27.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Ir ļoti svarīgi steidzami pabeigt pilnībā funkcionējoša un savstarpēji savienota iekšējā enerģijas tirgus izveidi, lai saglabātu enerģijas piegādes drošību, uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu, ka visi patērētāji var iegādāties enerģiju par pieejamām cenām.

(2)

Regula (EK) Nr. 714/2009 paredz nediskriminējošus noteikumus, ar kuriem nosaka piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un kuru mērķis ir nodrošināt pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2) 5. pants nosaka, ka dalībvalstis vai, ja dalībvalstis attiecīgi noteikušas, regulatīvās iestādes cita starpā nodrošina, ka tiek izstrādāti objektīvi un nediskriminējoši tehniskie noteikumi, ar ko nosaka tehniskā projekta un ekspluatācijas minimālās prasības attiecībā uz pieslēgumu sistēmai. Ja prasības paredz noteikumus par pieslēgšanos valstu tīkliem, minētās direktīvas 37. panta 6. punktā ir noteikts, ka regulatīvo iestāžu atbildībā ir vismaz šo noteikumu aprēķināšanai vai formulēšanai izmantojamo metodiku noteikšana vai apstiprināšana. Lai savstarpēji savienotajā pārvades sistēmā garantētu sistēmas drošību, ir būtiski panākt vienotu izpratni par prasībām, kas piemērojamas elektroenerģijas ražošanas moduļiem. Minētās prasības, kuras palīdz uzturēt, aizsargāt un atjaunot sistēmas drošību un kuru mērķis ir sekmēt pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību sinhronajās zonās un starp tām un nodrošināt izmaksefektivitāti, būtu jāuzskata par jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu tīklu un tirgus integrāciju.

(3)

Elektroenerģijas ražošanas moduļiem piemērojami saskaņoti tīkla pieslēguma noteikumi būtu jānosaka, lai nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu tīkla pieslēgumiem, sekmētu elektroenerģijas tirdzniecību Savienības mērogā, garantētu sistēmas drošību, veicinātu atjaunojamo energoresursu integrēšanu, palielinātu konkurenci un sekmētu efektīvāku tīkla un resursu izmantošanu par labu patērētājiem.

(4)

Sistēmas drošība daļēji ir atkarīga no elektroenerģijas ražošanas moduļu tehniskajām iespējām. Tāpēc būtiski priekšnoteikumi ir pastāvīga koordinācija pārvades un sadales tīklu līmenī un pārvades un sadales tīkliem pieslēgtās aparatūras pienācīga veiktspēja ar noturību, kas ir pietiekama, lai izturētu traucējumus un palīdzētu novērst nopietnus darbības pārtraukumus vai lai atvieglotu sistēmas atjaunošanu pēc pilnīga sistēmas darbības pārtraukuma.

(5)

Droša sistēmas darbība ir iespējama tikai tad, ja ir cieša sadarbība starp enerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem un sistēmu operatoriem. Proti, sistēmas funkcionētspēja ārkārtas darba režīmā ir atkarīga no elektroenerģijas ražošanas moduļu spējas reaģēt uz novirzēm no atsauces sprieguma vērtības, kas ir 1 relatīvā vienība (p. u.), un nominālās frekvences. Sistēmas drošības kontekstā tīkli un elektroenerģijas ražošanas moduļi no sistēmas uzbūves viedokļa būtu jāuzskata par vienu vienību, jo minētie elementi ir savstarpēji saistīti. Tāpēc kā priekšnoteikums tīkla pieslēgumam būtu jānosaka attiecīgas tehniskās prasības elektroenerģijas ražošanas moduļiem.

(6)

Regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku vai apstiprinot noteikumus attiecībā uz pieslēgumu un piekļuvi valstu tīkliem saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 1. un 6. punktu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu, būtu jāņem vērā pamatotas izmaksas, kas faktiski radušās sistēmu operatoriem, īstenojot šo regulu.

(7)

Dažādām sinhronām elektroenerģijas sistēmām Savienībā ir atšķirīgas iezīmes, kas jāņem vērā, nosakot prasības ģeneratoriem. Tāpēc, nosakot tīkla pieslēguma noteikumus, ir lietderīgi ņemt vērā reģionālās īpatnības, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 6. punktā.

(8)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt regulatīvo noteiktību, šīs regulas prasības būtu jāpiemēro jaunām ražošanas ietaisēm, bet nebūtu jāattiecina uz esošajiem ražošanas moduļiem un ražošanas moduļiem, kas jau ir plānošanas beigu posmā, taču vēl nav pabeigti, ja vien attiecīgā regulatīvā iestāde vai dalībvalsts nenolemj citādi, pamatojoties uz sistēmas prasību izmaiņām un pilnu izmaksu un ieguvumu analīzi, vai ja vien nav veikti būtiski šādu ražošanas ietaišu modernizācijas darbi.

(9)

Elektroenerģijas ražošanas moduļu nozīmīgums būtu jānosaka pēc to lieluma un ietekmes uz visu sistēmu. Sinhronas mašīnas būtu jāklasificē pēc to lieluma, un tajās vajadzētu ietilpt visiem ražošanas ietaises elementiem, kas parasti darbojas integrēti, piemēram, vienas kombinēta cikla gāzes turbīnu iekārtas atsevišķi maiņstrāvas ģeneratori, ko darbina atsevišķas gāzes un tvaika turbīnas. Attiecībā uz ietaisi, ko veido vairākas šādas kombinētā cikla gāzes turbīnu iekārtas, katra iekārta būtu jānovērtē pēc tās lieluma, nevis pēc ietaises kopējās jaudas. Asinhroni saslēgtas elektroenerģijas ražošanas vienības, ja tās apvienotas, lai izveidotu saimniecisku vienību un ja tām ir viens pieslēgumpunkts, būtu jānovērtē pēc to agregētās jaudas.

(10)

Ņemot vērā dažādos sprieguma līmeņus, kādos ģeneratori ir pieslēgti, un to maksimālo ražošanas jaudu, šajā regulā būtu jānošķir dažādu tipu ģeneratori un jānosaka atšķirīgi prasību līmeņi. Šī regula neparedz noteikumus, kā noteikt sprieguma līmeni pieslēgumpunktā, kurā pieslēdz elektroenerģijas ražošanas moduli.

(11)

A tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem būtu jāpiemēro pamatlīmeņa prasības, proti, prasības, kas jāizpilda, lai nodrošinātu ražošanas spēju ar ierobežotu automatizēto reakciju un minimālu sistēmas operatora kontroli. Tām būtu jānodrošina, ka sistēmas darbības diapazonos nav apjomīgu ražošanas zudumu, tādējādi minimizējot kritiskos notikumus, un cita starpā būtu jāparedz prasības, kas nepieciešamas, lai sistēmkritisku notikumu gadījumā varētu veikt plašu iejaukšanos.

(12)

Prasībām, kas piemērojamas B tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem, būtu jānodrošina plašāks automatizētas dinamiskās reakcijas diapazons ar lielāku noturību pret darbības notikumu, lai nodrošinātu šīs dinamiskās reakcijas izmantojumu un sistēmu operatoriem būtu lielāka kontrole un pilnīgāka informācija minēto spēju izmantošanai. Tās nodrošina automatizētu reakciju, kuras mērķis ir mazināt sistēmas notikumu ietekmi un pēc iespējas palielināt dinamisko ražošanas reakciju uz tiem.

(13)

Prasībām, kas piemērojamas C tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem, būtu jānodrošina uzlabota, stabila un viegli kontrolējama reāllaika dinamiskā reakcija ar mērķi sniegt galvenos palīgpakalpojumus, kas nepieciešami, lai garantētu elektroapgādes drošību. Šīm prasībām būtu jāaptver visi sistēmas darbības režīmi, un būtu attiecīgi detalizēti jānosaka prasību, funkciju, kontroles un informācijas mijiedarbība, kas nepieciešama, lai izmantotu šīs spējas un nodrošinātu sistēmas reāllaika reakciju, kas nepieciešama, lai novērstu sistēmas notikumu rašanos, pārvarētu tos, kā arī reaģētu uz tiem. Šīm prasībām būtu arī jāparedz elektroenerģijas ražošanas moduļu spējas, kas būtu pietiekamas, lai reaģētu gan uz normāla darba situācijām, gan uz situācijām, kad sistēmā ir traucējumi, un tām būtu arī jānodrošina informācija un kontrole, kas nepieciešama, lai ražošanu pielāgotu dažādām situācijām.

(14)

Prasībām, kas piemērojamas D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem, būtu jāattiecas uz augstākā sprieguma līmenī pieslēgtajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas ietekmē visas sistēmas kontroli un darbību. Tām būtu jānodrošina starpsavienotās sistēmas stabila darbība un jāparedz iespēja izmantot ražošanas iekārtu palīgpakalpojumus visā Eiropā.

(15)

Šīs prasības būtu jānosaka, pamatojoties uz nediskriminācijas un pārredzamības principiem, kā arī principu, kura pamatā ir mērķis panākt optimālu līdzsvaru starp augstāko vispārējo efektivitāti un zemākajām kopējām izmaksām visām iesaistītajām personām. Tāpēc minētajām prasībām būtu jāatspoguļo atšķirības attieksmē pret ražošanas tehnoloģijām ar atšķirīgiem raksturlielumiem un jānovērš nevajadzīgas investīcijas dažos ģeogrāfiskajos apgabalos, lai ņemtu vērā to reģionālās īpatnības. Pārvades sistēmu operatori (PSO) un sadales sistēmu operatori (SSO), tostarp slēgtu sadales sistēmu operatori (SSSO), minētās atšķirības var ņemt vērā, nosakot prasības saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, vienlaikus atzīstot, ka robežšķirtni starp pārvades un sadales sistēmu nosaka valstu līmenī.

(16)

Tā kā šai regulai ir pārrobežu ietekme, ar to vajadzētu censties nodrošināt, lai visiem sprieguma līmeņiem būtu piemērojamas vienas un tās pašas frekvences prasības (vismaz sinhronas zonas robežās). Tas ir nepieciešams tāpēc, ka sinhronā zonā frekvences izmaiņas vienā dalībvalstī nekavējoties ietekmētu frekvenci un varētu radīt kaitējumu aparatūrai visās pārējās dalībvalstīs.

(17)

Lai garantētu sistēmas drošību, vajadzētu nodrošināt, ka elektroenerģijas ražošanas moduļi katrā starpsavienotās sistēmas sinhronajā zonā spēj palikt pieslēgti sistēmai konkrētos frekvenču un sprieguma diapazonos.

(18)

Šajā regulā attiecībā uz bojājumnoturības spēju būtu jāparedz parametru diapazoni, kuru ietvaros dalībvalstis var variēt savus ierobežojumus; tādējādi tiktu saglabāta samērīga pieeja, kas atspoguļo atšķirīgās sistēmu vajadzības, kuras nosaka atjaunojamo energoresursu izmantojuma līmenis un esošās pārvades un sadales tīklu aizsardzības shēmas. Ņemot vērā dažu tīklu konfigurāciju, bojājumnoturības prasību maksimālajai robežai vajadzētu būt 250 milisekundes. Tomēr, ņemot vērā to, ka parastais bojājuma novēršanas laiks Eiropā patlaban ir 150 milisekundes, struktūrai, ko dalībvalsts iecēlusi šīs regulas prasību apstiprināšanai, tādējādi tiek dota iespēja pārliecināties par to, vai ir vajadzīga prasība par ilgāku bojājumnoturības laiku.

(19)

Nosakot pirmsbojājuma un pēcbojājuma režīmu attiecībā uz bojājumnoturības spēju, ņemot vērā sistēmas parametrus (piemēram, tīkla topoloģiju un ražošanas struktūru), attiecīgajam PSO būtu jāizlemj, vai prioritāte piešķirama elektroenerģijas ražošanas moduļu pirmsbojājuma darba režīmam vai ilgākam bojājuma novēršanas laikam.

(20)

Starpsavienotas sistēmas darbībai ir svarīgi, lai pēc nejaušas atslēgšanās no tīkla, ko izraisījuši traucējumi tīklā, tiktu nodrošināta pienācīga pieslēguma atjaunošana. Sistēmas stabilitātes un drošības uzturēšanai, jo īpaši sistēmas traucējumu gadījumā, ir ļoti svarīgi, lai būtu nodrošināta pienācīga tīkla aizsardzība. Aizsardzības shēmas var novērst traucējumu apmēra palielināšanos un ierobežot to radītās sekas.

(21)

Lai sistēmu operatori varētu uzturēt sistēmas stabilitāti un drošību, starp sistēmu operatoriem un elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem ir jābūt pienācīgai informācijas apmaiņai. Sistēmu operatoriem pastāvīgi jābūt lietas kursā par stāvokli sistēmā, kas nozīmē, ka to rīcībā jābūt informācijai par elektroenerģijas ražošanas moduļu darba režīmu, kā arī jābūt iespējai sazināties ar tiem, lai dotu operatīvas instrukcijas.

(22)

Ārkārtas situācijās, kas varētu apdraudēt sistēmas stabilitāti un drošību, sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai dot instrukciju par elektroenerģijas ražošanas moduļu izejas jaudas izmainīšanu tā, lai tie varētu izpildīt savus pienākumus attiecībā uz sistēmas drošību.

(23)

Starp starpsavienotām sistēmām būtu jākoordinē sprieguma diapazoni, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu elektrosistēmas plānošanu un darbību sinhronā zonā. Sprieguma traucējumu izraisīta ietaišu atslēgšanās ietekmē blakusesošās sistēmas. Ja netiks norādīti sprieguma diapazoni, sistēmas plānošanā un darbībā varētu ieviesties plaša nenoteiktība attiecībā uz darbību ārkārtējā darba režīmā.

(24)

Vajadzība pēc reaktīvās jaudas spējas ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp tīkla satīklojuma pakāpes un pievadītās jaudas un patēriņa attiecības, kas būtu jāņem vērā, nosakot reaktīvās jaudas prasības. Ja sistēmas operatora atbildības zonā sistēmu raksturlielumi pa reģioniem atšķiras, varētu būt lietderīgi izmantot vairākus profilus. Reaktīvās jaudas ražošana jeb t. s. atpalikšana pie augsta sprieguma un reaktīvās jaudas patēriņš jeb t. s. apsteigšana pie zema sprieguma var nebūt nepieciešama. Reaktīvās jaudas prasības varētu nozīmēt ierobežojumus elektroenerģijas ražošanas ietaišu konstrukcijai un darbībai. Tāpēc ir svarīgi, ka spējas, kas tik tiešām vajadzīgas efektīvai sistēmas darbībai, tiek rūpīgi izvērtētas.

(25)

Sinhroniem elektroenerģijas ražošanas moduļiem piemīt spēja būt noturīgiem pret frekvences novirzēm vai palēnināt tās, taču šādas spējas nav daudzām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Tāpēc būtu jāpieņem pretpasākumi, lai novērstu apjomīgas frekvences izmaiņas laikā, kad ir liels atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars. Virtuālā inerce varētu sekmēt to, ka arvien plašāk tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, kuri inerci dabiski neveicina.

(26)

Būtu jāievieš atbilstoša un samērīga atbilstības testēšana, lai sistēmu operatori varētu nodrošināt darbības drošību.

(27)

Lai nodrošinātu pilnīgu tirgus integrāciju, regulatīvajām iestādēm, dalībvalstīm un sistēmu operatoriem būtu jānodrošina, ka izstrādes un apstiprināšanas procesā prasības attiecībā uz tīkla pieslēgumu tiek pēc iespējas saskaņotas. Izstrādājot pieslēguma prasības, īpaši būtu jāņem vērā esošie tehniskie standarti.

(28)

Šajā regulā vajadzētu noteikt, kārtību, kādā piešķir atkāpes no noteikumiem, lai tiktu ņemti vērā vietējie apstākļi, ja izņēmuma kārtā šo noteikumu izpilde varētu, piemēram, apdraudēt vietējā tīkla stabilitāti vai ja elektroenerģijas ražošanas moduļa drošai ekspluatācijai varētu būt nepieciešams darba režīms, kas nav saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz konkrētām koģenerācijas stacijām, kas sniedz plašākus ieguvumus efektivitātes ziņā, šīs regulas noteikumu piemērošana varētu radīt nesamērīgas izmaksas un mazināt minētos ieguvumus.

(29)

Ar nosacījumu, ka to atbalsta attiecīgā regulatīvā iestāde vai – ja dalībvalstī attiecīgi noteikts – cita iestāde, sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai ierosināt atkāpju noteikšanu konkrētām elektroenerģijas ražošanas moduļu klasēm.

(30)

Šī regula ir pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 714/2009, un jāuzskata par minētās regulas papildinājumu un neatņemamu daļu. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 714/2009 citos tiesību aktos būtu jāsaprot kā atsauces arī uz šo regulu.

(31)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (EK) Nr. 714/2009 23. panta 1. punktā minētā komiteja,

1)

“struktūra” ir regulatīvā iestāde, cita valsts iestāde, sistēmas operators vai cita publiska vai privāta organizācija, kas iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

2)

“sinhronā zona” ir zona, kuru aptver sinhroni starpsavienoti PSO, piemēram, Kontinentālās Eiropas, Lielbritānijas, Īrijas un Ziemeļīrijas un Ziemeļu sinhronā zona un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektrosistēmas (kopā “Baltija”), kas ir daļa no plašākas sinhronās zonas;

3)

“spriegums” ir elektriskā potenciāla starpība starp diviem punktiem, ko mēra kā tiešsecības starpfāžu spriegumu vidējo kvadrātisko vērtību pie pamatfrekvences;

4)

“pilna jauda” ir sprieguma un strāvas (pie pamatfrekvences) un – trīsfāžu sistēmu gadījumā – kvadrātsaknes no trīs reizinājums; parasti izsaka kilovoltampēros (kVA) vai megavoltampēros (MVA);

5)

“elektroenerģijas ražošanas modulis” ir vai nu sinhrons elektroenerģijas ražošanas modulis, vai elektroenerģijas parka modulis;

6)

“elektroenerģijas ražošanas ietaise” ir ietaise, kura primāro enerģiju pārvērš elektroenerģijā un kura sastāv no viena vai vairākiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas pieslēgti tīklam vienā vai vairākos pieslēgumpunktos;

7)

“elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kam pieder elektroenerģijas ražošanas ietaise;

8)

“galvenā elektrostacija” ir viens vai vairāki pamatelementi aparatūrā, kas nepieciešama, lai enerģiju no primārā energoavota pārvērstu elektroenerģijā;

9)

“sinhrons elektroenerģijas ražošanas modulis” ir nedalāms iekārtu kopums, ar ko var ražot elektroenerģiju tā, ka attiecība starp ģenerētā sprieguma frekvenci, ģeneratora ātrumu un tīkla sprieguma frekvenci ir nemainīga, un tādējādi šie rādītāji ir sinhroni;

10)

“elektroenerģijas ražošanas moduļa dokuments” jeb “ERMD” ir dokuments, kuru elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks iesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram par B vai C tipa elektroenerģijas ražošanas moduli, un kurš apliecina, ka elektroenerģijas ražošanas moduļa atbilstība šajā regulā noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem ir pierādīta, un kurā iekļauti nepieciešamie dati un apliecinājumi, tostarp atbilstības apliecinājums;

11)

“attiecīgais PSO” ir pārvades sistēmas operators (PSO), kura kontroles zonā jebkādā sprieguma līmenī tīklam ir pieslēgts vai tiks pieslēgts elektroenerģijas ražošanas modulis, pieprasījumietaise, sadales sistēma vai augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) sistēma;

12)

“tīkls” ir stacija un aparatūra, kas saslēgti kopā elektroenerģijas pārvadei vai sadalei;

13)

“attiecīgais sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgts vai tiks pieslēgts elektroenerģijas ražošanas modulis, pieprasījumietaise, sadales sistēma vai HVDC sistēma;

14)

“pieslēguma līgums” ir līgums, kurš noslēgts starp attiecīgo sistēmas operatoru un vai nu elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku, pieprasījumietaises īpašnieku, sadales sistēmas operatoru, vai HVDC sistēmas īpašnieku un kurā norādīta attiecīgā objekta atrašanās vieta un īpašas tehniskās prasības, kas piemērojamas elektroenerģijas ražošanas ietaisei, pieprasījumietaisei, sadales sistēmai, sadales sistēmas pieslēgumam vai HVDC sistēmai;

15)

“pieslēgumpunkts” ir saskarne, kurā elektroenerģijas ražošanas modulis, pieprasījumietaise, sadales sistēma vai HVDC sistēma ir pieslēgta pārvades sistēmai, atkrastes tīklam, sadales sistēmai, tostarp slēgtām sadales sistēmām, vai HVDC sistēmai, kā noteikts pieslēguma līgumā;

16)

“maksimālā jauda” jeb “Pmax” ir maksimālā pastāvīgā aktīvā jauda, kuru elektroenerģijas ražošanas modulis var nodrošināt un no kuras atskaitīts pieprasījums, kas saistīts tikai ar konkrētā elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības nodrošināšanu un kas nav pievadīts tīklā, kā norādīts pieslēguma līgumā vai saskaņā ar vienošanos starp attiecīgo sistēmas operatoru un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku;

17)

“elektroenerģijas parka modulis” jeb “EPM” ir elektroenerģiju ražojoša vienība, kas pieslēgta tīklam vai nu nesinhroni, vai ar energoelektronikas palīdzību un kas pārvades sistēmai, sadales sistēmai, tostarp slēgtām sadales sistēmām, vai HVDC sistēmai pieslēgta vienā pieslēgumpunktā, vai šādu vienību kopums;

18)

“atkrastes elektroenerģijas parka modulis” ir elektroenerģijas parka modulis, kas atrodas atkrastē un kas pieslēgts atkrastes pieslēgumpunktā;

19)

“sinhronas kompensācijas režīms” ir maiņstrāvas ģeneratora darbība bez primārā enerģijas dzinēja ar mērķi dinamiski regulēt spriegumu, ražojot vai absorbējot reaktīvo jaudu;

20)

“aktīvā jauda” ir pilnās jaudas reālā komponente pie pamatfrekvences; izsaka vatos vai to daudzkārtņos, piemēram, kilovatos (kW) vai megavatos (MW);

21)

“hidroakumulācija” ir hidrobloks, kurā ar sūkņiem var pārsūknēt un uzkrāt ūdeni augstākā līmenī, lai pēc tam to izmantotu elektroenerģijas ražošanai;

22)

“frekvence” ir sistēmas elektriskā frekvence, ko izsaka hercos un ko var izmērīt visās sinhronās zonas daļās, pieņemot, ka šī vērtība sekunžu ilgā laika sprīdī sistēmā ir konsekventa un dažādās mērīšanas vietās tā atšķiras pavisam nedaudz. Tās nominālvērtība ir 50 Hz;

23)

“statisms” ir attiecība starp stacionārā režīma frekvences izmaiņām un izrietošajām stacionārā režīma aktīvās izejas jaudas izmaiņām; izsaka procentos. Frekvences izmaiņas izsaka kā attiecību pret nominālo frekvenci, un aktīvās jaudas izmaiņas izsaka kā attiecību pret maksimālo jaudu vai faktisko aktīvo jaudu attiecīgās robežvērtības sasniegšanas brīdī;

24)

“minimālais regulēšanas līmenis” ir minimālā aktīvā jauda, kura norādīta pieslēguma līgumā vai par kuru attiecīgais sistēmas operators vienojies ar elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku un līdz kurai elektroenerģijas ražošanas modulis var kontrolēt aktīvo jaudu;

25)

“iestatījums” ir jebkura tāda parametra mērķvērtība, kuru izmanto kontrolshēmās;

26)

“instrukcija” ir jebkurš vadošs norādījums, ar ko sistēmas operators savu pilnvaru robežās pieprasa elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, pieprasījumietaises īpašniekam, sadales sistēmas operatoram vai HVDC sistēmas īpašniekam veikt darbību;

27)

“noskaidrots bojājums” ir bojājums, kas sekmīgi novērsts atbilstīgi sistēmas operatora plānošanas kritērijiem;

28)

“reaktīvā jauda” ir pilnās jaudas imaginārā komponente pie pamatfrekvences; parasti izsaka kilovaros (kVAr) vai megavaros (MVAr);

29)

“bojājumnoturība” ir elektroierīču spēja palikt pieslēgtām tīklam un turpināt darbību periodos, kad spriegums pieslēgumpunktā noskaidrotu bojājumu dēļ ir zems;

30)

“maiņstrāvas ģenerators” ir ierīce, kas, izmantojot rotējošu magnētisko lauku, mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā;

31)

“strāva” ir ātrums, kādā plūst elektriskais lādiņš un ko mēra kā fāzes strāvas tiešsecības vidējo kvadrātisko vērtību pie pamatfrekvences;

32)

“stators” ir rotācijas mašīna daļa, kurā ietilpst stacionārās magnētiskās detaļas un ar tām saistītie tinumi;

33)

“inerce” ir īpašība, kas raksturo rotējoša stinga ķermeņa (piemēram, maiņstrāvas ģeneratora rotora) spēju saglabāt vienādu rotācijas kustību un impulsa momentu, ja vien netiek pielikts ārējs griezes moments;

34)

“virtuālā inerce” ir elektroenerģijas parka moduļa vai HVDC sistēmas spēja aizstāt sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa inerces iedarbību noteiktā veiktspējas līmenī;

35)

“frekvences vadība” ir elektroenerģijas ražošanas moduļa vai HVDC sistēmas spēja pielāgot aktīvās izejas jaudu, reaģējot uz skaidri noteiktām sistēmas frekvences novirzēm no iestatījuma, ar mērķi saglabāt stabilu sistēmas frekvenci;

36)

“frekvences jutīguma režīms” jeb “FSM” ir elektroenerģijas ražošanas moduļa vai HVDC sistēmas darba režīms, kurā, reaģējot uz izmaiņām sistēmas frekvencē, mainās aktīvā izejas jauda tā, lai palīdzētu atgriezties pie frekvences mērķvērtības;

37)

“ierobežots frekvences jutīguma režīms – paaugstināta frekvence” jeb “LFSM-O” ir elektroenerģijas ražošanas moduļa vai HVDC sistēmas darba režīms, kurā, reaģējot uz izmaiņām sistēmas frekvencē, proti, frekvencei pārsniedzot noteiktu vērtību, samazinās aktīvā izejas jauda;

38)

“ierobežots frekvences jutīguma režīms – pazemināta frekvence” jeb “LFSM-U” ir elektroenerģijas ražošanas moduļa vai HVDC sistēmas darba režīms, kurā, reaģējot uz izmaiņām sistēmas frekvencē, proti, frekvencei esot zemākai par noteiktu vērtību, palielinās aktīvā izejas jauda;

39)

“frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona” ir intervāls, ko izmanto apzināti, lai nedarbotos frekvences kontrole;

40)

“frekvencnoteiktas reakcijas nejutības zona” ir kontrolsistēmas iezīme, kas ir minimālais frekvences vai ievades signāla izmaiņas apmērs, kurš izsauc izejas jaudas vai izvades signāla izmaiņas;

41)

“P-Q spējas diagramma” ir diagramma, kurā attēlota elektroenerģijas ražošanas moduļa reaktīvās jaudas spēja saistībā ar mainīgu aktīvo jaudu pieslēgumpunktā;

42)

“statiskā stabilitāte” ir tīkla vai sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa spēja pēc neliela traucējuma atgriezties stacionārajā režīmā un turpināt stabilu darbību;

43)

“izolēts režīms” ir neatkarīgas darbības režīms, kurā darbojas tīkls vai tā daļa, kas izolēti pēc atslēgšanas no starpsavienotās sistēmas, un kurā darbojas vismaz viens elektroenerģijas ražošanas modulis vai HVDC sistēma, kas piegādā elektroenerģiju šim tīklam un kas kontrolē frekvenci un spriegumu;

44)

“pašpatēriņa režīms” ir režīms, kas nodrošina to, ka elektroenerģijas ražošanas ietaises ir spējīgas turpināt piegādāt elektroenerģiju savām pašpatēriņa slodzēm, ja tīkla atteices gadījumā elektroenerģijas ražošanas moduļus atvieno no tīkla un pieslēdz palīgbarošanas avotiem;

45)

“spēja atjaunot darbību pēc izslēgšanās” ir elektroenerģijas ražošanas moduļa spēja atjaunot darbību pēc pilnīgas izslēgšanās, izmantojot šim mērķim īpaši paredzētu palīgbarošanas avotu, bez elektroenerģijas piegādes ārpus elektroenerģijas ražošanas ietaises;

46)

“pilnvarota sertifikācijas struktūra” ir struktūra, kura izsniedz aprīkojuma sertifikātus un elektroenerģijas ražošanas moduļu dokumentus un kuru akreditējusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (6) izveidotās Eiropas sadarbības akreditācijai (EA) nacionālā filiāle;

47)

“aprīkojuma sertifikāts” ir pilnvarotas sertifikācijas struktūras izdots dokuments aprīkojumam, ko izmanto elektroenerģijas ražošanas modulī, pieprasījumvienībā, sadales sistēmā, pieprasījumietaisē vai HVDC sistēmā. Aprīkojuma sertifikātā ir noteikta tā derīguma joma valsts vai citā līmenī, kurā no Eiropas līmenī atļautā diapazona ir izvēlēta konkrēta vērtība. Konkrētu atbilstības procesa daļu aizstāšanai aprīkojuma sertifikāts var aptvert modeļus, kuri ir verificēti, pamatojoties uz faktiskajiem testēšanas rezultātiem;

48)

“ierosmes kontrolsistēma” ir atgriezeniskās saites kontrolsistēma, kurā ietilpst sinhronā mašīna un tās ierosmes sistēma;

49)

“U-Q/Pmax profils” ir profils, kas attēlo elektroenerģijas ražošanas moduļa vai HVDC pārveidotājstacijas reaktīvās jaudas spēju saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā;

50)

“minimāls stabilas darbības līmenis” ir minimālā aktīvā jauda, kura norādīta pieslēguma līgumā vai par kuru attiecīgais sistēmas operators vienojies ar elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku un pie kuras elektroenerģijas ražošanas moduli var neierobežotu laiku stabili ekspluatēt;

51)

“pārierosmes ierobežotājs” ir kontrolierīce, kura ietilpst automātiskajā sprieguma regulatorā un ar kuru, ierobežojot ierosmes strāvu, nodrošina, ka netiek pārslogots maiņstrāvas ģeneratora rotors;

52)

“nepilnierosmes ierobežotājs” ir kontrolierīce, kura ietilpst automātiskajā sprieguma regulatorā un kuras mērķis ir novērst maiņstrāvas ģeneratora asinhronizāciju, kas rodas nepietiekamas ierosmes dēļ;

53)

“automātisks sprieguma regulators” jeb “ASR” ir nepārtrauktas darbības automātiskais aprīkojums, kas kontrolē sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa spaiļu spriegumu, faktisko spaiļu spriegumu salīdzinot ar atsauces vērtību, un kas kontrolē ierosmes kontrolsistēmas izejas jaudu;

54)

“elektrosistēmas stabilizators” jeb “ESS” ir sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa ASR papildfunkcija, kuras mērķis ir slāpēt jaudas svārstības;

55)

“ātrdarbīga bojājuma strāva” ir strāva, ko elektroenerģijas parka modulis vai HVDC sistēma pievada elektriska bojājuma izraisītas sprieguma novirzes laikā un pēc tās, lai ar tīkla aizsardzības sistēmu palīdzību bojājumu apzinātu tā sākumposmā, palīdzētu saglabāt sistēmas spriegumu bojājuma vēlākā posmā un atjaunotu sistēmas spriegumu pēc bojājuma novēršanas;

56)

“jaudas koeficients” ir attiecība starp aktīvās jaudas absolūto vērtību un pilno jaudu;

57)

“sprieguma krituma koeficients” ir attiecība starp sprieguma izmaiņām (nosaka, par pamatu ņemot atsauces spriegumu 1 p. u.) un izmaiņām reaktīvās jaudas pievadē diapazonā no nulles līdz maksimālajai reaktīvajai jaudai (nosaka, par pamatu ņemot maksimālo reaktīvo jaudu);

58)

“atkrastes tīkla pieslēguma sistēma” ir viss starpsavienojums starp atkrastes pieslēgumpunktu un sauszemes sistēmu sauszemes tīkla pieslēgumpunktā;

59)

“sauszemes tīkla starpsavienojuma punkts” ir punkts, kurā atkrastes tīkla pieslēguma sistēma ir pieslēgta attiecīgā sistēmas operatora sauszemes tīklam;

60)

“uzstādīšanas dokuments” ir vienkārši strukturēts dokuments, kas satur informāciju par A tipa elektroenerģijas ražošanas moduli vai pieprasījumvienību ar pieprasījumreakciju, kura pieslēgta ar spriegumu zem 1 000 V, un kas apliecina atbilstību attiecīgajām prasībām;

61)

“atbilstības apliecinājums” ir dokuments, kuru sistēmas operatoram iesniedz elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks, pieprasījumietaises īpašnieks, sadales sistēmas operators vai HVDC sistēmas īpašnieks un kurā tas paziņo, cik lielā mērā konkrētajā brīdī ir nodrošināta atbilstība attiecīgajām specifikācijām un prasībām;

62)

“galīgais ekspluatācijas paziņojums” jeb “GEP” ir paziņojums, ko attiecīgais sistēmas operators izdod elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, pieprasījumietaises īpašniekam, sadales sistēmas operatoram vai HVDC sistēmas īpašniekam, kurš nodrošinājis atbilstību attiecīgajām specifikācijām un prasībām, un kas dod tam atļauju ekspluatēt attiecīgi elektroenerģijas ražošanas moduli, pieprasījumietaisi, sadales sistēmu vai HVDC sistēmu, izmantojot tīkla pieslēgumu;

63)

“ekspluatācijas paziņojums par pieslēgšanu spriegumam” jeb “EPPS” ir paziņojums, ko attiecīgais sistēmas operators izdod elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, pieprasījumietaises īpašniekam, sadales sistēmas operatoram vai HVDC sistēmas īpašniekam pirms tā iekšējā tīkla pieslēgšanas spriegumam;

64)

“pagaidu ekspluatācijas paziņojums” jeb “PEP” ir paziņojums, ko attiecīgais sistēmas operators izdod elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, pieprasījumietaises īpašniekam, sadales sistēmas operatoram vai HVDC sistēmas īpašniekam un kas dod tam atļauju ierobežotu laiku ekspluatēt attiecīgi elektroenerģijas ražošanas moduli, pieprasījumietaisi, sadales sistēmu vai HVDC sistēmu, izmantojot tīkla pieslēgumu, un iniciēt atbilstības testus ar mērķi nodrošināt atbilstību attiecīgajām specifikācijām un prasībām;

65)

“ierobežotas ekspluatācijas paziņojums” jeb “IEP” ir paziņojums, ko attiecīgais sistēmas operators izdod elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, pieprasījumietaises īpašniekam, sadales sistēmas operatoram vai HVDC sistēmas īpašniekam, kuram iepriekš izdots GEP, taču kura ietaise īslaicīgi tiek būtiski modificēta vai zaudējusi jaudu, kā rezultātā nav nodrošināta atbilstība attiecīgajām specifikācijām un prasībām.

a)

elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas pieslēgti dalībvalstu pārvades sistēmai vai sadales sistēmām, kuras izvietotas uz salām un kuras nedarbojas sinhroni ar Kontinentālās Eiropas, Lielbritānijas, Ziemeļu, Īrijas un Ziemeļīrijas vai Baltijas sinhrono zonu, vai šādas pārvades sistēmas vai šādu sadales sistēmu daļām;

b)

elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas uzstādīti rezerves elektroapgādes nodrošināšanai un kas darbojas paralēli sistēmai mazāk nekā piecas minūtes kalendārajā mēnesī, kamēr sistēma darbojas parastajā režīmā. Šādu elektroenerģijas ražošanas moduļu paralēlu darbību testos, ko veic sakarā ar tehnisko apkopi vai nodošanu ekspluatācijā, piecu minūšu limitā neieskaita;

c)

elektroenerģijas ražošanas moduļus, kam nav pastāvīga pieslēgumpunkta un kurus sistēmu operatori izmanto īslaicīgi, lai nodrošinātu jaudu, kad daļēji vai pilnībā nav pieejama parastā sistēmas jauda;

d)

akumulācijas ierīcēm, izņemot hidroakumulācijas elektroenerģijas ražošanas moduļus saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

a)

C vai D tipa elektroenerģijas ražošanas modulis ir modificēts tik lielā mērā, ka tā pieslēguma līgums ir būtiski jāpārskata saskaņā ar šādu procedūru:

b)

pēc attiecīgā PSO priekšlikuma saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts nolemj esošam elektroenerģijas ražošanas modulim piemērot visas vai dažas šīs regulas prasības.

a)

šīs regulas spēkā stāšanās dienā tas jau ir pieslēgts tīklam; vai

b)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir noslēdzis galīgu un saistošu līgumu, kas paredz galvenās elektrostacijas iegādi. Elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam 30 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā par līguma noslēgšanu jāpaziņo attiecīgajam sistēmas operatoram un attiecīgajam PSO.

a)

izmaksas, kas radīsies attiecībā uz esošiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem sakarā ar vajadzību nodrošināt atbilstību šai regulai;

b)

sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniegs šīs regulas prasību piemērošana; un

c)

to, cik lielas iespējas vajadzīgos rezultātus panākt, īstenojot alternatīvus pasākumus.

a)

veic iepriekšēju kvalitatīvu izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu; un

b)

saņem apstiprinājumu no attiecīgās regulatīvās iestādes vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts.

a)

spriegums pieslēgumpunktā zemāks par 110 kV, un maksimālā jauda vismaz 0,8 kW (A tips);

b)

spriegums pieslēgumpunktā zemāks par 110 kV, un maksimālā jauda atbilst vismaz robežvērtībai, ko katrs attiecīgais PSO nosaka saskaņā ar 3. punktā izklāstīto procedūru (B tips). Šī robežvērtība nedrīkst pārsniegt 1. tabulā noteiktos ierobežojumus B tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem;

c)

spriegums pieslēgumpunktā zemāks par 110 kV, un maksimālā jauda atbilst vismaz robežvērtībai, ko katrs attiecīgais PSO norādījis saskaņā ar 3. punktu (C tips). Šī robežvērtība nedrīkst pārsniegt 1. tabulā noteiktos ierobežojumus C tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem; vai

d)

spriegums pieslēgumpunktā vismaz 110 kV (D tips). Elektroenerģijas ražošanas moduli uzskata par D tipa moduli arī tad, ja spriegums tā pieslēgumpunktā ir zemāks par 110 kV un tā maksimālā jauda atbilst vismaz robežvērtībai, kas norādīta saskaņā ar 3. punktu. Šī robežvērtība nedrīkst pārsniegt 1. tabulā noteiktos ierobežojumus D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem.

1. tabula

Sliekšņi, kas piemērojami B, C un D tipa elektroenerģijas ražošanas moduļu robežvērtībām

a)

minēto ietaišu galvenais uzdevums ir ražot siltumu konkrētā rūpnieciskā objekta ražošanas procesu vajadzībām;

b)

siltuma un elektroenerģijas ražošana ir nesaraujami saistīta, proti, izmaiņas siltuma ražošanā netīši rada izmaiņas aktīvās jaudas ražošanā un otrādi;

c)

elektroenerģijas ražošanas moduļus klasificē kā A, B vai C tipam atbilstošus vai Ziemeļu sinhronajā zonā – D tipam – saskaņā ar 5. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktu.

a)

piemēro samērīguma un nediskriminācijas principu;

b)

nodrošina pārredzamību;

c)

piemēro principu par optimāla līdzsvara panākšanu starp visaugstāko vispārējo efektivitāti un zemākajām kopējām izmaksām visām iesaistītajām personām;

d)

ievēro attiecīgajam PSO uzticēto atbildību, lai nodrošinātu sistēmas drošību, tostarp atbilstīgi valstu tiesību aktos noteiktajam;

e)

apspriežas ar attiecīgajiem SSO un ņem vērā iespējamo ietekmi uz to sistēmu;

f)

ņem vērā apstiprinātos Eiropas standartus un tehniskās specifikācijas.

a)

attiecībā uz frekvences diapazoniem:

b)

attiecībā uz frekvences izmaiņas ātruma izturētspēju elektroenerģijas ražošanas modulis spēj palikt pieslēgts tīklam un darboties pie frekvences izmaiņas ātruma līdz vērtībai, ko norādījis attiecīgais PSO, izņemot, ja atslēgšanos izraisījis frekvences izmaiņas ātruma noteikta tīkla aizsardzības nostrāde. Attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, norāda šo frekvences izmaiņas ātruma noteikto tīkla aizsardzības nostrādi.

2. tabula

Minimālais periods, kādā elektroenerģijas ražošanas modulim, neatvienojoties no tīkla, jāspēj darboties dažādās frekvencēs, kas novirzījušās no nominālās vērtības

a)

elektroenerģijas ražošanas modulis spēj aktivizēt frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakciju saskaņā ar 1. attēlu pie frekvences robežvērtības un statisma iestatījumiem, ko norādījis attiecīgais PSO;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētās spējas vietā attiecīgais PSO var izvēlēties atļaut savā kontroles zonā A tipa elektroenerģijas ražošanas moduļu automātisku atslēgšanos un atkalpieslēgšanos pie randomizētām frekvencēm – ideālā gadījumā vienmērīgi sadalītām – virs frekvences robežvērtības, kā noteicis attiecīgais PSO, ja tas sadarbībā ar elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem spēj pierādīt regulatīvajai iestādei, ka tam ir ierobežota pārrobežu ietekme un visos sistēmas režīmos tiek uzturēts vienāds drošības līmenis;

c)

frekvences robežvērtība ir diapazonā no 50,2 līdz 50,5 Hz (ieskaitot);

d)

statisma iestatījumi ir diapazonā no 2 līdz 12 %;

e)

elektroenerģijas ražošanas modulis spēj aktivizēt jaudas frekvences reakciju ar sākotnēju aizkavi, kas ir pēc iespējas īsa. Ja aizkave ir ilgāka par divām sekundēm, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks aizkavi pamato, iesniedzot attiecīgajam PSO tehniskus pierādījumus;

f)

attiecīgais PSO var prasīt, ka pēc attiecīgā minimālā regulēšanas līmeņa sasniegšanas elektroenerģijas ražošanas modulis spēj:

g)

LFSM-O režīmā elektroenerģijas ražošanas modulis spēj darboties stabili. Kad ir aktivizēts LFSM-O režīms, LFSM-O iestatījums prevalē pār citiem aktīvās jaudas iestatījumiem.

1. attēls

Elektroenerģijas ražošanas moduļu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja LFSM-O režīmā

Pref ir atsauces aktīvā jauda, ar ko saistīts ΔΡ, un sinhroniem elektroenerģijas ražošanas moduļiem un elektroenerģijas parka moduļiem var norādīt atšķirīgas atsauces aktīvās jaudas. ΔΡ ir izmaiņas elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvajā izejas jaudā. fn ir tīkla nominālā frekvence (50 Hz), un Δf ir frekvences novirze tīklā. Pie paaugstinātām frekvencēm, ja Δf pārsniedz Δf1 , elektroenerģijas ražošanas modulim jānodrošina negatīvas aktīvās izejas jaudas izmaiņas atbilstoši statismam S2 .

a)

ja kritums ir zem 49 Hz, samazināšanas koeficients kritumam par 1 Hz ir 2 % no maksimālās jaudas pie 50 Hz;

b)

ja kritums ir zem 49,5 Hz, samazināšanas koeficients kritumam par 1 Hz ir 10 % no maksimālās jaudas pie 50 Hz.

a)

skaidri norāda piemērojamos apkārtējās vides apstākļus;

b)

ņem vērā elektroenerģijas ražošanas moduļu tehniskās spējas.

2. attēls

Maksimālās jaudas spējas samazinājums pie krītošas frekvences

Diagrammā attēlotas robežas, kādās attiecīgais PSO var norādīt šo spēju.

a)

frekvences diapazonus, kādos ir pieļaujama automātiska pieslēgšanās, un attiecīgu aizkaves laiku; un

b)

maksimālo pieļaujamo aktīvās izejas jaudas pieauguma gradientu.

a)

aktīvās izejas jaudas kontrolei elektroenerģijas ražošanas modulis ir aprīkots ar saskarni (ievades ports), lai pēc tam, kad ievades portā saņemta instrukcija, varētu samazināt aktīvo izejas jaudu; un

b)

attiecīgajam sistēmas operatoram ir tiesības norādīt prasības papildu aprīkojumam, lai aktīvo izejas jaudu varētu pielāgot attālināti.

a)

attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas moduļu bojājumnoturības spēju:

v)

pēc elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieka pieprasījuma attiecīgais sistēmas operators sniedz informāciju par pirmsbojājuma un pēcbojājuma režīmu, kas jāņem vērā attiecībā uz bojājumnoturības spēju un kas noteikts, veicot aprēķinus attiecībā uz pieslēgumpunktu, kā norādīts iv) punktā; tā ietver šādus datus: — pirmsbojājuma minimālā īsslēguma jauda katrā pieslēgumpunktā, kas izteikta MVA, — elektroenerģijas ražošanas moduļa pirmsbojājuma darba punkts, kas izteikts kā aktīvā izejas jauda un reaktīvā izejas jauda pieslēgumpunktā, un spriegums pieslēgumpunktā un — pēcbojājuma minimālā īsslēguma jauda katrā pieslēgumpunktā, kas izteikta MVA. Alternatīvi attiecīgais sistēmas operators var norādīt vispārīgas vērtības, ko iegūtas no tipiskiem gadījumiem. 3. attēls Elektroenerģijas ražošanas moduļa bojājumnoturības profils Diagrammā attiecībā uz spriegumu pieslēgumpunktā attēlota sprieguma–laika profila zemākā robeža, kas izteikta kā sprieguma pieslēgumpunktā faktiskās vērtības un tā atsauces vērtības 1 p. u. attiecība relatīvajās vienībās pirmsbojājuma laikā, bojājuma laikā un pēcbojājuma laikā. Uret ir bojājuma laikā pieslēgumpunktā saglabātais spriegums, tclear ir brīdis, kad bojājums ir novērsts. Urec1, Urec2, trec1, trec2 un trec3 ir pēc bojājuma novēršanas veiktās sprieguma atjaunošanas zemākās robežas konkrēti punkti. 3.1. tabula Parametri 3. attēlam, kas attiecas uz sinhronu elektroenerģijas ražošanas moduļu bojājumnoturības spēju Sprieguma parametri (p. u.) Laika parametri (sekundēs) Uret: 0,05–0,3 tclear: 0,14–0,15 (vai 0,14–0,25, ja tas vajadzīgs sistēmas aizsardzībai un drošai darbībai) Uclear: 0,7–0,9 trec1: tclear Urec1: Uclear trec2: trec1–0,7 Urec2: 0,85–0,9 un ≥ Uclear trec3: trec2–1,5 3.2. tabula Parametri 3. attēlam, kas attiecas uz elektroenerģijas parka moduļu bojājumnoturības spēju Sprieguma parametri (p. u.) Laika parametri (sekundēs) Uret: 0,05–0,15 tclear: 0,14–0,15 (vai 0,14–0,25, ja tas vajadzīgs sistēmas aizsardzībai un drošai darbībai) Uclear: Uret–0,15 trec1: tclear Urec1: Uclear trec2: trec1 Urec2: 0,85 trec3: 1,5–3,0

b)

bojājumpārvarēšanas spējas attiecībā uz asimetriskiem bojājumiem norāda katrs PSO.

a)

attiecīgais PSO norāda apstākļus, kādos elektroenerģijas ražošanas modulis pēc nejaušas atslēgšanās no tīkla, ko izraisījuši traucējumi tīklā, spēj atjaunot pieslēgumu tīklam; un

b)

attiecībā uz automātisku pieslēguma atjaunošanas sistēmu uzstādīšanu iepriekš jāsaņem atļauja no attiecīgā sistēmas operatora un jāievēro attiecīgā PSO noteiktie pieslēguma atjaunošanas apstākļi.

a)

attiecībā uz vadības shēmām un iestatījumiem:

b)

attiecībā uz elektroaizsardzības shēmām un iestatījumiem:

c)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks savas aizsardzības un kontroles ierīces organizē atbilstoši šādai prioritārai kārtībai (prioritātes sakārtotas no svarīgākās uz mazāk svarīgo):

d)

attiecībā uz informācijas apmaiņu:

a)

attiecībā uz aktīvās jaudas kontrolējamību un kontroles diapazonu elektroenerģijas ražošanas moduļa kontrolsistēma spēj aktīvās jaudas iestatījumu pielāgot atbilstoši instrukcijām, ko elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks saņēmis no attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO.

Attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO nosaka periodu, kādā pielāgotais aktīvās jaudas iestatījums jāsasniedz. Attiecīgais PSO norāda pielaidi (ņemot vērā primārā dzinēja resursa pieejamību), kas piemērojama jaunajam iestatījumam, un laiku, kurā tas jāsasniedz;

b)

ja automātiskās tālvadības kontrolierīces nedarbojas, pieļaujami manuāli, lokāli pasākumi.

Attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO paziņo regulatīvajai iestādei laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu aktīvās jaudas iestatījumu, un pielaidi;

c)

papildus 13. panta 2. punkta prasībām C tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem ir piemērojamas šādas prasības, kas attiecas uz LFSM-U režīmu:

v)

LFSM-U režīmā nodrošina stabilu elektroenerģijas ražošanas moduļa darbību. 4. attēls Elektroenerģijas ražošanas moduļu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja LFSM-U režīmā Pref ir atsauces aktīvā jauda, ar ko saistīts ΔΡ, un sinhroniem elektroenerģijas ražošanas moduļiem un elektroenerģijas parka moduļiem var norādīt atšķirīgas atsauces aktīvās jaudas. ΔΡ ir izmaiņas elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvajā izejas jaudā. fn ir tīkla nominālā frekvence (50 Hz), un Δf ir frekvences novirze tīklā. Pie pazeminātām frekvencēm, ja Δf ir zem Δf 1, elektroenerģijas ražošanas modulim jānodrošina pozitīvas aktīvās izejas jaudas izmaiņas atbilstoši statismam S 2;

d)

papildus 2. punkta c) apakšpunktam FSM režīmā kumulatīvi piemērojamas šādas prasības:

i)

elektroenerģijas ražošanas modulis spēj nodrošināt frekvencnoteiktu aktīvās jaudas reakciju saskaņā ar parametriem, ko norādījis katrs attiecīgais PSO, ievērojot 4. tabulā norādītos diapazonus. Norādot minētos parametrus, attiecīgais PSO ņem vērā šādus faktus: — ja frekvence ir paaugstināta, frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcija ir ierobežota līdz minimālajam regulēšanas līmenim, — ja frekvence ir pazemināta, frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcija ir ierobežota līdz maksimālajai jaudai, — frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas faktiskā īstenošana ir atkarīga no elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības un apkārtējās vides apstākļiem reakcijas izsaukšanas brīdī, proti, ierobežojumiem attiecībā uz darbību tuvu maksimālajai jaudai pie zemām frekvencēm saskaņā ar 13. panta 4. un 5. punktu, un pieejamajiem primārajiem energoavotiem. 4. tabula Parametri aktīvās jaudas frekvenču raksturlīknei FSM režīmā (paskaidrojums 5. attēlam) Parametrs Diapazons Aktīvās jaudas diapazons saistībā ar maksimālo jaudu 1,5–10 % Frekvencnoteiktas reakcijas nejutības zona 10–30 mHz 0,02–0,06 % Frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona 0–500 mHz Statisms s 1 2–12 % 5. attēls Elektroenerģijas ražošanas moduļu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja FSM režīmā, ja nestrādes zona un nejutības zona ir nulle Pref ir atsauces aktīvā jauda, ar ko saistīts ΔΡ. ΔΡ ir izmaiņas elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvajā izejas jaudā. fn ir tīkla nominālā frekvence (50 Hz), un Δf ir frekvences novirze tīklā;

iv)

prasītā frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas sākotnējā aktivizācija nedrīkst nepamatoti aizkavēties. Ja frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas sākotnējā aktivizācija aizkavējas ilgāk par divām sekundēm, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks iesniedz tehniskus pierādījumus, kas pamato, kāpēc vajadzīgs ilgāks laiks. Elektroenerģijas ražošanas moduļiem bez inerces attiecīgais PSO var noteikt īsāku laiku nekā divas sekundes. Ja elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks nevar izpildīt šo prasību, tas iesniedz tehniskos pierādījumus, kas pamato, kāpēc frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas sākotnējai aktivizācijai vajadzīgs ilgāks laiks. 6. attēls Frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja Pmax ir maksimālā jauda, ar kuru saistīts ΔΡ. ΔΡ ir izmaiņas elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvajā izejas jaudā. Elektroenerģijas ražošanas modulim jānodrošina aktīvā izejas jauda ΔΡ līdz ΔΡ 1 vērtībai saskaņā ar laiku t 1 un t 2; ΔΡ 1, t 1 un t 2 vērtības nosaka attiecīgais PSO saskaņā ar 5. tabulu. t 1 ir sākotnējās aizkaves laiks. t 2 ir laiks, kādā notiek pilnīga aktivizācija;

e)

attiecībā uz frekvences atjaunošanas kontroli elektroenerģijas ražošanas modulim ir funkcijas, kuras atbilst attiecīgā PSO norādītajām specifikācijām un kuru mērķis ir atjaunot frekvenci tā, lai tā būtu vienāda ar nominālvērtību, vai uzturēt elektroenerģijas apmaiņas plūsmas starp kontroles zonām tā, lai tās būtu vienādas ar plānotajām vērtībām;

f)

attiecībā uz atslēgšanos pazeminātas frekvences dēļ elektroenerģijas ražošanas ietaises, kuras spēj darboties kā slodzes patērētāji, tostarp hidroakumulācijas elektroenerģijas ražošanas ietaises, pazeminātas frekvences gadījumā savu slodzi spēj atslēgt. Šajā punktā minētā prasība neattiecas uz palīgbarošanas avotiem;

g)

attiecībā uz FSM režīma monitoringu reāllaikā:

a)

ja ir jaudas svārstības, elektroenerģijas ražošanas moduļi, darbojoties jebkurā P-Q spējas diagrammas darba punktā, saglabā statisko stabilitāti;

b)

neskarot 13. panta 4. un 5. punktu, elektroenerģijas ražošanas moduļi spēj palikt pieslēgti tīklam un darboties, nesamazinot jaudu, kamēr spriegums un frekvence ir robežās, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu;

c)

elektroenerģijas ražošanas moduļi spēj palikt pieslēgti tīklam vienfāzes vai trīsfāžu automātiskās atkalieslēgšanas laikā satīklotu tīklu līnijās, ja tas piemērojams tīklam, kam tie pieslēgti. Šīs spējas detaļas koordinē un apstiprina saistībā ar aizsardzības shēmām un iestatījumiem, kā minēts 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

a)

attiecībā uz spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās:

b)

attiecībā uz spēju darboties izolētā režīmā:

c)

attiecībā uz ātras resinhronizācijas spēju:

a)

attiecībā uz leņķiskās stabilitātes zudumu vai kontroles zudumu elektroenerģijas ražošanas modulis spēj automātiski atslēgties no tīkla, lai palīdzētu aizsargāt sistēmas drošību vai novērstu kaitējumu elektroenerģijas ražošanas modulim. Elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks un attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, vienojas par kritērijiem leņķiskās stabilitātes zuduma vai kontroles zuduma konstatēšanai;

b)

attiecībā uz aprīkojumu:

c)

attiecībā uz simulācijas modeļiem:

d)

attiecībā uz sistēmas darbības un sistēmas drošības ierīču uzstādīšanu – ja attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO uzskata, ka elektroenerģijas ražošanas ietaisēs ir jāuzstāda papildu ierīces, lai aizsargātu vai atjaunotu sistēmas darbību vai drošību, – attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO kopā ar elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku izskata šo jautājumu un vienojas par piemērotu risinājumu;

e)

attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, norāda elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvās izejas jaudas izmaiņu ātruma minimālo un maksimālo robežu (jaudas rampveida izmaiņu ierobežojumus) aktīvās izejas jaudas izmaiņu augšupējā un lejupējā virzienā, ņemot vērā primārā dzinēja tehnoloģijas īpatnības;

f)

neitrālā punkta zemējuma izvietojumam paaugstinošo transformatoru tīkla pusē jāatbilst attiecīgā sistēmas operatora specifikācijām.

a)

attiecībā uz sprieguma diapazoniem:

b)

attiecīgais sistēmas operators un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks, koordinējoties ar attiecīgo PSO, var vienoties par plašākiem sprieguma diapazoniem vai ilgākiem minimālajiem darbības periodiem. Ja plašāki sprieguma diapazoni vai ilgāki minimālie darbības periodi ir ekonomiski un tehniski īstenojami, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks nedrīkst nepamatoti nedot piekrišanu;

c)

neskarot a) apakšpunktu, attiecīgajam sistēmas operatoram, koordinējoties ar attiecīgo PSO, ir tiesības norādīt spriegumu pieslēgumpunktā, pie kāda elektroenerģijas ražošanas modulis spēj automātiski atslēgties. Attiecīgais sistēmas operators par automātiskās atslēgšanās noteikumiem un iestatījumiem vienojas ar elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieku.

a)

attiecībā uz bojājumnoturības spēju:

b)

pēc elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieka pieprasījuma attiecīgais sistēmas operators sniedz informāciju par pirmsbojājuma un pēcbojājuma režīmu, kas jāņem vērā attiecībā uz bojājumnoturības spēju un kas noteikts, veicot aprēķinus attiecībā uz pieslēgumpunktu, kā norādīts 14. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktā; tā ietver šādus datus:

c)

bojājumpārvarēšanas spējas attiecībā uz asimetriskiem bojājumiem norāda katrs PSO.

a)

attiecībā uz sinhronizāciju, uzsākot ekspluatēt elektroenerģijas ražošanas moduli, sinhronizēšanu veic elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks tikai pēc tam, kad attiecīgais sistēmas operators ir devis atļauju;

b)

elektroenerģijas ražošanas modulis ir aprīkots ar nepieciešamajām sinhronizācijas ietaisēm;

c)

elektroenerģijas ražošanas moduļu sinhronizācija ir iespējama frekvencēs, kas ietilpst 2. tabulā noteiktajos diapazonos;

d)

attiecīgais sistēmas operators un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks vienojas par sinhronizācijas ierīču iestatījumiem, un vienošanās jānoslēdz pirms elektroenerģijas ražošanas moduļa ekspluatācijas sākšanas. Minētā vienošanās aptver šādus rādītājus:

a)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju attiecīgajam sistēmas operatoram ir tiesības norādīt sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa spēju nodrošināt reaktīvo jaudu;

b)

attiecībā uz sprieguma kontroles sistēmu sinhrons elektroenerģijas ražošanas modulis ir aprīkots ar pastāvīgu, automātisku ierosmes kontrolsistēmu, kas var pastāvīgi nodrošināt maiņstrāvas ģeneratora spaiļu spriegumu izvēlētā iestatījumā bez nestabilitātes visā sinhronā elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības diapazonā.

a)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju attiecīgais sistēmas operators var norādīt papildu reaktīvo jaudu, kas jānodrošina, ja sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa pieslēgumpunkts neatrodas ne pie tāda paaugstinošā transformatora augstsprieguma spailēm, kas spriegumu paaugstina līdz pieslēgumpunkta sprieguma līmenim, ne arī pie maiņstrāvas ģeneratora spailēm (ja nav paaugstinošā transformatora). Šī papildu reaktīvā jauda kompensē augstsprieguma līnijas vai kabeļa reaktīvās jaudas pieprasījumu, kas rodas starp sinhronā elektroenerģijas ražošanas moduļa paaugstinošā transformatora augstsprieguma spailēm vai tā maiņstrāvas ģeneratora spailēm (ja nav paaugstinošā transformatora) un pieslēgumpunktu, un to nodrošina atbildīgais līnijas vai kabeļa īpašnieks;

b)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju pie maksimālās jaudas:

ii)

U-Q/Pmax profilu norāda attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO un ievērojot šādus principus: — U-Q/Pmax profils nedrīkst pārsniegt U-Q/Pmax profila laukumu, kas 7. attēlā attēlots kā iekšējais laukums, — U-Q/Pmax profila laukuma izmēri (Q/Pmax diapazons un sprieguma diapazons) ir diapazonā, kas norādītas katrai sinhronajai zonai 8. tabulā, un — U-Q/Pmax profila laukuma novietojums ir 7. attēlā attēlotā ārējā fiksētā laukuma robežās. 7. attēls Sinhrona elektroenerģijas ražošanas moduļa U-Q/Pmax profils Diagrammā ir attēlotas U-Q/Pmax profila robežas, ko veido spriegums pieslēgumpunktā, kurš izteikts kā sprieguma faktiskās vērtības un atsauces vērtības 1 p. u. attiecība, attiecībā pret reaktīvās jaudas (Q) un maksimālās jaudas (Pmax) attiecību. Iekšējā laukuma novietojums, lielums un forma ir indikatīvi. 8. tabula 7. attēla iekšējā laukuma parametri Sinhronā zona Q/Pmax maksimālais diapazons Maksimālais diapazons sprieguma līmenim (p. u.) stacionārajā režīmā Kontinentālā Eiropa 0,95 0,225 Ziemeļi 0,95 0,150 Lielbritānija 0,95 0,225 Īrija un Ziemeļīrija 1,08 0,218 Baltija 1,0 0,220

c)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju pie jaudas, kas ir zemāka par maksimālo jaudu, darbojoties pie aktīvās izejas jaudas, kas ir zemāka par maksimālo jaudu (P < Pmax), sinhrons elektroenerģijas ražošanas modulis spēj darboties jebkurā iespējamā darba punktā konkrētā sinhronā elektroenerģijas ražošanas moduļa maiņstrāvas ģeneratora P-Q spējas diagrammā vismaz līdz minimālajam stabilas darbības līmenim. Pat pie samazinātas aktīvās izejas jaudas reaktīvās jaudas piegāde pieslēgumpunktā pilnībā atbilst konkrētā sinhronā elektroenerģijas ražošanas moduļa maiņstrāvas ģeneratora P-Q spējas diagrammai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā palīgbarošanas avota jaudu un paaugstinošā transformatora aktīvās un reaktīvās jaudas zudumus.

a)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks un attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, vienojas par sprieguma kontrolsistēmas elementu parametriem un iestatījumiem;

b)

vienošanās, kas minēta a) apakšpunktā, aptver ASR specifikācijas un veiktspēju attiecībā uz stacionārā režīma spriegumu un pārejas sprieguma kontroli un ierosmes kontrolsistēmas specifikācijas un veiktspēju. Ierosmes vadības sistēmas specifikācijas un veiktspēja ietver:

a)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju attiecīgajam sistēmas operatoram ir tiesības norādīt elektroenerģijas parka moduļa spēju nodrošināt reaktīvo jaudu;

b)

attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, ir tiesīgs noteikt, ka, notiekot simetriskam (3 fāžu) bojājumam, elektroenerģijas parka modulim pieslēgumpunktā jāspēj nodrošināt ātrdarbīgu bojājuma strāvu atbilstoši šādiem nosacījumiem:

c)

attiecībā uz ātrdarbīgas bojājuma strāvas piegādi, ja notiek asimetrisks (1 fāzes vai 2 fāžu) bojājums, attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, ir tiesīgs norādīt prasību par asimetrisku strāvas pievadi.

a)

attiecīgais PSO nosaka pēcbojājuma aktīvās jaudas atjaunošanas gaitu, kas elektroenerģijas parka modulim jāspēj nodrošināt, un tas norāda:

b)

specifikācijām jāatbilst šādiem principiem;

a)

attiecīgais PSO ir tiesīgs noteikt, ka elektroenerģijas parku moduļiem ļoti ātru frekvences noviržu laikā jāspēj nodrošināt virtuālo inerci;

b)

virtuālās inerces nodrošināšanai uzstādīto kontrolsistēmu darbības principu un saistītos veiktspējas parametrus norāda attiecīgais PSO.

a)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju attiecīgais sistēmas operators var norādīt papildu reaktīvo jaudu, kas jānodrošina, ja elektroenerģijas parka moduļa pieslēgumpunkts neatrodas ne pie tāda paaugstinošā transformatora augstsprieguma spailēm, kas spriegumu paaugstina līdz pieslēgumpunkta sprieguma līmenim, ne arī pie pārveidotāja spailēm (ja nav paaugstinošā transformatora). Šī papildu reaktīvā jauda kompensē augstsprieguma līnijas vai kabeļa reaktīvās jaudas pieprasījumu, kas rodas starp elektroenerģijas parka moduļa paaugstinošā transformatora augstsprieguma spailēm vai tā pārveidotāja spailēm (ja nav paaugstinošā transformatora) un pieslēgumpunktu, un to nodrošina atbildīgais līnijas vai kabeļa īpašnieks;

b)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju pie maksimālās jaudas:

ii)

U-Q/Pmax profilu norāda katrs attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO un ievērojot šādus principus: — U-Q/Pmax profils nedrīkst pārsniegt U-Q/Pmax profila laukumu, kas 8. attēlā attēlots kā iekšējais laukums, — U-Q/Pmax profila laukuma izmēri (Q/Pmax diapazons un sprieguma diapazons) nepārsniedz vērtības, kas norādītas katrai sinhronajai zonai 9. tabulā, — U-Q/Pmax profila laukuma novietojums ir 8. attēlā attēlotā ārējā fiksētā laukuma robežās un — norādītais U-Q/Pmax profils var būt jebkādas formas, ņemot vērā iespējamās izmaksas, ko radīs reaktīvās enerģijas ražošanas spējas nodrošināšana pie augsta sprieguma un reaktīvās enerģijas patēriņš pie zema sprieguma. 8. attēls Elektroenerģijas parka moduļa U-Q/Pmax profils Diagrammā ir attēlotas U-Q/Pmax profila robežas, ko veido spriegums pieslēgumpunktā, kurš izteikts kā sprieguma faktiskās vērtības un atsauces vērtības 1 p. u. attiecība, attiecībā pret reaktīvās jaudas (Q) un maksimālās jaudas (Pmax) attiecību. Iekšējā laukuma novietojums, lielums un forma ir indikatīvi. 9. tabula 8. attēla iekšējā laukuma parametri Sinhronā zona Q/Pmax maksimālais diapazons Maksimālais diapazons sprieguma līmenim (p. u.) stacionārajā režīmā Kontinentālā Eiropa 0,75 0,225 Ziemeļi 0,95 0,150 Lielbritānija 0,66 0,225 Īrija un Ziemeļīrija 0,66 0,218 Baltija 0,80 0,220

c)

attiecībā uz reaktīvās jaudas spēju pie jaudas, kas ir zemāka par maksimālo jaudu:

iii)

darbojoties pie aktīvās izejas jaudas, kas ir zemāka par maksimālo jaudu (P < Pmax), elektroenerģijas parka modulis spēj nodrošināt reaktīvo jaudu jebkurā darba punktā tā P-Q/Pmax profilā, ja visas elektroenerģijas parka moduļa vienības, kuras ražo elektroenerģiju, ir tehniski pieejamas, proti, to darbība nav apturēta remonta vai atteices dēļ, pretējā gadījumā ir pieļaujama mazāka reaktīvās jaudas spēja, ņemot vērā tehnisko pieejamību. 9. attēls Elektroenerģijas parka moduļa P-Q/Pmax profils Diagrammā ir attēlotas P-Q/Pmax profila robežas, ko veido aktīvā jauda pieslēgumpunktā, kura izteikta kā tās faktiskās vērtības un maksimālās jaudas attiecība p. u., attiecībā pret reaktīvās jaudas (Q) un maksimālās jaudas (Pmax) attiecību. Iekšējā laukuma novietojums, lielums un forma ir indikatīvi;

d)

attiecībā uz reaktīvās jaudas kontroles režīmiem:

e)

attiecībā uz prioritātes piešķiršanu aktīvās vai reaktīvās jaudas devumam attiecīgais PSO norāda, vai bojājumos, attiecībā uz kuriem nepieciešama bojājumnoturības spēja, prioritārs ir aktīvās jaudas devums vai reaktīvās jaudas devums. Ja prioritāte piešķirta aktīvās jaudas devumam, aktīvā jauda jāpadod ne vēlāk kā 150 ms no bojājuma izcelšanās brīža;

f)

attiecībā uz jaudas svārstību slāpēšanas kontroli, ja attiecīgais PSO to pieprasījis, elektroenerģijas parka modulim jāspēj piedalīties jaudas svārstību slāpēšanā. Elektroenerģijas parka moduļu sprieguma un reaktīvās jaudas kontroles īpatnības nedrīkst negatīvi ietekmēt jaudas svārstību slāpēšanu.

a)

1. konfigurācija: maiņstrāvas pieslēgums vienā sauszemes tīkla starpsavienojuma punktā, ar kuru viens vai vairāki atkrastes elektroenerģijas parka moduļi, kas savstarpēji savienoti atkrastē kā atkrastes maiņstrāvas sistēma, ir pieslēgti sauszemes sistēmai;

b)

2. konfigurācija: satīkloti maiņstrāvas pieslēgumi, ar kuriem vairāki atkrastes elektroenerģijas parka moduļi ir savstarpēji savienoti atkrastē kā atkrastes maiņstrāvas sistēma, kura ir pieslēgta sauszemes sistēmai divos vai vairākos sauzsemes tīkla starpsavienojuma punktos.

a)

pieslēguma izveides vieta;

b)

pieslēguma datums;

c)

iekārtas maksimālā jauda kW;

d)

primārā energoavota veids;

e)

norāde par to, vai elektroenerģijas ražošanas modulis ir klasificēts kā jaunā tehnoloģija saskaņā ar šīs regulas VI sadaļu;

f)

norāde uz objekta iekārtā izmantotā aprīkojuma sertifikātiem, ko izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra;

g)

ja par kādu izmantoto aprīkojumu nav saņemts aprīkojuma sertifikāts, informāciju sniedz saskaņā ar attiecīgā sistēmas operatora norādījumiem; un

h)

elektroenerģijas ražošanas kompleksa īpašnieka un uzstādītāja kontaktinformācija un paraksti.

a)

pierādījumus par to, ka attiecīgais sistēmas operators un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks ir vienojušies par aizsardzības un kontroles iestatījumiem, kas attiecas uz pieslēgumpunktu;

b)

detalizētu atbilstības apliecinājumu;

c)

detalizētus elektroenerģijas ražošanas moduļa tehniskos datus, kas attiecas uz tīkla pieslēgumu un ko norādījis attiecīgais sistēmas operators;

d)

elektroenerģijas ražošanas moduļu aprīkojuma sertifikātus, ko izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra, ja tos izmanto par pamatu atbilstības apliecināšanai;

e)

C tipa elektroenerģijas ražošanas moduļiem – simulācijas modeļus saskaņā ar 15. panta 6. punkta c) apakšpunktu;

f)

atbilstības testu pārskatus, kas pierāda veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā, kā prasīts IV sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā, tostarp testēšanas laikā faktiski izmērīto vērtību izmantošanu; ziņojumu detalizētības pakāpe ir tāda, kādu noteicis attiecīgais sistēmas operators; un

g)

pētījumus, kas pierāda veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā, kā prasīts IV sadaļas 5., 6. vai 7. nodaļā; pētījumu detalizētības pakāpe ir tāda, kādu noteicis attiecīgais sistēmas operators.

a)

ekspluatācijas paziņojumu par pieslēgšanu spriegumam (“EPPS”);

b)

pagaidu ekspluatācijas paziņojumu (“PEP”); un

c)

galīgo ekspluatācijas paziņojumu (“GEP”).

a)

detalizētu atbilstības apliecinājumu;

b)

detalizētus elektroenerģijas ražošanas moduļa tehniskos datus, kas attiecas uz tīkla pieslēgumu un ko norādījis attiecīgais sistēmas operators;

c)

elektroenerģijas ražošanas moduļu aprīkojuma sertifikātus, ko izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra, ja tos izmanto par pamatu atbilstības apliecināšanai;

d)

simulācijas modeļus, kā norādīts 15. panta 6. punkta c) apakšpunktā un kā noteicis attiecīgais sistēmas operators;

e)

pētījumus, kas pierāda sagaidāmo veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā, kā prasīts IV sadaļas 5., 6. vai 7. nodaļā; un

f)

sīkāku informāciju par plānotajiem atbilstības testiem saskaņā ar IV sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu.

a)

detalizēts atbilstības apliecinājums; un

b)

35. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā minēto piemērojamo tehnisko datu, simulācijas modeļu un pētījumu atjauninājums, tostarp testēšanas laikā faktiski izmērīto vērtību izmantojums.

a)

ietaise īslaicīgi tiek būtiski modificēta vai ir zaudējusi spēju, kā rezultātā ir ietekmēta tās veiktspēja; vai

b)

nedarbojas aprīkojums, kā rezultātā nav nodrošināta atbilstība dažām būtiskām prasībām.

a)

neatrisinātos jautājumus, kuru dēļ nepieciešams izdot IEP;

b)

ar paredzamo risinājumu saistīto atbildību un termiņus; un

c)

maksimālo derīguma termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem. Sākotnējais termiņš var būt īsāks, paredzot iespēju piešķirt pagarinājumu, ja tiek iesniegti attiecīgo sistēmas operatoru apmierinoši pierādījumi, kas apliecina, ka attiecībā uz pilnīgas atbilstības nodrošināšanu ir panākts būtisks progress.

a)

ietver izmaksu un ieguvumu analīzi un ieteikumu par to, kā rīkoties turpmāk;

b)

ietver priekšlikumu par pārejas periodu attiecībā uz prasības piemērošanu esošiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem. Pārejas periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu par prasības piemērošanu;

c)

ziņojumu nodod sabiedriskajai apspriešanai saskaņā ar 10. pantu.

a)

ekspluatācijas paziņošanas procedūra, kas izmantojama, lai apliecinātu, ka esošās elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks prasības ir izpildījis;

b)

pārejas periods attiecībā uz prasību izpildi, kuru norādot ņem vērā elektroenerģijas ražošanas moduļa kategoriju saskaņā ar 5. panta 2. punktu un 23. panta 3. punktu un šķēršļus aprīkojuma sekmīgai modifikācijai/pielāgošanai.

a)

attiecīgais PSO, attiecīgais sistēmas operators, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks izmaksu un ieguvumu analīzi veic, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem aprēķina principiem:

b)

attiecīgais PSO, attiecīgais sistēmas operators, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks kvantificē arī sociāli ekonomisko ieguvumu piegādes drošības uzlabošanas ziņā, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

c)

attiecīgais PSO, attiecīgais sistēmas operators, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks kvantificē ieguvumus iekšējam elektroenerģijas tirgum, pārrobežu tirdzniecībai un atjaunojamo energoresursu integrēšanai, tostarp ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

d)

attiecīgais PSO kvantificē izmaksas, ko radīs nepieciešamo noteikumu piemērošana esošiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem, tostarp vismaz:

a)

visi dokumenti un sertifikāti, kas elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam jāiesniedz;

b)

detalizēti elektroenerģijas ražošanas moduļa tehniskie dati, kas attiecas uz tīkla pieslēgumu;

c)

prasības par moduļu statiskās un dinamiskās sistēmas pētījumiem;

d)

pētījumu veikšanai vajadzīgo sistēmas datu iesniegšanas grafiks;

e)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieka pētījumi ar mērķi pierādīt sagaidāmo veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā saskaņā ar IV sadaļas 5. un 6. nodaļas prasībām;

f)

nosacījumi un procedūras, tostarp darbības joma, aprīkojuma sertifikātu reģistrēšanai; un

g)

nosacījumi un procedūras tādu attiecīgu aprīkojuma sertifikātu izmantošanai, ko elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra.

a)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam atļaut veikt alternatīvus testus, ja tie ir efektīvi un pietiekami, lai parādītu, ka elektroenerģijas ražošanas modulis atbilst šīs regulas prasībām;

b)

pieprasīt, lai elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks veic papildu vai alternatīvus testus, ja informācija, kas iesniegta attiecīgajam sistēmas operatoram attiecībā uz atbilstības testēšanu saskaņā ar IV sadaļas 2., 3. vai 4. nodaļu, nav pietiekama, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām; un

c)

pieprasīt, lai elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks veic testus, kas ir piemēroti, lai pierādītu elektroenerģijas ražošanas moduļa veiktspēju, ja tas elektroenerģiju ražo no alternatīva kurināmā vai kurināmā maisījumiem. Attiecīgais sistēmas operators un elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks vienojas, attiecībā uz kādu veidu kurināmo testēšana veicama.

a)

elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam atļaut veikt alternatīvas simulācijas, ja tās ir efektīvas un pietiekamas, lai parādītu, ka elektroenerģijas ražošanas modulis atbilst šīs regulas vai valstu tiesību aktu prasībām; un

b)

pieprasīt, lai elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks veic papildu vai alternatīvas simulācijas, ja informācija, kas iesniegta attiecīgajam sistēmas operatoram attiecībā uz atbilstības simulāciju saskaņā ar IV sadaļas 5., 6. vai 7. nodaļu, nav pietiekama, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām.

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci, ja sistēmā ir būtisks frekvences paaugstinājums. Verificē regulācijas ierīču stacionārā režīma parametrus, piemēram, statismu un nestrādes zonu, un dinamiskā režīma parametrus, tostarp frekvences lēcienveida izmaiņu noteikto reakciju;

b)

testu veic, simulējot frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, un izmaiņas ir pietiekami lielas, lai izraisītu aktīvās jaudas izmaiņas vismaz 10 % apmērā no maksimālās jaudas, ņemot vērā statisma iestatījumu un nestrādes zonu. Ja nepieciešams, simulētus frekvences novirzes signālus vienlaicīgi pievada kontrolsistēmu rotācijas frekvences regulatorā un slodzes kontrollerā, ņemot vērā šo kontrolsistēmu shēmu;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu darba punktos zem maksimālās jaudas līmeņa, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci, ja sistēmā ir būtisks frekvences pazeminājums;

b)

testu veic, simulējot piemērotus aktīvās jaudas slodzes punktus ar zemas frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņām, kas ir pietiekami lielas, lai izraisītu aktīvās jaudas izmaiņas apmērā, kas ir vismaz 10 % no maksimālās jaudas, ņemot vērā statisma iestatījumus un nestrādes zonu. Ja nepieciešams, simulētus frekvences novirzes signālus vienlaicīgi pievada rotācijas frekvences regulatora un slodzes kontrollera atsauces iestatījumos;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu visā darbības diapazonā starp maksimālo jaudu un minimālo regulēšanas līmeni, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci. Verificē regulācijas ierīču stacionārā režīma parametrus, piemēram, statismu un nestrādes zonu, tostarp noturību frekvences lēcienveida izmaiņu noteiktas reakcijas laikā un lielu, ātru frekvences noviržu gadījumā;

b)

testu veic, simulējot frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, kas ir pietiekami lielas, lai aktivizētu visu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas diapazonu, ņemot vērā statisma iestatījumu un nestrādes zonu, kā arī spēju faktiski palielināt vai samazināt aktīvo izejas jaudu no attiecīga darba punkta. Ja nepieciešams, simulētus frekvences novirzes signālus vienlaicīgi pievada vienības vai stacijas kontrolsistēmas rotācijas frekvences regulatora un slodzes kontrollera atsauces iestatījumos;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs piedalīties frekvences atjaunošanas kontrolē, un ar to pārbauda FSM un frekvences atjaunošanas kontroles sadarbību;

b)

testu uzskata par sekmīgu, ja gan dinamiskā, gan stacionārā režīma parametru testēšanas rezultāti atbilst 15. panta 2. punkta e) apakšpunkta prasībām.

a)

elektroenerģijas ražošanas moduļiem ar spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās pierāda tehnisko spēju atjaunot darbību no izslēgta stāvokļa bez ārēja barošanas avota;

b)

testu uzskata par sekmīgu, ja ieslēgšanās laiks nepārsniedz 15. panta 5. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto laiku.

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs pāriet uz pašpatēriņa režīmu un tajā stabili darboties;

b)

testu veic pie elektroenerģijas ražošanas moduļa maksimālās jaudas un nominālās reaktīvās jaudas (pirms atslogošanas);

c)

attiecīgajam sistēmas operatoram ir tiesības noteikt papildu nosacījumus, ņemot vērā 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu;

d)

testu uzskata par sekmīgu, ja pāreja uz pašpatēriņa režīmu ir notikusi sekmīgi, ir pierādīta stabila darbība pašpatēriņa režīmā 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā paredzētajā periodā un ir sekmīgi veikta resinhronizācija ar tīklu.

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir tehniski spējīgs nodrošināt reaktīvās jaudas spēju (atpalikšanu un apsteigšanu) saskaņā ar 18. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pierāda elektroenerģijas parka moduļa tehnisko spēju nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci, ja sistēmā ir frekvences paaugstinājums. Verificē regulācijas ierīču stacionārā režīma parametrus, piemēram, statismu un nestrādes zonu, un dinamiskā režīma parametrus;

b)

testu veic, simulējot frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, un izmaiņas ir pietiekami lielas, lai izraisītu aktīvās jaudas izmaiņas vismaz 10 % apmērā no maksimālās jaudas, ņemot vērā statisma iestatījumu un nestrādes zonu. Šā testa veikšanai kontrolsistēmas atsauces iestatījumos vienlaicīgi pievada simulētus frekvences novirzes signālus;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja gan dinamiskā, gan stacionārā režīma parametru testēšanas rezultāti atbilst 13. panta 2. punkta prasībām.

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir tehniski spējīgs darboties pie slodzes līmeņa, kas ir zemāks par attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO iestatījumu;

b)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pierāda elektroenerģijas parka moduļa tehnisko spēju nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci, ja sistēmā ir būtisks frekvences pazeminājums;

b)

testu veic, simulējot frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, kas ir pietiekami lielas, lai izraisītu aktīvās jaudas izmaiņas vismaz 10 % apmērā no maksimālās jaudas, ar sākumpunktu, kurā jauda nav lielāka par 80 % no maksimālās jaudas, ņemot vērā statisma iestatījumu un nestrādes zonu;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis tehniski spējīgs nepārtraukti modulēt aktīvo jaudu visā darbības diapazonā starp maksimālo jaudu un minimālo regulēšanas līmeni, lai palīdzētu kontrolēt frekvenci. Verificē regulācijas ierīču stacionārā režīma parametrus, piemēram, nejutības zonu, statismu, nestrādes zonu un regulācijas diapazonu, kā arī dinamiskā režīma parametrus, tostarp frekvences lēcienveida izmaiņu noteikto reakciju;

b)

testu veic, simulējot frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, kas ir pietiekami lielas, lai aktivizētu visu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas diapazonu, ņemot vērā statisma iestatījumu un nestrādes zonu; lai veiktu testu, pievada simulētus frekvences novirzes signālus;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir tehniski spējīgs piedalīties frekvences atjaunošanas kontrolē. Pārbauda FSM un frekvences atjaunošanas kontroles sadarbību;

b)

testu uzskata par sekmīgu, ja gan dinamiskā, gan stacionārā režīma parametru testēšanas rezultāti atbilst 15. panta 2. punkta e) apakšpunkta prasībām.

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir tehniski spējīgs nodrošināt reaktīvās jaudas spēju (atpalikšanu un apsteigšanu) saskaņā ar 21. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)

testu veic pie maksimālās reaktīvās jaudas attiecībā uz apsteigšanu un atpalikšanu un verificē šādus parametrus:

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir spējīgs darboties sprieguma kontroles režīmā atbilstoši 21. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii)–iv) punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b)

sprieguma kontroles režīma testā verificē šādus parametrus:

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir spējīgs darboties reaktīvās jaudas kontroles režīmā atbilstoši 21. panta 3. punkta d) apakšpunkta v) punktā noteiktajiem nosacījumiem;

b)

reaktīvās jaudas kontroles režīma testu veic papildus reaktīvās jaudas spējas testam;

c)

reaktīvās jaudas kontroles režīma testā verificē šādus parametrus:

d)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tas pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir spējīgs darboties jaudas koeficienta kontroles režīmā atbilstoši 21. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

jaudas koeficienta kontroles režīma testā verificē šādus parametrus:

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ar simulācijas palīdzību pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir spējīgs modulēt aktīvo jaudu pie augstas frekvences saskaņā ar 13. panta 2. punktu;

b)

simulāciju veic, izmantojot augstas frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, līdz minimālajam regulēšanas līmenim, ņemot vērā statisma iestatījumus un nestrādes zonu;

c)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja:

a)

ar simulācijas palīdzību pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir spējīgs izturēt bojājumu atbilstoši 14. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja ir pierādīta atbilstība 14. panta 3. punkta a) apakšpunkta prasībām.

a)

tā pierāda, ka elektroenerģijas parka modulis ir spējīgs nodrošināt aktīvās jaudas atjaunošanu pēc bojājuma atbilstoši 17. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja ir pierādīta atbilstība 17. panta 3. punkta prasībām.

a)

tā pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir spējīgs modulēt aktīvo jaudu pie zemas frekvences saskaņā ar 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

b)

simulāciju veic, izmantojot zemas frekvences lēcienveida un rampveida izmaiņas, līdz maksimālajai jaudai, ņemot vērā statisma iestatījumus un nestrādes zonu;

c)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja:

a)

tā pierāda, ka elektroenerģijas ražošanas modulis ir spējīgs modulēt aktīvo jaudu visā frekvences diapazonā saskaņā ar 15. panta 2. punkta d) apakšpunktu;