Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017XG0615(04)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportu kā sociālās iekļaušanas platformu, izmantojot brīvprātīgo darbu

OJ C 189, 15.6.2017, p. 40–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/40


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par sportu kā sociālās iekļaušanas platformu, izmantojot brīvprātīgo darbu

(2017/C 189/09)

ES PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA

1.

Sports ir lielākā sociālā un brīvprātīgā darbība Eiropā. Daudz cilvēku interesējas par to, un sportam ir būtiska loma, apvienojot cilvēkus no dažādām vidēm.

2.

Eiropas sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem saglabāt saliedētību un iekļautību. Brīvprātīgais darbs sportā kā iesaistīšanās sabiedrībā var atbalstīt sociālo integrāciju, tas veicina aktīvu pilsoniskumu, un to var izmantot, lai risinātu sociālās atstumtības (1) jautājumu.

3.

Neaizsargātos sabiedrības locekļos brīvprātīgais darbs sportā var radīt spēcīgāku piederības sajūtu sabiedrībai. Tas var palīdzēt veicināt aktīvu pilsoniskumu. Šajos Padomes secinājumos ir atzīta daudzveidība Eiropas sabiedrībā, un to mērķis ir pievērsties marginalizācijas riskam pakļautām grupām, proti, migrantiem un bēgļiem (2), vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un neaizsargātiem jauniešiem (3).

ATZĪSTOT, KA

4.

Pat ja atveseļošanās no ekonomikas un finanšu krīzes ir notikusi lēni, vairākas ES dalībvalstis ir turpinājušas cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (4). Sociālā iekļaušana paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām un īpašas uzmanības pievēršanu līdzdalībai.

5.

Kopš 2010. gada konflikti, krīzes un nestabilas situācijas trešās valstīs ir radījuši līdz šim nepieredzēta apjoma migrantu un bēgļu skaita pieaugumu (5) Eiropā, izraisot bēgļu un migrācijas krīzi Eiropā un sagādājot grūtības ES dalībvalstīm tikt galā ar šo pieplūdumu.

6.

Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta kopīgās deklarācijas par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā mērķis ir pievērsties visneatliekamākajiem problēmjautājumiem, ar ko patlaban saskaras ES. Kopīgajā deklarācijā ir noteiktas sešas konkrētas jomas, kas būtu jāuzskata par prioritāti. Starp šīm sešām prioritārajām jomām ir pievēršanās ES sociālajai dimensijai un ES migrācijas politikas reformēšana un attīstīšana (6).

7.

Brīvprātīgais darbs sportā var sasniegt cilvēkus starptautiskā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, veicināt aktīvu pilsoniskumu un var būt arī spēcīgs sociālais instruments daudzās jomās. To var izmantot, lai palīdzētu integrēt migrantus, kuru skaits arvien pieaug, apkarotu sociālo atstumtību vai palielinātu paaudžu solidaritāti, kā arī veicinātu dzimumu līdztiesību. Tam ir neatņemama loma sociālās kohēzijas un iekļaujošu kopienu radīšanā. Šai sakarā izšķiroša loma ir vietējām iestādēm sadarbībā ar sporta klubiem, asociācijām un citām vienībām, kas izmanto sportu kā metodi savā darbā.

8.

Vecāka gadagājuma cilvēki ir svarīga un pieaugoša Eiropas sabiedrības, ekonomikas, kultūras un dzīves daļa. Tādu faktoru kombinācija kā, piemēram, zemi ienākumi, slikts veselības stāvoklis, liels vecums un/vai diskriminācija dzimuma dēļ, pazeminātas fiziskās vai garīgās spējas, bezdarbs, izolācija, vardarbība un ierobežota piekļuve pakalpojumiem var sekmēt nabadzības un sociālās atstumtības riska palielināšanos (7) dažiem šajā grupā. Brīvprātīgais darbs sportā var izvilkt skartās personas no izolētības un ļaut tām dalīties pieredzē, atbalstot paaudžu dialogu.

9.

Brīvprātīgais darbs sportā – papildus dažādu prasmju un kompetenču attīstīšanai – sniedz jauniešiem neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas, ar kuru starpniecību viņi var iegūt pozitīvu sociālo attieksmi, kas balstās uz sportā izkoptām vērtībām (8). Brīvprātīgais darbs sportā var kalpot arī kā drošības tīkls jauniešiem, kas neizglītojas vai nav nodarbināti un kas ir atstumti sabiedrības malā (9).

10.

Vienlīdzīgas iespējas personām ar invaliditāti ļauj piedalīties kā sporta jomas brīvprātīgajiem vienlīdzīgi ar citiem (10). Visām personām ar invaliditāti vajadzētu būt tiesībām pilnībā piekļūt sporta aktivitātēm, tostarp kā brīvprātīgajiem (11).

ATZĪSTOT, KA

11.

Saskaņā ar Eirobarometra 2014. gada apsekojumu 7 % ES pilsoņu apgalvo, ka viņi iesaistās brīvprātīgajā darbā, kas atbalsta sporta aktivitātes (12). Apsekojums atklāj, ka trešā daļa respondentu brīvprātīgajā darbā pavada vairāk nekā sešas stundas mēnesī, savukārt 8 % tam velta 21 stundu vai vairāk.

12.

Brīvprātīgajam darbam ir būtiska loma cilvēku iekļaušanā kopienā, jo tas stiprina aktīvu pilsoņu lomu, palielina nodarbināmību un veicina vērtības un kultūru dialogu. Brīvprātīgas darbības sportā var izpausties dažādos veidos, un tās var veikt laiku pa laikam (piemēram, vietēja, reģionāla valsts un starptautiska mēroga sporta pasākumu sagatavošana un organizēšana) vai biežāk ikdienā (piemēram, darbības, ko veic, vadot dažādas sporta organizācijas vai asociācijas, kas darbojas sporta jomā) (13).

13.

Vēl aizvien trūkst pierādījumu, uz kuriem varētu balstīt politiku sociālās iekļaušanas jomā un sportā veikta brīvprātīgā darba sfērā. Līdz šim nav veikti sistemātiski starpvalstu pētījumi ar uzsvaru uz sporta asociāciju, federāciju, klubu un citu vienību, kas veicina sociālo iekļaušanu un brīvprātīgo darbu sportā, politiskajiem apstākļiem, ekonomisko un sociālo ietekmi un strukturālajām iezīmēm (14)  (15).

14.

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir ļaut lielākam skaitam jauniešu piedalīties plašā solidaritātes darbību klāstā, izmantojot brīvprātīgo darbu, nodarbinātību, stažēšanos vai māceklību, lai palīdzētu pievērsties sarežģītām situācijām visā Eiropā. Tas var jauniešiem palīdzēt attīstīt kompetences, kas viņiem vajadzīgas gan darba tirgū, gan aktīvam pilsoniskumam. Un tas savukārt varētu palīdzēt veicināt sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtības (16).

AICINA DALĪBVALSTIS

15.

Izskatīt un apstiprināt brīvprātīgo darbu sportā kā platformu sociālajai iekļaušanai. To var panākt, atbalstot un mudinot vietējās un reģionālās iestādes sadarbībā ar sporta klubiem un organizācijām, tostarp nevalstiskām organizācijām, izmantot sportu kā metodi savā darbā, lai nodrošinātu piekļuvi tiem cilvēkiem, kuri ir sociāli atstumti. Tas palīdzētu veicināt un attīstīt inovatīvus veidus, kā sekmēt minoritāšu un neaizsargātu grupu, tostarp izolētu vecāka gadagājuma cilvēku, neaizsargātu jauniešu, personu ar invaliditāti, migrantu un bēgļu sociālo iekļaušanu, veicinot brīvprātīgo darbu sportā, tādējādi sniedzot šādām minoritātēm jaunas prasmes un ieaudzinot viņos sportu kā dzīvesveidu.

16.

Veicināt brīvprātīgo darbu sportā starp cilvēkiem no visām sabiedrības sfērām, tostarp migrantiem, vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti un neaizsargātiem jauniešiem.

17.

Attīstīt un veicināt brīvprātīgo darbu sportā kā vērtīgu izglītības koncepciju, kas jāiekļauj dažādos formālās un neformālās mācīšanās līmeņos, iesaistot jaunatnes un sporta organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas un stiprinot to sadarbību. Tas varētu ietvert izglītības programmas sadarbībā ar sporta organizācijām, tajās uzsverot ieguvumus no fiziskās un garīgās labsajūtas, kā arī brīvprātīgā darba nozīmi sportā.

18.

Veicināt brīvprātīgo darbu, sadarbībā ar sporta kustību organizējot liela mēroga sporta pasākumus. Liela mēroga sporta pasākumi var sniegt lielisku iespēju radīt labvēlīgus apstākļus brīvprātīgo apmācīšanai, palīdzot tiem iegūt nepieciešamās prasmes.

AICINA EIROPAS KOMISIJU

19.

Atbalstīt labas prakses un zināšanu apmaiņu attiecībā uz brīvprātīgo darbu sportā visās ES dalībvalstīs, ņemot vērā ieguldījumu un ietekmi, kāda ir brīvprātīgajam darbam sportā uz sociālo iekļaušanu.

20.

Apsvērt iespēju atbalstīt starptautiskas iniciatīvas (piem., labas prakses apmaiņa, pētījumi, tīkli, projekti), kas vērstas uz valsts un starptautisku stratēģisku rīcībpasākumu īstenošanu sociālās iekļaušanas jomā saistībā ar ES finansēšanas programmām, jo īpaši Erasmus+ un Eiropas Sociālo fondu, īpašu uzmanību veltot brīvprātīgajam darbam sportā.

AICINA EIROPAS KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS

21.

Atzīt Eiropas Sporta nedēļu par iniciatīvu, ar kuru veicināt brīvprātīgo darbu sportā un iesaistīt cilvēkus no visām sabiedrības daļām. Tā var būt līdzeklis, lai sasniegtu visus sabiedrības slāņus, veicot aktivitātes trūcīgos apgabalos un piesaistot sporta jomas brīvprātīgos šajos apgabalos.

22.

Veicināt to, ka tiek atzīta un validēta neformālā un ikdienējā mācīšanās – kas notiek, veicot brīvprātīgo darbu sportā, – jo īpaši izmantojot Eiropas instrumentus un norādījumus (17), kas var atvieglot validēšanu un uzlabot gūto mācīšanās rezultātu salīdzināmību, pārredzamību un labāku atzīšanu. Mērķim vajadzētu būt izvērtēt, kā pastiprināt brīvprātīgo darbinieku statusu, lai nodrošinātu viņu iegūto prasmju atzīšanu.

23.

Veicināt to, ka tiek izmantoti strukturālie un investīciju fondi un Kohēzijas fonds infrastruktūrai, kā arī citas programmas sporta klubiem, lai uzlabotu dominējošos sociālos apstākļus, jo īpaši apgabalos ar augstu marginalizācijas riskam pakļauto grupu koncentrāciju.

24.

Popularizēt Eiropas Solidaritātes korpusa koncepciju sporta organizāciju vidū un mudināt tās iesaistīties šajā iniciatīvā, lai jaunieši, kas darbojas sporta jomā, varētu labāk piekļūt šai programmai.

AICINA SPORTA KUSTĪBU APSVĒRT IESPĒJU:

25.

Veicināt migrantu un bēgļu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, neaizsargātu jauniešu iekļaušanu dažādās brīvprātīgā darba funkcijās tautas sporta aktivitātēs, organizējot maza un liela mēroga sporta pasākumus un padarot brīvprātīgā darba uzsākšanu sporta jomā tautas sportā pieejamāku, lai dotu šīm personām lielākas iespējas.

26.

Attīstīt sadarbību ar sporta organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām nevalstiskām organizācijām attiecībā uz to, kā veicināt, iesaistīt un saglabāt brīvprātīgos, lai maksimāli palielinātu iespējas brīvprātīgajam darbam sportā, piemēram, liela mēroga sporta pasākumu ietvaros.

27.

Radīt mācīšanās un apmācības iespējas, lai uzlabotu sporta organizāciju brīvprātīgo darbinieku, tostarp migrantu un bēgļu, vecāka gadagājuma iedzīvotāju, personu ar invaliditāti, neaizsargātu jauniešu un citu minoritāšu, prasmes, vienlaikus pievēršoties to personu spēju veidošanai, kuras ir atbildīgas par daudzveidīgu brīvprātīgo grupu pieņemšanu darbā un pārvaldību.

28.

Sekmēt vienlīdzīgas iespējas sporta klubos, tostarp vienlīdzīgu attieksmi pret marginalizācijas riskam pakļautām grupām attiecībā uz dalību klubā un līdzdalību kā kluba brīvprātīgajiem.

29.

Veicināt vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanos sporta klubos un vecāka gadagājuma brīvprātīgo integrāciju, izmantojot viņu vērtīgo dzīves pieredzi sporta struktūrās visos līmeņos.


(1)  Ar sociālo atstumtību saprot procesu, kas cilvēkus atstumj sabiedrības malā, kas ierobežo viņu piekļuvi resursiem un iespējām, iegrožo viņu dalību normālā sabiedriskajā un kultūras dzīvē, liekot viņiem justies marginalizētiem, bezspēcīgiem un diskriminētiem.

(2)  Šis dokuments atsaucas uz migrantu un bēgļu integrāciju saskaņā ar Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri likumīgi uzturas ES; secinājumus pieņēma 2016. gada 9. decembrī. (15312/16).

(3)  Grupas, kuras saskaras ar augstāku nabadzības un sociālās atstumtības risku nekā pārējie iedzīvotāji. Etniskās minoritātes, migranti, personas ar invaliditāti, bezpajumtnieki, tie, kuri cīnās ar atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu, izolēti vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši bieži saskaras ar grūtībām, kas var izraisīt vēl lielāku sociālo atstumtību, piemēram, zemu izglītības līmeni un bezdarbu vai nepietiekamu nodarbinātību.

(4)  Social Policy Reforms in the EU: A Cross-national Comparison Social Inclusion Monitor Europe (SIM) – Reform Barometer. Jan Arpe, Simona Milio, Andrej Stuchlik (red.)

(5)  Baltā grāmata par Eiropas nākotni – pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam, 4. lpp.: “Bēgļu krīzes, kuras rezultātā 1,2 miljoni cilvēku 2015. gadā ieradās Eiropā, mērogs nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara” (skatīt arī 3. zemsvītras piezīmi).

(6)  Kopīgā deklarācija par ikgadējās starpiestāžu programmas izstrādi 2017. gadam – apstiprināšana. Dok. 15375/16.

(7)  Aktīva vecākā paaudze Eiropai – ES (2012) vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas platformas vadlīnijas.

(8)  OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.

(9)  Iekļaušanas un pamatvērtību veicināšana ar formālās un neformālās mācīšanās palīdzību: ES līmeņa pasākumi, lai īstenotu Parīzes deklarāciju.

(10)  OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.

(11)  COM(2010) 636 galīgā redakcija – Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem.

(12)  Sports un fiziskā aktivitāte: Eirobarometra 412. īpašais apsekojums (2014. gads).

(13)  Cilvēkresursu attīstības un sporta jautājumu ekspertu grupa. Ieteikumi, kā veicināt brīvprātīgo darbu sportā; paraugprakse juridisko un fiskālo mehānismu jomā.

(14)  Projekts “Sociālā iekļaušana un brīvprātīgais darbs sporta klubos Eiropā” (SIVSCE) ar atbalstu no Eiropas Savienības programmas Erasmus+ (2015.–2017. gads).

(15)  Eiropas Sporta iekļaušanas tīkls (ESPIN) – migrantu un minoritāšu iespēju vienlīdzības veicināšana ar brīvprātīgo darbu sportā.

(16)  Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.

(17)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Šādos galvenajos dokumentos ir akcentēta brīvprātīgā darba sportā kā sociālās iekļaušanas instrumenta nozīme.

1.

Stratēģija “Eiropa 2020” un viena no tās septiņām pamatiniciatīvām, kurā uzsvērta vajadzība pēc izaugsmes un darbvietu radīšanas, kas palīdzēs cilvēkiem, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aktīvi līdzdarboties sabiedrībā (7110/10).

2.

Padomes secinājumi (2010. gada 18. novembris) par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku (OV C 326, 3.12.2010., 5. lpp.).

3.

Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā (COM(2011) 568 galīgā redakcija).

4.

Padomes secinājumi par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā (OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.).

5.

Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

6.

ES sporta darba plāns (2014–2017) (OV C 183, 14.6.2014., 12. lpp.).

7.

Sports un fiziskā aktivitāte: Eirobarometra 412. īpašais apsekojums (2014. gads).

8.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai (dok. 10038/16).

9.

Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri likumīgi uzturas ES; secinājumus pieņēma 2016. gada 9. decembrī (dokuments 15312/16).

10.

Kopīga deklarācija par ikgadējās starpiestāžu programmas izstrādi 2017. gadam (dokuments 15375/16).

11.

Ieguldījums Eiropas jaunatnē

a)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Ieguldījums Eiropas jaunatnē (dok. 15420/16).

b)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Eiropas Solidaritātes korpuss (dok. 15421/16).

12.

Cilvēkresursu attīstības un sporta jautājumu ekspertu grupa. Ieteikumi, kā veicināt brīvprātīgo darbu sportā; paraugprakse juridisko un fiskālo mehānismu jomā (2016. gada decembris).

13.

Eiropas Sporta iekļaušanas tīkls (ESPIN) – migrantu un minoritāšu iespēju vienlīdzības veicināšana ar brīvprātīgo darbu sportā.

14.

COM(2010) 636 galīgā redakcija – Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem.


Top