a) pretkorozijas pārklājumi;

b) zemūdens daļu pretapauguma pārklājumi;

c) koksnes aizsardzības līdzekļi;

d) pārklājumi, kas tiek izmantoti īpašiem rūpnieciskiem vai profesionāliem mērķiem, tostarp īpaši izturīgi pārklājumi;

e) produkti, kuri galvenokārt paredzēti izmantošanai iekštelpās un kurus pārdod šādiem nolūkiem.

a) to abiem komponentiem katram atsevišķi jāatbilst pielikumā noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem (izņemot kritēriju par gaistošiem organiskajiem savienojumiem, GOS),

b) tiem jābūt pievienotai informācijai par to, ka sastāvdaļas nedrīkst izmantot atsevišķi vai maisījumos ar citiem produktiem,

c) produktam arī lietošanai sagatavotā veidā jāatbilst ekoloģiskajiem kritērijiem, tostarp par GOS noteiktajam kritērijam.

— veicināt produktu efektīvu izmantošanu un līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos,

— samazināt videi radīto risku un citus riskus (piemēram, troposfēras ozona uzkrāšanos), samazinot šķīdinātāju emisijas,

— samazināt toksisku vai citādu piesārņojošu vielu izplūdes ūdeņos. Kritēriji ir noteikti līmeņos, kas veicina to, ka tiek marķētas tādas krāsas un lakas āra apdares darbiem, kuru ietekme uz vidi ir neliela.

— SOx emisijas (izsakot SO2) – 266 mg/m2 izžuvuša pārklājuma (98 % necaurredzamība),

— sulfātu atkritumi – 19 g/m2 izžuvuša pārklājuma (98 % necaurredzamība),

— hlorīdu atkritumi – 3,9, 6,8 un 12,5 g/m2 izžuvuša pārklājuma (98 % necaurredzamība) attiecīgi dabīgajam rutilam, sintētiskajam rutilam un rutila rūdām.

a)  Produkts. Produkts nevar būt klasificēts kā ļoti toksisks, toksisks, videi bīstams, reprodukcijai toksisks, kaitīgs, kodīgs, mutagēns vai kairinošs (tikai gadījumos, kad tas saistīts ar sastāvdaļām, kuras marķētas ar R43) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK ( 5 ) pirms tonēšanas vai pēc tās (ja vajadzīgs).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācija par šā kritērija ievērošanu un produkta drošības datu lapa, kas atbilst REACH regulas II pielikumā noteiktajām prasībām.

b)  Sastāvdaļas (ļoti toksiskas, toksiskas, kancerogēnas, mutagēnas, reprodukcijai toksiskas). Nevar būt izmantotas sastāvdaļas, arī tonēšanai (ja vajadzīgs), kuru lietošanai pieteikuma iesniegšanas laikā piešķirtas vai var tikt piešķirtas šādas riska frāzes (vai to kombinācijas):

saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK ( 6 ) un tās turpmākiem grozījumiem vai saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK un tās turpmākiem grozījumiem. Tomēr par konservantiem ierobežotā daudzumā līdz 0,1 % no kopējās masas krāsas sastāvā var būt izmantotas aktīvās sastāvdaļas, kurām piešķirts riska apzīmējums R23, R24, R25, R26, R27, R28, R39, R40 vai R48 (vai to kombinācijas).

Otra alternatīva ir izmantot klasifikācijas globāli harmonizēto sistēmu (GHS) ( 7 ). Tādā gadījumā nevar būt izmantotas sastāvdaļas, arī tonēšanai (ja vajadzīgs), kuru klasifikācija (vai tās kombinācijas) ir šādas:

kas noteikta ar Ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas ST/SG/AC.10/30 ( 8 ) un pārskatīta ST/SG/AC.10/34/Add.3. Tomēr par konservantiem ierobežotā daudzumā līdz 0,1 % no kopējās masas krāsas sastāvā var būt izmantotas aktīvās sastāvdaļas, kurām piešķirtas

Alkīdkrāsu sastāvā līdz 0,3 % no kopējās masas var būt izmantots metiletilketoksīms.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācija par šā kritērija ievērošanu un produkta drošības datu lapa, kas atbilst REACH regulas II pielikumā noteiktajām prasībām.

c)  Sastāvdaļas (kas bīstamas videi). Nav izmantotas sastāvdaļas, arī tonēšanai (ja vajadzīgs), vairāk par 2 % no kopējās masas, kuru lietošanai pieteikuma iesniegšanas laikā piešķirtas vai var tikt piešķirtas šādas riska frāzes (vai to kombinācijas):

saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK.

Otra alternatīva ir klasifikācijai izmantot globāli harmonizēto sistēmu (GHS) ( 9 ). Tādā gadījumā vairāk par 2 % no kopējās masas nevar būt izmantotas sastāvdaļas, arī tonēšanai (ja vajadzīgs), kuru lietošanai piešķirtas šādas klasifikācijas kategorijas.

Toksicitāte ūdens videi (un šo kategoriju kombinācijas):

kas noteikta Ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas ST/SG/AC.10/30 un pārskatīta ST/SG/AC.10/34/Add.3.

Jebkurā gadījumā visu to sastāvdaļu kopējais saturs, kuru lietošanai piešķirtas riska frāzes (vai to kombinācijas) vai GHS klasifikācijas kategorijas, nevar būt augstāks par 4 % masas.

Šī prasība neattiecas uz amonjaku, alkilamoniju.

Šī prasība neskar iepriekš 6. kritērija a) punktā noteiktās prasības ievērošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācija par šā kritērija ievērošanu un par katru sastāvdaļu produkta drošības datu lapa, kas atbilst REACH regulas II pielikumā noteiktajām prasībām.

d)  Alkilfenoletoksilāti (AFEO). Produkta sastāvā nevar būt izmantoti APEO pirms tonēšanas (ja vajadzīgs) vai tās laikā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

e)  Izotiazolinona savienojumi. Pirms tonēšanas (ja vajadzīgs) vai tās laikā izotiazolinona savienojumu saturs nevar būt augstāks par 0,05 % produkta masas. Koka virsmu pārklājumiem paredzētajos produktos izotiazolinona savienojumu saturs nevar būt lielāks par 0,2 % to masas. Savukārt 5-hlor-2-metil-2H-izotiazol-3-ona (EK Nr. 247-500-7) un 2-metil-2H-izotiazol-3-ona (EK Nr. 220-239-6) maisījuma (3:1) saturs nevar būt lielāks par 0,0015 % produkta masas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, norādot attiecīgos daudzumus (ja šīs vielas ir izmantotas).

f) Produkta sastāvā nevar būt perfluoralkilsulfonātu (PFAS), perfluorkarbonskābju (PFKS), tostarp arī perfluoroktānskābe (PFOS) un tām līdzīgas vielas, kuras ESAO iekļāvusi to vielu sākotnējos sarakstos, kas var noārdīties līdz perfluorkarbonskābēm (PFKS) – Preliminary lists of PFOS, PFAS, PFOA, PFCA, related compounds and chemicals that may degrade to PFCA (as revised in 2007). ESAO saraksts pievienots šā kritēriju dokumenta pielikumā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

g)  Formaldehīds. Nevar būt izmantotas brīva formaldehīda piedevas. Piedevas, kas izdala formaldehīdu, var būt pievienotas produktā tādā daudzumā, lai nodrošinātu, ka kopējais brīva formaldehīda kopējais saturs pēc tonēšanas (ja vajadzīgs), nepārsniedz 0,001 % tā masas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam. Pieteikuma iesniedzējam papildus jāiesniedz piegādātāju iesniegtie izejvielu sastāva analīžu rezultāti, kas iegūti, izmantojot VdL-RL 03 testēšanas metodi (VdL Guide-line03) “Formaldehīda koncentrācijas noteikšana gatavajā produkcijā pēc acetilacetona metodes”, kā arī aprēķinus, izmantojot gatavā produkta analīžu datus, kuri liecina, ka formaldehīdu izdalošo vielu radītā formaldehīda iespējamā maksimālā koncentrācija nepārsniedz 0,001 % tā masas. Otra iespēja, kā noteikt formaldehīdu izdalošo vielu radītā formaldehīda koncentrāciju gatavajā produktā, ir augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfija (HPLC) pēc valsts standarta metodes vai pēc metodes, kas validēta saskaņā ar standartu ISO/IEC 17025.

h)  Halogēnus saturoši organiskie šķīdinātāji. Neskarot 6. kritērija a), b) un c) punktā noteikto, produkta sastāvā pirms tonēšanas vai tās laikā (ja vajadzīgs) var būt izmantoti tikai tādi halogēnus saturoši savienojumi ar novērtētu lietošanas risku, kas saskaņā ar Direktīvām 67/548/EEK un 1999/45/EK netiek klasificēti ar šādām riska frāzēm (vai to kombinācijām): R26/27, R45, R48/20/22, R50, R51, R52, R53, R50/53, R51/53, R52/53 un R59.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

i)  Ftalāti. Neskarot 6. kritērija a), b) un c) punktā noteikto, produkta sastāvā pirms tonēšanas vai tās laikā (ja vajadzīgs) var būt izmantoti tikai tādi ftalāti ar novērtētu lietošanas risku, kas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un tās grozījumiem netiek klasificēti ar šādām riska frāzēm (vai to kombinācijām): R60, R61, R62, R50, R51, R52, R53, R50/53, R51/53, R52/53. Bez tam produkta sastāvā nevar būt izmantots di-n-oktilftalāts (DNOF), diizononilftalāts (DINF), diizodecilftalāts (DIDF).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

a)  Segtspēja. Balto krāsu un gaišu toņu krāsu (arī apdares krāsu, gruntskrāsu, pamatnes krāsu un/vai starpproduktu) necaurredzamībai jābūt vismaz 98 % ar viena litra segtspēju vismaz 6 m2

Tonēšanas sistēmām šis kritērijs attiecas tikai uz balto krāsu (kuras bāze satur galvenokārt TiO2). Gadījumos, kad baltas krāsas bāzei nav iespējams panākt prasības ievērošanu par 98 % necaurredzamību pie viena litra segtspējas vismaz 6 m2, atbilstība šim kritērijam jāpanāk ar šīs baltās bāzes krāsas tonēšanu līdz standartkrāsai RAL 9010. Uz visām pārējām bāzes krāsām, ko izmanto tonētu produktu iegūšanai, šis kritērijs neattiecas, jo to TiO2 saturs parasti ir zemāks, un tāpēc tām nevar panākt atbilstību prasībai par 98 % necaurredzamību pie viena litra segtspējas vismaz 6 m2. Par krāsām, kuras ir tonēšanas sistēmas daļa, pieteikuma iesniedzējam uz produkta iepakojuma un/vai tirdzniecības vietās jānorāda lietotājam, kurš tonis vai gruntskrāsa/pamatnes krāsa (ja iespējams, ar Eiropas ekomarķējumu) jāizmanto pamatnei pirms tumšāka toņa lietošanas.

Izolējošām/hermetizējošām, penetrējošām/saistošām gruntskrāsām un speciālām adhezīvām gruntskrāsām alumīnija un galvanisko pārklājumu virsmu gruntēšanai jābūt ar necaurredzamību vismaz 98 % pie viena litra segtspējas vismaz 6 m2.

Elastomēru krāsām jābūt ar necaurredzamību vismaz 98 % pie to viena litra segtspējas vismaz 4 m2.

Šī prasība neattiecas uz lakām, koksnes aizsargpārklājumu materiāliem, grīdas segumiem, grīdas krāsām, pamatnes krāsām, citām adhēzijas gruntskrāsām un pārējiem caurspīdīgu pārklājumu materiāliem.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu, kas sagatavots, izmantojot ISO 6504/1 metodi (Krāsas un lakas. Segtspējas noteikšana. 1. daļa: Kubelkas-Munka metode baltajai un gaišo toņu krāsām) vai ISO 6504/3 metodi (3. daļa: kontrastainuma koeficienta noteikšana gaišo toņu krāsām pie norādītā krāsas patēriņa), vai (krāsām, kas ir īpaši paredzētas trīsdimensiju dekoratīva efekta radīšanai un no kurām parasti veido ļoti biezu pārklājumu) NF T 30 073 metodi (vai tai ekvivalentu metodi). Par bāzēm, kuras izmanto tonētu produktu iegūšanai un kuras pēc iepriekšminētajām prasībām nav novērtētas, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz liecības, ka lietotājam ir doti norādījumi par to, ka pirms produkta lietošanas jāizmanto gruntskrāsa un/vai pelēkas (vai citas atbilstošas krāsas) pamatnes krāsa.

b)  Ūdensizturība. Lakām, grīdas segumu un grīdas krāsu ūdensizturībai, ko nosaka pēc standarta ISO 2812-3 metodes, jābūt tādai, lai pēc 24 stundu ilgas ūdens iedarbības un 16 stundu žūšanas nenotiek krāsas atstarošanas spīduma vai toņa izmaiņas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par testēšanas rezultātiem, izmantojot standarta ISO 2812/3 metodi (Krāsas un lakas. Izturības pret šķidrumu iedarbību noteikšana. 3. daļa: Metode ar piesūcināta materiāla uzlikšanu).

c)  Adhēzija. Mūra virsmām paredzētajām krāsām (izņemot caurspīdīgas gruntskrāsas) jāiztur atraušanas tests adhēzijas noteikšanai pēc standarta EN 24624 (ISO 4624) metodes, bet grīdas segumu, grīdas krāsu un pamatnes krāsu betona, koka un metāla pārklājumu adhēzijai, kas noteikta pēc režģveida šķēluma metodes saskaņā ar standartu EN 2409, jābūt vismaz 2. Veicot noteikšanu pēc standarta EN 24624, ja substrāta kohēzijas spēks ir mazāks par krāsas adhēzijas spēku, uzskata, ka tests ir izturēts, pārējos gadījumos izmērītajai krāsas adhēzijas spēka vērtībai jābūt lielākai par 1,5 MPa.

Pieteikuma iesniedzējam jānovērtē gruntskrāsa un/vai apdares krāsa katra atsevišķi vai kopā kā sistēmas daļa (sistēmā testēšanai jāiekļauj, ja tas ir iespējams, produkti, kuriem ir Eiropas ekomarķējums. (Izņēmums ir metāla virsmām paredzētās sistēmas.) Apdares krāsas atsevišķa testēšana adhēzijas ziņā uzskatāma sliktāko variantu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti attiecīgi pēc standartā EN ISO 2409 vai EN 24624 (ISO 4624) noteiktās metodes.

d)  Dilumizturība. Grīdas segumu un grīdas krāsu dilumizturība ir ne lielāka par 70 mg masas zudumu pēc 1 000 testēšanas cikliem ar 1 000 g slodzi un CS10 disku saskaņā ar standartu EN ISO 7784-2:2006.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu, kas liecina par šā kritērija ievērošanu, izmantojot standartā EN ISO 7784-2:2006 noteikto metodi.

e)  Izturība pret laika apstākļu iedarbību. Jānosaka mūra, koka un metāla virsmu apdares krāsu un laku pārklājumu izturība pret laika apstākļu iedarbību, izmantojot mākslīgā klimata kameras ar UV luminiscences lampām un ūdens kondensāciju vai strūklu saskaņā ar ISO 11507:2007. Krāsas mūra virsmām jānovērtē pēc pārklājuma 1 000 h mākslīgas novecināšanas testēšanas apstākļos, bet koka un metāla virsmu apdares krāsas (un lakas) – pēc 500 h mākslīgas novecināšanas testēšanas apstākļos. Testēšanas apstākļi: UVA 4 h/60 °C + mitrums 4 h/50 °C.

Otra iespēja ir koka apdares krāsu un laku pārklājumu izturību pret laika apstākļu iedarbību testēt pēc 500 h mākslīgas novecināšanas klimata kamerā ar QUV paātrinātāju, tos pakļaujot cikliskai UV(A) starojuma un ūdens iedarbībai saskaņā ar EN 927-6.

Iedarbībai pakļauto paraugu krāsas izmaiņas nedrīkst būt lielākas par ΔΕ * = 4, bet spīduma samazināšanās lakām nedrīkst pārsniegt 30 % no tā sākotnējās vērtības. Spīdums jānosaka pēc standarta ISO 2813. Kritēriju par krāsas maiņu neizmanto caurspīdīgām lakām un bāzēm.

Mūra, koka un metāla virsmu apdares krāsu pārklājumu plēvītes bojātība jātestē saskaņā ar standartu EN ISO 4628-6:2007 pēc paraugu ekspozīcijas klimata kamerā. Pārklājumiem šajā testā jāiegūst novērtējums vismaz 1,5 vai labāks (0,5 vai 1,0). Standartā iekļauti attēli salīdzināšanai.

Mūra, koka un metāla virsmu apdares krāsām pēc paraugu ekspozīcijas klimata kamerā jānosaka arī šādi parametri:

Ņemot vērā tonēšanai izmantojamo krāsu lielo dažādību, šādi jātestē tikai lietotā bāzes krāsa.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par testēšanas rezultātiem, norādītos parametrus nosakot pēc standarta ISO 11507:2007 vai EN 927-6 metodes, vai arī tām abām. Attiecīgos gadījumos pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī testēšanas pārskatus par noteikšanas rezultātiem saskaņā ar EN ISO 4628-2, 4, 5, 6. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī deklarāciju par to, ka pārklājuma krāsas izmaiņas (ja tās konstatē) ir šajā dokumentā norādīto vērtību robežās.

f)  Ūdens tvaiku caurlaidība. Ja tiek apgalvots, ka āra darbiem paredzētās mūra un betona virsmu krāsas elpo, attiecīgā krāsa jāklasificē II klasē (vidēja ūdens tvaiku caurlaidība) vai augstāk saskaņā ar testēšanas rezultātiem pēc standartā EN ISO 7783-2 noteiktās metodes. Ņemot vērā tonēšanai izmantojamo krāsu lielo dažādību, šādi jātestē tikai lietotā bāzes krāsa; šī prasība neattiecas uz caurspīdīgām gruntskrāsām.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti pēc standartā EN ISO 7783-2 noteiktās testēšanas metodes.

g)  Ūdens caurlaidība. Ja tiek apgalvots, ka āra darbiem paredzētā mūra un betona virsmu krāsa nelaiž cauri ūdeni vai ir elastomērs, tā jāklasificē III klasē (zema šķidrumu caurlaidība) saskaņā ar testēšanas rezultātiem pēc standartā DIN EN 1062-3:1999 noteiktās metodes. Ņemot vērā tonēšanai izmantojamo krāsu lielo dažādību, šādi jātestē tikai lietotā bāzes krāsa. Visas pārējās krāsas mūra virsmām jāklasificē II klasē (vidēja šķidrumu caurlaidība) vai augstāk saskaņā ar testēšanas rezultātiem pēc standartā DIN EN 1062-3:1999 noteiktās metodes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti pēc standartā DIN EN 1062-3:1999 noteiktās testēšanas metodes.

h)  Sēnīšizturība. Ja tiek apgalvots, ka āra darbiem paredzētās mūra virsmu apdares krāsas ir noturīgas pret sēnīšu iedarbību, pārklājuma kvalitātei, ko nosaka pēc standarta BS 3900:G6, jābūt 2 un augstākai (sēnīšu izplatība mazāka par 10 %). Ņemot vērā tonēšanai izmantojamo krāsu lielo dažādību, šādi jātestē tikai lietotā bāzes krāsa.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti pēc standartā BS 3900:G6 noteiktās testēšanas metodes.

i)  Plaisāšana. Ja tiek apgalvots, ka mūra (vai betona) virsmu krāsa ir elastomērs, attiecīgā krāsa jāklasificē A1 klasē pie 23 °C saskaņā ar testēšanas rezultātiem pēc standartā DIN EN 1062-7:2004 noteiktās metodes. Ņemot vērā tonēšanai izmantojamo krāsu lielo dažādību, šādi jātestē tikai lietotā bāzes krāsa.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti pēc standartā DIN EN 1062-7:2004 noteiktās testēšanas metodes.

j)  Izturība pret sārmiem. Mūra virsmu krāsas un gruntskrāsas ir izturīgas pret sārmu iedarbību, ja pārklājums 24 h iztur 10 % NaOH šķīduma iedarbību pēc standartā ISO 2812-4:2007 noteiktās metodes. Novērtē pēc 24 h žāvēšanas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par rezultātiem, kas iegūti pēc standartā ISO EN 2812-4:2007 noteiktās testēšanas metodes.

— lietošana, substrāts un lietošanas nosacījumi, kuriem attiecīgais produkts ir paredzēts. Pie tiem pieder arī norādījumi par sagatavošanas u. c. tādiem darbiem kā pareiza substrāta virsmas sagatavošana, ieteikumi par izmantošanu āra darbiem (attiecīgos gadījumos) vai par ieteicamo temperatūru,

— ieteikumi par izmantojamajiem tīrīšanas līdzekļiem un par atkritumu pareizu apsaimniekošanu (ūdens piesārņojuma ierobežošanai). Šiem ieteikumiem ir jābūt konkrētajam produktam un lietojumam atbilstošiem, un šim nolūkam var izmantot arī attiecīgas piktogrammas,

— ieteikumi par produkta glabāšanas apstākļiem pēc iepakojuma atvēršanas (lai samazinātu cieto atkritumu rašanos), ja vajadzīgs, norādot arī attiecīgus drošības pasākumus,

— par pārklājumiem tumšākos toņos, uz kuriem neattiecas 7. kritērija a) punkts, norādījumi par gruntskrāsas vai bāzes krāsas pareizu izvēli un lietošanu (ja iespējams, ar Eiropas ekomarķējumu),

— paziņojums, ka ar neizlietoto krāsu jārīkojas tā, lai nepiesārņotu vidi, un tāpēc to nevar izmest sadzīves atkritumos vai izliet. No vietējām iestādēm jābūt saņemtiem norādījumiem par šādu atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu,

— ieteikumi par krāsotāja individuālās aizsardzības pasākumiem. Uz iepakojuma jābūt vai iepakojumam jāpievieno šāds (vai līdzīgs) uzraksts:

— “Sīkāk par to, kāpēc tieši šim ražojumam piešķirta “ekopuķīte”, varat uzzināt tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/ecolabel.”

— ļoti piemērots izmantošanai āra darbiem,

— bīstamas vielas satur ierobežotā daudzumā,

— zems šķīdinātāju saturs.