Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017XG0615(02)

Padomes secinājumi par stratēģiskām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada

OJ C 189, 15.6.2017, p. 35–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/35


Padomes secinājumi par stratēģiskām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada

(2017/C 189/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā;

ATZĪSTOT, KA:

2.

ar Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (1) tika mēģināts izveidot starpnozaru pieeju, lai dotu iespējas jauniešiem Eiropā un lai piešķirtu viņiem līdzekļus un iespējas panākt autonomiju;

3.

Padomes Rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (2) ietvēra līdz šim visplašāko un vērienīgāko ES stratēģiju jaunatnes jomā. Minētā regulējuma darbības laiks sakrita ar finanšu un ekonomikas krīzi, kura, lai gan lielākā vai mazākā mērā negatīvi ietekmēja visus ES pilsoņus un dalībvalstis, īpaši nelabvēlīgu un nesamērīgu ietekmi atstāja uz jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, izraisot augstu bezdarba līmeni un palielinot risku, ka tiks izjaukta sociālā kārtība, radīsies politiska atsvešinātība un pat vardarbīga radikalizācija un ekstrēmisms, kas savukārt apdraudēja demokrātiskās vērtības un sociālo kohēziju;

4.

kā redzams Eiropas Komisijas 2012. un 2015. gada ziņojumos par jaunatni un Padomes un Komisijas kopīgajā ziņojumā par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (3), minētais regulējums ir devis nozīmīgu un vērtīgu ieguldījumu ne vien sadarbībā jaunatnes jomā, bet arī jauniešu dzīvē, izredzēs, labklājībā, līdzdalībā un iekļautībā visā Eiropas Savienībā;

5.

ar ES darba plāniem jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (4) un 2016.–2018. gadam (5) ir stiprināti un pilnveidoti instrumenti un procesi atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ieviešanai, vairāk to pieskaņojot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un pievēršoties jauniem izaicinājumiem;

ATZĪMĒ, KA:

6.

atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā darbības laiks beigsies 2018. gada beigās, savukārt Eiropas Savienības desmit gadu nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” un Erasmus+ programmas darbības laiks beigsies 2020. gada beigās;

UZSVER, KA:

7.

LES (6) 2. pantā izklāstīto Eiropas Savienības vērtību sekmēšana un aizsardzība, un jauniešu eiropeiskās identitātes apziņas un uzticības Eiropas projektam veicināšana, attīstot viņu kompetences un veicinot viņu politisko līdzdalību, iesaistīšanos pilsoniskajā dzīvē, brīvprātīgo darbu un mācīšanās mobilitāti joprojām būs būtiska, nosakot turpmāko Eiropas sadarbību jaunatnes jomā;

8.

jaunatnes darba, ikdienējās un neformālās mācīšanās lomai ir būtiska nozīme jaunatnes jomā, un tie veicina jauniešu kompetenču attīstību;

PIEKRĪT, KA:

9.

jauns regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, uzsverot starpnozaru pieeju ar skaidru pievienoto vērtību ES līmenī un ietverot iespējamus ES darba plānus jaunatnes jomā, būtu jāizstrādā un jāatbalsta, vienlaikus ņemot vērā pašreizējā regulējuma izvērtējuma rezultātus;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVU ATTIECĪGO KOMPETENČU IETVAROS UN PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

10.

nodrošināt to, lai regulējuma turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā izstrāde balstītos uz faktiem un informāciju un lai tās pamatā būtu plašas un ietverošas konsultācijas ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp jauniešiem, jaunatnes darba nodrošinātājiem (7), jaunatnes darbiniekiem (gan profesionāliem, gan brīvprātīgiem) un politikas veidotājiem visos līmeņos, lai panāktu konsensu un apņemšanos attiecībā uz turpmākajiem jaunatnes politikas mērķiem un uzdevumiem;

11.

rēķināties ar to, ka regulējums turpmākai Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā ir starpnozaru, elastīgs, reaģējošs un pārredzams, un ņemt vērā strauji mainīgos politiskos, sociālos, kultūras un ekonomiskos apstākļus Eiropas un starptautiskā līmenī;

12.

nodrošināt, ka Erasmus+ un citas programmas un instrumenti veicina regulējuma īstenošanu un vajadzības gadījumā ir ar to saskaņoti;

13.

galveno uzsvaru regulējumā likt uz īpašām jauniešu politikas tēmām, kuras ir par jauniešiem atbildīgu struktūru kompetencē, kā arī turpināt stiprināt norises un iniciatīvas saistītās politikas jomās, lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību un savstarpēju atbalstu;

14.

izvērtēt, pārskatīt un atjaunināt strukturēto dialogu un tā mērķus, lai atvieglinātu novatorisku, jēgpilnu un uz konkrētiem mērķiem vērstu, konstruktīvu dialogu ne tikai ar jauniešiem no jaunatnes organizācijām, bet arī ar tiem jauniešiem, kam ir dažāda izcelsme un mazāk iespēju, un jauniešiem, kas nav saistīti ar organizācijām.

15.

arī turpmāk ņemt vērā kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmi) un vērtības, kuras jauniešiem ir vajadzīgas, lai veidotu piepildītu personisko, sociālo un darba dzīvi, un jo īpaši pievērsties jauniešiem, kam ir mazāk iespēju, un iekļaut viņus;

16.

ņemt vērā to, kāda ietekme internetam, sociālajiem medijiem un digitalizācijai var būt uz solidaritātes, politiskās līdzdalības un aktīvas pilsonības veicināšanu jauniešu vidū un uz cīņu pret politisko atsvešinātību, populismu, propagandu un radikalizāciju, kas var novest pie vardarbīga ekstrēmisma;

17.

izvērtēt, vēl vairāk stiprināt un, ja iespējams, izveidot politikas instrumentus, rīkus un metodes, un papildinošus sadarbības mehānismus, kas līdzīgi Eiropas Savienības un Eiropas Padomes partnerībai jaunatnes jomā, lai uzturētu un veicinātu efektīvu Eiropas sadarbību jaunatnes jomā pēc 2018. gada;

ATTIECĪGI VIENOJAS:

18.

aicināt turpmākās prezidentvalstis sagatavot projektu jaunam regulējumam Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada, ņemot vērā šos secinājumus, kā arī gaidāmo Komisijas iniciatīvu ES stratēģijai jaunatnes jomā pēc 2018. gada. Minētais projekts būtu jāiesniedz Padomei, lai to pieņemtu.


(1)  9008/09.

(2)  OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

(3)  OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.

(4)  OV C 183, 14.6.2014., 5. lpp.

(5)  OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.

(6)  OV C 326, 26.10.2012., 17. lpp.

(7)  Ar jēdzienu “jaunatnes darba nodrošinātāji” tiek saprastas jebkuras organizācijas, aģentūras un citas valsts atbalstītas un brīvprātīgas struktūras, kuras jauniešiem nodrošina programmas, projektus, iniciatīvas un pasākumus, kā pamatā ir darbs ar jaunatni.


PIELIKUMS

Politiskais pamatojums

1.

Līgums par Eiropas Savienību (1).

2.

Atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), kurā izklāstīti divi vispārēji stratēģiski mērķi un divējāda pieeja to sasniegšanai, izmantojot īpašas iniciatīvas jaunatnes jomā un integrētas pieejas iniciatīvas astoņās rīcības jomās. Regulējumā ir paredzēti arī trīs gadu darba cikli, par kuru prioritātēm bija jāvienojas, un strukturēts dialogs ar jauniešiem, kas tiktu ņemts vērā procesā.

3.

Padomes un Komisijas kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2015), kurā izvērtēta regulējuma ietekme laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam.

4.

Eiropas Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija “Eiropa 2020”, kurā ietvertas pamatiniciatīvas “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”.

5.

2015. gada 17. marta Parīzes deklarācija par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību.

6.

Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojums “Eiropas Drošības programma”, kurā pausts, ka jaunatnes līdzdalībai ir būtiska nozīme vardarbīgas radikalizācijas novēršanā, popularizējot Eiropas kopīgās vērtības, sekmējot sociālo iekļaušanu un uzlabojot savstarpējo sapratni un iecietību.

7.

Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”.

8.

Padomes 2016. gada 15. decembra Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai.

9.

Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumi: “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, “Izglītības uzlabošana un modernizēšana” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”.

10.

Baltā grāmata par Eiropas nākotni: pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam.


(1)  OV C 326, 26.10.2012., 13. lpp.


Top