Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02017R0891-20180101

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/891 ( 2017. gada 13. marts ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/891/2018-01-01

02017R0891 — LV — 01.01.2018 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/891

(2017. gada 13. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011

(OV L 138, 25.5.2017., 4. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1145 (2018. gada 7. jūnijs),

  L 208

1

17.8.2018




▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/891

(2017. gada 13. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011



I SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula papildina Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz minētās regulas 1. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā minēto augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, izņemot tirdzniecības standartu jomā, un papildina Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz minētajās nozarēs piemērojamajiem sodiem.

Tomēr šīs regulas II sadaļu piemēro tikai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētās augļu un dārzeņu nozares produktiem un šīs nozares produktiem, kas paredzēti pārstrādei.



II SADAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS



I NODAĻA

Prasības un atzīšana



1. iedaļa

Definīcijas

2. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a) “ražotājs” ir tāds lauksaimnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kas ražo augļus un dārzeņus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, un šādus produktus, kas paredzēti vienīgi pārstrādei;

b) “biedrs ražotājs” ir ražotājs vai ražotāju izveidots tiesību subjekts, kas ir ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedrs;

c) “meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kura daļas ir iegādājušās vai kura kapitālā ir iemaksājušas viena vai vairākas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un kurš palīdz sasniegt minēto organizāciju vai apvienību mērķus;

d) “starptautiska ražotāju organizācija” ir ikviena organizācija, kurā vismaz viena no ražotāju saimniecībām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs;

▼M1

e) “starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir ikviena ražotāju organizāciju apvienība, kurā vismaz viena no iesaistītajām organizācijām vai apvienībām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas apvienības galvenais birojs;

▼B

f) “pasākums” ir viena no šādām darbībām:

i) darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos;

ii) darbības, kuru mērķis ir svaigu un pārstrādātu produktu kvalitātes uzlabošana vai saglabāšana, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos;

iii) darbības, kuru mērķis ir produktu komerciālās vērtības paaugstināšana un tirdzniecības uzlabošana, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā arī svaigu vai pārstrādātu produktu noieta veicināšana, un komunikācijas pasākumi, kas nav noieta veicināšanas un komunikācijas pasākumi, kuri ietilpst vi) apakšpunktā;

iv) pētniecības un eksperimentālās ražošanas darbības, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos;

v) mācību un paraugprakses apmaiņas darbības, izņemot mācības, kas ietilpst vi) apakšpunktā, un darbības, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi konsultāciju pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai;

vi) jebkura no krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbībām, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmajā daļā;

vii) vidiskas darbības, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punktā, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos;

viii) citas darbības, arī ieguldījumi materiālajos aktīvos, kas neietilpst i)–vii) apakšpunktā, bet atbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kuri minēti vai izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā;

g) “darbība” ir konkrēta aktivitāte vai instruments, kura mērķis ir veicināt viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā minēto vai izklāstīto mērķu sasniegšanu;

h) “ieguldījumi materiālajos aktīvos” ir materiālo aktīvu iegāde ar mērķi veicināt viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā minēto vai izklāstīto mērķu sasniegšanu;

i) “blakusprodukts” ir produkts, kas radies augļu vai dārzeņu produkta sagatavošanā un kam ir pozitīva ekonomiskā vērtība, bet kas nav galvenais iegūstamais produkts;

j) “sagatavošana” ir tādas sagatavošanas darbības kā augļu un dārzeņu tīrīšana, sagriešana, mizošana, apgriešana un žāvēšana, kurās tie netiek pārveidoti par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem;

k) “starpnozaru programma”, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir aktivitātes, ar kurām tiecas sasniegt vienu vai vairākus mērķus, kas uzskaitīti minētās regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kuras apstiprinājusi dalībvalsts un kuras kopīgi pārvalda ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība un vismaz vēl viens cits darītājs pārtikas pārstrādes vai izplatīšanas ķēdē;

l) “atskaites punkta rādītājs” ir rādītājs, kas atspoguļo stāvokli vai tendenci, kura pastāv plānošanas perioda sākumā, un kas var sniegt informāciju, kura noder:

i) sākotnējās situācijas analīzē, lai izveidotu ilgtspējīgām darbības programmām iecerētu valsts stratēģiju vai darbības programmu;

ii) par atskaites punktu, pēc kura var novērtēt valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātus un ietekmi; vai

iii) valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātu un ietekmes interpretēšanā;

m) “specifiskās izmaksas” ir papildu izmaksas, kas aprēķinātas kā starpība starp parastajām izmaksām un faktiskajām izmaksām, un darbības rezultātā negūtie ienākumi, izņemot papildu ienākumus un izmaksu ietaupījumus.



2. iedaļa

Atzīšanas kritēriji un citas prasības

3. pants

Ražotāju organizāciju juridiskais statuss

Dalībvalstis, ņemot vērā savas valsts juridiskās un administratīvās struktūras, nosaka tiesību subjektus, kas var iesniegt atzīšanas pieteikumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantam. Attiecīgā gadījumā tās paredz arī noteikumus par skaidri noteiktām tiesību subjektu daļām, kuras var iesniegt atzīšanas pieteikumu atbilstīgi minētajam pantam. Dalībvalstis var pieņemt papildinošus noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu un par tiesību subjektiem, kas var iesniegt pieteikumu uz atzīšanu par ražotāju organizāciju.

4. pants

Aptvertie produkti

1.  Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīta atzīšanas pieteikumā.

2.  Attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas paredzēti vienīgi pārstrādei, dalībvalstis ražotāju organizācijas atzīst tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācijas ar piegādes līgumu sistēmu vai citā veidā spēj nodrošināt to, ka šādi produkti tiek piegādāti pārstrādei.

5. pants

Minimālais biedru skaits

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nosaka biedru minimālo skaitu.

Kad dalībvalstis nosaka ražotāju organizācijas biedru minimālo skaitu, tās var paredzēt, ka gadījumos, kad atzīšanas pieteikuma iesniedzēju pilnībā vai daļēji veido biedri, kas paši ir ražotāju izveidoti tiesību subjekti vai skaidri noteiktas ražotāju izveidotu tiesību subjektu daļas, ražotāju minimālo skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru tiesību subjektu vai skaidri noteiktu daļu no tiesību subjekta.

6. pants

Biedra statusa minimālais ilgums

1.  Biedra statusa minimālais ilgums ražotājam nav mazāks par vienu gadu.

2.  Par atteikšanos no biedra statusa ražotāju organizācijai paziņo rakstiski. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un datumu, kurā atteikšanās no biedra statusa stājas spēkā.

7. pants

Ražotāju organizāciju struktūras un aktivitātes

Dalībvalstis pārliecinās par to, vai ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un aprīkojums, kas vajadzīgs, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152., 154. un 160. pantā noteiktās prasības un nodrošinātu to pamatfunkcijas, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a) zināšanas par biedru produkciju;

b) biedru produkcijas savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas un iepakošanas tehniskie līdzekļi;

c) biedru produkcijas tirdzniecība;

d) komerciālā un budžeta pārvaldība; un

e) centralizēta, uz izmaksām balstīta grāmatvedības uzskaite un rēķinu sagatavošanas sistēma, kas atbilst valsts tiesību aktiem.

8. pants

Pārdodamās produkcijas vērtība vai apjoms

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina uz tā paša pamata, uz kura aprēķina pārdotās produkcijas vērtību un kurš noteikts šīs regulas 22. un 23. pantā.

2.  Apstākļos, kad biedram nav 1. punkta piemērošanai pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, pārdodamās produkcijas vērtība ir vienāda ar 12 secīgu mēnešu periodā pārdotās produkcijas faktisko vērtību. Minētie 12 mēneši iekrīt trijos gados pirms gada, kurā iesniegts atzīšanas pieteikums.

9. pants

Pārdotās produkcijas minimālā vērtība

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas īsteno darbības programmu, papildus minimālajam biedru skaitam nosaka pārdotās produkcijas minimālo vērtību.

10. pants

Tehnisko līdzekļu nodrošināšana

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta c) apakšpunkta un šīs regulas 7. panta b) punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka ražotāju organizācija, kas ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram ir vajadzīga tehnisko līdzekļu nodrošināšana, izpilda savas saistības šajā sakarā tad, ja atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni tā nodrošina pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai ar tādas ražotāju organizāciju apvienības starpniecību, kuras biedrs tā ir, vai izmantojot ārpakalpojumus.

11. pants

Ražotāju organizāciju galvenās aktivitātes

1.  Ražotāju organizācijas galvenā aktivitāte ir saistīta ar to produktu piedāvājuma koncentrēšanu un laišanu tirgū, kurus saražojuši tās biedri un attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

Pirmajā daļā minēto laišanu tirgū veic ražotāju organizācija, vai – 13. pantā minēto ārpakalpojumu gadījumā – tā tiek veikta ražotāju organizācijas kontrolē. Laišana tirgū cita starpā ietver lēmumu par pārdodamo produktu, pārdošanas veidu un sarunas par tā daudzumu un cenu, izņemot gadījumus, kad pārdošana notiek izsolē.

Ražotāju organizācijas vismaz piecus gadus glabā uzskaiti, arī grāmatvedības dokumentus, kas apliecina, ka ražotāju organizācija ir koncentrējusi to produktu piedāvājumu un laidusi tirgū tos produktus, kurus saražojuši tās biedri un attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.  Ražotāju organizācija drīkst pārdot tādu ražotāju produktus, kas nav ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedri, ja tai ir piešķirta atzīšana attiecībā uz minētajiem produktiem un ja minētās aktivitātes ekonomiskā vērtība ir mazāka par tās pārdotās produkcijas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 22. pantu.

3.  Tirdzniecību ar augļiem un dārzeņiem, kas ir nopirkti tieši no citas ražotāju organizācijas, un ar produktiem, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai nav piešķirta atzīšana, neuzskata par daļu no ražotāju organizācijas aktivitātēm.

4.  Gadījumos, kad piemēro 22. panta 8. punktu, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem mutatis mutandis piemēro šā panta 2. punktu.

▼M1

12. pants

Produkcijas tirdzniecība bez ražotāju organizācijas starpniecības

1.  Ja tas ir atļauts ražotāju organizācijas statūtos un ja tas ir saskaņā ar dalībvalsts un ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, biedri ražotāji drīkst:

a) pārdot produktus patērētājiem viņu personīgajām vajadzībām tiešā veidā vai ārpus saimniecībām;

b) paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, pārdot produktu daudzumus, kas apjoma vai vērtības ziņā ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar viņu pašu organizācijas attiecīgā produkta pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību;

c) paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību vai biedru ražotāju ierobežotās produkcijas (apjoma vai vērtības izteiksmē) dēļ parasti neattiecas ražotāju organizācijas komercdarbības.

2.  Produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs ražotājs pārdod bez ražotāju organizācijas starpniecības, kā minēts 1. punktā, nepārsniedz 25 % no katra biedra ražotāja pārdodamās produkcijas apjoma vai vērtības.

Tomēr dalībvalstis drīkst noteikt, ka produkcijas procentuālā daļa, ko biedrs ražotājs drīkst pārdot bez ražotāju organizācijas starpniecības, ir mazāka par to, kas noteikta pirmajā daļā. Dalībvalstis drīkst minēto procentuālo daļu palielināt līdz 40 % tādu produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 2 ), vai gadījumā, kad biedri ražotāji savu produkciju pārdod ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, ko izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija.

▼B

13. pants

Ārpakalpojumi

1.  Aktivitātes, kuru veikšanai dalībvalstis var atļaut izmantot ārpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 155. pantu, ir saistītas ar mērķiem, kas noteikti minētās regulas 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un tās cita starpā var ietvert ražotāju organizācijas biedru produktu savākšanu, uzglabāšanu, iepakošanu un tirdzniecību.

2.  Ražotāju organizācija, kas aktivitātes veikšanai izmanto ārpakalpojumus, ar citu subjektu, kas var būt arī viens vai vairāki tās biedri vai tās meitasuzņēmums, noslēdz rakstisku komerciālu vienošanos līguma, vienošanās vai protokola formā par attiecīgās aktivitātes veikšanu. Ražotāju organizācija saglabā atbildību par ārpakalpojumu sniedzējam uzticētās aktivitātes izpildes nodrošināšanu un par aktivitātes izpildei noslēgtās komerciālās vienošanās vispārējās pārvaldības kontroli un uzraudzību.

Tomēr uzskata, ka ražotāju organizācija pati ir īstenojusi aktivitāti, ja to ir īstenojusi ražotāju organizāciju apvienība vai kooperatīvs, kura biedri paši ir kooperatīvi, ja ražotāju organizācija ir to biedrs, vai meitasuzņēmums, kas atbilst 22. panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai”.

3.  Vispārējā pārvaldības kontrole un uzraudzība, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā, ir iedarbīga un nosaka, ka ārpakalpojuma līgums, vienošanās vai protokols:

a) dod ražotāju organizācijai iespēju izdot saistošas instrukcijas un ietver noteikumus, kas ļauj ražotāju organizācijai izbeigt līgumu, vienošanos vai protokolu, ja pakalpojuma sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līguma noteikumus un nosacījumus;

b) ietver sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, arī regulāras ziņošanas pienākumu un termiņus, kas dod ražotāju organizācijai iespēju faktiski kontrolēt ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās aktivitātes.

Ārpakalpojumu līgumus, vienošanās vai protokolus, kā arī pirmās daļas b) apakšpunktā minētos ziņojumus ražotāju organizācija glabā vismaz 5 gadus ex post pārbaužu vajadzībām, un tie pēc pieprasījuma ir pieejami visiem biedriem.

14. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas

1.  Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācija sasniedz lielāko daļu no pārdotās produkcijas vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 22. un 23. pantu.

Galvenais birojs var būt izveidots arī dalībvalstī, kurā atrodas lielākā daļa biedru ražotāju, ja vien attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt.

2.  Ja starptautiska ražotāju organizācija īsteno darbības programmu un ja laikā, kad tiek iesniegts jaunas darbības programmas pieteikums, lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības tiek sasniegta citā dalībvalstī vai ja lielākā daļa biedru ražotāju atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās ražotāju organizācijas galvenais birojs, tad galvenais birojs paliek pašreizējā dalībvalstī līdz jaunās darbības programmas īstenošanas beigām.

Tomēr tad, ja minētās jaunās darbības programmas īstenošanas beigās lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības joprojām tiek sasniegta vai lielākā daļa organizācijas biedru joprojām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās ražotāju organizācijas galvenais birojs, galveno biroju pārceļ uz minēto citu dalībvalsti, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas par to, ka galvenā biroja atrašanās vieta nav jāmaina.

3.  Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

a) starptautiskās ražotāju organizācijas atzīšanu;

b) starptautiskās ražotāju organizācijas darbības programmas apstiprināšanu;

c) to, lai ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas tās biedri, tiktu izveidota tāda administratīvā sadarbība, kas vajadzīga saistībā ar atzīšanas noteikumu ievērošanu un pārbaužu un administratīvo sodu sistēmu. Minētās citas dalībvalstis sniedz visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā noteiktajā laikā atrodas galvenais birojs; un

d) to, lai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā atrodas biedri, tiktu nodrošināta visa attiecīgā dokumentācija, arī piemērojamie pieejamie tiesību akti, kas pārtulkoti minētās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.

15. pants

Ražotāju organizāciju apvienošanās

1.  Ja ražotāju organizācijas apvienojas, ražotāju organizācija, kas rodas apvienošanās rezultātā, uzņemas apvienojušos individuālo ražotāju organizāciju tiesības un pienākumus. Dalībvalsts pārliecinās par to, vai jaunā ražotāju organizācija atbilst visiem atzīšanas kritērijiem, un piešķir tai jaunu numuru Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 22. pantā minētās unikālās identifikācijas sistēmas vajadzībām.

Apvienošanās rezultātā izveidojusies ražotāju organizācija var turpināt īstenot darbības programmas paralēli un atsevišķi līdz tā gada 1. janvārim, kas seko pēc apvienošanās, vai arī apvienot darbības programmas no apvienošanās brīža.

Apvienotajām darbības programmām piemēro šīs regulas 34. pantu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis, balstoties uz pienācīgi pamatotu pieprasījumu, var atļaut turpināt īstenot darbības programmas paralēli līdz to dabiskajam noslēgumam.

16. pants

Biedri, kas nav ražotāji

1.  Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kuriem par ražotāju organizācijas biedru var uzņemt fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs.

2.  Kad dalībvalstis nosaka 1. punktā minētos nosacījumus, tās jo īpaši nodrošina to, lai tiktu ievērots Regulas (ES) Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 159. panta a) punkta i) apakšpunkts.

3.  Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā:

a) netiek ņemtas vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem;

b) nesaņem tiešu ieguvumu no Savienības finansētiem pasākumiem.

Saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt fizisku vai juridisku personu tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem.

17. pants

Ražotāju organizāciju demokrātiska pārskatatbildība

1.  Ja ražotāju organizācijai ir juridiska struktūra, kam demokrātiska pārskatatbildība tiek prasīta saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, šīs regulas piemērošanas vajadzībām šo prasību uzskata par izpildītu, ja vien dalībvalsts nenolemj citādi.

2.  Attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas nav tādas, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis nosaka balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko fiziska vai juridiska persona var turēt ražotāju organizācijā. Balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālā procentuālā daļa ir mazāka par 50 % no visām balsstiesībām un mazāka par 50 % no daļām vai kapitāla.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var noteikt lielāku daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko juridiska persona var turēt ražotāju organizācijā, ja tiek pieņemti pasākumi, kas nodrošina to, ka nekādā gadījumā netiek pieļauta šādas juridiskas personas varas ļaunprātīga izmantošana.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ražotāju organizācijas īsteno darbības programmu 2014. gada 17. maijā, daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, piemēro tikai pēc minētās darbības programmas beigām.

3.  Dalībvalstu iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, veic balsstiesību un kapitāldaļu pārbaudes. Ja ražotāju organizācijas biedri paši ir juridiskas personas, šīs pārbaudes ietver to fizisko vai juridisko personu identitātes pārbaudes, kas ir biedru daļu vai kapitāla turētāji.

4.  Ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta daļa no tiesību subjekta, dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu vai aizliegtu minētā tiesību subjekta pilnvaras izmainīt, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus.



3. iedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības

18. pants

Noteikumi par ražotāju organizācijām, kas piemērojami ražotāju organizāciju apvienībām

Ražotāju organizāciju apvienībām mutatis mutandis piemēro 3. un 6. pantu, 11. panta 3. punktu, 13., 15. un 17. pantu. Ja ražotāju organizāciju apvienība pārdod to ražotāju organizāciju produktus, kas ir tās biedri, mutatis mutandis piemēro 11. panta 2. punktu.

19. pants

Ražotāju organizāciju apvienību atzīšana

1.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. pantu var atzīt ražotāju organizāciju apvienības attiecībā uz aktivitāti vai aktivitātēm, kas saistītas ar atzīšanas pieteikumā norādītu produktu vai produktu grupu, ja vien ražotāju organizāciju apvienība ir spējīga faktiski veikt minētās aktivitātes.

2.  Ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. pantu, drīkst veikt jebkādas ražotāju organizācijas aktivitātes vai funkcijas arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirdzniecību joprojām veic tās biedri.

3.  Attiecībā uz konkrētu produktu vai produktu grupu un konkrētu aktivitāti ražotāju organizācija ir biedre tikai vienā ražotāju organizāciju apvienībā, kas īsteno darbības programmu.

4.  Dalībvalstis var pieņemt papildinošus noteikumus par ražotāju organizāciju apvienību atzīšanu.

20. pants

Ražotāju organizāciju apvienību biedri, kas nav ražotāju organizācijas

1.  Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar par ražotāju organizāciju apvienības biedru kuriem var kļūt fiziska vai juridiska persona, kas nav atzīta ražotāju organizācija.

2.  Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kas nav atzītas ražotāju organizācijas:

a) netiek ņemti vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem;

b) nesaņem tiešu ieguvumu no Savienības finansētiem pasākumiem.

Dalībvalstis var atļaut, ierobežot vai aizliegt minēto biedru tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.

21. pants

Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība

1.  Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā ražotāju organizācijas, kas ir attiecīgās apvienības biedri, sasniedz lielāko daļu no pārdotās produkcijas vērtības.

Galvenais birojs var būt izveidots arī dalībvalstī, kurā atrodas lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, ja vien attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt.

2.  Ja starptautiska ražotāju organizāciju apvienība īsteno darbības programmu un ja laikā, kad tiek iesniegts jaunas darbības programmas pieteikums, lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības tiek sasniegta vai lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās apvienības galvenais birojs, tad galveno biroju saglabā pašreizējā dalībvalstī līdz jaunās darbības programmas īstenošanas beigām.

Tomēr tad, ja jaunās darbības programmas īstenošanas beigās lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības joprojām tiek sasniegta vai lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, joprojām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā patlaban atrodas galvenais birojs, galveno biroju pārceļ uz minēto citu dalībvalsti, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas par to, ka galvenā biroja atrašanās vieta nav jāmaina.

3.  Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

a) apvienības atzīšanu;

b) attiecīgā gadījumā – starptautiskās apvienības darbības programmas apstiprināšanu;

c) to, lai ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas apvienībā ietilpstošās organizācijas, tiktu izveidota tāda administratīvā sadarbība, kas vajadzīga saistībā ar atzīšanas noteikumu ievērošanu, darbības programmas īstenošanu, ko veic ražotāju organizācijas, kuras ir apvienības biedri, un pārbaužu un administratīvo sodu sistēmu. Minētās citas dalībvalstis sniedz visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs; un

d) to, lai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā atrodas biedri, tiktu nodrošināta visa attiecīgā dokumentācija, arī piemērojamie pieejamie tiesību akti, kas pārtulkoti minētās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.



II NODAĻA

Darbības fondi un darbības programmas



1. iedaļa

Pārdotās produkcijas vērtība

22. pants

Aprēķina pamats

1.  Ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz pašas ražotāju organizācijas un tās biedru ražotāju produkciju, un tā ietver tikai to augļu un dārzeņu produkciju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana. Pārdotās produkcijas vērtībā var iekļaut augļus un dārzeņus, kuriem nav obligāti jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja minētos standartus nepiemēro.

Ražotāju organizāciju apvienības pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz produkciju, ko pārdevusi pati ražotāju organizāciju apvienība un ražotāju organizācijas, kas ir tās biedri, un tā ietver tikai to augļu un dārzeņu produkciju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizāciju apvienībai ir piešķirta atzīšana. Šajos aprēķinos nepieļauj divkāršu uzskaiti.

2.  Pārdotās produkcijas vērtība neietver pārstrādātu augļu un dārzeņu vērtību vai tādu citu produktu vērtību, kas nav augļu un dārzeņu nozares produkti.

Tomēr to augļu un dārzeņu pārdotās produkcijas vērtību, kuri paredzēti vienīgi pārstrādei un kurus ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai to biedri ražotāji, vai šā panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai” atbilstoši meitasuzņēmumi ir vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārveidojuši par kādu no pārstrādātu augļu un dārzeņu produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma X daļā, vai jebkuru citu pārstrādātu produktu, kas minēts šajā pantā un sīkāk aprakstīts šīs regulas I pielikumā, aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro minēto pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir:

a) 53 % augļu sulām;

b) 73 % koncentrētām sulām;

c) 77 % tomātu koncentrātam;

d) 62 % saldētiem augļiem un dārzeņiem;

e) 48 % konservētiem augļiem un dārzeņiem;

f) 70 % konservētām atmatenēm;

g) 81 % augļiem, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai sālījumā;

h) 81 % žāvētiem augļiem;

i) 27 % pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kas nav minēti a)–h) apakšpunktā;

j) 12 % pārstrādātiem aromātiskajiem augiem;

k) 41 % paprikas pulverim.

3.  Dalībvalstis var ražotāju organizācijām atļaut pārdotās produkcijas vērtībā iekļaut arī blakusproduktu vērtību.

4.  Pārdotās produkcijas vērtībā iekļauj arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktu. Vērtību aprēķina, pamatojoties uz vidējo cenu par minētajiem produktiem, ko ražotāju organizācija pārdevusi attiecīgajā periodā.

5.  Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizāciju un tās biedru ražotāju produkciju, kuru pārdevusi minētā ražotāju organizācija. To biedru ražotāju produkciju, ko pārdevusi cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies viņu pašu organizācija, ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā. Nepieļauj divkāršu uzskaiti.

6.  Izņemot gadījumus, kad piemēro 8. punktu, rēķinu par pārdoto augļu un dārzeņu produkciju izraksta posmā “izvedot no ražotāju organizācijas” kā par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma IX daļā minētu produktu, kas ir sagatavots un iepakots, un tajā neiekļauj:

a) PVN;

b) ražotāju organizācijas iekšējās transporta izmaksas, kas rodas par tādu attālumu starp ražotāju organizācijas centralizētās savākšanas vai iepakošanas punktiem un ražotāju organizācijas izplatīšanas punktu, kurš pārsniedz 300 km.

7.  Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no ražotāju organizācijas apvienības” uz tā paša pamata, kas noteikts 6. punktā.

8.  Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” uz tā paša pamata, kas noteikts 6. punktā, ja vismaz 90 % no meitasuzņēmuma daļām vai kapitāla pieder:

a) vienai vai vairākām ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām; vai

b) ja saņemts dalībvalsts apstiprinājums – ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību biedriem ražotājiem, ja tādējādi tiek veicināta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšana.

9.  Gadījumos, kad izmanto ārpakalpojumus, pārdotās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, un tajā iekļauj tās aktivitātes pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija uzticējusi kā ārpakalpojumu saviem biedriem, trešām personām vai tādam meitasuzņēmumam, kas atšķiras no 8. punktā minētā.

▼M1

10.  Ja produkcijas apjoms ir samazinājies dabas katastrofas, klimatisko apstākļu, dzīvnieku vai augu slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā drīkst ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas minēto iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas darbībām, uz kurām attiecas III nodaļas 7. iedaļa, vai līdzvērtīgām darbībām, ko pārvalda ražotāju organizācija vai tās biedri ražotāji.

▼B

23. pants

Atsauces periods un Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms

1.  Dalībvalstis katrai ražotāju organizācijai nosaka 12 mēnešu atsauces periodu, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā tā gada 31. decembrī, kas ir tieši pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

Šis 12 mēnešu atsauces periods ir attiecīgās ražotāju organizācijas pārskata periods.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot pienācīgi pamatotas situācijas.

2.  Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tās produkcijas vērtību, ko atsauces periodā pārdevuši ražotāji, kuri tā gada 1. janvārī, par kuru pieprasīts atbalsts, ir ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedri.

3.  Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas nav starptautiskas, par 2. punktā noteiktās metodes alternatīvu tiek izmantota attiecīgās ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības pārdotās produkcijas faktiskā vērtība atsauces periodā. Tādā gadījumā šo noteikumu šajā dalībvalstī piemēro visām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kas nav starptautiskas.

4.  Ja produkta vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % tādu iemeslu dēļ, kas nav ražotāju organizācijas atbildībā un kontrolē, uzskata, ka minētā produkta pārdotās produkcijas vērtība ir 65 % no tā vērtības iepriekšējā atsauces periodā.

Ražotāju organizācija attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz pirmajā daļā minēto iemeslu pamatojumu.

Šo punktu piemēro arī tādēļ, lai noteiktu atbilstību pārdotās produkcijas minimālajai vērtībai, kā paredzēts 9. pantā.

5.  Ja jaunatzītām ražotāju organizācijām nav 1. punkta piemērošanai pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, tad pārdotās produkcijas vērtība ir pārdodamās produkcijas vērtība, kuru ražotāju organizācija iesniegusi atzīšanas vajadzībām.

24. pants

Grāmatvedības uzskaite

Dalībvalstis nodrošina to, ka ražotāju organizācijas ievēro uz izmaksām balstītas grāmatvedības valsts standartus, kas ļauj neatkarīgiem revidentiem nekavējoties identificēt, pārbaudīt un apstiprināt to izdevumus un ieņēmumus.



2. iedaļa

Darbības fondi

25. pants

Darbības fondu finansēšana

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas darbības fondā nosaka ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība.

2.  Visiem biedriem ražotājiem vai organizācijām, kas ir apvienības biedri, ir iespēja gūt labumu no darbības fonda un demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības darbības fonda izlietojumu un par finansiālajām iemaksām darbības fondā.

3.  Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības statūtos iekļauj prasību, ka biedri ražotāji vai organizācijas, kas ir apvienības biedri, saskaņā ar tās statūtiem veic finansiālās iemaksas, lai varētu izveidot un papildināt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. pantā paredzēto darbības fondu.

26. pants

Aplēstās summas paziņošana

1.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, vēlākais, līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij, kas piešķīrusi atzīšanu, Savienības finansiālās palīdzības aplēstās summas un to biedru un pašas ražotāju organizācijas vai apvienības iemaksu aplēstās summas, kas iemaksājamas darbības fondos nākamajam gadam, un iesniedz darbības programmas vai visus lūgumus apstiprināt grozījumus pašreizējā darbības programmā.

Tomēr dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

2.  Darbības fondu aplēsto summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus par krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un izdevumus par citiem pasākumiem.



3. iedaļa

Darbības programmas

27. pants

Valsts stratēģija

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punktā minēto valsts stratēģiju, tostarp valsts satvaru, uz ko norādīts minētās regulas 36. panta 1. punktā, izveido pirms darbības programmu projektu ikgadējās iesniegšanas. Valsts satvaru integrē valsts stratēģijā pēc iesniegšanas Komisijai un – attiecīgā gadījumā – pēc grozījumu izdarīšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 1. punkta otro daļu.

Valsts stratēģiju var sīkāk sadalīt reģionālos elementos.

2.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punktā minētajiem elementiem valsts stratēģijā integrē visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–165. panta piemērošanas vajadzībām.

3.  Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts atbildībā.

Tajā identificē un izvērtē prioritārās vajadzības, mērķus, gaidāmos rezultātus un kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā pret sākotnējo situāciju.

Tajā nosaka arī instrumentus un darbības, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

4.  Dalībvalstis uzrauga un izvērtē valsts stratēģiju un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt pirms darbības programmu projektu ikgadējās iesniegšanas.

5.  Lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem, dalībvalstis savā valsts stratēģijā nosaka darbības fonda maksimālās procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālajam pasākumam vai darbības veidam.

28. pants

Vidisko darbību valsts satvars

Papildus ierosinātā satvara iesniegšanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 1. punkta otrajā daļā, dalībvalstis paziņo Komisijai visus valsts satvarā iecerētos grozījumus, uz kuriem jāattiecina minētajā daļā izklāstītā procedūra.

Komisija valsts satvaru dara pieejamu citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.

29. pants

Papildinoši dalībvalsts noteikumi

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2017/892 papildina attiecībā uz darbības programmā paredzēto pasākumu, darbību vai izdevumu atbalsttiesīgumu.

30. pants

Saistība ar lauku attīstību, valsts atbalstu un veicināšanas programmām

1.  a saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām atbalsts ir piešķirts darbībām, kas ir identiskas ar darbībām, par kurām varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalsts nodrošina to, ka saņēmējs atbalstu par konkrētu darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Ja dalībvalsts šādas darbības iekļauj lauku attīstības programmā vai programmās, tā nodrošina to, ka valsts stratēģijā ir norādīti aizsardzības pasākumi, noteikumi un pārbaudes, kas ieviesti, lai nepieļautu vienas un tās pašas darbības divkāršu finansēšanu.

▼M1

2.  Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kam ir piešķirts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā vai Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 ( 3 ) 19. pantā paredzēts atbalsts, drīkst īstenot darbības programmu tajā paša periodā ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka saņēmēji atbalstu par konkrētu darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

▼B

3.  Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 3. punktu un 35. pantu, atbalsta apmērs minētajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apmēru, kādu piemēro lauku attīstības programmā paredzētajiem pasākumiem.

4.  Atbalstu vidiskām darbībām, kas ir identiskas ar agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistībām, kas minētas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, ierobežo līdz maksimālajām summām, kas minētās regulas II pielikumā noteiktas agrovides un klimata maksājumiem vai bioloģiskās lauksaimniecības maksājumiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos minētās summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kam jābūt pamatotiem valsts stratēģijā un ražotāju organizāciju darbības programmās.

5.  Vidiskām darbībām, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistītas ar konkrētu zemes gabalu, 4. punktu nepiemēro.

6.  Ja ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas gūst labumu no veicināšanas programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 ( 4 ), dalībvalstis nodrošina to, ka saņēmējs atbalstu attiecīgajai darbībai var saņemt tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

31. pants

Darbību atbalsttiesīgums darbības programmu ietvaros

1.  Darbības programmās neiekļauj darbības vai izdevumus, kas norādīti II pielikumā. Papildināms atbalsttiesīgo darbību saraksts ir norādīts III pielikumā.

2.  Darbības programmās iekļautie izdevumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, aprobežojas tikai ar faktiskajām izmaksām. Tomēr dalībvalstis var noteikt standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas šādos gadījumos:

a) šādas standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas ir minētas III pielikumā;

b) ārējās transporta papildizmaksas par kilometru, kas radušās, vides saudzēšanas pasākuma ietvaros izmantojot dzelzceļa vai kuģu transportu, salīdzinājumā ar kravu autopārvadājumu izmaksām.

Turklāt dalībvalstis var nolemt izmantot diferencētas vienības izmaksu skalas, lai ņemtu vērā reģionālo vai vietējo specifiku.

Standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas dalībvalstis izskata vismaz reizi piecos gados.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstoši un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķinu. Šajā nolūkā dalībvalstis:

a) nodrošina to, ka aprēķinus veic vai aprēķinu atbilstību un pareizību apstiprina struktūra, kura ir funkcionāli neatkarīga no iestādēm, kas ir atbildīgas par programmas īstenošanu, un kurai ir atbilstoša kompetence;

b) glabā visus dokumentāros pierādījumus par standarta vienoto likmju vai vienības izmaksu standarta skalu noteikšanu un izskatīšanu.

4.  Darbība ir atbalsttiesīga, ja produkti, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana, veido vairāk nekā 50 % no darbības aptverto produktu vērtības. Turklāt attiecīgie produkti nāk no ražotāju organizācijas biedriem vai no citas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem ražotājiem. Vērtības aprēķinam mutatis mutandis piemēro 22. un 23. pantu.

5.  Uz ieguldījumiem materiālajos aktīvos attiecas šādas saistības:

a) neskarot 4. punktu, iegūtos materiālos aktīvus izmanto atbilstīgi paredzētajam lietojumam, kā aprakstīts attiecīgajā apstiprinātajā darbības programmā;

b) neskarot 6. punkta trešo un ceturto daļu, iegūtie materiālie aktīvi paliek saņēmēja īpašumā un valdījumā līdz materiālo aktīvu fiskālās amortizācijas perioda beigām vai 10 gadus atkarībā no tā, kurš periods ir īsāks. Saņēmējs nodrošina arī materiālā aktīva apkopi šajā periodā. Tomēr, ja ieguldījums ir veikts zemē, kas tiek nomāta saskaņā ar īpašiem valsts tiesību aktiem par īpašumu, prasību par tās esību saņēmēja īpašumā var nepiemērot, ja ieguldījums ir bijis saņēmēja valdījumā vismaz tik ilgu periodu, kāds prasīts šā apakšpunkta pirmajā teikumā;

c) ja materiālais aktīvs, uz kuru attiecas ieguldījums, pieder ražotāju organizācijai un tā turētājs ir ražotāju organizācijas biedrs, tad ražotāju organizācijai fiskālās amortizācijas perioda laikā ir tiesības piekļūt minētajam materiālajam aktīvam.

Tomēr pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis var paredzēt, ka piemēro periodu, kas atšķiras no fiskālās amortizācijas perioda. Šādu periodu norāda un pienācīgi pamato valsts stratēģijā, un tas aptver vismaz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 5 ) 71. panta 1. punktā minēto periodu.

6.   ►M1  Ieguldījumus, arī ar izpirkumnomas līgumiem saistītos ieguldījumus, drīkst finansēt no darbības fonda ar vienu summu vai vairākiem daļmaksājumiem, kas apstiprināti darbības programmā. ◄ Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmā, pienācīgi pamatotos gadījumos paredzot daļmaksājumu jaunu sadalījumu.

Ja ieguldījuma fiskālās amortizācijas periods pārsniedz darbības programmas ilgumu, to var pārnest uz nākamo darbības programmu.

Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:

a) pieskaita ražotāju organizācijas darbības fondam; vai

b) atņem no aizstāšanas izmaksām.

Ja ieguldījums ir pārdots pirms 5. punktā minētā perioda beigām, bet nav aizstāts, Savienības atbalstu, kas izmaksāts ieguldījuma finansēšanai, atgūst un atmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF) proporcionāli tādu pilnu gadu skaitam, kas palikuši līdz 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā fiskālās amortizācijas perioda beigām.

7.  Darbības, arī ieguldījumus, var īstenot ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedru ražotāju vai 22. panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai” atbilstošu meitasuzņēmumu individuālajās saimniecībās vai telpās, arī tad, ja darbības īsteno kā ārpakalpojumus, kas uzticēti ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem, ar nosacījumu, ka tās palīdz sasniegt darbības programmas mērķus.

Ja biedrs ražotājs izstājas no ražotāju organizācijas, dalībvalsts nodrošina to, ka ražotāju organizācija atgūst ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību un pēdējā minētajā gadījumā ieskaita to darbības fondā.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju organizācijai netiek prasīts atgūt ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību.

8.  Par darbībām, arī ieguldījumiem, kas saistīti ar augļu un dārzeņu pārveidošanu par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, var pretendēt uz atbalstu, ja ar šādām darbībām un ieguldījumiem tiecas sasniegt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, arī minētās regulas 160. pantā noteiktos mērķus, un ja tie ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. pantā minētajā valsts stratēģijā.

9.  Par ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos var pretendēt uz atbalstu, ja ar šādiem ieguldījumiem tiecas sasniegt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, arī minētās regulas 160. pantā noteiktos mērķus, un ja tie ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. pantā minētajā valsts stratēģijā.

32. pants

Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas

1.  Dalībvalstis var atļaut to, ka ražotāju organizāciju apvienību biedri ražotāji, kas nav ražotāju organizācijas, bet ir šādu apvienību biedri atbilstīgi 20. pantam, finansē ražotāju organizāciju apvienības īstenotos pasākumus proporcionāli daļai, ko iemaksājušas ražotāju organizācijas, kas ir apvienības biedri.

2.  Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 30., 31., 33. un 34. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 4.–7. pantu. Tomēr attiecībā uz ražotāju organizāciju apvienību daļējām darbības programmām Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto aktivitāšu līdzsvars nav jāievēro.

3.  Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmās paredzēto krīžu pārvarēšanas un novēršanas izdevumu maksimālo apjomu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā, aprēķina katrai ražotāju organizācijai, kas ir apvienības biedrs.

33. pants

Lēmums

1.  Dalībvalstis:

a) apstiprina darbības fondu summas un darbības programmas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un šīs nodaļas prasībām;

b) apstiprina darbības programmas ar nosacījumu, ka ražotāju organizācija piekrīt konkrētiem grozījumiem; vai

c) noraida darbības programmas vai to daļas.

2.  Lēmumus par darbības programmām un darbības fondiem dalībvalstis pieņem līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis minētos lēmumus līdz 15. decembrim paziņo ražotāju organizācijām.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šādus lēmumus var pieņemt pēc minētā datuma, bet ne vēlāk kā līdz 20. janvārim pēc iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var paredzēt, ka izdevumi ir attiecināmi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc iesniegšanas.

34. pants

Grozījumi darbības programmās

1.  Ražotāju organizācijas var pieprasīt attiecībā uz nākamajiem gadiem grozīt darbības programmu, tostarp to ilgumu. Dalībvalstis nosaka šādu pieprasījumu iesniegšanas un apstiprināšanas termiņu tā, lai apstiprinātie grozījumi būtu piemērojami no nākamā gada 1. janvāra.

Pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šādus pieprasījumus var apstiprināt pēc dalībvalstu noteikto termiņu beigām, bet ne vēlāk kā līdz 20. janvārim gadā, kas seko pieprasījuma iesniegšanas gadam. Apstiprinājuma lēmumā var paredzēt, ka izdevumi ir attiecināmi no 1. janvāra, kas seko pieprasījuma iesniegšanas gadam.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar pašu noteiktiem nosacījumiem var atļaut gada laikā izdarīt grozījumus darbības programmās. Lēmumus par minētajiem grozījumiem pieņem līdz 20. janvārim gadā, kas seko grozījumu pieprasījuma iesniegšanas gadam.

Dalībvalstis gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

a) īstenot to darbības programmas tikai daļēji;

b) izmainīt darbības programmu saturu;

c) paaugstināt darbības fonda summu ne vairāk kā par 25 % no sākotnēji apstiprinātās summas un samazināt to par dalībvalsts noteiktu procentuālo daļu, ja vispārīgie darbības programmas mērķi tiek saglabāti nemainīgi;

d) darbības fondam pievienot valsts finansiālo palīdzību gadījumā, kad piemēro 53. pantu.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem darbības programmas gada laikā var grozīt bez dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma. Par minētajiem grozījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja ražotāju organizācija tos nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis var mainīt otrās daļas c) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu, ja ražotāju organizācijas apvienojas, kā minēts 15. panta 1. punktā.

3.  Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošus dokumentus, kuros norāda izmaiņu iemeslu, veidu un ietekmi.



4. iedaļa

Atbalsts

35. pants

Avansa maksājumi

1.  Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām iesniegt pieteikumu uz atbalsta daļas avansa maksājumu. Avansa maksājums atbilst prognozētajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu periodā, kas sākas mēnesī, kurā iesniegts pieteikums uz avansa maksājumu.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka finansiālās iemaksas darbības fondā ir tikušas iekasētas saskaņā ar 24. un 25. pantu un iepriekšējie avansa maksājumi un attiecīgās ražotāju organizācijas iemaksas ir tikušas faktiski izlietotas.

2.  Pieteikumus uz nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno apliecinošus dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Nodrošinājumus atbrīvo attiecībā uz summu, kas nepārsniedz 80 % no izmaksātajiem avansiem.

3.  Ja darbības programmas netiek izpildītas vai tiek pieļauta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 5. panta b) un c) punktā paredzēto pienākumu būtiska neizpilde, nodrošinājumu ietur, neskarot citus administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar šīs sadaļas V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājumu ietur proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

36. pants

Darbības programmas pārtraukšana un atzīšanas apturēšana

1.  Ja ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība pārtrauc īstenot darbības programmu pirms paredzētā termiņa beigām, turpmāki maksājumi šādai organizācijai vai apvienībai par darbībām, kas īstenotas pēc pārtraukšanas dienas, netiek veikti.

2.  Atbalsts, kas saņemts par atbalsttiesīgām darbībām, kas veiktas pirms darbības programmas pārtraukšanas, netiek atgūts, ja:

a) ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība ir ievērojusi atzīšanas kritērijus un darbības programmā noteiktie darbību mērķi pārtraukšanas brīdī ir izpildīti; un

b) ieguldījumus, kas finansēti ar atbalstu no darbības fonda, ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai to meitasuzņēmumi, kas atbilst 22. panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai”, vai to biedri saglabā valdījumā un lieto vismaz līdz amortizācijas perioda beigām, kas minēts 31. panta 5. punktā. Pretējā gadījumā Savienības finansiālo palīdzību, kas izmaksāta, lai finansētu minētos ieguldījumus, atgūst un atmaksā ELGF.

3.  Savienības finansiālo palīdzību daudzgadu saistībām, piemēram, vidiskām darbībām, kuru ilgtermiņa mērķus un gaidāmos ieguvumus nevar realizēt pasākuma pārtraukšanas dēļ, atgūst un atmaksā ELGF.

4.  Šo pantu mutatis mutandis piemēro ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības brīvprātīgas atzīšanas apturēšanas, atzīšanas anulēšanas vai likvidēšanas gadījumā.

5.  Nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūst saskaņā ar 67. pantu.



III NODAĻA

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi



1. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

37. pants

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēle

Dalībvalstis var paredzēt, ka viens vai vairāki no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmajā daļā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.

38. pants

Aizdevumi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai

Aizdevumus, kuri ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta piekto daļu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.



2. iedaļa

Ieguldījumi, kas tirgū laisto apjomu pārvaldību padara efektīvāku

39. pants

Ieguldījumi, kas saistīti ar apjomu pārvaldību

1.  Dalībvalsts savā valsts stratēģijā iekļauj sarakstu ar atbalsttiesīgiem ieguldījumiem, kuru mērķis ir tirgū laisto apjomu pārvaldību padarīt efektīvāku, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

2.  Pirms tādu darbības programmu apstiprināšanas, kurās iekļautas darbības, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem ieguldījumiem, dalībvalstis pieprasa pamatojumu tam, ka ierosinātais ieguldījums ir piemērots efektīvai krīzes novēršanai vai izturēšanai.

▼M1



3. iedaļa

Atbalsts attiecībā uz kopējiem fondiem

40. pants

Atbalsts attiecībā uz kopējiem fondiem

1.  Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai un kopējo fondu līdzekļu papildināšanai paredzētu atbalstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.

2.  Šā panta 1. punktā minētais atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas. Šāda atbalsta kopējais apjoms pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā nepārsniedz attiecīgi 5 %, 4 % vai 2 % no ražotāju organizācijas iemaksām kopējā fondā.

3.  Ražotāju organizācija var saņemt 1. punktā minēto atbalstu kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai tikai vienu reizi un tikai kopējā fonda darbības pirmo triju gadu laikā. Ja ražotāju organizācija pieprasa atbalstu tikai otrajā vai trešajā kopējo fondu darbības gadā, atbalsta apjoms otrajā un trešajā darbības gadā ir attiecīgi 4 % vai 2 % no ražotāju organizācijas iemaksām kopējā fondā.

4.  Dalībvalstis var noteikt maksimālo apjomu summām, kuras ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu, kas attiecas uz kopējiem fondiem.

▼B



4. iedaļa

Augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc obligātas izaršanas

41. pants

Augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana

1.  Ja dalībvalstis savā valsts stratēģijā iekļauj augļu dārzu vēlreizēju apstādīšanu pēc tam, kad tie tikuši obligātā kārtā izarti veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, veiktie pasākumi atbilst Padomes Direktīvai 2000/29/EK ( 6 ).

2.  Augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana neaptver vairāk kā 20 % no darbības programmās paredzētajiem kopējiem izdevumiem. Dalībvalstis var nolemt noteikt mazāku procentuālo daļu.



5. iedaļa

Izņemšana no tirgus

42. pants

Darbības joma

Šajā iedaļā ir paredzēti noteikumi par izņemšanu no tirgus un bezmaksas izplatīšanu, kas minēta attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā un 34. panta 4. punktā.

43. pants

Trīs gadu vidējais rādītājs, ko piemēro bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu izņemšanai no tirgus

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā minēto limitu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas apjoma aprēķina, pamatojoties uz to produktu kopējo apjomu vidējo aritmētisko, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana un kuri trīs iepriekšējo gadu laikā ir tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību.

2.  Jaunatzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem pirms atzīšanas ir:

a) ja organizācija ir bijusi ražotāju grupa – attiecīgā gadījumā līdzvērtīgie dati par minēto ražotāju grupu; vai

b) apjoms, kas piemērojams atzīšanas pieteikumam.

44. pants

Iepriekšējs paziņojums par izņemšanas darbībām

1.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības iepriekš rakstiski vai elektroniski paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodomu izņemt produktus no tirgus.

Šādā paziņojumā konkrēti norāda no tirgus izņemamo produktu sarakstu un to galvenās īpašības saskaņā ar attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, katra attiecīgā produkta aplēsto daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var inspicēt no tirgus izņemtos produktus, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. pantā.

Paziņojumos iekļauj rakstisku deklarāciju, kurā apliecināts, ka no tirgus izņemamie produkti atbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem vai prasību minimumam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 15. pantā.

2.  Dalībvalstis ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 1. punktā paredzētajiem paziņojumiem, jo īpaši par termiņiem.

45. pants

Atbalsts

1.  Atbalsts par produktu izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nepārsniedz IV pielikumā noteiktās summas.

Attiecībā uz IV pielikumā neiekļautiem produktiem dalībvalstis atbalsta maksimālās summas, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nosaka tādā apmērā, kas bezmaksas izplatīšanas gadījumā nepārsniedz 40 % no vidējās tirgus cenas iepriekšējo piecu gadu laikā, un tādā apmērā, kas citu galamērķu, nevis bezmaksas izplatīšanas, gadījumā nepārsniedz 30 % no vidējās tirgus cenas iepriekšējo piecu gadu laikā.

Ja ražotāju organizācija no trešām personām ir saņēmusi kompensāciju par produktiem, kas izņemti no tirgus, pirmajā daļā minēto atbalstu samazina par summu, kas ir vienāda ar saņemto kompensāciju. Lai būtu tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgajiem produktiem, tos nedrīkst atkal piedāvāt komerciālajā augļu un dārzeņu tirgū.

2.  Attiecībā uz ikvienu konkrētu produktu ikvienā konkrētā ražotāju organizācijā no tirgus izņemtie produkti nepārsniedz 5 % no pārdotās produkcijas apjoma. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar šīs regulas 46. panta 2. punktu.

Pirmajā daļā minēto pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā iepriekšējos trijos gados pārdotās produkcijas vidējo apjomu. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana.

Pirmajā daļā minētā procentuālā daļa ir gada vidējie rādītāji trīs gadu periodā, kurā ietilpst attiecīgais gads un divi iepriekšējie gadi, turklāt pieļaujamais pārsniegums gadā ir pieci procentpunkti.

3.  Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kurus realizē, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām un institūcijām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, sedz tikai maksājumu par produktiem, kas realizēti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un izmaksas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 16. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā.

46. pants

Izņemto produktu galamērķi

1.  Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu pieļaujamos galamērķus. Tās pieņem noteikumus, lai nodrošinātu to, ka izņemšana no tirgus vai tās galamērķis nerada negatīvu ietekmi uz vidi, nedz negatīvas fitosanitārās sekas.

2.  Galamērķi, kas minēti 1. punktā, ietver bezmaksas izplatīšanu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punkta nozīmē un jebkurus citus līdzvērtīgus galamērķus, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Pēc pieprasījuma dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām un institūcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, prasīt no tirgus izņemto produktu galīgajiem saņēmējiem veikt iemaksu.

Ja attiecīgās labdarības organizācijas un institūcijas šādu atļauju ir saņēmušas, tās papildus šīs regulas 47. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem kārto finanšu uzskaiti par attiecīgo darbību.

Bez maksas izplatīto produktu saņēmējiem var būt atļauts veikt samaksu natūrā augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, ja šāds maksājums kompensē tikai pārstrādes izmaksas un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir paredzēti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir paredzēti otrajā daļā minēto galīgo saņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kontaktus un sadarbību starp to apstiprinātajām ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām un institūcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā.

3.  Ir iespējama produktu nodošana pārstrādes rūpniecībai. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu to, ka nerodas konkurences izkropļojumi attiecīgajās rūpniecības nozarēs Savienībā vai saistībā ar importētiem produktiem un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

47. pants

Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

1.  No tirgus izņemto produktu saņēmēji, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, apņemas:

a) ievērot noteikumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un atbilstīgi tai;

b) kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti par attiecīgajām darbībām;

c) akceptēt Savienības noteikumos paredzētās pārbaudes; un

d) nodrošināt apliecinošos dokumentus par katra attiecīgā produkta galīgo galamērķi tāda pārņemšanas sertifikāta vai līdzvērtīga dokumenta formā, kas apliecina to, ka no tirgus izņemtos produktus ir pārņēmusi trešā persona, lai tos izplatītu bez maksas.

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jākārto pirmās daļas b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem daudzumus, kas ir mazāki par maksimālo daudzumu, kurš dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz dokumentētu riska analīzi.

2.  Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a) ievērot noteikumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un atbilstīgi tai;

b) kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti par attiecīgajām darbībām, ja dalībvalsts to uzskata par vajadzīgu, neraugoties uz to, ka produkts pirms piegādes ir denaturēts;

c) akceptēt Savienības noteikumos paredzētās pārbaudes; un

d) nepieprasīt papildu atbalstu par spirtu, kas saražots no attiecīgajiem produktiem, ja no tirgus izņemtie produkti ir paredzēti destilācijai.



6. iedaļa

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

48. pants

Ražas priekšlaicīgas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanas nosacījumi

1.  Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā, tiek veikta papildus parastajai audzēšanas praksei un atšķiras no tās.

2.  Augļaugus un dārzeņaugus, no kuriem raža ir novākta priekšlaicīgi vai nav novākta vispār, neizmanto turpmākas ražošanas vajadzībām tajā pašā veģetācijas periodā pēc tam, kad notikusi šāda darbība.

3.  Priekšlaicīgas ražas novākšanas pasākumus neattiecina uz augļiem un dārzeņiem, kam jau ir sācies parastais ražas novākšanas laiks, savukārt ražas nenovākšanas pasākumus neveic gadījumos, kad no attiecīgās platības parastā ražošanas cikla laikā jau ir novākta komerciāli izmantojama produkcija.

Pirmo daļu nepiemēro, ja augļaugu un dārzeņaugu ražas novākšanas laiks ir ilgāks par vienu mēnesi. Šādos gadījumos 4. punktā minētās summas kompensē tikai to produkciju, kas jānovāc sešu nedēļu laikā pēc ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbības. Minētos augļaugus un dārzeņaugus neizmanto turpmākas ražošanas vajadzībām tajā pašā veģetācijas periodā pēc tam, kad notikusi šāda darbība.

Otrās daļas piemērošanas vajadzībām dalībvalstis var aizliegt ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas pasākumus, ja – ražas priekšlaicīgas novākšanas gadījumā – ievērojama daļa parastās ražas novākšanas jau ir pabeigta un ja – ražas nenovākšanas gadījumā – ievērojama daļa komerciāli izmantojamās produkcijas jau ir novākta. Dalībvalsts, kas plāno piemērot šo noteikumu, savā valsts stratēģijā nosaka, kāda daļa ir uzskatāma par ievērojamu daļu.

Konkrēta gada laikā uz vienu un to pašu produktu vienā un tajā pašā konkrētajā platībā neattiecina priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu, izņemot otrās daļas piemērošanas vajadzībām, kad abas darbības var piemērot vienlaikus.

4.  Atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kas fiziski atrodas uz lauka un ko faktiski novāc nenogatavojušos. Kompensācijas summas, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizāciju iemaksas par ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu, ir maksājums par hektāru, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 49. panta pirmās daļas a) punktu tādā apmērā, lai tas segtu ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta apmēra par izņemšanu no tirgus, kas piemērojams tādai izņemšanai no tirgus, kuras mērķis nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā minētā bezmaksas izplatīšana.

5.  Par ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas nodomu ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības iepriekš rakstiski vai elektroniski paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

49. pants

Dalībvalstu pienākumi

Dalībvalstis pieņem:

a) sīki izstrādātus noteikumus par ražas priekšlaicīgas novākšanas un ražas nenovākšanas pasākumu īstenošanu, arī par iepriekšējiem paziņojumiem par ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu, to saturu un termiņiem, par izmaksājamās kompensācijas summu un par pasākumu piemērošanu, kā arī to produktu sarakstu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šiem pasākumiem;

b) noteikumus, ar kuriem nodrošina to, ka šo pasākumu īstenošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas.

Dalībvalstis pārbauda to, vai pasākumi tiek veikti pareizi, arī attiecībā uz pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem noteikumiem. Ja dalībvalstis konstatē, ka pasākumi nav veikti pareizi, tās neapstiprina pasākumu piemērošanu.



7. iedaļa

Ražas apdrošināšana

50. pants

Ražas apdrošināšanas darbību mērķis

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētās darbības, kas saistītas ar ražas apdrošināšanu, palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus un segt tirgus zaudējumus, ko ražotāju organizācijai vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un attiecīgā gadījumā slimības vai kaitēkļu invāzija.

51. pants

Ražas apdrošināšanas darbību īstenošana

1.  Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par ražas apdrošināšanas darbību īstenošanu, arī noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ražas apdrošināšanas darbības nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.  Dalībvalstis var piešķirt valsts papildu finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas darbības, par kurām saņemti līdzekļi no darbības fonda. Tomēr kopējais publiskais atbalsts ražas apdrošināšanai nepārsniedz:

a) 80 % no izmaksām par apdrošināšanas prēmijām, ko ražotāji samaksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši dabas katastrofām pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

b) 50 % no izmaksām par apdrošināšanas prēmijām, ko ražotāji samaksājuši par apdrošināšanu pret:

i) šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; un

ii) zaudējumiem, ko radījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzija.

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto limitu piemēro arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansiālo palīdzību 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 3. punktu.

3.  Ražas apdrošināšanas darbības neaptver apdrošināšanas maksājumus, kuri, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām, ražotājiem kompensē vairāk par 100 % no ienākumu zaudējumiem.

▼M1



8. iedaļa

Atbalsts attiecībā uz konsultēšanu

51.a pants

Konsultācijas pasākumu īstenošana

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta i) apakšpunkta īstenošanas nolūkos tiesīgi saņemt atbalstu ir šādi konsultācijas pasākumi:

a) apmaiņa ar paraugpraksi saistībā ar krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punktā un kas atzītām ražotāju organizācijām, ražotāju grupām vai individuāliem ražotājiem palīdz izmantot pieredzi, ko citi guvuši krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu īstenošanā;

b) pasākumi, kas veicina jaunu ražotāju organizāciju izveidi, rosinot esošo ražotāju organizāciju apvienošanos, vai kas palīdz individuāliem ražotājiem pievienoties jau esošai ražotāju organizācijai;

c) pasākumi, kas konsultāciju sniedzējiem un saņēmējiem nodrošina kontaktu veidošanas iespējas, lai stiprinātu jo īpaši tirdzniecības kanālus kā krīžu novēršanas un pārvarēšanas līdzekli.

2.  Konsultācijas sniedzējs ir ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju organizācija. Konsultācijas pasākumiem paredzēto atbalstu saņem konsultācijas sniedzējs.

3.  Konsultācijas saņēmējs ir atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, kas atrodas reģionos, kuros organizētības koeficients trīs secīgos gados pirms darbības programmas īstenošanas ir bijis zemāks par 20 %.

Individuāli ražotāji, kas nav kādas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienību biedri, var būt konsultācijas saņēmēji pat tad, ja tie atrodas reģionos, kuros organizētības koeficients ir augstāks par 20 %.

4.  Ar konsultācijas pasākumiem saistītie izdevumi ir daļa no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punktā minēto darbības programmas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izdevumiem.

Konsultēšanas atbalsttiesīgās izmaksas ir uzskaitītas šīs regulas III pielikumā.

Visu III pielikumā norādīto izmaksu kompensāciju izmaksā konsultācijas sniedzējam.

5.  Konsultācijas pasākumu izpildi nedrīkst nodot ārpakalpojumā.

▼B



IV NODAĻA

Valsts finansiālā palīdzība

52. pants

Ražotāju organizētības pakāpe un reģiona definīcija

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 35. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ražotāju organizētības pakāpi dalībvalsts reģionā aprēķina, pamatojoties uz tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas saražota attiecīgajā reģionā un ko pārdevušas:

a) atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības; un

b) ražotāju grupas, kas izveidotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantam, un ražotāju organizācijas un ražotāju grupas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā.

Augļu un dārzeņu produkcijas vērtību dala ar minētajā reģionā saražotās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību.

To augļu un dārzeņu vērtībā, kas saražoti attiecīgajā reģionā un ko pārdevušas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās organizācijas, apvienības un grupas, iekļauj tikai tos produktus, attiecībā uz kuriem šīm ražotāju organizācijām, apvienībām un grupām ir piešķirta atzīšana. Mutatis mutandis piemēro 22. pantu.

Vērtības aprēķinā iekļauj tikai tos augļus un dārzeņus, ko attiecīgajā reģionā saražojušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas un to biedri un ko tie ir ieguvuši un pārdevuši.

Lai aprēķinātu minētajā reģionā saražoto augļu un dārzeņu kopējo vērtību, mutatis mutandis piemēro metodoloģiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 138/2004 ( 7 ) I pielikumā.

2.  Ražotāju organizētības pakāpi dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātās organizētības pakāpes vidējā vērtība pēdējos trijos gados, par kuriem ir pieejami dati, ir mazāka par 20 %.

3.  Valsts finansiālo palīdzību piešķir tikai par augļiem un dārzeņiem, kas saražoti 1. un 2. punktā minētajā reģionā.

4.  Šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām reģionus, par kuriem ir pieejami dati, lai aprēķinātu organizētības pakāpi saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nosaka kā atsevišķas to teritorijas daļas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tādiem kā to agronomiskās un ekonomiskās īpašības un to reģionālais lauksaimniecības/augļu un dārzeņu ražošanas potenciāls vai to institucionālā un administratīvā struktūra.

Reģionus, ko dalībvalsts noteikusi šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām, negroza vismaz piecus gadus, ja vien šādi grozījumi nav objektīvi pamatoti ar būtiskiem iemesliem, kas nav saistīti ar ražotāju organizētības pakāpes aprēķināšanu attiecīgajā reģionā vai reģionos.

Ja dalībvalsts pieprasa daļēju valsts finansiālās palīdzības atmaksāšanu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 20. pantu, šāds pieprasījums attiecas uz to pašu reģionu definīciju, kāda norādīta atļaujas pieprasījumā.

53. pants

Grozījumi darbības programmā

Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties uz valsts finansiālo palīdzību, vajadzības gadījumā groza savu darbības programmu atbilstīgi 34. pantam.



V NODAĻA

Vispārīgie noteikumi



1. iedaļa

Paziņojumi un ziņojumi

54. pants

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām

Dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju un sniedz šādus dokumentus:

a) katru gadu līdz 31. janvārim – darbības fondu kopējo summu, kas attiecīgajā gadā apstiprināta visām darbības programmām. Šajā paziņojumā norāda gan darbības fondu kopējo summu, gan piešķirtās Savienības finansiālās palīdzības kopējo summu, kas iekļauta minētajos fondos. Minētos skaitļus tālāk sadala summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, un summās, kas paredzētas citiem pasākumiem;

b) katru gadu līdz 15. novembrim – gada ziņojumu par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, kā arī ražotāju grupām, kas izveidotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantam, un par darbības fondiem, darbības programmām un atzīšanas plāniem, kas darbojušies iepriekšējā gadā. Šajā gada ziņojumā iekļauj informāciju, kas noteikta šīs regulas V pielikumā;

c) katru gadu līdz 31. janvārim – summas, kas atbilst katram sekojošajam gada periodam, ieskaitot arī pašreizējo īstenošanas gadu, kurā īsteno atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantam izveidoto ražotāju grupu atzīšanas plānus. Norāda apstiprinātās vai aplēstās summas. Šajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju par katru ražotāju grupu un katru gaidāmo plāna īstenošanas gada periodu:

i) atzīšanas plāna īstenošanas gada perioda kopējā summa, Savienības finansiālā palīdzība un dalībvalstu, ražotāju grupu un ražotāju grupu biedru iemaksas;

ii) atbalsta sadalījums atkarībā no tā, vai tas piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam.

55. pants

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju noteiktajām augļu un dārzeņu cenām iekšējā tirgū

1.  Katru trešdienu līdz plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) dalībvalstis paziņo Komisijai iepriekšējā nedēļā reģistrētās VI pielikumā uzskaitīto augļu un dārzeņu vidējās svērtās cenas, ja šādi dati ir pieejami.

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas vispārīgais tirdzniecības standarts, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 I pielikuma A daļā, paziņo tikai minētajam standartam atbilstošu produktu cenas, savukārt attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas īpašs tirdzniecības standarts, kas noteikts minētā pielikuma B daļā, paziņo tikai I šķiras produktu cenas.

Dalībvalstis paziņo vienu vidējo svērto cenu, kas atbilst šīs regulas VI pielikumā norādītajiem produktu veidiem un šķirnēm, izmēriem un noformējumiem. Ja reģistrētās cenas attiecas uz citiem produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem vai noformējumiem, nevis tiem, kas norādīti minētajā pielikumā, dalībvalstis paziņo Komisijai produktu veidus, šķirnes, izmērus un noformējumus, uz kuriem attiecas cenas.

Paziņotās cenas ir cenas posmā “izvedot no iepakošanas punkta”, tās ir šķirotu, iepakotu un vajadzības gadījumā uz paliktņiem novietotu produktu cenas, kas izteiktas euro par 100 kilogramiem neto svara.

2.  Dalībvalstis identificē attiecīgo augļu un dārzeņu reprezentatīvos tirgus ražošanas apgabalā. Reprezentatīvos tirgus un to svērumu vidējās cenās dalībvalstis Komisijai paziņo pirmajā paziņojumā vai gadījumos, kad tās veic šo tirgu vai cenu izmaiņas. Dalībvalstis brīvprātīgi var paziņot citas cenas.



2. iedaļa

Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzība un izvērtēšana

56. pants

Kopīgie veikuma rādītāji

1.  Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzību un izvērtēšanu veic, lai novērtētu progresu, kas panākts darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanā, kā arī to lietderību un efektivitāti attiecībā uz minētajiem mērķiem.

2.  Progresu, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 II pielikumā noteiktos kopīgos veikuma rādītājus, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī ar īstenoto darbības programmu resursiem (finansiālā izpilde), tiešajiem rezultātiem, koprezultātiem un ietekmi.

3.  Dalībvalstis savā valsts stratēģijā var noteikt papildu rādītājus.

57. pants

Darbības programmu uzraudzības un izvērtēšanas procedūras

1.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības izveido sistēmu, kas izmantojama, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju to rādītāju kompilēšanai, kas piemērojami darbības programmu uzraudzībā un izvērtēšanā.

2.  Uzraudzību veic tādā veidā, lai tās rezultātā tiktu:

a) verificēta programmas īstenošanas kvalitāte;

b) identificēta vajadzība koriģēt vai izskatīt darbības programmu;

c) nodrošināta ziņošanas prasību izpildei vajadzīgā informācija. Informāciju par uzraudzības aktivitāšu rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. panta 2. punktā.

3.  Izvērtēšana izpaužas kā ziņojums par darbības programmas īstenošanas aizpagājušo gadu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. panta 4. punktā.

Izvērtēšanā pārbauda progresu, kas panākts programmas vispārīgo mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto kopīgos veikuma rādītājus, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem.

Attiecīgā gadījumā izvērtēšanā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vidisko darbību rezultātiem un ietekmi, kuru mērķis ir:

a) augsnes erozijas profilakse;

b) augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana vai labāka pārvaldība;

c) dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība; un

d) ainavas saglabāšana.

Iegūtos rezultātus izmanto, lai:

a) uzlabotu darbības programmas kvalitāti;

b) identificētu vajadzību izdarīt būtiskas izmaiņas darbības programmā; un

c) gūtu atziņas, kas var noderēt turpmāko darbības programmu uzlabošanai.

Izvērtējuma ziņojumu pievieno atbilstošajam gada ziņojumam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. panta 2. punktā.

58. pants

Valsts stratēģijas uzraudzības un izvērtēšanas procedūras

1.  Dalībvalstis izveido sistēmu, kas izmantojama, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju elektroniskā formā un kas būtu piemērota, lai kompilētu 56. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās izmanto ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību iesūtīto informāciju par darbības programmu uzraudzību un izvērtēšanu.

2.  Uzraudzību veic pastāvīgi, lai varētu novērtēt progresu, kas panākts darbības programmu mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju iesūtītajos gada ziņojumos. Uzraudzību veic tādā veidā, lai tās rezultātā tiktu:

a) verificēta darbības programmu īstenošanas kvalitāte;

b) identificēta vajadzība koriģēt vai izskatīt valsts stratēģiju nolūkā sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus vai uzlabot stratēģijas īstenošanas pārvaldību, arī darbības programmu finansiālo pārvaldību.

3.  Izvērtēšanas mērķis ir novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un izvērtēšanas rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesūtītajā pēdējā un priekšpēdējā gada ziņojumā. Izvērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

a) uzlabotu stratēģijas kvalitāti;

b) identificētu vajadzību stratēģijā izdarīt būtiskas izmaiņas.

Izvērtēšana ietver izvērtēšanu, ko veic 2020. gadā. Tās rezultātus ietver tā paša gada valsts gada ziņojumā, kas minēts 54. panta b) punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē minēto programmu efektu un ietekmi attiecībā uz stratēģijā noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā.



3. iedaļa

Administratīvie sodi

59. pants

Atzīšanas kritēriju neievērošana

1.  Ja dalībvalsts ir konstatējusi, ka ražotāju organizācija neievēro vienu no atzīšanas kritērijiem, kas saistīti ar 5. un 7. panta, 11. panta 1. un 2. punkta un 17. panta prasībām, tā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kritērija neievērošanas konstatēšanas nosūta attiecīgajai ražotāju organizācijai ierakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā norādīta konstatētā neievērošana, veicamie korektīvie pasākumi un termiņi, kuros šie pasākumi jāveic un kuri nepārsniedz četrus mēnešus. Dalībvalstis aptur atbalsta maksājumus no brīža, kad konstatēta kritērija neievērošana, līdz brīdim, kad ir īstenoti prasībām atbilstoši korektīvie pasākumi.

2.  Ja 1. punktā minētie korektīvie pasākumi netiek īstenoti dalībvalsts noteiktajā termiņā, ražotāju organizācijas atzīšana tiek apturēta. Dalībvalsts paziņo ražotāju organizācijai par apturēšanas periodu, kas sākas tūlīt pēc korektīvo pasākumu veikšanai noteiktā perioda beigām un nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad ražotāju organizācija ir saņēmusi brīdinājuma vēstuli. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka šāda darbība tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas.

Atzīšanas apturēšanas periodā ražotāju organizācija var turpināt savu darbību, bet atbalsta maksājumi tiek aizturēti līdz brīdim, kad atzīšanas apturēšana ir atcelta. Ikgadējo atbalsta summu samazina par 2 % par katru kalendāra mēnesi vai tā daļu, kurā atzīšana ir bijusi apturēta.

Apturēšana beidzas dienā, kad veikta pārbaude, kas apliecina, ka attiecīgie atzīšanas kritēriji ir izpildīti.

3.  Ja līdz dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā apturēšanas perioda beigām kritēriji netiek izpildīti, dalībvalsts atsauc atzīšanu no dienas, no kuras atzīšanas nosacījumi nebija ievēroti, vai – ja šo dienu nav iespējams noteikt – no dienas, kurā neievērošana tika konstatēta. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka atzīšana tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas. Neizmaksāto atbalsta summu par periodu, kurā konstatēta neievērošana, neizmaksā, un nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūst.

4.  Ja dalībvalsts ir konstatējusi, ka ražotāju organizācija neievēro kādu no atzīšanas kritērijiem, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantā, bet nav minēts šā panta 1. punktā, tā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kritēriju neievērošanas konstatēšanas nosūta attiecīgajai ražotāju organizācijai ierakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā norādīta konstatētā neievērošana, veicamie korektīvie pasākumi un termiņi, kuros šie pasākumi jāveic un kuri nepārsniedz četrus mēnešus.

5.  Ja 4. punktā minētie korektīvie pasākumi dalībvalsts noteiktajā termiņā netiek veikti, maksājumus aptur un ikgadējo atbalsta summu samazina par 1 % par katru nākamo kalendāra mēnesi vai tā daļu pēc minētā perioda beigām. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka šāda darbība tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas.

6.  Dalībvalstis atsauc atzīšanu, ja ražotāju organizācija nevar pierādīt atbilstību pārdotās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunktā, līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir otrais gads pēc gada, kad minētie kritēriji netika izpildīti. Atsaukšana stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, vai – ja šo dienu nav iespējams noteikt – no dienas, kad tika konstatēta neievērošana. Neizmaksāto atbalsta summu par periodu, kurā konstatēta neievērošana, neizmaksā, un nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūst.

Tomēr, ja ražotāju organizācija pierāda dalībvalstij, ka tā gan ir veikusi riska novēršanas pasākumus, taču dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ nevar ievērot atzīšanas kritērijus, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikti attiecībā uz pārdodamās produkcijas minimālo apjomu vai vērtību, ko noteikušas dalībvalstis, tad attiecībā uz šo ražotāju organizāciju dalībvalsts konkrētajā gadā var atkāpties no pārdodamās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības.

7.  Gadījumos, kad piemēro 1., 2., 4. un 5. punktu, dalībvalstis var veikt maksājumus pēc Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 10. pantā noteiktā termiņa. Tomēr šādus maksājumus neveic vēlāk kā tā gada 15. oktobrī, kas ir otrais gads pēc programmas īstenošanas gada.

8.  Ja ražotāju organizācija nesniedz dalībvalstij informāciju, kas prasīta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. pantā, mutatis mutandis piemēro 1.–5. punktu.

60. pants

Krāpšana

1.  Dalībvalstis aptur maksājumus un atzīšanu attiecībā uz ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību, par kuru valsts iestāde izmeklē apsūdzību krāpšanā saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 1308/2013, līdz brīdim, kad apsūdzība ir noskaidrota.

2.  Ja tiek konstatēts, ka ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība ir veikusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalstis, neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem:

a) atsauc attiecīgās organizācijas vai apvienības atzīšanu;

b) izslēdz no atbalsta attiecīgās darbības, kas paredzētas attiecīgajā darbības programmā, un atgūst visu atbalstu, kas jau izmaksāts par minētajām darbībām; un

c) izslēdz minēto organizāciju vai apvienību no atzīšanas nākamajā gadā.

61. pants

Sods par neattiecināmām summām

1.  Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz atbalsttiesīgām darbībām.

2.  Dalībvalsts pārbauda atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka summu, kas:

a) būtu maksājama saņēmējam, pamatojoties tikai uz pieteikumu;

b) kas maksājama saņēmējam pēc pieteikuma atbalsttiesīguma pārbaudes.

3.  Ja summa, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vairāk nekā par 3 % pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, piemēro sodu. Soda apmērs ir starpība starp summu, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un summu, kas aprēķināta saskaņā ar tā b) apakšpunktu. Tomēr sodu nepiemēro, ja ražotāju organizācija var pierādīt, ka nav atbildīga par neattiecināmās summas iekļaušanu.

4.  Neattiecināmiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas vai turpmākās pārbaudēs, mutatis mutandis piemēro 2. un 3. punktu.

5.  Ja pārdotās produkcijas vērtība ir deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, 2. punkta a) un b) apakšpunktam atbilstošo summu noteikšanai attiecīgi izmanto deklarētās un apstiprinātās vērtības.

6.  Ja darbības programmas beigās nav ievēroti nosacījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punkta b) apakšpunktā, darbības programmas pēdējā gada atbalsta kopējo summu samazina proporcionāli to izdevumu summai, kas nav radušies par vidiskām darbībām.

62. pants

Administratīvie sodi pēc izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm

1.  Ja pēc pārbaudes, kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. pantā, konstatē neatbilstības attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai prasību minimumu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 15. pantā, un tās pārsniedz noteiktās pielaides, attiecīgajai ražotāju organizācijai tiek prasīts samaksāt sodu, ko aprēķina atkarībā no neatbilstīgo izņemto produktu daļas:

a) ja attiecīgie daudzumi ir mazāki par 10 % no daudzumiem, kas faktiski izņemti no tirgus saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, sods ir vienāds ar Savienības finansiālās palīdzības apmēru, kas aprēķināts, pamatojoties uz izņemto neatbilstīgo produktu daudzumu;

b) ja attiecīgie daudzumi ir 10–25 % no faktiski izņemtajiem daudzumiem, sods atbilst divkāršotai Savienības finansiālās palīdzības summai, kas aprēķināta, pamatojoties uz izņemto neatbilstīgo produktu daudzumu; vai

c) ja attiecīgie daudzumi pārsniedz 25 % no faktiski izņemtā daudzuma, sods ir vienāds ar Savienības finansiālās palīdzības summu par visu daudzumu, kas paziņots saskaņā ar šīs regulas 44. pantu.

2.  Šā panta 1. punktā minētos sodus piemēro, neskarot sodus, ko piemēro saskaņā ar 61. pantu.

63. pants

Administratīvais sods, kas ražotāju organizācijām piemērojams saistībā ar izņemšanas darbībām

Neskarot sodu, ko piemēro saskaņā ar 61. pantu, izdevumi par izņemšanas darbībām nav attiecināmi, ja produkti netiek realizēti tā, kā dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 46. panta 1. punktu, vai ja darbībai ir negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas.

64. pants

Administratīvie sodi, kas piemērojami no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. un 30. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem ir atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, minētie saņēmēji:

a) zaudē tiesības saņemt no tirgus izņemtos produktus; un

b) tiem tiek prasīts atmaksāt saņemto produktu vērtību, kā arī saistītās šķirošanas, iepakošanas un transportēšanas izmaksas saskaņā ar noteikumiem, ko paredzējušas dalībvalstis.

Pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētā tiesību zaudēšana stājas spēkā nekavējoties un ilgst vismaz vienu gadu, un šo termiņu ir iespējams pagarināt.

65. pants

Administratīvie sodi par priekšlaicīgu ražas novākšanu vai ražas nenovākšanu

1.  Ja ražotāju organizācija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar priekšlaicīgu ražas novākšanu, tā maksā sodu, kas ir vienāds ar tās kompensācijas summu, kura attiecas uz platībām, kurās pienākums nav ievērots. Pienākumu neizpilde ietver gadījumus, kad:

a) par platību, kura paziņota kā ražas priekšlaicīgas novākšanas platība, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu;

b) platībā raža nav novākta pilnībā, vai arī produkcija nav denaturēta;

c) ir konstatēta negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas, par ko ir atbildīga ražotāju organizācija.

2.  Ja ražotāju organizācija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar ražas nenovākšanu, tā maksā sodu, kas ir vienāds ar tās kompensācijas summu, kura attiecas uz platībām, kurās pienākums nav ievērots. Pienākumu neizpilde ietver gadījumus, kad:

a) par platību, kura paziņota kā ražas nenovākšanas platība, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par ražas nenovākšanu; vai

b) ražas novākšana vai daļēja ražas novākšana tomēr ir notikusi;

c) ir konstatēta negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas, par ko ir atbildīga ražotāju organizācija.

Ja piemēro 48. panta 3. punkta otro daļu, tad šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos sodus piemēro papildus sodiem, kas uzlikti saskaņā ar 61. pantu.

66. pants

Pārbaudes uz vietas kavēšana

Ja ražotāju organizācija, arī tās biedri vai attiecīgie pārstāvji, kavē veikt pārbaudi uz vietas, tiek noraidīts atzīšanas pieprasījums, darbības programmas apstiprināšanas pieprasījums vai atbalsta pieteikums saistībā ar attiecīgo izdevumu posteni vai daļu.

67. pants

Atgūtā atbalsta un sodu samaksa

1.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības vai citi attiecīgie operatori atmaksā nepamatoti izmaksātu atbalstu kopā ar procentiem un maksā sodus, kas paredzēti šajā iedaļā.

Procentus aprēķina šādi:

a) pamatojoties uz periodu, kas pagājis no nepamatotā maksājuma saņemšanas brīža līdz brīdim, kad saņēmējs to atmaksājis;

b) pamatojoties uz likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā dienā, kad veikts nepamatotais maksājums, un palielināta par trim procentpunktiem.

2.  Atgūtās atbalsta summas, procenti un uzliktie sodi tiek maksāti ELGF.



VI NODAĻA

Noteikumu piemērošanas paplašināšana

68. pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas nosacījumi

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. pantu piemēro augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares produktiem, ja minētā panta 4. punktā paredzētie noteikumi:

a) ir bijuši spēkā vismaz vienu gadu;

b) ir padarīti saistoši uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.

Tomēr dalībvalstis var atkāpties no nosacījuma, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, ja noteikumu piemērošanas paplašināšanas mērķis ir viens no mērķiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 4. punkta pirmās daļas a), e), f), h), i), j), m) un n) apakšpunktā.

2.  Noteikumus, kas ir padarīti saistoši visiem ražotājiem konkrētā ekonomiskajā zonā, nepiemēro produktiem, kuri ir piegādāti pārstrādei saskaņā ar līgumu, kas parakstīts pirms ražas novākšanas sākuma, ja vien paplašinātie noteikumi skaidri neattiecas uz šādiem produktiem, izņemot noteikumus par tirgus pārskatiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

3.  Noteikumus par ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām nevar padarīt par saistošiem bioloģisko produktu ražotājiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 834/2007, izņemot tad, ja par to ir vienojušies vismaz 50 % ražotāju, uz kuriem attiecas minētā regula, ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija un ražotāju organizāciju apvienība, un ja attiecīgā organizācija vai apvienība aptver vismaz 60 % šādas produkcijas minētajā zonā.

4.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos noteikumus nepiemēro produktiem, kas ir saražoti ārpus konkrētās ekonomiskās zonas, uz ko norādīts minētas regulas 164. panta 2. punktā.

69. pants

Valsts noteikumi

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis var nolemt, ka ekonomiskā zona, kuru ņem vērā starpnozaru organizācijas noteikumu piemērošanas paplašināšanas gadījumā, ir reģions vai visa valsts teritorija, kurā ir vienveidīgi ražošanas un tirdzniecības apstākļi.

2.  Lai noteiktu ražošanas organizāciju un ražošanas organizāciju apvienību reprezentativitāti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 3. punkta nozīmē, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:

a) ražotājus, kuru produkcija ir paredzēta galvenokārt tiešai pārdošanai patērētājiem saimniecībā vai ražošanas apgabalā;

b) tiešos pārdevumus, kas minēti a) apakšpunktā;

c) produkciju, kas piegādāta pārstrādei saskaņā ar līgumu, kurš parakstīts pirms ražas novākšanas sākuma, ja vien paplašinātie noteikumi nepārprotami neattiecas uz šādiem produktiem;

d) bioloģisko produktu ražotājus vai produkciju, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 834/2007.

70. pants

Ekonomisko zonu un noteikumu piemērošanas paplašināšanas paziņošana

1.  Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 6. punktu paziņo noteikumus, kurus tā ir padarījusi saistošus attiecībā uz konkrētu produktu un ekonomisko zonu, tā tūlīt informē Komisiju par:

a) ekonomisko zonu, kurā minētos noteikumus piemēros;

b) ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību vai starpnozaru organizāciju, kura ir pieprasījusi noteikumu piemērošanas paplašināšanu, un datus, kas apliecina atbilstību Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 3. punktam;

c) ja noteikumu piemērošanas paplašināšanu pieprasa ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, attiecīgajā organizācijā vai apvienībā esošo ražotāju skaitu un kopējo ražotāju skaitu attiecīgajā ekonomiskajā zonā; šādu informāciju sniedz par situāciju laikā, kad tiek pieprasīta piemērošanas paplašināšana;

d) ja noteikumu piemērošanas paplašināšanu pieprasa ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kopējo produkcijas apjomu ekonomiskajā zonā un ražotāju organizācijas vai apvienības pārdotās produkcijas apjomu pēdējā gadā, par kuru ir pieejami dati;

e) datumu, no kura paplašināmie noteikumi ir piemēroti attiecīgajai ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai vai starpnozaru organizācijai; un

f) datumu, no kura piemērošanas paplašinājumam ir jāstājas spēkā, un tā ilgumu.

2.  Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 3. punkta otro daļu ir paredzējusi valsts noteikumus par reprezentativitāti gadījumos, kad tiek paplašināta starpnozaru organizāciju noteikumu piemērošana, tā paziņo minētos noteikumus Komisijai un iesniedz to pamatojumu kopā ar paziņojumu par noteikumu piemērošanas paplašināšanu.

3.  Pirms paplašināto noteikumu publiskošanas Komisija par minētajiem noteikumiem informē dalībvalstis jebkādā veidā, ko tā uzskata par piemērotu.

71. pants

Noteikumu piemērošanas paplašināšanas atcelšana

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 175. panta d) punktā minēto lēmumu, ar ko pieprasa dalībvalstij atcelt noteikumu piemērošanas paplašināšanu, par ko attiecīgā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu atbilstīgi minētās regulas 164. panta 1. punktam, Komisija pieņem tad, ja tā konstatē, ka:

a) dalībvalsts lēmums izslēdz konkurenci iekšējā tirgus būtiskā daļā vai apdraud brīvo tirdzniecību vai ka ir apdraudēti Līguma 39. panta mērķi;

b) uz noteikumiem, kas paplašinot attiecināti uz citiem ražotājiem, attiecas Līguma 101. panta 1. punkts;

c) šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti.

Komisijas lēmumu attiecībā uz minētajiem noteikumiem piemēro no dienas, kad par šādu konstatējumu ir paziņots attiecīgajai dalībvalstij.

72. pants

No koka pārdotas produkcijas pircēji

1.  Lai ievērotu noteikumus, kas attiecas uz ražošanas pārskatiem un tirdzniecību, gadījumos, kad ražotāji, kas nav ražotāju organizācijas biedri, savu produkciju pārdod no koka, pieņem, ka minēto produkciju ir saražojis pircējs.

2.  Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus noteikumus, kas nav minēti 1. punktā, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.



III SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM – IEVEŠANAS CENU SISTĒMA

73. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) “partija” ir preces, kas uzrādītas kopā ar deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, un tā ietver tikai vienas un tās pašas izcelsmes preces ar vienu KN kodu; un

b) “importētājs” ir deklarētājs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 ( 8 ) 5. panta 15. punkta nozīmē.

74. pants

Paziņojums par importēto produktu cenām un daudzumiem

1.  Par katru produktu un par periodiem, kas noteikti VII pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz plkst. 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:

a) to produktu vidējās reprezentatīvās cenas, kas importēti no trešām valstīm un pārdoti dalībvalstu importa tirgos; un

b) kopējos daudzumus, kas attiecas uz a) apakšpunktā minētajām cenām.

Pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis paziņo Komisijai importa tirgus, ko tās uzskata par reprezentatīviem un kas ietver Londonu, Milānu, Perpiņānu un Renžī.

Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētie kopējie daudzumi ir mazāki par desmit tonnām, atbilstošās cenas Komisijai nepaziņo.

2.  Cenas, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, reģistrē:

a) par katru VII pielikuma A daļā minēto produktu;

b) par visām pieejamajām šķirnēm un izmēriem; un

c) importētāja/vairumtirgotāja posmā vai vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, ja cenas importētāja/vairumtirgotāja posmā nav pieejamas.

Tās samazina par šādām summām:

a) tirdzniecības uzcenojumu 15 % apmērā attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā attiecībā uz citiem tirdzniecības centriem; un

b) izmaksām par transportu un apdrošināšanu Savienības muitas teritorijā.

Attiecība uz transporta un apdrošināšanas izmaksām, kas jāatskaita saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķināšanas metodes tūlīt paziņo Komisijai.

3.  Ja saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas ir noteiktas vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, tās tiek samazinātas par:

a) summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu; un

b) summu, kas vienāda ar EUR 0,7245 par 100 kg, lai ņemtu vērā pārvietošanas izmaksas un tirgus nodokļus un maksājumus.

4.  Produktiem, kuri minēti VII pielikuma A daļā un uz kuriem attiecas īpašs tirdzniecības standarts, par reprezentatīvām uzskata šādas cenas:

a) I šķiras produktu cenas, ja minētās šķiras produktu daudzumi veido vismaz 50 % no kopējiem pārdotajiem daudzumiem;

b) I šķiras un II šķiras produktu cenas, ja minēto šķiru produktu daudzumi veido vismaz 50 % no kopējiem pārdotajiem daudzumiem;

c) II šķiras produktu cenas, ja I šķiras produkti nav pieejami, izņemot gadījumus, kad tiek nolemts piemērot tiem korekcijas koeficientu, jo to kvalitātes īpašību dēļ attiecīgos produktus parasti netirgo kā I šķiras produktus.

Korekcijas koeficientu, kas minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.

Produktiem, kuri minēti VII pielikuma A daļā un uz kuriem neattiecas īpašs tirdzniecības standarts, par reprezentatīvām uzskata vispārīgajam tirdzniecības standartam atbilstošo produktu cenas.

75. pants

Ievešanas cenas pamats

1.  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 181. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām minētajā pantā nosaukto augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares produkti ir produkti, kas uzskaitīti šīs regulas VII pielikumā.

2.  Ja VII pielikuma A daļā minēto produktu muitas vērtība ir noteikta saskaņā ar darījuma vērtību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 70. pantā, un minētā muitas vērtība ir vairāk nekā par 8 % augstāka par vienoto likmi, kuru Komisija aprēķinājusi kā standarta importa vērtību laikā, kad iesniegta deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā, importētājam ir jāsniedz galvojums, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 ( 9 ) 148. pantā. Šajā nolūkā ievedmuitas nodokļa galīgā summa, kas var būt jāmaksā par šīs regulas VII pielikuma A daļā minētajiem produktiem, ir nodokļa summa, kas būtu jāmaksā, ja attiecīgais produkts būtu klasificēts, pamatojoties uz attiecīgo standarta importa vērtību.

Pirmo daļu nepiemēro, ja standarta importa vērtība ir lielāka par ievešanas cenām, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 10 ) I pielikuma trešās daļas I iedaļas 2. pielikumā, vai ja deklarētājs pieprasa tūlīt iegrāmatot galīgo nodokļu summu, kas varētu būt jāmaksā par precēm, nevis sniedz galvojumu.

3.  Ja VII pielikuma A daļā minēto produktu muitas vērtība ir aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nodokli atskaita tā, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 38. panta 1. punktā. Tādā gadījumā importētājs sniedz galvojumu, kas ir vienāds ar nodokļa summu, kāda tam būtu bijusi jāmaksā, ja produktu klasifikācija būtu veikta, pamatojoties uz piemērojamo standarta importa vērtību.

4.  Konsignācijā importēto preču muitas vērtību nosaka tiešā veidā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un spēkā esošajos periodos šajā nolūkā piemēro standarta importa vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 38. pantu.

5.  Ievērojot četru mēnešu termiņu no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, importētājam ir viens mēnesis no attiecīgo produktu pārdošanas dienas, lai pierādītu, ka partija ir realizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 70. pantā minētajiem nosacījumiem, kuri apstiprina cenu pareizību, vai arī lai noteiktu muitas vērtību, kas minēta tās pašas regulas 74. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Ja kāds no šiem termiņiem netiek ievērots, sniegtais galvojums tiek zaudēts, neskarot 6. punkta piemērošanu.

Sniegto galvojumu atbrīvo tādā apmērā, par kādu muitas iestādēm tiek nodrošināti pietiekami pierādījumi par realizācijas nosacījumu ievērošanu. Pretējā gadījumā galvojums tiek ieturēts ievedmuitas nodokļu maksājuma veidā.

Lai pierādītu, ka partija ir tikusi realizēta saskaņā ar pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, importētājs ļauj piekļūt ne tikai rēķiniem, bet arī visiem citiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai veiktu attiecīgās muitas kontroles saistībā ar katra attiecīgās partijas produkta pārdošanu un realizāciju, arī dokumentiem, kas attiecas uz partijas transportēšanu, apdrošināšanu, pārvietošanu un uzglabāšanu.

Ja Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 3. pantā minētie tirdzniecības standarti paredz, ka uz iepakojuma ir jānorāda augļu un dārzeņu šķirne vai tips, tad partijā ietilpstošo augļu un dārzeņu šķirni vai tipu norāda transporta dokumentos, rēķinos un piegādes rīkojumā.

6.  Pēc importētāja pienācīgi pamatota lūguma dalībvalsts kompetentās iestādes 5. punkta pirmajā daļā minēto četru mēnešu termiņu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes verifikācijas laikā konstatē, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo nodokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 105. pantu. Atgūstamajam nodoklim vai atlikušajam atgūstamajam nodoklim pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir spēkā atgūšanas darbībām.



IV SADAĻA

VISPĀRĪGIE, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Valsts sodi

Neskarot sodus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, Regulā (ES) Nr. 1308/2013, šajā regulā vai Īstenošanas regulā (ES) 2017/892, dalībvalstis valsts līmenī piemēro sodus saistībā ar minētajās regulās paredzētajām prasībām, arī attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas neīsteno darbības programmu. Lai minētie sodi nodrošinātu Savienības finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību, tiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

77. pants

Paziņojumi

1.  Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi vai struktūru, kas atbild par paziņošanas pienākumu izpildi attiecībā uz katru no šādiem tematiem:

a) ražotāju grupas, ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas, kā paredzēts 54. pantā;

b) augļu un dārzeņu ražotāju cenas iekšējā tirgū, kā paredzēts 55. pantā;

c) to produktu cenas un daudzumi, kas importēti no trešām valstīm un pārdoti reprezentatīvos importa tirgos, kā noteikts 74. pantā;

d) importa apjomi, kas laisti brīvā apgrozībā, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 39. pantā.

2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgās iestādes vai struktūras izraudzīšanos un kontaktinformāciju, un visas izmaiņas šajā informācijā.

Izraudzīto iestāžu vai struktūru sarakstu, kurā ir norādīti to nosaukumi un adreses, dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai ar atbilstošiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestas informācijas sistēmas, tostarp publikācijas internetā.

3.  Šajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) 2017/892 paredzētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 ( 11 ).

4.  Ja dalībvalsts nesniedz paziņojumu, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, šajā regulā vai Īstenošanas regulā (ES) 2017/892, vai ja paziņojums tiek atzīts par nepareizu, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 17. pantā minēti attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.

78. pants

Force majeure paziņošana

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 7. punkta un 64. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām katru force majeure gadījumu 30 darbdienu laikā no force majeure gadījuma iestāšanās dienas paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei un iesniedz minētajai iestādei pietiekamus pierādījumus.

79. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza šādi:

1) regulas 2. pantu svītro;

2) regulas 19.–35. pantu svītro;

3) regulas 50.–148. pantu svītro;

4) VI–XVIII pielikumu svītro.

80. pants

Pārejas noteikumi

1.  Neskarot 34. pantu, pēc ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības lūguma saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 apstiprinātu darbības programmu var:

a) turpināt līdz tās beigām saskaņā ar piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011;

b) grozīt, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 1308/2013, šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 prasības; vai

c) aizstāt ar jaunu darbības programmu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2017/892.

2.  Atkāpjoties no 23. panta, Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu 2017. gadam aprēķina saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011.

3.  Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 svītrotos pantus, kas norādīti šīs regulas 79. pantā, turpina piemērot ražotāju grupām, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu, līdz minētās ražotāju grupas ir atzītas par ražotāju organizācijām vai attiecīgā dalībvalsts ir atguvusi izmaksāto atbalstu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 116. panta 2. punktu.

81. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

Pārstrādāti produkti, kas minēti 22. panta 2. punktā



Kategorija

KN kods

Apraksts

Augļu sulas

ex  20 09

Augļu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, izņemot apakšpozīcijā2009 61 un 2009 69 iekļauto vīnogu sulu un vīnogu misu, apakšpozīcijā ex 2009 80 iekļauto banānu sulu un koncentrētas sulas.

Koncentrētas augļu sulas ir augļu sulas, kas ietilpst pozīcijā ex  20 09 un ko iegūst, fiziski atdalot vismaz 50 % ūdens satura, iepakojumā ar neto saturu ne mazāku par 200 kg.

Tomātu koncentrāts

ex 2002 90 31

ex 2002 90 91

Tomātu koncentrāts ar sausnas saturu ne mazāku par 28 %, tiešajā iepakojumā ar neto svaru ne mazāku par 200 kg.

Saldēti augļi un dārzeņi

ex  07 10

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot apakšpozīcijā 0710 40 00 iekļauto cukurkukurūzu, apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņus.

ex  08 11

Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemot apakšpozīcijā ex 0811 90 95 iekļautos saldētos banānus.

ex  20 04

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi (kas nav pozīcijā 2006 minētie produkti), izņemot apakšpozīcijā ex 2004 90 10 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā ex 2004 90 30 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā.

Konservēti augļi un dārzeņi

ex  20 01

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, izņemot:

— apakšpozīcijā2001 90 20 iekļautos Capsicum ģints dārzeņus (izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus),

— apakšpozīcijā 2001 90 30 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata),

— apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % (masas) vai vairāk cietes,

— apakšpozīcijā 2001 90 60 iekļautos palmu galotņu pumpurus [palmu serdes],

— apakšpozīcijā 2001 90 65 iekļautās olīvas,

— apakšpozīcijā ex 2001 90 97 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas.

ex  20 02

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti, izņemot iepriekš aprakstīto tomātu koncentrātu, kas iekļauts apakšpozīcijās ex 2002 90 31 un ex 2002 90 91 .

ex  20 05

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi (kas nav pozīcijā 2006 minētie produkti), izņemot apakšpozīcijā 2005 70 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 2005 80 00 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā 2005 99 10 iekļautos Capsicum ģints dārzeņus, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus, un apakšpozīcijā2005 20 10 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā.

ex  20 08

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu, izņemot:

— apakšpozīcijā 2008 11 10 iekļauto zemesriekstu sviestu,

— apakšpozīcijā ex 2008 19 iekļautos citus riekstus, kas sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai cita saldinātāju piedevu, un citur nav minēti vai iekļauti,

— apakšpozīcijā 2008 91 00 iekļautos palmu galotņu pumpurus [palmu serdes],

— apakšpozīcijā 2008 99 85 iekļauto kukurūzu,

— apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % (masas) vai vairāk cietes,

— apakšpozīcijā ex 2008 99 99 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas,

— apakšpozīcijā ex 2008 92 59 , ex 2008 92 78 , ex 2008 92 93 unex 2008 92 98 iekļautos banānu maisījumus, kas sagatavoti vai konservēti citādi,

— apakšpozīcijā ex 2008 99 49 , ex 2008 99 67 un ex 2008 99 99 iekļautos banānus, kas sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu.

Konservētas sēnes

2003 10

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas atmatenes.

Augļi, kas īslaicīgai glabāšanai konservēti sālījumā

ex  08 12

Augļi un rieksti, kas īslaicīgai glabāšanai konservēti sālījumā, bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā, izņemot apakšpozīcijā ex 0812 90 98 iekļautos banānus, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai.

Žāvēti augļi

ex  08 13

0804 20 90

0806 20

ex 2008 19

Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 –0806 minētos.

Žāvētas vīģes.

Žāvētas vīnogas.

Citi rieksti, kas citur nav minēti un iekļauti, sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemot tropu riekstus un to maisījumus.

Citi pārstrādāti augļi un dārzeņi

 

Pārstrādāti augļi un dārzeņi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma X daļā un atšķiras no iepriekšējās kategorijās uzskaitītajiem produktiem.

Pārstrādāti aromātiskie augi

ex  09 10

ex  12 11

Žāvēts timiāns.

Baziliks, melisa, piparmētra, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns, salvija, žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī.

Paprikas pulveris

ex  09 04

Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi, izņemot apakšpozīcijā 0904 20 10 iekļautos dārzeņpiparus.




II PIELIKUMS

Darbības un izdevumi, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu darbības programmu ietvaros, kā minēts 31. panta 1. punktā

1. Vispārīgās ražošanas izmaksas, jo īpaši izmaksas par micēliju, sēklām un viengadīgiem augiem (arī sertificētiem), augu aizsardzības līdzekļiem (arī integrētās kontroles līdzekļiem), mēslojumu un citiem resursiem, savākšanas vai transportēšanas (iekšējās vai ārējās) izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, iepakošanas izmaksas (ieskaitot iepakojuma lietošanu un apsaimniekošanu), arī tad, ja tās ir jaunu procesu daļa, ekspluatācijas izmaksas (jo īpaši elektroenerģijas, kurināmā un degvielas un apkopes izmaksas).

2. Administratīvās un personāla izmaksas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar darbības fondu un darbības programmu īstenošanu.

3. Ienākumu papildinājumi vai cenas pielikumi, kas nav saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu.

4. Apdrošināšanas izmaksas, kas nav saistītas ar ražas apdrošināšanas pasākumiem, kuri minēti II sadaļas III nodaļas 7. iedaļā.

5. Tādu aizdevumu atmaksa, kas ņemti pirms darbības programmas uzsākšanas veiktai darbībai un kas nav 38. pantā minētie aizdevumi.

6. Neapbūvētas zemes iegāde, kas veido vairāk nekā 10 % no attiecīgās darbības attiecināmajiem izdevumiem.

7. Ar darbības programmu nesaistītu sanāksmju un mācību programmu izmaksas.

8. Darbības vai izmaksas, kas saistītas ar daudzumiem, kurus ražotāju organizācijas biedri saražojuši ārpus Savienības.

9. Darbības, kas varētu izkropļot konkurenci citās ražotāju organizācijas saimnieciskajās darbībās.

10. Ieguldījumi transportlīdzekļos, kas ražotāju organizācijai jāizmanto tirdzniecības vai izplatīšanas vajadzībām.

11. Nomātu preču ekspluatācijas izmaksas.

12. Izdevumi, kas saistīti ar izpirkumnomas līgumiem (nodokļi, procenti, apdrošināšanas izmaksas utt.), un ekspluatācijas izmaksas.

13. Apakšuzņēmuma līgumi vai ārpakalpojumu līgumi, kas saistīti ar darbībām vai izdevumiem, kuri šajā sarakstā minēti kā tādi, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

14. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN.

15. Jebkādi valsts vai reģionālie nodokļi vai fiskālās nodevas.

16. Procenti par parādiem, izņemot gadījumus, kad iemaksu veic citā veidā, kas nav neatmaksājama tieša palīdzība.

17. Ieguldījumi sabiedrību daļās vai kapitālā, ja tie ir finanšu ieguldījumi.

18. Izmaksas, kas radušās citām personām, kuras nav ražotāju organizācija vai tās biedri vai ražotāju organizāciju apvienības vai to biedri ražotāji, vai 22. panta 8. punktā minētajā situācijā esoši meitasuzņēmumi.

19. Ieguldījumi vai līdzīga veida darbības, ko neveic ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai to biedru ražotāju, vai 22. panta 8. punktā minētajā situācijā esošu meitasuzņēmumu saimniecībās un/vai telpās.

▼M1

20. Pasākumi, kurus ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot ārpakalpojumus, veic ārpus Savienības, ja vien tie nav veicināšanas pasākumi, kas ārpus Savienības tiek īstenoti atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 14. pantam.

▼M1

21. Eksporta kredīts attiecībā uz darbībām un aktivitātēm, kuru mērķis ir preventīvos nolūkos vai krīzes laikā panākt dažādošanu un konsolidāciju augļu un dārzeņu tirgos.

▼B




III PIELIKUMS

To darbību un izdevumu papildināms saraksts, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu darbības programmu ietvaros, kā minēts 31. panta 1. punktā

1. Specifiskās izmaksas par:

 kvalitātes uzlabošanas pasākumiem,

 bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem (piemēram, feromoniem un plēsīgajiem kukaiņiem), ko izmanto bioloģiskajā, integrētajā vai tradicionālajā ražošanā,

 vidiskām darbībām, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punktā,

 bioloģisko, integrēto vai eksperimentālo ražošanu, arī specifiskas izmaksas par bioloģiski audzētām sēklām un sējeņiem,

 Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 II sadaļā minēto standartu, augu veselības noteikumu un atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu ievērošanas uzraudzību.

Specifiskās izmaksas ir papildu izmaksas, kas aprēķinātas kā starpība starp parastajām izmaksām un faktiskajām izmaksām, un darbības rezultātā negūtie ienākumi, izņemot papildu ienākumus un izmaksu ietaupījumus.

Lai katrai pirmajā daļā minētajai specifisko attiecināmo izmaksu kategorijai aprēķinātu papildu izmaksas salīdzinājumā ar parastajām izmaksām, dalībvalstis pienācīgi pamatotā veidā var noteikt standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas.

2. Administratīvās un personāla izmaksas, kas saistītas ar darbības fondu un darbības programmu īstenošanu, ietver:

a) pieskaitāmās izmaksas, kas konkrēti saistītas ar darbības fondu vai darbības programmu, arī pārvaldības un personāla izmaksas, ziņojumus un izvērtējuma pētījumus, un izmaksas par grāmatvedības kontu kārtošanu un kontu pārvaldību; par tām maksātā standarta vienotā likme nav lielāka par 2 % no darbības fonda, kurš apstiprināts saskaņā ar 33. pantu, un nav lielāka par EUR 180 000 , un ietver Savienības finansiālo palīdzību un ražotāju organizācijas iemaksu.

Ja darbības programmas ir iesniegušas atzītas ražotāju organizāciju apvienības, pieskaitāmās izmaksas aprēķina, summējot katras ražotāju organizācijas pieskaitāmās izmaksas, kā paredzēts pirmajā daļā, bet nepārsniedzot EUR 1 250 000 vienai ražotāju organizāciju apvienībai.

Dalībvalstis var ierobežot finansējumu tā, lai tas segtu tikai faktiskās izmaksas, taču tādā gadījumā tām jādefinē attiecināmās izmaksas;

b) personāla izmaksas, ieskaitot likumā noteiktos obligātos maksājumus, kas saistīti ar algām, ja šīs izmaksas tieši sedz ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai 22. panta 8. punktā minētajā situācijā esoši meitasuzņēmumi, vai – ja saņemts dalībvalsts apstiprinājums – kooperatīvi, kas ir ražotāju organizācijas biedri, un ja tās izriet no pasākumiem, kuri paredzēti:

i) lai uzlabotu vai saglabātu augstu kvalitāti vai vides aizsardzības pakāpi;

ii) lai uzlabotu realizāciju.

Šo pasākumu īstenošanā iesaista galvenokārt kvalificētu personālu. Ja šādā gadījumā ražotāju organizācija izmanto savus darbiniekus vai biedrus ražotājus, to nostrādāto laiku dokumentē.

Ja dalībvalsts attiecībā uz visām šajā punktā minētajām attiecināmajām personāla izmaksām vēlas paredzēt alternatīvu finansējuma ierobežošanai līdz faktiskajām izmaksām, tā ex ante un pienācīgi pamatotā veidā nosaka standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas līdz 20 % no apstiprinātā darbības fonda. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo procentuālo daļu drīkst palielināt.

Kad ražotāju organizācijas pieprasa minētās standarta vienotās likmes, tās dalībvalstij pieņemamā veidā iesniedz pierādījumu par darbības īstenošanu;

c) ražotāju organizāciju apvienošanās juridiskās un administratīvās izmaksas, kā arī juridiskās un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar starptautisku ražotāju organizāciju vai starptautisku ražotāju organizāciju apvienību izveidi; priekšizpēti un priekšlikumus, ko šajā saistībā pasūtījušas ražotāju organizācijas.

3. Ar darbības programmu saistītu sanāksmju un mācību programmu izmaksas, ieskaitot dienas naudas, transporta un uzturēšanās izmaksas (attiecīgā gadījumā nosaka standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas).

4. Veicināšana, kas ietver:

 ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienību un 22. panta 8. punktā minētajā situācijā esošu meitasuzņēmumu zīmolus/preču zīmes,

 ģenērisku veicināšanu un kvalitātes zīmju popularizēšanu,

 izmaksas par reklāmas druku uz iepakojuma vai uz etiķetēm saskaņā ar pirmo un otro ievilkumu, ja tas ir paredzēts darbības programmā.

Ģeogrāfiskos nosaukumus atļauts izmantot tikai tad, ja:

a) tie ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 ( 12 ); vai

b) visos gadījumos, kad a) apakšpunkts nav piemērojams, šie ģeogrāfiskie nosaukumi ir sekundāri attiecībā pret galveno vēstījumu.

Uz veicināšanas materiāla, kas paredzēts ģenēriskai veicināšanai un kvalitātes zīmju popularizēšanai, ir Eiropas Savienības emblēma (tikai tad, ja tiek izmantoti vizuālie mediji), un tajā ir ietverts šāds uzraksts: “Kampaņa finansēta ar Eiropas Savienības atbalstu.” Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un šīs regulas 22. panta 8. punktā minētajā situācijā esoši meitasuzņēmumi neizmanto Eiropas Savienības emblēmu savu zīmolu / preču zīmju popularizēšanai.

5. Izmaksas par transportu, šķirošanu un iepakošanu, kas saistītas ar bezmaksas izplatīšanu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 16. un 17. pantā.

6. Neapbūvētas zemes iegāde, ja iegāde ir nepieciešama darbības programmā paredzēta ieguldījuma veikšanai, ar nosacījumu, ka izmaksas nepārsniedz 10 % no visiem attiecīgās darbības attiecināmajiem izdevumiem; izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt augstāku procenta likmi darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu.

7. Aprīkojuma, arī lietota aprīkojuma, iegāde ar nosacījumu, ka septiņu gadu periodā pirms iegādes tas nav iegādāts ar Savienības vai valsts atbalstu.

8. Ieguldījumi transportlīdzekļos, ja ražotāju organizācija attiecīgajai dalībvalstij pienācīgi pamato, ka šo transportlīdzekli izmanto tikai ražotāju organizācijas iekšējā transporta vajadzībām, un ieguldījumi kravas automobiļu papildu aprīkojumā, kas paredzēts transportēšanai saldētavā vai kontrolētā atmosfērā.

9. Izpirkumnoma, arī lietota aprīkojuma izpirkumnoma, par kuru septiņu gadu periodā pirms izpirkumnomas nav saņemts Savienības vai valsts atbalsts un kas nepārsniedz priekšmeta tirgus neto vērtību.

10. Aprīkojuma vai citu priekšmetu noma, ja tā ir ekonomiski pamatota alternatīva iegādei un ir saņemts dalībvalsts apstiprinājums.

11. Ieguldījumi uzņēmējsabiedrību daļās vai kapitālā, ja tie veicina darbības programmas mērķu sasniegšanu.

▼M1

12. Izmaksas attiecībā uz konsultēšanu, kas ir daļa no darbības programmas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

Šā pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir:

a) konsultācijas organizēšanas un sniegšanas izmaksas; un

b) konsultācijas sniedzēja ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

13. Izmaksas attiecībā uz trešo valstu fitosanitāro protokolu apspriešanu, īstenošanu un pārvaldību Savienības teritorijā, ja šīs izmaksas ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai rodas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu ietvaros, izņemot trešo valstu izdevumu atlīdzinājumu.

14. Izmaksas attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 14. pantā minētajiem veicināšanas un komunikācijas pasākumiem. Attiecināmās izmaksas šo pasākumu ietvaros ir izmaksas, kas attiecas uz veicināšanas un informēšanas pasākumu organizēšanu un dalību šajos pasākumos, kuros ietilpst arī sabiedrisko attiecību darbs, veicināšanas un informēšanas kampaņas un dalība valsts, Eiropas un starptautiska līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs. Attiecināmās izmaksas ir arī izmaksas attiecībā uz tehnisko konsultāciju pakalpojumiem, ja vien šie pakalpojumi ir vajadzīgi, lai organizētu šos pasākumus vai veicināšanas un informēšanas kampaņas vai piedalītos šajos pasākumos vai kampaņās.

▼B




IV PIELIKUMS

Izņemšanai no tirgus paredzētā atbalsta maksimālās summas, kā minēts 45. panta 1. punktā



Produkts

Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg)

Bezmaksas izplatīšana

Citi galamērķi

Ziedkāposti

21,05

15,79

Tomāti (1. jūnijs – 31. oktobris)

7,25

7,25

Tomāti (1. novembris – 31. maijs)

33,96

25,48

Āboli

24,16

18,11

Vīnogas

53,52

40,14

Aprikozes

64,18

48,14

Nektarīni

37,82

28,37

Persiki

37,32

27,99

Bumbieri

33,96

25,47

Baklažāni

31,2

23,41

Melones

48,1

36,07

Arbūzi

9,76

7,31

Apelsīni

21,00

21,00

Mandarīni

25,82

19,50

Klementīni

32,38

24,28

Sacumas

25,56

19,50

Citroni

29,98

22,48




V PIELIKUMS

Informācija, kas iekļaujama dalībvalstu gada ziņojumā, kā minēts 54. panta b) punktā

Visa informācija attiecas uz gadu, par kuru sagatavo ziņojumu. Tajā ietver arī informāciju par izdevumiem, kas izdarīti pēc tā gada beigām, par kuru sagatavo ziņojumu. Ziņojums aptver arī informāciju par veiktajām pārbaudēm un piemērotajiem administratīvajiem sodiem, kas attiecas uz minēto gadu, arī pārbaudēm, kas veiktas pēc minētā gada, vai sodiem, kas piemēroti pēc minētā gada. Attiecībā uz informāciju, kas gada laikā mainās, gada ziņojumā būtu jāiekļauj pārskats par šīs informācijas izmaiņām, kuras notikušas tā gada laikā, par kuru sagatavo ziņojumu, kā arī par situāciju tā gada 31. decembrī, par kuru sagatavo ziņojumu.

A DAĻA. INFORMĀCIJA PAR TIRGUS PĀRVALDĪBU

1.   Administratīvā informācija

a) Valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38., 152.–160., 164. un 165. pantu, ieskaitot ilgtspējīgām darbības programmām iecerēto valsts stratēģiju, kas piemērojama darbības programmām, kuras tiek īstenotas gadā, par kuru sagatavo ziņojumu.

b) Informācija par ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām:

 koda numurs,

 nosaukums un kontaktinformācija,

 atzīšanas datums (ražotāju grupām – sākotnējās atzīšanas datums),

 visi iesaistītie tiesību subjekti vai skaidri noteiktas tiesību subjektu daļas un visi iesaistītie meitasuzņēmumi,

 biedru skaits (sadalījumā pa ražotājiem un neražotājiem), kā arī gada laikā notikušās biedru sastāva izmaiņas,

 platība, kurā audzē augļus un dārzeņus (kopējā platība un platība sadalījumā pa galvenajām kultūrām), attiecīgie produkti un pārdoto galaproduktu apraksts (norādot to vērtību un apjomu atkarībā no galvenajiem avotiem), un produktu galvenie galamērķi pēc to vērtības (ar ziņām par produktiem, kas pārdoti svaigo augļu un dārzeņu tirgum, par produktiem, kas pārdoti pārstrādei, un par produktiem, kas izņemti no tirgus),

 struktūru izmaiņas gada laikā, jo īpaši: no jauna atzītās un izveidotās struktūras, atzīšanas atsaukšanas un apturēšanas gadījumi un apvienošanās, norādot šo notikumu datumus.

c) Informācija par starpnozaru organizācijām:

 organizācijas nosaukums un kontaktinformācija,

 atzīšanas datums,

 attiecīgie produkti,

 izmaiņas gada laikā.

2.   Informācija par izdevumiem

a) Ražotāju organizācijas. Finanšu dati par katru saņēmēju (ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību):

 darbības fonds: kopējā summa, Savienības finansiālā palīdzība, dalībvalsts finansiālā palīdzība (valsts palīdzība), ražotāju organizācijas un tās biedru iemaksas,

 Savienības finansiālās palīdzības apmēra apraksts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. pantu,

 darbības programmas finanšu dati sadalījumā pa ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām,

 pārdotās produkcijas vērtība: kopējā vērtība un vērtība sadalījumā pa dažādiem tiesību subjektiem, kas veido ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību,

 darbības programmas izdevumi sadalījumā pa izvēlētajiem pasākumiem un darbības veidiem, kas izraudzīti kā tādi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu,

 informācija par izņemto produktu apjomu sadalījumā pa produktiem un pa mēnešiem, un pa kopējiem apjomiem, kas izņemti no tirgus, un apjomiem, kas realizēti, izplatot tos bez maksas (izteikti tonnās),

 apstiprināto struktūru saraksts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punkta piemērošanas vajadzībām.

b) Ražotāju grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu. Finanšu dati par katru saņēmēju:

 kopējā summa, Savienības atbalsts, dalībvalsts atbalsts un ražotāju grupas un tās biedru iemaksas,

 dalībvalsts atbalsts, norādot starpsummas ražotāju grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā,

 izdevumi par ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai panāktu atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, sadalījumā pa Savienības un dalībvalsts atbalstu un ražotāju grupas iemaksām,

 pārdotās produkcijas vērtība ar starpsummām pa produktu grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.

c) Ražotāju organizācijas un ražotāju grupas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā:

 pārdotās produkcijas vērtība un apjoms un biedru skaits.

3.   Informācija par valsts stratēģijas īstenošanu:

 kopsavilkums par progresu, kas panākts darbības programmas īstenošanā, sadalījumā pa atsevišķiem pasākumu veidiem, uz ko norādīts 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā. Apraksts pamatojas uz finansiālajiem un kopīgajiem tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, un tajā apkopo informāciju, kas sniegta gada progresa ziņojumos, kurus par darbības programmām iesniegušas ražotāju organizācijas,

 kopsavilkums par darbības programmu izvērtējumu rezultātiem, ko iesūtījušas ražotāju organizācijas, ietverot vidisko darbību rezultātu un ietekmes kvalitatīvo novērtējumu,

 kopsavilkums par galvenajām problēmām, kas radušās valsts stratēģijas īstenošanas gaitā un tās pārvaldībā, un visi veiktie pasākumi, arī norāde par to, vai valsts stratēģija ir atjaunināta, un atjaunināšanas iemesls. Atjauninātās stratēģijas kopiju pievieno gada ziņojumam.

B DAĻA. GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAI VAJADZĪGĀ INFORMĀCIJA

Informācija par pārbaudēm un administratīvajiem sodiem:

 pārbaudes, ko veikušas dalībvalstis: ziņas par apmeklētajām struktūrām un apmeklējuma datumiem,

 pārbaužu īpatsvars,

 pārbaužu rezultāti,

 piemērotie administratīvie sodi.




VI PIELIKUMS

Paziņojumi par cenām, kas minēti 55. panta 1. punktā



Produkts

Veids/šķirne

Noformējums/izmērs

Reprezentatīvie tirgi

Tomāti

Apaļie

Izmērs 57–100 mm, brīvi sabērti aptuveni 5–6 kg pakās

Beļģija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Nīderlande

Polija

Portugāle

Rumānija

Ķekaros

Brīvi sabērti aptuveni 3–6 kg pakās

Ķiršu tomāti

Paplātes, aptuveni 250–500 g

Aprikozes

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 45–50 mm

Paplātes vai pakas, aptuveni 6–10 kg

Bulgārija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Nektarīni

Ar baltu mīkstumu

Izmērs A/B

Paplātes vai pakas, aptuveni 6–10 kg

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ar dzeltenu mīkstumu

Izmērs A/B

Paplātes vai pakas, aptuveni 6–10 kg

Persiki

Ar baltu mīkstumu

Izmērs A/B

Paplātes vai pakas, aptuveni 6–10 kg

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Portugāle

Ar dzeltenu mīkstumu

Izmērs A/B

Paplātes vai pakas, aptuveni 6–10 kg

Galda vīnogas

Visu veidu un šķirņu ar sēklām

1 kg paplātes vai pakas

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Portugāle

1 kg paplātes vai pakas

Visu veidu un šķirņu bez sēklām

Bumbieri

‘Blanquilla’

Izmērs 55/60, aptuveni 5–10 kg pakās

Beļģija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Nīderlande

Polija

Portugāle

‘Conference’

Izmērs 60/65+, aptuveni 5–10 kg pakās

‘Williams’

Izmērs 65+/75+, aptuveni 5–10 kg pakās

‘Rocha’

‘Abbé Fétel’

Izmērs 70/75, aptuveni 5–10 kg pakās

‘Kaiser’

‘Doyenné du Comice’

Izmērs 75/90, aptuveni 5–10 kg pakās

Āboli

‘Golden delicious’

Izmērs 70/80, aptuveni 5–20 kg pakās

Beļģija

Čehija

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Austrija

‘Braeburn’.

‘Jonagold’ (vai ‘Jonagored’)

‘Idared’

‘Fuji’

‘Shampion’

‘Granny Smith’

‘Red delicious’ un citas sarkano ābolu šķirnes

‘Boskoop’

‘Gala’

Izmērs 70/80, aptuveni 5–20 kg pakās

Francija

Itālija

Ungārija

Nīderlande

Polija

Portugāle

Rumānija

‘Elstar’

‘Cox Orange’

Sacumas

Visas šķirnes

Izmērs 1 — X-3, aptuveni 10–20 kg pakās

Spānija

Citroni

Visas šķirnes

Izmērs 3–4, aptuveni 10–20 kg pakās

Grieķija

Spānija

Itālija

Klementīni

Visas šķirnes

Izmērs 1 — X-3, aptuveni 10–20 kg pakās

Grieķija

Spānija

Itālija

Mandarīni

Visas šķirnes

Izmērs 1–2, aptuveni 10–20 kg pakās

Grieķija

Spānija

Itālija

Portugāle

Apelsīni

‘Salustiana’

Izmērs 3–6, aptuveni 10–20 kg pakās

Grieķija

Spānija

Itālija

Portugāle

‘Navelinas’

‘Navelate’

‘Lanelate’

‘Valencia late’

‘Tarocco’

‘Navel’

Tumšzaļie kabači

Visas šķirnes

Izmērs 14–21, brīvi sabērti pakā

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Nīderlande

Ķirši

Visas saldo ķiršu šķirnes

Izmērs 22 un lielāki, brīvi sabērti pakā

Bulgārija

Čehija

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Polija

Portugāle

Rumānija

Gurķi

Gludo gurķu šķirnes

Izmērs 350–500 g, sakārtoti pakā

Bulgārija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Nīderlande

Polija

Ķiploki

Baltie

Izmērs 50–60 mm, aptuveni 2–5 kg pakās

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Violeti

Izmērs 45-55 mm, aptuveni 2–5 kg pakās

Pavasara

Izmērs 50–60 mm, aptuveni 2–5 kg pakās

Plūmes

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 35 mm un lielāki

Bulgārija

Vācija

Spānija

Francija

Itālija

Ungārija

Polija

Rumānija

Izmērs 35 mm un lielāki

Izmērs 40 mm un lielāki

Izmērs 40 mm un lielāki

Dārzeņpipari (paprika)

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 70 mm un lielāki

Bulgārija

Grieķija

Spānija

Itālija

Ungārija

Nīderlande

Portugāle

Izmērs 50 mm un lielāki

Izmērs 40 mm un lielāki

Salāti

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 400 g un lielāki, 8 — 12 gab. pakās

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Nīderlande

Portugāle

Apvienotā Karaliste

Izmērs 400 g un lielāki, 8 — 12 gab. pakās

Zemenes

Visas šķirnes

250/500 g pakas

Beļģija

Vācija

Spānija

Francija

Itālija

Nīderlande

Polija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

Kultivētas sēnes

Ar slēgtu cepurīti

Vidēja izmēra (30–65 mm)

Īrija

Spānija

Francija

Ungārija

Nīderlande

Polija

Apvienotā Karaliste

Kivi

‘Hayward’

Izmērs 105–125 g, aptuveni 3–10 kg pakās

Grieķija

Francija

Itālija

Portugāle

Ziedkāposti

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 16–20 mm

Vācija

Spānija

Francija

Itālija

Polija

Sparģeļi

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 10–16/16+

Vācija

Spānija

Francija

Nīderlande

Polija

Baklažāni

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 40+/70+

Spānija

Itālija

Rumānija

Burkāni

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Vācija

Spānija

Francija

Itālija

Nīderlande

Polija

Apvienotā Karaliste

Sīpoli

Visi veidi un šķirnes

Izmērs 40–80

Vācija

Spānija

Francija

Itālija

Nīderlande

Polija

Apvienotā Karaliste

Pupas

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Beļģija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Polija

Puravi

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Beļģija

Vācija

Spānija

Francija

Nīderlande

Polija

Arbūzi

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Grieķija

Spānija

Itālija

Ungārija

Rumānija

Melones

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Galviņkāposti

Visi veidi un šķirnes

Parastie standarti reprezentatīvajā tirgū

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Polija

Rumānija

Apvienotā Karaliste




VII PIELIKUMS

Produktu saraksts III sadaļā noteiktās ievešanas cenu sistēmas īstenošanai

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka produktu aprakstam ir tikai orientējoša nozīme. Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām III sadaļā noteiktās kārtības piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas brīdī. Ja pirms KN koda ir norāde “ex”, papildu nodokļu apmēru nosaka gan pēc KN koda un produktu apraksta, gan pēc atbilstošā piemērošanas perioda

A DAĻA



KN kods

Apraksts

Piemērošanas periods

ex 0702 00 00

Tomāti

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0707 00 05

Gurķi (1)

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0709 90 80

Artišoki

No 1. novembra līdz 30. jūnijam

0709 90 70

Tumšzaļie kabači

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0805 10 20

Saldie apelsīni, svaigi

No 1. decembra līdz 31. maijam

ex 0805 20 10

Klementīni

No 1. novembra līdz februāra beigām

ex 0805 20 30 ex 0805 20 50 ex 0805 20 70 ex 0805 20 90

Mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi

No 1. novembra līdz februāra beigām

ex 0805 50 10

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

No 1. jūnija līdz 31. maijam

ex 0806 10 10

Galda vīnogas

No 21. jūlija līdz 20. novembrim

ex 0808 10 80

Āboli

No 1. jūlija līdz 30. jūnijam

ex 0808 20 50

Bumbieri

No 1. jūlija līdz 30. aprīlim

ex 0809 10 00

Aprikozes

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

ex 0809 20 95

Ķirši, izņemot skābos ķiršus

No 21. maija līdz 10. augustam

ex 0809 30 10 ex 0809 30 90

Persiki, arī nektarīni

No 11. jūnija līdz 30. septembrim

ex 0809 40 05

Plūmes

No 11. jūnija līdz 30. septembrim

B DAĻA



KN kods

Apraksts

Piemērošanas periods

ex 0707 00 05

Pārstrādei paredzēti gurķi

No 1. maija līdz 31. oktobrim

ex 0809 20 05

Skābie ķirši (Prunus cerasus)

No 21. maija līdz 10. augustam



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

( 2 ) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešajās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

( 6 ) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

( 9 ) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

( 10 ) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

( 11 ) Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un iesniedz dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Top