Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02011R1169-20180101

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/1169/2018-01-01

02011R1169 — LV — 01.01.2018 — 003.012

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011

(2011. gada 25. oktobris)

par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1155/2013 (2013. gada 21. augusts),

  L 306

7

16.11.2013

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 78/2014 (2013. gada 22. novembris),

  L 27

7

30.1.2014

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris)

  L 327

1

11.12.2015


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 174, 3.7.2015, lpp 45 (1169/2011)

 C2

Kļūdu labojums, OV L 297, 13.11.2015, lpp 10 (1169/2011)

 C3

Kļūdu labojums, OV L 007, 12.1.2016, lpp 4 (1169/2011)

►C4

Kļūdu labojums, OV L 013, 20.1.2016, lpp 57 (1169/2011)

►C5

Kļūdu labojums, OV L 266, 30.9.2016, lpp 7 (1169/2011)

►C6

Kļūdu labojums, OV L 135, 12.5.2022, lpp 35 (Nr. 1155/2013)

►C7

Kļūdu labojums, OV L 135, 12.5.2022, lpp 34 (Nr. 78/2014)

►C8

Kļūdu labojums, OV L 142, 1.6.2023, lpp 41 (Nr. 1169/2011)

►C9

Kļūdu labojums, OV L 90078, 28.1.2025, lpp 1 (Nr. 1169/2011)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011

(2011. gada 25. oktobris)

par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  
Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas, vienlaicīgi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.
2.  
Ar šo regulu nosaka vispārīgos principus, prasības un atbildību, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un jo īpaši pārtikas marķēšanu. Ar to nosaka līdzekļus, kas garantē patērētāju tiesības uz informāciju, un procedūras pārtikas produktu informācijas sniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamu elastību, lai reaģētu uz turpmākajām izmaiņām un nepieciešamību pēc jaunas informācijas.
3.  
Šo regulu piemēro pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. To piemēro attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, tostarp pārtikas produktiem, kurus piegādā ēdināšanas iestādes un kuri paredzēti piegādei ēdināšanas iestādēm.

Šo regulu piemēro pārvadājumu uzņēmumu sniegtiem ēdināšanas pakalpojumiem, ja izbraukšana notiek no dalībvalstu teritorijām, uz kurām attiecas Līgumi.

4.  
Šo regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas īpašos Savienības noteikumos, kurus piemēro konkrētiem pārtikas produktiem.

2. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) 

terminu “pārtikas produkts”, “pārtikas aprites tiesību akti”, “pārtikas uzņēmums”, “uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē”, “mazumtirdzniecība”, “laišana tirgū” un “galapatērētājs” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā un 3. panta 1., 2., 3., 7., 8. un 18. punktā;

b) 

terminu “pārstrāde”, “neapstrādāti produkti” un “pārstrādes produkti” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu ( 1 ) 2. panta 1. punkta m), n) un o) apakšpunktā;

c) 

termina “pārtikas ferments” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem ( 2 ) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

d) 

terminu “pārtikas piedevas”, “pārstrādes palīglīdzekļi” un “nesējvielas” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām ( 3 ) 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un I pielikuma 5. punktā;

e) 

termina “aromatizētāji” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā ( 4 ) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

▼C1

f) 

terminu “gaļa”, “mehāniski atdalīta gaļa”, “gaļas izstrādājumi”, “zivju produkti” un “gaļas produkti” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku  ( 5 ), I pielikuma 1.1., 1.14., 1.15., 3.1. un 7.1. punktā;

▼B

g) 

termina “reklāma” definīciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu ( 6 ) 2. panta a) punktā;

▼M3

h) 

termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūti nanomateriāli” definīcija, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 ( 7 ) 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

▼B

2.  

Piemēro arī šādas definīcijas:

a) 

“pārtikas produktu informācija” ir informācija par pārtiku un ir pieejama galapatērētājam ar marķējuma, citu pievienoto materiālu vai jebkuru līdzekļu, tostarp mūsdienu tehnoloģiju rīku vai verbālas komunikācijas, starpniecību;

b) 

“tiesību akti par pārtikas produktu informāciju” ir Savienības tiesību akti par pārtikas produktu informāciju un jo īpaši marķēšanu, tostarp vispārēji noteikumi, kas attiecas uz visiem pārtikas produktiem noteiktos apstākļos vai noteiktas kategorijas pārtikas produktiem, un noteikumi, kas attiecas tikai uz īpašiem pārtikas produktiem;

c) 

“obligātā pārtikas produktu informācija” ir ziņas, kas saskaņā ar Savienības noteikumiem jānorāda galapatērētājiem;

d) 

“ēdināšanas iestāde” ir jebkurš uzņēmums (tostarp transportlīdzekļi vai stacionāri vai pārvietojami stendi), piemēram, restorāni, ēdnīcas, skolas un slimnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kuru darbība ietver tāda ēdiena gatavošanu, kas ir paredzēts galapatērētāja tiešajam patēriņam;

e) 

“fasēti pārtikas produkti” ir jebkura atsevišķa vienība, kas ir gatava piegādei galapatērētājam un ēdināšanas iestādei un kas sastāv no pārtikas produkta un iepakojuma, kurā tas ievietots, pirms to piedāvā pārdošanai, ja šāds iepakojums pārtikas produktu aptver pilnībā vai daļēji tā, ka saturu nevarētu mainīt citādi, kā vien atverot vai nomainot iepakojumu; “fasēti pārtikas produkti” nav pārtikas produkti, kurus iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma vai kuri tiek fasēti tiešai pārdošanai;

f) 

“sastāvdaļa” ir jebkura viela vai produkts, tostarp aromatizētāji, pārtikas piedevas un pārtikas fermenti, un jebkuras kombinētas sastāvdaļas vienība, ko lieto pārtikas ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts; šis termins neattiecas uz atliekvielām;

g) 

“izcelsmes vieta” ir jebkura vieta, kas norādīta kā pārtikas produktu izcelsmes vieta un kas nav “izcelsmes valsts”, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā; pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums vai adrese uz etiķetes neaizstāj norādi uz attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu šīs regulas nozīmē;

h) 

“kombinēta sastāvdaļa” ir sastāvdaļa, kas pati par sevi ir produkts ar vairāk nekā vienu sastāvdaļu;

i) 

“etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas iepakojuma vai taras vai ir tai piestiprināts;

j) 

“marķējums” ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistīti ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, aptveres vai uzlīmes, kura pievienota šādam produktam vai attiecas uz to;

k) 

“redzamības lauks” ir visas iepakojuma virsmas, kuras ir salasāmas no viena skatu punkta;

l) 

“galvenais redzamības lauks” ir iepakojuma redzamības lauks, kuru patērētājs visdrīzāk ieraudzīs pirkšanas brīdī un kas ļauj patērētājam nekavējoties atpazīt produktu attiecībā uz tā īpašībām vai specifiku un, vajadzības gadījumā, zīmolvārdu. Ja iepakojumam ir vairāki līdzvērtīgi galvenie redzamības lauki, tad šo lauku izvēlas pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs;

m) 

“salasāmība” ir informācijas fiziskais atveids, ar kura palīdzību informācija ir vizuāli pieejama iedzīvotājiem un kuru nosaka dažādi elementi, tostarp rakstzīmju izmērs, burtu atstarpes, atstarpes starp rindām, zīmju līnijas biezums, rakstzīmju krāsa, šrifts, burtu platuma un augstuma attiecība, materiāla virsma un ievērojams kontrasts starp druku un fonu;

n) 

“tirdzniecības nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko nosaka attiecīgie Savienības tiesību akti, vai, ja šādu Savienības tiesību aktu nav, nosaukums, kuru nosaka tās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti, kurā pārtikas produkts tiek pārdots galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam;

o) 

“pieņemtais nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko pieņēmuši tās dalībvalsts patērētāji, kurā minētais produkts tiek pārdots, minēto nosaukumu nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot;

p) 

“aprakstošais nosaukums” ir nosaukums, kas apraksta pārtikas produktu un, ja nepieciešams, tā lietošanu, kas ir pietiekami skaidrs, lai ļautu patērētājiem saprast produkta patieso būtību un atšķirt to no citiem produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt;

q) 

“galvenā sastāvdaļa” ir pārtikas produkta sastāvdaļa vai sastāvdaļas, kas veido vairāk nekā 50 % no minētā pārtikas produkta vai ko patērētājs parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu, un attiecībā uz ko vairākumā gadījumu nepieciešama kvantitatīvā norāde;

r) 

“pārtikas produkta minimālais derīguma termiņš” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek pienācīgi uzglabāts;

s) 

“uzturviela” ir šīs regulas XIII pielikuma A daļas 1. punktā uzskaitītās olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, šķiedrvielas, nātrijs, vitamīni un minerālvielas, kā arī vielas, kuras pieder kādai no šīm kategorijām vai ir šo kategoriju sastāvdaļas;

▼M3 —————

▼B

u) 

“distanciālās saziņas līdzekļi” ir jebkuri saziņas līdzekļi, kurus bez piegādātāja un patērētāja vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes var izmantot, lai noslēgtu līgumu starp šīm pusēm.

3.  
Šajā regulā pārtikas produktu izcelsmes valsts attiecas uz pārtikas produktu izcelsmi, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā.
4.  
Piemēro arī I pielikumā sniegtās īpašās definīcijas.

II

NODAĻA

PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI

3. pants

Vispārēji mērķi

1.  
Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu patērētāju veselības un interešu aizsardzības līmeni un radīt pamatu tam, lai galapatērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtiku, īpaši attiecībā uz veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem un ētiskiem apsvērumiem.
2.  
Tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju mērķis ir Savienībā sasniegt brīvu pārtikas apriti, kas ir likumīgi ražota un tirgota, attiecīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt ražotāju likumīgās intereses un veicināt kvalitatīvu produktu ražošanu.
3.  
Kad ar tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju nosaka jaunas prasības, pēc jauno prasību stāšanās spēkā tiek noteikts pārejas laiks, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādā pārejas laikā tirgū drīkst laist pārtikas produktus ar marķējumu, kas neatbilst jaunajām prasībām, un šādu pārtikas produktu krājumus, kas laisti tirgū līdz pārejas laika beigām, drīkst turpināt tirgot līdz pilnīgai krājumu izpārdošanai.
4.  
Sagatavojot, novērtējot un pārskatot pārtikas produktu informācijas tiesību aktus, rīko atklātas un pārredzamas apspriešanās ar sabiedrību, tostarp ar ieinteresētajām personām tieši vai ar pārstāvniecības struktūru starpniecību, izņemot, kad tas nav iespējams steidzamības dēļ.

4. pants

Principi, kas reglamentē obligāto pārtikas produktu informāciju

1.  

Gadījumos, kad tiesību aktos par pārtikas produktu informāciju prasīta obligātā pārtikas produktu informācija, tas jo īpaši attiecas uz informāciju, kura ietverta vienā no šīm kategorijām:

a) 

informācija par pārtikas produkta identitāti un sastāvu, īpašībām vai citām pārtikas produkta pazīmēm;

b) 

informācija par patērētāju veselības aizsardzību un drošu pārtikas produktu lietošanu. Jo īpaši tas attiecas uz informāciju par:

i) 

sastāva īpašībām, kas var būt kaitīgas veselībai vai noteiktām patērētāju grupām;

ii) 

derīgumu, glabāšanu un drošu izmantošanu;

iii) 

ietekmi uz veselību, tostarp riskiem un sekām saistībā ar pārtikas produktu kaitīgu un bīstamu lietošanu;

c) 

informācija par uzturvērtības īpašībām, kas dotu iespēju patērētājiem, tostarp ar īpašām uztura prasībām, veikt apzinātu izvēli.

2.  
Gadījumos, kad tiek izvērtēta nepieciešamība piemērot obligāto pārtikas produktu informāciju un lai patērētājiem dotu iespēju veikt apzinātu izvēli, ņem vērā lielākās daļas patērētāju vidū plaši izplatīto vajadzību pēc noteiktas informācijas, kurai viņi piešķir lielu nozīmi, vai jebkuriem vispārēji atzītiem ieguvumiem patērētājam.

5. pants

Apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi

Jebkurus Savienības tiesību aktus pārtikas produktu informācijas jomā, kuriem var būt ietekme uz sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“iestāde”).

III

NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJU UN PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU ATBILDĪBU

6. pants

Pamatprasība

Jebkuriem pārtikas produktiem, kuri paredzēti piegādei galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm, pievieno pārtikas produktu informāciju saskaņā ar šo regulu.

7. pants

Godīgas informēšanas prakse

▼C9

1.  

Pārtikas produktu informācija nemaldina, jo īpaši:

▼B

a) 

par pārtikas produktiem raksturīgajām pazīmēm un jo īpaši to raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, ražošanas vai izgatavošanas veidu;

b) 

piedēvējot pārtikas produktam tādu iedarbību vai īpašības, kas tam nepiemīt;

c) 

liekot saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, lai gan faktiski šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem, jo īpaši uzsverot kādas konkrētas sastāvdaļas un/vai uzturvielas esamību vai neesamību produktā;

d) 

noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu.

2.  
Pārtikas produktu informācija ir precīza, skaidra un patērētājam viegli saprotama.
3.  
Ievērojot izņēmumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kurus piemēro dabīgiem minerālūdeņiem un īpašas diētas pārtikas produktiem, pārtikas produktu informācija nevienam pārtikas produktam nepiedēvē spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai neatsaucas uz šādām spējām.
4.  

Šā panta 1., 2. un 3. punkts attiecas arī uz:

a) 

reklāmu;

b) 

pārtikas produktu pasniegšanas veidu, jo īpaši to formu, izskatu vai iepakojumu, izmantojamiem iepakošanas materiāliem, izvietojumu un apkārtni, kādā tie ir izstādīti.

8. pants

Atbildība

1.  
Par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir tas uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, importētājs Savienības tirgū.
2.  
Par pārtikas produktu informāciju atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs nodrošina pārtikas produktu informācijas esamību un precizitāti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju un attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām.
3.  
Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas neietekmē pārtikas produktu informāciju, nepiegādā pārtiku, par kuru viņi zina vai kuru, ņemot vērā viņiem kā speciālistiem zināmo informāciju, viņiem ir pamats uzskatīt par neatbilstīgu piemērojamiem tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju un attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām.
4.  
Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nepārveido pārtikai pievienoto informāciju, ja šādas izmaiņas var maldināt galapatērētāju vai citādi mazināt patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un mazināt galapatērētāju iespējas izdarīt apzinātu izvēli. Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji ir atbildīgi par jebkurām izmaiņām, ko tie veic pārtikai pievienotajā informācijā.
5.  
Neskarot 2. līdz 4. punktu, pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka tiek ievērotas uz tiem attiecināmās tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju prasības un attiecīgo valsts tiesību aktu prasības, un pārbauda, ka šīs prasības tiek ievērotas.
6.  
Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm paredzētas nefasētas pārtikas produktu informācija tiek nogādāta pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam, kas saņem pārtiku, lai nepieciešamības gadījumā varētu norādīt obligāto pārtikas produktu informāciju galapatērētājam.
7.  

Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji tajos uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka regulas 9. un 10. pantā noteiktās obligātās ziņas norāda uz pārtikas iepakojuma vai tam piestiprinātas etiķetes, vai pārtikas pavaddokumentiem, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajai pārtikas vai tika atsūtīti pirms pārtikas piegādes vai vienlaicīgi ar to:

a) 

ja fasētā pārtika ir paredzēta galapatērētājam, bet tās tirdzniecība tiek sākta pirms pārdošanas galapatērētājam, un ja šajā posmā netiek veikta pārdošana ēdināšanas iestādei;

b) 

ja fasētā pārtika ir paredzēta piegādei ēdināšanas iestādei turpmākai gatavošanai, pārstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai.

Neatkarīgi no pirmās daļas pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji nodrošina, ka regulas 9. panta 1. punkta a), f), g) un h) apakšpunktā noteiktās ziņas tiek parādītas arī uz fasētas pārtikas tirdzniecībai paredzētā sekundārā iepakojuma.

8.  
Pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem piegādā pārtiku, kura nav paredzēta galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm, nodrošina, ka šiem citiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem ir pietiekama informācija, lai vajadzības gadījumā tie varētu veikt 2. punktā paredzētos pienākumus.

IV

NODAĻA

OBLIGĀTĀ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA

1.

IEDAĻA

Saturs un noformējums

9. pants

Obligāto ziņu uzskaitījums

1.  

Saskaņā ar regulas 10. līdz 35. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, obligāti norādāmas šādas ziņas:

a) 

pārtikas produkta nosaukums;

b) 

sastāvdaļu saraksts;

c) 

jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzekļi, kas minēti II pielikumā vai iegūti no II pielikumā minētas vielas vai produkta un izraisa alerģiju vai nepanesamību un ko lieto pārtikas produktu ražošanas vai sagatavošanas procesā, un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts;

d) 

dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums;

e) 

pārtikas produkta neto daudzums;

f) 

minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums;

g) 

jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;

h) 

regulas 8. panta 1. punktā minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

i) 

regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos – izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta;

j) 

lietošanas pamācība, ja bez šādas pamācības būtu grūti pienācīgi izmantot pārtikas produktu;

k) 

attiecībā uz dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti – faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos;

l) 

paziņojums par uzturvērtību.

2.  
Šā panta 1. punktā minētās ziņas norāda ar vārdiem un skaitļiem. Neskarot regulas 35. pantu, tās var papildus izteikt ar piktogrammām vai simboliem.
3.  
Ja Komisija ir pieņēmusi deleģētos un īstenošanas aktus, kas minēti šajā pantā, šā panta 1. punktā minētās ziņas var izteikt arī ar piktogrammām vai simboliem, nevis ar vārdiem vai skaitļiem.

Lai nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no tā, ka pārtikas produktu obligātās informācijas sniegšanai var izmantot arī citus līdzekļus, ne tikai vārdus un skaitļus, un ar noteikumu, ka tā pati informācija ir izteikta arī vārdos un skaitļos, Komisija, ņemot vērā pierādījumus par patērētāju vienādu izpratni, var, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, noteikt kritērijus, atbilstīgi kuriem vienu vai vairākas 1. punktā minētās ziņas var izteikt ar piktogrammām vai simboliem, nevis ar vārdiem vai skaitļiem.

4.  
Lai nodrošinātu vienotu šā panta 3. punkta piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par saskaņā ar 3. punktu noteikto kritēriju piemērošanas kārtību, lai vienu vai vairākas ziņas sniegtu piktogrammu vai simbolu veidā, nevis ar vārdiem vai skaitļiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām

1.  
Papildus 9. panta 1. punktā noteiktajam obligāto ziņu uzskaitījumam regulas III pielikumā nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.
2.  
Lai sniegtu patērētājiem informāciju par pārtikas produktu veidiem vai kategorijām un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, patērētāju veselības aizsardzību un drošu pārtikas lietošanu, Komisija var grozīt III pielikumu, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu.

Deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, piemēro 52. pantā noteikto procedūru, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, ko rada apdraudējums patērētāju veselībai.

11. pants

Svars un mērvienības

Regulas 9. pants neskar konkrētākus Savienības noteikumus par svaru un mērvienībām.

12. pants

Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums

1.  
Visu pārtikas produktu obligātā informācija ir norādīta un viegli pieejama saskaņā ar šo regulu.
2.  
Attiecībā uz fasētu pārtiku obligāto pārtikas informāciju norāda tieši uz iepakojuma vai tai pievienotās etiķetes.
3.  
Lai nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no citiem pārtikas produktu obligātās informācijas sniegšanas līdzekļiem, kuri ir piemērotāki noteikta veida obligātajām ziņām, un ar noteikumu, ka tiek nodrošināta tāda pati informācija, kāda tiek nodrošināta uz iepakojuma vai etiķetes, Komisija, ņemot vērā pierādījumus par patērētāju vienādu izpratni un to, ka šie veidi ir plaši izplatīti patērētāju vidū, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var paredzēt noteikumus par konkrētu obligāto ziņu sniegšanu kādā citā veidā, nevis uz iepakojuma vai etiķetes.
4.  
Lai nodrošinātu vienādu šā panta 3. punkta īstenošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par 3. punktā minēto kritēriju piemērošanas kārtību, lai konkrētas obligātās ziņas sniegtu citā veidā, nevis uz iepakojuma vai etiķetes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.  
Attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem piemēro 44. pantu.

13. pants

Obligāto ziņu noformējums

1.  
Neskarot valstu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, obligāto pārtikas informāciju sniedz skaidri redzamā vietā tādā veidā, lai tā būtu skaidri saskatāma, skaidri salasāma un, attiecīgā gadījumā, neizdzēšama. Tā nav nekādā veidā paslēpta, nomaskēta, padarīta nesvarīgāka vai pārtraukta ar jebkādu citu rakstveida vai attēlu formā sniegtu informāciju vai jebkādiem citiem iestarpinājumiem.
2.  
Neskarot konkrētus Savienības noteikumus, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem, uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes uzdrukā 9. panta 1. punktā minētās obligātās ziņas tā, lai nodrošinātu skaidru salasāmību, lietojot rakstzīmju izmēru, kur x-augstums, kā noteikts IV pielikumā, ir lielāks vai vienāds ar 1,2 mm.
3.  
Attiecībā uz iepakojumu vai taru, kuras lielākās virsmas laukums ir mazāks par 80 cm2, 2. punktā minētais rakstzīmju x- augstums ir lielāks vai vienāds ar 0,9 mm.
4.  
Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, izstrādā salasāmības noteikumus.

Lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var šā panta 5. punktā noteiktās prasības attiecināt arī uz papildu obligātajām ziņām par īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.

5.  
Regulas 9. panta 1. punkta a), e) un k) apakšpunktā minētās ziņas iekļauj vienā redzamības laukā.
6.  
Šā panta 5. punktu nepiemēro 16. panta 1. un 2. punktā minētajiem gadījumiem.

14. pants

Tālpārdošana

1.  

Neskarot 9. pantā noteiktās informācijas prasības, attiecībā uz fasētiem pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību:

a) 

obligātā pārtikas produktu informācija, izņemot 9. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktās ziņas, ir pieejama pirms pirkuma veikšanas un ir uzrādīta tālpārdošanai pievienotajos dokumentos vai ir norādīta citos atbilstīgos veidos, kurus skaidri norāda pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs. Ja izmanto citus atbilstīgus līdzekļus, pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs obligāto pārtikas produkta informāciju patērētājiem sniedz, neprasot papildu samaksu;

b) 

visas obligātās ziņas ir pieejamas piegādes brīdī.

2.  
Ja nefasētu pārtiku produktu piedāvā pārdošanai ar tālsaziņas līdzekļu starpniecību, 44. pantā noteikto informāciju dara pieejamu saskaņā ar šā panta 1. punktu.
3.  
Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro pārtikas produktiem, ko pārdod, izmantojot tirdzniecības automātus vai automatizētas komerciālas telpas.

15. pants

Valodas prasības

1.  
Neskarot 9. panta 3. punktu, obligāto pārtikas produkta informāciju norāda valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstīs, kurās pārtikas produkts tiek tirgots.
2.  
Dalībvalstis, kurās pārtikas produkts tiek tirgots, var savā teritorijā pieprasīt, lai šīs ziņas norāda vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz ziņu norādi vairākās valodās.

16. pants

Noteiktu obligāto ziņu norāžu nepiemērošana

1.  
Uz atkārtotai izmantošanai paredzētām stikla pudelēm, kurām ir neizdzēšams marķējums un kurām tādēļ nav etiķetes, uzlīmes vai aptveres, obligāti norāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e), f) un l) apakšpunktā uzskaitītās ziņas.
2.  
Uz iepakojuma vai taras, kuras lielākā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, uz iepakojuma vai etiķetes obligāti norāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā uzskaitītās ziņas. Ziņas, kas minētas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina citā veidā vai sniedz pēc patērētāju pieprasījuma.
3.  
Neskarot citus Savienības noteikumus, kas paredz obligātu paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētais paziņojums nav obligāts V pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem.
4.  
Neskarot citus Savienības noteikumus, kas paredz obligātu sastāvdaļu sarakstu vai paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta b) un l) apakšpunktā minētais paziņojums nav obligāts attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

Komisija līdz 2014. gada 13. decembrim sagatavo ziņojumu par 18. panta un 30. panta 1. punkta piemērošanu šajā punktā minētajiem produktiem, kurā izskata jautājumu par to, vai uz alkoholiskajiem dzērieniem nākotnē būtu jāattiecina jo īpaši prasība sniegt informāciju par enerģētisko vērtību, un pamatojumu iespējamu atbrīvojumu piešķiršanai, ņemot vērā vajadzību nodrošināt saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības politikas aspektiem. Šajā sakarā Komisija apsver, vai ir jāierosina definēt “gāzētos alkoholiskos kokteiļus”.

Komisija minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu, kurā iekļauj noteikumus attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu vai obligāto paziņojumu par minēto produktu uzturvērtību.

2.

IEDAĻA

Sīki izstrādāti noteikumi par obligātajām ziņām

17. pants

Pārtikas produkta nosaukums

1.  
Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.
2.  
Dalībvalstī, kurā pārtikas produktu laiž tirgū, atļauj lietot nosaukumu, ar kādu attiecīgo produktu likumīgi ražo un tirgo ražotājā dalībvalstī. Tomēr gadījumos, ja citu šīs regulas noteikumu, jo īpaši 9. pantā izklāstīto, piemērošana dalībvalstī, kurā produktu tirgo, nedotu patērētājiem iespēju izzināt pārtikas produkta patieso raksturu un atšķirt to no produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt, nosaukumam pievieno citu aprakstošu informāciju, kuru pievieno pārtikas produkta nosaukuma tuvumā.
3.  
Izņēmuma gadījumos pārtikas produkta nosaukumu, kāds piešķirts dalībvalstī, kurā to ražo, neizmanto dalībvalstī, kurā to tirgo, ja pārtika, kuru ar minēto nosaukumu apzīmē valstī, kura to ražo, sastāva vai ražošanas ziņā ir tik lielā mērā atšķirīga no pārtikas produkta, ko pazīst ar minēto nosaukumu valstī, kura to tirgo, ka 2. punkts nav pietiekams, lai dalībvalstī, kurā to tirgo, patērētajiem nodrošinātu pareizu informāciju.
4.  
Pārtikas produkta nosaukumu neaizstāj ar nosaukumu, kas aizsargāts kā intelektuālais īpašums, preču zīme vai modes nosaukums.
5.  
Īpaši noteikumi par pārtikas produkta nosaukuma lietošanu un par tam pievienojamām ziņām izklāstīti VI pielikumā.

18. pants

Sastāvdaļu saraksts

1.  
Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā ir norāde, kura sastāv no vārda “sastāvdaļas” vai kurā ietverts šis vārds. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas ražošanas procesā.
2.  
Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 17. panta un VI pielikuma noteikumiem.
3.  
Visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, skaidri norāda sastāvdaļu sarakstā. Aiz šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās seko vārds “nano”.
4.  
Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi paredzēti VII pielikumā.

▼M3 —————

▼B

19. pants

Sastāvdaļu saraksta nepiemērošana

1.  

Sastāvdaļu sarakstu nepievieno šādiem pārtikas produktiem:

a) 

svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti;

b) 

gāzētam ūdenim, ja tā aprakstā norādīts, ka tas ir gāzēts;

c) 

raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ar noteikumu, ka tam nav pievienotas citas sastāvdaļas;

d) 

sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam, ja tiem nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, pārtikas fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešama siera ražošanā, izņemot svaigu sieru un kausētu sieru;

e) 

pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa, ja:

i) 

pārtikas produkta nosaukums sakrīt ar sastāvdaļas nosaukumu; vai

ii) 

pārtikas produkta nosaukums ļauj skaidri identificēt sastāvdaļas veidu.

2.  
Lai ņemtu vērā to, cik būtisks patērētājam ir sastāvdaļu saraksts attiecībā uz konkrētiem pārtikas veidiem vai kategorijām, Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, izņēmuma gadījumos var papildināt šā panta 1. punktu, ar noteikumu, ka saraksta nepiemērošanas rezultātā galapatērētājiem vai ēdināšanas iestādēm netiek sniegta neatbilstīga informācija.

20. pants

Sastāvdaļu elementi, kurus neiekļauj pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā

Neskarot 21. pantu, sastāvdaļu sarakstā neiekļauj šādus pārtikas produkta sastāvdaļu elementus:

a) 

sastāvdaļas elementus, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nepārsniedzot to sākotnējo daudzumu;

b) 

pārtikas piedevas un pārtikas fermentus:

i) 

kas atrodas attiecīgajā pārtikas produktā tikai tādēļ, ka ir vienā vai vairākās šā pārtikas produkta sastāvdaļās, saskaņā ar pārnešanas principu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja vien tie nepilda tehnoloģiskas funkcijas galaproduktā; vai

ii) 

ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekļus;

c) 

nesējvielas un vielas, kas nav pārtikas piedevas, bet kuras lieto tādā pašā veidā un tādā pašā nolūkā kā nesējvielas un kuras lietotas tikai tādā daudzumā, cik tas ir strikti nepieciešams;

d) 

vielas, kas nav pārtikas piedevas, bet kuras lieto tādā pašā veidā un tādā pašā nolūkā kā pārstrādes palīglīdzekļus, un kas joprojām ir galaproduktā, pat ja pārveidotā veidā;

e) 

ūdeni:

i) 

ja to izmanto ražošanas procesā tikai kādas koncentrētas vai atūdeņotas sastāvdaļas sākotnējās formas atgūšanai; vai

ii) 

kā šķidru vidi, ko parasti nelieto cilvēku uzturā.

21. pants

Dažu tādu vielu vai produktu marķējums, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību

1.  

Neskarot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas atbilst šādām prasībām:

a) 

tās norāda sastāvdaļu sarakstā saskaņā ar 18. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem, skaidri norādot vielas vai produkta nosaukumu, kā minēts II pielikumā; un

b) 

vielas vai produkta nosaukums, kā minēts II pielikumā, ir izcelts ar rakstzīmju formatējumu, līdz ar to tas skaidri atšķiras no pārējo sastāvdaļu saraksta, piemēram, ar rakstzīmju izmēru, stilu vai fona krāsu.

Ja nav sastāvdaļu saraksta, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās norādēs iekļauj vārdu “satur”, kam seko II pielikumā uzskaitītās vielas vai produkta nosaukums.

Ja vairākas sastāvdaļas vai pārstrādes palīglīdzekļi iegūti no II pielikumā uzskaitītas vienas vielas vai produkta, marķējumā to skaidri norāda attiecībā uz katru attiecīgo sastāvdaļu vai pārstrādes palīglīdzekli.

Šīs regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās norādes nav vajadzīgas, ja produkta nosaukums skaidri norāda uz attiecīgo vielu vai produktu.

2.  
Lai nodrošinātu patērētājiem labākas kvalitātes informāciju un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, sistemātiski pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina II pielikumā iekļauto sarakstu.

Ja rodas apdraudējums patērētāju veselībai vai ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 52. pantā noteikto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo pantu.

22. pants

Sastāvdaļu daudzuma norāde

1.  

Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda, ja attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija:

a) 

ir norādīta pārtikas produkta nosaukumā vai nosaukumā, ar kuru patērētājs parasti to saista;

b) 

marķējumā ir izcelta ar tekstu, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem; vai

c) 

būtiski raksturo pārtikas produktu un atšķir to no citiem produktiem, ar kuriem to var sajaukt nosaukuma vai izskata dēļ.

2.  
Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, tostarp īpašos gadījumos, kad dažu sastāvdaļu daudzums nav jānorāda, noteikti VIII pielikumā.

23. pants

Neto daudzums

1.  

Fasēta pārtikas produkta neto daudzumu norāda attiecīgi litros, centilitros, mililitros, kilogramos vai gramos:

a) 

tilpuma vienībās – šķidriem produktiem;

b) 

masas vienībās – pārējiem produktiem.

2.  
Lai patērētājam nodrošinātu labāku izpratni par pārtikas informāciju uz marķējuma, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var konkrētam pārtikas produktam noteikt citu neto daudzuma izteikšanas veidu, nevis šā panta 1. punktā noteikto.
3.  
Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ietverot īpašos gadījumus, kad neto daudzumu nenorāda, noteikti IX pielikumā.

24. pants

Minimālais derīguma termiņš, “izlietot līdz” datums un sasaldēšanas datums

1.  
Pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi un tādēļ īsā laikā var radīt tiešas briesmas cilvēka veselībai, minimālo derīguma termiņu aizvieto ar “izlietot līdz” datumu. Pēc “izlietot līdz” datuma pārtikas produktu uzskata par nedrošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 14. panta 2. līdz 5. punktu.
2.  
Attiecīgo datumu norāda saskaņā ar regulas X pielikumu.
3.  
Lai nodrošinātu X pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā minētā minimālā derīguma termiņa norādīšanas veida vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz attiecīgus noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Glabāšanas vai lietošanas apstākļi

1.  
Ja pārtikas produktiem nepieciešami īpaši glabāšanas un/vai lietošanas apstākļi, minētos apstākļus norāda.
2.  
Lai būtu iespējams pareizi uzglabāt vai lietot pārtikas produktu pēc iepakojuma atvēršanas, attiecīgā gadījumā norāda glabāšanas apstākļus un/vai izlietošanas termiņu.

26. pants

Izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta

1.  
Šo pantu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas konkrētos Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām ( 8 ) un Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību ( 9 ).
2.  

Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta:

a) 

ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta;

b) 

gaļai, uz kuru attiecas kombinētās nomenklatūras (“KN”) kodi, kas uzskaitīti XI pielikumā. Šā punkta piemērošana ir atkarīga no 8. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas.

3.  

Ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai:

a) 

norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietu; vai

b) 

norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas.

Šā punkta piemērošana ir atkarīga no 8. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas.

4.  
Komisija piecu gadu laikā pēc 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanas iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izvērtētu obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas marķējumu minētajā apakšpunktā minētajiem produktiem.
5.  

Komisija līdz 2014. gada 13. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz šādiem pārtikas produktiem:

a) 

cita veida gaļu, kas nav liellopu gaļa un nav minēta 2. punkta b) apakšpunktā;

b) 

pienu;

c) 

pienu, ko izmanto par sastāvdaļu piena produktos;

d) 

neapstrādātiem pārtikas produktiem;

e) 

pārtikas produktiem ar vienu sastāvdaļu;

f) 

sastāvdaļām, kas veido vairāk nekā 50 % no pārtikas produkta.

6.  
Komisija līdz 2013. gada 13. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu.
7.  
Šā panta 5. un 6. punktā minētajos ziņojumos ņem vērā patērētāja vajadzību būt informētam, izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas obligātās norādīšanas noteikuma pamatotību un šādu pasākumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp juridisko ietekmi uz iekšējo tirgu un ietekmi uz starptautisko tirdzniecību.

Komisija minētajiem ziņojumiem var pievienot priekšlikumus, lai grozītu attiecīgos Savienības noteikumus.

8.  
Līdz 2013. gada 13. decembrim un pēc ietekmes novērtējumiem Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunkta un šā panta 3. punkta piemērošanu. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
9.  

Attiecībā uz pārtikas produktiem, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, ziņojumos un ietekmes novērtējumos saskaņā ar šo pantu aplūko, inter alia, iespēju ieviest noteikumus par produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm, īpaši attiecībā uz katru no šādiem dzīvnieku dzīves būtiskajiem punktiem:

a) 

dzimšanas vieta;

b) 

audzēšanas vieta;

c) 

nokaušanas vieta.

27. pants

Lietošanas pamācība

1.  
Pārtikas produkta lietošanas pamācības formulē tā, lai pārtikas produktu varētu pienācīgi izmantot.
2.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par 1. punkta īstenošanu saistībā ar konkrētiem pārtikas produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Spirta tilpumkoncentrācija

1.  
Normas attiecībā uz norādēm par spirta tilpumkoncentrāciju ir noteiktas īpašos Savienības noteikumos, ko piemēro produktiem, kuriem KN piešķirts kods 2204 .
2.  
Faktisko spirta tilpumkoncentrāciju tiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, izņemot tos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda saskaņā ar šīs regulas XII pielikumu.

3.

IEDAĻA

Paziņojums par uzturvērtību

29. pants

Saistība ar citiem tiesību aktiem

1.  

Šo iedaļu nepiemēro pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas šādu turpmāk minēto tiesību aktu darbības joma:

a) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem ( 10 );

b) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību ( 11 ).

2.  
Šo iedaļu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem ( 12 ) un īpašās direktīvas, kā norādīts minētās direktīvas 4. panta 1. punktā.

30. pants

Saturs

1.  

Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību ietver šādu informāciju:

a) 

enerģētisko vērtību; un

b) 

tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu.

Attiecīgā gadījumā norādi, ka sāls saturs ir tikai dabīgā nātrija klātbūtnes rezultāts, var izvietot paziņojuma par uzturvērtību tiešā tuvumā.

2.  

Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību, kas minēts 1. punktā, var arī norādīt daudzumu vienam vai vairākiem šādiem savienojumiem:

a) 

mononepiesātinātās taukskābes;

b) 

polinepiesātinātās taukskābes;

c) 

polioli;

d) 

ciete;

e) 

šķiedrvielas;

f) 

jebkuri vitamīni vai minerālvielas, kas uzskaitītas XIII pielikuma A daļas 1. punktā un ir sastopamas ievērojamā daudzumā, kā norādīts XIII pielikuma A daļas 2. punktā.

3.  

Ja fasētas pārtikas marķējumā sniedz obligāto uzturvērtības paziņojumu, kas minēts 1. punktā, marķējumā var atkārtot šādu informāciju:

a) 

enerģētisko vērtību; vai

b) 

enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu.

4.  
Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, ja 16. panta 4. punktā minēto produktu marķējumā paredzēts paziņojums par uzturvērtību, paziņojums drīkst aprobežoties tikai ar enerģētisko vērtību.
5.  

Neskarot 44. pantu un atkāpjoties no 36. panta 1. punkta, ja 44. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā paredzēts paziņojums par uzturvērtību, minētais paziņojums drīkst aprobežoties tikai ar:

a) 

enerģētisko vērtību; vai

b) 

enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu.

6.  
Lai ņemtu vērā šā panta 2. līdz 5. punktā minēto ziņu būtiskumu patērētāju informēšanai, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var grozīt šā panta 2. līdz 5. punktā iekļautos sarakstus, pievienojot vai svītrojot noteiktas ziņas.
7.  
Komisija, ņemot vērā dalībvalstīs iegūtos zinātniskos pierādījumus un pieredzi, līdz 2014. gada 13. decembrim iesniedz ziņojumu par trans-taukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā. Ziņojuma mērķis ir novērtēt ietekmi, ko dotu atbilstīgi līdzekļi, kuri varētu ļaut patērētājiem izvēlēties veselīgākus pārtikas produktus un uzturu kopumā vai kuri varētu veicināt veselīgāku pārtikas produktu ražošanu un piedāvāšanu patērētājiem, tostarp patērētāju informēšanu par trans-taukskābēm vai to lietošanas ierobežošanu. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

31. pants

Aprēķins

1.  
Enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot XIV pielikumā uzskaitītos pārrēķina koeficientus.
2.  
Lai varētu precīzāk aprēķināt pārtikas vitamīnu un minerālvielu saturu pārtikā, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var pieņemt pārrēķina koeficientus vitamīniem un minerālvielām, kuras minētas XIII pielikuma A daļas 1. punktā. Minētos pārrēķina koeficientus pievieno XIV pielikumam.
3.  
Enerģētiskā vērtība un uzturvielu daudzums, kas minēts šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā, attiecas uz pārtikas produktiem, ko piedāvā pārdošanā.

Atbilstīgā gadījumā šī informācija var attiekties uz pārtikas produktu pēc apstrādes ar noteikumu, ka pievieno pietiekami sīkus apstrādes norādījumus un šī informācija attiecas uz pārtikas produktu, kas ir gatavs lietošanai uzturā.

4.  

Katrā atsevišķā gadījumā minētās vērtības ir vidējās vērtības, kas noteiktas, pamatojoties uz:

a) 

ražotāja veikto pārtikas produkta analīzi;

b) 

izmantoto sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos; vai

c) 

vispārēji noteiktu un pieņemtu datu izmantošanu aprēķinos.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par šā punkta vienādu īstenošanu attiecībā uz norādīto vērtību precizitāti, piemēram, atšķirības starp norādītajiem un oficiālo pārbaužu laikā konstatētajiem rādītājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

32. pants

Vērtības norādīšana uz 100 g vai 100 ml

1.  
Enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu, kas minētas šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā, norāda, izmantojot šīs regulas XV pielikumā minētās mērvienības.
2.  
Šīs regulas 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu norāda uz 100 g vai 100 ml.
3.  
Ja sniedz paziņojumu par vitamīniem un minerālvielām, papildus 2. punktā minētajai izteiksmes formai to daudzumu norāda arī procentos no XIII pielikuma A daļas 1. punktā noteiktajām ieteicamajām devām uz 100 g vai 100 ml.
4.  
Papildus šā panta 2. punktā minētajai izteiksmes formai 30. panta 1., 3., 4. un 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var attiecīgi norādīt arī procentos no XIII pielikuma B daļā noteiktajām ieteicamajām devām uz 100 g vai 100 ml.
5.  
Ja tiek sniegtas ziņas saskaņā ar 4. punktu, to tiešā tuvumā iekļauj šādu papildu paziņojumu: “Ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam (8 400 kJ vai 2 000 kcal)”.

33. pants

Informācijas norādīšana uz porciju vai patēriņa vienību

1.  

Turpmāk norādītajos gadījumos 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var norādīt uz porciju un/vai patēriņa vienību, ko patērētājam viegli atpazīt, ar noteikumu, ka porcijas vai patēriņa vienības lielums ir norādīts uz etiķetes un ka ir norādīts iepakojumā esošo porciju vai patēriņa vienību skaits:

a) 

papildus 32. panta 2. punktā minētajai izteiksmes formai – uz 100 g vai 100 ml;

b) 

papildus 32. panta 3. punktā minētajai izteiksmes formai – uz 100 g vai 100 ml – attiecībā uz vitamīniem un minerālvielām;

c) 

papildus 32. panta 4. punktā minētajai izteiksmes formai vai tās vietā – uz 100 g vai 100 ml.

2.  
Atkāpjoties no 32. panta 2. punkta, 30. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu un/vai XIII pielikuma B daļā noteikto ieteicamo devu procentus var norādīt, pamatojoties tikai uz porciju vai patēriņa vienību.

Ja uzturvielu daudzumu izsaka tikai porcijai vai patēriņa vienībai saskaņā ar pirmo daļu, enerģētisko vērtību izsaka 100 g vai 100 ml un porcijai vai patēriņa vienībai.

3.  
Atkāpjoties no 32. panta 2. punkta, 30. panta 5. punktā minētajos gadījumos enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu un/vai XIII pielikuma B daļā noteikto ieteicamo devu procentus var norādīt, pamatojoties tikai uz porciju vai patēriņa vienību.
4.  
Izmantoto porciju vai vienību norāda tiešā tuvumā paziņojumam par uzturvērtību.
5.  
Lai nodrošinātu, ka paziņojuma par uzturvērtību norādi uz porciju vai uz patēriņa vienību piemēro vienādi, un lai patērētājam nodrošinātu vienādu salīdzināšanas pamatu, Komisija, ņemot vērā patērētāju reālo patēriņa modeli, kā arī uztura ieteikumus, pieņemot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par norādi uz porciju vai patēriņa vienību konkrētām pārtikas produktu kategorijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

34. pants

Noformējums

1.  
Šīs regulas 30. panta 1. un 2. punktā minētās ziņas norāda vienā redzamības laukā. Tās norāda vienkopus skaidrā formā un attiecīgā gadījumā – XV pielikumā noteiktajā norādīšanas kārtībā.
2.  
Šīs regulas 30. panta 1. un 2. punktā minētās ziņas norāda tabulas formā, sakārtojot skaitļus citu zem cita, ja ir pietiekami daudz vietas. Ja vietas nav, paziņojumu sniedz lineārā formā.
3.  

Šīs regulas 30. panta 3. punktā minētās ziņas norāda:

a) 

galvenajā redzamības laukā; un

b) 

izmantojot rakstzīmju izmēru saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

Šīs regulas 30. panta 3. punktā minētās ziņas var norādīt formā, kas atšķiras no šā panta 2. punktā noteiktās.

4.  
Šīs regulas 30. panta 4. un 5. punktā minētās ziņas var norādīt formā, kas atšķiras no šā panta 2. punktā noteiktās.
5.  
Ja enerģētiskā vērtība vai kādas uzturvielas daudzums pārtikas produktā ir neliels, informāciju par šiem elementiem var aizstāt ar tādu paziņojumu kā “Satur nelielu daudzumu …” un to sniedz paziņojuma par uzturvērtību, ja tāds ir, tiešā tuvumā.

Lai nodrošinātu šā punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par tādu 30. panta 1. līdz 5. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumiem, ko var uzskatīt par nenozīmīgiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  
Lai nodrošinātu paziņojuma par uzturvērtību noformējuma veida vienādu piemērošanu saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktā minētajiem formātiem, Komisija var šajā sakarā pieņemt īstenošanas aktus. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

35. pants

Papildu izteikšanas un norādīšanas veidi

1.  

Papildus 32. panta 2. un 4. punktā un 33. pantā minētajiem izteikšanas veidiem un 34. panta 2. punktā minētajiem norādīšanas veidiem 30. panta 1. līdz 5. punktā noteikto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var izteikt un/vai norādīt citos veidos, papildus vārdiem vai skaitļiem izmantojot grafiskas formas vai simbolus, ja ir ievērotas šādas prasības:

a) 

tie ir balstīti uz precīzu un zinātniski pamatotu patērētāju aptauju un nemaldina patērētāju, kā noteikts 7. pantā;

b) 

tie izveidoti pēc apspriešanās ar plašu ieinteresēto personu loku;

c) 

to mērķis ir veicināt patērētāju izpratni par pārtikas produkta lomu vai nozīmi uztura enerģētiskās vērtības un uzturvielu satura nodrošināšanā;

d) 

ir zinātniski pamatoti pierādījumi, kas liecina, ka vidusmēra patērētājs saprot šādus uzturvērtības izteikšanas vai norādīšanas veidus;

e) 

izmantojot citus norādīšanas veidus, to pamatā ir XIII pielikumā norādītās saskaņotās ieteicamās devas vai, ja tādu nav, vispārēji atzīti zinātniski ieteikumi par uzņemto enerģiju vai uzturvielām;

f) 

tie ir objektīvi un nediskriminējoši; un

g) 

to piemērošana nerada šķēršļus brīvai preču apritei.

2.  
Dalībvalstis var ieteikt pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem izmantot vienu vai vairākus paziņojuma par uzturvērtību papildu izteikšanas vai norādīšanas veidus, ko tās uzskata par tādiem, kas vislabāk izpilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktās prasības. Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņas par šādiem izteikšanas vai norādīšanas papildu veidiem.
3.  
Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu uzraudzību attiecībā uz uzturvērtības paziņojuma papildu izteikšanas vai norādīšanas veidiem, ko izmanto tirgū to teritorijā.

Lai atvieglotu šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanas uzraudzību, dalībvalstis var prasīt, lai pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, kas to teritorijā laiž tirgū pārtikas produktu, uz kura ir šāda informācija, kompetentajai iestādei ziņo par šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanu un sniedz tai atbilstīgu pamatojumu par 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteikto prasību izpildi. Šādos gadījumos var prasīt arī sniegt informāciju par šādu papildu izteikšanas vai norādīšanas veidu izmantošanas izbeigšanu.

4.  
Komisija atvieglo un rīko informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz jebkādu paziņojuma par uzturvērtību papildu izteikšanas vai norādīšanas veidu izmantošanu.
5.  
Ņemot vērā gūto pieredzi, līdz 2017. gada 13. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā tiek piemēroti papildu izteikšanas un norādīšanas veidi, to ietekmi iekšējā tirgū un šo izteikšanas un norādīšanas veidu turpmākas saskaņošanas vēlamību. Šim nolūkam dalībvalstis Komisijai sniedz attiecīgu informāciju par šādu izteikšanas vai norādīšanas papildu veidu izmantošanu tirgū to teritorijā. Komisija ziņojumam var pievienot priekšlikumus, lai grozītu attiecīgos Savienības noteikumus.
6.  
Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1., 3. un 4. punkta īstenošanu. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V

NODAĻA

BRĪVPRĀTĪGI SNIEGTA PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA

36. pants

Piemērojamās prasības

1.  
Ja 9. un 10. pantā noteikto pārtikas produktu informāciju norāda pēc brīvas izvēles, tā atbilst IV nodaļas 2. un 3. iedaļā noteiktajām prasībām.
2.  

Pārtikas produktu informācija, ko norāda pēc brīvas izvēles, atbilst šādām prasībām:

a) 

tā nemaldina patērētāju, kā minēts 7. pantā;

b) 

tā nav pārprotama vai neskaidra patērētājam;

c) 

attiecīgā gadījumā tās pamatā ir atbilstīgi zinātniski dati.

3.  

Komisija pieņem īstenošanas aktus par šā panta 2. punktā minēto prasību piemērošanu šādai pēc brīvas izvēles sniegtai pārtikas produktu informācijai:

a) 

par tādu vielu vai produktu iespējamu vai nejaušu klātbūtni pārtikas produktā, kas rada alerģiju vai nepanesamību;

b) 

saistībā ar pārtikas produkta atbilstību veģetāriešu un vegānu diētai;

c) 

par ieteicamās devas norādi īpašām iedzīvotāju grupām papildus ieteicamām devām, kas norādītas XIII pielikumā;

▼M1

d) 

par to, ka pārtikas produkts ►C6  glutēnu ◄ nesatur vai ka tā saturs ir samazināts.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.  
Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir atbilstīgi informēti gadījumos, kad pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi pēc brīvas izvēles norādāmu pārtikas produktu informāciju sniedz pēc atšķirīgiem principiem, kas var patērētājus maldināt vai radīt tiem neskaidrības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var paredzēt citus gadījumus pārtikas produktu informācijas norādīšanai pēc brīvas izvēles papildus šā panta 3. punktā minētajiem gadījumiem.

37. pants

Noformējums

Brīvprātīgo pārtikas produktu informāciju nenorāda, aizņemot vietu, kas paredzēta obligātās informācijas norādīšanai.

VI

NODAĻA

VALSTS TIESĪBU AKTI

38. pants

Valsts tiesību akti

1.  
Jautājumos, kas īpaši saskaņoti ar šo regulu, dalībvalstis nedrīkst ne pieņemt, ne paturēt spēkā valsts pasākumus, ja vien tādas pilnvaras nav piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Minētie valsts pasākumi nerada šķēršļus brīvai preču apritei, tostarp diskrimināciju attiecībā uz pārtikas produktiem no citām dalībvalstīm.
2.  
Neskarot 39. pantu, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus jautājumos, kas nav konkrēti saskaņoti ar šo regulu, ar noteikumu, ka tās neaizliedz, nekavē vai neierobežo tādu preču brīvu kustību, uz ko attiecas šī regula.

39. pants

Valsts tiesību akti par papildu obligātajām ziņām

1.  

Papildus 9. panta 1. punktā un 10. pantā minētajām obligātajām ziņām dalībvalstis var saskaņā ar 45. pantā paredzēto procedūru pieņemt tiesību aktus, kas nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas veidiem vai kategorijām, pamatojoties uz vismaz vienu no turpmāk norādītajiem iemesliem:

a) 

sabiedrības veselības aizsardzība;

b) 

patērētāju tiesību aizsardzība;

c) 

krāpšanas novēršana;

d) 

rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību, izcelsmes norāžu, reģistrēta izcelsmes apzīmējuma aizsardzība un negodīgas konkurences novēršana.

2.  
Izmantojot 1. punktu, dalībvalstis var ieviest pasākumus attiecībā uz obligātu pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi vienīgi tad, ja ir pierādīta saikne starp pārtikas produkta noteiktām īpašībām un tās izcelsmi. Ziņojot Komisijai par šādiem pasākumiem, dalībvalstis sniedz pierādījums, ka lielākā daļa patērētāju piešķir būtisku nozīmi šai informācijai.

40. pants

Piens un piena produkti

Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, kuri ir atkāpes no 9. panta 1. punkta un 10. panta 1. punkta attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas pildīti atkārtotai izmantošanai paredzētās stikla pudelēs.

Tās nekavējoties paziņo Komisijai minēto pasākumu tekstu.

41. pants

Alkoholiski dzērieni

Kamēr nav pieņemti 16. panta 4. punktā minētie Savienības noteikumi, dalībvalstis var piemērot valsts tiesību aktus par sastāvdaļu uzskaitījumu attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

42. pants

Neto daudzuma izteikšana

Ja nav 23. panta 2. punktā minēto Savienības noteikumu par neto daudzuma izteikšanu konkrētiem pārtikas produktiem citādā veidā, nevis tajā, kas paredzēts 23. panta 1. punktā, dalībvalstis var piemērot valsts pasākumus, kas pieņemti pirms 2011. gada 12. decembra.

Līdz 2014. gada 13. decembrim dalībvalstis informē Komisiju par šādiem pasākumiem. Komisija tos dara zināmus pārējām dalībvalstīm.

43. pants

Brīvprātīgas norādes par ieteicamajām devām konkrētām iedzīvotāju grupām

Kamēr nav pieņemti 36. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētie Savienības noteikumi, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus par brīvprātīgām norādēm par ieteicamajām devām konkrētām iedzīvotāju grupām.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai šādu pasākumu tekstu.

44. pants

Valsts pasākumi attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem

1.  

Ja pārtikas produktus piedāvā pārdošanai galapatērētājiem vai ēdināšanas iestādēm bez iepakojuma vai ja pārtiku iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma, vai tos fasē tiešai pārdošanai:

a) 

9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums par ziņu norādi ir obligāts;

b) 

citu 9. un 10. pantā minēto ziņu norāde nav obligāta, ja dalībvalsts pieņem valsts pasākumus, pieprasot sniegt daļu no šīm ziņām, vai visas ziņas, vai šo ziņu elementus.

2.  
Dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus par veidu, kādā 1. punktā minētās ziņas vai ziņu elementus darīt pieejamus un, attiecīgā gadījumā, kādā veidā tos izteikt un norādīt.
3.  
Dalībvalstis nekavējoties nosūta Komisijai šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minēto pasākumu tekstu.

45. pants

Paziņošanas procedūra

1.  
Ja tiek veikta atsauce uz šo pantu, dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, laikus paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par paredzētajiem pasākumiem un sniedz to pamatojumu.
2.  
Komisija apspriežas ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu, ja tā uzskata, ka šāda apspriešanās ir lietderīga, vai ja to pieprasa dalībvalsts. Tādā gadījumā Komisija nodrošina, ka šis process ir pārredzams visām ieinteresētajām personām.
3.  
Dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, var veikt paredzētos pasākumus tikai trīs mēnešus pēc 1. punktā minētā paziņojuma ar noteikumu, ka Komisija nesniedz negatīvu atzinumu.
4.  
Ja Komisijas atzinums ir negatīvs un pirms šā panta 3. punktā minētā termiņa beigām, Komisija uzsāk 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai noskaidrotu, vai paredzētos pasākumus var īstenot, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas izmaiņas.
5.  
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā ( 13 ), nepiemēro pasākumiem, par kuriem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar šo pantu.

VII

NODAĻA

ĪSTENOŠANA, GROZĪŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Pielikumu grozījumi

Lai ņemtu vērā tehnikas progresu, zinātnes attīstību, patērētāju veselību vai patērētāju vajadzības pēc informācijas un ievērojot 10. panta 2. punkta un 21. panta 2. punkta noteikumus attiecībā uz grozījumiem II un III pielikumā, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, var grozīt šīs regulas pielikumus.

47. pants

Pārejas laiks un piemērošanas datums īstenošanas pasākumiem vai deleģētiem aktiem

1.  

Neskarot šā panta 2. punktu, īstenojot ar šo regulu piešķirtās pilnvaras pieņemt pasākumus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vai pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, Komisija:

a) 

jauno pasākumu piemērošanai nosaka piemērotu pārejas laiku, kurā tirgū drīkst laist pārtikas produktus ar etiķetēm, kas neatbilst jaunajiem pasākumiem, un pēc kura beigām šādu produktu krājumus, kas laisti tirgū līdz pārejas laika beigām, drīkst turpināt tirgot līdz pilnīgai krājumu izpārdošanai; un

b) 

nodrošina, ka šie pasākumi ir piemērojami no 1. aprīļa jebkurā kalendārajā gadā.

2.  
Šā panta 1. punktu nepiemēro steidzamos gadījumos, ja 1. punktā minēto pasākumu mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība.

48. pants

Komiteja

1.  
Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

49. pants

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 7. panta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Uzturvērtības marķējums ir obligāts produktiem, par kuriem ir sniegta uzturvērtības un/vai veselīguma norāde, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus. Šādā informācijā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ( *1 ) 30. panta 1. punktā paredzētos datus. Ja norāda uzturvērtību un/vai veselīgumu uzturvielai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1169/2011 30. panta 2. punktā, minētās uzturvielas daudzumu norāda saskaņā ar attiecīgās regulas 31. līdz 34. pantu.

Informāciju par tās(-o) vielas(-u) daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas nav norādīta uzturvērtības marķējumā, izvieto tajā pašā redzamības laukā, kur uzturvērtības marķējumu, un to norāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 31., 32. un 33. pantu. Mērvienības, ko izmanto, lai norādītu vielas daudzumu, ir atbilstīgas konkrētajām vielām.

50. pants

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1925/2006 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.  
Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes2011. gada 25. oktobra Regulas (EK) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ( *2 ) 30. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu.

51. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt šīs regulas 9. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā, 30. panta 6. punktā, 31. panta 2. punktā, 36. panta 4. punktā un 46. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc 2011. gada 12. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 9. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 2. punktā, 23. panta 2. punktā, 30. panta 6. punktā, 31. panta 2. punktā, 36. panta 4. punktā un 46. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  
Saskaņā ar 9. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. panta 4. punktu, 18. panta 5. punktu, 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 23. panta 2. punktu, 30. panta 6. punktu, 31. panta 2. punktu, 36. panta 4. punktu un 46. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

52. pants

Steidzamības procedūra

1.  
Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētos aktus Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2.  
Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 51. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

53. pants

Atcelšana

1.  
Direktīvas 87/250/EEK, 90/496/EK, 1999/10/EK, 2000/13/EK, 2002/67/EK un 2008/5/EK un Regulu (EK) Nr. 608/2004 atceļ no 2014. gada 13. decembra.
2.  
Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

54. pants

Pārejas pasākumi

1.  
Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014. gada 13. decembra un kas neatbilst šīs regulas prasībām, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2016. gada 13. decembra un kas neatbilst 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā noteiktajai prasībai, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014. gada 1. janvāra un kas neatbilst VI pielikuma B daļā noteiktajām prasībām, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

2.  
Laikposmā no 2014. gada 13. decembra līdz 2016. gada 13. decembrim, ja paziņojumu par uzturvērtību sniedz brīvprātīgi, tas atbilst 30. līdz 35. pantam.
3.  
Neatkarīgi no Direktīvas 90/496/EEK, Regulas (EK) Nr. 1924/2006 7. panta un Regulas (EK) Nr. 1925/2006 7. panta 3. punkta pārtikas produktus, kas marķēti saskaņā ar šīs regulas 30. līdz 35. pantu, ir atļauts laist tirgū pirms 2014. gada 13. decembra.

Neatkarīgi no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1162/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka pārejas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai ( 14 ), pārtikas produktus, kas marķēti saskaņā ar šīs regulas VI pielikuma B daļu, var laist tirgū pirms 2014. gada 1. janvāra.

55. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 13. decembra, izņemot 9. panta 1. punkta l) apakšpunktu, kuru piemēro no 2016. gada 13. decembra, un VI pielikuma B daļu, kuru piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS

Kā minēts 2. panta 4. punktā:

1) 

“paziņojums par uzturvērtību” vai “uzturvērtības marķējums” ir informācija, kurā norāda:

a) 

enerģētisko vērtību; vai

b) 

enerģētisko vērtību un tikai šādas uzturvielas vai vienu no tām:

— 
tauki (piesātinātās taukskābes, mononepiesātinātās taukskābes, polinepiesātinātās taukskābes),
— 
ogļhidrāti (cukuri, polioli, ciete),
— 
sāls,
— 
šķiedrvielas,
— 
olbaltumvielas,
— 
jebkuri vitamīni vai minerālvielas, kuri minēti XIII pielikuma A daļas 1. punktā un kuru daudzums ir ievērojams, kā definēts XIII pielikuma A daļas 2. punktā;
2) 

“tauki” ir kopējais lipīdu saturs, ietverot fosfolipīdus;

3) 

“piesātinātās taukskābes” ir taukskābes, kas nesatur divkāršo saiti;

4) 

“trans-taukskābes” ir taukskābes ar vismaz vienu nesaistītu (proti, ar vismaz vienu metilēna grupas iestarpinājumu) oglekļa–oglekļa divkāršo saiti trans-konfigurācijā;

5) 

“mononepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar vienu divkāršo cis-saiti;

6) 

“polinepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar diviem vai vairākiem cis, cis-metilēna divkāršās saites iestarpinājumiem;

7) 

“ogļhidrāti” ir visi ogļhidrāti, ietverot poliolus, ko cilvēka organisms pārstrādā vielmaiņas ceļā;

8) 

“cukuri” ir visi monosaharīdi un disaharīdi, ko satur pārtikas produkti, izņemot poliolus;

9) 

“polioli” ir spirti, kas satur vairāk nekā divas hidroksilgrupas;

10) 

“olbaltumvielas” ir olbaltumvielu saturs, kas aprēķināts pēc formulas: olbaltumvielas = pēc Kjeldāla metodes noteikts kopējais slāpeklis × 6,25;

11) 

“sāls” ir sāls ekvivalenta saturs, kas aprēķināts pēc formulas: sāls = nātrijs × 2,5;

12) 

“šķiedrvielas” ir ogļhidrātu polimēri ar trīs vai vairākām monomērām vienībām, kuras netiek sašķeltas un neuzsūcas cilvēka tievajās zarnās, un tās iedala šādās kategorijās:

— 
pārtikas ogļhidrātu polimēri, kas dabiski sastopami uzturā, to uzņemot,
— 
pārtikas ogļhidrātu polimēri, ko ar fiziskiem līdzekļiem, fermentējot vai ķīmiski iegūst no pārtikas izejvielām un kam ir labvēlīga fizioloģiska ietekme, kuru apliecina vispārēji atzīti zinātniski pierādījumi,
— 
pārtikas ogļhidrātu sintētiskie polimēri, kam ir labvēlīga fizioloģiska iedarbība, kuru apliecina vispārēji atzīti zinātniski pierādījumi;
13) 

“vidējā vērtība” ir rādītājs, kas vislabāk raksturo uzturvielas daudzumu, kuru satur konkrēts pārtikas produkts, un atspoguļo iespējamas sezonālas atšķirības, patēriņa modeli un citus faktorus, kuri var ietekmēt rādītāja faktisko lielumu.



II PIELIKUMS

VIELAS VAI PRODUKTI, KAS IZRAISA ALERĢIJU VAI NEPANESAMĪBU

▼C7

1. Labība, kas satur glutēnu, t. i., kvieši (piemēram, speltas kvieši un Horasānas kvieši), rudzi, mieži, auzas vai to hibridizēti celmi, un tās produkti, izņemot:

▼B

a) 

glikozes sīrupus uz kviešu bāzes, ietverot dekstrozi ( 15 );

b) 

maltodekstrīnus uz kviešu bāzes (15) ;

c) 

glikozes sīrupus uz miežu bāzes;

d) 

labību, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

2. Vēžveidīgie un to produkti.

3. Olas un to produkti.

4. Zivis un to produkti, izņemot:

a) 

zivju želatīnu, ko izmanto vitamīnu vai karotinoīdu preparātiem;

b) 

zivju želatīnu vai zivju līmi, ko izmanto alus un vīna dzidrināšanai.

5. Zemesrieksti un to produkti.

6. Sojas pupas un to produkti, izņemot:

a) 

pilnībā rafinētu sojas pupu eļļu un taukus (15) ;

b) 

no sojas pupām iegūtus dabiskus jauktus tokoferolus (E306), dabisku D-alfa tokoferolu, dabisku D-alfa tokoferola acetātu, dabisku D-alfa tokoferola sukcinātu;

c) 

fitosterīnus un fitosterolesterus, kas atvasināti no augu eļļas, kura iegūta no sojas pupām;

d) 

fitostanolesterus, kas iegūti no tādas augu eļļas steroliem, kura iegūta no sojas pupām.

7. Piens un tā produkti (ietverot laktozi), izņemot:

a) 

sūkalas, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

b) 

laktitolu.

8. Rieksti, t. i., mandeles (Amygdalus communis L.), lazdu rieksti (Corylus avellana), valrieksti (Juglans regia), Indijas rieksti (Anacardium occidentale), pekanrieksti (Carya illinoiesis (Wangenh.) K. Koch), Brazīlijas rieksti (Bertholletia excelsa), pistāciju rieksti (Pistacia vera), makadāmijas jeb Kvīnslendas rieksti (Macadamia ternifolia) un to produkti, izņemot riekstus, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.

9. Selerijas un to produkti.

10. Sinepes un to produkti.

11. Sezama sēklas un to produkti.

12. Sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 m/kg vai 10 mg/l kopējā SO2, kas ir jāaprēķina produktiem, ko piedāvā kā gatavus patēriņam vai kuru sākotnējā forma jāatjauno saskaņā ar ražotāju instrukcijām.

13. Lupīna un tās produkti.

14. Gliemji un to produkti.



III PIELIKUMS



PĀRTIKAS PRODUKTU SARAKSTS, KURU MARĶĒJUMĀ JĀIEKĻAUJ VIENA VAI VAIRĀKAS PAPILDU NORĀDES

PĀRTIKAS PRODUKTA VEIDS VAI KATEGORIJA

NORĀDES

1.  Pārtikas produkti, kas iepakoti, izmantojot īpašas gāzes

1.1.  Pārtikas produkti, kuru derīguma termiņš ir pagarināts, izmantojot iesaiņošanas gāzes, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008

“iepakots aizsargatmosfērā”

2.  Pārtikas produkti, kas satur saldinātājus

2.1.  Pārtikas produkti, kas satur saldinātāju vai saldinātājus, kuri atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008

“ar saldinātāju(-iem)” – šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam

2.2.  Pārtikas produkti, kas satur cukuru vai cukurus un saldinātāju vai saldinātājus, kuri atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008

“ar cukuru(-iem) un saldinātāju(-iem)” – šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam

2.3.  Pārtikas produkti, kas satur aspartāmu/aspartāma acesulfāma sāli, kura atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008

“satur aspartāmu (fenilalanīna avots)” – norāda marķējumā, ja sastāvdaļu sarakstā aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls ir norādīts tikai ar atsauci uz E numuru;

“satur fenilalanīna avotu” – norāda marķējumā, ja sastāvdaļu sarakstā aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls ir norādīts tikai ar tā konkrēto nosaukumu

2.4.  Pārtikas produkti, kas satur vairāk nekā 10 % pievienota poliola, kas atļauts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008

“Pārmērīga lietošana var izraisīt caureju veicinošu iedarbību.”

3.  Pārtikas produkti, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli

3.1.  Konditorejas izstrādājumi vai dzērieni, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 100 m/kg vai 10 mg/l vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šīs vielas pievienotas tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra

Ja vārds “lakrica” nav iekļauts produkta sastāvdaļu sarakstā vai tā nosaukumā, tieši zem sastāvdaļu saraksta iekļauj vārdus “satur lakricu”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus pārtikas nosaukumam.

3.2.  Konditorejas izstrādājumi, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 4 g/kg vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šī(-s) viela(-as) pievienota(-as) tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra

Tieši zem sastāvdaļu saraksta izvieto šādu paziņojumu: “Satur lakricu – cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas.” Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus pārtikas produkta nosaukumam.

3.3.  Dzērieni, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 50 mg/l vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šīs vielas pievienotas tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra, vai dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, ja šo vielu saturs tajos ir 300 mg/l vai lielāks (1)

Tieši zem sastāvdaļu saraksta izvieto šādu paziņojumu: “Satur lakricu – cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas.” Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus pārtikas produkta nosaukumam.

4.  Dzērieni ar augstu kofeīna saturu vai pārtikas produkti ar pievienotu kofeīnu

4.1.  Dzērieni, izņemot tos kafijas, tējas vai kafijas vai tējas ekstrakta dzērienus, kuru nosaukums ietver terminus “kafija” vai “tēja”, kas:

— ir paredzēti lietošanai bez pārveides un satur kofeīnu no jebkura avota proporcijā, kas pārsniedz 150 mg/l, vai

— pēc koncentrēto vai žāvēto produktu atjaunošanas satur kofeīnu no jebkura avota proporcijā, kas pārsniedz 150 mg/l

Marķējumā tajā pašā redzamības laukā, kur norādīts dzēriena nosaukums, norāda “Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti”, aiz tā iekavās un saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu seko norāde par kofeīna saturu, kas izteikts mg uz 100 ml.

4.2.  Pārtikas produkti, kas nav dzērieni, ja kofeīns tiem ir pievienots fizioloģiska mērķa dēļ

Marķējumā tajā pašā redzamības laukā, kur norādīts pārtikas produkta nosaukums, norāda “Satur kofeīnu. Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm”, aiz tā iekavās un saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu seko norāde par kofeīna saturu, kas izteikts mg uz 100g/ml. Uztura bagātinātājiem kofeīna saturu izsaka uz devu, kas uz marķējuma ieteikta ikdienas patēriņam.

5.  Pārtikas produkti ar fitosterīnu, fitosterīna esteru, fitostanolu un fitostanola esteru piedevu

5.1.  Pārtikas produkti vai pārtikas sastāvdaļas ar fitosterīnu, fitosterīna esteru, fitostanolu un fitostanola esteru piedevu

1)  tajā pašā redzamības laukā, kur ir pārtikas produkta nosaukums – “ar augu sterīnu piedevu” vai “ar augu stanolu piedevu”;
2)  sastāvdaļu sarakstā norāda fitosterīnu, fitosterīna esteru, fitostanolu un fitostanola esteru piedevas saturu (izteikts procentos vai gramos brīvo augu sterīnu/stanolu veidā uz 100 g vai 100 ml pārtikas produkta); ►M2  
3)  paziņojums, ka konkrētais pārtikas produkts nav paredzēts cilvēkiem, kuriem nav nepieciešams kontrolēt holesterīna līmeni asinīs;  ◄
4)  paziņojums, ka pacientiem, kas lieto medikamentus holesterīna līmeņa samazināšanai, produktu vajadzētu lietot tikai ārsta uzraudzībā;
5)  labi redzams paziņojums, ka pārtikas produkts uzturvērtības ziņā var nebūt piemērots grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem līdz piecu gadu vecumam;
6)  ieteikums pārtikas produktu izmantot kā sabalansēta un dažādota uztura sastāvdaļu, kurā ietilpst regulārs augļu un dārzeņu patēriņš, kas palīdz uzturēt karotinoīdu līmeni;
7)  tajā pašā redzamības laukā, kur ir iepriekš 3. punktā noteiktais paziņojums – paziņojums, ka augu stearīnu/augu stanolu piedevas patēriņam nevajadzētu pārsniegt 3 g/dienā;
8)  ir noteikta pārtikas produkta vai pārtikas sastāvdaļas porcija (vēlams gramos vai mililitros), norādot augu stearīnu/augu stanolu daudzumu katrā porcijā

6.  Saldēta gaļa, saldētas gaļas izstrādājumi un saldēti neapstrādāti zvejniecības produkti

6.1.  Saldēta gaļa, saldēti gaļas izstrādājumi un saldēti neapstrādāti zvejniecības produkti

Sasaldēšanas datums vai pirmās sasaldēšanas datums, ja produkts ir saldēts vairāk nekā vienu reizi, saskaņā ar X pielikuma 3. punktu
(1)   

Šo līmeni piemēro produktiem, kurus piedāvā gatavus patēriņam vai kuru sākotnējā forma jāatjauno saskaņā ar ražotāju instrukcijām.



IV PIELIKUMS

x-AUGSTUMA DEFINĪCIJA

x-AUGSTUMS

image

Apraksts



1

Virslīnija

2

Lielo burtu līnija

3

Viduslīnija

4

Pamatlīnija

5

Apakšlīnija

6

x-augstums

7

Rakstzīmju izmērs



V PIELIKUMS

PĀRTIKAS PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS PRASĪBA PAR OBLIGĀTO PAZIŅOJUMU PAR UZTURVĒRTĪBU

1. Neapstrādāti produkti, kas sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas.

2. Pārstrādes produkti, kuru vienīgais apstrādes veids ir bijis nogatavināšana, ar vienu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju.

3. Ūdeņi, kas paredzēti lietošanai uzturā, ietverot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir oglekļa dioksīds un/vai aromatizētāji.

4. Garšaugs, garšviela vai abu maisījums.

5. Sāls un sāls aizstājēji.

6. Galda saldinātāji.

7. Produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/4/EK (1999. gada 22. februāris) par kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem ( 16 ), veselas vai maltas kafijas pupiņas un veselas vai maltas bezkofeīna kafijas pupiņas.

8. Zāļu un augļu uzlējumi, tēja, bezkofeīna tēja, šķīstošā vai beznosēdumu tēja vai tējas ekstrakts, bezkofeīna šķīstošā vai beznosēdumu tēja vai tējas ekstrakts, kas nesatur nekādas pievienotas sastāvdaļas, izņemot aromatizētājus, kuri nemaina tējas uzturvērtību.

9. Raudzēts etiķis vai etiķa aizstājēji, ietverot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir aromatizētāji.

10. Aromatizētāji.

11. Pārtikas piedevas.

12. Pārstrādes palīglīdzekļi.

13. Pārtikas fermenti.

14. Želatīns.

15. Ievārījuma cietināšanas sastāvdaļa.

16. Raugs.

17. Košļājamā gumija.

18. Pārtika iepakojumā vai tarā, kuras lielākā virsma ir mazāka nekā 25 cm2.

19. Pārtikas produkti, tostarp amatnieciski ražoti pārtikas produkti, kuru ražotāji mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas to tieši piegādā galapatērētājiem.



VI PIELIKUMS

PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMS UN ĪPAŠAS PIEVIENOJAMĀS NORĀDES

A DAĻA —   PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMAM PIEVIENOJAMĀS OBLIGĀTĀS NORĀDES

1. Pārtikas produkta nosaukumā ietver vai tam pievieno norādes par pārtikas produkta fizisko stāvokli vai tam veikto īpašo apstrādi (piemēram, pulverveida, atkārtoti saldēts, liofilizēts, ātri sasaldēts, koncentrēts, kūpināts), visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu maldināt pircējus.

2. Pārtikas produktiem, kas pirms pārdošanas ir bijuši sasaldēti un ko pārdod atkausētus, pārtikas produkta nosaukumam pievieno norādi “atkausēts”.

Šo prasību neattiecina uz:

a) 

galaproduktā esošajām sastāvdaļām;

b) 

pārtikas produktiem, kuru ražošanas procesā sasaldēšana ir tehnoloģiski nepieciešama darbība;

c) 

pārtikas produktiem, kuru atsaldēšana negatīvi neietekmē pārtikas produkta nekaitīgumu vai kvalitāti;

Šo punktu piemēro, neskarot 1. punktu.

3. Ar jonizējošo starojumu apstrādātiem pārtikas produktiem norāda:

“apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo starojumu”, kā arī citas norādes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju ( 17 ).

4. Pārtikas produktiem, kam kāds komponents vai sastāvdaļa, par ko patērētāji uzskata, ka tos šādos produktos parasti izmanto vai ka tie tajos ir dabiski, ir aizstāti ar citu komponentu vai sastāvdaļu, uz marķējuma – papildus sastāvdaļu sarakstam – ir skaidra norāde par komponentu vai sastāvdaļu, kas izmantots daļējai vai pilnīgai aizstāšanai, un tā ir:

a) 

izvietota tuvu produkta nosaukumam; un

b) 

izveidota, izmantojot rakstzīmju izmēru, kura x-augstums ir vismaz 75 % no produkta nosaukumam izmantotā x-augstuma un kurš nav mazāks par rakstzīmju minimālo izmēru, kā noteikts šīs regulas 13. panta 2. punktā.

▼C1

5. Attiecībā uz gaļas produktiem, gaļas izstrādājumiem un zvejniecības produktiem, kas satur pievienotas atšķirīgas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas kā tādas, tostarp hidrolizētas olbaltumvielas, produkta nosaukumā norāda šo olbaltumvielu klātbūtni un to izcelsmi.

▼B

►C1  6. Attiecībā uz gaļas produktiem un gaļas izstrādājumiem, kas izskatās pēc sagrieztas gaļas, gaļas gabala, šķēlēs sagrieztas gaļas, porcijās sadalītas gaļas vai liemeņa, produkta nosaukumā norāda pievienotā ūdens klātbūtni, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5 % gala produkta svara. ◄ Šādus noteikumus piemēro arī attiecībā uz zvejniecības produktiem un sagatavotiem zvejniecības produktiem, kas izskatās pēc sagriezta zvejniecības produkta, zvejniecības produkta gabala, šķēlēs sagriezta vai porcijās sadalīta zvejniecības produkta, filejas vai nesadalīta zvejniecības produkta.

▼C1

7. Uz gaļas produktiem, gaļas izstrādājumiem un zvejniecības produktiem, kas var radīt iespaidu par to, ka tie ir izgatavoti no vesela gaļas vai zivs gabala, lai gan sastāv no dažādiem gabaliem, kuri savienoti, izmantojot citas sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas un pārtikas fermentus, vai citus līdzekļus, izvieto šādu norādi:

▼B

bulgāru valodā

:

“формовано месо” un “формована риба”;

▼C5

spāņu valodā

:

“elaborado a partir de piezas de carne” un “elaborado a partir de piezas de pescado”;

▼B

čehu valodā

:

“ze spojovaných kousků masa” un “ze spojovaných kousků rybího masa”;

dāņu valodā

:

“Sammensat af stykker af kød” un “Sammensat af stykker af fisk”;

vācu valodā

:

“aus Fleischstücken zusammengefügt” un “aus Fischstücken zusammengefügt”;

igauņu valodā

:

“liidetud liha” un “liidetud kala”;

grieķu valodā

:

“μορφοποιημένο κρέας” un “μορφοποιημένο ψάρι”;

angļu valodā

:

“formed meat” un “formed fish”;

franču valodā

:

“viande reconstituée” un “poisson reconstitué”;

īru valodā

:

“píosaí feola ceangailte” un “píosaí éisc ceangailte”;

▼C8

itāļu valodā

:

“costituito da parti di carne” un “costituito da parti di pesce”;

▼B

latviešu valodā

:

“formēta gaļa” un “formēta zivs”;

lietuviešu valodā

:

“sudarytas (-a) iš mėsos gabalų” un “sudarytas (-a) iš žuvies gabalų”;

ungāru valodā

:

“darabokból újraformázott hús” un “darabokból újraformázott hal”;

maltiešu valodā

:

“laħam rikostitwit” un “ħut rikostitwit”;

holandiešu valodā

:

“samengesteld uit stukjes vlees” un “samengesteld uit stukjes vis”;

poļu valodā

:

“z połączonych kawałków mięsa” un “z połączonych kawałków ryby”;

portugāļu valodā

:

“carne reconstituída” un “peixe reconstituído”;

rumāņu valodā

:

“carne formată” un “carne de pește formată”;

▼C5

slovāku valodā

:

“zo spájaných kúskov mäsa” un “zo spájaných kúskov ryby”;

▼B

slovēņu valodā

:

“sestavljeno, iz koščkov oblikovano meso” un “sestavljene, iz koščkov oblikovane ribe”

somu valodā

:

“paloista yhdistetty liha” un “paloista yhdistetty kala”;

zviedru valodā

:

“sammanfogade bitar av kött” un “sammanfogade bitar av fisk”;

B DAĻA —   ĪPAŠI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APZĪMĒJUMU “MALTĀ GAĻA”

1. Sastāva kritēriji, kurus pārbauda, pamatojoties uz dienas vidējo rādītāju:



 

Tauku saturs

Kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecība (1)

—  liesa maltā gaļa

≤ 7 %

≤ 12 %

—  maltā tīrā liellopu gaļa

≤ 20 %

≤ 15 %

—  maltā gaļa, kas satur cūkgaļu

≤ 30 %

≤ 18 %

—  citu sugu maltā gaļa

≤ 25 %

≤ 15 %
(1)   

Kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecību izsaka kolagēna procentos gaļas olbaltumvielās. Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, reizināts ar 8.

2. Papildus prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V sadaļas IV nodaļā, uz marķējuma norāda šādu tekstu:

— 
“tauku procentuālais saturs mazāks par …”,
— 
“kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecība mazāka par …”.

3. Dalībvalstis var atļaut tādas maltās gaļas tirdzniecību savā tirgū, kas neatbilst šīs daļas 1. punktā minētajiem kritērijiem, piemērojot valsts apzīmējumu, ko nevar sajaukt ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punktā paredzētajiem apzīmējumiem.

C DAĻA —   ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ APZĪMĒJUMU “DESU APVALKI”

Ja desu apvalks nav ēdams, tas ir jānorāda.



VII PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU NORĀDĪŠANA UN APZĪMĒŠANA

A DAĻA —   ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SASTĀVDAĻU NORĀDĪŠANU DILSTOŠĀ SECĪBĀ PĒC SVARA



Sastāvdaļas kategorija

Norāde pēc svara

1.  Pievienotais ūdens un gaistošie produkti

Uzskaita secīgi pēc to svara galaproduktā. Ūdens piedevas daudzumu kā pārtikas sastāvdaļu aprēķina, atskaitot no kopējā galaprodukta daudzuma pārējo izmantoto sastāvdaļu kopējo daudzumu. Šo daudzumu neņem vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no galaprodukta svara. Šī atkāpe neattiecas uz gaļu, gaļas izstrādājumiem, neapstrādātiem zvejniecības produktiem un neapstrādātām gliemenēm.

2.  Izmantojamās koncentrētās vai atūdeņotās sastāvdaļas, kuru sākotnējo formu atjauno ražošanas brīdī

Var uzskaitīt secīgi pēc svara, kas reģistrēts pirms to koncentrēšanas vai atūdeņošanas.

3.  Sastāvdaļas, ko izmanto koncentrētos vai atūdeņotos pārtikas produktos, kuru sākotnējo formu paredzēts atjaunot, pievienojot ūdeni

Var uzskaitīt secīgi pēc to daļas atjaunotajā produktā ar noteikumu, ka sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdkopu kā “atjaunota produkta sastāvdaļas” vai “lietošanai gatava produkta sastāvdaļas”.

4.  Augļi, dārzeņi vai sēnes, no kuriem neviens nav ievērojamā pārsvarā svara ziņā un kas lietoti proporcijās, kuras, iespējams, var mainīties, ir lietoti maisījumā kā pārtikas sastāvdaļas

Sastāvdaļu sarakstā var sadalīt grupās ar nosaukumu “augļi”, “dārzeņi” vai “sēnes”, kam seko frāze “mainīgās proporcijās” un uzreiz aiz tās ir saraksts ar sastāvā esošajiem augļiem, dārzeņiem vai sēnēm. Šādos gadījumos maisījumu iekļauj sastāvdaļu sarakstā saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz sastāvā esošo augļu, dārzeņu vai sēņu kopējo svaru.

5.  Garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja svara ziņā neviens no tiem nav ievērojamā pārsvarā

Var uzskaitīt dažādā secībā ar noteikumu, ka šim sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno vārdkopu “mainīgās proporcijās”.

6.  Sastāvdaļas, kas galaprodukta sastāvā ir mazāk nekā 2 %

Var uzskaitīt dažādā secībā pēc pārējām sastāvdaļām.

7.  Sastāvdaļas, kas ir līdzīgas vai savstarpēji aizvietojamas, iespējams, tiek lietotas pārtikas produkta ražošanā vai izgatavošanā, nemainot tā sastāvu, veidu vai tā redzamās īpašības, un ciktāl tās galaprodukta sastāvā ir mazāk nekā 2 %

Var būt minētas sastāvdaļu sarakstā, izmantojot paziņojumu “satur … un/vai …”, ja vismaz viena no ne vairāk kā divām sastāvdaļām ir galaprodukta sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz šā pielikuma C daļā uzskaitītajām pārtikas piedevām vai sastāvdaļām un uz II pielikumā uzskaitītajām vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību.

8.  Rafinētas augu izcelsmes eļļas

Sastāvdaļu sarakstā var ievietot grupā ar nosaukumu “augu eļļas”, tieši aiz tā izvietojot sarakstu ar norādēm par konkrēto augu izcelsmi, un papildus var izvietot frāzi “mainīgās proporcijās”. Ja augu eļļas iedala vienā grupā, tās sastāvdaļu sarakstā iekļauj saskaņā ar 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz sastāvā esošo augu eļļu kopējo svaru.

Hidrogenētai eļļai nosaukumā attiecīgi jāpievieno teksts “pilnīgi hidrogenēta” vai “daļēji hidrogenēta”.

9.  Rafinēti augu izcelsmes tauki

Sastāvdaļu sarakstā var ievietot grupā ar nosaukumu “augu tauki”, tieši aiz tā izvietojot sarakstu ar norādēm par konkrēto augu izcelsmi, un papildus var izvietot frāzi “mainīgās proporcijās”. Ja augu taukus iedala vienā grupā, tos sastāvdaļu sarakstā iekļauj saskaņā ar 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz sastāvā esošo augu tauku kopējo svaru.

Hidrogenēto tauku nosaukumā attiecīgi jāpievieno teksts “pilnīgi hidrogenēti” vai “daļēji hidrogenēti”.

B DAĻA —   SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURU SASTĀVDAĻAS NORĀDA AR KATEGORIJAS NOSAUKUMU, NEVIS AR KONKRĒTU NOSAUKUMU

Neskarot 21. pantu, sastāvdaļas, kas pieder vienai no turpmāk minētajām pārtikas produktu kategorijām un ir citu pārtikas produktu sastāvā, var norādīt, minot attiecīgās kategorijas nosaukumu, nevis konkrētās sastāvdaļas nosaukumu.



Pārtikas produkta kategorijas definīcija

Apzīmējums

1.  Rafinētas dzīvnieku izcelsmes eļļas

“Eļļa” kopā ar apzīmētāju “dzīvnieku” vai ar norādi par to dzīvnieku izcelsmi.

Hidrogenētai eļļai nosaukumā jāpievieno teksts “pilnīgi hidrogenēta” vai “daļēji hidrogenēta”.

2.  Rafinēti dzīvnieku izcelsmes tauki

“Tauki” kopā ar apzīmētāju “dzīvnieku” vai ar norādi par to dzīvnieku izcelsmi.

Hidrogenētiem taukiem nosaukumā jāpievieno teksts “pilnīgi hidrogenēti” vai “daļēji hidrogenēti”.

3.  No divām vai vairākām graudaugu sugām iegūto miltu maisījumi

“Milti”, kam seko to graudaugu uzskaitījums, no kuriem tie iegūti, lejupejošā secībā pēc svara.

►C4  
4.  Ciete un fiziski vai fermentācijas procesā modificēta ciete  ◄

“Ciete”

5.  Jebkuras sugas zivis, ja zivis ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa un ja šāda pārtikas produkta nosaukumā un noformējumā neatsaucas uz konkrētu zivju sugu

“Zivis”

6.  Jebkura veida sieri, ja siers vai sieru maisījums ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa un ja šāda pārtikas produkta nosaukumā un noformējumā neatsaucas uz konkrētu siera veidu

“Siers”

7.  Jebkuras garšvielas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara

“Garšviela(-as)” vai “jauktas garšvielas”

8.  Jebkuri garšaugi vai garšaugu daļas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara

“Garšaugs(-i)” vai “jaukti garšaugi”

9.  Jebkuras gumijveidīgas izejvielas, ko izmanto, ražojot gumijveidīgu pamatu košļājamai gumijai

“Gumijveidīgs pamats”

10.  Jebkuri drupināti ceptu graudaugu produkti

pēc vajadzības “Rīvmaize” vai “Sausiņi”

11.  Jebkura veida saharoze

“Cukurs”

12.  Bezūdens dekstroze vai dekstrozes monohidrāts

“Dekstroze”

13.  Glikozes sīrups un bezūdens glikozes sīrups

“Glikozes sīrups”

14.  Jebkura veida piena olbaltumvielas (kazeīni, kazeināti un sūkalu olbaltumvielas) un to maisījumi

“Piena olbaltumvielas”

15.  Izspaidu, ekstrūzijas vai rafinēts kakao sviests

“Kakao sviests”

16.  Visi vīna veidi, kā noteikts XI b pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (1)

“Vīns”

17.  To zīdītāju un putnu sugu, kas atzītas par piemērotām cilvēku patēriņam, skeleta muskuļi (2), dabīgi savienoti ar tiem piederīgiem audiem, kuru kopējais tauku un saistaudu sastāvs nepārsniedz turpmāk minētos daudzumus, un ja šī gaļa ir kādas citas pārtikas sastāvdaļa. Maksimālais pieļaujamais tauku un saistaudu saturs sastāvdaļās, ko apzīmē ar terminu “… gaļa”



Sugas

Tauku saturs

Kolagēna/gaļas olbaltum-vielu attiecība (1)

—  Zīdītāji (izņemot trušus un cūku dzimtas dzīvniekus) un sugu sajaukumi, ja dominējošie ir zīdītāji

25  %

25  %

—  Cūku dzimtas dzīvnieki

30  %

25  %

—  Putni un truši

15  %

10  %
(1)   

Kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecību izsaka kolagēna procentos gaļas olbaltumvielās. Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, reizināts ar 8.

Ja šie maksimāli pieļaujamie daudzumi ir pārsniegti, bet visi pārējie “gaļas” definīcijā noteiktie kritēriji ir izpildīti, sastāvdaļa “… gaļa” attiecīgi jāsamazina un sastāvdaļu sarakstā bez termina “… gaļa” jāmin tauku un/vai saistaudu daudzums.

Produkti, uz kuriem attiecas definīcija “mehāniski atdalīta gaļa”, šajā definīcijā nav ietverti.

““… gaļa” un to dzīvnieku sugas(-u) nosaukums(-i) (3), kuru gaļa tā ir

18.  Visu veidu produkti, ko apzīmē ar terminu “mehāniski atdalīta gaļa”

“mehāniski atdalīta gaļa” un to dzīvnieku sugas(-u) nosaukums(-i) (3), kuru gaļa tā ir
(1)   

OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)   

Diafragma un apakšžokļa muskuļi ir skeleta muskuļu daļas, savukārt sirds, mēle un galvas muskuļi (izņemot apakšžokļa muskuļus), priekškājas pēdas pamata, pakaļkājas pēdas pamata muskuļi un aste nav tiem pieskaitāmi.

(3)   

Uz marķējuma angļu valodā šo apzīmējumu var aizstāt ar vispārīgu attiecīgās dzīvnieku sugas sastāvdaļas nosaukumu.

C DAĻA —   SASTĀVDAĻU KATEGORIJAS, KURAS APZĪMĒ AR SAVAS KATEGORIJAS NOSAUKUMU, TAM PIEVIENOJOT SASTĀVDAĻAS KONKRĒTO NOSAUKUMU VAI E NUMURU

Neskarot 21. pantu, pārtikas piedevas un pārtikas fermenti, kas nav minēti 20. panta b) apakšpunktā un pieder vienai no šajā daļā minētajām kategorijām, jāapzīmē ar šīs kategorijas nosaukumu, aiz tā norādot konkrētu nosaukumu vai, atbilstīgā gadījumā, E numuru. Ja sastāvdaļa pieder vairāk nekā vienai kategorijai, uzrāda kategoriju, kas skar minētā pārtikas produkta pamatfunkciju.

Skābe
Skābuma regulētājs
Pretsalipes viela
Putu dzēsējs
Antioksidants
Apjoma palielinātājs
►C1  
Krāsviela
 ◄
Emulgators
Emulģējošie sāļi ( 18 )
Cietinātājs
Garšas pastiprinātājs
Miltu apstrādes līdzeklis
Putu veidotājs
Recinātājs
Glazētājviela
Mitrumuzturētājs
►C4  
Modificēta ciete ( 19 )
 ◄
Konservants
Propelents
Irdinātājs
Sekvestrants
Stabilizētājs
Saldinātājs
Biezinātājs

D DAĻA —   AROMATIZĒTĀJU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ

1. Aromatizētājus apzīmē ar terminiem:

— 
“aromatizētājs(-i)” vai lieto konkrētāku aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu, ja aromatizējošā viela satur aromatizētājus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b), c), d), e), f), g) un h) apakšpunktā,
— 
“kūpināšanas aromatizētājs(-i)” vai “kūpināšanas aromatizētājs(-i), kas ražots(-i) no pārtikas produkta(-iem) vai pārtikas kategorijas vai izejmateriāla(-iem)” (piem., no dižskābarža ražots kūpināšanas aromatizētājs), ja aromatizējošā viela satur aromatizētājus Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta f) apakšpunkta izpratnē un piešķir pārtikas produktam dūmu garšu.

2. Aromatizētāju aprakstam terminu “dabīgs” izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1334/2008 16. pantu.

3. Hinīnu un/vai kofeīnu, ko lieto kā aromatizētāju pārtikas produkta ražošanā vai pagatavošanā, apzīmē ar nosaukumu un norāda sastāvdaļu sarakstā uzreiz aiz termina “aromatizētājs”.

E DAĻA —   KOMBINĒTU SASTĀVDAĻU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ

1. Kombinētu sastāvdaļu var iekļaut sastāvdaļu sarakstā, izmantojot tās nosaukumu, ja to nosaka tiesību akti vai ir ieviesta šāda prakse, saskaņā ar tās absolūto masu, un tam uzreiz seko sastāvdaļu uzskaitījums.

2. Neskarot 21. pantu, kombinētu sastāvdaļu saraksts nav obligāts:

a) 

ja kombinētās sastāvdaļas sastāvs ir noteikts spēkā esošajos Savienības noteikumos un ja kombinētās sastāvdaļas galaprodukta sastāvā ir mazāk nekā 2 %; tomēr šo noteikumu nepiemēro pārtikas piedevām, uz kurām attiecas šīs regulas 20. panta a) līdz d) apakšpunkts;

b) 

attiecībā uz kombinētām sastāvdaļām, kas sastāv no garšvielu un/vai garšaugu maisījumiem, kuru galaprodukta sastāvā ir mazāk nekā 2 %, izņemot pārtikas piedevas, uz kurām attiecas šīs regulas 20. panta a) līdz d) apakšpunkts; vai

c) 

ja kombinētā sastāvdaļa ir pārtikas produkts, kam saskaņā ar Savienības noteikumiem netiek prasīts sastāvdaļu saraksts.



VIII PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU DAUDZUMA NORĀDE

1. Sastāvdaļu daudzuma apzīmēšana nav obligāta:

a) 

sastāvdaļai vai sastāvdaļu kategorijai:

i) 

kuras sausais tīrsvars norādīts saskaņā ar IX pielikuma 5. punktu;

ii) 

kuras daudzums obligāti jāuzrāda marķējumā saskaņā ar Savienības noteikumiem;

iii) 

ko izmanto nelielos daudzumos kā aromatizētāju; vai

iv) 

kas, lai arī norādīta pārtikas produkta nosaukumā, nevar ietekmēt patērētāja izvēli valstī, kurā to tirgo, jo daudzuma svārstības būtiski neskar pārtikas produkta pazīmes un neatšķir to no līdzīgiem pārtikas produktiem;

b) 

ja īpaši Savienības noteikumi precīzi nosaka sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko nav paredzēts norādīt marķējumā; vai

c) 

VII pielikuma A daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos.

2. Regulas 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

attiecībā uz jebkuru sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju, ko apzīmē ar norādi “ar saldinātāju(-iem)” vai “ar cukuru(-iem) un saldinātāju(-iem)”, ja šāds apzīmējums pievienots pārtikas produkta nosaukumam, ievērojot III pielikumu; vai

b) 

attiecībā uz jebkuriem pievienotiem vitamīniem vai minerālvielām, ja šādas vielas jāuzrāda uzturvērtības marķējumā.

3. Sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu apzīmējumu:

a) 

norāda procentos atbilstīgi sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumam tās/to izmantošanas brīdī; un

b) 

iekļauj pārtikas produkta nosaukumā vai blakus tam vai arī sastāvdaļu uzskaitījumā saistībā ar attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju.

4. Atkāpjoties no šā pielikuma 3. punkta:

a) 

ja pārtikas produkti pēc termiskās vai cita veida apstrādes ir zaudējuši mitrumu, daudzumu izsaka procentos, kas atbilst izmantotās sastāvdaļas vai izmantoto sastāvdaļu daudzumam gatavā produktā. Ja sastāvdaļas daudzums vai visu marķējumā norādīto sastāvdaļu kopējais daudzums pārsniedz 100 %, tad procentuālo sastāvu tomēr aizstāj ar sastāvdaļas (sastāvdaļu) svaru, kāds izlietots 100 g gatava produkta pagatavošanai;

b) 

gaistošu sastāvdaļu svaru norāda, pamatojoties uz to svara samēru gatavajā produktā;

c) 

to sastāvdaļu daudzumu, kas izmantotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un ražošanas procesā izšķīdinātas, var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru, kāds fiksēts līdz to koncentrēšanai vai atūdeņošanai;

d) 

koncentrētam vai atūdeņotam pārtikas produktam, ko paredzēts atjaunot sākotnējā formā, pievienojot ūdeni, sastāvdaļu daudzumu var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru atjaunotajā produktā.



IX PIELIKUMS

NETO DAUDZUMA NORĀDE

1. Neto daudzuma norāde nav obligāta šādiem pārtikas produktiem:

a) 

kuri var ievērojami zaudēt savu tilpumu vai masu un kurus pārdod pēc skaita vai sver pircēja klātbūtnē;

b) 

kuru neto daudzums ir mazāks par 5 g vai 5 ml; tomēr šo noteikumu nepiemēro garšvielām un garšaugiem; vai

c) 

kurus parasti pārdod pēc skaita, ja vienību skaitu var skaidri saskatīt un izskaitīt no ārpuses vai ja skaits ir norādīts marķējumā.

2. Ja saskaņā ar Savienības noteikumiem vai – ja tādu nav – valsts noteikumiem ir jānorāda noteikta veida daudzums (piemēram, nominālais daudzums, minimālais daudzums, vidējais daudzums), šis daudzums šajā regulā uzskatāms par neto daudzumu.

3. Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām fasētām vienībām, kas satur viena veida produkta vienādu daudzumu, neto daudzumu norāda, minot neto daudzumu katrā atsevišķā iesaiņojumā un šādu iesaiņojumu kopējo skaitu. Šīs norādes tomēr nav obligātas, ja atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu var skaidri saredzēt un viegli saskaitīt no ārpuses un ja vismaz vienu neto daudzuma norādi, kas ietilpst katrā atsevišķā iesaiņojumā, var skaidri saredzēt no ārpuses.

4. Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām vienībām, kas nav uzskatāmas par realizācijas vienībām, neto daudzumu uzrāda, minot kopējo neto daudzumu un atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu.

5. Ja ciets pārtikas produkts atrodas uzlietajā šķidrumā, marķējumā norāda arī pārtikas produkta sauso tīrsvaru. Ja pārtikas produkts ir glazēts, pārtikas produkta norādītajā neto svarā glazūru neietver.

Šajā punktā “uzlietais šķidrums” nozīmē šādus produktus, iespējams, maisījumā, kā arī saldētā vai iesaldētā veidā, ja vien šis šķidrums ir tikai pamatkomponentu papildinājums šajā izstrādājumā un tādējādi nav izšķirošais pirkuma faktors: ūdens, sāļi ūdens šķīdumā, sālījums, pārtikas skābes ūdens šķīdumā, etiķis, cukurs ūdens šķīdumā, pārējie saldinātāji ūdens šķīdumā, augļu un dārzeņu sulas augļu un dārzeņu gadījumā.



X PIELIKUMS

MINIMĀLAIS DERĪGUMA TERMIŅŠ, “IZLIETOT LĪDZ” DATUMS UN SASALDĒŠANAS DATUMS

1. Pārtikas produkta minimālo derīguma termiņu norāda šādi:

a) 

pirms datuma ir vārdi:

— 
“Ieteicams līdz …”, ja termiņā ietilpst dienas norāde,
— 
“Ieteicams līdz … beigām” pārējos gadījumos;
b) 

vārdkopu, kas minēta a) apakšpunktā, papildina:

— 
vai nu ar pašu datumu, vai
— 
ar norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Vajadzības gadījumā šīm norādēm pievieno glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro, ja produkts uzglabājams šajā noteiktajā laikposmā;

c) 

datums ietver dienu, mēnesi un, iespējams, gadu – šādā secībā un nešifrētā veidā.

Tomēr attiecībā uz pārtikas produktiem:

— 
kuru derīgums nepārsniedz trīs mēnešus, pietiek norādīt dienu un mēnesi,
— 
kuru derīgums pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz 18 mēnešus, pietiek norādīt mēnesi un gadu,
— 
kuru derīgums pārsniedz 18 mēnešus, pietiek norādīt gadu;
d) 

ievērojot Savienības noteikumus, kas ievieš citus datuma norādes veidus, minimālais derīguma termiņš nav jānorāda:

— 
svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti; šī atkāpe neattiecas uz diedzētām sēklām un līdzīgiem produktiem, piemēram, uz pākšaugu dzinumiem,
— 
vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošiem vīniem, aromatizētiem vīniem un līdzīgiem produktiem, ko iegūst no augļiem, izņemot vīnogas, un dzērieniem, kuru KN kods ir 2206 00  un kuri iegūti no vīnogām vai vīnogu misas,
— 
dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 10 %,
— 
maizes vai konditorejas izstrādājumiem, ko, ņemot vērā to īpatnības, parasti patērē 24 stundu laikā pēc izgatavošanas,
— 
etiķim,
— 
vārāmajam sālim,
— 
cukuram cietā veidā,
— 
saldumiem, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta un/vai iekrāsota cukura,
— 
košļājamai gumijai un līdzīgiem košļājamiem produktiem.

2. “Izlietot līdz” datumu norāda šādi:

a) 

pirms šā datuma ir vārdi “izlietot līdz …”;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minētos vārdus papildina:

— 
vai nu ar pašu datumu, vai
— 
ar norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Šīs norādes papildina ar glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro;

c) 

datums ietver dienu, mēnesi un, iespējams, gadu – šādā secībā un nešifrētā veidā;

d) 

“izlietot līdz” datumu norāda uz katras fasētās porcijas.

3. Sasaldēšanas vai pirmās sasaldēšanas datumu, kā minēts III pielikuma 6. punktā, norāda šādi:

a) 

pirms šā datuma ir vārdi “sasaldēts …”;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minētos vārdus papildina:

— 
vai nu ar pašu datumu, vai
— 
ar norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā;
c) 

datums ietver dienu, mēnesi un gadu – šādā secībā un nešifrētā veidā.



XI PIELIKUMS



GAĻAS VEIDI, KURIEM OBLIGĀTI JĀBŪT IZCELSMES VALSTS VAI IZCELSMES VIETAS NORĀDEI

KN kods

(kombinētā nomenklatūra 2010)

Apraksts

0203

Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa

0204

Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu vai kazu gaļa

ex  02 07

Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa, kas iekļauta pozīcijā 0105



XII PIELIKUMS

SPIRTA TILPUMKONCENTRĀCIJA

▼C1

Faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas skaitli to dzērienu marķēšanā, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, norāda ne vairāk kā līdz vienai zīmei aiz komata. Tam seko simbols “% tilp.”, un pirms tā var norādīt vārdu “spirts” vai saīsinājums “alc.”.

▼B

Spirta tilpumkoncentrāciju nosaka 20 °C.

Pozitīvās un negatīvās pielaides attiecībā uz spirta tilpumkoncentrācijas norādīšanu, izteiktas absolūtos skaitļos, ir uzskaitītas nākamajā tabulā. Pielaides piemērojamas, neskarot tās pielaides, kas izriet no spirta tilpumkoncentrācijas noteikšanai lietotās metodes.



Dzēriena apraksts

Pozitīva vai negatīva pielaide

1.  Alus, kura KN kods ir 2203 00  un kura spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 5,5 tilp. %; negāzēti dzērieni, kuru KN kods ir 2206 00 un kas ražoti no vīnogām

0,5 tilp. %

2.  Alus, kura spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 5,5 tilp. %; dzirkstoši dzērieni, kuru KN kods ir 2206 00 un kas ražoti no vīnogām; sidri, bumbieru vīni, dzirkstoši, pusdzirkstoši vai nedzirkstoši augļu vīni un līdzīgi dzērieni, kuri ražoti no augļiem, izņemot vīnogas, medalus

1 tilp. %

3.  Dzērieni, kas satur macerētus augļus vai augu daļas

1,5 tilp. %

4.  Jebkuri citi dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %

0,3 tilp. %



XIII PIELIKUMS

IETEICAMĀS DEVAS

A DAĻA –   IETEICAMĀS VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU DIENAS DEVAS (PIEAUGUŠIE)

1.   Vitamīni un minerālvielas, kurus var norādīt, un to uzturvielu atsauces vērtības (NRV)



A vitamīns (μg)

800

D vitamīns (μg)

5

E vitamīns (mg)

12

K vitamīns (μg)

75

C vitamīns (mg)

80

Tiamīns (mg)

1,1

Riboflavīns (mg)

1,4

Niacīns (mg)

16

B6 vitamīns (mg)

1,4

Folijskābe (μg)

200

B12 vitamīns (μg)

2,5

Biotīns (μg)

50

Pantotēnskābe (mg)

6

Kālijs (mg)

2 000

Hlorīds (mg)

800

Kalcijs (mg)

800

Fosfors (mg)

700

Magnijs (mg)

375

Dzelzs (mg)

14

Cinks (mg)

10

Varš (mg)

1

Mangāns (mg)

2

Fluorīds (mg)

3,5

Selēns (μg)

55

Hroms (μg)

40

Molibdēns (μg)

50

Jods (μg)

150

2.   Ievērojams vitamīnu un minerālvielu daudzums

Spriežot par to, kas ir uzskatāms par ievērojamu daudzumu, parasti būtu jāņem vērā šādi apjomi:

— 
15 % no uzturvielu atsauces vērtības, kas minēta 1. punktā, uz 100 g vai 100 ml – produktiem, kas nav dzērieni,
— 
7,5 % no uzturvielu atsauces vērtības, kas minēta 1. punktā, uz 100 ml – dzērieniem, vai
— 
15 % no uzturvielu atsauces vērtības, kas minēta 1. punktā, uz porciju, ja iepakojums satur tikai vienu porciju.

B DAĻA –   ENERĢĒTISKĀS UN UZTURVĒRTĪBAS IETEICAMĀS DEVAS, IZŅEMOT VITAMĪNUS UN MINERĀLVIELAS (PIEAUGUŠIE)



Enerģētiskā vai uzturvērtība

Ieteicamā deva

Enerģētiskā vērtība

8 400 kJ/2 000 kcal

Kopējie tauki

70  g

Piesātinātie tauki

20  g

Ogļhidrāti

260  g

Cukuri

90  g

Olbaltumvielas

50  g

Sāls

6  g



XIV PIELIKUMS

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI ENERĢĒTISKĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANAI

Uzrādāmo enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot šādus pārrēķina koeficientus:



—  ogļhidrāti (izņemot poliolus)

17 kJ/g – 4 kcal/g

—  polioli

10 kJ/g – 2,4 kcal/g

—  olbaltumvielas

17 kJ/g – 4 kcal/g

—  tauki

37 kJ/g – 9 kcal/g

—  salatrimi

25 kJ/g – 6 kcal/g

—  spirts (etanols)

29 kJ/g – 7 kcal/g

—  organiskās skābes

13 kJ/g – 3 kcal/g

—  šķiedrvielas

8 kJ/g – 2 kcal/g

—  eritritols

0 kJ/g – 0 kcal/g



XV PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA PAR UZTURVĒRTĪBU IZTEIKŠANA UN NORĀDĪŠANA

Mērvienības, kas jāizmanto, lai norādītu enerģētisko uzturvērtību (kilodžouli (kJ) un kilokalorijas (kcal)) un masu (grami (g), miligrami (mg) vai mikrogrami (μg)), un informācijas norādīšanas kārtība ir šāda:



Enerģētiskā vērtība

kJ/kcal

tauki

g

tostarp:

—  piesātinātās taukskābes

g

—  mononepiesātinātās taukskābes

g

—  polinepiesātinātās taukskābes

g

ogļhidrāti

g

tostarp:

—  cukuri

g

—  polioli

g

—  ciete

g

šķiedrvielas

g

olbaltumvielas

g

sāls

g

vitamīni un minerālvielas

XIII pielikuma A daļas 1. punktā minētās mērvienības


( 1 )  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

( 2 )  OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.

( 3 )  OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

( 4 )  OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

( 5 )  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

( 6 )  OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.).

( 8 )  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

( 9 )  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

( 10 )  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

( 11 )  OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.

( 12 )  OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.

( 13 )  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

( *1 )  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.”

( *2 )  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.”

( 14 )  OV L 314, 1.12.2009., 10. lpp.

( 15 ) Un to produktus, ja vien to apstrādes procesā nevar palielināties alergēniskuma līmenis, ko attiecīgā iestāde izvērtējusi atbilstīgajam produktam, no kura tie iegūti.

( 16 )  OV L 66, 13.3.1999., 26. lpp.

( 17 )  OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.

( 18 ) Tikai kausētiem sieriem un produktiem, kuru pamatā ir kausēti sieri.

( 19 ) Neprasa norādīt konkrēto nosaukumu vai E numuru.

Top