EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008R0889-20150101
Commission Regulation (EC) No 889/2008 of 5 September 2008 laying down detailed rules for the implementation of Council Regulation (EC) No 834/2007 on organic production and labelling of organic products with regard to organic production, labelling and control
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 ( 2008. gada 5. septembris ), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu
Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 ( 2008. gada 5. septembris ), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu
2008R0889 — LV — 01.01.2015 — 010.003
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), (OV L 250, 18.9.2008, p.1) |
Grozīta ar:
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008
(2008. gada 5. septembris),
ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā 2007. gada 28. jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 ( 1 ) atcelšanu un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu, 11. panta otro daļu, 12. panta 3. punktu, 14. panta 2. punktu, 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 5. punktu, 19. panta 3. punkta otro daļu, 21. panta 2. punktu, 22. panta 1. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 3. punktu, 26. pantu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 3. punktu un 38. panta a), b), c) un e) apakšpunktu un 40. pantu,
tā kā:|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 834/2007 un jo īpaši tās III, IV un V sadaļā paredzētas pamatprasības, kas piemērojamas bioloģisko produktu ražošanai, marķēšanai un kontrolei augkopībā un lopkopībā. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi šo prasību īstenošanai. |
|
(2) |
Lai Kopienas līmenī izstrādātu jaunus detalizētus ražošanas noteikumus, kuri attiecas uz konkrētām dzīvnieku sugām, bioloģisko akvakultūru, jūras aļģēm un raugu, ko izmanto pārtikā vai barībā, vajadzīgs vairāk laika, un tāpēc tie ir jāizstrādā vēlākā procedūrā. Tāpēc ir lietderīgi izslēgt šos produktus no šīs regulas darbības jomas. Tomēr attiecībā uz konkrētām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, akvakultūras produktiem un jūras aļģēm mutatis mutandis ir jāpiemēro Kopienas noteikumi par ražošanu, kontroli un marķēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 42. pantu. |
|
(3) |
Jāparedz konkrētas definīcijas, lai novērstu neskaidrības un nodrošinātu bioloģiskās ražošanas noteikumu vienādu piemērošanu. |
|
(4) |
Bioloģiskās augkopības pamatā ir augu barošana, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu. Tāpēc nevajadzētu atļaut hidroponisko augkopību, kuras gadījumā augu saknes aug inertā vidē un uzņem šķīstošas minerālvielas un barības vielas. |
|
(5) |
Bioloģiskā augkopība aptver dažādus audzēšanas paņēmienus un vāji šķīstošu mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietošanu ierobežotā mērā, tāpēc šie paņēmieni ir jāprecizē. Jo īpaši ir jāparedz nosacījumi konkrētu nesintētisku līdzekļu lietošanai. |
|
(6) |
Būtiski jāierobežo tādu pesticīdu lietošana, kam var būt kaitīga ietekme uz vidi vai kas var veicināt atliekvielu klātbūtni lauksaimniecības produktos. Kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanā priekšroka ir jādod profilakses pasākumiem. Papildus ir jāparedz nosacījumi konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. |
|
(7) |
Bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 ( 2 ), ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus, bija atļauts lietot konkrētus augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus, augsnes ielabotājus, kā arī konkrētas nebioloģiskas barības sastāvdaļas, barības piedevas un barības pārstrādes palīgvielas, kā arī konkrētus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības nepārtrauktību, attiecīgos līdzekļus un vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir jāatļauj lietot arī turpmāk. Turklāt skaidrības labad šīs regulas pielikumos ir lietderīgi norādīt līdzekļus un vielas, kuru lietošana bija atļauta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91. Citus līdzekļus un vielas šiem sarakstiem turpmāk drīkst pievienot, balstoties uz citu juridisko pamatu, proti, Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktu. Tāpēc ir lietderīgi sarakstā ar simbolu norādīt katras līdzekļu un vielu kategorijas īpašo statusu. |
|
(8) |
Saskaņā ar visaptverošu pieeju bioloģiskajai lauksaimniecībai lopkopībai ir jābūt saistītai ar zemi, proti, saražotie kūtsmēsli jāizmanto augu mēslošanai. Tā kā lopkopība vienmēr ietver lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, ir jāparedz noteikums, ar kuru aizliedz bezzemes lopkopību. Bioloģiskajā lopkopībā, izvēloties šķirnes, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām un ir jāveicina plaša bioloģiskā daudzveidība. |
|
(9) |
Konkrētos apstākļos ražotājiem varētu būt grūtības iegūt bioloģiskus vaislas dzīvniekus no reducēta genofonda, tas kavētu nozares attīstību. Tāpēc reprodukcijas nolūkā ir jāparedz iespēja saimniecībā ievest ierobežotu skaitu nebioloģiski audzētu dzīvnieku. |
|
(10) |
Bioloģiskajā lopkopībā ir jānodrošina tas, ka tiek ievērotas dzīvnieku specifiskās uzvedības vajadzības. Šajā sakarā visu sugu lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm ir jāapmierina attiecīgo dzīvnieku vajadzības attiecībā uz ventilāciju, gaismu, platību un ērtībām, un attiecīgi ir jānodrošina pietiekama platība, kas ļauj katram dzīvniekam brīvi kustēties un attīstīt dabisko sociālo uzvedību. Jānosaka īpaši turēšanas apstākļi un lopkopības prakse attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem, tostarp bitēm. Šiem īpašajiem turēšanas apstākļiem ir jāatbilst augstiem dzīvnieku labturības standartiem, kas ir bioloģiskās lopkopības prioritāte, un tāpēc tie var būt augstāki par Kopienas dzīvnieku labturības standartiem, kuri piemērojami lauksaimniecībai kopumā. Bioloģiskās lopkopības praksē nav pieļaujama pārlieku ātra mājputnu audzēšana. Tāpēc ir jāparedz īpaši noteikumi, lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu. Proti, mājputni jāaudzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tiem jābūt lēnaudzīgo šķirņu mājputniem, lai abos gadījumos nebūtu stimula izmantot intensīvas audzēšanas metodes. |
|
(11) |
Vairumā gadījumu lauksaimniecības dzīvniekiem ir jābūt pastāvīgai pieejai āra ganību platībām, ja laikapstākļi to atļauj, un šādām āra platībām principā jābūt ierīkotām saskaņā ar atbilstīgu rotācijas sistēmu. |
|
(12) |
Lai nepieļautu dabas resursu, piemēram, augsnes un ūdens, piesārņošanu ar barības vielām, ir jānosaka maksimālā kūtsmēslu lietošanas norma uz hektāru un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas norma uz hektāru. Šim ierobežojumam jābūt saistītam ar slāpekļa saturu kūtsmēslos. |
|
(13) |
Ir jāaizliedz dzīvnieku sakropļošana, kas rada stresu, kaitējumu, slimību vai ciešanas. Tomēr konkrētos apstākļos drīkst atļaut konkrētas darbības, kas ir būtiskas atsevišķiem ražošanas veidiem vai ko veic dzīvnieku un cilvēku drošībai. |
|
(14) |
Lauksaimniecības dzīvnieki, ņemot vērā to fizioloģiskās vajadzības, ir jābaro ar zāli, rupjo lopbarību un barību, kas ražota saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem, dodot priekšroku pašā saimniecībā ražotai barībai. Turklāt, ievērojot skaidri izstrādātus nosacījumus, var atļaut izmantot konkrētas minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus, lai nodrošinātu dzīvnieku uztura pamatprasības. |
|
(15) |
Tā kā ir paredzams, ka klimata un pieejamo barības avotu dēļ bioloģiski audzētu atgremotāju iespējas ar uztura devām uzņemt vajadzīgos būtiskos A, D un E vitamīnus dažādos reģionos arī turpmāk būs atšķirīgas, ir jāatļauj šo vitamīnu lietošana atgremotāju audzēšanā. |
|
(16) |
Dzīvnieku veselības nodrošināšanas pamatā galvenokārt jābūt slimību profilaksei. Papildus ir jāveic konkrēti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. |
|
(17) |
Ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu profilaktiska lietošana bioloģiskajā lauksaimniecībā nav atļauta. Tomēr dzīvnieka saslimšanas vai ievainojuma gadījumā, ja tam nepieciešama tūlītēja ārstēšana, ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu lietošana ir jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Turklāt ir jāparedz iespēja veikt ierobežojošus pasākumus, piemēram, divreiz pagarināt zāļu izdalīšanās laiku pēc ķīmiski sintezētu alopātisku veterināro zāļu lietošanas, lai patērētājiem garantētu bioloģisko produktu integritāti. |
|
(18) |
Jāparedz īpaši noteikumi slimību profilaksei un veterinārai ārstēšanai biškopībā. |
|
(19) |
Jāparedz, ka pārtikas vai barības ražotājiem ir jāņem vērā atbilstīgas procedūras, kuru pamatā ir kritisko pārstrādes posmu sistemātiska identificēšana, lai nodrošinātu to, ka saražotie pārstrādes produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem. |
|
(20) |
Lai nodrošinātu konkrētas pārstrādātās bioloģiskās pārtikas un barības ražošanu, ir vajadzīgi atsevišķi nebioloģiski ražoti produkti un vielas. Vīna ražošanas noteikumu saskaņošanai Kopienas mērogā būs vajadzīgs ilgāks laiks. Tāpēc iepriekš minētie produkti jāizslēdz no vīna ražošanas, līdz vēlākā procedūrā tiek izstrādāti īpaši noteikumi. |
|
(21) |
Bioloģiskās pārtikas pārstrādē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, ievērojot skaidri izstrādātus nosacījumus, bija atļauts izmantot konkrētas sastāvdaļas, kam nav lauksaimnieciska izcelsme, konkrētus pārtikas pārstrādes palīglīdzekļus un konkrētas lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav iegūtas bioloģiski. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības nepārtrauktību, arī turpmāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punkta noteikumiem jāatļauj attiecīgo līdzekļu un vielu izmantošana. Turklāt skaidrības labad šīs regulas pielikumos ir lietderīgi norādīt līdzekļus un vielas, kuru lietošana bija atļauta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91. Citus līdzekļus un vielas šiem sarakstiem turpmāk drīkst pievienot, balstoties uz atšķirīgu juridisko pamatu, proti, Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu. Tāpēc ir lietderīgi sarakstā ar simbolu norādīt katras līdzekļu un vielu kategorijas īpašo statusu. |
|
(22) |
Konkrētos apstākļos bioloģiskus produktus un nebioloģiski ražotus produktus var atļaut savākt un pārvadāt vienlaicīgi. Jāparedz īpaši noteikumi, lai bioloģiskus produktus pienācīgi nodalītu no nebioloģiski ražotiem produktiem un novērstu jebkādu sajaukšanos. |
|
(23) |
Pārejot uz bioloģisko ražošanas metodi, visiem izmantotajiem līdzekļiem ir vajadzīgi konkrēti pielāgošanās periodi. Atkarībā no saimniecībā iepriekš veiktās ražošanas ir jāparedz konkrēti laikposmi dažādām ražošanas nozarēm. |
|
(24) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. pantu ir jāparedz īpaši nosacījumi minētajā pantā norādīto izņēmumu piemērošanai. Ir lietderīgi paredzēt šādus nosacījumus gadījumiem, kad nav pieejami bioloģiski audzēti dzīvnieki, bioloģiski ražota barība, bišu vasks, sēklas un sēklas kartupeļi, un bioloģiskās sastāvdaļas, kā arī attiecībā uz īpašām problēmām, kas saistītas ar ganāmpulka apsaimniekošanu katastrofas apstākļos. |
|
(25) |
Ģeogrāfiskas un strukturālas atšķirības lauksaimniecībā un klimatiskie ierobežojumi var kavēt bioloģiskās ražošanas attīstību atsevišķos reģionos, un tāpēc tiem ir jāparedz izņēmumi attiecībā uz konkrētu praksi saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku novietņu un iekārtu īpašībām. Tāpēc dzīvnieku piesiešana, ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus, ir jāatļauj saimniecībās, kuras ir mazas to ģeogrāfiskā stāvokļa un strukturālo ierobežojumu dēļ, jo īpaši kalnainā apvidū, un tikai tur, kur nav iespējams turēt liellopus grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām. |
|
(26) |
Lai nodrošinātu uzsākto bioloģiskās lopkopības nozares attīstību, saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 tika noteiktas vairākas pagaidu atkāpes attiecībā uz dzīvnieku piesiešanu, dzīvnieku turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu. Šīs atkāpes pagaidām ir jāturpina piemērot līdz to beigu termiņam, lai nepārtrauktu bioloģiskās lopkopības darbību. |
|
(27) |
Ņemot vērā bioloģiskās biškopības nozīmi apputeksnēšanā, ir jādod iespēja paredzēt izņēmumus, ar kuriem tajā pašā saimniecībā atļauj paralēlu ražošanu bioloģiskās un nebioloģiskās biškopības vienībās. |
|
(28) |
Konkrētos apstākļos lauksaimniekiem varētu būt grūtības nodrošināt bioloģiski audzētu dzīvnieku un bioloģiski ražotas barības apgādi, un tāpēc ir jāatļauj ierobežotā daudzumā izmantot nebioloģiskus saimniecības resursus. |
|
(29) |
Bioloģiskajā ražošanā iesaistītie ražotāji ir ieguldījuši lielu darbu bioloģisko sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla ražošanas attīstīšanā, lai izveidotu tādu augu sugu šķirņu plašu izvēli, kuru bioloģiski audzētās sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls ir pieejams. Tomēr pašlaik daudzu sugu gadījumā bioloģiski audzētās sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāls joprojām nav pieejams pietiekamā daudzumā, un šajos gadījumos ir jāatļauj nebioloģiski audzētu sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana. |
|
(30) |
Lai palīdzētu uzņēmējiem atrast bioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, katrai dalībvalstij jānodrošina tādas datubāzes izveide, kurā norādītas šķirnes, kuru bioloģiski audzētās sēklas un sēklas kartupeļi ir pieejami tirgū. |
|
(31) |
Pieaugušu liellopu audzēšanā var rasties apdraudējums īpašniekiem un citiem dzīvnieku kopējiem. Tāpēc ir jāparedz noteikums, ar kuru atļauj piešķirt izņēmumus zīdītāju, jo īpaši liellopu, nobarošanas beigu posmā. |
|
(32) |
Katastrofu gadījumiem vai plaši izplatītām dzīvnieku vai augu slimībām var būt nopietna ietekme uz bioloģisko ražošanu attiecīgajos reģionos. Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu lauksaimniecības turpināšanu vai pat atjaunošanu. Tāpēc cietušajos apgabalos uz ierobežotu laiku ir jādod iespēja piegādāt nebioloģiski audzētus dzīvniekus vai nebioloģiski ražotu barību. |
|
(33) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu ir jāparedz konkrēti kritēriji attiecībā uz Kopienas logotipa izskatu, saturu, izmēru un dizainu, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas koda izskatu un saturu un lauksaimniecības produkta ražošanas vietas norādes izskatu un saturu. |
|
(34) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 26. pantu ir jāparedz īpašas prasības bioloģiski ražotas barības marķēšanai, ņemot vērā barības veidus un sastāvu un barībai piemērojamos horizontālos marķēšanas noteikumus. |
|
(35) |
Jāparedz konkrēti kontroles pasākumi papildus kontroles sistēmai, kuras pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 3 ). Proti, jāparedz sīki izstrādātas prasības attiecībā uz visiem ar bioloģiskajiem produktiem saistītajiem ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmiem. |
|
(36) |
Informatīvajiem paziņojumiem, ko dalībvalstis sūta Komisijai, ir jādod Komisijai iespēja izmantot tieši nosūtīto informāciju un pēc iespējas efektīvi lietot statistikas informācijas un atsauces datu pārvaldībai. Lai sasniegtu šo mērķi, visa informācija, kas jādara pieejama vai jāpaziņo dalībvalstīm un Komisijai, ir jāsūta elektroniski vai digitālā veidā. |
|
(37) |
Informācijas un dokumentu apmaiņa Komisijas un dalībvalstu starpā parasti notiek elektroniski vai digitālā veidā, un dalībvalstis Komisijai informāciju arī sniedz un paziņo elektroniski vai digitālā veidā. Lai uzlabotu veidu, kādā notiek informācijas apmaiņa saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un paplašinātu tās izmantošanu, ir jāpielāgo esošās datorsistēmas vai jāizveido jaunas. Šajā sakarā ir jāpieņem noteikums, ka to veic Komisija un ka sistēmas jāievieš pēc dalībvalstu informēšanas ar Bioloģiskās ražošanas komitejas starpniecību. |
|
(38) |
Nosacījumi, saskaņā ar kuriem šīs datorsistēmas apstrādā informāciju, un to dokumentu veids un saturs, kuri ir jāiesniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, ir regulāri jāpielāgo izmaiņām piemērojamajos noteikumos vai pārvaldības prasībās. Ir vajadzīgi arī vienoti nosacījumi attiecībā uz dokumentiem, kas dalībvalstīm ir jānosūta. Lai sasniegtu šos mērķus un vienkāršotu procedūras, un nodrošinātu to, ka attiecīgās datorsistēmas var nekavējoties lietot, dokumentu forma un saturs ir jānosaka, pamatojoties uz paraugiem un aptaujām, kuras Komisijai ir jāpielāgo un jāatjaunina pēc Bioloģiskās ražošanas komitejas informēšanas. |
|
(39) |
Jāparedz pārejas perioda pasākumi attiecībā uz dažiem Regulas (EEK) Nr. 2092/91 noteikumiem, lai neapdraudētu bioloģiskās ražošanas nepārtrauktību. |
|
(40) |
Jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas 1993. gada 29. janvāra Regula (EEK) Nr. 207/93, ar ko nosaka VI pielikuma saturu Regulā (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, un ar kuru paredz sīki izstrādātus 5. panta 4. punkta īstenošanas noteikumus ( 4 ), Komisijas 2003. gada 14. augusta Regula (EK) Nr. 1452/2003, ar ko saglabā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi attiecībā uz dažu sugu sēklām un veģetatīvās pavairošanas materiālu un paredz procedūras noteikumus un kritērijus attiecībā uz minēto atkāpi ( 5 ), un Komisijas 2003. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 223/2003, ar ko nosaka marķēšanas prasības saistībā ar bioloģiskās ražošanas metodi barībai, barības maisījumiem un barības sastāvdaļām un ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 ( 6 ). |
|
(41) |
Regulu (EEK) Nr. 2092/91 no 2009. gada 1. janvāra atceļ ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Tomēr vairākus tās noteikumus, tos nedaudz pielāgojot, ir jāturpina piemērot, un tāpēc tie ir jāpieņem ar šo regulu. Skaidrības labad ir lietderīgi noteikt atbilstību starp attiecīgajiem Regulas (EKK) Nr. 2092/91 un šīs regulas noteikumiem. |
|
(42) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
|
Saturs |
|
|
I sadaļa. |
Ievada noteikumi |
|
II sadaļa. |
Bioloģisko produktu ražošanas, pārstrādes, iesaiņošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas noteikumi |
|
1. nodaļa. |
Augkopība |
|
1.a nodaļa. |
Jūras aļģu ražošana |
|
2. nodaļa. |
Lopkopība |
|
1. iedaļa. |
Dzīvnieku izcelsme |
|
2. iedaļa. |
Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un lopkopības prakse |
|
3. iedaļa. |
Barība |
|
4. iedaļa. |
Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana |
|
2.a nodaļa. |
Akvakultūras dzīvnieku ražošana |
|
1. iedaļa. |
Vispārīgie noteikumi |
|
2. iedaļa. |
Akvakultūras dzīvnieku izcelsme |
|
3. iedaļa. |
Akvakultūras dzīvnieku turēšanas prakse |
|
4. iedaļa. |
Pavairošana |
|
5. iedaļa. |
Zivju, vēžveidīgo un adatādaiņu barība |
|
6. iedaļa. |
Īpaši noteikumi par gliemjiem |
|
7. iedaļa. |
Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana |
|
3. nodaļa. |
Pārstrādāti produkti |
|
3.a nodaļa. |
Vīna ražošanas īpaši noteikumi |
|
4. nodaļa. |
Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana |
|
5. nodaļa. |
Noteikumi par pāreju |
|
6. nodaļa. |
Ražošanas noteikumu izņēmumi |
|
1. iedaļa. |
Klimatiski, ģeogrāfiski vai strukturāli ierobežojumi |
|
2. iedaļa. |
Gadījumi, kad nav pieejami bioloģiskie saimniecības resursi |
|
3. iedaļa. |
Īpašas saimniekošanas problēmas lopkopībā |
|
3.a iedaļa |
Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašiem produktiem un vielām, ko izmanto pārstrādē, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu |
|
4. iedaļa. |
Katastrofas gadījumi |
|
7. nodaļa. |
Sēklu datu bāze |
|
III sadaļa. |
Marķēšana |
|
1. nodaļa. |
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips |
|
2. nodaļa. |
Īpašas prasības barības marķēšanai |
|
3. nodaļa. |
Citi īpaši marķēšanas noteikumi |
|
IV sadaļa. |
Kontrole |
|
1. nodaļa. |
Kontroles minimālās prasības |
|
2. nodaļa. |
Kontroles prasības attiecībā uz augiem un augu produktiem |
|
2.a nodaļa. |
Īpašas kontroles prasības attiecībā uz jūras aļģēm |
|
3. nodaļa. |
Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem |
|
3.a nodaļa. |
Īpašas kontroles prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu |
|
4. nodaļa. |
Kontroles prasības vienībām, kurās sagatavo augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktus un pārtikas produktus, kas sastāv no augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktiem |
|
5. nodaļa. |
Kontroles prasības attiecībā uz bioloģisku produktu importu no trešām valstīm |
|
6. nodaļa. |
Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kuras noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām |
|
7. nodaļa. |
Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kurās gatavo barību |
|
8. nodaļa. |
Pārkāpumi un informācijas apmaiņa |
|
9. nodaļa. |
Kompetento iestāžu veikta uzraudzība |
|
V sadaļa. |
Informācijas nosūtīšana, pārejas un nobeiguma noteikumi |
|
1. nodaļa. |
Informācijas nosūtīšana Komisijai |
|
2. nodaļa. |
Pārejas un nobeiguma noteikumi |
I SADAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punktā minēto produktu bioloģiskai ražošanai, marķēšanai un kontrolei.
2. Šo regulu nepiemēro:
(a) lauksaimniecības dzīvnieku sugām, kuras nav minētas 7. pantā, un
(b) akvakultūras dzīvniekiem, kuri nav minēti 25.a pantā.
Tomēr tiem mutatis mutandis piemēro II, III un IV sadaļu, līdz attiecībā uz šiem produktiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 834/2007, tiek paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi.
2. pants
Definīcijas
Papildus Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. pantā noteiktajām definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “nebioloģisks” ir tāds, kas nav iegūts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 834/2007 un šai regulai veiktā ražošanā vai nav saistīts ar to;
b) “veterinārās zāles” ir zāles, kas definētas 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK ( 7 ) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm;
c) “importētājs” ir Kopienas fiziska vai juridiska persona, kas pati vai ar pārstāvja palīdzību piedāvā kādu sūtījumu laišanai brīvā apgrozībā Kopienā;
d) “pirmais saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai sūtījumu piegādā un kura to saņem turpmākai sagatavošanai un/vai tirdzniecībai;
e) “saimniecība” ir visas ražošanas vienības, kurām ir viena vadība un kuras ir paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai;
f) “ražošanas vienība” ir visi ražošanā izmantotie resursi, piemēram, ražošanas telpas, zemes gabali, ganības, āra platības, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, zivju dīķi, jūras aļģu vai akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas, piekrastes vai jūras gultnes pielāgojumi, ēkas ražas glabāšanai, augkopības produkti, jūras aļģu produkti, lopkopības produkti, izejvielas un jebkuri citi resursi, kas saistīti ar attiecīgo ražošanas sektoru;
g) “hidroponiskā ražošana” ir augu audzēšanas metode, kad to saknes ievieto vienīgi minerālo barības vielu šķīdumā vai inertā vidē, piemēram, perlītā, grantī vai minerālvatē, kam pievieno barības vielu šķīdumu;
h) “veterinārā ārstēšana” ir visi ārstnieciskie vai profilaktiskie kursi konkrētas slimības gadījumā;
i) “pārejas barība” ir barība, kas saražota pārejas periodā uz bioloģisko ražošanu, izņemot to, kas novākta 12 mēnešus pēc pārejas perioda sākuma, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
j) “slēgta akvakultūras recirkulācijas iekārta” ir iekārta, kurā ar akvakultūru nodarbojas noslēgtā vidē uz sauszemes vai uz kuģa un kurā notiek ūdens recirkulācija, un kurai nepieciešama pastāvīga ārēja enerģijas pievade, lai stabilizētu vidi, kurā atrodas akvakultūras dzīvnieki;
k) “enerģija no atjaunojamiem avotiem” ir atjaunojami nefosilie enerģijas avoti: vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, hidroelektrostaciju enerģija, atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāze un biogāzes;
l) “inkubators” ir vieta, kur notiek akvakultūras dzīvnieku, konkrēti zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu, pavairošana, izšķilšanās un audzēšana agrīnajos dzīves posmos;
m) “mazuļu novietne” ir vieta, kurā norisinās audzēšanas starpposms pēc inkubatora un pirms tirgus izmēra sasniegšanas posma. Mazuļu novietnes posms tiek pabeigts ražošanas cikla pirmajā trešdaļā, izņemot sugām, kuru attīstības ciklā ir smoltifikācijas stadija;
n) “piesārņojums” saistībā ar akvakultūru un jūras aļģu ražošanu ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK ( 8 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK ( 9 ) minēto vielu vai enerģijas tieša vai netieša ievadīšana ūdens vidē tajos ūdeņos, kur attiecīgi piemēro minētās direktīvas;
o) “polikultūra” saistībā ar akvakultūru un jūras aļģu ražošanu ir divu vai vairāku sugu, kuras parasti pārstāv dažādus trofiskos līmeņus, audzēšana vienā kultūras vienībā;
p) “ražošanas cikls” saistībā ar akvakultūru un jūras aļģu ražošanu ir akvakultūras dzīvnieka vai jūras aļģu dzīves ilgums no agrīnā dzīves posma līdz ieguvei;
q) “vietēji audzētas sugas” saistībā ar akvakultūru un jūras aļģu ražošanu ir tādas sugas, kas nav ne svešzemju, ne arī vietējā areālā nesastopamas sugas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 ( 10 ); sugas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikumā, var uzskatīt par vietēji audzētām sugām;
r) “ielaiduma blīvums” saistībā ar akvakultūru ir dzīvnieku dzīvsvars uz kubikmetru ūdens jebkurā brīdī pēc tirgus izmēra sasniegšanas vai — plekstveidīgo zivju un garneļu gadījumā — svars uz virsmas kvadrātmetru;
s) “kontroles lieta” ir visa informācija un dokumenti, kurus kontroles sistēmas piemērošanas vajadzībām uzņēmējs, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. pantā minētā kontroles sistēma, ir nosūtījis dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai kontroles iestādēm un kontroles organizācijām, arī visa attiecīgā informācija un dokumenti, kas saistīti ar minēto uzņēmēju vai minētā uzņēmēja darbībām un ir kompetento iestāžu, kontroles iestāžu un kontroles organizāciju rīcībā, izņemot informāciju vai dokumentus, kas neietekmē kontroles sistēmas darbību.
II SADAĻA
BIOLOĢISKO PRODUKTU RAŽOŠANAS, PĀRSTRĀDES, IESAIŅOŠANAS, PĀRVADĀŠANAS UN UZGLABĀŠANAS NOTEIKUMI
1. NODAĻA
Augkopība
3. pants
Augsnes apstrāde un mēslošana
1. Gadījumos, kad augu barošanas vajadzības nav iespējams nodrošināt ar pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, bioloģiskajā ražošanā var lietot tikai šīs regulas I pielikumā minētos mēslošanas līdzekļus un augsnes ielabotājus, nepārsniedzot vajadzīgo apjomu. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.
2. Kopējais saimniecībā izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/676/EEK ( 11 ) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu.
3. Rakstiskas sadarbības vienošanās, lai izplatītu pārpalikušos kūtsmēslus, kas radušies bioloģiskajā ražošanā, bioloģiskās ražošanas saimniecības drīkst slēgt tikai ar tādām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri atbilst bioloģiskās ražošanas nosacījumiem. Maksimālo apjomu, kas minēts 2. punktā, aprēķina, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības.
4. Attiecīgus mikroorganismu preparātus drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai augos.
5. Komposta aktivizēšanai drīkst izmantot attiecīgus uz augu bāzes izgatavotus preparātus vai mikroorganismu preparātus.
4. pants
Hidroponiskās ražošanas aizliegums
Hidroponiskā ražošana ir aizliegta.
5. pants
Kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana
1. Gadījumos, kad augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitēkļiem un slimībām, veicot Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā paredzētos pasākumus, bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot tikai šīs regulas II pielikumā minētos līdzekļus. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.
2. Attiecībā uz līdzekļiem, kurus izmanto slazdos un sadalītājos, izņemot feromona sadalītājus, slazdi un/vai sadalītāji nepieļauj vielu nonākšanu vidē un šo vielu saskari ar audzētajiem kultūraugiem. Slazdi pēc lietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.
6. pants
Īpaši noteikumi par sēņu audzēšanu
Sēņu audzēšanai drīkst izmantot substrātus, ja tie sastāv vienīgi no šādām sastāvdaļām:
a) pakaišu kūtsmēsli un dzīvnieku ekskrementi:
i) vai nu no saimniecībām, kuras ražo saskaņā ar bioloģiskās ražošanas metodi,
ii) vai tādi, kas minēti I pielikumā, bet tikai tad, ja i) punktā minētā sastāvdaļa nav pieejama un ja tie pirms kompostēšanas nepārsniedz 25 % no substrāta sastāvdaļu kopsvara, izņemot segmateriālu un pievienotu ūdeni;
b) lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav minētas a) apakšpunktā, no saimniecībām, kuras ražo saskaņā ar bioloģiskās ražošanas metodi;
c) ķīmiski neapstrādāta kūdra;
d) koksne, kas pēc nociršanas nav ķīmiski apstrādāta;
e) minerālprodukti, kas minēti I pielikumā, ūdens un augsne.
1.a
NODAĻA
Jūras aļģu ražošana
6.a pants
Darbības joma
Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi par jūras aļģu ievākšanu un audzēšanu. To mutatis mutandis piemēro visu to daudzšūnu jūras aļģu vai fitoplanktona un mikroaļģu ražošanai, kuras turpmāk paredzēts izmantot par akvakultūras dzīvnieku barību.
6.b pants
Ūdens vides piemērotība un ilgtspējīgas pārvaldības plāns
1. Darbības norisinās tādās vietās, kur nenotiek piesārņošana ar produktiem vai vielām, kuras bioloģiskajā ražošanā nav atļautas, vai piesārņotājiem, kas apdraudētu produktu bioloģisko raksturu.
2. Bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienības pienācīgi nodala vienu no otras. Šādu nodalīšanas pasākumu pamatā ir dabīgā atrašanās vieta, atsevišķas ūdens sadales sistēmas, attālums, plūdmaiņu ietekme un bioloģiskās ražošanas vienības novietojums augšup vai lejup pa straumi. Dalībvalstu iestādes var noteikt vietas vai apgabalus, kurus tās uzskata par bioloģiskajai akvakultūrai vai jūras aļģu ieguvei nepiemērotiem, un var noteikt arī minimālo attālumu starp dažādām bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienībām.
Ja ir noteikti šādi minimālie attālumi, dalībvalstis par to informē uzņēmējus, pārējās dalībvalstis un Komisiju.
3. Lai noskaidrotu, kādi ir ražošanas vienības darbības apstākļi un tās tiešā vide un kādas ir darbības iespējamās sekas, jāveic ražošanas vienībai proporcionāla apjoma vides novērtējums par visām jaunajām bioloģiskās ražošanas darbībām, kurās gadā paredzēts saražot vairāk nekā 20 tonnu akvakultūras produktu. Šo vides novērtējumu uzņēmējs iesniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei. Vides novērtējuma satura pamatā ir Padomes Direktīvas 85/337/EEK ( 12 ) IV pielikums. Ja vienībā jau ir veikts līdzvērtīgs novērtējums, to atļauts izmantot šim nolūkam.
4. Attiecībā uz akvakultūru un jūras aļģu ieguvi uzņēmējs iesniedz ilgtspējīgas pārvaldības plānu, kura apjoms ir proporcionāls ražošanas vienības apjomam.
Plānu katru gadu atjaunina, un tajā sīki apraksta darbības ietekmi uz vidi, veicamo vides uzraudzību un iekļauj sarakstu ar veicamajiem pasākumiem, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo ūdens un sauszemes vidi, tostarp, attiecīgā gadījumā, mazinātu barības vielu izvadīšanu vidē ražošanas cikla laikā vai gadā. Plānā iekļauj tehniskā aprīkojuma uzraudzību un remontu.
5. Akvakultūras un jūras aļģu audzēšanas uzņēmēji priekšroku dod atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un pārstrādā izmantotos materiālus, un ilgtspējīgas pārvaldības plāna ietvaros izstrādā atkritumu daudzuma samazināšanas grafiku, kura piemērošanu sāk reizē ar darbības uzsākšanu. Siltumu kā blakusproduktu iespēju robežās iegūst tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
6. Jūras aļģu ieguves sākumā veic vienreizēju biomasas daudzuma novērtējumu.
6.c pants
Savvaļas jūras aļģu ilgtspējīga ieguve
1. Vienībā vai telpās veido dokumentāru uzskaiti, kas ļautu uzņēmējam identificēt un kontroles iestādei vai kontroles organizācijai pārbaudīt, vai iegūtas ir tikai savvaļas jūras aļģes, kas ražotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.
2. Ieguvi veic tā, lai iegūtie daudzumi būtiski neietekmētu ūdens vides stāvokli. Lai nodrošinātu jūras aļģu atjaunošanos, veic pasākumus, piemēram, saistībā ar ieguves paņēmieniem, minimālo izmēru, vecumu, vairošanās cikliem vai atlikušo jūras aļģu izmēru.
3. Ja jūras aļģes iegūst kopīgā vai publiskā ieguves apgabalā, ir jābūt pieejamiem dokumentāriem pierādījumiem, ka kopējā ieguve notikusi atbilstīgi šai regulai.
4. Attiecībā uz 73.b panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu šiem ierakstiem ir jāpierāda ilgtspējīga pārvaldība un neilglaicīga ietekme uz ieguves apgabaliem.
6.d pants
Jūras aļģu kultivēšana
1. Jūras aļģu kultūrās jūrā izmanto tikai tādas barības vielas, kas dabīgi rodas vidē vai arī bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražotnē, kurai vēlams atrasties netālu, veidojot daļu no polikultūras sistēmas.
2. Iekārtās uz sauszemes, kur izmanto ārējos barības vielu avotus, barības vielu koncentrācijai izplūdes ūdeņos jābūt pārbaudāmi tādai pašai vai zemākai nekā ieplūdes ūdeņos. Drīkst izmantot tikai I pielikumā minētas augu vai minerālas izcelsmes barības vielas.
3. Jāreģistrē kultūru blīvums vai darbības intensitāte un jāsaglabā ūdens vides viendabība, nodrošinot to, ka netiek pārsniegts maksimālais jūras aļģu daudzums, kuru var audzēt, neradot negatīvu ietekmi uz vidi.
4. Virves un citu aprīkojumu, ko izmanto jūras aļģu audzēšanai, izmanto atkārtoti vai pārstrādā, ja tas ir iespējams.
6.e pants
Pretapaugšanas pasākumi un ražošanas iekārtu un telpu tīrīšana
1. Dzīvos organismus, kas izraisa apaugšanu, aizvāc tikai ar rokām vai rokas darbarīkiem un attiecīgā gadījumā izmet jūrā tālāk no saimniecības.
2. Iekārtu un telpu tīrīšanu veic ar fiziskiem vai mehāniskiem pasākumiem. Ja tie nav pietiekami, drīkst izmantot tikai VII pielikuma 2. iedaļā minētās vielas.
2. NODAĻA
Lopkopība
7. pants
Darbības joma
Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi attiecībā uz šādu sugu dzīvniekiem: liellopi, tostarp bubalus un bizoni, zirgu dzimtas dzīvnieki, cūkas, aitas, kazas, mājputni (sugas, kas minētas III pielikumā) un bites.
8. pants
Bioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme
1. Izvēloties šķirnes vai līnijas, ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēju un izturību pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms (gaļa bāla, mīksta, atsulojas), pēkšņa nāve, spontāni aborti, grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroka dodama vietējām šķirnēm un līnijām.
2. Attiecībā uz bitēm priekšroku dod Apis mellifera un tās vietējiem ekotipiem.
9. pants
Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu nebioloģiski audzētus dzīvniekus reprodukcijas nolūkos var ievest saimniecībā tikai tad, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā skaitā, kā arī ievērojot šā panta 2. līdz 5. punkta nosacījumus.
2. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi, jaunus nebioloģiski audzētus zīdītājdzīvniekus tūlīt pēc atšķiršanas audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dienā, kad dzīvniekus iekļauj ganāmpulkā, uz tiem attiecas šādi ierobežojumi:
a) bifeļiem, teļiem un kumeļiem jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem;
b) jēriem un kazlēniem jābūt jaunākiem par 60 dienām;
c) sivēniem jāsver mazāk par 35 kg.
3. Ja ganāmpulka atjaunošanai izmanto nebioloģiski audzētus pieaugušus vīriešu kārtas zīdītājdzīvniekus un nebioloģiski audzētus sieviešu kārtas zīdītājdzīvniekus, kuri ne reizi nav atnesušies, tos pēc tam attiecīgi audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt uz sieviešu kārtas zīdītājdzīvnieku skaitu gadā attiecas šādi ierobežojumi:
a) ganāmpulkā drīkst iekļaut ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvnieku, un ne vairāk kā 20 % pieaugušu cūku, aitu un kazu (sieviešu kārtas dzīvnieki);
b) ražošanas vienībās ar mazāk nekā 10 zirgu dzimtas dzīvniekiem vai liellopiem vai ar mazāk nekā piecām cūkām, aitām un kazām iepriekš minētajai atjaunošanai ļauj ganāmpulkā iekļaut ne vairāk kā vienu dzīvnieku gadā.
Šā punkta noteikumi tiks pārskatīti 2012. gadā, lai tos pakāpeniski atceltu.
4. Ar kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju 3. punktā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 40 % šādos īpašos gadījumos:
a) tiek būtiski paplašināta lopkopības saimniecība;
b) tiek mainīta šķirne;
c) tiek uzsākta jauna lopkopības specializācija;
d) šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 ( 13 ) IV pielikumā, un šādā gadījumā šo šķirņu dzīvniekiem nav noteikti jābūt tādiem, kas ne reizi nav atnesušies.
5. Dravu atjaunošanai bioloģiskās ražošanas vienībā 10 % bišu māšu un spietu gadā var aizstāt ar nebioloģiski iegūtām bišu mātēm un spietiem, ja bišu mātes un spieti tiek ievietoti stropos ar kārēm vai kāres pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.
10. pants
Noteikumi attiecībā uz turēšanas apstākļiem
1. Ēku izolācija, apsilde un ventilācija nodrošina, lai gaisa cirkulācija, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija būtu dzīvniekiem nekaitīga. Ēkās nodrošina pietiekamu dabisko ventilāciju un gaismu.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana novietnēs nav obligāta apvidos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā.
3. Dzīvnieku blīvums ēkās ir tāds, lai nodrošinātu dzīvniekiem ērtības, labsajūtu un sugai raksturīgās vajadzības, kas jo īpaši ir atkarīgas no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Tas arī atbilst dzīvnieku uzvedības vajadzībām, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Blīvums ir tāds, lai garantētu dzīvnieku labturību, nodrošinot tiem pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, viegli apgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vicināšanu.
4. Minimālais segto un nesegto platību lielums un citas novietņu īpašības dažādām dzīvnieku sugām un kategorijām, ir noteiktas III pielikumā.
11. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz zīdītājdzīvnieku turēšanas apstākļiem un lopkopības praksi
1. Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir ar gludām, bet ne slidenām grīdām. Vismaz pusei no segtās platības, kas norādīta šīs regulas III pielikumā, ir vienlaidus grīda, tas ir, tā nedrīkst būt klāta ar redelēm vai režģu konstrukcijām.
2. Novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas un atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda, bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabisks materiāls. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kas minēts I pielikumā.
3. Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/629/EEK ( 14 ) 3. panta 3. punkta ir aizliegta teļu turēšana individuālos boksos pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas.
4. Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/630/EEK ( 15 ) 3. panta 8. punkta cūku mātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmos un zīdīšanas periodā.
5. Sivēnus nedrīkst turēt aizgaldos ar caurumotu grīdu (flat decks) vai sivēnu būros.
6. Pastaigu laukumus ierīko tā, lai cūkas varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu substrātus.
12. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz mājputnu turēšanas apstākļiem un putnkopības praksi
1. Mājputnus nedrīkst turēt būros.
2. Ūdensputniem ir jānodrošina pieeja tekošam ūdenim, dīķim, ezeram vai ūdens baseinam, kad vien laikapstākļi un higiēnas apstākļi to atļauj, lai ievērotu to sugai raksturīgās vajadzības un dzīvnieku labturības prasības.
3. Visu mājputnu novietnes atbilst šādiem nosacījumiem:
a) vismaz viena trešdaļa platības ir ar vienlaidus grīdu, tas ir, bez redelēm vai režģu konstrukcijām, un klāta ar pakaišiem, piemēram, salmiem, zāģskaidām, smiltīm vai kūdru;
b) pietiekami liela platība no vistām pieejamās grīdas dējējvistu novietnēs ir viegli pieejama putnu mēslu savākšanai;
c) tajās ir laktas, kuru izmērs un skaits atbilst grupas un putnu lielumam, kā noteikts III pielikumā;
d) tajās ir atveramas ieejas/izejas lūkas, kuru izmērs ir piemērots putniem, un šo lūku kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 no putniem pieejamās novietnes platības;
e) katrā mājputnu novietnē nedrīkst būt vairāk kā:
i) 4 800 cāļu;
ii) 3 000 dējējvistu;
iii) 5 200 pērļu vistu;
iv) 4 000 muskusa vai Pekinas pīļu mātīšu vai 3 200 muskusa vai Pekinas pīļu tēviņu, vai citu pīļu;
v) 2 500 kapaunu, zosu vai tītaru;
f) kopējā izmantojamā platība gaļas putnu novietnēs vienā vienībā nedrīkst pārsniegt 1 600 m2;
g) mājputnu novietnes ir celtas tā, lai visiem putniem nodrošinātu vieglu pieeju āra platībai.
4. Dabisko gaismu drīkst papildināt ar mākslīgo apgaismojumu, lai nodrošinātu ne vairāk kā 16 gaismas stundas dienā un nepārtrauktu vismaz astoņu stundu ilgu nakts atpūtas periodu bez mākslīgā apgaismojuma.
5. Lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu, mājputnus audzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tie ir lēnaudzīgo šķirņu mājputni. Ja ražotāji neizmanto lēnaudzīgas mājputnu šķirnes, tiem piemēro šādus minimālos kaušanas vecumus:
a) 81 diena cāļiem;
b) 150 dienas kapauniem;
c) 49 dienas Pekinas pīlēm;
d) 70 dienas muskuspīļu mātītēm;
e) 84 dienas muskuspīļu tēviņiem;
f) 92 dienas meža pīlēm;
g) 94 dienas pērļu vistām;
h) 140 dienas tītaru tēviņiem un cepeša zosīm;
i) 100 dienas tītaru mātītēm.
Kompetentā iestāde nosaka lēnaudzīgo šķirņu kritērijus vai izveido to sarakstu un sniedz šo informāciju uzņēmējiem, citām dalībvalstīm un Komisijai.
13. pants
Īpašas prasības un turēšanas apstākļi biškopībā
1. Dravu novietojums it tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzētas kultūras un/vai savvaļas veģetācija un/vai kultūras, kuras apstrādā ar zema vides ietekmējuma metodēm, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras aprakstītas Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 16 ) 36. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 ( 17 ) 22. pantā, un kas nevar ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Iepriekš minētās prasības nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas laikā.
2. Dalībvalstis var noteikt reģionus vai apvidus, kur biškopību nav iespējams veikt saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem.
3. Stropus gatavo pamatā no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem.
4. Bišu vasku jaunām kārēm ņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.
5. Neskarot šīs regulas 25. pantu, stropos drīkst lietot tikai dabiskus produktus, piemēram, propolisu, vasku un augu eļļas.
6. Medus ievākšanas laikā nedrīkst izmantot ķīmiskos sintētiskos repelentus.
7. Medu nedrīkst izņemt no kārēm, kurās ir peri.
14. pants
Pieeja āra platībām
1. Āra platības var būt daļēji nosegtas.
2. Saskaņā ar Regulas (EK) 834/2007 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu zālēdājiem nodrošina pieeju ganībām, kad vien apstākļi to atļauj.
3. Ja zālēdājiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību ziemas mēnešos nodrošināt āra platības.
4. Neatkarīgi no 2. punkta buļļiem, kas vecāki par vienu gadu, nodrošina pieeju ganībām vai āra platībai.
5. Mājputniem nodrošina pieeju āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves.
6. Āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar veģetāciju un aprīkotas ar drošības ierīcēm, un putni tajās var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas un barošanas siļu.
7. Ja mājputnus tur telpās Kopienas tiesību aktos noteiktu ierobežojumu vai pienākumu dēļ, tiem nodrošina pastāvīgu pieeju pietiekamam daudzumam rupjās barības un piemērota materiāla, lai apmierinātu mājputnu etoloģiskās vajadzības.
15. pants
Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums
1. Kopējais dzīvnieku blīvums ir tāds, lai netiktu pārsniegta šīs regulas 3. panta 2. punktā minētā robežvērtība 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā.
2. Lai noteiktu piemērotu dzīvnieku blīvumu, kā minēts iepriekš, kompetentā iestāde nosaka ganāmpulka vienības, kuras ir līdzvērtīgas iepriekš minētajai robežvērtībai, ņemot vērā šīs regulas IV pielikumā noteiktos skaitļus vai attiecīgos valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.
16. pants
Bezzemes lopkopības aizliegums
Ir aizliegta bezzemes lopkopība, kuras gadījumā lopkopis neapstrādā lauksaimniecības zemi un/vai nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar citu uzņēmēju atbilstīgi 3. panta 3. punktam.
17. pants
Bioloģiskās un nebioloģiskās lopkopības vienlaicīga veikšana
1. Saimniecībā drīkst atrasties nebioloģiski audzēti dzīvnieki, ja tos audzē ražošanas vienībās, kurās ēkas un zemes gabali ir skaidri nodalīti no vienībām, kurās audzēšana notiek saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un tajās ir dažādas sugas.
2. Nebioloģiski audzēti dzīvnieki katru gadu ierobežotu laiku drīkst izmantot bioloģiskās ganības, ja šie dzīvnieki ir no 3. punkta b) apakšpunktā minētas saimniekošanas sistēmas un ja šajās ganībās vienlaikus neatrodas bioloģiski audzēti dzīvnieki.
3. Bioloģiski audzētus dzīvniekus drīkst ganīt kopējās ganībās, ja:
a) zeme vismaz trīs gadus nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts lietot bioloģiskajā ražošanā;
b) visi dzīvnieki, kas nav audzēti bioloģiski un lieto attiecīgo zemi, ir cēlušies no saimniekošanas sistēmas, kura ir līdzvērtīga Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22. pantā aprakstītajām sistēmām;
c) jebkurus bioloģiski audzētu dzīvnieku produktus šīs zemes izmantošanas laikā neuzskata par iegūtiem no bioloģiskās lauksaimniecības, ja vien var pierādīt, ka bioloģiski audzēti dzīvnieki ir pietiekami norobežoti no nebioloģiski audzētiem dzīvniekiem.
4. Vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties uz nebioloģiskās lauksaimniecības zemes, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Šajā periodā uzņemtais nebioloģiskās barības (zāle vai cita veģetācija, kurā dzīvnieki ganās) apjoms nepārsniedz 10 % no kopējā barības daudzuma gadā. Šo rādītāju aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.
5. Uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā panta noteikumu ievērošanu.
18. pants
Dzīvnieku turēšana
1. Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu amputācija, zobu izkniebšana, knābju un ragu apgriešana. Tomēr atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut dažas darbības drošības dēļ, ja to mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu.
Jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazina līdz minimumam, lietojot piemērotus anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļus un nodrošinot, ka visas darbības veic tikai vispiemērotākajā vecumā un to dara kvalificēts personāls.
2. Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi tādēļ, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi, bet tikai saskaņā ar 1. punkta otrās daļas noteikumiem.
3. Ir aizliegta bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus.
4. Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic uzmanīgi, bez jebkādu elektrisku stimulācijas ierīču izmantošanas. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.
19. pants
Barība no pašu saimniecības un no citiem avotiem
1. Attiecībā uz zālēdājiem, izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar šīs regulas 17. panta 4. punktu, vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām tajā pašā reģionā.
2. Attiecībā uz cūkām un mājputniem vismaz 20 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām tā paša reģiona bioloģiskajām saimniecībām vai dzīvnieku barības tirgus dalībniekiem.
3. Attiecībā uz bitēm ražošanas sezonas beigās stropos atstāj pietiekamu medus un ziedputekšņu rezervi, lai bites varētu pārziemot.
Saimju mākslīga piebarošana ir atļauta vienīgi tad, ja to izdzīvošana ir apdraudēta klimatisko apstākļu dēļ. Mākslīgo piebarošanu veic ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotiem cukura sīrupiem vai bioloģiski ražotu cukuru.
20. pants
Barība, kas atbilst dzīvnieku uztura prasībām
1. Visus jaunus zīdītājdzīvniekus pēc iespējas baro ar mātes pienu, nevis citu dabisku pienu; liellopus, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvniekus, un zirgu dzimtas dzīvniekus – vismaz trīs mēnešus, aitas un kazas – vismaz 45 dienas un cūkas – vismaz 40 dienas.
2. Zālēdāju audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana, ievērojot ganību pieejamību dažādos gadalaikos. Zālēdāju dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai žāvēta barība vai skābbarība. Tomēr piena lopiem šo normu ir pieļaujams samazināt līdz 50 % ne ilgāk kā trīs mēnešus agrās laktācijas periodā.
3. Cūku un mājputnu dienas devai pievieno rupjo barību, svaigu vai žāvētu barību vai skābbarību.
4. Ir aizliegts turēt dzīvniekus apstākļos vai barības režīmā, kas var veicināt anēmiju.
5. Nobarošanas praksei jābūt atgriezeniskai jebkurā audzēšanas posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta.
21. pants
Pārejas perioda barība
1. Barības devas formulā drīkst iekļaut vidēji līdz 30 % barības, kas iegūta pārejas periodā. Ja šī pārejas periodā iegūtā barība ir audzēta tajā pašā saimniecībā, tad šo procentuālo daudzumu drīkst palielināt līdz 100 %.
2. Ja pastāvīgās ganības, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabali vai proteīnaugu lauki, kas apsēti saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem, ir daļa no saimniecības un nav bijuši iekļauti bioloģiskās ražošanas vienībā šajā saimniecībā pēdējo piecu gadu laikā, tad līdz 20 % no tās barības kopējā vidējā daudzuma, ko izbaro lauksaimniecības dzīvniekiem, drīkst iegūt šo pastāvīgo ganību, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabalu vai proteīnaugu lauku noganīšanā vai pļaušanā pārejas perioda pirmajā gadā. Ja izmanto gan pārejas perioda barību, gan barību no zemes gabaliem to pārejas perioda pirmajā gadā, šādas barības kopējā procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt 1. punktā minēto maksimālo procentuālo daļu.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos skaitļus aprēķina ik gadu, izsakot tos kā augu izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.
22. pants
Noteiktu produktu un vielu izmantošana dzīvnieku barībā
Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta iv) punkta mērķiem, pārstrādājot bioloģisko barību un barojot bioloģiski audzētos dzīvniekus, izmantojamas tikai šādas vielas:
a) nebioloģiski ražotas augu vai dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas vai citas barības sastāvdaļas, kas uzskaitītas V pielikuma 2. iedaļā, ja:
i) tās ir ražotas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus; un
ii) ir ievēroti 43. panta vai 47. panta c) punkta ierobežojumi;
b) nebioloģiski ražotas garšvielas, garšaugi un melases, ja:
i) bioloģiski ražoti analogi nav pieejami;
ii) tās ir ražotas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus; un
iii) to izmantojums konkrētas sugas barības devā ik gadu nepārsniedz 1 %, izsakot procentos no lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas;
c) bioloģiski ražotas dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas;
d) neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas, kas uzskaitītas V pielikuma 1. iedaļā;
e) ilgtspējīgas zivsaimniecības produkti, ja:
i) tie ir ražoti vai sagatavoti, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus;
ii) tos izbaro vienīgi dzīvniekiem, kas nav zālēdāji; un
iii) zivju olbaltumvielu hidrolizātu izbaro tikai jauniem dzīvniekiem;
f) sāls, kā jūras sāls, rupjais akmeņsāls;
g) barības piedevas, kas uzskaitītas VI pielikumā.
23. pants
Slimību profilakse
1. Ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas ir aizliegts izmantot profilaktiskai ārstēšanai, neskarot 24. panta 3. punktu.
2. Ir aizliegts izmantot vielas augšanas stimulēšanai vai ražīguma veicināšanai (tostarp antibiotikas, kokcidiostatus vai citus mākslīgus augšanas veicināšanas palīglīdzekļus) un hormonus vai citas līdzīgas vielas reprodukcijas kontrolei vai citiem nolūkiem (piemēram, meklēšanās ierosināšanai vai sinhronizēšanai).
3. Ja dzīvniekus iegūst no nebioloģiskām vienībām, atkarībā no vietējiem apstākļiem var tikt piemēroti īpaši pasākumi, piemēram, skrīninga testi un karantīnas periodi.
4. Novietnes, aplokus, iekārtas un rīkus pienācīgi tīra un dezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu rašanos. Fekālijas, urīnu un neapēstu vai izlijušu barību izvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un nepiesaistītu kukaiņus un grauzējus.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem šādai dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai drīkst izmantot tikai VII pielikumā norādītos līdzekļus. Kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanai kūtīs un citās dzīvnieku turēšanas vietās var izmantot rodenticīdus (tikai slazdos) un II pielikumā norādītos līdzekļus.
5. Atsevišķu mājputnu ganāmpulku audzēšanas starplaikos novietnes iztukšo. Novietnes un iekārtas šajā laikā tīra un dezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aplokus atstāj tukšus, lai ļautu veģetācijai ataugt. Dalībvalstis nosaka laiku, cik ilgi aplokiem jābūt tukšiem. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā laika ievērošanu. Šīs prasības neattiecas uz tādu mājputnu nelieliem daudzumiem, kurus netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu.
24. pants
Veterinārā ārstēšana
1. Ja, neraugoties uz profilaktiskajiem pasākumiem, kas dzīvnieku veselības nodrošināšanai paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā, dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti, tie nekavējoties jāārstē, ja vajadzīgs, izolējot vai ievietojot atbilstīgās novietnēs.
2. Salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm vai antibiotikām priekšroku dod fitoterapeitiskiem un homeopātiskiem līdzekļiem, mikroelementiem un V pielikuma 1. iedaļā vai VI pielikuma 3. iedaļā uzskaitītajiem līdzekļiem, ja to ārstējošā iedarbība ir piemērota attiecīgajai dzīvnieku sugai un slimībai, ko paredzēts ārstēt.
3. Ja 1. un 2. punktā minēto līdzekļu lietošana nenovērš slimību vai ievainojumu un ir vajadzīga ārstēšana, kas novērš dzīvnieka ciešanas vai sāpes, tad veterinārārsta pārraudzībā drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas.
4. Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātās slimību apkarošanas programmas, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām veterinārajām zālēm vai antibiotikām vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, tad attiecīgos dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiski ražotus produktus, un dzīvnieki iziet pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 1. punktā.
Dokumentāri pierādījumi par šādu apstākļu rašanos tiek saglabāti iesniegšanai kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
5. Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās alopātisko veterināro zāļu devas ievadīšanu dzīvniekam normālos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā noteiktais zāļu izdalīšanās laiks vai, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas.
25. pants
Īpaši noteikumi par slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu biškopībā
1. Lai aizsargātu rāmjus, stropus un kāres, jo īpaši no kaitēkļiem, ir atļauts izmantot tikai rodenticīdus (tikai slazdos) un piemērotus līdzekļus, kas norādīti II pielikumā.
2. Dravas dezinfekcijai ir atļauta fiziska apstrāde, piemēram, ar tvaiku vai atklātu liesmu.
3. Tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa destructor izplatīšanos.
4. Ja, neraugoties uz visiem profilaktiskajiem pasākumiem, saimes saslimst vai tajās notiek parazītu invāzija, tās nekavējoties ārstē, un, ja vajadzīgs, šīs saimes var novietot izolētās dravās.
5. Veterināro zāļu lietošana bioloģiskajā biškopībā ir pieļaujama tiktāl, ciktāl attiecīgā lietošana ir atļauta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem.
6. Skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu var lietot Varroa destructor invāzijas gadījumos.
7. Ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem līdzekļiem, tad šajā laikposmā saimes, kas tiek ārstētas, novieto izolētās dravās un visu vasku aizstāj ar bioloģiski ražotu vasku. Pēc tam šīm saimēm piemēro vienu gadu ilgu pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 3. punktā.
8. Šā panta 7. punktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz 6. punktā norādītajiem līdzekļiem.
2.a
NODAĻA
Akvakultūras dzīvnieku ražošana
1.
25.a pants
Darbības joma
Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi par XIIIa pielikumā minētajām zivju, vēžveidīgo, adatādaiņu un gliemju sugām.
To mutatis mutandis piemēro zooplanktonam, mikroskopiskajiem vēžveidīgajiem, virpotājiem, tārpiem un citiem barības ūdensdzīvniekiem.
25.b pants
Ūdens vides piemērotība un ilgtspējīgas pārvaldības plāns
1. Uz šo nodaļu attiecas 6.b panta 1. līdz 5. punkta noteikumi.
2. Aizsargpasākumus un preventīvos pasākumus, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK ( 18 ) un valstu noteikumiem veikti pret plēsējiem, iekļauj ilgtspējīgas pārvaldības plānā.
3. Gatavojot pārvaldības plānus, kaimiņos darbojošies uzņēmēji attiecīgā gadījumā tos saskaņo veidā, kas ir pārbaudāms.
4. Saimniecībām, kurās notiek akvakultūras dzīvnieku ražošana zivju dīķos, baseinos vai kanālos, jābūt aprīkotām vai nu ar dabīgu filtru pamatnēm, nogulsnēšanās dīķiem, bioloģiskiem filtriem, vai ar mehāniskiem filtriem, lai savāktu barības vielu atlikumu, vai arī tām jāizmanto jūras aļģes un/vai dzīvnieki (divvāku gliemji un aļģes), kas veicina izplūdes ūdeņu kvalitātes uzlabošanos. Attiecīgā gadījumā regulāri veic izplūdes ūdeņu uzraudzību.
25.c pants
Vienlaicīga bioloģiskās un nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražošana
1. Kompetentā iestāde var atļaut inkubatoros un mazuļu novietnēs vienā saimniecībā audzēt gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās akvakultūras sugu mazuļus, ja to audzēšanas vienības ir fiziski pilnībā nodalītas un ir ierīkotas atsevišķas ūdens sadales sistēmas.
2. Ja ir nodrošināta atbilstība šīs regulas 6.b panta 2. punktam, ja attiecīgie akvakultūras dzīvnieki atrodas atšķirīgos ražošanas posmos un ja to pārvietošanas periodi nesakrīt, tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanā kompetentā iestāde var atļaut vienā saimniecībā atrasties gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražošanas vienībām.
3. Uzņēmēji glabā dokumentārus pierādījumus par šajā pantā minēto noteikumu izmantošanu.
2.
25.d pants
Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsme
1. Izmanto vietēji audzētas sugas, un pavairošanas mērķis ir izveidot audzēšanas apstākļiem piemērotākas īpašības, labu veselību un panākt barības resursu labu izmantojumu. Kontroles organizācijai vai kontroles iestādei iesniedz dokumentārus pierādījumus par dzīvnieku izcelsmi un aprūpi.
2. Izvēlas tādas sugas, kuras var audzēt, nenodarot būtisku kaitējumu savvaļas krājumiem.
25.e pants
Nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsme un pārvaldība
1. Pavairošanas nolūkos vai ģenētisko krājumu uzlabošanai un tad, ja bioloģiskās akvakultūras dzīvnieki nav pieejami, saimniecībā drīkst ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus. Pirms izmantot šādus dzīvniekus pavairošanas vajadzībām, tie vismaz trīs mēnešus jātur saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.
2. Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanā un ja nav pieejami bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi, saimniecībā drīkst ievietot nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus. Ražošanas ciklu vismaz pēdējās divās trešdaļās pārvalda saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.
3. Saimniecībā ievietoto nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.
4. Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā ir atļauta tikai šādos gadījumos:
a) ja, piepildot dīķus, akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un iežogojumus, tajos dabīgā veidā iepeld zivju vai vēžveidīgo kāpuri un mazuļi;
b) kad ievāc Eiropas zuša mazuļus, ja konkrētajā vietā ir spēkā apstiprināts zušu pārvaldības plāns un zušu mākslīga pavairošana joprojām ir neatrisināta problēma;
c) izņemot Eiropas zuti – ja savvaļas zivju mazuļus ievāc, lai tirgus izmēra akvakultūras dzīvniekus ražotu tradicionālās ekstensīvās akvakultūras saimniecībās, kuras atrodas mitrājos, piemēram, iesāļūdens tilpēs, plūdmaiņu apgabalos un piekrastes lagūnās, ko no jūras atdala ūdens sanesta zemes strēle vai arī sēklis, ar nosacījumu, ka:
i) ielaiduma atjaunošana ir saskaņā ar pārvaldības pasākumiem, kurus apstiprinājušas par attiecīgo zivju krājumu pārvaldību atbildīgās iestādes un kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgās sugas izmantošanas ilgtspējību; un
ii) zivis baro tikai ar tādu barību, kas ir dabīgi pieejama konkrētajā vidē.
3.
25.f pants
Vispārīgi noteikumi par akvakultūras dzīvnieku turēšanu
1. Akvakultūras dzīvnieku turēšanas apstākļiem jābūt tādiem, lai atbilstīgi attiecīgās sugas īpašajām vajadzībām akvakultūras dzīvniekiem
(a) būtu pietiekami daudz vietas, lai tie varētu labi justies;
(b) tie tiktu turēti labas kvalitātes ūdenī ar pietiekamu skābekļa daudzumu;
(c) tie tiktu turēti tādā temperatūrā un apgaismojumā, kas atbilst attiecīgās sugas vajadzībām, ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu;
(d) saldūdens zivju gadījumā tilpnes pamatam ir jābūt pēc iespējas tuvākam dabīgajiem apstākļiem;
(e) karpu gadījumā tilpnes pamatam ir jābūt klātam ar dabīgo augsni.
2. Ielaiduma blīvums un turēšanas prakse dažādām sugām un sugu grupām ir noteikta XIIIa pielikumā. Lai novērtētu ielaiduma blīvuma un turēšanas prakses ietekmi uz audzēto zivju labturību, uzrauga zivju stāvokli (piemēram, spuru bojājumus, citus savainojumus, augšanas ātrumu, uzvedības izpausmes un kopējo veselības stāvokli) un ūdens kvalitāti.
3. Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmu projektam un konstrukcijai jābūt ar tādiem ūdens caurplūdes un fizikāli ķīmiskiem parametriem, kas uztur dzīvnieku veselību un labturību un nodrošina ar uzvedību saistītās vajadzības.
4. Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas projektē, izvieto un darbina tā, lai līdz minimumam samazinātu izbēgšanas gadījumu risku.
5. Ja zivis vai vēžveidīgie izbēg, veic atbilstīgas darbības, vajadzības gadījumā arī ķeršanu, lai samazinātu ietekmi uz vietējo ekosistēmu. Saglabā dokumentārus pierādījumus.
25.g pants
Īpaši noteikumi par akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām
1. Akvakultūras dzīvnieku ražošanā aizliegts izmantot slēgtas ūdens recirkulācijas iekārtas, izņemot inkubatoros un mazuļu novietnēs vai bioloģiskajā ražošanā izmantotu barības organismu ražošanā.
2. Audzēšanas vienībām uz sauszemes jāatbilst šādiem nosacījumiem:
(a) caurplūdes sistēmās jābūt iespējai uzraudzīt un kontrolēt gan ieplūstošā, gan izplūstošā ūdens plūsmas ātrumu un ūdens kvalitāti;
(b) vismaz piecos procentos no perimetra (zemes–ūdens saskares vietā) jābūt dabīgai veģetācijai.
3. Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām jūrā:
(a) jāatrodas tur, kur straume, dziļums un plūdmaiņa ir piemēroti, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz jūras gultni un apkārtējo ūdenstilpi;
(b) jābūt darbības videi piemērotam sprosta projektam, konstrukcijai un apkopei.
4. Ūdens mākslīga sildīšana vai dzesēšana ir atļauta tikai inkubatoros un mazuļu novietnēs. Ūdens sildīšanai vai dzesēšanai visos ražošanas posmos var izmantot dabīgo ūdeni no dziļurbuma.
25.h pants
Akvakultūras dzīvnieku pārvaldība
1. Līdz minimumam samazina akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu, to veic ar vislielāko piesardzību un ar pienācīgām iekārtām atbilstīgi reglamentējošām procedūrām, lai izvairītos no stresa un fiziska kaitējuma, kas saistīts ar pārvietošanas procedūrām. Vaisliniekus pārvieto tā, lai līdz minimumam samazinātu fizisko kaitējumu un stresu, un attiecīgā gadījumā izmanto anestēziju. Šķirošanas darbības samazina līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu zivju labturību.
2. Attiecībā uz mākslīgā apgaismojuma izmantošanu piemēro šādus ierobežojumus:
(a) lietots dabīgā dienas ilguma pagarināšanai, tas nedrīkst pārsniegt maksimumu, kādā tiek respektētas audzējamo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, ģeogrāfiskie apstākļi un vispārējā veselība, šis maksimums nedrīkst pārsniegt 16 stundas diennaktī, izņemot reproduktīvos nolūkos;
(b) izmantojot regulējamas gaismas vai fona apgaismojumu, izvairās no straujām gaismas intensitātes izmaiņām gaismas režīma nomaiņas laikā.
3. Dzīvnieku labturības un veselības nodrošināšanai atļauts izmantot aerāciju, bet mehāniskos aeratorus vēlams darbināt no atjaunojamās enerģijas avotiem.
Visi šāda veida izmantojumi jāreģistrē akvakultūras ražošanas uzskaitē.
4. Skābekļa izmantošana ir atļauta tikai šādos gadījumos saistībā ar dzīvnieku veselības prasībām ražošanas un pārvadāšanas kritiskajos periodos:
(a) ārkārtēji gadījumi, kas saistīti ar temperatūras paaugstināšanos, atmosfēras spiediena samazināšanos vai nejaušu piesārņojumu;
(b) atsevišķas ielaiduma pārvaldības procedūras, piemēram, paraugu ņemšana un šķirošana;
(c) lai nodrošinātu saimniecības krājumu izdzīvošanu.
Saglabā dokumentārus pierādījumus.
5. Zivju nogalināšanas paņēmieniem jābūt tādiem, lai zivis tūlīt zaudētu samaņu un kļūtu nejutīgas pret sāpēm. Apsverot optimālās nogalināšanas metodes, ir jāņem vērā ieguvei derīgā zivju izmēra, sugas un ražošanas vietu atšķirības.
4.
25.i pants
Hormonu izmantošanas aizliegums
Hormonu un hormonu atvasinājumu izmantošana ir aizliegta.
5.
25.j pants
Vispārīgi noteikumi par barību
Barošanas režīmus nosaka, ievērojot šādas prioritātes:
(a) dzīvnieku veselība;
(b) augsta produktu kvalitāte, tostarp barības vielu sastāvs, kas nodrošina augstu pārtikas galaprodukta kvalitāti;
(c) neliela ietekme uz vidi.
25.k pants
Īpaši noteikumi par barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji
1. Gādājot barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji, ievēro šādas prioritātes:
(a) akvakultūras izcelsmes bioloģiski barības līdzekļi;
(b) zivju milti un zivju eļļa no bioloģiskās akvakultūras ražošanas blakusproduktiem;
(c) zivju milti un zivju eļļa un zivju izcelsmes sastāvdaļas, kas iegūtas ilgtspējīgā zivsaimniecībā no lietošanai pārtikā derīgām zivīm;
(d) bioloģiski ražotas augu vai dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas;
e) barības produkti iegūti no nesadalītām zivīm, kas nozvejotas zvejniecībās, kuru ilgtspējība sertificēta saskaņā ar shēmu, kuru kompetentā iestāde atzinusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ( 19 ) noteiktajiem principiem.
▼M15 —————
3. Barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 60 % augu izcelsmes bioloģisko produktu.
4. Lašu un foreļu fizioloģisko vajadzību robežās barības devā drīkst iekļaut astaksantīnu, kuram jābūt iegūtam galvenokārt no bioloģiskiem avotiem, piemēram, no bioloģiski audzētu vēžveidīgo čaulām. Ja nav pieejami bioloģiski avoti, drīkst izmantot dabīgos astaksantīna avotus (piemēram, Phaffia raugu).
5. Ja 1. punktā uzskaitītajos barības avotos histidīna saturs nav pietiekams lašveidīgo zivju uztura vajadzību apmierināšanai un kataraktas profilaksei, šo zivju barības devā drīkst iekļaut fermentējot iegūtu histidīnu.
25.l pants
Īpaši noteikumi par dažu akvakultūras dzīvnieku barību
1. Akvakultūras dzīvniekiem, kas minēti XIIIa pielikuma 6. iedaļā, 7. iedaļā un 9. iedaļā, izmanto dīķos un ezeros dabīgi pieejamo barību.
2. Ja 1. punktā minētie dabīgie barības resursi nav pieejami pietiekamā daudzumā, drīkst izmantot augu izcelsmes bioloģisko barību, kuru vēlams audzēt pašā saimniecībā, vai jūras aļģes. Uzņēmēji glabā dokumentārus pierādījumus par vajadzību izmantot piebarojumu.
3. Ja saskaņā ar 2. punktu papildus dabīgajai barībai izmanto piebarojumu:
a) XIIIa pielikuma 9. iedaļā minēto pangasiju (Pangasius spp.) barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 10 % zivju miltu vai zivju eļļas, kas iegūta ilgtspējīgā zivsaimniecībā;
b) XIIIa pielikuma 7. iedaļā minēto garneļu barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 25 % zivju miltu un 10 % zivju eļļas, kas iegūta ilgtspējīgā zivsaimniecībā. Lai vajadzīgajā mērā apmierinātu garneļu uztura vajadzības, kā piebarojumu drīkst izmantot bioloģiski ražotu holesterīnu; ja bioloģiski ražots holesterīns nav pieejams, drīkst izmantot no vilnas, gliemjiem un vēžveidīgajiem vai citiem avotiem iegūtu nebioloģisko holesterīnu.
25.la pants
Īpaši noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu barību
Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu audzēšanā kāpuru stadijā kā barību drīkst izmantot parastu fitoplanktonu un zooplanktonu.
25.m pants
Produkti un vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā
1. Bioloģiskajā akvakultūrā drīkst izmantot tikai V pielikuma 1. iedaļā uzskaitītas neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.
2. Barības piedevas, konkrētus produktus, ko izmanto dzīvnieku barošanai, un tehnoloģiskās piedevas drīkst izmantot, ja tās ir minētas VI pielikumā un ja ir ievēroti tajā noteiktie ierobežojumi.
6.
25.n pants
Audzēšanas apgabals
1. Divvāku gliemju audzēšanu var veikt tajā pašā ūdens apgabalā, kur notiek bioloģiskā zivju un jūras aļģu audzēšana polikultūras sistēmā, un tas dokumentāri jāapstiprina ilgtspējīgas pārvaldības plānā. Divvāku gliemjus polikultūrā var audzēt kopā arī ar vēderkājiem, piemēram, ēdamajiem jūras gliemežiem.
2. Bioloģiskajai divvāku gliemju ražošanai jānotiek apgabalos, ko norobežo stabi, pludiņi vai citas skaidras zīmes, un tiem vajadzības gadījumā jābūt norobežotiem ar tīkliem, sprostiem vai citiem cilvēka izgatavotiem līdzekļiem.
3. Bioloģiskajām gliemju audzētavām līdz minimumam jāsamazina riski attiecībā uz aizsargājamām sugām. Ja tiek izmantoti tīkli pret plēsējiem, to konstrukcijai jābūt tādai, kas neļauj savainoties nirējputniem.
25.o pants
Sēklas sagāde
1. Ja netiek nodarīts būtisks kaitējums videi un ja to ļauj vietējie tiesību akti, drīkst izmantot savvaļas sēklu, kas iegūta ārpus ražošanas vienības robežām, ja divvāku gliemji, no kuriem to iegūst, ir no
(a) kolonijām, kurām ir maz izredžu pārdzīvot ziemu vai kuru ir vairāk, nekā paredzēts attiecīgajās prasībās, vai
(b) dabīgajiem gliemju sēklas sakopojumiem kolektoros.
Jāreģistrē, kā, kur un kad savvaļas sēkla ievākta, lai varētu nodrošināt izsekojamību līdz ievākšanas apgabalam.
Tomēr bioloģiskās ražošanas vienībās drīkst ievietot divvāku gliemju nebioloģiskās akvakultūras inkubatoros iegūtu sēklu, un maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.
2. Klusā okeāna austeres (Crassostrea gigas) gadījumā priekšroku dod krājumam, kas ir selektīvi pavairots, lai samazinātu nārstošanu savvaļā.
25.p pants
Pārvaldība
1. Ražošanā izmantotais ielaiduma blīvums nepārsniedz nebioloģiskās akvakultūras gliemju ielaiduma blīvumu, ko izmanto attiecīgajā atrašanās vietā. Šķirošanu, retināšanu un ielaiduma blīvuma korekcijas veic atbilstīgi biomasai un tā, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un augstu produkcijas kvalitāti.
2. Dzīvos organismus, kuri izraisa apaugšanu, aizvāc ar rokām vai rokas darbarīkiem un vajadzības gadījumā izmet jūrā tālāk no gliemju audzētavām. Ražošanas cikla laikā gliemjus var vienu reizi apstrādāt ar kaļķa šķīdumu, lai kontrolētu apaugšanu izraisošo konkurējošo organismu daudzumu.
25.q pants
Kultivēšanas noteikumi
1. Bioloģiskajā ražošanā ir atļauta kultivēšana uz ēdamgliemeņu virvēm un citas XIIIa pielikuma 8. iedaļā minētās metodes.
2. Gliemju kultivēšana uz grunts ir atļauta tikai tad, ja ievākšanas un audzēšanas vietās tā nerada būtisku ietekmi uz vidi. Pierādījumiem par minimālu ietekmi uz vidi pievieno pārskatu un ziņojumu par apsaimniekoto apgabalu, ko uzņēmējs iesniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei. Ziņojumu pievieno kā atsevišķu nodaļu ilgtspējīgas pārvaldības plānā.
25.r pants
Īpaši noteikumi par austeru kultivēšanu
Atļauta kultivēšana maisos uz steķiem. Šīs vai citas struktūras, kurās atrodas austeres, izvieto tā, lai neveidotu nepārtrauktu barjeru gar krasta līniju. Lai optimizētu ražošanu, krājumu rūpīgi izvieto uz gultnes, ņemot vērā plūdmaiņu ietekmi. Ražošanā jāievēro XIIIa pielikuma 8. iedaļā noteiktie kritēriji.
7.
25.s pants
Vispārīgi noteikumi par slimību profilaksi
1. Dzīvnieku veselības uzraudzības plānā atbilstīgi Direktīvas 2006/88/EK 9. pantam sīki izklāsta bioloģiskās drošības un slimību profilakses praksi, tostarp paredz rakstisku vienošanos ražošanas vienības darbībai proporcionālā apmērā par veselības jautājumiem konsultēties ar kvalificētiem akvakultūras dzīvnieku veselības aizsardzības dienestiem, kam jāapmeklē audzētava ne retāk kā reizi gadā un ne retāk kā reizi divos gados divvāku gliemju gadījumā.
2. Audzēšanas sistēmas, iekārtas un piederumus atbilstoši tīra un dezinficē. Drīkst izmantot tikai VII pielikuma 2.1. un 2.2. iedaļā minētos produktus.
3. Attiecībā uz ražošanas pārtraukuma periodiem:
(a) kompetentā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs ražošanas pārtraukuma periods un kāds ir tā atbilstošais ilgums, ko piemēro un dokumentē pēc katra ražošanas cikla, kuru īsteno atklātās akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmās jūrā. Ražošanas pārtraukuma periodu ieteicams paredzēt arī citās ražošanas metodēs, kurās izmanto baseinus, zivju dīķus un sprostus;
(b) tie nav obligāti divvāku gliemju kultivēšanā;
(c) ražošanas pārtraukuma periodā sprostu vai citu struktūru, ko izmanto akvakultūras dzīvnieku ražošanā, iztukšo, dezinficē un atstāj tukšu līdz atkārtotai izmantošanai.
4. Neapēsto zivju barību, izkārnījumus un mirušos dzīvniekus attiecīgā gadījumā ātri aizvāc, lai novērstu risku būtiski kaitēt videi ūdens stāvokļa kvalitātes ziņā, samazinātu slimību riskus un nepievilinātu kukaiņus un grauzējus.
5. Ultravioleto gaismu un ozonu drīkst izmantot tikai inkubatoros un mazuļu novietnēs.
6. Ektoparazītu bioloģiskajā kontrolē priekšroku dod tīrītājzivīm, kā arī saldūdens, jūras ūdens un nātrija hlorīda šķīdumiem.
25.t pants
Veterinārā ārstēšana
1. Ja, neraugoties uz profilakses pasākumiem, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktam, rodas kāda veselības problēma, veterinārajā ārstēšanā turpmāk minētajā prioritārajā secībā izmanto:
(a) homeopātiskus augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes līdzekļus;
(b) augus un to ekstraktus, kam nav anestezējošas iedarbības, un
(c) tādas vielas kā, piemēram, mikroelementi, metāli, dabīgie imunitātes stimulatori vai atļautie probiotiķi.
2. Alopātisko ārstēšanu ierobežo līdz diviem ārstniecības kursiem gadā, izņemot vakcināciju un obligātās slimību apkarošanas shēmas. Tomēr, ja ražošanas cikls ir īsāks par gadu, drīkst noteikt tikai vienu alopātiskās ārstēšanas kursu. Ja minētie alopātiskas ārstēšanas limiti ir pārsniegti, attiecīgos akvakultūras dzīvniekus nevar pārdot kā bioloģiskus produktus.
3. Parazītu apkarošanas kursu, izņemot dalībvalstu īstenotās obligātās kontroles shēmas, var noteikt divas reizes gadā vai vienu reizi gadā, ja ražošanas cikls ir īsāks par 18 mēnešiem.
4. Alopātiskajā veterinārajā ārstēšanā un 3. punktā minētajā parazītu apkarošanas kursā, arī saistībā ar obligātajām kontroles un apkarošanas shēmām, izmantoto zāļu izdalīšanās laikposmam jābūt divas reizes ilgākam par zālēm likumīgi noteikto izdalīšanās laikposmu, kas minēts Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā, vai 48 stundām, ja šis laika periods nav noteikts.
5. Ja tiek izmantotas veterinārās zāles, par to izmantošanu ziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, pirms dzīvniekus laiž tirgū kā bioloģiski audzētus dzīvniekus. Ārstētajiem krājumiem jābūt skaidri identificējamiem.
3. NODAĻA
Pārstrādāti produkti
26. pants
Noteikumi attiecībā uz pārstrādātas pārtikas un barības ražošanu
1. Attiecībā uz piedevām, pārstrādes palīgvielām un citām vielām un sastāvdaļām, kuras izmanto pārtikas un barības pārstrādei vai jebkādai pārstrādes darbībai, piemēram, kūpināšanai, ievēro labas ražošanas praksi.
2. Uzņēmēji, kuri ražo pārstrādātu barību vai pārtiku, izveido un atjaunina atbilstīgas procedūras, pamatojoties uz kritisko pārstrādes posmu sistemātisku identificēšanu.
3. Šā panta 2. punktā minēto procedūru piemērošana vienmēr garantē, ka saražotie pārstrādātie produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.
4. Uzņēmēji darbojas saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajām procedūrām un īsteno tās. Uzņēmēji jo īpaši:
a) veic piesardzības pasākumus, lai novērstu piesārņojumu ar neatļautām vielām vai līdzekļiem;
b) īsteno piemērotus tīrīšanas pasākumus, pārbauda to efektivitāti un reģistrē šīs darbības;
c) nodrošina, ka tirgū ar norādi par bioloģiskās ražošanas metodi netiek piedāvāti produkti, kas nav bioloģiski ražoti.
5. Papildus 2. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja produktus, kas nav bioloģiski ražoti, sagatavo un uzglabā attiecīgajā sagatavošanas vienībā, uzņēmējs:
a) darbības veic nepārtraukti, līdz ir pabeigts pilns posms, un tās veic laikā vai telpā nošķirti no līdzīgām darbībām, ko veic ar nebioloģiski ražotiem produktiem;
b) pirms un pēc šīm darbībām bioloģiskos produktus uzglabā laikā vai telpā nošķirti no nebioloģiski ražotiem produktiem;
c) paziņo par to kontroles iestādei vai kontroles organizācijai un uztur pieejamu visu darbību un apstrādāto daudzumu atjauninātu reģistru;
d) veic visus pasākumus, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un izvairītos no sajaukšanās vai apmaiņas ar nebioloģiski ražotiem produktiem;
e) darbības ar bioloģiskajiem produktiem veic tikai pēc atbilstīgas ražošanas iekārtu tīrīšanas.
27. pants
Atsevišķu līdzekļu un vielu izmantošana pārtikas pārstrādē
Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos bioloģiskās pārtikas pārstrādei var izmantot tikai šādas vielas, izņemot produktus vīna nozarē, attiecībā uz kuriem ir spēkā 3.a nodaļas noteikumi:
◄
a) vielas, kas uzskaitītas šīs regulas VIII pielikumā;
b) mikroorganismu preparāti un enzīmi, ko parasti izmanto pārtikas pārstrādē; ►M1 tomēr fermentu preparāti, kuri tiks izmantoti kā pārtikas piedevas, jāiekļauj VIII pielikuma A iedaļas sarakstā; ◄
c) Padomes Direktīvas 88/388/EEK ( 20 ) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētās vielas un produkti, ko saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu marķē kā dabiskas aromatizējošas vielas vai dabiskus aromatizējošus preparātus;
d) krāsvielas gaļas un olu čaumalu zīmogošanai attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/36/EK ( 21 ) 2. panta 8. punktu un 2. panta 9. punktu;
e) dzeramais ūdens un sāls (pamatkomponenti – nātrija hlorīds vai kālija hlorīds), ko parasti izmanto pārtikas pārstrādē;
f) minerālvielas (tostarp mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un mikrouzturvielas, kuru lietošana atļauta tikai tiktāl, ciktāl to izmantošana ir likumīgi nepieciešama pārtikas produktos, kuros tie ir iekļauti.
2. Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos aprēķinus:
a) pārtikas piedevas, kas norādītas VIII pielikumā, un piedevas koda ailē atzīmētas ar zvaigznīti, uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām;
b) preparātus un vielas, kas minētas šā panta 1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktā, un vielas, kas piedevas koda ailē nav atzīmētas ar zvaigznīti, neuzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām;
c) raugs un rauga produkti tiks uzskatīti par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām no 2013. gada 31. decembra.
3. Līdz 2010. gada 31. decembrim atkārtoti pārskata šādu VIII pielikumā norādīto vielu lietošanu:
a) nātrija nitrīts un kālija nitrāts, kas minēti A iedaļā, ar nolūku pārtraukt šo piedevu lietošanu;
b) sēra dioksīds un kālija metabisulfīts, kas minēti A iedaļā;
c) sālsskābe kas minēta B iedaļā un ko izmanto Gouda, Edam un Maasdamer, Boerenkaas, Friese un Leidse Nagelkaas siera šķirņu ražošanā.
Veicot a) apakšpunktā minēto pārskatīšanu, ņem vērā dalībvalstu pūliņus rast drošas alternatīvas nitrītu/nitrātu izmantošanai un izveidot izglītojošas programmas par alternatīvām pārstrādes metodēm un higiēnu bioloģisko gaļas produktu pārstrādātājiem/ražotājiem.
4. Saistībā ar tradicionālo vārītu olu čaumalu dekoratīvo krāsošanu nolūkā laist šīs olas apgrozībā attiecīgajā laika periodā kompetentā iestāde drīkst atļaut izmantot dabiskās krāsvielas un dabiskos pārklājuma materiālus iepriekš minētajā laika periodā. Drīkst atļaut arī dzelzs oksīdu sintētisko formu un dzelzs hidroksīdu izmantošanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Informācija par atļaujām tiek sniegta Komisijai un dalībvalstīm.
27.a pants
Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 20. panta 1. punktu, rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā var izmantot šādas vielas:
a) vielas, kuras uzskaitītas šīs regulas VIII pielikuma C iedaļā;
b) produktus un vielas, kas minētas šīs regulas 27. panta 1) punkta b) un e) apakšpunktā.
28. pants
Atsevišķu nebioloģiski iegūtu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu izmantošana pārtikas ražošanā
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu bioloģiskās pārtikas pārstrādē var izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav bioloģiski ražotas un ir iekļautas šīs regulas IX pielikumā.
29. pants
Dalībvalstu atļauja izmantot nebioloģiski iegūtas lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas sastāvdaļas
1. Ja lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļa nav iekļauta šīs regulas IX pielikumā, šo sastāvdaļu drīkst izmantot tikai ar šādiem nosacījumiem:
a) ražotājs ir darījis zināmus dalībvalsts kompetentajai iestādei visus vajadzīgos pierādījumus, kas apliecina, ka attiecīgā sastāvdaļa saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem Kopienā netiek ražota pienācīgā daudzumā vai to nevar importēt no trešām valstīm;
b) dalībvalsts kompetentā iestāde ir atļāvusi šo izmantošanu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ražotājs ir apzinājis visus attiecīgos piegādātājus Kopienā, lai pārliecinātos, ka attiecīgās sastāvdaļas, kas atbilst vajadzīgajām kvalitātes prasībām, nav pieejamas;
c) saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem nav pieņemts lēmums atcelt izdoto atļauju attiecībā uz attiecīgo sastāvdaļu.
Dalībvalsts b) apakšpunktā paredzēto atļauju ne vairāk kā trīs reizes var pagarināt par 12 mēnešiem.
2. Ja ir izdota 1. punktā minētā atļauja, dalībvalsts nekavējoties dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:
a) atļaujas izdošanas datums un – atļaujas pagarināšanas gadījumā – pirmās atļaujas izdošanas datums;
b) atļaujas turētāja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un, attiecīgā gadījumā, faksa numurs un e-pasta adrese; atļaujas izdevējas iestādes kontaktpersonas vārds un adrese;
c) attiecīgās lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļas nosaukums un, ja vajadzīgs, tās precīzs apraksts un kvalitātes prasības;
d) to produktu veids, kuru ražošanai ir vajadzīga pieprasītā sastāvdaļa;
e) vajadzīgais daudzums un šā daudzuma pamatojums;
f) deficīta iemesli un paredzamais deficīta periods;
g) datums, kurā dalībvalsts nosūta šo paziņojumu citām dalībvalstīm un Komisijai. Komisija un/vai dalībvalstis drīkst šo informāciju darīt zināmu atklātībai.
3. Ja informācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai un atļaujas izdevējai dalībvalstij, liecina, ka deficīta periodā ir pieejami krājumi, dalībvalsts apsver atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa saīsināšanu un 15 darbdienu laikā no informācijas saņemšanas datuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tās veiktajiem pasākumiem.
4. Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas jautājumu iesniedz izskatīšanai komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 37. pantu. Saskaņā ar minētā panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu par iepriekš izdotas atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa grozījumu, vai vajadzības gadījumā – par attiecīgās sastāvdaļas iekļaušanu šīs regulas IX pielikumā.
5. Ja atļauju pagarina, kā minēts 1. punkta otrajā daļā, piemēro 2. un 3. punkta noteikumus.
29.a pants
Īpaši noteikumi par jūras aļģēm
1. Ja galaprodukts ir svaigas jūras aļģes, svaigi iegūtu jūras aļģu skalošanai izmanto jūras ūdeni.
Ja galaprodukts ir atūdeņotas jūras aļģes, skalošanai var izmantot arī dzeramo ūdeni. Mitruma likvidēšanai var izmantot sāli.
2. Aizliegts žāvēšanai izmantot atklātu liesmu, kas nonāk tiešā saskarē ar jūras aļģēm. Ja žāvēšanas procesā izmanto virves vai citus piederumus, tie nedrīkst būt apstrādāti ar pretapaugšanas līdzekļiem un tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja produkts šim lietojumam minēts VII pielikumā.
3.a NODAĻA
Vīna ražošanas īpaši noteikumi
29.b pants
Darbības joma
1. Šajā nodaļā paredzēti konkrēti noteikumi vīna nozares produktu bioloģiskai ražošanai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 22 ) 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktu.
2. Ja vien šajā nodaļā nav skaidri paredzēts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 606/2009 ( 23 ) un Regulu (EK) Nr. 607/2009 ( 24 ).
29.c pants
Noteiktu produktu un vielu izmantošana
1. Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā produktus vīna nozarē ražo no bioloģiskām izejvielām.
2. Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulā (EK) Nr. 606/2009 un jo īpaši minētās regulas IA pielikumā, vīna nozares produktu ražošanai, tostarp procesos un vīndarības praksē, var izmantot tikai produktus un vielas, kas minētas šīs regulas VIIIa pielikumā.
3. Šīs regulas VIIIa pielikumā minētos ar zvaigznīti atzīmētos produktus un vielas izmanto tādus, kuri iegūti no bioloģiskajām izejvielām, ja tie ir pieejami.
29.d pants
Vīndarības metodes un ierobežojumi
1. Neskarot 29.c pantu un šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētus īpašus aizliegumus un ierobežojumus, ir atļautas tikai tādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde, ko izmantoja pirms 2010. gada 1. augusta, ietverot ierobežojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.c un 120.d pantā un Regulas (EK) Nr. 606/2009 3. pantā, 5. līdz 9. pantā un 11. līdz 14. pantā, un minēto regulu pielikumos.
2. Šādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde ir aizliegta:
a) daļēja koncentrēšana ar atdzesēšanas paņēmienu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVa pielikuma B.1 sadaļas c) punktu;
b) sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 8. punktu;
c) elektrodialīzes apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 36. punktu;
d) vīna spirta koncentrācijas daļēja samazināšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 40. punktu;
e) apstrāde ar katjonītiem, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 43. punktu.
3. Šādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus:
a) termiskās apstrādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 2. punktu temperatūra nepārsniedz 70 °C;
b) izgulsnēšanai ar centrifūgu un filtrēšanai ar inertu filtrēšanas aģentu vai bez tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 3. punktu poru izmērs nedrīkst būt mazāks par 0,2 mikrometriem.
4. Komisija līdz 2015. gada 1. augustam atkārtoti pārbauda šādas vīndarības metodes, procesus un apstrādi, lai pakāpeniski atceltu vai vēl vairāk ierobežotu šādu praksi:
a) termiskā apstrāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 2. punktā;
b) jonu apmaiņas sveķu izmantošana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 20. punktā;
c) apgrieztā osmoze saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVa pielikuma B.1 sadaļas b) punktu.
5. Visus pēc 2010. gada 1. augusta ieviestos grozījumus attiecībā uz vīndarības praksi, procesiem un apstrādi, ko paredz Regula (EK) Nr. 1234/2007 vai Regula (EK) Nr. 606/2009, var piemērot bioloģiskā vīna ražošanai tikai pēc tādu pasākumu pieņemšanas, kas vajadzīgi, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 3. punktā paredzētos ražošanas noteikumus, un, ja vajadzīgs, pēc izvērtēšanas procesa saskaņā ar minētās regulas 21. pantu.
4. NODAĻA
Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana
30. pants
Produktu savākšana un pārvadāšana uz sagatavošanas vienībām
Uzņēmēji drīkst vienlaicīgi savākt bioloģiskus produktus un nebioloģiski ražotus produktus tikai tad, ja ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu sajaukšanos vai apmainīšanu ar nebioloģiski ražotiem produktiem un lai nodrošinātu bioloģisko produktu identifikāciju. Uzņēmējs saglabā informāciju par savākšanas dienām, stundām, ciklu un produktu saņemšanas datumu un laiku tā, lai tā būtu pieejama kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
31. pants
Produktu iesaiņošana un pārvadāšana citiem uzņēmējiem vai uz citām vienībām
1. Uzņēmēji nodrošina to, ka bioloģiskos produktus uz citām vienībām, tostarp vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, var pārvadāt tikai piemērotā iesaiņojumā, tvertnēs vai transportlīdzekļos, kuri ir noslēgti tā, lai bez manipulācijām vai zīmoga sabojāšanas nevarētu notikt satura sajaukšanās, un kuriem ir marķējums, kas, neierobežojot citas tiesību aktos noteiktās norādes, dara zināmu:
a) uzņēmēja un, ja tas atšķiras, produkta īpašnieka vai pārdevēja vārdu vai nosaukumu un adresi;
b) produkta nosaukumu vai barības maisījuma aprakstu, kam pievienota norāde par bioloģiskās ražošanas metodi;
c) tās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes nosaukumu un/vai kodu, kurai ir pakļauts uzņēmējs; un
d) ja vajadzīgs, partijas identifikācijas zīmi saskaņā ar marķēšanas sistēmu, kas ir apstiprināta valsts līmenī vai kam piekritusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde, un kas ļauj šo partiju saistīt ar 66. pantā minētajiem pārskatiem.
Informāciju, kas ir minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā, var norādīt arī pavaddokumentā, ja šādu dokumentu var nenoliedzami saistīt ar produkta iesaiņojumu, tvertni vai transportlīdzekli. Šajā pavaddokumentā ir ietverta informācija par piegādātāju un/vai pārvadātāju.
2. Iesaiņojuma, tvertņu vai transportlīdzekļu noslēgšanu nepieprasa, ja:
a) pārvadājums notiek starp uzņēmēju un citu uzņēmēju, kuri abi ir pakļauti bioloģiskās kontroles sistēmai, un
b) produktiem ir pavaddokuments ar 1. punktā prasīto informāciju un
c) gan nosūtītājs, gan saņēmējs glabā pārvadāšanas darbību dokumentus tā, lai tie būtu pieejami šādu pārvadāšanas darbību kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
32. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz barības pārvadāšanu uz citām ražošanas/sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām
Papildus 31. panta noteikumiem, transportējot barību uz citām ražošanas vai sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām, uzņēmēji nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
a) pārvadājot bioloģiski ražotu barību, pārejas perioda barību un nebioloģiski ražotu barību, tām ir jābūt faktiski fiziski nodalītām;
b) transportlīdzekļus un/vai tvertnes, kurās ir pārvadāti nebioloģiski ražoti produkti, drīkst izmantot bioloģisko produktu pārvadāšanai, ja:
i) pirms bioloģisko produktu pārvadāšanas uzsākšanas ir veikti atbilstīgi tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmēji reģistrē šīs darbības;
ii) uzņēmēji nodrošina, ka ir ieviesti visi vajadzīgie pasākumi atkarībā no riskiem, kas ir novērtēti saskaņā ar 88. panta 3. punktu, un vajadzības gadījumā garantē, ka nebioloģiski ražotus produktus nevar piedāvāt tirgū ar norādi par bioloģisko ražošanu;
iii) uzņēmējs glabā pārvadāšanas darbību dokumentus tā, lai tie būtu pieejami kontroles organizācijai vai kontroles iestādei;
c) gatavo bioloģisko barību pārvadā laikā vai telpā nošķirti no pārējās gatavās produkcijas;
d) veicot pārvadājumu, reģistrē produktu daudzumu piegādes sākumā un katru atsevišķo piegādes braucienā piegādāto daudzumu.
32.a pants
Dzīvu zivju pārvadāšana
1. Dzīvas zivis pārvadā piemērotās tvertnēs, kas piepildītas ar tīru ūdeni un temperatūras un izšķīdušā skābekļa ziņā atbilst zivju fizioloģiskajām vajadzībām.
2. Pirms bioloģiski audzētu zivju un zivju produktu pārvadāšanas tvertnes rūpīgi iztīra, dezinficē un izskalo.
3. Ievēro piesardzības pasākumus, lai samazinātu stresu. Pārvadāšanas laikā blīvums nedrīkst sasniegt konkrētajai sugai kaitīgu līmeni.
4. Saglabā dokumentārus pierādījumus par 1. līdz 3. punktā minētajām darbībām.
33. pants
Produktu saņemšana no citām vienībām vai citiem uzņēmējiem
Saņemot bioloģisku produktu, uzņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta, ja tas ir prasīts, kā arī 31. pantā minēto norāžu esību.
Uzņēmējs informāciju, kas norādīta 31. pantā minētajā marķējumā, salīdzina ar informāciju pavaddokumentos. Šo pārbaužu rezultātu precīzi atzīmē 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.
34. pants
Īpaši noteikumi produktu saņemšanai no trešās valsts
Bioloģiskos produktus importē no trešās valsts atbilstīgā iesaiņojumā vai tvertnēs, kas noslēgtas, lai nepieļautu satura sajaukšanos, un ar norādi par eksportētāju un jebkādu citu marķējumu un numuriem, kas palīdz identificēt partiju, un ar atbilstīgu kontroles sertifikātu importam no trešām valstīm.
Saņemot no trešās valsts importētu bioloģisku produktu, pirmais saņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta un, ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. pantu, vai sūtījumā ietvertais produkta veids atbilst minētajā pantā norādītajam sertifikātam. Šīs pārbaudes rezultātu skaidri atzīmē šīs regulas 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.
35. pants
Produktu uzglabāšana
1. Produktu uzglabāšanas vietas apsaimnieko tā, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un lai izvairītos no jebkādas sajaukšanās ar produktiem un/vai vielām, kas nav ražoti saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai no piesārņojuma ar šādiem produktiem un/vai vielām. Bioloģiskiem produktiem vienmēr jābūt skaidri identificējamiem.
2. Attiecībā uz bioloģiski audzētu augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku ražošanas vienībām ir aizliegta šajā regulā neatļautu resursu uzglabāšana ražošanas vienībā.
3. Alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku uzglabāšana saimniecībās ir atļauta, ja tos ir izrakstījis veterinārārsts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā vai 15. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minēto ārstēšanu un ja tos uzglabā uzraudzītā vietā un ieraksta lauksaimniecības dzīvnieku reģistra grāmatā, kā noteikts šīs regulas 76. pantā, vai attiecīgi akvakultūras ražošanas reģistrā, kā noteikts šīs regulas 79.b pantā.
4. Ja uzņēmējs darbojas gan ar nebioloģiski ražotiem, gan bioloģiskiem produktiem un bioloģiskos produktus uzglabā noliktavās, kur glabā arī citus lauksaimniecības produktus vai pārtiku:
a) bioloģiskie produkti jāglabā atsevišķi no citiem lauksaimniecības produktiem un/vai pārtikas produktiem;
b) jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu sūtījumu identificēšanu un izvairītos no sajaukšanās vai apmaiņas ar nebioloģiski ražotiem produktiem;
c) pirms bioloģisko produktu glabāšanas ir veikti atbilstīgi tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmēji reģistrē šīs darbības.
5. NODAĻA
Noteikumi par pāreju
36. pants
Augi un augu produkti
1. Lai augi un augu produkti tiktu atzīti par bioloģiski ražotiem, Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 12. pantā un šīs regulas 1. nodaļā minētajiem ražošanas noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, šīs regulas 6. nodaļā minētajiem ražošanas izņēmuma noteikumiem attiecībā uz zemes gabaliem pārejas periodā ir jābūt piemērotiem vismaz divus gadus pirms sēšanas vai – attiecībā uz pļavām un daudzgadīgām lopbarības kultūrām – vismaz divus gadus pirms to izmantošanas par bioloģiskās lauksaimniecības rezultātā iegūtu barību, vai – attiecībā uz daudzgadīgām kultūrām, kas nav lopbarības kultūras, – vismaz trīs gadus līdz pirmajai bioloģisko produktu ražai.
2. Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt, ka pārejas periodā ietilpst jebkurš iepriekšējs laikposms, kurā:
a) attiecībā uz zemes gabaliem veica pasākumus, kas paredzēti programmā, kuru īstenoja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/99 un Regulu (EK) Nr. 1698/2005, vai citā oficiālā programmā, ja attiecīgie pasākumi garantē to, ka šajos zemes gabalos nav izmantoti līdzekļi, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, vai
b) zemes gabali bija dabiskas platības vai lauksaimniecības zemes, kas netika apstrādātas ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
Laikposmu, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, var ņemt vērā ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir iesniegti pietiekami pierādījumi, kas tai ļauj pārliecināties, ka attiecīgie nosacījumi ir izpildīti vismaz trīs gadus.
3. Dažos gadījumos, kad zeme ir piesārņota ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde drīkst pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu ilgāk par 1. punktā noteikto termiņu.
4. Attiecībā uz tādiem zemes gabaliem, kuros jau ir notikusi pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību vai kuri bija šādas pārejas procesā, un kurus apstrādā ar līdzekli, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, dalībvalstis 1. punktā minēto pārejas periodu var saīsināt šādos divos gadījumos:
a) zemes gabali ir apstrādāti ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, saskaņā ar obligātu slimības vai kaitēkļu apkarošanas pasākumu, ko noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde;
b) zemes gabali ir apstrādāti ar līdzekli, kuru nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, saskaņā ar zinātniskiem testiem, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde.
Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos pārejas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā šādus faktorus:
a) konkrētā līdzekļa sadalīšanās process nodrošina to, ka atliekvielu daudzums augsnē un – daudzgadīgu kultūru gadījumā – augos pārejas perioda beigās ir nenozīmīgs;
b) ražu pēc apstrādes nedrīkst pārdot ar norādi uz bioloģiskām ražošanas metodēm.
Attiecīgā dalībvalsts informē citas dalībvalstis un Komisiju par savu lēmumu pieprasīt obligātos pasākumus.
36.a pants
Jūras aļģes
1. Pārejas periods jūras aļģu ieguves vietām ir seši mēneši.
2. Pārejas periods jūras aļģu kultivēšanas vienībām ir seši mēneši vai viens pilns ražošanas cikls atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir ilgāks.
37. pants
Īpaši pārejas noteikumi attiecībā uz zemi, ko izmanto bioloģiskajā lopkopībā
1. Šīs regulas 36. pantā minētos pārejas noteikumus piemēro visai ražošanas vienības platībai, kurā audzē dzīvnieku barību.
2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo periodu drīkst saīsināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme pēdējā gada laikā nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
38. pants
Lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produkti
1. Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un šīs regulas 9. pantu un/vai 42. pantu ir ievesti nebioloģiski audzēti lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produktus gatavojas pārdot kā bioloģiskus produktus, ražošanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 14. pantā un šīs regulas un II sadaļas 2. nodaļā un, attiecīgā gadījumā, 42. pantā, ir jābūt piemērotiem vismaz:
a) 12 mēnešus un katrā ziņā vismaz trīs ceturtdaļas no dzīves ilguma – gaļas ražošanai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un liellopiem, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvniekiem;
b) sešus mēnešus – mazajiem atgremotājiem un cūkām, un piena ražošanai paredzētiem dzīvniekiem;
c) 10 nedēļas – gaļas ražošanai paredzētiem mājputniem, kuri ievesti saimniecībā pirms trīs dienu vecuma sasniegšanas;
d) sešas nedēļas – olu ražošanai paredzētiem mājputniem.
2. Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu pārejas perioda sākumā ir nebioloģiski audzēti dzīvnieki, to produktus var uzskatīt par bioloģiskiem, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku, ganību un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotās zemes, pāreja uz bioloģisko ražošanu. Kopējo pārejas periodu jau esošiem dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem, ganībām un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotai zemei var saīsināt līdz 24 mēnešiem, ja dzīvnieki galvenokārt tiek baroti ar ražošanas vienībā iegūtiem produktiem.
3. Biškopības produktus var pārdot ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi tikai tad, ja bioloģiskās ražošanas noteikumi ir izpildīti vismaz vienu gadu.
4. Dravām pārejas periodu nepiemēro, ja piemēro šīs regulas 9. panta 5. punktu.
5. Pārejas periodā vasku aizstāj ar bioloģiskajā biškopībā iegūtu vasku.
38.a pants
Akvakultūras dzīvnieku ražošana
1. Turpmāk minēto veidu akvakultūras iekārtām un tajās esošajiem akvakultūras dzīvniekiem piemēro šādus akvakultūras ražošanas vienību pārejas periodus:
(a) iekārtām, ko nevar izsūknēt, iztīrīt un dezinficēt, pārejas periods ir 24 mēneši;
(b) iekārtām, kas ir izsūknētas vai kurās pārtraukta ražošana, pārejas periods ir 12 mēneši;
(c) iekārtām, kas ir izsūknētas, iztīrītas un dezinficētas, pārejas periods ir seši mēneši;
(d) iekārtām atklātā ūdenī, tostarp tām, kurās audzē divvāku gliemjus, pārejas periods ir trīs mēneši.
2. Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt par pārejas perioda daļu jebkuru iepriekš dokumentētu laikposmu, kurā ražošanas iekārtas nav tikušas apstrādātas vai pakļautas tādu produktu iedarbībai, kas nav atļauti bioloģiskajā ražošanā.
6. NODAĻA
Ražošanas noteikumu izņēmumi
39. pants
Dzīvnieku piesiešana
Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, kompetentās iestādes var atļaut liellopus mazās saimniecībās turēt piesietus, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām, ja tiem ganību periodā ir pieejamas ganības saskaņā ar šīs regulas 14. panta 2. punktu un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.
40. pants
Paralēlā ražošana
1. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, ražotājs tajā pašā teritorijā drīkst apsaimniekot bioloģiskās ražošanas vienības un nebioloģiskās ražošanas vienības:
a) ja ražo daudzgadīgo kultūru produktus, kuru audzēšanas periods ir vismaz trīs gadi un kuru šķirnes nav viegli atšķiramas, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
i) attiecīgā ražošana ir daļa no pārejas plāna, attiecībā uz kuru ražotājs uzņemas stingras saistības un kurā paredzēts uzsākt attiecīgās platības atlikušās daļas pāreju uz bioloģisko ražošanu pēc iespējas īsākā laikposmā, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus;
ii) ir veikti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu no katras vienības iegūto produktu pastāvīgu nodalīšanu;
iii) par katra attiecīgā produkta ražas novākšanu vismaz 48 stundas iepriekš ir paziņots kontroles iestādei vai kontroles organizācijai;
iv) tūlīt pēc ražas novākšanas ražotājs informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par precīziem daudzumiem, kas iegūti attiecīgajās vienībās, un par produktu nodalīšanai veiktajiem pasākumiem;
v) pārejas plānu un kontroles pasākumus, kas minēti IV sadaļas 1. un 2. nodaļā, ir apstiprinājusi kompetentā iestāde; šo apstiprinājumu katru gadu izdod pēc pārejas plāna uzsākšanas;
b) ja platības paredzētas lauksaimniecības zinātniskajiem pētījumiem vai formālai izglītībai, par ko ir vienojušās dalībvalstu kompetentās iestādes, un ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunkta ii), iii), iv) punktā un v) punkta attiecīgais nosacījums;
c) ja audzē sēklas, veģetatīvās pavairošanas materiālu un stādāmo materiālu un ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti a) apakšpunkta ii), iii), iv) punktā un v) punkta attiecīgais nosacījums;
d) ja pļavas lieto vienīgi ganībām.
2. Saimniecībām, kuras veic lauksaimniecības zinātniskos pētījumus vai piedāvā formālo izglītību, kompetentā iestāde var atļaut audzēt tās pašas sugas bioloģiskās un nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir veikti attiecīgi pasākumi, par kuriem iepriekš ir informēta kontroles iestāde vai kontroles organizācija, lai garantētu to, ka abu vienību lauksaimniecības dzīvnieki, dzīvnieku produkti, kūtsmēsli un barība ir pastāvīgi nodalīti;
b) ražotājs iepriekš informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par katru lauksaimniecības dzīvnieku vai dzīvnieku produktu piegādi vai pārdošanu;
c) uzņēmējs informē kontroles iestādi vai kontroles organizāciju par precīziem vienībās saražotiem daudzumiem, kā arī par visām īpašībām, kas ļauj identificēt produktus, un apstiprina, ka ir veikti pasākumi produktu nodalīšanai.
41. pants
Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām
Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, uzņēmējs apputeksnēšanas darbībām tajā pašā saimniecībā var apsaimniekot bioloģiskās biškopības un nebioloģiskās biškopības vienības, ja tiek izpildīti visi bioloģiskās ražošanas noteikumi, izņemot noteikumus par dravu izvietojumu. Tādā gadījumā produktu nevar pārdot kā bioloģisku produktu.
Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā noteikuma piemērošanu.
42. pants
Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošana
Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus un saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja:
a) gadījumos, kad ganāmpulku veido pirmo reizi, atjauno vai izveido atkārtoti un bioloģiski audzēti mājputni nav pieejami pietiekamā skaitā, bioloģiskās ražošanas vienībā var ievest nebioloģiski audzētus mājputnus, ja dējējvistas un gaļas mājputni ir jaunāki par trim dienām;
b) gadījumos, kad nav pieejamas bioloģiski audzētas dējējvistas, bioloģiskajā ganāmpulka vienībā līdz ►M14 2017. gada 31. decembrim ◄ var iekļaut dējējvistas, kas nav audzētas bioloģiski un nav vecākas par 18 nedēļām, ja tiek ievēroti 2. nodaļas 3. un 4. iedaļā paredzētie noteikumi.
43. pants
Augu un dzīvnieku izcelsmes barības, kas nesatur bioloģiski ražotas olbaltumvielas, izmantošana lauksaimniecības dzīvniekiem
Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus un ja lauksaimnieki nespēj nodrošināt pilnīgu apgādi ar bioloģiski ražotas olbaltumvielas saturošu barību, ir atļauts cūkām un mājputniem izbarot ierobežotu daudzumu barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas.
Maksimālais procentuālais daudzums barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas un ko 2015., 2016. un 2017. kalendārajā gadā 12 mēnešu laikposmā atļauts izbarot minētajām sugām, ir 5 %.
Šo skaitli katru gadu aprēķina, izsakot procentos no lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas.
Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību piemērot šo noteikumu.
44. pants
Nebioloģiski iegūta bišu vaska izmantošana
Jaunas dravas veidošanas gadījumā vai pārejas periodā nebioloģiski iegūtu bišu vasku drīkst izmantot vienīgi tad:
a) ja tirgū nav pieejams bioloģiskā biškopībā iegūts bišu vasks;
b) ja ir pierādīts, ka tas nav piesārņots ar vielām, kuras nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;
c) ja vasks ir iegūts no kāres vaska atvākojuma.
45. pants
Tādu sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana, kas nav iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodēm
1. Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus:
a) var izmantot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu no ražošanas vienības, kas pāriet uz bioloģisko ražošanu;
b) ja a) apakšpunkts nav piemērojams, dalībvalstis var atļaut izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu, ja to nav iespējams iegūt bioloģiskajā ražošanā. Tomēr nebioloģiski audzētu sēklu un sēklas kartupeļu izmantošanai piemēro 2. līdz 9. punktu.
2. Var izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, ja sēklas vai sēklas kartupeļi nav apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot sēklu apstrādei saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ja vien attiecībā uz teritoriju, kurā tiks izmantotas sēklas vai sēklas kartupeļi, dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK ( 25 ) nav noteikusi, ka fitosanitāriem mērķiem jāveic visu kādas noteiktas sugas šķirņu ķīmiskā apstrāde.
3. Šīs regulas X pielikumā ir norādītas sugas, attiecībā uz kurām ir noteikts, ka bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi ir pieejami pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitam šķirņu visās Kopienas daļās.
Par X pielikumā iekļautajām sugām nedrīkst izdot atļaujas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ja vien to neattaisno kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.
4. Dalībvalstis 1. punkta b) apakšpunktā minēto atļauju izdošanas pienākumu var deleģēt citai valsts pārvaldes iestādei, kas atrodas to pārraudzībā, vai kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantā.
5. Atļauju izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus drīkst piešķirt vienīgi šādos gadījumos:
a) ja neviena sugas šķirne, kuru lietotājs vēlas iegūt, nav reģistrēta 48. pantā minētajā datu bāzē;
b) ja pirms sējas vai stādīšanas neviens piegādātājs, t. i., uzņēmējs, kurš tirgo sēklas vai sēklas kartupeļus citiem uzņēmējiem, nevar piegādāt sēklas vai sēklas kartupeļus, kaut gan lietotājs sēklas vai sēklas kartupeļus ir pasūtījis laikus;
c) ja šķirne, ko lietotājs vēlas iegūt, nav reģistrēta 48. pantā minētajā datu bāzē un lietotājs spēj pierādīt, ka neviena no reģistrētajām tās pašas sugas alternatīvām nav piemērota un ka tādēļ atļauja ir būtiska ražošanas veikšanai;
d) ja to pamato ar izmantošanu pētniecībā, neliela apjoma lauka izmēģinājumos vai šķirnes saglabāšanas mērķiem, kas saskaņoti ar dalībvalsts kompetento iestādi.
6. Atļauju piešķir pirms kultūraugu sēšanas/stādīšanas.
7. Atļauju piešķir tikai individuāliem lietotājiem katru reizi uz vienu sezonu, un par atļaujām atbildīgā iestāde vai organizācija reģistrē atļauto sēklu vai sēklas kartupeļu daudzumus.
8. Atkāpjoties no 7. punkta, dalībvalsts kompetentā iestāde var piešķirt visiem lietotājiem vispārēju atļauju:
a) attiecībā uz konkrētu sugu, ja un ciktāl ir izpildīts 5. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums;
b) attiecībā uz konkrētu šķirni, ja un ciktāl ir izpildīti 5. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.
Pirmajā daļā minētās atļaujas skaidri norāda 48. pantā minētajā datu bāzē.
9. Atļauju drīkst piešķirt vienīgi tādos laikposmos, par kuriem datu bāze ir atjaunināta saskaņā ar 49. panta 3. punktu.
46. pants
Īpašas saimniekošanas problēmas bioloģiskajā lopkopībā
Nobarošanas beigu posmu pieauguši gaļas liellopi drīkst pavadīt telpās, ja šis telpu periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un nekādā gadījumā – trīs mēnešus.
46.a pants
Nebioloģiskā rauga ekstrakta pievienošana
Ja ir piemērojami īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas 834/2007 22. panta 2) punkta e) apakšpunktā, bioloģiskā rauga ražošanā atļauj līdz 5 % nebioloģiskā rauga ekstrakta vai autolizāta pievienošanu substrātam (kas aprēķināts kā sausna) gadījumā, ja operatori nespēj iegūt rauga ekstraktu vai autolizātu bioloģiskās ražošanas ceļā.
Bioloģiskā rauga vai autolizāta pieejamība jāpārbauda atkārtoti līdz 2013. gada 31. decembrim, lai atceltu šo noteikumu.
47. pants
Katastrofas gadījumi
Kompetentā iestāde uz laiku drīkst atļaut:
a) veselības apstākļu vai katastrofas gadījumu izraisītas augstas dzīvnieku mirstības gadījumā veikt ganāmpulka atjaunošanu vai atkārtotu izveidi, izmantojot nebioloģiski audzētus dzīvniekus, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami;
b) veselības apstākļu vai katastrofas gadījumu izraisītas augstas bišu mirstības gadījumā veikt dravu atkārtotu izveidi, izmantojot nebioloģiski audzētas bites, ja dravas, kas atbilst bioloģiskās ražošanas prasībām, nav pieejamas;
c) atsevišķiem uzņēmējiem ierobežotā laikposmā un konkrētā teritorijā izmantot nebioloģisku barību, ja lopbarības ražošana tiek pārtraukta vai ierobežota, jo īpaši ārkārtēju meteoroloģisko apstākļu, infekcijas slimību uzliesmojuma, toksisku vielu izraisīta piesārņojuma vai ugunsgrēku rezultātā;
d) bišu piebarošanu ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotu cukuru vai bioloģiski ražotu cukura sīrupu ilgstošu ārkārtēju laikapstākļu vai katastrofu gadījumā, kas traucē nektāra vai medusrasas ieguvi;
e) izmantot sēra dioksīdu. nepārsniedzot maksimālo koncentrāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikumā noteikto, ja konkrēta ģeogrāfiskā reģiona ārkārtējo laikapstākļu izraisīta spēcīga baktēriju un sēnīšu iedarbība attiecīgajā ražas gadā ir sabojājusi bioloģisko vīnogu sanitāro stāvokli, tāpēc vīna ražotājam, lai iegūtu līdzīgu galaproduktu, jāizmanto vairāk sēra dioksīda nekā iepriekšējos gados.
Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanas atsevišķi uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu. Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par izņēmumiem, ko tās piešķīrušas saskaņā ar pirmās daļas c) un e) apakšpunktu.
7. NODAĻA
Sēklu datu bāze
48. pants
Datu bāze
1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek izveidota elektroniska datu bāze, kurā iekļauj šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, ir pieejami tās teritorijā.
2. Datu bāzi pārvalda dalībvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts šim nolūkam izraudzīta iestāde vai organizācija, turpmāk tekstā – “datu bāzes pārvaldītājs”. Dalībvalstis var arī izraudzīties iestādi vai privātu struktūru citā valstī.
3. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm datu bāzes pārvaldīšanai izraudzīto iestādi vai privāto struktūru.
49. pants
Reģistrācija
1. Šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir pieejami, pēc piegādātāja pieprasījuma reģistrē 48. pantā minētajā datu bāzē.
2. Šķirni, kas nav reģistrēta datu bāzē, uzskata par tādu, kas nav pieejama 45. panta 5. punkta nozīmē.
3. Katra dalībvalsts nolemj, kurā gada periodā jāveic datu bāzes regulārā atjaunināšana attiecībā uz katru tās teritorijā audzēto sugu vai sugu grupu. Informāciju par šo lēmumu iekļauj datu bāzē.
50. pants
Reģistrācijas nosacījumi
1. Reģistrācijas nolūkos piegādātājs:
a) pierāda, ka viņš vai – gadījumos, ja piegādātājs veic darījumus vienīgi ar fasētām sēklām vai sēklas kartupeļiem, – pēdējais uzņēmējs ir ticis pakļauts Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantā minētajai kontroles sistēmai;
b) pierāda, ka sēklas vai sēklas kartupeļi, ko paredzēts laist tirgū, atbilst vispārējām prasībām, kuras piemēro sēklām un sēklas kartupeļiem;
c) nodrošina visu informāciju, kas prasīta saskaņā ar šīs regulas 51. pantu, un uzņemas šīs informācijas atjaunināšanu pēc datu bāzes pārvaldītāja pieprasījuma vai kad vien šāda atjaunināšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu informācijas ticamību.
2. Datu bāzes pārvaldītājs ar dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumu var noraidīt piegādātāja iesniegtu reģistrācijas pieteikumu vai dzēst jau izdarītu ierakstu par reģistrāciju, ja piegādātājs neievēro 1. punktā noteiktās prasības.
51. pants
Reģistrētā informācija
1. Par katru reģistrēto šķirni un katru piegādātāju 48. pantā minētajā datu bāzē iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) sugas zinātniskais nosaukums un šķirnes nosaukums;
b) piegādātāja vai viņa pārstāvja vārds vai nosaukums un kontaktinformācija;
c) teritorija, kurā piegādātājs var piegādāt lietotājam sēklas vai sēklas kartupeļus, iekļaujoties laikā, kas parasti nepieciešams piegādei;
d) valsts vai reģions, kurā šķirne ir pārbaudīta un apstiprināta lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu kopējam katalogam, kā noteikts Padomes Direktīvā 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu ( 26 ) un Padomes Direktīvā 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību ( 27 );
e) datums, no kura būs pieejamas sēklas vai sēklas kartupeļi;
f) tās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukums un/vai kods, kas ir atbildīga par uzņēmēja kontroli atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantam.
2. Ja kāda no reģistrētajām sugām vairs nav pieejama, piegādātājs nekavējoties par to informē datu bāzes pārvaldītāju. Datu bāzē izdara attiecīgus grozījumus.
3. Papildus 1. punktā paredzētajai informācijai datu bāzē ir X pielikumā iekļauto sugu saraksts.
52. pants
Piekļuve informācijai
1. Šīs regulas 48. pantā minētās datu bāzes informācija bez maksas ir pieejama internetā sēklu vai sēklas kartupeļu lietotājiem un pārējai sabiedrībai. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka tie lietotāji, kas ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pēc pieprasījuma var saņemt no datu bāzes pārvaldītāja datu izrakstu par vienu vai vairākām sugu grupām.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai visi lietotāji, kas ir minēti 1. punktā, vismaz reizi gadā tiktu informēti par sistēmu un par to, kā iegūstama datu bāzē iekļautā informācija.
53. pants
Reģistrācijas nodeva
Par katru reģistrāciju var iekasēt nodevu, kas atbilst izmaksām, kuras rodas, ievietojot un uzturot informāciju 48. pantā minētajā datu bāzē. Dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina datu bāzes pārvaldītāja iekasētās nodevas lielumu.
54. pants
Gada ziņojums
1. Iestādes vai organizācijas, kas izraudzītas atļauju piešķiršanai saskaņā ar 45. pantu, reģistrē visas atļaujas un šo informāciju ziņojumā dara pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei un datu bāzes pārvaldītājam.
Par katru sugu, uz kuru ir attiecināta atļauja saskaņā ar 45. panta 5. punktu, ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
a) sugas zinātniskais nosaukums un šķirnes nosaukums;
b) atļaujas pamatojums, ko norāda ar atsauci uz šīs regulas 45. panta 5. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktu;
c) atļauju kopskaits;
d) attiecīgo sēklu un sēklas kartupeļu kopējais daudzums;
e) ķīmiskā apstrāde fitosanitāriem mērķiem, kā minēts 45. panta 2. punktā.
2. Par atļaujām, kas izdotas saskaņā ar 45. panta 8. punktu, ziņojumā iekļauj šā panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda laikposmu, kurā atļaujas bija spēkā.
55. pants
Kopsavilkuma ziņojums
Dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu līdz 31. martam savāc ziņojumus un nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumu par visām atļaujām, ko dalībvalsts piešķīrusi iepriekšējā kalendārajā gadā. Ziņojumā iekļauj 54. pantā norādīto informāciju. Informāciju publicē datu bāzē, kā paredzēts 48. pantā Kompetentā iestāde var deleģēt datu bāzes pārvaldītājam uzdevumu savākt ziņojumus.
56. pants
Informācija pēc pieprasījuma
Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma citām dalībvalstīm vai Komisijai tiek sniegta sīka informācija par atsevišķos gadījumos piešķirtām atļaujām.
III SADAĻA
MARĶĒŠANA
1. NODAĻA
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips
57. pants
ES bioloģiskās ražošanas logotips
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 3. punktu Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips (turpmāk “ES bioloģiskās ražošanas logotips”) atbilst šīs regulas XI pielikuma A daļā iekļautajam paraugam.
Marķēšanas vajadzībām ES bioloģiskās ražošanas logotipu drīkst izmantot tikai tad, ja attiecīgo produktu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 ( 28 ) un šīs regulas prasībām ražo uzņēmēji, kuri ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 27., 28., 29., 32. un 33. pantā minētās kontroles sistēmas prasības.
58. pants
Koda un izcelsmes vietas norādes lietošanas nosacījumi
1. Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais kontroles iestādes vai organizācijas kods:
a) sākas ar akronīmu, kas apzīmē dalībvalsti vai trešo valsti un kas minēts ISO 3166 starptautiskajā standartā par valstu divburtu kodiem (Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi);
b) ietver terminu ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā, saskaņā ar šīs regulas XI pielikuma B.2. daļu;
c) ietver atsauces numuru, par kuru lemj Komisija vai dalībvalstu kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas XI pielikuma B.3. daļu;
d) ir novietots tajā pašā vizuālajā laukā, kur ES bioloģiskās ražošanas logotips, ja marķējumā ir izmantots bioloģiskās ražošanas logotips.
2. Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punktu c) apakšpunktā minētā norāde par vietu, kur ražoti produkta sastāvā esošie lauksaimniecības izejmateriāli, ir novietota uzreiz zem koda, kas minēts 1. punktā.
2. NODAĻA
Īpašas prasības barības marķēšanai
59. pants
Darbības joma, preču zīmju un tirdzniecības aprakstu izmantošana
Šo nodaļu nepiemēro lolojumdzīvnieku barībai un kažokzvēru barībai.
Preču zīmes un tirdzniecības aprakstus, uz kuriem ir tāda norāde, kāda minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā, drīkst izmantot tikai tad, ja visas augu vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi un ja šādas sastāvdaļas veido vismaz 95 % produkta sausnas.
60. pants
Norādes pārstrādātas barības marķējumā
1. Terminus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā, un ES bioloģiskās ražošanas logotipu pārstrādātas barības marķējumā drīkst izmantot tad, ja ir pilnībā izpildīti šādi nosacījumi:
a) pārstrādātā barība atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta iv) un v) punktam attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem vai 15. panta 1. punkta d) apakšpunktam attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un 18. pantam;
b) pārstrādātā barība atbilst šīs regulas noteikumiem un jo īpaši tās 22. un 26. pantam;
c) pārstrādātajā barībā visas augu vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi;
d) bioloģiskās lauksaimniecības produkti veido vismaz 95 % no produkta sausnas.
2. Ja ir izpildītas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, to produktu marķējumā, kurus dažādās proporcijās veido barības sastāvdaļas, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, un/vai barības sastāvdaļas, kas iegūtas pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, un/vai šīs regulas 22. pantā minēti produkti, ir atļauta šāda norāde:
“drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008”.
61. pants
Nosacījumi norāžu iekļaušanai pārstrādātas barības marķējumā
1. Norādi, kas minēta 60. pantā:
a) nodala no Padomes Direktīvas 79/373/EEK ( 29 ) 5. pantā vai Padomes Direktīvas 96/25/EK ( 30 ) 5. panta 1. punktā iekļautā formulējuma;
b) nedrīkst noformēt tādā krāsā, formātā vai ar tādu burtu izmēru, kas piesaista vairāk uzmanības nekā attiecīgi Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai Direktīvas 96/25/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais dzīvnieku barības apraksts vai nosaukums;
c) tajā pašā redzamības zonā papildina ar norādi (pēc sausnas svara):
i) par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, procentuālo daļu;
ii) par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas iegūtas laikā, kad notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, procentuālo daļu;
iii) par barības sastāvdaļas vai sastāvdaļu, kas nav minētas i) un ii) punktā procentuālo daļu;
iv) par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu procentuālo daļu dzīvnieku barībā;
d) papildina ar to barības sastāvdaļu nosaukumu sarakstu, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi;
e) papildina ar to barības sastāvdaļu nosaukumu sarakstu, kas iegūtas laikā, kad notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību.
2. Norādei, kas paredzēta 60. pantā, drīkst arī pievienot norādi uz prasību izmantot barību saskaņā ar šīs regulas 21. un 22. pantu.
3. NODAĻA
Citi īpaši marķēšanas noteikumi
62. pants
Pārejas periodā ražoti augu izcelsmes produkti
Pārejas periodā ražotu augu izcelsmes produktu marķējumā drīkst būt norāde “produkts ražots pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”, ja:
a) pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods;
b) norādes krāsa, izmērs un burtu veids nav vairāk pamanāms kā produkta tirdzniecības apraksts; visai norādei ir viens burtu izmērs;
c) produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes augu sastāvdaļu;
d) norāde ir saistīta ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 10. punktā minētās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukumu un/vai kodu.
IV SADAĻA
KONTROLES
1. NODAĻA
Kontroles minimālās prasības
63. pants
Kontroles kārtība un uzņēmēja saistības
1. Kad kontroles kārtību piemēro pirmo reizi, uzņēmējs izstrādā un pēc tam uztur:
a) ražošanas vienības un/vai telpu, un/vai darbības pilnu aprakstu;
b) visus praktiskos pasākumus, kas jāveic ražošanas vienības un/vai telpu, un/vai darbības līmenī, lai nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem;
c) piesardzības pasākumus, kas jāveic, lai samazinātu neatļautu līdzekļu vai vielu izraisīta piesārņojuma risku, un tīrīšanas pasākumus, kas jāveic uzglabāšanas vietās un visā uzņēmēja ražošanas procesā;
d) izmantotās ražošanas metodes īpašās iezīmes, ja uzņēmējs ir paredzējis pieprasīt dokumentārus pierādījumus saskaņā ar 68. panta 2. punktu.
Attiecīgā gadījumā šis apraksts un pirmajā daļā paredzētie pasākumi var būt daļa no uzņēmēja izveidotās kvalitātes sistēmas.
2. Šā panta 1. punktā minēto aprakstu un pasākumus ietver deklarācijā, ko paraksta atbildīgais uzņēmējs. Turklāt deklarācijā iekļauj uzņēmēja saistības:
a) veikt darbības saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem;
b) pārkāpumu vai neatbilstību gadījumā veikt piespiedu pasākumus bioloģiskās ražošanas noteikumu īstenošanai;
c) apņemties rakstiski informēt produkta pircējus, lai nodrošinātu to, ka šo produktu marķējumā tiek svītrotas norādes par bioloģiskās ražošanas metodi;
d) gadījumos, kad saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts izveidoto kontroles sistēmu uzņēmēju un/vai minētā uzņēmēja apakšuzņēmējus pārbauda dažādas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, piekrist informācijas apmaiņai starp minētajām iestādēm vai organizācijām;
e) gadījumos, kas uzņēmējs un/vai minētā uzņēmēja apakšuzņēmēji maina savu kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, piekrist kontroles lietu nosūtīšanai nākamajai kontroles iestādei vai kontroles organizācijai;
f) gadījumos, kad uzņēmējs izstājas no kontroles sistēmas, nekavējoties informēt attiecīgo kompetento iestādi un kontroles iestādi vai kontroles organizāciju;
g) gadījumos, kad uzņēmējs izstājas no kontroles sistēmas, piekrist tam, ka kontroles lietu glabā vismaz piecus gadus;
h) piekrist nekavējoties informēt attiecīgo kontroles iestādi vai iestādes vai kontroles organizāciju vai organizācijas par ikvienu neatbilstību vai pārkāpumu, kas ietekmē viņa produkta vai no citiem uzņēmējiem vai apakšuzņēmējiem saņemtu produktu bioloģisko statusu.
Pirmajā daļā minēto deklarāciju pārbauda kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas sagatavo ziņojumu, kurā apzināti iespējamie trūkumi un neatbilstība bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Uzņēmējs ar parakstu apstiprina šo ziņojumu un veic vajadzīgos korektīvos pasākumus.
3. Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta piemērošanas nolūkos uzņēmējs kompetentajai iestādei paziņo:
a) uzņēmēja vārdu vai nosaukumu un adresi;
b) telpu atrašanās vietu, attiecīgā gadījumā arī to zemes gabalu atrašanās vietu (zemesgrāmatas dati), kur tiek veiktas darbības;
c) darbību un produktu veidu;
d) uzņēmēja apņemšanos veikt darbību saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 834/2007 un šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem;
e) lauku saimniecības gadījumā – datumu, kurā ražotājs pārtraucis to līdzekļu lietošanu attiecīgajos zemes gabalos, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;
f) tās apstiprinātās organizācijas nosaukumu, kurai uzņēmējs uzticējis veikt kontroli savā uzņēmumā, ja dalībvalsts ieviesusi kontroles sistēmu, apstiprinot šādas organizācijas.
64. pants
Izmaiņas kontroles kārtībā
Atbildīgais uzņēmējs laikus paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei par jebkādām izmaiņām aprakstā vai pasākumos, kas minēti 63. pantā, un sākotnējā kontroles kārtībā, kas izklāstīta 70., 74., 80., 82., 86. un 88. pantā.
65. pants
Kontroles apmeklējumi
1. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde vismaz reizi gadā veic visu uzņēmēju fizisku pārbaudi.
2. Kontroles iestāde vai kontroles organizācija ņem un analizē paraugus, lai noteiktu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, lai pārbaudītu ražošanas metodes, kuras neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai lai noteiktu iespējamu piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. Paraugu skaits, kas katru gadu jāņem un jāanalizē kontroles iestādei vai kontroles organizācijai, atbilst vismaz 5 % no tās kontrolē esošo uzņēmēju skaita. Uzņēmējus, kuru uzņēmumā jāņem paraugi, atlasa, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu par bioloģiskās ražošanas noteikumu iespējamas neievērošanas risku. Šajā vispārējā novērtējumā ņem vērā visus ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmus.
Kontroles iestāde vai kontroles organizācija ņem un analizē paraugus katrā gadījumā, kad ir aizdomas par tādu līdzekļu vai paņēmienu lietošanu, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. Šādos gadījumos ņemamo un analizējamo paraugu minimālo skaitu nepiemēro.
Kontroles iestāde vai kontroles organizācija var ņemt un analizēt paraugus arī jebkurā citā gadījumā, lai noteiktu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, lai pārbaudītu ražošanas metodes, kuras neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai lai noteiktu iespējamu piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
3. Pēc katra kontroles apmeklējuma sagatavo kontroles ziņojumu, ko ar parakstu apstiprina ražošanas vienības uzņēmējs vai viņa pārstāvis.
4. Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic izlases veida kontroles apmeklējumus, par kuriem galvenokārt nav iepriekš paziņots, pamatojoties uz vispārēju riska novērtējumu attiecībā uz neatbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, ņemot vērā vismaz iepriekšējo kontroļu rezultātus, attiecīgo produktu daudzumu un produktu apmaiņas riskus.
66. pants
Uzskaites dokumenti
1. Krājumu uzskaites dokumentus un finanšu pārskatus glabā ražošanas vienībā vai tai piederošās telpās, un tie ļauj uzņēmējam identificēt un kontroles organizācijai vai kontroles iestādei pārbaudīt:
a) produktu piegādātāju un (ja tā nav tā pati persona) pārdevēju vai eksportētāju;
b) ražošanas vienībā piegādāto bioloģisko produktu veidu un daudzumu un, attiecīgā gadījumā, visu iepirkto materiālu īpašības un daudzumu, kā arī šo materiālu izlietojumu un, attiecīgā gadījumā, barības maisījuma sastāvu;
c) to bioloģisko produktu veidu un daudzumu, kas tiek uzglabāti ražošanas vienības telpās;
d) attiecībā uz visiem produktiem, kas izvesti no ražošanas vienības vai no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām – veidu, daudzumu un saņēmējus, un (ja tā nav tā pati persona) pircējus, kas nav galapatērētāji;
e) attiecībā uz uzņēmējiem, kas neuzglabā vai fiziski neapstrādā šādus produktus, – nopirkto un pārdoto produktu veidu un daudzumu, un piegādātājus, un (ja tā nav tā pati persona) pārdevējus vai eksportētājus, un pircējus, un (ja tā nav tā pati persona) saņēmējus.
2. Uzskaites dokumentos ietver arī bioloģisko produktu pieņemšanas laikā veikto pārbaužu rezultātus un jebkuru citu informāciju, kuru kontroles organizācija vai kontroles iestāde pieprasa, lai veiktu pienācīgu kontroli. Uzskaites dokumentus pamato ar atbilstīgiem attaisnojošiem dokumentiem. Uzskaites dokumentos ir redzama ražošanas līdzekļu un saražotās produkcijas bilance.
3. Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kontroles minimālās prasības ievēro arī attiecībā uz nebioloģisko produktu ražošanas vienībām un ražošanas līdzekļu uzglabāšanas telpām.
67. pants
Piekļuve telpām
1. Uzņēmējs:
a) nodrošina kontroles organizācijai vai kontroles iestādei kontroles nolūkā piekļuvi visām ražošanas vienības daļām un visām telpām, kā arī pārskatiem un attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem;
b) sniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei visu kontrolei vajadzīgo informāciju;
c) pēc kontroles iestādes vai kontroles organizācijas pieprasījuma iesniedz savu kontroles nodrošināšanas programmu rezultātus.
2. Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām importētāji un pirmie saņēmēji iesniedz informāciju par importētajiem sūtījumiem, kas minēti 84. pantā.
68. pants
Dokumentārie pierādījumi
1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu, kontroles iestādes un kontroles organizācijas izmanto dokumentāro pierādījumu paraugu, kas iekļauts šīs regulas XII pielikumā.
Ja veic elektronisku sertificēšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 3. punktā, paraksts dokumentārā pierādījuma 8. ailē nav vajadzīgs, ja dokumentārā pierādījuma autentiskums ir parādīts citādi, izmantojot pret viltojumiem drošu elektronisku metodi.
2. Ja uzņēmējs, uz ko attiecas 1. punktā minēto kontroles iestāžu un kontroles organizāciju pārbaudes, to pieprasa laikposmā, kurš jānorāda šīm kontroles iestādēm un kontroles organizācijām, tad minētās iestādes un organizācijas sniedz papildu dokumentārus pierādījumus, kas apliecina tās ražošanas metodes īpašās iezīmes, kurai izmantots XIIa pielikumā noteiktais paraugs.
Iesniedzot pieteikumus par papildu dokumentāriem pierādījumiem, XIIa pielikumā sniegtā parauga 2. ailē iekļauj attiecīgo norādi, kas minēta XIIb pielikumā.
69. pants
Pārdevēja apstiprinājums
Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. panta 3. punktu, pārdevēja apstiprinājumu par to, ka piegādātie produkti nav ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, var sagatavot atbilstīgi paraugam, kas iekļauts šīs regulas XIII pielikumā.
2. NODAĻA
Īpašas kontroles prasības lauksaimnieciskajā ražošanā iegūtiem vai ievāktiem augiem un augu produktiem
70. pants
Kontroles kārtība
1. Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ražošanas vienības pilno aprakstu:
a) sagatavo pat tad, ja uzņēmējs nodarbojas tikai ar savvaļas augu vākšanu;
b) tajā norāda glabāšanas un ražošanas telpas un zemes gabalus, un/vai ievākšanas platības, un, attiecīgā gadījumā, – telpas, kur notiek noteiktas pārstrādes un/vai iesaiņošanas darbības;
c) tajā norāda dienu, kurā pēdējo reizi attiecīgajos zemes gabalos un/vai savākšanas platībās ir izmantoti līdzekļi, kuru lietošana neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.
2. Savvaļas augu vākšanas gadījumā 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver trešo personu sniegtas garantijas, ko uzņēmējs var izmantot, lai pierādītu Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 2. punkta noteikumu izpildi.
71. pants
Paziņojumi
Katru gadu uzņēmējs līdz kontroles organizācijas vai kontroles iestādes norādītai dienai paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei augkopības produktu ražošanas grafiku, norādot sadalījumu pa zemes gabaliem.
72. pants
Augkopības uzskaite
Augkopības uzskaiti kārto reģistra veidā un uzglabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Papildus 71. pantā noteiktajam šajā uzskaitē ietver vismaz šādu informāciju:
a) attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem: lietošanas datums, mēslošanas līdzekļa veids un daudzums, attiecīgie zemes gabali;
b) attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem: apstrādes iemesls un datums, līdzekļa veids, apstrādes metode;
c) attiecībā uz saimniecības resursu iegādi: datums, iegādāto produktu veids un daudzums;
d) attiecībā uz ražu: datums, bioloģisko augu produktu vai pārejas periodā ražotu augu produktu veids un daudzums.
73. pants
Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs
Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, arī attiecībā uz vienībām, kas ražo nebioloģisko labību, kā arī saimniecības resursu uzglabāšanas telpām ievēro vispārējās un īpašās kontroles prasības, kas paredzētas 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā.
2.a
NODAĻA
Īpašas kontroles prasības attiecībā uz jūras aļģēm
73.a pants
Kontroles pasākumi attiecībā uz jūras aļģēm
Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši jūras aļģēm, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā pilnajā aprakstā jāietver:
(a) uz sauszemes un jūrā izvietoto iekārtu pilns apraksts;
(b) attiecīgā gadījumā, regulas 6.b panta 3. punktā aprakstītais vides novērtējums;
(c) attiecīgā gadījumā, regulas 6.b panta 4. punktā aprakstītais ilgtspējīgas pārvaldības plāns;
(d) attiecībā uz savvaļas jūras aļģēm jāsagatavo uz krasta un jūrā atrodošos ievākšanas apgabalu un sauszemes apgabalu, kuros tiek veiktas pēcievākšanas darbības, pilns apraksts un karte.
73.b pants
Jūras aļģu ražošanas reģistri
1. Jūras aļģu ražošanas reģistrus uzņēmējs veido reģistrācijas grāmatas veidā, un tā saimniecības telpās jebkurā laikā ir pieejama kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām. Tajā jānorāda vismaz šāda informācija:
(a) sugu saraksts, ieguves datums un daudzums;
(b) izmantoto mēslošanas līdzekļu pielietošanas datums, veids un daudzums.
2. Attiecībā uz savvaļas jūras aļģu ievākšanu reģistrā jāietver arī:
(a) katras sugas, kas atrodas nosauktajās ieguves vietās, ieguves darbību vēsture;
(b) sezonā plānotā ieguve (apjomi);
(c) iespējamā ieguves vietu piesārņojuma avoti;
(d) ilgtspējīgas ieguves daudzums gadā no katras ieguves vietas.
3. NODAĻA
Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem
74. pants
Kontroles kārtība
1. Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši lopkopībā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās ražošanas vienības pilnais apraksts ietver:
a) dzīvnieku novietņu, ganību, āra platību u. c. pilnu aprakstu un, attiecīgā gadījumā, lopkopības produktu uzglabāšanas, iesaiņošanas un pārstrādes telpu pilnu aprakstu, lopkopības produktus, izejvielas un resursus;
b) kūtsmēslu uzglabāšanas iekārtu pilnu aprakstu.
2. Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver:
a) kūtsmēslu izkliedēšanas plānu, kas saskaņots ar kontroles organizāciju vai kontroles iestādi, kopā ar augkopībai atvēlēto teritoriju pilnu aprakstu;
b) attiecīgā gadījumā attiecībā uz kūtsmēslu izkliedēšanu – 3. panta 3. punktā minētās rakstiskās vienošanās ar citām saimniecībām, kas atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem;
c) bioloģiskās lopkopības vienības apsaimniekošanas plānu.
75. pants
Lauksaimniecības dzīvnieku identificēšana
Lauksaimniecības dzīvniekus pastāvīgi identificē, izmantojot katrai sugai pielāgotas metodes; lielus zīdītājus identificē individuāli un mājputnus un mazus zīdītājus – individuāli vai pa grupām.
76. pants
Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaite
Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaiti kārto reģistra grāmatas veidā un to glabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Šāda uzskaite sniedz ganāmpulka apsaimniekošanas sistēmas pilnu aprakstu, ietverot vismaz šādu informāciju:
a) attiecībā uz dzīvniekiem, ko ieved saimniecībā: izcelsme un ievešanas diena, pārejas periods, identifikācijas zīme un veterinārā informācija;
b) attiecībā uz dzīvniekiem, ko izved no saimniecības: vecums, skaits, svars (ja paredzēti kaušanai), identifikācijas zīme un galamērķis;
c) ziņas par zaudētiem dzīvniekiem un zaudējuma iemesli;
d) attiecībā uz barību: veids, to skaitā barības piedevas, dažādu sastāvdaļu proporcijas uztura devās un laikposmi, kad pieejamas āra ganības, pārdzīšanas laikposmi, ja piemēro ierobežojumus;
e) attiecībā uz slimību profilaksi un ārstēšanu un veterināro aprūpi: ārstēšanas diena, diagnoze, devas, ārstēšanas līdzekļa veids, ziņas par aktīvajām farmakoloģiskajām vielām, izmantoto ārstēšanas metodi un veterinārārsta norādījumiem veterinārajai aprūpei, norādot iemeslus un zāļu izdalīšanās laiku, ko piemēro, pirms dzīvnieku produktus var pārdot kā bioloģiski ražotus produktus.
77. pants
Kontroles pasākumi attiecībā uz veterinārajām zālēm
Visos gadījumos, kad izmanto veterinārās zāles, 76. panta e) apakšpunktā noteikto informāciju paziņo kontroles iestādei vai organizācijai, pirms dzīvniekus vai dzīvnieku produktus pārdod kā bioloģiski ražotus vai audzētus. Ārstētos dzīvniekus skaidri identificē, lielus dzīvniekus identificē individuāli; mājputnus, mazus dzīvniekus un bites identificē attiecīgi individuāli vai pa grupām, vai pa stropiem.
78. pants
Īpaši kontroles pasākumi biškopībā
1. Biškopis iesniedz kontroles iestādei vai organizācijai vajadzīgā mēroga karti, kurā parādīta stropu atrašanās vieta. Ja nav noteiktas teritorijas saskaņā ar 13. punkta 2. punktu, biškopis iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai attiecīgos dokumentus un pierādījumus (tostarp, ja vajadzīgs, attiecīgu analīzi) par to, ka bišu saimēm pieejamās platības atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām.
2. Dravas žurnālā ieraksta šādas ziņas par piebarošanu: barības veids, datumi, daudzumi un stropi, kuros tā izmantota.
3. Ja jāizmanto veterinārās zāles, ārstnieciskā līdzekļa veidu, ietverot norādi par aktīvo farmakoloģisko vielu, līdz ar sīkām ziņām par diagnozi, devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu, zāļu oficiālo izdalīšanās laiku nepārprotami reģistrē un paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, pirms produktus pārdod kā bioloģiski ražotus.
4. Zonu, kur atrodas drava, reģistrē kopā ar stropu identifikāciju. Kontroles iestādi vai organizāciju informē par dravu pārvietošanu līdz datumam, par kuru vienojas ar kontroles iestādi vai organizāciju.
5. Ievēro īpašu piesardzību, lai nodrošinātu atbilstīgu biškopības produktu ievākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Reģistrē visus pasākumus, kas veikti šīs prasības izpildei.
6. Šūnu rāmju izņemšanu un medus izņemšanu reģistrē dravas žurnālā.
79. pants
Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs
Ja uzņēmējs apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kā paredzēts 17. panta 1. punktā, 40. un 41. pantā, kontroles sistēmu, kas paredzēta 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā, piemēro arī ražošanas vienībām, kurās audzē nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus vai ražo nebioloģiskus dzīvnieku produktus.
3.a
NODAĻA
Īpašas kontroles prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu
79.a pants
Kontroles pasākumi attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu
Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši akvakultūras dzīvnieku ražošanā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā jāietver:
(a) uz sauszemes un jūrā izvietoto iekārtu pilns apraksts;
(b) attiecīgā gadījumā, regulas 6.b panta 3. punktā aprakstītais vides novērtējums;
(c) attiecīgā gadījumā, regulas 6.b panta 4. punktā aprakstītais ilgtspējīgas pārvaldības plāns;
(d) attiecībā uz gliemjiem jāiekļauj 25.q panta 2. punktā prasītās ilgtspējīgas pārvaldības plāna īpašās nodaļas kopsavilkums.
79.b pants
Akvakultūras dzīvnieku ražošanas reģistri
Uzņēmējs reģistrācijas grāmatā, kura saimniecības telpās jebkurā laikā ir pieejama kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, norāda šādu informāciju:
(a) saimniecībā ievesto dzīvnieku izcelsme, ierašanās datums un pārejas periods;
(b) no saimniecības izvesto dzīvnieku partiju numurs, dzīvnieku vecums, svars un galamērķis;
(c) ieraksti par zivju izbēgšanas gadījumiem;
(d) attiecībā uz zivīm — barības veids un daudzums, bet karpu un radniecīgu sugu gadījumā — dokumentāri pierādījumi par piebarojuma izmantošanu;
(e) veterinārā ārstēšana, norādot sīku informāciju par iemeslu, ārstēšanas datumu, ārstēšanas metodi, zāļu veidu un zāļu izdalīšanās laikposmu;
(f) slimību profilakses pasākumi, norādot sīku informāciju par ražošanas pārtraukuma periodiem, tīrīšanu un ūdens attīrīšanu.
79.c pants
Īpaši kontroles apmeklējumi saistībā ar divvāku gliemjiem
Divvāku gliemju ražošanas inspektoru apmeklējumi notiek pirms maksimālā biomasas daudzuma sasniegšanas un tās laikā.
79.d pants
Vairākas viena uzņēmēja vadītas ražošanas vienības
Ja uzņēmējs apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kā norādīts 25.c pantā, vienības, kurās ražo nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus, arī pakļauj kontroles sistēmai, kas aprakstīta 1. nodaļā un šajā nodaļā.
4. NODAĻA
►M2 Kontroles prasības vienībām, kurās sagatavo augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktus un pārtikas produktus, kas sastāv no augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktiem ◄
80. pants
Kontroles kārtība
Ja ražošanas vienība savām vajadzībām vai trešās personas vajadzībām ir iesaistīta produktu sagatavošanā un tajā ietilpst ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu iesaiņošanā un/vai pārsaiņošanā, vai ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu marķēšanā un/vai pārmarķēšanā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā iekļauj telpas, kurās veic lauksaimniecības produktu pieņemšanu, pārstrādi, iesaiņošanu, marķēšanu un uzglabāšanu pirms un pēc ar tiem veiktajām darbībām, kā arī produktu pārvadāšanas procedūras.
5. NODAĻA
►M2 Kontroles prasības attiecībā uz bioloģisku produktu importu no trešām valstīm ◄
81. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro visiem uzņēmējiem, kas savām vajadzībām vai cita uzņēmēja vajadzībām ir iesaistīti bioloģisko produktu importā un/vai saņemšanā kā importētāji un/vai kā pirmie saņēmēji.
82. pants
Kontroles kārtība
1. Attiecībā uz importētāju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver ziņas par importētāja telpām un importēšanas darbībām, norādot produktu ievešanas vietas Kopienā, un par visām citām telpām, ko importētājs plāno izmantot importēto produktu uzglabāšanai līdz to piegādei pirmajam saņēmējam.
Turklāt 63. panta 2 punktā minētajā deklarācijā ietver importētāja saistības nodrošināt, lai visas telpas, ko importētājs izmantos produktu uzglabāšanai, tiktu uzrādītas kontrolei, ko veic vai nu kontroles organizācija, vai kontroles iestāde, vai arī, ja šīs noliktavas atrodas citā dalībvalstī vai reģionā, kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas ir apstiprināta kontroles veikšanai attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.
2. Attiecībā uz pirmo saņēmēju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā norāda pieņemšanai un uzglabāšanai izmantotās telpas.
3. Ja importētājs un pirmais saņēmējs ir viena un tā pati juridiskā persona un darbojas vienā vienībā, 63. panta 2 punkta otrajā daļā minētos ziņojumus var noformēt vienā ziņojumā.
83. pants
Uzskaites dokumenti
Importētājs un pirmais saņēmējs kārto atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu pārskatus, ja vien viņi nedarbojas vienā ražošanas vienībā.
Pēc kontroles iestādes vai kontroles organizācijas pieprasījuma tiek sniegtas visas ziņas par pārvadājumu kārtību no trešās valsts eksportētāja pirmajam saņēmējam un no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām saņēmējiem Kopienā.
84. pants
Informācija uz importētajiem sūtījumiem
Importētājs laikus informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par katru sūtījumu, kas importējams Kopienā, norādot:
a) pirmā saņēmēja vārdu vai nosaukumu un adresi;
b) visas ziņas, ko var pamatoti pieprasīt kontroles organizācija vai iestāde:
i) ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 32. pantu – minētajā pantā paredzētie dokumentārie pierādījumi,
ii) ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. pantu – minētajā pantā paredzētā inspekcijas sertifikāta kopija.
Pēc importētāja kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pieprasījuma importētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pārsūta pirmā saņēmēja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
85. pants
Kontroles apmeklējumi
Kontroles iestāde vai kontroles organizācija pārbauda šīs regulas 83. pantā minētos uzskaites dokumentus un Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto sertifikātu vai minētās regulas 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētos dokumentāros pierādījumus.
Ja importētājs veic importēšanas darbības, izmantojot dažādas vienības vai telpas, viņš pēc pieprasījuma dara pieejamus šīs regulas 63. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētos ziņojumus par katru no šīm vienībām vai telpām.
6. NODAĻA
Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kas iesaistītas bioloģisko produktu ražošanā, sagatavošanā vai importēšanā un kas ir noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām par attiecīgo faktisko darbību daļēju vai pilnīgu veikšanu
86. pants
Kontroles kārtība
Attiecībā uz darbībām, par kuru veikšanu ir noslēgts apakšlīgums ar trešām personām, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver:
a) apakšuzņēmēju sarakstu ar to darbību aprakstu un norādi uz kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kam tie ir pakļauti;
b) apakšuzņēmēju rakstisku piekrišanu tam, ka viņu saimniecība ir pakļauta Regulas (EK) Nr. 834/2007 V sadaļā minētajai kontroles sistēmai;
c) visus praktiskos pasākumus, kas inter alia ietver atbilstīgu uzskaites dokumentu sistēmu un kas veicami ražošanas vienībā, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz produktiem, kurus uzņēmējs laiž tirgū, var izsekot attiecīgi piegādātājiem, pārdevējiem, saņēmējiem un pircējiem.
7. NODAĻA
Kontroles prasības vienībām, kurās gatavo barību
87. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro visām vienībām, kas savām vajadzībām vai trešās personas uzdevumā ir iesaistītas Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto produktu sagatavošanā.
88. pants
Kontroles kārtība
1. Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā vienības pilnajā aprakstā norāda:
a) telpas, kurās dzīvnieku barībai paredzētos produktus pieņem, sagatavo un uzglabā pirms un pēc ar tiem veiktajām darbībām;
b) telpas, ko izmanto citu barības sagatavošanā lietotu produktu uzglabāšanai;
c) telpas, ko izmanto tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai;
d) ja vajadzīgs, norāda tā barības maisījuma aprakstu, ko uzņēmējs paredzējis sagatavot saskaņā ar Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un dzīvnieku sugu vai klasi, kurai barības maisījums ir paredzēts;
e) ja vajadzīgs, norāda to barības sastāvdaļu nosaukumu, ko uzņēmējs paredzējis sagatavot.
2. Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos pasākumos, ko uzņēmēji veic, lai nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, iekļauj norādes par 26. pantā minētajiem pasākumiem.
3. Kontroles iestāde vai kontroles organizācija izmanto šos pasākumus, lai veiktu ar katru sagatavošanas vienību saistīto risku vispārēju novērtējumu un izstrādātu kontroles plānu. Šajā kontroles plānā paredz minimālo pēc nejaušības principa ņemto paraugu skaitu atkarībā no iespējamajiem riskiem.
89. pants
Uzskaites dokumenti
Lai nodrošinātu darbību pienācīgu kontroli, 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos iekļauj informāciju par barības sastāvdaļu, barības piedevu, pārdotās produkcijas un gatavās produkcijas izcelsmi, veidu un daudzumu.
90. pants
Kontroles apmeklējumi
Šīs regulas 65. pantā minētais kontroles apmeklējums ietver visu telpu fizisku pārbaudi. Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic apmeklējumus ar noteiktu mērķi, pamatojoties uz bioloģiskās ražošanas noteikumu iespējamas neievērošanas riska vispārējo novērtējumu.
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde pievērš īpašu uzmanību kritiskajiem kontroles punktiem, kas norādīti uzņēmējam, lai konstatētu, vai tiek pareizi veiktas pārraudzības un pārbaudes darbības.
Visas telpas, ko uzņēmējs izmanto savu darbību veikšanai, drīkst pārbaudīt tik bieži, cik vien to prasa attiecīgie riski.
8. NODAĻA
Pārkāpumi un informācijas apmaiņa
91. pants
Pasākumi, ja ir aizdomas par neatbilstību un pārkāpumiem
1. Ja uzņēmējs uzskata vai viņam ir aizdomas, ka produkts, ko viņš ir ražojis, sagatavojis, importējis vai saņēmis no cita uzņēmēja, neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, viņš uzsāk procedūras, vai nu lai svītrotu produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, vai arī lai šo produktu nodalītu un identificētu. Viņš drīkst ļaut šo produktu pārstrādāt vai iesaiņot, vai pārdot tikai pēc minēto aizdomu novēršanas, ja vien attiecīgo produktu nelaiž tirgū bez norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi. Šādu šaubu gadījumā uzņēmējs nekavējoties informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst pieprasīt, lai produktu nelaistu tirgū ar norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi, līdz informācija, ko tā saņēmusi no uzņēmēja vai cita avota, ir novērsusi šaubas.
2. Ja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmējs gatavojas laist tirgū produktu, kas neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bet kura marķējumā ir norāde uz bioloģiskās ražošanas metodi, šī kontroles iestāde vai kontroles organizācija var pieprasīt, lai uzņēmējs uz laiku, ko noteikusi minētā kontroles iestāde vai kontroles organizācija, pārtrauc laist tirgū produktu ar šo norādi. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kontroles iestāde vai kontroles organizācija ļauj uzņēmējam iesniegt apsvērumus. Šo lēmumu papildina pienākums svītrot šā produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja kontroles iestāde vai kontroles organizācija ir pārliecināta, ka produkts neatbilst bioloģiskās ražošanas prasībām.
Tomēr ja aizdomas iepriekš minētajā laikposmā neapstiprinās, pirmajā daļā minēto lēmumu atceļ ne vēlāk kā šā laikposma beigās. Uzņēmējs pilnībā sadarbojas ar kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, lai izkliedētu aizdomas.
3. Dalībvalstis veic visus pasākumus vai sankcijas, kas vajadzīgas, lai novērstu Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā minēto norāžu krāpniecisku izmantošanu.
92. pants
Informācijas apmaiņa starp kontroles iestādēm, kontroles organizācijām un kompetentajām iestādēm
1. Ja uzņēmēju un/vai minētā uzņēmēja apakšuzņēmējus pārbauda dažādas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par darbībām, ko tās kontrolē.
2. Ja uzņēmēji un/vai viņu apakšuzņēmēji maina savu kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, attiecīgās kontroles iestādes vai kontroles organizācijas par šo maiņu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.
Iepriekšējā kontroles iestāde vai kontroles organizācija nodod nākamajai kontroles iestādei vai kontroles organizācijai attiecīgā uzņēmēja kontroles lietas nepieciešamos elementus un ziņojumus, kas minēti 63. panta 2. punkta otrajā daļā.
Jaunā kontroles iestāde vai kontroles organizācija pārliecinās, vai uzņēmējs ir novērsis vai patlaban novērš neatbilstības, kas minētas iepriekšējās kontroles iestādes vai kontroles organizācijas ziņojumā.
3. Ja uzņēmējs izstājas no kontroles sistēmas, minētā uzņēmēja kontroles iestāde vai kontroles organizācija nekavējoties informē kompetento iestādi.
4. Ja kontroles iestāde vai kontroles organizācija konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, tā nekavējoties par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kas to ir norīkojusi vai apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantu.
Minētā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var pieprasīt arī jebkādu citu informāciju par neatbilstībām vai pārkāpumiem.
Ja ir konstatētas neatbilstības vai pārkāpumi attiecībā uz produktiem, kurus kontrolē citas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, tā nekavējoties informē arī minētās iestādes vai organizācijas.
5. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus un izveido dokumentētas procedūras, lai būtu iespējams apmainīties ar informāciju starp visām kontroles iestādēm, ko tās norīkojušas, un/vai visām kontroles organizācijām, ko tās apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantu, tostarp procedūras, kā veicama informācijas apmaiņa nolūkā pārbaudīt minētās regulas 29. panta 1. punktā minētos dokumentāros pierādījumus.
6. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus un izveido dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu to, ka informācija par šīs regulas 65. pantā minēto pārbaužu un apmeklējumu rezultātiem tiek paziņota maksājumu aģentūrai saskaņā ar minētās aģentūras vajadzībām, kā paredzēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2011 ( 31 ) 33. panta 1. punktā.
92.a pants
Informācijas apmaiņa starp dažādām dalībvalstīm un Komisiju
1. Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecībā uz produktu, kurš ir no citas dalībvalsts un uz kura ir norādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties informē dalībvalsti, kas norīkojusi kontroles iestādi vai apstiprinājusi kontroles organizāciju, pārējās dalībvalstis un Komisiju.
2. Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. vai 3. punktam importētu produktu atbilstību prasībām, kuras noteiktas minētajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 1235/2008, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
3. Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantam importētu produktu atbilstību prasībām, kas noteiktas minētajā regulā un Regulā (EK) Nr. 834/2007, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties par to paziņo dalībvalstij, kura izdevusi atļauju, pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Pārējām dalībvalstīm un Komisijai paziņojumu nosūta gadījumā, kad ir konstatēta neatbilstība vai pārkāpums saistībā ar produktiem, par kuriem pati dalībvalsts ir izdevusi atļauju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantā.
4. Dalībvalsts, kas saņem saskaņā ar 1. vai 3. punktu nosūtītu paziņojumu par neatbilstīgiem produktiem, vai dalībvalsts, kas izdevusi Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantā minēto atļauju par produktu, saistībā ar kuru ir konstatēta neatbilstība vai pārkāpums, izmeklē attiecīgo neatbilstību vai pārkāpumu cēloņus. Tā tūlīt veic piemērotus pasākumus.
Tā, atbildot uz sākotnējo paziņojumu 94. panta 1. punktā minētajā sistēmā, informē dalībvalsti, kas nosūtījusi paziņojumu, pārējās dalībvalstis un Komisiju par izmeklēšanas rezultātiem un par veikto darbību. Atbildi nosūta 30 kalendāra dienās no sākotnējā paziņojuma datuma.
5. Dalībvalsts, kas nosūtījusi sākotnējo paziņojumu, vajadzības gadījumā var lūgt atbildētāju dalībvalsti sniegt papildu informāciju. Pēc tam kad ir saņemta atbilde vai papildu informācija no dalībvalsts, kas saņēmusi paziņojumu, dalībvalsts, kas nosūtījusi sākotnējo paziņojumu, noteikti izdara vajadzīgos ierakstus un atjauninājumus 94. panta 1. punktā minētajā sistēmā.
92.b pants
Informācijas publicēšana
Dalībvalstis, izmantojot šīs regulas XII pielikumā iekļauto paraugu, piemērotā veidā, arī publiskojot internetā, dara pieejamus sabiedrībai atjauninātus Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 5. punktā minētos sarakstus, kas ietver dokumentārus pierādījumus saistībā ar katru uzņēmēju, kā paredzēts minētās regulas 29. panta 1. punktā. Dalībvalstis pienācīgi ievēro prasības par personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 32 ).
9.
NODAĻA
Kompetento iestāžu veikta uzraudzība
92.c pants
Uzraudzības darbības, kas saistītas ar kontroles organizācijām
1. Uzraudzības darbības, ko veic kompetentās iestādes, kuras deleģē kontroles pienākumus kontroles organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ir vērstas uz minēto kontroles organizāciju darbības efektivitātes novērtēšanu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 ( 33 ) 2. panta 11. punktā definētās valsts akreditācijas struktūras darba rezultātus.
Minēto uzraudzības darbību ietvaros tiek novērtētas kontroles organizāciju iekšējās procedūras attiecībā uz kontrolēm, kontroles lietu pārvaldību un pārbaudi, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 uzliktos pienākumus, un pārbaudīta rīcība neatbilstību, kā arī pārsūdzību un sūdzību gadījumos.
2. Kompetentās iestādes prasa kontroles organizācijām iesniegt dokumentāciju par to riska analīzes procedūru.
Riska analīzes procedūra ir izveidota tā, lai:
a) riska analīzes rezultāti nodrošinātu pamatu iepriekš nepaziņotu vai paziņotu ikgadējo pārbaužu un apmeklējumu intensitātes noteikšanai;
b) atkarībā no riska kategorijas tiktu veikti papildu kontroles apmeklējumi pēc nejaušības principa saskaņā ar 65. panta 4. punktu, ietverot vismaz 10 % uzņēmēju, ar ko noslēgts līgums;
c) no visām pārbaudēm un apmeklējumiem, ko veic saskaņā ar 65. panta 1. un 4. punktu, vismaz 10 % būtu iepriekš nepaziņoti;
d) uzņēmēji, attiecībā uz kuriem ir jāveic iepriekš nepaziņotas pārbaudes un apmeklējumi, tiktu atlasīti, pamatojoties uz riska analīzi, un minētās pārbaudes un apmeklējumi tiktu plānoti atkarībā no riska pakāpes.
3. Kompetentās iestādes, kas deleģē kontroles pienākumus kontroles organizācijām, pārliecinās par to, vai kontroles organizāciju darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas, tostarp zināšanas par riska elementiem, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, pietiekama kvalifikācija, sagatavotība un pieredze saistībā ar bioloģisko ražošanu vispār un jo īpaši saistībā ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem, un ka ir spēkā piemēroti noteikumi par inspektoru rotāciju.
4. Kompetentajām iestādēm ir dokumentētas procedūras, kas paredzētas, lai deleģētu pienākumus kontroles organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 5. punktu un lai veiktu uzraudzību saskaņā ar šo pantu, turklāt ir sīki norādīta informācija, kas jāsniedz kontroles organizācijām.
92.d pants
Neatbilstību un pārkāpumu gadījumā veicamo pasākumu katalogs
Kompetentās iestādes pieņem un nosūta kontroles organizācijām, kam ir deleģēti kontroles pienākumi, katalogu, kurā uzskaitīti vismaz pārkāpumi un neatbilstības, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, un atbilstošie pasākumi, kas kontroles organizācijām jāpiemēro gadījumos, kad bioloģiskajā ražošanā iesaistītie uzņēmēji, ko tās kontrolē, ir pieļāvuši pārkāpumus vai neatbilstības.
Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas katalogā var iekļaut arī citu saistītu informāciju.
92.e pants
Kontroles organizāciju ikgadēja pārbaude
Kompetentās iestādes organizē to kontroles organizāciju ikgadēju pārbaudi, kurām ir deleģēti kontroles pienākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Ikgadējās pārbaudes vajadzībām kompetentā iestāde ņem vērā Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā definētās valsts akreditācijas struktūras darba rezultātus. Ikgadējās pārbaudes laikā kompetentā iestāde jo īpaši pārbauda:
a) to, kā kontroles organizācija ievēro standarta kontroles procedūru, kuru kontroles organizācija iesniegusi kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 6. punkta a) apakšpunktu;
b) to, vai kontroles organizācijai ir pietiekams skaits atbilstīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 5. punkta b) apakšpunktā, un to, vai ir notikušas mācības saistībā ar riskiem, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu;
c) to, vai kontroles organizācijai ir un tā ievēro dokumentētas procedūras un veidnes, kas paredzētas:
i) ikgadējai riska analīzei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 3. punktu;
ii) uz riska izvērtējumu balstītas paraugu ņemšanas stratēģijas sagatavošanai, paraugu ņemšanas un laboratorijas analīžu veikšanai;
iii) informācijas apmaiņai ar citām kontroles organizācijām un ar kompetento iestādi;
iv) sākotnējām un turpmākām kontrolēto uzņēmēju kontrolēm;
v) pārkāpumu vai neatbilstību gadījumā piemērojamo pasākumu kataloga piemērošanai un piemērošanas seku pārbaudei;
vi) tam, lai tiktu ievērotas tās prasības par kontroles organizācijas kontrolēto uzņēmēju personas datu aizsardzību, ko noteikušas dalībvalstis, kurā darbojas minētā kompetentā iestāde, un kas ir saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.
92.f pants
Dati par bioloģisko ražošanu valsts daudzgadu kontroles plānā un gada ziņojumā
Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts daudzgadu kontroles plānos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 41. pantā, ir paredzēta to bioloģiskās ražošanas kontroļu uzraudzība, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, un ka konkrēti dati par minēto uzraudzību (turpmāk “dati par bioloģisko ražošanu”) tiek iekļauti gada ziņojumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pantā. Dati par bioloģisko ražošanu aptver šīs regulas XIIIb pielikumā norādītās jomas.
Dati par bioloģisko ražošanu pamatojas uz informāciju par kontrolēm, ko veikušas kontroles organizācijas un/vai kontroles iestādes, un uz revīzijām, ko veikusi kompetentā iestāde.
No 2015. gada par 2014. gadu dati tiek sagatavoti, izmantojot šīs regulas XIIIc pielikumā iekļautās veidnes.
Datus par bioloģisko ražošanu dalībvalstis var iekļaut savā valsts kontroles plānā un gada ziņojumā kā nodaļu par bioloģisko ražošanu.
V SADAĻA
INFORMĀCIJAS NOSŪTĪŠANA KOMISIJAI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. NODAĻA
Informācijas nosūtīšana Komisijai
93. pants
Statistikas informācija
1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam sniedz Komisijai Regulas (EK) Nr. 834/2007 36. pantā minēto ikgadējo statistikas informāciju par bioloģisko ražošanu, izmantojot Komisijas (DG Eurostat) nodrošināto datorsistēmu dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai.
2. Statistikas informācija, kas minēta 1. punktā, konkrēti ietver šādus datus:
a) bioloģisko ražotāju, pārstrādātāju, importētāju un eksportētāju skaits;
b) bioloģiskie augkopības produkti, kultūraugu platības pārejas periodā un kultūraugu platības, ko izmanto bioloģiskai ražošanai;
c) bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku skaits un bioloģiskās lopkopības produkti;
d) dati par bioloģisko rūpniecisko produkciju atkarībā no darbību veida;
e) bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražošanas vienību skaits;
f) bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku produkcijas apjoms;
g) fakultatīvi — bioloģisko jūras aļģu vienību skaits un bioloģisko jūras aļģu produkcijas apjoms.
3. Lai nosūtītu 1. un 2. punktā minēto statistikas informāciju, dalībvalstis izmanto vienoto datu ievadīšanas vietu, ko nodrošina Komisija (DG Eurostat).
4. Noteikumus par statistikas datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā Kopienas statistikas programmas ietvaros, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.
94. pants
Cita informācija
1. Izmantojot Komisijas (Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD) nodrošinātās datorsistēmas dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai, dalībvalstis sniedz Komisijai šādu informāciju, kas nav statistikas informācija:
a) līdz 2009. gada 1. janvārim – informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. panta a) apakšpunktā, un pēc tam informācija par visām izmaiņām, ja tādas tiek veiktas;
b) katru gadu līdz 31. martam – informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. panta b) apakšpunktā, par kontroles iestādēm un kontroles organizācijām, kuras apstiprinātas iepriekšējā gada 31. decembrī;
c) katru gadu līdz 1. jūlijam – visa pārējā informācija, kas tiek prasīta vai ir vajadzīga saskaņā ar šo regulu;
d) viena mēneša laikā pēc to apstiprināšanas – informācija par dalībvalstu piešķirtajiem izņēmumiem saskaņā ar 47. panta pirmās daļas c) un e) apakšpunktu.
2. Datu nosūtīšanu, ievadīšanu un atjaunināšanu sistēmā, kas minēta 1. punktā, Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. pantā minētajai kompetentajai iestādei uzņemoties atbildību, veic pati iestāde vai arī organizācija, kurai šī funkcija ir deleģēta.
3. Noteikumus par datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.
2. NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
95. pants
Pārejas perioda pasākumi
1. Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, liellopus var turēt piesietus novietnēs, kuras eksistēja jau pirms 2000. gada 24. augusta, ja regulāri tiek nodrošināta iespēja kustēties, audzēšana notiek saskaņā ar dzīvnieku labturības prasībām ērtās un pakaišiem nokaisītās platībās, tiek nodrošināta atsevišķa aprūpe un ja kompetentā iestāde ir atļāvusi šo pasākumu. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.
2. Kompetentā iestāde pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, attiecībā uz turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu var atļaut izņēmumus, kuri piešķirti lopkopības saimniecībām, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.5.1. punktā paredzēto atkāpi. Uzņēmēji, kuri izmanto šo atkāpi, iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas paredzēti, lai līdz pārejas perioda beigām nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.
3. Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, gaļas ieguvei paredzēto aitu un cūku nobarošanas beigu posms var notikt telpās, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.3.4. punktā, ja šīs regulas 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.
4. Pārejas periodā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, sivēnu kastrāciju drīkst veikt bez anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļu lietošanas.
5. Līdz šajā regulā tiek iekļauti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, piemēro valsts noteikumus vai, ja tādu nav, dalībvalstu akceptētus vai atzītus privātus standartus.
6. Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta j) apakšpunkta īstenošanas nolūkā un līdz konkrētu vielu iekļaušanai, ko veic saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punkta f) apakšpunktu, drīkst izmantot tikai kompetentās iestādes atļautus līdzekļus.
7. Atļaujas par lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskām sastāvdaļām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 207/93, var uzskatīt par piešķirtām saskaņā ar šo regulu. Tomēr atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar iepriekšējās regulas 3. panta 6. punktu, zaudē spēku 2009. gada 31. decembrī.
8. Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 1. jūlijā, uzņēmēji attiecībā uz marķējumu drīkst turpināt piemērot Regulā (EEK) Nr. 2092/91 izklāstītos noteikumus par:
i) sistēmu pārtikas bioloģisko sastāvdaļu procentuālās daļas aprēķināšanai;
ii) kontroles iestādes vai kontroles organizācijas kodu un/vai nosaukumu.
9. To produktu krājumus, kas līdz 2010. gada 1. jūlijam saražoti, iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, arī turpmāk drīkst laist tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, līdz izbeidzas krājumi.
10. Iesaiņojamo materiālu, kas saražots saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, līdz 2012. gada 1. jūlijam drīkst izmantot produktiem, kurus laiž tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, ja produkts visos pārējos aspektos atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 prasībām.
10.a Attiecībā uz vīna nozares produktiem 8. punktā minētais pārejas periods beidzas 2012. gada 31. jūlijā.
Līdz 2012. gada 31. jūlijam saražotā vīna krājumus vai nu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, vai arī Regulu (EK) Nr. 834/2007 var turpināt laist tirgū, līdz izbeidzas krājumi, un izpildot šādas marķēšanas prasības:
a) Kopienas bioloģiskās ražošanas logotipu, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 1. punktā un kuru no 2010. gada 1. jūlija sauc “ES bioloģiskās ražošanas logotips”, var izmantot ar nosacījumu, ka vīna ražošanas process atbilst šīs regulas II sadaļas 3.a nodaļas prasībām;
b) uzņēmumi, kas izmanto “ES bioloģiskās ražošanas logotipu”, vismaz piecus gadus pēc vīna, kas iegūts no bioloģiskajām vīnogām, laišanas tirgū glabā dokumentētus pierādījumus, tostarp par attiecīgo vīna daudzumu litros, sadalot pa vīna kategorijām un gadiem;
c) ja pierādījumi, kas minēti šā punkta b) apakšpunktā, nav pieejami, šādu vīnu var marķēt kā “no bioloģiskajām vīnogām ražots vīns” ar nosacījumu, ka tas atbilst šīs regulas prasībām, izņemot tās II sadaļas 3.a nodaļā minētās prasības;
d) vīnu, kas marķēts kā “no bioloģiskām vīnogām ražots vīns”, nevar marķēt ar “ES bioloģiskās ražošanas logotipu”.
11. Kompetentā iestāde uz laiku, kura beigu termiņš ir ►M11 2015. gada 1. janvāris ◄ , tādām akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu ražošanas vienībām, kuras, kamēr šī regula vēl nav stājusies spēkā, jau ir izveidotas un darbojas atbilstīgi dalībvalsts atzītiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem, var atļaut saglabāt bioloģiskā ražotāja statusu tik ilgi, kamēr turpinās pāreja uz šīs regulas noteikumiem un ja nenotiek neattaisnota ūdens piesārņošana ar bioloģiskajā ražošanā neatļautām vielām. Šo pasākumu izmantojošie uzņēmēji paziņo kompetentajai iestādei, kuras ir attiecīgās iekārtas, zivju dīķi, sprosti vai jūras aļģu partijas.
96. pants
Atcelšana
Atceļ Regulu (EEK) Nr. 207/93, Regulu (EK) Nr. 223/2003 un Regulu (EK) Nr. 1452/2003.
Atsauces uz atceltajām regulām un uz Regulu (EEK) Nr. 2092/91 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar XIV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
97. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.
Tomēr 27. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 58. pantu piemēro no 2010. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji un barības vielas, kas minētas 3. panta 1. punktā un 6.d panta 2. punktā
Piezīmes:
|
A |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
|
B |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. |
|
Atļauja |
Nosaukums Salikti mēslošanas līdzekļi vai līdzekļi, kas satur tikai turpmāk uzskaitītās sastāvdaļas |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Pakaišu kūtsmēsli |
Sastāv no dzīvnieku ekskrementiem un augu daļām (pakaišiem). Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta. |
|
A |
Kaltēti pakaišu kūtsmēsli un dehidrēti mājputnu mēsli |
Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta. |
|
A |
Kompostēti dzīvnieku ekskrementi, tostarp mājputnu kūtsmēsli un kompostēti pakaišu kūtsmēsli |
Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta. |
|
A |
Šķidri dzīvnieku ekskrementi |
Izmanto pēc kontrolētas fermentācijas un/vai pienācīgas atšķaidīšanas. Industrializētas lauksaimniecības izcelsme ir aizliegta. |
|
B |
Kompostēts vai fermentēts sadzīves atkritumu maisījums |
Mēslošanas līdzeklis, ko iegūst no sadzīves atkritumiem, kuri ir sadalīti izcelsmes vietā, un kas bijis pakļauts kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā. Tikai augu valsts un dzīvnieku valsts sadzīves atkritumi. Tikai tad, ja iegūti slēgtā un uzraudzītā savākšanas sistēmā, ko pieņēmusi dalībvalsts. Maksimālā koncentrācija sausnā mg/kg: kadmijs: 0,7; varš: 70; niķelis: 25; svins: 45; cinks: 200; dzīvsudrabs: 0,4; hroms (kopā): 70; hroms (VI): nav konstatējams. |
|
A |
Kūdra |
Izmanto tikai dārzkopībā (dārzeņkopība, puķkopība, kokaudzēšana, stādaudzētavas). |
|
A |
Sēņu audzēšanas atkritumi |
Substrāta sākotnējā sastāvā jābūt tikai šajā pielikumā minētiem mēslošanas līdzekļiem. |
|
A |
Tārpu un kukaiņu ekskrementi (vermikomposts) |
|
|
A |
Gvano |
|
|
A |
Augu valsts izcelsmes komposts vai fermentēts augu materiāls |
Iegūst no augu materiālu maisījumiem, kuri bijuši pakļauti kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā. |
|
B |
Biogāzes digestāts, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri ir pārstrādāti kopā ar augu vai dzīvnieku izcelsmes materiālu, kā uzskaitīts šajā pielikumā |
Trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (tostarp savvaļas dzīvnieku blakusprodukti) un otrās kategorijas gremošanas trakta saturs (otrā un trešā kategorija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (2) nedrīkst būt ar industrializētas lauksaimniecības izcelsmi. Procesiem jābūt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 142/2011 (3). Nedrīkst lietot uz kultūraugu ēdamajām daļām. |
|
B |
Turpmāk minētie dzīvnieku izcelsmes produkti vai blakusprodukti: asins milti nagu milti ragu milti kaulu milti vai kaulu milti bez želatīna zivju milti gaļas milti spalvu, dzīvnieku matu un atgriezumu milti vilna zvērādas (1.) dzīvnieku mati piena produkti hidrolizēti proteīni (2.) |
(1.) Maksimālā hroma (VI) koncentrācija mg/kg sausnā: nav konstatējams. (2.) Nedrīkst lietot uz kultūraugu ēdamajām daļām. |
|
A |
Augu izcelsmes līdzekļi un blakusprodukti mēslojumam |
Piemēram, eļļas sēklu raušu milti, kakao sēnalas, diedzēti miežu asni. |
|
A |
Jūras aļģes un jūras aļģu produkti |
Tiktāl, ciktāl tie iegūti: i) fizikālos procesos, tostarp dehidrējot, sasaldējot un samaļot ii) ekstrakcijā ar ūdeni vai skābes ūdeni un/vai sārmainā šķīdumā iii) fermentācijā |
|
A |
Zāģskaidas un kokskaidas |
Pēc nozāģēšanas koksne nav ķīmiski apstrādāta. |
|
A |
Kompostēta koku miza |
Pēc nozāģēšanas koksne nav ķīmiski apstrādāta. |
|
A |
Koku pelni |
No koksnes, kas pēc nozāģēšanas nav ķīmiski apstrādāta. |
|
A |
Sasmalcināts fosforīts |
Līdzeklis, kas aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 (1) I pielikuma A.2. daļas 7. punktā attiecībā uz mākslīgajiem mēsliem. Kadmija saturs mazāks vai vienāds ar 90 mg/kg no P205. |
|
A |
Alumīnija kalcija fosfāts |
Līdzeklis, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.2. daļas 6. punktā. Kadmija saturs mazāks vai vienāds ar 90 mg/kg no P205. Izmanto tikai bāziskā augsnē (pH > 7,5 ). |
|
A |
Izdedži |
Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.2. daļas 1. punktā. |
|
A |
Neapstrādāts kālija sāls vai kainīts |
Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma A.3. daļas 1. punktā. |
|
A |
Kālija sulfāts, kas, iespējams, satur magnija sāli |
Iegūst no neapstrādāta kālija sāls fizikālā ekstrakcijas procesā un kas, iespējams, satur arī magnija sāļus. |
|
A |
Destilācijas notekūdeņi |
Izņemot amonija destilācijas notekūdeņu ekstraktu. |
|
A |
Kalcija karbonāts (krīts, merģelis, smalcināts kaļķakmens, Breton ameliorant, (merģelis), fosfātkrīts) |
Tikai dabiskas izcelsmes. |
|
A |
Magnija un kalcija karbonāts |
Tikai dabiskas izcelsmes. Piemēram, magnija krīts, smalcināts magnijs, kaļķakmens. |
|
A |
Magnija sulfāts (kizerīts) |
Tikai dabiskas izcelsmes. |
|
A |
Kalcija hlorīda šķīdums |
Ābeļu lapu apstrāde, ja konstatē kalcija trūkumu. |
|
A |
Kalcija sulfāts (ģipsis) |
Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma D daļas 1. punktā. Tikai dabiskas izcelsmes. |
|
A |
Rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti no cukura ražošanas |
Blakusprodukts, ražojot cukuru no cukurbietēm. |
|
A |
Rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti, ražojot sāli ar vakuuma metodi |
Blakusprodukts, ražojot sāli ar vakuuma metodi no kalnu rajonos atrodamā sālsūdens. |
|
A |
Brīvs sērs |
Līdzeklis, kas aprakstīts (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma D.3. daļā |
|
A |
Mikroelementi |
Neorganiskie mikroelementi, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma E daļā. |
|
A |
Nātrija hlorīds |
Tikai raktuvju sāls. |
|
A |
Akmens milti un māli |
|
|
B |
Leonardīts (neapstrādāta organiska nogula, kuras saturā ir daudz humīnskābju) |
Tikai tad, ja iegūts kā kalnrūpniecības blakusprodukts. |
|
B |
Hitīns (no vēžveidīgo čaulas iegūts polisaharīds) |
Tikai tad, ja iegūts ilgtspējīgās zvejniecībās, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (4), vai bioloģiskā akvakultūrā. |
|
B |
Nogulas, kurām ir augsts organisko vielu saturs un kuras veidojas saldūdenstilpēs skābekļa deficīta apstākļos (piemēram, sapropelis) |
Tikai organiskas nogulas, kas ir saldūdens tilpju apsaimniekošanas blakusprodukti vai ir iegūti no bijušajām saldūdens zonām. Attiecīgā gadījumā iegūšana būtu jāveic tā, lai minimāli ietekmētu ūdenssistēmu. Tikai nogulas, kas radušās no avotiem, kuri ir brīvi no pesticīdu, noturīgu organisko piesārņotāju un benzīnam līdzīgu vielu kontaminācijas. Maksimālā koncentrācija sausnā mg/kg: kadmijs: 0,7; varš: 70; niķelis: 25; svins: 45; cinks: 200; dzīvsudrabs: 0,4; hroms (kopā): 70; hroms (VI): nav konstatējams. |
|
(1) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.). (3) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.). (4) Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2012., 59. lpp.). |
||
II PIELIKUMS
Pesticīdi – augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti 5. panta 1. punktā
Piezīmes:
|
A |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
|
B |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. |
1. Augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Azadiraktīns, kas ekstrahēts no Azadirachta indica (Indijas azadiraktas) |
Insekticīds |
|
A |
Bišu vasks |
Potvasks |
|
B |
Hidrolizēti proteīni, izņemot želatīnu |
Atraktants, tikai atļautos lietojumos kopā ar citiem atbilstīgiem šajā sarakstā iekļautiem līdzekļiem |
|
A |
Lecitīns |
Fungicīds |
|
B |
Augu eļļas |
Insekticīds, akaricīds, fungicīds, baktericīds un dīgšanas inhibitors Produkti, kā norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (1) pielikumā |
|
A |
Piretrīni, kas ekstrahēti no Chrysanthemum cinerariaefolium |
Insekticīds |
|
A |
Kvasija, kas ekstrahēta no Quassia amara |
Insekticīds, repelents |
|
(1) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.). |
||
2. Mikroorganismi, ko izmanto bioloģiskai kaitēkļu un slimību apkarošanai
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Mikroorganismi |
Produkti, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā un kas nav ar ĢMO izcelsmi |
3. Vielas, ko ražo mikroorganismi
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Spinosads |
Insekticīds Tikai ja veikti pasākumi riska mazināšanai nozīmīgākajiem derīgajiem posmkājiem un rezistences izveidošanās draudu mazināšanai |
4. Vielas, kas izmantojamas slazdos un/vai sadalītājos
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Feromoni |
Atraktants, reproduktīvās uzvedības kavētājs; tikai slazdos un sadalītājos Produkti, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā (ar numuru 255, 258 un 259) |
|
A |
Piretroīdi (tikai deltametrīns vai lambdacihalotrīns) |
Insekticīds; tikai slazdos ar īpašiem atraktantiem; tikai pret Batrocera oleae un Ceratitis capitata Wied. |
5. Preparāti, ko izklāj starp kultūraugiem
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Dzelzs fosfāts (dzelzs (III) ortofosfāts) |
Limacīds |
6. Citas vielas, ko tradicionāli izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
B |
Vara savienojumi vara hidroksīda, vara oksihlorīda, vara oksīda, bordo šķidruma, tribāziska vara sulfāta formā |
Izmanto tikai kā baktericīdu un fungicīdu līdz 6 kg vara uz ha gadā Daudzgadīgiem augiem dalībvalstis, atkāpjoties no pirmās daļas, drīkst paredzēt, ka attiecīgajā gadā drīkst pārsniegt 6 kg svara ierobežojumu, ja faktiski izmantotie vidējie daudzumi piecu gadu laikposmā, kas aptver attiecīgo gadu un iepriekšējos četrus gadus, nepārsniedz 6 kg Lai aizsargātu ūdeni un ar lietojumu nesaistītos organismus, piemēram, buferzonas, jāveic riska samazināšanas pasākumi Produkti, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā (ar numuru 277) |
|
A |
Etilēns |
Banānu, kivi un kakiplūmju (hurmu) gatavināšana; citrusaugļu gatavināšana tikai kā daļa no stratēģijas augļu mušiņas kaitējuma novēršanai citrusaugļos; ananasa ziedu uzziedināšana; kartupeļu un sīpolu asnošanas novēršana Atļauts izmantot kā augu augšanas regulētāju tikai slēgtās telpās. Atļaujas izsniedzamas tikai profesionāliem lietotājiem |
|
A |
Taukskābes kālija sāls (šķidrās ziepes) |
Insekticīds |
|
A |
Sērkaļķis (kalcija polisulfīds) |
Fungicīds |
|
A |
Parafīneļļa |
Insekticīds, akaricīds Produkti, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā (ar numuru 294 un 295) |
|
A |
Kvarca smiltis |
Repelents |
|
A |
Sērs |
Fungicīds, akaricīds |
|
B |
Dzīvnieku vai augu izcelsmes repelenti (pēc smaržas)/aitu tauki |
Repelents Tikai uz neēdamām kultūraugu daļām un tur, kur kultūraugu materiālu neuzņem aitas vai kazas Produkti, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā (ar numuru 249) |
7. Citas vielas
|
Atļauja |
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
B |
Alumīnija silikāts (kaolīns) |
Repelents |
|
A |
Kalcija hidroksīds |
Fungicīds tikai augļu kokiem, tostarp stādaudzētavās, Nectria galligena apkarošanai |
|
B |
Laminarīns |
Kultūraugu pašaizsardzības mehānisma izraisītājs Jūras aļģes vai nu audzē bioloģiski saskaņā ar 6.d pantu, vai iegūst ilgtspējīgi saskaņā ar 6.c pantu |
|
B |
Kālija hidrogēnkarbonāts (kālija bikarbonāts) |
Fungicīds un insekticīds |
III PIELIKUMS
Minimālās segtās un nesegtās platības un citi turēšanas apstākļi, kas piemērojami dažādām sugām un dažādu veidu ražošanai un kas minēti 10. panta 4. punktā
1. Liellopi, zirgu dzimtas dzīvnieki, aitas, kazas un cūkas
|
Segtās platības (dzīvniekiem pieejamā platība) |
Nesegtās platības (pastaigu laukums, izņemot ganības) |
||
|
Minimālais dzīvsvars (kg) |
m2 uz vienību |
m2 uz vienību |
|
|
Vaislas un nobarojamie liellopi un zirgu dzimtas dzīvnieki |
līdz 100 |
1,5 |
1,1 |
|
līdz 200 |
2,5 |
1,9 |
|
|
līdz 350 |
4,0 |
3 |
|
|
virs 350 |
5, bet ne mazāk kā 1 m2/100 kg |
3,7 , bet ne mazāk kā 0,75 m2/100 kg |
|
|
Piena govis |
6 |
4,5 |
|
|
Vaislas buļļi |
10 |
30 |
|
|
Aitas un kazas |
1,5 (aitām/kazām) |
2,5 |
|
|
0,35 (jēriem/kazlēniem) |
0,5 |
||
|
Sivēnmātes pēc atnešanās, ar sivēniem līdz 40 dienām |
7,5 (vienai sivēnmātei) |
2,5 |
|
|
Nobarojamās cūkas |
līdz 50 |
0,8 |
0,6 |
|
līdz 85 |
1,1 |
0,8 |
|
|
līdz 110 |
1,3 |
1 |
|
|
Virs 110 kg |
1,5 |
1,2 |
|
|
Sivēni |
pēc 40 dienu sasniegšanas un līdz 30 kg |
0,6 |
0,4 |
|
Vaislas cūkas |
2,5 (sieviešu kārtas cūkām) |
1,9 |
|
|
6 (vīriešu kārtas cūkām) Ja aizgaldā paredzēta cūku lecināšana: 10 m2 vienam kuilim |
8,0 |
||
2. Mājputni
|
Segtās platības (dzīvniekiem pieejamā platība) |
Nesegtās platības (m2 platība, kas pārmaiņus pieejama vienam mājputnam) |
|||
|
Mājputnu skaits/m2 |
Laktas garums vienam mājputnam (cm) |
Ligzda |
||
|
Dējējvistas |
6 |
18 |
7 dējējvistas uz ligzdu vai 120 cm2 vienam mājputnam kopējā ligzdā |
4, ja nepārsniedz ierobežojumu 170 kg N/ha gadā |
|
Nobarojamie mājputni (stacionārās novietnēs) |
10, nepārsniedzot 21 kg dzīvsvara uz m2 |
20 (tikai pērļu vistām) |
4 broileriem un pērļu vistām 4,5 pīlēm 10 tītariem 15 zosīm Attiecībā uz visām iepriekš minētajām sugām – nedrīkst pārsniegt ierobežojumu 170 kg N/ha gadā |
|
|
Nobarojamie mājputni (pārvietojamās novietnēs) |
16 (1) pārvietojamās novietnēs, nepārsniedzot 30 kg dzīvsvara uz m2 |
2,5 , ja nepārsniedz ierobežojumu 170 kg N/ha gadā |
||
|
(1) Tikai pārvietojamās novietnēs, kuru grīdas platība nepārsniedz 150 m2. |
||||
IV PIELIKUMS
Maksimālais dzīvnieku skaits (uz hektāru), kas minēts 15. panta 2. punktā
|
Klase vai suga |
Maksimālais dzīvnieku skaits uz hektāru, līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā |
|
Zirgu dzimtas dzīvnieki, kas vecāki par sešiem mēnešiem |
2 |
|
Nobarojamie teļi |
5 |
|
Citi liellopi, kas nav sasnieguši viena gada vecumu |
5 |
|
Vīriešu kārtas liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem |
3,3 |
|
Sieviešu kārtas liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem |
3,3 |
|
Vīriešu kārtas liellopi, sākot no divu gadu vecuma |
2 |
|
Vaislas teles |
2,5 |
|
Nobarojamās teles |
2,5 |
|
Piena govis |
2 |
|
Kaujamās piena govis |
2 |
|
Citas govis |
2,5 |
|
Sieviešu kārtas vaislas truši |
100 |
|
Aitas |
13,3 |
|
Kazas |
13,3 |
|
Sivēni |
74 |
|
Vaislas sivēnmātes |
6,5 |
|
Nobarojamās cūkas |
14 |
|
Citas cūkas |
14 |
|
Patēriņa cāļi |
580 |
|
Dējējvistas |
230 |
V PIELIKUMS
Barības sastāvdaļas, kas minētas 22. panta d) punktā, 24. panta 2. punktā un 25.m panta 1. punktā
1. NEORGANISKAS BARĪBAS SASTĀVDAĻAS
|
A |
Kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas |
|
|
A |
Kaļķainās jūras aļģes (Maerl) |
|
|
A |
Kaļķainās jūras aļģes (Lithotamnion) |
|
|
A |
Kalcija glikonāts |
|
|
A |
Kalcija karbonāts |
|
|
A |
Defluorinēts monokalcija fosfāts |
|
|
A |
Defluorinēts dikalcija fosfāts |
|
|
A |
Magnija oksīds (bezūdens magnija oksīds) |
|
|
A |
Magnija sulfāts |
|
|
A |
Magnija hlorīds |
|
|
A |
Magnija karbonāts |
|
|
A |
Kalcija–magnija fosfāts |
|
|
A |
Magnija fosfāts |
|
|
A |
Mononātrija fosfāts |
|
|
A |
Kalcija–nātrija fosfāts |
|
|
A |
Nātrija hlorīds |
|
|
A |
Nātrija bikarbonāts |
|
|
A |
Nātrija karbonāts |
|
|
A |
Nātrija sulfāts |
|
|
A |
Kālija hlorīds |
2. CITAS BARĪBAS SASTĀVDAĻAS
Fermentācijas (blakus)produkti no mikroorganismiem, kuru šūnas ir inaktivētas vai nedzīvas:
|
A |
Saccharomyces cerevisiae |
|
|
A |
Saccharomyces carlsbergiensis |
VI PIELIKUMS
Dzīvnieku barības piedevas, kas minētas 22. panta g) punktā, 24. panta 2. punktā un 25.m panta 2. punktā
Barības piedevām, kas uzskaitītas šajā pielikumā, jābūt apstiprinātām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 ( 34 ).
1. TEHNOLOĢISKĀS PIEDEVAS
a) Konservanti
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
1a |
E 200 |
Sorbīnskābe |
|
|
A |
1a |
E 236 |
Skudrskābe |
|
|
B |
1a |
E 237 |
Nātrija formiāts |
|
|
A |
1a |
E 260 |
Etiķskābe |
|
|
A |
1a |
E 270 |
Pienskābe |
|
|
A |
1a |
E 280 |
Propionskābe |
|
|
A |
1a |
E 330 |
Citronskābe |
|
b) Antioksidanti
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
1b |
E 306 |
Dabīgas izcelsmes ekstrakti ar augstu tokoferola saturu |
|
c) Emulgatori un stabilizatori, recinātāji un biezinātāji
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
1 |
E 322 |
Lecitīns |
Tikai, ja iegūts no bioloģiskām izejvielām Izmantošanai tikai akvakultūras dzīvnieku barībā |
d) Saistvielas, pretsalipes vielas un koagulanti
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
B |
1 |
E 535 |
Nātrija ferocianīds |
Maksimālā deva 20 mg/kg NaCl, aprēķināts kā ferocianīda anjons |
|
A |
1 |
E 551b |
Koloidāls silīcija oksīds |
|
|
A |
1 |
E 551c |
Diatomīts (attīrīts diatomīts) |
|
|
A |
1 |
E 558 |
Bentonīts–montmorilonīts |
|
|
A |
1 |
E 559 |
Kaolīna māli, bez azbesta |
|
|
A |
1 |
E 560 |
Dabīgi stearītu un hlorīta maisījumi |
|
|
A |
1 |
E 561 |
Vermikulīts |
|
|
A |
1 |
E 562 |
Sepiolīts |
|
|
B |
1 |
E 566 |
Natrolīts–fonolīts |
|
|
B |
1 |
1g568 |
Nogulumizcelsmes klinoptilolīts (visas sugas) |
|
|
A |
1 |
E 599 |
Perlīts |
|
e) Skābbarības piedevas
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
A |
1k |
Fermenti, raugi un baktērijas |
Tikai skābbarībai, ja laika apstākļu dēļ nenotiek pareiza fermentācija |
2. ORGANOLEPTISKĀS PIEDEVAS
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
2b |
Smaržas un garšas pastiprinātāji |
Tikai lauksaimniecības produktu ekstrakti |
|
3. UZTURFIZIOLOĢISKĀS PIEDEVAS
a) Vitamīni
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
3a |
Vitamīni un provitamīni |
— Iegūti no lauksaimniecības produktiem — Iegūti sintezējot: dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un akvakultūras dzīvniekiem tādus drīkst dot tikai tad, ja tie ir identiski no lauksaimniecības produktiem iegūtiem vitamīniem — Iegūti sintezējot: atgremotājiem drīkst dot tikai tādus sintētiskos A, D un E vitamīnus, kas ir identiski no lauksaimniecības produktiem iegūtiem vitamīniem, un iepriekš saņemot dalībvalsts atļauju, kuras pamatā ir novērtējums par to, vai bioloģiski audzētajiem atgremotājiem ir iespējams uzņemt tiem vajadzīgos šo vitamīnu daudzumus ar barības devām |
|
b) Mikroelementi
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
|
A |
3b |
E1 Dzelzs: |
— dzelzs oksīds — dzelzs karbonāts — dzelzs sulfāta heptahidrāts — dzelzs sulfāta monohidrāts |
|
|
A |
3b |
E2 Jods: |
— kalcija jodāts, bezūdens |
|
|
A |
3b |
E3 Kobalts: |
— bāziskais kobalta karbonāts, monohidrāts — kobalta sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts |
|
|
A |
3b |
E4 Varš: |
— bāziskais vara karbonāts, monohidrāts — vara oksīds — vara sulfāts, pentahidrāts |
|
|
A |
3b |
E5 Mangāns: |
— mangāna karbonāts — mangāna oksīds — mangāna sulfāts, monohidrāts |
|
|
A |
3b |
E6 Cinks: |
— cinka oksīds — cinka sulfāts, monohidrāts — cinka sulfāts, heptahidrāts |
|
|
A |
3b |
E7 Molibdēns: |
— nātrija molibdāts |
|
|
A |
3b |
E8 Selēns: |
— nātrija selenāts — nātrija selenīts |
|
4. ZOOTEHNISKĀS PIEDEVAS
|
Atļauja |
Identifikācijas numurs |
Viela |
Apraksts, lietošanas nosacījumi |
|
A |
Fermenti un mikroorganismi |
VII PIELIKUMS
Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi
1. Dzīvnieku produktu ražošanai paredzēto ēku un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas minēti 23. panta 4. punktā.
— Kālija un nātrija ziepes
— Ūdens un tvaiks
— Kaļķu piens
— Kaļķi
— Nedzēsti kaļķi
— Nātrija hipohlorīts (piemēram, kā šķidrs balinātājs)
— Nātrija hidroksīds
— Kālija hidroksīds
— Ūdeņraža peroksīds
— Dabiskās augu esences
— Citronskābe, peroksietiķskābe, skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe un etiķskābe
— Spirts
— Slāpekļskābe (piena iekārtas)
— Fosforskābe (piena iekārtas)
— Formaldehīds
— Pupu un slaukšanas iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi
— Nātrija karbonāts
2. Akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu ražošanai paredzētie tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas minēti 6.e panta 2. punktā, 25.s panta 2. punktā un 29.a pantā.
2.1. Ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktu noteikumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktā, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 ( 35 ) noteikumus, iekārtu un aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas paredzēti izmantošanai akvakultūras dzīvnieku prombūtnē, drīkst saturēt šādas aktīvās vielas:
— ozons,
— nātrija hipohlorīts,
— kalcija hipohlorīts,
— kalcija hidroksīds,
— kalcija oksīds,
— nātrija hidroksīds,
— spirts,
— vara sulfāts: tikai līdz 2015. gada 31. decembrim,
— kālija permanganāts,
— tējas sēklu rauši, kas gatavoti no dabīgām kamēlijas sēklām (izmantojami tikai garneļu audzēšanā),
— kālija peroksimonosulfāta un nātrija hlorīda maisījumi, no kuriem rodas hipohlorskābe.
2.2. Ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktu noteikumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 1. punktā, un jo īpaši Regulas (ES) Nr. 528/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK ( 36 ) noteikumus, iekārtu un aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, kas paredzēti izmantošanai akvakultūras dzīvnieku klātbūtnē un prombūtnē, drīkst saturēt šādas aktīvās vielas:
— kaļķakmens (kalcija karbonāts) pH līmeņa kontrolēšanai,
— dolomīts pH līmeņa koriģēšanai (izmantojams tikai garneļu audzēšanā),
— nātrija hlorīds,
— ūdeņraža peroksīds,
— nātrija perkarbonāts,
— organiskās skābes (etiķskābe, pienskābe, citronskābe),
— humīnskābe,
— peroksietiķskābes,
— peretiķskābes un peroktānskābes,
— jodofori (tikai klātesot akvakultūras dzīvnieku olām).
VIII PIELIKUMS
Konkrēti produkti un vielas, ko izmanto tādu pārstrādātās bioloģiskās pārtikas, rauga un rauga produktu ražošanā, kas minēti 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27.a panta a) apakšpunktā
Piezīmes:
|
A |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu. |
|
B |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. |
A IEDAĻA. PĀRTIKAS PIEDEVAS, TOSTARP NESĒJVIELAS
Lai veiktu aprēķinus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pārtikas piedevas, kas koda ailē apzīmētas ar zvaigznīti, uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām.
|
Atļauja |
Kods |
Nosaukums |
Pārtikas produktu gatavošana no |
Īpaši nosacījumi |
|
|
augu izcelsmes sastāvdaļām |
dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām |
||||
|
A |
E 153 |
Augu izcelsmes ogle |
X |
Kazas siers ar pelnu piedevu Morbier siers |
|
|
A |
E 160b* |
Anato ekstrakts, biksīns, norbiksīns |
X |
Red Leicester siers Double Gloucester siers Cheddar siers Mimolette siers |
|
|
A |
E 170 |
Kalcija karbonāts |
X |
X |
Neizmanto produktu iekrāsošanai vai to bagātināšanai ar kalciju |
|
A |
E 220 vai |
Sēra dioksīds |
X |
X |
Augļu vīnos (4) bez cukura piedevas (ieskaitot sidru un bumbieru vīnu) vai medalū: 50 mg (5). |
|
E 224 |
Kālija metabisulfīts |
X |
X |
Sidram un bumbieru vīnam, kas gatavots ar cukuru vai sulas koncentrātu piedevām pēc fermentācijas: 100 mg (5). |
|
|
B |
E 223 |
Nātrija metabisulfīts |
X |
Vēžveidīgie (2) |
|
|
A |
E 250 vai |
Nātrija nitrīts |
X |
Gaļas produktiem (1) |
|
|
E 252 |
Kālija nitrāts |
X |
Attiecībā uz E 250: indikatīvais ievades daudzums, izteikts kā NaNO2: 80 mg/kg Attiecībā uz E 252: indikatīvais ievades daudzums, izteikts kā NaNO3: 80 mg/kg Attiecībā uz E 250: maksimālais paliekošais daudzums, izteikts kā NaNO2: 50 mg/kg Attiecībā uz E 252: maksimālais paliekošais daudzums, izteikts kā NaNO3: 50 mg/kg |
||
|
A |
E 270 |
Pienskābe |
X |
X |
|
|
A |
E 290 |
Oglekļa dioksīds |
X |
X |
|
|
A |
E 296 |
Ābolskābe |
X |
||
|
A |
E 300 |
Askorbīnskābe |
X |
X |
Gaļas produkti (2) |
|
A |
E 301 |
Nātrija askorbāts |
X |
Gaļas produkti (2) saistībā ar nitrātiem un nitrītiem |
|
|
A |
E 306* |
Tokoferola koncentrāts |
X |
X |
Tauku un eļļas antioksidants |
|
A |
E 322* |
Lecitīns |
X |
X |
Piena produkti (2) |
|
A |
E 325 |
Nātrija laktāts |
X |
Produkti uz piena bāzes un gaļas produkti |
|
|
A |
E 330 |
Citronskābe |
X |
||
|
B |
E 330 |
Citronskābe |
X |
Vēžveidīgie un gliemji (2) |
|
|
A |
E 331 |
Nātrija citrāti |
X |
||
|
A |
E 333 |
Kalcija citrāti |
X |
||
|
A |
E 334 |
Vīnskābe (L(+)–) |
X |
||
|
A |
E 335 |
Nātrija tartrāti |
X |
||
|
A |
E 336 |
Kālija tartrāti |
X |
||
|
A |
E 341 (i) |
Monokalcija fosfāts |
X |
Pašrūgstošās mīklas izcēlājs |
|
|
B |
E 392* |
Rozmarīna ekstrakti |
X |
X |
Tikai tad, ja iegūti bioloģiskajā ražošanā |
|
A |
E 400 |
Algīnskābe |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes (2) |
|
A |
E 401 |
Nātrija algināts |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes (2) |
|
A |
E 402 |
Kālija algināts |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes (2) |
|
A |
E 406 |
Agars |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes un gaļas produkti (2) |
|
A |
E 407 |
Karagināns |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes (2) |
|
A |
E 410* |
Ceratoniju augļu sveķi |
X |
X |
|
|
A |
E 412* |
Guāras sveķi |
X |
X |
|
|
A |
E 414* |
Gumiarābiks |
X |
X |
|
|
A |
E 415 |
Ksantāna sveķi |
X |
X |
|
|
A |
E 422 |
Glicerīns |
X |
Augu ekstraktiem |
|
|
A |
E 440(i)* |
Pektīns |
X |
X |
Produkti uz piena bāzes (2) |
|
A |
E 464 |
Hidroksipropilmetilceluloze |
X |
X |
Materiāls kapsulu apvalkiem |
|
A |
E 500 |
Nātrija karbonāts |
X |
X |
Dulce de leche (3) un skābkrējuma sviests, un skābpiena siers (2) |
|
A |
E 501 |
Kālija karbonāti |
X |
||
|
A |
E 503 |
Amonija karbonāti |
X |
||
|
A |
E 504 |
Magnija karbonāti |
X |
||
|
A |
E 509 |
Kalcija hlorīds |
X |
Piena recēšana |
|
|
A |
E 516 |
Kalcija sulfāts |
X |
Nesējviela |
|
|
A |
E 524 |
Nātrija hidroksīds |
X |
Laugengebäck virsmas apstrādei |
|
|
A |
E 551 |
Silīcija dioksīds |
X |
Pretsalipes viela garšaugiem un garšvielām |
|
|
A |
E 553b |
Talks |
X |
X |
Gaļas produktu pārklājviela |
|
A |
E 938 |
Argons |
X |
X |
|
|
A |
E 939 |
Hēlijs |
X |
X |
|
|
A |
E 941 |
Slāpeklis |
X |
X |
|
|
A |
E 948 |
Skābeklis |
X |
X |
|
|
(1) Šo piedevu var lietot tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādīts, ka nav pieejama tehnoloģiska alternatīva, kas nodrošinātu tādas pašas garantijas un/vai ļautu saglabāt produkta raksturīgās īpašības. (2) Ierobežojums attiecas tikai uz dzīvnieku produktiem. (3) “Dulce de leche” vai “Confiture de lait” ir mīksts, salds, brūns krēms, ko gatavo no saldināta iebiezināta piena. (4) Šajā kontekstā “augļu vīns” ir vīns, kas izgatavots no augļiem, izņemot vīnogas. (5) Maksimāli pieļaujamais daudzums no visiem avotiem, kas izteikts kā SO2 mg/l. |
|||||
B IEDAĻA. PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS UN CITI PRODUKTI, KURUS DRĪKST IZMANTOT BIOLOĢISKAJĀ RAŽOŠANĀ IEGŪTU LAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻU PĀRSTRĀDĒ
Piezīmes:
|
A |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu. |
|
B |
: |
atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. |
|
Atļauja |
Nosaukums |
Augu izcelsmes pārtikas produktu gatavošana |
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu gatavošana |
Īpaši nosacījumi |
|
A |
Ūdens |
X |
X |
Dzeramais ūdens Padomes Direktīvas 98/83/EK izpratnē |
|
A |
Kalcija hlorīds |
X |
Recinātājs |
|
|
A |
Kalcija karbonāts |
X |
||
|
A |
Kalcija hidroksīds |
X |
||
|
A |
Kalcija sulfāts |
X |
Recinātājs |
|
|
A |
Magnija hlorīds (vai nigari) |
X |
Recinātājs |
|
|
A |
Kālija karbonāts |
X |
Vīnogu žāvēšana |
|
|
A |
Nātrija karbonāts |
X |
Cukura ražošana |
|
|
A |
Pienskābe |
X |
pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot sieru (1) |
|
|
A |
Citronskābe |
X |
X |
pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot sieru (1) Eļļas ražošana un cietes hidrolīze (2) |
|
A |
Nātrija hidroksīds |
X |
Cukura ražošana Eļļas ražošana no rapša (Brassica spp. ) sēklām |
|
|
A |
Sērskābe |
X |
X |
Želatīna ražošana (1) Cukura ražošana (2) |
|
A |
Sālsskābe |
X |
Želatīna ražošana pH līmeņa regulācijai sāls vannās, ražojot Gouda, Edam un Maasdammer, Boerenkaas, Friese un Leidse Nagelkaas sieru |
|
|
A |
Amonija hidroksīds |
X |
Želatīna ražošana |
|
|
A |
Ūdeņraža peroksīds |
X |
Želatīna ražošana |
|
|
A |
Oglekļa dioksīds |
X |
X |
|
|
A |
Slāpeklis |
X |
X |
|
|
A |
Etanols |
X |
X |
Šķīdinātājs |
|
A |
Miecskābe |
X |
Filtrēšanas līdzeklis |
|
|
A |
Olu baltuma albumīns |
X |
||
|
A |
Kazeīns |
X |
||
|
A |
Želatīns |
X |
||
|
A |
Zivju līme |
X |
||
|
A |
Augu eļļas |
X |
X |
Ietaukošanai, kā pretsalipes viela vai putu dzēsējs |
|
A |
Silīcija dioksīds gela vai koloīda šķīduma veidā |
X |
||
|
A |
Aktīvā ogle |
X |
||
|
A |
Talks |
X |
Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 553b |
|
|
A |
Bentonīts |
X |
X |
Līpviela medalum (1) Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 558 |
|
A |
Kaolīns |
X |
X |
Propoliss (1) Saskaņā ar īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevai E 559 |
|
A |
Celuloze |
X |
X |
Želatīna ražošana (1) |
|
A |
Diatomīta zeme |
X |
X |
Želatīna ražošana (1) |
|
A |
Perlīts |
X |
X |
Želatīna ražošana (1) |
|
A |
Lazdu riekstu čaumalas |
X |
||
|
A |
Rīsu milti |
X |
||
|
A |
Bišu vasks |
X |
Pretsalipes viela |
|
|
A |
Vaska palmas vasks |
X |
Pretsalipes viela |
|
|
(1) Ierobežojums attiecas vienīgi uz dzīvnieku izcelsmes produktiem. (2) Ierobežojums attiecas vienīgi uz augu izcelsmes produktiem. |
||||
C IEDAĻA – PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS RAUGA UN RAUGA PRODUKTU RAŽOŠANĀ
|
Nosaukums |
Primārais raugs |
Rauga izstrādājumi/preparāti |
Īpašie nosacījumi |
|
Kalcija hlorīds |
X |
||
|
Oglekļa dioksīds |
X |
X |
|
|
Citronskābe |
X |
pH regulēšanai rauga ražošanā |
|
|
Pienskābe |
X |
pH regulēšanai rauga ražošanā |
|
|
Slāpeklis |
X |
X |
|
|
Skābeklis |
X |
X |
|
|
Kartupeļu ciete |
X |
X |
Filtrēšanai |
|
Nātrija karbonāts |
X |
X |
pH regulēšanai |
|
Augu eļļas |
X |
X |
Ietaukošanai, kā pretsalipes viela vai putu dzēsējs |
VIIIa PIELIKUMS
Produkti un vielas, ko atļauts izmantot vai pievienot vīna nozares bioloģiskajiem produktiem, kuri minēti 29.c pantā
|
Apstrādes veids saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikumu |
Produktu vai vielu nosaukums |
Īpaši nosacījumi, ierobežojumi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulā (EK) Nr. 606/2009 |
|
1. punkts. Gāzēšana vai skābekļa pievienošana |
— Gaiss — Gāzveida skābeklis |
|
|
3. punkts. Izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana |
— Perlīts — Celuloze — Diatomīta zeme |
Izmanto tikai kā inertu filtrēšanas aģentu |
|
4. punkts. Izmantošana inertas atmosfēras radīšanai un produkta apstrādei, vienlaikus pasargājot to no gaisa |
— Slāpeklis — Oglekļa dioksīds — Argons |
|
|
5., 15. un 21. punkts. Izmantošana |
— Raugi (1) |
|
|
6. punkts. Izmantošana |
— Diamonija fosfāts — Tiamīna hidrohlorīds |
|
|
7. punkts. Izmantošana |
— Sēra dioksīds, — Kālija bisulfīts vai kālija metabisulfīts |
a) Maksimālais sēra dioksīda saturs nedrīkst pārsniegt 100 miligramus litrā sarkanvīniem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikuma A. daļas 1. punkta a) apakšpunktā un kuros atlieku cukuru saturs ir mazāks nekā 2 grami litrā. b) Maksimālais sēra dioksīda saturs nedrīkst pārsniegt 150 miligramus litrā baltajiem vīniem un sārtvīniem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikuma A daļas 1. punkta b) apakšpunktā un kuros atlieku cukuru saturs ir mazāks nekā 2 grami litrā. c) Visu pārējo kategoriju vīniem maksimālais sēra dioksīda saturs, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IB pielikumu, 2010. gada 1. augustā samazināts par 30 miligramiem litrā. |
|
9. punkts. Izmantošana |
— Apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā |
|
|
10. punkts. Dzidrināšana |
— Pārtikas želatīns (2) — Augu izcelsmes proteīni, kuri iegūti no labības vai zirņiem (2) — Zivju līme (2) — Olu baltuma albumīns (2) — Tanīni (2) |
|
|
— Kazeīns — Kālija kazeināts — Silīcija dioksīds — Bentonīts — Pektolītiskie enzīmi |
||
|
12. punkts. Izmantošana paskābināšanas nolūkā |
— Pienskābe — L(+) vīnskābe |
|
|
13. punkts. Izmantošana atskābināšanas nolūkā |
— L(+) vīnskābe — Kalcija karbonāts — Neitrāls kālija tartrāts — Kālija bikarbonāts |
|
|
14. punkts. Pievienošana |
— Alepo priedes sveķi |
|
|
17. punkts. Izmantošana |
— Pienskābes baktērijas |
|
|
19. punkts. Pievienošana |
— L-askorbīnskābe |
|
|
22. punkts. Izmantošana burbuļošanai |
— Slāpeklis |
|
|
23. punkts. Pievienošana |
— Oglekļa dioksīds |
|
|
24. punkts. Pievienošana vīna stabilizācijas nolūkos |
— Citronskābe |
|
|
25. punkts. Pievienošana |
— Tanīni (2) |
|
|
27. punkts. Pievienošana |
— Meta-vīnskābe |
|
|
28. punkts. Izmantošana |
— Akāciju sveķi (2) (gumiarābiks) |
|
|
30. punkts. Izmantošana |
— Kālija bitartrāts |
|
|
31. punkts. Izmantošana |
— Vara citrāts |
|
|
31. punkts. Izmantošana |
— Vara sulfāts |
atļauts līdz 2015. gada 31. jūlijam |
|
38. punkts. Izmantošana |
— Ozolkoksnes gabali |
|
|
39. punkts. Izmantošana |
— Kālija algināts |
|
|
Apstrādes veids saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma A daļas 2. punkta b) apakšpunktu |
— Kalcija sulfāts |
Tikai “vino generoso” vai “vino generoso de licor” |
|
(1) Raugu celmi, ja iespējams, iegūti no bioloģiskajām izejvielām. (2) Ja iespējams, no bioloģiskajām izejvielām iegūtie. |
||
IX PIELIKUMS
Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas bioloģiski un kas ir minētas 28. pantā
1. NEPĀRSTRĀDĀTU DĀRZEŅU PRODUKTI, KĀ ARĪ PRODUKTI, KAS NO TIEM IEGŪTI DAŽĀDOS PROCESOS
1.1. Ēdami augļi, rieksti un sēklas
|
— ozolzīles |
Quercus spp. |
|
— kolu rieksti |
Cola acuminata |
|
— ērkšķogas |
Ribes uva-crispa |
|
— pasifloras augļi |
Passiflora edulis |
|
— avenes (žāvētas) |
Rubus idaeus |
|
— sarkanās jāņogas (žāvētas) |
Ribes rubrum |
1.2. Ēdamās garšvielas un garšaugi
|
— pipari (peruāņu) |
Schinus molle L. |
|
— mārrutku sēklas |
Armoracia rusticana |
|
— alpīnija |
Alpinia officinarum |
|
— safloras ziedi |
Carthamus tinctorius |
|
— ūdenskrese |
Nasturtium officinale |
1.3. Dažādi
Aļģes, to skaitā jūras aļģes, kas atļautas nebioloģisku pārtikas produktu sagatavošanā.
2. DĀRZEŅU PRODUKTI
2.1. Rafinēti vai nerafinēti, bet ķīmiski nemodificēti tauki un eļļas, kas atvasināti no augiem, izņemot šādus augus
|
— kakao |
Theobroma cacao |
|
— kokosrieksti |
Cocos nucifera |
|
— olīvas |
Olea europaea |
|
— saulgriezes |
Helianthus annuus |
|
— palmas |
Elaeis guineensis |
|
— rapsis |
Brassica napus, rapa |
|
— saflora |
Carthamus tinctorius |
|
— sezams |
Sesamum indicum |
|
— soja |
Glycine max |
2.2. Šādi cukuri, cietes un citi produkti, kas iegūti no labības un bumbuļaugiem
— fruktoze
— rīspapīrs
— neraudzēta papīrmaize
— ciete no rīsiem un vaska kukurūzas, ķīmiski nemodificēta
2.3. Dažādi
— zirņu proteīns Pisum spp.
— rums, iegūts tikai no niedru cukura sulas
— ķiršu brendijs, kas gatavots uz augļu un aromatizētāju bāzes, kā minēts 27. panta 1. punkta c) apakšpunktā
3. DZĪVNIEKU VALSTS PRODUKTI
Ūdensdzīvnieki, kam nav akvakultūras izcelsme un ko ir atļauts izmantot nebioloģisko pārtikas produktu sagatavošanā
— želatīns
— sausās sūkalas herasuola
— zarnas.
X PIELIKUMS
Sugas, kurām pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitu šķirņu visās Kopienas daļās ir pieejamas bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi, kā minēts 45. panta 3. punktā
XI PIELIKUMS
A. Regulas 57. pantā minētais ES bioloģiskās ražošanas logotips
1. ES bioloģiskās ražošanas logotips atbilst zemāk attēlotajam paraugam.
2. Standartkrāsa Pantone skalā ir Green Pantone Nr. 376, bet, ja izmanto četrkrāsu druku – zaļā [50 % ciāns + 100 % dzeltenais].
3. ES bioloģiskās ražošanas logotipu var izmantot arī zemāk redzamajā melnbaltajā variantā, taču tikai tādos gadījumos, kad būtu nepraktiski izmantot krāsaino variantu.
4. Ja iesaiņojuma vai etiķetes pamatkrāsa ir tumša, simbolus var atveidot kā negatīvus attiecībā pret iesaiņojuma vai etiķetes pamatkrāsu.
5. Ja simbols ir krāsains uz krāsaina pamata un to ir grūti pamanīt, apkārt simbolam atveido norobežojošu līniju, lai uzlabotu kontrastu ar pamatkrāsām.
6. Dažos īpašos gadījumos, kad norādes uz iesaiņojuma ir tikai vienā krāsā, tādā pašā krāsā var atveidot arī ES bioloģiskās ražošanas logotipu.
7. ES bioloģiskās ražošanas logotipa augstums ir vismaz 9 mm un platums – vismaz 13,5 mm; augstuma un platuma attiecība allaž ir 1:1,5. Izņēmuma kārtā, ja iesaiņojums ir ļoti mazs, minimālo logotipa izmēru var samazināt līdz 6 mm augstumam.
8. ES bioloģiskās ražošanas logotipu var saistīt ar grafiskiem vai teksta elementiem, kas norāda uz bioloģisko lauksaimniecību, ar nosacījumu, ka šie elementi nepārveido vai negroza ES bioloģiskās ražošanas logotipa būtību vai kādu 58. pantā minēto norādi. Ja ES bioloģiskās ražošanas logotipu saista ar valsts vai privātuzņēmuma logotipu, kas ir zaļā krāsā, kuras tonis atšķiras no 2. punktā minētās standartkrāsas, ES bioloģiskās ražošanas logotipu var izmantot šajā atšķirīgajā krāsā.
▼M4 —————
B. 58. pantā minētie kodi
Kodu atveido šādi:
AB-CDE-999
kur:
1) “AB” ir 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais ISO kods, kas apzīmē valsti, kurā notiek kontroles; un
2) “CDE” ir trīsburtu termins, par kuru lemj Komisija vai katra dalībvalsts, piemēram, “bio” vai “öko”, vai “org”, vai “eko”, kas norāda uz bioloģiskās ražošanas metodi, kā norādīts 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un
3) “999” ir atsauces numurs (ne vairāk par 3 cipariem), ko, kā norādīts 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir:
a) katras dalībvalsts kompetentā iestāde kontroles iestādei vai organizācijai, kurai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantu deleģēti kontroles pienākumi;
b) Komisija:
i) kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas minētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 ( 37 ) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un uzskaitītas minētās regulas I pielikumā;
ii) trešo valstu kompetentajām iestādēm vai kontroles organizācijām, kas minētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 7. panta 2. punkta f) apakšpunktā un uzskaitītas minētās regulas III pielikumā;
iii) kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas minētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā un uzskaitītas minētās regulas IV pielikumā;
c) pēc Komisijas priekšlikuma – katras dalībvalsts kompetentā iestāde kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, kam līdz 2012. gada 31. decembrim atļauts izdot inspekcijas sertifikātu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. panta 1. punkta ceturto daļu (importa atļaujas).
Komisija publisko kodus, izmantojot jebkurus piemērotus tehniskos līdzekļus, tostarp publikāciju internetā.
XII PIELIKUMS
Uzņēmējam sniegto dokumentāro pierādījumu paraugs, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un minēts šīs regulas ►M6 68. panta 1. punktu ◄
XIIa PIELIKUMS
Uzņēmējam sniegto dokumentāro pierādījumu paraugs, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un minēts šīs regulas 68. panta 2. punktā
XIIb PIELIKUMS
Norāde, kas minēta 68. panta 2. punkta otrajā daļā:
|
— |
bulgāru valodā : Животински продукти, произведени без използване на антибиотици |
|
— |
spāņu valodā : Productos animales producidos sin utilizar antibióticos |
|
— |
čehu valodā : Živočišné produkty vyprodukované bez použití antibiotik |
|
— |
dāņu valodā : Animalske produkter, der er produceret uden brug af antibiotika |
|
— |
vācu valodā : Ohne Anwendung von Antibiotika erzeugte tierische Erzeugnisse |
|
— |
igauņu valodā : Loomsed tooted, mille tootmisel ei ole kasutatud antibiootikume |
|
— |
grieķu valodā : Ζωικά προϊόντα που παράγονται χωρίς τη χρήση αντιβιοτικών |
|
— |
angļu valodā : Animal products produced without the use of antibiotics |
|
— |
franču valodā : produits animaux obtenus sans recourir aux antibiotiques |
|
— |
horvātu valodā : Proizvodi životinjskog podrijetla dobiveni bez uporabe antibiotika |
|
— |
itāļu valodā : Prodotti animali ottenuti senza l'uso di antibiotici |
|
— |
latviešu valodā : Dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru ražošanā nav izmantotas antibiotikas |
|
— |
lietuviešu valodā : nenaudojant antibiotikų pagaminti gyvūniniai produktai |
|
— |
ungāru valodā : Antibiotikumok alkalmazása nélkül előállított állati eredetű termékek |
|
— |
maltiešu valodā : Il-prodotti tal-annimali prodotti mingħajr l-użu tal-antibijotiċi |
|
— |
holandiešu valodā : Zonder het gebruik van antibiotica geproduceerde dierlijke producten |
|
— |
poļu valodā : Produkty zwierzęce wytwarzane bez użycia antybiotyków |
|
— |
portugāļu valodā : Produtos de origem animal produzidos sem utilização de antibióticos |
|
— |
rumāņu valodā : Produse de origine animală obținute a se recurge la antibiotice |
|
— |
slovāku valodā : Výrobky živočíšneho pôvodu vyrobené bez použitia antibiotík |
|
— |
slovēņu valodā : Živalski proizvodi, proizvedeni brez uporabe antibiotikov |
|
— |
somu valodā : Eläintuotteet, joiden tuotannossa ei ole käytetty antibiootteja |
|
— |
zviedru valodā : Animaliska produkter som produceras utan antibiotika |
XIII PIELIKUMS
Paraugs pārdevēja apstiprinājumam, kas minēts 69. pantā
|
Pārdevēja apstiprinājums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. panta 3. punktu |
|
|
Pārdevēja vārds vai nosaukums, adrese: |
|
|
Identifikācijas numurs (piemēram, partijas vai inventāra numurs) |
Produkta nosaukums: |
|
Sastāvdaļas: (Norādīt visas produkta sastāvā esošas sastāvdaļas/sastāvdaļas, kas pēdējās lietotas ražošanas procesā) ……………. ……………. ……………. ……………. ……………. |
|
|
Apstiprinu, ka šis produkts nav ražots ne “no ĢMO”, ne “ar ĢMO” atbilstīgi šo terminu lietojumam Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. un 9. pantā. Man nav zināma informācija, kas norāda uz šā apgalvojuma nepareizību. Tāpēc apstiprinu, ka iepriekš minētais produkts atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. pantam attiecībā uz ĢMO izmantošanas aizliegumu. Apņemos nekavējoties informēt klientu un tā kontroles organizāciju/iestādi, ja šis apstiprinājums tiek anulēts vai labots vai ja kļūst zināma informācija, kas norāda uz apstiprinājuma nepareizību. Pilnvaroju klientu uzraugošo kontroles organizāciju vai kontroles iestādi, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. pantā, pārbaudīt šā apstiprinājuma pareizību un, ja vajadzīgs, ņemt paraugus analītiskai pārbaudei. Piekrītu, ka šo uzdevumu var veikt neatkarīga iestāde, ko rakstiski ir norīkojusi kontroles iestāde. Apakšā parakstījušies uzņemas atbildību par šā apstiprinājuma pareizību. |
|
|
Valsts, vieta, datums, pārdevēja paraksts: |
Pārdevēja uzņēmuma zīmogs (ja vajadzīgs): |
XIIIa PIELIKUMS
1. iedaļa
Lašveidīgo bioloģiskā ražošana saldūdenī:
forele (Salmo trutta) – varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) – Amerikas palija (Salvelinus fontinalis) – Atlantijas lasis (Salmo salar) – Arktikas palija (Salvelinus alpinus.) – alata (Thymallus thymallus) – Amerikas ezera palija (jeb pelēkā palija) (Salvelinus namaycush) – Donavas lasis (Hucho hucho)
|
Ražošanas sistēma |
Nobarošanas audzētavu sistēmās jānotiek ūdens apmaiņai ar atklātām sistēmām. Plūsmas ātrumam jānodrošina krājumiem vismaz 60 % no vajadzīgās piesātinātības ar skābekli un jānodrošina komforts un izplūdes ūdeņu izvadīšana no audzētavas |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
Lašveidīgo sugas, kas turpmāk nav minētas, 15 kg/m3 Lasis: 20 kg/m3 Forele un varavīksnes forele: 25 kg/m3 ►M15 Arktikas palija: 25 kg/m3 ◄ |
2. iedaļa
Lašveidīgo bioloģiskā ražošana jūras ūdenī:
Atlantijas lasis (Salmo salar), forele (Salmo trutta) – varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss)
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
10 kg/m3 tīklu aplokos |
3. iedaļa
Mencu (Gadus morhua) un citu mencveidīgo, jūrasasaru jeb labraku (Dicentrarchus labrax), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata), sudrabaino kuprzivju (Argyrosomus regius) (Psetta maxima [= Scopthalmus maximux]), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus[=Sparus pagrus]), sarkanās krokeres (Sciaenops ocellatus) un citu sparīdveidīgo un jūrasgrunduļu (Siganus spp) bioloģiskā ražošana
|
Ražošanas sistēma |
Atklātās akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmās (tīklu aploki/sprosti) ar minimālu jūras straumes ātrumu, lai nodrošinātu zivju optimālu labturību, vai atklātās sistēmās, kas ierīkotas uz sauszemes |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
Visas minētās zivis, izņemot akmeņpleksti: 15 kg/m3 Akmeņplekste: 25 kg/m2 |
4. iedaļa
Jūrasasaru jeb labraku, zeltaino jūraskarūsu, sudrabaino kuprzivju, kefaļu (Liza, Mugil) un zušu (Anguilla spp) bioloģiskā ražošana paisuma un bēguma apgabalu dīķos uz sauszemes un piekrastes lagūnās
|
Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēma |
Tradicionālās sāls ieguves fermas, kas pārveidotas akvakultūras ražošanas vienībās, un tām līdzīgi dīķi uz sauszemes paisuma un bēguma apgabalos |
|
Ražošanas sistēma |
Jāparedz piemērots ūdens atjaunošanās laiks, lai nodrošinātu sugas īpatņu labturību. Vismaz 50 % grāvju ir jābūt klātiem ar augiem. Nepieciešami pārmitrā zemē izveidoti attīrīšanas dīķi |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
4 kg/m3 |
5. iedaļa
Storu bioloģiskā ražošana saldūdenī
Sugas: storu dzimta
|
Ražošanas sistēma |
Ūdens plūsmai katrā audzēšanas vienībā jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību. Izplūdes ūdeņu kvalitātei jābūt tādai pašai kā ieplūdes ūdeņu kvalitātei |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
30 kg/m3 |
6. iedaļa
Zivju bioloģiskā ražošana iekšējos ūdeņos
Sugas: karpu dzimta (Cyprinidae) un citas polikultūrā radniecīgas sugas, tostarp asaris, līdaka, sams, sīgas, store
|
Ražošanas sistēma |
Zivju dīķos, kuri periodiski pilnībā jānolaiž, un ezeros. Ezeriem jābūt paredzētiem vienīgi bioloģiskajai ražošanai, arī audzējot augu kultūras sausajos apgabalos. Zivju ķeršanas vietai jābūt aprīkotai ar tīra ūdens pievadi un tik lielai, lai nodrošinātu zivīm optimālu komfortu. Pēc noķeršanas zivis jātur tīrā ūdenī. Dīķu un ezeru mēslošana ar bioloģisku mēslojumu un minerālmēslojumu jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 889/2008 I pielikumu, maksimālajam slāpekļa daudzumam uz hektāru nepārsniedzot 20 kg. Apstrāde ar sintētiskām ķīmiskajām vielām, ko veic ražošanas ūdeņos esošo hidrofītu un augu segas kontroles nolūkā, ir aizliegta. Atbilstīgi noteikumiem par bioloģisko akvakultūru ap iekšējo ūdeņu vienībām jāsaglabā apgabali ar dabīgu veģetāciju kā buferzona ar ārējiem sauszemes apgabaliem, kurus neizmanto audzēšanas darbībās. Tirgus izmēra zivju ražošanā “polikultūru” izmanto ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pilnīga atbilstība kritērijiem, kas šajās specifikācijās minēti attiecībā uz citām ezera zivju sugām |
|
Saimniecībā iegūtā produkcija |
Kopējais sugu produkcijas daudzums nepārsniedz 1 500 kg zivju uz hektāru gadā |
7. iedaļa
Penaeus ģints garneļu un saldūdens garneļu (Macrobrachium sp.) bioloģiskā ražošana
|
Ražošanas vienības izveidošana |
Ražošanas vienībai jāatrodas uz tīra māla iegulām, lai līdz minimumam samazinātu dīķu izveidošanas ietekmi uz vidi. Dīķus veido, izmantojot uz vietas jau esošo mālu. Mangrovju iznīcināšana nav atļauta |
|
Pārejas laiks |
Seši mēneši vienā dīķī atbilstīgi audzēto garneļu parastajam dzīves ilgumam |
|
Vaislinieku izcelsme |
Pēc trīs gadu ilgas ražošanas vismaz pusei no vaisliniekiem jābūt audzētai uz vietas. Pārējiem jābūt bezpatogēnu savvaļas vaisliniekiem, kas iegūti ilgtspējīgā zivsaimniecībā. Pirms ielaišanas saimniecībā pirmā un otrā paaudze jāpakļauj obligātajam skrīningam |
|
Acu kātiņu ekstirpācija |
Aizliegta |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums un ražošanas ierobežojumi saimniecībā |
Ielaišana: maksimums 22 pēckāpura stadijas mazuļi uz m2 Maksimālā momentānā biomasa: 240 g/m2 |
7.a iedaļa
Vēžu bioloģiskā audzēšana:
Attiecīgās sugas: Astacus astacus, Pacifastacus leniusculus.
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
Mazizmēra vēžiem (< 20 mm) 100 īpatņi uz m2; vidēja izmēra vēžiem (20–50 mm) 30 īpatņi uz m2; pieaugušiem vēžiem (> 50 mm) 10 īpatņi uz m2 ar noteikumu, ka ir pieejamas atbilstošas slēptuves. |
8. iedaļa
Gliemji un adatādaiņi
|
Ražošanas sistēmas |
Āķu jedas, plosti, kultivēšana uz grunts, linuma maisi, sprosti, kastes, apklājošie tīkli un citas akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas. Ielaiduma blīvums nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no attiecīgajā reģionā audzēto nebioloģiskas izcelsmes gliemju un adatādaiņu ielaiduma blīvuma. Šo parametru piemēro blīvumam vienā tvertnē, ne tikai lai samazinātu blīvumu tvertnē/akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmā kopumā. Kultivējot ēdamgliemenes uz plostiem, iemesto virvju skaits nedrīkst pārsniegt vienu virvi uz virsmas apgabala kvadrātmetru. Maksimālais iemesto virvju garums nedrīkst pārsniegt 20 metrus. Iemestās virves ražošanas cikla laikā nedrīkst sadalīt |
9. iedaļa
Tropisko saldūdeņu zivis: hanoss jeb pienzivs (Chanos chanos), tilapijas (Oreochromis sp.), pangasijas (Pangasius sp.)
|
Ražošanas sistēmas |
Dīķi un linuma sprosti |
|
Maksimālais ielaiduma blīvums |
Pangasijas: 10 kg/m3 Tilapijas: 20 kg/m3 |
10. iedaļa
Citas akvakultūras dzīvnieku sugas: nav
XIIIb PIELIKUMS
Jomas, kas valsts kompetentajai iestādei jāietver datos par bioloģisko ražošanu, kā minēts 92.f pantā
1. Informācija par kompetento iestādi, kas atbild par bioloģisko ražošanu:
— kura struktūra ir kompetentā iestāde,
— kompetentajai iestādei pieejamie resursi,
— kompetentās iestādes veikto revīziju apraksts (kā veiktas, kas veicis),
— kompetentās iestādes dokumentētā procedūra.
2. Bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas apraksts:
— kontroles organizāciju un/vai kontroles iestāžu sistēma,
— reģistrētie uzņēmēji, kurus aptver kontroles sistēma, – gada pārbaužu minimums,
— kā tiek piemērota uz risku balstītā pieeja.
3. Informācija par kontroles organizācijām/iestādēm:
— kontroles organizāciju/iestāžu saraksts,
— kontroles organizācijām deleģētie/kontroles iestādēm nodotie pienākumi,
— deleģēto kontroles organizāciju uzraudzība (kas veic un kā tiek veikta),
— darbību koordinēšana, ja ir vairākas kontroles organizācijas/iestādes,
— to darbinieku apmācība, kas veic kontroles,
— iepriekš paziņotas/iepriekš nepaziņotas pārbaudes un apmeklējumi.
XIIIc PIELIKUMS
Veidnes, kurās sniedzami dati par bioloģisko ražošanu, kā minēts 92. f pantā
|
Ziņojums par oficiālajām kontrolēm bioloģiskās ražošanas nozarē |
Valsts: Gads: |
1. Informācija par uzņēmēju kontrolēm
|
Kontroles organizācijas vai kontroles iestādes kods |
Reģistrēto uzņēmēju skaits katrai kontroles organizācijai vai kontroles iestādei |
Reģistrēto uzņēmēju skaits |
Ikgadējo pārbaužu skaits |
Uz riska analīzi balstītu papildu apmeklējumu skaits |
Pārbaužu/apmeklējumu kopējais skaits |
||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
||
|
MS-BIO-01 |
|||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-02 |
|||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-… |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
|||||||||||||||||||||||||
|
(1) Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji, un citi ražotāji, kas nav citur minēti. (2) Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti. (3) Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti. |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kontroles organizācijas vai kontroles iestādes kods vai kompetentās iestādes nosaukums |
Reģistrēto uzņēmēju skaits |
Analizēto paraugu skaits |
To paraugu skaits, kuri liecina par Regulas (EK) Nr. 834/2007 un Regulas (EK) Nr. 1235/2008 pārkāpumu |
|||||||||||||||
|
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
|
|
MS-BIO-01 |
||||||||||||||||||
|
MS-BIO-02 |
||||||||||||||||||
|
MS-BIO-… |
||||||||||||||||||
|
Kopā |
||||||||||||||||||
|
(1) Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji, un citi ražotāji, kas nav citur minēti. (2) Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti. (3) Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti. |
||||||||||||||||||
|
Kontroles organizācijas vai kontroles iestādes kods |
Reģistrēto uzņēmēju skaits |
Konstatēto neatbilstību vai pārkāpumu skaits (4) |
Attiecībā uz produktu partiju vai ražošanas periodu piemēroto pasākumu skaits (5) |
Attiecībā uz uzņēmējiem piemēroto pasākumu skaits (6) |
||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
|
|
MS-BIO-01 |
||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-02 |
||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-… |
||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
||||||||||||||||||||||||
|
(1) Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji, un citi ražotāji, kas nav citur minēti. (2) Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti. (3) Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti. (4) Norāda tikai neatbilstības un pārkāpumus, kuri ietekmē produktu bioloģisko statusu un/vai attiecībā uz kuriem nācies piemērot pasākumus. (5) Ja konstatēts, ka noticis pārkāpums attiecībā uz šajā regulā paredzēto prasību ievērošanu, kontroles iestāde vai kontroles organizācija nodrošina, lai visas pārkāpuma skartās produktu partijas vai ražošanas perioda produktu marķējumā vai reklāmā netiktu izdarīta atsauce uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja tas būtu samērā ar neievērotās prasības nozīmīgumu, pārkāpuma būtību un konkrētajiem apstākļiem (kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punkta pirmajā daļā). (6) Ja konstatēts smags pārkāpums vai pārkāpums ar ilgstošām sekām, tad uz laiku, par ko vienojas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kontroles iestāde vai kontroles organizācija aizliedz attiecīgajam uzņēmējam tirgot produktus, kuru marķējumā vai reklāmā ir atsauce uz bioloģiskās ražošanas metodi (kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punkta otrajā daļā). |
||||||||||||||||||||||||
2. Informācija par uzraudzību un revīzijām
|
Kontroles organizācijas vai kontroles iestādes kods |
Reģistrēto uzņēmēju skaits katrai kontroles organizācijai vai kontroles iestādei |
Reģistrēto uzņēmēju skaits |
Dokumentu pārbaude un biroja revīzija (4) (pārbaudīto uzņēmēju lietu skaits) |
Pārskata revīziju skaits (5) |
Liecinieku revīziju skaits (6) |
||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
Lauksaimniecības produktu ražotāji (1) |
Ražošanas vienības akvakultūras dzīvnieku audzēšanai |
Pārstrādātāji (2) |
Importētāji |
Eksportētāji |
Citi uzņēmēji (3) |
||
|
MS-BIO-01 |
|||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-02 |
|||||||||||||||||||||||||
|
MS-BIO-… |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
|||||||||||||||||||||||||
|
(1) Lauksaimniecības produktu ražotāji ir uzņēmēji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ražotāji, kas ir arī pārstrādātāji, ražotāji, kas ir arī importētāji, un citi ražotāji, kas nav citur minēti. (2) Pārstrādātāji ir uzņēmēji, kas ir tikai pārstrādātāji, pārstrādātāji, kas ir arī importētāji, un citi pārstrādātāji, kas nav citur minēti. (3) Citi uzņēmēji ir tirgotāji (vairumtirgotāji, mazumtirgotāji), citi uzņēmēji, kas nav citur minēti. (4) Dokumentu pārbaude, kas aptver attiecīgos vispārīgos dokumentus, kuros aprakstīta kontroles organizācijas struktūra, darbība un kvalitātes vadība. Kontroles organizācijas biroja revīzija, kas ietver uzņēmēju lietu pārbaudi un neatbilstību un sūdzību izskatīšanas pārbaudi, ieskaitot minimālo kontroles biežumu, uz risku balstītas pieejas izmantošanu, iepriekš nepaziņotus un turpmākus apmeklējumus, paraugu ņemšanas politiku un informācijas apmaiņu ar citām kontroles organizācijām un kontroles iestādēm. (5) Pārskata revīzija: uzņēmēja pārbaude, ko veic kompetentā iestāde, lai pārbaudītu to, kā kontroles struktūra ievēro darbības procedūras, un pārliecinātos par tās darba efektivitāti. (6) Liecinieku revīzija: kompetentās iestādes veikta novērošana tādas pārbaudes laikā, ko veic kontroles iestādes inspektors. |
|||||||||||||||||||||||||
3. Secinājumi par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmu
|
Kontroles organizācijas vai kontroles iestādes kods |
Apstiprinājuma atsaukšana |
Darbības, kas veiktas, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas efektīvu darbību (prasību izpildes nodrošināšana) |
||
|
Jā/nē |
No (datums) |
Līdz (datums) |
||
|
MS-BIO-01 |
||||
|
MS-BIO-02 |
||||
|
MS-BIO-… |
||||
Secinājums par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas vispārējo darbību
XIV PIELIKUMS
Atbilstības tabula, kas minēta 96. pantā
|
Regula (EEK) Nr. 2092/91 |
(1) Regula (EEK) Nr. 207/93 (2) Regula (EK) Nr. 223/2003 (3) Regula (EK) Nr. 1452/2003 |
Šī regula |
|
— |
1. pants |
|
|
— |
2. panta a) apakšpunkts |
|
|
4. panta 15. punkts |
2. panta b) apakšpunkts |
|
|
III pielikuma C daļa (pirmais ievilkums) |
2. panta c) apakšpunkts |
|
|
III pielikuma C daļa (otrais ievilkums) |
2. panta d) apakšpunkts |
|
|
— |
2. panta e) apakšpunkts |
|
|
— |
2. panta f) apakšpunkts |
|
|
— |
2. panta g) apakšpunkts |
|
|
— |
2. panta h) apakšpunkts |
|
|
4. panta 24. punkts |
2. panta i) apakšpunkts |
|
|
— |
3. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 7.1. un 7.2. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 7.4. punkts |
3. panta 3. punkts |
|
|
I pielikuma A daļas 2.4. punkts |
3. panta 4. punkts |
|
|
I pielikuma A daļas 2.3. punkts |
3. panta 5. punkts |
|
|
— |
4. pants |
|
|
6. panta 1. punkts, I pielikuma A daļas 3. punkts |
5. pants |
|
|
I pielikuma A daļas 5. punkts |
6. pants |
|
|
I pielikuma B un C daļa (nosaukums) |
7. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 3.1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 3.1. punkts |
8. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 3.4., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11. punkts |
9. panta 1. līdz 4. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 3.6. punkts |
9. panta 5. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.1.1. punkts |
10. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.2.1. punkts |
10. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.2.2. punkts |
10. panta 3. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.2.3. punkts |
10. panta 4. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.3.5. punkts |
11. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.3.6. punkts |
11. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.3.7. punkts |
11. panta 3. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.3.8. punkts |
11. panta 4. un 5. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.9. un 8.4.1. līdz 8.4.5. punkts |
12. panta 1. līdz 4. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.9. punkts |
12. panta 5. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 4. punkts, 8.1. līdz 8.5. punkts |
13. pants |
|
|
I pielikuma B daļas, 8.1.2. punkts |
14. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 7.1. un 7.2. punkts |
15. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 1.2. punkts |
16. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 1.6. punkts |
17. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 1.7. punkts |
17. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 1.8. punkts |
17. panta 3. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 4.10. punkts |
17. panta 4. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.2. punkts |
18. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.3. punkts |
18. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 7.2. punkts |
18. panta 3. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 6.2.1. punkts |
18. panta 4. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 4.3. punkts |
19. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 5.1. un 5.2. punkts |
19. panta 2. līdz 4. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 4.1., 4.5., 4.7. un 4.11. punkts |
20. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 4.4. punkts |
21. pants |
|
|
7. pants |
22. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 3.13., 5.4., 8.2.5. un 8.4.6. punkts |
23. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 5.3., 5.4., 5.7. un 5.8. punkts |
24. pants |
|
|
I pielikuma C daļas 6. punkts |
25. pants |
|
|
III pielikuma E.3. un B daļa |
26. pants |
|
|
5. panta 3. punkts un VI pielikuma A un B daļa |
27. pants |
|
|
5. panta 3. punkts |
28. pants |
|
|
5. panta 3. punkts |
(1): 3. pants |
29. pants |
|
III pielikuma B.3. daļa |
30. pants |
|
|
III pielikuma 7. punkts |
31. pants |
|
|
III pielikuma E.5. daļa |
32. pants |
|
|
III pielikuma 7.a punkts |
33. pants |
|
|
III pielikuma C.6. daļa |
34. pants |
|
|
III pielikuma 8. punkts un A.2.5. daļa |
35. pants |
|
|
I pielikuma A daļas 1.1. līdz 1.4. punkts |
36. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 2.1.2. punkts |
37. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 2.1.1., 2.2.1., 2.3. punkts un I pielikuma C daļas 2.1. un 2.3. punkts |
38. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.6. punkts |
39. pants |
|
|
III pielikuma A.1.3. daļa un b) punkts |
40. pants |
|
|
I pielikuma C daļas 1.3. punkts |
41. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 3.4. punkts (pirmais ievilkums) un 3.6. punkta b) apakšpunkts |
42. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 4.8. punkts |
43. pants |
|
|
I pielikuma C daļas 8.3. punkts |
44. pants |
|
|
6. panta 3. punkts |
45. pants |
|
|
(3): 1. panta 1. un 2. punkts |
45. panta 1. un 2. punkts |
|
|
(3): 3. panta a) apakšpunkts |
45. panta 1. punkts |
|
|
(3): 4. pants |
45. panta 3. punkts |
|
|
(3): 5. panta 1. punkts |
45. panta 4. punkts |
|
|
(3): 5. panta 2. punkts |
45. panta 5. punkts |
|
|
(3): 5. panta 3. punkts |
45. panta 6. punkts |
|
|
(3): 5. panta 4. punkts |
45. panta 7. punkts |
|
|
(3): 5. panta 5. punkts |
45. panta 8. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.3.4. punkts |
46. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 3.6. punkta a) apakšpunkts |
47. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 4.9. punkts |
47. panta 2. punkts |
|
|
I pielikuma C daļas 3.5. punkts |
47. panta 3. punkts |
|
|
(3): 6. pants |
48. pants |
|
|
(3): 7. pants |
49. pants |
|
|
(3): 8. panta 1. punkts |
50. panta 1. punkts |
|
|
(3): 8. panta 2. punkts |
50. panta 2. punkts |
|
|
(3): 9. panta 1. punkts |
51. panta 1. punkts |
|
|
(3): 9. panta 2. un 3. punkts |
51. panta 2. punkts |
|
|
51. panta 3. punkts |
||
|
(3): 10. pants |
52. pants |
|
|
(3): 11. pants |
53. pants |
|
|
(3): 12. panta 1. punkts |
54. panta 1. punkts |
|
|
(3): 12. panta 1. punkts |
54. panta 2. punkts |
|
|
(3): 13. pants |
55. pants |
|
|
(3): 14. pants |
56. pants |
|
|
57. pants |
||
|
58. pants |
||
|
(2): 1. pants un 5. pants |
59. pants |
|
|
(2): 5. pants un 3. pants |
60. pants |
|
|
(2): 4. pants |
61. pants |
|
|
5. panta 5. punkts |
62. pants |
|
|
III pielikuma 3. punkts |
63. pants |
|
|
III pielikuma 4. punkts |
64. pants |
|
|
III pielikuma 5. punkts |
65. pants |
|
|
III pielikuma 6. punkts |
66. pants |
|
|
III pielikuma 10. punkts |
67. pants |
|
|
— |
68. pants |
|
|
— |
69. pants |
|
|
III pielikuma A.1. daļa |
70. pants |
|
|
III pielikuma A.1.2. daļa |
71. pants |
|
|
— |
72. pants |
|
|
III pielikuma A.1.3. daļa |
73. pants |
|
|
III pielikuma A.2.1. daļa |
74. pants |
|
|
III pielikuma A.2.2. daļa |
75. pants |
|
|
III pielikuma A.2.3. daļa |
76. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 5.6. punkts |
77. pants |
|
|
I pielikuma C daļas 5.5., 6.7., 7.7., 7.8. punkts |
78. pants |
|
|
III pielikuma A.2.4. daļa |
79. pants |
|
|
I pielikuma B.1. daļa |
80. pants |
|
|
III pielikuma C daļa |
81. pants |
|
|
III pielikuma C.1. daļa |
82. pants |
|
|
III pielikuma C.2. daļa |
83. pants |
|
|
III pielikuma C.3. daļa |
84. pants |
|
|
III pielikuma C.5. daļa |
85. pants |
|
|
III pielikuma D daļa |
86. pants |
|
|
III pielikuma E daļa |
87. pants |
|
|
III pielikuma E.1. daļa |
88. pants |
|
|
III pielikuma E.2. daļa |
89. pants |
|
|
III pielikuma E.4. daļa |
90. pants |
|
|
III pielikuma 9. punkts |
91. pants |
|
|
III pielikuma 11. punkts |
92. pants |
|
|
93. pants |
||
|
— |
94. pants |
|
|
I pielikuma B daļas 6.1.5. punkts |
95. panta 1. punkts |
|
|
I pielikuma B daļas 8.5.1. punkts |
95. panta 2. punkts |
|
|
— |
95. panta 3. līdz 8. punkts |
|
|
— |
95. pants |
|
|
— |
96. pants |
|
|
— |
97. pants |
|
|
II pielikuma A daļa |
I pielikums |
|
|
II pielikuma B daļa |
II pielikums |
|
|
VIII pielikums |
III pielikums |
|
|
VII pielikums |
IV pielikums |
|
|
II pielikuma C daļa |
V pielikums |
|
|
II pielikuma D daļa |
VI pielikums |
|
|
II pielikuma E daļa |
VII pielikums |
|
|
VI pielikuma A un B daļa |
VIII pielikums |
|
|
VI pielikuma C daļa |
IX pielikums |
|
|
— |
X pielikums |
|
|
— |
XI pielikums |
|
|
— |
XIII pielikums |
|
|
— |
IX pielikums |
( 1 ) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
( 2 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.
( 3 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
( 4 ) OV L 25, 2.2.1993., 5. lpp.
( 5 ) OV L 206, 15.8.2003., 17. lpp.
( 6 ) OV L 31, 6.2.2003., 3. lpp.
( 7 ) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.
( 8 ) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
( 9 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
( 10 ) OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.
( 11 ) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.
( 12 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.
( 13 ) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.
( 14 ) OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp.
( 15 ) OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.
( 16 ) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
( 17 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.
( 18 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
( 20 ) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.
( 21 ) OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.
( 22 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 23 ) OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.
( 24 ) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.
( 25 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.
( 26 ) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.
( 27 ) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.
( 28 ) OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.
( 29 ) OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.
( 30 ) OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.
( 31 ) OV L 25, 28.1.2011., 8. lpp.
( 32 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
( 33 ) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.
( 34 ) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
( 37 ) OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.