EUR-Lex - 01991L0440-20071204 - EN

PADOMES DIREKTĪVA

(1991. gada 29. jūlijs)

par Kopienas dzelzceļa attīstību

(91/440/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā lielāka Kopienas pārvadājumu nozares integrācija ir būtisks iekšējā tirgus elements un tā kā dzelzceļi ir ļoti svarīga Kopienas pārvadājumu nozares daļa;

tā kā būtu jāuzlabo dzelzceļa sistēmas efektivitāte, lai to integrētu konkurences tirgū, vienlaicīgi ņemot vērā dzelzceļa īpatnības;

tā kā, lai padarītu dzelzceļa pārvadājumus efektīvus un konkurētspējīgus salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem, dalībvalstīm jānodrošina, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiktu piešķirts neatkarīgu uzņēmēju statuss, kuru darbībai ir komerciāls raksturs un kuri pielāgojas tirgus vajadzībām;

tā kā dzelzceļa sistēmas attīstību nākotnē un tās efektīvu darbību var padarīt vieglāk panākamu, ja nošķir pārvadāšanas pakalpojumus no infrastruktūras uzturēšanas; tā kā šādā situācijā šīs divas darbības ir jāvada atsevišķi un tām jābūt atsevišķiem kontiem;

tā kā, lai palielinātu konkurenci dzelzceļa pakalpojumu organizēšanā attiecībā uz uzlabotu komfortu un patērētājiem sniegtajiem pakalpojumiem, dalībvalstīm ir ieteicams saglabāt vispārīgu atbildību par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras attīstību;

tā kā tajā gadījumā, ja nepastāv kopēji noteikumi par infrastruktūras izmaksu sadalījumu, pēc apspriedes ar infrastruktūras vadību dalībvalstis pieņem noteikumus, ar ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un to grupām paredz maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu; tā kā šādām maksām jāatbilst nediskriminēšanas principam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu starpā;

tā kā dalībvalstīm jo īpaši jānodrošina, lai pastāvošajiem valsts vai valsts kontrolē esošajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu pareiza finanšu struktūra, vienlaicīgi rūpējoties, lai jebkādu vajadzīgo finanšu reorganizāciju veiktu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Līgumā;

tā kā nolūkā veicināt pārvadājumu attīstību starp dalībvalstīm dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jābūt brīvai iespējai veidot uzņēmumu grupējumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs;

tā kā šādiem starptautiskām grupējumiem jānodrošina iebraukšanas un tranzīta tiesības tajās dalībvalstīs, kurās tām piederoši uzņēmumi veic uzņēmējdarbību, kā arī tām jānodrošina tranzīta tiesības citās dalībvalstīs, kur tās vajadzīgas attiecīgo starptautisko pakalpojumu veikšanai;

tā kā nolūkā veicināt kombinētos pārvadājumus ir lietderīgi pieeju citas dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūrai nodrošināt tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic starptautiskos kombinētos kravu pārvadājumus;

tā kā ir jāizveido padomdevēja komiteja, kas veiktu pārraudzību un palīdzētu Komisijai īstenot šo direktīvu;

tā kā rezultātā ir jāatceļ Padomes 1975. gada 20. maija Direktīva 75/327/EEK par situācijas uzlabošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos un to noteikumu saskaņošanu, kas regulē šādu uzņēmumu un valstu finansiālās attiecības ( 4 ),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I IEDAĻA

Piemērošanas joma un definīcijas

▼M1 —————

2. pants

1. Šī direktīva attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un uz tādu dzelzceļa uzņēmumu dzelzceļa pārvadājumu darbību, kas veic uzņēmējdarbību vai kas veiks uzņēmējdarbību dalībvalstī.

2. Šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodrošina tikai pilsētas, piepilsētas vai reģionālos pārvadājumus.

3. Uzņēmumi, kuru dzelzceļa ekspluatācija ir ierobežota, veicot tikai autotransporta līdzekļiem paredzētus turp un atpakaļ pārvadājumus pa Lamanša tuneli, ir izslēgti no šīs direktīvas piemērošanas jomas, izņemot 6. panta 1. punktu, 10. un 10.a pantu.

4. Dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz jebkuru dzelzceļa pārvadājumu, ko veic tranzītā caur Kopienu un kas sākas un beidzas ārpus Kopienas teritorijas.

3. pants

Šajā direktīvā:

— “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas ir licencēts saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem un kura galvenais darbības veids ir dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravām un/vai pasažieriem ar noteikumu, ka uzņēmumam jānodrošina vilce; minētais attiecas arī uz uzņēmumiem, kas nodrošina tikai vilci,

— “infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Tas var būt atbildīgs arī par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu. Infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas tīklā vai tīkla daļā var piekrist dažādām iestādēm vai uzņēmumiem,

— “dzelzceļa infrastruktūra” nozīmē visas vienības, kas ir uzskaitītas I. A pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2598/70 (1970. gada 18. decembris), ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai Padomes 1970. gada 4. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumānorādītajās pārskatu veidlapās ( 5 ), izņemot pēdējo ievilkumu, kuru šajā direktīvā izsaka šādi: “Ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība”,

— “starptautiskas grupējums” nozīmē jebkādu apvienību, ko izveidojuši vismaz divi dažādās dalībvalstīs reģistrēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, lai sniegtu starptautiskus pārvadājumu pakalpojumus starp dalībvalstīm,

— “starptautisko kravu pārvadājumi” ir pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedzot, vilciens šķērso vismaz vienas dalībvalsts robežu; vilciens var būt sakabināts un/vai sadalīts posmos, un dažādajiem posmiem var būt dažāda izcelsme un galamērķi, ja tikai visi vagoni šķērso vismaz vienu robežu,

— “starptautisks pasažieru pārvadājums” ir pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, kurā vilciens šķērso vismaz vienas dalībvalsts robežu un kura galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs; vilciens var būt sakabināts un/vai sadalīts posmos, un dažādajiem posmiem var būt dažāda izcelsme un galamērķi ar noteikumu, ka visi vagoni šķērso vismaz vienu robežu,

— “pilsētas un piepilsētas reisi” ir pārvadāšanas pakalpojumi, ko sniedz, lai apmierinātu pilsētu aglomerāta vai konurbācijas pārvadājumu vajadzības, kā arī, lai nodrošinātu pārvadājumu vajadzības starp šādu aglomerātu vai konurbāciju un tās apkārtējiem apgabaliem,

— “tranzīts” ir Kopienas teritorijas šķērsošana, ko veic, šajā teritorijā neiekraujot vai neizkraujot kravu un/vai neuzņemot un neizlaižot pasažierus,

— “reģionālie reisi” ir pārvadāšanas pakalpojumi, ko veic, lai nodrošinātu reģiona pārvadājumu vajadzības.

II IEDAĻA

Pārvaldības neatkarība

4. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, ciktāl tas attiecas uz apsaimniekošanu, vadību un iekšējo administratīvo, saimniecisko un uzskaites lietu kontroli, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir neatkarīgs statuss, saskaņā ar kuru viņu rīcībā ir tādi līdzekļi, budžeti un konti, kas ir nošķirti no valsts līdzekļiem, budžeta un kontiem.

2. Ievērojot izmaksu un piešķiršanas īpašu noteikumu sistēmu, ko nosaka dalībvalstis, infrastruktūras pārvaldītājs atbild par savu apsaimniekošanu, vadību un iekšējo kontroli.

5. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem dotu iespēju pielāgot savu darbību tirgum un šo darbību vadību atstāt to vadības struktūru atbildībā, lai sniegtu efektīvus un piemērotus pakalpojumus par iespējami zemāko cenu par vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus vada saskaņā ar principiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām; tas attiecas arī uz to sabiedrisko pakalpojumu saistībām, ko uzlikusi valsts, un uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumiem, kurus tie slēdz ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izstrādā savus uzņēmējdarbības plānus, ieskaitot to ieguldījumu un finanšu programmas. Šādus plānus izstrādā, lai panāktu uzņēmumu finansiālo līdzsvaru un pārējos tehniskos, komerciālos un finanšu vadības mērķus; tiem jāparedz arī līdzekļi šo mērķu sasniegšanai.

3. Vispārējo to politikas pamatnostādņu kontekstā, kādas nosaka valsts, un ņemot vērā valsts plānus un līgumus (kuri var būt noslēgti uz vairākiem gadiem), ieskaitot ieguldījumu un finanšu plānus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jo īpaši tiesības brīvi:

— izveidot starptautisku grupējumu ar vienu vai vairākiem citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem,

— izveidot to iekšēju struktūru, neierobežojot III iedaļas noteikumus,

— kontrolēt pakalpojumu sniegšanu un realizāciju un noteikt to cenu, neierobežojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (1969. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē ( 6 ),

— pieņemt lēmumus par personālu, aktīviem un iegādēm,

— paplašināt savu tirgus daļu, attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunus pakalpojumus un pieņemt jebkādas novatoriskas vadīšanas metodes,

— ieviest jaunas darbības ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmējdarbību saistītās nozarēs.

III IEDAĻA

Infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību nodalīšana

6. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šķirtu peļņas un zaudējumu uzskaites un bilances kārtošanu un publicēšanu, no vienas puses, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbību, kura ir saistīta ar transporta pakalpojumu sniegšanu, un, no otras puses, attiecībā uz darbību, kas ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu. Publisko finansējumu, kas piešķirts vienai no šīm divām darbības jomām, nedrīkst nodot otrai.

Šo divu jomu uzskaiti veic tā, lai tie atspoguļo šo aizliegumu.

2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā vai arī infrastruktūra jāpārvalda atsevišķai organizācijai.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka II pielikumā iekļautās funkcijas, kuras nosaka taisnīgu un nediskriminējošu piekļūšanu infrastruktūrai, uztic iestādēm vai sabiedrībām, kas pašas nesniedz nekādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Neatkarīgi no organizatoriskajām struktūrām jāpierāda, ka šis mērķis ir sasniegts.

Dalībvalstis tomēr var uzdot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai jebkurai citai iestādei iekasēt maksājumus un uzņemties atbildību par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu, piemēram, investīcijām, uzturēšanu un finansēšanu.

4. Par 3. punkta piemērošanu Komisijai līdz 2006. gada 15. martam jāiesniedz ziņojums saskaņā ar 10.b pantu.

7. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai attīstītu valsts dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Kopienas vispārīgās vajadzības.

▼M2 —————

3. Dalībvalstis, pienācīgi ievērojot līguma 73., 87. un 88. pantu, var arī vienoties ar infrastruktūras pārvaldītāju par uzdevumiem, apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, īpaši jaunu investīciju segšanai.

4. Saskaņā ar valsts noteikto vispārīgo politiku infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā komercdarbības plānu, kurā iekļauj investīciju un finanšu programmu. Plānu izstrādā tā, lai panāktu optimālu un efektīvu infrastruktūras izmantošanu un attīstību, nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai.

8. pants

Infrastruktūras pārvaldītājs ņem maksu par tās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, par kuru tas ir atbildīgs, un šo maksu maksā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un starptautiskie uzņēmumu grupējumi, kas izmanto šo infrastruktūru. Apspriedušās ar infrastruktūras pārvaldītāju, dalībvalstis izstrādā noteikumus šīs maksas noteikšanai.

Izmantošanas maksā, kuru aprēķina tādējādi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzelzceļa pārvadājumu starpā, jo īpaši var ņemt vērā attālumu, vilciena sastāvu un jebkādas īpašās prasības attiecībā uz tādiem faktoriem kā ātrums, ass slodze un infrastruktūras izmantošanas pakāpe vai laiks.

IV IEDAĻA

Finanšu stāvokļa uzlabošana

9. pants

1. Attiecībā uz pastāvošajiem valsts vai tās kontrolē esošajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem dalībvalstis izveido attiecīgus mehānismus, lai samazinātu šādu uzņēmumu parādsaistības līdz tādam līmenim, kas nekavē pareizu finanšu vadību, un lai uzlabotu to finanšu stāvokli.

2. Tālab dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, kas prasa šādu uzņēmumu grāmatvedības nodaļās izveidot atsevišķu struktūrvienību parāda dzēšanai.

Uz struktūrvienības bilanci var attiecināt, kamēr tie nav dzēsti, visus uzņēmuma ņemtos aizdevumus gan lai finansētu ieguldījumus, gan lai segtu papildu saimnieciskos izdevumus, kas radušies no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmējdarbības vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības. Nevar ņemt vērā parādus, kas radušies no meitasuzņēmumu darbības.

3. Atbalstu, kas paredzēta šajā pantā minēto parādu dzēšanai, dalībvalstis piešķir saskaņā ar līguma 73., 87. un 88. pantu.

4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci vai aktīvu un pasīvu gada pārskatu kārto un publicē par darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Līdzekļi, ko maksā par darbību, kura saistīta ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem kā maksa par sabiedriskajiem pakalpojumiem, jāatspoguļo atsevišķi attiecīgajos kontos, un tos nedrīkst nodot darbībai, kas saistīta ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu uzņēmējdarbību.

V IEDAĻA

Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai

10. pants

1. Starptautiskajiem grupējumiem piešķir piekļuves un tranzīta tiesības dalībvalstī, kurā šo grupējumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem veic uzņēmējdarbību, un tranzīta tiesības citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu starptautiskos pārvadājumus starp dalībvalstīm, kur uzņēmējdarbību veic minēto grupu uzņēmumi.

2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 2. pants, ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai citās dalībvalstīs, lai sniegtu starptautiskā kombinēto kravas pārvadājumu pakalpojumus.

▼M2

3. Dzelzceļa uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 2. pants, ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt visam Eiropas dzelzceļa kravas pārvadājumu tīklam, kurš definēts 10.a pantā un I pielikumā, un vēlākais līdz 2006. gada 1. janvārim visam dzelzceļa tīklam, lai apkalpotu starptautiskās kravas.

Turklāt vēlākais līdz 2007. gada 1. janvārim dzelzceļa uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 2. pants, ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus.

3.a Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, uz ko attiecas 2. pants, līdz 2010. gada 1. janvārim visās dalībvalstīs piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai, lai tie varētu veikt starptautisku pasažieru pārvadājumu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, veicot starptautisku pasažieru pārvadājumu, ir tiesības uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskajā maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

Piekļuves tiesības to dalībvalstu infrastruktūrai, kurās starptautisko pasažieru dzelzceļa pārvadājumu daļa pārsniedz pusi no dzelzceļa uzņēmumu pasažieru pārvadājumu apgrozījuma šajā dalībvalstī, nodrošina līdz 2012. gada 1. janvārim.

To, vai pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, nosaka Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā attiecīgā regulatīvā iestāde vai iestādes pēc attiecīgo kompetento iestāžu un/vai ieinteresēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu lūguma.

3.b Dalībvalstis var ierobežot 3.a punktā paredzētās piekļuves tiesības tādiem pārvadājumiem no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, uz kuriem attiecas viens vai vairāki pakalpojumu valsts līgumi, kas noslēgti saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. Šādu ierobežojumu sekas nevar būt tiesību ierobežošana uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskā pārvadājuma maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, izņemot, ja šo tiesību izmantošana izjauktu pakalpojumu valsts līguma ekonomisko līdzsvaru.

To, vai ekonomiskais līdzsvars būtu izjaukts, nosaka Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā attiecīgā regulatīvā iestāde vai iestādes, pamatojoties uz objektīvām ekonomiskām analīzēm un iepriekš noteiktiem kritērijiem, ja saņemts lūgums no:

— kompetentās iestādes vai kompetentajām iestādēm, kas piešķīra pakalpojumu valsts līgumu,

— jebkuras citas ieinteresētas kompetentās iestādes, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar šo pantu,

— infrastruktūras pārvaldītāja vai

— dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno pakalpojumu valsts līgumu.

Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām pusēm, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās puses par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija. Regulatīvā iestāde sniedz sava lēmuma pamatojumu un norāda termiņu, kurā, kā arī nosacījumus, ar kādiem

— attiecīgā kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes,

— infrastruktūras pārvaldītājs,

— dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno pakalpojumu valsts līgumu, vai

— dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas meklē piekļuves iespēju,

var pieprasīt lēmuma pārskatīšanu.

3.c Dalībvalstis var arī ierobežot tiesības starptautiska pasažieru pārvadājuma maršrutā uzņemt un izlaist pasažierus stacijās, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, ja ekskluzīvas tiesības pārvadāt pasažierus starp šīm stacijām ir piešķirtas saskaņā ar koncesijas līgumu, kas piešķirts pirms 2007. gada 4. decembra saskaņā ar taisnīgu konkursa izsludināšanas procedūru un atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas tiesību aktu principiem. Šis ierobežojums var būt spēkā tik ilgi, cik ilgi ir spēkā sākotnējais līgums, vai arī 15 gadus, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks.

3.d Šīs direktīvas noteikumi neuzliek dalībvalstij par pienākumu pirms 2010. gada 1. janvāra piešķirt 3.a punktā minētās piekļuves tiesības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un to tieši vai netieši kontrolētiem meitasuzņēmumiem, kas licencēti citā dalībvalstī, kur līdzīgas piekļuves tiesības nav piešķirtas.

3.e Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3.b, 3.c un 3.d punktā minētie lēmumi ir pakļauti tiesiskai kontrolei.

3.f Neskarot 3.b punktu un saskaņā ar šā panta nosacījumiem, dalībvalstis var pilnvarot iestādi, kas atbildīga par dzelzceļa pasažieru transportu, iekasēt maksu no dzelzceļa uzņēmumiem, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus maršrutu nodrošināšanai, kuri atrodas šīs iestādes jurisdikcijā un darbojas starp divām stacijām šajā dalībvalstī.

Šādā gadījumā dzelzceļa uzņēmumi, kuri sniedz valstu iekšējos vai starptautiskos pasažieru transporta pakalpojumus, maksā tādu pašu maksu par to maršrutu darbību, kuri atrodas šīs iestādes jurisdikcijā.

Maksa ir paredzēta, lai kompensētu iestāžu izdevumus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību veikšanu, kas noteiktas pakalpojumu valsts līgumos, kas noslēgti atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem. Ienākumi, kas gūti no šādas maksas un samaksāti kā kompensācija, nedrīkst pārsniegt summu, kura nepieciešama, lai segtu visus vai daļu no izdevumiem, kas radušies, nodrošinot attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos maksājumu dokumentus un samērīgus šo saistību izpildē gūtos ienākumus.

Maksa ir jāiekasē atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot taisnīguma, pārskatāmības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principus, jo īpaši attiecībā uz vidējo pakalpojumu cenu pasažierim un maksas lielumu. Kopējā uzliktā samaksa saskaņā ar šo punktu neapdraud to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ekonomisko dzīvotspēju, par kuriem to iekasē.

Attiecīgās iestādes uzglabā informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju izsekot maksu izcelsmei un to pielietojumam. Dalībvalstis šo informāciju sniedz Komisijai.

4. Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas iniciatīvas Komisija īpašā gadījumā pārbauda šā panta piemērošanu un ieviešanu un divos mēnešos pēc minētā lūguma saņemšanas un pēc apspriešanās ar 11.a panta 2. punktā minēto komiteju nolemj, vai attiecīgā pasākuma piemērošanu var turpināt. Komisiju savu lēmumu dara zināmu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm.

Neierobežojot Līguma 226. pantu, jebkura dalībvalsts var nodot Komisijas lēmumu Padomei, ievērojot viena mēneša laika ierobežojumu. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, izņēmuma gadījumos vienā mēnesī var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

▼M2

5. Ikviens dzelzceļa uzņēmums, kas iesaistīts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā, uz publisko vai privāttiesību pamata slēdz nepieciešamos nolīgumus ar izmantojamās dzelzceļa infrastruktūras vadītājiem. Nolīgumus reglamentējošie noteikumi ir nediskriminējoši, caurspīdīgi un atbilst noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju ( 7 ).

6. Piekļūšanu dzelzceļam un pakalpojumus terminālos un ostās, kas saistītas ar 1., 2. un 3. punktā minēto dzelzceļa darbību un apkalpo vai var apkalpot vairāk par vienu īsto klientu, bez diskriminācijas un pārredzamā veidā nodrošina visiem dzelzceļa uzņēmumiem, un uz dzelzceļa uzņēmumu lūgumiem tikai tad var attiecināt ierobežojumus, ja tirgus nosacījumos ir ilgtspējīgas alternatīvas.

7. Neierobežojot Kopienas un dalībvalstu noteikumus, kas attiecas uz konkurences politiku un iestādēm, kuras atbild par šo jomu, regulatīvā iestāde, kas izveidota, ievērojot Direktīvas 2000/14/EK 30. pantu, vai jebkura cita iestāde, kurai ir tādas pašas pakāpes neatkarība, novēro konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos, to skaitā dzelzceļa kravas pārvadājumu tirgū.

Šo iestādi izveido saskaņā ar minētās direktīvas 30. panta 1. punkta noteikumiem. Visi pieteikumu iesniedzēji vai ieinteresētās personas, kam šķiet, ka pret tām ir netaisnīga attieksme, ka tās ir diskriminētas vai citādi aizskartas, šai iestādei var iesniegt sūdzību. Pamatojoties uz sūdzību vai, vajadzības gadījumā, pēc savas iniciatīvas regulatīvā iestāde, cik ātri iespējams, izlemj, kādi pasākumi veicami, lai novērstu nevēlamās tendences šajos tirgos. Lai nodrošinātu vajadzīgo kontroli, ko veic tiesas, un vajadzīgo sadarbību starp dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, piemēro minētās direktīvas 30. panta 6. punktu un 31. pantu.

8. Komisija līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

Šajā ziņojumā iekļauj šādus jautājumus:

— šīs direktīvas īstenošana dalībvalstīs un jo īpaši tās ietekme uz dalībvalstīm, kas noteiktas 3.a punkta otrajā daļā, un dažādu iesaistīto struktūru efektīva darbība,

— tirgus attīstība, jo īpaši starptautiskās satiksmes tendences, visu tirgus dalībnieku, tostarp jaunu dalībnieku, darbības un tirgus daļa.

9. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par 3.a līdz 3.f punkta noteikumu īstenošanu.

Šīs direktīvas piemērošanu izvērtē, pamatojoties uz ziņojumu, ko Komisija iesniegs divus gadus pēc starptautisko pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas dienas.

Šajā ziņojumā arī izvērtē tirgus attīstību, tostarp sagatavošanās darbu stāvokli turpmākai dzelzceļa tirgus atvēršanai. Komisijai šajā ziņojumā jāanalizē dažādi šī tirgus organizācijas veidi un šīs direktīvas ietekme uz pakalpojumu valsts līgumiem un to finansēšanu. To darot, Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1370/2007 [par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un autoceļiem] ( 8 ) īstenošanu un būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm (tīklu blīvums, pasažieru skaits, vidējais ceļojuma attālums). Komisija šajā ziņojumā vajadzības gadījumā ierosina papildu pasākumus, lai veicinātu šādu tirgu atvēršanu, un novērtē šādu pasākumu ietekmi.

10.a pants

1. Eiropas dzelzceļa kravas pārvadājumu tīklu veido šādi elementi:

a) dzelzceļa līnijas, kas parādītas kartēs I pielikumā;

b) vajadzības gadījumā - apvedceļi, jo īpaši ap noslogotiem infrastruktūras posmiem Direktīvas 2000/14/EK nozīmē; piedāvājot šos apvedceļus, cik iespējams, saglabā kopējo brauciena ilgumu;

c) termināļu pievadceļi, kas apkalpo vai var apkalpot vairāk par vienu īsto klientu, kā arī uz citām novietnēm un objektiem, tostarp nozarojumi uz tiem un no tiem;

d) I pielikumā iekļautie pievadceļi uz ostām un no tām, tostarp nozarojumi.

2. Nozarojumi, kas minēti 1. punkta c) un d) apakšpunktā, katrā brauciena galā ir 50 km vai 20 % no brauciena garuma pa dzelzceļa līnijām, kuras minētas 1.punkta a) apakšpunktā (izvēloties lielāko no minētajām vērtībām).

Beļģija un Luksemburga, būdamas dalībvalstis ar relatīvi mazu vai koncentrētu tīklu, pirmajā gadā pēc 2003. gada 15. marta var ierobežot nozarojumu garumu vismaz līdz 20 km un līdz otrā gada beigām vismaz līdz 40 km.

Va IEDAĻA

Komisijas novērotājas uzdevumi

10.b pants

1. Vēlākais līdz 2001. gada 15. septembrim Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai novērotu tehniskos un ekonomiskos nosacījumus un tirgus tendences Eiropas dzelzceļa transportā. Komisija nodrošina pietiekamu resursu pieejamību, lai varētu efektīvi novērot šo nozari.

2. Šajā nolūkā Komisija šajā darbā cieši iesaista dalībvalstu un ieinteresēto nozaru pārstāvjus, tostarp lietotājus, lai tie varētu labāk novērot tendences dzelzceļa nozarē un tirgus attīstību, novērtēt veikto pasākumu efektivitāti un analizēt Komisijas plānoto pasākumu ietekmi.

3. Komisija novēro tīklu lietošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē, īpaši infrastruktūras maksājumu, jaudas sadalījuma, drošības noteikumu, licencēšanas un saskaņošanas pakāpes attīstību. Tā nodrošina aktīvu sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām iestādēm dalībvalstīs.

4. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a) dzelzceļa pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību;

b) pamatnosacījumiem;

▼M2

c) Eiropas dzelzceļu tīkla stāvokli;

d) piekļuves tiesību izmantošanu;

e) šķēršļiem, kas kavē dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti;

f) infrastruktūras ierobežojumiem;

g) tiesību aktu nepieciešamību.

VI iedaļa

Nobeiguma noteikumi

11. pants

1. Dalībvalstis var vērst Komisijas uzmanību uz jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas īstenošanu. Saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru pieņem attiecīgus lēmumus.

2. Pasākumus, ar kuriem paredzēts grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus un pielāgot tās pielikumus, pieņem saskaņā ar 11.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

11.a pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

Šīs direktīvas noteikumi neierobežo Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvu 90/531/EEK par valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūru subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, pārvadājumu un telekomunikāciju nozarē ( 9 ).

13. pants

Ar šo no 1993. gada 1. janvāra tiek atcelts Lēmums 75/327/EEK.

Uzskata, ka atsauces uz atcelto lēmumu attiecas uz šo direktīvu.

▼M2 —————

14.a pants

1. Piecus gadus no 2003. gada 15. marta šādām dalībvalstīm:

— Īrijai — dalībvalstij, kas atrodas uz salas un ko dzelzceļš savieno tikai ar vienu citu dalībvalsti;

— Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju — uz tāda paša pamata, un

— Grieķijai, kas ir dalībvalsts, kuru dzelzceļš tieši nesavieno ne ar vienu citu dalībvalsti,

nav jāpiemēro prasība uzticēt neatkarīgai iestādei funkcijas, kas nosaka taisnīgu un nediskriminējošu piekļūšanu infrastruktūrai, kura paredzēta 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, un uzdevumus, kas noteikti 7. panta 2. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētie panti uzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot neatkarīgas iestādes, kuras pildītu minētajos pantos noteiktos uzdevumus.

2. Tomēr gadījumā, ja:

a) vairāk nekā viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvas 95/18/EK 4. pantu vai — Īrijas un Ziemeļīrijas gadījumā — dzelzceļa sabiedrība, kas tā licencēta citur, iesniedz oficiālu pieteikumu konkurences darbībai tādu dzelzceļa pakalpojumu jomā, kas saistīti ar dzelzceļa pakalpojumiem virzienā uz Īriju, Ziemeļīriju vai Grieķiju vai no minētajām valstīm, vai to iekšienē, par šī izņēmuma turpmāko piemērošanu lemj saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas minēta 11.a panta 2. punktā; vai

b) dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas sniedz dzelzceļa pakalpojumus Īrijā, Ziemeļīrijā vai Grieķijā, iesniedz oficiālu pieteikumu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanai virzienā uz citu dalībvalsti vai no tās, vai citas dalībvalsts teritorijā (Īrijas vai Apvienotās Karalistes attiecībā uz Ziemeļīriju, vai abu gadījumā, sniedzot pakalpojumus citā dalībvalstī ārpus to teritorijas), 1. punktā minēto izņēmumu nepiemēro.

Vienā gadā pēc a) apakšpunktā minētā lēmuma saņemšanas, kurš pieņemts saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru, vai b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas par oficiālo pieteikumu ieinteresētā dalībvalsts vai ieinteresētās dalībvalstis (Īrija, Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju vai Grieķija) pieņem tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 1. punktā minētos pantus.

3. Izņēmumu, kas minēts 1. punktā, var atjaunot uz laikposmiem, kuru ilgums nepārsniedz piecus gadus. Vēlākais 12 mēnešus līdz izņēmuma termiņa beigām dalībvalsts, kurai izņēmums piešķirts, var griezties pie Komisijas ar lūgumu izņēmumu atjaunot. Jebkurš lūgums jāpamato. Komisija šo lūgumu izskata un pieņem lēmumu saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas minēta 11.a panta 2. punktā. Minēto konsultatīvo procedūru piemēro visiem lēmumiem, kas attiecas uz lūgumu.

Pieņemot lēmumu, Komisija ņem vērā visas tendences ģeopolitiskajā stāvoklī un dzelzceļa tirgus attīstību dalībvalstī, kas lūdz atjaunot izņēmumu, kā arī virzienā no šīs valsts un uz to.

4. Luksemburgai, kas ir dalībvalsts ar relatīvi mazu dzelzceļa tīklu, līdz 2004. gada 31. augustam nav jāpiemēro prasība piešķirt neatkarīgai iestādei funkcijas, kuras nosaka taisnīgu un nediskriminējošu piekļūšanu infrastruktūrai, kā paredzēts 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl ar to dalībvalstīm uzliek pienākumu izveidot neatkarīgas iestādes, kas pilda minētajā pantā noteiktos uzdevumus.

15. pants

Dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā līdz 1993. gada 1. janvārim. Tās nekavējoties par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

Pienākums transponēt un ieviest šo direktīvu neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

OSTAS

BELGIE/BELGIQUE

Antwerpen/Anvers

Gent/Gand

Zeebrugge/Zeebruges

▼M3

БЪЛГАРИЯ

Варна

Бургас

Русе

Лом

Видин

ČESKÁ REPUBLIKA

DANMARK

Ålborg

Århus

Esbjerg

Fredericia

København

Nyborg

Odense

DEUTSCHLAND

Brake

Bremen/Bremerhaven

Brunsbüttel

Cuxhaven

Emden

Hamburg

Kiel

Lübeck

Nordenham

Puttgarden

Rostock

Sassnitz

Wilhelmshaven

Wismar

EESTI

Muuga sadam

Paljassaare sadam

Vanasadam

Paldiski põhjasadam

Paldiski lõunasadam

Kopli põhjasadam

Kopli lõunasadam

Bekkeri sadam

Kunda sadam

ΕΛΛΑΣ

Αλεξανδρούπολις

Ελευσίνα

Πάτρα

Πειραιάς

Θεσσαλονίκη

Βόλος

ESPAÑA

Algeciras

Almería

Barcelona

Bilbao

Cartagena-Escombreras

Gijón

Huelva

Tarragona

Valencia

Vigo

FRANCE

Bayonne

Bordeaux

Boulogne

Calais

Cherbourg

Dunkerque

Fos-Marseille

La Rochelle

Le Havre

Nantes

Port-la-Nouvelle

Rouen

Sète

St-Nazaire

IRELAND

Cork

Dublin

ITALIA

Ancona

Bari

Brindisi

C. Vecchia

Genova

Gioia Tauro

La Spezia

Livorno

Napoli

Piombino

Ravenna

Salerno

Savona

Taranto

Trieste

Venezia

ΚΥΠΡΟΣ

LATVIJA

Rīga

Ventspils

Liepāja

LIETUVA

Klaipėda

LUXEMBOURG

MAGYARORSZÁG

MALTA

NEDERLAND

Amsterdam Zeehaven

Delfzijl/Eemshaven

Vlissingen

Rotterdam Zeehaven

Terneuzen

ÖSTERREICH

POLSKA

Szczecin

Świnoujście

Gdańsk

Gdynia

PORTUGAL

Leixões

Lisboa

Setúbal

Sines

▼M3

ROMÂNIA

Constanța

Mangalia

Midia

Tulcea

Galați

Brăila

Medgidia

Oltenița

Giurgiu

Zimnicea

Calafat

Turnu Severin

Orșova

SLOVENIJA

Koper

SLOVENSKO