EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R0251-20140327

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 ( 2014. gada 26. februāris ) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/251/2014-03-27

2014R0251 — LV — 27.03.2014 — 000.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 251/2014

(2014. gada 26. februāris)

par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91

(OV L 084, 20.3.2014, p.14)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 105, 8.4.2014, lpp 12  (251/2014)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 251/2014

(2014. gada 26. februāris)

par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 2 ),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 ( 3 ) un Komisijas Regula (EK) Nr. 122/94 ( 4 ) ir sekmīgi nodrošinājušas aromatizētu vīnu, aromatizētu vīna dzērienu un aromatizētu vīna kokteiļu (“aromatizēti vīna produkti”) reglamentāciju. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģiskās inovācijas, tirgus izmaiņas un to, ka pakāpeniski mainās tas, ko sagaida patērētāji, ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro konkrētu aromatizēto vīna produktu definīcijai, aprakstam, noformējumam, marķējumam un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, vienlaikus ievērojot tradicionālās ražošanas metodes.

(2)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, lai ar Regulu (EEK) Nr. 1601/91 Komisijai piešķirtās pilnvaras pieskaņotu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantam. Ņemot vērā šādu grozījumu piemērošanas jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EEK) Nr. 1601/91 un to aizstāt ar šo regulu. Regula (EK) Nr. 122/94 ieviesa noteikumus par aromatizēšanu un spirta pievienošanu, kas piemērojami dažiem aromatizētajiem vīna produktiem, un, lai nodrošinātu skaidrību, minētie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 ( 5 ) attiecas uz aromatizētu vīna produktu noformējumu un marķējumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

(4)

Aromatizēti vīna produkti ir nozīmīgi patērētājiem, ražotājiem un lauksaimniecības nozarei Savienībā. Pasākumiem, kas piemērojami aromatizētiem vīna produktiem, būtu jāpalīdz sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, nepieļaut maldinošas prakses izmantošanu, panākt tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci. Šie pasākumi aizsargās reputāciju, kuru Savienības aromatizētie vīna produkti ir ieguvuši iekšējā tirgū un pasaules tirgū, turpinot ievērot aromatizēto vīna produktu tradicionālo ražošanas praksi, kā arī pieaugošo pieprasījumu pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Būtu jāņem vērā arī tehnoloģiskās inovācijas attiecībā uz produktiem, kuriem šādas inovācijas palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo aromatizēto vīna produktu tradicionālās īpašības.

(5)

Aromatizētu vīna produktu ražošana ir ievērojams Savienības lauksaimniecības nozares noieta elements, kas būtu jāstiprina ar tiesisko regulējumu.

(6)

Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem aromatizētajiem vīna produktiem, kurus tirgo Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs. Lai saglabātu un uzlabotu Savienības aromatizēto vīna produktu reputāciju pasaules tirgū, šajā regulā paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro arī aromatizētajiem vīna produktiem, kas Savienībā ražoti eksportam.

(7)

Lai nodrošinātu skaidrību un pārredzamību Savienības tiesību aktos, kas reglamentē aromatizētos vīna produktus, minētajos tiesību aktos ir skaidri jādefinē produkti, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti, kritēriji aromatizētu vīna produktu ražošanai, aprakstam, noformējumam, marķējumam un jo īpaši – tirdzniecības nosaukumam. Būtu jāparedz arī konkrēti noteikumi par izcelsmes norādēm, ar kuriem tiktu papildināti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 noteikumi. Paredzot šādus noteikumus, tiks regulēti visi ražošanas ķēdes posmi un tiks aizsargāti un pienācīgi informēti patērētāji.

(8)

Aromatizētu vīna produktu definīcijās būtu jāturpina ievērot ierastā kvalitātes prakse, taču tās būtu jāatjaunina un jāuzlabo, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

(9)

Aromatizēti vīna produkti būtu jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas garantē, ka tiek ievērots tas, ko sagaida patērētāji attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodēm. Lai ievērotu starptautiskos standartus šajā jomā, būtu jānosaka ražošanas metodes un Komisijai parasti būtu jāņem vērā standarti, ko iesaka un publicē Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV).

(10)

Aromatizētiem vīna produktiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 ( 6 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 ( 7 ).

(11)

Turklāt etilspirtam, ko izmanto aromatizētu vīna produktu ražošanā, vajadzētu būt tikai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lai tas atbilstu patērētāju sagaidītajam un ierastajai kvalitātes praksei. Tas arī nodrošinās lauksaimniecības pamatproduktu noietu.

(12)

Ņemot vērā aromatizētu vīna produktu nozares nozīmīgumu un komplicētību, ir lietderīgi noteikt īpašus noteikumus aromatizētu vīna produktu apraksta un noformējuma jomā, kas papildina Regulā (ES) Nr. 1169/2011 paredzētos noteikumus par marķējumu. Minētajiem īpašajiem noteikumiem būtu arī jānovērš aromatizētu vīna produktu tirdzniecības nosaukumu ļaunprātīga izmantošana tādu produktu gadījumā, kas neatbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām.

(13)

Lai veicinātu patērētāju izpratni, vajadzētu būt iespējai papildināt šajā regulā noteiktos tirdzniecības nosaukumus ar produkta pieņemto nosaukumu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 nozīmē.

(14)

Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 8 ) cita starpā attiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikā, kas ietver arī aromatizētus vīna produktus. Attiecīgi aromatizētus vīna produktus, kuri atbilst šajā regulā un saskaņā ar to pieņemto aktu prasībām, drīkst laist tirgū kā bioloģiskus aromatizētus vīna produktus.

(15)

Piemērojot kvalitātes politiku un lai atļautu ražot kvalitatīvus aromatizētus vīna produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dalībvalstīm būtu jāļauj pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražotu aromatizētu vīna produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, ciktāl šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

(16)

Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 ( 9 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 ( 10 ) un noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ( 11 ) neattiecas uz aromatizētiem vīna produktiem, būtu jāparedz īpaši noteikumi par aromatizētu vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāizmanto, lai identificētu aromatizētos vīna produktus kā tādus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā, reģionā vai kādā minētās teritorijas vietā, ja aromatizētā vīna produkta kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, un Komisijai būtu jāreģistrē šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(17)

Šajā regulā būtu jāparedz procedūra trešo valstu un Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, atbilstībai, izmaiņai un iespējamai anulēšanai.

(18)

Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par atbilstības šīs regulas prasībām nodrošināšanu, un būtu jāparedz kārtība, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu.

(19)

Lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ražošanas procesu noteikšanu aromatizētu vīna produktu ieguvei; kritērijiem ģeogrāfisko apgabalu noteikšanai un noteikumiem, ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz ražošanu šādos apgabalos; nosacījumiem, saskaņā ar kuriem produkta specifikācijā var iekļaut papildu prasības; tādu gadījumu noteikšanu, kad atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un ierobežojumiem, kas reglamentē to, kāda veida ražotāji var pieteikties uz šādu aizsardzību; tādu nosacījumu izveidi, kas jāievēro attiecībā uz pieteikšanos uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; Komisijas veikto pārbaudi; iebildumu procedūru un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu grozīšanas un atcelšanas procedūrām, tādu nosacījumu izveidi, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem; pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datuma un datuma, no kura piemēro aizsardzību vai aizsardzības grozījumu, noteikšanai; tādu nosacījumu izveidi, kas attiecas uz produktu specifikāciju grozījumiem, ieskaitot nosacījumus tam, kad grozījums uzskatāms par maznozīmīgu, un nosacījumus, kas attiecas uz pieteikumiem veikt tādus grozījumus un to apstiprināšanu, kuri nerada izmaiņas nevienā dokumentā; ierobežojumiem attiecībā uz aizsargātu nosaukumu; tās informācijas raksturu un veidu, kas tiek paziņota informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un Komisiju; paziņošanas paņēmieniem, noteikumiem saistībā ar tiesībām iepazīties ar informāciju vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas, un informācijas publicēšanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas piemērošanai attiecībā uz analīžu metodēm aromatizētu vīna produktu sastāva noteikšanai, lēmumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības piešķiršanu un šādas aizsardzības pieteikumu noraidīšanu, lēmumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un esošo cilmes vietas nosaukumu aizsardzības atcelšanu, lēmumiem par grozījumu piemērošanas apstiprināšanu maznozīmīgu grozījumu produktu specifikācijās gadījumā, informāciju, kas jāsniedz produktu specifikācijās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīciju; veidu, kā lēmumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vai aizsardzības atcelšanu dara pieejamus sabiedrībai, noteikumiem par pārrobežu pieteikumu iesniegšanu, noteikumiem par dalībvalstu veicamo kontroli un pārbaudēm, procedūru, tostarp pieņemamību, attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pieteikumu izskatīšanu vai grozījumu apstiprināšanu, un procedūru, tostarp pieņemamību, attiecībā uz iebildumu, atcelšanas vai pārveidošanas pieprasījumiem un informācijas iesniegšanu attiecībā uz esošajām cilmes vietas norādēm, noteikumiem par dalībvalstu veicamām administratīvām un fiziskām kontrolēm un noteikumiem par normas piemērošanu par informācijas sniegšanu apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju, par paziņojamās informācijas pārvaldīšanas kārtību, paziņojumu saturu, formu, laiku, biežumu un termiņiem, un kārtību, kādā informāciju un dokumentus pārsūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm trešajās valstīs vai sabiedrībai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 ( 12 ).

(21)

Komisijai ar īstenošanas aktiem un, ņemot vērā to īpašo raksturu, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jāpublicē apkopots dokuments Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāizlemj, vai noraidīt pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību kā nepieņemamu, un jāizveido un jāuztur saskaņā ar šo regulu aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, tostarp jāiekļauj esošās cilmes vietas minētajā reģistra vai jāsvītro tās no reģistra.

(22)

Pāreja no Regulas (EEK) Nr. 1601/91 noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem varētu radīt grūtības, kas šajā regulā nav risinātas. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgos pārejas pasākumus.

(23)

Būtu jādod pietiekams laiks un jāparedz piemērota kārtība, lai veicinātu sekmīgu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1601/91 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Katrā ziņā pēc šīs regulas piemērošanas būtu jāatļauj esošo krājumu tirdzniecība, līdz tie būs iztukšoti.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot noteikumus par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I

NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā regulā ir paredzēti noteikumi aromatizētu vīna produktu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī aromatizētu vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

2.  Regulu (ES) Nr. 1169/2011 piemēro attiecībā uz aromatizēto vīna produktu noformējumu un marķējumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

3.  Šo regulu piemēro visiem aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā arī tiem produktiem, kas Savienībā ir ražoti eksportam.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “tirdzniecības nosaukums” ir jebkāda šajā regulā paredzēta aromatizēta vīna produkta nosaukums;

2) “apraksts” ir aromatizētā vīna produkta specifisko raksturīpašību uzskaitījums;

3) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas norāda uz to, ka aromatizētais vīna produkts ir ražots reģionā, konkrētā vietā vai valstī, ja kāda tā iezīme, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.



II

NODAĻA

AROMATIZĒTU VĪNA PRODUKTU DEFINĪCIJA, APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS

3. pants

Aromatizētu vīna produktu definīcija un klasifikācija

1.  Aromatizēti vīna produkti ir produkti, kas iegūti no vīna nozares produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un kas ir aromatizēti. Tos iedala šādās kategorijās:

a) aromatizēti vīni;

b) aromatizēti vīna dzērieni;

c) aromatizēti vīna kokteiļi.

2.  Aromatizēts vīns ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 5. punktā un VII pielikuma II daļas 1. punktā un no 3. līdz 9. punktā, izņemot “Retsina” vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;

c) kam var būt pievienots spirts,

d) kam var būt pievienotas krāsvielas,

e) kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

f) kas var būt saldināts;

g) kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14,5 tilp. % un nav lielāka par 22 tilp. %, bet kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 tilp. %.

3.  Aromatizēts vīna dzēriens ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un no 4. līdz 9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

c) kam nav pievienots spirts, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi;

d) kam var būt pievienotas krāsvielas,

e) kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;

f) kas var būt saldināts.

g) kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 % tilp. un nav lielāka par 14,5 % tilp.;

4.  Aromatizēts vīna kokteilis ir dzēriens:

a) kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un 4. līdz 11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;

b) kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;

c) kam nav pievienots spirts;

d) kam var būt pievienotas krāsvielas,

e) kas var būt saldināts;

f) kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 1,2 % tilp. un mazāka par 10 %;

4. pants

Aromatizētu vīna produktu ražošanas procesi un analīzes metodes

1.  Aromatizētus vīna produktus ražo saskaņā ar I un II pielikumā noteiktajām prasībām, ierobežojumiem un aprakstiem.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz atļautu ražošanas procesa noteikšanu aromatizētu vīna produktu ieguvei, ņemot vērā patērētāju gaidas.

Nosakot atļautos ražošanas procesus, kā minēts pirmajā daļā, Komisija ņem vērā ražošanas procesus, kurus ieteikusi un publicējusi OIV.

3.  Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem analīzes metodes aromatizētu vīna produktu sastāva noteikšanai. Minētās metodes pamatojas uz attiecīgajām metodēm, kuras ieteikusi un publicējusi OIV, izņemot gadījumus, kad tās būtu neefektīvas vai nepiemērotas izvirzītā mērķa sasniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Kamēr Komisija šādas metodes vēl nav pieņēmusi, izmanto metodes, kuras atļāvusi izmantot attiecīgā dalībvalsts.

4.  Uz vīnkopības produktiem, ko izmanto aromatizētu vīna produktu ražošanā, attiecas vīndarības metodes un ierobežojumi, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 74. pantu un 75. panta 4. punktu un 80. pantu.

5. pants

Tirdzniecības nosaukumi

1.  Aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Savienībā, izmanto II pielikumā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus ar noteikumu, ka tie atbilst minētajā pielikumā iekļautajām attiecīgo tirdzniecības nosaukumu prasībām. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar pieņemto nosaukumu, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā.

2.  Ja vien II pielikumā nav noteikts citādi, aromatizētajiem vīna produktiem, kas atbilst prasībām attiecībā uz vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu, var izmantot tikai vienu no minētajiem tirdzniecības nosaukumiem.

3.  Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, nedrīkst raksturot, noformēt vai marķēt, izmantojot tādus vārdus vai frāzes kā, piemēram, “kā”, “tips”, “veids”, “ražots”, “aromāts” vai citus terminus, kas līdzīgi tirdzniecības nosaukumiem.

4.  Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar šo regulu.

5.  Neskarot 26. pantu, tirdzniecības nosaukumus nepapildina aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

6. pants

Papildu norādes tirdzniecības nosaukumos

1.  Tirdzniecības nosaukumus, kas minēti 5. pantā, var papildināt arī ar šādām norādēm par aromatizētā vīna produkta cukura saturu:

a) “sevišķi sausais” produktiem, kuros cukura saturs ir mazāks par 30 gramiem litrā, un aromatizēto vīnu kategorijā, atkāpjoties no 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta, ja minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 15 tilp. %;

b) “sausais” produktiem, kuros cukura saturs ir mazāks par 50 gramiem litrā, un aromatizēto vīnu kategorijā, atkāpjoties no 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta, ja minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 16 tilp. %;

c) “pussausais” produktiem, kuros cukura saturs ir no 50 līdz mazāk par 90 gramiem litrā;

d) “pussaldais” produktiem, kuros cukura saturs ir no 90 līdz mazāk par 130 gramiem litrā;

e) “saldais” produktiem, kuros cukura saturs ir lielāks par 130 gramiem litrā vai vairāk.

Pirmās daļas no a) līdz e) apakšpunktā norādīto cukura saturu izsaka kā invertcukuru.

Frāzes “pussaldais” un “saldais” var papildināt ar norādi par cukura saturu, kas izteikts kā invertcukura grami litrā.

2.  Ja tirdzniecības nosaukums ir papildināts ar norādi “dzirkstošais” vai satur šādu norādi, izmantotā dzirkstošā vīna daudzums nav mazāks par 95 % no izmantotā vīna tilpuma.

3.  Tirdzniecības nosaukumus var papildināt, norādot arī galveno izmantoto aromatizētāju.

7. pants

Norāde par izcelsmi

Ja ir norādīta aromatizēto vīna produktu izcelsme, tā atbilst vietai, kur aromatizētais vīna produkts ticis ražots. Izcelsmi norāda ar vārdiem “ražots (…)” vai izsaka ar līdzvērtīgām frāzēm, papildinot ar attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu.

8. pants

Valodas lietojums aromatizētu vīna produktu noformējumā un marķējumā

1.  Tirdzniecības nosaukumus, kas norādīti kursīvā II pielikumā, netulko nedz uz aromatizētu vīna produktu etiķetes, nedz to noformējumā.

Šajā regulā paredzētās papildu norādes, ja tās izteiktas vārdos, ir vismaz vienā Savienības oficiālajā valodā.

2.  Saskaņā ar šo regulu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķējumā norāda valodā vai valodās, kurās tā reģistrēta, pat tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde aizstāj tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

Ja saskaņā ar šo regulu aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde nav rakstīta ar latīņu alfabēta burtiem, to var norādīt arī vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

9. pants

Stingrāki noteikumi, kurus nolēmušas dalībvalstis

Dalībvalstis kvalitātes politikas piemērošanā tiem aromatizētajiem vīna produktiem, kuru ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu un kuri tiek ražoti to teritorijā, vai jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ieviešanai var paredzēt ražošanas un apraksta noteikumus, kas ir stingrāki par 4. pantā un I un II pielikumā minētajiem noteikumiem, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.



III

NODAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

10. pants

Aizsardzības pieteikumu saturs

1.  Pieteikumos uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ietver tehnisko dokumentāciju, kurā ietilpst:

a) aizsargājamais nosaukums;

b) pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds jeb nosaukums un adrese;

c) produkta specifikācija, kā minēts 2. punktā; un

d) apkopots dokuments, kurā īsumā aprakstīta 2. punktā minētā produkta specifikācija.

2.  Lai varētu pieteikties saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saņemšanai, produktam jāatbilst atbilstošajai produkta specifikācijai, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) aizsargājamais nosaukums;

b) produkta apraksts, jo īpaši tā galvenās analītiskās īpašības, kā arī norāde par tā organoleptiskajām īpašībām;

c) ja vajadzīgs, konkrētie ražošanas procesi un specifikācijas, kā arī attiecīgie ierobežojumi produkta izgatavošanā;

d) attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;

e) dati, kas apstiprina 2. panta 3. punktā minēto saikni;

f) piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā ir paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīs prasības ir objektīvas, nediskriminējošas un saderīgas ar Savienības tiesību aktiem;

g) norāde uz galveno izejvielu, no kuras aromatizētais vīna produkts ir iegūts;

h) to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, un to īpašie uzdevumi.

11. pants

Aizsardzības pieteikums attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī

1.  Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 10. pantā paredzētajiem elementiem iekļauj pierādījumu, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts izcelsmes valstī.

2.  Aizsardzības pieteikumu Komisijai nosūta vai nu pieteikuma iesniedzējs pats, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3.  Aizsardzības pieteikumu iesniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām, vai arī tam pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

12. pants

Pieteikuma iesniedzēji

1.  Ieinteresēto ražotāju grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Aizsardzības pieteikuma iesniegšanā var piedalīties citas ieinteresētās personas.

2.  Ražotāji var iesniegt pieteikumu tikai to aromatizēto vīna produktu aizsardzībai, kurus tie ražo.

3.  Ja nosaukums apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, var iesniegt kopīgu aizsardzības pieteikumu.

13. pants

Iepriekšēja procedūra dalībvalstī

1.  Uz pieteikumiem Savienības izcelsmes aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai attiecas iepriekšēja valsts procedūra saskaņā ar šā panta no 2. līdz 7. punktu.

2.  Aizsardzības pieteikumu iesniedz tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme.

3.  Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Dalībvalsts, paredzot valsts procedūru, nodrošina atbilstīgu aizsardzības pieteikuma publikāciju un paredz vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziskas vai juridiskas personas, kurām ir likumīgas intereses un kuras dzīvo vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu.

4.  Ja dalībvalsts uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst attiecīgajām prasībām vai nav saderīga ar Savienības tiesību aktiem vispār, tā pieteikumu noraida.

5.  Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, tā:

a) vismaz internetā publicē apkopoto dokumentu un produkta specifikāciju un

b) nosūta Komisijai aizsardzības pieteikumu, kurā norāda šādu informāciju:

i) pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds jeb nosaukums un adrese;

ii) produkta specifikācija, kas minēta 10. panta 2. punktā;

iii) apkopotais dokuments, kas minēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

iv) dalībvalsts deklarācija par to, ka tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais pieteikums atbilst prasītajiem nosacījumiem; un

v) atsauce uz a) apakšpunktā minēto publikāciju.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz vienā no Savienības oficiālajām valodām vai tai pievieno apstiprinātu tulkojumu vienā no minētajām valodām.

6.  Dalībvalstis līdz 2015. gada 28. martam pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ievērotu šā panta prasības.

7.  Ja dalībvalstī nav valsts tiesību aktu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tā var uz laiku valsts līmenī piešķirt nosaukuma aizsardzību saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem no dienas, kurā pieteikums ir iesniegts Komisijai. Šāda aizsardzība stājas spēkā no dienas, kad pieteikums iesniegts Komisijai, un zaudē spēku dienā, kad saskaņā ar šo nodaļu tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu.

14. pants

Komisijas veiktā pārbaude

1.  Komisija publisko dienu, kurā jāiesniedz aizsardzības pieteikums.

2.  Komisija pārbauda, vai 13. panta 5. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

3.  Ja Komisija uzskata, ka šajā nodaļā paredzētie nosacījumi ir ievēroti, tā ar īstenošanas aktiem, ko pieņem bez 34. panta 2. punktā minētās procedūras piemērošanas, nolemj publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienoto dokumentu, kas minēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauci uz 13. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētās produkta specifikācijas publikāciju.

4.  Ja Komisija uzskata, ka šajā nodaļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu pieteikumu noraidīt. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants

Iebildumu procedūra

Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kas paredzēta 14. panta 3. punktā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai tāda fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kurā iesniegts pieteikums aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu par atbilstības noteikumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.

Fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā daļā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

16. pants

Lēmums par aizsardzību

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija pēc 15. pantā minētās iebildumu procedūras pabeigšanas ar īstenošanas aktiem vai nu piešķir aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem, vai arī noraida pieteikumu, ja minētie nosacījumi nav izpildīti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

17. pants

Homonīmi

1.  Nosaukumu, par kuru ir iesniegts aizsardzības pieteikums un kurš ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kas reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

2.  Homonīmu, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko teritoriju, reģionu vai izcelsmes vietu.

3.  Reģistrētā homonīma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk reģistrēto homonīmu no jau reģistrētā nosaukuma un, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un ka nedrīkst maldināt patērētāju.

18. pants

Aizsardzības atteikuma pamatojums

1.  Nosaukumi, kas kļuvuši par sugasvārdiem, netiek aizsargāti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Šajā nodaļā “nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” ir aromatizēta vīna produkta nosaukums, kas, lai gan saistīts ar vietu vai reģionu, kur sākotnēji ražoja vai laida tirgū šo produktu, ir kļuvis par Savienībā vispārpieņemtu aromatizēta vīna produkta nosaukumu.

Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a) pašreizējo stāvokli Savienībā, jo sevišķi patēriņa jomā;

b) attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

2.  Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība varētu maldināt patērētāju par aromatizētā vīna produkta patieso identitāti.

19. pants

Saistība ar preču zīmēm

1.  Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantojums ietilpst 20. panta 2. punkta darbības jomā un kas attiecas uz aromatizētu vīna produktu, atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, anulē.

2.  Neskarot 17. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantojums ietilpst 20. panta 2. punkta darbības jomā, par kuru ir iesniegts pieteikums un kura ir reģistrēta vai – ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti – lietojot iegūta Savienības teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesamībai vai atsaukšanai, kā precizēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK ( 13 ) vai Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009 ( 14 ).

Šādos gadījumos ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atļauj lietot līdztekus attiecīgajām preču zīmēm.

20. pants

Aizsardzība

1.  Saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi operatori, kuri laiž tirgū aromatizētu vīna produktu, kas ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.

2.  Saskaņā ar šo regulu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aromatizētos vīna produktus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, aizsargā pret:

a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargāta nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i) attiecībā uz līdzīgiem produktiem, kas neatbilst aizsargātā nosaukuma produkta specifikācijai; vai

ii) ciktāl ar šādu lietojumu tiek izmantota ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme, ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “kā” vai tamlīdzīgi vārdi;

c) jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem vai tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

d) jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

3.  Saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienībā nekļūt par sugasvārdiem 18. panta 1. punkta nozīmē.

4.  Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvos un juridiskos pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu saskaņā ar šo regulu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.

21. pants

Reģistrs

Komisija ar īstenošanas aktiem, ko pieņem, nepiemērojot 34. panta 2. punktā minēto procedūru, izveido un uztur elektronisku un publiski pieejamu saskaņā ar šo regulu aizsargāto aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu produktiem un kas Savienībā ir aizsargātas saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, var iekļaut pirmajā daļā minētajā reģistrā kā saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

22. pants

Kompetentās iestādes izraudzīšana

1.  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 ( 15 ) 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējiem, kas atbilst šīs nodaļas prasībām, ir tiesības būt iekļautiem pārbaužu sistēmā.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minēto kompetento iestādi vai iestādēm. Komisija publisko un regulāri atjaunina to nosaukumus un adreses.

23. pants

Specifikāciju atbilstības pārbaude

1.  Attiecībā uz saskaņā ar šo regulu aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Savienībā, ik gadu pārbauda, kā aromatizētā vīna produkta ražošanā un iepakošanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a) kompetentā iestāde vai iestādes, kas minētas 22. pantā; vai

b) viena vai vairākas par pārbaudi atbildīgas kontroles struktūras Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas minētās regulas 5. pantā.

Šādas pārbaudes izdevumus sedz nozares dalībnieki, uz kuriem attiecas pārbaude.

2.  Attiecībā uz saskaņā ar šo regulu aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas saistītas ar ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, ik gadu pārbauda, kā aromatizētā vīna produkta ražošanā un iepakošanā vai pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina:

a) viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts; vai

b) viena vai vairākas sertifikācijas struktūras.

3.  Struktūras, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, atbilst Eiropas standartam EN ISO/IEC 17065:2012 (“Atbilstības novērtējums – Prasības struktūrām, kuru pārziņā ir produktu procesu un pakalpojumu sertifikācija”) un ir akreditētas saskaņā ar tiem.

4.  Ja 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētā iestāde vai iestādes pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, tās sniedz pietiekamas objektivitātes un neitralitātes garantijas, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai.

24. pants

Produkta specifikācijas grozījumi

1.  Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 12. panta nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai, jo īpaši – lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai pārskatītu ģeogrāfiskā apgabala robežu, kas minēta 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Pieteikumā raksturo un pamato pieprasītos grozījumus.

2.  Ja ierosinātais grozījums saistīts ar vienu vai vairākām izmaiņām apkopotajā dokumentā, kas minēts 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā, grozījuma pieteikumam mutatis mutandis piemēro no 13. līdz 16. pantu. Tomēr, ja ierosinātais grozījums ir maznozīmīgs, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt pieteikumu, neizmantojot 14. panta 2. punktā un 15. pantā noteikto procedūru, un apstiprināšanas gadījumā Komisija uzsāk 14. panta 3. punktā minēto elementu publiskošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Anulēšana

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota tādas dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu anulēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Regulas no 13. līdz 16. pantu piemēro mutatis mutandis.

26. pants

Esošās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.  Regulas (EEK) Nr. 1601/91 II pielikumā uzskaitītās aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un jebkādas citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras iesniegtas dalībvalstij un ko dalībvalsts apstiprinājusi pirms 2014. gada 27. marta, automātiski aizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ar īstenošanas aktiem, ko pieņem, nepiemērojot šīs regulas 34. panta 2. punktā minēto procedūru, iekļauj tās reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 21. pantā.

2.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām esošajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm dalībvalstis Komisijai nosūta:

a) tehnisko dokumentāciju, kas paredzēta 10. panta 1. punktā;

b) valsts lēmumus par apstiprinājumu.

3.  Esošās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras minētas 1. punktā un par kurām 2. punktā minētā informācija netiek iesniegta līdz 2017. gada 28. martam, zaudē šajā regulā paredzēto aizsardzību. Komisija ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot 34. panta 2. punktā minēto procedūru, veic atbilstošu formālu pasākumu, svītrojot šādus nosaukumus no 21. pantā paredzētā reģistra.

4.  Regulas 25. pantu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajām esošajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Komisija līdz 2018. gada 28. martam ar īstenošanas aktiem var pēc savas iniciatīvas nolemt anulēt esošās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas šā panta 1. punktā, ja tās neatbilst 2. panta 3. punktam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

27. pants

Maksa

Dalībvalstis var noteikt maksu, lai segtu to izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo nodaļu.

28. pants

Deleģētās pilnvaras

1.  Lai ņemtu vērā ražošanas īpašās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz:

a) kritērijiem ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanai; un

b) noteikumiem, ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.  Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācija var ietvert papildu prasības bez tām, kas minētas 10. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

3.  Lai garantētu ražotāju vai nozares dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai:

a) noteiktu, kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

b) noteiktu ierobežojumus, ko piemēro pretendentiem, kuri var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;

c) paredzētu nosacījumus, kas jāizpilda saistībā ar ģeogrāfiskās norādes aizsardzības pieteikumu, Komisijas veikto pārbaudi, iebildumu procedūru un procedūrām, ko piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu grozīšanai un atcelšanai;

d) paredzētu nosacījumus, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem;

e) noteiktu pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu;

f) noteiktu datumu, no kura aizsardzība ir spēkā;

g) paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem grozījums jāuzskata par maznozīmīgu, kā minēts 24. panta 2. punktā;

h) noteiktu datumu, kurā grozījums stājas spēkā;

i) paredzētu nosacījumus, kas attiecas uz tāda produkta specifikācijas grozīšanas pieteikumiem un grozījumu apstiprināšanu, kuram ir saskaņā ar šo regulu aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja šādi grozījumi neparedz izmaiņas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā vienotajā dokumentā.

4.  Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz ierobežojumiem saistībā ar aizsargāto nosaukumu.

29. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt visus vajadzīgos ar šo nodaļu saistītos pasākumus attiecībā uz:

a) produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par 2. panta 3. punktā minēto saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu minēta;

b) veidu kā darīt pieejamus sabiedrībai 16. pantā minētos lēmumus par aizsardzību vai noraidīšanu;

c) pārrobežu pieteikumu iesniegšanu;

d) pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt visus vajadzīgos ar šo nodaļu saistītos pasākumus attiecībā uz procedūru, tostarp pieņemamību, lai izskatītu pieteikumus ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai vai grozījumam, kā arī procedūru, tostarp pieņemamību, attiecībā uz iebildumu, anulēšanas vai pārveidošanas pieteikumiem un ar esošajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistītās informācijas iesniegšanu, jo īpaši attiecībā uz:

a) dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b) termiņiem;

c) faktiem, pierādījumiem un pavaddokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

30. pants

Nepieņemams pieteikums vai pieprasījums

Ja saskaņā ar šo nodaļu iesniegtu pieteikumu vai pieprasījumu uzskata par nepieņemamu, Komisija ar īstenošanas aktiem, ko pieņem, nepiemērojot 34. panta 2. punktā minēto procedūru, nolemj to noraidīt kā nepieņemamu.



IV

NODAĻA

VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Aromatizētu vīna produktu pārbaudes un verifikācija

1.  Dalībvalstis ir atbildīgas par aromatizētu vīna produktu pārbaudēm. Tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem, un jo īpaši tās izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kuras atbildīgas par to saistību izpildes pārbaudēm, kas noteiktas ar šo regulu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 882/2004.

2.  Komisija vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par administratīvām un fiziskām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

32. pants

Informācijas apmaiņa

1.  Dalībvalstis un Komisija savstarpēji paziņo informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu un lai pildītu starptautiskās saistības attiecībā uz aromatizētiem vīna produktiem. Minēto informāciju attiecīgā gadījumā nosūta vai dara pieejamu trešo valstu kompetentajām iestādēm, un to var publiskot.

2.  Lai 1. punktā minētos paziņojumus veiktu ātri, efektīvi, precīzi un izmaksu ziņā efektīvi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai noteiktu:

a) paziņojamās informācijas būtību un veidu;

b) paziņošanas metodes;

c) noteikumus, kuri saistīti ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

d) nosacījumus un līdzekļus informācijas publiskošanai.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

a) noteikumus par šā panta piemērošanai vajadzīgās informācijas sniegšanu;

b) paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku un biežumu, un termiņiem;

c) kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm trešās valstīs vai sabiedrībai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 28. pantā, 32. panta 2. punktā un 36. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 27. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 28. pantā, 32. panta 2. punktā un 36. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 28. pantu, 32. panta 2. punktu un 36. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

34. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Aromatizēto vīna produktu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Saistībā ar īstenošanas aktiem, kas minēti 4. panta 3. punkta pirmajā daļā un 29. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja komiteja atzinumu nesniedz, tad Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

35. pants

Atcelšana

Ar šo Regulu (EEK) Nr. 1601/91 atceļ no 2015. gada 28. marta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas III pielikumā.

36. pants

Pārejas pasākumi

1.  Lai atvieglotu pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1601/91 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, Komisija vajadzības gadījumā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu attiecībā uz tādu pasākumu pieņemšanu, ar kuriem groza šo regulu vai atkāpjas no tās un kuri ir spēkā līdz 2018. gada 28. martam.

2.  Aromatizētos vīna produktus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, bet kas ražoti ►C1  līdz 2015. gada 28. martam ◄ saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1601/91, var laist tirgū, līdz krājumi ir iztukšoti.

3.  Aromatizētos vīna produktus, kas atbilst šīs regulas 1. līdz 6. un 9. panta prasībām un kas saražoti ►C1  līdz 2015. gada 28. martam ◄ , var laist tirgū, līdz krājumi ir iztukšoti, ar noteikumu, ka šādi produkti atbilst Regulai (EEK) Nr. 1601/91 visos aspektos, kas nav regulēti šīs regulas 1. līdz 6. pantā un 9. pantā.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 28. marta. Tomēr 36. panta 1. un 3. punktu piemēro no 2014. gada 27. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

TEHNISKĀS DEFINĪCIJAS, PRASĪBAS UN IEROBEŽOJUMI

1)   Aromatizēšana

a) Aromatizētu vīnu aromatizēšanai ir atļauts izmantot šādus produktus:

i) dabīgas aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā;

ii) aromatizētājus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un:

 ir identiskas vanilīnam,

 kurām ir mandeļu smarža un/vai garša,

 kurām ir aprikožu smarža un/vai garša,

 kurām ir olu smarža un/vai garša; un

iii) aromātiskus garšaugus un/vai garšvielas un/vai aromatizējošus pārtikas produktus.

b) Aromatizētu vīna dzērienu un aromatizētu vīna kokteiļu aromatizēšanai ir atļauts izmantot šādus produktus:

i) aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā; un

ii) aromātiskus garšaugus un/vai garšvielas un/vai aromatizējošus pārtikas produktus.

Šādu vielu pievienošana piešķir gala produktam citādas organoleptiskās īpašības nekā vīnam.

2)   Saldināšana

Aromatizētu vīna produktu saldināšanai ir atļauts izmantot šādus produktus:

a) neattīrīts cukurs, baltais cukurs, rafinēts baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums, invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/111/EK ( 16 );

b) vīnogu misa, vīnogu misas koncentrāts un rektificēts vīnogu misas koncentrāts, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 10., 13. un 14. punktā;

c) brūnināts cukurs, kas iegūts tikai un vienīgi no kontroles režīmā karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

d) medus, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/110/EK ( 17 );

e) ceratoniju sīrups;

f) citas dabīgas ogļhidrātus saturošas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.

3)   Spirta pievienošana

Vairāku aromatizēto vīnu un vairāku aromatizēto vīna dzērienu izgatavošanā atļauts izmantot šādus produktus:

a) lauksaimniecības izcelsmes etilspirts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 I pielikuma 1. punktā, tostarp vīnkopības izcelsmes etilspirts;

b) vīna spirts vai rozīņu spirts;

c) vīna destilāts vai rozīņu destilāts;

d) lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 I pielikuma 2. punktā;

e) vīna spirts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 4. punktā;

f) vīnogu čagu spirts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikuma 6. punktā;

g) alkoholiskie dzērieni, kas destilēti no fermentētām rozīnēm.

Etilspirtam, kuru izmanto, lai atšķaidītu vai izšķīdinātu krāsvielas, aromatizētājus vai citas atļautās piedevas, kuras izmanto aromatizēto vīna produktu izgatavošanā, ir jābūt lauksaimniecības izcelsmes, tas jālieto stingri vajadzīgajās devās un neuzskata par spirta pievienošanu aromatizēta vīna produkta ražošanas nolūkā.

4)   Piedevas un krāsvielas

Aromatizētajiem vīna produktiem piemēro tos noteikumus par pārtikas piedevām, tostarp krāsvielām, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1333/2008.

5)   Ūdens pievienošana

Aromatizēto vīna produktu izgatavošanai atļauts pievienot ūdeni, ja to izmanto devās, kas vajadzīgas lai:

 izgatavotu aromātesenci,

 izšķīdinātu krāsvielas un saldinātājus,

 pielāgotu produkta galīgo sastāvu.

Ūdens kvalitātei ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/54/EK ( 18 ) un Padomes Direktīvai 98/83/EK ( 19 ), un tas nedrīkst mainīt produkta būtību.

Ūdens var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts.

6)

Aromatizēto vīna produktu izgatavošanai atļauj izmantot oglekļa dioksīdu.

7)

Spirta koncentrācija

“Spirta tilpumkoncentrācija” ir tīra spirta tilpums attiecīgā produktā 20 °C temperatūrā – attiecībā pret minētā produkta kopējo tilpumu tādā pašā temperatūrā.

“Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības attiecīgā produkta šādā temperatūrā.

“Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko iespējams iegūt, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.

“Kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.




II PIELIKUMS

AROMATIZĒTO VĪNA PRODUKTU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

A.   AROMATIZĒTO VĪNU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

1)   Aromatizēts vīns

Produkti, kas atbilst 3. panta 2. punktā izklāstītajai definīcijai.

2)   Vīnu saturošs aperitīvs

Aromatizēts vīns, kam var būt pievienots spirts.

Termina “aperitīvs” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

3)   Vermuts

Aromatizēts vīns,

 kam pievienots spirts, un

 kura raksturīgā garša ir iegūta, izmantojot attiecīgas Artemisia ģints augos ietilpstošas vielas.

4)   Rūgtie aromatizētie vīni

Aromatizēts vīns ar raksturīgo rūgto garšu, kam pievienots spirts.

Tirdzniecības nosaukumam “rūgtais aromatizētais vīns” seko galvenās rūgtās aromatizējošās vielas nosaukums.

Tirdzniecības nosaukumu “rūgtais aromatizētais vīns” var papildināt vai aizstāt ar šādiem terminiem:

 Quinquina wine”, kurā galvenais aromatizētājs ir dabīgs hinīna aromāts,

 Bitter vino”, kura galvenais aromatizētājs ir dabīgs genciāna aromāts un kura krāsas iegūšanai izmantota atļauta dzeltena un/vai sarkana krāsa; vārda “bitter” lietojums šajā ziņā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas,

 Americano”, kura aromāts iegūts, pievienojot dabiskas aromatizējošas vielas, kas iegūtas no vērmelēm un genciānas un kura krāsas iegūšanai izmantota atļauta dzeltena un/vai sarkana krāsa.

5)   Aromatizētais vīns ar olu garšu

Aromatizēts vīns,

 kam pievienots spirts,

 kuram pievienots labas kvalitātes olu dzeltenums vai tā ekstrakts,

 kurā cukura saturs, kas izteikts kā invertcukurs, pārsniedz 200 gramus, un

 kura maisījuma gatavošanā minimālais izmantotais olas dzeltenuma daudzums ir 10 g litrā.

Tirdzniecības nosaukumu “Aromatizētais vīns ar olu garšu” var papildināt ar terminu “cremovo”, ja šāds produkts satur “Marsala” izcelsmes aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vīnu proporcijā, kas nav mazāka par 80 %.

Tirdzniecības nosaukumu “Aromatizētais vīns ar olu garšu” var papildināt ar terminu “cremovo zabaione”, ja šāds produkts satur “Marsala” izcelsmes aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vīnu proporcijā, kas nav mazāka par 80 %, un olas dzeltenuma saturs nav mazāks par 60 gramiem litrā.

6)    Väkevä viiniglögi/Starkvinsglögg

Aromatizēts vīns,

 kuram pievienots spirts, un

 kura raksturīgo garšu iegūst, izmantojot krustnagliņas un/vai kanēli.

B.   AROMATIZĒTO VĪNA DZĒRIENU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

1)   Aromatizēts vīna dzēriens:

Produkti, kas atbilst 3. panta 3. punktā izklāstītajai definīcijai.

2)   Aromatizēts stiprinātais vīna dzēriens

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kam pievienots spirts,

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %,

 kas ticis saldināts,

 kas iegūts no baltvīna,

 kam pievienots kaltētu vīnogu destilāts, un

 kas aromatizēts tikai ar kardamona ekstraktu,

vai

 kam pievienots spirts,

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 % tilp.,

 kas ticis saldināts,

 kas iegūts no sarkanvīna, un

 kam pievienoti aromatizējoši preparāti, kuri iegūti tikai no garšvielām, ženšeņa, riekstiem, citrusaugļu esencēm un aromātiskajiem garšaugiem.

3)    Sangría/Sangria

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts no vīna,

 kas ir aromatizēts, pievienojot dabīgus citrusaugļu ekstraktus vai esences, ar šādu augļu sulu vai bez tās,

 kam var būt pievienotas garšvielas,

 kam var būt pievienots oglekļa dioksīds,

 kam nav pievienota krāsviela,

 kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 tilp. % un nav lielāka par 12 tilp. %, un

 kas var saturēt citrusaugļu mīkstuma vai mizas gabaliņus, un tā krāsa iegūta tikai no izmantotajām izejvielām.

Sangría” vai “Sangria” tirdzniecības nosaukumus drīkst izmantot tikai produktiem, kas ražoti Spānijā vai Portugālē. Ja produkts ir ražots citās dalībvalstīs, vārdus “Sangría” vai “Sangria” drīkst izmantot tikai, lai papildinātu tirdzniecības nosaukumu “aromatizēts vīna dzēriens” ar nosacījumu, ka seko vārdi: “ražots …”, kam seko dalībvalsts vai reģions, kurā produkts ražots.

4)    Clarea

Aromatizēts vīna dzēriens, kas iegūts no baltvīna tādā pašā veidā kā Sangría/Sangria.

Clarea” tirdzniecības nosaukumus drīkst izmantot tikai produktiem, kas ražoti Spānijā. Ja produkts ir ražots citās dalībvalstīs, vārdu “Clarea” drīkst izmantot tikai, lai papildinātu tirdzniecības nosaukumu “aromatizēts vīna dzēriens” ar nosacījumu, ka seko vārdi: “ražots …”, kam seko dalībvalsts vai reģions, kurā produkts ražots.

5)    Zurra

Aromatizēts vīna dzēriens, kas iegūts, pievienojot brendiju vai vīna spirtu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 110/2008 par Sangría/Sangria un Clarea, iespējams, pievienojot augļu gabaliņus. Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 9 tilp. % un lielāka par 14 tilp. %.

6)    Bitter soda

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts no “bitter vino”, kura saturs pēc tilpuma galaproduktā nedrīkst būt mazāks par 50 %,

 kam pievienots oglekļa dioksīds vai gāzēts ūdens un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 tilp. % un nav lielāka par 10,5 tilp. %,

vārda “bitter” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

7)    Kalte Ente

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kurš iegūts, sajaucot vīnu, pusdzirkstošo vīnu vai gāzētu pusdzirkstošo vīnu ar dzirkstošo vīnu vai gāzētu dzirkstošo vīnu,

 kuram pievienotas dabīgas citrona vielas vai to ekstrakti, un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

galaproduktam pēc tilpuma jāsatur ne mazāk par 25 % dzirkstošā vīna vai gāzēta dzirkstošā vīna.

8)    Glühwein

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,

 kas aromatizēts galvenokārt ar kanēli un/vai krustnagliņām, un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

Neskarot ūdens daudzumu, kas izriet no I pielikuma 2. punkta piemērošanas, ūdens pievienošana ir aizliegta.

Ja to izgatavo no baltvīna, tirdzniecības nosaukums “Glühwein” jāpapildina ar vārdiem, kuri norāda, ka tas ir baltvīns, piemēram, “baltvīna”.

9)    Viiniglögi/Vinglögg/Karštas vynas

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,

 kas aromatizēts galvenokārt ar kanēli un/vai krustnagliņām, un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

Ja to izgatavo no baltvīna, tirdzniecības nosaukums “Viiniglögi/Vinglögg/Karštas vynas” jāpapildina ar vārdu, kas norāda uz baltvīnu, piemēram, vārdu “baltais”.

10)    Maiwein

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts no vīna, kuram pievienoti Galium odoratum (L.) Scop. (Asperula odorata L.) augi vai tā ekstrakti, lai nodrošinātu dominējošo Galium odoratum (L.) Scop. (Asperula odorata L.) garšu, un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

11)    Maitrank

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kas iegūts no baltvīna, kurā macerēti Galium odoratum (L.) Scop. (Asperula odorata L.) augi vai kuram pievienoti to ekstrakti, pievienojot apelsīnus un/vai citus augļus, iespējams, sulas koncentrātu vai ekstraktu veidā, un saldinot ar ne vairāk par 5 % cukura, un

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

12)    Pelin

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kurš iegūts no sarkanvīna vai baltvīna un īpaša garšaugu maisījuma,

 kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. % un

 kurā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, ir 45–50 grami litrā un skābju kopapjoms (izteikts vīnskābē) nav mazāks par 3 gramiem litrā.

13)    Aromatizovaný dezert

Aromatizēts vīna dzēriens:

 kurš iegūts no sarkanvīna vai baltvīna un deserta garšvielu maisījuma,

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 tilp. % un nav lielāka par 12 tilp. %, un

 kurā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, ir 90-130 grami litrā un skābju kopapjoms (izteikts vīnskābē) nav mazāks par 2,5 gramiem litrā.

Aromatizovaný dezert” tirdzniecības nosaukumus drīkst izmantot tikai produktiem, kas ražoti Čehijas Republikā. Ja produkts ir ražots citās dalībvalstīs, vārdus “Aromatizovaný dezert” drīkst izmantot tikai, lai papildinātu tirdzniecības nosaukumu “aromatizēts vīna dzēriens” ar nosacījumu, ka seko vārdi “ražots …”, kam seko dalībvalsts vai reģions, kurā produkts ražots.

C.   AROMATIZĒTU VĪNA KOKTEIĻU TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI UN APRAKSTI

1)   Aromatizēts vīna kokteilis

Produkts, kas atbilst 3. panta 4. punktā sniegtajai definīcijai.

Termina “kokteilis” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai definētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.

2)   Vīna kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis,

 kurā koncentrētas vīnogu misas proporcija nedrīkst būt lielāka par 10 % no galaprodukta kopējā tilpuma,

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 7 tilp. % un

 kurā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, ir mazāks par 80 gramiem litrā.

3)   Aromatizēts pusdzirkstošais vīnogu sulas kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis,

 kas iegūts tikai no vīnogu misas,

 kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 4 tilp. % un

 kas satur oglekļa dioksīdu, kurš iegūts tikai izmantoto produktu fermentācijas rezultātā.

4)   Dzirkstošā vīna kokteilis

Aromatizēts vīna kokteilis, kas sajaukts ar dzirkstošo vīnu.




III PIELIKUMS



ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 1601/91

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 1. līdz 4. punkts

3. pants un II pielikums

2. panta 5. punkts

6. panta 1. punkts

2. panta 6. punkts

6. panta 2. punkts

2. panta 7. punkts

3. pants

4. panta 1. punkts un I pielikums

4. panta 1.–3. punkts

4. panta 1. punkts un I pielikums

4. panta 4. punkts

4. panta 3. punkts

5. pants

4. panta 2. punkts

6. pants 1. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

6. panta 2. punkta a) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

6. panta 2. punkta b) apakšpunkts

20. panta 1. punkts

6. panta 3. punkts

5. panta 5. punkts

6. panta 4. punkts

9. pants

7. panta 1. un 3. punkts

7. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

8. panta 3. punkts

6. panta 3. punkts

7. pants

8. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

8. panta 4. punkta trešā daļa

I pielikuma 3. punkta otrā daļa

8. panta 4.a punkts

8. panta 5.–8. punkts

8. pants

8. panta 9. punkts

9. panta 1.–3. punkts

9. panta 4. punkts

31. pants

32. pants

10. pants

11. pants

10.a pants

2. panta 3. punkts un 10.–30. pants

11. pants

1. panta 3. punkts

12.–15. pants

33. un 34. pants

35. pants

16. pants

36. pants

17. pants

37. pants

I pielikums

I pielikuma 3. punkta a) apakšpunkts

II pielikums



( 1 ) OV C 43, 15.2.2012., 67. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 17. februāra lēmums.

( 3 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.).

( 4 ) Padomes Regula (EK) Nr. 122/94 (1994. gada 25. janvāris), kura nosaka sīki izstrādātus konkrētus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 1601/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 21, 26.1.1994., 7. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

( 8 ) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).

( 14 ) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 16 ) Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.).

( 17 ) Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).

( 19 ) Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

Top