Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017XG0615(01)

Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi

OJ C 189, 15.6.2017, p. 30–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/30


Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi

(2017/C 189/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu I pielikumā;

ATZĪST, KA

2.

Eiropas Savienība – zināmā mērā pieaugošās migrācijas dēļ – ekonomikas un sociālajā jomā saskaras ar ievērojamām problēmām, kas ir finanšu un ekonomiskās krīzes atskaņas;

3.

īpaši problemātiskas šīs tendences ir demokrātiskajām vērtībām, sociālajai kohēzijai, nodarbinātības izredzēm un darba dzīvei, kā arī jauniešu – jo īpaši to, kuri ir pakļauti riskam un kuriem ir mazāk iespēju, – iekļautībai un labklājībai;

4.

ja vēlamies šīs problēmas sekmīgi risināt, ir būtiski, lai jauniešos – dodot viņiem iespēju apgūt nepieciešamās dzīves prasmes (1) – tiktu stiprināta izpratne par to, kas ir aktīvs pilsoniskums, kādas ir tā tiesības un pienākumi, ka tas nozīmē – tiek atzītas un ievērotas demokrātiskās vērtības, kultūras daudzveidība un tiek garantēta vārda un ticības brīvība;

5.

dzīves prasmju attīstīšana ir svarīga ne vien saistībā ar liela jauniešu bezdarba radīto ekonomisko, politisko, sociālo un cilvēkresursu izmaksu problēmas risināšanu – tā ir vienlīdz svarīga arī saistībā ar palīdzēšanu jauniešiem definēt un veidot savu nākotni ar kvalitatīvas nodarbinātības, sociālas iekļautības un aktīva pilsoniskuma palīdzību;

ŅEMOT VĒRĀ

6.

Padomes Rezolūciju par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai (2) un jo īpaši tajā pausto atziņu, ka “Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz darba tirgus tūlītējām vajadzībām, bet arī uz tādiem izglītības un apmācības aspektiem, kas spēj sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, veidot nozares, radīt darbvietas un jaunus tirgus, pavērt cilvēkiem (tostarp visneaizsargātākajiem) iespējas, bagātināt demokrātisko dzīvi un veidot pilsoņus, kas uzņemas pienākumus, ir talantīgi un aktīvi”;

7.

to, ka tiek pārskatīts ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā (3), kas dod iespēju izmantot iekļaujošu pieeju to kompetenču attīstīšanā, kuras var palīdzēt jauniešiem un veicināt to, lai viņu pieaugšana un pāreja uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi noritētu sekmīgi. Esošajā Eiropas pamatprasmju sistēmā – gan izmantojot atšķirīgu terminoloģiju – jau ir norādīts uz daudzām tām dzīves prasmēm, kuras ir definētas šajos Padomes secinājumos.

UZSVER, KA

8.

jauniešu bezdarba un no tā izrietošās sociālās kārtības izjukšanas un politiskās atsvešinātības problēmu risināšanai ir daudzi aspekti, tomēr jaunatnes sektoram – efektīvi liekot lietā darbu ar jaunatni – ir noteikta loma tajā, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt un attīstīt tādas dzīves prasmes, kuras viņiem palīdz maksimāli palielināt savu potenciālu un ir atbalsts piepildītas un ražīgas personīgās, sabiedriskās un darba dzīves sasniegšanā un saglabāšanā. Ar šādu dzīves prasmju palīdzību arī var palīdzēt novērst marginalizāciju un apkarot tādu propagandu, retoriku un uzvedību, kas varētu būt saistīta ar radikalizāciju, kura var novest pie vardarbīga ekstrēmisma;

ATZĪST, KA

9.

darbā ar jaunatni var izmantot dažādus pasākumus, projektus, programmas, darbības un iniciatīvas, ko dažādi jaunatnes darba nodrošinātāji piedāvā daudzveidīgos kontekstos, tomēr darbā ar jaunatni – gan attiecībā uz šāda darba praksi, gan attiecībā uz tā mērķi – viena no noteicošajām pazīmēm ir jauniešu personīgā un sabiedriskā attīstība;

10.

efektīvs darbs ar jaunatni var jauniešiem dot labvēlīgus rezultātus,

pilnveidojot viņu kompetences un tādējādi veicinot viņu personīgo izaugsmi,

veicinot un iedrošinot pozitīvas sabiedriskās vērtības, uzvedību un attieksmi, īpaši jauniešu attiecībās ar apkārtējiem,

sekmējot jauniešu radošās un inovatīvās spējas un potenciālu, kas viņiem ļaus sekmīgi piedalīties darba dzīvē,

veicinot demokrātiskās vērtības un tādējādi sekmējot aktīvu pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību;

11.

dzīves prasmes ir labvēlīga, atbalstoša un uz problēmu risināšanu vērsta uzvedība, ko pienācīgi un atbildīgi liek lietā ikdienas dzīvē – mājās, tiešsaistē, kopienā, izglītībā/apmācībā un darbavietā. Tas ir personīgo un sociālo prasmju kopums, ko iegūst, iesaistoties izglītībā un apmācībā, jaunatnes darbā un neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, un kuras var izmantot, lai risinātu tādus jautājumus, parādības un problēmas, ar kurām bieži saskaras ikviens savā ikdienas dzīvē;

PIEKRĪT, KA

12.

dzīves prasmes ir svarīgas visiem jauniešiem, tomēr īpaši nozīmīgas un svarīgas tās ir tiem jauniešiem, kuri ir pakļauti riskam, un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un saistībā ar viņu vajadzībām nodarbinātības jomā, sociālo iekļautību un demokrātisko līdzdalību;

13.

gādāšana par to, lai jaunieši iegūst un attīsta dzīves prasmes, un šā procesa veicināšana var būt jaunatnes politikas daļa gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī;

ATZĪMĒ, KA

14.

II pielikumā ir iekļauts dzīves prasmju uzskaitījums, kurā minētas vairākas to raksturīgās īpašības. Šis uzskaitījums nav nedz preskriptīvs, nedz galīgs, un tajā ir ietvertas tās dzīves prasmes, kuras vislabāk var veicināt un palīdzēt jauniešiem iegūt, izmantojot darbu ar jaunatni (4).

15.

dzīves prasmes, kā tās definētas II pielikumā, attīstās, un dalībvalstu un attiecīgo Eiropas, valsts un vietējo ieinteresēto personu ziņā ir noteikt, kāda būs to prioritārā secība, kā ar tām iepazīstinās un kā tās veicinās;

AICINA DALĪBVALSTIS, IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU

16.

jaunatnes politikas ietvaros un jauniešu atbalstam paredzētajos pasākumos sekmēt darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu dzīves prasmju attīstībā;

17.

jaunatnes darba nodrošinātāju vidū izplatīt un veicināt tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, ko izstrādājuši jaunatnes darba veicēji un kas var jauniešiem palīdzēt iegūt dzīves prasmes;

18.

turpināt atbalstīt jaunatnes darba nodrošinātāju izglītību, apmācību un pasākumus, kuru ietvaros notiek mācīšanās no līdzbiedriem, lai palielinātu šā darba nodrošinātāju spēju palīdzēt jauniešiem iegūt dzīves prasmes;

19.

attiecīgā gadījumā atzīt un validēt tādas izglītības un apmācības programmas, kuras palielina jaunatnes darba veicēju – neatkarīgi no tā, vai viņu darbs ir apmaksāts vai brīvprātīgs, – un jauniešu līderu spējas sekmīgi izmantot tādus mācību instrumentus, metodes un praksi, kas jauniešiem palīdz identificēt, iegūt un attīstīt dzīves prasmes, izmantojot novērtēšanas un pašnovērtēšanas instrumentus un metodes;

20.

jauniešu vidū veicināt un stiprināt brīvprātīgo darbu, kas var sekmēt to, ka jaunieši iegūst dzīves prasmes, un mudināt viņus piedalīties jaunatnes darba projektos un iniciatīvās līdztekus jaunatnes darba nodrošinātājiem;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVU ATTIECĪGO PILNVARU IETVAROS

21.

veicināt un nodrošināt mācīšanās no līdzbiedriem un savstarpējas mācīšanās iespējas, projektus un iniciatīvas jaunatnes darba nodrošinātājiem, lai viņi varētu apmainīties ar zināšanām, instrumentiem un pieredzi jauniešu dzīves prasmju sekmēšanā un attīstīšanā;

22.

apsvērt, kuras dzīves prasmes, ko jaunieši ieguvuši, pateicoties darbam ar jaunatni, var identificēt un dokumentēt un kā to darīt – lai veicinātu novērtēšanu un sertificēšanu ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai paredzētiem mehānismiem (5);

23.

maksimāli izmantot Erasmus+ un citas ES finansētas programmas, lai atbalstītu to, ka tiek izmantots darbs ar jaunatni, nolūkā sekmēt un attīstīt dzīves prasmes jauniešu vidū;

24.

stiprināt dialogu starp darbu ar jaunatni, jaunatnes politiku un jaunatnes pētniecību, un stiprināt tā darba koordinēšanu, ko veic vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, – tādējādi sekmējot tīklošanu, sadarbību, mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu saistībā ar dzīves prasmju veicināšanu un attīstīšanu jauniešu vidū;

25.

identificēt, atbalstīt un izplatīt esošus un inovatīvus instrumentus, metodes un praksi, kas sekmē dzīves prasmes dažādajos kontekstos, kādos norit darbs ar jaunatni;

26.

veicināt un atbalstīt starpnozaru partnerības un iniciatīvas, jo īpaši tādas, kurās iesaistās jaunatnes darba nodrošinātāji, izglītības un apmācības iestādes, sociālie un nodarbinātības dienesti un sociālie partneri, kas jauniešiem palīdz iegūt un attīstīt dzīves prasmes;

AICINA EIROPAS KOMISIJU

27.

veicināt to, lai tiktu uzkrātas zināšanas par dzīves prasmēm, ko sekmē un attīsta darbā ar jaunatni, un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt jaunatnes darba veicēju spēju veidošanu un profesionālo izaugsmi;

28.

veicināt darbu ar jaunatni kā jaunās prasmju programmas sastāvdaļu, kura gan piešķir papildu vērtību, gan papildina un atbalsta visus minētās programmas aspektus;

29.

veicināt un atbalstīt to, lai, palīdzot jauniešiem iegūt un pilnveidot kompetences, kas vajadzīgas, lai veicinātu viņu sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi, tiktu izmantota starpnozaru pieeja;

30.

gādāt par to, lai šie Padomes secinājumi veicinātu Ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā pārskatīšanu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar Eiropas pamatprasmju sistēmā ietverto dzīves prasmju dimensiju un šo dimensiju nostiprināt.


(1)  Dzīves prasmju definējums šo Padomes secinājumu izpratnē ir atrodams 10.–12. punktā un II pielikumā.

(2)  Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai (OV C 467, 15.12.2016., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

(4)  Šajos Padomes secinājumos ar jēdzienu “jaunatnes darba nodrošinātāji” tiek saprastas jebkuras organizācijas, aģentūras un citas valsts atbalstītas un brīvprātīgas struktūras, kuras jauniešiem nodrošina programmas, projektus, iniciatīvas un pasākumus, kuru pamatā ir darbs ar jaunatni.

(5)  Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā – OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu – OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” – OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā – OV C 168,14.6.2013., 5. lpp.

Padomes secinājumi par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem – OV C 224, 3.8.2013., 2. lpp.

Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā – OV C 30, 1.2.2014., 5. lpp.

Padomes secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību – OV C 183, 14.6.2014., 18. lpp.

Padomes secinājumi par jaunatnes darba stiprināšanu, lai nodrošinātu saliedētu sabiedrību – OV C 170, 23.5.2015., 2. lpp.

Padomes Rezolūcija par to, lai veicinātu jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē – OV C 417, 15.12.2015., 10. lpp.

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) – OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.

Padomes secinājumi par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā – OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.

Padomes secinājumi par to, kā maksimāli palielināt tautas sporta nozīmi caurviju prasmju attīstīšanā, īpaši jauniešu vidū – OV C 172, 27.5.2015., 8. lpp.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā Prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (2016).

Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai – OV C 467, 15.12.2016., 1. lpp.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par tādas radikalizācijas novēršanu, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma – OV C 467, 15.12.2016., 3. lpp.

Pētījumi, ekspertu grupu ziņojumi un deklarācijas

Darbs ar jaunatni – darba ar jaunatni nozīme Eiropas Savienībā (2014).

Jauniešu radošuma un inovatīvā potenciāla attīstīšana, izmantojot ar nodarbinātību saistītus neformālās mācīšanās paņēmienus (2014).

Kvalitatīvs darbs ar jaunatni – vienota sistēma darba ar jaunatni turpmākai attīstībai (2015).

Darba ar jaunatni ieguldījums jauniešu aktuālo problēmu risināšanā, jo īpaši to, kas ir saistītas ar pāreju no izglītības uz nodarbinātību (2015).

Pirmās Eiropas konferences par darbu ar jaunatni deklarācija (2010).

Otrās Eiropas konferences par darbu ar jaunatni ziņojums un deklarācija (2015).


II PIELIKUMS (1)

Dzīves prasmju un to raksturīgo īpašību uzskaitījums

Savstarpējo attiecību veidošanas prasmes

Saziņas prasmes

Kognitīvās prasmes

Personiskās prasmes

Līderība, konfliktu risināšana, plānošana un organizēšana, komandas darbs, sarunu risināšana, kultūru atšķirību apzināšanās.

Viedokļu un uzskatu paušana (un uzklausīšana), diskutēšana un debatēšana, digitālo līdzekļu un mediju pratība, prasme publiski uzstāties, prasme argumentēt.

Kritiskā domāšana, pamatota analīze, radoša domāšana, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana, interpretācija, spriestspēja.

Pašpārliecinātība, pašcieņa, izturētspēja, patstāvīgums, spēja uzņemties iniciatīvu, empātija.

Šādām dzīves prasmju īpašībām ir raksturīgs tas, ka tās:

 

ir holistiskas tādā ziņā, ka tās tiecas pilnveidot personību kopumā un palīdzēt tai labvēlīgi pašrealizēties gan kā indivīdam, gan kā sabiedriskai būtnei;

 

ir vērtīgas pašas par sevi – tās jauniešiem piedāvā labvēlīgu un bagātinošu mācīšanās pieredzi, kas veicina viņu attīstību;

 

ir papildinošas un pastiprinošas – tās veicina jauniešu mācīšanos un pilnveidošanos izglītībā un apmācībā, ģimenē, kopienā, pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē un darbavietā;

 

ir transversālas un starpnozariskas neatkarīgi no konteksta, proti, lai kur tās būtu iegūtas – izglītībā, darbavietā, kopienā vai kultūras, sabiedriskos vai politiskos pasākumos –, šīs prasmes uzreiz ir lietderīgas un izmantojamas;

 

dod spējas un iespējas, ļaujot jauniešiem personiskajā, pilsoniskajā, kultūras un darba dzīvē konstruktīvā veidā paust savus talantus, iespējas un spējas, kā arī uzvedību un attieksmi.


(1)  Dzīves prasmju uzskaitījumā ir ietvertas dažas visbiežāk minētās prasmes un kompetences, uz kurām atsaucas starptautiskajā literatūrā un jo īpaši I pielikumā uzskaitītajos pētījumos un ekspertu grupu ziņojumos.


Top