EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R1590

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1590 (2019. gada 26. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu

C/2019/6854

OJ L 248, 27.9.2019, p. 28–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1590/oj

27.9.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1590

(2019. gada 26. septembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16. un 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 13. un 16. pantu,

tā kā:

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 noteica galīgos aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem (“galīgā regula”) (3). Ar minēto regulu noteiktie pasākumi ir tarifa kvota (“TK”) attiecībā uz 26 tērauda ražojumu kategorijām, kas noteikta pietiekami augstā līmenī, lai saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Tarifa likmi 25 % apmērā piemēro tikai, ja ir pārsniegts minētais noteiktais tradicionālo tirdzniecības plūsmu kvantitatīvais līmenis, un pa atsevišķām ražojumu kategorijām.

(2)

Galīgās regulas 161. apsvērumā un 9. pantā ir atzīmēts, ka, ņemot vērā Savienības intereses, Komisijai “var būt jāpielāgo tarifa kvotas līmenis vai piešķīrums (..), ja pasākumu noteikšanas periodā mainās apstākļi”, un ka šāda pārskatīšana jāsāk “ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūlijā”.

(3)

Ņemot to vērā, Komisija 2019. gada 17. maijā (4) sāka galīgās regulas pārskatīšanu un aicināja personas darīt zināmu to viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus attiecībā uz pieciem pārskatīšanas pamatojumiem, ko Komisija bija noteikusi 26 attiecīgo ražojumu kategorijām paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Saskaņā ar minētā paziņojuma 3. punktu pārskatīšanas pamatojumi ir šādi:

(a)

TK līmenis un piešķīrums virknei konkrētu ražojumu kategoriju;

(b)

tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana;

(c)

iespējamā kaitīgā ietekme uz integrācijas mērķiem, kurus cenšas sasniegt ar preferenciālās tirdzniecības partneriem;

(d)

to PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) saraksta atjaunināšana, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, ņemot vērā atjaunināto importa statistiku, un

(e)

citas apstākļu maiņas, kuru dēļ var būt nepieciešama piešķirtā TK līmeņa pielāgošana.

(4)

Komisija saņēma informāciju no vairāk nekā 150 dažādām personām. Ieinteresētajām personām arī tika dota iespēja sniegt piezīmes citai par citas apsvērumiem un tos atspēkot. Tādējādi Komisija saņēma vēl vairāk nekā 50 atspēkojumus.

(5)

Pēc visas saņemtās informācijas padziļinātas analīzes Komisija izdarīja konstatējumus, kas izklāstīti turpmāk. Tie ir strukturēti 2. iedaļā piecās atsevišķās apakšiedaļās atbilstīgi pieciem pārskatīšanas pamatojumiem, kas izklāstīti iepriekš 3. apsvērumā.

2.   IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI

2.A.   TK līmenis un piešķīrumi virknei konkrētu ražojumu kategoriju

(6)

Kā jau minēts galīgās regulas 161. apsvērumā, Komisijas veiktā esošo pasākumu pārskatīšana attiecās uz ikvienu ražojumu kategoriju, kam piemēro pasākumus, tostarp (bet ne tikai) 3., 4., 6. un 16. ražojumu kategoriju. Par šīm konkrētajām ražojumu kategorijām Komisija bija saņēmusi ievērojamu skaitu piezīmju izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemti galīgie aizsardzības pasākumi. Par minētajām ražojumu kategorijām arī notika vairākkārtēja viedokļu apmaiņa divpusējās apspriedēs ar Savienības tirdzniecības partneriem.

(7)

Tādējādi par visām 26 ražojumu kategorijām Komisija veica ikdienas uzraudzību.

(8)

Paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija paziņoja, ka tā veiks izmeklēšanu par to, vai ir notikušas apstākļu maiņas kopš galīgo pasākumu pieņemšanas, tostarp vai ir pierādījumi par Savienības pieprasījuma ievērojamu palielinājumu vai samazinājumu un vai ir noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētām ražojumu kategorijām. Šādos gadījumos būtu nepieciešams pielāgot noteikto TK līmeni vai piešķīrumus.

(9)

Komisija paskaidroja, ka, lai konstatētu ievērojamas pieprasījuma izmaiņas, tā izvērtēja attiecīgo TK izmantojumu, lai noskaidrotu, vai kvotas ir izsmeltas un vai to izmantošana neatspoguļoja tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(10)

Sākot pārskatīšanas izmeklēšanu, Komisija bija konstatējusi šādus potenciāli neatbilstīgus tirdzniecības modeļus 4.B, 5., 13., 15., 16., 17. un 25. ražojumu kategorijā. Attiecībā uz minētajām kategorijām konkrētām valstīm noteiktās gada kvotas vai atbilstošā atlikusī kvota, kam saskaņā ar aprēķiniem vajadzēja ilgt līdz 2019. gada jūnija beigām, vai nu bija jau izsmeltas, vai arī to izsmelšana bija gaidāma tikai divu mēnešu laikā no galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanas.

(11)

Pārskatīšanas nolūkos Komisija sīki analizēja notikumu attīstību 26 ražojumu kategorijās, pamatojoties ne tikai uz savu īstenoto ikdienas uzraudzību, bet arī jo īpaši uz notikumu attīstību minētajās kategorijās periodā no 2019. gada 2. februāra līdz 2019. gada jūnija beigām. Šajā analīzē Komisija centās noskaidrot, vai iespējamā neatbilstīgā izmantošanas modeļa iemesls bija Savienības pieprasījuma faktisks ievērojams palielinājums, vai arī šādu TK izmantošanas modeļu iemesls ir spekulatīva krājumu veidošana vai patiesībā tirdzniecības novirzīšana sakarā ar ārvalstīs veiktiem tirdzniecību kropļojošiem pasākumiem.

Ieinteresēto personu piezīmes

(12)

Daudzas ieinteresētās personas savās piezīmēs prasīja vai nu palielināt TK līmeni, vai noteikt citu sistēmu kvotu piešķiršanai vai izmantošanai to ražojumu kategorijām, kurus tās importē. Tikai dažas ieinteresētās personas iesniedza jēgpilnus pierādījumus, lai pamatotu secinājumu par iespējamu līdzsvara trūkumu starp pieejamajiem ar TK noteiktajiem kvantitatīvajām apjomiem un pastāvošo (vai attīstības procesā esošo) ES pieprasījumu vai citiem apstākļiem, kas ir mainījušies. Lielākā daļa minēto piezīmju bija vērstas uz šādām ražojumu kategorijām, kas atsevišķi analizētas šajā iedaļā: 1. kategorija (karsti velmētas loksnes un sloksnes), 4.B kategorija (ar metālu pārklātas loksnes, ko izmanto autobūves nozarē), 16. kategorija (stiepļu stieņi) un 25. kategorija (lielas metinātas caurules).

(13)

Par citām ražojumu kategorijām, kas minētas vai nu pārskatīšanas klauzulā, vai paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu (tas ir, 3. kategoriju (elektrotehniskā tērauda loksnes), 5. kategoriju (loksnes ar organisku pārklājumu), 6. kategoriju (skārda velmētavu ražojumi), 13. kategoriju (stiegras), 15. kategoriju (nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi) un 17. kategoriju (leņķi, fasonprofili un speciālie profili)), tika saņemts neliels skaits piezīmju. Nevienā no iesniegtajām piezīmēm nebija pierādījumu, kas norādītu uz piedāvājuma deficīta problēmām (t. i., zemām kvantitatīvajām robežām, kas noteiktas ar attiecīgo TK), kuras izraisījis pieprasījuma palielinājums, vai jebkādiem citiem apstākļiem, kas ir mainījušies. Tomēr vairākās piezīmēs bija norādīts uz izstumšanas problēmām saistībā ar 13. ražojumu kategoriju, kuras ir arī atsevišķi analizētas šīs iedaļas 2.B apakšiedaļā.

Komisijas veiktā analīze

(14)

Pirmā pasākumu gada perioda beigās 2019. gada 30. jūnijā attiecībā uz 24 no 26 ražojumu kategorijām faktiskie importa apjomi bija mazāki par to attiecīgo kvantitatīvo līmeni, kas noteikts ar TK, — no vienas vai vairākām konkrētām valstīm noteiktām TK, un/vai arī no vispārējās TK. Citiem vārdiem sakot, tikai divām ražojumu kategorijām, t. i., 13. kategorijai (stiegras) un 14. kategorijai (nerūsējošā tērauda stieņi), kopējās kvotas (konkrētām valstīm noteiktās un atlikušās), kas darītas pieejamas atbilstīgi pasākumiem, tuvu 2019. gada jūnija beigām bija pilnīgi izsmeltas.

(15)

Kopumā no TK, kas bija pieejama periodam no 2019. gada 2. februāra līdz 30. jūnijam, neizmantoti palika 1,3 miljoni tonnu. Turklāt Komisija apstiprināja, ka laikā, kad bija spēkā pagaidu pasākumi (no 2018. gada 18. jūlija līdz 2019. gada 1. februārim), no kvotas palika neizlietoti aptuveni divi miljoni tonnu. Tādējādi pirmajā aizsardzības pasākumu piemērošanas gadā netika izmantoti vairāk nekā 3,2 miljoni tonnu beznodokļu importa.

(16)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka TK līmeņi, kas noteikti atbilstīgi spēkā esošajiem aizsardzības pasākumiem, nepamatoti neierobežoja tirdzniecības plūsmas, bet drīzāk nodrošināja, ka tradicionālās tirdzniecības plūsmas bija samērīgas ar Savienības tirgus vajadzībām. Ieinteresētās personas neiesniedza pierādījumus par iespējamu piedāvājuma deficītu, ko izraisījis palielināts pieprasījums.

Īpašs novērtējums — 1. kategorija “karsti velmēti plakani velmējumi”

(17)

Attiecībā uz visām ražojumu kategorijām, kurām piemēroja galīgos aizsardzības pasākumus, izņemot 1. kategoriju, Komisijas pieņemtajā TK sistēmā bija apvienotas konkrētām valstīm noteiktās TK un atlikušās TK. Tādējādi Komisijas nolūks bija saglabāt tradicionālos tirdzniecības apjomus — ne vien apjoma, bet arī izcelsmes ziņā.

(18)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka šī TK sistēma, kam tiek dota priekšroka, nav piemērota 1. kategorijai turpmāk izklāstīto īpašo apstākļu dēļ. Patiešām, piecām no galvenajām vēsturiskajām eksportētājvalstīm (5), kas pārstāvēja gandrīz 60 % no importa 2015.–2017. gada periodā, tajā pašā periodā tika piemēroti antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi (6). Tas būtiski ietekmēja to importa līmeni.

(19)

Tāpēc Komisija secināja, ka šīs valstis parasti vairs nevarētu eksportēt uz Savienību tādā pat līmenī kā iepriekš, t. i., pamatojoties uz to importa Savienībā vidējo līmeni pēdējos trīs gados (2015.–2017. gadā). Tādējādi Komisija nolēma, ka Savienības interesēs ir pieņemt vienotu vispārējo TK sistēmu, kuru pārvalda pa ceturkšņiem, lai izvairītos no deficīta riska, ko nevajadzīgi varētu radīt piešķīrums konkrētai valstij.

(20)

Šīs pārskatīšanas laikā dažas ieinteresētās personas, tostarp Savienības ražošanas nozare un vairākas eksportētājvalstis, savās piezīmēs prasīja, lai Komisija īsteno konkrētām valstīm noteiktu TK sistēmu arī attiecībā uz 1. ražojumu kategoriju. Minētās personas argumentēja, ka importa pašreizējā attīstība izjauks importa plūsmu līdzsvaru, kaitējot dažām piegādātājvalstīm, un tas, savukārt, radīs noteiktus tirgus traucējumus.

(21)

Atbildot uz to, Komisija analizēja 1. kategorijas ražojumu importa attīstību 2018. gadā un 2019. gada pirmajā pusē. Tā norādīja, ka Krievijai kā piegādātājvalstij, neraugoties uz to, ka tai tika piemēroti antidempinga pasākumi (kā rezultātā tās importa apjoms 2017. gadā attiecīgi samazinājās), eksports periodā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam atguva ievērojamu daļu no tās vēsturiskā tirdzniecības apjoma. Krievija izmantoja 16 % no visas TK, kas tika izmantota no 2019. gada februāra līdz jūnijam (7). Turklāt citas valstis, kam piemēroja antidempinga pasākumus, piemēram, Brazīlija un Ukraina, turpināja eksportēt uz Savienību (8), kaut arī ievērojami mazākos apjomos nekā pirms antidempinga maksājumu noteikšanas.

(22)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto importa — jo īpaši Krievijas izcelsmes importa — attīstību, ko nevarēja paredzēt, kad tika pieņemti galīgie aizsardzības pasākumi, Komisija tagad konstatēja, ka importa līmenis, kuru būtiski ietekmēja tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ir ievērojami zemāks nekā gaidīts. Turklāt, ņemot vērā pastāvīgi augsto TK izmantošanas līmeni abos ceturkšņos, kad piemēroja galīgos aizsardzības pasākumus (no 2019. gada februāra līdz jūnijam), no citu eksportētājvalstu puses, proti, Turcijas, Indijas un Serbijas Republikas, kam TK izmantošanas īpatsvars bija attiecīgi 40 %, 15 % un 12 %, tagad jākonstatē, ka iespējamais piedāvājuma deficīta risks, kas tika paredzēts, kad noteica galīgos pasākumus, ir ievērojami mazāks.

(23)

Attiecīgi, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, kas ir mainījušies, Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs būtu mainīt TK piešķīrumu 1. ražojumu kategorijai un ieviest mehānismu, ar kuru nodrošina tirdzniecības plūsmas izcelsmes saglabāšanu un kurš ir pēc iespējas līdzīgāks tam, kurš izmantots pārējām ražojumu kategorijām.

(24)

Komisija norādīja, ka šādas sistēmas ieviešanu sarežģī 1. ražojumu kategorijas būtība. Kā paskaidrots iepriekš 19. apsvērumā, paļaušanās uz vēsturisko vidējo importu periodā no 2015. gada līdz 2017. gadam, kas izmantots kvotu noteikšanai konkrētām valstīm, izraisītu ievērojamu piedāvājuma deficītu. Turpretī, ja izmantotu 2018. gadu, kas ir pirmais pilnais gads, kad bija spēkā antidempinga un kompensācijas pasākumi, tas varētu izraisīt nepareizu piešķīrumu. Iemesls tam ir fakts, ka 2018. gada importa apjomus ietekmēja arī aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā (2018. gada jūlijā), kā arī fakts, ka pastāvēja importa apjomi, ko radīja tirdzniecības novirzīšana no trešām valstīm, kura attiecībā uz 1. ražojumu kategoriju jau bija konstatēta galīgajā regulā.

(25)

Šajos apstākļos un tā kā nebija pienācīgu reprezentatīvu importa datu par pietiekami ilgu un ticamu laika periodu, Komisija uzskatīja, ka visatbilstošākais veids, kā nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu 1. kategorijai gan apjoma, gan izcelsmes ziņā, būtu noteikt ierobežojumu vispārējās kvotas īpatsvaram, ko jebkura atsevišķa eksportētājvalsts var sasniegt attiecīgā ceturksnī.

(26)

Lai noteiktu šo ierobežojumu, Komisija analizēja vēsturiskos 1. ražojumu kategorijas importa datus (par 2013.–2017. gadu) (9) un konstatēja, ka minētajā periodā neviena eksportētājvalsts nepārsniedza vidēji 25 % īpatsvaru un arī ka vislielāko īpatsvaru vienā atsevišķā gadā sasniedza Turcija, proti, 28 % 2017. gadā. Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka nevienai atsevišķai eksportētājvalstij nebūtu jāļauj atlikušajā pasākumu termiņā pārsniegt 30 % īpatsvaru no pieejamās vispārējās TK vienā ceturksnī.

(27)

Šim robežlīmenim būtu jānodrošina eksportētājvalstīm pietiekama iespēja aizpildīt tās tirgus daļas, kuras neaizpilda valstis, kurām piemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumus, vienlaikus pēc iespējas saglabājot tradicionālās tirdzniecības plūsmas un nodrošinot pietiekamu piedāvājuma daudzveidību lietotājiem Savienībā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespējamu piedāvājuma deficīta risku (10).

(28)

Komisija uzskatīja, ka ar šo TK piešķīruma pielāgošanu tiks panākts pienācīgs līdzsvars starp dažādo personu likumīgajām tiesībām atbilstoši Savienības interesēm.

Īpašs novērtējums — 4.B kategorija “ar metālu pārklātas loksnes, ko izmanto galvenokārt autobūves nozarē”

(29)

Galīgajā regulā Komisija nolēma, ka Savienības interesēs ir sadalīt 4. kategoriju (ar metālu pārklātas loksnes) divās apakškategorijās, proti, 4.A un 4.B apakškategorijā. Šādas sadalīšanas mērķis bija pēc iespējas saglabāt tradicionālo importa līmeni ES autobūves nozarei. Ņemot vērā 4. kategorijā iekļauto ražojumu veidu lielo skaitu, Komisija bija konstatējusi nopietnu risku, ka tērauda ražojumu veidus, kas vajadzīgi ES autobūves nozarē, varētu izstumt citas “standarta” apakškategorijas. Tiek atgādināts, ka lielākajai daļai standarta veidu, kas ietilpst šajā kategorijā, patlaban piemēro antidempinga pasākumus, atšķirībā no ražojumiem, kuri ir vairāk specializēti un nebija iekļauti attiecīgajā prasībā pēc antidempinga pasākumiem.

(30)

Pārskatīšanas gaitā Komisija saņēma vairākas piezīmes no ieinteresētajām personām, kuras skāra sadalījums abās apakškategorijās, inter alia no ES autobūves nozares apvienības (ACEA), Korejas un Ķīnas valdībām un ražotājiem eksportētājiem. Minētajās piezīmēs bija uzsvērts, ka pašreizējais apakšsadalījums nav pilnīgi efektīvs iecerēto mērķu sasniegšanā. Minētās ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka nav pietiekamas skaidrības ražojumu definīcijā attiecībā uz to klasificēšanu apakškategorijā un jo īpaši to, ka standarta kategorijas ir izspiedušas tā dēvēto autoražošanā izmantojamo tēraudu, kaitējot autobūves nozarei.

(31)

Ieinteresētās personas iesniedza dažādus priekšlikumus, kā uzlabot TK efektivitāti šai kategorijai. Konkrētāk, ACEA un Ķīnas valdība prasīja, lai Komisija piešķir galapatēriņa atbrīvojumu to 4.B kategorijas tērauda kategoriju importam, kuras paredzētas izmantošanai autobūves nozarē. Citas ieinteresētās personas, piemēram, Korejas, Taivānas un Ķīnas valdības, prasīja alternatīvi palielināt TK līmeni, kā arī ieviest sistēmu, kas nodrošinātu, ka tradicionālie apjomi, kas paredzēti autobūves nozarei, tiek efektīvi aizsargāti no citu tērauda veidu importa. Savukārt Savienības tērauda ražošanas nozare piekrita, ka būtu jāveic izmeklēšana par antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu attiecībā uz 4.A kategoriju un ka būtu jārod risinājums autobūves nozarei, tomēr neizslēdzot 4.B kategoriju no pasākumu tvēruma.

(32)

Komisijas veiktā analīze galīgo pasākumu pārskatīšanā apstiprina, ka tradicionālās tirdzniecības plūsmas attiecībā uz 4.B kategorijas ražojumiem patiešām ir traucētas. Saskaņā ar Eurostat importa statistiku Ķīna (kurai piešķirtas vienas no lielākajām konkrētai valstij noteiktajām TK) pilnīgi izsmēla tai noteiktās TK vienā ceturksnī (no 2019. gada 2. februāra līdz 31. martam) un vēlāk, tā paša perioda pēdējā ceturksnī (no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam), izmantoja ievērojamu daudzumu (vairāk nekā 75 %) no vispārējās TK.

(33)

Turklāt Komisija norādīja, ka Ķīna tikai vienas dienas laikā bija izsmēlusi gada TK, kas tai bija noteikta otrajam pasākumu gadam (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam). Tāpēc ir apšaubāmi, vai minētais imports faktiski ir tā dēvētā autoražošanā izmantojamā tērauda imports. Konkrētai valstij noteiktās gada TK izsmelšana vienas dienas laikā, kā minēts iepriekš, jebkurā gadījumā pierādīja to, ka tradicionālās tirdzniecības plūsmas šajā apakškategorijā bija novirzītas. Šī tendence, visticamāk, turpinātos, ja netiktu veikta TK darbības pielāgošana attiecībā uz 4.B kategoriju, lai nodrošinātu iecerētā mērķa sasniegšanu, proti, saglabātu tradicionālo importa līmeni no dažādām piegādātājvalstīm autobūves nozarei.

(34)

Komisija nemainīja viedokli, ka nav pamata izslēgt kādu no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecina pasākumus, neatkarīgi no tā, vai to dara, tieši izslēdzot 4.B ražojumu kategoriju vai izmantojot galapatēriņa atbrīvojumu (11). Tāpēc Komisija noraidīja prasīto galapatēriņa atbrīvojumu attiecībā uz autoražošanā izmantojamo tēraudu.

(35)

Tomēr Komisija atzina, ka Savienības interesēs ir norobežot ES autobūves nozarē izmantoto ražojumu veidu tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, ir atļaut 4.B kategorijas izmantošanu tikai importam, par kuru var pierādīt, ka galalietotājs ir autobūves nozare.

(36)

Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir pielāgot TK darbību attiecībā uz 4. kategoriju, kā izklāstīts turpmāk. Lai varētu izmantot TK, tērauda ražojumiem, kas ietilpst 4.B kategorijā un faktiski tiek izmantoti automobiļu detaļu izgatavošanai, jāpiemēro galapatēriņa procedūra, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 (12) 254. pantā. Tiklīdz 4.B kategorijai piešķirtā TK ir izsmelta, piemēro 25 % ārpuskvotas tarifu.

(37)

Tomēr, tā kā konkrētus KN kodus, kas patlaban sagrupēti 4.B kategorijā, izmanto ne tikai autobūves nozarē, bija nepieciešams pielāgot kodu sadalījumu starp 4.A un 4.B kategoriju, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts attiecīgais to ražojumu eksports, kurus neizmanto autobūves nozarē. Šajā nolūkā 4.B kategorijas tvērums tika paplašināts un pārskatīts šādi: visi KN kodi, kas iepriekš bija sagrupēti tikai 4.B kategorijā, tagad būs daļa arī no 4.A kategorijas. Attiecīgi 4.A kategorijas tvērums būs paplašināts. Tajā pašā laikā 4.B kategorijas tvērums nemainīsies.

(38)

Attiecīgi to ražojumu importam, uz kuriem attiecas 4.B kategorijas kodi un kuri nav paredzēti izmantošanai autobūves nozarē, turpmāk būtu jānotiek tikai 4.A kategorijā. Turpretī visam to ražojumu importam, kas paredzēti izmantošanai autobūves nozarē, būtu jānotiek 4.B ražojumu kategorijā un jāatbilst galapatēriņa procedūras prasībām, kā paskaidrots iepriekš 36. apsvērumā.

(39)

Šīs pielāgošanas rezultātā Indijai tiktu piešķirta tai īpaši noteikta atsevišķa TK 4.A kategorijā (apvienojot konkrētai valstij noteiktās TK apjomus, kas piešķirti 4.A un 4.B kategorijā), jo Komisijai pieejamā informācija liecināja, ka šī valsts neeksportē ražojumus izmantošanai autobūves nozarē.

(40)

Pēc apspriešanās ar Korejas Republiku saņemtās informācijas Komisija pielāgoja tās konkrētai valstij noteikto TK 4.A un 4.B kategorijā. Tā TK daļa 4.B kategorijā, kur ietilpst KN kodi, kas iepriekš bija uzskaitīti vienīgi šajā kategorijā un kas nav paredzēti izmantošanai autorūpniecībā, tagad tiek pārcelti uz Korejas Republikai īpaši noteikto TK 4.A kategorijā, lai šos ražojumus varētu turpināt eksportēt uz Savienības tirgu. Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir nepieciešams ieviest šo pielāgojumu, lai uzlabotu galīgo pasākumu efektivitāti attiecībā uz šo kategoriju un nodrošinātu, ka ES autobūves nozares veiktais imports netiek nepamatoti ierobežots.

Īpašie novērtējumi — 16. kategorija “stiepļu stieņi”

(41)

Komisija saņēma vairākus apgalvojumus par šo ražojumu kategoriju. Pirmkārt, Komisijai tika prasīts uz augšu pielāgot TK līmeni, lai novērstu jebkādu iespējamu piedāvājuma deficītu Savienības tirgū. Konkrētāk, dažas personas prasīja palielināt TK līmeni par līdz 20 % vai par pamatu TK līmeņa pārskatīšanai izmantot importa līmeni, kāds bija 2016.–2018. gadā. Citas apgalvoja, ka TK būtu jāpielāgo pilnā apmērā, lai atspoguļotu pieprasījuma palielinājumu Savienībā.

(42)

Otrkārt, dažas ieinteresētās personas argumentēja, ka Savienības ražotāji nav palielinājuši (un nav spējīgi vēl vairāk palielināt) jaudu vai ražošanu nepieciešamajā līmenī, lai apmierinātu pašreizējo un turpmāko pieprasījumu pēc stiepļu stieņiem Savienībā. Turklāt tās arī apgalvoja, ka Savienības stiepļu stieņu ražotāji apgādā galvenokārt savus saistītos lejupējos lietotājus, tādējādi samazinot atvērtajam tirgum paredzētos pieejamos stiepļu stieņu daudzumus, un tas vēl vairāk pasliktina minēto neatkarīgo lietotāju, proti, lietotāju, kas nav vertikāli integrēti, situāciju. Rezultātā neatkarīgi lietotāji saskaras ar būtiskiem ierobežojumiem, nespējot piekļūt pietiekamiem stiepļu stieņu daudzumiem.

(43)

Treškārt, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka konkrētu TK izsmelšanas iemesls nevar būt krājumu veidošanas prakse šajā ražojumu kategorijā un ka importa līmenis līdz attiecīgo TK izsmelšanai bija regulārs un pastāvīgs.

(44)

Ceturtkārt, vairākas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija piešķir noteiktas TK konkrētām izcelsmes valstīm, jo tās piegādā Savienības tirgū īpašu apakškategoriju ražojumus. Tāpat dažas ieinteresētās personas argumentēja, ka būtu jāizslēdz konkrētas apakškategorijas, vai arī ka Komisijai būtu jāsadala šī ražojumu kategorija, iedalot konkrētas TK jaunajās apakškategorijās.

(45)

Piektkārt, dažas personas prasīja sadalīt šo kategoriju tā, lai apakškategorijām, ko izmanto autobūves nozarē, būtu savas TK.

(46)

Visbeidzot, viena ieinteresētā persona argumentēja, ka tā nevar ražot konkrētu ražojuma veidu, jo aizsardzības pasākumi bija ierobežojuši noteikta veida vajadzīgo stiepļu stieņu apjomu; vairākas personas arī prasīja, lai neizmantotās konkrētām valstīm noteiktās TK tiek pārnestas uz atlikušajām TK katra perioda pēdējā ceturksnī (no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam).

(47)

Pārskatīšanas ietvaros Komisija rūpīgi izvērtēja visus šos apgalvojumus. Vispirms Komisija konstatēja, ka, lai gan tā paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu bija atzinusi, ka šajā kategorijā tika īpaši ātri izmantotas gan konkrētām valstīm noteiktās TK, gan vispārējās TK pirmā gada perioda pēdējā ceturksnī (tas ir, no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam), šā ražojuma vispārējais piedāvājums nešķiet pārmērīgi ierobežots. Nebija būtiski palielināta pieprasījuma pazīmju, kas norādītu uz apstākļu maiņu. TK izmantojuma analīze faktiski apliecināja, ka dažas valstis bija izmantojušas savu individuālo TK ļoti ātri, tomēr pasākumu piemērošanas pirmā gada pēdējā ceturkšņa pēdējās divās nedēļās (13) vēl joprojām bija pieejams noteikts TK apjoms no vismaz trīs izcelsmes valstīm (Moldovas, Šveices un Ukrainas) vairāk nekā 6 % apmērā no attiecīgajam periodam piešķirtās kopējās TK. Pasākumu spēkā esības pirmā gada beigās joprojām bija pieejams noteikts TK apjoms no vienas izcelsmes valsts (Ukrainas).

(48)

Kā bija norādīts dažos apgalvojumos, ES būvniecības nozarē, kas ir viena no galvenajām stiepļu stieņu mērķa nozarēm, pieprasījums 2018. gadā palielinājās par 2,8 %, un ir paredzams, ka 2019.–2021. gadā tas turpinās palielināties par 1,6 %. Tomēr šis pieauguma modelis jau bija ņemts vērā novērtējumā, kura rezultātā tika noteikts pašreizējais TK kvantitatīvais līmenis. Nosakot galīgos pasākumus, Komisija patiešām palielināja tradicionālo importa līmeni par 5 %, lai atjauninātu vēsturiskos datus un ņemtu vērā normālu pieprasījuma palielinājumu turpmākajos gados. Tomēr, pat ja aizsardzības pasākumu liberalizācija pēc to pirmā gada tiktu mainīta uz leju (14), tā de facto vēl vairāk palielina pieejamo TK līmeni, lai apmierinātu iespējamo pieprasījuma palielinājumu, kas pārsniedz prognozēto pieaugumu. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskata, ka pašreizējais TK līmenis 16. ražojumu kategorijai ir pietiekams un ka deficīta risks Savienības tirgū nepastāv.

(49)

Attiecībā uz apgalvojumu par Savienības ražotāju piedāvājuma mākslīgo ierobežošanu, kā liecina Komisijai pieejamā informācija (kas ietver pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, kuras snieguši Savienības ražotāji saistībā ar izmeklēšanu, kā rezultātā noteikti galīgie pasākumi), ražošanas un tirdzniecības apjoms Savienības ražošanas nozarē (brīvajā tirgū) periodā no 2013. gada līdz 2017. gadam pastāvīgi palielinājās. Tajā pašā periodā palielinājās arī pārdošana saistītiem uzņēmumiem (pārdošana pašu vajadzībām), kaut arī ievērojami mazākā apmērā. Dati apliecināja, ka tirdzniecības apjoms brīvajā tirgū (Savienībā) vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pārdošanas apjomu pašu vajadzībām Savienībā tajā pašā periodā. Turklāt nav pierādījumu, ka šāda acīmredzama un pastāvīga tendence, kas novērota pēdējos gados, pēdējā laikā būtu krasi pavērsusies pretējā virzienā. Tādējādi lietas materiālos pieejamie pierādījumi ir pretrunā šim apgalvojumam.

(50)

Attiecībā uz iespējamo krājumu veidošanu lietas materiālos pieejamie pierādījumi bija pretrunā apgalvojumam, ka importa līmenis no visām izcelsmes valstīm bija regulārs un pastāvīgs. Faktiski tas tā bija dažu izcelsmes valstu gadījumā, kā arī attiecībā uz atlikušajām TK trešajā ceturksnī (2019. gada februārī–martā), tomēr pārējās svarīgākās izcelsmes valstis (Turcija un Krievija) pieciem mēnešiem pieejamo TK izsmēla dažu dienu vai nedēļu laikā. Šī neatbilstīgā tendence apstiprinājās arī attiecībā uz otrā pasākumu perioda pirmajām dienām (līdz 2019. gada 19. jūlijam Turcija bija izmantojusi 60 % no tai īpaši noteiktās gada TK). Turklāt Komisija arī norādīja, ka visu atlikušo TK pirmā pasākumu perioda pēdējā ceturksnī (no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam) izsmēla tikai divas valstis (Turcija un Krievija) jau attiecīgā ceturkšņa otrajā dienā (tas ir, 2019. gada 2. aprīlī), savukārt iepriekšējā ceturksnī (no 2019. gada 2. februāra līdz 31. martam) minēto atlikušo TK bija izmantojušas vairākas valstis vienmērīgi visa ceturkšņa laikā. Šādu neierasti ātru TK līmeņa izsmelšanu, ko veikušas dažas izcelsmes valstis, nevar uzskatīt par “regulāru un pastāvīgu tirdzniecības līmeni”.

(51)

Attiecībā uz prasību sadalīt 16. kategoriju Komisija atgādināja, ka Regulā (ES) 2019/159 tā izņēmuma kārtā sadalīja divas kategorijas un izskaidroja šāda lēmuma iemeslus. Pēc šajā saistībā saņemto piezīmju rūpīgas analīzes Komisija noteica, ka nav pierādītu apstākļu maiņu, kas pamatotu vēl kādas kategorijas sadalīšanu. Komisija norāda, ka ES autobūves nozares (ACEA) iesniegtajās piezīmēs nebija pat minēta vajadzība pēc potenciālas pielāgošanas šajā kategorijā. Komisija arī atzīmēja, ka tas vien, ka autobūves nozarē tiek izmantoti konkrēti ražojumu kategorijā ietilpstoši ražojumu veidi, nebūt nenozīmē, ka tiem ir automātiski piemērojams atšķirīgs režīms pasākumu ietvaros. Drīzāk būtu jāpierāda, ka šāda pielāgošana būtu Savienības interesēs. Iesniegtie pierādījumi tādējādi nebija pietiekami, lai Komisija secinātu, ka pielāgošana ir vajadzīga Savienības interesēs.

(52)

Attiecībā uz galīgo aizsardzības pasākumu ietekmi uz spēju ražot konkrētu ražojumu, kam vajadzīgi noteikta veida stiepļu stieņi, Komisija norādīja, ka iesniegtie pierādījumi liecina par minēto ražojumu pārdošanas pastāvīgu un strauju lejupejošu tendenci no 2013. gada līdz 2018. gadam, t. i., pirms aizsardzības pasākumu ieviešanas. Tādējādi šis apgalvojums nav pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem.

(53)

Tāpēc Komisija uzskata, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu TK palielināšanu šai ražojumu kategorijai.

Īpašs novērtējums — 25. kategorija “lielas metinātas caurules”

(54)

Dažas personas apgalvoja, ka pašreizējais TK piešķīrums 25. kategorijai būtu jāgroza, jo apstākļi ir mainījušies. Konkrētāk, dažas personas argumentēja, ka patlaban nobeiguma posmā ir apjomīgs gāzes cauruļvadu projekts (Nord Stream 2), kura vajadzībām 2017. gadā no Krievijas tika importēts liels skaits cauruļu, un ka šā iemesla dēļ TK piešķīrums šim ražojumam nebūtu atbilstīgs, jo tas neatspoguļotu pašreizējo situāciju tirgū. Šis apgalvojums tiek pamatots ar novērotajām tendencēm attiecībā uz importu no Krievijas. Minētās personas argumentēja, ka tādēļ konkrētām valstīm noteiktas TK šai kategorijai vairs nebūtu vajadzīgas, bet būtu vajadzīga vienota vispārēja TK, lai izvairītos no piedāvājuma deficīta citiem turpmākiem projektiem.

(55)

No vienas puses, Krievija ir valsts ar vislielāko individuālo TK šai kategorijai (aptuveni 70 % no kopējās TK). Pārskatīšanā Komisijas veiktā attiecīgo importa datu analīze apliecināja, ka Krievijas izcelsmes imports pēc apjomīga pieplūduma 2017. gadā ir pastāvīgi samazinājies. Pēc minētā pieplūduma Krievijas izcelsmes importa līmenis krasi samazinājās jau 2018. gadā (lai gan tā apjoms joprojām bija ievērojams). Šī lejupējā tendence tomēr paātrinājās laikā, kad tika piemēroti galīgie aizsardzības pasākumi. TK izmantojuma analīze apliecināja, ka tā rezultātā Krievija pirmajā pasākumu gadā tai noteikto TK lielā mērā nebija izmantojusi (30 % izmantojums) (15). Šis tarifa kvotas neizmantojums atspoguļoja 54. apsvērumā minētā ad-hoc inženiertehniskā projekta vajadzības.

(56)

No otras puses, citas piegādātājvalstis šajā ražojumu kategorijā bija pilnīgi izsmēlušas tām noteiktās TK un izmantojušas līdz 79 % no vispārējās TK (šīs vispārējās TK apjoms gan bija salīdzinoši mazs).

(57)

Ņemot vērā mainījušos apstākļus, kas saistīti ar 54. apsvērumā minēto inženiertehnisko projektu, un nesen novēroto TK izmantojuma attīstību, Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams esošo TK aizstāt ar vienotu vispārēju TK. Tika uzskatīts, ka šī TK sistēmas maiņa ir saderīga ar Savienības interesēm, jo tā ir spējīgāka ierobežot iespējamā piedāvājuma deficīta risku, kas izriet no nepietiekama TK sadalījuma, tajā pašā laikā nodrošinot pienācīgu piedāvājuma daudzveidību un vienādas iespējas visiem potenciālajiem piegādātājiem piedalīties jaunos inženiertehniskajos projektos, kuros vajadzīgi šīs kategorijas ražojumi.

(58)

Komisija norādīja, ka pretējā gadījumā, proti, ja tiktu saglabāts TK piešķīrums pa valstīm, kam patlaban piemēro galīgos pasākumus, varētu tikt nepamatoti traucēta citu potenciālo izcelsmes valstu piegādātāju dalība citu pašreizēju vai turpmāku projektu iepirkuma procedūrās. Tāda pati problēma varētu rasties arī tad, ja Komisija noteiktu maksimālo ierobežojumu katrai piegādātājvalstij, kā tā bija nolēmusi darīt attiecībā uz 1. kategoriju. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka sākotnējās situācijas saglabāšana nebūtu Savienības interesēs un ka ir pamatoti mainīt TK piešķīrumu šai kategorijai.

(59)

Tāpat kā visām vispārējām kvotām pasākumu piemērošanā arī vispārējā TK 25. kategorijai būtu jāpārvalda katru ceturksni.

Vispārīgs novērtējums — apgalvojumi par ražojumu kategorijām

(60)

Iepriekšējos apsvērumos ir sīki analizētas priekšrocības, ko sniegtu iespējamie TK pielāgojumi ražojumu kategorijām, par kurām saņemts vislielākais ieinteresēto personu piezīmju skaits, savukārt šajā apakšiedaļā ir konkrētāk analizēti apgalvojumi par pārējām ražojumu kategorijām, sniedzot vispārīgus argumentus par attiecīgajām kategorijām, par kurām saņemti apgalvojumi.

(61)

Dažas ieinteresētās personas prasīja palielināt tās konkrētām valstīm noteiktās TK, kuras bija izsmeltas pirms attiecīgā perioda beigām. Dažas no minētajām personām argumentēja, ka pats fakts, ka konkrētai valstij noteikta TK ir izsmelta, ir pietiekams pierādījums, lai pamatotu TK palielinājumu. Tāpat dažas no šīm personām arī atzīmēja, ka ar galīgajiem pasākumiem noteiktais TK līmenis bija pārāk zems, jo dažām ražojumu kategorijām importa līmenis 2018. gadā bija salīdzinoši augstāks nekā attiecīgo TK kvantitatīvais līmenis.

(62)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka, izņemot divas ražojumu kategorijas, pārējām 24 kategorijām joprojām bija pieejams TK apjoms no vienas vai vairākām izcelsmes valstīm vai no atlikušās TK, vai no abām. Kā minēts 15. apsvērumā, kopējais neizmantotais TK apjoms laikā, kad bija spēkā pagaidu pasākumi (no 2018. gada 18. jūlija līdz 2019. gada 1. februārim), un galīgo pasākumu pirmajā periodā (no 2019. gada 2. februāra līdz 2019. gada 30. jūnijam) pārsniedza 3 miljonus tonnu. Komisija nepiekrita apgalvojumiem, ka TK noteiktais kvantitatīvais līmenis kopumā bija pārāk zems. Turklāt fakts, ka dažas TK konkrētā ražojumu kategorijā tika izsmeltas pirms attiecīgā perioda beigām, pats par sevi nav uzskatāms par apstākļiem, kas ir mainījušies un kas pamatotu TK automātisku palielināšanu, ja nav iesniegti vēl citi pierādījumi, ka izsmelšanas iemesls bija pieprasījuma palielinājums, kurš nebija paredzams, kad tika pieņemti galīgie pasākumi. Komisija atgādināja, ka ar aizsardzības pasākumiem iecerētais mērķis bija ieviest ārkārtas reaģēšanas pasākumus attiecībā uz konkrētu ražojumu importa palielināšanos. Turpretī daudzos apgalvojumos, kas iesniegti pārskatīšanas laikā, bija vienkārši prasīts palielināt TK kvantitatīvo līmeni, neiesniedzot nekādus pierādījumus par to, ka apstākļi ir mainījušies (piemēram, nav tirdzniecības novirzīšanas riska). Tāpēc apgalvojumi, kas izteikti uz šāda pamata, tika uzskatīti par nepamatotiem.

(63)

Dažas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija maina TK aprēķināšanai izmantoto periodu. Daudzos gadījumos minētās personas prasīja izmantot 2016.–2018. gada periodu, lai ņemtu vērā nesenāko importa līmeni, kas parasti ir arī visaugstākais.

(64)

Regulā (ES) 2019/159, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (16) (“Regula (ES) 2015/478”) 15. pantu un proporcionalitātes un nediskriminācijas principus, Komisija norādīja, ka TK tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo importa līmeni pēdējos trijos reprezentatīvajos gados (2015.–2017. gadā). Komisija atgādināja, ka, kā paskaidrots paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu, šīs pārskatīšanas mērķis bija formulēt ļoti specifiskus esošo pasākumu pielāgojumus, ja kopš to pieņemšanas ir gūti pietiekami pierādījumi, ka apstākļi ir mainījušies. Turklāt ieinteresētās personas jebkurā gadījumā nav pierādījušas, kādā veidā Komisijas izvēlētais periods nav saderīgs ar attiecīgajām Savienības tiesību normām vai principiem. Attiecīgi Komisija secināja, ka periods, kas izmantots konkrētās TK noteikšanai, šīs pārskatīšanas ietvaros nav jāpielāgo.

(65)

Dažas ieinteresētās personas norādīja uz faktu, ka dažas konkrētām valstīm noteiktas TK nav pilnīgi izmantotas. Dažos gadījumos izmantošanas līmenis faktiski bija ļoti mazs. Minētās personas prasīja, lai Komisija pārdala šos apjomus starp citiem piegādātājiem, kas, iespējams, ir izsmēluši savas TK.

(66)

Komisija atzina, ka dažas konkrētām valstīm noteiktas TK nebija pilnīgi izmantotas un ka atsevišķos gadījumos izmantošanas līmenis bija neparasti zems. Komisija atgādināja, ka TK konkrētām valstīm tika piešķirtas, pamatojoties uz vēsturisko importu, lai saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Šajā saistībā neviena ieinteresētā persona nebija iesniegusi pietiekamus pierādījumus, ka neparasti zemā izmantošanas līmeņa iemesls ir bijis ilgstoši mainījušies apstākļi attiecībā uz konkrētajiem ražojumu veidiem. Tāpat ieinteresētās personas nebija iesniegušas šādus pierādījumus, lai pamatotu argumentus, ka neizmantotās kvotas radīja vispārējas piedāvājuma deficīta problēmas, tāpēc attiecīgo TK pašreizējo piešķīrumu vairs nevar uzskatīt par atbilstīgu un ir pamatoti veikt pārskatīšanu. Tāpēc Komisija secināja, ka nav pietiekamu iemeslu, kas pamatotu esošo kvotu atņemšanu jebkuram vēsturiskam piegādātājam.

(67)

Attiecībā uz neizmantotajām atlikušajām kvotām pirmo trīs perioda ceturkšņu beigās dažas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija tādā pat veidā pārnes visas viena perioda beigās neizmantotās TK uz nākamo periodu.

(68)

Komisija nevar pieņemt šo prasību. Būtu jānorāda, ka periodā pieejamo TK līmenis tiek aprēķināts reizi gadā. Tāpēc neizmantoto kvotu pārnešana no viena perioda uz citu palielinātu katrā periodā pieejamās TK tiktāl, ka tiek pārsniegts vēsturiskā tradicionālā importa līmenis, un tādējādi radītu pasākumu efektivitātes samazināšanās risku.

(69)

Līdzīgi dažas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija piešķir konkrētām valstīm noteiktas TK pat situācijās, kad importa apjoms no šādām valstīm konkrētā kategorijā ir mazāks nekā 5 % periodā, ko uzskata par būtisku TK piešķiršanai (2015.–2017. gadā).

(70)

Komisija atgādināja, ka TK piešķiršanas metode bija vienāda visām ražojumu kategorijām un izcelsmes valstīm. Kritērijs konkrētai valstij paredzētas TK noteikšanai, kas definēts Regulā (ES) 2019/159, bija tāds, ka importa apjomam no valsts jābūt vismaz 5 % no vidējā importa noteiktā ražojumu kategorijā 2015.–2017. gada periodā. Šajā saistībā saņemtajās piezīmēs nav norādīti objektīvi iemesli, lai mainītu šo pieeju. Turklāt saskaņā ar PTO noteikumiem konkrētām valstīm noteiktu TK piešķiršana izņēmuma kārtā, kad 5 % robežlīmenis nav sasniegts, radītu diskrimināciju starp ieinteresētajām personām. Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt šīs prasības.

(71)

Citas ieinteresētās personas, lai iegūtu atbrīvojumu no pasākumiem vai preferenciālu režīmu attiecībā uz to importu, atsaucās uz dažādiem noteikumiem Eiropas Savienības parakstītos divpusējos nolīgumos ar konkrētiem tirdzniecības partneriem.

(72)

Komisija norādīja, ka visos divpusējos tirdzniecības nolīgumos, uz kuriem atsaucās minētās personas, bija paredzēta iespēja pieņemt aizsardzības pasākumus. Tāpēc atbrīvojumu uz šāda pamata nevar prasīt. Komisija arī nepiekrita viedoklim, ka tai būtu jāpiešķir dažām valstīm preferenciāls režīms attiecībā pret citām valstīm. Šādi divpusēji nolīgumi neparedz un neuzliek Savienībai pienākumu piemērot šādu atšķirīgu režīmu attiecībā pret citām personām, uz kurām attiecas pasākumi. Tāpat neviena ieinteresētā persona nevarēja norādīt uz šādiem noteikumiem attiecīgajos nolīgumos. Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt šīs prasības.

(73)

Tomēr citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka TK ir jāpalielina, jo Savienības ražošanas nozare nespēj piegādāt pietiekamus daudzumus Savienības tirgū, un tāpēc tirgū var rasties deficīts.

(74)

Komisija atgādināja, ka attiecībā uz lielāko daļu ražojumu kategoriju joprojām bija pieejamas kvotas — gan pagaidu pasākumu spēkā esības perioda beigās (2019. gada 1. februārī), gan galīgo pasākumu spēkā esības pirmā perioda beigās (2019. gada 30. jūnijā). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šie apgalvojumi neatbilst faktiskajam kvotu izmantojumam. Turklāt minētās personas neiesniedza pierādījumus par piedāvājuma deficītu kādā no attiecīgajām ražojumu kategorijām. Tāpēc Komisija noraidīja minētās prasības.

(75)

Dažas ieinteresētās personas savus apgalvojumus par TK palielināšanu dažās kategorijās saistīja ar iespējamo pieprasījuma palielināšanos ekonomikas nozarēs, kurās izmanto attiecīgo kategoriju ražojumus.

(76)

Komisija atzīmēja, ka šajos apgalvojumos ir norādīts uz pieprasījuma palielinājumu, kas bija vērojams pirms galīgo pasākumu noteikšanas. Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka tā jau bija ņēmusi vērā šādus iespējamos palielinājumus, nosakot papildu 5 % virs tradicionālā importa līmeņa, kurš pastāvēja kopš galīgo aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā. Attiecībā uz pieprasījuma attīstību vēlākos periodos Komisijai pieejamā informācija neliecināja par ievērojamu pieprasījuma palielinājumu, bet drīzāk norādīja uz reālā tērauda patēriņa samazināšanos (17).

(77)

Dažas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija vai nu izslēdz konkrētas ražojumu apakškategorijas, vai arī sadala pašreizējās ražojumu kategorijas. Lai pamatotu šos apgalvojumus, tās apgalvoja, ka Savienības interesēs ir nodrošināt, ka konkrētu “nišas” ražojumu apakškategoriju importu neizstumj citu vairāk standartizētu ražojumu apakškategoriju imports.

(78)

Šajā saistībā Komisija uzsvēra, ka pārskatīšana neattiecas uz ražojumu kategoriju vai apakškategoriju izslēgšanu vai iekļaušanu pasākumu ietvaros. Attiecībā uz prasībām sadalīt dažas ražojumu kategorijas Komisija atsaucās uz savu sniegto skaidrojumu iepriekš 34. apsvērumā.

(79)

Dažas ieinteresētās personas uzstāja, ka Komisijai būtu jāievieš licencēšanas sistēma TK pārvaldībai.

(80)

Šajā saistībā Komisija uzsvēra, ka, izstrādājot TK sistēmu, ir būtiski nodrošināt, ka tās īstenošana ir praktiski iespējama. Ņemot vērā pašreizējo pasākumu lielo ražojumu tvērumu, licencēšanas sistēmas ieviešana būtu tik sarežģīta, ka tās salīdzinošās tiešās priekšrocības attiecībā pret tās trūkumiem vēl ir neskaidras. Komisija uzskatīja, ka, ja vien netiek pierādīts pretējais, patlaban spēkā esošā TK sistēma ir atbilstīga. Komisija uzsver, ka šajā pārskatīšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liktu apšaubīt pašreizējās TK sistēmas pārvaldības atbilstīgumu.

(81)

Dažas ieinteresētās personas prasīja, lai Komisija maina konkrētām valstīm noteikto kvotu pašreizējo pārvaldību tā, lai kvotas tiktu pārvaldītas reizi ceturksnī. Minētās personas argumentēja, ka tādējādi mazinātos krājumu veidošanas prakses riski un tiktu nodrošināta vienmērīgāka kvotu izmantošana.

(82)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējā sistēma, kurā konkrētām valstīm noteiktās TK vēsturiskajiem piegādātājiem tiek pārvaldītas reizi gadā, ir Savienības interesēs, jo tā nevienā brīdī lieki vai mākslīgi neierobežo piegādes izvēli Savienības importētājiem un lietotājiem. Tāpēc Komisija uzskatīja ka nav iemeslu, lai to mainītu.

(83)

Dažas ieinteresētās personas arī prasīja nodrošināt valstīm, kas izsmēlušas tām īpaši noteikto TK, iespēju tūlīt piekļūt atlikušajai kvotai. Patlaban šādu iespēju var izmantot tikai katra perioda ceturtajā ceturksnī.

(84)

Komisija atgādināja, ka iespēja piekļūt atlikušajai TK perioda pēdējā ceturksnī tika ieviesta, lai mazinātu risku, ka atlikušās kvotas paliek neizmantotas, un novērstu iespējamu piedāvājuma deficītu Savienības tirgū. Kā norādīts iepriekš, Komisija veica atlikušo TK izmantošanas uzraudzību katru dienu. Izņemot attiecībā uz konstatējumiem par izstumšanu, kas izklāstīti turpmāk 2.B iedaļā, Komisija tādējādi norādīja, ka lielākās atlikušo kvotu daļas izmantojums bija ļoti augsts (daudzos gadījumos kvota tika pilnīgi izsmelta). Komisija arī norādīja, ka arī tajās nedaudzajās kategorijās, kurās atlikušās TK izmantojuma līmenis bija ļoti zems, konkrētām valstīm noteiktās TK lielākoties nebija pilnīgi izsmeltas. Tāpēc, ņemot vērā šos elementus, Komisija secināja, ka piekļuves atļaušana tikai perioda pēdējā ceturksnī līdz šim ir efektīvi nodrošinājusi, ka tradicionālās importa plūsmas izcelsmes ziņā tika lielākoties saglabātas (18), vienlaikus samazinot piedāvājuma deficīta risku.

2.B   Tradicionālo tirdzniecības plūsmu “izstumšana”

(85)

Saskaņā ar galīgajiem aizsardzības pasākumiem, tiklīdz konkrētai valstij noteikta TK konkrētā ražojumu kategorijā ir izsmelta, attiecīgajai valstij ir atļauts piekļūt vispārējai TK pēdējā ceturksnī (no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 30. jūnijam). Lai gan vispārējā TK principā ir paredzēta pārējām valstīm, kurām netiek īpaši noteiktas TK, šis mehānisms tika izveidots, lai nodrošinātu, ka katra pasākumu piemērošanas gada beigās nepaliek neizmantotas atlikušās TK.

(86)

Paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu bija norādīts, ka konkrētās ražojumu kategorijās viena vai vairākas valstis, kam bija īpaši noteikta TK, bija ātri izmantojušas atlikušo TK pēdējā ceturksnī, izstumjot tradicionālās importa plūsmas no citām izcelsmes valstīm. Tāpēc Komisija apņēmās izmeklēt, vai šis fakts bija nelabvēlīgi ietekmējis Savienības intereses, jo īpaši attiecībā uz vajadzību saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, un vajadzības gadījumā lemt par iespējamiem šīs situācijas risinājumiem.

Personu piezīmes

(87)

No vienas puses, daudzas ieinteresētās personas, tostarp piegādātājvalstis, eksportētāji, lietotāji un Savienības ražošanas nozare, sūdzējās par izslēdzošo ietekmi, ko pašreizējā sistēma attiecībā uz piekļuvi atlikušajai kvotai varētu radīt saistībā ar to interesēm. Minētās personas pieprasīja tūlītēju Komisijas rīcību, lai atjaunotu iespējami traucēto līdzsvaru, neļaujot valstij, kam jau ir īpaši noteikta TK, izspiest citus vēsturiskos piegādātājus, pat ja tie ir salīdzinoši mazāk svarīgi importēto apjomu ziņā. Tāpēc minētās personas prasīja noteikt ierobežojumus atlikušās vispārējās TK izmantošanai attiecīgā pasākumu gada pēdējā ceturksnī. No otras puses, neliels skaits ieinteresēto personu izteica argumentus par pretējo, nepiekrītot nekādām izmaiņām pašreizējā mehānisma darbībā. Tās uzskatīja, ka jebkuras izmaiņas sistēmā apdraudētu atlikušo TK pilnīgu izmantošanu.

Komisijas veiktā analīze

(88)

Komisija veica padziļinātu novērtējumu par patlaban spēkā esošo mehānismu atlikušo vispārējo TK pārvaldībai, tostarp neizmantoto kvotu pārnešanu no viena ceturkšņa uz nākamo un piekļuvi pēdējā ceturksnī, kāda ir valstīm, kuras izsmēlušas tām īpaši noteikto attiecīgo kvotu. Novērtējums apliecināja, ka esošais mehānisms kopumā ir darbojies labi un ir nodrošinājis atlikušo TK izmantošanas maksimālu palielināšanu bez jebkādām problēmām. Lielākajā daļā ražojumu kategoriju, kam piemēro galīgos pasākumus, vispārējās TK izmantošana, ko veikušas piegādātājvalstis, kuras izsmēlušas tām īpaši noteikto kvotu, pat ja tās dažkārt varēja izmantot lielu daļu no vispārējās TK pēdējā ceturksnī, nav liegusi mazākiem vēsturiskiem piegādātājiem, kam piemēro atlikušo TK, turpināt eksportu tajā pašā periodā. Šajos apstākļos neierobežotā piekļuve vispārējai TK pēdējā ceturksnī joprojām bija viena no svarīgākajām Savienības interesēs esošām TK sistēmas iezīmēm, kas būtu jāsaglabā.

(89)

Tomēr Komisijas veiktā analīze arī atklāja, ka divās ražojumu kategorijās (tas ir, 13. un 16. ražojumu kategorijā) (19) divas valstis, kam bija īpaši noteikta TK (Turcija un Krievija), bija gandrīz vienas pašas izsmēlušas visu vispārējo TK pirmā pasākumu perioda pēdējā ceturksnī (no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam), un dažos gadījumos tas notika vien dažu dienu laikā.

(90)

Jo īpaši tas bija vērojams 13. ražojumu kategorijā (stiegras), kur vispārējā TK tika izsmelta 2019. gada 27. maijā, t. i., vairāk nekā mēnesi pirms ceturkšņa beigām un neraugoties uz 23 % neizmantotās TK pārnešanu no 2018. gada trešā ceturkšņa. Faktiski pieejamo apjomu pilnīgi izmantoja divas valstis, kam bija īpaši noteikta TK (Turcija un Krievija) un kas bija izstūmušas citus, vēsturiski mazākus piegādātājus, kuri iepriekš regulāri izmantoja vispārējo TK, proti, Baltkrieviju un Serbiju.

(91)

Attiecībā uz 16. ražojumu kategoriju (neleģēta un citādi leģēta tērauda stiepļu stieņi) vispārējā TK tika izsmelta pirmā pasākumu perioda pēdējā ceturkšņa pašā sākumā (tas ir, 2019. gada 2. aprīlī), jo to lielā apmērā izmantoja Turcija un mazākā apmērā Krievija (tās izmantoja attiecīgi 62 % un 33 % no kopējās atlikušās TK, kas bija pieejama ceturtajā ceturksnī). Tāpēc mazākas piegādātājvalstis, tādas kā Bosnija un Hercegovina, Japāna un Dienvidkoreja, nevarēja vairs eksportēt, nesamaksājot 25 % ārpuskvotas tarifu (20).

(92)

Ņemot vērā šo analīzi, Komisija konstatēja, ka šajās divās ražojumu kategorijās mehānisms, kas tika ieviests, lai nodrošinātu, ka TK tiek pilnīgi izsmeltas, ir izraisījis neparedzētas sekas. Šāda situācija radusies tāpēc, ka ieviestais mehānisms ļāva galvenokārt lielajiem piegādātājiem palielināt to eksporta līmeni, pārsniedzot to tradicionālās tirdzniecības plūsmas, uz mazāku tirgus dalībnieku rēķina, kuri citos gadījumos būtu turpinājuši eksportu, līdz atlikusī kvota tiek izsmelta.

(93)

Komisija uzskatīja, ka šī tendence ir pretrunā Savienības interesēm divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mazāku eksportētājvalstu izslēgšana ir pretrunā mērķim saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, arī izcelsmes ziņā. Otrkārt, minētā tendence liedz Savienības lietotāju nozarei tiesības uz konkrētu šajās kategorijās ietilpstošu tādu specializētu tērauda veidu piegādēm, kurus ierobežotos apjomos eksportē tikai mazākas eksportētājvalstis.

(94)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams ieviest kvantitatīvu ierobežojumu individuālām ražojumu izcelsmes valstīm. Proti, abu atlikušo galīgo pasākumu periodu pēdējā ceturksnī 13. un 16. ražojumu kategorijā (t. i., kategorijās, kurās novērota negatīva izstumšanas ietekme) tiks noteikts vispārējās TK izmantojuma ierobežojums, kas būs 30 % vienai piegādātājvalstij. Atbilstīgi šim ierobežojumam TK varēs izmantot ne mazāk kā četras piegādātājvalstis.

(95)

Komisija uzskata, ka šis robežlīmenis ir atbilstīgs šādu iemeslu dēļ: saskaņā ar importa datiem, kas novērtēti abos 2019. gada ceturkšņos, kad tika piemēroti galīgie pasākumi, ne vairāk kā četras eksportētājvalstis (katrā no abām kategorijām) bija eksportējušas kaut cik nozīmīgus minimālos apjomus (21) uz Savienību. Komisija uzskata, ka šāds ierobežojums mākslīgi neierobežos nevienas konkrētas izcelsmes valsts piekļuvi atlikušajai TK un garantēs lietotājiem Savienībā pietiekamu piegādes avotu daudzveidīgumu.

(96)

Komisija uzskata, ka šis TK mehānisma pielāgojums nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp mērķi maksimāli palielināt TK izmantojumu, no vienas puses, un mērķi garantēt minimālo TK daudzumu mazākām piegādātājvalstīm, no otras puses, lai tās varētu turpināt eksportu atbilstīgi vispārējai TK un lai tās neizstumtu lielie piegādātāji, kuri jau ir eksportējuši apjomus, kas atbilst to tradicionālajām tirdzniecības plūsmām atbilstīgi tām īpaši noteiktajai TK. Šis mehānisms arī nodrošinās tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu 13. un 16. kategorijā Savienības interesēs — ne tikai apjoma, bet arī izcelsmes ziņā.

(97)

Dažas ieinteresētās personas iebilda pret izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka pastāv izstumšana, un argumentēja, ka konkrētu valstu īstenotais eksporta modelis ir vienkārši apstiprinājums tam, ka piešķirtā TK bija mazāka, nekā to prasa tirgus.

(98)

Šajā ziņā Komisija, kā izklāstīts iepriekš 2.A iedaļā, norādīja, ka, pamatojoties uz tās veikto analīzi attiecībā uz datiem, kas savākti galīgo pasākumu piemērošanas laikā, vispārējais TK līmenis līdz šim ir bijis atbilstīgs, un, kā paskaidrots 89.–93. apsvērumā, Komisija konstatēja negatīvu izstumšanas ietekmi tikai divās ražojumu kategorijās. Attiecībā uz šīm minētajām kategorijām tā īsteno attiecīgu risinājumu, kurā tiek ņemtas vērā visu piegādātājvalstu tirdzniecības plūsmas un Savienības patēriņa intereses tiek līdzsvarotas atbilstīgi minētajām tirdzniecības plūsmām.

2.C   Iespējamā kaitīgā ietekme uz integrācijas mērķiem, kurus cenšas sasniegt ar preferenciālās tirdzniecības partneriem

(99)

Komisija arī izvērtēja, vai esošo tērauda nozares aizsardzības pasākumu darbība ir radījusi būtisku risku konkrētu preferenciālās tirdzniecības partneru stabilizācijai vai ekonomiskajai attīstībai tādā mērā, ka tas kaitē šo partneru nolīgumos ar Savienību izklāstītajiem integrācijas mērķiem. Tas jo īpaši attiecas uz dažām no tām valstīm, ar kurām Savienība noslēgusi stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

Personu piezīmes

(100)

Pārskatīšanas izmeklēšanā Rietumbalkānu valstis — Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonijas Republika un Serbijas Republika — pauda līdzīgas bažas un izteica līdzīgas piezīmes tām, ko tās jau bija paudušas pirms galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanas.

(101)

Minētās valstis norāda, ka galīgie aizsardzības pasākumi ierobežo to tērauda rūpniecības paplašināšanu un to spēju eksportēt uz Savienību, tādējādi radot darbvietu zaudēšanas riskus, kaitējot to ekonomikas attīstībai un apgrūtinot to integrācijas un stabilizācijas mērķu sasniegšanu, kuri noteikti to nolīgumos ar Savienību. Konkrētāk, tās apgalvo, ka tām īpaši noteiktā TK konkrētās kategorijās ir pārāk maza un būtu jāpalielina. Tās arī apgalvo, ka pašreizējais TK piešķīrums neļauj saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, tāpēc TK būtu jāpārdala. Minētās valstis prasa TK liberalizācijas tempa palielināšanu, argumentējot, ka pieprasījums Savienībā ir palielinājies.

(102)

Jo īpaši Serbija atkārtoti norādīja, ka vidējie importa apjomi pēdējos trīs gados, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu TK līmeņus, t. i., 2015.–2017. gadā, neatspoguļo tās vēsturisko tirdzniecību Savienībā. Serbija argumentēja, ka to vēl jo vairāk apliecina fakts, ka tās vienīgā tērauda ražotne minētajā periodā atradās dīkstāvē un ka ražotnes jaunajiem īpašniekiem tikai nesen izdevās atjaunot tās tradicionālo ražošanas un pārdošanas līmeni līdz normālam līmenim. Serbija ir apalvojusi, ka šāds zemāks kvotas līmenis apdraud ražotnes dzīvotspēju un izraisa nopietnas negatīvas sekas Rietumbalkānu reģiona attīstībai kopumā. Visbeidzot, Rietumbalkānu valstis arī prasa, lai, ņemot vērā to īpašās attiecības ar Savienību, uz tām netiktu attiecināts pasākumu tvērums uz tāda pašā pamata kā valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) dalībvalstis.

(103)

Alternatīvi tās ir izteikušas vairākus apgalvojumus un prasības par konkrētām ražojumu kategorijām, proti, 1., 2., 5., 6., 16., 20. un 21. kategoriju.

Komisijas veiktā analīze

(104)

Attiecībā uz prasību par pasākumu tvēruma neattiecināšanu Komisija vēlas atgādināt, ka saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 2. pantu aizsardzības pasākumus izmeklēšanā iesaistītajam importētajam ražojumam piemēro neatkarīgi no avota. Vienīgie izņēmumi attiecībā uz šiem noteikumiem ir saistīti ar konkrētu dalībvalstu (jaunattīstības valstu) īpašo situāciju vai — atkarībā no konkrētā gadījuma — pienākumiem, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem. Tomēr šajā gadījumā tika konstatēts, ka stabilizācijas un asociācijas nolīgumi, ko ES ir noslēgusi ar minētajām Rietumbalkānu valstīm, apstiprina, ka uz importu var attiecināt aizsardzības pasākumus, kurus veic saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsargpasākumiem.

(105)

Prasības palielināt TK vairākās ražojumu kategorijās, pamatojoties uz iespējamo pieprasījuma palielinājumu, Komisija jau iztirzāja savā detalizētajā TK izmantojuma analīzē, kā aprakstīts iepriekš 2.A iedaļā. Komisija secināja, ka kvotu līmenis ir atbilstīgs un samērīgs, lai saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, un ka nav pierādījumu par būtisku pieprasījuma palielināšanos Savienībā, kas pamatotu TK līmeņa maiņu. Turklāt fakts, ka lielākajā daļā ražojumu kategoriju aizsardzības pasākumu pirmā piemērošanas gada beigās (2019. gada 30. jūnijā) joprojām bija pieejams noteikts TK apjoms, nozīmē to, ka šie pasākumi kopumā neierobežoja trešo valstu spēju eksportēt tēraudu uz Savienību. Tādējādi Komisija nevarēja secināt, ka pašreizējā TK ir radījusi kaitīgu ietekmi uz integrācijas mērķiem, kurus cenšas sasniegt.

(106)

Viena no Rietumbalkānu valstīm apgalvoja, ka pasākumiem būtu jāgarantē konkrēts importa apjoms (īpaši 1. un 6. ražojumu kategorijā), ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai tā varētu saglabāt savas vietējās ražošanas nozares dzīvotspēju un ekonomikas stabilitāti. Tomēr veiktā analīze par individuālu TK izmantojumu šajās divās ražojumu kategorijās apliecināja, ka pasākumi nepamatoti neierobežoja minēto valstu spēju eksportēt uz ES. Faktiski šīs valsts vidējie eksportētie apjomi aizsardzības pasākumu piemērošanas pirmā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī (no 2019. gada 2. februāra līdz 30. jūnijam) bija tādi, ka šīs valsts rādītāji pat pārsniedza iepriekš prognozētos.

(107)

Attiecībā uz 6., 20. un 21. ražojumu kategoriju Rietumbalkānu valstis, kas izsmēla tām īpaši noteikto TK, apgalvoja, ka to TK ir jāpalielina, lai kompensētu aizsardzības pasākumu negatīvo ietekmi uz to ekonomiku.

(108)

Pēc šiem apgalvojumiem Komisija veica padziļinātu analīzi par to attiecīgās TK izsmelšanas pamatā esošo tendenci un atlikušās TK izmantošanu pirmā pasākumu gada pēdējā ceturksnī (no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam). Analīze apliecināja, ka, lai gan dažas Rietumbalkānu valstis patiešām bija izsmēlušas tām noteikto TK pirms pasākumu pirmā perioda beigām (tas ir, pirms 2019. gada 30. jūnija), tās tomēr varēja turpināt eksportu uz Savienību atbilstīgi attiecīgajām atlikušajām kvotām līdz to izsmelšanai, kura notika tikai dažas nedēļas pirms jauno kvotu izlaišanas pasākumu otrajam periodam 2019. gada 1. jūlijā. Ņemot vērā šo faktu apvienojumā ar papildu eksporta daļu, ko kopš 2019. gada 1. jūlija nodrošināja no pasākumu liberalizācijas izrietošais kvotu palielinājums, Komisija secināja, ka šie apgalvojumi nav pietiekami pamatoti un ka nav vajadzības palielināt attiecīgo TK.

(109)

Turklāt Komisija norādīja, ka iepriekšējās iedaļās (2.A un 2.B) ierosinātie TK sistēmas darbības pielāgojumi, piemēram, 30 % ierobežojums katrai valstij vispārējās TK izmantošanai 1., 13. un 16. ražojumu kategorijā (22), kuri stāsies spēkā šīs pārskatīšanas rezultātā, arī palīdzēs kliedēt dažas no Rietumbalkānu valstu paustajām bažām, īpaši par vēsturisko Savienības piegādātāju tradicionālo eksporta plūsmu aizsardzību.

(110)

Visbeidzot, viena valsts apgalvoja, ka tai būtu jāpiešķir tai noteikta TK 16. ražojumu kategorijā, pamatojoties uz tās eksporta apjomu 2017. gadā, kas bija nedaudz lielāks par 5 % robežlīmeni. Tomēr, kā Komisija jau paskaidrojusi Regulas (ES) 2019/159 147. apsvērumā, īpašas valstu TK visām eksportētājvalstīm ir piešķirtas, pamatojoties uz importa vidējo līmeni pēdējos trīs gados, t. i., 2015.–2017. gadā, nevis tikai šā perioda pēdējā gadā. Tāpēc šo prasību nevarēja pieņemt.

2.D   To PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) saraksta atjaunināšana, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, ņemot vērā atjaunināto importa statistiku

(111)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām, proti, PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 9.1. pantu, aizsardzības pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībniece, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībnieces un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā importē līdz 9 % no visa Savienībā importētā attiecīgā ražojuma. Turklāt Savienības interesēs ir pielāgot to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, lai novērstu to, ka konkrētas jaunattīstības valstis nepamatoti gūst labumu no sākotnējās izslēgšanas.

(112)

Pēc galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanas ar Regulu (ES) 2019/159 Komisija apņēmās regulāri pārskatīt to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām varētu neattiecināt pasākumu tvērumu, ņemot vērā atjaunināto importa statistiku.

(113)

Lai izveidotu to valstu sarakstu, uz kurām neattiecina galīgos pasākumus, Komisija izmantoja tobrīd pieejamos jaunākos datus, t. i., datus par 2017. gada otro pusi un 2018. gada pirmo pusi. Lai šo sarakstu atjauninātu pārskatīšanas izmeklēšanas ietvaros, Komisija izmantoja jaunāku un konsolidētu statistikas datu kopumu, t. i., par pilnu 2018. gadu. Komisija izmantoja pilnu 2018. gadu par jauno atsauces periodu, jo tas ir visreprezentatīvākais periods ar konsolidētu statistiku. Turklāt, ja izmanto pilnu gadu, var izvairīties no sezonalitātes ietekmes. Attiecīgajiem aprēķiniem imports no valstīm, kurām nepiemēro pasākumus atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 6. pantam, netika ņemts vērā.

Komisijas veiktā analīze

(114)

Pamatojoties uz datiem par pilnu 2018. gadu, imports no turpmāk norādītajām valstīm, uz kurām līdz šim neattiecināja pasākuma tvērumu, dažās ražojumu kategorijās pārsniedza 3 % robežlīmeni. Tāpēc, pamatojoties uz šo pārskatīšanu, tām tagad būtu jāpiemēro attiecīgie pasākumi:

(115)

imports no Indonēzijas 8. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas) un 9. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas), kura īpatsvars bija attiecīgi 10,12 % un 3,77 %;

(116)

attiecībā uz 24. ražojumu kategoriju (citādas bezšuvju caurules) importa īpatsvars visām jaunattīstības valstīm, kurām tas bija zemāks par 3 %, to saskaitot kopā, pārsniedza 9 % robežlīmeni 2018. gadā (10,74 %). Tāpēc 24. ražojumu kategorijas importam no visām jaunattīstības valstīm tiks piemēroti aizsardzības pasākumi.

(117)

Tad Komisija novērtēja, vai attiecībā uz 8., 9. un 24. ražojumu kategoriju attiecīgās jaunattīstības valstis varētu pretendēt uz tām noteiktu TK (23). Šajā nolūkā Komisija novērtēja, vai 2015.–2017. gada periodā šo kategoriju imports attiecīgajās valstīs bija vismaz 5 % no kopējā importa minētajā periodā jebkurā kategorijā. Rezultāts apliecināja, ka neviena no minētajām valstīm nevar pretendēt uz tām noteiktu TK. Tāpēc visām šīm valstīm piemēros atlikušo TK attiecīgajās kategorijās.

(118)

Attiecībā uz aizsardzības pasākumu tvēruma neattiecināšanu šīs pārskatīšanas rezultāts ir šāds:

(119)

uz importu no Brazīlijas 8. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas) un 17. ražojumu kategorijā (dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili) pasākumu tvērums netiks attiecināts, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (attiecīgi 2,22 % un 2,52 %);

(120)

importam no Ukrainas 1. ražojumu kategorijā (neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas) un 19. ražojumu kategorijā (dzelzceļa materiāli) attiecīgie pasākumi netiks piemēroti, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (attiecīgi 1,68 % un 0,6 %);

(121)

importam no Ēģiptes 12. ražojumu kategorijā (neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili) attiecīgie pasākumi netiks piemēroti, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (2,41 %);

(122)

importam no Indijas 8. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas) aizsardzības pasākumi netiks piemēroti, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (2,87 %);

(123)

importam no Turcijas 10. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas) aizsardzības pasākumi netiks piemēroti, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (2,58 %);

(124)

importam no Ķīnas 22. ražojumu kategorijā (nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes) aizsardzības pasākumi netiks piemēroti, jo 2018. gadā importa līmenis bija zemāks par 3 % (2,61 %).

(125)

TK, kas īpaši noteiktas tām PTO dalībvalstīm (jaunattīstības valstīm), uz kurām pēc pārskatīšanas pasākumi netiks attiecināti, tiks pārnestas uz attiecīgo atlikušo TK. Precīzs pārnesamās TK apjoms tiks aprēķināts, kad būs beidzies attiecīgā perioda pirmais ceturksnis (kas ilgst no 2019. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim), lai novērtētu, cik daudzas no konkrētām valstīm noteiktajām TK var būt jau izmantotas. Tiklīdz aprēķins būs veikts, pieejamā TK tiks pārnesta uz attiecīgo atlikušo TK 20 darbdienu laikā.

(126)

Pēc šā pārrēķina Komisija atjaunināja izņēmumu sarakstu, pamatojoties uz atjauninātajiem importa radītājiem, kā paskaidrots 114.–124. apsvērumā, par katru no 26 ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pasākumi (pilns atjauninātais saraksts ir iekļauts II pielikumā).

(127)

Komisija saņēma vairākas citas piezīmes par šo pārskatīšanu. Konkrētāk, personas ierosināja atlasīt atšķirīgus periodus importa apjoma aprēķināšanai. Dažas personas arī prasīja, lai tām piemēro izņēmumu, kaut arī tās atzina, ka tās varētu pārsniegt attiecīgo robežlīmeni. Citas personas, uz kurām iepriekš neattiecināja aizsardzības pasākumus, apgalvoja, ka tām būtu jāatvēl noteikts laiks, lai pielāgotos jaunajai pasākumu piemērošanas situācijai. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nedrīkst piemērot pasākumus jaunattīstības valstij, kurai tie iepriekš netika piemēroti, jo tas būtu pretrunā PTO noteiktajiem pienākumiem pasākumu padarīt pakāpeniski mazāk ierobežojošu visā tā pastāvēšanas ciklā. Visbeidzot dažas ieinteresētās personas prasīja, lai tām nosaka īpaši tām paredzētu TK gadījumā, ja tām piemēro aizsardzības pasākumus.

(128)

Komisija norāda uz turpmāko. Pirmkārt, Regulā (ES) 2019/159, kā arī paziņojumā par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija skaidri norādīja, ka tā atjauninās no galīgajiem pasākumiem atbrīvojamo jaunattīstības valstu sarakstu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem datiem. Tādējādi visas ieinteresētās personas tika pietiekamu laiku iepriekš informētas par to, ka notiks šāda pārskatīšana. Turklāt Komisija pati pamatojās uz publiski pieejamiem importa datiem. Tātad visas ieinteresētās personas varēja pārliecināties, vai tām varētu tikt piemēroti pasākumi, ņemot vērā jaunākās to importa attīstības tendences attiecībā uz konkrētu ražojumu kategoriju. Tāpēc apgalvojumi, ka būtu vajadzīgs pielāgošanās periods, tiek noraidīti.

(129)

Otrkārt, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu, kurā atspoguļots PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 9.1. pants, attiecīgos pasākumus šādu valstu importam nepiemēro, “ja šīs valsts daļa no attiecīgo ražojumu importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Savienībā importēto ražojumu”.

(130)

Tāpēc izņēmums attiecībā uz jaunattīstības valstīm nav beznosacījuma izņēmums uz visu pasākumu termiņu. Tieši uz šāda pamata Komisija nolēma pārskatīt izņēmumu sarakstu, balstoties uz jaunākajiem datiem. Turklāt Komisija nevarēja piekrist apgalvojumam, ka valstij, kura izslēgta no galīgo pasākumu tvēruma to pieņemšanas posmā, šādus pasākumus nevar piemērot pārskatīšanas ietvaros, jo tad tie būtu ierobežojošāki. Komisija norādīja, ka galīgie aizsardzības pasākumi faktiski tiek pakāpeniski liberalizēti, tostarp pārskatīšanas rezultātā (sk. 2.E iedaļu). Tādējādi attiecīgie pasākumi nav ierobežojošāki nekā pirmā pasākumu gada beigās. Fakts, ka jaunattīstības valstij, kas vairs neatbilst likumīgajiem izslēgšanas kritērijiem, sāk piemērot pasākumus, ir tikai to ES un PTO saistību izpilde, kuras noteiktas Regulas (ES) 2015/478 18. pantā un PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 9.1. pantā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Komisija arī atgādināja, ka, kamēr vien tiek sasniegti attiecīgie robežlīmeņi, tai nav rīcības brīvības lemt par to, vai valstij būtu vai nebūtu jāpiemēro pasākumi. Jebkāda cita interpretācija, ko ierosina dažas ieinteresētās personas, būtu pretrunā Regulas (ES) 2015/478 18. pantam.

(132)

Visbeidzot, Komisija novērtēja, vai kāda no valstīm, kurām patlaban piemēro pasākumus konkrētā ražojumu kategorijā, varētu pretendēt uz tai konkrēti noteiktu TK. Kā norādīts 117. apsvērumā iepriekš, tā secināja, ka neviena no minētajām valstīm neatbilst nosacījumiem, lai piemērotu konkrētai valstij noteiktu TK.

2.E   Citas apstākļu maiņas, kuru dēļ var būt nepieciešama piešķirtā TK līmeņa pielāgošana

(133)

EUROFER un dažas dalībvalstis prasīja, lai Komisija atceļ vai samazina galīgo aizsardzības pasākumu liberalizāciju, jo Savienības tērauda tirgū ir stagnācija. Kā norādīja EUROFER, šādi liberalizācijas līmeņi ievērojami pārsniedz Savienības tērauda ražošanas nozares izaugsmes perspektīvu un tāpēc būtiski kaitē pasākumu efektivitātei. Arī ESTA atbalstīja šo EUROFER prasību un ierosināja, ka Komisija tā vietā, lai atceltu liberalizāciju, varētu samazināt ārpuskvotas tarifu no 25 % līdz 20 %.

(134)

Komisija atgādināja – Regulā (ES) 2019/159 ir noteikts, ka, lai pakāpeniski liberalizētu šos pasākumus, visu beznodokļu kvotu līmeņi tiks palielināti par 5 % pirmā un otrā pasākumu gada beigās. Tas ir, attiecīgi 2019. gada 1. jūlijā un 2020. gada 1. jūlijā (24).

(135)

Komisija arī atgādināja, ka šīs pārskatīšanas mērķis bija veikt attiecīgus pasākumu pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai pieņemtie aizsardzības pasākumi atbilstu ES tērauda tirgus attīstībai, pamatojoties Savienības interesēm.

(136)

PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 5. panta 1. punktā noteikts: “Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu.” Šis princips ir transponēts ES tiesību aktos ar Regulas (ES) 2015/478 15. panta 1. punktu. Savukārt PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka aizsardzības pasākumus piemēro “tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos”. Šis princips ir transponēts ES tiesību aktos ar Regulas (ES) 2015/478 19. panta 1. un 2. punktu. PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 4. punktā dalībvalstīm, kas piemēro aizsardzības pasākumus, ir noteikts pienākums pakāpeniski tos liberalizēt regulāros intervālos, lai “nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums (..) ir ilgāks par vienu gadu”. Tāda pati prasība ir ietverta Regulas (ES) 2015/478 19. panta 2. punktā.

(137)

Lai gan aizsardzības pasākumu liberalizācija pēc pirmā piemērošanas gada ir juridisks pienākums, ko nosaka Savienības un PTO tiesību akti, minētajos noteikumos nav paredzēta konkrēta prasība par liberalizācijas veidu vai konkrēto tempu, izņemot prasību, ka šādai liberalizācijai jānotiek pakāpeniski regulāros intervālos piemērošanas periodā.

(138)

Tomēr jebkurā gadījumā konsekvences labad jebkuru aizsardzības pasākumu liberalizācija gan to veida, gan tempa ziņā nedrīkstētu mazināt ar aizsardzības pasākumiem iecerēto ietekmi. Tas vajadzīgs tāpēc, ka pasākumiem būtu jāaizsargā iekšzemes tirgus no importa, kamēr vien tas ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu, kā to atļauj PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 1. punkts. Būtu neatbilstoši, ja attiecīgo pasākumu liberalizācijas nosacījumi apdraudētu šo mērķi.

(139)

Lai novērtētu TK kvantitatīvā robežlīmeņa 5 % + 5 % liberalizācijas tempa atbilstību pastāvošajiem aizsardzības pasākumiem, Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams integrēt divu veidu analīzi. No vienas puses, Komisija veica retrospektīvu analīzi, lai, ņemot vērā visu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā savākto informāciju, novērtētu, vai esošais TK kvantitatīvais robežlīmenis ir pietiekams, lai novērstu un labotu nopietnu kaitējumu ES tērauda ražošanas nozarei. No otras puses, Komisija centās veikt uz nākotni vērstu analīzi, pārbaudot, vai iecerētā 5 % + 5 % liberalizācija būtu atbilstoša jaunākajām prognozēm par vispārējo ekonomikas un rūpniecības perspektīvu Savienībā.

(140)

Šajā saistībā tiek atgādināts, ka Regulā (ES) 2019/159 par pamatu TK kvantitatīvā robežlīmeņa aprēķināšanai pirmajā pasākumu gadā ir izmantots vidējais importa līmenis 2015.–2017. gada periodā. Šim vidējam līmenim tika pieskaitīts 5 % palielinājums, lai ņemtu vērā palielināto pieprasījumu ES tirgū. Rezultātā de facto tika iegūts kvantitatīvs līmenis, kas bija gandrīz tāds pats kā kopējais pasākumiem pakļauto ražojumu imports 2017. kalendārajā gadā (kvantitatīvais robežlīmenis 30,1 miljona tonnu apmērā attiecībā pret importu 30,09 miljonu tonnu apmērā 2017. gadā). Pamatojoties uz pierādījumiem, kas savākti par izmeklēšanas periodu (tas ir, par 2013.–2017. gadu), Komisija konstatēja, ka tendence, kuras rezultātā radies šāds importa līmenis, ir izraisījusi situāciju, ka ES tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi (25).

(141)

Analīze, kas veikta Regulā (ES) 2019/159 (kura ir balstīta uz tābrīža jaunākajiem statistikas datiem par periodu pēc 2017. gada, tas ir, datiem līdz 2018. gada septembrim), apstiprināja, ka turpmāka importa palielināšanās ir pasliktinājusi Savienības ražošanas nozares perspektīvu (26).

(142)

To ņemot vērā, ticama importa statistika par tērauda ražojumu kopējo importu 2018. kalendārajā gadā bija pieejama tikai pēc 2019. gada pirmā ceturkšņa (tas ir, aptuveni trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija bija nolēmusi noteikt galīgos aizsardzības pasākumus). Minētā statistika apstiprināja, ka pasākumiem pakļauto tērauda ražojumu kopējais imports 2018. gadā sasniedza 33,4 miljonus tonnu, kas ir daudz vairāk nekā kopējais importa līmenis, kurš sasniegts 2017. gadā, un arī daudz vairāk nekā vidējais kvantitatīvais robežlīmenis, kurš noteikts, pamatojoties uz izmeklēšanas periodu (27).

(143)

Ņemot vērā minētos konstatējumus, ja Komisija apstiprinātu Regulā (ES) 2019/159 noteikto 5 %+5 % liberalizācijas tempu, kopējais kvotu apjoms, kas pieejams par otro un trešo pasākumu gadu (tas ir, 2019.–2020. un 2020.–2021. gadu), būtu attiecīgi 31,6 miljoni un 33,2 miljoni tonnu. Šāds liberalizācijas scenārijs nozīmētu to, ka trešajā aizsardzības pasākumu piemērošanas gadā (tas ir, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam) Komisija ļautu importam sasniegt gandrīz tādu pašu apjomu, kāds aprēķināts 2018. gadā (tas ir, aptuveni 33,4 miljoni tonnu). Minētais apjoms par 3,3 miljoniem tonnu pārsniegtu 2017. gada līmeni, kuru Komisija uzskatīja par tādu, kas rada nopietna kaitējuma draudus un būtiski kropļo Savienības tirgus darbību.

(144)

Šā importa līmeņa automātiska atzīšana bez iespējas novērtēt tā iespējamo ietekmi attiecīgi apdraudētu konkrēto pasākumu effet utile. Kā ir uzsvērts galīgajā regulā (28), 2018. gada importa līmenis ietver ievērojamu tirdzniecības novirzīšanu, ko izraisīja ASV pasākumi atbilstīgi 232. iedaļai, kā arī ārpuspasākumu imports, kuru nebija iespējams ņemt vērā pagaidu pasākumu sagatavošanas laikā 2018. gada jūlijā (ieskaitot ievērojamus apjomus, kas ieplūda Savienības tirgū atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1013 (29) 4. pantā noteiktajai nosūtīšanas klauzulai).

(145)

Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā pilnu 2018. gada datu kopumu, 5 % + 5 % liberalizācijas temps nebūtu saderīgs ar galīgajiem aizsardzības pasākumiem, kas noteikti, lai vērstos pret neparedzētu ievērojamu attiecīgā ražojuma importu. Ja galīgo pasākumu liberalizācija netiktu koriģēta, Komisija pieļautu nebijuši augstu tērauda importa līmeni Savienībā trešajā pasākumu gadā bez iespējas vērsties pret minēto kropļojošo importa apjomu un tādējādi, iespējams, veicinot “nopietnu kaitējuma draudu” īstenošanos.

(146)

Tāpēc Komisija secināja, ka kumulatīva 5 % + 5 % liberalizācija, ko prasa ieinteresētās personas, bez iespējas pārskatīt no šādas liberalizācijas izrietošo ietekmi būtu jāuzskata par nesamērīgu, lai “novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos” PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 1. punkta un Regulas (ES) 2015/478 19. panta 1. un 2. punkta nozīmē.

(147)

Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams pazemināt patlaban paredzēto liberalizācijas līmeni. Šajā saistībā par otrajam un trešajam aizsardzības pasākumu piemērošanas gadam atbilstīgu tiek uzskatīts kumulatīvs 3 % + 3 % līmenis. Faktiski šā zemākā liberalizācijas līmeņa ietekme būs tāda, ka kopējais kvotu līmenis trešajā pasākumu gadā saglabāsies 31,6 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā izkropļotais 2018. gada rekordapmērs. Būtu arī jānorāda, ka šī pielāgošana pilnīgi saglabātu liberalizācijas ietekmi, jo ar šādu liberalizācijas līmeni kvotu līmenis otrajā aizsardzības pasākumu piemērošanas gadā būtu 31 miljons tonnu (tātad par aptuveni vienu miljonu tonnu vairāk nekā 2017. gadā aprēķinātais importa līmenis). Komisija uzskatīja, ka šis līmenis atspoguļo pielāgošanas veicināšanas centienu vienmērīgāku sadalījumu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, ar kvotu palielinājumiem par 0,9 un 0,9 pirmā un otrā pasākumu gada beigās (tas ir, 2019. gada 30. jūnijā un 2020. gada 30. jūnijā). Vēlāk tiktu atļauts importa palielinājums par 1,5 miljoniem tonnu, lai, iespējams, sasniegtu 2018. gada līmeni, bet tikai tad, kad būs pilnīgi atcelti galīgie pasākumi pēc PTO un Savienības tiesību aktos paredzētā trīs gadu perioda.

(148)

Visbeidzot, būtu jānorāda, ka perspektīvā šis pazeminātais liberalizācijas līmenis atbilst jaunākajām publicētajām vispārējām ekonomikas un rūpniecības prognozēm, kas paredz izaugsmes samazinājumu Savienības un pasaules ekonomikā.

(149)

Tādējādi Starptautiskais Valūtas fonds savā 2019. gada aprīļa izdevumā “World Economic Outlook” norādīja: “Paredzams, ka globālā izaugsme nedaudz samazināsies no 3,6 procentiem 2018. gadā līdz 3,3 procentiem 2019. gadā un tad atkal palielināsies līdz 3,6 procentiem 2020. gadā. Izaugsme eurozonā samazināsies no 1,8 procentiem 2018. gadā līdz 1,3 procentiem 2019. gadā (kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk, nekā tika prognozēts oktobrī) un nedaudz palielināsies līdz 1,5 procentiem 2020. gadā. Lai gan ir paredzams, ka izaugsme 2019. gada pirmajā pusē atgūsies, jo izzudīs daži no īslaicīgajiem faktoriem, kas kavēja darbību, sagaidāms, ka 2018. gada otrās puses sliktās situācijas sekas bremzēs izaugsmes tempu 2019. gadā.

(150)

Savukārt Komisija savā Pavasara ekonomikas prognozē norādīja: “Paredzams, ka IKP pieaugums eurozonā samazināsies no 1,9 % 2018. gadā līdz 1,2 % šogad un atkal palielināsies līdz 1,5 % 2020. gadā, kad izaugsmes tempu izlīdzinās lielāks darbdienu skaits. Tiek prognozēts, ka IKP visās dalībvalstīs pārsniegs prognozēto līmeni. Tomēr, ņemot vērā slikto situāciju 2018. gada beigās, šīs prognozes ir ievērojami zemākas nekā iepriekšējā rudenī un nedaudz zemākas nekā ziemas starpposma prognoze.”

(151)

Attiecībā uz rūpniecības perspektīvu tiek prognozēts, ka pēdējos mēnešos novērotais ES ražošanas darbības palēninājums būs vēl lielāks, nekā prognozēts gada sākumā. Šie pasliktinošie darījumdarbības apstākļi rūpniecības nozarē samazina pieprasījumu pēc tērauda. Turklāt EUROFER2019. gada 18. jūlija izdevumā “Steel Outlook 2019–2020” ir prognozēts ES tērauda reālā patēriņa samazinājums, proti, par 0,4 % 2019. gadā, kas būs pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2013. gada.

(152)

Nesenie nozares ziņojumi arī apstiprina ražošanas lejupslīdes pastiprināšanos. Ražošanas sektora veselību raksturojošā indeksa “Global Steel Users Purchasing Managers Index” (PMI) ziņojumā, ko 2019. gada 5. jūlijā izdeva IHS Markit, šajā saistībā ir norādīts: “Tērauda lietotāji Eiropā joprojām piedzīvo dziļu lejupslīdi, ko izraisa nepietiekamā autobūves nozares izlaide un globālās tirdzniecības apstākļi, kuri pasliktinās.” Līdzīgi IHS Markit savā “Flash Eurozone PMI”2019. gada 24. jūlija izdevumā sīkāk raksturo ekonomikas apstākļus: “Ražošanas nozare vieš arvien lielākas bažas. Ģeopolitiskās neskaidrības, Brexit, pieaugošie saspīlējumi tirdzniecības jomā un jo īpaši autobūves nozares rādītāju pasliktināšanās ir pastiprinājuši ražošanas lejupslīdi, un apsekojums liecina, ka preču ražošanas nozarē notiks lejupslīde par aptuveni 1 % ceturksnī.

(153)

Tā rezultātā pēdējos mēnešos tērauda patērētājiem turpinājās jaunu pasūtījumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ilglietojuma preču pieprasījuma samazināšanās. Samazinātā izlaide nozarēs, kas izmanto tēraudu, un to pieprasījuma samazināšanās izraisa arī tērauda pieprasījuma samazināšanos.

(154)

Attiecībā uz pieprasījumu autobūves nozarē prognozes ir tādas pašas. Oxford Economics un FERI publicētie gada izlaides pieauguma rādītāji par 2019. gada otro ceturksni apliecināja, ka veiktspēja autobūves nozarē ir vissliktākā kopš pasaules finanšu krīzes un ka izlaides pieaugums, visticamāk, būs negatīvs 2019. gada pirmajā pusē gan pasaulē, gan Rietumeiropā, kā arī samazināsies automobiļu reģistrācija Rietumeiropā. FERI arī uzsver, ka “patērētāji ir neaktīvi, jo palielinās neskaidrība par transporta nozares nākotni”. Skaidrības trūkums pārejā no tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem uz jauniem degvielas veidiem ir būtiska problēma, kas pasliktina autobūves nozares izredzes atgūties. Tajā pašā laikā izlaides kritums autobūves nozarē veicina vispārējo lejupslīdi ražošanas jomā. Nesenie apsekojumi liecina par “pastāvīgu lejupslīdi pasaules autobūves un automobiļu detaļu ražošanas nozarē. Izlaide, tāpat kā jaunu pasūtījumu skaits, samazinājās astoto mēnesi pēc kārtas. Automobiļu un to detaļu ražotāju veiktās izejmateriālu iegādes samazinājās tempā, kas ir visātrākais gandrīz septiņu gadu laikā. Samazināta izlaide maijā tika reģistrēta piecās citās nozarēs, kas visas bija saistītas ar ražošanu, izņemot nekustamā īpašuma nozari. Vissmagāk skartās jomas šajā grupā bija rūpniecības preces, kā arī metāla ražošana un iežguve, kurās ražošana samazinājās attiecīgi piekto un astoto mēnesi pēc kārtas.”

(155)

Arī Oxford Economics un FERI norāda, ka 2019. gada pirmajā pusē ir sākusies ievērojama izaugsmes palēnināšanās inženiertehniskajā nozarē un metāla izstrādājumu ražošanas nozarē līdz ar pieprasījuma samazināšanos, ko veicina palēnināta globālā tirdzniecība un kapitāla izdevumi Eiropā. Visbeidzot, lai gan — ar ievērojamām atšķirībām starp valstīm — būvniecības nozare ar pastāvīgu izaugsmi pārspēj citas tēraudu izmantojošas nozares Eiropā, tās izaugsme tomēr ir mērena, un tās spēku Eiropā bremzē vairāki ierobežojumi, piemēram, prasmīga darbaspēka trūkums un pakāpeniska aizdevumu samazināšanās, jo paaugstinās procentu likmes.

(156)

Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs būtu otrajam un trešajam pasākumu gadam pazemināt liberalizācijas līmeni līdz kumulatīvi 3 % + 3 %. Šajā nolūkā 2019. gada 1. oktobrī (t. i., otrā pasākumu gada otrā ceturkšņa sākumā) atlikušās kvotas otrajam pasākumu gadam tiks pielāgotas uz leju, lai kopējais palielinājums par gadu būtu 3 %. Turklāt 2020. gada 1. jūlijā, t. i., otrā pasākumu gada beigās, visas beznodokļu kvotas būtu jāpalielina vēl par 3 %.

Citas piezīmes

(157)

Papildus piezīmēm par liberalizācijas līmeni Komisija arī saņēma piezīmes par citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa. Tie ir analizēti turpmāk.

(158)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka to individuālais eksports uz Savienību nevar izraisīt vai draudēt izraisīt kaitējumu Savienības ražotājiem. Turklāt tās apgalvoja, ka atsevišķa valsts viena pati nevar radīt tirdzniecības novirzīšanas risku.

(159)

Šajā saistībā Komisija atgādina, ka saskaņā ar Savienības un PTO noteikumiem pašreizējie pasākumi ir erga omnes un tāpēc aptver importu no visām izcelsmes valstīm, izņemot nedaudzos pienācīgi pamatotos piešķirtos atbrīvojumus. Tāpēc analīzi par to, vai ir bijis absolūts importa palielinājums, nopietna kaitējuma draudi vai tirdzniecības novirzīšanas risks, nevar veikt individuāli par katru eksportētājvalsti, bet to veic, pamatojoties uz visu importu kopā. Tāpēc šis apgalvojums tiek uzskatīts par nepamatotu.

(160)

Dažas ieinteresētās personas, lai pierādītu, ka tirdzniecības novirzīšanas risks ir samazināts, norādīja uz nesenajām norisēm citās jurisdikcijās saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz tēraudu. Šajā saistībā tās atsaucās uz Meksikai un Kanādai piešķirtajiem atbrīvojumiem no pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai, izmeklēšanu Turcijā saistībā ar tēraudu, kas izbeigta, nepiemērojot pasākumus, un Kanādas noteiktajiem aizsardzības pasākumiem, kas bijuši mazāk ierobežojoši, nekā sākotnēji paredzēts.

(161)

Komisija neuzskatīja, ka tirdzniecības novirzīšanas risks, kas izriet no ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai, ir samazināts vai pat izzudis neseno norišu rezultātā. No vienas puses, Kanāda un Meksika nav starp galvenajām vēsturiskajām tērauda piegādātājām Savienībai. To apstiprina fakts, ka nevienai no šīm abām valstīm nav noteikta tai īpaši paredzēta TK. No otras puses, šādām norisēm atbilstīgi ASV pasākumiem varētu būt gluži pretējas sekas. Faktiski, ja divi no lielākajiem tērauda piegādātājiem ASV varētu atsākt beznodokļa eksportu uz ASV tirgu, tas vēl vairāk samazinātu citu konkurējošu eksportētājvalstu iespējas apgādāt ASV tirgu. Tādējādi var apgalvot, ka risks, ka tirdzniecība varētu tikt novirzīta uz Savienību, ir pat vēl lielāks. Attiecībā uz izmeklēšanu par Turcijas un Kanādas tērauda nozares aizsardzību Komisija norāda, ka šim notikumam nebija būtiskas ietekmes uz konstatējumiem par tirdzniecības riska novirzīšanas risku Savienībā. Faktiski attiecībā uz Turciju tas, ka šī valsts nav noteikusi pasākumus, situāciju nav mainījis.

(162)

Konkrētas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāiekļauj konkrētas ražojumu kategorijas un/vai apakškategorijas pasākumu tvērumā un/vai tās jāizslēdz no pasākumu tvēruma.

(163)

Komisija atzīmē, ka pašreizējo aizsardzības pasākumu tvērums attiecībā uz ražojumiem ir definēts Regulā (ES) 2019/159 un ka tvēruma grozīšana neietilpst šajā izmeklēšanā.

(164)

Dažas personas arī uzstāja, ka spēkā esošie pasākumi neatbilst PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem standartiem un tāpēc būtu jābeidz.

(165)

Komisija uzsver, ka regulas, ar kurām noteikti pagaidu un galīgie aizsardzības pasākumi, bija juridiski pietiekami pamatotas. Komisija atsaucas uz minētajos tiesību aktos sniegtajiem skaidrojumiem.

(166)

Visbeidzot, vairākas ieinteresētās personas prasīja Komisijai ieviest mehānismu, lai ņemtu vērā Apvienotās karalistes izstāšanos no Savienības (“Brexit”).

(167)

Komisija norāda, ka pielāgojumu pieņemšanas posmā šīs izmeklēšanas ietvaros nosacījumi, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības, vēl ir neskaidri. Tāpēc pielāgojumus, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, šajā posmā nevar veikt. Komisija nekavējoties atkārtoti izvērtēs situāciju, ņemot vērā ikvienu norisi saistībā ar Brexit.

(168)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka pašreizējā pārskatīšana, kurā groza spēkā esošos aizsardzības pasākumus, atbilst arī pienākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti ar dažām trešām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2019/159 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 1. un 25. ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm. Lai varētu izmantot tarifa kvotu, 4.B kategorijas tērauda ražojumiem piemēro galapatēriņa procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantā, lai pierādītu, ka tos izmanto automobiļu detaļu izgatavošanai.

3.   Katras tarifa kvotas atlikušā daļa un tarifa kvota 1. ražojumu kategorijai tiek piešķirta rindas kārtībā, pamatojoties uz tarifa kvotu, kas noteikta visos īstenošanas ceturkšņos vienādi. Attiecībā uz 1. kategoriju nevienai valstij nav atļauts izmantot vairāk par 30 % no katrā ceturksnī pieejamās tarifa kvotas.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja attiecīgā kvota saskaņā ar 2. punktu kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. Attiecībā uz 13. un 16. ražojumu kategoriju nevienai eksportētājvalstij nav atļauts vienai pašai izmantot vairāk par 30 % no katra pasākumu piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa atlikušās tarifa kvotas.”;

2)

pielikumus groza šādi:

a)

regulas III.2. pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu;

b)

regulas IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

1.   Neizmantotās tarifa kvotas, kas piešķirtas jaunattīstības valstīm, uz kurām, šai regulai stājoties spēkā, Regulā (ES) 2019/159 noteiktie aizsardzības pasākumi netiks attiecināti, pārnes uz atlikušajām tarifa kvotām attiecīgajās ražojumu kategorijās.

2.   Neizmantotās konkrētām valstīm noteiktās tarifa kvotas 25. ražojumu kategorijā, šai regulai stājoties spēkā, pārnes uz atlikušo tarifa kvotu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto attiecīgo konkrētām valstīm noteikto tarifa kvotu izmantošanu izbeidz 2019. gada 4. novembrī.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2019. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).

(4)  Paziņojums par procedūras sākšanu attiecībā uz tādu aizsardzības pasākumu pārskatīšanu, kas piemērojami konkrētu tērauda ražojumu importam (C/2019/3623), OV C 169, 17.5.2019., 9. lpp. (turpmāk “paziņojums par pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu”).

(5)  Brazīlija, Irāna, Krievija, Ķīna un Ukraina.

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam; OV L 92, 6.4.2017., 68. lpp.; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam; OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu; OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.

(7)  Krievijas izcelsmes importa īpatsvars 2018. gadā sasniedza 20 %.

(8)  Ukrainas un Brazīlijas kopējais TK īpatsvars no 2019. gada februāra līdz jūnijam bija vairāk nekā 5 %. Turklāt, ja pieskaita Krieviju, visām trim šīm valstīm, kurām piemēroja antidempinga pasākumus, TK īpatsvars pārsniedza 21 % periodā no 2019. gada februāra līdz jūnijam un 25 % no kopējā importa 2018. gadā.

(9)  Komisija atzīmēja, ka, lai gan TK aprēķināšanai visām ražojumu kategorijām, izņemot 1. kategoriju, tā bija atlasījusi 2015.–2017. gada periodu, šajā gadījumā tā uzskatīja par lietderīgu ņemt vērā arī iepriekšējos gadus (2013.–2014. gadu), lai analizētu vēsturiskā importa līmeni periodā, pirms sākās importa par dempinga cenām pieplūdums no vairākām izcelsmes vietām. Tāpat Komisija uzskatīja, ka importa līmenis 2018. gadā nebūtu jāņem vērā, jo: i) to ietekmēja aizsardzības pasākumu ieviešana 2018. gada martā, kā arī pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšana 2018. gada jūlijā, un ii) tas ietver attiecīgu importa apjomu, ko radījusi tirdzniecības novirzīšana, kā konstatēts galīgajā regulā.

(10)  Komisija atgādina, ka, nosakot galīgos pasākumus, piedāvājuma deficīta risks tika atzīts par vienu no pamatproblēmām šajā kategorijā dominējošo īpašo apstākļu dēļ.

(11)  Sk. Regulas (ES) 2019/159 23.–26. apsvērumu.

(12)  OV L 269, 10.10.2013., 1.–101. lpp.

(13)  Pamatojoties uz TK izmantojumu līdz 2019. gada 17. jūnijam.

(14)  Sk. 2.E iedaļu turpmāk.

(15)  Krievijas neizmantotās kvotas īpatsvars ir aptuveni 94 % no kopējām neizmantotajām TK šajā kategorijā.

(16)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(17)  Sk. 2.E iedaļu turpmāk.

(18)  Abus izņēmuma gadījumus, kad tika konstatēta izstumšana, sk. 2.B iedaļā.

(19)  Attiecībā uz 4. ražojumu kategoriju tai atbilstošās atlikušās TK izsmelšana ceturtajā ceturksnī ir atsevišķi novērtēta 2.A iedaļā iepriekš.

(20)  Šīs valstis bija izsmēlušas vispārējo TK, kas bija pieejama par periodu no 2019. gada 2. februāra līdz 31. martam.

(21)  Komisija norāda, ka attiecībā uz abām kategorijām ne vairāk kā četras eksportētājvalstis katra atsevišķi pārstāvēja vismaz vairāk nekā 1 % no importa, kas veikts atbilstīgi atlikušajai TK kādā no abiem attiecīgajiem ceturkšņiem (2019. gada februārī–martā un aprīlī–jūnijā).

(22)  Kā paskaidrots 2.B iedaļā, attiecībā uz 13. un 16. kategoriju 30 % ierobežojums ir piemērojams tikai attiecīgā perioda ceturtajā ceturksnī (no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam).

(23)  Šī pieeja nebija piemērojama attiecībā uz 1. un 25. kategoriju, ņemot vērā, ka tās sastāv no atlikušās TK.

(24)  Sk. Regulas (ES) 2019/159 188. apsvērumu.

(25)  Galīgās regulas 5.1–5.5. iedaļa.

(26)  Galīgās regulas 5.6. iedaļa.

(27)  Galvenās eksportētājvalstis, kas veicināja šo importa pieplūdumu 2018. gadā, bija Turcija, Krievija un Taivāna, kuru importa apjoms bija attiecīgi par 2,7, 0,9 un 0,5 miljoniem tonnu lielāks nekā 2017. gadā.

(28)  Galīgās regulas 179. apsvērums.

(29)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1013 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu


I PIELIKUMS

“III.2 PIELIKUMS

III.2. Ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus

Valsts / ražojumu grupa

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

24

25

26

27

28

Apvienotie Arābu Emirāti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

 

 

x

 

x

 

 

Brazīlija

x

x

 

 

 

x

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Ēģipte

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Indija

x

x

x

x

x

x

x

 

x

x

 

 

x

x

 

 

 

 

x

 

x

x

 

x

 

 

Indonēzija

 

 

 

 

 

 

x

x

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Ķīna

 

 

x

x

 

x

 

x

 

x

x

 

 

x

 

 

x

x

 

x

 

x

x

x

x

x

Malaizija

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Meksika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Moldova

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

x

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Taizeme

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Turcija

x

x

 

x

x

 

 

 

x

 

x

x

 

 

x

x

 

x

x

x

 

x

x

x

x

x

Ukraina

 

x

 

 

 

 

x

 

 

 

 

x

x

 

x

x

 

 

x

x

x

x

 

 

x

x

Vjetnama

 

x

 

x

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

Ziemeļmaķedonija

 

 

 

 

x

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

x

 

 

 

 

Visas citas jaunattīstības valstis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

”.

II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

IV.1. Tarifa kvotu apjomi

Ražojuma numurs

Ražojumu kategorija

KN kodi

Sadalījums pa valstīm (ja piemēro)

No 2.2.2019. līdz 30.6.2019.

No 1.7.2019. līdz 30.6.2020.

No 1.7.2020. līdz 30.6.2021.

Papildu maksājuma likme

Kārtas numuri

Tarifa kvotas apjoms (t neto)

Tarifa kvotas apjoms (t neto)

Tarifa kvotas apjoms (t neto)

1.

Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99

Visas trešās valstis

3 359 532,08

8 476 618,01

8 730 916,55

25 %

 (1)

2.

Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes, auksti velmētas

7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00

Indija

234 714,39

592 220,64

609 987,26

25 %

09.8801

Korejas Republika

144 402,99

364 351,04

375 281,57

25 %

09.8802

Ukraina

102 325,83

258 183,86

265 929,38

25 %

09.8803

Brazīlija

65 398,61

165 010,80

169 961,12

25 %

09.8804

Serbija

56 480,21

142 508,28

146 783,53

25 %

09.8805

Citas valstis

430 048,96

1 085 079,91

1 117 632,31

25 %

 (2)

3.A

Elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES)

7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10

Korejas Republika

1 923,96

4 854,46

5 000,09

25 %

09.8806

Ķīna

822,98

2 076,52

2 138,81

25 %

09.8807

Krievija

519,69

1 311,25

1 350,58

25 %

09.8808

Irānas Islāma Republika

227,52

574,06

591,28

25 %

09.8809

Citas valstis

306,34

772,95

796,14

25 %

 (3)

3.B

7225 19 90 , 7226 19 80

Krievija

51 426,29

129 756,46

133 649,15

25 %

09.8811

Korejas Republika

31 380,40

79 177,59

81 552,92

25 %

09.8812

Ķīna

24 187,01

61 027,57

62 858,39

25 %

09.8813

Taivāna

18 144,97

45 782,56

47 156,04

25 %

09.8814

Citas valstis

8 395,39

21 182,87

21 818,36

25 %

 (4)

4.A

Ar metālu pārklātas loksnes

KN kods 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7225 99 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70

Korejas Republika

69 571,10

252 796,63

260 380,53

25 %

09.8816

Indija

83 060,42

508 805,84

524 070,02

25 %

09.8817

Citas valstis

761 518,93

1 921 429,81

1 979 072,71

25 %

 (5)

4.B

KN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10

TARIC kods: 7210410080 , 7210490080 , 7210610080 , 7210690080 , 7212300080 , 7212506180 , 7212506980 , 7225920080 , 7225990025 , 7225990095 , 7226993090 , 7226997019 , 7226997096

Tikai autobūves nozarei

Ķīna

204 951,07

517 123,19

532 636,89

25 %

09.8821

Korejas Republika

249 533,26

552 352,93

568 923,52

25 %

09.8822

Indija

118 594,25

Nepiemēro

Nepiemēro

25 %

09.8823

Taivāna

49 248,78

124 262,26

127 990,13

25 %

09.8824

Citas valstis

125 598,05

316 903,26

326 410,36

25 %

 (6)

5.

Loksnes ar organisku pārklājumu

7210 70 80 , 7212 40 80

Indija

108 042,36

272 607,54

280 785,77

25 %

09.8826

Korejas Republika

103 354,11

260 778,38

268 601,73

25 %

09.8827

Taivāna

31 975,79

80 679,86

83 100,26

25 %

09.8828

Turcija

21 834,45

55 091,68

56 744,43

25 %

09.8829

Ziemeļmaķedonija

16 331,15

41 206,02

42 442,20

25 %

09.8830

Citas valstis

43 114,71

108 785,06

112 048,61

25 %

 (7)

6.

Skārda velmētavu ražojumi

7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20

Ķīna

158 139,17

399 009,55

410 979,83

25 %

09.8831

Serbija

30 545,88

77 071,98

79 384,14

25 %

09.8832

Korejas Republika

23 885,70

60 267,31

62 075,33

25 %

09.8833

Taivāna

21 167,00

53 407,61

55 009,83

25 %

09.8834

Brazīlija

19 730,03

49 781,91

51 275,37

25 %

09.8835

Citas valstis

33 167,30

83 686,22

86 196,80

25 %

 (8)

7.

Neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes

7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60

Ukraina

339 678,24

857 060,63

882 772,45

25 %

09.8836

Korejas Republika

140 011,38

353 270,32

363 868,43

25 %

09.8837

Krievija

115 485,12

291 386,78

300 128,38

25 %

09.8838

Indija

74 811,09

188 759,93

194 422,72

25 %

09.8839

Citas valstis

466 980,80

1 178 264,65

1 213 612,59

25 %

 (9)

8.

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00

Ķīna

87 328,82

220 344,09

226 954,41

25 %

09.8841

Korejas Republika

18 082,33

45 624,52

46 993,26

25 %

09.8842

Taivāna

12 831,07

32 374,77

33 346,02

25 %

09.8843

Amerikas Savienotās Valstis

11 810,30

29 799,22

30 693,19

25 %

09.8844

Citas valstis

10 196,61

25 727,62

26 499,45

25 %

 (10)

9.

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80

Korejas Republika

70 813,18

178 672,60

184 032,77

25 %

09.8846

Taivāna

65 579,14

165 466,29

170 430,28

25 %

09.8847

Indija

42 720,54

107 790,51

111 024,22

25 %

09.8848

Amerikas Savienotās Valstis

35 609,52

89 848,32

92 543,77

25 %

09.8849

Turcija

29 310,69

73 955,39

76 174,05

25 %

09.8850

Malaizija

19 799,24

49 956,54

51 455,24

25 %

09.8851

Vjetnama

16 832,28

42 470,43

43 744,55

25 %

09.8852

Citas valstis

50 746,86

128 042,17

131 883,44

25 %

 (11)

10.

Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas

7219 21 10 , 7219 21 90

Ķīna

6 765,50

17 070,40

17 582,51

25 %

09.8856

Indija

2 860,33

7 217,07

7 433,58

25 %

09.8857

Taivāna

1 119,34

2 824,27

2 908,99

25 %

09.8858

Citas valstis

1 440,07

3 633,52

3 742,52

25 %

 (12)

12.

Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00

Ķīna

166 217,87

419 393,33

431 975,13

25 %

09.8861

Turcija

114 807,87

289 677,97

298 368,31

25 %

09.8862

Krievija

94 792,44

239 175,96

246 351,24

25 %

09.8863

Šveice

73 380,52

185 150,38

190 704,90

25 %

09.8864

Baltkrievija

57 907,73

146 110,15

150 493,45

25 %

09.8865

Citas valstis

76 245,19

192 378,37

198 149,72

25 %

 (13)

13.

Stiegras

7214 20 00 , 7214 99 10

Turcija

117 231,80

295 793,93

304 667,74

25 %

09.8866

Krievija

94 084,20

237 388,96

244 510,63

25 %

09.8867

Ukraina

62 534,65

157 784,58

162 518,11

25 %

09.8868

Bosnija un Hercegovina

39 356,10

99 301,53

102 280,57

25 %

09.8869

Moldova

28 284,59

71 366,38

73 507,37

25 %

09.8870

Citas valstis

217 775,50

549 481,20

565 965,64

 

 (14)

14.

Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90

Indija

44 433,00

112 111,32

115 474,66

25 %

09.8871

Šveice

6 502,75

16 407,44

16 899,66

25 %

09.8872

Ukraina

5 733,50

14 466,50

14 900,50

25 %

09.8873

Citas valstis

8 533,24

21 530,68

22 176,60

25 %

 (15)

15.

Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

7221 00 10 , 7221 00 90

Indija

10 135,23

25 572,75

26 339,94

25 %

09.8876

Taivāna

6 619,68

16 702,47

17 203,54

25 %

09.8877

Korejas Republika

3 300,07

8 326,58

8 576,37

25 %

09.8878

Ķīna

2 216,86

5 593,48

5 761,29

25 %

09.8879

Japāna

2 190,40

5 526,72

5 692,52

25 %

09.8880

Citas valstis

1 144,43

2 887,57

2 974,20

25 %

 (16)

16.

Neleģēta un citādi leģēta tērauda stiepļu stieņi

7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95

Ukraina

149 009,10

375 972,95

387 252,14

25 %

09.8881

Šveice

141 995,22

358 275,86

369 024,13

25 %

09.8882

Krievija

122 883,63

310 054,37

319 356,00

25 %

09.8883

Turcija

121 331,08

306 137,03

315 321,14

25 %

09.8884

Baltkrievija

97 436,46

245 847,23

253 222,65

25 %

09.8885

Moldova

73 031,65

184 270,12

189 798,22

25 %

09.8886

Citas valstis

122 013,20

307 858,13

317 093,88

25 %

 (17)

17.

Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90

Ukraina

42 915,19

108 281,65

111 530,10

25 %

09.8891

Turcija

38 465,03

97 053,20

99 964,79

25 %

09.8892

Korejas Republika

10 366,76

26 156,94

26 941,65

25 %

09.8893

Krievija

9 424,08

23 778,40

24 491,75

25 %

09.8894

Brazīlija

8 577,95

Nepiemēro

Nepiemēro

25 %

09.8895

Šveice

6 648,01

16 773,96

17 277,18

25 %

09.8896

Citas valstis

14 759,92

58 885,04

60 651,59

25 %

 (18)

18.

Rievkonstrukcijas

7301 10 00

Ķīna

12 198,24

30 778,05

31 701,39

25 %

09.8901

Apvienotie Arābu Emirāti

6 650,41

16 780,01

17 283,41

25 %

09.8902

Citas valstis

480,04

1 211,21

1 247,54

25 %

 (19)

19.

Dzelzceļa materiāli

7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00

Kvotas ir derīgas līdz 30.9.2019

Krievija

2 147,19

5 417,70

5 580,23

25 %

09.8906

Ķīna

2 145,07

5 412,33

5 574,70

25 %

09.8907

Turcija

1 744,68

4 402,10

4 534,17

25 %

09.8908

Ukraina

657,60

1 659,24  (20)

Nepiemēro

25 %

09.8909

Citas valstis

1 010,85

2 550,54

4 336,07

25 %

 (21)

20.

Gāzes cauruļvadi

7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77

Turcija

88 914,68

224 345,46

231 075,82

25 %

09.8911

Indija

32 317,40

81 541,78

83 988,04

25 %

09.8912

Ziemeļmaķedonija

9 637,48

24 316,84

25 046,35

25 %

09.8913

Citas valstis

22 028,87

55 582,25

57 249,72

25 %

 (22)

21

Dobi profili

7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99

Turcija

154 436,15

389 666,25

401 356,24

25 %

09.8916

Krievija

35 406,28

89 335,51

92 015,57

25 %

09.8917

Ziemeļmaķedonija

34 028,95

85 860,29

88 436,09

25 %

09.8918

Ukraina

25 240,74

63 686,29

65 596,88

25 %

09.8919

Šveice

25 265,29

56 276,65

57 964,94

25 %

09.8920

Baltkrievija

20 898,79

52 730,88

54 312,80

25 %

09.8921

Citas valstis

25 265,29

63 748,22

65 660,67

25 %

 (23)

22.

Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99

Indija

8 315,90

20 982,29

21 611,76

25 %

09.8926

Ukraina

5 224,94

13 183,34

13 578,84

25 %

09.8927

Korejas Republika

1 649,31

4 161,47

4 286,31

25 %

09.8928

Japāna

1 590,45

4 012,94

4 133,33

25 %

09.8929

Amerikas Savienotās Valstis

1 393,26

3 515,42

3 620,88

25 %

09.8930

Ķīna

1 299,98

3 280,05  (24)

Nepiemēro

25 %

09.8931

Citas valstis

2 838,17

7 161,15

10 754,44

25 %

 (25)

24.

Citādas bezšuvju caurules

7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 39 10 , 7304 39 52 , 7304 39 58 , 7304 39 92 , 7304 39 93 , 7304 39 98 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 59 10 , 7304 59 92 , 7304 59 93 , 7304 59 99 , 7304 90 00

Ķīna

49 483,75

124 855,14

128 600,79

25 %

09.8936

Ukraina

36 779,89

92 801,35

95 585,39

25 %

09.8937

Baltkrievija

19 655,31

49 593,37

51 081,17

25 %

09.8938

Japāna

13 766,04

34 733,85

35 775,87

25 %

09.8939

Amerikas Savienotās Valstis

12 109,53

30 554,21

31 470,84

25 %

09.8940

Citas valstis

55 345,57

139 645,41

143 834,77

25 %

 (26)

25.

Lielas metinātas caurules

7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00

Krievija

140 602,32

354 761,34

Nepiemēro

25 %

09.8941

Turcija

17 543,40

44 264,71

Nepiemēro

25 %

09.8942

Ķīna

14 213,63

35 863,19

Nepiemēro

25 %

09.8943

Citas valstis

34 011,86

85 817,17  (27)

536 327,60

25 %

 (28)

26.

Citādas metinātas caurulītes

7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00

Šveice

64 797,98

163 495,29

168 400,15

25 %

09.8946

Turcija

60 693,64

153 139,43

157 733,61

25 %

09.8947

Apvienotie Arābu Emirāti

18 676,40

47 123,44

48 537,15

25 %

09.8948

Ķīna

18 010,22

45 442,58

46 805,85

25 %

09.8949

Taivāna

14 374,20

36 268,32

37 356,37

25 %

09.8950

Indija

11 358,87

28 660,18

29 519,99

25 %

09,8951

Citas valstis

36 898,57

93 100,78

95 893,81

25 %

 (29)

27.

Neleģēta un citu leģētu tēraudu aukstās apdares stieņi

7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80

Krievija

117 519,41

296 519,61

305 415,20

25 %

09.8956

Šveice

27 173,22

68 562,23

70 619,10

25 %

09.8957

Ķīna

20 273,26

51 152,57

52 687,15

25 %

09.8958

Ukraina

15 969,02

40 292,29

41 501,06

25 %

09.8959

Citas valstis

17 540,47

44 257,32

45 585,04

25 %

 (30)

28.

Neleģēta tērauda stieples

7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90

Baltkrievija

88 294,51

222 780,67

229 464,09

25 %

09.8961

Ķīna

66 719,82

168 344,42

173 394,75

25 %

09.8962

Krievija

41 609,21

104 986,47

108 136,06

25 %

09.8963

Turcija

40 302,46

101 689,34

104 740,02

25 %

09.8964

Ukraina

26 755,09

67 507,23

69 532,45

25 %

09.8965

Citas valstis

39 770,29

100 346,58

103 356,98

25 %

 (31)

IV.2. Globālo tarifa kvotu apjoms vienā trimestrī

 

1 .GADS

2 .GADS

3 .GADS

Ražojuma numurs

 

No 2.2.2019. līdz 31.3.2019.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019.

No 1.7.2019. līdz 30.9.2019.

No 1.10.2019. līdz 31.12.2019.

No 1.1.2020. līdz 31.3.2020.

No 1.4.2020. līdz 30.6.2020.

No 1.7.2020. līdz 30.9.2020.

No 1.10.2020. līdz 31.12.2020.

No 1.1.2021. līdz 31.3.2021.

No 1.4.2021. līdz 30.6.2021.

1.

Citas valstis

1 307 737,32

2 051 794,76

2 172 108,07

2 116 842,75

2 093 833,59

2 093 833,59

2 200 669,38

2 200 669,38

2 152 828,74

2 176 749,06

2.

Citas valstis

167 401,61

262 647,35

278 048,49

270 974,05

268 028,68

268 028,68

281 704,58

281 704,58

275 580,57

278 642,58

3.A

Citas valstis

119,25

187,09

198,07

193,03

190,93

190,93

200,67

200,67

196,31

198,49

3.B

Citas valstis

3 268,01

5 127,39

5 428,05

5 289,94

5 232,44

5 232,44

5 499,42

5 499,42

5 379,87

5 439,65

4.A

Citas valstis

296 430,19

465 088,74

492 360,66

479 833,44

474 617,86

474 617,86

498 834,77

498 834,77

487 990,53

493 412,65

4.B

Citas valstis

48 890,51

76 707,53

81 205,51

79 139,39

78 279,18

78 279,18

82 273,30

82 273,30

80 484,75

81 379,02

5.

Citas valstis

16 782,91

26 331,80

27 875,85

27 166,60

26 871,31

26 871,31

28 242,39

28 242,39

27 628,42

27 935,41

6.

Citas valstis

12 910,76

20 256,54

21 444,34

20 898,73

20 671,57

20 671,57

21 726,32

21 726,32

21 254,01

21 490,16

7.

Citas valstis

181 777,76

285 203,04

301 926,80

294 244,83

291 046,51

291 046,51

305 896,87

305 896,87

299 246,94

302 571,91

8.

Citas valstis

3 969,15

6 227,46

6 592,63

6 424,89

6 355,05

6 355,05

6 679,31

6 679,31

6 534,11

6 606,71

9.

Citas valstis

19 753,81

30 993,05

32 810,42

31 975,62

31 628,06

31 628,06

33 241,85

33 241,85

32 519,20

32 880,53

10.

Citas valstis

560,56

879,51

931,08

907,39

897,53

897,53

943,32

943,32

922,81

933,07

12.

Citas valstis

29 679,33

46 565,85

49 296,38

48 042,13

47 519,93

47 519,93

49 944,59

49 944,59

48 858,84

49 401,71

13.

Citas valstis

84 771,67

133 003,83

140 802,92

137 220,44

135 728,92

135 728,92

142 654,35

142 654,35

139 553,17

141 103,76

14.

Citas valstis

3 321,66

5 211,58

5 517,17

5 376,80

5 318,36

5 318,36

5 589,72

5 589,72

5 468,20

5 528,96

15.

Citas valstis

445,48

698,95

739,93

721,11

713,27

713,27

749,66

749,66

733,36

741,51

16.

Citas valstis

47 495,07

74 518,13

78 887,73

76 880,57

76 044,91

76 044,91

79 925,03

79 925,03

78 187,53

79 056,28

17.

Citas valstis

5 745,47

9 014,45

9 543,04

16 567,39

16 387,31

16 387,31

15 287,52

15 287,52

14 955,19

15 121,36

18.

Citas valstis

186,86

293,18

310,37

302,47

299,18

299,18

314,45

314,45

307,61

311,03

19.

Citas valstis

393,49

617,37

653,57

636,94 (32)

630,02

630,02

1 092,93

1 092,93

1 069,17

1 081,05

20.

Citas valstis

8 575,00

13 453,88

14 242,79

13 880,40

13 729,53

13 729,53

14 430,07

14 430,07

14 116,37

14 273,22

21.

Citas valstis

9 834,81

15 430,48

16 335,29

15 919,67

15 746,63

15 746,63

16 550,09

16 550,09

16 190,30

16 370,19

22.

Citas valstis

1 104,79

1 733,38

1 835,02

1 788,34  (33)

1 768,90

1 768,90

2 710,71

2 710,71

2 651,78

2 681,24

24.

Citas valstis

21 543,91

33 801,65

35 783,72

34 873,27

34 494,21

34 494,21

36 254,24

36 254,24

35 466,11

35 860,18

25.

Citas valstis

13 239,52

20 772,34

21 990,39

21 430,89  (34)

21 197,95

21 197,95

135 183,94

135 183,94

132 245,16

133 714,55

26.

Citas valstis

14 363,20

22 535,37

23 856,80

23 249,80

22 997,09

22 997,09

24 170,49

24 170,49

23 645,05

23 907,77

27.

Citas valstis

6 827,84

10 712,64

11 340,81

11 052,26

10 932,13

10 932,13

11 489,93

11 489,93

11 240,15

11 365,04

28.

Citas valstis

15 481,05

24 289,24

25 713,51

25 059,28

24 786,90

24 786,90

26 051,62

26 051,62

25 485,28

25 768,45


(1)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019. un no 1.7.2019. līdz 30.9.2019.: 09,8601.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019.: 09,8602.

No 1.10.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: Turcijai: 09.8531, Krievijai: 09.8532, Indijai: 09.8533, Serbijai: 09.8534, Korejai: 09.8535, Taivānai: 09.8536, un pārējām trešām valstīm: 09.8601.

No 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: Turcijai: 09.8561, Krievijai: 09.8562, Indijai: 09.8563, Serbijai: 09.8564, Korejai: 09.8565, Taivānai: 09.8566, un pārējām trešām valstīm: 09.8602

(2)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8603.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8604

(3)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8605.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8606

(4)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8607.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8608

(5)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8609.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8610

(6)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8611.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8612

(7)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8613.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8614

(8)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8615.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8616

(9)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8617.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8618

(10)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8619.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8620

(11)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8621.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8622

(12)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8623.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8624

(13)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8625.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8626

(14)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8627.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019.: 09.8628.

No 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: Turcijai*: 09.8541, Krievijai*: 09.8542, Ukrainai*: 09.8543, Bosnijai un Hercegovinai*: 09.8544, Moldovai*: 09.8545, Baltkrievijai: 09.8546, un pārējām trešām valstīm: 09.8628.

*

Ja tās izsmeļ savas īpašās kvotas saskaņā ar 1.5. pantu.

(15)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8629.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8630

(16)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09,8631.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09,8632

(17)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8633.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019.: 09.8634.

No 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: Ukrainai*: 09.8551, Šveicei*: 09.8552, Krievijai*: 09.8553, Turcijai*: 09.8554, Baltkrievijai*: 09.8555, Moldovai*: 09.8556, Bosnijai un Hercegovinai: 09.8557 un pārējām trešām valstīm: 09.8634.

*

Ja tās izsmeļ savas īpašās kvotas saskaņā ar 1.5. pantu.

(18)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8635.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8636

(19)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8637.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8638

(20)  No 1.10.2019. Ukrainai paredzētā kvota tiks pārnesta uz citām valstīm paredzēto kvotu, un neizmantotais apjoms tiks pārnests saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

(21)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8639.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8640

(22)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8641.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8642

(23)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8643.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8644

(24)  No 1.10.2019. Ķīnas kvota tiks pārcelta uz pārējo valstu kvotu un neizmantotais apjoms tiks pārnests saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

(25)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8645.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8646

(26)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8647.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8648

(27)  No 1.10.2019. Krievijai, Turcijai un Ķīnai paredzētās kvotas tiks pārnestas uz citām valstīm paredzēto kvotu, un neizmantotais apjoms tiks pārnests saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

(28)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8649.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8650

(29)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8651.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8652

(30)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8653.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8654

(31)  No 2.2.2019. līdz 31.3.2019., no 1.7.2019. līdz 31.3.2020. un no 1.7.2020. līdz 31.3.2021.: 09.8655.

No 1.4.2019. līdz 30.6.2019., no 1.4.2020. līdz 30.6.2020. un no 1.4.2021. līdz 30.6.2021.: 09.8656

(32)  Šis apjoms tiks mainīts pēc tam, kad konkrētām valstīm noteiktās kvotas ar kārtas numuru 09.8909 neizmantotie apjomi būs pārnesti saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

(33)  Šis apjoms tiks mainīts pēc tam, kad konkrētai valstij noteikto kvotu ar kārtas numuru 09.8931 neizmantotie apjomi būs pārnesti saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

(34)  Šis apjoms tiks mainīts pēc tam, kad konkrētām valstīm noteikto kvotu ar kārtas numuriem 09.8941, 09.8942, 09.8943 neizmantotie apjomi būs pārnesti saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.


Top