This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008R1005-20110309
Council Regulation (EC) No 1005/2008 of 29 September 2008 establishing a Community system to prevent, deter and eliminate illegal, unreported and unregulated fishing, amending Regulations (EEC) No 2847/93, (EC) No 1936/2001 and (EC) No 601/2004 and repealing Regulations (EC) No 1093/94 and (EC) No 1447/1999
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 ( 2008. gada 29. septembris ), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999
Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 ( 2008. gada 29. septembris ), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999
02008R1005 — LV — 09.03.2011 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1010/2009 (2009. gada 22. oktobris), |
L 280 |
5 |
27.10.2009 |
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 86/2010 (2010. gada 29. janvāris), |
L 26 |
1 |
30.1.2010 |
|
L 57 |
10 |
2.3.2011 |
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008
(2008. gada 29. septembris),
ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
“nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” jeb “NNN” zveja ir tādas zvejas darbības, kas ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas;
“nelegāla zveja” ir zvejas darbības:
ko valsts vai ārzemju zvejas kuģi veikuši kādas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos bez attiecīgās valsts izdotas atļaujas vai pretrunā tās normatīvajiem aktiem;
ko veikuši zvejas kuģi, kuri peld ar to valstu karogu, kas ir attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses, bet darbojas pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem un valstīm saistošiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai piemērojamo starptautisko tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem; vai
ko veikuši zvejas kuģi, pārkāpjot valsts tiesību aktus vai starptautiskās saistības, tostarp tādas darbības, kuras uzsākušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas sadarbojošās valstis;
“nereģistrēta zveja” ir zvejas darbības:
kuras nav reģistrētas vai par kurām attiecīgajai valsts iestādei sniegti nepatiesi dati pretrunā valsts normatīvajiem aktiem; vai
kuras veiktas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā un nav reģistrētas vai par kurām sniegti nepatiesi dati, kas ir pretrunā minētās organizācijas ziņošanas procedūrām;
“neregulēta zveja” ir zvejas darbības:
kuras attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā veikuši zvejas kuģi bez valstspiederības vai zvejas kuģi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav minētās organizācijas dalībniece, vai kuras zvejas tiesību subjekts veicis tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai
kuras veiktas apgabalos vai vērstas uz zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem nepiemēro saglabāšanas vai pārvaldības pasākumus, ko zvejas kuģi veikuši tādā veidā, kas neatbilst valsts pienākumiem par dzīvo jūras resursu saglabāšanu atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem;
“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī apgādes kuģi, transportkuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti citās kuģu pārkraušanas darbībās, un pārvadājumu kuģi, kuru iekārtas paredzētas zvejas produktu pārvadāšanai, bet ne konteineru kuģi;
“Kopienas zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;
“zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laikposmā, attiecīgā apgabalā vai attiecīgā zvejas vietā;
“zvejas produkti” ir produkti, kuri ir iekļauti 3. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605 kombinētajā nomenklatūrā, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ( 11 ), izņemot produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;
“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” ir pasākumi, kuri ieviesti, lai saglabātu un pārvaldītu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, kuri ir pieņemti un ir spēkā saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem un/vai Kopienas tiesību aktiem;
“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu daļēja vai pilnīga pārkraušana citā zvejas kuģī;
“imports” ir zvejas produktu ievešana Kopienas teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās;
“netiešs imports” ir zvejas produktu imports Kopienā no trešās valsts teritorijas, kas nav tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš atbild par nozveju;
“eksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana, ko nozvejā ieguvuši ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, ja šos produktus no Kopienas teritorijas, no trešām valstīm vai no zvejas vietām pārvieto uz trešo valsti;
“reeksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana no Kopienas teritorijas, kuri iepriekš ir bijuši importēti Kopienas teritorijā;
“reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija” ir apakšreģionāla, reģionāla vai līdzīga organizācija vai struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri piemērojami dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;
“līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kā arī valstis, zvejas tiesību subjekti vai jebkuri citi tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar šādu organizāciju un kuriem attiecībā pret šādu organizāciju piešķirts statuss – sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse;
“novērošanas gadījums” ir gadījums, kad dalībvalsts kompetentā iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro kādu zvejas kuģi, kas varētu atbilst vienam vai vairākiem 3. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem;
“kopīga zvejas darbība” ir darbība, kurā iesaistīti divi vai vairāki zvejas kuģi, ja nozveju no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem nodod citam vai ja sakarā ar šo zvejas kuģu zvejošanas paņēmienu ir jāizmanto viens kopīgs zvejas rīks;
“juridiska persona” ir juridisks subjekts, kam šāds statuss ir piešķirts atbilstīgi piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai valsts iestādes, kad tās darbojas, īstenojot valsts varu, un sabiedriskas organizācijas;
“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar zvejas produktiem, ko importē vai eksportē no Kopienas teritorijas, var notikt gadījums, kas neļauj pareizi piemērot regulu vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
“riska pārvaldība” ir sistemātiska riska apzināšana un visu vajadzīgo pasākumu veikšana, lai samazinātu pakļautību riskam. Riska pārvaldība, cita starpā, ietver tādas darbības kā datu un informācijas ievākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī pārstrādātās informācijas un tās rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas vai valsts līdzekļiem vai stratēģijām;
“atklāta jūra” ir visas tās jūras daļas, kas definētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) 86. pantā;
“sūtījuma produktu partija” ir ražojumi, ko vai nu viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas viens pārvadājuma dokuments par nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam.
3. pants
NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi
Pieņem, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ja ir pierādīts, ka pretēji attiecīgajā apgabalā spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem tas ir:
zvejojis bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā krasta valsts; vai
nav izpildījis pienākumu reģistrēt un ziņot par nozveju vai par datiem, kas saistīti ar nozveju, tostarp datiem, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas sistēmas; vai iepriekšējas paziņošanas pienākumu atbilstīgi 6. pantam; vai
zvejojis lieguma apgabalā zvejas lieguma laikā vai bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves un/vai pārsniedzot aizliegto dziļumu; vai
bijis iesaistīts tādu krājumu specializētajā zvejā, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta; vai
izmantojis aizliegtu vai neatbilstīgu zvejas rīku; vai
viltojis vai slēpis tā marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; vai
slēpis, viltojis vai iznīcinājis ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu; vai
traucējis ierēdņu darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika inspicēts, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai novērotāju darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika novērots, vai tiek ievēroti Kopienā spēkā esošie noteikumi; vai
iekrāvis kuģī, pārkrāvis citā kuģī vai izkrāvis mazizmēra zivis, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus; vai
veicis pārkraušanu citā kuģī vai piedalījies kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar šo regulu noteikti kā NNN zveju veikuši kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Kopienas NNN kuģu sarakstā vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotajā NNN kuģu sarakstā, vai arī palīdzējis minētajiem kuģiem vai veicis to apgādi; vai
veicis zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un peld ar tādas valsts karogu, kura nav minētās organizācijas dalībniece, vai nav sadarbojies ar minēto organizāciju tā, kā šī organizācija noteikusi; vai
tam nav valstspiederības un tādēļ saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tas uzskatāms par kuģi bez valstspiederības.
II NODAĻA
TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS DALĪBVALSTU OSTĀS
1. IEDAĻA
Ostas piekļuves nosacījumi, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem
4. pants
Inspekcijas ostu sistēmā
5. pants
Apstiprinātās ostas
6. pants
Iepriekšējs paziņojums
Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ieiešanas laika norādītajā ostā paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostas vai izkraušanas vietas tie vēlas izmantot, šādu informāciju:
kuģa identifikācija;
apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un piestāšanas, izkraušanas, pārkraušanas citā kuģī vai pakalpojumu pieprasījuma nolūki;
zvejas pilnvarojums vai, attiecīgā gadījumā, pilnvarojums atbalstīt zvejas darbības vai zvejas produktus pārkraut citā kuģī;
zvejas reisa datumi;
paredzamā kuģa ieiešanas diena un laiks šajā ostā;
katras uz kuģa esošās sugas daudzums vai, attiecīgā gadījumā, ziņojums par to, ka nozvejas nav;
zona vai zonas, kurās nozveja iegūta vai notika pārkraušana citā kuģī, norādot vai nu Kopienas ūdeņus, vai zonu, kas ir trešās valsts jurisdikcijā vai suverenitātē, vai atklātu jūru;
katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī.
Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji ir atbrīvoti no a), c), d), g) un h) apakšpunktā noteiktās informācijas paziņošanas, ja saskaņā ar III nodaļu nozvejas sertifikāts ir apstiprināts attiecībā uz visu nozveju, ko izkraus vai pārkraus citā kuģi Kopienas teritorijā.
7. pants
Pilnvarojuma piešķiršana
8. pants
Izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšana
2. IEDAĻA
Ostās veicamās inspekcijas
9. pants
Vispārīgie principi
Jebkurā gadījumā inspicē šādus zvejas kuģus:
zvejas kuģus, kas novēroti saskaņā ar 48. pantu;
zvejas kuģus, kuri norādīti saskaņā ar Kopienas brīdinājuma sistēmu sniegtā paziņojumā atbilstīgi IV nodaļai;
zvejas kuģus, kurus Komisija atzinusi par tādiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā saskaņā ar 25. pantu;
zvejas kuģus, kuri norādīti NNN kuģu sarakstā, ko izveidojusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija un darījusi zināmu dalībvalstīm saskaņā ar 30. pantu.
10. pants
Inspekcijas procedūra
11. pants
Procedūra pārkāpumu gadījumā
Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatojumu amatpersonai uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantā minētajiem kritērijiem, amatpersona:
reģistrē aizdomās turēto pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;
veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ar šādu iespējamu pārkāpumu saistīta pierādījuma glabāšanu;
nekavējoties nodod inspekcijas ziņojumu kompetentajai iestādei.
III NODAĻA
NOZVEJAS SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA ZVEJAS PRODUKTU IMPORTAM UN EKSPORTAM
12. pants
Nozvejas sertifikāti
13. pants
Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko ir pieņēmušas un piemēro reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas
14. pants
Zvejas produktu netiešs imports
Lai importētu zvejas produktus, kuri veido vienu sūtījuma produktu partiju un kurus vienā un tajā pašā veidā transportē uz Kopienu no trešās valsts, kas nav karoga valsts, importētājs importēšanas dalībvalsts iestādēm iesniedz:
nozvejas sertifikātu vai sertifikātus, ko apstiprinājusi karoga valsts; un
dokumentētus pierādījumus, ka ar zvejas produktiem nav veiktas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir palikuši minētās trešās valsts kompetento iestāžu pārraudzībā.
Dokumentētus pierādījumus sniedz, izmantojot:
vajadzības gadījumā vienu transporta dokumentu, kas ietver informāciju par ceļu no karoga valsts teritorijas cauri trešai valstij; vai
dokumentu, kuru izdevušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes:
Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad minēto dokumentu var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.
Lai importētu viena sūtījuma zvejas produktu partiju, kas apstrādāta trešā valstī, kura nav karoga valsts, importētājs iesniedz importa mērķa dalībvalsts iestādēm deklarāciju, kuru izdevusi šīs trešās valsts pārstrādes rūpnīca un kuru saskaņā ar IV pielikuma veidlapu apstiprinājušas tās kompetentās iestādes, un kurā:
sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgais daudzums;
norādīts, ka šajā trešā valstī apstrādātie produkti cēlušies no nozvejām, kam ir karoga valsts apstiprināts(-i) nozvejas sertifikāts(-i); un
pievieno:
nozvejas sertifikāta(-u) oriģinālu, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantotas visas attiecīgās nozvejas kopumā; vai
nozvejas sertifikāta(-u) oriģināla kopiju, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantota daļa no attiecīgās nozvejas.
Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad deklarāciju var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts, kur notikusi apstrāde, attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.
15. pants
Ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģu gūto nozveju eksports
16. pants
Nozvejas sertifikātu iesniegšana un pārbaudes
Kritēriji, lai dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtu importētājam “atzīta uzņēmēja” statusu, ir šādi:
importētājs veic uzņēmējdarbību minētās dalībvalsts teritorijā;
pietiekams importa darījumu skaits un apjoms, lai attaisnotu 2. punktā minētās procedūras īstenošanu;
pietiekama atbilstība saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām;
atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, kas pieļauj attiecīgu pārbaudi un verificēšanu saskaņā ar šo regulu;
pastāv atvieglojumi saistībā ar minētās pārbaudes un verificēšanas veikšanu;
vajadzības gadījumā – praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību; un
attiecīgos gadījumos – pierādīta maksātspēja.
Dalībvalsts paziņo Komisijai “atzīta uzņēmēja” vārdu un adresi iespējami drīz pēc šāda statusa piešķiršanas. Komisija elektroniski dara informāciju pieejamu dalībvalstīm.
Nosacījumus attiecībā uz “atzīta uzņēmēja” statusu var paredzēt saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.
17. pants
Verificēšana
Verificēšanu jebkurā gadījumā veic:
ja dalībvalsts verificējošajai iestādei ir pamats apšaubīt paša nozvejas sertifikāta autentiskumu vai karoga valsts attiecīgās iestādes apstiprinošā zīmoga vai paraksta autentiskumu; vai
ja dalībvalsts verificējošās iestādes rīcībā ir informācija, kas liek apšaubīt zvejas kuģa atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai citām šīs regulas prasībām; vai
ja par zvejas kuģiem, zvejniecības uzņēmumiem vai citiem uzņēmējiem ir ziņots saistībā ar domājamu NNN zveju, tostarp par zvejas kuģiem, par kuriem ir ziņots reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai izveidotu to kuģu sarakstu, kuri, domājams, ir veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; vai
ja reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai ir ziņots par karoga valstīm vai reeksporta valstīm, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai īstenotu tirdzniecības pasākumus attiecībā uz karoga valstīm; vai
ja ir publicēts brīdinājums saskaņā ar 23. panta 1. punktu.
Verificēšanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes var lūgt karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetento iestāžu palīdzību un šādā gadījumā:
pieprasot palīdzību, norāda iemeslus, kāpēc attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm radušās pamatotas šaubas par sertifikāta vai tajā ietverto apgalvojumu derīgumu un/vai par produktu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Palīdzības pieprasījuma pamatošanai tiek nodota nozvejas sertifikāta kopija un sniegta jebkura informācija vai dokumenti, kas apliecina to, ka informācija par sertifikātu ir neprecīza. Šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetentajām iestādēm;
verificēšanas procedūru pabeidz 15 dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma dienas. Ja attiecīgās karoga valsts kompetentās iestādes nevar ievērot termiņu, dalībvalsts verificējošās iestādes pēc karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, pieprasījuma var piešķirt atbildes termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz turpmākās 15 dienas.
18. pants
Importa atteikums
Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā atsaka importēt Kopienā zvejas produktus, nepieprasot papildu pierādījumus vai palīdzību no karoga valsts, kurā tās konstatēja, ka:
importētājs nav varējis iesniegt nozvejas sertifikātu par attiecīgajiem produktiem vai nav izpildījis 16. panta 1. vai 2. punktā minētos pienākumus;
importam paredzētie produkti nav tie paši produkti, kas minēti nozvejas sertifikātā;
nozvejas sertifikātu nav apstiprinājusi 12. panta 3. punktā minētā karoga valsts iestāde;
nozvejas sertifikātā nav minēta visa pieprasītā informācija;
importētājs nespēj pierādīt, ka zvejas produkti atbilst 14. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem;
zvejas kuģis, kas norādīts nozvejas sertifikātā kā nozveju izcelsmes kuģis, ir iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā vai 30. pantā minētajos NNN kuģu sarakstos;
nozvejas sertifikātu ir apstiprinājušas tās karoga valsts iestādes, kurai saskaņā ar 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.
Dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā atsaka importēt jebkādus zvejas produktus Kopienā pēc tam, kad pieprasīta palīdzība saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ja iestādes:
ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nebija tiesīgs pieprasīt nozvejas sertifikāta apstiprināšanu; vai
ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru produkti neatbilst saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai citiem nosacījumiem atbilstīgi šai nodaļai; vai
nav saņēmušas atbildi noteiktajā termiņā; vai
ir saņēmušas atbildi, kas nesniedz risinājumu pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem.
19. pants
Tranzīts un pārkraušana citā kuģī
20. pants
Karoga valsts paziņojumi un sadarbība ar trešām valstīm
Nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājusi attiecīgā karoga valsts, šīs regulas nolūkos pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts, ar ko apstiprina, ka:
tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei;
tās valsts iestādes ir tiesīgas apliecināt nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un veikt šādu sertifikātu verificēšanu pēc dalībvalstu pieprasījuma. Paziņojumā arī iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu minētās iestādes.
Komisija vajadzības gadījumā administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu, tostarp elektronisku līdzekļu izmantošanā, lai izdotu, apstiprinātu vai iesniegtu nozvejas sertifikātus un attiecīgos gadījumos dokumentus, kas minēti 14. panta 1. un 2. punktā.
Šādas sadarbības mērķis ir:
nodrošināt, ka Kopienā importēto zvejas produktu izcelsme ir nozvejas, kas iegūtas, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, noteikumus vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
atvieglot to formalitāšu izpildi, kas saistītas ar zvejas kuģu piekļuvi ostām, zvejas produktu importu un nozvejas sertifikātu verificēšanas prasībām, kas noteiktas II nodaļā un šajā nodaļā;
paredzēt, ka Komisija vai tās pilnvarota iestāde veic revīzijas uz vietas, lai apliecinātu, ka sadarbības pasākums tiek efektīvi īstenots;
paredzēt izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp abām pusēm, lai palīdzētu īstenot attiecīgo sadarbības pasākumu.
21. pants
Reeksports
22. pants
Uzskaite un izplatīšana
Komisija reģistrē valstis un to kompetentās iestādes, kuras paziņotas saskaņā ar šo nodaļu, ietverot:
dalībvalstis, kuras ir paziņojušas kompetentās iestādes, kas apstiprina, pārbauda un verificē nozvejas sertifikātus un reeksporta sertifikātus saskaņā ar 15., 16., 17. un 21. pantu;
karoga valstis, par kurām ir saņemti paziņojumi saskaņā ar 20. panta 1. punktu, norādot tās valstis, attiecībā uz kurām atbilstīgi 20. panta 4. punktam ir izveidota sadarbība ar trešām valstīm.
IV NODAĻA
KOPIENAS BRĪDINĀJUMA SISTĒMA
23. pants
Brīdināšana
24. pants
Darbība pēc brīdinājuma saņemšanas
Kad dalībvalstis ir saņēmušas informāciju, kas paziņota saskaņā ar 23. panta 2. punktu, tās vajadzības gadījumā un saskaņā ar riska pārvaldību:
nosaka ienākošās zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma darbības jomā, un veic nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanu saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;
veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē visas zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, ir pakļautas nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanai saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;
nosaka iepriekšējās zvejas produktu sūtījumu partijas, kuras ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, un veic attiecīgo verificēšanu, tostarp iepriekš iesniegto nozvejas sertifikātu verificēšanu;
atbilstīgi starptautisko tiesību aktu noteikumiem veic brīdinājuma darbības jomā ietverto zvejas kuģu vajadzīgo izmeklēšanu, izpēti vai inspicēšanu jūrā, ostās vai jebkurās citās izkraušanas vietās.
Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos verificēšanas secinājumus, vairs nav pamatotu šaubu, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:
šajā sakarā publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atceļot iepriekšējo brīdinājuma paziņojumu;
par atcelšanu paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts; un
paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus.
Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, saglabājas pamatotas šaubas, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:
atjaunina brīdinājuma paziņojumu ar jaunu publikāciju savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;
paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un
vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.
Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka konstatēto faktu dēļ var rasties gadījums, kad netiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, noteikumi vai starptautiskie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tā nekavējoties:
šajā sakarā publicē jaunu paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
paziņo par to karoga valstij un veic atbilstīgas procedūras un demaršus saskaņā ar V un VI nodaļu;
attiecīgā gadījumā paziņo 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;
paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un
vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.
V NODAĻA
NNN ZVEJĀ IESAISTĪJUŠOS ZVEJAS KUĢU NOTEIKŠANA
25. pants
Iespējamā NNN zveja
Komisija vai tās pilnvarota iestāde apkopo un analizē:
visu to informāciju par NNN zveju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, VIII, X un XII nodaļu; un/vai
vajadzības gadījumā jebkuru citu attiecīgo informāciju, piemēram:
datus par nozveju;
tirdzniecības informāciju, kas saņemta no valsts statistikas iestādes un citiem uzticamiem avotiem;
kuģu reģistrus un datubāzes;
reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentu vai statistikas dokumentu programmas;
ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumiem vai citām zvejas kuģu darbībām, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kaā minēts 3. pantā, un NNN kuģu sarakstus, ko reģistrējušas vai pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas;
ziņojumus atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par zvejas kuģiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kā minēts 3. pantā;
jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas iegūta, inter alia, ostās un zvejas vietās.
26. pants
Aizdomas par NNN zveju
Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:
ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;
oficiāli pieprasa karoga valstij veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju un laikus paziņotu šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;
oficiāli pieprasa karoga valstij nekavējoties veikt izpildes darbību, ja pierādīts, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;
lūdz dalībvalstij paziņot īpašniekam un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoram par detalizēto paskaidrojuma rakstu par pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un par gaidāmajām sekām, ja zvejas kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā noteikts 37. pantā. Karoga valstīm arī pieprasa sniegt Komisijai informāciju par zvejas kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, par operatoriem, lai nodrošinātu, ka šādas personas var uzklausīt saskaņā ar 27. panta 2. punktu;
sniedz informāciju karoga valstij par noteikumiem VI un VII nodaļā.
Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:
ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;
ietver oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju, vai attiecīgā gadījumā ziņot par visiem jau paveiktajiem pasākumiem saistībā ar tās izmeklēšanu un laikus paziņot šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;
izsniedz oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt savlaicīgas izpildes darbības, ja pierādījies, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;
lūdz karoga dalībvalsti informēt zvejas kuģa īpašnieku un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoru par detalizētu pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un iespējamām sekām, ja kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā paredzēts 37. pantā. Karoga dalībvalstīm lūdz sniegt informāciju Komisijai, kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, operatoriem, lai nodrošinātu, ka minētās personas tiek uzklausītas atbilstīgi 27. panta 2. punktam.
27. pants
Kopienas NNN zvejas kuģu saraksta izveide
Karoga valstīm, kuru kuģi ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija pieprasa:
paziņot kuģu īpašniekam par tā zvejas kuģa iekļaušanu Kopienas NNN kuģu sarakstā, par šīs iekļaušanas pamatotiem iemesliem un par tās sekām, kā noteikts 37. pantā; un
veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu NNN zveju, tostarp vajadzības gadījumā izslēgt attiecīgos zvejas kuģus no reģistra vai anulēt to zvejas licences, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.
28. pants
Zvejas kuģu izslēgšana no Kopienas NNN kuģu saraksta
Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru izslēdz zvejas kuģi no Kopienas NNN kuģu saraksta, ja zvejas kuģa karoga valsts pierāda, ka:
kuģis nebija iesaistījies nevienā no NNN zvejas darbībām, par kurām tas tika iekļauts sarakstā; vai
reaģējot uz konkrētām NNN zvejas darbībām, ir piemērotas preventīvas, iedarbīgas un samērīgas sankcijas, jo īpaši attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93.
Tā zvejas kuģa īpašnieks vai attiecīgā gadījumā operators, kas iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā, var iesniegt prasību Komisijai pārskatīt minētā kuģa statusu, ja karoga valsts nav veikusi 1. punktā minētās darbības.
Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta, ja:
īpašnieks vai operators sniedz pierādījumus par faktu, ka zvejas kuģis vairs nav iesaistīts NNN zvejā; vai
sarakstā ietvertais zvejas kuģis ir noslīcis vai ir nodots metāllūžņos.
Visos citos gadījumos Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ir pagājuši vismaz divi gadi, kopš zvejas kuģis iekļauts sarakstā, un šajā laikposmā Komisija nav saņēmusi turpmākus ziņojumus par iespējamu minētā kuģa NNN zveju saskaņā ar 25. pantu; vai
īpašnieks iesniedz informāciju attiecībā uz kuģa pašreizējo darbību, kas pierāda to, ka zvejas kuģis darbojas, pilnībā ievērojot normatīvos aktus un/vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami zvejai, kurā tas piedalās; vai
attiecīgais kuģis, tā īpašnieks vai operators neuztur tiešus vai netiešus darbības vai finansiālus sakarus ar citu kuģi, īpašnieku vai operatoru, par kuriem ir aizdomas, ka tie veic NNN zveju, vai kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.
29. pants
Kopienas NNN kuģu saraksta saturs, publiskošana un uzturēšana
Kopienas NNN kuģu sarakstā ietver šādu informāciju par katru zvejas kuģi:
kuģa nosaukums un tā iepriekšējie nosaukumi, ja tādi ir;
kuģa karogs un tā iepriekšējie karogi, ja tādi ir;
kuģa īpašnieks un, ja svarīgi, iepriekšējie īpašnieki, tostarp īpašuma beneficiāri, ja tādi ir;
kuģa operators un, ja svarīgi, tā iepriekšējie operatori, ja tādi ir;
izsaukuma signāls un iepriekšējie izsaukuma signāli, ja tādi ir;
kuģa Lloyds/SJO numurs, ja pieejams;
fotogrāfijas, ja pieejamas;
diena, kurā kuģis tajā pirmoreiz iekļauts;
to darbību kopsavilkums, kas pamato kuģa iekļaušanu minētajā sarakstā, kopā ar atsaucēm uz visiem attiecīgajiem dokumentiem, kuros informē par minētajām darbībām un tās pierāda.
30. pants
Reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie NNN kuģu saraksti
VI NODAĻA
NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTIS
31. pants
Nesadarbīgu valstu noteikšana
Komisija 3. punkta nolūkos pamatosies galvenokārt uz to pasākumu pārbaudi, ko attiecīgā trešā valsts veikusi attiecībā uz:
periodisku pienācīgi dokumentētu NNN zveju, ko veikuši vai ko palīdzējuši veikt zvejas kuģi, kuri peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas; vai
to zvejas produktu piekļuvi tirgum, kuru izcelsme ir NNN zveja.
Lai īstenotu 3. punktu, Komisija ņem vērā:
vai attiecīgā trešā valsts efektīvi sadarbojas ar Kopienu, sniedzot atbildi uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām;
vai attiecīgā trešā valsts ir veikusi efektīvus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zveju, un jo īpaši to, vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai laupītu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no NNN zvejas;
attiecīgās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļus, apjomu un smaguma pakāpi;
jaunattīstības valstīm – to kompetento iestāžu pašreizējās spējas.
Lai īstenotu 3. punktu, Komisija apsver arī šādus aspektus:
attiecīgo trešo valstu pievienošanās starptautiskajiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšana, jo īpaši attiecībā uz UNCLOS, ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, FAO atbilstības nolīgumu;
attiecīgās trešās valsts kā reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējas puses statuss vai tās piekrišana piemērot šo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
attiecīgās trešās valsts darbība vai bezdarbība, kas var būt samazinājusi piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas vai pārvaldības pasākumu efektivitāti.
32. pants
Pasākumi attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss
Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajām valstīm, kurām saskaņā ar 31. pantā paredzētajiem kritērijiem var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu. Šajā paziņojumā ietver šādu informāciju:
statusa noteikšanas iemesls vai iemesli kopā ar visiem pieejamajiem apstiprinošajiem pierādījumiem;
iespēja rakstveidā atbildēt Komisijai attiecībā uz lēmumu par statusa noteikšanu un citu attiecīgo informāciju, piemēram, pierādījumu, kas atceļ statusu, vai vajadzības gadījumā rīcības plānu situācijas uzlabošanai un šajā nolūkā veiktos pasākumus;
tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju;
sekas, kuras rodas, ja valstij noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā paredzēts 38. pantā.
33. pants
Nesadarbīgo trešo valstu saraksta izveide
34. pants
Valsts izslēgšana no nesadarbīgo trešo valstu saraksta
35. pants
Nesadarbīgo trešo valstu saraksta publiskošana
Komisija publicē nesadarbīgo trešo valstu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā saraksta publiskošanu, tostarp ievietojot to savā tīmekļa vietnē. Komisija sarakstu regulāri atjaunina un ievieš sistēmu jauninājumu automātiskai paziņošanai dalībvalstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu šādu informāciju pieprasīt. Turklāt Komisija nodod nesadarbīgo trešo valstu sarakstu FAO un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.
36. pants
Ārkārtas pasākumi
Ārkārtas pasākumi, kas minēti 1. punktā, inter alia, var ietvert to, ka:
zvejas kuģiem, kam dots pilnvarojums zvejot un kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu, nepiešķir piekļuvi dalībvalstu ostām, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā, kā minēts 4. panta 2. punktā, lai saņemtu ļoti nepieciešamus pakalpojumus šādu situāciju novēršanai;
zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neļauj iesaistīties kopīgās zvejas darbībās ar kuģiem, kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu;
zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neatļauj zvejot jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā, neskarot divpusējo līgumu noteikumus;
nav atļauta dzīvu zivju piegāde zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā;
ar attiecīgās valsts karogu peldošu zvejas kuģu nozvejā gūtās dzīvās zivis netiek pieņemtas zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā.
VII NODAĻA
PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢIEM UN VALSTĪM, KAS IESAISTĪJUŠĀS NNN ZVEJĀ
37. pants
Rīcība attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā
Uz Kopienas NNN kuģu sarakstā ietvertajiem zvejas kuģiem (“NNN zvejas kuģi”) attiecas šādi pasākumi:
karoga dalībvalstis neiesniedz Komisijai prasības par zvejas pilnvarojumu attiecībā uz NNN zvejas kuģiem;
anulē pašreizējos zvejas pilnvarojumus vai īpašās zvejas atļaujas, kuras karoga dalībvalstis izdevušas NNN zvejas kuģiem;
NNN zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, netiek pilnvaroti zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;
zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN zvejas kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu citā kuģī vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;
NNN zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir atļauts piekļūt tikai to piederības ostām, bet nevienai citai Kopienas ostai, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā. NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts ienākt dalībvalsts ostā, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos. Alternatīvi dalībvalsts var atļaut ienākt savās ostās NNN zvejas kuģim ar nosacījumu, ka tiek konfiscētas uz kuģa esošās nozvejas un vajadzības gadījumā zvejas rīki, kas aizliegti saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Dalībvalstis arī konfiscē uz NNN zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts ienākt tās ostās nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas dēļ, esošās nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas rīkus, kas aizliegti saskaņā ar minētajiem pasākumiem;
NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, ostās nepiegādā pārtiku, degvielu un nesniedz citus pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos;
NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā;
dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN zvejas kuģiem;
aizliedz to zvejas produktu importu, ko nozvejā ieguvuši NNN zvejas kuģi, un attiecīgi nepieņem vai neapstiprina šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus;
NNN zvejas kuģu nozvejā gūto zvejas produktu imports un reeksports apstrādes nolūkos ir aizliegts;
NNN zvejas kuģi bez zivīm un apkalpes var iebraukt ostā, lai tos nodotu metāllūžņos, tomēr neskarot pret šo kuģi vai attiecīgo fizisko vai juridisko personu vērstu izmeklēšanu vai sankcijas.
38. pants
Rīcība attiecībā uz nesadarbīgām trešām valstīm
Uz nesadarbīgām trešām valstīm attiecas šādi pasākumi:
aizliedz to zvejas produktu importu Kopienā, ko nozvejā guvuši zvejas kuģi, kuri peld ar šādu valstu karogu, un attiecīgi nepieņem šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus. Ja saskaņā ar 31. pantu valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss tāpēc, ka šī trešā valsts nav veikusi piemērotus pasākumus attiecībā uz NNN zveju, kas ietekmē attiecīgo krājumu vai sugas, tad importa aizliegumu var piemērot tikai attiecībā uz minēto krājumu vai sugām;
Kopienas operatoriem ir aizliegts iegādāties zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;
ir aizliegts mainīt ar dalībvalsts karogu peldošu kuģa karogu pret šādu valstu karogiem;
dalībvalstis nepiešķir atļauju ar šādām valstīm noslēgt fraktēšanas nolīgumus par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu;
ir aizliegts eksportēt Kopienas zvejas kuģus uz šādām valstīm;
dalībvalsts un šādu valstu valstspiederīgo starpā ir aizliegts veikt slepenus tirdzniecības darījumus, kas ļautu zvejas kuģim, kurš peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmantot šādu valstu zvejas iespējas;
ir aizliegtas kopīgas zvejas darbības, kurās iesaista zvejas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;
Komisija ierosina denonsēt ar šādām valstīm parakstītus divpusējus zvejniecības nolīgumus vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus, kuros noteikts, ka nolīgumu var denonsēt, ja tās nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zveju;
Komisija neuzsāk sarunas, kuru gaitā paredzēts noslēgt pastāvīgo divpusējo zvejniecības nolīgumu vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus ar šādām valstīm.
VIII NODAĻA
VALSTSPIEDERĪGIE
39. pants
Valstspiederīgie, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti
40. pants
Novēršana un sankcijas
IX NODAĻA
TŪLĪTĒJI NOTEIKUMU IZPILDES PASĀKUMI, SANKCIJAS UN PAPILDU SANKCIJAS
41. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro attiecībā uz:
nopietniem pārkāpumiem, kas izdarīti to dalībvalstu teritorijā, uz ko attiecas Līgums, vai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot ūdeņus, kas atrodas blakus Līguma II pielikumā minētajām teritorijām un valstīm;
smagiem pārkāpumiem, ko izdarījuši Kopienas zvejas kuģi vai Kopienas valstspiederīgie;
smagiem pārkāpumiem, kas atklāti teritorijās vai ūdeņos, kas minēti šā panta 1. punktā, bet kas izdarīti atklātā jūrā vai trešās valsts jurisdikcijā un par ko paredzētas sankcijas saskaņā ar 11. panta 4. punktu.
42. pants
Smagi pārkāpumi
Šajā regulā smagi pārkāpumi ir:
darbības, ko uzskata par tādām, kuras veido NNN zveju saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem;
uzņēmējdarbības veikšana, kas ir tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp zvejas produktu tirdzniecība un imports;
šajā regulā minēto dokumentu viltošana vai šādu viltotu vai nederīgu dokumentu izmantošana.
43. pants
Tūlītējas izpildes pasākumi
Gadījumā, ja fiziska persona tiek turēta aizdomās par smagu pārkāpumu vai ir tikusi pārsteigta smaga pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai juridiska persona tiek turēta aizdomās, ka tā ir atbildīga par šādu pārkāpumu, dalībvalstis uzsāk pārkāpuma pilnīgu izmeklēšanu un saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus, jo īpaši šādus:
zvejas darbību tūlītēja pārtraukšana;
zvejas kuģa novirzīšana uz ostu;
transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā;
galvojuma pieprasīšana;
zvejas rīku un nozvejas vai zvejas produktu arests;
īslaicīga attiecīgā zvejas kuģa vai transportlīdzekļa lietošanas aizliegšana;
zvejas pilnvarojuma apturēšana.
44. pants
Sankcijas par smagiem pārkāpumiem
Dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz piecreiz pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.
Gadījumā, ja piecos gados nopietns pārkāpums atkārtojas, dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz astoņas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.
Piemērojot šīs sankcijas, dalībvalstis ņem vērā arī tā kaitējuma vērtību, kas nodarīts attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi.
45. pants
Papildu sankcijas
Šajā nodaļā paredzētās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši ar:
pārkāpumā iesaistītā zvejas kuģa sekvestrāciju;
īslaicīgu zvejas kuģa lietošanas aizliegšanu;
aizliegto zvejas rīku, nozveju un zvejas produktu konfiscēšanu;
zvejas pilnvarojuma apturēšanu vai anulēšanu;
zvejas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu;
īslaicīgu vai pastāvīgu tiesību iegūt jaunas zvejas tiesības atcelšanu;
īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;
atzīta uzņēmēja statusa, kas piešķirts saskaņā ar 16. panta 3. punktu, apturēšanu vai anulēšanu.
46. pants
Vispārējā sankciju pakāpe un papildu sankcijas
Vispārējo sankciju pakāpi un papildu sankcijas nosaka tādā veidā, lai pārliecinātos, ka to rezultātā pārkāpējiem efektīvi atņem smagu pārkāpumu rezultātā gūto ekonomisko izdevīgumu, neskarot tā likumīgās tiesības strādāt profesijā. Šajā nolūkā jāņem vērā arī tūlītējas izpildes pasākumi, kas veikti saskaņā ar 43. pantu.
47. pants
Juridisko personu atbildība
Juridiskās personas sauc pie atbildības par smagiem pārkāpumiem, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura fiziska persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības pārstāvis un kas ieņem vadošu pozīciju juridiskas personas sastāvā, pamatojoties uz:
tiesībām pārstāvēt juridisko personu; vai
pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai
pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.
X NODAĻA
DAŽU REĢIONĀLO ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJU PIEŅEMTO NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢA NOVĒROŠANAS GADĪJUMIEM
48. pants
Kuģa novērošana jūrā
Ja Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro zvejas kuģi, kas iesaistījies 2. punktā minētajās darbībās, kuģa kapteinis par šādu gadījumu var dokumentēt pēc iespējas vairāk informācijas, piemēram, šādu:
zvejas kuģa nosaukumu un aprakstu;
zvejas kuģa izsaukuma signālu;
zvejas kuģa reģistrācijas numuru un, attiecīgā gadījumā, Lloyds/SJO numuru;
zvejas kuģa karoga valsti;
kuģa pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums), kādā tas pamanīts pirmo reizi;
pirmās noteikšanas reizes dienu/laiku UTC;
vienu vai vairākas zvejas kuģa fotogrāfijas, kas pierāda novērošanas gadījumu;
citu attiecīgo informāciju par attiecīgā zvejas kuģa veiktajām darbībām, kas novērotas.
49. pants
Tādas informācijas sniegšana, kas attiecas uz novērotajiem zvejas kuģiem
50. pants
Novēroto zvejas kuģu izmeklēšana
XI NODAĻA
SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA
51. pants
Savstarpēja palīdzība
XII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
52. pants
Īstenošana
Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu īstenošanai, nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.
53. pants
Finansiāls atbalsts
Dalībvalsts var prasīt attiecīgajiem operatoriem piedalīties izmaksu segšanā, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu.
54. pants
Komitejas procedūra
Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
55. pants
Paziņošanas pienākumi
56. pants
Atcelšana
Ar šo no 2010. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta 2. punktu, 28.e, 28.f un 28.g pantu un 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Regulu (EK) Nr. 1093/94, Regulu (EK) Nr. 1447/1999, Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8., 19.a, 19.b, 19.c, 21., 21.b un 21.c pantu un Regulas (EK) Nr. 601/2004 26.a, 28., 29., 30. un 31. pantu.
Atsauces uz šīm atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
57. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
To produktu saraksts, kas neietilpst 2. panta 8. punktā noteiktajos “zvejas produktos”
ex 3. nodaļa ex 16 04 ex 16 05 |
Akvakultūras produkti, kas iegūti no zivju mazuļiem vai kāpuriem |
ex 3. nodaļa ex 16 04 |
Aknas, ikri un pieņi, mēles, vaigi, galvas un spārni |
0301 10 (1) |
Dzīvas dekoratīvās zivis |
ex 0301 91 |
Dzīvas saldūdenī iegūtas foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster) |
ex 0301 92 00 |
Dzīvi saldūdenī iegūti zuši (Anguilla spp.) |
0301 93 00 |
Dzīvas karpas |
ex 0301 99 11 |
Dzīvi saldūdenī iegūti Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho) |
0301 99 19 |
Citas dzīvas saldūdens zivis |
ex 0302 11 |
Svaigas vai dzesinātas saldūdenī iegūtas foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster), izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0302 12 00 |
Svaigi vai dzesināti saldūdenī iegūti Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho), izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0302 19 00 |
Citi svaigi vai dzesināti saldūdenī iegūti Salmonidae, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0302 66 00 |
Svaigi vai dzesināti saldūdenī iegūti zuši (Anguilla spp.), izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0302 69 11 |
Svaigas vai dzesinātas karpas, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0302 69 15 |
Svaigas vai dzesinātas tilapijas (Oreochromis spp.), izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0302 69 18 |
Citas svaigas vai dzesinātas saldūdens zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 11 00 |
Saldēti saldūdenī iegūti zilmuguras laši (Oncorhynchus nerka), izņemot to aknas, ikrus un pieņus un izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 19 00 |
Citi saldēti saldūdenī iegūti Klusā okeāna laši (Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), izņemot to aknas, ikrus un pieņus un izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 21 |
Saldētas saldūdenī iegūtas foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster), izņemot to aknas, ikrus un pieņus un izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 22 00 |
Saldēti saldūdenī iegūti Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho), izņemot to aknas, ikrus un pieņus un izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 29 00 |
Citi saldēti saldūdenī iegūti Salmonidae, izņemot to aknas, ikrus un pieņus un izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
ex 0303 76 00 |
Saldēti saldūdenī iegūti zuši (Anguilla spp.), izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0303 79 11 |
Saldētas karpas, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0303 79 19 |
Citas saldētas saldūdens zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304 |
0304 19 01 |
Svaiga vai dzesināta Nīlas asaru (Lates niloticus) fileja |
0304 19 03 |
Svaiga vai dzesināta pangasīdsamu (Pangasius spp.) fileja |
ex 0304 19 13 |
Svaiga vai dzesināta saldūdenī iegūtu Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho) fileja |
ex 0304 19 15 |
Svaiga vai dzesināta saldūdenī iegūtu varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss ) fileja, kas katra sver vairāk par 400 g |
ex 0304 19 17 |
Svaiga vai dzesināta saldūdenī iegūtu Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss (sver 400 g vai mazāk), Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita un Oncorhynchus gilae sugas foreļu fileja |
0304 19 18 |
Svaiga vai dzesināta citu saldūdens zivju fileja |
0304 19 91 |
Citāds saldūdens zivju mīkstums, svaigs vai dzesināts (arī malts) |
0304 29 01 |
Saldēta Nīlas asaru (Lates niloticus) fileja |
0304 29 03 |
Saldēta pangasīdsamu (Pangasius spp.) fileja |
0304 29 05 |
Saldēta tilapiju (Oreochromis spp.) fileja |
ex 0304 29 13 |
Saldēta saldūdenī iegūtu Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho) fileja |
ex 0304 29 15 |
Saldēta saldūdenī iegūtu varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss) fileja, kas katra sver vairāk par 400 g |
ex 0304 29 17 |
Saldēta saldūdenī iegūtu Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss (sver 400 g vai mazāk), Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita un Oncorhynchus gilae sugas foreļu fileja |
0304 29 18 |
Saldēta citu saldūdens zivju fileja |
0304 99 21 |
Citāds saldēts saldūdens zivju mīkstums (arī malts) |
0305 10 00 |
Zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |
ex 0305 30 30 |
Saldūdenī iegūtu Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho) fileja, sālīta vai sālījumā |
ex 0305 30 90 |
Citu saldūdens zivju fileja, vītināta, sālīta vai sālījumā, bet ne kūpināta |
ex 0305 41 00 |
Kūpināti saldūdenī iegūti Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho), ieskaitot fileju |
ex 0305 49 45 |
Kūpinātas saldūdenī iegūtas foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster), ieskaitot fileju |
ex 0305 49 50 |
Kūpināti saldūdenī iegūti zuši (Anguilla spp.), ieskaitot fileju |
ex 0305 49 80 |
Citas kūpinātas saldūdens zivis, ieskaitot fileju |
ex 0305 59 80 |
Citas vītinātas saldūdens zivis, arī sālītas, bet ne kūpinātas |
ex 0305 69 50 |
Saldūdenī iegūti Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho) sālījumā vai sālīti, bet ne vītināti vai kūpināti |
ex 0305 69 80 |
Citas saldūdens zivis sālījumā vai sālītas, bet ne vītinātas vai kūpinātas |
0306 19 10 |
Saldēti saldūdens vēži |
ex 0306 19 90 |
Saldēti vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |
ex 0306 21 00 |
Dekoratīvie langusti un citi dekoratīvie jūras vēži (Palinurus spp., Panulirus spp., Jasus spp.) |
ex 0306 22 10 |
Dzīvi dekoratīvie omāri (Homarus spp.) |
ex 0306 23 10 |
Dzīvas dekoratīvās garneles un ziemeļgarneles (Pandalidae) |
ex 0306 23 31 |
Dzīvas dekoratīvās garneles (Crangon) |
ex 0306 23 90 |
Citas dzīvas dekoratīvās garneles un ziemeļgarneles |
ex 0306 24 |
Dzīvi dekoratīvie krabji |
0306 29 10 |
Saldūdens vēži, dzīvi, svaigi, dzesināti, vītināti, sālīti vai sālījumā, čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, vītināti, sālīti vai sālījumā |
ex 0306 29 30 |
Dzīvi dekoratīvie Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) |
ex 0306 29 90 |
Citi dzīvi dekoratīvie vēžveidīgie |
ex 0306 29 90 |
Nesaldēti vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |
0307 10 |
Dzīvas, svaigas, dzesinātas, saldētas, vītinātas, sālītas vai sālījumā esošas austeres čaulā vai bez tās |
0307 21 00 |
Dzīvas, svaigas vai dzesinātas Pecten, Chlamys vai Placopecten ģints ķemmīšgliemenes, ieskaitot karaliskās vēdekļgliemenes |
0307 29 |
Pecten, Chlamys vai Placopecten ģints ķemmīšgliemenes, ieskaitot karaliskās vēdekļgliemenes, kas nav dzīvas, svaigas vai dzesinātas |
0307 31 |
Dzīvas, svaigas vai dzesinātas ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.) |
0307 39 |
Ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), kas nav dzīvas, svaigas vai dzesinātas |
ex 0307 41 |
Dekoratīvās sēpijas (Sepia officinalis, Rossia macrosoma, Sepiola spp.) un kalmāri (Ommastrephes spp., Loligo spp., Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.) |
ex 0307 51 |
Dekoratīvie astoņkāji (Octopus spp.) |
0307 60 00 |
Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā esoši gliemeži, kas nav jūras gliemeži |
ex 0307 91 00 |
Dzīvi, svaigi vai dzesināti citi ūdens bezmugurkaulnieki (tādi, kas nav dekoratīvie), kas nav vēžveidīgie un tie mīkstmieši, kuri minēti vai ietilpst apakšpozīcijā 0307 10 10 līdz 0307 60 00 , izņemot Illex spp., sēpijas Sepia pharaonis un jūras gliemežus Strombus. |
0307 99 13 |
Saldētas svītrotās veneras un citas cietgliemenes (Veneridae) |
0307 99 15 |
Saldētas medūzas (Rhopilema spp.) |
ex 0307 99 18 |
Citi saldēti ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav vēžveidīgie un tie mīkstmieši, kuri minēti vai ietilpst apakšpozīcijā 0307 10 10 līdz 0307 60 00 un 0307 99 11 līdz 0307 99 15 , izņemot sēpijas Sepia pharaonis un jūras gliemežus Strombus, ieskaitot ūdens bezmugurkaulnieku, kas nav vēžveidīgie, miltus un granulas, kuras derīgas lietošanai pārtikā |
ex 0307 99 90 |
Citi vītināti, sālīti vai sālījumā esoši ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav vēžveidīgie un tie mīkstmieši, kuri minēti vai ietilpst apakšpozīcijā 0307 10 10 līdz 0307 60 00 , izņemot Illex spp., sēpijas Sepia pharaonis un jūras gliemežus Strombus, ieskaitot ūdens bezmugurkaulnieku, kas nav vēžveidīgie, miltus un granulas, kuras derīgas lietošanai pārtikā |
ex 1604 11 00 |
Sagatavoti vai konservēti saldūdenī iegūti laši, nesadalīti vai gabalos, izņemot maltas zivis |
ex 1604 19 10 |
Sagatavoti vai konservēti saldūdenī iegūti Salmonidae (izņemot lašus), nesadalīti vai gabalos, izņemot maltas zivis |
ex 1604 20 10 |
Citādi sagatavoti vai konservēti saldūdenī iegūti laši (nevis nesadalīti vai gabalos, izņemot maltas zivis) |
ex 1604 20 30 |
Citādi sagatavoti vai konservēti saldūdenī iegūti Salmonidae, izņemot lašus (nevis nesadalīti vai gabalos, izņemot maltas zivis) |
ex 1604 19 91 |
Jēlas, tikai mīklā vai rīvmaizē apviļātas, arī eļļā apceptas, saldētas saldūdens zivju filejas |
1604 30 90 |
Kaviāra aizstājēji |
ex 1605 40 00 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no saldūdens vēžiem |
1605 90 |
Gatavi izstrādājumi vai konservi no citiem mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem |
(1)
KN kodi atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 948/2009 (OV L 287, 31.10.2009.). |
II PIELIKUMS
Eiropas Kopienas nozvejas sertifikāts un reeksporta sertifikāts