►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 95/28/EK

(1995. gada 24. oktobris)

par dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību

(OV L 281, 23.11.1995, p.1)

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►A1

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

  L 236

33

23.9.2003

2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir tā transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas definēts 2.2. punktā, attiecībā uz to iekšējo detaļu ugunsizturību, kuras izmanto pasažieru nodalījumā;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

2.3.

“detaļas apstiprinājums” ir apstiprinājums tādām ierīcēm kā materiāli, sēdekļi, aizkari, starpsienas utt.;

2.4.

“detaļas tips” ir detaļas, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

2.5.

“pasažieru nodalījums” ir telpa, kur atrodas pasažieri (ieskaitot bāru, virtuvi, tualeti utt.), ko ierobežo:

2.6.

“sēdeklis” ir polsterēta konstrukcija, kas ir vai nav iekļauta transportlīdzekļa konstrukcijā, paredzēta viena pieauguša cilvēka sēdēšanai. Šis termins attiecas kā uz atsevišķiem sēdekļiem, tā arī uz sola daļu, kas paredzēta viena pieauguša cilvēka sēdēšanai;

2.7.

“sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t.i., ar viena sēdekļa priekšējiem balstiem rindā ar otra sēdekļa vai uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem balstiem un rindā ar otra sēdekļa vai aiz otra sēdekļa priekšējiem balstiem) un pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.8.

“sols” ir polsterēta struktūra, paredzēta vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.9.

“degšanas ātrums” ir saskaņā ar šīs direktīvas IV un/vai VI pielikumu izmērītā izdegušā attāluma attiecība pret laiku, kurā attiecīgais attālums ir izdedzis. Degšanas ātrumu izsaka milimetros minūtē;

2.10.

“kompozītmateriāls” ir materiāls, ko veido vairāki līdzīgu vai atšķirīgu materiālu slāņi, kuru virsmas cieši savienotas kopā, izmantojot cementēšanu, salīmēšanu, apšūšanu, metināšanu utt.

Ja dažādi materiāli savienoti kopā ar pārtraukumiem (piemēram, sašujot, ar augstfrekvences metināšanu, kniedēšanu), tad šādus materiālus neuzskata par kompozītmateriāliem;

2.11.

“redzamā virsma” ir tā transportlīdzeklī iemontētā materiāla virsma, kas pagriezta uz pasažieru nodalījuma pusi;

2.12.

“polsterējums” ir iekšējā polsterējuma un virsmas apdares materiāla kombinācija, kas kopā rada sēdekļa amortizāciju;

2.13.

“iekšējais apšuvums” ir materiāls(-i), kas veido griestu, sienu vai grīdas virsmas apdari un pamatu.

3.1.

EEK transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz pasažieru nodalījumā izmantoto materiālu ugunsizturību, ievērojot Direktīva 70/156/EEK 3. panta 4. punktu, iesniedz transportlīdzekļa ražotājs.

3.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir dots II pielikuma 1. papildinājumā.

3.3.

Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi, jāiesniedz:

4.1.

EEK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu iekšējo materiālu tipam attiecībā uz tā ugunsizturību, ievērojot Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu, iesniedz ražotājs.

4.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir dots II pielikuma 2. papildinājumā.

4.3.

Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi, jāiesniedz:

5.1.

Ja atbilstīgās prasības ir izpildītas, piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu un, ja vajadzīgs, 4. panta 4. punktu.

5.2.

EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir dots:

5.3.

Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam vai katram apstiprinātajam detaļas tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir tādus pašus numurus cita tipa transportlīdzeklim vai cita tipa detaļai.

6.1.

Katrai detaļai, kas atbilst saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātam tipam, ir jābūt EK tipa apstiprinājuma zīmei. Šī zīme sastāv no:

6.2.

Ja sēdeklis ir apstiprināts kā detaļa, vai spilvens un sēdekļa vai sola aizmugure ir pārklāti ar to pašu materiālu, tad ir pietiekami, ka zīme uzlikta uz sēdekļa vai sola tikai vienu reizi.

6.3.

Zīme materiālam jāuzliek tā, lai tā būtu skaidri salasāma un neizdzēšama, pat ja materiāls ir uzstādīts transportlīdzeklī.

6.4.

EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes paraugs ir dots šā pielikuma papildinājumā.

7.1.

Lai apstiprinātu transportlīdzeklī izmantotos pasažieru nodalījuma iekšējo materiālu tipu, jāveic viens vai vairāki testi, kas minēti IV, V un VI pielikumā.

7.2.

Izotropiska materiāla pieciem paraugiem vai neizotropiska materiāla 10 paraugiem (pieciem no katra virziena), veic šīs direktīvas IV pielikumā aprakstīto testu šādam(-iem) materiālam(-iem):

Turklāt vienu paraugu nodod tehniskajam dienestam turpmākām atsaucēm.

7.3.

Četriem paraugiem no abām pusēm (ja tās nav vienādas), veic šīs direktīvas V pielikumā aprakstīto testu šādam(-iem) materiālam(-iem):

Turklāt vienu paraugu nodod tehniskajam dienestam turpmākām atsaucēm.

7.4.

Izotropiska materiāla trim paraugiem vai neizotropiska materiāla sešiem paraugiem no materiāla(-iem), kas izmantoti aizkariem un aptumšotājiem (un/vai citiem piekarinātiem materiāliem), veic VI pielikumā aprakstīto testu.

Turklāt vienu paraugu nodod tehniskajam dienestam turpmākām atsaucēm.

7.5.

Testus, kas aprakstīti IV līdz VI pielikumā, neveic šādiem materiāliem:

8.1.

Ja tiek pārveidots tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

9.1.

Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, ir jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

10.1.

Materiālus un/vai iekārtas, ko izmanto pasažieru nodalījumā un/vai ierīcēs, kuras apstiprinātas kā detaļas, uzstāda tā, lai maksimāli samazinātu liesmu rašanos un izplatīšanos.

10.2.

Šādus iekšējos materiālus un/vai iekārtas uzstāda tikai saskaņā ar to paredzēto mērķi un tiem veikto(-iem) testu(-iem) (skatīt 7.2., 7.3. un 7.4. iedaļu), sevišķi saistībā ar to ugunsizturību un kušanas režīmu (horizontāla/vertikāla virziena).

10.3.

Neviena adhezīva viela, kuru lieto iekšējā materiāla piestiprināšanai pie tā atbalsta struktūras, cik iespējams, nedrīkst pasliktināt materiāla ugunsizturību.

2.1.

Degšanas kamera (1. attēls), vēlams, no nerūsējošā tērauda, ar 2. attēlā norādītajiem izmēriem. Kameras priekšpusē ir ugunsizturīgs novērošanas logs, kas var nosegt visu kameras priekšpusi, un var būt konstruēts kā piekļuves panelis.

Kameras apakšā ir ventilācijas atveres, kameras augšdaļā visapkārt ir ventilācijas sprauga. Degšanas kamerai ir četras 10 mm augstas kājiņas.

Kameras vienā galā var būt atvere, lai kamerā varētu ievietot turētājā nostiprinātu paraugu; otrā galā ir atvere gāzes pievada līnijai. Izkusušo materiālu uztver pannā (skat. 3. attēlu), kas novietota kameras apakšā starp ventilācijas atverēm, tās neaizsedzot.

1. attēls

Degšanas kamera ar parauga turētāju un pilienu uztvērēju

2. attēls

Degšanas kameras paraugs

(Izmēri milimetros)

3. attēls

Tipiska pilienu uztveršanas panna

(Izmēri milimetros)

2.2.

Paraugu turētājs, ko veido divas U veida metāla plāksnes vai rāmji no materiāla, kas izturīgs pret koroziju. Izmēri parādīti 4. attēlā.

Lai varētu saturēt paraugu, apakšējā plāksnē ir tapas un augšējā - attiecīgas atveres. Tapas izmanto arī kā atskaites punktus, lai noteiktu degšanas attāluma sākuma un beigu punktu.

Pa U veida rāmja pamatu no termoizturīgām stieplēm 0,25 mm diametrā ar 25 mm atstarpēm izveido balstu (skatīt 5. attēlu).

Paraugu apakšdaļai jābūt 178 mm virs kameras grīdas plāksnes. Paraugu turētāja priekšējai malai jābūt 22 mm attālumā no kameras gala; paraugu turētāja garākajām malām jābūt 50 mm attālumā no kameras sienām (visi iekšējie izmēri). (skatīt 1. un 2. attēlu)

4. attēls

Paraugu turētājs

(Izmēri milimetros)

5. attēls

U- veida rāmja apakšā no stieplēm izveidotā balsta daļas paraugs

(Izmēri milimetros)

2.3.

Gāzes deglis. Kamerā Bunzena degļa veidā ir neliels uguns avots, kā iekšējais diametrs ir 9,5 ± 0,5 mm. Tas atrodas kameras centrā, un tā sprausla ir 19 mm zem parauga brīvā gala apakšējās malas centra (skatīt 2. attēlu).

2.4.

Testam izmantojamā gāze. Deglim pievadītās gāzes siltumietilpībai jābūt aptuveni 38 MJ/m3 (piemēram, dabasgāze).

2.5.

Vismaz 110 mm gara metāla ķemme ar septiņiem vai astoņiem noapaļotiem zariem uz 25 mm.

2.6.

Hronometrs ar precizitāti 0,5 s.

2.7.

Velkmes skapis. Degšanas kameru var ievietot velkmes skapī ar noteikumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20, tomēr ne vairāk kā 110 reizes lielāks par degšanas kameras tilpumu, turklāt velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā par 2½ reizēm.

Pirms testa izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī 100 mm attālumā no degšanas kameras atrašanās vietas tās priekšpusē un aizmugurē. Lai degšanas produkti neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz darbinieka veselību, gaismas plūsmas ātrumam jābūt no 0,10 līdz 0,30 m/s. Var izmantot velkmes skapi ar dabisko ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

3.1.1.

Paraugu forma un izmēri parādīti 6. attēlā. Parauga biezums atbilst tā ražojuma biezumam, attiecībā uz kuru veic testu. Tam jābūt ne lielākam kā 13 mm. Ja iespējams, parauga šķērsgriezumam visā garumā jābūt vienmērīgam.

6. attēls

Paraugs

(Izmēri milimetros)

3.1.2.

Ja ražojuma forma un izmēri ir tādi, ka nav iespējams paņemt norādītā izmēra paraugus, tad jāievēro šādi minimālie parauga izmēri:

4.1.

Paraugus ar plūksnainu vai uzkārstu virsmu novieto uz līdzenas virsmas un ar ķemmi (2.5. iedaļa) divreiz izķemmē pretēji kārsuma virzienam.

4.2.

Paraugu ievieto paraugu turētājā (2.2. iedaļa) tā, lai iedarbībai pakļautā puse būtu vērsta uz leju pret liesmu.

4.3.

Gaisa padeves atverei esot noslēgtai, pēc atzīmes uz degšanas kameras noregulē 38 mm augstu degļa liesmu. Pirms sāk pirmo testu, liesmas stabilizācijai degli dedzina vismaz vienu minūti.

4.4.

Paraugu turētāju ievieto kamerā tā, lai liesma skartu parauga galu, un pēc 15 sekundēm pārtrauc gāzes padevi deglim.

4.5.

Degšanas ātruma mērījumus sāk brīdī, kad liesmas apakšējā daļa sasniedz pirmo mērījumu punktu. Novēro liesmas izplatīšanos tajā parauga pusē (augšējā vai apakšējā), kas deg ātrāk.

4.6.

Degšanas laika mērījumus beidz mirklī, kad liesma sasniedz pēdējo mērījumu punktu vai nodziest, to nesasniegusi. Ja liesma pēdējo mērījumu punktu nesasniedz, tad izmēra attālumu līdz vietai, kurā liesma nodzisusi. Izdegušais attālums ir virsmas vai iekšējas degšanas rezultātā bojātā parauga daļa.

4.7.

Ja paraugu nevar aizdedzināt vai pēc degļa izdzēšanas tas vairs nedeg, vai arī liesma nodziest pirms pirmā mērījumu punkta, un tāpēc degšanas laiks netiek noteikts, ziņojumā par testu, atzīmē, ka degšanas ātrums ir 0 mm/minūtē.

4.8.

Ja veic testu sēriju vai atkārtotus testus, raugās, lai degšanas kameras un paraugu turētāja temperatūra testēšanas sākumā nepārsniegtu 30 °C.

2.1.

Siltuma avots ir elektrisks radiators ar derīgo jaudu 500 W. Izstarojošai virsmai jābūt caurspīdīgai kvarca plāksnei ar diametru 100 ± 5 mm.

Paralēli radiatora virsmai 30 mm attālumā aparāts izstaro siltumu 3 W/cm2.

2.2.

Radiatora kalibrēšanai izmanto Gardona (folija) tipa plūsmas mērītāju (radiometru) ar izplatību, kas nepārsniedz 10 W/cm2.

Objekts, kas saņem starojumu un iespējami mazu konvekciju, ir plakans, apaļš, ne vairāk kā 10 mm diametrā un pārklāts ar gaismu necaurlaidīgu melnu apdari. Objekts ievietots ar ūdeni dzesējamā korpusā, kura virspuse ir no pulēta metāla, plakana, apaļa, ar diametru aptuveni 25 mm un sakrīt ar objekta plakni.

Līdz objekta sasniegšanai starojums nedrīkst iet caur logu. Instrumentu ir vienkārši uzstādīt un lietot, tas ir nejutīgs pret caurvēju un stabils kalibrēšanā. Instrumenta precizitāte ir ± 3 % un atkārtojamība 0,5 %.

Siltuma plūsmas mērītāja kalibrējumu pārbauda pēc katras atkārtotas radiatora kalibrēšanas, salīdzinot ar standartinstrumentu, ko neizmanto citiem mērķiem. Standartinstrumentu saskaņā ar valsts standartu pilnīgi kalibrē katru gadu.

2.2.1.   Kalibrācijas pārbaude

Starojuma jaudu, kas kalibrēšanas sākumā atbilst starojumam 3 W/cm2, pastāvīgi pārbauda (vismaz reizi katrās 50 darbības stundās) un aparatūru kalibrē atkārtoti, ja šādā pārbaudē konstatē, ka novirze pārsniedz 0,06 W/cm2.

2.2.2.   Kalibrēšanas procedūra.

Aparatūru novieto tā, lai faktiski nebūtu gaisa strāvu (ne vairāk kā 0,2 m/s).

Siltuma plūsmas mērītāju ievieto aparātā parauga vietā tā, lai siltuma plūsmas mērītāja objekts atrodas radiatora virsmas centrā.

Elektrības padevi ieslēdz un jaudu noregulē tā, lai starojums radiatora virsmas centrā būtu 3 W/cm2. Strāvas iekārta būtu jānoregulē uz 3 W/cm2 piecu minūšu periodā bez turpmākas regulēšanas līdzsvara nodrošināšanai.

2.3.

Paraugu balsts ir metāla gredzens (1. attēls). Uz šā balsta novieto restes, kas pagatavotas no nerūsoša tērauda stieples, ar šādiem izmēriem:

2.4.

Uztvērējs ir cilindriska caurule ar iekšējo diametru 118 mm un dziļumu 12 mm. Uztvērējs ir piepildīts ar vati.

2.5.

Vertikāla kolonna balsta 2.1., 2.3. un 2.4. iedaļā norādītos priekšmetus.

Radiatoru novieto balsta augšā tā, ka izstarojošā virsma ir horizontāla, un starojums ir vērsts uz leju.

Kolonnā ir kloķis/pedālis, lai lēni paceltu radiatora balstu. Tur ir arī atduris, lai radiatoru varētu nogādāt atpakaļ tā parastajā stāvoklī.

To parastajā stāvoklī jāsakrīt radiatora, parauga balsta un uztvērēja asīm.

2.1.

Parauga turētājs sastāv no 560 mm augsta taisnstūra rāmja un diviem stingri savienotiem paralēliem stieņiem 150 mm attālumā, kas aprīkoti ar tapām testējamā parauga novietošanai un atrodas vismaz 20 mm attālumā no rāmja. Tapām jābūt ne vairāk kā 2 mm diametrā un vismaz 27 mm garām. Tapas atrodas uz paralēliem stieņiem, un to izvietojums redzams 1. attēlā. Rāmis uzstādīts u piemērota balsta, lai testēšanas laikā stieņus noturētu vertikālā stāvoklī. (Parauga noturēšanai uz tapām plaknē prom no rāmja, blakus tapām var ierīkot atdalītājus 2 mm diametrā.)

2.2.

Deglis ir parādīts 3. attēlā.

Deglim pievada vai nu komerciālo propāna gāzi, vai komerciālo butāna gāzi.

Degli novieto parauga priekšā, bet zem tā, lai tas atrastos plaknē, kas iet caur parauga vertikālo viduslīniju un perpendikulāri pret to (skatīt 2. attēlu) tā, ka garenvirziena ass ir 30° slīpumā pret vertikāli attiecībā pret parauga apakšējo malu. Attālums starp degļa galu un parauga apakšējo malu ir 20 mm.

2.3.

Testa aparatūru var ievietot velkmes skapī ar noteikumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20, tomēr ne vairāk kā 110 reizes lielāks par testa aparatūras tilpumu, turklāt velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā par 2½ reizēm. Pirms testa izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī 100 mm attālumā no testa aparatūras atrašanās vietas tās priekšpusē un aizmugurē. Lai degšanas produkti neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz darbinieka veselību, gaismas plūsmas ātrumam jābūt no 0,10 līdz 0,30 m/s. Var izmantot velkmes skapi ar dabisko ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

2.4.

Izmanto plakanu stingru šablonu, kas pagatavots no piemērota materiāla, un tā izmēri atbilst parauga izmēriem. Šablonā izurbj caurumiņus apmēram 2 mm diametrā, kas izvietoti tā, ka attālumi starp caurumiņu centriem atbilst attālumiem starp tapām uz rāmjiem (skatīt 1. attēlu). Caurumiņi ir izvietoti vienādā attālumā apkārt šablona vertikālajai viduslīnijai.

3.1.

Paraugu izmēri ir 560 × 170 mm.

3.2.

Paraugus vismaz 24 stundas notur 23 ± 2 °C temperatūrā, 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos notur līdz pat testēšanai.

4.1.

Testu izdara atmosfērā ar temperatūru intervālā starp 10o un 30 °C un relatīvo mitrumu starp 15 % un 80 %.

4.2.

Degli iepriekš sakarsē 2 minūtes. Liesmas augstumu noregulē uz 40 ± 2 mm, mērot attālumu starp degļa caurules uzgali un liesmas dzeltenās daļas galu vertikāli orientētam deglim un liesmu apskatot nespodrā gaismā.

4.3.

Paraugu novieto uz testēšanas rāmja tapām, pārliecinoties, ka tapas iziet cauri punktiem, kas iezīmēti no šablona, un paraugs ir vismaz par 20 mm attālināts no rāmja. Rāmi uzstāda uz balsta tā, ka paraugs ir vertikāli.

4.4.

Marķēšanas diegus piestiprina horizontāli parauga priekšā vietās, kas parādītas 1. attēlā. Katrā vietā diega cilpu izveido tā, ka divi segmenti ir izkārtoti ar 1 mm un 5 mm atstarpēm no plaknes parauga priekšā.

Katru cilpu piestiprina pie piemērotas laika noteikšanas ierīces. Diegs tiek pietiekami nostiepts, lai saglabātu stāvokli pret paraugu.

4.5.

Liesmu pie parauga pieliek 5 sekundes. Uzskata, ka aizdegšanās ir notikusi, ja paraugs turpina liesmot 5 sekundes pēc aizdedzinošās liesmas aizvākšanas. Ja nav aizdegšanās, tad liesmu pieliek 15 sekundes citādam paraugam.

4.6.

Ja kāds triju paraugu testu rezultāts pārsniedz minimālo rezultātu par 50 %, tad šajā virzienā vai pusē veic triju citu paraugu testus. Ja viens vai divi paraugi kādā triju paraugu testā nenodeg līdz augšējam marķējuma diegam, tad šajā virzienā vai pusē veic triju citu paraugu testus.

4.7.

Izmēra šādus laikus sekundēs: