpeniskas pārejas noteikumi;
paskaidrojums un apraksts par:
iekšējo reitingu sistēmas struktūru un saistību starp iekšējiem un ārējiem reitingiem,
tādu iekšējo aplēšu izmantošanu, kuras nav paredzētas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu,
kredītriska mazināšanas pārvaldības un atzīšanas procesu,
reitingu sistēmu kontroles mehānismiem, tostarp aprakstu par neatkarību, pakļautību un reitingu sistēmas pārbaudi;
iekšējo reitingu procesa apraksts atsevišķi katrai no šādām riska darījumu kategorijām:
centrālās valdības un centrālās bankas,
iestādes,
ar komercsabiedrībām, tostarp MVU, specializētiem aizņēmumiem un iegādātiem uzņēmumu debitoru parādiem,
ar privātpersonām vai MVU – katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 154. panta 1.līdz 4. punktā,
kapitāla vērtspapīriem;
riska darījumu apmēru katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta 147. pantā. Informāciju par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām, kuros riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai iestādes izmanto LGD vai korekcijas pakāpju pašu aplēses, atklāj atsevišķi no riska darījumiem, kuriem iestādes neizmanto šādas aplēses;
par katru riska darījumu kategoriju ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm, komercsabiedrībām un kapitāla vērtspapīriem, kā arī par pietiekamu skaitu parādnieku kategoriju (arī tiem, kur nepilda saistības), kas ļauj pareizi iedalīt kredītrisku, iestādes atklāj šādu informāciju:
kopējais riska darījumu apmērs, tostarp riska darījumu ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām kategorijas, neatmaksāto aizdevumu summa un neizmantoto piešķīrumu riska darījumu vērtība; un kapitāla vērtspapīriem – atlikusī vērtība;
riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai izmanto pašu aplēstās korekcijas pakāpes, – neizmantoto piešķīrumu apmērs un riska darījumu svērtās vidējās riska darījumu vērtības katrai riska darījumu kategorijai;
par riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategoriju un katru kategoriju, kas noteikta c) punkta iv) apakšpunktā, atklāj vai nu e) punktā izklāstīto informāciju (attiecīgā gadījumā portfeļa līmenī) vai analīzi par riska darījumu (neatmaksātie aizdevumi un neizmantoto piešķīrumu riska darījumu vērtības) sasaisti ar pietiekamu skaitu EL kategorijām, kas ļauj pareizi diferencēt kredītrisku (attiecīgā gadījumā portfeļa līmenī);
faktiskās specifiskās kredītriska korekcijas iepriekšējā periodā katrai riska darījumu kategorijai (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – katrai kategorijai, kas noteikta c) punkta iv) apakšpunktā) un to atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi;
to faktoru apraksts, kuri ir ietekmējuši zaudējumus iepriekšējā periodā (piemēram, vai saistību nepildīšanas līmenis iestādei ir bijis augstāks nekā vidēji, vai LGD un korekcijas pakāpes ir bijuši augstāki nekā vidējie);
iestādes aplēses, salīdzinot ar faktiskajiem rezultātiem ilgākā laikposmā. Šeit iekļauj vismaz informāciju par zaudējumu aplēsēm salīdzinājumā ar faktiskajiem zaudējumiem katrā riska darījumu kategorijā (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – katrai kategorijai, kas noteikta c) punkta iv) apakšpunktā) par periodu, kas ir pietiekams, lai pareizi novērtētu iekšējo reitingu procesu efektivitāti katrai riska darījumu kategorijai (riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – katrai kategorijai, kas noteikta c) punkta iv) apakšpunktā. Ja nepieciešams, iestādes sniedz sīkāku informāciju, lai varētu veikt PD analīzi, un, ja iestāde izmanto LGD un/vai korekcijas pakāpju pašu aplēses, tad faktiskās LGD un korekcijas pakāpes salīdzina ar aplēsēm, kas sniegtas šajā pantā noteiktajā kvantitatīvajā riska novērtējuma informācijā.
par visām 147. pantā minētajām riska darījumu kategorijām un katru riska darījumu kategoriju, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas 154. panta 1.līdz 4. punktā:
iestādēm, kas izmanto LGD pašu aplēses riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, – procentos izteikti riska darījumu svērtie vidējie LGD un PD katram kredītriska darījuma attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam;
iestādēm, kas neizmanto LGD pašu aplēses, – procentos izteikti riska darījumu svērtie vidējie PD katram kredītriska darījuma attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam.
Šā punkta c) punkta vajadzībām aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus PD aplēšanai un validēšanai un, ja nepieciešams, LGD un korekcijas pakāpes, tostarp pieņēmumus, kurus izmanto šo mainīgo lielumu aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta 178. pantā, arī par plašākiem segmentiem, kurus skar šādas atkāpes.
Šā punkta j) punkta vajadzībām "kredītriska darījumu attiecīgais ģeogrāfiskais reģions" nozīmē riska darījumus dalībvalstīs, kurās iestāde ir saņēmusi atļauju, un dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās iestādes veic darbības, izmantojot filiāli vai meitasuzņēmumu.
453. pants
Kredītriska mazināšanas paņēmienu izmantošana
Iestādes, kas pielieto kredītriska mazināšanas paņēmienus, atklāj šādu informāciju:
bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita politikas un procedūras, kā arī informāciju par to, kādā mērā iestāde tās izmanto;
nodrošinājuma novērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūras;
apraksts par galvenajiem iestādes pieņemtā nodrošinājuma veidiem;
garantijas devēju un darījuma partneru darījumos ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem galvenie veidi un to kredītspēja;
informācija par tirgus riska vai kredītriska koncentrācijām saistībā ar pielietoto kredītriska mazināšanu;
iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, bet nesniedzot LGD vai korekcijas pakāpju pašu aplēses attiecīgo riska darījumu kategorijai, par katru riska darījuma kategoriju atsevišķi sniedz informāciju par kopējo riska darījumu vērtību (pēc, ja tādu piemēro, bilances vai ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita), kura pēc svārstību korekciju piemērošanas ir segta ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu vai citu atbilstošu nodrošinājumu;
iestādes, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, par katru riska darījuma kategoriju atsevišķi sniedz informāciju par kopējo riska darījumu vērtību (pēc, ja tādu piemēro, bilances vai ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita), kura ir segta ar garantijām vai kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijai šo prasību piemēro katrai no pieejām, kas paredzēta 155. pantā.
454. pants
Attīstīto mērīšanas pieeju izmantošana attiecībā uz operacionālo risku
Iestādes, kuras, aprēķinot pašu kapitāla prasības operacionālajam riskam, izmanto 321. līdz 324. pantā izklāstītās attīstītās mērīšanas pieejas, sniedz aprakstu par apdrošināšanu un citiem riska pārvešanas mehānismiem, ko tās pielieto šā riska mazināšanai.
455. pants
Iekšējo tirgus riska modeļu izmantošana
Iestādes, kas savas kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar 363. pantu, atklāj šādu informāciju:
par katru aptverto apakšportfeli:
izmantoto modeļu aprakstu,
attiecīgā gadījumā par iekšējiem modeļiem, ko izmanto inkrementālajam saistību neizpildes un migrācijas riskam, kā arī par korelācijas tirdzniecības portfeļa risku – izmantotās metodikas un riskus, ko mēra, izmantojot iekšējo modeli, tostarp iestādes likviditātes periodam izmantotās pieejas, kapitāla pietiekamības noteikšanai izmantotās metodes, kas atbilst piemērotajam atbilstības standartam, un pieejas, kuras izmanto modeļa validācijā;
katram apakšportfelim piemēroto spriedzes testu aprakstu;
aprakstu par pieejām, ko izmanto atpakaļejošās pārbaudes veikšanai un iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitātes un konsekvences validācijai;
saņemtās kompetento iestāžu atļaujas darbības joma;
apraksts par apjomu un metodikām attiecībā uz atbilstību prasībām, kas noteiktas 104. un 105. pantā;
augstāko, zemāko un vidējo vērtību šādiem elementiem:
katras aprēķina dienas riskam pakļauto vērtību pārskata periodā un riskam pakļauto vērtību pārskata perioda beigās,
riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos pārskata periodā un pārskata perioda beigās,
inkrementālā saistību neizpildes un migrācijas riska, kā arī korelāciju tirdzniecības portfeļa specifiskā riska skaitliskie rādītāji pārskata periodā un pārskata perioda beigās;
pašu kapitāla prasības elementi, kā noteikts 364. pantā;
katra apakšportfeļa vidējais svērtais likviditātes periods, ko aptver inkrementālā saistību nepildīšanas un migrācijas riska, kā arī korelāciju tirdzniecības iekšējie modeļi;
riskam pakļautās vērtības katras aprēķina dienas beigās salīdzinājums ar izmaiņām nākamās dienas portfeļa vērtībā kopā ar analīzi par būtiskiem vērtības pārsniegumiem pārskata periodā.
DEVĪTĀ DAĻA
DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI
456. pants
Deleģētie akti
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem:
precizējumi attiecībā uz 4., 5.., 142., 153., 192., 242., 272., 300., 381. un 411. pantā noteiktajām definīcijām, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu;
precizējumi attiecībā uz 4., 5., 142., 153., 192., 242., 272., 300., 381. un 411. pantā noteiktajām definīcijām, lai, piemērojot šo regulu, ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;
grozījumi 112. un 147. pantā minētajā riska darījumu kategoriju sarakstā, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;
šīs regulas 123. panta c) punktā, 147. panta 5. punkta a) apakšpunktā, 153. panta 4. punktā un 162. panta 4. punktā minētā summa, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi;
regulas I un II pielikumā minētais ārpusbilances posteņu uzskaitījums un klasifikācija, lai ņemtu vērā notikumu attīstību finanšu tirgos;
korekcijas 95. panta 1. punktā un 96. panta 1. punktā noteiktajām ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijām, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos;
precizējums attiecībā uz 97. pantā paredzēto prasību, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu;
grozījums pašu kapitāla prasībās, kā noteikts šīs regulas 301. līdz 311. pantā un Regulas (ES) 648/2012 50.a līdz 50.d pantā, lai ņemtu vērā tendences un grozījumus starptautiskajos standartos attiecībā uz riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri;
precizējums attiecībā uz nosacījumiem, kas minēti 400. pantā paredzētajos atbrīvojumos;
šīs regulas 429. panta 2. punktā minētā sviras rādītāja kapitāla mēra un kopējās riska darījumu vērtības mēra grozījumi, lai izlabotu visas nepilnības, kas atklātas, pamatojoties uz 430. panta 1. punktā minētajiem pārskatiem, pirms sviras rādītājs iestādēm ir jāpublicē, kā noteikts 451. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
EBI uzrauga kredīta vērtības korekcijas riskam izvirzāmās pašu kapitāla prasības un līdz 2015. gada 1. janvārim Komisijai iesniedz ziņojumu. Jo īpaši šajā ziņojumā izvērtē:
kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska uztveršanu kā atsevišķu prasību vai kā tirgus riska ietvarā integrētu komponentu;
CVA riska kapitāla prasības darbības jomu, tostarp 482. pantā minēto izņēmumu.
atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas;
CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķinu.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu un ja rezultāti rāda, ka šāda rīcība ir nepieciešama, Komisija saskaņā ar 462. pantu arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, lai attiecībā uz minētajiem posteņiem grozītu 381. pantu, 382. panta 1. līdz 3. punktu, 383. līdz 386. pantu.
457. pants
Tehniski pielāgojumi un korekcijas
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai veiktu tehniskus pielāgojumus un korekcijas attiecībā uz nebūtiskiem elementiem turpmāk minētajos noteikumos ar mērķi ņemt vērā izmaiņas jaunos finanšu produktos vai darbībās, lai veiktu pielāgojumus, ņemot vērā izmaiņas pēc šīs regulas pieņemšanas citos Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem un grāmatvedību, tostarp grāmatvedības standartos, pamatojoties uz Regulu Nr. (EK) 1606/2002:
kredītriska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 111.–134. pantā un 143. līdz 191. pantā;
kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 193. līdz 241. pantu;
vērtspapīrošanas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 242. līdz 270.a pantā;
darījuma partneru kredītrisku pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 272. līdz 311. pantā;
operacionālā riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 315. līdz 324. pantā;
tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 325. līdz 377. pantā;
norēķinu riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 378. un 379. pantā;
kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības, kas noteiktas 383., 384. un 386. pantā;
Otrā daļa un 99. pants vienīgi saistībā ar izmaiņām grāmatvedības standartos vai prasībās, ņemot vērā Savienības tiesību aktus.
458. pants
Dalībvalsts līmenī konstatētais makroprudenciālais vai sistēmiskais risks
Ja valsts iestāde, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 1. punktu, konstatē izmaiņas finanšu sistēmas makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitātē, kas var radīt nopietnas negatīvas sekas finanšu sistēmai un reālajai ekonomikai konkrētā dalībvalstī, un ja minētā iestāde uzskata, ka šīs izmaiņas labāk būtu risināt ar stingrākiem attiecīgās valsts pasākumiem, tad tā par to paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, ESRK un EBI un iesniedz šādus attiecīgus kvantitatīvus vai kvalitatīvus pierādījumus par visiem šādiem aspektiem:
izmaiņas makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitātē;
iemesli, kāpēc šīs izmaiņas varētu apdraudēt finansiālo stabilitāti valsts līmenī;
pamatojums par to, kādēļ ar šīs regulas 124. un 164. pantu un ar Direktīvas 2013/36/ES 101., 103., 104., 105, 133., un 136. pantu nevar pienācīgi risināt šos apzinātos makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, ņemot vērā minēto pasākumu samērīgo efektivitāti;
projektus tādiem valsts pasākumiem attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm vai šo iestāžu apakšgrupām, kuri paredzēti, lai mazinātu izmaiņas riska intensitātē un attiecas uz šādiem elementiem:
šīs regulas 92. pantā noteiktā pašu kapitāla līmenis;
prasības lielajiem riska darījumiem, kas noteiktas 392. pantā un no 395. līdz 403. pantam;
informācijas publiskas atklāšanas prasības, kas noteiktas no 431. līdz 455. pantam;
kapitāla saglabāšanas rezervju līmenis, kā izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 129. pantā;
Sestajā daļā izklāstītās likviditātes prasības;
riska pakāpes, lai ņemtu vērā aktīvu "burbuļus" mājokļa īpašumu un komerciālo nekustamo īpašumu nozarē; vai;
finanšu sektora iekšējie riska darījumi.
paskaidrojums, kāpēc iestādes, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, pasākumu projektu uzskata par piemērotu, efektīvu un samērīgu situācijas atrisināšanai; kā arī
novērtējums par to, kāda saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts rīcībā esošo informāciju ir pasākumu projekta varbūtējā pozitīvā vai negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu.
Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts 2. punktā minētais paziņojums, ESRK un EBI Padomei, Komisijai, un attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu par minētajā punktā minētajiem jautājumiem.
Maksimāli ņemot vērā otrajā daļā minētos atzinumus un gadījumā, ja ir stabili, pārliecinoši un sīki izstrādāti pierādījumi tam, ka pasākuma negatīvā ietekme uz vienoto tirgu pārsver noteiktā makroprudenciālā vai sistēmiskā riska mazināšanas rezultātā radušos finanšu stabilitātes ieguvumus, Komisija var viena mēneša laikā iesniegt Padomei priekšlikumu par īstenošanas aktu, lai noraidītu valsts pasākumu projektu.
Ja Komisija viena mēneša laikā neiesniedz priekšlikumu, attiecīgā dalībvalsts var nekavējoties pieņemt valsts pasākumu projektu uz laiku līdz diviem gadiem vai līdz makroprudenciālo un sistēmisko risku pastāvēšanas beigām –atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.
Padome viena mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumu un izklāsta savus apsvērumus par to, vai valsts pasākumu projektu noraidīt vai ne.
Padome noraida ierosināto valsts pasākumu projektu vienīgi tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
izmaiņas makroprudenciālo vai sistēmisko risku intensitātē ir tādas, kas valsts līmenī rada risku finansiālai stabilitātei;
ar šīs regulas 124. un 164. pantu un ar Direktīvas 2013/36/ES 101., 103., 104., 105., 133., un 136. pantu nevar pienācīgi risināt apzinātos makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, ņemot vērā to, ka minētie pasākumi ir samērā efektīvi;
ierosinātie valsts pasākumi ir piemērotāki, lai risinātu apzinātos makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, un tie nav saistīti ar nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citas dalībvalsts vai Savienības kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, tādējādi veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai;
šis jautājums attiecas tikai uz vienu dalībvalsti; kā arī
minētie riski nav risināti ar citiem šajā regulā vai direktīvā 2013/36/ES paredzētiem pasākumiem.
Padomes novērtējumā ņem vērā ESRK un EBI atzinumu, un tas pamatojas uz pierādījumiem, ko saskaņā ar 1. punktu noteiktā iestāde ir iesniegusi atbilstīgi 1. punktam.
Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas priekšlikums, Padome nepieņem īstenošanas aktu noraidīt valsts pasākumu projektu, dalībvalstis var pieņemt pasākumus un tos piemērot uz laiku līdz diviem gadiem vai līdz makroprudenciālo un sistēmisko risku pastāvēšanas beigām – atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.
459. pants
Prudenciālās prasības
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai uz vienu gadu piemērotu stingrākas prudenciālās prasības riska darījumiem, ja ir jārisina mikroprudenciālā un makroprudenciālā riska intensitātes izmaiņas, kas izriet no tirgus attīstības, kura notikusi Savienībā vai ārpus Savienības, ietekmējot visas dalībvalstis, un ja šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES instrumenti nav pietiekami, lai novērstu šos riskus it sevišķi pēc Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) vai EBI ieteikuma vai atzinuma, attiecībā uz turpmāk minēto:
šīs regulas 92. pantā noteiktā pašu kapitāla līmenis;
šīs regulas 392. pantā un no 395. līdz 403. pantam noteiktās prasības lielajiem riska darījumiem;
no šīs regulas 431. līdz 455. pantam noteiktās informācijas publiskas atklāšanas prasības.
Komisija sadarbībā ar ESRK vismaz reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tirgus izmaiņām, saistībā ar kurām, iespējams, būs jāpiemēro šis pants.
460. pants
Likviditāte
Jo īpaši Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus, ar ko precizē sīki izstrādātas likviditātes prasības šīs regulas 8. panta 3. punkta, 411. līdz 416. panta, 419., 422., 425., 428.a, 428.f, 428.g, 428.j līdz 428.n, 428.p, 428.r, 428.s, 428.w, 428.ae, 428.ag, 428.ah, 428.ak un 451.a panta piemērošanas nolūkos.
412. pantā minēto likviditātes seguma prasību ievieš saskaņā ar šādu pakāpenisku grafiku:
60 % no likviditātes seguma prasībām 2015. gadā;
70 %, sākot no 2016. gada;
80 %, sākot no 2017. gada;
100 %, sākot no 2018. gada;
Šajā nolūkā Komisija ņem vērā 509. panta 1., 2. un 3. punktā minētos pārskatus un starptautiskos standartus, kas sagatavoti starptautiskos forumos, kā arī Savienības specifiku.
Komisija 1. punktā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2014. gada 30. jūnijam. Tas stājas spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim, bet to nepiemēro līdz 2015. gada 1. janvārim.
Komisija pirmajā daļā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2024. gada 28. jūnijam.
461. pants
Pakāpeniskās likviditātes seguma prasības ieviešanas pārskatīšana
EBI savā ziņojumā jo īpaši izvērtē 100 % minimālā saistošā standarta atlikto ieviešanu līdz 2019. gada 1. janvārim. Ziņojumā ņem vērā 509. panta 1. punktā minētos gada pārskatus, attiecīgos tirgus datus un visu kompetento iestāžu ieteikumus.
Lai izvērtētu atlikšanas nepieciešamību, Komisija ņem vērā 1. punktā minēto ziņojumu un novērtējumu.
Saskaņā ar šo pantu pieņemto deleģēto aktu nepiemēro pirms 2018. gada 1. janvāra, un tas stājas spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.
461.a pants
Alternatīva standartizēta pieeja tirgus riskam
Regulas 430.b panta 1. punktā noteikto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajos regulatīvajos standartos, grozītu šo regulu, veicot tehniskus pielāgojumus 325.e, 325.g līdz 325.j, 325.p, 325.q, 325.ae, 325.ak, 325.am, 325.ap līdz 325.at, 325.av, 325.ax pantā, un precizētu riska pakāpi 325.ab panta 4. tabulas 11. kopā un to segto obligāciju riska pakāpi, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes saskaņā ar 325.ah pantu, un to segto obligāciju korelāciju, kuras trešās valstīs emitējušas kredītiestādes saskaņā ar 325.aj pantu par alternatīvo standartizēto pieeju, kas noteikta Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā.
Komisija 1. punktā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2019. gada 31. decembrim.
462. pants
Deleģēšanas īstenošana
463. pants
Iebildumi pret regulatīviem tehniskajiem standartiem
Ja Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem regulatīvo tehnisko standartu, kas ir tāds pats kā regulatīvā tehniskā standarta projekts, ko iesniegusi EBI, laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ir viens mēnesis, sākot no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1093/2010 13. panta 1. punkta, laikposmu, kurā Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vajadzības gadījumā var vēl pagarināt par vienu mēnesi.
464. pants
Eiropas Banku komiteja
DESMITĀ DAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI, PĀRSKATI, PĀRSKATĪŠANA UN GROZĪJUMI
I
SADAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI
1.
NODAĻA
Pašu kapitāla prasības, nerealizētā peļņa un zaudējumi, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un atskaitījumi
1.
465. pants
Pašu kapitāla prasības
Atkāpjoties no 92. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim piemēro šādas pašu kapitāla prasības:
pirmā līmeņa pamata kapitāla attiecības līmenis ir diapazonā no 4 % līdz 4,5 %;
pirmā līmeņa kapitāla attiecības līmenis ir diapazonā no 5,5 % līdz 6 %.
466. pants
Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā piemērošana
Atkāpjoties no 24. panta 2. punkta, kompetentās iestādes tām iestādēm, kurām saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002, pirmo reizi tiek prasīts vērtēt aktīvus un ārpusbilances posteņus un noteikt pašu kapitālu, piešķir 24 mēnešu laiku nepieciešamo iekšējo procesu ieviešanai un tehnisko prasību izpildei.
2.
▼M10 —————
468. Pants
Pagaidu režīms attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības un atspoguļoti pārējos apvienotajos ienākumos, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju
Atkāpjoties no 35. panta, periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (pagaidu režīma periods) iestādes var no savu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu aprēķiniem izslēgt summu A, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:
kur:
a |
= |
kopš 2019. gada 31. decembra uzkrātās nerealizētās peļņas un zaudējumu summa, kura uzskaitīta bilances postenī “patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas, izmantojot citus ienākumus, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības un atspoguļoti pārējos apvienotajos ienākumos, un kas atbilst riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikuma (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”) A papildinājumā; un |
f |
= |
piemērojamais koeficients katrā pagaidu režīma pārskata gadā saskaņā ar 2. punktu. |
Lai aprēķinātu 1. punktā minēto summu A, iestādes piemēro šādus koeficientus f:
1 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
0,7 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
0,4 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Ja iestāde izslēdz nerealizēto zaudējumu summu no sava pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas tiek aprēķinātas, izmantojot jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;
specifisko kredītriska korekciju summa.
Pārrēķinot attiecīgo prasību, iestāde neņem vērā ietekmi, ko uz minētajiem posteņiem atstāj paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumi, kas saistīti ar riska darījumiem ar centrālajām valdībām, šīs regulas 115. panta 2. punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un šīs regulas 116. panta 4. punktā minētajām publiskā sektora struktūrām, izņemot tos finanšu aktīvus, kuru kredītvērtība ir samazināta, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā.
3.
1.
469. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā norādīto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
iestādes piemēro 472. pantā paredzētos saistītos noteikumus to posteņu atlikušajām summām, kas atskaitāmas saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā norādīto piemērojamo procentuālo attiecību no kopējās summas, kas atskaitāma saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 470. panta piemērošanas;
iestādes piemēro prasības, kas noteiktas 472. panta 5. vai 11. punktā, attiecīgi tādu posteņu kopējai atlikušajai summai, kas atskaitāmi saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu pēc 470. panta piemērošanas.
Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 472. panta 5. punkts, izdalot summu, kas norādīta šā punkta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta šā punkta b) apakšpunktā:
470. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, summa;
470. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.
Iestādes nosaka to 1. punkta d) apakšpunktā minētās atlikušās summas daļu, uz kuru attiecas 472. panta 11. punkts, izdalot summu, kas norādīta šā punkta a) apakšpunktā, ar summu, kas norādīta šā punkta b) apakšpunktā:
470. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu tiešo un netiešo līdzdalību summa;
470. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu kopsumma.
469.a pants
Izņēmums no atskaitīšanas no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem
Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta, iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem neatskaita piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja riska darījums ir piešķirts pirms 2019. gada 26. aprīļa.
Ja iestāde pirms 2019. gada 26. aprīļa piešķirta riska darījuma noteikumus un nosacījumus groza tā, ka palielinās iestādes risks, kas izriet no konkrētā parādnieka, ir uzskatāms, ka riska darījums ir piešķirts dienā, kurā piemēro attiecīgo grozījumu, un uz to vairs neattiecas pirmajā daļā paredzētais izņēmums.
470. pants
Atbrīvojums no atskaitījuma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 48. panta 1. punkta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes neatskaita posteņus, kas uzskaitīti šā punkta a) un b) apakšpunktā un kas kopā sastāda 15 % vai mazāk no iestādes attiecīgajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kā arī kas kopā atbilst 10 % vai mazāk no saistītajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, šīs iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība šīs sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā sastāda 10 % vai mazāk par 10 % no attiecīgajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
471. pants
Atbrīvojums no līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, laikposmā no 2018. gada 31. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim iestādes var izvēlēties neatskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
nosacījumi, kas izklāstīti 49. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā;
kompetentās iestādes ir apmierinātas ar iestādes riska kontroles līmeni un finanšu analīzes kārtību, ko iestāde īpaši noteikusi, lai uzraudzītu ieguldījumu uzņēmumā vai pārvaldītājsabiedrībā;
iestādes līdzdalība apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā nepārsniedz 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko minētais apdrošinātājs emitējis uz 2012. gada 31. decembri un laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim;
neatskaitītā līdzdalības summa kapitālā nepārsniedz līdzdalības summu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību kapitālā uz 2012. gada 31. decembri.
472. pants
Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla
Iestādes piemēro 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kārtējā finanšu gada zaudējumu atlikušajai summai turpmāk norādīto
zaudējumus, kas ir būtiski, atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
zaudējumus, kas nav būtiski, neatskaita.
Iestādes 36. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
tiešās līdzdalības summas atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešās un sintētiskās līdzdalības summas, tostarp pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tām piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļu.
Iestādes līdzdalību attiecīgo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atlikušajai summai, ja šai sabiedrībai kopā ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas minēta 36. panta 1. punkta g) apakšpunktā, piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, tās līdzdalībai finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 36. panta 1. punkta h) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums attiecīgajā finanšu sektora sabiedrībā, tās līdzdalībai finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 36. panta 1. punkta i) apakšpunktam.
Iestādes 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajām summām piemēro turpmāk norādīto:
summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo līdzdalību, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summas, kas saistītas ar netiešo un sintētisko līdzdalību, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.
Iestādes 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajām summām piemēro turpmāk norādīto:
summas, kuras ir prasīts atskaitīt saistībā ar tiešo līdzdalību, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summas, kas saistītas ar netiešo un sintētisko līdzdalību, netiek atskaitītas, un tām piemēro riska pakāpes attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļā paredzētajiem noteikumiem.
473. pants
Grozījumu ieviešana SGS Nr. 19
Attiecīgo summu aprēķina, no summas, kura iegūta saskaņā ar a) apakšpunktu, atņemot summu, kura iegūta saskaņā ar b) apakšpunktu:
iestādes attiecīgos gadījumos nosaka to definētu pabalstu pensiju fondu vai plānu aktīvu vērtību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008 ( 24 ), ar grozījumiem, kas veikti ar Regulu (EK) Nr. 1205/2011 ( 25 ). Iestādes tad no šo aktīvu vērtības atskaita to pašu fondu vai plānu obligāciju vērtību, kas noteikta saskaņā ar tiem pašiem grāmatvedības noteikumiem;
Iestādes attiecīgos gadījumos nosaka to definētu pabalstu pensiju fondu vai plānu aktīvu vērtību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008. Iestādes tad atskaita minēto aktīvu vērtības, to pašu fondu vai plānu saistību vērtības, kas noteiktas saskaņā ar tiem pašiem grāmatvedības noteikumiem.
Piemēro šādus koeficientus:
1 laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0,8 laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0,6 laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0,4 laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
0,2 laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
473.a pants
9. SFPS ieviešana
Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. un 6.a punktā noteikto pārejas periodu beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:
iestādes, kas savus pārskatus gatavo atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;
iestādes, kas, ievērojot šīs regulas 24. panta 2. punktu, veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu un pašu kapitāla noteikšanu atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru;
iestādes, kas veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtēšanu atbilstīgi grāmatvedības standartiem, kuri noteikti Direktīvā 86/635/EEK, un kas izmanto tādu pašu paredzamo kredītzaudējumu modeli kā to, kas izmantots starptautiskajos grāmatvedības standartos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:
riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, summu (ABSA) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
A2,SA |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu; |
A4,SA |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu; |
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2020. gada 1. janvārī; |
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk; |
f1 |
= |
6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
f2 |
= |
6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
t1 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,SA nodokļu atskaitījums; |
t2 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,SA nodokļu atskaitījums; |
t 3 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums; |
riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summu (ABIRB) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
A2,IRB |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu; |
A4,IRB |
= |
summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu; |
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu, 2020. gada 1. janvārī. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; |
|
= |
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk –, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde vērtību nosaka kā vienādu ar nulli; |
f1 |
= |
6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
f2 |
= |
6.a punktā paredzētais piemērojamais koeficients; |
t1 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A2,IRB nodokļu atskaitījums; |
t2 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas A4,IRB nodokļu atskaitījums; |
t 3 |
= |
pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summas nodokļu atskaitījums. |
Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summas A2,SA un A2,IRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, kā lielākās no summām, kas minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā:
nulle;
summa, kura aprēķināta saskaņā ar i) punktu un no kuras atskaitīta saskaņā ar ii) punktu aprēķinātā summa:
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā;
to finanšu aktīvu vērtības samazinājuma kopējā summa, kurus klasificē kā aizdevumus un debitoru parādus, līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus un pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus, kā definēts 39. SGS 9. punktā, kuri nav pašu kapitāla instrumenti un kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas vai ieguldījumu apliecības, kas noteikta saskaņā ar 39. SGS 63., 64., 65., 67., 68. un 70. punktu, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā, 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma.
Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summu, par kādu a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, pārskata sniegšanas datumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu;
12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.
Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pēc 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas pārsniedz šo riska darījumu summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā pēc 5. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, iestādes A4,IRB nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,IRB nosaka kā vienādu ar nulli.
Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes piemēro 2.–4. punktu šādā veidā:
lai aprēķinātu A2,IRB, iestādes no katras summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu, atskaita paredzamo zaudējumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu 2017. gada 31. decembrī vai dienā pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli. Ja šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās summas aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;
iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemērojams šīs regulas 468. pants, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, novērtējot pēc patiesās vērtības un atspoguļojot pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. punktu, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli;
iestādes summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, aizstāj ar 12 mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summu, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summu visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikta saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 5.5.3. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumus visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts pielikuma attiecībā uz 9. SFPS A papildinājumā, un, ja piemēro šīs regulas 468. pantu, izņemot paredzamos kredītzaudējumus, kas noteikti riska darījumiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības un atspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar pielikuma attiecībā uz 9. SFPS 4.1.2. A punktu, 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk –, no kā atskaita summu, ko veido saistīto paredzamo zaudējumu summas tiem pašiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 158. panta 5., 6. un 10. punktu 2020. gada 1. janvārī vai 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datumā – atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk. Ja aprēķina rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, iestāde šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās summas vērtību nosaka kā vienādu ar nulli.
Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f1 koeficientus:
0,7 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
0,5 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
0,25 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
0 periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra un pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.
Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–d) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.
Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus f2 koeficientus:
1 periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
1 periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
0,75 periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
0,5 periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;
0,25 periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.
Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2020. gada 1. janvāra un pirms 2021. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.
Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2021. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.
Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem, neņemot vērā ietekmi, ko tādi paredzamie kredītzaudējumu uzkrājumi, kurus tā iekļāvusi savā pirmā līmeņa pamata kapitālā, rada uz minētajiem posteņiem:
atliktā nodokļa aktīvu summa, kas atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai kam piemērota riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 4. punktu;
riska darījuma vērtība, kā noteikts saskaņā ar 111. panta 1. punktu, ar ko specifisko kredītriska korekciju summu, par kādu samazina riska darījuma vērtību, reizina ar šādu samazinājuma koeficientu (sf):
kur:
ABSA = summa, ko aprēķina saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu;
RASA = specifisko kredītriska korekciju kopējā summa;
otrā līmeņa kapitāla posteņu summa, ko aprēķina saskaņā ar 62. panta d) punktu.
Iestādes var tikai vienu reizi izvēlēties, vai aprēķinu veikt saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu vai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Iestādes savu lēmumu atklāj.
Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. “Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A4,SA, A4,IRB, , , t2 un t3 nosaka kā vienādus ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā atcelt savu lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.
Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 2. punktu, un tādā gadījumā tā nekavējoties informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minētos A2,SA, A2,IRB un t1 nosaka kā vienādus ar nulli. Pārejas periodā iestāde var atcelt savu lēmumu, ja tā ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo pantu.
2.
474. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Atkāpjoties no 56. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā minēto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kuras ir jāatskaita saskaņā ar 56. pantu;
to posteņu, kurus ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. pantu, atlikušajām summām iestādes piemēro 475. pantā paredzētās prasības.
475. pants
Posteņi, kurus neatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Iestādes 56. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summām piemēro turpmāk norādīto:
tiešo līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos saskaņā ar to uzskaites vērtību atskaita no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešo un sintētisko līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
Iestādes 56. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 56. panta c) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās sabiedrības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 56. panta d) apakšpunktam;
Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
summu, kas saistīta ar tiešu līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summu, kas saistīta ar netiešu un sintētisku līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 56. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
3.
476. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
1. Atkāpjoties no 66. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro turpmāk minēto:
iestādes no otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita 478. pantā minēto piemērojamo procentuālo attiecību no summām, kuras ir jāatskaita saskaņā ar 66. pantu;
atlikušajām summām, kuras ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. pantu, iestādes piemēro 477. pantā paredzētās prasības.
477. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
Iestādes 66. panta a) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
tiešo līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atbilstoši to uzskaites vērtībai atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
netiešo un sintētisko līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ieskaitot pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kurus iestādei varētu būt jānopērk saskaņā ar esošām vai iespējamām līgumsaistībām, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļas prasības.
Iestādes 66. panta b) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
ja iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības šās iestādes otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 66. panta c) apakšpunktam;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ar kuru tai ir savstarpēja līdzdalība, tās tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrības otrā līmeņa kapitāla instrumentos summai piemēro tādu procedūru, it kā tā atbilstu 66. panta d) apakšpunktam.
Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā minēto posteņu atlikušajai summai piemēro turpmāk norādīto:
summu, kas saistīta ar tiešu līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. panta c) un d) apakšpunktu, atskaita – pusi no pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un pusi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
summu, kas saistīta ar netiešu un sintētisku līdzdalību, kuru ir prasīts atskaitīt saskaņā ar 66. panta c) un d) apakšpunktu, neatskaita, un tai piemēro riska pakāpi attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. iedaļu, kā arī Trešās daļas IV sadaļā izklāstītās prasības.
4.
478. pants
Atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem piemērojamās procentuālās attiecības
Piemērojamās procentuālās attiecības 468. panta 4. punkta, 469. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta, 474. panta a) apakšpunkta un 476. panta a) punkta vajadzībām iekļaujas šādos diapazonos:
20 % līdz 100 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
40 % līdz 100 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
60 % līdz 100 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
80 % līdz 100 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no 1. punkta, 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām pozīcijām, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, piemērojamā procentuālā attiecība 469. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām ir šādā diapazonā:
0 % līdz 100 % no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
10 % līdz 100 % no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
20 % līdz 100 % no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
30 % līdz 100 % no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
40 % līdz 100 % no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
50 % līdz 100 % no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;
60 % līdz 100 % no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
70 % līdz 100 % no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
80 % līdz 100 % no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;
90 % līdz 100 % no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Kompetentās iestādes nosaka un publicē piemērojamās procentuālās attiecības 1. un 2. punktā minētajos diapazonos katram no turpmāk minētajiem atskaitījumiem:
36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā prasītie individuālie atskaitījumi, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
to atliktā nodokļa aktīvu kopējā summa, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem posteņiem, ko prasīts atskaitīt saskaņā ar 48. pantu;
katrs no 56. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem;
katrs no 66. panta b) līdz d) apakšpunktā prasītajiem atskaitījumiem.
4.
479. pants
Tādu instrumentu un posteņu atzīšana konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, kuri nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļa
Atkāpjoties no Otrās daļas III sadaļas, laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim par tādu posteņu atzīšanu konsolidētajā pašu kapitālā, kuri būtu atzīstami par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 65. panta valstu transponēšanas pasākumiem, bet kas jebkura turpmāk norādītā iemesla dēļ neatbilst pirmā līmeņa pamata kapitālam, kompetentās iestādes izlemj saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu:
instruments nav atzīstams par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, un attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti nav atzīstami par konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
posteņi nav atzīstami sakarā ar 81. panta 2. punktu;
posteņi nav atzīstami, jo meitasuzņēmums nav iestāde vai sabiedrība, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
posteņi nav atzīstami, jo meitasuzņēmums nav pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Šā panta 2. punkta vajadzībām šī piemērojamā procentuālā attiecība iekļaujas šādos diapazonos:
0 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0 % līdz 60 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
480. pants
Mazākuma līdzdalības daļas atzīšana konsolidētā pašu kapitālā un atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls
Šā panta 1. punkta vajadzībām šis piemērojamais koeficients iekļaujas šādos diapazonos:
0,2 līdz 1 laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0,4 līdz 1 laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0,6 līdz 1 laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim; un
0,8 līdz 1 laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
5.
481. pants
Papildu filtri un atskaitījumi
Šā panta 1. punkta vajadzībām šīs piemērojamās procentuālās attiecības iekļaujas šādos diapazonos:
0 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
0 % līdz 60 % laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.
EBI iesniedz minētos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2013. gada 28. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
482. pants
Piemērošanas joma atvasināto instrumentu darījumiem ar pensiju fondiem
Attiecībā uz tādiem darījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. pantā un kas iekļauti pensiju plāna mehānismā, kā noteikts minētās regulas 2. pantā, iestādes neaprēķina pašu kapitāla prasības CVA riskam, kā noteikts šīs regulas 382. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
2.
NODAĻA
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz kapitāla instrumentiem
1.
483. pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta instrumentiem
Atkāpjoties no 26. līdz 29. panta, 51., 52., 62. un 63. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim šo pantu piemēro kapitāla instrumentiem un pozīcijām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
instrumenti bija emitēti pirms 2014. gada 1. janvāra;
instrumenti emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Ciktāl daļa instrumentu ir parakstīti privāti, tie ir jāemitē pirms 2012. gada 30. jūnija kopā ar tām daļām, uz kurām ir parakstījusies dalībvalsts;
Komisija ir uzskatījusi, ka instrumenti ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. pantu.
Ja uz instrumentiem ir parakstījušies gan dalībvalsts, gan privātie ieguldītāji un daļa dalībvalsts parakstīto instrumentu tiek dzēsti, tad atbilstīgai daļai no šiem privāti parakstītajiem instrumentiem saskaņā ar 484. pantu piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Ja ir dzēsti visi dalībvalsts parakstītie instrumenti, pārējiem privāto ieguldītāju parakstītajiem instrumentiem saskaņā ar 484. pantu piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.
Instrumenti, kas bija atbilstīgi saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktam, ir atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, neatkarīgi no turpmāk norādītā:
nav izpildīti šīs regulas 28. panta nosacījumi;
instrumentus ir emitējis šīs regulas 27. pantā minētais uzņēmums, un nav izpildīti šīs regulas 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi.
Instrumentus, kas atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā panta 5. vai 7. punktu.
Instrumentus, kas atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 3. vai 7. punktu.
Instrumentus, kas atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nevar atzīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 3 vai 5. punktu.
2.
1.
484. pants
To posteņu atbilstība tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas atbilda pašu kapitālam saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem
485. pants
Ar posteņiem, kas atbilda pašu kapitālam saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem, saistīto akciju emisijas uzcenojuma kontu atbilstība iekļaušanai pirmā līmeņa pamata kapitālā
486. pants
Tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ierobežojumi pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem
To Regulas 484. panta 3. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ierobežo līdz piemērojamajai procentuālajai attiecībai no šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas:
484. panta 3. punktā minētā kapitāla, kas bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajām pozīcijām.
To Regulas 484. panta 4. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, ierobežo ar piemērojamo procentuālo attiecību, reizinātu ar starpību, ko iegūst no šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot šā punkta c) līdz f) punktā minēto vērtību summu:
484. panta 4. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 4. punktā minēto instrumentu summa, kas 2012. gada 31. decembrī pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/EK 66. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 66. panta 1.a punkta valstu transponēšanas pasākumos;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar c) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 4. punktā minēto instrumentu nominālvērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet nav atzīstami par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 489. panta 4. punktu;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
To Regulas 484. panta 5. punktā minēto posteņu vērtību, kuri atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem, ierobežo ar piemērojamo procentuālo attiecību no rezultāta, kurš iegūts, no šā punkta a) līdz d) apakšpunktos minēto vērtību summas atņemot šā punkta e) līdz h) punktā minēto vērtību summu:
484. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas palikuši emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
subordinētā aizdevuma kapitāla, kas palika emisijā 2012. gada 31. decembrī, ◄ nominālvērtība, kura samazināta par noteikto summu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 64. panta 3. punkta c) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumiem;
484. panta 5. punktā minēto posteņu, izņemot šā punkta a) un c) apakšpunktā minētos instrumentus un subordinēto aizdevuma kapitālu, kuri bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība;
to 484. panta 5. punktā minēto instrumentu, kas bija emisijā 2012. gada 31. decembrī, nominālvērtība, kura pārsniedza ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2006/48/ EK 66. panta 1. punkta a) apakšpunkta valstu transponēšanas pasākumos;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar e) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
to 484. panta 5. punktā minēto instrumentu nominālvērtība, kuri 2012. gada 31. decembrī bija emisijā, bet neatbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 490. panta 4. punktu;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar g) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Šā panta vajadzībām 2. līdz 4. punktā minētās piemērojamās procentuālās attiecības iekļaujas šādos diapazonos:
60 % līdz 80 % laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;
40 % līdz 70 % laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;
20 % līdz 60 % laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim;
0 % līdz 50 % laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;
0 % līdz 40 % laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
0 % līdz 30 % laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;
0 % līdz 20 % laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
0 % līdz 10 % laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
487. pants
Posteņi, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem citos pašu kapitāla elementos
Atkāpjoties no 51., 52., 62. un 63. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes turpmāk minētajam var piemērot tādu pašu procedūru kā posteņiem, kas minēti 484. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka to iekļaušana nepārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kura minēta 486. panta 4. punktā:
kapitāls un attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 484. panta 3. punktā, kuri ir izslēgti no pirmā līmeņa pamata kapitāla tādēļ, ka tie ir pārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kas norādīta 486. panta 2. punktā;
instrumenti un attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, kas minēti 484. panta 4. punktā, kuri pārsniedz piemērojamo procentuālo attiecību, kas minēta 486. panta 3. punktā.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
488. pants
Tādu posteņu amortizācija, kam piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošo otrā līmeņa kapitāla posteņu statusu
Uz 484. panta 5. punktā minētajiem posteņiem, kas atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā minēts 484. panta 5. punktā vai 486. panta 4. punktā, attiecas 64. pantā paredzētās prasības.
2.
489. pants
Hibrīdkapitāla instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem
Šos instrumentus atzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai pirms 2013. gada 1. janvāra;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju;
ar 2013. gada 1. janvāri ir izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 4. punktu, un pēc tam tos atzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem bez ierobežojuma ar noteikumu, ka:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, ir izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Instrumenti nav atzīstami par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, un uz tiem neattiecas 484. panta 4. punkts, no 2014. gada 1. janvāra, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 4. punktu, un pēc tam tos neatzīst par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
Instrumenti atbilst pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 484. panta 4. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem tikai līdz 2011. gada 31. decembrim vai šajā datumā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju instrumentu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar instrumentu efektīvā termiņa datumu, nebija izpildīti 52. pantā paredzētie nosacījumi.
490. pants
Otrā līmeņa kapitāla posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem
Posteņi ir atzīstami par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem ar noteikumu, ka:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai pirms 2013. gada 1. janvāra;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju;
no 2013. gada 1. janvāra ir izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem saskaņā ar 484. panta 5. punktu līdz to efektīvā termiņa datumam, un pēc tam tie atzīstami par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem bez ierobežojuma, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot tikai 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu ir izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, posteņi nav atzīstami par otrā līmeņa kapitāla posteņiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem spēja īstenot vienīgi laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu, nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Līdz to efektīvā termiņa datumam posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla instrumentiem ar atzīšanu samazinātu saskaņā ar 484. panta 5. punktu, un pēc tam tos neatzīst par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ja:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju to efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
Posteņi atbilst otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar 484. panta 5. punktu, ja:
iestāde spēja īstenot atsaukšanas iespēju ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem tikai līdz 2011. gada 31. decembrim vai šajā datumā;
iestāde neīstenoja atsaukšanas iespēju posteņu efektīvā termiņa datumā;
sākot ar posteņu efektīvā termiņa datumu nav izpildīti 63. pantā paredzētie nosacījumi.
491. pants
Efektīvais termiņš
Regulas 489. un 490. panta vajadzībām efektīvo termiņu nosaka šādi:
šo pantu 3. un 5. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir 2013. gada 1. janvārī vai pēc tā;
šo pantu 4. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir laikā no 2011. gada 31. decembra līdz 2013. gada 1. janvārim;
šo pantu 6. punktā minētajiem posteņiem tas ir pirmā atsaukuma ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem datums, kurš ir pirms 2011. gada 31. decembra.
3.
NODAĻA
Pārejas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanu par pašu kapitālu
492. pants
Informācijas atklāšana par pašu kapitālu
Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes par savu pašu kapitālu atklāj šādu papildu informāciju:
individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 467.–470. pantu, 474., 476. un 479. pantu, būtība un ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;
apmērs mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, attiecīgajai nesadalītajai peļņai un akciju emisijas uzcenojuma kontiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi, kuri ir iekļauti konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā, otrā līmeņa kapitālā un pašu kapitālā saskaņā ar 1. nodaļas 4. iedaļu;
individuālo filtru un atskaitījumu, kas piemēroti saskaņā ar 481. pantu, ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un pašu kapitālu;
posteņu, kas atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa kapitāla posteņiem un otrā līmeņa kapitāla posteņiem, būtība un vērtība, piemērojot 2. nodaļas 2. iedaļā paredzētās atkāpes.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2013. gada 28. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
NODAĻA
Lielie riska darījumi, pašu kapitāla prasības, svira un "Bāzeles I" minimums
493. pants
Pārejas noteikumi lielajiem riska darījumiem
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentajām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:
piemērotu režīmu tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar preču atvasinātiem instrumentiem vai atvasinātu instrumentu līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C daļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu;
vajadzību grozīt Direktīvu 2004/39/EK, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm.
Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija var iesniegt priekšlikumus šīs regulas grozījumiem.
Atkāpjoties no 400. panta 2. un 3. punkta, ►C1 dalībvalstis pārejas periodā, kas ilgst līdz brīdim, kad pēc pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar 507. pantu, stājas spēkā jebkāds tiesību akts, tomēr ne pēc 2028. gada 31. decembra, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 395. panta 1. punkta piemērošanas turpmāk minētos riska darījumus: ◄
segtās obligācijas, uz kuriem attiecas 129. panta 1., 3. un 6. punkts;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, ja šiem prasījumiem būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un citus riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai citus riska darījumus, kurus tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām būtu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādes riska darījumus, tostarp dalības vai cita veida līdzdalības, ar tās mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ciktāl šie uzņēmumi ir pakļauti konsolidētai uzraudzībai, kurai pakļauta arī pati iestāde, saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2002/87/EK vai trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem; riska darījumus, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav atbrīvoti no šīs regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas, pielīdzina riska darījumiem ar trešo personu;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi, tostarp dalība vai cita veida līdzdalība, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, kurām kredītiestāde pieder tīklā saskaņā ar juridiskajiem vai tiesību aktu noteikumiem un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par naudas tīrvērtes operācijām tīklā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret kredītiestādēm un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas rodas kredītiestādēm, no kurām viena darbojas ārpus konkurences un sniedz vai garantē aizdevumus atbilstīgi likumdošanas programmām vai tās statūtiem ar mērķi veicināt konkrētas ekonomikas nozares valdības īstenotā pārraudzībā un ievērojot ierobežojumus šo aizdevumu izlietojumā, ar nosacījumu, ka attiecīgos riska darījumus, kas izriet no šiem aizdevumiem vai šo aizdevumu garantijām, kredītiestādes nodod saņēmējiem;
aktīvu posteņus, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar iestādēm, ar noteikumu, ka šie riska darījumi nav šādu iestāžu pašu kapitāls, neilgst vairāk kā līdz nākamajai darbdienai un nav denominēti galvenajā tirdzniecības valūtā;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām obligāto rezervju formā, kuras ir šo centrālo banku turējumā, un kas ir denominēti to valsts valūtās;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām tādu tiesību aktos noteikto likviditātes rezervju formā, kuras tiek turētas valdības vērtspapīros, kas ir denominēti vai finansēti to valsts valūtās, ja, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, šo centrālo valdību kredītnovērtējums, kuru veikusi norīkota ĀKNI, atbilst ieguldījumu kategorijai;
50 % no vidēja/zema riska ārpusbilances dokumentārajiem akreditīviem un no vidēja/zema riska ārpusbilances neizmantotām kredītiespējām, kas minēti I pielikumā, un, saņemot kompetento iestāžu piekrišanu, 80 % no garantijām, izņemot aizdevumu garantijas, kurām ir juridisks vai regulatīvs pamats un kuras par saviem dalībniekiem, kuriem ir kredītiestādes statuss, sniegušas savstarpējo garantiju shēmas;
tiesību aktos noteiktās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kuru finansē, emitējot hipotekārās ķīlu zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar noteikumu, ka garantiju neizmanto, lai mazinātu risku, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību;
aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret atzītām biržām un citi riska darījumi ar atzītām biržām.
Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkādus šā panta 5. punktā paredzētos riska darījumus, kas atbilst šā panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šādus limitus:
100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2018. gada 31. decembrim;
75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2019. gada 31. decembrim;
50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2020. gada 31. decembrim.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.
Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro šādiem riska darījumiem:
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām;
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kurus skaidri garantē dalībvalstu centrālās valdības, centrālās bankas vai publiskā sektora struktūras;
citi riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas;
aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu;
citi riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta nolūkos šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja šā panta 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
riska darījumam saskaņā ar 495. panta 2. punkta versiju, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrī, tiktu piešķirts 0 % riska svērums;
riska darījums radies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam.
494. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību
Atkāpjoties no 92.a panta, no 2019. gada 27. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim iestādēm, kas noteiktas par noregulējuma struktūrām, kuras ir G-SNI vai G-SNI daļa, vienmēr ir jāizpilda šādas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām:
uz risku balstīts rādītājs 16 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kurš aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;
uz risku nebalstīts rādītājs 6 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kurš minēts 429. panta 4. punktā.
494.a pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz emisijām ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību
Atkāpjoties no 52. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
regulas 52. panta 1. punktā minētie nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz, ka iestāde ir tieši emitējusi instrumentus;
instrumentus emitē, izmantojot sabiedrību, kas ietverta konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
ienākumi iestādei ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem un veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Atkāpjoties no 63. panta, kapitāla instrumenti, ko iestāde nav tieši emitējusi, uzskatāmi par otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem līdz 2021. gada 31. decembrim tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
regulas 63. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot nosacījumu, kas paredz, ka iestāde ir instrumentus emitējusi tieši;
instrumentus emitē, izmantojot sabiedrību, kas ietverta konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
ienākumi iestādei ir nekavējoties pieejami bez ierobežojumiem un veidā, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
494.b pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgu saistību instrumentiem
495. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju piemērojamā procedūra
Atbrīvotās pozīcijas apmēru nosaka pēc akciju skaita 2007. gada 31. decembrī un jebkurām papildu akcijām, kas rodas tieši no šīs līdzdalības, ja vien tās nepalielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu portfeļa sabiedrībā.
Ja iegāde palielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu noteiktai līdzdalībai, līdzdalības pārsniedzošajai daļai nepiemēro šo atbrīvojumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro arī līdzdalībai, kurai sākotnēji tas tika piemērots, taču šī līdzdalība tika pārdota un pēc tam atpirkta.
Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, pēc vajadzības piemēro kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju, un prasības, kas izklāstītas Trešās daļas IV sadaļā.
Kompetentās iestādes ziņo Komisijai un EBI par šā punkta īstenošanu.
▼M10 —————
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
496. pants
Pašu kapitāla prasības segtajām obligācijām
►M3 Kompetentās iestādes attiecībā uz prioritārajām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējusi Francijas Fonds Communs de Créances vai vērtspapīrošanas sabiedrības, kas līdzvērtīgas Francijas Fonds Communs de Créances, var pilnīgi vai daļēji nepiemērot 129. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā minēto 10 % limitu, ja vien ir izpildīti abi šādi nosacījumi: ◄
vērtspapīroto riska darījumu ar mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem ◄ iniciators ir tās pašas konsolidētās grupas dalībnieks, kurā ietilpst segto obligāciju emitents, vai arī sabiedrība, kas ir saistīta ar to pašu centrālo iestādi, ar kuru ir saistīts segto obligāciju emitents, šādu dalību konsolidētā grupā vai saistību ar centrālo institūciju nosaka brīdī, kad augstākās prioritātes daļas tiek noteiktas par segto obligāciju ķīlu; un
tās pašas konsolidētās grupas dalībnieks, kurā ietilpst segto obligāciju emitents, vai arī sabiedrība, kas ir saistīta ar to pašu centrālo iestādi, ar kuru ir saistīts segto obligāciju emitents, saglabā visu pirmās kārtas zaudējumu laidienu, ar ko aizsargā šīs augstākās prioritātes daļas.
497. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP
Ja trešās valsts CCP iesniedz atzīšanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, iestādes var uzskatīt, ka CCP ir QCCP no dienas, kurā tas ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu EVTI, līdz vienam no turpmāk minētajiem datumiem:
ja Komisija jau ir pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu attiecībā uz trešo valsti, kurā CCP ir dibināts, un šis īstenošanas akts ir stājies spēkā, – divi gadi no pieteikuma iesniegšanas dienas;
ja Komisija vēl nav pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto īstenošanas aktu attiecībā uz trešo valsti, kurā CCP ir dibināts, vai ja minētais īstenošanas akts vēl nav stājies spēkā, – diena, kas ir pirmā no turpmāk minētajiem datumiem:
divi gadi no minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas;
tām CCP, kas pieteikumu iesniegušas pēc 2019. gada 27. jūnija, – divi gadi no pieteikuma iesniegšanas dienas;
tām CCP, kas pieteikumu iesniegušas pirms 2019. gada 27. jūnija, – 2021. gada 28. jūnijs.
Līdz šā panta 1. punktā minētā termiņa beigām, ja 1. punktā minētajam CCP nav saistību neizpildes fonda un tas nav izveidojis saistošu līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, iestāde aizstāj 308. panta 2. punktā minēto formulu, ar ko aprēķina pašu kapitāla prasību, ar šādu formulu:
kur:
|
= |
pašu kapitāla prasība; |
KCCP |
= |
hipotētiskais QCCP kapitāls, ko QCCP paziņojis iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; |
DFCCP |
= |
CCP priekšfinansētie līdzekļi, ko CCP paziņojis iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; |
i |
= |
indekss, ar kuru apzīmē tīrvērtes dalībnieku; |
IMi |
= |
sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis tīrvērtes dalībnieks i; un |
IM |
= |
sākotnējās drošības rezerves kopsumma, ko iestādei ir paziņojis CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktu. |
498. pants
Atbrīvojums attiecībā uz preču atvasināto instrumentu dīleriem
Šo atbrīvojumu piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādi grozījumi, ievērojot 2. un 3. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentajām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:
piemērotu režīmu tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālai uzraudzībai, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbības, kas saistītas ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai atvasināto instrumentu līgumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6, 7., 9. un 10. punktu;
vajadzību grozīt Direktīvu 2004/39/EK, lai izveidotu vēl vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību kategoriju, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ar finanšu instrumentiem saistītas darbības saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9. un 10. punktu attiecībā uz energoresursu piegādēm (tostarp elektrības, ogļu, gāzes un naftas produktu piegādes).
499. pants
Svira
Atkāpjoties no 429. un 430. panta, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes aprēķina sviras rādītāju un ziņo par to, izmantojot par kapitāla mēru abus turpmāk minētos:
pirmā līmeņa kapitālu;
pirmā līmeņa kapitālu, piemērojot šīs sadaļas 1. un 2. nodaļā paredzētās atkāpes.
500. pants
Korekcija attiecībā uz realizāciju lielos apjomos
Atkāpjoties no 181. panta 1. punkta a) apakšpunkta, iestāde var koriģēt savas LGD aplēses, daļēji vai pilnībā kompensējot tādu riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, realizācijas lielos apjomos ietekmi uz realizētajiem LGD, līdz starpībai starp vidējo aplēsto LGD attiecībā uz salīdzināmiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri nav tikuši pilnībā likvidēti, un vidējo realizēto LGD, tostarp, pamatojoties uz zaudējumiem, kas radušies realizācijas lielos apjomos dēļ, tiklīdz tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde ir paziņojusi kompetentajai iestādei plānu, kurā sniegta informācija par realizācijas lielos apjomos apmēru, sastāvu un datumiem;
realizācija lielos apmēros ir veikta pēc 2016. gada 23. novembra, bet ne vēlāk kā 2022. gada 28. jūnijā;
kopējais apjoms riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri realizēti kopš pirmās realizācijas dienas saskaņā ar a) apakšpunktā minēto plānu, uz a) un b) apakšpunktā minēto pirmo realizācijas dienu ir pārsniedzis 20 % no visu novēroto saistību kopējā apjoma.
Pirmajā daļā minēto korekciju var veikt tikai līdz 2022. gada 28. jūnijam, un tās ietekme var turpināties tik ilgi, kamēr atbilstošie riska darījumi tiek iekļauti pašas iestādes LGD aplēsēs.
500.a pants
Pagaidu režīms publiskam parādam, kas emitēts citas dalībvalsts valūtā
Atkāpjoties no 114. panta 2. punkta, līdz 2024. gada 31. decembrim riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja minētie riska darījumi ir denominēti un finansēti citas dalībvalsts valūtā, piemēro šādus noteikumus:
līdz 2022. gada 31 decembrim: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 0 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;
2023. gadā: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 20 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu;
2024. gadā: riska darījuma vērtībām piemērotā riska pakāpe ir 50 % no riska pakāpes, kas minētajiem riska darījumiem piešķirta saskaņā ar 114. panta 2. punktu.
Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta un 493. panta 4. punkta, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut uzņemties šā panta 1. punktā minētos riska darījumus, nepārsniedzot šādus limitus:
100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2023. gada 31. decembrim;
75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;
50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.
500.b pants
Konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Atkāpjoties no 429. panta 4. punkta, līdz 2021. gada 27. jūnijam jebkura iestāde var no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēgt turpmāk uzskaitītos riska darījumus ar iestādes centrālo banku, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti šā panta 2. un 3. punktā:
monētas un banknotes, kas ir likumīga valūta centrālās bankas jurisdikcijā;
aktīvus, kas ir prasījumi pret centrālo banku, tostarp centrālajā bankā turētās rezerves.
Iestādes izslēgtā summa nepārsniedz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā uzskaitīto to katras dienas riska darījumu vidējo apmēru, kāds iestādes centrālajai bankai bijis nesenākajā pilnā rezervju prasību izpildes periodā.
Iestāde 1. punktā uzskaitītos riska darījumus var izslēgt, ja iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi un publiski paziņojusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir pamats izslēgšanai, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.
Riska darījumi, kas saskaņā ar 1. punktu ir izslēdzami, atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie ir denominēti tādā pašā valūtā kā iestādes pieņemtie noguldījumi;
to vidējais termiņš ievērojami nepārsniedz iestādes pieņemto noguldījumu vidējo termiņu.
Iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu no sava kopējās riska darījumu vērtības mēra izslēdz riska darījumus ar savu centrālo banku, atklāj arī sviras rādītāju, kāds tai būtu bijis, ja tā minētos riska darījumus nebūtu izslēgusi.
500.c pants
Pārsniegumu izslēgšana no atpakaļejošās pārbaudes otra saskaitāmā aprēķina saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Atkāpjoties no 366. panta 3. punkta, kompetentās iestādes ārkārtas apstākļos un atsevišķos gadījumos var atļaut institūcijām no otrā saskaitāmā aprēķina, kas izklāstīts 366. panta 3. punktā, izslēgt pārsniegumus, kas konstatēti iestādes atpakaļejošajā pārbaudē par hipotētiskajām vai faktiskajām izmaiņām, no otrā saskaitāmā aprēķina, kas izklāstīts 366. panta 3. punktā, ar noteikumu, ka minētie pārsniegumi nav iekšējā modeļa nepilnību rezultāts un tie notikuši no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
500.d pants
Riska darījuma vērtības pagaidu aprēķināšana regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, saistībā ar Covid-19 pandēmiju
Iestādes, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu regulārajiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, piemēro norēķina datuma uzskaiti, kopējās riska darījumu vērtības mērā iekļauj ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnu nominālo vērtību.
Iestādes var veikt ar regulārajiem pirkšanas darījumiem saistīto maksāšanas saistību pilnās nominālās vērtības savstarpējo ieskaitu ar saņemamās naudas, kas attiecas uz regulārajiem pārdošanas darījumiem, par kuriem tiek gaidīts norēķins, pilnu nominālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
gan regulārie pirkšanas darījumi, gan pārdošanas darījumi ir nokārtoti, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”;
pirktie un pārdotie finanšu aktīvi, kas saistīti ar saņemamo naudu un maksājamo naudu, ir novērtēti pēc patiesās vērtības, ņemot vērā peļņu vai zaudējumus, un iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī.
501. pants
Korekcija riska svērtajiem riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde
Riska darījumiem ar MVU, kam nav iestājusies saistību neizpilde, iestādes koriģē riska darījumu riska svērtās vērtības (RWEA), kas attiecīgā gadījumā ir aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu, atbilstoši šādai formulai:
kur:
RWEA* |
= |
RWEA, kas ir koriģēta ar MVU atbalsta faktoru; un |
E* |
= |
ir kopējā summa, ko MVU vai MVU savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, tās meitasuzņēmumiem, tās mātesuzņēmumiem un minēto mātesuzņēmumu citiem meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kur netiek pildītas saistības, bet neskaitot prasījumus vai iespējamos prasījumus, kuri nodrošināti ar mājokļa hipotēku. |
Šā panta nolūkos:
riska darījumu ar MVU iekļauj kādā no šīm kategorijām: vai nu riska darījumi ar privātpersonām un MVU, vai riska darījumi ar komercsabiedrībām, vai arī riska darījumi, kas ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;
MVU definē saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK ( 27 ); no kritērijiem, kas uzskaitīti minētā ieteikuma pielikuma 2. pantā, vērā ņem tikai gada apgrozījumu;
iestādes dara visu iespējamo, lai pareizi noteiktu E* un saņemtu b) apakšpunktā prasīto informāciju.
501.a pants
Korekcija, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ekspluatē vai finansē fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu
Pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas aprēķinātas saskaņā ar II sadaļas III daļu, reizina ar koeficientu 0,75, ar noteikumu, ka riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
riska darījums ir iekļauts vai nu riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, vai specializētās kreditēšanas riska darījumu kategorijā, neiekļaujot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības;
riska darījums ir ar sabiedrību, kas tika dibināta konkrēti ar mērķi finansēt vai ekspluatēt fiziskas konstrukcijas vai ražotnes, sistēmas un tīklus, kuri sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošina to atbalstu;
saistību atmaksas avotā ne mazāk kā divas trešdaļas no tā summas veido ienākumi, ko rada finansētie aktīvi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīgā maksātspēja vai meitasuzņēmumi, dotācijas vai līdzekļi, ko sniedz viens vai vairāki 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā uzskaitītās vienības;
parādnieks var izpildīt savas finanšu saistības pat ļoti saspringtos apstākļos, kuri ir būtiski attiecībā uz projekta risku;
parādnieka radītās naudas plūsmas ir paredzamas un sedz visas turpmākās aizdevuma atmaksas aizdevuma termiņa laikā;
riska darījuma refinansēšanas risks ir zems vai pienācīgi mazināts, ņemot vērā meitasuzņēmumus, dotācijas vai līdzekļus, ko sniedz viens vai vairāki 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā uzskaitītās vienības;
līgumiskas vienošanās nodrošina aizdevējiem augstas pakāpes aizsardzību, tostarp:
ja parādnieka ieņēmumi netiek finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, līgumā ietver noteikumus, kas efektīvi aizsargā aizdevējus no zaudējumiem, kas rodas, ja projektu izbeidz puse, kas piekrīt iegādāties parādnieka sniegtās preces vai pakalpojumus;
parādniekam ir pietiekams rezervju fonds, kas pilnībā finansēts naudā vai ar citiem finanšu mehānismiem ar augstas pakāpes galvotājiem, neparedzēto izdevumu finansējuma un apgrozāmā kapitāla prasību segšanai šā punkta b) apakšpunktā minēto aktīvu izmantošanas laikā;
aizdevēji būtiskā mērā kontrolē aktīvus un ienākumus, ko rada parādnieks;
aizdevējiem to iespēju robežās, ko paredz piemērojamie tiesību akti, ir drošības priekšrocība attiecībā uz infrastruktūras darbībai svarīgiem aktīviem un līgumiem vai arī ir izveidoti citi alternatīvi mehānismi, lai nodrošinātu savu pozīciju;
kapitāla vērtspapīrs ir ieķīlāts aizdevējiem tādā veidā, ka tie var pārņemt kontroli pār sabiedrību saistību nepildīšanas gadījumā;
neto pamatdarbības naudas plūsmas pēc projekta obligātajiem maksājumiem, kuru mērķis nav parādsaistību apkalpošana, ir ierobežotas;
pastāv līgumiski ierobežojumi attiecībā uz parādnieka spēju veikt darbības, kas var kaitēt aizdevējiem, tostarp ierobežojums, ka jaunu aizdevumu nevar izdot bez pašreizējo aizdevumu sniedzēju piekrišanas;
saistībām ir augstāka prioritāte par visiem citiem prasījumiem, kas nav tiesību aktos noteiktie prasījumi un prasījumi no atvasināto instrumentu darījumu partneriem;
ja parādnieks ir būvniecības fāzē, kapitāla vērtspapīru ieguldītājs, vai, ja ir vairāk par vienu kapitāla vērtspapīru ieguldītāju, kapitāla vērtspapīru ieguldītāju grupa kopumā ievēro šādus kritērijus:
kapitāla vērtspapīru ieguldītāji iepriekš ir sekmīgi pārraudzījuši infrastruktūras projektus, tiem ir spēcīgs finansiālais stāvoklis un attiecīgā pieredze;
kapitāla vērtspapīru ieguldītāju saistību neizpildes risks ir zems vai parādniekam ir zems materiālo zaudējumu risks saistību neizpildes gadījumā;
ir izstrādāti pienācīgi mehānismi, kas ļauj kapitāla vērtspapīru ieguldītāju intereses saskaņot ar aizdevēju interesēm;
parādniekam ir pienācīgas garantijas, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu saskaņā ar apstiprināto specifikāciju, budžetu vai pabeigšanas datumu, tostarp stingras garantijas attiecībā uz pabeigšanu vai pieredzējuša būvnieka iesaisti un pienācīgi līguma noteikumi attiecībā uz līgumsodiem;
ja ir būtiski darbības riski, tie tiek atbilstoši pārvaldīti;
parādnieks izmanto pārbaudītas tehnoloģijas un projektu;
ir iegūtas visas nepieciešamās atļaujas un apstiprinājumi;
parādnieks izmanto atvasinātos instrumentus tikai riska mazināšanas nolūkos;
parādnieks ir veicis novērtējumu, vai finansētie aktīvi veicina šādu vides mērķu sasniegšanu:
klimata pārmaiņu mazināšana;
pielāgošanās klimata pārmaiņām;
ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
pāreja uz aprites ekonomiku, atkritumu rašanās novēršana un atkritumu pārstrāde;
piesārņojuma novēršana un kontrole;
veselīgu ekosistēmu aizsardzība.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka radītās naudas plūsmas ir paredzamas tikai tad, ja ieņēmumu nozīmīga daļa atbilst šādiem nosacījumiem:
ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:
ieņēmumi ir balstīti uz pieejamību;
uz ieņēmumiem attiecas peļņas normas regulējums;
uz ieņēmumiem attiecas fiksēta maksājuma apjoma līgums;
rezultātu līmenis vai izmantojums un cena neatkarīgi cits no cita atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
ja parādnieka ieņēmumi nav finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, puse, kas piekrīt pirkt parādnieka sniegtās preces vai pakalpojumus, ir viena no turpmāk minētajām:
centrālā banka, centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, ar noteikumu, ka tām ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 114. vai 115. pantu vai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
publiskā sektora struktūra, ar noteikumu, ka tai piešķirta 20 % vai zemāka riska pakāpe saskaņā ar 116. pantu vai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
šīs regulas 117. panta 2. punktā minēta daudzpusēja attīstības banka;
šīs regulas 118. pantā minētas starptautiskās organizācijas;
komercsabiedrība, kurai saskaņā ar ĀKNI reitingu ir piešķirta vismaz 3. kredītkvalitātes pakāpe;
sabiedrība, kuru var nomainīt tā, ka nerodas būtiskas izmaiņas ieņēmumu līmenī un grafikā.
Šā panta 4. punkta nolūkos EBI dara zināmu Komisijai šādu informāciju:
tirgus tendenču un nosacījumu attīstības analīzi attiecībā uz infrastruktūras kreditēšanu un projekta finansējumu 4. punktā minētajā laikposmā;
šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sabiedrību faktiskā riskantuma analīzi par pilnu ekonomikas ciklu;
informāciju par šajā regulā noteikto pašu kapitāla prasību saskaņotību ar šā punkta a) un b) apakšpunktā veikto analīžu rezultātiem.
501.b pants
Izņēmums no pārskatu sniegšanas prasībām
Atkāpjoties no 430. panta, laikposmā no šīs regulas attiecīgo noteikumu piemērošanas dienas līdz ziņojumu pirmās iesniegšanas dienai, kas norādīta attiecībā uz minētajā pantā norādītajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem, kompetentā iestāde var nepiemērot prasību sniegt informāciju tādā formātā, kāds norādīts 430. panta 7. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļautajās veidnēs, ja minētās veidnes nav atjauninātas un neatspoguļo šīs regulas noteikumus.
II
SADAĻA
ZIŅOJUMI UN PĀRSKATĪŠANA
501.c pants
Prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar vides un/vai sociālajiem mērķiem
EBI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Komisijas Ilgtspējīgu finanšu augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, novērtē, vai būtu pamatoti piemērot speciālu prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem. Jo īpaši EBI novērtē:
novērtēšanas metodoloģijas attiecībā uz to riska darījumu faktisko riskantumu, kas saistīti ar aktīviem un darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem, salīdzinājumā ar citu riska darījumu riskantumu;
piemērotu kritēriju izstrādi, ar kuriem novērtē fiziskus riskus un pārejas riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar aktīvu vērtību samazināšanos regulatīvu izmaiņu dēļ;
potenciālo ietekmi, ko rada speciāls prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem, uz finanšu stabilitāti un banku aizdevumiem Savienībā.
EBI iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2025. gada 28. jūnijam.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
502. pants
Kapitāla prasību cikliskums
Komisija, sadarbojoties ar EBI, ESRK un dalībvalstīm un ņemot vērā ECB atzinumu, periodiski uzrauga, vai šai regulai kopumā, līdz ar Direktīvu 2013/36/ES, ir būtiska ietekme uz ekonomisko ciklu, un, ņemot vērā šo pārbaudi, apsver, vai ir pamatoti veikt koriģējošus pasākumus. Līdz 2013. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai, vai un kā iestāžu metodoloģijas saskaņā ar IRB pieeju būtu jākonverģē, lai, mazinot procikliskumu, panāktu salīdzināmākas kapitāla prasības.
Pamatojoties uz minēto analīzi un ņemot vērā ECB atzinumu, Komisija reizi divos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Izstrādājot ziņojumu, pienācīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredīta devēju ieguldījumu.
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei minēto ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu.
Attiecībā uz iespējamo 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta svītrošanu un tā iespējamu piemērošanu Savienības līmenī pārskatīšana jo īpaši nodrošina to, ka pastāv pietiekami aizsardzības pasākumi, ar kuriem visās dalībvalstīs nodrošināt finanšu stabilitāti.
503. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem segto obligāciju veidā
Ziņojumā un priekšlikumos, kas minēti 1. punktā, raksturo:
to, ciktāl pašreizējās regulatīvās kapitāla prasības, kas jāpiemēro segtajām obligācijām, pienācīgi diferencē starp atšķirībām segto obligāciju kredītkvalitātē un nodrošinājumā, ar ko segtās obligācijas ir nodrošinātas, tostarp atšķirībām dažādās dalībvalstīs;
segto obligāciju tirgus pārredzamību un to, ciktāl tā ieguldītājiem palīdz veikt plašu iekšēju analīzi attiecībā uz segto obligāciju kredītrisku un nodrošinājumu, ar ko tās ir nodrošinātas, un aktīvu nodalīšanu emitenta maksātnespējas gadījumā, tostarp negatīvas sekas mazinošā ietekmi, ko uz segto obligāciju vispārējo kredītkvalitāti atstāj pamatā esošais stingrais valsts tiesiskais regulējums, kuru piemēro saskaņā ar šīs regulas 129. pantu un Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu, un no tās izrietošās sekas ieguldītājiem vajadzīgās pārredzamības līmenī; un
ciktāl kredītiestāžu veikta segto obligāciju emisija ietekmē kredītrisku, kam tiek pakļauti citi emitentiestādes kreditori;
504. pants
Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās
Komisija, līdz 2016. gada 31. decembrim, pēc apspriešanās ar EBI, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai 31. pantā noteikto procedūru nepieciešams grozīt vai atcelt.
504.a pants
Līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos
Līdz 2022. gada 28. jūnijam EBI ziņo Komisijai par līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos summām un sadalījumu starp iestādēm, kas noteiktas par G-SNI vai C-SNI, un par iespējamiem šķēršļiem noregulējumam un negatīvās ietekmes risku attiecībā uz minētajām līdzdalībām.
Pamatojoties uz EBI ziņojumu, Komisija līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par piemērotu šādām līdzdalībām piemērojamo procedūru, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
505. pants
Ilgtermiņa finansējuma pārskatīšana
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas prasību atbilstīgumu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ekonomikai pienācīgu finansējumu visos ilgtermiņa finansējuma veidos, tostarp nozīmīgiem infrastruktūras projektiem Savienībā transporta, enerģētikas un sakaru jomā.
506. pants
Kredītrisks – saistību neizpildes definīcija
EBI līdz 2017. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par to, kā 90 dienu aizstāšana ar 180 kavētām dienām, kā tas paredzēts 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības un par to, cik atbilstīgi ir turpināt piemērot minēto noteikumu pēc 2019. gada 31. decembra.
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, lai grozītu šo regulu.
507. pants
Lieli riska darījumi
EBI pārrauga, kā tiek izmantoti 390. panta 6. punkta b) apakšpunktā, 400. panta 1. punkta f)–m) apakšpunktos, 400. panta 2. punkta a), c)–g), i), j) un k) apakšpunktā noteiktie atbrīvojumi, un līdz 2021. gada 28. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē kvantitatīvo ietekmi, kādu varētu radīt minēto atbrīvojumu atcelšana vai ierobežojumu noteikšana to izmantošanai. Minētajā ziņojumā katram minētajos pantos noteiktajam atbrīvojumam konkrēti novērtē šādus faktorus:
katrā dalībvalstī – to lielo riska darījumu skaitu, kuriem piešķirts atbrīvojums;
katrā dalībvalstī – to iestāžu skaitu, kas izmanto atbrīvojumu;
katrā dalībvalstī – to lielo riska darījumu kopsummu, kuriem piešķirts atbrīvojums.
508. pants
Piemērošanas līmenis
509. pants
Likviditātes prasības
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā tirgus un starptautiskās regulatīvās norises, kā arī likviditātes seguma prasības mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām saskaņā ar šo regulu, piemēram, riska kapitāla rādītājiem, kā noteikts 92. pantā, un sviras rādītājiem.
Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par pirmajā daļā minēto ziņojumu.
EBI 1. punktā minētajā ziņojuma jo īpaši novērtē:
tādu mehānismu izveidi, kas ierobežo ienākošo naudas plūsmu vērtību, jo īpaši, lai noteiktu pienācīgu ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā dažādos uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pastarpināto finansējumu, faktūrkreditēšanu, nomu, segtās obligācijas, hipotēkas, segto obligāciju emisiju, kā arī to, ciktāl minēto maksimālo robežvērtību būtu jāgroza vai jāatceļ, lai pielāgotos specializētā finansējuma specifiskajām īpatnībām;
to ienākošo plūsmu un izejošo plūsmu kalibrēšanu, kas minētas Sestās daļas II sadaļā, jo īpaši 422. panta 7. punktā un 425. panta 2. punktā;
tādu mehānismu noteikšanu, ar ko ierobežo likviditātes seguma prasības ar konkrētu kategoriju likvīdiem aktīviem; jo īpaši novērtē, kāda ir pienācīga minimālā procentuālā attiecība likvīdiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pret kopējiem likvīdiem aktīviem, testējot 60 % slieksni un ņemot vērā starptautiskās regulatīvās norises. Aktīvus, kurus ir parādā un kurus ir jāatmaksā vai kuru atmaksu var pieprasīt 30 kalendāro dienu laikā, nebūtu jāņem vērā saistībā ar limitu, izņemot gadījumus, kad aktīvi ir iegūti pret nodrošinājumu, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem;
specifisku zemāko izejošo naudas plūsmas līmeņu un/vai augstāku ienākošo naudas plūsmu līmeņu noteikšanu grupas iekšējām naudas plūsmām, norādot, kādos gadījumos šādi specifiski ienākošās vai izejošās naudas plūsmas līmeņi būtu pamatoti no prudenciālā viedokļa un nosakot augsta līmeņa principus metodoloģijai, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu specifiskus ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņus starp iestādi un tās darījuma partneri, ja tie neveic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī;
kalibrēšanu attiecībā uz izmantošanas likmēm, kas piemērojamas neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uz kurām attiecas 424. panta 3. un 5. punkts. Jo īpaši EBI testē 100 % izmantošanas likmi;
privātpersonu un MVU noguldījumu 411. panta 2. punkta definīciju, jo īpaši to, cik piemēroti ir noteikt robežvērtību fizisko personu noguldījumiem;
vajadzību ieviest jaunu privātpersonu un MVU noguldījumu kategoriju ar zemāku izejošo plūsmu, ņemot vērā šādu noguldījumu specifiskās īpatnības, kas varētu attaisnot zemāku izejošās plūsmas likmi un ņemot vērā starptautiskās norises;
atkāpes no prasībām par likvīdo aktīvu sastāvu atsevišķās iestādēs, ja dotajā valūtā iestāžu kopējais pamatotais likvīdo aktīvu pieprasījums pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību, un nosacījumus, kam būtu jāattiecas uz šādām atkāpēm;
Šariatam atbilstīgus finanšu produktus kā alternatīvu aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās;
spriedzes apstākļu definīciju, tostarp principus likvīdo aktīvu krājumu izmantošanai, kā arī nepieciešamām uzraudzības iestāžu reakcijām, saskaņā ar kurām iestādes varētu izmantot savus likvīdos aktīvus, lai līdzsvarotu likviditātes izejošās naudas plūsmas, un kā rīkoties neatbilstību gadījumos;
definīciju iedibinātām operacionālām attiecībām attiecībā uz nefinanšu klientiem, kā minēts 422. panta 3. punkta c) apakšpunktā;
kalibrēšanu attiecībā uz izejošo plūsmu likmi, kas piemērojama korespondentbanku pakalpojumiem un specializētajiem brokeru pakalpojumiem, kas minēti 422. panta 4. punkta pirmajā daļā;
mehānismus, lai saglabātu iepriekš spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz valdības garantētām obligācijām, kas emitētas kredītiestādēm kā daļa no valdības atbalsta pasākumiem ar ES valsts atbalsta apstiprinājumu, piemēram, obligācijas, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (National Asset Management Agency, NAMA) Īrijā un Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība Spānijā, kuras strukturētas tā, lai izslēgtu problemātiskos aktīvus no kredītiestāžu bilancēm kā aktīvus ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti līdz vismaz 2023. gada decembrim.
Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par minēto ziņojumu.
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā apskata arī:
citas aktīvu kategorijas, jo īpaši ar mājokļu hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti;
citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas, piemēram, pašvaldību obligācijas vai komerciālos vērtspapīrus; un
citus centrālai bankai neatbilstošus, bet tirgojamus aktīvus, piemēram, atzītas biržas sarakstos iekļautus kapitāla vērtspapīrus, zeltu, ar nozīmīgu indeksu saistītus kapitāla vērtspapīru instrumentus, garantētās obligācijas, segtās obligācijas, korporatīvās obligācijas un fondus, kas balstīti uz minētajiem aktīviem.
EBI it īpaši pārbauda turpmāk minēto kritēriju atbilstīgumu un šādu definīciju attiecīgos līmeņus:
aktīvu minimālais tirdzniecības apmērs;
aktīvu minimālais apgrozībā esošais apmērs;
pārredzama cenošanas un pēctirdzniecības informācija;
kredītkvalitātes pakāpes, kas minētas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;
pierādīta cenu stabilitātes vēsture;
vidējais tirgotais apmērs un vidējais darījuma apmērs;
maksimālā piedāvātās/pieprasītās cenas starpība;
atlikušais laiks līdz termiņam;
minimālais apgrozījuma rādītājs.
Līdz 2014. gada 31. janvārim EBI ziņo arī par turpmāk minēto:
vienotas definīcijas augstai un ļoti augstai likviditātei un kredītkvalitātei;
likvīdo aktīvu definīcijas iespējamā neplānotā ietekme uz monetārās politikas īstenošanu un to, kādā mērā:
likvīdo aktīvu saraksts, kas nav saistīts ar centrālo banku prasībām atbilstīgo aktīvu sarakstu, var motivēt iestādes refinansēšanas operācijās sniegt atbilstīgus aktīvus, kuri nav ietverti likvīdo aktīvu definīcijā;
likviditātes regulēšana var demotivēt iestādes aizdot vai aizņemties nenodrošinātos naudas tirgos un vai tā rezultātā var tikt apšaubīta euro uz nakti izsniegto kredītu vidējā indeksa (EONIA) ietekmēšana monetārās politikas īstenošanā;
likviditātes seguma prasības ieviešana centrālajām bankām var radīt grūtības nodrošināt cenu stabilitāti, izmantojot spēkā esošo monetārās politikas regulējumu un instrumentus;
operatīvās prasības likvīdu aktīvu turēšanai, kā minēts 417. panta b) līdz f) punktā, atbilstoši starptautiskajām regulatīvajām norisēm.
510. pants
Neto stabila finansējuma prasības
Līdz 2015. gada 31. decembrim, pamatojoties uz posteņiem, par kuriem jāziņo saskaņā ar Sestās daļas III sadaļu un saskaņā ar vienotiem pārskatu formātiem, kas minēti 415. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un pēc konsultēšanās ar ESRK, EBI ziņo Komisijai arī par metodoloģijām, saskaņā ar kurām nosaka stabilā finansējuma apmēru, kas pieejams un ko pieprasa iestādes, un par atbilstīgām vienotām definīcijām, saskaņā ar kurām aprēķina šādu neto stabila finansējuma prasību, īpaši apskatot:
stabila finansējuma avotiem piemērotās kategorijas un pakāpes saskaņā ar 427. panta 1. punktu;
stabila finansējuma prasību noteikšanai piemērotās kategorijas un pakāpes saskaņā ar 428. panta 1. punktu;
metodoloģijās attiecīgi nosaka stimulus un antistimulus, lai ilgtermiņā panāktu stabilāku finansējumu aktīviem un sekmētu uzņēmējdarbības pasākumus, ieguldījumus un iestāžu finansēšanu;
vajadzību izstrādāt dažādas metodoloģijas dažāda veida iestādēm.
EBI pārrauga nepieciešamā stabilā finansējuma summu, ar kuru tiek segts finansējuma risks, kas saistīts ar II pielikumā uzskaitītajiem atvasināto instrumentu līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem neto stabila finansējuma rādītāja gada laikposmā, jo īpaši turpmāka finansējuma risku attiecībā uz minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas noteikts 428.s panta 2. punktā un 428.at panta 2. punktā, un ziņo Komisijai par iespēju pieņemt lielāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu vai pret risku jutīgāku pasākumu līdz 2024. gada 28. jūnijam. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
iespēja nošķirt maržinālos un nemaržinālos atvasināto instrumentu līgumus;
iespēja atcelt, palielināt vai aizstāt prasību, kas noteikta 428.s panta 2. punktā un 428.at panta 2. punktā;
iespēja plašāk mainīt atvasināto instrumentu līgumiem piemērojamo procedūru, aprēķinot neto stabila finansējuma rādītāju, kā noteikts 428.d pantā, 428.k panta 4. punktā un 428.s panta 2. punktā, 428.ag panta a) un b) punktā, 428.ah panta 2. punktā, 428.al panta 4. punktā un 428.at panta 2. punktā un 428.ay panta a) un b) punktā un 428.az panta 2. punktā, lai labāk noteiktu ar minētajiem līgumiem saistīto finansējuma risku neto stabila finansējuma rādītāja gada laikposmā;
kā ierosinātās izmaiņas ietekmē stabila finansējuma summu, kas nepieciešama iestāžu atvasināto instrumentu līgumiem.
EBI pārrauga stabilā finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku, kas saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp ar minētajos darījumos saņemtajiem vai sniegtajiem aktīviem, un ar tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, un ziņo Komisijai par minētās procedūras atbilstību līdz 2023. gada 28. jūnijam. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
iespēju piemērot augstākus vai zemākus stabila finansējuma koeficientus vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem un tādiem nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, lai labāk ņemtu vērā šo darījumu finansējuma risku neto stabila finansējuma rādītāja viena gada laikposmā un iespējamo domino efektu starp finanšu klientiem;
iespēju piemērot 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto procedūru vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas nodrošināti ar citu veidu aktīviem;
iespēju piemērot stabila finansējuma koeficientus ārpusbilances posteņiem, kas izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, kā alternatīvu 428.p panta 5. punktā noteiktajai procedūrai;
atbilstību piemērot asimetrisku procedūru attiecībā uz saistībām, kurām atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kuras nodrošina tādi finanšu klienti, kam piemēro 0 % pieejamā stabila finansējuma koeficientu saskaņā ar 428.k panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecībā uz aktīviem, kas rodas darījumos, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem un kurus veic ar finanšu klientiem, kam piemēro 0 %, 5 % vai 10 % nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu saskaņā ar 428.r panta 1. punkta g) apakšpunktu, 428.s panta 1. punkta c) apakšpunktu un 428.v panta b) punktu;
kā augstāku vai zemāku nepieciešamā stabilā finansējuma koeficientu piemērošana vērtspapīru finansēšanas darījumiem ar finanšu klientiem, jo īpaši tiem darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, ietekmē tirgus likviditāti aktīviem, kas saņemti kā minēto darījumu nodrošinājums, jo īpaši valsts un korporatīvo obligāciju likviditāti;
kā ierosinātās izmaiņas ietekmē stabila finansējuma summu, kas nepieciešama minēto iestāžu darījumiem ar finanšu klientiem, jo īpaši tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, ja minētajos darījumos kā nodrošinājums tiek saņemtas valsts obligācijas.
EBI uzrauga stabila finansējuma summu, kas nepieciešama, lai segtu finansējuma risku saistībā ar iestādes turējumā esošajiem vērtspapīriem atvasināto instrumentu līgumu riska ierobežošanai. EBI līdz 2023. gada 28. jūnijam ziņo par procedūras piemērotību. Minētajā ziņojumā sniedz novērtējumu vismaz par šādiem aspektiem:
procedūras iespējamā ietekme uz ieguldītāju spēju iesaistīties riska darījumos ar aktīviem un procedūras ietekme uz kredītu piedāvājumu kapitāla tirgu savienībā;
iespēja piemērot pielāgotas stabila finansējuma prasības vērtspapīriem, kas tiek turēti riska ierobežošanai saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus pilnībā vai daļēji finansē ar sākotnējo drošības rezervi;
iespēja piemērot pielāgotas stabila finansējuma prasības vērtspapīriem, kas tiek turēti riska ierobežošanai saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus nefinansē ar sākotnējo drošības rezervi.
511. pants
Svira
Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai:
attiecībā uz C-SNI ir lietderīgi ieviest sviras rādītāja palielināšanu; un
kopējās riska darījumu vērtības mēra definīcija un aprēķins, kā minēts 429. panta 4. punktā, tostarp attiecībā uz centrālās bankas rezervēm piemērojamo procedūru, ir atbilstīgi.
512. pants
Ar pārvestu kredītrisku saistīti riska darījumi
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Piektās daļas noteikumu piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā starptautiskā tirgus attīstību.
513. pants
Makroprudenciālie noteikumi
Līdz 2022. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pēc apspriešanās ar ESRK un EBI pārskata, vai makroprudenciālie noteikumi, kas ietverti šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ir pietiekami, lai mazinātu sistēmisko risku nozarēs, reģionos un dalībvalstīs, un tostarp izvērtē:
vai pašreizējie makroprudenciālie instrumenti šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES ir efektīvi, iedarbīgi un pārredzami;
vai šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteikto līdzīgiem riskiem paredzēto dažādo makroprudenciālo instrumentu darbības joma un iespējamās pārklāšanās pakāpes ir atbilstīgas, un attiecīgā gadījumā ierosina jaunus makroprudenciālos noteikumus;
kā starptautiski saskaņotie standarti attiecībā uz sistēmiskām iestādēm mijiedarbojas ar šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem un attiecīgā gadījumā ierosina jaunus noteikumus, ņemot vērā minētos starptautiski saskaņotos standartus.
vai citi instrumentu veidi, piemēram, uz aizņēmējiem vērsti instrumenti, būtu jāpievieno šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES paredzētajiem makroprudenciālajiem instrumentiem, lai papildinātu kapitāla instrumentus un varētu nodrošināt instrumentu saskaņotu izmantošanu iekšējā tirgū; ņemot vērā to, vai minēto instrumentu saskaņotas definīcijas un attiecīgo datu ziņošana Savienības līmenī ir šādu instrumentu ieviešanas priekšnoteikums;
vai sviras rādītāja rezerves prasība, kā minēts 92. panta 1.a punktā, būtu jāpaplašina uz citām sistēmiski svarīgām iestādēm, kas nav G-SNI, vai tā kalibrācijai būtu jāatšķiras no G-SNI kalibrācijas un vai tā kalibrācijai vajadzētu būt atkarīgai no iestādes sistēmiskā nozīmīguma līmeņa;
vai makroprudenciālo pasākumu pašreizējo brīvprātīgo savstarpīgumu būtu jāpadara par obligātu savstarpīgumu un vai pašreizējā ESRK sistēma attiecībā uz brīvprātīgo savstarpīgumu ir tam piemērots pamats;
kā attiecīgajām Savienības un valstu makroprudenciālajām iestādēm var piešķirt pilnvaras tādiem instrumentiem, ar kuriem pievērsties jauniem sistēmiskiem riskiem, kas izriet no kredītiestāžu riska darījumiem ar nebanku sektoru, jo īpaši no atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgiem, aktīvu pārvaldības sektora un apdrošināšanas sektora.
514. pants
Metode, kā atvasināto instrumentu darījumiem aprēķina riska darījuma vērtību
515. pants
Uzraudzība un novērtēšana
516. pants
Ilgtermiņa finansējums
Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim ziņo par šīs regulas ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumu sekmēšanu izaugsmi veicinošā infrastruktūrā.
517. pants
Atbilstošā kapitāla definīcija
Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskata un ziņo par atbilstošā kapitāla definīcijas, kuru piemēro Otrās daļas III sadaļas un Ceturtās daļas vajadzībām, atbilstību un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei minēto ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, leģislatīvā akta priekšlikumu.
518. pants
Pārskats par kapitāla instrumentiem, ko var norakstīt vai konvertēt brīdī, kad iestāde zaudējusi dzīvotspēju
Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata vai šajā regulā būtu jāiekļauj prasība, ka pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir jānoraksta, ja tiek konstatēts, ka iestāde vairs nav dzīvotspējīga, un ziņo par to. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu.
518.a pants
Noteikumu pārskatīšana par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības
Līdz 2022. gada 28. jūnijam Komisija pārskata un novērtē to, vai ir lietderīgi paredzēt, ka atbilstīgās prasības var iekšēji rekapitalizēt, nesākot piemērot citu līgumu klauzulas par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, nolūkā, cik vien iespējams, pastiprināt iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un novērtēt, vai noteikumus par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, attiecībā uz atbilstīgajām saistībām nevajadzētu iekļaut tajos noteikumos vai līgumos, kuri reglamentē citas saistības. Attiecīgā gadījumā minētajam pārskatam un novērtējumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
518.b pants
Ziņojums par pārsniegumiem un uzraudzības pilnvarām ierobežot sadalījumus
Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ārkārtas apstākļi, kas ekonomiskā ziņā izraisa nopietnus traucējumus finanšu tirgu sakārtotā darbībā un integritātē, pamato:
atļaujot kompetentajām iestādēm šādos periodos no iestāžu tirgus riska iekšējiem modeļiem izslēgt pārsniegumus, kas neizriet no trūkumiem minētajos modeļos;
saistošu papildus pilnvaru piešķiršanu kompetentajām iestādēm šādos periodos noteikt ierobežojumus iestāžu veiktajiem sadalījumiem.
Vajadzības gadījumā Komisija izskata turpmākus pasākumus.
519. pants
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
EBI līdz 2014. gada 30. jūnijam sagatavo ziņojumu par to, vai pārskatītais SGS 19 kopā ar atskaitīšanu no neto pensiju aktīviem, kā paredzēts 36. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un izmaiņas neto pensiju saistībās rada iestāžu pašu kapitāla nevēlamu svārstīgumu.
Ņemot vērā EBI ziņojumu, Komisija līdz 2016. gada 30. jūnijam sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pirmajā daļā minēto jautājumu, vajadzības gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, lai ieviestu procedūru, kas koriģē definētu neto pabalstu pensiju fondu aktīvus vai saistības pašu kapitāla aprēķināšanas vajadzībām.
519.a pants
Ziņošana un pārskats
Līdz 2022. gada 1. janvārim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumu piemērošanu, ņemot vērā tendences vērtspapīrošanas tirgos, tostarp no makroprudenciālā un ekonomiskā viedokļa. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, un ziņojumā jo īpaši izvērtē šādus elementus:
ietekmi, ko uz iestāžu emisijas un ieguldījumu darbību vērtspapīrošanas tirgos Savienībā atstāj 254. pantā izklāstītā metožu hierarhija un 258.līdz 266. pantā izklāstītā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana vērtspapīrošanas pozīcijām;
ietekmi uz Savienības un dalībvalstu finanšu stabilitāti, jo īpaši izvērtējot iespējamās spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū un lielāku savstarpējo sasaisti starp finanšu iestādēm;
kādi pasākumi būtu pamatoti, lai mazinātu un novērstu vērtspapīrošanas negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, vienlaikus saglabājot tās pozitīvo ietekmi uz finansēšanu, tostarp apsverot iespēju ieviest maksimālo ierobežojumu riska darījumiem ar vērtspapīrošanu; un
ietekmi uz finanšu iestāžu spēju nodrošināt ilgtspējīgu un stabilu finansējuma plūsmu uz reālo ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot MVU.
Ziņojumā ņem vērā arī regulatīvās norises starptautiskos forumos, jo īpaši tās, kas attiecas uz starptautiskajiem vērtspapīrošanas standartiem.
519.b pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku
IIa
SADAĻA
NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA
519.c pants
Atbilstības rīks
Šā panta 1. punktā minētajam rīkam ir jādod iespēja katrai iestādei vismaz:
ātri identificēt attiecīgos noteikumus, kas iestādei ir jāizpilda saistībā ar tās lielumu un uzņēmējdarbības modeli;
sekot tiesību aktos un saistītajos īstenošanas noteikumos, vadlīnijās un veidnēs veiktajām izmaiņām.
III
SADAĻA
GROZĪJUMI
520. pants
Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījums
Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:
regulas IV iedaļā pievieno šādu nodaļu:
"4.
NODAĻA
Aprēķini un ziņošana Regulas(ES) Nr. 575/2013 vajadzībām
50.a pants
KCCP aprēķināšana
CCP aprēķina hipotētisko kapitālu (KCCP) šādi:
kur:
EBRMi |
= |
riska darījuma vērtība pirms riska mazināšanas, kas ir vienāda ar CCP riska darījuma ar tīrvērtes dalībnieku i vērtību, kura izriet no visiem līgumiem un darījumiem ar minēto tīrvērtes dalībnieku un kura aprēķināta, neņemot vērā šā tīrvērtes dalībnieka iesniegto nodrošinājumu; |
IMi |
= |
sākotnējā drošības rezerve, kuru CCP ir iesniedzis tīrvērtes dalībnieks i; |
DFi |
= |
tīrvērtes dalībnieka i priekšfinansētā iemaksa; |
RW |
= |
riska pakāpe 20 %; |
kapitāla rādītājs (capital ratio) |
= |
8 %. |
Visas formulas vērtības pirmajā daļā attiecas uz vērtības noteikšanu dienas beigās pirms notiek minētās dienas pēdējā drošības rezervju pieprasījuma apmaiņa.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai 3. punkta vajadzībām noteiktu:
2. punktā noteikto aprēķinu biežumu un datumus;
situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt lielāku aprēķināšanas un ziņošanas biežumu, nekā tas minēts a) apakšpunktā.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu."
50.b pants
Vispārēji noteikumi KCCP aprēķināšanai
Lai veiktu aprēķinus, kas paredzēti 50.a panta 2. punktā, piemēro turpmāk norādīto:
CCP aprēķina vērtību riska darījumiem ar tīrvērtes dalībniekiem šādi:
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar tās 274. pantā noteikto tirgus vērtības metodi;
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar līgumiem un darījumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, tas aprēķina tos saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, kas norādīta minētās regulas 223. pantā, ar uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām, kas norādītas minētās regulas 223. un 224. pantā; minētās regulas 285. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikto izņēmumu nepiemēro;
riska darījumiem, kas rodas saistībā ar darījumiem, kuri nav uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 301. panta 1. punktā un kuri satur tikai norēķina risku, tas aprēķina tos saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas V sadaļu;
iestādēm, kuras ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomā, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ir tādas pašas kā tās, kas definētas minētās regulas Trešās daļas II sadaļā;
aprēķinot vērtības, kas minētas a) punktā, CCP no saviem riska darījumiem atņem nodrošinājumu, kuru ir iesnieguši tā tīrvērtes dalībnieki, atbilstīgi samazinātu par uzraudzības iestāžu noteiktajām svārstīguma korekcijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 224. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi;
ja CCP ir riska darījumi ar vienu vai vairākiem CCP, tas uzskata visus šos riska darījumus par tādiem, kas ir riska darījumi ar tīrvērtes dalībniekiem, un KCCP aprēķinā iekļauj jebkuru drošības rezervi vai priekšfinansētas iemaksas, kuras saņemtas no šiem CCP;
ja CCP ir izveidojis saistošu līgumisku kārtību ar saviem tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu priekšfinansētas iemaksas, CCP uzskata šo sākotnējo drošības rezervi 1. punkta aprēķinu vajadzībām par priekšfinansētām iemaksām, nevis par sākotnējo drošības rezervi;
piemērojot tirgus vērtības metodi, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā, CCP aizstāj minētās regulas 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto formulu ar šādu:
kur NGR skaitītājs tiek aprēķināts saskaņā ar minētās regulas 274. panta 1. punktu un tieši pirms mainīgo drošības rezervju faktiskās apmaiņas norēķinu perioda beigās un saucējs ir bruto aizstāšanas izmaksas;
ja CCP nevar aprēķināt NGR vērtību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, tas:
paziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm par tā nespēju aprēķināt NGR un par iemesliem, kāpēc tas nespēj veikt aprēķinu,
trīs mēnešu laikposmam tas var izmantot NGR vērtību 0,3, lai veiktu šā panta h) apakšpunktā norādīto PCEred aprēķinu;
ja i) apakšpunkta ii) punktā norādītā perioda beigās CCP joprojām nespēj aprēķināt NGR vērtību, tas rīkojas šādi:
pārtrauc aprēķināt KCCP,
tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm paziņo, ka ir pārtraucis aprēķināt KCCP;
, kā ir noteikts minētās regulas 280. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas veic 50.a panta 2. punktā noteikto aprēķinu katram saistību neizpildes fondam atsevišķi.
50.c pants
Informācijas ziņošana
Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta vajadzībām CCP ziņo tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, un to kompetentajām iestādēm šādu informāciju:
hipotētisko kapitālu (KCCP);
priekšfinansēto iemaksu summu (DFCM);
to priekšfinansēto finanšu resursu summu, kuru – saskaņā ar tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumisku vienošanos ar tā tīrvērtes dalībniekiem – ir pieprasīts izmantot, lai segtu tā zaudējumus pēc viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes un pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas (DFCCP);
tā tīrvērtes dalībnieku kopskaitu (N);
koncentrācijas faktoru (β), kā noteikts 50.d punktā.
Ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tas paziņo pirmajā daļā minēto informāciju par katru saistību neizpildes fondu atsevišķi.
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
vienoto veidni 1. punktā minētās ziņošanas vajadzībām;
2. punktā noteiktās ziņošanas biežumu un datumus;
situācijas, kurās iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kompetentās iestādes var pieprasīt biežāku ziņošanu, nekā ir minēts b) apakšpunktā.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
50.d pants
Specifisko posteņu, par ko ziņo CCP, aprēķināšana
Šīs regulas 50.c panta vajadzībām piemēro šādus nosacījumus:
ja CCP noteikumi paredz, ka tas izmanto daļu vai visus tā finanšu resursus paralēli tā tīrvērtes dalībnieku priekšfinansētām iemaksām tādā veidā, kas padara šos resursus līdzvērtīgus tīrvērtes dalībnieka priekšfinansētām iemaksām tādā ziņā, kā tie absorbē zaudējumus, kas CCP radušies tā viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, CCP pievieno šo resursu attiecīgo summu DFCM;
pieskaita priekšfinansēto iemaksu kopsummai (DF) šādi:
.
CCP koncentrācijas faktoru (β) aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
PCEred,1 |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtības samazinātais lielums visiem CCP līgumiem un darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kam ir vislielākā PCEred = vērtība; |
PCEred,2 |
= |
potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtības samazinātais lielums visiem CCP līgumiem un darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kam ir otrā lielākā PCEred vērtība. |
Regulas 11. panta 15. punkta b) apakšpunktu svītro.
Regulas 89. pantā iekļauj šādu punktu:
►C2 Ilgākais 15 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā pēdējais no 16., 26., 29., 34., 41., 42., 44., 45., 47. un 49. pantā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, vai līdz laikam, kad ◄ saskaņā ar 25. pantu pieņemts lēmums par CCP atzīšanu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, minētais CCP piemēro šā punkta trešajā daļā precizēto procedūru.
Līdz šā punkta pirmajās divās daļās noteiktajiem termiņiem un ņemot vērā šā punkta ceturto daļu, ja CCP nav ne saistību neizpildes fonda, ne saistošas līgumiskas kārtības ar tā tīrvērtes dalībniekiem, kas tam ļauj izmantot visu vai daļu no sākotnējās drošības rezerves, kas saņemta no tā tīrvērtes dalībniekiem tā, it kā tās būtu iepriekš finansētas iemaksas, informācijā, ko tas ziņo saskaņā ar 50.c panta 1. punktu, iekļauj sākotnējās drošības rezerves kopējo summu, kuru tas ir saņēmis no tā tīrvērtes dalībniekiem.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos termiņus var pagarināt par sešiem mēnešiem saskaņā ar Komisijas īstenošanas aktu, kas pieņemts ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu."
VIENPADSMITĀ
DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
521. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot:
regulas 8. panta 3. punktu, 21. pantu un 451. panta 1. punktu, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra;
regulas 413. panta 1. punktu, ko piemēro no 2016. gada 1. janvāra;
šīs regulas noteikumus, ar ko tiek prasīts, lai EUI Komisijai iesniedz tehnisko standartu projektus, un šīs regulas noteikumus, ar ko Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus; šos noteikumus piemēro no 2013. gada 28. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Ārpusbilances posteņu klasifikācija
1. Pilns risks:
garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs, piemēram, garantijas par kredītiespēju pienācīgu atmaksu;
kredītu atvasinātie instrumenti;
akceptētie pārvedu vekseļi;
indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas iestādes indosamenta;
darījumi ar regresa tiesībām (piemēram, faktūrkreditēšana, rēķinu diskontēšanas iespējas);
neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes;
aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem nākotnes pirkuma līgumiem;
nākotnes depozīti;
daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa;
aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā;
pārējie pilna riska posteņi.
2. Vidējs risks:
tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi:
emitēti vai apstiprināti akreditīvi (sk. arī "vidējs/zems risks"),
pārējie ārpusbilances posteņi:
pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi,
neizmantotās kredītiespējas (līgumi par aizdevuma izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu, garantiju sniegšanu vai akcepta kredīti), kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads,
parādzīmju emisijas garantijas (NIF) un atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas (RUF),
pārējie vidēja riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.
3. Vidējs/zems risks:
tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi:
dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi,
garantijas un galvojumi (tostarp konkursu garantijas, izpildes garantijas, saistītie avansa maksājumi un paturēšanas garantijas), kā arī garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju;
neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju;
pārējie ārpusbilances posteņi:
neizmantotās kredītiespējas, kas ietver līgumus par aizdevuma izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu, garantiju sniegšanu vai akcepta kredītus ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vai ir vienāds ar vienu gadu, kurus nevar jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas atcelt vai kuri netiek automātiski atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja,
pārējie vidēja/zema riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.
4. Zems risks:
neizmantotās kredītiespējas kas ietver līgumus par aizdevuma izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu, garantiju sniegšanu vai akcepta kredītus, kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja; kredītlīnijas privātpersonām un MVU var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj iestādei tās anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās; un
neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt vai kuras automātiski tiek atceltas, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja; un
citi zema riska posteņi un tie, kas paziņoti EBI.
II PIELIKUMS
Atvasināto instrumentu veidi
1. Procentu likmju līgumi:
vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumi;
bāzes mijmaiņas līgumi;
regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi;
regulētā tirgū tirgoti procentu likmes nākotnes līgumi;
nopirktie procentu likmes iespējas līgumi;
citi līdzīgi līgumi.
2. Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:
dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumi;
ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi;
regulētā tirgū tirgoti valūtas nākotnes līgumi;
nopirktie valūtas iespējas līgumi;
citi līdzīgi līgumi;
iepriekš a)–e) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par zeltu.
3. Pielikuma 1. punkta a)–e) apakšpunktā un 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces posteņiem vai indeksiem. Tas ietver vismaz visus instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4.–7., 9. un 10. punktā, ja nav iekļauti 1. un 2. punktā.
III PIELIKUMS
Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem
1. nauda;
2. centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos;
3. pārvedami vērtspapīri, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē valstis, centrālās bankas, necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas, un tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
tie nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;
4. tādi pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3. punktā, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī;
5. pārvedami vērtspapīri, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis, centrālās bankas, necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes vai daudzpusējas attīstības bankas, un kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir piešķirta 20 % riska pakāpe;
tie nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;
6. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, minēti 3. līdz 5. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tie nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām;
tie ir obligācijas, kam piemērojama 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktā procedūra;
tie ir obligācijas, kas definētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav b) punktā minētās obligācijas;
7. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3. līdz 6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām.
8. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.–7. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar šīs regulas 125. pantu;
9. rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību;
10. ar tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 9. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem;
11. biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība;
12. atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā.
Visi posteņi, izņemot 1., 2. un 9., atbilst šādiem nosacījumiem:
tos tirgo vienkāršo līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu tirgos vai naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis;
tie ir vēsturiski pierādījuši sevi kā uzticamu likviditātes avotu vai nu ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vai pārdošanu pat saspringtos tirgus apstākļos;
tie nav apgrūtināti.
IV PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Šī regula |
Direktīva 2006/48/EK |
Direktīva 2006/49/EK |
1. pants |
|
|
2. pants |
|
|
3. pants |
|
|
4. panta 1. punkta 1. apakšpunkts |
4. panta 1. punkts |
|
4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta p) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 5. līdz 7. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 8. apakšpunkts |
4. panta 18. punkts |
|
4. panta 1. punkta 9. līdz 12. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 13. apakšpunkts |
4. panta 41. punkts |
|
4. panta 1. punkta 14. apakšpunkts |
4. panta 42. punkts |
|
4. panta 1. punkta 15. apakšpunkts |
4. panta 12. punkts |
|
4. panta 1. punkta 16. apakšpunkts |
4. panta 13. punkts |
|
4. panta 1. punkta 17. apakšpunkts |
4. panta 3. punkts |
|
4. panta 1. punkta 18. apakšpunkts |
4. panta 21. punkts |
|
4. panta 1. punkta 19. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts |
4. panta 19. punkts |
|
4. panta 1. punkta 21. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 22. apakšpunkts |
4. panta 20. punkts |
|
4. panta 1. punkta 23. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 24. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 25. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 26. apakšpunkts |
4. panta 5. punkts |
|
4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 28. apakšpunkts |
4. panta 14. punkts |
|
4. panta 1. punkta 29. apakšpunkts |
4. panta 16. punkts |
|
4. panta 1. punkta 30. apakšpunkts |
4. panta 15. punkts |
|
4. panta 1. punkta 31. apakšpunkts |
4. panta 17. punkts |
|
4. panta 1. punkta 32. līdz 34. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 35. apakšpunkts |
4. panta 10. punkts |
|
4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 37. apakšpunkts |
4. panta 9. punkts |
|
4. panta 1. punkta 38. apakšpunkts |
4. panta 46. punkts |
|
4. panta 1. punkta 39. apakšpunkts |
4. panta 45. punkts |
|
4. panta 1. punkta 40. apakšpunkts |
4. panta 4. punkts |
|
4. panta 1. punkta 41. apakšpunkts |
4. panta 48. punkts |
|
4. panta 1. punkta 42. apakšpunkts |
4. panta 2. punkts |
|
4. panta 1. punkta 43. apakšpunkts |
4. panta 7. punkts |
|
4. panta 1. punkta 44. apakšpunkts |
4. panta 8. punkts |
|
4. panta 1. punkta 45. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 46. apakšpunkts |
4. panta 23. punkts |
|
4. panta 1. punkta 47. līdz 49. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 50. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 51. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 52. apakšpunkts |
4. panta 22. punkts |
|
4. panta 1. punkta 53. apakšpunkts |
4. panta 24. punkts |
|
4. panta 1. punkta 54. apakšpunkts |
4. panta 25. punkts |
|
4. panta 1. punkta 55. apakšpunkts |
4. panta 27. punkts |
|
4. panta 1. punkta 56. apakšpunkts |
4. panta 28. punkts |
|
4. panta 1. punkta 57. apakšpunkts |
4. panta 30. punkts |
|
4. panta 1. punkta 58. apakšpunkts |
4. panta 31. punkts |
|
4. panta 1. punkta 59. apakšpunkts |
4. panta 32. punkts |
|
4. panta 1. punkta 60. apakšpunkts |
4. panta 35. punkts |
|
4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts |
4. panta 36. punkts |
|
4. panta 1. punkta 62. apakšpunkts |
4. panta 40. punkts |
|
4. panta 1. punkta 63. apakšpunkts |
4. panta 40.a punkts |
|
4. panta 1. punkta 64. apakšpunkts |
4. panta 40.b punkts |
|
4. panta 1. punkta 65. apakšpunkts |
4. panta 43. punkts |
|
4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts |
4. panta 44. punkts |
|
4. panta 1. punkta 67. apakšpunkts |
4. panta 39. punkts |
|
4. panta 1. punkta 68. līdz 71. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 72. apakšpunkts |
4. panta 47. punkts |
|
4. panta 1. punkta 73. apakšpunkts |
4. panta 49. punkts |
|
4. panta 1. punkta 74. līdz 81. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 82. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 83. apakšpunkts |
4. panta 33. punkts |
|
4. panta 1. punkta 84. līdz 91. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 92. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 93. līdz 117. apakšpunkts |
|
|
4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkta r) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta 119. līdz 128. apakšpunkts |
|
|
4. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 3. punkts |
|
|
5. pants |
|
|
6. panta 1. punkts |
68. panta 1. punkts |
|
6. panta 2. punkts |
68. panta 2. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
68. panta 3. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
|
|
6. panta 5. punkts |
|
|
7. panta 1. punkts |
69. panta 1. punkts |
|
7. panta 2. punkts |
69. panta 2. punkts |
|
7. panta 3. punkts |
69. panta 3. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
|
|
8. panta 2. punkts |
|
|
8. panta 3. punkts |
|
|
9. panta 1. punkts |
70. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
70. panta 2. punkts |
|
9. panta 3. punkts |
70. panta 3. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 1. punkts |
71. panta 1. punkts |
|
11. panta 2. punkts |
71. panta 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
|
|
11. panta 4. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
11. panta 5. punkts |
|
|
12. pants |
|
|
13. panta 1. punkts |
72. panta 1. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
72. panta 2. punkts |
|
13. panta 3. punkts |
72. panta 3. punkts |
|
13. panta 4. punkts |
|
|
14. panta 1. punkts |
73. panta 3. punkts |
|
14. panta 2. punkts |
|
|
14. panta 3. punkts |
|
|
15. pants |
|
22. pants |
16. pants |
|
|
17. panta 1. punkts |
|
23. pants |
17. panta 2. punkts |
|
|
17. panta 3. punkts |
|
|
18. panta 1. punkts |
133. panta 1. punkts 1. apakšpunkts |
|
18. panta 2. punkts |
133. panta 1. punkts 2. apakšpunkts |
|
18. panta 3. punkts |
133. panta 1. punkts 3. apakšpunkts |
|
18. panta 4. punkts |
133. panta 2. punkts |
|
18. panta 5. punkts |
133. panta 3. punkts |
|
18. panta 6. punkts |
134. panta 1. punkts |
|
18. panta 7. punkts |
|
|
18. panta 8. punkts |
134. panta 2. punkts |
|
19. panta 1. punkts |
73. panta 1. punkts b. apakšpunkts |
|
19. panta 2. punkts |
73. panta 1. punkts |
|
19. panta 3. punkts |
73. panta 1. punkts 2. apakšpunkts |
|
20. panta 1. punkts |
105. panta 3. punkts, 129. panta 2. punkts un X pielikuma 3. daļas 30. un 31. punkts |
|
20. panta 2. punkts |
129. panta 2. punkts 3. apakšpunkts |
|
20. panta 3. punkts |
129. panta 2. punkts 4. apakšpunkts |
|
20. panta 4. punkts |
129. panta 2. punkts 5. apakšpunkts |
|
20. panta 5. punkts |
|
|
20. panta 6. punkts |
84. panta 2. punkts |
|
20. panta 7. punkts |
129. panta 2. punkta 6. apakšpunkts |
|
20. panta 8. punkts |
129. panta 2. punkta 7. un 8. apakšpunkts |
|
21. panta 1. punkts |
|
|
21. panta 2. punkts |
|
|
21. panta 3. punkts |
|
|
21. panta 4. punkts |
|
|
22. pants |
73. panta 2. punkts |
|
23. pants |
|
3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts |
24. pants |
74. panta 1. punkts |
|
25. pants |
|
|
26. panta 1. punkts |
57. panta a) punkts |
|
26. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
26. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
26. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
57. panta b) punkts |
|
26. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
26. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
57. panta b) punkts |
|
26. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
57. panta c) punkts |
|
26. panta 1. punkta pirmā daļa |
61. panta otrā daļa |
|
26. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
57. panta otrā, trešā un ceturtā daļa |
|
26. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
57. panta otrā, trešā un ceturtā daļa |
|
26. panta 3. punkts |
|
|
26. panta 4. punkts |
|
|
27. pants |
|
|
28. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
28. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
28. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
28. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
57. panta a) punkts |
|
28. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta l) apakšpunkts |
|
|
28. panta 1. punkta m) apakšpunkts |
|
|
28. panta 2. punkts |
|
|
28. panta 3. punkts |
|
|
28. panta 4. punkts |
|
|
28. panta 5. punkts |
|
|
29. pants |
|
|
30. pants |
|
|
31. pants |
|
|
32. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
32. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta ceturtā daļa |
|
32. panta 2. punkts |
|
|
33. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
64. panta 4. punkts |
|
33. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
64. panta 4. punkts |
|
33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
33. panta 2. punkts |
|
|
33. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
33. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
33. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
33. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
|
33. panta 4. punkts |
|
|
34. pants |
64. panta 5. punkts |
|
35. pants |
|
|
36. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
57. panta k) punkts |
|
36. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
57. panta j) punkts |
|
36. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
36. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
57. panta q) punkts |
|
36. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
36. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
57. panta i) punkts |
|
36. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
36. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
57. panta n) punkts |
|
36. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
57. panta m) punkts |
|
36. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
66. panta 2. punkts |
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts |
57. panta r) punkts |
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts |
|
|
36. panta 1. punkta l) apakšpunkts |
61. panta otrā daļa |
|
36. panta 2. punkts |
|
|
36. panta 3. punkts |
|
|
37. pants |
|
|
38. pants |
|
|
39. pants |
|
|
40. pants |
|
|
41. pants |
|
|
42. pants |
|
|
43. pants |
|
|
44. pants |
|
|
45. pants |
|
|
46. pants |
|
|
47. pants |
|
|
48. pants |
|
|
49. panta 1. punkts |
59. pants |
|
49. panta 2. punkts |
60. pants |
|
49. panta 3. punkts |
|
|
49. panta 4. punkts |
|
|
49. panta 5. punkts |
|
|
49. panta 6. punkts |
|
|
50. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
51. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
52. pants |
63.a pants |
|
53. pants |
|
|
54. pants |
|
|
55. pants |
|
|
56. pants |
|
|
57. pants |
|
|
58. pants |
|
|
59. pants |
|
|
60. pants |
|
|
61. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
62. panta a) punkts |
64. panta 3. punkts |
|
62. panta b) punkts |
|
|
62. panta c) punkts |
|
|
62. panta d) punkts |
63. panta 3. punkts |
|
63. pants |
63. panta 1. punkts, 63. panta 2. punkts, 64. panta 3. punkts |
|
64. pants |
64. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
65. pants |
|
|
66. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
67. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
68. pants |
|
|
69. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
70. pants |
57. pants, 66. panta 2. punkts |
|
71. pants |
66. pants, 57. panta ca) punkts, 63.a pants |
|
72. pants |
57. pants, 66. pants |
|
73. pants |
|
|
74. pants |
|
|
75. pants |
|
|
76. pants |
|
|
77. pants |
63.a panta 2. punkts |
|
78. panta 1. punkts |
63.a panta 2. punkts |
|
78. panta 2. punkts |
|
|
78. panta 3. punkts |
|
|
78. panta 4. punkts |
63.a panta 2. punkta ceturtā daļa |
|
78. panta 5. punkts |
|
|
79. pants |
58. pants |
|
80. pants |
|
|
81. pants |
65. pants |
|
82. pants |
65. pants |
|
83. pants |
|
|
84. pants |
65. pants |
|
85. pants |
65. pants |
|
86. pants |
65. pants |
|
87. pants |
65. pants |
|
88. pants |
65. pants |
|
89. pants |
120. pants |
|
90. pants |
122. pants |
|
91. pants |
121. pants |
|
92. pants |
66. pants, 75. pants |
|
93. panta 1. līdz 4. punkts |
10. panta 1. līdz 4. punkts |
|
93. panta 5. punkts |
|
|
94. pants |
|
18. panta 2. līdz 4. punkts |
95. pants |
|
|
96. pants |
|
|
97. pants |
|
|
98. pants |
|
24. pants |
99. panta 1. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
99. panta 2. punkts |
|
|
100. pants |
|
|
101. panta 1. punkts |
|
|
101. panta 2. punkts |
|
|
101. panta 3. punkts |
|
|
102. panta 1. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
102. panta 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
102. panta 3. punkts |
|
11. panta 4. punkts |
102. panta 4. punkts |
|
VII pielikuma C daļas 1. punkts |
103. pants |
|
VII pielikuma A daļas 1. punkts |
104. panta 1. punkts |
|
VII pielikuma D daļas 1. punkts |
104. panta 2. punkts |
|
VII pielikuma D daļas 2. punkts |
105. panta 1. punkts |
|
33. panta 1. punkts |
105. panta 2. līdz 10. punkts |
|
VII pielikuma B daļas 1. līdz 9. punkts |
105. panta 11. līdz 13. punkts |
|
VII pielikuma B daļas 11. līdz 13. punkts |
106. pants |
|
VII pielikuma C daļas 1. līdz 3. punkts |
107. pants |
76. pants, 78. panta 4. punkts un III pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
108. panta 1. punkts |
91. pants |
|
108. panta 2. punkts |
|
|
109. pants |
94. pants |
|
110. pants |
|
|
111. pants |
78. panta 1. līdz 3. punkts |
|
112. pants |
79. panta 1. punkts |
|
113. panta 1. punkts |
80. panta 1. punkts |
|
113. panta 2. punkts |
80. panta 2. punkts |
|
113. panta 3. punkts |
80. panta 4. punkts |
|
113. panta 4. punkts |
80. panta 5. punkts |
|
113. panta 5. punkts |
80. panta 6. punkts |
|
113. panta 6. punkts |
80. panta 7. punkts |
|
113. panta 7. punkts |
80. panta 8. punkts |
|
114. pants |
VI pielikuma I daļas 1. līdz 5. punkts |
|
115. panta 1. līdz 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 8. līdz 11. punkts |
|
115. panta 5. punkts |
|
|
116. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 14. punkts |
|
116. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 14. punkts |
|
116. panta 3. punkts |
|
|
116. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 15. punkts |
|
116. panta 5. punkts |
VI pielikuma I daļas 17. punkts |
|
116. panta 6. punkts |
VI pielikuma I daļas 17. punkts |
|
117. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 18. un 19. punkts |
|
117. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 20. punkts |
|
117. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 21. punkts |
|
118. pants |
VI pielikuma I daļas 22. punkts |
|
119. panta 1. punkts |
|
|
119. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 37 un 38. punkts |
|
119. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 40. punkts |
|
119. panta 4. punkts |
|
|
119. panta 5. punkts |
|
|
120. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 29. punkts |
|
120. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 31. punkts |
|
120. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 33. līdz 36. punkts |
|
121. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 26. punkts |
|
121. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 25. punkts |
|
121. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 27. punkts |
|
122. pants |
VI pielikuma I daļas 41. un 42. punkts |
|
123. pants |
79. panta 2. punkts, 79. panta 3. punkts un VI pielikuma I daļas 43. punkts |
|
124. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 44. punkts |
|
124. panta 2. punkts |
|
|
124. panta 3. punkts |
|
|
125. panta 1) līdz 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 45. līdz 49. punkts |
|
125. panta 4. punkts |
|
|
126. panta 1. un 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 51. līdz 55. punkts |
|
126. panta 3. un 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 58 un 59. punkts |
|
127. panta 1. un 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 61. un 62. punkts |
|
127. panta 3. un 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 64. un 65. punkts |
|
128. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 66. un 76. punkts |
|
128. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 66. punkts |
|
128. panta 3. punkts |
|
|
129. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 68. punkta 1. un 2. apakšpunkts |
|
129. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 69. punkts |
|
129. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 71. punkts |
|
129. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 70. punkts |
|
129. panta 5. punkts |
|
|
130. pants |
VI pielikuma I daļas 72. punkts |
|
131. pants |
VI pielikuma I daļas 73. punkts |
|
132. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 74. punkts |
|
132. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 75. punkts |
|
132. panta 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 77. un 78. punkts |
|
132. panta 4. punkts |
VI pielikuma I daļas 79. punkts |
|
132. panta 5. punkts |
VI pielikuma I daļas 80. un 81. punkts |
|
133. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 86. punkts |
|
133. panta 2. punkts |
|
|
133. panta 3. punkts |
|
|
134. panta 1. līdz 3. punkts |
VI pielikuma I daļas 82. līdz 84. punkts |
|
134. panta 4. līdz 7. punkts |
VI pielikuma I daļas 87. līdz 90. punkts |
|
135. pants |
81. panta 1., 2. un 4. punkts |
|
136. panta 1. punkts |
82. panta 1. punkts |
|
136. panta 2. punkts |
VI pielikuma 2. daļas 12. līdz 16. punkts |
|
136. panta 3. punkts |
150. panta 3. punkts |
|
137. panta 1. punkts |
VI pielikuma I daļas 6. punkts |
|
137. panta 2. punkts |
VI pielikuma I daļas 7. punkts |
|
137. panta 3. punkts |
|
|
138. pants |
VI pielikuma III daļas 1. līdz 7. punkts |
|
139. pants |
VI pielikuma III daļas 8. līdz 17. punkts |
|
140. panta 1. punkts |
|
|
140. panta 2. punkts |
|
|
141. pants |
|
|
142. panta 1. punkts |
|
|
142. panta 2. punkts |
|
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 1. punkts un VII pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 2. punkts |
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 3. punkts |
|
143. panta 1. punkts |
84. panta 4. punkts |
|
143. panta 1. punkts |
|
|
144. pants |
|
|
145. pants |
|
|
146. pants |
|
|
147. panta 1. punkts |
86. panta 9. punkts |
|
147. panta 2. līdz 9. punkts |
86. panta 1). līdz (8. punkts |
|
148. panta 1. punkts |
85. panta 1. punkts |
|
148. panta 2. punkts |
85. panta 2. punkts |
|
148. panta 3. punkts |
|
|
148. panta 4. punkts |
85. panta 3. punkts |
|
148. panta 5. punkts |
|
|
148. panta 1. punkts |
|
|
149. pants |
85. panta 4. un 5. punkts |
|
150. panta 1. punkts |
89. panta 1. punkts |
|
150. panta 2. punkts |
89. panta 2. punkts |
|
150. panta 3. punkts |
|
|
150. panta 4. punkts |
|
|
151. pants |
87. panta 1. līdz 10. punkts |
|
152. panta 1. un 2. punkts |
87. panta 11. punkts |
|
152. panta 3. un 4. punkts |
87. panta 12. punkts |
|
152. panta 5. punkts |
|
|
153. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 3. punkts |
|
153. panta 2. punkts |
|
|
153. panta 3. līdz 8. punkts |
VII pielikuma I daļas 4. līdz 9. punkts |
|
153. panta 9. punkts |
|
|
154. pants |
VII pielikuma I daļas 10. līdz 16. punkts |
|
155. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 17 un 18. punkts |
|
155. panta 2. punkts |
VII pielikuma I daļas 19. līdz 21. punkts |
|
155. panta 3. punkts |
VII pielikuma I daļas 22. līdz 24. punkts |
|
155. panta 4. punkts |
VII pielikuma I daļas 25. līdz 26. punkts |
|
156. pants |
|
|
156. pants |
VII pielikuma I daļas 27. punkts |
|
157. panta 1. punkts |
VII pielikuma I daļas 28. punkts |
|
157. panta 2. līdz 5. punkts |
|
|
158. panta 1. punkts |
88. panta 2. punkts |
|
158. panta 2. punkts |
88. panta 3. punkts |
|
158. panta 3. punkts |
88. panta 4. punkts |
|
158. panta 4. punkts |
88. panta 6. punkts |
|
158. panta 5. punkts |
VII pielikuma I daļas 30. punkts |
|
158. panta 6. punkts |
VII pielikuma I daļas 31. punkts |
|
158. panta 7. punkts |
VII pielikuma I daļas 32. punkts |
|
158. panta 8. punkts |
VII pielikuma I daļas 33. punkts |
|
158. panta 9. punkts |
VII pielikuma I daļas 34. punkts |
|
158. panta 10. punkts |
VII pielikuma I daļas 35. punkts |
|
158. panta 11. punkts |
|
|
159 |
VII pielikuma I daļas 36. punkts |
|
160. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 2. punkts |
|
160. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 3. punkts |
|
160. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 4. punkts |
|
160. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 5. punkts |
|
160. panta 5. punkts |
VII pielikuma II daļas 6. punkts |
|
160. panta 6. punkts |
VII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
160. panta 7. punkts |
VII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
161. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 8. punkts |
|
161. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 9. punkts |
|
161. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 10. punkts |
|
161. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 11. punkts |
|
162. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 12. punkts |
|
162. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 13. punkts |
|
162. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 14. punkts |
|
162. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 15. punkts |
|
162. panta 5. punkts |
VII pielikuma II daļas 16. punkts |
|
163. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 17. punkts |
|
163. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 18. punkts |
|
163. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 19. punkts |
|
163. panta 4. punkts |
VII pielikuma II daļas 20. punkts |
|
164. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 21. punkts |
|
164. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 22. punkts |
|
164. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 23. punkts |
|
164. panta 4. punkts |
|
|
165. panta 1. punkts |
VII pielikuma II daļas 24. punkts |
|
165. panta 2. punkts |
VII pielikuma II daļas 25. un 26. punkts |
|
165. panta 3. punkts |
VII pielikuma II daļas 27. punkts |
|
166. panta 1. punkts |
VII pielikuma III daļas 1. punkts |
|
166. panta 2. punkts |
VII pielikuma III daļas 2. punkts |
|
166. panta 3. punkts |
VII pielikuma III daļas 3. punkts |
|
166. panta 4. punkts |
VII pielikuma III daļas 4. punkts |
|
166. panta 5. punkts |
VII pielikuma III daļas 5. punkts |
|
166. panta 6. punkts |
VII pielikuma III daļas 6. punkts |
|
166. panta 7. punkts |
VII pielikuma III daļas 7. punkts |
|
166. panta 8. punkts |
VII pielikuma III daļas 9. punkts |
|
166. panta 9. punkts |
VII pielikuma III daļas 10. punkts |
|
166. panta 10. punkts |
VII pielikuma III daļas 11. punkts |
|
167. panta 1. punkts |
VII pielikuma III daļas 12. punkts |
|
167. panta 2. punkts |
|
|
168. pants |
VII pielikuma III daļas 13. punkts |
|
169. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 2. punkts |
|
169. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 3. punkts |
|
169. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 4. punkts |
|
170. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 5. līdz 11. punkts |
|
170. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 12. punkts |
|
170. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 13. līdz 15. punkts |
|
170. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 16. punkts |
|
171. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 17. punkts |
|
171. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 18. punkts |
|
172. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 19. līdz 23. punkts |
|
172. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 24. punkts |
|
172. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 25. punkts |
|
173. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 26. līdz 28. punkts |
|
173. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 29. punkts |
|
173. panta 3. punkts |
|
|
174. pants |
VII pielikuma IV daļas 30. punkts |
|
175. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 31. punkts |
|
175. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 32. punkts |
|
175. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 33. punkts |
|
175. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 34. punkts |
|
175. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 35 |
|
176. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 36. punkts |
|
176. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 37. punkta pirmā daļa |
|
176. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 37. punkta otrā daļa |
|
176. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 38. punkts |
|
176. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 39. punkts |
|
177. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 40. punkts |
|
177. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 41. punkts |
|
177. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 42. punkts |
|
178. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
178. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
178. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 45. punkts |
|
178. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 46. punkts |
|
178. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 47. punkts |
|
178. panta 6. punkts |
|
|
178. panta 7. punkts |
|
|
179. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 43. punkts un 49. līdz 56. punkts |
|
179. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 57. punkts |
|
180. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 59. līdz 66. punkts |
|
180. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 67. līdz 72. punkts |
|
180. panta 3. punkts |
|
|
181. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 73. līdz 81. punkts |
|
181. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 82. punkts |
|
181. panta 3. punkts |
|
|
182. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 87. līdz 92. punkts |
|
182. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 93. punkts |
|
182. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 94 un 95. punkts |
|
182. panta 4. punkts |
|
|
183. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 98. līdz 100. punkts |
|
183. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 101. un 102. punkts |
|
183. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 103. un 104. punkts |
|
183. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 96. punkts |
|
183. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 97. punkts |
|
183. panta 6. punkts |
|
|
184. panta 1. punkts |
|
|
184. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 105. punkts |
|
184. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 106. punkts |
|
184. panta 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 107. punkts |
|
184. panta 5. punkts |
VII pielikuma IV daļas 108. punkts |
|
184. panta 6. punkts |
VII pielikuma IV daļas 109. punkts |
|
185. pants |
VII pielikuma IV daļas 110. līdz 114. punkts |
|
186. pants |
VII pielikuma IV daļas 115. punkts |
|
187. pants |
VII pielikuma IV daļas 116. punkts |
|
188. pants |
VII pielikuma IV daļas 117. līdz 123. punkts |
|
189. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 124. punkts |
|
189. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 125. un 126. punkts |
|
189. panta 3. punkts |
VII pielikuma IV daļas 127. punkts |
|
190. panta 1. punkts |
VII pielikuma IV daļas 128. punkts |
|
190. panta 2. punkts |
VII pielikuma IV daļas 129. punkts |
|
190. panta 3. un 4. punkts |
VII pielikuma IV daļas 130. punkts |
|
191. pants |
VII pielikuma IV daļas 131. punkts |
|
192. pants |
90. pants un VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts |
|
193. panta 1. punkts |
93. panta 2. punkts |
|
193. panta 2. punkts |
93. panta 3. punkts |
|
193. panta 3. punkts |
93. panta 1. punkts un VIII pielikuma 3. daļas 1. punkts |
|
193. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 2. punkts |
|
193. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 5. daļas 1. punkts |
|
193. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 5. daļas 2. punkts |
|
194. panta 1. punkts |
92. panta 1. punkts |
|
194. panta 2. punkts |
92. panta 2. punkts |
|
194. panta 3. punkts |
92. panta 3. punkts |
|
194. panta 4. punkts |
92. panta 4. punkts |
|
194. panta 5. punkts |
92. panta 5. punkts |
|
194. panta 6. punkts |
92. panta 5. punkts |
|
194. panta 7. punkts |
92. panta 6. punkts |
|
194. panta 8. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
194. panta 9. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 2. punkts |
|
194. panta 10. punkts |
|
|
195. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 3. un 4. punkts |
|
196. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 5. punkts |
|
197. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
197. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
197. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 7. punkts |
|
197. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 8. punkts |
|
197. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
197. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
197. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 10. punkts |
|
197. panta 8. punkts |
|
|
198. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 11. punkts |
|
198. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 11. punkts |
|
199. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 12. punkts |
|
199. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 13. punkts |
|
199. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 16. punkts |
|
199. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 17. un 18. punkts |
|
199. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 20. punkts |
|
199. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 21. punkts |
|
199. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 22. punkts |
|
199. panta 8. punkts |
|
|
200. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 23. līdz 25. punkts |
|
201. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 26. un 28. punkts |
|
201. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 27. punkts |
|
202. pants |
VIII pielikuma 1. daļas 29. punkts |
|
203. pants |
|
|
204. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 30. un 31. punkts |
|
204. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 1. daļas 32. punkts |
|
205. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 3. punkts |
|
206. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 4. un 5. punkts |
|
207. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
207. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
207. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
207. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 6. punkta a) apakšpunkts |
|
207. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 7. punkts |
|
208. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkts |
|
208. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta a) apakšpunkts |
|
208. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta b) apakšpunkts |
|
208. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta c) apakšpunkts |
|
208. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 8. punkta d) apakšpunkts |
|
209. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkts |
|
209. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkta a) apakšpunkts |
|
209. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 9. punkta b) apakšpunkts |
|
210. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 10. punkts |
|
211. pants |
VIII pielikuma 2. daļas 11. punkts |
|
212. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 12. punkts |
|
212. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 13. punkts |
|
213. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 14. punkts |
|
213. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 15. punkts |
|
213. panta 3. punkts |
|
|
214. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 16. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
|
214. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 16. punkts |
|
214. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 17. punkts |
|
215. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 18. punkts |
|
215. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 19. punkts |
|
216. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 20. punkts |
|
216. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 21. punkts |
|
217. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkts |
|
217. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkta c) apakšpunkts |
|
217. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 2. daļas 22. punkta c) apakšpunkts |
|
218. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 3. punkts |
|
219. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 4. punkts |
|
220. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 5. punkts |
|
220. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 6. punkts un 8. līdz 10. punkts |
|
220. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 11. punkts |
|
220. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 22. un 23. punkts |
|
220. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 9. punkts |
|
221. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 12. punkts |
|
221. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 12. punkts |
|
221. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 13. līdz 15. punkts |
|
221. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 16. punkts |
|
221. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 18. un 19. punkts |
|
221. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 20. un 21. punkts |
|
221. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 17. punkts |
|
221. panta 8. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 22. un 23. punkts |
|
221. panta 9. punkts |
|
|
222. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 24. punkts |
|
222. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 25. punkts |
|
222. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 26. punkts |
|
222. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 27. punkts |
|
222. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 28. punkts |
|
222. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 29. punkts |
|
222. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 28. un 29. punkts |
|
223. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 30. līdz 32. punkts |
|
223. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
223. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
223. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
223. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 33. punkts |
|
223. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 34. un 35. punkts |
|
223. panta 7. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 35. punkts |
|
224. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 36. punkts |
|
224. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 37. punkts |
|
224. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 38. punkts |
|
224. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 39. punkts |
|
224. panta 5. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 40. punkts |
|
224. panta 6. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 41. punkts |
|
225. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 42. līdz 46. punkts |
|
225. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 47. līdz 52. punkts |
|
225. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 53. līdz 56. punkts |
|
226. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 57. punkts |
|
227. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkts |
|
227. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkta a) līdz h) apakšpunkts |
|
227. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 58. punkta h) apakšpunkts |
|
228. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 60. punkts |
|
228. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 61. punkts |
|
229. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punkts |
|
229. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 66. punkts |
|
229. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 63. un 67. punkts |
|
230. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 68. līdz 71. punkts |
|
230. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 72. punkts |
|
230. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 73. un 74. punkts |
|
231. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 76. punkts |
|
231. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 77. punkts |
|
231. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 78. punkts |
|
231. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 79. punkts |
|
231. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 80. punkts |
|
231. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 80.a punkts |
|
231. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 81. līdz 82. punkts |
|
232. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 83. punkts |
|
232. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 83. punkts |
|
232. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 84. punkts |
|
232. panta 4. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 85. punkts |
|
234. pants |
VIII pielikuma 3. daļas 86. punkts |
|
235. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 87. punkts |
|
235. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 88. punkts |
|
235. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 89. punkts |
|
236. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 90. punkts |
|
236. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 91. punkts |
|
236. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 3. daļas 92. punkts |
|
237. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
237. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 2. punkts |
|
238. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 3. punkts |
|
238. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 4. punkts |
|
238. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 5. punkts |
|
239. panta 1. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 6. punkts |
|
239. panta 2. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 7. punkts |
|
239. panta 3. punkts |
VIII pielikuma 4. daļas 8. punkts |
|
240. pants |
VIII pielikuma 5. daļas 1. punkts |
|
241. pants |
VIII pielikuma 5. daļas 2. punkts |
|
242. panta 1. līdz 9. punkts |
IX pielikuma I daļas 1. punkts |
|
242. panta 10. punkts |
4. panta 37. punkts |
|
242. panta 11. punkts |
4. panta 38. punkts |
|
242. panta 12. punkts |
|
|
242. panta 13. punkts |
|
|
242. panta 14. punkts |
|
|
242. panta 15. punkts |
|
|
243. panta 1. punkts |
IX pielikuma II daļas 1. punkts |
|
243. panta 2. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.a punkts |
|
243. panta 3. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.b punkts |
|
243. panta 4. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.c punkts |
|
243. panta 5. punkts |
IX pielikuma II daļas 1.d punkts |
|
243. panta 6. punkts |
|
|
244. panta 1. punkts |
IX pielikuma II daļas 2. punkts |
|
244. panta 2. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.a punkts |
|
244. panta 3. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.b punkts |
|
244. panta 4. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.c punkts |
|
244. panta 5. punkts |
IX pielikuma II daļas 2.d punkts |
|
244. panta 6. punkts |
|
|
245. panta 1. punkts |
95. panta 1. punkts |
|
245. panta 2. punkts |
95. panta 2. punkts |
|
245. panta 3. punkts |
96. panta 2. punkts |
|
245. panta 4. punkts |
96. panta 4. punkts |
|
245. panta 5. punkts |
|
|
245. panta 6. punkts |
|
|
246. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 2. un 3. punkts |
|
246. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 5. punkts |
|
246. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 5. punkts |
|
247. panta 1. punkts |
96. panta 3. punkts, IX pielikuma IV daļas 60. punkts |
|
247. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 61. punkts |
|
247. panta 3. punkts |
|
|
247. panta 4. punkts |
|
|
248. panta 1. punkts |
101. panta 1. punkts |
|
248. panta 2. punkts |
|
|
248. panta 3. punkts |
101. panta 2. punkts |
|
249. pants |
IX pielikuma II daļas 3. un 4. punkts |
|
250. pants |
IX pielikuma II daļas 5. līdz 7. punkts |
|
251. pants |
IX pielikuma IV daļas 6. līdz 7. punkts |
|
252. pants |
IX pielikuma IV daļas 8. punkts |
|
253. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 9. punkts |
|
253. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 10. punkts |
|
254. pants |
IX pielikuma IV daļas 11. līdz 12. punkts |
|
255. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 13. punkts |
|
255. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 15. punkts |
|
256. panta 1. punkts |
100. panta 1. punkts |
|
256. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 17. līdz 20. punkts |
|
256. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 21. punkts |
|
256. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 22. līdz 23. punkts |
|
256. panta 5. punkts |
IX pielikuma IV daļas 24. līdz 25. punkts |
|
256. panta 6. punkts |
IX pielikuma IV daļas 26. līdz 29. punkts |
|
256. panta 7. punkts |
IX pielikuma IV daļas 30. punkts |
|
256. panta 8. punkts |
IX pielikuma IV daļas 32. punkts |
|
256. panta 9. punkts |
IX pielikuma IV daļas 33. punkts |
|
257. pants |
IX pielikuma IV daļas 34. punkts |
|
258. pants |
IX pielikuma IV daļas 35. līdz 36. punkts |
|
259. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 38. līdz 41. punkts |
|
259. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 42. punkts |
|
259. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 43. punkts |
|
259. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 44. punkts |
|
259. panta 5. punkts |
|
|
260. pants |
IX pielikuma IV daļas 45. punkts |
|
261. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 46., 47. un 49. punkts |
|
261. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 51. punkts |
|
262. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 52. un 53. punkts |
|
262. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 53. punkts |
|
262. panta 3. punkts |
|
|
262. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 54. punkts |
|
263. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 57. punkts |
|
263. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 58. punkts |
|
263. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 59. punkts |
|
264. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 62. punkts |
|
264. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 63. līdz 65. punkts |
|
264. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 66. un 67. punkts |
|
264. panta 4. punkts |
|
|
265. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 68. punkts |
|
265. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 70. punkts |
|
265. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 71. punkts |
|
266. panta 1. punkts |
IX pielikuma IV daļas 72. punkts |
|
266. panta 2. punkts |
IX pielikuma IV daļas 73. punkts |
|
266. panta 3. punkts |
IX pielikuma IV daļas 74. līdz 75. punkts |
|
266. panta 4. punkts |
IX pielikuma IV daļas 76. punkts |
|
267. panta 1. punkts |
97. panta 1. punkts |
|
267. panta 3. punkts |
97. panta 3. punkts |
|
268. pants |
IX pielikuma III daļas 1. punkts |
|
269. pants |
IX pielikuma III daļas 2. līdz 7. punkts |
|
270. pants |
98. panta 1. punkts un IX pielikuma III daļas 8. un 9. punkts |
|
271. panta 1. punkts |
III pielikuma II daļas 1. punkts VII pielikuma III daļas 5. punkts |
|
271. panta 2. punkts |
VII pielikuma III daļas 7. punkts |
|
272. panta 1. punkts |
III pielikuma I daļas 1. punkts |
|
272. panta 2. punkts |
III pielikuma I daļas 3. punkts |
|
272. panta 3. punkts |
III pielikuma I daļas 4. punkts |
|
272. panta 4. punkts |
III pielikuma I daļas 5. punkts |
|
272. panta 5. punkts |
III pielikuma I daļas 6. punkts |
|
272. panta 6. punkts |
III pielikuma I daļas 7. punkts |
|
272. panta 7. punkts |
III pielikuma I daļas 8. punkts |
|
272. panta 8. punkts |
III pielikuma I daļas 9. punkts |
|
272. panta 9. punkts |
III pielikuma I daļas 10. punkts |
|
272. panta 10. punkts |
III pielikuma I daļas 11. punkts |
|
272. panta 11. punkts |
III pielikuma I daļas 12. punkts |
|
272. panta 12. punkts |
III pielikuma I daļas 13. punkts |
|
272. panta 13. punkts |
III pielikuma I daļas 14. punkts |
|
272. panta 14. punkts |
III pielikuma I daļas 15. punkts |
|
272. panta 15. punkts |
III pielikuma I daļas 16. punkts |
|
272. panta 16. punkts |
III pielikuma I daļas 17. punkts |
|
272. panta 17. punkts |
III pielikuma I daļas 18. punkts |
|
272. panta 18. punkts |
III pielikuma I daļas 19. punkts |
|
272. panta 19. punkts |
III pielikuma I daļas 20. punkts |
|
272. panta 20. punkts |
III pielikuma I daļas 21. punkts |
|
272. panta 21. punkts |
III pielikuma I daļas 22. punkts |
|
272. panta 22. punkts |
III pielikuma I daļas 23. punkts |
|
272. panta 23. punkts |
III pielikuma I daļas 26. punkts |
|
272. panta 24. punkts |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
272. panta 25. punkts |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
272. panta 26. punkts |
III pielikuma V daļas 2. punkts |
|
273. panta 1. punkts |
III pielikuma II daļas 1. punkts |
|
273. panta 2. punkts |
III pielikuma II daļas 2. punkts |
|
273. panta 3. punkts |
III pielikuma II daļas 3. punkta pirmā un otrā daļa |
|
273. panta 4. punkts |
III pielikuma II daļas 3. punkta trešā daļa |
|
273. panta 5. punkts |
III pielikuma II daļas 4. punkts |
|
273. panta 6. punkts |
III pielikuma II daļas 5. punkts |
|
273. panta 7. punkts |
III pielikuma II daļas 7. punkts |
|
273. panta 8. punkts |
III pielikuma II daļas 8. punkts |
|
274. panta 1. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
274. panta 2. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
274. panta 3. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
274. panta 4. punkts |
III pielikuma III daļa |
|
275. panta 1. punkts |
III pielikuma IV daļa |
|
275. panta 2. punkts |
III pielikuma IV daļa |
|
276. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 1. punkts |
|
276. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 1. punkts |
|
276. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 1. līdz 2. punkts |
|
277. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 3. līdz 4. punkts |
|
277. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 5. punkts |
|
277. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 6. punkts |
|
277. panta 4. punkts |
III pielikuma V daļas 7. punkts |
|
278. panta 1. punkts |
|
|
278. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 8. punkts |
|
278. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 9. punkts |
|
279. pants |
III pielikuma V daļas 10. punkts |
|
280. panta 1. punkts |
III pielikuma V daļas 11. punkts |
|
280. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 12. punkts |
|
281. panta 1. punkts |
|
|
281. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 13. punkts |
|
281. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 14. punkts |
|
282. panta 1. punkts |
|
|
282. panta 2. punkts |
III pielikuma V daļas 15. punkts |
|
282. panta 3. punkts |
III pielikuma V daļas 16. punkts |
|
282. panta 4. punkts |
III pielikuma V daļas 17. punkts |
|
282. panta 5. punkts |
III pielikuma V daļas 18. punkts |
|
282. panta 6. punkts |
III pielikuma V daļas 19. punkts |
|
282. panta 7. punkts |
III pielikuma V daļas 20. punkts |
|
282. panta 8. punkts |
III pielikuma V daļas 21. punkts |
|
283. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 1. punkts |
|
283. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 2. punkts |
|
283. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 2. punkts |
|
283. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 3. punkts |
|
283. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 4. punkts |
|
283. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 4. punkts |
|
284. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 5. punkts |
|
284. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 6. punkts |
|
284. panta 3. punkts |
|
|
284. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 7. punkts |
|
284. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 8. punkts |
|
284. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 9. punkts |
|
284. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 10. punkts |
|
284. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 11. punkts |
|
284. panta 9. punkts |
III pielikuma VI daļas 12. punkts |
|
284. panta 10. punkts |
III pielikuma VI daļas 13. punkts |
|
284. panta 11. punkts |
III pielikuma VI daļas 9. punkts |
|
284. panta 12. punkts |
|
|
284. panta 13. punkts |
III pielikuma VI daļas 14. punkts |
|
285. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 15. punkts |
|
285. panta 2. līdz 8. punkts |
|
|
286. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 18. un 25. punkts |
|
286. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 19. punkts |
|
286. panta 3. punkts |
|
|
286. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 20. punkts |
|
286. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 21. punkts |
|
286. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 22. punkts |
|
286. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 23. punkts |
|
286. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 24. punkts |
|
287. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 17. punkts |
|
287. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 17. punkts |
|
287. panta 3. punkts |
|
|
287. panta 4. punkts |
|
|
288. pants |
III pielikuma VI daļas 26. punkts |
|
289. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 27. punkts |
|
289. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 28. punkts |
|
289. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 29. punkts |
|
289. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 29. punkts |
|
289. panta 5. punkts |
III pielikuma VI daļas 30. punkts |
|
289. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 31. punkts |
|
290. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 32. punkts |
|
290. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 32. punkts |
|
290. panta 3. līdz 10. punkts |
|
|
291. panta 1. punkts |
I pielikuma I daļas 27. līdz 28. punkts |
|
291. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 34. punkts |
|
291. panta 3. punkts |
|
|
291. panta 4. punkts |
III pielikuma VI daļas 35. punkts |
|
291. panta 5. punkts |
|
|
291. panta 6. punkts |
|
|
292. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 36. punkts |
|
292. panta 2. punkts |
III pielikuma VI daļas 37. punkts |
|
292. panta 3. punkts |
|
|
292. panta 4. punkts |
|
|
292. panta 5. punkts |
|
|
292. panta 6. punkts |
III pielikuma VI daļas 38. punkts |
|
292. panta 7. punkts |
III pielikuma VI daļas 39. punkts |
|
292. panta 8. punkts |
III pielikuma VI daļas 40. punkts |
|
292. panta 9. punkts |
III pielikuma VI daļas 41. punkts |
|
292. panta 10. punkts |
|
|
293. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
293. panta 2. līdz 6. punkts |
|
|
294. panta 1. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
294. panta 2. punkts |
|
|
294. panta 3. punkts |
III pielikuma VI daļas 42. punkts |
|
295. pants |
III pielikuma VII daļas a) punkts |
|
296. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
296. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
296. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
297. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
297. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
297. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
297. panta 4. punkts |
III pielikuma VII daļas b) punkts |
|
298. panta 1. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
298. panta 2. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
298. panta 3. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
298. panta 4. punkts |
III pielikuma VII daļas c) punkts |
|
299. panta 1. punkts |
|
II pielikuma 7 punkts |
299. panta 2. punkts |
|
II pielikuma 7. līdz 11. punkts |
300. pants |
|
|
301. pants |
III pielikuma 2. daļas 6. punkts |
|
302. pants |
|
|
303. pants |
|
|
304. pants |
|
|
305. pants |
|
|
306. pants |
|
|
307. pants |
|
|
308. pants |
|
|
309. pants |
|
|
310. pants |
|
|
311. pants |
|
|
312. panta 1. punkts |
104. panta 3. un 6. punkts un X pielikuma 2. daļas 2., 5. un 8. punkts |
|
312. panta 2. punkts |
105. panta 1. un 2. punkts un X pielikuma 3. daļas 1. punkts |
|
312. panta 3. punkts |
|
|
312. panta 4. punkts |
105. panta 1. punkts |
|
313. panta 1. punkts |
102. panta 2. punkts |
|
313. panta 2. punkts |
102. panta 3. punkts |
|
313. panta 3. punkts |
|
|
314. panta 1. punkts |
102. panta 4. punkts |
|
314. panta 2. punkts |
X pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
314. panta 3. punkts |
X pielikuma 4. daļas 2. punkts |
|
314. panta 4. punkts |
X pielikuma 4. daļas 3. un 4. punkts |
|
314. panta 5. punkts |
|
|
315. panta 1. punkts |
103. pants un X pielikuma 1. daļas 1. līdz 3. punkts |
|
315. panta 2. punkts |
|
|
315. panta 3. punkts |
|
|
315. panta 4. punkts |
X pielikuma 1. daļas 4. punkts |
|
316. panta 1. punkts |
X pielikuma 1. daļas 5. līdz 8. punkts |
|
316. panta 2. punkts |
X pielikuma 1. daļas 9. punkts |
|
316. panta 3. punkts |
|
|
317. panta 1. punkts |
104. panta 1. punkts |
|
317. panta 2. punkts |
104. panta 2. un 4. punkts un X pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
317. panta 3. punkts |
X pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
317. panta 4. punkts |
X pielikuma 2. daļas 2. punkts |
|
318. panta 1. punkts |
X pielikuma 2. daļas 4. punkts |
|
318. panta 2. punkts |
X pielikuma 2. daļas 4. punkts |
|
318. panta 3. punkts |
|
|
319. panta 1. punkts |
X pielikuma 2. daļas 6. un 7. punkts |
|
319. panta 2. punkts |
X pielikuma 2. daļas 10. un 11. punkts |
|
320. pants |
X pielikuma 2. daļas 9. un 12. punkts |
|
321. pants |
X pielikuma 3. daļas 2. līdz 7. punkts |
|
322. panta 1. punkts |
|
|
322. panta 2. punkts |
X pielikuma 3. daļas 8. līdz 12. punkts |
|
322. panta 3. punkts |
X pielikuma 3. daļas 13. līdz 18. punkts |
|
322. panta 4. punkts |
X pielikuma 3. daļas 19. punkts |
|
322. panta 5. punkts |
X pielikuma 3. daļas 20. punkts |
|
322. panta 6. punkts |
X pielikuma 3. daļas 21. līdz 24. punkts |
|
323. panta 1. punkts |
X pielikuma 3. daļas 25. punkts |
|
323. panta 2. punkts |
X pielikuma 3. daļas 26. punkts |
|
323. panta 3. punkts |
X pielikuma 3. daļas 27. punkts |
|
323. panta 4. punkts |
X pielikuma 3. daļas 28. punkts |
|
323. panta 5. punkts |
X pielikuma 3. daļas 29. punkts |
|
324. pants |
X pielikuma 5. daļa |
|
325. panta 1. punkts |
|
26. pants |
325. panta 2. punkts |
|
26. pants |
325. panta 3. punkts |
|
|
326. pants |
|
|
327. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 1. punkts |
327. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 2. punkts |
327. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 3. punkts |
328. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 4. punkts |
328. panta 2. punkts |
|
|
329. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 5. punkts |
329. panta 2. punkts |
|
|
330. pants |
|
I pielikuma 7. punkts |
331. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 9. punkts |
331. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 10. punkts |
332. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 8. punkts |
332. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 8. punkts |
333. pants |
|
I pielikuma 11. punkts |
334. pants |
|
I pielikuma 13. punkts |
335. pants |
|
I pielikuma 14. punkts |
336. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
336. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
336. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 14. punkts |
336. panta 4. punkts |
|
19. panta 1. punkts |
337. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
337. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
337. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
337. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
337. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 16.a punkts |
338. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 14.a punkts |
338. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 14.b punkts |
338. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 14.c punkts |
338. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 14.a punkts |
339. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 17. punkts |
339. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 18. punkts |
339. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 19. punkts |
339. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 20. punkts |
339. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 21. punkts |
339. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 22. punkts |
339. panta 7. punkts |
|
I pielikuma 23. punkts |
339. panta 8. punkts |
|
I pielikuma 24. punkts |
339. panta 9. punkts |
|
I pielikuma 25. punkts |
340. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 26. punkts |
340. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 27. punkts |
340. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 28. punkts |
340. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 29. punkts |
340. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 30. punkts |
340. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 31. punkts |
340. panta 7. punkts |
|
I pielikuma 32. punkts |
341. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 33. punkts |
341. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 33. punkts |
341. panta 3. punkts |
|
|
342. pants |
|
I pielikuma 34. punkts |
343. pants |
|
I pielikuma 36. punkts |
344. panta 1. punkts |
|
|
344. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 37. punkts |
344. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 38. punkts |
345. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 41. punkts |
345. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 41. punkts |
346. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 42. punkts |
346. panta 2. punkts |
|
|
346. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 43. punkts |
346. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 44. punkts |
346. panta 5. punkts |
|
I pielikuma 45. punkts |
346. panta 6. punkts |
|
I pielikuma 46. punkts |
347. pants |
|
I pielikuma 8. punkts |
348. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 48. līdz 49. punkts |
348. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 50. punkts |
349. pants |
|
I pielikuma 51. punkts |
350. panta 1. punkts |
|
I pielikuma 53. punkts |
350. panta 2. punkts |
|
I pielikuma 54. punkts |
350. panta 3. punkts |
|
I pielikuma 55. punkts |
350. panta 4. punkts |
|
I pielikuma 56. punkts |
351. pants |
|
III pielikuma 1. punkts |
352. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
352. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
352. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
352. panta 4. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 2. apakšpunkts |
352. panta 5. punkts |
|
|
353. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
353. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
353. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 2. punkta 1. apakšpunkts |
354. panta 1. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts |
354. panta 2. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts |
354. panta 3. punkts |
|
III pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts |
354. panta 4. punkts |
|
|
355. pants |
|
|
356. pants |
|
|
357. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 1. punkts |
357. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 2. punkts |
357. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 3. punkts |
357. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 4. punkts |
357. panta 5. punkts |
|
IV pielikuma 6. punkts |
358. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 8. punkts |
358. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 9. punkts |
358. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 10. punkts |
358. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 12. punkts |
359. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 13. punkts |
359. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 14. punkts |
359. panta 3. punkts |
|
IV pielikuma 15. punkts |
359. panta 4. punkts |
|
IV pielikuma 16. punkts |
359. panta 5. punkts |
|
IV pielikuma 17. punkts |
359. panta 6. punkts |
|
IV pielikuma 18. punkts |
360. panta 1. punkts |
|
IV pielikuma 19. punkts |
360. panta 2. punkts |
|
IV pielikuma 20. punkts |
361. pants |
|
IV pielikuma 21. punkts |
362. pants |
|
|
363. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 1. punkts |
363. panta 2. punkts |
|
|
363. panta 3. punkts |
|
|
364. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 10.b punkts |
364. panta 2. punkts |
|
|
364. panta 3. punkts |
|
|
365. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 10. punkts |
365. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 10.a punkts |
366. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 7. punkts |
366. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 8. punkts |
366. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 9. punkts |
366. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 10. punkts |
366. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 8. punkts |
367. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 11. punkts |
367. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 12. punkts |
367. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 12. punkts |
368. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 2. punkts |
368. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 2. punkts |
368. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
368. panta 4. punkts |
|
|
369. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 3. punkts |
369. panta 2. punkts |
|
|
370. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
371. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
371. panta 2. punkts |
|
|
372. pants |
|
V pielikuma 5.a punkts |
373. pants |
|
V pielikuma 5.b punkts |
374. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.c punkts |
374. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
374. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
374. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
374. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
374. panta 6. punkts |
|
V pielikuma 5.d punkts |
374. panta 7. punkts |
|
|
375. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.a punkts |
375. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.e punkts |
376. panta 1. punkts |
|
V pielikuma 5.f punkts |
376. panta 2. punkts |
|
V pielikuma 5.g punkts |
376. panta 3. punkts |
|
V pielikuma 5.h punkts |
376. panta 4. punkts |
|
V pielikuma 5.h punkts |
376. panta 5. punkts |
|
V pielikuma 5.i punkts |
376. panta 6. punkts |
|
V pielikuma 5. punkts |
377. pants |
|
V pielikuma 5.l punkts |
378. pants |
|
II pielikuma 1. punkts |
379. panta 1. punkts |
|
II pielikuma 2. punkts |
379. panta 2. punkts |
|
II pielikuma 3. punkts |
379. panta 3. punkts |
|
II pielikuma 2. punkts |
380. pants |
|
II pielikuma 4. punkts |
381. pants |
|
|
382. pants |
|
|
383. pants |
|
|
384. pants |
|
|
385. pants |
|
|
386. pants |
|
|
387. pants |
|
28. panta 1. punkts |
388. pants |
|
|
389. pants |
106. panta 1. punkta 1. daļa |
|
390. panta 1. punkts |
106. panta 1. punkta 2. daļa |
|
390. panta 2. punkts |
|
|
390. panta 3. punkts |
|
29. panta 1. punkts |
390. panta 4. punkts |
|
30. panta 1. punkts |
390. panta 5. punkts |
|
29. panta 2. punkts |
390. panta 6. punkts |
106. panta 2. punkta 1. daļa |
|
390. panta 7. punkts |
106. panta 3. punkts |
|
390. panta 8. punkts |
106. panta 2. punkta 1. daļa |
|
391. pants |
107. pants |
|
392. pants |
108. pants |
|
393. pants |
109. pants |
|
394. panta 1. punkts |
110. panta 1. punkts |
|
394. panta 2. punkts |
110. panta 1. punkts |
|
394. panta 3. un 4. punkts |
110. panta 2. punkts |
|
394. panta 4. punkts |
110. panta 2. punkts |
|
395. panta 1. punkts |
111. panta 1. punkts |
|
395. panta 2. punkts |
|
|
395. panta 3. punkts |
111. panta 4. punkta 1. daļa |
|
395. panta 4. punkts |
|
30. panta 4. punkts |
395. panta 5. punkts |
|
31. pants |
395. panta 6. punkts |
|
|
395. panta 7. punkts |
|
|
395. panta 8. punkts |
|
|
396. panta 1. punkts |
111. panta 4. punkta 1. un 2. daļa |
|
396. panta 2. punkts |
|
|
397. panta 1. punkts |
|
VI pielikuma 1. punkts |
397. panta 2. punkts |
|
VI pielikuma 2. punkts |
397. panta 3. punkts |
|
VI pielikuma 3. punkts |
398. pants |
|
32. panta 1. punkts |
399. panta 1. punkts |
112. panta 1. punkts |
|
399. panta 2. punkts |
112. panta 2. punkts |
|
399. panta 3. punkts |
112. panta 3. punkts |
|
399. panta 4. punkts |
110. panta 3. punkts |
|
400. panta 1. punkts |
113. panta 3. punkts |
|
400. panta 2. punkts |
113. panta 4. punkts |
|
400. panta 3. punkts |
|
|
401. panta 1. punkts |
114. panta 1. punkts |
|
401. panta 2. punkts |
114. panta 2. punkts |
|
401. panta 3. punkts |
114. panta 3. punkts |
|
402. panta 1. punkts |
115. panta 1. punkts |
|
402. panta 2. punkts |
115. panta 2. punkts |
|
402. panta 3. punkts |
|
|
403. panta 1. punkts |
117. panta 1. punkts |
|
403. panta 2. punkts |
117. panta 2. punkts |
|
404. pants |
122.a panta 8. punkts |
|
405. panta 1. punkts |
122.a panta 1. punkts |
|
405. panta 2. punkts |
122.a panta 2. punkts |
|
405. panta 3. punkts |
122.a panta 3. punkta 1. daļa |
|
405. panta 4. punkts |
122.a panta 3. punkta 2. daļa |
|
406. panta 1. punkts |
122.a panta 4. punkts un 122.a panta 5. punkta 2. daļa |
|
406. panta 2. punkts |
122.a panta 5. punkta 1. daļa un 122.a panta 6. punkta 1. daļa |
|
407. pants |
122.a panta 5. punkta 3. daļa |
|
408. pants |
122.a panta 6. punkta 1. un 2. daļa |
|
409. pants |
122.a panta 7. punkts |
|
410. pants |
122.a panta 10. punkts |
|
411. pants |
|
|
412. pants |
|
|
413. pants |
|
|
414. pants |
|
|
415. pants |
|
|
416. pants |
|
|
417. pants |
|
|
418. pants |
|
|
419. pants |
|
|
420. pants |
|
|
421. pants |
|
|
422. pants |
|
|
423. pants |
|
|
424. pants |
|
|
425. pants |
|
|
426. pants |
|
|
427. pants |
|
|
428. pants |
|
|
429. pants |
|
|
430. pants |
|
|
431. panta 1. punkts |
145. panta 1. punkts |
|
431. panta 2. punkts |
145. panta 2. punkts |
|
431. panta 3. punkts |
145. panta 3. punkts |
|
431. panta 4. punkts |
145. panta 4. punkts |
|
432. panta 1. punkts |
XII pielikuma I daļas 1. punkts un 146. panta 1. punkts |
|
432. panta 2. punkts |
146. panta 2. punkts un XII pielikuma I daļas 2. un 3. punkts |
|
432. panta 3. punkts |
146. panta 3. punkts |
|
433. pants |
147. pants un XII pielikuma I daļas 4. punkts |
|
434. panta 1. punkts |
148. pants |
|
434. panta 2. punkts |
|
|
435. panta 1. punkts |
XII pielikuma II daļas 1. punkts |
|
435. panta 2. punkts |
|
|
436. pants |
XII pielikuma II daļas 2. punkts |
|
437. pants |
|
|
438. pants |
XII pielikuma II daļas 4. un 8. punkts |
|
439. pants |
XII pielikuma II daļas 5. punkts |
|
440. pants |
|
|
441. pants |
|
|
442. pants |
XII pielikuma II daļas 6. punkts |
|
443. pants |
|
|
444. pants |
XII pielikuma II daļas 7. punkts |
|
445. pants |
XII pielikuma II daļas 9. punkts |
|
446. pants |
XII pielikuma II daļas 11. punkts |
|
447. pants |
XII pielikuma II daļas 12. punkts |
|
448. pants |
XII pielikuma II daļas 13. punkts |
|
449. pants |
XII pielikuma II daļas 14. punkts |
|
450. pants |
XII pielikuma II daļas 15. punkts |
|
451. pants |
|
|
452. pants |
XII pielikuma III daļas 1. punkts |
|
453. pants |
XII pielikuma III daļas 2. punkts |
|
454. pants |
XII pielikuma III daļas 3. punkts |
|
455. pants |
|
|
456. panta 1. daļa |
150. panta 1. punkts |
41. pants |
456. panta 2. daļa |
|
|
457. pants |
|
|
458. pants |
|
|
459. pants |
|
|
460. pants |
|
|
461. pants |
|
|
462. panta 1. punkts |
151.a pants |
|
462. panta 2. punkts |
151.a pants |
|
462. panta 3. punkts |
151.a pants |
|
462. panta 4. punkts |
|
|
462. panta 5. punkts |
|
|
463. pants |
|
|
464. pants |
|
|
465. pants |
|
|
466. pants |
|
|
467. pants |
|
|
468. pants |
|
|
469. pants |
|
|
470. pants |
|
|
471. pants |
|
|
472. pants |
|
|
473. pants |
|
|
474. pants |
|
|
475. pants |
|
|
476. pants |
|
|
477. pants |
|
|
478. pants |
|
|
479. pants |
|
|
480. pants |
|
|
481. pants |
|
|
482. pants |
|
|
483. pants |
|
|
484. pants |
|
|
485. pants |
|
|
486. pants |
|
|
487. pants |
|
|
488. pants |
|
|
489. pants |
|
|
490. pants |
|
|
491. pants |
|
|
492. pants |
|
|
493. panta 1. punkts |
|
|
493. panta 2. punkts |
|
|
494. pants |
|
|
495. pants |
|
|
496. pants |
|
|
497. pants |
|
|
498. pants |
|
|
499. pants |
|
|
500. pants |
|
|
501. pants |
|
|
502. pants |
|
|
503. pants |
|
|
504. pants |
|
|
505. pants |
|
|
506. pants |
|
|
507. pants |
|
|
508. pants |
|
|
509. pants |
|
|
510. pants |
|
|
511. pants |
|
|
512. pants |
|
|
513. pants |
|
|
514. pants |
|
|
515. pants |
|
|
516. pants |
|
|
517. pants |
|
|
518. pants |
|
|
519. pants |
|
|
520. pants |
|
|
521. pants |
|
|
I pielikums |
II pielikums |
|
II pielikums |
IV pielikums |
|
III pielikums |
|
|
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
( 3 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
( 4 ) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 9 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 11 ) OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
( 14 ) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
( 15 ) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēma (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).
( 18 ) OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp.
( 19 ) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.
( 20 ) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.
( 21 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
( 22 ) OV C 119, 25.4.2013., 1. lpp.
( 23 ) OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.
( 24 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
( 25 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1205/2011 (2011. gada 22. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) (OV L 305, 23.11.2011., 16. lpp.).
( 26 ) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.
( 27 ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).;
( *1 ) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp."