EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02011R0142-20150223

Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 ( 2011. gada 25. februāris ), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/142/2015-02-23

2011R0142 — LV — 23.02.2015 — 008.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 142/2011

(2011. gada 25. februāris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 054, 26.2.2011, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 749/2011 (2011. gada 29. jūlijs),

  L 198

3

30.7.2011

►M2

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1063/2012 (2012. gada 13. novembris),

  L 314

5

14.11.2012

►M3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1097/2012 (2012. gada 23. novembris),

  L 326

3

24.11.2012

►M4

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 294/2013 (2013. gada 14. marts),

  L 98

1

6.4.2013

►M5

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 555/2013 (2013. gada 14. jūnijs),

  L 164

11

18.6.2013

►M6

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 717/2013 (2013. gada 25. jūlijs),

  L 201

31

26.7.2013

 M7

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 185/2014 (2014. gada 26. februāris),

  L 57

21

27.2.2014

►M8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 592/2014 (2014. gada 3. jūnijs),

  L 165

33

4.6.2014

►M9

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/9 (2015. gada 6. janvāris),

  L 3

10

7.1.2015


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 205, 10.8.2011, lpp 38 (142/2011,)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 004, 9.1.2013, lpp 46 (142/2011)




▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 142/2011

(2011. gada 25. februāris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) ( 1 ), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu un 6. panta 1. punkta otro daļu, 6. panta 2. punkta otro daļu, 11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 11. panta 2. punkta otro daļu, 15. panta 1. punkta b), d), e), h) un i) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta otro daļu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 3. punktu, 19. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 19. panta 4. punkta otro daļu, 20. panta 10. un 11. punktu, 21. panta 5. un 6. punktu, 22. panta 3. punktu, 23. panta 3. punktu, 27. panta a), b), c) un e)–h) punktu un 27. panta otro daļu, 31. panta 2. punktu, 32. panta 3. punktu, 40. pantu, 41. panta 3. punkta pirmo un trešo daļu, 42. pantu, 43. panta 3. punktu, 45. panta 4. punktu, 47. panta 2. punktu, 48. panta 2. punktu, 48. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 8. punkta a) apakšpunktu, un 48. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm ( 2 ), un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir noteikti cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem. Minētajā regulā ir noteikti apstākļi, kādos dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iznīcināmi, lai novērstu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai. Turklāt minētajā regulā ir precizēts, ar kādiem nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var izmantot — dzīvnieku barībā un citiem mērķiem, piemēram, kosmētikā, medikamentos un tehniskiem mērķiem. Tajā ir arī noteikts pienākums uzņēmējiem apstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus uzņēmumos un iekārtās, kas tiek oficiāli kontrolēti.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir paredzēts, ka ar īstenošanas pasākumiem ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādei, piemēram, pārstrādes standarti, higiēnas nosacījumi un to dokumentāro pierādījumu formāts, kas izsekojamības labad jāpievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem.

(3)

Šajā regulā jānosaka sīki izstrādāti noteikumi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanai un likvidēšanai, lai tiktu sasniegti Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktie mērķi, proti, dzīvnieku izcelsmes materiālu ilgtspējīga izmantošana, kā arī augsts cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis Eiropas Savienībā.

(4)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 neattiecas uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot ūdensdzīvniekus, kas izkrauti krastā komerciāliem mērķiem. Turklāt regula neattiecas uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, kas pēc nonāvēšanas nav savāktas saskaņā ar labu medību praksi. Šādu medībās iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai jānotiek tādā veidā, kas novērš risku veselībai, atbilstoši specifiskai medību praksei un saskaņā ar labu praksi, kas pieņemta medību profesijā.

(5)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem medību trofeju izgatavošanai. Šādu trofeju izgatavošanai, kā arī pagatavojumiem no dzīvniekiem un dzīvnieku daļām, kuriem izmanto citas metodes, piemēram, plastinēšanu, jānotiek apstākļos, kuros tiek novērsts risks cilvēku un dzīvnieku veselībai.

(6)

Regula (EK) Nr. 1069/2009 attiecas uz ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ja to izcelsme ir no starptautisko līniju transportlīdzekļiem, piemēram, materiāli no pārtikas produktiem, ko pasniedz lidmašīnā vai uz kuģa, kas Eiropas Savienībā ieradies no kādas trešās valsts. Ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi ietilpst minētās regulas darbības jomā arī tad, ja tie paredzēti izbarošanai, pārstrādei ar kādu no šajā regulā atļautajām pārstrādes metodēm vai transformēšanai biogāzē vai kompostā. Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir aizliegts izbarot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus. Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus var pārstrādāt un tad izmantot, ja vien atvasināto produktu neizbaro minētajiem dzīvniekiem.

(7)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad, šajā regulā definējot dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, par pamatu jāizmanto barības sastāvdaļu definīcija, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK ( 3 ).

(8)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir aizliegts nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas iegūti no uzņēmīgām sugām, no saimniecībām, uzņēmumiem, iekārtām vai zonām, uz ko attiecas ierobežojumi nopietna lipīgas slimības uzliesmojuma gadījumā. Lai nodrošinātu augstu dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni Savienībā, slimību saraksts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk tekstā — “OIE”) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā jānosaka par nopietnu lipīgo slimību sarakstu nolūkā noteikt tāda aizlieguma darbības jomu.

(9)

Tā kā dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana un līdzsadedzināšana neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu ( 4 ) darbības jomā, šajā regulā jānosaka pienācīgi noteikumi, lai novērstu no tādām darbībām izrietošu veselības risku, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz vidi. Atlikumi no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, tā kā jo īpaši minētajos tiesību aktos ir atļauts izmantot mēslojumā pelnu fosfora daļas, kā arī atdot īpašniekiem pelnus pēc lolojumdzīvnieku kremēšanas.

(10)

Dzīvnieku izcelsmes produkti vai pārtikas produkti, kuros ir tādi produkti, jālikvidē tikai atkritumu poligonā saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem ( 5 ), ja tie ir pārstrādāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu ( 6 ), lai mazinātu iespējamos veselības apdraudējumus.

(11)

Jāaizliedz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu likvidēšana notekūdeņu plūsmā, jo uz minēto plūsmu neattiecas prasības, kas nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības risku pienācīgu kontroli. Jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nepieļaujamu risku no nejaušas šķidru dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanas, piemēram, no grīdu tīrīšanas vai no pārstrādē izmantotajām iekārtām.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu ( 7 ) ir noteikti konkrēti pasākumi vides un cilvēku veselības aizsardzībai. Minētās direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka direktīvas darbības jomā, ciktāl uz tiem jau attiecas citi Savienības tiesību akti, nav ietvertas dažas vielas, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam ( 8 ), izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai, apglabāšanai poligonā vai izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās. Minētā regula tagad ir atcelta un, sākot no 2011. gada 4. marta, aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Savienības tiesību aktu saskaņotības labad procesiem, ar kuriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus transformē biogāzē un kompostā, jāatbilst šajā regulā noteiktajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Direktīvā 2008/98/EK.

(13)

Dalībvalsts kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut alternatīvus parametrus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformācijai biogāzē vai kompostā, pamatojoties uz validāciju pēc saskaņota parauga. Tādā gadījumā jābūt iespējamam fermentācijas atliekas vai kompostu laist tirgū visā Eiropas Savienībā. Turklāt dalībvalsts kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut zināmus parametrus specifiskiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem un šādu atkritumu maisījumiem ar dažiem citiem materiāliem, kas tiek transformēti biogāzē vai kompostā. Tā kā šādas atļaujas neizdod atbilstīgi saskaņotam paraugam, fermentācijas atliekas un kompostu var laist tirgū tikai tajā dalībvalstī, kurā konkrētie parametri ir atļauti.

(14)

Lai novērstu pārtikas produktu piesārņošanu ar slimību izraisītājiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem un iekārtām jādarbojas atsevišķā vietā no kautuvēm vai citiem uzņēmumiem, kuros pārstrādā pārtikas produktus, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 9 ), izņemot gadījumus, kad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrāde notiek apstākļos, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, lai pārtikas pārstrādes uzņēmumos novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 10 ), ir paredzēts, ka dalībvalstīm ik gadus jāīsteno transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzības programmas. To dzīvnieku ķermeņi, ko izmanto izbarošanai zināmām sugām, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, jāiekļauj minētajās uzraudzības programmās tiktāl, lai nodrošinātu, ka minētās programmas sniedz pietiekami daudz informācijas par TSE izplatību kādā konkrētā dalībvalstī.

(16)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir atļauts izbarot dažus pirmās kategorijas materiālus apdraudētajām vai aizsargātajām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kuras dzīvo savā dabiskajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Tāda barošana jāatļauj attiecībā uz dažām plēsēju sugām, kas minētas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( 11 ), un dažām plēsīgo putnu sugām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību ( 12 ), lai ņemtu vērā minēto sugu dabīgo barošanās modeli.

(17)

Ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ir ieviesta procedūra, ar kuru atļauj izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanā vai likvidēšanā. Tādas metodes var atļaut Komisija, saņemot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā – “EFSA”) atzinumu. Lai EFSA būtu vieglāk izvērtēt pieteikumus, jānosaka standarta formāts, lai pieteikumu iesniedzēji redz, kādi pierādījumi iesniedzami. Saskaņā ar Līgumiem jābūt iespējai iesniegt pieteikumus par alternatīvām metodēm Savienības oficiālajās valodās, kā noteikts EEK Padomes Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 13 ).

(18)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības ( 14 ), barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, izņemot primāros ražotājus, tiek prasīts uzglabāt un pārvadāt barību, ievērojot konkrētus higiēnas nosacījumus. Tā kā minētie nosacījumi paredz līdzvērtīgu iespējamā riska mazināšanu, uz barības maisījumiem, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, neattiecas šīs regulas prasības par uzglabāšanu un pārvadāšanu.

(19)

Lai veicinātu zinātni un pētniecību un nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu vislabāko iespējamo izmantojumu cilvēku un dzīvnieku slimību diagnosticēšanā, kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai paredzēt nosacījumus attiecībā uz šādu materiālu paraugiem izmantošanai pētniecības, izglītības vai diagnostikas nolūkos. Šādus nosacījumus tomēr nevajag noteikt attiecībā uz slimību izraisītāju paraugiem, kam īpaši noteikumi ir paredzēti Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK ( 15 ).

(20)

Ar Direktīvu 97/78/EK no veterinārajām pārbaudēm robežkontroles punktos, kuros notiek ievešana Savienībā, ir atbrīvoti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti izstādēm, ja tos nav paredzēts tirgot, un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzēm. Minētajā direktīvā ir atļauts pieņemt īstenošanas pasākumus šiem atbrīvojumiem. Šajā regulā jāparedz piemēroti nosacījumi attiecībā uz izstādēm un īpašiem pētījumiem vai analīzēm paredzētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu, lai nodrošinātu, ka, ievedot šādus produktus Savienībā, neizplatīsies nepieļaujami riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai. Savienības tiesību aktu saskaņotības labad un lai nodrošinātu uzņēmējiem juridisko noteiktību, minētie nosacījumi un Direktīvas 97/78/EK īstenošanas pasākumi jānosaka šajā regulā.

(21)

Pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tie jāapstrādā, ievērojot atbilstošus nosacījumus, kas nodrošina, ka netiek pārnesti nepieļaujami riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai. Uzņēmumiem vai iekārtām, kur tiek veiktas zināmas darbības pirms dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nodošanas tālākai pārstrādei, jābūt būvētiem un jādarbojas tā, lai tāda pārnešana būtu novērsta. Tas būtu jāattiecina uz uzņēmumiem vai iekārtām, kuru darbībās ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde saskaņā ar Savienības veterinārajiem tiesību aktiem, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi laikā, kad privātie veterinārārsti veic ārstēšanas darbības.

(22)

Ievērojot Regulu (EK) Nr. 1069/2009, uzņēmējiem jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir izsekojami visos ražošanas, lietošanas un likvidēšanas ķēdes posmos, lai novērstu nevajadzīgus iekšējā tirgus darbības traucējumus gadījumos, kas saistīti ar faktisku vai iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Tāpēc izsekojamība jānodrošina ne tikai uzņēmējiem, kuri ražo, savāc vai pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, bet arī uzņēmējiem, kuri likvidē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, tos sadedzinot, līdzsadedzinot vai apglabājot atkritumu poligonā.

(23)

Tvertnes un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, jāuztur tīri, lai novērstu piesārņošanu. Ja tie ir speciāli domāti kāda konkrēta materiāla (piemēram, šķidra dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta, kas nerada nepieļaujamu veselības risku) pārvadāšanai, tad uzņēmēji var koriģēt savus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsts piesārņojums, kas faktiski rodas no minētā materiāla.

(24)

Dalībvalstīm jābūt tiesīgām pieprasīt uzņēmējiem izmantot integrētu datorizētu veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK ( 16 ) (turpmāk tekstā — “TRACES sistēma”), lai sniegtu pierādījumu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumu ierašanos galamērķa vietā. Alternatīvi, pierādījumu par sūtījumu ierašanos var sniegt, iesniedzot tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko atdod ražotājam. Pieredze ar abām alternatīvām jāizvērtē pēc pirmā šīs regulas īstenošanas gada.

(25)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir precizēti daži parametri kausēto tauku, zivju eļļas un olu produktu apstrādei, kas nodrošina iespējamo veselības risku pienācīgu kontroli, ja minētos produktus izmanto citiem mērķiem, nevis patēriņam pārtikā. Tāpēc minētie parametri jāatļauj kā alternatīvas tai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādei, kas noteikta šajā regulā.

(26)

Jaunpiena un jaunpiena produktu izcelsmei jābūt no tādiem liellopiem, kas ir brīvi no noteiktām slimībām, kā minēts Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā ( 17 ).

(27)

Ir jāatjaunina atsauces uz Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem ( 18 ), Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā ( 19 ), Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos ( 20 ), un veselības aizsardzības noteikumos par nepārstrādātu kūtsmēslu tirdzniecību jāatjaunina atsauce uz Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm ( 21 ).

(28)

Daži importētie materiāli lolojumdzīvnieku barības ražošanai jāapstrādā un jāizmanto, ievērojot nosacījumus atbilstoši riskam, ko tādi materiāli var radīt. Jo īpaši jāparedz noteikums to drošai novirzīšanai uz galamērķa uzņēmumiem vai iekārtām, kur minētos materiālus, tāpat kā trešās kategorijas materiālu, iestrādā lolojumdzīvnieku barībā. Attiecībā uz galamērķa uzņēmumiem vai iekārtām kompetentajai iestādei jābūt pilnvarotai atļaut uzglabāt importētos materiālus kopā ar trešās kategorijas materiālu, ja vien importētie materiāli ir izsekojami.

(29)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 ir atsauce uz dažiem atvasinātiem produktiem, ko var laist tirgū saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti dažos citos Savienības tiesību aktos. Minētajā tiesību aktā turklāt ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz to, kā importē, savāc un pārvieto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kuri paredzēti šādu atvasināto produktu ražošanai. Tomēr Regulu (EK) Nr. 1069/2009 piemēro tad, ja pārējos Savienības tiesību aktos nav paredzēti nosacījumi par risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas var rasties no šādām izejvielām. Tā kā šādi nosacījumi nav paredzēti attiecībā uz materiāliem, kas, pirms tie atbilst nosacījumiem laišanai tirgū atbilstīgi pārējiem minētajiem Savienības tiesību aktiem, jau ir izgājuši dažus pārstrādes posmus, minētie nosacījumi jānosaka šajā regulā. Lai novērstu iespējamu veselības risku no šādiem materiāliem, jo īpaši jānosaka nosacījumi šādu materiālu importam un apstrādei Savienībā, ievērojot stingras kontroles un dokumentācijas prasības.

(30)

Jo īpaši šajā regulā jānosaka atbilstošas veselības aizsardzības prasības attiecībā uz materiāliem, ko izmanto, lai ražotu zāles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm ( 22 ), veterinārās zāles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm ( 23 ), medicīnas ierīces saskaņā ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, ( 24 ) ierīces izmantošanai in vitro diagnostikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvu 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā ( 25 ), aktīvas implantējamas medicīnas ierīces saskaņā ar Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm ( 26 ) vai laboratorijas reaģentus (“gatavos produktus”). Ja no tādiem materiāliem izrietošie riski mazinās attīrīšanas, koncentrācijas produktā vai apstākļu, kādos tos apstrādā un likvidē, dēļ, tad attiecībā uz izsekojamību piemēro tikai Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas prasības. Tādā gadījumā nepiemēro prasības par dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nošķiršanu gatavo produktu ražotājā uzņēmumā vai iekārtā, jo materiālu vēlāku izmantošanu citiem mērķiem, jo īpaši, to pārveidi pārtikā vai barībā, var izslēgt, ja uzņēmējs pareizi piemēro noteikumus kompetentās iestādes uzraudzībā. Savienībā importējamiem materiālu sūtījumiem veterinārās pārbaudes veic ievešanas robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK, lai pārliecinātos, ka minētie produkti atbilst prasībām to laišanai Savienības tirgū.

(31)

Atbilstīgi Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvai 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm ( 27 ) dažas slimības, pret ko zirgu dzimtas dzīvnieki ir uzņēmīgi, ir obligāti paziņojamas. Lai mazinātu šādu slimību risku, asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas nav paredzēti izmantošanai barībā, piemēram, asins pagatavojumiem, kuri paredzēti veterinārajām zālēm, jābūt no tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem nebija klīnisku minēto slimību pazīmju.

(32)

Jābūt iespējai atļaut laist tirgū svaigas jēlādas un ādas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ja vien tās atbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz svaigu gaļu, kas noteikti saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā ( 28 ), jo minētie nosacījumi paredz, ka iespējamie veselības riski tiek atbilstoši mazināti.

(33)

Šajā regulā paredzētajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kas likvidē iespējamo risku un noteikti attiecībā uz medību trofeju vai citu pagatavojumu no dzīvniekiem ražošanu un laišanu tirgū, jābūt kā papildinājumam noteikumiem par dažu savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, kas noteikti Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību ( 29 ), jo minētajai regulai ir cits mērķis. Lai atvieglotu tādu pagatavojumu izmantošanu, jo īpaši izglītošanas nolūkos, dzīvnieku veselības ierobežojumi nav jāattiecina uz anatomiskajiem pagatavojumiem no dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas bijuši pakļauti tādam procesam kā plastinēšana, kas vienlīdz likvidē iespējamo risku.

(34)

Biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts laist tirgū, jābūt brīviem no konkrētām slimībām, pret ko bites ir uzņēmīgas un kas uzskaitītas Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā ( 30 ).

(35)

Eiropas Parlaments un Padome ir aicinājusi Komisiju noteikt beigu punktu tauku pārstrādes produktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības. Lēmums par beigu punktu jāpieņem, tiklīdz ir pieejams izvērtējums par to, cik daudz tauku pārstrādes procesi spēj mazināt iespējamos veselības riskus, kas var būt pārstrādātos no jebkuras kategorijas materiāla iegūtos dzīvnieku taukos.

(36)

Uz Komisijas 2010. gada 12. marta Regulu (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības ( 31 ), šajā regulā jāatsaucas tiktāl, ciktāl šādām trešām valstīm un citām teritorijām ir atļauts importēt dažus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, jo riski, kas rodas no tādiem produktiem, ir identiski riskiem, kas var rasties no dzīvu dzīvnieku vai svaigas gaļas importa.

(37)

Uz turpmākiem tādu trešo valstu sarakstiem, no kurām var importēt dažus dzīvnieku izcelsmes materiālus, jāatsaucas nolūkā noteikt trešās valstis, no kurām var importēt attiecīgo sugu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, pamatojoties uz līdzīgiem apsvērumiem par veselības apdraudējumu un lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību. Šādi saraksti ir noteikti Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumā 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK ( 32 ), Komisijas 2010. gada 2. jūlija Regulā (ES) Nr. 605/2010, ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena un piena produktu ievešanai Eiropas Savienībā ( 33 ), Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus ( 34 ), Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem ( 35 ), un Komisijas 2009. gada 9. februāra Regulā (EK) Nr. 119/2009, ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to ( 36 ).

(38)

Tā kā atkritumi no fotorūpniecības, kurā izmanto konkrētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, piemēram, liellopu mugurkaulāju, rada ne tikai risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet arī apdraudējumu videi, tie jālikvidē vai jāeksportē uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes trešo valsti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem ( 37 ).

(39)

Uz robežkontroles punktu sarakstu, kas paredzēts Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības ( 38 ), jāatsaucas noteikumos par dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu tranzītu caur Eiropas Savienību starp Krievijas Federācijas teritorijām. Šāda tranzīta nolūkā jāizmanto kopīgais veterinārais ievešanas dokuments, kas paredzēts Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regulā (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm ( 39 ).

(40)

Šajā regulā jāparedz, ka veselības sertifikātus, kam jābūt pievienotiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumiem ievešanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, izdod saskaņā ar sertifikācijas principiem, kas līdzvērtīgi Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīvā 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu ( 40 ) noteiktajiem principiem.

(41)

Savienības tiesību aktu saskaņotības labad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu visu aprites posmu oficiālās kontroles jāveic saskaņā ar vispārīgajām oficiālo kontroļu prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 41 ).

(42)

Tāpēc šajā regulā jānosaka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas pasākumi.

(43)

No 2011. gada 4. marta ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

(44)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1774/2002 pieņemšanas tika pieņemti daži īstenošanas akti, proti, Komisijas Regula (EK) Nr. 811/2003 ( 42 ) attiecībā uz aizliegumu vienas sugas ietvaros pārstrādāt zivis, dzīvnieku blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu, Komisijas Lēmums 2003/322/EK ( 43 ) attiecībā uz dažu nekrofāgu putnu barošanu ar dažiem pirmās kategorijas materiāliem, Komisijas Lēmums 2003/324/EK ( 44 ) attiecībā uz atkāpi no aizlieguma vienas sugas ietvaros pārstrādāt kažokzvērus, Komisijas Regula (EK) Nr. 79/2005 ( 45 ) attiecībā uz piena un piena produktu izmantošanu, Komisijas Regula (EK) Nr. 92/2005 ( 46 ) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem, Komisijas Regula (EK) Nr. 181/2006 ( 47 ) attiecībā uz organiskiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes ielabotājiem, kas nav kūtsmēsli, Komisijas Regula (EK) Nr. 1192/2006 ( 48 ) attiecībā uz apstiprinātajiem uzņēmumu sarakstiem un Komisijas Regula (EK) Nr. 2007/2006 ( 49 ) attiecībā uz dažu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu.

(45)

Tika pieņemti arī daži pārejas pasākumi, konkrētāk, Komisijas Regula (EK) Nr. 878/2004 ( 50 ) par dažu pirmās un otrās kategorijas materiālu importu un apstrādi, Komisijas Lēmums 2004/407/EK ( 51 ) par dažu fotoželatīna ražošanai paredzētu materiālu importu un Komisijas Regula (EK) Nr. 197/2006 ( 52 ) attiecībā uz agrāko pārtikas produktu apstrādi un apglabāšanu, lai noteiktu riskam samērīgus pasākumus dažiem specifiskiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietojumiem.

(46)

Lai turpmāk vienkāršotu Savienības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kā to pieprasīja Padomes prezidentūra Regulas (EK) Nr. 1069/2009 pieņemšanas laikā, minētie īstenošanas un pārejas pasākumi tika pārskatīti. Tagad tie pēc vajadzības jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, lai veidotos saskanīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

(47)

Regulu (EK) Nr. 1069/2009 piemēro no 2011. gada 4. marta, un attiecīgi šī regula arī jāpiemēro no minētās dienas. Turklāt jāparedz arī pārejas periods, lai dotu ieinteresētajām personām laiku pielāgoties jaunajiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un laist tirgū dažus produktus, kas ražoti saskaņā ar Savienības veselības aizsardzības noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms minētās dienas, un lai dotu iespēju turpināt importu tad, kad sāk piemērot šīs regulas prasības.

(48)

Daži Regulā (EK) Nr. 878/2004 minētie produkti jāturpina laist tirgū un eksportēt atbilstīgi valsts pasākumiem, jo saistītie riski attiecas uz ierobežotu materiālu daudzumu un pašlaik ļauj tos reglamentēt valsts līmenī līdz iespējamai to saskaņošanai nākotnē. Tā kā nav pieņemti pasākumi attiecībā uz konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu ierobežotā daudzumā vākšanu un likvidēšanu no mazumtirdzniecības sektora, pamatojoties uz turpmākiem pierādījumiem, kompetentajai iestādei arī turpmāk jābūt pilnvarotai atļaut šādu produktu vākšanu un likvidēšanu ar citiem līdzekļiem, ja vien tiek nodrošināta līdzvērtīga cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība.

(49)

Saskaņā ar prasību, ko Eiropas Parlaments izteicis, piekrītot Regulai (EK) Nr. 1069/2009 tās pirmajā lasījumā, un ņemot vērā Parlamenta sīkāk precizētus ierosinājumus dažu tehnisku jautājumu risināšanai, šīs regulas projekts 2010. gada 27. septembrī viedokļu apmaiņas nolūkā ir iesniegts Komisijai — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai.

(50)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteikti īstenošanas pasākumi:

a) ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;

b) attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam robežkontroles punktos neveic veterinārās pārbaudes, kā paredzēts Direktīvas 97/78/EK 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro I pielikumā sniegtās definīcijas.

3. pants

Beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punktu bez ierobežojumiem var laist tirgū šādus atvasinātos produktus, kas nav importēti:

a) biodīzeļdegviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;

b) pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta a) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem;

c) suņu košļājamās rotaļlietas, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām;

d) nagaiņu jēlādas un ādas, kas atbilst XIII pielikuma V nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

e) vilna un apmatojums, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas B punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

f) spalvas un dūnas, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

▼M1

g) kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

h) zivju eļļa, kuru izmanto zāļu ražošanā un kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

▼M4

i) gazolīns un degviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no daudzpakāpju katalītiskā procesa atjaunojamās degvielas ražošanai;

j) tauku pārstrādes produkti, kas atvasināti no kausētiem taukiem un kas atbilst XIII pielikuma XI nodaļā izklāstītajām prasībām.

▼B

4. pants

Nopietnas lipīgas slimības

Slimības, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija uzskaitījusi Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. pantā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.3. nodaļā, tiek uzskatītas par nopietnām lipīgām slimībām vispārējo dzīvnieku veselības ierobežojumu nolūkā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā.



II

NODAĻA

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU LIKVIDĒŠANA UN IZMANTOŠANA

5. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu izmantošanas ierobežojumi

1.  Uzņēmēji dalībvalstīs, kas minētas II pielikuma I nodaļā, ievēro tajā pašā nodaļā paredzētos nosacījumus kažokzvēru barošanai ar konkrētiem materiāliem, kas iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai dzīvnieku daļām.

2.  Uzņēmēji ievēro ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku barošanu ar zāli no zemes, kas apstrādāta ar noteiktiem organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem, kā noteikts II pielikuma II nodaļā.

▼M8

6. pants

Likvidēšana sadedzinot, likvidēšana vai reģenerēšana līdzsadedzinot un izmantošana par kurināmo dedzinot

▼B

1.  Kompetentā iestāde nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšana un līdzsadedzināšana notiktu tikai:

a) sadedzināšanas iekārtās un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, vai

b) attiecībā uz iekārtām, kam saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK nevajag atļauju — sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam kompetentā iestāde atļāvusi likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus sadedzinot, vai likvidēt vai reģenerēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tie ir atkritumi, līdzsadedzinot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.

2.  Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšanas iekārtas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, ja tās atbilst šīs regulas III pielikumā noteiktajām prasībām.

3.  Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro vispārīgās prasības attiecībā uz sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu, kā noteikts III pielikuma I nodaļā.

4.  Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro prasības, kas noteiktas III pielikuma II nodaļā.

5.  Mazjaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji ievēro prasības, kas noteiktas III pielikuma III nodaļā.

▼M8

6.  Operatori [uzņēmēji] nodrošina, ka to kontrolē esošās dedzināšanas iekārtas, kuras nav IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļā minētās iekārtas un kurās par kurināmo izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, atbilst vispārīgajiem nosacījumiem un īpašajām prasībām, kas noteiktas attiecīgi III pielikuma IV un V nodaļā, un ka tās ir apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

7.  Kompetentā iestāde apstiprina 6. punktā minētās dedzināšanas iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanai par kurināmo tikai tad, ja:

a) dedzināšanas iekārtas ietilpst šīs regulas III pielikuma V nodaļas piemērošanas jomā;

b) dedzināšanas iekārtas atbilst visiem attiecīgajiem vispārīgajiem nosacījumiem un īpašajām prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma IV un V nodaļā;

c) ir izveidotas administratīvās procedūras, ar kurām nodrošina, ka prasības dedzināšanas iekārtu apstiprināšanai tiek pārbaudītas katru gadu.

8.  Uz mājputnu mēslu dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo, kā noteikts III pielikuma V nodaļā, papildus noteikumiem, kas minēti šā panta 7. punktā, attiecas šādi noteikumi:

a) apstiprinājuma pieteikumam, ko operators ir iesniedzis kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jāsatur pierādījumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde vai dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarota profesionāla organizācija, attiecībā uz to, ka dedzināšanas iekārta, kurā mājputnu mēslus izmanto par kurināmo, pilnībā atbilst emisijas robežvērtībām un monitoringa prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma V nodaļas B iedaļas 4. punktā;

b) Regulas (EK) Nr. 1069/2009 44. pantā paredzētā apstiprināšanas procedūra tiek pabeigta tikai tad, ja kompetentā iestāde vai šīs iestādes pilnvarota profesionāla organizācija dedzināšanas iekārtas darbības pirmo sešu mēnešu laikā ir veikusi vismaz divas secīgas pārbaudes, no kurām viena ir bez iepriekšēja paziņojuma un kurās ietilpst nepieciešamie temperatūras un emisiju mērījumi. Pilnīgu apstiprinājumu drīkst piešķirt tad, kad šo pārbaužu rezultāti liecina par atbilstību parametriem, kas noteikti šīs regulas III pielikuma V nodaļas B iedaļas 4. punktā.

▼B

7. pants

Dažu pirmās un trešās kategorijas materiālu apglabāšana atkritumu poligonos

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta un 14. panta c) punkta, kompetentā iestāde var atļaut apglabāt šādus pirmās un trešās kategorijas materiālus atļautā atkritumu poligonā:

a) importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražotu lolojumdzīvnieku barību no pirmās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta c) punktā;

b) trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un g) punktā, ja:

i) minētais materiāls nav bijis saskarē ar jebkuru no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas aprakstīts minētās regulas 8. un 9. pantā un 10. panta a)–e) punktā un h)–p) punktā,

ii) laikā, kad tos paredzēts likvidēt, materiāli,

 kas aprakstīti minētās regulas 10. panta f) punktā, ir pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, un

 kas aprakstīti minētās regulas 10. panta g) punktā, ir pārstrādāti saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļu vai saskaņā ar īpašajām prasībām attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, kas noteiktas šīs regulas XIII pielikuma II nodaļā, un

iii) tādu materiālu likvidēšana nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

8. pants

Prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem

1.  Uzņēmēji nodrošina, ka pārstrādes iekārtas un citi viņu kontrolē esoši uzņēmumi atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikuma I nodaļā:

a) 1. iedaļā noteiktajiem vispārīgajiem pārstrādes nosacījumiem;

b) 2. iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu;

c) 3. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi;

d) 4. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi.

2.  Kompetentā iestāde apstiprina pārstrādes iekārtas un citus uzņēmumus tikai tad, ja tie atbilst IV pielikuma I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

9. pants

Higiēnas un pārstrādes prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem

Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā:

a) II nodaļā noteiktajām higiēnas un pārstrādes prasībām;

b) III nodaļā noteiktajām standarta pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto;

c) IV nodaļā noteiktajām alternatīvajām pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto.

10. pants

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu transformēšanu biogāzē un kompostā

1.  Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu transformēšanu biogāzē vai kompostā, kā noteikts V pielikumā:

a) I nodaļā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

b) II nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

c) III nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem standarta transformēšanas parametriem;

d) III nodaļas 3. iedaļā paredzētajiem standartiem attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu.

2.  Kompetentā iestāde apstiprina biogāzes un kompostēšanas iekārtas tikai tad, ja tās atbilst V pielikumā paredzētajām prasībām.

3.  Kompetentā iestāde var atļaut biogāzes un kompostēšanas iekārtām izmantot alternatīvus transformēšanas parametrus, ievērojot V pielikuma III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.



III

NODAĻA

ATKĀPES NO DAŽIEM REGULAS (EK) Nr. 1069/2009 NOTEIKUMIEM

11. pants

Īpaši noteikumi pētniecības un diagnostikas paraugiem

1.  Kompetentā iestāde var atļaut pārvadāt, izmantot un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus, ievērojot nosacījumus, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu kontroli.

Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļā noteiktās prasības.

2.  Uzņēmēji ievēro īpašos noteikumus par pētniecības un diagnostikas paraugiem, kas noteikti VI pielikuma I nodaļā.

3.  Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij pētniecības un diagnostikas paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem;

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

12. pants

Īpaši noteikumi tirdzniecības paraugiem un izstādes priekšmetiem

1.  Kompetentā iestāde var atļaut pārvadāt, izmantot un likvidēt tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus, ievērojot nosacījumus, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu kontroli.

Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 2., 3. un 4. punkta prasības.

2.  Uzņēmēji ievēro īpašos noteikumus par tirdzniecības paraugiem un izstādes priekšmetiem, kas noteikti VI pielikuma I nodaļas 2. iedaļā.

3.  Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij tirdzniecības paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem,

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

13. pants

Īpaši barošanas noteikumi

1.  Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot otrās kategorijas materiālu, ja tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nonāvēti vai nav miruši saistībā ar tādu slimību vai aizdomām par slimību, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, šādu dzīvnieku barošanai:

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

▼M4

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai;

f) cirka dzīvnieki.

▼B

2.  Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot trešās kategorijas materiālu šādu dzīvnieku barošanai:

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

▼M4

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai;

f) cirka dzīvnieki.

▼B

14. pants

Dažu sugu barošana barošanas vietās un ārpus tām un zooloģiskajos dārzos

1.  Kompetentā iestāde var atļaut izmantot barošanai pirmās kategorijas materiālu, kurā ir veseli beigtu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kuros ir īpašs riska materiāls:

a) barošanas vietās, apdraudētām vai aizsargātām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kas dzīvo savā dabīgajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, ievērojot nosacījumus, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļā,

b) ārpus barošanas vietām, nepieciešamības gadījumā iepriekš nesavācot beigtos dzīvniekus, savvaļas dzīvniekiem, kas minēti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot minētās nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.  Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas sastāv no veseliem beigtu dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, kuras satur īpašos riska materiālus, kā arī izmantot materiālu, kas iegūts no zooloģiskā dārza dzīvniekiem, izbarošanai zooloģiskā dārza dzīvniekiem, ievērojot VI pielikuma II nodaļas 4. iedaļā paredzētos nosacījumus.

15. pants

Īpaši noteikumi par savākšanu un likvidēšanu

▼M4

Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, izmantojot atkāpi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) e) un f) apakšpunktā, tad likvidēšanai jāatbilst šādiem VI pielikuma III nodaļā paredzētiem īpašiem noteikumiem:

▼B

a) 1. iedaļā paredzētajiem īpašajiem likvidēšanas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,

b) 2. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu attālos rajonos,

c) 3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu.

▼M9

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu nelielos daudzumos, izmantojot tās pašas regulas 19. panta 1) punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus, ar nosacījumu, ka ir ievērotas VI pielikuma IV nodaļā izklāstītās prasības attiecībā uz citādu likvidēšanu.

▼B



IV

NODAĻA

ALTERNATĪVU METOŽU ATĻAUŠANA

16. pants

Standarta formāts, lai iesniegtu pieteikumu par alternatīvu metožu atļaušanu

1.  Pieteikumus, lai saņemtu atļauju izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu lietošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 1. punktā, dalībvalstis un ieinteresētās personas iesniedz saskaņā ar VII pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz standarta formātu pieteikumiem par alternatīvajām metodēm.

2.  Dalībvalstis izraugās valstu kontaktpunktus, lai sniegtu informāciju par kompetento iestādi, kura atbild par pieteikumu izvērtēšanu saistībā ar atļauju izmantot alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietošanai vai likvidēšanai.

3.  Komisija savā tīmekļa vietnē publicē valstu kontaktpunktu sarakstus.



V

NODAĻA

SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA, IDENTIFICĒŠANA UN IZSEKOJAMĪBA

17. pants

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem, identifikāciju, savākšanu un pārvadāšanu, kā arī izsekojamību

1.  Uzņēmēji nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti:

a) atbilstu prasībām par savākšanu, pārvadāšanu un identificēšanu, kā noteikts VIII pielikuma I un II nodaļā;

b) pārvadāšanas laikā būtu ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā noteiktajām prasībām.

2.  Uzņēmēji, kuri nosūta, pārvadā vai saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veic uzskaiti par sūtījumiem un saistītajiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma IV nodaļā noteiktajām prasībām.

3.  Uzņēmēji ievēro prasības attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu, kā noteikts VIII pielikuma V nodaļā.



VI

NODAĻA

UZŅĒMUMU UN IEKĀRTU REĢISTRĀCIJA UN APSTIPRINĀŠANA

18. pants

Prasības attiecībā uz viena vai vairāku tādu uzņēmumu un iekārtu apstiprināšanu, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā

Kompetentā iestāde var piešķirt apstiprinājumu vairāk nekā vienam uzņēmumam vai iekārtai, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā, ja cilvēku un dzīvnieku veselības risku pārnešana starp uzņēmumiem vai iekārtām ir izslēgta, ņemot vērā to izvietojumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi uzņēmumos un iekārtās.

19. pants

Prasības attiecībā uz dažiem apstiprinātiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus

Uzņēmēji nodrošina, lai viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, atbilstu prasībām, kuras noteiktas šādās šīs regulas IX pielikuma nodaļās, ja tie veic vienu vai vairākas no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punktā minētajām darbībām:

a) I nodaļas prasībām, ja tie ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b) II nodaļas prasībām, ja tie uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un ja tie pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot šādas darbības, kas noteiktas minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

i) šķirošana,

ii) sagriešana,

iii) atdzesēšana,

iv) sasaldēšana,

v) sālīšana,

vi) saglabāšana, izmantojot citus procesus,

vii) jēlādu vai ādu, vai īpaša riska materiāla aizvākšana,

viii) darbības saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, ko veic saskaņā ar saistībām, ko nosaka Savienības tiesību akti veterinārijas jomā,

ix) to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē/kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu,

x) sijāšana;

▼M9

c) III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

d) V nodaļas prasībām, ja tie saimniecībā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti vēlākai likvidēšanai, kā noteikts minētās regulas 4. pantā.

▼B

20. pants

Prasības attiecībā uz dažiem reģistrētiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus

1.  Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrēti uzņēmēji apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ievērojot IX pielikuma IV nodaļā paredzētos nosacījumus.

2.  Reģistrētie uzņēmēji, kas pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši ievēro nosacījumus, kas noteikti IX pielikuma IV nodaļas 2. punktā.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:

a) apstiprinātiem uzņēmējiem, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veicot to kā palīgdarbību;

b) uzņēmējiem, kuri reģistrēti pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005.

▼M2

4.  Kompetentā iestāde var atbrīvot šādus uzņēmējus no paziņošanas pienākuma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a) uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;

b) uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem;

▼M3

c) uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos;

▼M9

d) uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis punkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.

▼M9

e) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju lietotājus telpās, kurās netiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki;

f) uzņēmējus, kas veic manipulācijas ar organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem vai izplata tos vienīgi pārdošanai mazumtirdzniecībā gatavos iepakojumos, kuru svars nepārsniedz 50 kg, lietojumiem ārpus barības un pārtikas ķēdes.

▼B



VII

NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ

21. pants

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārstrāde un laišana tirgū, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus

1.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 31. panta 2. punktu attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanu tirgū (izņemot importēšanu), ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus, uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas X pielikumā noteiktās prasības:

a) I nodaļā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz pārstrādi un laišanu tirgū,

b) II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem,

c) III nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz noteiktu zivju barību un zivju ēsmu.

2.  Kompetentā iestāde var atļaut laist tirgū (izņemot importēt) pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, kuri saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e), f) un h) punktu klasificēti kā trešās kategorijas materiāls un nav pārstrādāti saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā noteiktajām vispārīgajām prasībām, ja minētie materiāli atbilst prasībām attiecībā uz atkāpēm laišanai tirgū, kuras noteiktas saskaņā ar minētās iedaļas II daļā aprakstītajiem valsts standartiem pārstrādātam pienam.

22. pants

Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišana tirgū un izmantošana

1.  Uzņēmēji ievēro šīs regulas XI pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišanu tirgū (izņemot importēšanu) un attiecībā uz tādu produktu izmantošanu, jo īpaši zemes apstrādei, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 32. panta 1. punktā.

▼M9

2.  Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu laišanu tirgū:

a) savvaļas jūras putnu gvano, kas savākts Savienībā vai importēts no trešām valstīm;

b) pārdošanai gatavi augšanas substrāti (izņemot importētus), kas tilpumā satur mazāk par:

i) 5 % no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus;

ii) 50 % pārstrādātu kūtsmēslu.

▼B

3.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā plānots apstrādāt zemi ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju, kas ražots no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla, vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, atļauj vienu vai vairākas ar minētajiem materiāliem samaisāmās sastāvdaļas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. punkta d) apakšpunktu, atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti šīs regulas XI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 3. punktā.

4.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta, to izcelsmes un galamērķa dalībvalstu, kurām ir kopīga robeža, kompetentās iestādes var atļaut nosūtīt kūtsmēslus starp saimniecībām, kuras atrodas abu minēto dalībvalstu pierobežas rajonos, ievērojot attiecīgus nosacījumus jebkura iespējama cilvēku vai dzīvnieku veselības apdraudējuma kontrolei, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti, kā noteikts divpusējā nolīgumā.

5.  Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 30. panta 1. punktā, dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā veicina tādu valsts vadlīniju izstrādi, izplatīšanu un izmantošanu, kas nosaka labu lauksaimniecības praksi attiecībā uz zemes apstrādāšanu ar organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem.

23. pants

Starpprodukti

1.  Starpprodukti, kas importēti Savienībā vai kas tiek vesti tranzītā caur to, atbilst šīs regulas XII pielikumā minētajiem nosacījumiem par cilvēku un dzīvnieku veselības iespējamo apdraudējumu kontroli.

2.  Starpproduktus, kas saskaņā ar šīs regulas XII pielikuma 3. punktu transportēti uz uzņēmumu vai iekārtu, var apstrādāt bez turpmākiem ierobežojumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu, ja:

a) uzņēmumam vai iekārtai ir piemērots aprīkojums starpproduktu saņemšanai, kas novērš cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanu;

b) starpprodukti nerada nekādu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanas risku — starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attīrīšanas vai citas tiem veiktas apstrādes dēļ, starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu koncentrācijas dēļ vai tāpēc, ka ir veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi starpproduktu apstrādei;

c) uzņēmums vai iekārta veic uzskaiti par saņemto materiālu daudzumu, attiecīgā gadījumā par to kategoriju, un par uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, kam tā produkti piegādāti; un

d) neizlietotos starpproduktus vai citus pārpalikušos materiālus no uzņēmuma vai iekārtas, piemēram, produktus ar beigušos derīguma termiņu, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

▼M9

3.  Starpproduktu galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis izmanto un/vai nosūta starpproduktus tikai izmantošanai ražošanā saskaņā ar starpproduktu definīciju I pielikuma 35. punktā.

▼B

24. pants

Lolojumdzīvnieku barība un citi atvasinātie produkti

1.  Ir aizliegts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a), b), d) un e) punktā minētos pirmās kategorijas materiālus tādu atvasināto produktu ražošanai, ko paredzēts lietot iekšķīgi vai ārīgi cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot atvasinātos produktus, kas iekļauti minētās regulas 33. un 36. pantā.

2.  Ja kādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu drīkst izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai vai citiem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punktā, tad tos laiž tirgū (izņemot importēšanu) saskaņā ar šīs regulas X pielikuma II nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem, ja vien šīs regulas XIII pielikumā nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz minētajiem produktiem.

3.  Uzņēmēji ievēro šīs regulas XIII pielikuma I un II nodaļā noteiktās prasības lolojumdzīvnieku barības un citu atvasināto produktu laišanai tirgū (izņemot importēšanu), kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 40. pantā.

4.  Uzņēmēji ievēro šīs regulas XIII pielikuma I un III–XII nodaļā paredzētās prasības attiecībā uz atvasināto produktu laišanu tirgū (izņemot importēšanu), kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 40. pantā.



VIII

NODAĻA

IMPORTS, TRANZĪTS UN EKSPORTS

25. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu imports, tranzīts un eksports

1.  Ir aizliegts importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:

a) neapstrādātus kūtsmēslus;

b) neapstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas;

c) bišu vasku medus kārēs.

▼M2

2.  Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:

a) vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kura izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;

b) kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma;

c) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāti, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās;

d) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

 ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

 fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

 rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 oC temperatūrā,

 uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

e) vilna un apmatojums, kas ir sausi un droši iesaiņoti iepakojumā un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas paredzēti nosūtīšanai uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas atbilst visām šīm prasībām:

i) tie ir iegūti vismaz 21 dienu pirms ievešanas Savienībā un uzglabāti trešajā valstī vai tās reģionā, kas:

 minēti Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kuriem atļauts Savienībā importēt svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F,

 ir brīvi no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas un apmatojuma gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā ar vispārējiem pamatkritērijiem, kuri izklāstīti Direktīvas 2004/68/EK II pielikumā;

ii) tiem pievienota importētāja deklarācija, kas nepieciešama saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu;

iii) uzņēmējs tos uzrādījis vienā no Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā minētajiem apstiprinātajiem Savienības robežkontroles punktiem, kur tie veiksmīgi izgājuši dokumentu pārbaudi, kas veikta atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 4. panta 3. punktam.

▼B

3.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktu un 42. pantu uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas XIV pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:

a) minētā pielikuma I nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiāla un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību un kažokzvēru barību;

b) minētā pielikuma II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.

26. pants

Dažu pirmās kategorijas materiālu laišana tirgū, tostarp importēšana, un eksports

Kompetentā iestāde var atļaut laist tirgū, tostarp importēt, kā arī eksportēt jēlādas un ādas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā, un atgremotāju zarnas ar saturu vai bez tā, un kaulus un kaulu produktus, kas satur mugurkaulāju un galvaskausu, ievērojot atbilstību šādām prasībām:

a) minētie materiāli nedrīkst būt pirmās kategorijas materiāli, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem:

i) dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie inficējušies ar TSE saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001,

ii) dzīvniekiem, kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,

iii) dzīvniekiem, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem;

b) minētie materiāli nedrīkst būt paredzēti šādiem izmantojumiem:

i) barošanai,

ii) tādas zemes apstrādei, uz kuras barojas lauksaimniecības dzīvnieki,

iii) lai ražotu:

 kosmētikas līdzekļus, kas definēti Direktīvas 76/768/EEK 1. panta 1. punktā,

 aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā,

 medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā,

 medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā un kas definētas Direktīvas 98/79/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā,

 veterinārās zāles, kas definētas Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā,

 zāles, kas definētas Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

c) materiāliem jābūt importētiem ar marķējumu un jāatbilst šīs regulas XIV pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem;

d) materiāliem jābūt importētiem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām sanitārās sertifikācijas prasībām.

27. pants

Pētniecības un diagnostikas paraugu importēšana un tranzīts

1.  Kompetentā iestāde var atļaut importēt un pārvadāt tranzītā pētniecības un diagnostikas paraugus, kas satur atvasinātos produktus vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp 25. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselības risku kontroli.

Minētajos nosacījumos ietilpst vismaz šādi nosacījumi:

a) pirms sūtījuma ievešanas ir saņemta atļauja no galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un

b) sūtījums jānosūta tieši no ievešanas punkta Savienībā atļautajam lietotājam.

2.  Uzņēmēji uzrāda pētniecības un diagnostikas paraugus, ko paredzēts importēt caur citu dalībvalsti, kas nav galamērķa dalībvalsts, apstiprinātā Savienības robežkontroles punktā, kas iekļauts sarakstā Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā. Robežkontroles punktā minētajiem pētniecības un diagnostikas paraugiem neveic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK I nodaļu. Robežkontroles punkta kompetentā iestāde ar TRACES sistēmas starpniecību informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par pētniecības un diagnostikas paraugu ievešanu.

3.  Uzņēmēji, kuri izmanto pētniecības paraugus vai diagnostikas paraugus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 1. iedaļā paredzētās īpašās prasības pētniecības vai diagnostikas paraugu likvidēšanai.

28. pants

Tirdzniecības paraugu un izstādes priekšmetu importēšana un tranzīts

1.  Kompetentā iestāde var atļaut tirdzniecības paraugu importu un tranzītu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 1. punktā.

2.  Uzņēmēji, kuri izmanto tirdzniecības paraugus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. punktā paredzētos īpašos noteikumus par tirdzniecības paraugu apstrādi un likvidēšanu.

3.  Kompetentā iestāde var atļaut izstādes priekšmetu importu un tranzītu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem par izstādes priekšmetiem, kas paredzēti šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 3. iedaļā.

4.  Uzņēmēji, kuri izmanto izstādes priekšmetus, ievēro šīs regulas XIV pielikuma III nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus par to iepakošanu, apstrādi un likvidēšanu.

29. pants

Īpašas prasības attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem starp Krievijas Federācijas teritorijām

1.  Kompetentā iestāde atļauj konkrētā veidā pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus, kurus tieši vai caur kādu trešo valsti ved no Krievijas Federācijas un uz to, pa autoceļu vai pa dzelzceļu caur Savienību, starp apstiprinātiem Savienības robežkontroles punktiem, kas uzskaitīti Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) robežkontroles punktā, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, tas ir noplombēts ar plombu, uz kuras ir kompetentās iestādes veterinārā dienesta izdots sērijas numurs;

b) sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, tās kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par attiecīgo robežkontroles punktu, pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež zīmogu ar tekstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c) ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d) ievešanas robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā ir sertificējis sūtījumu kā pieņemamu tranzītam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 III pielikumu.

2.  Šādu sūtījumu izkraušana vai uzglabāšana dalībvalsts teritorijā nav atļauta, kā noteikts Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktā vai 13. pantā.

3.  Kompetentā iestāde regulāri veic revīziju, lai pārliecinātos, vai sūtījumu skaits un to produktu daudzums, kas tiek izvests no Savienības teritorijas, saskan ar skaitu un daudzumu, ko ieved Savienībā.

▼M5

29.a pants

Īpašas prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tranzītu caur Horvātiju, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un kuri paredzēti nosūtīšanai uz trešajām valstīm

1.  Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un kuri paredzēti nosūtīšanai uz trešajām valstīm caur Savienību pa autoceļiem, pārvietošanu tieši starp robežkontroles punktu Nova Sela un robežkontroles punktu Ploče atļauj, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā kravu aizzīmogo ar plombu, kurai norādīts sērijas numurs;

b) valsts pilnvarots veterinārārsts katru Direktīvas 97/78/EK 7. pantā paredzēto sūtījuma pavaddokumentu lappusi ievešanas robežkontroles punktā apzīmogo ar tekstu “PAREDZĒTS TIKAI TRANZĪTAM UZ TREŠAJĀM VALSTĪM CAUR ES”;

c) ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d) valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā ir apliecinājis, ka sūtījums ir piemērots tranzītam, atzīmējot to kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā.

2.  Šādu sūtījumu izkraušana vai uzglabāšana, kā noteikts Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktā vai 13. pantā, Savienībā nav atļauta.

3.  Kompetentā iestāde regulāri veic revīziju, lai pārliecinātos, ka to sūtījumu skaits un produktu daudzums, ko izved no Savienības, atbilst Savienībā ievestajam sūtījumu skaitam un produktu daudzumam.

▼B

30. pants

Trešās valstīs esošu uzņēmumu un iekārtu saraksti

Trešās valstīs esošo uzņēmumu un iekārtu sarakstu ievada TRACES sistēmā saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, ko Komisija publicē savā tīmekļa vietnē.

Katru sarakstu regulāri atjaunina.

31. pants

Veselības sertifikātu un deklarāciju paraugi importam un tranzītam

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, ko importē Savienībā vai pārvadā tranzītā caur to, punktā, kurā tos ieved Savienībā un kur notiek veterinārās pārbaudes, ir pievienoti veselības sertifikāti un deklarācijas saskaņā ar šīs regulas XV pielikumā izklāstītajiem paraugiem, kā noteikts Direktīvā 97/78/EK.



IX

NODAĻA

OFICIĀLĀS KONTROLES

32. pants

Oficiālās kontroles

1.  Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai kontrolētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu visus savākšanas, pārvadāšanas, izmantošanas un likvidēšanas posmus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 2. punktu.

Minētos pasākumus veic saskaņā ar oficiālo kontroļu principiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantā.

2.  Šā panta 1. punktā minētajās oficiālajās kontrolēs ietilpst pārbaudes par to, kā tiek veikta uzskaite un glabāti citi dokumenti, ko pieprasa šajā regulā paredzētie noteikumi.

3.  Kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā noteiktajām prasībām veic šādas oficiālās kontroles, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 45. panta 1. punktā:

a) oficiālās kontroles pārstrādes iekārtās, kā noteikts I nodaļā;

b) oficiālās citu darbību kontroles, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi, kā noteikts III nodaļas 1.–9. iedaļā.

4.  Kompetentā iestāde pārbauda plombas, kas uzliktas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu sūtījumiem.

Ja kompetentā iestāde uzliek plombu šādam sūtījumam, kas tiek pārvadāts uz galamērķa vietu, tai jāinformē galamērķa kompetentā iestāde.

5.  Kompetentā iestāde sagatavo Regulas (EK) Nr. 1069/2009 47. panta 1. punktā minēto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstu saskaņā ar formātu, kas noteikts šīs regulas XVI pielikuma II nodaļā.

6.  Lēmumu par uzņēmēja pieteikumu saistībā ar dažu pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un gaļas-kaulu miltu vai dzīvnieku tauku, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāla, pieņemšanu vai noraidīšanu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem 20 kalendāro dienu laikā pēc minētā pieteikuma saņemšanas dienas, ja tas iesniegts kādā no minētās dalībvalsts oficiālajām valodām.

7.  Lai saņemtu 6. punktā minēto atļauju, uzņēmēji iesniedz pieteikumus saskaņā ar standarta formātu, kas aprakstīts šīs regulas XVI pielikuma III nodaļas 10. iedaļā.

33. pants

Iekārtu un uzņēmumu atkārtota apstiprināšana pēc pagaidu apstiprinājuma piešķiršanas

1.  Ja iekārtai vai uzņēmumam, kas apstiprināts trešās kategorijas materiāla pārstrādei, vēlāk piešķir pagaidu apstiprinājumu pirmās vai otrās kategorijas materiāla apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, tad tam aizliedz atsākt trešās kategorijas materiāla pārstrādi, pirms tam nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu trešās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanai saskaņā ar minētās regulas 44. pantu.

2.  Ja iekārtai vai uzņēmumam, kas apstiprināts otrās kategorijas materiāla pārstrādei, vēlāk piešķir pagaidu apstiprinājumu pirmās kategorijas materiāla apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, tad tam aizliedz atsākt otrās kategorijas materiāla pārstrādi, pirms tam nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu otrās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanai saskaņā ar minētās regulas 44. pantu.



X

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanas tirgū ierobežojumi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ

Kompetentā iestāde neierobežo un neaizliedz laist tirgū šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus tādu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, kas nav noteikti Savienības tiesību aktos, un jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1069/2009 un šajā regulā:

a) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas X pielikuma II nodaļā,

b) lolojumdzīvnieku barību un dažus citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas XIII pielikumā,

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas importēti Savienībā vai tiek vesti tranzītā caur to, kā minēts šīs regulas XIV pielikumā.

35. pants

Atcelšana

1.  Atceļ šādus tiesību aktus:

a) Regulu (EK) Nr. 811/2003;

b) Lēmumu 2003/322/EK;

c) Lēmumu 2003/324/EK;

d) Regulu (EK) Nr. 878/2004;

e) Lēmumu 2004/407/EK;

f) Regulu (EK) Nr. 79/2005;

g) Regulu (EK) Nr. 92/2005;

h) Regulu (EK) Nr. 181/2006;

i) Regulu (EK) Nr. 197/2006;

j) Regulu (EK) Nr. 1192/2006;

k) Regulu (EK) Nr. 2007/2006.

2.  Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Pārejas pasākumi

1.  Pārejas periodā līdz 2011. gada 31. decembrim uzņēmēji var laist tirgū organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas ražoti pirms 2011. gada 4. marta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 un Regulu (EK) Nr. 181/2006,

a) ja tie ir ražoti, izmantojot kādu no šādām izejvielām:

i) gaļas-kaulu miltus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla,

ii) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

b) pat ja tie nav samaisīti ar kādu sastāvdaļu, kas izslēdz maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

2.  Pārejas periodā līdz 2012. gada 31. janvārim dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus, kam pievienots veselības sertifikāts, deklarācija vai tirdzniecības dokuments, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar atbilstošo paraugu, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikumā, turpinās pieņemt importam Savienībā, ja minētie sertifikāti, deklarācijas vai dokumenti ir aizpildīti un parakstīti līdz 2011. gada 30. novembrim.

▼M9 —————

▼B

37. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 4. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;

2. asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;

3. barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;

4. asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;

5. pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;

6. asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;

7. zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus;

8. kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai

b) lietošanai pārtikā domātus produktus, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

9. zivju eļļa” ir eļļa, kas iegūta no ūdensdzīvnieku pārstrādes vai lietošanai pārtikā paredzēta eļļa no zivju pārstrādes, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

10. biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

11. kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;

12. želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;

13. dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;

14. hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;

15. baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

16. konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;

17. suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;

18. dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;

▼M4

19. lolojumdzīvnieku barība” ir tāda lolojumdzīvnieku barošanai paredzēta barība, izņemot 24. panta 2. punktā minēto materiālu, kā arī suņu košļājamās rotaļlietas, kas sastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, kas:

a) satur trešās kategorijas materiālu, izņemot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minēto materiālu; un

b) var saturēt importētu pirmās kategorijas materiālu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri tikuši pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kas definēta Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;

▼B

20. pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;

21. jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;

22. ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;

▼M4

23. fermentācijas atliekas” ir atliekas, tostarp šķidrā frakcija, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;

▼B

24. gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;

25. tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;

26. gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;

27. gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

28. apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:

a) žāvētas,

b) pirms nosūtīšanas saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas,

c) sālītas vismaz septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonātu,

d) žāvētas vismaz 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā, vai

e) citādi konservētas, nevis miecētas;

29. neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;

30. neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:

a) ar tvaika strūklu vai

b) ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

▼M2

31. neapstrādāta vilna” ir vilna, izņemot tādu vilnu, kas:

a) ir rūpnieciski mazgāta;

b) ir iegūta miecēšanā;

c) ir apstrādāta, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d) ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāta, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

e) ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas ir paredzēta nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no vilnas ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāta, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

32. neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, izņemot tādu apmatojumu, kas:

a) ir rūpnieciski mazgāts;

b) ir iegūts miecēšanā;

c) ir apstrādāts, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

d) ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir apstrādāts, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

e) ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir paredzēts nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāts, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā;

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;

▼B

33. neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:

a) nav rūpnieciski mazgāti,

b) nav iegūti miecēšanā un

c) nav apstrādāti ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;

34. izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;

▼M9

35. starpprodukts” ir atvasināts produkts:

a) kas paredzēts, lai to lietotu šādu izstrādājumu ražošanā: zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģenti vai kosmētika, proti:

i) kā materiālu ražošanas procesā vai gatavā produkta galaražošanā;

ii) validēšanā vai pārbaudēs ražošanas procesa laikā; vai

iii) gatavā produkta kvalitātes kontrolē;

b) kura projektēšanas, transformēšanas un ražošanas posmi ir pietiekami pabeigti, lai to varētu uzskatīt par atvasinātu produktu un lai tas būtu derīgs tieši kā materiāls vai kā produkta sastāvdaļa a) punktā minētajā nolūkā;

c) kam tomēr vēl vajadzīga turpmāka apstrāde vai transformēšana, piemēram, maisīšana, apvalkošana, salikšana vai iepakošana, lai to attiecīgi varētu laist tirgū vai sākt izmantot kā zāles, veterinārās zāles, medicīnisku ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvu implantējamu medicīnas ierīci, in vitro diagnostikas medicīnas ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentu vai kosmētikas līdzekļus;

▼B

36. laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;

37. produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;

38. pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;

▼M9

39. tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, ko atļāvusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. panta 1. punktu, lai veiktu ražošanu, tostarp pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, vai izstrādātu barību, lolojumdzīvnieku barību vai atvasinātus produktus vai arī lai testētu mašīnas vai iekārtas;

▼B

40. līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;

41.  ►C1  “degšana vai dedzināšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību; ◄

42. sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

43. sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

44. krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;

45. starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;

46. miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;

47. taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;

48. tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;

49. pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;

50. partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;

51. hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;

52. biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;

53. savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;

54. kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;

55. līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;

56. sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

57. lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

▼M9

58. pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu;

▼M9

59. augšanas substrāti” ir materiāli, ieskaitot podiņu augsni, izņemot augsni in situ, kuros audzē augus un kurus izmanto atsevišķi no augsnes in situ.

▼B




II PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IZMANTOŠANU

I   NODAĻA

Kažokzvēru pārstrāde vienas sugas ietvaros

1. Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:

▼M1

a) lapsas (Vulpes vulpes un Alopex lagopus),

▼B

b) jenotsuņi (Nyctereutes procyonides).

2. Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

3. Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

a) barošana notiek tikai saimniecībās:

i) ko reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz pieteikumu ar pievienotiem dokumentiem, kuri pierāda, ka nav iemesla aizdomām par TSE ierosinātāja klātbūtni tās sugas dzīvnieku populācijā, uz ko attiecas pieteikums,

ii) kur saimniecībā ir ieviesta atbilstoša uzraudzības sistēma attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) klātbūtni kažokzvēros, kurā ietverta regulāra paraugu laboratoriska testēšana uz TSE klātbūtni;

iii) kuras ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka neviens dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, nevar iekļūt citiem dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētā pārtikā vai barības ķēdē;

iv) kurām nav bijusi konstatēta saskare ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts;

v) ja reģistrētās saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka:

 kažokzvēru liemeņi, ko paredzēts izbarot tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek apstrādāti un pārstrādāti atsevišķi no liemeņiem, kas nav atļauti minētajam nolūkam;

 kažokzvēri, ko baro ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kuri pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un ir iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem, tiek turēti atsevišķi no dzīvniekiem, kurus nebaro ar produktiem, kas iegūti no tās pašas sugas dzīvniekiem;

 saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. punktā un VIII pielikuma II nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā;

b) saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas iegūti no kādas sugas un paredzēti tās pašas sugas barošanai:

i) ir pārstrādāti pārstrādes iekārtā, kas apstiprināta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un izmanto tikai 1.–5. pārstrādes metodi vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma III nodaļā;

ii) ir ražoti no veselīgiem dzīvniekiem, kuri nokauti kažokādu ieguvei;

c) ja ir bijusi saskare vai ir aizdomas par saskari ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts, tad saimniecības uzņēmējs nekavējoties:

i) informē kompetento iestādi par šādu saskari;

ii) pārtrauc nosūtīt kažokzvērus uz jebkuru galamērķi bez kompetentās iestādes rakstiskas atļaujas.

II   NODAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zāli

Šādi nosacījumi attiecināmi uz lauksaimniecības dzīvnieku barošanu, tos ganot vai barojot ar nopļautu zāli, kas aug uz lauksaimniecības zemes, ja konkrētā zeme ir apstrādāta ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:

a) jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b) drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.

Minētos nosacījumus tomēr nepiemēro, ja zeme ir apstrādāta tikai ar šādu organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:

a) kūtsmēsli un gvano;

b) gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.




▼M8

III PIELIKUMS

LIKVIDĒŠANA, REĢENERĒŠANA UN IZMANTOŠANA PAR KURINĀMO

▼B

I   NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SADEDZINĀŠANU UN LĪDZSADEDZINĀŠANU

1.    iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

1. Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jālikvidē pēc iespējas drīzāk pēc to atvešanas saskaņā ar kompetentās iestādes paredzētajiem nosacījumiem. Līdz likvidēšanai tos pienācīgi uzglabā, ievērojot kompetentās iestādes noteiktos nosacījumus;

b) iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai, jo īpaši speciālā zonā, no kuras notekūdeņus likvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu inficēšanas risku;

c) iekārtām jāatrodas uz kārtīgi nosusināta cieta pamata;

d) iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

e) darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām personīgajai higiēnai, proti, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu inficēšanās risku;

f) attiecībā uz visām uzņēmumu telpām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;

g) higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3. Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

4. Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:

a) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā atdalītam no mājlopiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot;

b) aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, vai, alternatīvi, tas pirms šādas lietošanas jāiztīra un jādezinficē;

c) pirms darbošanās ar mājlopiem vai barību darbiniekiem jāpārvelk virsdrēbes un apavi.

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.

6. Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

2.    iedaļa

Ekspluatācijas nosacījumi

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā reprezentatīvā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni vismaz uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C, vai vismaz uz 0,2 sekundēm paaugstinātos līdz 1 100 °C temperatūrai.

3.    iedaļa

Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi

1. Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.

2. Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

4.    iedaļa

Temperatūras un citu parametru mērījumi

1. Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.

2. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

3. Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.

4. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

5.    iedaļa

Ekspluatācija ārkārtas situācijā

Sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas avārijas gadījumā vai ekspluatācijas ārkārtas apstākļos uzņēmējam darbība iespējami ātri jāsamazina vai jāpārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

II   NODAĻA

LIELJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS

1.    iedaļa

Īpaši ekspluatācijas nosacījumi

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar jaudu vairāk nekā 50 kg stundā (lieljaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, atbilst šādiem nosacījumiem.

a) Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

b) Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.

c) Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.

2.    iedaļa

Ūdens aizvadīšana

1. Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.

2. Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

Ja vajadzīgs, uzņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tādu lietusūdeni un tādu ūdeni pirms notecināšanas var pārbaudīt un attīrīt.

III   NODAĻA

MAZJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar maksimālo jaudu mazāk nekā 50 kg stundā vai vienai partijai (mazjaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK,

▼M9

a) tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

i) mirušus lolojumdzīvniekus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iii) apakšpunktā;

ii) pirmās kategorijas materiālus, kas aprakstīti minētās regulas 8. panta b), e) un f) punktā, otrās kategorijas materiālus, kas minēti 9. pantā, vai trešās kategorijas materiālus, kas minēti 10. pantā; un

iii) mirušus individuāli identificētus zirgu dzimtas dzīvniekus no saimniecībām, kurām nepiemēro veselības ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai 5. pantu, ja dalībvalsts to atļāvusi;

▼B

b) ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;

c) darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.

▼M8

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU IZMANTOŠANU PAR KURINĀMO

1.    iedaļa

Vispārīgās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo

1. Regulas 6. panta 6. punktā minētie dedzināšanas iekārtu operatori [uzņēmēji] nodrošina, ka to kontrolētajās dedzināšanas iekārtās tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts izmantot par kurināmo, ir šim nolūkam jāizmanto, cik vien drīz iespējams, vai līdz izmantošanai droši jāuzglabā;

b) dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinfekciju veic speciālā teritorijas zonā, no kuras var savākt notekūdeņus un tos likvidēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu vides kontaminācijas risku.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, konteinerus un transportlīdzekļus, ko izmanto kausētu tauku pārvadāšanai, drīkst tīrīt un dezinficēt iekārtā, kurā veic iekraušanu, vai jebkurā citā iekārtā, kas apstiprināta vai reģistrēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

c) dedzināšanas iekārtām jāatrodas uz labi drenēta, cieta pamata;

d) dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi aizsardzībai pret kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

e) darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām personīgās higiēnas telpām un priekšmetiem, piemēram, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu tāda aprīkojuma kontaminācijas risku, kuru izmanto darbībām ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai to barību;

f) attiecībā uz visām dedzināšanas iekārtas daļām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras. Tīrīšanas vajadzībām jānodrošina atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;

g) higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma inspekcijas. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus;

h) ja kausētos taukus izmanto par kurināmo stacionāros iekšdedzes dzinējos, kas atrodas apstiprinātās vai reģistrētās pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādes iekārtās, pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādei šajā vietā jānotiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu.

2. Dedzināšanas iekārtu operatori veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi.

3. Ne dedzināšanas iekārtai, ne dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas paredzēti dedzināšanai, ne pelniem, kas radušies dedzināšanā, nedrīkst piekļūt dzīvnieki.

4. Ja dedzināšanas iekārta atrodas saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus:

a) dedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā nošķirtam no dzīvniekiem, tostarp no to barības un pakaišiem;

b) aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, izņemot gadījumus, kad to pirms šādas izmantošanas efektīvi iztīra un dezinficē;

c) darbiniekiem, kas strādā dedzināšanas iekārtā, pirms darbībām ar dzīvniekiem šajā vai jebkurā citā saimniecībā vai darbībām ar to barību vai pakaišiem ir jāpārvelk virsdrēbes un apavi un jāveic personīgās higiēnas pasākumi.

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts dedzināt, tos izmantojot par kurināmo, un dedzināšanas pārpalikumi jāuzglabā speciālā zonā, kas ir slēgta un pārklāta, vai slēgtos un hermētiskos konteineros.

6. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu dedzināšanu veic apstākļos, kas nepieļauj dzīvnieku barības krustenisko kontamināciju.

2.    iedaļa

Dedzināšanas iekārtu ekspluatācijas apstākļi

1. Dedzināšanas iekārtas jāprojektē, jābūvē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti vismaz 2 sekundes tiktu apstrādāti 850 °C temperatūrā vai vismaz 0,2 sekundes 1 100 °C temperatūrā.

2. Procesa laikā radušos gāzu temperatūra kontrolēti un homogēni uz 2 sekundēm jāpaaugstina līdz 850 °C vai uz 0,2 sekundēm līdz 1 100 °C temperatūrai.

Temperatūra jāmēra pie iekšējās sienas vai citā reprezentatīvā degšanas kameras vietā, ja to atļauj kompetentā iestāde.

3. Ar dedzināšanas procesu saistītos parametrus un apstākļus monitorē, izmantojot automātiskus mehānismus.

4. Temperatūras mērījumu rezultātus reģistrē automātiski un uzrāda tā, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties par 1. un 2. punktā izklāstīto atļauto ekspluatācijas apstākļu ievērošanu, izmantojot procedūras, ko nosaka attiecīgā iestāde.

5. Dedzināšanas iekārtas operators nodrošina, ka kurināmo dedzina tā, lai kopējā organiskā oglekļa saturs izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks nekā 3 % vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki nekā 5 % no materiāla sausnas svara.

3.    iedaļa

Dedzināšanas pārpalikumi

1. Pēc iespējas samazina dedzināšanas pārpalikumu daudzumu un kaitīgumu. Šādi atlikumi jāreģenerē vai, ja tas nav piemēroti, jālikvidē vai jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

2. Sausos pārpalikumus, tostarp putekļus, transportē un īslaicīgi uzglabā slēgtos konteineros vai kādā citā veidā, kas novērš to izplatīšanos vidē.

4.    iedaļa

Bojājumi vai normai neatbilstoši ekspluatācijas apstākļi

1. Dedzināšanas iekārtu aprīko ar mehānismiem, kas bojājumu vai normai neatbilstošu ekspluatācijas apstākļu gadījumā automātiski aptur iekārtas darbību līdz laikam, kad var atjaunot normālu ekspluatāciju.

2. Nepilnīgi sadeguši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir jādedzina atkārtoti vai jālikvidē citos Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantā minētajos veidos, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā.

V   NODAĻA

DEDZINĀŠANĀ IZMANTOJAMO IEKĀRTU UN KURINĀMO VEIDI UN ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KONKRĒTU VEIDU IEKĀRTĀM

A.   Stacionāri iekšdedzes dzinēji

1. Izejmateriāli

Šajā procesā var izmantot tauku frakcijas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas saražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma attiecīgi VIII vai XII sadaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem iegūtā tauku frakcija vispirms jāpārstrādā šādi:

i) ja tauku frakcija iegūta no pirmās un otrās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru šīs regulas IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5.

Ja, izmantojot slēgtu konveijeru sistēmu, kuru nevar apiet, tauki no pārstrādes iekārtas tiek nogādāti tūlītējai, tiešai dedzināšanai un ja šo sistēmu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, tad nav obligāti jāveic VIII pielikuma V nodaļas 1. punktā minētā neizdzēšamā iezīmēšana ar glicerīntriheptanoātu (GTH);

ii) ja tauku frakcija iegūta no trešās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5. metodei vai 7. pārstrādes metodi;

iii) no zivīm iegūtu materiālu gadījumā izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 7.;

b) tauku frakcija jāatdala no proteīniem, un, ja tauki ir atgremotājdzīvnieku izcelsmes un tos paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jānoņem nešķīstošie piemaisījumi tā, lai tie nepārsniegtu 0,15 % no svara.

2. Metodika

Dzīvnieku tauku dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo stacionārā iekšdedzes dzinējā, veic šādi:

a) tauku frakcijas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, dedzina:

i) IV nodaļas 2. iedaļas 1. punktā minētajos apstākļos vai

ii) izmantojot procesa parametrus, kas ļauj panākt i) punktā minēto apstākļu iznākumam līdzvērtīgu iznākumu un ko atļāvusi kompetentā iestāde;

b) ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla dedzināšana, kas nav dzīvnieku tauki;

c) no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem iegūtiem dzīvnieku taukiem, ko dedzina telpās, kuras ir apstiprinātas vai reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, 853/2004 vai 183/2005, vai sabiedriskās vietās, jābūt pārstrādātiem, izmantojot IV pielikuma III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi;

d) dzīvnieku tauku dedzināšana jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši saskaņā ar minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem un prasībām, kā arī prasībām attiecībā uz labākajiem pieejamajiem emisiju kontroles un monitoringa paņēmieniem.

3. Ekspluatācijas apstākļi

Atkāpjoties no prasībām, kas noteiktas IV nodaļas 2. iedaļas 2. punkta pirmajā daļā, kompetentā iestāde, kas atbild par vides jautājumiem, var apstiprināt prasības, kuru pamatā ir citi procesa parametri un kuras nodrošina vides aspektā līdzvērtīgu iznākumu.

B.   Saimniecībās esošas dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto mājputnu mēslus

1. Iekārtas veids:

saimniecībā esoša dedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 5 MW.

2. Izejmateriāli un piemērošanas joma:

tikai neapstrādāti mājputnu mēsli, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta a) punktā un kas paredzēti dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo, atbilstoši 3.–5. punktā noteiktajām prasībām.

Citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu un citu sugu dzīvnieku mēslu vai ārpus saimniecības radītu mēslu izmantošana par kurināmo 1. punktā minētajās saimniecībā esošajās dedzināšanas iekārtās nav atļauta.

3. Īpašas prasības attiecībā uz mājputnu mēsliem, ko izmanto par kurināmo:

a) mēslus uzglabā drošā, slēgtā uzglabāšanas zonā, lai pēc iespējas mazinātu nepieciešamību veikt turpmākas darbības ar tiem un lai novērstu krustenisko kontamināciju ar citām zonām saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus;

b) saimniecībā esošajai dedzināšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar:

i) automātisku kurināmā pārvaldības sistēmu, kura nogādā kurināmo tieši degšanas kamerā, lai ar to nebūtu jāveic papildu darbības;

ii) papildu degli, kas jāizmanto iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka minēto darbību laikā un tik ilgi, kamēr degšanas kamerā ir nesadedzināts materiāls, pastāvīgi tiek ievērotas IV nodaļas 2. iedaļas 2. punktā noteiktās temperatūras prasības.

4. Emisijas robežvērtības un monitoringa prasības

a) Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu (proti, slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summa, izteikta kā slāpekļa dioksīds) un daļiņu emisijas nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 pie 273,15 K temperatūras, 101,3 kPa spiediena un 11 % skābekļa satura pēc korekcijas atbilstoši ūdens tvaika saturam dūmgāzēs.



Piesārņojošā viela

Emisijas robežvērtība mg/Nm3

Sēra dioksīds

50

Slāpekļa oksīdi (izteikti kā NO2)

200

Daļiņas

10

b) Saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas operators vismaz reizi gadā veic sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu mērījumus.

Sēra dioksīda emisiju noteikšanai kā alternatīvu pirmajā daļā minētajiem mērījumiem var veikt citas procedūras, ko verificējusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Monitoringu veic operators vai operatora vārdā saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu standartus vai citus starptautiskus standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

c) Visus rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību emisijas robežvērtībām.

d) Ja saimniecībā esošā dedzināšanas iekārtā izmanto sekundāru piesārņojuma samazināšanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, pastāvīgi monitorē šā aprīkojuma darbības efektivitāti un monitoringa rezultātus reģistrē.

e) Ja nav nodrošināta atbilstība a) apakšpunktā minētajām emisijas robežvērtībām vai ja saimniecībā esoša dedzināšanas iekārta neatbilst IV nodaļas 2. iedaļas 1. punkta prasībām, operatori nekavējoties informē kompetento iestādi un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu pēc iespējas īsākā laikā. Ja atbilstību nevar atjaunot, kompetentā iestāde aptur iekārtas darbību un atsauc tās apstiprinājumu.

5. Darbības izmaiņas un bojājumi

a) Operators paziņo kompetentajai iestādei par visām plānotajām saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas izmaiņām, kas varētu ietekmēt iekārtas emisijas, vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu veikšanas dienas.

b) Operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas palaišanas un apturēšanas laiks un darbības traucējumu laiks ir pēc iespējas īsāks. Ja rodas sekundāro piesārņojuma samazināšanas iekārtu darbības traucējumi vai bojājumi, operators par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

▼B




IV PIELIKUMS

PĀRSTRĀDE

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀM UN DAŽĀM CITĀM IEKĀRTĀM UN UZŅĒMUMIEM

1.    iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

1. Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

a) Pārstrādes iekārtas nedrīkst atrasties tajā pašā vietā, kur kautuves vai pārējais uzņēmums, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai Regulu (EK) Nr. 853/2004, ja vien risks cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas no tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, kuru izcelsme ir tādās kautuvēs vai pārējā uzņēmumā, netiek mazināts, ievērojot atbilstību vismaz šādiem nosacījumiem:

i) pārstrādes iekārtai jābūt fiziskai atdalītai no kautuves vai pārējā uzņēmuma, attiecīgā gadījumā, izvietojot pārstrādes iekārtu ēkā, kas ir pilnīgi nošķirta no kautuves vai pārējā uzņēmuma;

ii) pārstrādes iekārtā uzstādītām un darba kārtībā jābūt:

 konveijeru sistēmai, kas savieno pārstrādes iekārtu ar kautuvi vai pārējo uzņēmumu un ko nevar apiet,

 atsevišķām ieejām, pieņemšanas platformām, aprīkojumam un izejām – gan pārstrādes iekārtā, gan kautuvēs vai uzņēmumā;

iii) jāveic pasākumi, lai novērstu, ka pārstrādes iekārtā un kautuvē vai pārējā uzņēmumā nodarbinātā personāla darbības dēļ izplatītos papildu risks;

iv) pārstrādes iekārtā nedrīkst iekļūt nepiederošas personas un dzīvnieki.

Atkāpjoties no i)–iv) punkta, trešās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut citus nosacījumus, nevis minētajos punktos izklāstītos, kuru mērķis ir mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības risku un risku, ko rada tādu trešās kategorijas materiālu pārstrāde, kuru izcelsme ir ārpus objekta esošos uzņēmumos, kuri apstiprināti vai reģistrēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004 vai Regulai (EK) Nr. 853/2004.

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 52. panta 1. punktā minētajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo, ka to kompetentās iestādes šo atkāpi izmantojušas.

b) Pārstrādes iekārtā jābūt pienācīgi nodalītai tīrajai un netīrajai zonai. Netīrajā zonā jābūt ar jumtu pārsegtai teritorijai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanai, tai jābūt veidotai tā, lai to būtu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu.

c) Pārstrādes iekārtā jābūt piemērotām iekārtām darbiniekiem, tostarp personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.

d) Pārstrādes iekārtā jābūt pietiekamai karstā ūdens un tvaika ražošanas jaudai, lai varētu veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi.

e) Netīrajā zonā attiecīgā gadījumā jābūt aprīkojumam, ar ko samazina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lielumu, un aprīkojumam, ar ko sasmalcinātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iekrauj pārstrādes blokā.

f) Tur kur nepieciešama termiskā apstrāde, visām iekārtām jābūt aprīkotām ar:

i) mērīšanas aprīkojumu, lai uzraudzītu temperatūru attiecībā pret laiku un, attiecīgā gadījumā, pret izmantoto pārstrādes metodi, spiedienu kritiskajos punktos;

ii) reģistrēšanas ierīcēm, lai pastāvīgi reģistrētu minēto mērījumu rezultātus tā, lai tie paliek pieejami pārbaudēm un oficiālajām kontrolēm;

iii) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

g) Lai novērstu atvasināto produktu inficēšanu ar atvestajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, jābūt izteikti nodalītai tādai iekārtas zonai, kurā izkrauj atvesto pārstrādājamo materiālu, un zonām, kas atvēlētas šā produkta pārstrādāšanai un atvasinātā produkta uzglabāšanai.

2. Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3. Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.

4. Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.

6. Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.

2.    iedaļa

Notekūdeņu attīrīšana

1. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.

Iepriekšējā attīrīšanā izmantojamais aprīkojums sastāv no procesa noslēguma daļā izvietotiem notekūdeņu uztvērējiem vai sietiem ar tāda izmēra atvērumiem vai sieta acīm, kas nepārsniedz 6 mm, vai no līdzvērtīgām sistēmām, kuras nodrošina, ka cietās daļiņas caur sistēmām plūstošajos notekūdeņos nav lielākas par 6 mm.

2. Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.

3. Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

4. Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

5. Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.

6. Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.

Tomēr trešās kategorijas materiālu, kurā ir centrifūgas vai separatora nogulsnes, var likvidēt notekūdeņu plūsmā, ja tie apstrādāti ar kādu no metodēm, kas paredzētas centrifūgas vai separatora nogulsnēm un noteiktas šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā.

3.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi

Pārstrādes iekārtu, kurās pārstrādā pirmās un otrās kategorijas materiālus, izkārtojumam jānodrošina, lai pirmās kategorijas materiāli būtu pilnīgi atdalīti no otrās kategorijas materiāliem – no izejvielu saņemšanas brīža līdz iegūtā atvasinātā produkta nosūtīšanai, ja vien pirmās un otrās kategorijas materiālu nepārstrādā kā pirmās kategorijas materiālu.

4.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas aprakstīti 1. iedaļā, piemēro šādas prasības.

1. Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu ►C1  apstrāde ◄ vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:

a) telpu izkārtojums, jo īpaši pieņemšanas sistēma, un izejvielu turpmāka apstrāde;

b) pārstrādes izmantotā aprīkojuma izkārtojums un pārvaldība, tostarp tāds atsevišķo pārstrādes līniju vai tīrīšanas procedūru izkārtojums un pārvaldība, kas novērš jebkura iespējama cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējuma izplatīšanos, un

c) galaproduktu pagaidu uzglabāšanas zonu izkārtojums un pārvaldība.

3. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.

II   NODAĻA

HIGIĒNAS UN PĀRSTRĀDES PRASĪBAS

1.    iedaļa

Vispārīgās higiēnas prasības

Papildus vispārīgajām higiēnas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 25. pantā, pārstrādes iekārtām ir ieviestas dokumentētas kaitēkļu apkarošanas programmas, lai īstenotu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

2.    iedaļa

Vispārīgās pārstrādes prasības

1. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

2. Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

3.    iedaļa

Pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādes metodes

Ja vien kompetentā iestāde neprasa veikt sterilizāciju spiediena ietekmē (1. metode), tad pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar 2., 3., 4. vai 5. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā.

4.    iedaļa

Trešās kategorijas materiāla pārstrāde

1. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:

a) izejvielas daļiņu izmērs;

b) termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra;

c) spiediens, ja to piemēro izejvielai;

d) termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā. Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.

2. Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.

3. Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.

4. Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.

III   NODAĻA

STANDARTA PĀRSTRĀDES METODES

A.   1. pārstrādes metode (sterilizācija spiediena ietekmē)

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

B.   2. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

C.   3. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

D.   4. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

E.   5. pārstrādes metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

F.   6. pārstrādes metode (tikai trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri cēlušies no ūdensdzīvniekiem vai ūdens bezmugurkaulniekiem)

Sasmalcināšana

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:

a) 50 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; vai

b) 30 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

a) temperatūra centrā ir ne mazāka par 90 °C vismaz 60 minūtes; vai

b) temperatūra centrā ir ne mazāka par 70 °C vismaz 60 minūtes.

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties termiskās apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

G.   7. pārstrādes metode

1. Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:

a) būtisko apdraudējumu identifikācija izejvielās, ņemot vērā materiāla izcelsmi, un iespējamo apdraudējumu identifikācija, ņemot vērā dzīvnieku veselības statusu dalībvalstī, apgabalā vai zonā, kurā metode izmantojama;

b) pārstrādes metodes spēja samazināt minētos apdraudējumus līdz līmenim, kurā nerodas nozīmīgi riski cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) galaprodukta paraugu ņemšana katru dienu 30 ražošanas dienas atbilstīgi šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:

i) materiāla paraugi, kas ņemti uzreiz pēc apstrādes:

nav konstatēts Clostridium perfringens 1 g produkcijas;

ii) materiāla paraugi, ►C2  kas ņemti noliktavā vai izņemot no noliktavas: ◄

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n=5, c=0, m=0, M=0

Enterobacteriaceae: n=5, c=2; m=10; M=300 vienā gramā,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.

4. Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.

5. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.

IV   NODAĻA

ALTERNATĪVĀS PĀRSTRĀDES METODES

1.    iedaļa

Vispārīgi noteikumi

▼M1

1. Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

Tomēr šo marķējumu nepieprasa šādiem 2. iedaļā minētajiem materiāliem:

a) biodīzeļdegvielai, kas ražota saskaņā ar D. punktu,

b) hidrolizētiem materiāliem, kas minēti H. punktā,

c) cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumiem ar dedzinātiem kaļķiem, kas ražoti saskaņā ar I. punktu,

d) atjaunojamai degvielai, kas ražota no kausētiem taukiem un ko iegūst no otrās kategorijas materiāliem saskaņā ar J. punktu.

▼B

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.

2.    iedaļa

Pārstrādes standarti

A.   Bāziskās hidrolīzes process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

2.   Pārstrādes metode

Bāzisko hidrolīzi var veikt atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.

Gadījumā ar lielu daudzumu tauku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos, kas neitralizē bāzi, pievienotā bāze jākoriģē tā, lai tiktu sasniegta minētā molārā ekvivalence;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;

c) konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:

i) trīs stundas bez pārtraukuma;

ii) sešas stundas bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā.

Tomēr materiālus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāliem, tostarp dzīvniekiem, kuri nokauti saistībā ar TSE apkarošanas pasākumiem un kas ir vai nu atgremotāji, kam nevajag TSE testēšanu, vai atgremotāji, kuri testēti ar negatīvu rezultātu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu var pārstrādāt saskaņā ar šīs iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta i) daļu; vai

iii) vienu stundu bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuros ir zivju vai mājputnu materiāli;

d) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un

e) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

B.   Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzes process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālus.

2.   Pārstrādes metode

Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzi veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;

b) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

C.   Biogāzes process, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

2.   Pārstrādes metode

Biogāzes procesu, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos, veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;

b) pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;

c) process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;

f) pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).

D.   Biodīzeļdegvielas ražošanas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

2.   Pārstrādes metode

Biodīzeļdegvielas ražošanu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

▼C1

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāpārstrādā, izmantojot:

i) 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē) pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādei, kā minēts III nodaļā, un

ii) jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi trešās kategorijas materiālu pārstrādei vai 1.–7. pārstrādes metodi no zivīm iegūtu materiālu pārstrādei, kā izklāstīts III nodaļā;

▼B

b) saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:

i) procesu, kurā pārstrādātie tauki jāatdala no olbaltumvielām un, ja izmanto atgremotājdzīvnieku izcelsmes taukus, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuru svars pārsniedz 0,15 % no svara, un pārstrādātie tauki pēc tam jāesterificē un jāpāresterificē.

Tomēr esterificēšana nav vajadzīga taukiem, kas pārstrādāti no trešās kategorijas materiāla. Esterificēšanai jāsamazina pH vērtība, līdz tā ir mazāka par 1, pievienojot sērskābi (H2SO4) vai līdzvērtīgu skābi, un maisījums, intensīvi jaucot, jākarsē vismaz divas stundas līdz 72 °C.

Pāresterificēšana jāveic, palielinot pH vērtību līdz aptuveni 14 ar kālija hidroksīdu vai līdzvērtīgu bāzi vismaz 15 minūtes līdz temperatūrai no 35 °C līdz 50 °C. Pāresterificēšanu veic divas reizes, izmantojot jaunu bāzes šķīdumu un atbilstīgi šajā punktā minētajiem nosacījumiem. Pēc šā procesa produkti jārafinē, tostarp veicot vakuumdestilāciju 150 °C temperatūrā, kā rezultātā rodas biodīzeļdegviela,

ii) procesu, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde.

E.   Brūka gazifikācijas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālu.

2.   Pārstrādes metode

Brūka gazifikāciju veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;

d) katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;

e) izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;

f) process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;

g) ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.

F.   Dzīvnieku tauku ►C1  degšana ◄ siltumenerģijas apkures katlā

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

2.   Pārstrādes metode

Dzīvnieku tauku ►C1  dedzināšanu ◄ siltumenerģijas apkures katlā veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:

i) tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu tauku frakciju gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā,

 tauku frakcijai no tādu atgremotājdzīvnieku pārstrādes, kas testēti un uzrādījuši negatīvu rezultātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un no tādu dzīvnieku pārstrādes, izņemot atgremotājus, kam vajadzīga TSE testēšana, jebkuru 1.–5. pārstrādes metodi, kā izklāstīts šā pielikuma III nodaļā,

 tauku frakcijai no citu atgremotāju pārstrādes — 1. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā; un

ii) tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai tajā pašā iekārtā, un trešās kategorijas materiālu gadījumā, jebkuru 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi; no zivīm iegūtu materiālu gadījumā, 1.–7. pārstrādes metodi, kas izklāstīta III nodaļā;

b) tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

c) pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:

i) jāiztvaicē tvaiku apkures katlā un jādedzina vismaz 1 100 °C temperatūrā vismaz 0,2 sekundes, vai

ii) jāpārstrādā, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde;

d) ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla ►C1  dedzināšana ◄ , kas nav dzīvnieku tauki;

e) no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus dedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām dedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:

i) galamērķa iekārtai ir dedzināšanas atļauja;

 ◄

ii) pārtikas vai barības pārstrāde apstiprinātā iekārtā tajās pašās telpās notiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu;

f)  ►C1  dedzināšana ◄ jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.

G.   Termomehāniskais biodegvielas ražošanas process

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu, kā arī trešās kategorijas materiālu.

2.   Pārstrādes metode

Termomehānisko biodegvielas ražošanas procesu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;

b) pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;

c) iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;

f) pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;

g) process jāveic periodisku procesu sistēmā.

▼M9 —————

▼M1

I.   Cūku un mājputnu kūtsmēslu apstrāde ar kaļķiem

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot cūku un mājputnu kūtsmēslus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta a) apakšpunktā.

2.   Pārstrādes metode

a) Kūtsmēslu sausnas saturs jānosaka, izmantojot CEN EN 12880:2000 ( 53 )“Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”.

Šim procesam sausnas saturam jābūt no 15 līdz 70 %.

b) Pievienojamo kaļķu daudzums jānosaka tā, lai panāktu vienu no laika un temperatūras kombinācijām, kas paredzētas f) punktā.

c) Pārstrādājamo dzīvnieku blakusproduktu daļiņu izmērs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

Vajadzības gadījumā kūtsmēslu daļiņu izmērs jāsamazina tā, lai panāktu maksimālo daļiņu izmēru.

d) Kūtsmēsli jāmaisa ar ļoti augstas vai vidēji ātras iedarbības dedzinātajiem kaļķiem (CaO) (līdz sešām minūtēm), lai saskaņā ar CEN EN 459-2:2002 metodes ( 54 ) reaģētspējas testa 5.10 kritērijiem panāktu temperatūras paaugstināšanos par 40 °C.

Maisīšanu veic divos maisītājos, kas darbojas secīgi, ar divām lāpstiņām katrā maisītājā.

Abiem maisītājiem:

i) lāpstiņas diametram jābūt 0,55 m un garumam jābūt 3,5 m;

ii) jādarbojas ar 30 kW jaudu un rotācijas ātrumam jābūt 156 apgr./min.;

iii) pārstrādes jaudai jābūt 10 t/h.

Vidējam maisīšanas ilgumam jābūt aptuveni divām minūtēm.

e) Maisīšanas process ilgst vismaz sešas stundas, tajā iegūstot vismaz divas t maisījuma.

f) Maisīšanas procesā iegūtajā maisījumā jāizraugās mērījuma punkti un jāveic nepārtraukti mērījumi, lai parādītu, ka maisījums sasniedz vismaz pH 12 vienā no turpmāk minētajiem laika brīžiem pie atbilstošas temperatūras:

i) 60 °C uz 60 minūtēm vai

ii) 70 °C uz 30 minūtēm;

g) Process jāveic periodisko procesu sistēmā.

h) Jāievieš pastāvīga rakstiska procedūra, kas balstīta uz HACCP (riska analīze un kritisko punktu kontrole) principiem.

i) Uzņēmēji, izmantojot validāciju saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem kritērijiem, var pierādīt kompetentajai iestādei, ka process, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās maisīšanas ierīces, vai izmantojot dolomītkaļķi (CaOMgO) dedzināto kaļķu vietā, ir vismaz tikpat efektīvs kā a) līdz h) punktā izklāstītais process.

Validācijā:

 jāpierāda, ka, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās ierīces vai izmantojot dolomītkaļķi, var saražot kūtsmēslu maisījumu, kas sasniedz f) punktā minētās pH, laika un temperatūras vērtības;

 tā jābalsta uz laika un temperatūras mērījumiem maisījuma zemākajā, vidējā un virsējā slānī, izraugoties reprezentatīvu mērījumu punktu skaitu (vismaz četri mērījumu punkti zemākajā slānī, maksimāli 10 cm virs pamata un maksimāli 10 cm zem augstākā punkta, viens mērījuma punkts maisījuma vidū starp maisījuma pamatu un augstāko punktu un četri mērījuma punkti maisījuma augstākajā punktā, maksimāli 10 cm zem virsmas un maksimāli 10 cm zem maisījuma augstākā punkta);

 tā jāveic divos periodos (30 dienas katrs), no kuriem viens ir aukstā gadalaikā atbilstoši ģeogrāfiskai vietai, kur izmantos maisīšanas ierīci.

J.   Daudzpakāpju katalītiskais process atjaunojamās degvielas ražošanai.

1.   Izejvielas

a) Šim procesam var izmantot šādus materiālus:

i) kausētos taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);

ii) zivju eļļu vai kausētos taukus, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot:

 1. līdz 5. un 7. pārstrādes metodi; vai

 1. līdz 7. pārstrādes metodi materiālam, kas iegūts no zivju eļļas;

iii) zivju eļļu vai kausētos taukus, kas attiecīgi ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII sadaļu.

b) Šim procesam ir aizliegts izmantot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla.

2.   Pārstrādes metode

a) Kausētos taukus pakļauj pirmapstrādei, kas ietver:

i) centrifugēto materiālu balināšanu, izlaižot tos caur māla filtru.

ii) atlikušo nešķīstošo piemaisījumu atdalīšanu, veicot filtrēšanu.

b) Iepriekš apstrādātie materiāli jāpakļauj daudzpakāpju katalītiskam procesam, kas ietver hidrodezoksigenāciju, kam seko izomerizācija.

Materiāli vismaz 20 min. jāpakļauj 20 bāru spiedienam pie 250 °C temperatūras.

▼M9

K.   Zivju izcelsmes materiāla skābēšana

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tikai šādus no ūdensdzīvniekiem iegūtus blakusproduktus:

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i) un iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls.

2.   Pārstrādes metode

2.1. Apstrādājamo materiālu katru dienu bez liekas kavēšanās savāc akvakultūras saimniecībās un pārtikas pārstrādes uzņēmumos, samaļ vai sasmalcina un pēc tam skābē apstākļos, kuros pH līmenis ir 4 vai zemāks, izmantojot skudrskābi vai citu saskaņā ar pārtikas tiesību aktiem atļautu organisku skābi. Iegūtā skābbarība ir ūdensdzīvnieku daļu suspensija, kas pievienotās skābes klātbūtnē šķidrināta iekšējo fermentu iedarbībā. Ūdensdzīvnieku proteīni jāsadala mazākās šķīstošās vienībās, izmantojot fermentus un skābi, lai novērstu bojāšanos mikroorganismu iedarbībā. Skābēto materiālu pārvieto uz pārstrādes telpām.

2.2. Pārstrādes telpās skābētais ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāls jāiepilda slēgtās uzglabāšanas tvertnēs. Inkubācijas periodam jāilgst vismaz 24 stundas pie pH 4 vai zemāka, pirms var veikt termisko apstrādi. Pirms termiskās apstrādes ūdensdzīvnieku izcelsmes skābētajam materiālam ir jāsasniedz pH līmenis 4 vai zemāks, un pēc filtrēšanas vai mērcēšanas pārstrādes telpās daļiņām jābūt mazākām par 10 mm. Pārstrādes procesā materiāls sākotnēji jākarsē līdz 85 °C, pēc tam 25 minūtes jātur inkubācijā izolētos konteineros, lai sasniegtu 85 °C temperatūru viscaur zivju izcelsmes materiālā. Procesam jānotiek slēgtā ražošanas līnijā, kurā ietilpst tvertnes un cauruļvadi.

2.3. Pirms atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde novērtē Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1.–3. punktā minēto uzņēmēja pastāvīgo rakstisko procedūru.

▼B

3.    iedaļa

Atvasināto produktu likvidēšana un izmantošana

1. Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:

a) pirmās kategorijas materiālu:

i) likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,

ii) likvidē, aprokot atļautā atkritumu poligonā,

▼M4

iii) transformē biogāzē. Šādā gadījumā fermentācijas atliekas ir jālikvidē saskaņā ar i) vai ii) daļu, izņemot gadījumus, kad materiāls ir saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu veiktās pārstrādes rezultāts, kad atliekas var izmantot saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgi 2. panta a) apakšpunktā vai 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā, vai

▼B

iv) tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai.

b) otrās un trešās kategorijas materiālu:

▼M4

i) likvidē, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) daļā, veicot vai neveicot iepriekšēju pārstrādi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a) un b) punktā un 14. panta a) un b) punktā;

▼B

ii) tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai;

iii) izmanto kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju; vai

iv) kompostē vai transformē biogāzē.

2. Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:

a) bāziskās hidrolīzes procesu, kas noteikts 2. iedaļas A daļā, var transformēt biogāzes iekārtā un pēc tam ātri sadedzināt vismaz 900 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana (“rūdīšana”); ja par izejvielām izmanto materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) un b) punktā, transformēšana biogāzē notiek tajā pašā vietā, kur pārstrāde, un noslēgtā sistēmā;

b) biodīzeļdegvielas ražošanas procesu var:

i) biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas destilācijas atkritumu gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);

▼M4

ii) kālija sulfāta gadījumā izmantot tiešai zemes apstrādei vai zemes apstrādei paredzētu atvasināto produktu ražošanai;

iii) tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no pirmās un otrās kategorijas materiāla, kas pārstrādāts saskaņā ar III nodaļā aprakstīto 1. pārstrādes metodi:

 izmantot tehniskiem mērķiem,

 transformēt biogāzē, un šajā gadījumā fermentācijas atliekas var iestrādāt zemē ražotājas dalībvalsts teritorijā ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu, vai

 izmantot denitrifikācijai notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, un šajā gadījumā denitrifikācijas atliekas var iestrādāt zemē saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK ( 55 );

iv) tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no trešās kategorijas materiāla:

 izmantot tehniskiem mērķiem,

 transformēt biogāzē, un šajā gadījumā fermentācijas atliekas var iestrādāt zemē, vai

 izmantot barībā ar nosacījumu, ka glicerīns nav atvasināts no trešās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā;

▼M1

c) daudzpakāpju katalītisko procesu atjaunojamās degvielas ražošanai var:

i) gazolīna un citas degvielas gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts),

ii) gadījumā saistībā ar mālu no balināšanas un nogulsnēm no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas J. punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

 likvidēt, sadedzinot vai līdzsadedzinot,

 transformēt biogāzē,

 kompostēt vai izmantot atvasināto produktu ražošanā, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punkta i) apakšpunktā;

▼M9

d) ar kaļķiem apstrādātu cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumu var izmantot augsnē kā pārstrādātus kūtsmēslus;

▼M9

e) Zivju izcelsmes materiāla skābēšanā iegūto galaproduktu var:

i) otrās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a)–d) un g)–i) punktā minētajiem mērķiem, neveicot turpmāku pārstrādi, vai kā barību tās pašas regulas 18. pantā vai 36. panta a) punkta ii) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem; vai

ii) trešās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā minētajiem mērķiem.

▼M4

3. Jebkurus atkritumus, kas nav 2. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti un kas radušies, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādājot saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nogulsnes, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.

▼B




V PIELIKUMS

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU TRANSFORMĒŠANA BIOGĀZĒ, KOMPOSTĒŠANA

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM

1.    iedaļa

Biogāzes iekārtas

1. Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:

a) uzraudzības ierīcēm, lai nodrošinātu, ka 70 °C temperatūra tiek sasniegta vienas stundas laikā;

b) reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

c) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:

a) otrās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar 1. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

b) trešās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi vai ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, ja transformē materiālu, kas cēlies no ūdensdzīvniekiem, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;

c) trešās kategorijas materiālu, kam pasterizācija/higienizācija veikta citā apstiprinātā iekārtā;

▼M4

d) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta f) punktu un šo regulu var iestrādāt zemē nepārstrādājot, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tie nerada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

▼B

e) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas pakļauti bāziskās hidrolīzes procesam, kā izklāstīts IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas A punktā;

f) šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja kompetentā iestāde to atļāvusi:

i) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas bijuši pakļauti pārstrādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, laikā, kad tie paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā,

ii) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā; vai

iii) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas transformēti biogāzē, ja fermentācijas atliekas pēc tam ir kompostētas, pārstrādātas vai likvidētas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska tādu slimību izplatīšanai no biogāzes iekārtas, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā biogāzes iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā ar nožogojumu.

4. Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

2.    iedaļa

Kompostēšanas iekārtas

1. Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:

a) iekārtām, lai kontrolētu temperatūru laikā;

b) reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu reģistrēšanai, vajadzības gadījumā nepārtrauktai reģistrēšanai;

c) piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:

a) pārvalda tādā veidā, lai viss materiāls sistēmā sasniegtu vajadzīgos laika un temperatūras parametrus, pārvaldībā attiecīgā gadījumā ieskaitot pastāvīgu parametru uzraudzīšanu; vai

b) transformē tikai materiālus, kas minēti 1. iedaļas 2. punktā; un

c) atbilst visām pārējām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

3. Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska, ka no kompostēšanas iekārtas izplatīsies slimība, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā kompostēšanas iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot.

4. Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

II   NODAĻA

HIGIĒNAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS BIOGĀZES UN KOMPOSTĒŠANAS IEKĀRTĀM

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

2. Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.

Minētajai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.

3. Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.

Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

4. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.

5. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

6. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

7. Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

III   NODAĻA

TRANSFORMĀCIJAS PARAMETRI

1.    iedaļa

Standarta transformācijas parametri

1. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas agregātā: 12 mm;

b) visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un

c) minimālais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

Taču trešās kategorijas pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus bez pasterizācijas/higienizācijas var izmantot par izejvielu biogāzes iekārtā, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes izmanto biogāzes iekārtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas kompostēšanas reaktorā: 12 mm;

b) visa materiāla minimālā temperatūra reaktorā: 70 °C; un

c) mazākais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes kompostē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2.    iedaļa

Alternatīvie transformācijas parametri biogāzes un kompostēšanas iekārtām

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:

a) iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmi, pamatojoties uz transformācijas nosacījumu un parametru aptverošu definīciju;

b) riska novērtējums, ar kuru novērtē, kā a) punktā minētie īpašie transformācijas nosacījumi tiek sasniegti parastos apstākļos un netipiskos apstākļos;

c) paredzētās procedūras validēšana, veicot mērījumus attiecībā uz dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu:

i) endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

 pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

 nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz transformācijas procesa letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā slimību izraisītāji, kuru uzraudzībai to izmanto,

 samērā viegli izmērāms, identificējams un apstiprināms; vai

ii) tādam labi raksturotam testa organismam vai vīrusam ekspozīcijas laikā, kas ievadīts piemērotā pārbaudes ķermenī izejmateriālā;

d) veicot c) punktā minēto paredzētās procedūras izvērtējumu, ir jāgūst pierādījums tam, ka ar procedūru var panākt šādu vispārēja riska samazinājumu:

i) attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru,

 5 log10 Enterococcus faecalis vai Salmonella Senftenberg (775W, H2S negatīvs) samazinājumu,

 termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, infekciozitātes titra samazinājumu vismaz par 3 log10, ja tie identificēti kā būtisks apdraudējums; kā arī

ii) attiecībā uz ķīmisku procedūru, arī

 rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

e) pilnīgas kontroles programmas, tostarp c) punktā minētās procedūras darbības uzraudzības procedūru, plānojums;

f) pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par tiem būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību.

Uzņēmēja uzskaitei pēc pieprasījuma jābūt pieejamai kompetentajai iestādei. Informācijai par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamai Komisijai.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:

a) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ko izmanto tikai kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu biogāzes vai kompostēšanas iekārtā; un

b) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu maisījumiem ar šādiem materiāliem:

i) kūtsmēsliem,

ii) gremošanas trakta saturu, kas atdalīts no gremošanas trakta,

iii) pienu,

iv) piena produktiem,

v) no piena atvasinātiem produktiem,

vi) jaunpienu,

vii) jaunpiena produktiem,

viii) olām,

ix) olu produktiem,

▼M9

x) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā,

▼M9

xi) 2. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar blakusproduktu materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes.

▼B

3. Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:

a) neuzskata, ka šādi materiāli radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

▼M9

b) uzskata, ka fermentācijas atliekas vai komposts ir nepārstrādāts materiāls, un liek uzņēmējiem rīkoties ar to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, saskaņā ar šo regulu vai, ja komposts vai fermentācijas atliekas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu atkritumiem, reģenerēt vai likvidēt to saskaņā ar vides jomas tiesību aktiem.

▼B

4. Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:

a) saskaņā ar 1. punktu;

b) saskaņā ar 2. un 3. punktu tikai tajās dalībvalstīs, kurās minētie parametri ir atļauti.

3.    iedaļa

Standarti attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu

1. 

a) Fermentācijas atliekām vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, transformējot biogāzes vai kompostēšanas iekārtā vai tūlīt pēc transformācijas, lai uzraudzītu procedūru, jāatbilst šādiem standartiem:

Escherichia coli: n = 5, c = 1, m = 1 000 , M = 5 000 1 gramā;

vai

Enterococcaceae: n = 5, c = 1, m = 1 000 , M = 5 000 1 gramā;

un

b)  ►C1  fermentācijas atlieku vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti noliktavā vai izņemot no noliktavas, jāatbilst šādiem standartiem: ◄

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

kur a) vai b) punkta gadījumā:

n

=

testējamo paraugu skaits;

M

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

2. Fermentācijas atliekas vai komposts, kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējams vai kompostējams, un Salmonella gadījumā ar to rīkojas vai to likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.

▼M1

3. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiek transformēti biogāzē vai kompostēti kopā ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmējiem ņemt reprezentatīvos paraugus attiecīgi pēc I nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētās pasterizācijas vai 2. iedaļas 1. punktā minētās kompostēšanas, un pirms notiek maisīšana ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, lai tādējādi uzraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attiecīgi transformēšanas vai kompostēšanas efektivitāti.

▼B




VI PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PĒTNIECĪBU, BAROŠANU UN SAVĀKŠANU, KĀ ARĪ LIKVIDĒŠANU

I   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PARAUGIEM PĒTNIECĪBAI UN CITIEM MĒRĶIEM

1.    iedaļa

Pētniecības un diagnostikas paraugi

1. Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:

a) materiāla apraksts un izcelsmes dzīvnieku suga;

b) materiāla kategorija;

c) materiāla daudzums;

d) materiāla izcelsmes vieta un nosūtīšanas vieta;

e) nosūtītāja vārds, uzvārds un adrese;

f) saņēmēja un/vai lietotāja vārds, uzvārds un adrese.

2. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.

3. Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.

4. Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

a) kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot;

b) ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā, 8. panta c) un d) punktā, un 9. un 10. pantā, un ir daļa no šūnu kultūrām, laboratoriju komplektiem vai laboratoriju paraugiem, veicot apstrādi apstākļos, kas ir vismaz līdzvērtīgi validētajai metodei tvaika autoklāviem ( 56 ), un turpmāk likvidējot kā atkritumus vai notekūdeņus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

c) sterilizējot spiediena ietekmē un pēc tam likvidējot vai izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

5. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.

Reģistrā iekļauj 1. punktā minēto informāciju, kā arī paraugu un jebkuru atvasināto produktu likvidēšanas datumu un metodi.

6. Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

2.    iedaļa

Tirdzniecības paraugi un izstādes priekšmeti

1. Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.

2. Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:

a) nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti;

b) nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja tādu sūtīšanu iepriekš ir atļāvusi dalībvalsts vai trešās galamērķa valsts kompetentā iestāde; vai

c) likvidē vai izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

3. Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.

II   NODAĻA

ĪPAŠI BAROŠANAS NOTEIKUMI

1.    iedaļa

Vispārīgas prasības

▼M4

Otrās un trešās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā, var izmantot minētā panta 1. punkta a), b), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto dzīvnieku barošanai, ievērojot vismaz šādus nosacījumus papildus tiem, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar minētās regulas 18. panta 1. punktu:

▼B

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.

2. Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:

a) tie atbilst prasībām attiecībā uz iekārtām, kas veic starpposma darbības, kā noteikts IX pielikuma II nodaļā; un

b) tiem ir atbilstīgas iekārtas, lai likvidētu neizmantoto materiālu, vai lai nosūtītu to uz apstiprinātu pārstrādes iekārtu vai uz apstiprinātām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

3. Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.

4. Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:

a) denaturēšana ar krāsvielas šķīdumu; šķīdumam jābūt tik stipram, lai iekrāsotā materiāla krāsojums būtu skaidri redzams un nepazustu, kad krāsotos materiālus saldē vai dzesē, un visu materiāla gabalu virsmai jābūt pārklātai ar minēto šķīdumu – vai nu iegremdējot materiālu šķīdumā, apsmidzinot to ar šķīdumu, vai citādi piemērojot šķīdumu;

b) sterilizācija, vārot vai tvaicējot spiediena ietekmē, līdz katrs materiāla gabals ir viscaur termiski apstrādāts; vai

c) kāds cits apstrādes veids, ko atļāvusi par uzņēmēju atbildīgā kompetentā iestāde.

2.    iedaļa

Dažu sugu barošana barotavās

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.

a) Ar materiālu jābaro:

▼M9

i) kāda no šādām maitēdāju putnu sugām šādās dalībvalstīs:



Valsts kods

Dalībvalsts

Dzīvnieku suga

Vietējais nosaukums

Nosaukums latīņu valodā

BG

Bulgārija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila helíaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus

EL

Grieķija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila heliaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

ES

Spānija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Spānijas ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila adalberti

Milvus migrans

Milvus milvus

FR

Francija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus

HR

Horvātija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

IT

Itālija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Milvus migrans

Milvus milvus

CY

Kipra

Melnais grifs

Baltgalvas grifs

Aegypius monachus

Gyps fulvus

PT

Portugāle

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

SK

Slovākija

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Aquila chrysaetos

Aquila heliaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus

▼B

ii) kāda no Carnivora kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu; vai

iii) kāda no Falconiformes vai Strigiformes kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu.

b) Kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju uzņēmējam, kas atbild par barotavu.

Kompetentā iestāde piešķir tādas atļaujas, ja:

i) barošanu neizmanto par alternatīvu veidu, kā likvidēt īpaša riska materiālus vai likvidēt kritušus atgremotājus, kuri satur minētos materiālus, kas rada TSE risku;

ii) ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001, un tiek veikta regulāra paraugu testēšana laboratorijā uz TSE klātbūtni.

c) Kompetentajai iestādei jānodrošina koordinācija ar jebkuru citu kompetento iestādi, kas atbild par atļaujā noteikto prasību pārraudzību.

d) Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

e) Kompetentās iestādes piešķirtajā atļaujā jābūt:

i) atsaucei uz faktiski skarto sugu nosaukumu;

ii) sīkam aprakstam par barošanas vietas atrašanos ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā notiek barošana; un

iii) atļauja nekavējoties jāaptur, ja:

 ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risks tiek likvidēts, vai

 ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

f) Par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i) paredz barošanai īpašu zonu, kas ir noslēgta un kurai nevar piekļūt aizsargājamo sugu dzīvnieki, vajadzības gadījumā nožogojot vai ar citiem līdzekļiem, kuri atbilst minēto sugu barošanās modelim dabīgos apstākļos;

ii) nodrošina, lai atbilstīgie liellopu ķermeņi un vismaz 4 % no atbilstīgajiem aitu un kazu ķermeņiem, ko paredzēts izmantot barošanai, pirms lietošanas tiktu testēti, un uzrādītu negatīvu rezultātu, TSE uzraudzības programmā, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu; un

iii) veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku liemeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, barošanas datumu, barošanas vietu un attiecīgā gadījumā TSE testu rezultātiem.

2. Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai pieteikumu par iekļaušanu 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā sarakstā, tā iesniedz:

a) sīku pamatojumu saraksta papildināšanai, iekļaujot tajā noteiktas maitēdāju putnu sugas minētajā dalībvalstī, tostarp iemeslu paskaidrojumu, kāpēc minētie putni jābaro ar pirmās kategorijas materiālu, nevis otrās vai trešās kategorijas materiālu;

b) paskaidrojumu par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam.

3.    iedaļa

Savvaļas dzīvnieku barošana ārpus barotavām

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, ārpus barotavām, attiecīgā gadījumā bez mirušo dzīvnieku iepriekšējas savākšanas, izbarošanai savvaļas dzīvniekiem, kā minēts 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

2. Kompetentajai iestādei atļaujā jāidentificē saimniecības vai ganāmpulkus ģeogrāfiski noteiktā barošanas zonā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) barošana nedrīkst notikt zonās, kur notiek intensīva lopkopība;

b) valsts pilnvarotam veterinārārstam regulāri jāpārrauga lauksaimniecības dzīvnieki saimniecībās vai ganāmpulkos barošanas vietā attiecībā uz TSE un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamo slimību izplatību;

c) barošana tūlīt jāaptur, ja ir:

i) domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz risku var izslēgt,

ii) domājams vai apstiprināts cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas nopietnas lipīgas slimības uzliesmojums saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz tādu risku var izslēgt, vai

iii) neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

d) kompetentajai iestādei atļaujā jāprecizē:

i) atbilstošos pasākumus, lai novērstu TSE un lipīgu slimību izplatīšanos no mirušajiem dzīvniekiem uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, piemēram, pasākumus, kas vērsti uz aizsargājamo sugu barošanas modeļiem, sezonālos barošanas ierobežojumus, lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus un citus pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt iespējamos tādu slimību riskus, ko var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem, piemēram, pasākumus saistībā ar sugām, kuras atrodas barošanas vietā, bet kuru barošanai neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus,

ii) to personu vai struktūru pienākumus barošanas vietā, kuri palīdz dzīvnieku barošanā vai atbild par lauksaimniecības dzīvniekiem, saistībā ar i) punktā minētajiem pasākumiem,

iii) sodu uzlikšanas nosacījumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 53. pantā, kas piemērojami, ja šā d) apakšpunkta ii) daļā minētās personas vai struktūras neievēro i) punktā minētos pasākumus;

e) ja barošanu veic, iepriekš nesavācot mirušos dzīvniekus, jāveic aplēse par lauksaimniecības dzīvnieku iespējamo mirstības koeficientu barošanas zonā un par iespējamām savvaļas dzīvnieku barošanas prasībām, ko izmanto par pamatu slimības izplatīšanās iespējamo risku novērtējumam.

4.    iedaļa

Zooloģiskā dārza dzīvnieku barošana ar pirmās kategorijas materiālu

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un izmantot no zooloģiskā dārza dzīvniekiem iegūtu materiālu zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) kompetentā iestāde ir obligāti piešķīrusi atļauju par barošanu atbildīgajam uzņēmējam. Kompetentā iestāde piešķir tādu atļauju, ja:

i) barošanu neizmanto kā alternatīvu veidu, kurā likvidēt īpaša riska materiālu vai likvidēt kritušus atgremotājus ar šādu materiālu, kas rada TSE risku,

ii) izmanto pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un kura izcelsme ir no liellopiem, ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001 un kurā ietverta regulāra paraugu testēšana uz TSE klātbūtni laboratorijas apstākļos;

b) kompetentās iestādes piešķirtā atļauja tūlīt jāaptur, ja:

i) ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risku var izslēgt, vai

ii) ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

c) par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

i) uzglabā izmantojamo materiālu un veic barošanu slēgtā un nožogotā zonā, lai nodrošinātu, ka barošanai paredzētajam materiālam nepiekļūst plēsēji, izņemot tos zooloģiskā dārza dzīvniekus, par kuriem izsniegta atļauja,

ii) nodrošina, lai atbilstīgie atgremotāji, ko paredzēts izmantot barošanai, tiktu iekļauti TSE uzraudzības programmā, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu;

iii) veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku ķermeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, TSE rezultātiem un barošanas datumu.

III   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVĀKŠANU UN LIKVIDĒŠANU

1.    iedaļa

Īpaši likvidēšanas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem

1. Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus teritorijā uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad tāda likvidēšana var notikt:

a) sadedzinot vai aprokot uz vietas teritorijā, no kuras dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iegūti;

b) atļautā atkritumu poligonā; vai

c) sadedzinot vai aprokot teritorijā tādā vietā, kas līdz minimumam samazina risku, kurš apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi, ar noteikumu, ka šī vieta atrodas tādā attālumā, kas ir pietiekams, lai kompetentā iestāde varētu pārvaldīt riska profilaksi attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi.

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:

a) pareizas konstrukcijas sārtā un ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pārvēršas pelnos;

b) neapdraudot cilvēku veselību;

c) neizmantojot procesus vai metodes, kas var kaitēt videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas;

d) apstākļos, kas nodrošina, ka visi iegūtie pelni tiks likvidēti, aprokot atļautā atkritumu poligonā.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos aprok:

▼C1

a) tādā veidā, lai tiem nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;

▼B

b) atļautā atkritumu poligonā vai citā vietā, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procesus vai metodes, kas nekaitē videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas.

4. Ja likvidēšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana no izcelsmes vietas uz likvidēšanas vietu jāveic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā drošos un ūdensnecaurlaidīgos konteineros vai transportlīdzekļos;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iekraušanu un izkraušanu pārrauga kompetentā iestāde, ja vajadzīgs;

c) transportlīdzekļa riteņi tiek dezinficēti pēc izbraukšanas no izcelsmes teritorijas;

d) konteineri un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, tiek rūpīgi iztīrīti un dezinficēti pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izkraušanas; un

e) tiek nodrošināts atbilstošs konvojs transportlīdzekļiem, ūdensnecaurlaidības testēšana un divkāršs pārklājums, ja vajadzīgs.

2.    iedaļa

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana attālos apgabalos

Maksimālais procentuālais daudzums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 2. punktā, nepārsniedz:

a) 10 % no attiecīgās dalībvalsts liellopu populācijas;

b) 25 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas;

c) 10 % no attiecīgās dalībvalsts cūku populācijas; un

d) tāda procentuālā daļa no citu sugu populācijas, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iespējamo risku novērtējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas, ja minēto sugu dzīvniekus likvidē sadedzinot vai aprokot uz vietas.

3.    iedaļa

Bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana

Bišu un biškopības blakusproduktu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut tos likvidēt, sadedzinot vai aprokot uz vietas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sadedzināšana vai aprakšana neapdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību vai vidi.

IV   NODAĻA

LIKVIDĒŠANA AR CITIEM LĪDZEKĻIEM

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta, dalībvalstis var atļaut savākt, pārvadāt un likvidēt minētās regulas 10. panta f) punktā aprakstītos trešās kategorijas materiālus ar citiem līdzekļiem, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, ja:

a) materiālu apjoms nedēļā nepārsniedz 20 kg — no uzņēmuma vai iekārtas, kurā materiālus savāc, neatkarīgi no materiālu izcelsmes sugas;

b) materiālus savāc, pārvadā un likvidē ar līdzekļiem, kas novērš nepieļaujamu risku nodošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību;

c) kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, tostarp pārbaudes par uzņēmēja veikto uzskaiti, uzņēmumos un iekārtās, kurās materiālus savāc, lai nodrošinātu atbilstību šīs iedaļas noteikumiem.

▼M9 —————

▼B




VII PIELIKUMS

STANDARTA FORMĀTS PIETEIKUMIEM PAR ALTERNATĪVU METOŽU IZMANTOŠANU

I   NODAĻA

Izmantotā valoda

1. Pieteikumus par atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā (pieteikumi), iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas minēta 1. pantā 1958. gada Regulā Nr. 1.

2. Ieinteresētās personas, kuras iesniedz šādus pieteikumu citā, nevis angļu valodā, validē sava pieteikuma oficiālo tulkojumu, ko nodrošina EFSA, pirms novērtēšanas.

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 5. punktā minētais laikposms sākas tikai no brīža, kad ieinteresētā persona ir validējusi pieteikuma oficiālo tulkojumu.

II   NODAĻA

Pieteikumu saturs

▼M1

1. Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu, proti, tajos apraksta:

 to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, ko paredzēts pakļaut metodei;

 visu procesu;

 saistītos cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus;

 riska mazināšanas pakāpi, kas jāpanāk procesa laikā.

2. Turklāt 1. punktā minētajā pieteikumā:

a) norāda Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8.,9. un 10. panta piemērojamos punktus, tostarp attiecīgo materiālu fizisko stāvokli un, ja vajadzīgs, jebkādu pirmapstrādi, kam šie materiāli tikuši pakļauti, un norāda visus materiālus, ko paredzēts izmantot procesā, bet kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;

b) iekļauj HACCP protokolu un plūsmas diagrammu, kurā skaidri redzams katrs procesa etaps, norādīti attiecīgo patogēnu inaktivācijas kritiskie parametri, proti, temperatūra, spiediens, apstrādes laiks, pH vērtības korekcija un gabalu izmērs, un ko papildina procesa laikā izmantotā aprīkojuma tehnisko datu apraksti;

c) identificē un apraksta cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus, ko var radīt attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts pakļaut metodei;

d) apliecina, ka visnoturīgākie, ar pārstrādājamo materiālu kategoriju saistītie bioloģiskie apdraudējumi ir mazināti visos procesa laikā iegūtajos produktos, tostarp notekūdeņos, vismaz līdz tādai pakāpei, kādu līdzvērtīgai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijai panāk ar šajā regulā noteiktajiem pārstrādes standartiem. Riska mazināšanas pakāpe ir jānosaka ar validētiem tiešiem mērījumiem, izņemot gadījumus, kad ir pieļaujama modelēšana un salīdzināšana ar citiem procesiem.

3. Ar validētajiem tiešajiem mērījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, saprot šādas darbības:

a) dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu mērījumu endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:

 pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā,

 nav mazāk izturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto,

 ir samērā viegli kvantificējams, identificējams un apstiprināms; vai arī

b) tāda labi raksturota testa organisma vai vīrusa lietošanu, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā.

Ja procesā ietilpst vairāki apstrādes etapi, jāveic novērtējums par to, cik lielā mērā katrs atsevišķs titra samazinājuma etaps ir aditīvs, vai attiecībā uz to, vai procesa sākotnējie etapi var mazināt turpmāko etapu efektivitāti;

c) rezultātu izsmeļošu paziņošanu,

i) sīki aprakstot izmantoto metodiku,

ii) aprakstot analizēto paraugu īpašības,

iii) pierādot, ka analizēto paraugu skaits ir reprezentatīvs;

iv) pamatojot veikto testu skaitu un mērījumu punktu izraudzīšanos;

v) norādot izmantoto noteikšanas metožu jutīgumu un specifiskumu;

vi) sniedzot datus par eksperimentos iegūto mērījumu atkārtojamību un statistisko mainīgumu;

vii) pamatojot prionu surogātu nozīmīgumu, ja tādi tika izmantoti;

viii) gadījumos, kad tiešie mērījumi nav veikti, bet izmantoti modeļi vai salīdzinājums ar citiem procesiem, pierādot, ka riska mazināšanos izraisošie faktori ir labi zināmi un riska mazināšanas modelis ir vispāratzīts;

ix) attiecībā uz visu tiešo mērījumu procesu sniedzot datus par visiem faktoriem, kas izraisa riska mazināšanos, un datus, kas liecina par šo faktoru viendabīgu izmantošanu visā apstrādātajā partijā.

4.  HACCP plāns, kas minēts 2. panta b) apakšpunktā, jāizstrādā, balstoties uz kritiskajiem parametriem, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, proti:

 temperatūru,

 spiedienu,

 laiku un

 mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

HACCP plānā saglabātās kritiskās robežas ir jādefinē, balstoties uz eksperimentālās validēšanas un/vai piedāvātā modeļa rezultātiem.

Ja procesa sekmīgu funkcionēšanu var apliecināt, vienīgi atsaucoties uz tehniskiem parametriem, kas ir specifiski procesā izmantotajam aprīkojumam, tad HACCP plānā jāiekļauj arī sasniedzamās tehniskās robežas, jo īpaši enerģijas uzņemšana, sūkņa virzuļa gājienu skaits vai ķīmisko vielu dozēšana.

Jāsniedz informācija par kritiskajiem un tehniskajiem parametriem, kurus pastāvīgi vai pēc definētiem intervāliem jāuzrauga un jāreģistrē, kā arī par izmantotajām mērīšanas un uzraudzības metodēm.

Jāņem vērā parametru mainīgums raksturīgajos darba apstākļos.

HACCP plānā jāapraksta normālie un ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļi, tostarp procesa (pēkšņa) pārtrūkšana, un jāprecizē iespējamie ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļos veicamie koriģējošie pasākumi.

5. Pieteikumā iekļauj arī pietiekami izsmeļošu informāciju:

a) par riskiem, kas saistīti ar savstarpēji atkarīgiem procesiem, un jo īpaši par novērtējuma rezultātiem attiecībā uz potenciālo netiešo ietekmi, kas

i) var atstāt iespaidu uz konkrētā procesa riska mazināšanas spēju;

ii) var rasties, pārvadājot vai uzglabājot jebkādus procesa laikā radušos produktus, kā arī droši likvidējot šādus produktus, tostarp notekūdeņus;

b) par riskiem, kas saistīti ar produktu paredzēto galīgo izlietojumu, proti:

i) jāprecizē paredzētais galīgais izlietojums visiem galaproduktiem, kas radušies procesa laikā,

ii) pamatojoties uz riska mazināšanas pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, jānovērtē varbūtējais risks cilvēku un dzīvnieku veselībai un iespējamā ietekme uz vidi.

6. Pieteikumus iesniedz kopā ar dokumentāriem pierādījumiem, proti:

a) plūsmas diagrammu, kas atspoguļo procesa darbību;

b) 2. panta d) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, kā arī citiem pierādījumiem, kuru mērķis ir pamatot informāciju, kas sniegta 2. punktā aprakstītajā pieteikumā.

7. Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.

▼B




VIII PIELIKUMS

SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA UN IZSEKOJAMĪBA

I   NODAĻA

SAVĀKŠANA UN PĀRVADĀŠANA

1.    iedaļa

Transportlīdzekļi un konteineri

1. No sākuma punkta ražošanas ķēdē, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāsavāc un jāpārvadā aizplombētā jaunā iepakojumā vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos.

2. Transportlīdzekļi un vairākkārt izmantojami konteineri, kā arī visas vairākkārt izmantojamās aprīkojuma daļas vai ierīces, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot atvasinātos produktus, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009 un ko uzglabā un pārvadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikumu, jāuztur tīrā stāvoklī.

Jo īpaši, ja vien tie nav paredzēti īpašu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai veidā, kas novērš savstarpēju piesārņojumu, tiem:

a) pirms lietošanas jābūt tīriem un sausiem; un

b) jābūt iztīrītiem, izmazgātiem un/vai dezinficētiem pēc katras lietošanas tiktāl, cik vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu.

3. Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasinātā produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Tomēr vairākkārt izmantojamus konteinerus var izmantot, ja kompetentā iestāde ir šādu izmantošanu atļāvusi:

a) lai vestu dažādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, ja tie ir iztīrīti un dezinficēti dažādu lietojumu starplaikā, tādā veidā, lai būtu novērsta savstarpēja piesārņošana;

b) lai vestu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā, pēc to izmantošanas uzturā lietojamu produktu vešanai, ievērojot nosacījumus, kas novērš savstarpēju piesārņojumu.

4. Iepakojuma materiāls jālikvidē, sadedzinot vai ar citiem līdzekļiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.    iedaļa

Temperatūra

1. Lai novērstu jebkuru risku dzīvnieku vai cilvēku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, no kā paredzēts ražot barības sastāvdaļas vai jēlu barību lolojumdzīvniekiem, jāpārvadā atbilstošā temperatūrā, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no gaļas un gaļas produktiem, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā, maksimāli 7 °C temperatūrā, ja vien tos neizmanto barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu.

2. Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāuzglabā un jāpārvadā dzesināts, sasaldēts vai skābbarībā, ja vien:

a) tas nav pārstrādāts 24 stundās pēc savākšanas vai pēc tam, kad ir beigusies tā uzglabāšana dzesinātā vai sasaldētā veidā, ja turpmākā pārvadāšana notiek transportlīdzeklī, kurā tiek uzturēta uzglabāšanas temperatūra;

b) attiecībā uz pienu, piena produktiem vai no piena atvasinātiem produktiem, kas nav pakļauti nevienam no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā minētajiem apstrādes veidiem, tos pārvadā dzesinātus un izolētos konteineros, ja vien risku nevar mazināt ar citiem pasākumiem, ņemot vērā materiāla īpašības.

3. Refrižeratortransportā izmantojamo transportlīdzekļu plānojumam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta atbilstošas temperatūras uzturēšana visā pārvadāšanas laikā, un lai temperatūru varētu uzraudzīt.

3.    iedaļa

Atkāpes attiecībā uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu

Šīs nodaļas 1. iedaļu neattiecina uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu, ko veic uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un ko tagad saņem atpakaļ, jo īpaši no saviem klientiem.

4.    iedaļa

Atkāpe attiecībā uz kūtsmēslu savākšanu un pārvadāšanu

Atkāpjoties no 1. iedaļas, kompetentā iestāde var piekrist, ka savāc un pārvadā kūtsmēslus starp diviem punktiem vienā un tajā pašā saimniecībā vai starp lauksaimniekiem un lietotājiem vienā un tajā pašā dalībvalstī, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka tiek novērsti nepieļaujami riski cilvēku un dzīvnieku veselībai.

II   NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJA

1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumi ir identificējami un tiek turēti atsevišķi, un ir identificējami savākšanas laikā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes vietā un pārvadāšanas laikā;

b) marķējuma vielu konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu identificēšanai izmanto tikai tai kategorijai, kurai attiecīgās vielas izmantošana ir noteikta šajā regulā, vai tā ir izstrādāta, vai ir noteikta atbilstīgi 4. punktam;

c)  ►C1  dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus nosūta no vienas dalībvalsts uz citu iepakojumā, konteineros vai transportlīdzekļos, kuriem ir saredzams un vismaz uz pārvadāšanas laiku neizdzēšams krāsu marķējums, norādot šajā regulā paredzēto informāciju uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa virsmas vai virsmas daļas, vai uz tiem pievienotas etiķetes vai simbola: ◄

i) melnā krāsa, ja tas ir pirmās kategorijas materiāls,

ii) dzeltenā krāsa, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu),

iii) zaļā krāsa ar lielu zilās krāsas piemaisījumu, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli atšķirama no citām krāsām, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

iv) attiecībā uz importētiem sūtījumiem, krāsas, kas attiecīgajam materiālam noteiktas i), ii) un iii) punktā, no brīža, kad sūtījums izvests cauri pirmajam ievešanas robežkontroles punktam Savienībā.

2. Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē jābūt:

a) skaidri norādītai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategorijai; un

b) šādiem vārdiem, kas redzami un salasāmi norādīti attiecīgi uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa:

i) “nelietot pārtikā”, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

ii) “nelietot barībā”, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu) un no tā atvasinātie produkti; tomēr, ja otrās kategorijas materiāls paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minēto dzīvnieku barošanai saskaņā ar tajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, etiķetē iepriekš minētā teksta vietā norāda “… barošanai”, ierakstot tās dzīvnieku sugas(-u) nosaukumu, kuras(-u) barošanai materiāls paredzēts,

iii) pirmās kategorijas materiāla un no pirmās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā, ja tie paredzēti:

 likvidēšanai — “tikai likvidēšanai”;

 lolojumdzīvnieku barības ražošanai — “tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanai”;

 Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. pantā minēta atvasināta produkta ražošanai — “tikai atvasinātu produktu ražošanai. Nelietot pārtikā vai barībā vai zemes apstrādei”;

iv) piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu gadījumā — “nelietot pārtikā”,

v) no trešās kategorijas materiāla ražota želatīna gadījumā — “želatīns, derīgs lietošanai barībā”,

vi) no trešās kategorijas materiāla ražota kolagēna gadījumā — “kolagēns, derīgs lietošanai barībā”,

vii) “tikai kā lolojumdzīvnieku barība”, ja tā ir jēla lolojumdzīvnieku barība,

viii) attiecībā uz zivīm un no zivīm iegūtiem produktiem, ko paredzēts izmantot zivju barībā un kas apstrādāti un iepakoti pirms izplatīšanas, jābūt skaidri un salasāmi marķētam barības ražotājuzņēmuma nosaukumam un adresei, un

 no savvaļas zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no savvaļas zivīm — var izmantot saimniecībā audzētu visu sugu zivju barošanai”;

 no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus tikai no saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

 no savvaļas zivīm un no saimniecībā audzētām zivīm iegūtu zivju miltu gadījumā vārdiem “satur zivju miltus no savvaļas zivīm un saimniecībā audzētām […] sugas zivīm — var izmantot tikai saimniecībā audzētu citu zivju sugu barošanai”;

ix) no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu asins pagatavojumu gadījumā, kas nav paredzēti barībai, — “asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem. Nelietot pārtikā un dzīvnieku barībā”,

x) ragu, nagu un citu materiālu, kas paredzēti XIV pielikuma II nodaļas 12. iedaļā minēto organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošanai, gadījumā — “nelietot pārtikā un dzīvnieku uzturā”;

xi) organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju gadījumā — “organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji/lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst ganīt vai kultūraugus izmantot par zāli barošanai vismaz 21 dienu pēc apstrādes”;

xii) tāda materiāla gadījumā, ko izmanto barošanai saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, — savākšanas centra nosaukumam un adresei, kā arī norādei “nelietot pārtikā”;

xiii) “kūtsmēsli”, ja tie ir kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

xiv) attiecībā uz starpproduktiem uz ārējā iepakojuma jābūt vārdiem “tikai zālēm/veterinārajām zālēm/medicīnas ierīcēm/aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm/in vitro diagnostikai izmantojamām medicīnas ierīcēm/laboratorijas reaģentiem”;

xv) pētniecības un diagnostikas paraugu gadījumā vārdiem “pētniecības un diagnostikas mērķiem”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xvi) tirdzniecības paraugu gadījumā vārdiem “tirdzniecības paraugs, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

▼M1

xvii) izstādes priekšmetu gadījumā vārdiem “izstādes priekšmets, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

xviii) attiecībā uz XIII pielikuma XIII nodaļā minēto zivju eļļu, kuru izmanto zāļu ražošanā, — vārdiem “zivju eļļa zāļu ražošanai”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;

▼M4

xix) attiecībā uz IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas I. punktā minētajiem kūtsmēsliem, kam veikta apstrāde ar kaļķiem, – vārdiem “kūtsmēslu–kaļķa maisījums”;

xx) attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, kas ir bijuši pakļauti XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļas b) un c) punktā minētajai apstrādei, – vārdiem “pārstrādāti kūtsmēsli”;

▼B

c) tomēr b) punkta xi) apakšpunktā minēto etiķeti neprasa attiecībā uz šādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem:

i) pārdošanai gatavos iepakojumos, kas nav smagāki par 50 kg, lietošanai galapatērētājam, vai

ii) lielmaisos, kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ja:

 tos atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju izmantos zemes apstrādei,

 ja uz minētajiem maisiem ir norādīts, ka ar minētajiem līdzekļiem nav paredzēts apstrādāt zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

3. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu ►C1  krāsu marķēšanu ◄ , ko izmanto tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanā, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu kodēšanas sistēmā, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ja tādas sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, kas izklāstītas šā pielikuma V nodaļā.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.

6. Tomēr:

a) šīs nodaļas 1. un 2. punktu nepiemēro, ja trešās kategorijas materiālu, tostarp pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, identificē uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK)Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un kas saņemti atpakaļ, jo īpaši no viņu klientiem;

b) kompetentā iestāde var piekrist tādu kūtsmēslu identificēšanai, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas tajā pašā saimniecībā, vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ar citiem līdzekļiem, atkāpjoties no 1. un 2. punkta;

▼C1

c) barības maisījums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem un iepakots un laists tirgū kā barība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, nav jāidentificē saskaņā ar 1. punktu un nav jāmarķē saskaņā ar 2. punktu.

▼B

III   NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTI UN VESELĪBAS SERTIFIKĀTI

1. Pārvadāšanas laikā tirdzniecības dokumentam saskaņā ar šajā nodaļā izklāstīto modeli vai, ja tas prasīts šajā regulā, veselības sertifikātam jābūt pievienotam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

Tomēr tāds dokuments vai sertifikāts nav vajadzīgs, ja:

a) atvasinātos produktus no trešās kategorijas materiāla, organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus mazumtirgotāji vienā un tajā pašā dalībvalstī piegādā galīgajiem lietotājiem, izņemot uzņēmējus;

b) piens, piena produkti un no piena atvasināti produkti, kas ir trešās kategorijas materiāli, ir savākti un atdoti atpakaļ uzņēmējiem piena pārstrādes uzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem pašu iepriekš piegādātus produktus, jo īpaši no saviem klientiem;

▼C1

c) barības maisījumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā un kas ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, tiek laisti tirgū un marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu.

▼B

2. Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz pat galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām, pārvadātājam — otra.

Dalībvalstis var prasīt, lai pierādījums par sūtījuma ierašanos tiktu sniegts TRACES sistēmā vai ar tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko saņēmējs nosūta atpakaļ ražotājam.

3. Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.

4. Tirdzniecības dokuments, kas atbilst 6. punktā izklāstītajam paraugam, ir pievienots dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem no sākumpunkta ražošanas ķēdē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, pārvadāšanas laikā Savienībā.

Tomēr papildus atļaujai pārraidīt informāciju ar alternatīvas sistēmas starpniecību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 3. punkta otrajā daļā, kompetentā iestāde var atļaut pievienot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko pārvadā tās teritorijā:

a) atšķirīgu tirdzniecības dokumentu papīra vai elektroniskā formātā, ja minētajā tirdzniecības dokumentā ir informācija, kas minēta šīs nodaļas 6. punkta piezīmju f) punktā;

b) tirdzniecības dokumentu, kurā materiāla daudzums ir izteikts materiāla svarā vai tilpumā vai iepakojumu skaitā.

5. Uzskaites dokumentus un saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus saglabā vismaz divus gadus uzrādīšanai kompetentajai iestādei.

6. Tirdzniecības dokumenta paraugs

Piezīmes

a) Tirdzniecības dokumentus noformē saskaņā ar šajā nodaļā norādīto parauga shēmu.

Paraugā norādītajā skaitliskā secībā dokumentā pievieno pārvadāšanai nepieciešamās apliecības par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

b) To noformē vienā no izcelsmes dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām, pēc vajadzības.

To tomēr var noformēt arī citās Savienības oficiālajās valodās, ja ir pievienots oficiāls tulkojums vai ja tam iepriekš ir piekritusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.

c) Katra tirdzniecības dokumenta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un ir nedalāmas.

d) Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ tirdzniecības dokumentam ir pievienotas papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par oriģināldokumenta daļu, par sūtījumu atbildīgajai personai uzliekot savu parakstu uz katras lapas.

e) Ja tirdzniecības dokuments, tostarp d) punktā minētās papildu lapas, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē šādi — (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) — un lapas augšā ir dokumenta koda numurs, ko noteikusi atbildīgā persona.

f) Tirdzniecības dokumenta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai.

Tirdzniecības dokumentā jāprecizē:

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām;

ii) materiāla apraksts, tostarp

 materiāla identifikācija atbilstīgi kādai no kategorijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā,

 dzīvnieku suga un īpaša atsauce uz piemērojamo Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta punktu attiecībā uz trešās kategorijas materiāliem un no tiem iegūtajiem produktiem, ko paredzēts izmantot barošanai, un

 attiecīgā gadījumā dzīvnieka krotālijas numurs;

iii) materiāla daudzums pēc tilpuma, svara vai iepakojumu skaita;

iv) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts;

v) materiāla pārvadātāja nosaukums un adrese;

vi) saņēmēja nosaukums un adrese un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005;

vii) ja vajadzīgs, izcelsmes uzņēmuma vai iekārtas apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai Regulu (EK) Nr. 183/2005, un apstrādes būtība un metodes.

g) Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

h) Dokumenta atsauces numuru un vietējo uzskaites numuru vienam sūtījumam piešķir tikai vienreiz.

▼M3

Tirdzniecības dokuments

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009

image

image

▼B

IV   NODAĻA

UZSKAITE

1.    iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1.  ►C1  Uzskaitē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. panta 1. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, izņemot barības maisījumus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai no atvasinātiem produktiem un ir laisti tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, ir: ◄

a) apraksts par:

i) dzīvnieku sugu trešās kategorijas materiālam un no tā atvasinātajiem produktiem, ko paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām, un attiecīgā gadījumā — veselu liemeņu un galvu gadījumā — krotālijas numurs,

ii) materiāla daudzums;

b) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas nosūta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii) pārvadātāja un saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā to apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

c) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) datums, kad materiāls paņemts no telpām,

ii) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii) saņēmēja nosaukums un adrese, un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs;

d) ja uzskaiti veic jebkura persona, kas saņem dzīvnieku izcelsmes produktus vai atvasinātus produktus, šāda informācija:

i) materiāla saņemšanas datums,

ii) materiāla izcelsmes vieta, no kurienes materiāls nosūtīts,

iii) pārvadātāja nosaukums un adrese.

2. Atkāpjoties no šīs iedaļas 1. punkta, uzņēmējiem nav jāglabā 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) daļā, c) apakšpunkta i) un iii) daļā un d) apakšpunkta ii) un iii) daļā minētā informācija atsevišķi, ja viņi par katru sūtījumu saglabā III nodaļā paredzētā tirdzniecības dokumenta eksemplāru un dara šādu informāciju pieejamu kopā ar pārējo informāciju, kas prasīta atbilstīgi šīs iedaļas 1. punktam.

▼C1

3. Sadedzināšanas iekārtu un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji veic uzskaiti par sadedzināto vai līdzsadedzināto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu daudzumiem un kategorijām, un datumiem, kad minētās darbības veiktas.

▼B

2.    iedaļa

Papildu prasības, ja izmanto īpašiem barošanas mērķiem

Papildus uzskaitei, kas prasīta saskaņā ar 1. iedaļu, uzņēmēji veic šādu uzskaiti saistībā ar attiecīgo materiālu, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmanto īpašiem barošanas mērķiem saskaņā ar VI pielikuma II nodaļu:

1) galīgo lietotāju gadījumā par izmantoto daudzumu, par dzīvniekiem, kurus ar to plānots barot, un izmantošanas datumu;

2) savākšanas centru gadījumā:

i) par daudzumu, kas apstrādāts saskaņā ar VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 4. punktu,

ii) par katra galīgā lietotāja, kurš izmanto materiālus, nosaukumu un adresi,

iii) par telpām, uz kurām materiāls nogādāts izmantošanai,

iv) par nosūtīto daudzumu, un

v) materiāla nosūtīšanas datumu.

3.    iedaļa

Prasības attiecībā uz dažiem kažokzvēriem

Saimniecību uzņēmēji, kas minēti II pielikuma I nodaļā, veic vismaz šādu uzskaiti:

a) par to dzīvnieku ►C1  kažokādu ◄ un liemeņu skaitu, ko baro ar materiāliem, kuru izcelsme ir no viņu pašu sugas dzīvniekiem; un

b) par katru sūtījumu, lai nodrošinātu materiāla izsekojamību.

4.    iedaļa

Prasības attiecībā uz zemes apstrādi ar dažiem organiskajiem mēslojumiem un augsnes ielabotājiem

Persona, kas atbild par zemi, kuru apstrādās ar organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem, izņemot II pielikuma II nodaļas otrajā daļā minētos materiālus, un kurai varēs piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki vai no kuras nopļauta zāle lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, vismaz divus gadus veic šādu uzskaiti:

1) par izmantotā organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju daudzumu;

2) par datumiem, kad organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji izmantoti zemes apstrādē, un vietām, kur tas noticis;

3) par datumiem pēc organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju izmantošanas, kad ganāmpulkiem atļauts ganīties uz zemes vai kad no zemes nopļauta zāle, kas izmantojama barošanai.

5.    iedaļa

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no ūdensdzīvniekiem, un zivju barošanu

Pārstrādes iekārtām, kurās ražo zivju miltus vai citu barību, kuras izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem, veic šādu uzskaiti:

a) par ik dienas saražoto daudzumu;

b) par izcelsmes sugām, tostarp jānorāda, vai ūdensdzīvnieki tika noķerti savvaļā vai ražoti akvakultūrā;

c) tādu zivju miltu gadījumā, kas iegūti no saimniecībā audzētām zivīm un ko paredzēts izbarot saimniecībā audzētām citas sugas zivīm, par izcelsmes sugas zinātnisko nosaukumu.

6.    iedaļa

Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu

Ja tiek veikta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana vai aprakšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punktam, tad persona, kas ir atbildīga par minēto sadedzināšanu vai aprakšanu, reģistrē šādu informāciju:

a) sadedzināto vai aprakto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumus, kategorijas un sugas,

b) sadedzināšanas un aprakšanas datumu un vietu.

7.    iedaļa

Prasības attiecībā uz fotoželatīnu

Apstiprinātu fotorūpniecības uzņēmumu uzņēmēji, kas minēti XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļā, veic sīku uzskaiti par fotoželatīna pirkumiem un izmantojumiem, kā arī atlikumu un pārpalikušā materiāla likvidēšanu.

V   NODAĻA

DAŽU ATVASINĀTO PRODUKTU MARĶĒŠANA

1. Pārstrādes iekārtās, kas paredzētas pirmās un otrās kategorijas materiāla pārstrādei, atvasinātos produktus neizdzēšami iezīmē ar glicerīntriheptanoātu (GTH) tādā veidā, lai:

a) GTH ir pievienots atvasinātiem produktiem, kuri ir iepriekš termiski apstrādāti ar temperatūru centrā vismaz 80 °C un pēc tam ir aizsargāti no atkārtotas inficēšanās;

b) visos atvasinātajos produktos minimālā GTH koncentrācija ir 250 mg vienā kg tauku (GTH vienmērīgi sadalīts visā masā).

2. Šīs iedaļas 1. punktā minēto pārstrādes iekārtu uzņēmēji ievieš parametru uzraudzības un reģistrācijas sistēmu, kas piemērota, lai pierādītu kompetentajai iestādei, ka ir sasniegta vajadzīgā viendabīgā obligātā GTH koncentrācija.

Šajā uzraudzības un uzskaites sistēmā jāiekļauj nebojāta GTH satura noteikšana kā triglicerīda tīrā petrolētera ekstraktā (40–70) no regulāri ņemtiem paraugiem.

3. Marķēšanu ar GTH neprasa attiecībā uz:

a) šķidriem atvasinātiem produktiem, kas paredzēti biogāzes vai kompostēšanas iekārtām;

b) atvasinātiem produktiem, ko izmanto kažokzvēru barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu;

c) biodīzeļdegvielu, kas ražota saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas D punktu;

d) atvasinātiem produktiem, kas iegūti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu, 13. panta a) punkta ii) apakšpunktu, b) punkta ii) apakšpunktu un 16. panta e) punktu, ja minētie produkti ir:

i) pārvadāti slēgtā konveijeru sistēmā, kuru nevar apiet (ja šo sistēmu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde) no pārstrādes iekārtas:

 tūlītējai tiešai sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

 tūlītējai izmantošanai saskaņā ar metodi, kas apstiprināta pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļu, vai

▼M1

ii) paredzēti pētniecībai un citiem specifiskiem mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. pantā un ko atļāvusi kompetentā iestāde;

e) atjaunojamo degvielu, kas ražota no kausētiem taukiem, kurus iegūst no 2. kategorijas materiāliem, saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktu.

▼M4

VI   NODAĻA

MIRUŠU LOLOJUMDZĪVNIEKU PĀRVADĀŠANA

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. līdz 3. punkta noteikumi par iepriekšēju atļauju no galamērķa kompetentās iestādes un TRACES lietošanu neattiecas uz gadījumiem, kad miruši lolojumdzīvnieki tiek pārvadāti sadedzināšanai uzņēmumā vai iekārtā, kas atrodas citas dalībvalsts pierobežas apgabalā, ar kuru attiecīgajai dalībvalstij ir kopīga robeža, un ja dalībvalstis noslēdz divpusēju nolīgumu par pārvadāšanas nosacījumiem.

▼B




IX PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS DAŽIEM APSTIPRINĀTIEM UN REĢISTRĒTIEM UZŅĒMUMIEM UN IEKĀRTĀM

I   NODAĻA

LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBAS RAŽOŠANA

Uzņēmumi un iekārtas, kas ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir ar piemērotām struktūrām:

a) lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

b) lai likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pēc produktu ražošanas saskaņā ar šo regulu, vai šāds materiāls jānosūta uz sadedzināšanas iekārtu, līdzsadedzināšanas iekārtu, pārstrādes iekārtu vai, ja runa ir par trešās kategorijas materiālu, uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu un saskaņā ar šo regulu.

II   NODAĻA

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU APSTRĀDE PĒC TO SAVĀKŠANAS

Šīs nodaļas prasības piemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta l) punkta i) apakšpunktā, un šādām darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi pēc to savākšanas, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

a) šķirošana;

b) griešana;

c) atdzesēšana;

d) sasaldēšana;

e) sālīšana vai citi konservācijas procesi;

f) jēlādu un ādu aizvākšana;

g) īpašā riska materiāla aizvākšana;

h) darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ►C1  apstrādi ◄ un ko veic atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, piemēram, par pēcnāves pārbaudi vai paraugu ņemšanu;

i) tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē vai kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

j) sijāšana.

1.    iedaļa

Vispārīgas prasības

1. Telpas un struktūras, kurās tiek veiktas starpposma darbības, atbilst vismaz šādām prasībām:

a) tām jābūt pienācīgi atdalītām no ceļiem, caur kuriem var izplatīties piesārņojums, un no citām telpām, piemēram, kautuvēm. Iekārtu izkārtojums ir tāds, lai nodrošinātu, ka pirmās un otrās kategorijas materiāli ir pilnībā atdalīti no trešās kategorijas materiāliem attiecīgi no saņemšanas brīža līdz nosūtīšanas brīdim, ja vien tie neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā;

b) iekārtā jābūt ►C1  segtai platībai ◄ , kurā saņemt un no kurienes nosūtīt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja vien dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, caur slēgtām caurulēm šķidriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

c) uzņēmumam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

d) uzņēmumā jābūt pieejamām atbilstošām struktūrām personīgajai higiēnai, proti, darbiniekiem paredzētām tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, un, ja vajadzīgs, biroju telpām, ko var nodot to darbinieku rīcībā, kuri veic oficiālās kontroles;

e) uzņēmumam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

f) ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas mērķiem, uzņēmumiem jābūt piemērotām pietiekamas jaudas noliktavām ar termoregulāciju, lai varētu uzglabāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pareizā temperatūrā, kas projektētas tā, lai būtu iespējams šīs temperatūras uzraudzīt un reģistrēt.

2. Uzņēmums ir aprīkots ar piemērotām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Ir pieejamas atbilstīgas struktūras transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

2.    iedaļa

Higiēnas prasības

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu šķirošanu veic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

2. Visu uzglabāšanas laiku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārkrauj un uzglabā atsevišķi no pārējām precēm, un to veic tā, lai novērstu slimību izraisītāju izplatīšanos.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus līdz tālākai nosūtīšanai uzglabā pienācīgi, pareizā temperatūrā.

3.    iedaļa

Pārstrādes standarti higienizācijai/pasterizācijai

Higienizāciju/pasterizāciju, kas minēta šīs nodaļas sākotnējās daļas i) punktā, veic saskaņā ar pārstrādes standartiem, kas minēti V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā, vai saskaņā ar alternatīviem transformācijas parametriem, kas atļauti saskaņā ar tā paša pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 1. punktu.

III   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ATVASINĀTO PRODUKTU UZGLABĀŠANU

1.    iedaļa

Vispārīgas prasības

Telpām un struktūrām, kurās uzglabā atvasinātos produktus, jāatbilst vismaz šādām prasībām.

1. Telpas un struktūras, kurā uzglabā no trešās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, nedrīkst atrasties vienā vietā ar telpām, kurās uzglabā no pirmās vai otrās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, ja vien savstarpēja piesārņošana nav novērsta ar telpu izkārtojuma un pārvaldības pasākumiem, piemēram, uzglabājot materiālus pilnīgi atsevišķās ēkās.

2. Uzņēmumā jābūt:

a)  ►C1  segtai platībai ◄ , kurā saņemt un no kurienes nosūtīt atvasinātos produktus, ja vien atvasinātos produktus:

i) nenogādā caur ierīcēm, kas novērš risku izplatīšanos uz cilvēku un dzīvnieku veselību, piemēram, vadot šķidros produktus caur slēgtām caurulēm, vai

ii) nesaņem iepakojumos, piemēram, lielmaisos vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos;

b) tam jābūt veidotam tā, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

c) tam jābūt ar atbilstīgām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm;

d) tam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

3. Uzņēmumā jābūt atbilstīgām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

4. Atvasinātie produkti līdz tālākai nosūtīšanai jāuzglabā pienācīgi.

2.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu uzglabāšanu

1. X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas II daļā minēto produktu uzglabāšana notiek atbilstošā temperatūrā, lai novērstu jebkuru risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, speciālā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā vai speciālā, atsevišķā uzglabāšanas zonā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā.

2. Galaproduktu paraugi, kas paņemti uzglabāšanas laikā vai izņemšanas laikā no noliktavas, atbilst vismaz X pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem.

IV   NODAĻA

REĢISTRĒTIE UZŅĒMĒJI

1. Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrētie uzņēmēji rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) telpām jābūt veidotām tā, lai tās varētu efektīvi iztīrīt un attiecīgā gadījumā dezinficēt;

b) telpām jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem;

c) iekārtas un aprīkojums attiecīgā gadījumā jāuztur higiēniskos apstākļos;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāuzglabā apstākļos, kas novērš piesārņošanu.

2. Uzņēmēji veic uzskaiti veidā, kas ir pieejama kompetentajai iestādei.

3. Reģistrētie uzņēmēji, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši:

a) glabā savā rīcībā informāciju attiecībā uz savu transportlīdzekļu identifikāciju, kas ļauj pārbaudīt transportlīdzekļu izmantošanu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai;

b) tīra un attiecīgā gadījumā dezinficē savus transportlīdzekļus;

c) veic visus citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu piesārņošanu un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību izplatīšanos.

▼M9

V NODAĻA

NOROBEŽOŠANAS METODES

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1. Norobežošanas metodes procesa rezultātā radušos materiālu var izmantot vai likvidēt tikai dalībvalstī, kur kompetentā iestāde ir atļāvusi attiecīgo norobežošanas metodi.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu norobežošanas metodi, lai atvieglotu jaunās norobežošanas metodes ieviešanu.

2. iedaļa

Metodoloģija

A.   Saimniecībā nobeigušos cūku un cita konkrēta cūku izcelsmes materiāla aerobā nogatavināšana un uzglabāšana ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

1.   Attiecīgās dalībvalstis

Saimniecībā nobeigušos cūku un cita konkrēta cūku izcelsmes materiāla aerobo nogatavināšanu un uzglabāšanu ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu var izmantot Francijā, Īrijā, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānodrošina, lai pēc materiāla aerobās nogatavināšanas un uzglabāšanas tas tiktu savākts un likvidēts šīs dalībvalsts teritorijā.

2.   Izejvielas

Šajā procesā var izmantot tikai šādu cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes materiālu:

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta h) punktā.

Šī metode izmantojama tikai, lai likvidētu cūku dzimtas dzīvniekus, kuru izcelsme ir vienā un tajā pašā saimniecībā, ar nosacījumu, ka šai saimniecībai netiek piemēroti ierobežojumi, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums. Šo metodi nedrīkst izmantot, lai likvidētu dzīvniekus, kas nobeigušies minēto slimību dēļ vai nonāvēti slimību kontroles nolūkos vai lai likvidētu šādu dzīvnieku daļas.

3.   Metodoloģija

3.1.   Vispārīgi principi

Metode ir process, ko atļāvusi kompetentā iestāde.

Vietai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību jābūt veidotai un izvietotai tā, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdeņiem.

Uzņēmējam:

a) ir jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku piekļuvi, un jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

b) jāievieš procedūras slimību izplatības novēršanai;

c) jāievieš procedūras, lai novērstu zāģu skaidu nonākšanu ārpus slēgtās sistēmas.

Process jāveic slēgtā sistēmā, ko veido vairākas šūnas ar ūdensizturīgu grīdu, kas norobežotas ar vienlaidu sienām. Visi notekūdeņi ir jāsavāc; šūnām jābūt savienotām ar kanalizācijas cauruli, kas aprīkota ar 6 mm sietu, kurš aiztur cietās daļiņas.

Šūnu skaits un lielums jāpielāgo mirstības līmenim, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1)–3) punktā minētajā pastāvīgajā rakstiskajā procedūrā, un to kapacitātei ir jābūt pietiekamai attiecībā uz mirstības līmeni saimniecībā vismaz astoņu mēnešu periodā.

3.2.   Posmi

3.2.1.   Aizpildīšanas un uzglabāšanas posms

Nobeigušās cūkas un citu cūku izcelsmes materiāls ir atsevišķi jāpārklāj ar zāģu skaidām un jākrauj šūnā, līdz tā ir pilna. Vispirms grīda ir jānoklāj ar vismaz 30 cm biezu zāģu skaidu kārtu. Tad liemeņi un cits cūku izcelsmes materiāls ir jāliek uz pirmās zāģu skaidu kārtas, un katra liemeņu un cita cūku izcelsmes materiāla kārta ir jāpārklāj ar vismaz 30 cm biezu zāģu skaidu kārtu.

Personāls nedrīkst staigāt pa glabājamo materiālu.

3.2.2.   Nogatavināšanas posms

Kad šūna ir pilna un temperatūras paaugstināšanās dara iespējamu visu mīksto audu noārdīšanos, sākas nogatavināšanas posms, un tas ilgst vismaz trīs mēnešus.

Aizpildīšanas un uzglabāšanas posma beigās un visa nogatavināšanas posma laikā uzņēmējam ir jāmonitorē katras tvertnes temperatūra, izmantojot temperatūras sensoru, kas novietots 40–60 cm zem kaudzes virsmas kārtas, kas uzlikta pēdējā.

Uzņēmējam ir jāreģistrē temperatūras elektroniskais nolasījums un monitorēšanas dati.

Aizpildīšanas un uzglabāšanas posma beigās temperatūras monitorēšana ir apmierinoši izkārtotas kaudzes rādītājs. Temperatūras mērīšanai jāizmanto automātiskas reģistrēšanas ierīce. Mērķis ir sasniegt 55 °C temperatūru trīs dienas pēc kārtas, kas liecina par to, ka nogatavināšanas process ir aktīvs, kaudzes izkārtojums efektīvs un ka nogatavināšanas posms ir sācies.

Uzņēmējam jāuzrauga temperatūra vienreiz dienā un atkarībā no šo mērījumu rādītājiem jāveic šādi pasākumi:

a) ja 55 °C vai augstāka temperatūra ir turējusies trīs dienas pēc kārtas, kaudzi var pārvietot pēc 3 mēnešu nogatavināšanas posma vai arī paturēt uz vietas un pārvietot vēlāk;

b) ja 55 °C temperatūra netiek sasniegta trīs dienas pēc kārtas, uzņēmējam ir jāievieš Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1)–3) punktā minētajā pastāvīgajā rakstiskajā procedūrā paredzētie pasākumi; vajadzības gadījumā kompetentā iestāde var apturēt pārstrādes metodi, un tad materiāls jālikvidē atbilstoši minētās regulas 13. pantam.

Kompetentā iestāde var noteikt uzglabāšanas posma laika ierobežojumu.

3.2.3.   Pārvadāšana un sadedzināšana vai līdzsadedzināšana

Nogatavināšanas posmā iegūtā materiāla pārvadāšanai uz apstiprinātajām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām piemēro Regulā (EK) Nr. 1069/2009 vai Direktīvā 2008/98/EK minēto kontroli.

B.   Hidrolīze un likvidēšana pēc tās

1.   Attiecīgās dalībvalstis

Hidrolīzes procesu ar likvidēšanu pēc tās var izmantot Īrijā, Spānijā, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Pēc hidrolīzes kompetentajai iestādei, kas izsniedz atļauju, jānodrošina, ka materiālu savāc un likvidē tajā pašā iepriekšminētajā dalībvalstī.

2.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tikai šādu cūku izcelsmes materiālu:

a) otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b) trešās kategorijas materiāls, kas minēts tās pašas regulas 10. panta h) punktā.

Šī metode izmantojama tikai, lai likvidētu cūku dzimtas dzīvniekus, kuru izcelsme ir vienā un tajā pašā saimniecībā, ar nosacījumu, ka šai saimniecībai netiek piemēroti ierobežojumi, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums, vai arī dzīvniekus, kas nonāvēti slimību kontroles nolūkā.

3.   Metodoloģija

Hidrolīze ar likvidēšanu pēc tās ir pagaidu uzglabāšana uz vietas. To veic atbilstīgi šādiem standartiem:

a) pēc savākšanas saimniecībā, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot šo pārstrādes metodi, pamatojoties uz novērtējumu par saimniecības dzīvnieku blīvumu, paredzamo mirstības līmeni un iespējamajiem riskiem, kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto konteinerā, kas ir būvēts saskaņā ar b) punktu (“konteiners”) un kas ir novietots tam īpaši paredzētā vietā saskaņā ar c) un d) punktu (“speciālā vieta”);

b) konteineram jābūt:

i) ar ierīci tā aizvēršanai;

ii) ūdensnecaurlaidīgam, drošam pret sūcēm un hermētiski noslēgtam;

iii) pārklātam tā, lai novērstu koroziju;

iv) aprīkotam ar ierīci emisiju kontrolei saskaņā ar e) punktu;

c) konteiners jānovieto speciālā vietā, kas ir fiziski atdalīta no saimniecības.

Šai vietai jābūt speciāliem piekļuves ceļiem materiālu piegādei un savākšanas transportlīdzekļiem;

d) konteiners un vieta jābūvē un jāveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdeņiem;

e) konteineram jābūt savienotam ar cauruli gāzu emisijām, kas aprīkota ar atbilstošiem filtriem, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu;

f) veicot hidrolīzes procesu, konteineram jābūt slēgtam vismaz trīs mēnešus tādā veidā, lai novērstu tā neatļautu atvēršanu;

g) uzņēmējam jāievieš procedūras, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu, personālam pārvietojoties;

h) uzņēmējam:

i) jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem un citiem parazītiem;

ii) jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

i) uzņēmējam jāglabā uzskaite par:

i) materiāla ievietošanu konteinerā;

ii) visām hidrolizētā materiāla savākšanas reizēm no konteinera;

j) uzņēmējam regulāri jāiztukšo konteiners, veicot pārbaudi:

i) attiecībā uz koroziju;

ii) lai noteiktu un novērstu šķidro materiālu iespējamo iesūkšanos augsnē;

k) pēc hidrolīzes materiālu savāc, izmanto un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a), b) un c) punktu vai 13. panta e) punkta i) apakšpunktu vai minētās regulas 14. pantu attiecībā uz trešās kategorijas materiālu;

l) process jāveic periodisku procesu sistēmā;

m) hidrolizētā materiāla jebkāda citāda izmantošana vai darbības ar to, ieskaitot izmantošanu augsnē, ir aizliegta.

▼B




X PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

I   NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDI UN LAIŠANU TIRGŪ

Mikrobioloģiskie standarti attiecībā uz atvasinātiem produktiem

Šādi mikrobioloģiskie standarti ir attiecināmi uz atvasinātiem produktiem:

Galaproduktu paraugiem, ►C2  kas ņemti pārstrādes uzņēmuma noliktavā vai izņemot no noliktavas, ◄ jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0,

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 gramā;

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks, un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

Šajā nodaļā izklāstītos mikrobioloģiskos standartus tomēr nepiemēro kausētiem taukiem un zivju eļļai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, ja no pārstrādātajām dzīvnieku olbaltumvielām, ko iegūst tās pašas pārstrādes laikā, ņem paraugus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem standartiem.

II   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDĀTĀM DZĪVNIEKU OLBALTUMVIELĀM UN CITIEM ATVASINĀTIEM PRODUKTIEM

1.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām

A.   Izejvielas

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1. Pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas ir pakļautas 1. pārstrādes metodei (sterilizācija spiediena ietekmē), kā minēts IV pielikuma III nodaļā.

Tomēr:

a) cūku asinis vai cūku asiņu frakcijas asiņu miltu ražošanai var tikt pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja attiecībā uz 7. pārstrādes metodi visā masā ir veikta termiskā apstrāde 80 °C temperatūrā;

b) pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas:

▼C1

i) var būt tikušas pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja pēc tam tās likvidē vai izmanto kā kurināmo dedzināšanai;

ii) ja tās paredzēts izmantot tikai lolojumdzīvnieku barībā, tās var būt tikušas pakļautas jebkurai 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā minēts IV pielikuma III nodaļā, ja:

 tās pārvadā speciālos konteineros, ko neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai lauksaimniecības dzīvnieku barības pārvadāšanai, un

 ja tās nogādā tieši no trešās kategorijas materiālu pārstrādes iekārtas uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu vai uz apstiprinātu uzglabāšanas iekārtu, no kuras tās nosūta tieši uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtu.

▼C1

2. Pārstrādātas dzīvnieku, kas nav zīdītāji, olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, ir bijušas pakļautas jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

3. Zivju miltiem jābūt bijušiem pakļautiem:

a) jebkurai pārstrādes metodei, kas izklāstīta IV pielikuma III nodaļā; vai

b) citai metodei, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

C.   Uzglabāšana

1. Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāiepako un jāuzglabā jaunos vai sterilizētos maisos vai jāuzglabā neiepakotas pienācīgi būvētos konteineros vai noliktavu angāros.

Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu kondensāciju konteineros, transportieros un elevatoros.

2. Produkti transportieros, elevatoros un konteineros jāaizsargā pret nejaušu inficēšanos.

3. Tehnika, ar ko pārkrauj pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, jāuztur tīra un sausa, un jābūt atbilstīgām pārbaudes vietām, lai pārbaudītu, cik šāda tehnika ir tīra.

Visas uzglabāšanas iekārtas regulāri jāiztukšo un jāiztīra, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu inficēšanos.

4. Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas jāuzglabā sausas.

Jānovērš noplūdes un kondensācija noliktavās.

2.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz asins pagatavojumiem

A.   Izejvielas

Asins pagatavojumu ražošanai var izmantot tikai tādas asinis, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā.

B.   Pārstrādes standarti

▼C1

Asins pagatavojumiem jābūt bijušiem pakļautiem:

▼B

a) jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojums atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

3.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz kausētiem taukiem, zivju eļļu un tauku atvasinājumiem, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla

A.   Izejvielas

▼M9

1.   Kausētie tauki

Kausēto tauku ražošanai var izmantot tikai trešās kategorijas materiālu, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.

▼B

2.   Zivju eļļa

Zivju eļļas ražošanai var izmantot tikai trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā, un ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu, kas minēts regulas 10. panta e) un f) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

Ja vien zivju eļļa vai kausētie tauki nav ražoti saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad kausētajiem taukiem jābūt ražotiem, izmantojot jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi, un zivju eļļas var būt ražotas:

a) izmantojot 1.–7. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) saskaņā ar citu metodi, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % svara.

Tauku atvasinājumus no trešās kategorijas kausētiem taukiem vai zivju eļļas ražo saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas minētas IV pielikuma III nodaļā.

C.   Higiēnas prasības

Ja kausētos taukus vai zivju eļļu iepako, tie jāiepako jaunos konteineros vai konteineros, kas iztīrīti un, ja vajadzīgs, dezinficēti, lai novērstu inficēšanas iespēju, un jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu atkārtotas inficēšanas iespēju.

Ja minētos produktus paredzēts pārvadāt nefasētā veidā, tad pirms lietošanas jāpārbauda un jāatzīst par tīrām caurules, sūkņi, tvertnes un visas citas tvertnes nefasētiem produktiem vai autocisternas, ar ko produktus nogādā no ražotājuzņēmuma vai nu tieši uz kuģi vai piekrastes glabāšanas cisternām, vai tieši uz uzņēmumiem.

4.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz pienu, jaunpienu un dažiem citiem produktiem, kas atvasināti no piena vai jaunpiena

I    daļa

Vispārīgas prasības

A.   Izejvielas

Piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu ražošanai var izmantot tikai tādu pienu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktā, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes un pienu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un h) punktā.

Jaunpienu var izmantot tikai tad, ja tā izcelsme ir no dzīviem dzīvniekiem, kuri neuzrādīja tādu slimību pazīmes, ko ar jaunpienu var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

B.   Pārstrādes standarti

1. Pienu apstrādā vienā no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem:

1.1. sterilizācija, ja F0 ( 57 ) vērtība ir trīs vai vairāk;

1.2.  UHT ( 58 ) kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a) turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i) žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk; vai

ii) pH līmeņa pazemināšana zem 6 vismaz vienu stundu;

b) nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

1.3. divkārša HTST ( 59 )

1.4.  HTST kopā ar vienu no šādiem apstrādes veidiem:

a) turpmāka fizikāla apstrāde, t. i.:

i) žāvēšana, ko gadījumā, ja piens paredzēts izmantošanai barībā, apvieno ar karsēšanu līdz 72 °C vai vairāk, vai

ii) pH līmeņa pazemināšana zem 6,0 vismaz vienu stundu;

b) nosacījums, ka piens, piena produkts vai no piena atvasināts produkts ražots vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas un ka šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

2. Piena produkti un no piena atvasināti produkti jāapstrādā vismaz vienā no 1. punktā minētajiem apstrādes veidiem vai tie jāražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu.

3. Sūkalas, kas izbarojamas pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem un ražotas no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu:

a) vai nu jāsavāc vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un to pH līmenim jābūt zem 6,0 pirms pārvadāšanas uz dzīvnieku saimniecībām; vai

b) jābūt ražotām vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

4. Papildus prasībām, kas izklāstītas 1., 2. un 3. punktā, pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

4.1. kad pārstrāde ir pabeigta, jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanu;

4.2. galaprodukts jāmarķē, lai norādītu, ka tas satur trešās kategorijas materiālu un nav paredzēts lietošanai pārtikā, un tam jābūt:

a) iesaiņotam jaunos traukos; vai

b) pārvadātam neiefasētam konteineros vai citā transportlīdzeklī, kas pirms izmantošanas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

5. Svaigpienam jābūt ražotam tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību.

6. Jaunpienam un jaunpiena produktiem:

6.1. jābūt iegūtiem no tādā saimniecībā turētiem liellopiem, kurā visi liellopu ganāmpulki atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes, oficiāli brīviem no brucelozes un oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes atbilstoši definīcijām Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta d), f) un j) apakšpunktā;

6.2. jābūt ražotiem vismaz 21 dienu pirms nosūtīšanas, un šajā laikā izcelsmes dalībvalstī nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums;

6.3. jābūt vienreiz apstrādātiem, izmantojot HTST metodi (59) ;

6.4. jāatbilst šīs daļas 4. punktā noteiktajām prasībām.

II    daļa

Atkāpes attiecībā uz tāda piena laišanu tirgū, kas pārstrādāts saskaņā ar valstu standartiem

▼M4

1. Šīs daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecina uz tāda piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu pārstrādi, lietošanu un uzglabāšanu, kas ir trešās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktu, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes, un uz tādu pienu, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un h) punktā un kas nav pārstrādāti saskaņā ar šīs iedaļas I daļu.

▼B

2. Kompetentā iestāde atļauj piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, piegādāt pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus šīs daļas 3. punktā minētajiem mērķiem, ja konkrētais uzņēmums nodrošina produktu izsekojamību.

3. Pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var piegādāt un izmantot kā barības sastāvdaļas:

a) attiecīgajā dalībvalstī un pārrobežu zonās, kur attiecīgajām dalībvalstīm ir savstarpējs nolīgums šajā jomā, attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II.1. punkta a) vai b) apakšpunktā, ja tādiem atvasinātajiem produktiem ir veikts kāds no šādiem apstrādes veidiem:

i)  UHT;

ii) sterilizācija, kurā tiek sasniegta Fc vērtība, kas vienāda vai lielāka par 3, vai ko veic vismaz 115 °C temperatūrā 15 minūtes vai līdzvērtīgā temperatūras un laika kombinācijā;

iii) pasterizācija vai sterilizācija, izņemot ii) punktā minēto, kam seko:

 attiecībā uz sauso pienu vai sausā piena produktiem, vai no piena atvasinātiem produktiem, žāvēšanas process,

 skābēta piena produktiem — veicot procesu, kurā pazemina pH līmeni un vismaz vienu stundu iztur līmeni, kas zemāks par 6;

b) attiecīgajā dalībvalstī,

i) attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, arī baltūdeni, kas bijuši saskarē ar svaigpienu un/vai pienu, kas pasterizēts tikai atbilstoši termiskās apstrādes prasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļas II nodaļas II. punkta 1. apakšpunkta a) daļā, un sūkalām, kas ražotas no termiski neapstrādātiem piena produktiem un kas savāktas vismaz 16 stundas pēc piena sarecēšanas, un kur reģistrētajam pH līmenim jābūt < 6,0 pirms sūkalu piegādes izmantošanai barošanā, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz labāko un ļaunāko iespējamo scenāriju, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem;

ii) attiecībā uz svaigiem produktiem, tostarp baltūdeni, kas bijis saskarē ar svaigpienu un citiem produktiem, kuriem nevar nodrošināt a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā minēto apstrādi, ja tos nosūta uz ierobežotu skaitu atļautu dzīvnieku saimniecību, kas noteikts, pamatojoties uz riska novērtējumu labākajā un ļaunākajā iespējamā scenārijā, ko izstrādājusi konkrētā dalībvalsts, sagatavojot ārkārtas rīcības plānus epizootisko slimību, jo īpaši mutes un nagu sērgas gadījumiem, un ja atļautajās dzīvnieku saimniecībās esošos dzīvniekus var pārvietot tikai:

 vai nu tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai

 uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī, par kuru kompetentā iestāde garantē, ka dzīvniekus, kuri ir uzņēmīgi pret mutes un nagu sērgu, var izvest no saimniecības vai nu tikai tieši uz kautuvi, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, vai, ja dzīvnieki nosūtīti uz saimniecību, kurā barošanai neizmanto šajā ii) punktā minētos produktus, pēc tam, kad pēc dzīvnieku ievešanas ir pagājis 21 dienas ilgs nogaidīšanas laikposms.

4. Kompetentā iestāde var atļaut, ka jaunpienu, kas neatbilst I daļas B.6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, viens lauksaimnieks piegādā citam lauksaimniekam tajā pašā dalībvalstī izmantošanai barībā, ievērojot nosacījumus, kuri novērš veselības apdraudējumu izplatīšanos.

III    daļa

Īpašas prasības attiecībā uz centrifūgas vai separatora nogulsnēm

Trešās kategorijas materiālam, kurā ietilpst centrifūgas vai separatora nogulsnes, jāveic termiskā apstrāde vismaz 70 °C temperatūrā 60 minūtes vai vismaz 80 °C temperatūrā 30 minūtes, pirms to var laist tirgū lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.

▼M9

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentā iestāde var atļaut alternatīvus parametrus tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termiskai apstrādei, kas paredzētas izmantošanai dalībvalstīs, kuras atļāvušas šo alternatīvo parametru izmantošanu – ar nosacījumu, ka uzņēmēji var apliecināt, ka atbilstoši alternatīvajiem parametriem veiktā termiskā apstrāde garantē vismaz tādu pašu riska samazinājumu kā apstrāde, ko veic, ievērojot pirmajā daļā noteiktos parametrus.

▼B

5.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām

A.   Izejvielas

Želatīna un hidrolizētu olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti attiecībā uz želatīnu

1. Ja vien želatīns nav ražots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV iedaļu, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka trešās kategorijas materiāls tiek apstrādāts ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas.

Pēc tam jākoriģē pH līmenis. Želatīns jāekstrahē, karsējot vienu vai vairākas reizes pēc kārtas, kam seko attīrīšana filtrējot un sterilizējot.

2. Pēc želatīna pakļaušanas 1. punktā minētajiem procesiem to var žāvēt un attiecīgā gadījumā veikt pulverizāciju vai laminēšanu.

3. Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

C.   Citas prasības attiecībā uz želatīnu

Želatīns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā apmierinošos higiēnas apstākļos.

Jo īpaši:

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

D.   Pārstrādes standarti attiecībā uz hidrolizētām olbaltumvielām

Hidrolizētas olbaltumvielas jāiegūst ražošanas procesā, kurā ietilpst atbilstoši pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz minimumam samazinātu inficēšanās iespēju. Hidrolizētiem proteīniem, kas iegūti no atgremotājiem, molekulas masai jābūt mazākai par 10 000 daltoniem.

Papildus pirmajā daļā minētajām prasībām hidrolizētas olbaltumvielas, ko pilnībā vai daļēji iegūst no atgremotājdzīvnieku jēlādām un ādām, ražo pārstrādes iekārtā, kas paredzēta vienīgi hidrolizēto olbaltumvielu ražošanai, izmantojot procesu, kurā trešās kategorijas materiālu sagatavo, to sālot, sārmojot un intensīvi mazgājot, un pēc tam pakļaujot materiālu:

a) pH līmenim, lielākam par 11, ilgāk par trim stundām temperatūrā, kas pārsniedz 80 °C, un pēc tam 30 minūtes pakļauj termoapstrādei vairāk nekā 140 °C temperatūrā pie spiediena, kas pārsniedz 3,6 bārus; vai

b) tādiem apstākļiem, kuros sākumā pH līmenis ir no 1 līdz 2, bet pēc tam tas pārsniedz 11, kam seko 30 minūšu ilga termoapstrāde 140 °C temperatūrā pie spiediena 3 bāri.

6.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu

A.   Izejvielas

Dikalcija fosfāta ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1. Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kurā ietilpst šādi trīs posmi:

a) pirmkārt, tiek nodrošināts, ka visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināts, attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH līmeni, kas zemāks par 1,5) vismaz divas dienas;

b) otrkārt, pēc a) apakšpunktā izklāstītās procedūras iegūtais fosfora atsārms tiek apstrādāts ar kaļķi, lai iegūtu dikalcija fosfāta nogulsnes, kuru pH līmenis ir no 4 līdz 7;

c) visbeidzot, žāvē gaisā dikalcija fosfāta nogulsnes ar ieplūdes temperatūru no 65 °C līdz 325 °C un beigu temperatūru no 30 °C līdz 65 °C.

2. Ja dikalcija fosfātu iegūst no attaukotiem kauliem, tad drīkst izmantot kaulus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā.

7.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz trikalcija fosfātu

A.   Izejvielas

Trikalcija fosfāta ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

Trikalcija fosfāts jāražo procesā, kas nodrošina, ka:

a) visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināti un attaukoti ar karsta ūdens pretplūsmu (kaulu drumslām jābūt mazākām par 14 mm);

b) nepārtraukta termoapstrāde ar tvaiku 145 °C temperatūrā 30 minūtes pie 4 bāriem;

c) olbaltumvielu šķidrums un hidroksiapatīts (trikalcija fosfāta) tiek atdalīts, tos centrifugējot;

d) trikalcija fosfāta granulācija pēc žāvēšanas ►C1  cirkulārā gaisa plūsmā ◄ 200 °C temperatūrā.

8.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz kolagēnu

A.   Izejvielas

Kolagēna ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta m), n), o) un p) punktā.

B.   Pārstrādes standarti

1. Ja vien kolagēns nav ražots saskaņā ar prasībām attiecībā uz kolagēnu, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XV iedaļā, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls tiek pakļauts apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrēšana un ekstrūzija.

Pēc tādas apstrādes kolagēnu var žāvēt.

2. Ir aizliegts izmantot konservantus, kas nav atļauti Savienības tiesību aktos.

C.   Citas prasības

Kolagēns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā pietiekami higiēniskos apstākļos. Proti:

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un taras materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

9.    iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz olu produktiem

A.   Izejvielas

Olu produktu ražošanai var izmantot tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) un f) punktā un k) punkta ii) apakšpunktā.

B.   Pārstrādes standarti

Olu produktiem jābūt:

▼C1

a) bijušiem pakļautiem jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

b) bijušiem pakļautiem citai metodei un parametriem, kas nodrošina produktu atbilstību I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem; vai

▼B

c) apstrādātiem atbilstoši prasībām attiecībā uz olām un olu produktiem, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X iedaļas I, II un III nodaļā.

▼M4

10. iedaļa

Īpašas prasības attiecībā uz noteiktu Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā minētu trešās kategorijas materiālu, ko izmanto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā minēto trešās kategorijas materiālu, kura sastāvā ir pārtikas produkti, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus ar izcelsmi dalībvalstīs un kas vairs nav paredzēti lietošanai pārtikā komerciālu apsvērumu, ražošanas problēmu, iepakošanas defektu vai citu tādu defektu dēļ, kuri nerada risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, neveicot turpmāku apstrādi, var laist tirgū, lai izmantotu kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, ar nosacījumu, ka materiāls:

i) ir ticis pārstrādāts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā minēto definīciju vai saskaņā ar šo regulu;

ii) sastāv no viena vai vairākiem turpmāk uzskaitītajiem trešās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) apakšpunktā, vai satur tos:

 piens,

 piena produkti,

 no piena atvasināti produkti,

 olas,

 olu produkti,

 medus,

 kausēti tauki,

 kolagēns,

 želatīns;

iii) nav bijis saskarē ar citiem trešās kategorijas materiāliem; un

iv) ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu materiāla piesārņošanu.

▼B

III   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTU ZIVJU BARĪBU UN ZIVJU ĒSMU

1. Ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem un atvasinātos produktus no tiem, ko paredzēts izmantot saimniecībā audzētu zivju vai citu akvakultūras sugu barošanai:

a)  ►C1  apstrādā ◄ un pārstrādā atsevišķi no materiāla, kas nav apstiprināts šim mērķim;

b) to izcelsme ir:

i) no savvaļas zivīm vai citiem ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, kas izkrauti krastā komerciāliem mērķiem, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no savvaļas zivīm, kas iegūtas iekārtās, kas ražo zivju produktus lietošanai pārtikā, vai

ii) no saimniecībā audzētām zivīm, ja ar tiem baro saimniecībā audzētas citas sugas zivis;

c) pārstrādā pārstrādes iekārtā saskaņā ar metodi, kas nodrošina mikrobioloģiski drošu produktu, arī attiecībā uz zivju patogēniem.

2. Kompetentā iestāde var noteikt nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nepieļaujamu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatības risku un kas jāievēro, ja ūdensdzīvniekus un ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekus izmanto:

a) kā barību saimniecībā audzētām zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti nav pārstrādāti saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu;

b) vai kā ēsmu zivīm, tostarp ēsmu ūdens bezmugurkaulniekiem.




XI PIELIKUMS

ORGANISKAIS MĒSLOJUMS UN AUGSNES IELABOTĀJI

I   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ NEAPSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM, PĀRSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM UN NO PĀRSTRĀDĀTIEM KŪTSMĒSLIEM ATVASINĀTIEM PRODUKTIEM

1.    iedaļa

Neapstrādāti kūtsmēsli

1. Tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, dalībvalstu starpā ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus, kā arī jābūt galamērķa dalībvalsts atļaujai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a) aizliegta tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, izņemot kūtsmēslus:

i) no apgabala, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu lipīgu slimību, un

ii) ko paredzēts kompetento iestāžu uzraudzībā izmantot zemei, kas ir daļa no vienas saimniecības, kura atrodas abās divu dalībvalstu robežas pusēs;

b) tomēr galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā kūtsmēslu izcelsmi, galamērķi un veselības apsvērumus, var piešķirt īpašu atļauju, lai tās teritorijā varētu ievest:

i) kūtsmēslus, kas paredzēti:

 pārstrādei tādu atvasināto produktu ražošanas iekārtā, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes, vai

 transformēšanai biogāzē vai kompostā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un ar šīs regulas V pielikumu, nolūkā ražot šīs nodaļas 2. iedaļā minētos produktus.

Šādos gadījumos kompetentajai iestādei, atļaujot ievešanu minētajās iekārtās, jāņem vērā kūtsmēslu izcelsme; vai

ii) kūtsmēslus, ar ko paredzēts apstrādāt zemi saimniecībā, ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi, ka piekrīt tādai tirdzniecībai;

c) gadījumos, kas minēti b) punktā, veselības apliecinājumu saskaņā ar 3. punktā izklāstīto paraugu pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

2. Uz nepārstrādātu mājputnu mēslu tirdzniecību dalībvalstu starpā attiecināmi šādi nosacījumi papildus galamērķa dalībvalsts piekrišanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

a) putnu mēslu izcelsmei jābūt apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar Ņūkāslas slimību vai putnu gripu;

b) turklāt nepārstrādātus tādu mājputnu mēslus, kas vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, nedrīkst nosūtīt uz reģionu, kas ieguvis pret Ņūkāslas slimību nevakcinētas teritorijas statusu saskaņā ar Direktīvas 2009/159/EK 15. panta 2. punktu; un

c) veselības apliecinājumu saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts 3. punktā, pievieno tirdzniecības dokumentam, kas pievienots kūtsmēslu sūtījumam.

3. Tirdzniecības dokumentam pievienojamā veselības apliecinājuma paraugs.

image

image

4. Dalībvalstis var tirgot nepārstrādātus zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēslus, ja galamērķa dalībvalsts ir piekritusi tirdzniecībai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā, un ja to izcelsme nav no saimniecības, uz ko attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi sakarā ar ļaunajiem ienāšiem, vezikulāro stomatītu, Sibīrijas lopu mēri vai trakumsērgu saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu.

5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmēji, kuri nosūta nepārstrādātus kūtsmēslus no citas dalībvalsts,

a) pārraidītu turpmāku informāciju saistībā ar plānoto nosūtīšanu, piemēram, precīzas ģeogrāfiskas norādes par vietu, kurā kūtsmēslus izkraus; un

b) uzglabātu minētos kūtsmēslus, pirms ar tiem apstrādā zemi.

6. Kompetentā iestāde var atļaut nosūtīt kūtsmēslus, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā saimniecībā, ievērojot nosacījumus saistībā ar iespējamo veselības apdraudējumu kontroli, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti.

2.    iedaļa

Gvano no sikspārņiem, pārstrādāti kūtsmēsli un no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti

▼M1

Pārstrādātus kūtsmēslus, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasinātus produktus un sikspārņu gvano var laist tirgū, ievērojot šādus nosacījumus. Turklāt attiecībā uz sikspārņu gvano ir vajadzīga galamērķa dalībvalsts atļauja, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

▼B

a) tiem jābūt no iekārtas, kurā ražo atvasinātos produktus izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai no biogāzes vai kompostēšanas iekārtas, vai no iekārtas, kurā ražo organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus;

b) tie ir tikuši pakļauti termoapstrādes procesam vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 60 minūtes, un tie ir pakļauti sporu veidojošo baktēriju samazinājumam un toksīnu veidošanās samazinājumam, kur tos atzīst par būtisku apdraudējumu;

c) taču kompetentā iestāde var atļaut izmantot citus, nevis b) punktā minētos standartizētos procedūras parametrus, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šie parametri nodrošina bioloģisko risku samazinājumu.

Minētais pierādījums ietver izvērtējumu, ko veic šādi:

i) iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz visaptverošu pārstrādes nosacījumu definīciju, un riska novērtējumu, kurā novērtē, kā praktiski panāk īpašus pārstrādes nosacījumus normālos un netipiskos apstākļos,

ii) paredzētās pārstrādes izvērtējums:

ii-1) veicot endogēno indikatororganismu dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu procedūrā, ja indikators:

 pastāvīgi lielā skaitā ir izejvielā;

 nav mazāk karstumizturīgs attiecībā uz apstrādes procedūras letāliem aspektiem, bet nav arī ievērojami izturīgāks nekā patogēni, kuru uzraudzībai to izmanto;

 samērā viegli nosakāms tā daudzums un tas samērā viegli identificējams un apstiprināms, vai

ii-2) veicot labi aprakstīta testa organisma vai vīrusa, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā, dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājuma mērījumu ekspozīcijas laikā,

iii) ar ii) punktā minēto izvērtējumu ir jāpierāda, ka procedūrā panāk šādu vispārēju riska samazinājumu:

 attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru Enterococcus faecalis samazinājumu par vismaz 5 log10 un termoizturīgu vīrusu, piemēram, parvovīrusa, ja tie ir identificēti kā būtisks apdraudējums, samazinājumu vismaz par 3 log10,

 attiecībā uz ķīmiskām procedūrām arī rezistentu parazītu, piemēram, Ascaris sp., oliņu samazinājumu dzīvotspējīgā stadijā vismaz par 99,9 % (3 log10);

iv) pilnīgas kontroles programmas, tostarp pārstrādes uzraudzības procedūru, plānojums;

v) pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.

Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību. ►C1  Informācijai par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamai Komisijai ◄ ;

d)  ►C1  Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ražotājiekārtas, biogāzes vai kompostēšanas iekārtas noliktavā vai izvedot no tās, jāatbilst šādiem standartiem: ◄

Escherichia coli: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

vai

Enterococaceae: n = 5, c = 5, m = 0, M = 1 000 vienā gramā;

un

Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ievietojot glabātuvē vai izņemot no glabātuves ražotājiekārtā, biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits n visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

Pārstrādātus kūtsmēslus vai pārstrādātu kūtsmēslu produktus, kas neatbilst šajā punktā minētajiem standartiem, uzskata par nepārstrādātiem;

e) tie jāuzglabā tā, lai pēc pārstrādes piesārņošana vai sekundārā inficēšanās un mitrums ir maksimāli samazināti. Tie jāuzglabā:

▼C1

i) labi noslēgtos un izolētos silosos vai pienācīgi būvētos noliktavu angāros, vai

ii) cieši noslēgtās pakās, piemēram, plastmasas maisos vai lielmaisos.

▼B

II   NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM ORGANISKAJIEM MĒSLOJUMIEM UN AUGSNES IELABOTĀJIEM

1.    iedaļa

Ražošanas noteikumi

1. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, izņemot kūtsmēslus, gremošanas trakta saturu, kompostu, pienu, piena produktus, no piena atvasinātus produktus, jaunpienu, jaunpiena produktus un fermentācijas atliekas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē, ražo:

a) piemērojot 1. pārstrādes metodi (sterilizāciju spiediena ietekmē), ja par izejvielām izmanto otrās kategorijas materiālu;

▼M4

b) izmantojot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas ražotas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļas B. daļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, kuras ražotas no trešās kategorijas materiāla saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, vai izmantojot materiālus, kam veikta cita apstrāde, ja minētos materiālus var izmantot organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem saskaņā ar šo regulu; vai

▼B

c) piemērojot jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, ja par izejvielām izmanto trešās kategorijas materiālu, ko neizmanto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai.

2. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas sastāv no vai ir ražoti no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, samaisa reģistrētā uzņēmumā vai iekārtā, ar pietiekamu daudzumu sastāvdaļas, ko atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar produktu apstrādājamā zeme, lai nepieļautu maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

3. Kompetentā iestāde atļauj 2. punktā minēto sastāvdaļu atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a) sastāvdaļa sastāv no kaļķiem, kūtsmēsliem, urīna, komposta vai fermentācijas atliekām no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanas biogāzē, vai citām vielām, piemēram, minerālā mēslojuma, ko neizmanto dzīvnieku barībā un kas nepieļauj maisījuma turpmāku izmantojumu barošanai atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei;

b) sastāvdaļu nosaka, pamatojoties uz klimatisko un augsnes apstākļu novērtējumu, lai maisījumu varētu izmantot kā mēslojumu, ►C2  uz norādēm, ◄ ka sastāvdaļa padara maisījumu negaršīgu dzīvniekiem vai ka tai ir cita līdzvērtīga ietekme, lai maisījumu nevarētu nepareizi izmantot barošanai, un saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā valstu tiesību aktiem, lai aizsargātu vidi saistībā ar augsnes un gruntsūdens aizsardzību.

Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara atļauto sastāvdaļu sarakstu pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4. Tomēr 2. punktā minētās prasības nepiemēro:

a) organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem, kas atrodas pārdošanai gatavos iepakojumos, kuri nav smagāki par 50 kg un ir paredzēti izmantošanai galalietotājam; vai

b) organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem lielmaisos, kuri nav smagāki par 1 000 kg un uz kuru iepakojumiem ir norādīts, ka organiskais mēslojums nav paredzēts zemei, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju apstrādājamā zeme, atļāvusi izmantot šādus lielmaisus, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir materiālu novirzīšana uz saimniecībām, kurās audzē dzīvniekus, vai uz zemi, kurai var piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

5. Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražotājiem jānodrošina, lai pirms to izmantošanas zemes apstrādē tiktu veikta patogēnu dekontaminācija atbilstoši:

 X pielikuma I nodaļai, pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu vai no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā;

 V pielikuma III nodaļas 3. iedaļai, tādu kompostēšanas un fermentācijas atlieku gadījumā, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē.

2.    iedaļa

Uzglabāšana un pārvadāšana

Pēc pārstrādes vai transformēšanas organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus pienācīgi uzglabā un pārvadā:

a) neiefasētus, ievērojot atbilstošus nosacījumus, lai novērstu inficēšanu;

b) iepakotus vai lielmaisos, ja organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji paredzēti pārdošanai galalietotāiem; vai

c) attiecībā uz uzglabāšanu saimniecībā — piemērotā uzglabāšanas vietā, kam nevar piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

▼M9

3.    iedaļa

Uzņēmumu vai iekārtu apstiprināšanas prasības

Lai saņemtu apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta f) apakšpunktu, uzņēmējiem jānodrošina, lai uzņēmumi vai iekārtas, kurās veic 1. iedaļas 1. punktā minētās darbības, atbilstu šīs regulas 8. pantā izklāstītajām prasībām un:

a) tajās būtu piemērotas telpas ienākošo sastāvdaļu uzglabāšanai, lai novērstu savstarpēju kontamināciju un izvairītos no kontaminācijas glabāšanas laikā;

b) likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. un 14. pantu.

▼B




XII PIELIKUMS

STARPPRODUKTI

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 34. panta 2. punktu starpproduktu importēšanai un tranzītam caur Savienību piemērojami šādi nosacījumi.

1. Starpproduktu importēšana un tranzīts ir atļauts, ja:

a) tie iegūti no šādiem materiāliem:

i) no trešās kategorijas materiāla, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta c), n), o) un p) punktā,

ii) no produktiem, kas radušies no dzīvniekiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i), l) un m) punktā, vai

iii) no i) un ii) daļā minēto materiālu maisījumiem;

b) gadījumā, ja starpprodukti paredzēti medicīnas ierīču, in vitro diagnostikas medicīnas ierīču un laboratorijas reaģentu ražošanai, tie ir iegūti:

i) no materiāliem, kuri atbilst a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ar to izņēmumu, ka to izcelsme var būt no dzīvniekiem, kuriem veikta nelikumīga ārstēšana, kā definēts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā,

ii) no otrās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) un h) apakšpunktā, vai

iii) no i) un ii) daļā minēto materiālu maisījumiem;

c) gadījumā, ja starpprodukti paredzēti aktīvu implantējamu medicīnas ierīču, zāļu un veterināro zāļu ražošanai, tie iegūti no b) apakšpunktā minētajiem materiāliem, ja kompetentā iestāde uzskata tādu materiālu izmantošanu par pamatotu cilvēku vai dzīvnieku veselības aizsardzībai;

d) tie ir no kādas trešās valsts, kas uzskaitīta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) biļetenā kā OIE dalībvalsts;

e) tie ir no uzņēmuma vai iekārtas, ko reģistrējusi vai apstiprinājusi d) punktā minētas trešās valsts kompetentā iestāde, saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem;

f) katram sūtījumam ir pievienota importētāja deklarācija, kas noformēta atbilstīgi XV pielikuma 20. nodaļā izklāstītajam deklarācijas paraugam, kam jābūt vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kuras robežkontroles punktā jāveic pārbaude, kā arī galamērķa dalībvalsts valodā; minētās dalībvalstis var atļaut izmantot citas valodas un pieprasīt oficiālus tulkojumus deklarācijām tādās citās valodās;

g) gadījumā ar b) punktā minētajiem materiāliem importētājs pierāda kompetentajai iestādei, ka materiāli:

i) nerada cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatīšanās risku, vai

ii) tiek pārvadāti, ievērojot nosacījumus, kuri novērš jebkuru cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību izplatīšanos.

2. Uzņēmumu vai iekārtu var reģistrēt vai apstiprināt trešās valsts kompetentā iestāde, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā, ja:

a) iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis:

i) pierāda, ka iekārtai ir piemērotas iekārtas attiecīgi 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minēto materiālu transformācijai, lai nodrošinātu vajadzīgos projektēšanas, transformācijas un ražošanas posmus,

ii) izveido un ievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un pārbaudes metodes, pamatojoties uz izmantoto procesu,

iii) veic saskaņā ar ii) apakšpunktu iegūto datu uzskaiti vismaz divus gadus, lai tos iesniegtu kompetentajai iestādei,

iv) informē kompetento iestādi, ja pieejamie dati liecina par dzīvnieku vai cilvēku veselības nopietnu apdraudējumu;

b) trešās valsts kompetentā iestāde regulāri veic uzņēmuma vai iekārtas inspekcijas un pārrauga iekārtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) inspekciju un pārraudzības biežums ir atkarīgs no iekārtas lieluma, ražoto produktu veida, riska novērtējuma un piedāvātajām garantijām, pamatojoties uz pārbaužu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principiem,

ii) ja kompetentās iestādes veiktajā inspekcijā tiek atklāts, ka šīs regulas noteikumi netiek ievēroti, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas,

iii) kompetentā iestāde sagatavo to uzņēmumu un iekārtu sarakstu, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šo pielikumu, un piešķir katrai iekārtai oficiālu numuru, kurā uzņēmums vai iekārta identificēts(-a) saistībā ar tā(tās) darbības būtību; minēto sarakstu un tā turpmākos grozījumus iesniedz dalībvalstij, kuras robežkontroles punktā jāveic inspekcija, un galamērķa dalībvalstij.

3. Starpproduktus, kas tiek ievesti Savienībā, pārbauda robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 4. pantu un pārved tieši no robežkontroles punkta vai nu uz:

a) reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā minēto laboratorijas reaģentu, medicīnisku ierīču un in vitro diagnostikas medicīnas ierīču veterināriem nolūkiem vai atvasināto produktu ražošanai, kur starpprodukti turpmāk jāsamaisa, jāizmanto apvalkošanai, jāsaliek vai jāiepako, pirms tos laiž tirgū vai izmanto pakalpojumos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami atvasinātajam produktam;

▼B

b) uzņēmumu vai iekārtu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta l) punkta i) apakšpunktu apstiprināts dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai un no kurienes tie jānosūta tikai uz šā punkta a) apakšpunktā minētu uzņēmumu vai iekārtu, a) apakšpunktā minētajiem izmantojumiem.

4. Starpproduktus tranzītā caur Savienību pārvadā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 11. pantu.

5. Valsts pilnvarots veterinārārsts attiecīgajā robežkontroles punktā ar TRACES sistēmas palīdzību informē par sūtījumu iestādi, kura atbild par uzņēmumu vai iekārtu sūtījuma saņemšanas vietā.

6. Galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis veic uzskaiti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. pantu un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei nepieciešamo informāciju par starpproduktu iegādi, tirdzniecību, izmantojumu, krājumiem un pārpalikumu likvidēšanu, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.

7. Kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK nodrošina, ka starpproduktu sūtījumi tiek nosūtīti no dalībvalsts, kurā jāveic inspekcija robežkontroles punktā, uz galamērķa iekārtu, kā noteikts 3. punktā, vai tranzīta gadījumā uz izejas robežkontroles punktu.

8. Lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde regulāri veic dokumentu pārbaudes, lai saskaņotu gan importēto starpproduktu daudzumu, gan uzkrāto, izmantoto, nosūtīto vai likvidēto starpproduktu daudzumu.

9. Saistībā ar starpproduktu sūtījumiem tranzītā kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgi ieejas un izejas robežkontroles punktiem, pēc vajadzības sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvas pārbaudes un šādu sūtījumu izsekojamību.




XIII PIELIKUMS

LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBA UN DAŽI CITI ATVASINĀTIE PRODUKTI

I   NODAĻA

Vispārīgas prasības

Iekārtās un uzņēmumos, kas ražo lolojumdzīvnieku barību, vai iekārtās, kas ražo atvasinātos produktus, kas minēti šajā pielikumā, ir piemērotas struktūras:

a) ienākošā materiāla uzglabāšanai un apstrādei apstākļos, kas novērš riska rašanos cilvēku un dzīvnieku veselībai;

b) kur likvidēt pēc ražošanas palikušos neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ja vien neizmantotais materiāls netiek nosūtīts pārstrādei vai likvidēšanai uz citu uzņēmumu vai iekārtu, saskaņā ar šo regulu.

II   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, tostarp suņu košļājamām rotaļlietām

1.   Jēla lolojumdzīvnieku barība

Uzņēmēji var ražot jēlu lolojumdzīvnieku barību tikai no trešās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā un b) punkta i) un ii) apakšpunktā.

Jēlai lolojumdzīvnieku barībai jābūt iepakotai jaunā iepakojumā, nepieļaujot nekādu noplūdi.

Jāveic iedarbīgi pasākumi, lai visā ražošanas ciklā un līdz pat pārdošanas punktam tiktu novērsta produkta inficēšanās.

2.   Izejvielas pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām

Uzņēmēji var ražot pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem un suņu košļājamās rotaļlietas tikai no:

a) no trešās kategorijas materiāliem, kas nav Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minētie materiāli; un,

b) ja lolojumdzīvnieku barība ir importēta vai ražota no importētiem materiāliem, tad no pirmās kategorijas materiāla, kurā ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuriem veikta nelikumīga ārstēšana, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā.

3.   Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība

a) Konservētai lolojumdzīvnieku barībai jāveic termoapstrāde vismaz līdz Fc vērtībai 3.

b) Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība:

i) jāveic termoapstrāde vismaz 90 °C temperatūrā visai galaprodukta masai;

ii) jāveic termoapstrāde vismaz 90 °C temperatūrā dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām; vai

iii) dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļu ziņā jābūt ražotai, izmantojot tikai:

 dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus no gaļas vai gaļas produktiem, kas termiski apstrādāti vismaz 90 °C temperatūrā visā produktu masā;

 šādus atvasinātos produktus, kas ražoti saskaņā ar šīs regulas prasībām: piens un piena produkti, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas, olu produkti, kolagēns, asins pagatavojumi, kas minēti X pielikuma II nodaļas 2. iedaļā, pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (arī zivju milti), kausēti tauki, zivju eļļas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji;

iv) ja to atļāvusi kompetentā iestāde, jāveic apstrāde, piemēram, žāvēšana vai fermentēšana, kas nodrošina, ka lolojumdzīvnieku barība nerada nepieļaujamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

v) ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta l) un m) punktā, vai ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti radušies no ūdensdzīvniekiem, ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem, un ja to atļāvusi kompetentā iestāde, jāveic apstrāde, kas nodrošina, ka lolojumdzīvnieku barība nerada nepieļaujamus riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Pēc ražošanas jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības piesārņošanu.

Pārstrādātā lolojumdzīvnieku barība jāiepako jaunā iepakojumā.

4.

Suņu košļājamās rotaļlietas jāpakļauj pietiekamai apstrādei, lai likvidētu slimību izraisītājus, arī Salmonella.

Pēc apstrādes jāveic visi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs suņu košļājamās rotaļlietas nav pakļautas piesārņošanai.

Suņu košļājamās rotaļlietas jāiepako jaunā iepakojumā.

5.

Paraugi pēc izlases principa jāņem no suņu košļājamām rotaļlietām un no pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības, izņemot konservētu barību lolojumdzīvniekiem, un izņemot tādu pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem, kas apstrādāta saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunkta v) daļu, ražošanas un/vai uzglabāšanas laikā (pirms nosūtīšanas), lai pārbaudītu atbilstību šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos, n = 5, c = 0, m = 0, M = 0.

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 vienā gramā,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, un paraugu joprojām uzskata par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

6.

Ražošanas un/vai uzglabāšanas laikā (pirms nosūtīšanas) no jēlas lolojumdzīvnieku barības izlases kārtā jāņem paraugi, lai pārbaudītu atbilstību šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos, n = 5, c = 0, m = 0, M = 0.

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 5 000 1 gramā,

kur

n

=

testējamo paraugu skaits;

m

=

baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M

=

baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un

c

=

paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, un paraugu joprojām uzskata par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk.

7.

Beigu punkts attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem un suņu košļājamām rotaļlietām

Bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu var laist tirgū:

a) pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem,

i) kas ražota un iepakota Savienībā saskaņā ar 3. punktu un kas testēta saskaņā ar 5. punktu, vai

ii) kam robežkontroles punktā ir veiktas veterinārās pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK;

b) suņu košļājamās rotaļlietas:

i) kas ražotas un iepakotas Savienībā saskaņā ar 4. punktu un kas testētas saskaņā ar 5. punktu, vai

ii) kam robežkontroles punktā ir veiktas veterinārās pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK.

III   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem lolojumdzīvnieku barības ražošanai

1. Uzņēmēji var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko var izmantot kā izejvielas pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām saskaņā ar II nodaļas 2. punktu, lai ražotu šķidrus vai dehidratētus atvasinātus produktus, kurus izmanto lolojumdzīvnieku barības garšas uzlabošanai.

2. Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem jābūt pakļautiem apstrādes metodei un parametriem, kas nodrošina produkta atbilstību šā pielikuma II nodaļas 5. punktā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem. Pēc apstrādes jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu piesārņošanos.

3. Galaprodukts:

a) jāiepako jaunā vai sterilizētā iepakojumā; vai

b) jāpārvadā nefasētā veidā konteineros vai citos transporta veidos, kas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

IV   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem

Laist tirgū no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtas asinis un asins pagatavojumus, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis izmantošanai barībā, var, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Asinis var laist tirgū tādiem mērķiem, ja tās ir savāktas:

a) no zirgu dzimtas dzīvniekiem:

i) kuriem pārbaudes laikā asins savākšanas datumā nav vērojamas nevienas tās slimības klīniskās pazīmes, par kurām obligāti jāziņo un kuras uzskaitītas Direktīvas 2009/156/EK I pielikumā, un klīniskās pazīmes attiecībā uz zirgu gripu, zirgu piroplazmozi, zirgu rinopneimoniju un zirgu virusālo arterītu, kuras ir Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. panta 4. punktā uzskaitītās slimības,

ii) kuri vismaz 30 dienu laikposmā pirms asiņu savākšanas datuma un tās laikā turēti saimniecībās, kas ir veterinārā uzraudzībā un uz kurām neattiecās aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai ierobežojumi saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu,

iii) kuri Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktā noteiktajos periodos nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām, uz kurām dzīvnieku veselības iemeslu dēļ attiecas aizliegums saskaņā ar minēto pantu, un kuri vismaz 40 dienu laikposmā pirms asins savākšanas datuma un tās laikā nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no kādas dalībvalsts vai trešās valsts, kura netiek uzskatīta par Āfrikas zirgu mēra neskartu valsti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu;

b) veterinārā uzraudzībā vai nu:

i) kautuvēs, kuras ir reģistrētas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, vai

ii) apstiprinātās iekārtās, kurām piešķirts veterinārais apstiprinājuma numurs un kuras uzrauga kompetentā iestāde zirgu dzimtas dzīvnieku asins savākšanas nolūkā, lai ražotu asins pagatavojumus citiem mērķiem, nevis barošanai.

2. Asins pagatavojumus var laist tirgū minētajiem mērķiem, ja:

a) veikti visi piesardzības pasākumi, lai nepieļautu asins pagatavojumu piesārņojumu ar patogēniem ražošanas, pārkraušanas un iesaiņošanas laikā;

b) asins pagatavojumi ir ražoti no asinīm, kuras:

i) atbilst vai nu 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai

ii) apstrādātas, izmantojot vismaz vienu no šādiem apstrādes veidiem, lai inaktivētu Āfrikas zirgu mēra, visu veidu zirgu encefalomielīta, tostarp Venecuēlas zirgu encefalomielīta, zirgu infekciozās anēmijas, vezikulārā stomatīta un zirgu ļauno ienāšu (Burkholderia mallei) iespējamos slimību ierosinātājus, kam seko efektivitātes pārbaude:

 termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas;

 apstarošana ar 25 kGy gamma stariem;

 pH līmeņa maiņa uz pH 5 uz divām stundām;

 termiskā apstrāde ar vismaz 80 °C temperatūrā visā to masā.

3. Asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt iepakotiem aizplombētos hermētiskos konteineros, uz kuriem zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu gadījumā ir kautuves vai savākšanas struktūru Apstiprinājuma numurs, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

V   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu jēlādām un ādām un no tām atvasinātiem produktiem

A.   Uzņēmumi un iekārtas

Kompetentā iestāde var atļaut, lai iekārtas, kuras apstrādā jēlādas un ādas, tostarp sārmotas jēlādas, piegādā minēto jēlādu un ādu atgriezumus un nošķēlumus tāda želatīna ražošanai, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos, ja:

a) iekārtā ir uzglabāšanas telpas ar cietām grīdām un gludām sienām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt, un attiecīgā gadījumā — saldēšanas iekārtas;

b) uzglabāšanas telpas tiek uzturētas pietiekamā tīrības un apkopes stāvoklī, lai tās neveidotu izejvielu piesārņojuma avotu;

c) izejvielas, kas neatbilst ►C1  šai nodaļai ◄ , tiek uzglabātas un/vai pārstrādātas minētajās telpās, tad tām visā saņemšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un nosūtīšanas laikā jābūt izolētām no izejvielām, kuras atbilst šai nodaļai;

d) gadījumā, ja atgriezumi un nošķēlumi iegūti no sārmotām jēlādām, atgriezumus un nošķēlumus pakļauj apstrādei, kas nodrošina, ka nepaliek riska cilvēku un dzīvnieku veselībai, pirms tos izmanto, lai ražotu:

i) dzīvnieku uzturā lietojamu želatīnu, vai

ii) organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus.

B.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišana tirgū

1. Neapstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ievērojot veselības nosacījumus, kas piemērojami svaigai gaļai atbilstīgi Direktīvai 2002/99/EK.

2. Apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ja:

a) tās nav bijušas saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai ar dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku;

b) tirdzniecības dokumentā, kas paredzēts VIII pielikuma III nodaļā, ir ietverts paziņojums, ka ir veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu inficēšanu ar slimību izraisītājiem.

C.   Beigu punkts attiecībā uz jēlādām un ādām

1. Nagaiņu jēlādas un ādas, kas saskaņā ar uzņēmēja lēmumu ir paredzētas citam nolūkam, nevis lietošanai pārtikā, un kas atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām attiecībā uz izejvielām želatīnam vai kolagēnam, ko paredzēts lietot pārtikā, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

2. Šādas apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu:

a) jēlādām vai ādām, kas bijušas pakļautas pilnam miecēšanas procesam;

b) mitriem hroma pusfabrikātiem;

c) piķelētām zvērādām;

d) sārmotām jēlādām (apstrādātām ar sārmu un sālījumā pie pH līmeņa no 12 līdz 13 vismaz astoņas stundas).

3. Atkāpjoties no C.2. punkta, kompetentā iestāde var prasīt, lai 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto apstrādātu jēlādu un ādu sūtījumiem būtu pievienots tirdzniecības dokuments saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā, ja tās piegādā uzņēmumiem un iekārtām, kuras ražo lolojumdzīvnieku barību, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, vai transformē minētos materiālus biogāzē.

VI   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām un citiem pagatavojumiem no dzīvniekiem

A.

Šīs nodaļas noteikumi neskar pasākumus savvaļas faunas aizsardzībai, kas veikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 338/97.

B.

Drošu izcelsmes avotu izmantošana

Medību trofejas un citus pagatavojumus no dzīvniekiem, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pagatavojumiem ir bijuši pakļauti apstrādei vai tiek uzrādīti stāvoklī, kas nerada nekādus veselības apdraudējumus, var laist tirgū, ja tie iegūti no:

a) sugām, izņemot nagaiņus, putnus un bioloģiskās klases Insecta vai Arachnida dzīvniekus; un

b) dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, uz ko neattiecas ierobežojumi sakarā ar nopietnu lipīgu slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgo dzīvnieku sugas.

C.

Drošas apstrādes metodes

1. Medību trofejas vai citus pagatavojumus no dzīvniekiem, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pagatavojumiem ir apstrādāti vai tiek uzrādīti stāvoklī, kas nerada nekādus veselības apdraudējumus, var laist tirgū, ja tie:

a) iegūti no nagaiņiem vai putniem, kuriem pilnībā veikta taksidermija, nodrošinot to saglabāšanos apkārtējās vides temperatūrā;

b) ir izbāzti nagaiņi vai putni vai tādu dzīvnieku izbāztas daļas;

▼M4

c) ir bijuši pakļauti anatomiskai preparācijai, piemēram, plastinēšanai;

d) ir bioloģiskās klases Insecta vai Arachnida dzīvnieki, kas ir bijuši pakļauti apstrādei, piemēram, žāvēšanai, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību izplatīšanos; vai

e) ir dabas vēstures kolekciju objekti vai ir paredzēti zinātnes atbalstam un ir:

i) iekonservēti šķīdumā, piemēram, alkoholā vai formaldehīdā, tādējādi ļaujot izlikt priekšmetu apskatei; vai

ii) pilnībā iestiprināti mikroskopa priekšmetstikliņos;

f) ir pārstrādāti DNS paraugi, kas paredzēti krātuvēm, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības pētniecību, ekoloģiju, medicīnu un veterinārijas zinātni vai bioloģiju.

▼B

2. Medību trofejas vai citus pagatavojumus, izņemot B punktā un C punkta 1. daļā minētos, no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, uz kuru attiecas ierobežojumi sakarā ar nopietnu lipīgu slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgās dzīvnieku sugas, var laist tirgū, ja:

a) medību trofeju gadījumā tie sastāv tikai no kauliem, ragiem, nagiem, briežragiem vai zobiem, kas:

i) iegremdēti verdošā ūdenī pienācīgu laiku, lai nodrošinātu attīrīšanu no visa pārējā materiāla, kas nav kauli, ragi, nagi, briežragi vai zobi,

ii) dezinficēti ar kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli, jo īpaši ar ūdeņraža peroksīdu attiecībā uz kaula daļām,

iii) uzreiz pēc apstrādes, nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tos inficēt, tie iepakoti atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos, un

iv) ar pievienotu veselības sertifikātu, kas apliecina atbilstību i), ii) un iii) daļā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) medību trofeju vai citu tādu pagatavojumu gadījumā, kas sastāv tikai no jēlādām vai ādām:

i) tām jābūt:

 žāvētām;

 vismaz 14 dienas saussālītām vai slapjsālītām pirms nosūtīšanas dienas; vai

 pakļautām citam konservēšanas procesam, izņemot miecēšanu;

ii) uzreiz pēc apstrādes, nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tās inficēt, tās iepakotas atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos, un

iii) tām jābūt līdzi tirdzniecības dokumentam vai veselības sertifikātam, kas apliecina atbilstību i) un ii) daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

VII   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz vilnu, apmatojumu, cūku sariem, spalvām, spalvu daļām un dūnām

A.   Izejvielas

1. Neapstrādātai vilnai, neapstrādātam apmatojumam, neapstrādātiem cūku sariem un neapstrādātām spalvām, spalvu daļām un dūnām jābūt trešās kategorijas materiālam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta b) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā un h) un n) punktā.

Tām jābūt drošā iepakojumā un sausām.

Tomēr gadījumā, ja neapstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas nosūta tieši no kautuves uz pārstrādes iekārtu, kompetentā iestāde var atļaut atkāpi no prasības par tās teritorijā pārvadāto materiālu žāvēšanu, ja:

a) veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu jebkādu slimības izplatīšanās iespēju;

b) pārvadāšanai jānotiek hermētiskos konteineros un/vai transportlīdzekļos, kas pēc katras lietošanas tūlīt jāiztīra un jādezinficē.

2. Aizliegts pārvadāt cūku sarus un cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu no reģioniem ar endēmisku Āfrikas cūku mēri, izņemot tādus cūku sarus un tādu cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu:

a) kas ir vārīti, krāsoti vai balināti vai

b) kam veikts kāds cits apstrādes veids, kurš ir pietiekami drošs, lai likvidētu slimības izraisītājus, ar noteikumu, ka šajā nolūkā kā pierādījums tiek iesniegts sertifikāts, ko izsniedzis par izcelsmes vietu atbildīgais veterinārārsts. Rūpniecisko mazgāšanu nevar uzskatīt par apstrādes veidu šā punkta nozīmē.

3. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dekoratīvajām spalvām vai spalvām:

a) ko ceļotāji ved personiskai lietošanai; vai

b) privātpersonām adresētos sūtījumos, kas nav paredzēti rūpnieciskiem mērķiem.

B.   Beigu punkts attiecībā uz vilnu un apmatojumu

Rūpnieciski mazgātu vilnu un apmatojumu, kā arī vilnu un apmatojumu, kas apstrādāti ar citu metodi, kura nodrošina, ka nepaliek nepieļaujami riski, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis var atļaut savā teritorijā laist tirgū neapstrādātu vilnu un apmatojumu no saimniecībām vai no uzņēmumiem un iekārtām, kas reģistrētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. pantu vai apstiprinātas saskaņā ar tās pašas regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktu, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu, ja tām sniegti pierādījumi, ka no minētās vilnas un apmatojuma neradīsies nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai.

▼M2

Vilnu un apmatojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu, ja:

a) tiem ir veikta rūpnieciskā mazgāšana, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

b) tie ir nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un šāda vilna vai apmatojums ir apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

i) ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,

ii) fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,

iii) rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,

iv) uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas.

▼B

C.   Beigu punkts spalvām un dūnām

Spalvas, spalvu daļas un dūnas, kas rūpnieciski mazgātas un apstrādātas ar karstu tvaiku 100 °C temperatūrā vismaz 30 minūtes, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

VIII   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz kažokādām

Beigu punkts

Kažokādas, kas žāvētas 18 °C vides temperatūrā divas dienas 55 % mitrumā, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

IX   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem

Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti tikai izmantošanai biškopībā:

1. nedrīkst būt iegūti tādā apgabalā, uz ko attiecas aizliegums saistībā ar:

a) Amerikas peru puvi (Paenibacillus larvae larvae), izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir novērtējusi risku kā maznozīmīgu, izdevusi īpašu atļauju produktu lietošanai vienīgi attiecīgajā dalībvalstī un veikusi visus pārējos pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības izplatīšanos;

b) akarapidozi (Acarapis woodi (Rennie)), izņemot gadījumus, kad galamērķa apgabals saņēmis papildu garantijas saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK 14. panta 2. punktu;

c) mazo stropu vaboli (Aethina tumida); vai

d)  Tropilaelaps ģints ērcēm (Tropilaelaps spp.); un

2. tiem jāatbilst Direktīvas 92/65/EEK 8. panta a) punktā izvirzītajām prasībām.

X   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz kausētiem taukiem no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem tauku pārstrādes mērķiem

1. Kausētie tauki, ko iegūst no pirmās vai no otrās kategorijas materiāla, kas paredzēts tauku pārstrādes mērķiem, jāražo, izmantojot jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

2. Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % no svara.

XI   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz tauku atvasinājumiem

1. Var izmantot šādus procesus, lai iegūtu tauku atvasinājumus no kausētiem taukiem, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāla:

a) transesterifikācija vai hidrolīze vismaz 200 °C temperatūrā, atbilstošā piemērotā spiedienā, 20 minūtes (glicerīns, taukskābes un esteri);

b) pārziepjošana ar NaOH 12M (glicerīns un ziepes):

i) periodisku procesu sistēmā 95 °C temperatūrā trīs stundas; vai

ii) nepārtrauktu procesu sistēmā 140 °C temperatūrā 2 bāru (2 000 hPa) spiedienā astoņas minūtes; vai

c) hidrogenēšana 160 °C temperatūrā 12 bāru (12 000 hPa) spiedienā 20 minūtes.

2. Tauku atvasinājumus, kas ražoti saskaņā ar šo nodaļu, var laist tirgū tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) tos nedrīkst izmantot barībā, kosmētikā un zālēs;

b) turklāt tauku atvasinājumus no pirmās kategorijas materiāliem nedrīkst izmantot organiskajā mēslojumā un augsnes ielabotājos.

▼M4

3. Beigu punkts attiecībā uz produktiem, kas atvasināti no kausētiem taukiem:

tauku atvasinājumus, kas ir pārstrādāti atbilstoši 1. punktam, saskaņā ar šo regulu bez ierobežojumiem var laist tirgū lietošanai kā paredzēts 2. punktā.

▼B

XII   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz ragiem un ragu produktiem (izņemot ragu miltus) un nagiem un nagu produktiem (izņemot nagu miltus), kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

Laižot tirgū ragus un ragu produktus, izņemot ragu miltus, un nagus un nagu produktus, izņemot nagu miltus, kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, ievēro šādus nosacījumus:

a) produktiem jābūt no dzīvniekiem:

i) kuri vai nu nokauti kautuvē pēc ante-mortem pārbaudes, saskaņā ar kuru tikuši atzīti par derīgiem nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai

ii) kuriem nebija novērotas nevienas tādas slimības klīniskās pazīmes, kuru ar šo produktu iespējams pārnest cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) produktiem jābūt vienu stundu termiski apstrādātiem tā, lai temperatūra produkta centrā būtu vismaz 80 °C;

c) ragi no galvaskausa jāatdala, neatverot galvaskausa dobumu;

d) ikvienā pārstrādes, uzglabāšanas vai pārvadāšanas posmā veic visus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanas;

e) produktus iepako jaunā iepakojumā vai konteineros vai pārvadā tādos transportlīdzekļos vai beramkravu konteineros, kas dezinficēti pirms iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli;

f) uz produktu iepakojuma vai konteinera:

i) jānorāda produkta veids (piemēram, ragi, ragu produkti, nagi vai nagu produkti),

ii) jābūt norādei ar galamērķa apstiprinātās vai reģistrētās iekārtas vai uzņēmuma nosaukumu un adresi.

▼M1

XIII   NODAĻA

Īpašas prasības attiecībā uz zivju eļļu zāļu ražošanai

Beigu punkts attiecībā uz zivju eļļu zāļu ražošanai

Tādu zivju eļļu, kura iegūta no X pielikuma II nodaļas 3. iedaļas A.2. punktā minētajiem materiāliem un kurai 80 °C vai vairāk temperatūrā ar NaOH šķīdumu ir samazināts skābes saturs, un kura pēc tam 200 °C vai vairāk temperatūrā ir attīrīta destilējot, ja tā ir paredzēta zāļu ražošanai, var laist tirgū bez ierobežojumiem, kas noteikti šajā regulā.

▼B




XIV PIELIKUMS

IMPORTĒŠANA, EKSPORTS UN TRANZĪTS

I   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDA TREŠĀS KATEGORIJAS MATERIĀLA UN ATVASINĀTO PRODUKTU IMPORTĒŠANU SAVIENĪBĀ UN TRANZĪTU CAUR TO, KO PAREDZĒTS IZMANTOT BARĪBAS ĶĒDĒ, IZŅEMOT LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBU VAI KAŽOKZVĒRU BARĪBU

1.    iedaļa

Kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā, tādiem importētiem trešās kategorijas materiālu un no tiem iegūtu produktu sūtījumiem, kā arī tādu materiālu un produktu sūtījumiem tranzītā, kas paredzēti izmantošanai barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību vai kažokzvēru barību, piemēro šādas prasības:

a) tiem jāsastāv vai jābūt iegūtiem pēc vajadzības no trešās kategorijas materiāla, kas minēts 1. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importēšanas un tranzīta nosacījumiem, kas izklāstīti 1. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

▼M4

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas minēta 1. tabulas slejā “Trešo valstu saraksti”;

d) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e) tiem:

i) jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas minēts 1. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi”, pārvadāšanas laikā līdz iebraukšanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, vai

ii) jātiek uzrādītiem iebraukšanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, kopā ar pievienotu dokumentu, kas atbilst 1. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam.

▼M4 —————

▼B



1.  tabula

Nr.

Produkta veids

Izejvielas (atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 noteikumiem)

Importa un tranzīta nosacījumi

Trešo valstu saraksti

Sertifikāti/dokumentu paraugi

1.

►M1  Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, bet izņemot lolojumdzīvnieku barību, kas satur šādas olbaltumvielas, un Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā definētā kombinētā barība. ◄

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d), e), f), h), i), j), k), l) un m) punktā.

a)  Pārstrādātajām dzīvnieku olbaltumvielām jābūt ražotām saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu; un

b)  pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas atbilst papildu prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas 2. iedaļā.

a)  Attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, izņemot zivju miltus:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

b)  Attiecībā uz zivju miltiem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

XV pielikuma 1. nodaļa.

2.

Asins pagatavojumi barības sastāvdaļām

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) punktā un b) punkta i) apakšpunktā.

►M9  Asins pagatavojumiem jābūt ražotiem saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 2. iedaļu un XIV pielikuma I nodaļas 5. iedaļu. ◄

a)  Attiecībā uz asins pagatavojumiem no nagaiņiem:

trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt attiecīgo sugu dzīvnieku visu kategoriju svaigu gaļu.

b)  Attiecībā uz asins pagatavojumiem no citām sugām:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

XV pielikuma 4. nodaļas B daļa.

3.

Kausēti tauki un zivju eļļa

a)  Attiecībā uz kausētiem taukiem, izņemot zivju eļļu: trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d), e), f), g), h), i), j) un k) punktā;

b)  attiecībā uz zivju eļļu: trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta e), f), i) un j) punktā.

a)  Kausētiem taukiem un zivju eļļai jābūt ražotiem saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 3. iedaļu; un

b)  kausētiem taukiem jāatbilst papildu prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas 3. iedaļā.

a)  Attiecībā uz kausētiem taukiem, izņemot zivju eļļu:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

b)  Attiecībā uz zivju eļļu:

trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

a)  Attiecībā uz kausētiem taukiem, izņemot zivju eļļu:

XV pielikuma 10. nodaļas A daļa.

b)  Attiecībā uz zivju eļļu:

XV pielikuma 9. nodaļa.

4.

Piens, piena produkti un no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti

a)  Piens, piena produkti:

trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta e), f) un h) punktā;

b)  jaunpiens, jaunpiena produkti:

trešās kategorijas materiāli no dzīviem dzīvniekiem, kas neuzrādīja tādu slimību klīniskas pazīmes, ko ar jaunpienu var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem.

Piens, piena produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti atbilst prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas 4. iedaļā.

a)  Piena un piena produktu gadījumā:

apstiprinātās trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumā.

b)  Jaunpiena un jaunpiena produktu gadījumā:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikuma A slejā kā valstis, no kurām atļauts imports.

a)  Attiecībā uz pienu, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem:

XV pielikuma 2. nodaļas A daļa.

b)  Attiecībā uz jaunpienu un jaunpiena produktiem:

XV pielikuma 2. nodaļas B daļa.

5.

Želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), e), f), g), i) un j) punktā, un attiecībā uz hidrolizētām olbaltumvielām trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta d), h) un k) punktā.

Želatīnam un hidrolizētajām olbaltumvielām jābūt ražotiem saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 5. iedaļu.

a)  Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(KR) Dienvidkoreja

(MY) Malaizija

(PK) Pakistāna

(TW) Taivāna.

b)  Attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām no zivīm:

trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

a)  Attiecībā uz želatīnu:

XV pielikuma 11. nodaļa.

b)  Attiecībā uz hidrolizētajām olbaltumvielām:

XV pielikuma 12. nodaļa.

6.

Dikalcija fosfāts

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d), e), f), g), h), i), j) un k) punktā.

Dikalcija fosfātam jābūt ražotam saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 6. iedaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(KR) Dienvidkoreja

(MY) Malaizija

(PK) Pakistāna

(TW) Taivāna.

XV pielikuma 12. nodaļa.

7.

Trikalcija fosfāts

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d), e), f), g), h), i) un k) punktā.

Trikalcija fosfātam jābūt ražotam saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 7. iedaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(KR) Dienvidkoreja

(MY) Malaizija

(PK) Pakistāna

(TW) Taivāna.

XV pielikuma 12. nodaļa.

8.

Kolagēns

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), e), f), g), i) un j) punktā.

Kolagēnam jābūt ražotam saskaņā X pielikuma II nodaļas 8. iedaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(KR) Dienvidkoreja

(MY) Malaizija

(PK) Pakistāna

(TW) Taivāna.

XV pielikuma 11. nodaļa.

9.

Olu produkti

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta e), f) punktā un k) punkta ii) apakšpunktā.

Olu produktiem jābūt ražotiem saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 9. iedaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un trešās valstis vai trešo valstu daļas, no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu, olas un olu produktus, un kuras ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā.

XV pielikuma 15. nodaļa.

2.    iedaļa

▼M1

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, tostarp maisījumu un produktu, izņemot lolojumdzīvnieku barību, kas satur šādas olbaltumvielas, un Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā definētās kombinētās barības importēšana

▼B

Uz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importēšanu attiecina šādas prasības.

1. Pirms sūtījumus laiž brīvā apgrozībā Savienībā, kompetentajai iestādei robežkontroles punktā jāpaņem ievesto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu paraugi, lai nodrošinātu atbilstību X pielikuma I nodaļas vispārīgajām prasībām.

Kompetentajai iestādei:

a) jāveic paraugu ņemšana katram produktu sūtījumam, ko piegādā nefasētu;

b) jāveic izcelsmes ražotājuzņēmumā iepakotu produktu sūtījumu paraugu ņemšana izlases kārtā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nefasētiem sūtījumiem no kādas trešās valsts paraugi ir negatīvi sešās pārbaudēs pēc kārtas, robežkontroles punkta kompetentā iestāde var turpmākajiem nefasētajiem sūtījumiem no šīs trešās valsts ņemt paraugus izlases kārtā.

Ja kāds no šiem izvēles paraugiem izrādās pozitīvs, tad kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu, jāinformē izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus stāvokļa labošanai.

Izcelsmes trešās valsts kompetentajai iestādei jādara zināmi šie pasākumi kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu.

Ja no tā paša avota iegūts atkārtots pozitīvs testa rezultāts, robežkontroles punkta kompetentajai iestādei jāņem paraugi katram sūtījumam no tā paša avota, līdz iegūst sešus negatīvus rezultātus pēc kārtas.

3. Kompetentajām iestādēm vismaz trīs gadus jāsaglabā dokumentācija par paraugu rezultātiem no visiem sūtījumiem, kam ņemti paraugi.

4. Ja Savienībā importēts sūtījums izrādās pozitīvs attiecībā uz Salmonella vai ja tas neatbilst mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz Enterobacteriaceae, kas noteikti X pielikuma I nodaļā,

a) ar to vai nu jārīkojas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 97/78/EK 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā; vai arī

b) tas atkārtoti jāpārstrādā pārstrādes iekārtā vai jādekontaminē, izmantojot kompetentās iestādes atļautu apstrādes veidu. Sūtījumu nedrīkst atbrīvot, kamēr tas nav apstrādāts, kompetentā iestāde to nav pārbaudījusi pēc vajadzības attiecībā uz Salmonella vai Enterobacteriaceae saskaņā ar X pielikuma I nodaļu un nav iegūts negatīvs rezultāts.

3.    iedaļa

Kausētu tauku importēšana

Uz kausētu tauku importēšanu attiecināmas šādas prasības.

Kausētie tauki:

a) ir pilnībā vai daļēji iegūti no cūku izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kura pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra;

b) ir pilnībā vai daļēji iegūti no mājputnu izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos sešus mēnešus nav Ņūkāslas slimības un putnu gripas,

c) ir pilnībā vai daļēji iegūti no atgremotāju izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts teritorijas vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav govju mēra, vai arī

d) gadījumā, ja uzliesmojusi kāda no a), b) vai c) punktā minētajām slimībām attiecīgajā tajos punktos minētajā periodā, tie pakļauti kādai no šādiem termoapstrādes veidiem:

i) vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 30 minūtes, vai

ii) vismaz 90 °C temperatūrā vismaz 15 minūtes.

Kritisko kontroles punktu datus uzņēmēji reģistrē un glabā tā, lai īpašnieks, uzņēmējs vai viņa pārstāvis un vajadzības gadījumā kompetentā iestāde varētu uzraudzīt iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jānorāda daļiņu izmērs, kritiskā temperatūra un attiecīgā gadījumā absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

4.    iedaļa

Piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu imports

A. Uz piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu importēšanu attiecināmas šādas prasības.

1. Pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem:

a) ir veikts vismaz viens no apstrādes veidiem, kas paredzēts X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas 1.1., 1.2., 1.3. punktā un B.1.4. punkta a) apakšpunktā;

b) jāatbilst X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas B.2. un B.4. punktam, un sūkalu gadījumā – 3. punktam.

2. Atkāpjoties no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļas B.1.4. punkta, pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var importēt no trešām valstīm, kam ir atļauja, kā minēts Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikuma A slejā, ja pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem ir veikta vienreizēja HTST apstrāde, un tie:

a) nav nosūtīti, pirms beidzies termiņš — vismaz 21 diena pēc ražošanas —, un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums, vai

b) uzrādīti ievešanas Savienībā robežkontroles punktā vismaz 21 dienu pēc ražošanas un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

B. Uz jaunpiena un jaunpiena produktu importu ir attiecināmas šādas prasības.

1. Materiāliem ir veikta vienreizēja HTST apstrāde, un tie:

a) nav nosūtīti, pirms beidzies termiņš — vismaz 21 diena pēc ražošanas —, un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums, vai

b) uzrādīti ievešanas Savienībā robežkontroles punktā vismaz 21 dienu pēc ražošanas un šajā laikā trešā valstī, kura eksportē, nav konstatēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums.

2. Materiāli iegūti no liellopiem, kuriem regulāri veiktas veterinārās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tie nāk no saimniecībām, kurās visi liellopu ganāmpulki ir:

a) vai nu atzīti par oficiāli brīviem no tuberkulozes un oficiāli brīviem no brucelozes atbilstoši definīcijām Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta d) un f) apakšpunktā, vai arī uz tiem neattiecas ierobežojumi saistībā ar tuberkulozes un brucelozes apkarošanu saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, no kuras ir jaunpiens; un

b) vai nu atzīti par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes atbilstoši definīcijai Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā, vai arī ir iekļauti oficiālā govju enzootiskās leikozes kontroles sistēmā, un pēdējo divu gadu laikā nav iegūti ne klīniski, ne laboratoriskā pārbaudē konstatēti pierādījumi šīs slimības klātbūtnei.

3. Pēc pārstrādes pabeigšanas ir ievēroti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu jaunpiena vai jaunpiena produktu inficēšanu.

4. Galaprodukts ir marķēts, lai norādītu, ka tas satur trešās kategorijas materiālu un nav paredzēts cilvēku uzturam, un tam ir jābūt:

a) iepakotam jaunos traukos; vai

b) nefasētā veidā pārvadātam konteineros vai citos transporta veidos, kas pirms izmantošanas rūpīgi iztīrīti un dezinficēti.

▼M9

5.    iedaļa

Asins pagatavojumu imports lauksaimniecības dzīvnieku barošanai

Asins pagatavojumu, tostarp ar izsmidzināšanu žāvētu cūku izcelsmes asiņu un asins plazmas, ko paredzēts izmantot cūku barošanā, importam piemēro šādas prasības:

šiem atvasinātajiem produktiem jābūt:

a) termiski apstrādātiem vismaz 80 °C temperatūrā visā vielā, un žāvēto asiņu un asins plazmas mitrums nepārsniedz 8 % ar ūdens aktivitāti (Aw), kas mazāka par 0,60;

b) uzglabātiem noliktavā – sausumā un istabas temperatūrā vismaz sešas nedēļas.

▼B

II   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀDU DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU IMPORTĒŠANU SAVIENĪBĀ UN TRANZĪTU CAUR TO, KO PAREDZĒTS IZMANTOT ĀRPUS BARĪBAS ĶĒDES LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKIEM, IZŅEMOT KAŽOKZVĒRUS

1.    iedaļa

Īpašas prasības

Kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 2. punkta c) apakšpunktā un 3. punktā, tādu importētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī šādu produktu sūtījumiem tranzītā piemēro šādas īpašas prasības:

a) tiem jāsastāv no vai jābūt ražotiem no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti 2. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importa un tranzīta nosacījumiem, kas paredzēti 2. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

▼M4

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas minēta 2. tabulas slejā “Trešo valstu saraksti”;

d) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e) tiem:

i) jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas minēts 2. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi”, pārvadāšanas laikā līdz iebraukšanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes; vai

ii) jātiek uzrādītiem iebraukšanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, kopā ar pievienotu dokumentu, kas atbilst 2. tabulas slejā “Sertifikāti/dokumentu paraugi” minētam paraugam.

▼M4 —————

▼B



2.  tabula.

Nr.

Produkts

Izejvielas (atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 noteikumiem)

Importēšanas un tranzīta nosacījumi

Trešo valstu saraksti

Sertifikāti/dokumentu paraugi

1.

Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem iegūti produkti un sikspārņu gvano

Otrās kategorijas materiāls, kas minēts 9. panta a) punktā.

Pārstrādātiem kūtsmēsliem, no pārstrādātiem kūtsmēsliem iegūtiem produktiem un sikspārņu gvano jābūt ražotiem saskaņā ar XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas:

a)  Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā;

b)  Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā; vai

c)  Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā.

XV pielikuma 17. nodaļa.

2.

Asins pagatavojumi, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem, lai ražotu atvasinātos produktus, kas izmantojami ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Pirmās kategorijas materiāls, kas minēts 8. panta c) un d) punktā, un trešās kategorijas materiāls, kas minēts 10. panta a), b), d) un h) punktā.

Asins pagatavojumiem jābūt ražotiem saskaņā ar 2. iedaļu.

Šādas trešās valstis:

a)  attiecībā uz neapstrādātiem nagaiņu asins pagatavojumiem:

trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt jebkuras mājlopu nagaiņu sugas svaigu gaļu un tikai minētās daļas 7. un 8. slejā norādītajā laika posmā:

Japāna;

b)  attiecībā uz neapstrādātiem mājputnu un citu putnu sugu asins pagatavojumiem:

trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā:

Japāna;

c)  attiecībā uz neapstrādātiem citu dzīvnieku asins pagatavojumiem:

trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā:

Japāna;

d)  attiecībā uz apstrādātiem jebkuras sugas dzīvnieku asins pagatavojumiem:

trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā:

Japāna.

a)  Attiecībā uz neapstrādātiem asins pagatavojumiem:

XV pielikuma 4. nodaļas C daļa.

b)  Attiecībā uz apstrādātiem asins pagatavojumiem:

XV pielikuma 4. nodaļas D daļa.

3.

Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d) un h) punktā.

Asinis un asins pagatavojumi atbilst 3. iedaļā noteiktajām prasībām.

Šādas trešās valstis:

a)  attiecībā uz asinīm, kas savāktas saskaņā ar XIII pielikuma IV nodaļas 1. punktu, vai ja asins pagatavojumi ražoti saskaņā ar tās nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu:

trešās valstis vai trešo valstu daļas, kuras uzskaitītas Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā, no kurām atļauts ievest zirgu dzimtas dzīvniekus vaislai un audzēšanai;

b)  attiecībā uz asins pagatavojumiem, kas apstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma IV nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu:

trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj zirgu dzimtas mājdzīvnieku svaigas gaļas importu.

XV pielikuma 4. nodaļas A daļa.

4.

Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) punktā un b) punkta iii) apakšpunktā.

Jēlādas un ādas atbilst prasībām, kas noteiktas 4. iedaļas 1. un 4. punktā.

Jēlādas un ādas ir no kādas trešās valsts vai reģionalizācijas gadījumā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem no kādas trešās valsts daļas, kas uzskaitīta Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kuras dalībvalstis atļauj tās pašas sugas dzīvnieku svaigas gaļas importu.

XV pielikuma 5. nodaļas A daļa.

5.

Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) punktā, b) punkta i) un iii) apakšpunktā un n) punktā.

Jēlādas un ādas atbilst prasībām, kas noteiktas 4. iedaļas 2., 3. un 4. punktā.

a)  Attiecībā uz apstrādātām nagaiņu jēlādām un ādām:

trešās valstis vai valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma I daļā.

b)  Attiecībā uz apstrādātām atgremotāju jēlādām un ādām, kas paredzētas nosūtīšanai uz Eiropas Savienību un kas turētas atsevišķi 21 dienu vai ko pirms ievešanas pārvadās 21 dienu bez pārtraukuma:

jebkura trešā valsts.

a)  Attiecībā uz apstrādātām nagaiņu jēlādām un ādām, izņemot tās, kuras atbilst 4. iedaļas 2. punktā noteiktajām prasībām:

XV pielikuma 5. nodaļas B daļa.

b)  Attiecībā uz apstrādātām atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku jēlādām un ādām, kas paredzētas nosūtīšanai uz Eiropas Savienību un kas turētas atsevišķi 21 dienu vai pirms importēšanas tiks pārvadātas 21 dienu pēc kārtas:

oficiālā deklarācija, kas izklāstīta XV pielikuma 5. nodaļas C daļā.

c)  Attiecībā uz apstrādātām nagaiņu jēlādām un ādām, kas atbilst 4. iedaļas 2. punktā noteiktajām prasībām:

sertifikāts nav vajadzīgs.

6.

Medību trofejas un citi pagatavojumi no dzīvniekiem

Otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta f) punktā un iegūti no savvaļas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimību, kas nododama cilvēkiem un dzīvniekiem, un trešās kategorijas materiāls, kas minēts 10. panta a) punktā, b) punkta i), iii) un v) apakšpunktā un n) punktā.

Medību trofejas un citi pagatavojumi atbilst 5. iedaļā noteiktajām prasībām.

a)  Attiecībā uz medību trofejām un citiem pagatavojumiem, kas minēti 5. iedaļas 2. punktā:

jebkura trešā valsts.

b)  Attiecībā uz medību trofejām un citiem pagatavojumiem, kas minēti 5. iedaļas 3. punktā:

i)  medību trofejas no putniem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā, no kurām dalībvalstis atļauj svaigas mājputnu gaļas importu, un šādas valstis:

(GL) Grenlande

(TN) Tunisija;

ii)  medību trofejas no nagaiņiem:

trešās valstis, kas attiecībā uz svaigu nagaiņu gaļu uzskaitītas atbilstošajās slejās Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, tostarp visi slejā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz īpašām piezīmēm par svaigu gaļu.

a)  Attiecībā uz 5. iedaļas 2. punktā minētajām medību trofejām:

XV pielikuma 6. nodaļas A daļa.

b)  Attiecībā uz 5. iedaļas 3. punktā minētajām medību trofejām:

XV pielikuma 6. nodaļas B daļa.

c)  Attiecībā uz 5. iedaļas 1. punktā minētajām medību trofejām:

sertifikāts nav vajadzīgs.

7.

Cūku sari

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta b) punkta iv) apakšpunktā.

Cūku sariem jābūt iegūtiem no cūkām no izcelsmes valsts, un kuras nokautas kautuvē izcelsmes trešā valstī.

a)  Attiecībā uz neapstrādātiem cūku sariem:

trešās valstis vai reģionalizācijas gadījumā to reģioni, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, kas 12 mēnešus pirms importēšanas dienas ir brīvas no Āfrikas cūku mēra.

b)  Attiecībā uz apstrādātiem cūku sariem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, kas pēdējos 12 mēnešus pirms importēšanas dienas var nebūt brīvas no Āfrikas cūku mēra.

a)  Ja pēdējos 12 mēnešos nav bijis neviena Āfrikas cūku mēra gadījuma:

XV pielikuma 7. nodaļas A daļa.

b)  Ja pēdējos 12 mēnešos ir bijis viens vai vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi:

XV pielikuma 7. nodaļas B daļa.

▼M2

8.

Neapstrādāta vilna un apmatojums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta h) un n) punktā.

1.  Sausai neapstrādātai vilnai un apmatojumam obligāti ir jābūt:

a)  droši iesaiņotiem iepakojumā un

b)  nosūtītiem tieši uz iekārtu, kas ražo atvasinātos produktus, kuri paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kas veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kuri novērš slimību izraisītāju izplatīšanos.

1.  Jebkura trešā valsts.

1.  Neapstrādātas vilnas un apmatojuma importam veselības sertifikāts nav vajadzīgs.

2.  Tāda vilna un apmatojums, kā minēts 25. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

2.  Trešā valsts vai tās reģions, kas

a)  ir minēts Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kura atļauts Savienībā importēt svaigu atgremotāju gaļu, uz ko neattiecas minētajā regulā noteiktās papildu garantijas A un F, un

b)  ir brīvi no mutes un nagu sērgas un – aitu un kazu vilnas gadījumā – no aitu bakām un kazu bakām saskaņā Padomes Direktīvas 2004/68/EK II pielikumu.

2.  Ir vajadzīga importētāja deklarācija saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu.

▼B

9.

Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta b) punkta v) apakšpunktā un h) un n) punktā.

Apstrādātās spalvas vai spalvu daļas atbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām.

Jebkura trešā valsts

Apstrādātu spalvu, spalvu daļu un dūnu importam veselības sertifikāts nav vajadzīgs.

10.

Biškopības blakusprodukti

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta e) punktā.

a)  Attiecībā uz biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts izmantot biškopībā, izņemot bišu vasku medus kārēs:

i)  biškopības blakusprodukti vismaz 24 stundas ir pakļauti – 12 °C vai zemākai temperatūrai; vai

ii)  attiecībā uz bišu vasku materiāls pirms importēšanas ir pārstrādāts saskaņā ar 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts IV pielikuma III nodaļā, un attīrīts.

b)  Attiecībā uz bišu vasku, izņemot bišu vasku medus kārēs, kas nav paredzēts lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, bišu vasks pirms importēšanas ir attīrīts vai pārstrādāts saskaņā ar jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts IV pielikuma III nodaļā.

a)  Attiecībā uz biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts izmantot biškopībā:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šāda valsts:

(CM) Kamerūna.

b)  Attiecībā uz bišu vasku, kas nav paredzēts lauksaimniecības dzīvnieku barošanai:

jebkura trešā valsts.

a)  Attiecībā uz biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts izmantot biškopībā:

XV pielikuma 13. nodaļa.

b)  Attiecībā uz bišu vasku, kas nav paredzēts lauksaimniecības dzīvnieku barošanai:

tirdzniecības dokuments, kurā apliecināta attīrīšana vai pārstrāde.

11.

Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) punktā un b) punkta i) un iii) apakšpunktā, un e) un h) punktā.

Produkti atbilst 7. iedaļā noteiktajām prasībām.

Jebkura trešā valsts.

Produktiem pievieno:

a)  tirdzniecības dokumentu, kā noteikts 7. iedaļas 2. punktā, un

b)  importētāja deklarāciju saskaņā ar XV pielikuma 16. nodaļu, kam jābūt vismaz vienā oficiālajā tās dalībvalsts valodā, kur sūtījums pirmoreiz nonāk Savienībā, un vismaz vienā galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā.

12.

Lolojumdzīvnieku barība, tostarp suņu košļājamās rotaļlietas

a)  Attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem un suņu košļājamām rotaļlietām:

materiāli, kas minēti 35. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā;

b)  Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

materiāli, kas minēti 35. panta a) punkta iii) apakšpunktā.

Lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām jābūt ražotām saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļu.

a)  Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa;

attiecībā uz zivju materiālu trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

b)  Attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām un lolojumdzīvnieku barību, izņemot jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(JP) Japāna

(EC) Ekvadora

(LK) Šrilanka

(TW) Taivāna.

a)  Attiecībā uz konservētu barību lolojumdzīvniekiem:

XV pielikuma 3. nodaļas A daļa.

b)  Attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem, izņemot konservētu barību lolojumdzīvniekiem:

XV pielikuma 3. nodaļas B daļa.

c)  Attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām:

XV pielikuma 3. nodaļas C daļa.

d)  Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

XV pielikuma 3. nodaļas D daļa.

▼M4

13.

Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Materiāli, kas minēti 35. panta a) punktā

Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem jābūt ražotiem saskaņā ar XIII pielikuma III nodaļu.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem no zivju materiāliem – trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem no mājputnu gaļas – trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu.

XV pielikuma 3. nodaļas E daļa.

▼B

14.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas izmantojami ārpus barības ķēdes

►M4   a)  Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) līdz m) punktā;  ◄ b)  attiecībā uz materiāliem lolojumdzīvnieku barības ražošanai pirmās kategorijas materiāli, kas minēti 8. panta c) punktā; c)  attiecībā uz kažokādām atvasināto produktu ražošanai trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta n) punktā.

Produkti atbilst 8. iedaļā noteiktajām prasībām.

a)  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem lolojumdzīvnieku barības ražošanai:

i)  attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no liellopiem, aitām, kazām, cūkām un zirgiem, tostarp saimniecībā audzētiem un savvaļas dzīvniekiem:

trešās valstis vai to daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, no kurām atļauts importēt svaigu gaļu lietošanai pārtikā;

ii)  izejvielas no mājputniem, tostarp skrējējputniem:

trešās valstis vai trešo valstu daļas, no kurām dalībvalstis atļauj svaigas mājputnu gaļas importu un kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā;

iii)  izejvielas no zivīm:

trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā;

iv)  izejvielas no citiem savvaļas sauszemes zīdītājiem un leporidae:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā.

b)  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem farmaceitisku produktu ražošanai:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

(JP) Japāna

(PH) Filipīnas

(TW) Taivāna.

c)  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, lai ražotu produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot farmaceitiskos līdzekļus:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt attiecīgās sugas dzīvnieku svaigu gaļu, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā, vai, ja materiāls ir no zivīm, trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

a)  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanai:

XV pielikuma 3. nodaļas F daļa.

b)  Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādu produktu ražošanai, kas izmantojami ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem:

XV pielikuma 8. nodaļa.

▼M4

15.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami kā jēla lolojumdzīvnieku barība

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) punktā un b) punkta i) un ii) apakšpunktā.

Produkti atbilst 8. iedaļā noteiktajām prasībām.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Zivju materiālu gadījumā – trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

XV pielikuma 3. nodaļas D daļa.

16.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami kažokzvēru barībā

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a) līdz m) punktā.

Produkti atbilst 8. iedaļā noteiktajām prasībām.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Zivju materiālu gadījumā – trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

XV pielikuma 3. nodaļas D daļa.

▼M1

17.

Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

►M4   a)  Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti biodīzeļdegvielas vai tauku pārstrādes produktu ražošanai: pirmās, otrās un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 8., 9. un 10. pantā.  ◄ b)  Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktā minētās atjaunojamās degvielas ražošanai: otrās un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 9. un 10. pantā. c)  Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti organiskajam mēslojumam un augsnes ielabotājiem: otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta c) un d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā, izņemot c) un p) punktā minētos materiālus. d)  Attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti citiem mērķiem: pirmās kategorijas materiāli, kas minēti 8. panta b), c) un d) punktā, otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā, izņemot c) un p) punktā minētos materiālus.

Kausētie tauki atbilst 9. iedaļā noteiktajām prasībām.

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un no zivīm iegūtu materiālu gadījumā trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

XI pielikuma 10. nodaļas B daļa.

▼M4

18.

Tauku atvasinājumi

a)  Attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas izmantojami ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem:

pirmās kategorijas materiāli, kas minēti 8. panta b), c) un d) punktā, otrās kategorijas materiāli, kas minēti 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā.

b)  Attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas izmantojami kā barība:

trešās kategorijas materiāli, izņemot 10. panta n), o) un p) punktā minētos materiālus.

Tauku atvasinājumi atbilst 10. iedaļā noteiktajām prasībām.

Visas trešās valstis.

a)  Attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas izmantojami ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem:

XV pielikuma 14. nodaļas A daļa.

b)  Attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas izmantojami kā barība:

XV pielikuma 14. nodaļas B daļa.

▼B

19.

Foto-želatīns

Pirmās kategorijas materiāli, kas minēti 8. panta b) punktā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. pantā.

Importētais fotoželatīns atbilst 11. iedaļā noteiktajām prasībām.

Fotoželatīnu var importēt tikai no izcelsmes uzņēmuma ASV un Japānā, kas ir apstiprināts saskaņā ar 11. iedaļu.

XV pielikuma 19. nodaļa.

20.

Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), h) un n) punktā.

Produkti atbilst 12. iedaļā noteiktajām prasībām.

Jebkura trešā valsts.

XV pielikuma 18. nodaļa.

2.    iedaļa

Asiņu un asins pagatavojumu, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu, importēšana, lai ražotu atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Uz asiņu un asins pagatavojumu, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu, importu, lai ražotu atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, attiecināmas šādas prasības.

1. Asins pagatavojumiem jābūt no iekārtas, kas ražo atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem un atbilst īpašajiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, vai no savākšanas uzņēmuma.

▼M4

2. Asinīm, no kurām izgatavo asins pagatavojumus, lai ražotu atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, veterinārārsta uzraudzībā jābūt savāktām:

a) kautuvēs,

i) kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004; vai

ii) kuras ir apstiprinājusi un pārrauga savākšanas valsts kompetentā iestāde; vai

b) no dzīviem dzīvniekiem struktūrās, kuras ir apstiprinājusi un pārrauga savākšanas valsts kompetentā iestāde.

▼B

3.1. Gadījumā, ja asins pagatavojumi tādu atvasinātu produktu ražošanai, ko paredzēts lietot lauksaimniecības dzīvniekiem izmantojumiem ārpus barības ķēdes, ir iegūti no dzīvniekiem, kas pieder Artiodactyla, Perissodactyla un Proboscidea kārtai, tostarp no to krustojumiem, tiem jāatbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

a) produktiem jābūt apstrādātiem kādā no šiem apstrādes veidiem, kas nodrošina, ka tajos nav b) apakšpunktā minēto slimību izraisītāju:

i) termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, kam seko efektivitātes pārbaude,

ii) apstarošana ar 25 kGy gamma stariem, kam seko efektivitātes pārbaude,

iii) termiskā apstrāde ar vismaz 80 °C temperatūrā visā to masā, kam seko efektivitātes pārbaude,

iv) tikai gadījumā, ja dzīvnieki nepieder Suidae un Tayassuidae dzimtai: pH līmeņa maiņa uz pH 5 uz divām stundām, kam seko efektivitātes pārbaude;

b) gadījumā, ja saskaņā ar a) apakšpunktu neapstrādātu asins pagatavojumu izcelsmei jābūt trešā valstī vai reģionā:

i) kurā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav reģistrēta saslimšana ar liellopu mēri, mazo atgremotāju mēri un Rifta ielejas drudzi un kurā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav veikta vakcinācija pret šīm slimībām,

ii) kur vismaz 12 mēnešu laikposmā nav reģistrēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums un

 kurā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav veikta vakcinācija pret šo slimību, vai

 kurā vismaz 12 mēnešu laikposmā īsteno mājlopu–atgremotāju oficiālas vakcinācijas programmas pret mutes un nagu sērgu un kontroles; tādā gadījumā pēc Direktīvā 97/78/EK noteiktajām veterinārajām pārbaudēm un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem pagatavojumi jāpārvadā tieši uz reģistrēto uzņēmumu vai galamērķa iekārtu un jāveic visi piesardzības pasākumi, tostarp atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo izejvielu droša aizvākšana, lai novērstu slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vai cilvēku vidū.

3.2. Papildus 3.1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļai, ja dzīvnieki nepieder Suidae un Tayassuidae dzimtai, jābūt izpildītam vienam no šādiem nosacījumiem:

a) izcelsmes trešā valstī vai reģionā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav reģistrēts neviens vezikulārā stomatīta un infekciozā katarālā drudža gadījums (tostarp seropozitīvu dzīvnieku klātbūtne) un vismaz 12 mēnešu laikposmā nav veikta uzņēmīgo sugu vakcinācija pret šīm slimībām;

b) pēc Direktīvā 97/78/EK noteiktajām veterinārajām pārbaudēm un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem pagatavojumi jāpārvadā tieši uz galamērķa iekārtu un jāveic visi piesardzības pasākumi, tostarp atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo izejvielu droša aizvākšana, lai novērstu slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vai cilvēku vidū;

3.3. Papildus 3.1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļai, ja dzīvnieki pieder Suidae un Tayassuidae dzimtai, izcelsmes trešā valstī vai reģionā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav reģistrēts neviens cūku vezikulārās slimības, klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra gadījums un vismaz 12 mēnešu laikposmā nav veikta vakcinācija pret minētajām slimībām, un jābūt izpildītam vienam no šādiem nosacījumiem:

a) izcelsmes valstī vai reģionā vismaz 12 mēnešu laikposmā nav reģistrēts neviens vezikulārā stomatīta gadījums (tostarp seropozitīvu dzīvnieku klātbūtne) un vismaz 12 mēnešu laikposmā nav veikta uzņēmīgo sugu vakcinācija pret šo slimību;

b) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem produkti jāpārvadā tieši uz reģistrēto uzņēmumu vai galamērķa iekārtu un jāveic visi piesardzības pasākumi, tostarp atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo materiālu droša aizvākšana, lai novērstu slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vai cilvēku vidū.

4. Gadījumā, ja asins pagatavojumi tādu atvasinātu produktu ražošanai, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes, iegūti no mājputniem un citu sugu putniem, tiem jāatbilst šādiem a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

a) produktiem jābūt apstrādātiem kādā no šiem apstrādes veidiem, kas nodrošina, ka tajos nav b) apakšpunktā minēto slimību izraisītāju:

i) termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, kam seko efektivitātes pārbaude,

ii) apstarošana ar 25 kGy gamma stariem, kam seko efektivitātes pārbaude,

iii) termiskā apstrāde ar vismaz 70 °C temperatūrā visā to masā, kam seko efektivitātes pārbaude;

b) gadījumā, ja saskaņā ar a) apakšpunktu neapstrādātu asins pagatavojumu izcelsmei jābūt trešā valstī vai reģionā:

i) kurš ir brīvs no stipri patogēnās putnu gripas un Ņūkāslas slimības, kā uzskaitīts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevumā,

ii) kurā pēdējos 12 mēnešos nav veikta vakcinācija pret putnu gripu,

iii) kurā mājputni vai citu sugu putni, no kuriem iegūst pagatavojumus, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimību ar vakcīnām, kas izstrādātas no Ņūkāslas slimības vīrusa celma kultūras, kura uzrāda lielāku patogenitāti nekā lēnas iedarbības vīrusa celmi.

3.    iedaļa

No zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu asiņu un asins pagatavojumu importēšana

Uz zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu un asins pagatavojumu importu attiecina šādas prasības.

▼M4

1. Asinīm jāatbilst XIII pielikuma IV nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un veterinārā uzraudzībā tām jābūt savāktām:

a) kautuvēs,

i) kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004; vai

ii) kuras ir apstiprinājusi un pārrauga savākšanas valsts kompetentā iestāde; vai

b) no dzīviem zirgu dzimtas dzīvniekiem apstiprinātās struktūrās, kam piešķirts veterinārais apstiprinājuma numurs un kuras pārrauga savākšanas valsts kompetentā iestāde zirgu dzimtas dzīvnieku asins savākšanas nolūkā, lai ražotu asins pagatavojumus mērķiem, kas nav barošana.

▼B

2. Asins pagatavojumiem jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti XIII pielikuma IV nodaļas 2. punktā.

Turklāt XIII pielikuma IV nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajiem asins pagatavojumiem jābūt ražotiem no asinīm, kas savāktas no tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri pirms asins savākšanas datuma vismaz trīs mēnešus vai, ja tie ir jaunāki par trim mēnešiem, kopš dzimšanas turēti saimniecībās, kurās ir veterinārā uzraudzība, savākšanas trešā valstī, kura šajā periodā un asins savākšanas periodā bijusi brīva no šādām slimībām:

a) Āfrikas zirgu mēris saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) punktu;

b) Venecuēlas zirgu encefalomielīts pēdējo divu gadu laikā;

c) zirgu ļaunie ienāši:

i) trīs gadu laikā vai

ii) sešu mēnešu laikā, ja dzīvniekiem nav novērotas zirgu ļauno ienāšu (Burkholderia mallei) klīniskās pazīmes post-mortem pārbaudē kautuvē, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp rūpīgā trahejas, balsenes, deguna dobumu, sīnusu un to atzarojumu gļotādu pārbaudē pēc galvas sašķelšanas vidus plaknē un deguna starpsienas izgriešanas;

▼M4

d) vezikulārais stomatīts vismaz sešu mēnešu laikposmā attiecībā uz asins pagatavojumiem, izņemot serumu un plazmu.

▼B

3. Asins pagatavojumiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko apstiprinājusi vai reģistrējusi trešās valsts kompetentā iestāde.

4. Asinīm un asins pagatavojumiem jābūt iepakotiem un marķētiem saskaņā ar XIII pielikuma IV nodaļas 3. punktu.

4.    iedaļa

Nagaiņu jēlādu un ādu importēšana

Uz nagaiņu jēlādu un ādu importu attiecināmas šādas prasības.

1. Svaigas vai dzesinātas jēlādas un ādas var importēt, ja:

a) tās ir no trešās valsts, kas minēta 1. iedaļā izklāstītās 2. tabulas 4. rindas attiecīgajā slejā un kur attiecībā uz konkrēto sugu:

i) vismaz 12 mēnešu laikposmā pirms nosūtīšanas nav reģistrēta neviena šāda slimība:

 klasiskais cūku mēris,

 Āfrikas cūku mēris, un

 govju mēris, un

ii) nav reģistrēta mutes un nagu sērga vismaz 12 mēnešu laikposmā pirms nosūtīšanas dienas un kur vismaz 12 mēnešu laikposmā pirms nosūtīšanas dienas nav veikta vakcinācija pret minēto slimību;

b) tās iegūtas:

i) no dzīvniekiem, kas atradušies izcelsmes trešās valsts teritorijā vismaz trīs mēnešu laikposmā pirms kaušanas vai kopš dzimšanas, ja dzīvnieki ir jaunāki par trim mēnešiem,

ii) pārnadžu jēlādu un ādu gadījumā – no dzīvniekiem, ko ieved no saimniecībām, kur nav reģistrēta mutes un nagu sērga iepriekšējās 30 dienas un ap kurām 10 km rādiusā 30 dienas nav reģistrēta mutes un nagu sērga,

iii) attiecībā uz cūku jēlādām un ādām – no dzīvniekiem, ko ieved no saimniecībām, kurās iepriekšējās 30 dienās nav reģistrēts cūku vezikulārās slimības uzliesmojums vai iepriekšējās 40 dienās nav reģistrēts klasiskā vai Āfrikas cūku mēra uzliesmojums un ap kuru 10 km rādiusā 30 dienas nav reģistrēti minēto slimību gadījumi, vai

iv) no dzīvniekiem, kam veikta pirmskaušanas veselības pārbaude kautuvē 24 stundas pirms nokaušanas un kam nav konstatētas mutes un nagu sērgas, govju mēra, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības pazīmes; kā arī

c) tiem veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu atkārtotu piesārņojumu ar slimību izraisītājiem.

2. Apstrādātas jēlādas un ādas, kas minētas XIII pielikuma V nodaļas C.2. punktā, var importēt bez ierobežojumiem.

3. Citas apstrādātas jēlādas un ādas var importēt, ja:

a) tās ir vai nu no:

i) trešās valsts, vai reģionalizācijas gadījumā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem no trešās valsts daļas, kura minēta sarakstā a) punktā slejā “trešo valstu saraksts” 1. iedaļā izklāstītās 2. tabulas 5. rindā un no kurām atļauts importēt attiecīgo sugu dzīvnieku svaigu gaļu, un tās apstrādātas, kā minēts I pielikuma 28. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

ii) trešās valsts, kura minēta sarakstā a) punktā attiecīgajā slejā 1. iedaļā izklāstītās 2. tabulas 5. rindā, un tās apstrādātas, kā minēts I pielikuma 28. punkta c) vai d) apakšpunktā; vai

iii) zirgu dzimtas dzīvniekiem vai atgremotājiem no kādas trešās valsts, kura minēta sarakstā b) punktā slejā “trešo valstu saraksts” 1. iedaļā izklāstītās 2. tabulas 5. rindā, un tās apstrādātas, kā minēts I pielikuma 28. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un pēc apstrādes vismaz 21 dienas laikposmā ir turētas atsevišķi; un

b) sālītu jēlādu un ādu gadījumā, ko pārvadā ar kuģi, tās ir apstrādātas saskaņā ar I pielikuma 28. punkta b) vai c) apakšpunktu un pēc apstrādes pārvadāšanas laikā pirms importēšanas ir turētas atsevišķi vismaz 14 dienu laikposmā 28. punkta b) apakšpunkta gadījumā vai septiņas dienas 28. punkta c) apakšpunkta gadījumā, un veselības sertifikāts, kas pievienots sūtījumam, apliecina tādu apstrādi un pārvadāšanas ilgumu.

4. Svaigas, dzesinātas un apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas jāimportē tādos konteineros, autotransporta līdzekļos, dzelzceļa vagonos vai ķīpās, ko aizplombējusi trešās valsts kompetentā iestāde nosūtīšanas vietā.

5.    iedaļa

Medību trofeju un citu pagatavojumu no dzīvniekiem importēšana

Uz medību trofeju un citu pagatavojumu no dzīvniekiem importu attiecināmas šādas prasības.

1. Medību trofejas vai citus pagatavojumus no dzīvniekiem, kas atbilst XIII pielikuma VI nodaļas B un C.1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, var importēt bez ierobežojumiem.

2. Apstrādātas medību trofejas vai citus pagatavojumus no putniem un nagaiņiem, kas satur tikai kaulus, ragus, nagus, ilkņus, briežragus, zobus, jēlādas vai ādas, no trešām valstīm var importēt, ja tie atbilst prasībām, kuras noteiktas XIII pielikuma VI nodaļas C.1. punkta a) apakšpunktā un C.2. punkta a) apakšpunkta i)–iii) daļā un b) apakšpunkta i) un ii) daļā.

Tomēr saussālītu vai slapjsālītu ādu gadījumā, ko pārvadā kuģī, ādām nav jābūt sālītām 14 dienas pirms nosūtīšanas ar nosacījumu, ka tās tiek sālītas 14 dienas pirms importēšanas.

3. Medību trofejas vai citus pagatavojumus no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no pilnām anatomiskām daļām, kas nav nekā apstrādātas, var importēt, ja:

a) tās iegūtas no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu lipīgu slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgo dzīvnieku sugas;

b) nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tās inficēt, tās iepakotas atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos.

6.    iedaļa

Apstrādātu spalvu, spalvu daļu un dūnu importēšana

Apstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas var importēt,

a) ja tās ir apstrādātas dekoratīvās spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji ved privātai lietošanai, vai apstrādātu spalvu vai dūnu sūtījumi, ko sūta privātpersonām nerūpnieciskiem mērķiem; vai

b) ja tām ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā norādīts, ka spalvas un spalvu daļas vai dūnas ir apstrādātas ar tvaika plūsmu vai ar citu metodi, kas nodrošina, ka nepaliek nepieļaujamu risku, un tās ir droši ieslēgtas iepakojumā un ir sausas; un

c) ja vien tirdzniecības dokumentā nav paziņots, ka tās ir rūpnieciski mazgātas un apstrādātas ar karstu tvaiku 100 °C temperatūrā vismaz 30 minūtes, tās nosūta uz reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu tādai apstrādei.

7.    iedaļa

Kaulu un kaulu produktu (izņemot kaulu miltus), ragu un ragu produktu (izņemot ragu miltus) un nagu un nagu produktu (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, imports

1. Kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus) var importēt, lai ražotu atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes, ja:

a) produkti pirms eksportēšanas uz Savienību ir žāvēti un nav dzesināti vai saldēti;

▼M9

b) produkti vesti no to izcelsmes trešās valsts tieši līdz iebraukšanas robežkontroles punktam Savienībā un nav pārkrauti ostās vai vietās ārpus Savienības;

▼B

c) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām dokumentu pārbaudēm produktus nosūta tieši uz reģistrēto galamērķa uzņēmumu vai iekārtu.

2. Katram sūtījumam jābūt pievienotam tirdzniecības dokumentam, kuru apzīmogojusi kompetentā iestāde, kas pārrauga izcelsmes uzņēmumu, un kurā iekļautas šādas ziņas:

a) izcelsmes trešā valsts;

b) ražošanas uzņēmuma vai iekārtas nosaukums,

c) produkta veids (žāvēti kauli/žāvētu kaulu produkti/žāvēti ragi/žāvētu ragu produkti/žāvēti nagi/žāvētu nagu produkti), un

d) tā fakta apstiprinājums, ka produkts:

i) iegūts no veseliem dzīvniekiem, kas nokauti kautuvē,

ii) žāvēts 42 dienas vismaz 20 °C vidējā temperatūrā,

iii) pirms žāvēšanas karsēts vienu stundu vismaz 80 °C temperatūrā centrā,

iv) pirms žāvēšanas pārpelnots vienu stundu vismaz 800 °C temperatūrā centrā,

v) pirms žāvēšanas ir bijis pakļauts paskābināšanas procesam, ar ko tā pH līmeni produkta centrā uzturēja pie mazāk nekā 6 vismaz vienu stundu,

un nevienā posmā to nav paredzēts novirzīt izmantošanai pārtikā, barības materiālā, organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos.

3. Nosūtot uz Savienību, materiāls jāieslēdz aizplombētos konteineros vai transportlīdzekļos vai jānogādā neiefasēts uz kuģa.

Pārvadājot materiālu konteineros, uz konteineriem un katrā ziņā visos pavaddokumentos jābūt reģistrētā galamērķa uzņēmuma vai iekārtas nosaukumam un adresei.

4. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem materiāls jāpārvadā tieši uz reģistrēto uzņēmumu vai galamērķa iekārtu.

8.    iedaļa

Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu imports, kuri paredzēti kažokzvēru barības, lolojumdzīvnieku barības (izņemto jēlu barību lolojumdzīvniekiem), kā arī atvasināto produktu ražošanai, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti kažokzvēru barības, lolojumdzīvnieku barības (izņemot jēlu barību lolojumdzīvniekiem), kā arī atvasināto produktu ražošanai, ko paredzēts izmantot ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem var importēt, ja:

1. dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir dziļi sasaldēti izcelsmes iekārtā vai ir konservēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tā, ka ir novērsta sabojāšanās laikā no nosūtīšanas līdz piegādei galamērķa uzņēmumā vai iekārtā;

2. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu inficēšanu ar slimību izraisītājiem;

3. dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir iepakoti jaunā iepakojumā, kas novērš jebkuru noplūdi, vai iepakojumā, kas pirms lietošanas iztīrīts un dezinficēts;

4. pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā tieši vai nu:

a) uz lolojumdzīvnieku barības iekārtu, vai uz reģistrētu uzņēmumu, vai galamērķa iekārtu, kas ir sniedzis garantiju, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmantos tikai to produktu ražošanai, kam tas attiecīgi reģistrēts vai apstiprināts, ko vajadzības gadījumā noteikusi kompetentā iestāde, un ka neapstrādātus tos neizvedīs no uzņēmuma vai iekārtas citam nolūkam, kā tiešai likvidēšanai,

b) uz uzņēmumu vai iekārtu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

c) reģistrētam lietotājam vai uz savākšanas punktu, kas ir garantējis, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiks izlietoti vienīgi atļautiem mērķiem, kā vajadzības gadījumā noteikusi kompetentā iestāde, vai

d) uz uzņēmumu vai iekārtu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

5.1. attiecībā uz izejvielām lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 35. panta a) punkta ii) apakšpunktā, izejvielām:

a) jābūt marķētām trešā valstī pirms ievešanas Savienībā ar sašķidrinātas kokogles vai aktivētās ogles krustu katra sasaldētā gabala ārējā malā, vai, ja izejvielas pārvadā uz paletēm, kas nav sadalītas atsevišķos sūtījumos pārvadāšanas laikā uz lolojumdzīvnieku barības galamērķa uzņēmumu, uz katras paletes ārējās malas tādā veidā, ka marķējums klāj vismaz 70 % no sasaldētā gabala malas diagonāles garuma un ir vismaz 10 cm plats;

b) attiecībā uz izejvielām, kas nav sasaldētas, jābūt trešā valstī pirms ievešanas Savienībā marķētām, apsmidzinot ar sašķidrinātu kokogli vai izmantojot kokogles pulveri tā, ka ogle uz materiāla ir skaidri saskatāma;

c) jātiek vestām tieši uz:

i) lolojumdzīvnieku barības ražošanas galamērķa iekārtu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu; vai

ii) galamērķa uzņēmumu vai iekārtu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) apakšpunktu, saskaņā ar šīs iedaļas 4. punkta b) apakšpunktu, un no turienes tieši uz lolojumdzīvnieku barības iekārtu, kas minēta i) apakšpunktā, ja galamērķa iekārta:

 apstrādā vienīgi izejvielas, uz kurām attiecas šis 5.1. punkts, vai

 apstrādā vienīgi izejvielas, kas domātas lolojumdzīvnieku barības ražošanas iekārtai, kā minēts i) daļā; un

d) jātiek apstrādātām, lai noņemtu a) un b) punktā minēto marķējumu, tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanas galamērķa iekārtā un tikai tieši pirms materiāla izmantošanas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecināmi uz lolojumdzīvnieku barību, kura ražota no XIII pielikuma II nodaļā izklāstītā trešās kategorijas materiāla;

5.2. ja sūtījums sastāv no izejvielām, kas apstrādātas tā, kā minēts iepriekš 5.1. punktā, un citām neapstrādātām izejvielām, tad visas izejvielas sūtījumā ir marķētas tā, kā noteikts iepriekš 5.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

5.3. iepriekš 5.1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5.2. punktā paredzētajam marķējumam jābūt saskatāmam no nosūtīšanas brīža līdz piegādei lolojumdzīvnieku barības ražošanas galamērķa iekārtā;

6. galamērķa iekārtā, kas ražo lolojumdzīvnieku barību, izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 35. panta a) punkta ii) apakšpunktā, pirms ražošanas uzglabā, izmanto un likvidē apstākļos, ko atļāvusi kompetentā iestāde, kas atļauj veikt oficiālas kontroles materiāla daudzumiem, ko saņem, izmanto ražošanai un attiecīgā gadījumā likvidē.

Kompetentā iestāde var atļaut lolojumdzīvnieku barības iekārtas uzņēmējam uzglabāt tādus materiālus kopā ar trešās kategorijas materiālu.

9.    iedaļa

Kausētu tauku importēšana konkrētiem izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Kausētus taukus, kas nav paredzēti barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, kosmētisko līdzekļu, farmaceitisko līdzekļu, zāļu vai medicīnas ierīču ražošanai, var importēt, ja:

a) tie ir iegūti:

▼M4

i) tādu materiālu gadījumā, kas paredzēti biodīzeļdegvielas vai tauku pārstrādes produktu ražošanai, – no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8., 9. un 10. pantā,

▼B

ii) tādu materiālu gadījumā, kas paredzēti organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai, no otrās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, vai no trešās kategorijas materiāliem, izņemot materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta c) un p) punktā,

▼M1

iii) tādu materiālu gadījumā, kas paredzēti šīs regulas IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J. punktā minētās atjaunojamās degvielas ražošanai, — otrās kategorijas materiāli, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. pantā, un trešās kategorijas materiāli, kas minēti attiecīgās regulas 10. pantā,

iv) citu materiālu gadījumā — no pirmās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b), c) un d) punktā, no otrās kategorijas materiāliem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta c), d) punktā un f) punkta i) apakšpunktā, vai no trešās kategorijas materiāliem, izņemot materiālus, kas minēti attiecīgās regulas 10. panta c) un p) punktā;

▼B

b) tie pārstrādāti ar 1. pārstrādes metodi (sterilizācijā spiediena ietekmē) vai saskaņā ar kādu citu no IV pielikuma III nodaļā minētajām pārstrādes metodēm;

c) attiecībā uz taukiem, kuru izcelsme ir no atgremotājdzīvniekiem, ir aizvākti nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

d) pirms nosūtīšanas uz Savienību tie ir marķēti tā, lai tiktu sasniegta VIII pielikuma V nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētās GTH obligātā koncentrācija;

e) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem kausētos taukus pārvadā tieši uz reģistrēto galamērķa uzņēmumu vai iekārtu, ievērojot inficēšanās novēršanas nosacījumus; un

f) uz to iepakojuma vai konteinera ir etiķetes ar norādēm “NELIETOT PĀRTIKĀ VAI BARĪBĀ”.

10.    iedaļa

Tauku atvasinājumu importēšana

1. Tauku atvasinājumus var importēt, ja sūtījumam pievienotajā veselības sertifikātā ir apliecināts:

a) ka tauku atvasinājumi ir iegūti no pirmās, otrās vai trešās kategorijas materiāliem;

b) attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas ražoti no otrās kategorijas materiāla, – ka produkti:

i) ir ražoti, izmantojot metodi, kas atbilst vismaz viena no XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā minēto procesu standartiem; un

ii) ir izmantojami vienīgi organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos, vai citiem izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kosmētiku, farmaceitiskus līdzekļus un medicīnas ierīces;

c) attiecībā uz tauku atvasinājumiem, kas ražoti no pirmās kategorijas materiāla, ka produktus nedrīkst izmantot organiskajā mēslojumā, augsnes ielabotājos, kosmētikā, farmaceitiskajos līdzekļos un medicīnas ierīcēs; tomēr tos drīkst izmantot citiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem.

2. Veselības sertifikāts, kas minēts 1. punktā, uzrādāms kompetentajai iestādei robežkontroles punktā preču pirmajā ievešanas vietā Savienībā, un pēc tam vienam eksemplāram ir jābūt kopā ar sūtījumu līdz brīdim, kad tas pienāk galamērķa iekārtā.

3. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar tās 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tauku atvasinājumi jāpārvadā tieši uz galamērķa reģistrēto uzņēmumu vai iekārtu.

11.    iedaļa

Fotoželatīna importēšana

1. Želatīnu, kas ražots no materiāla, kurš satur liellopu mugurkaulāju, kas ietver pirmās kategorijas materiālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktu, un kas paredzēts fotorūpniecībai (fotoželatīns), var importēt, ja fotoželatīns:

a) ir ar izcelsmi kādā no 3. tabulā norādītajiem izcelsmes uzņēmumiem;

b) ir ražots saskaņā ar 6. punktu;

c) ir importēts caur kādu no 3. tabulā norādītajiem pirmās ievešanas Savienībā robežkontroles punktiem; un

d) ir paredzēts ražošanai kādā apstiprinātā fotorūpniecības uzņēmumā, kas norādīts 3. tabulā.



3.  tabula.

Fotoželatīna imports

Izcelsmes trešā valsts

Izcelsmes uzņēmums

Galamērķa dalībvalsts

Pirmās ievešanas Savienībā robežkontroles punkts

Apstiprināti fotorūpniecības uzņēmumi

Japāna

Nitta Gelatin Inc., 2-22 Futamata Yao-City, Osaka581-0024 JapānaJellie Co. Ltd- 7-1, Wakabayashi 2-Chome, Wakabayashi-ku, Sendai-City; Miyagi,982 JapānaNIPPI Inc. Gelatine Division 1 Yumizawa-Cho Fujinomiya City Shizuoka418-0073 Japāna

Nīderlande

Roterdama

FujifilmEurope, Oudenstaart 1, 5047 TK Tilburg,Nīderlande

Nitta Gelatin Inc., 2-22 Futamata Yao-City, Osaka581-0024 Japāna

Apvienotā Karaliste

Liverpūle

Feliksstova

Hītrova

Kodak Ltd. Headstone Drive, Harrow, Middlese, HA4 4TY,Apvienotā Karaliste

Čehija

Hamburga

FOMA Bohemia spol. SRO Jana Krušinky 1604 501 04 Hradec Králove,Čehija

Savienotās Valstis

Eastman Gelatine Corporation, 227 Washington Street, Peabody,MA, 01960 ASVGelita North America, 2445 Port Neal Industrial Road Sergeant Bluff, Iowa, 51054 ASV

Apvienotā Karaliste

Liverpūle

Feliksstova

Hītrova

Kodak Ltd. Headstone Drive, Harrow, Middlese, HA4 4TY,Apvienotā Karaliste

Čehija

Hamburga

FOMA Bohemia spol. SRO Jana Krušinky 1604 501 04 Hradec Králove,Čehija

2. Kad fotoželatīns ir ievests galamērķa dalībvalstī, to netirgo starp dalībvalstīm, bet izmanto tikai apstiprinātajā fotorūpniecības uzņēmumā tajā pašā galamērķa dalībvalstī un tikai fotoražošanas mērķiem.

3. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem fotoželatīns jāpārvadā tieši uz galamērķa apstiprināto fotorūpniecības uzņēmumu.

4. Iepriekš 3. punktā minēto pārvadāšanu veic transportlīdzekļos vai konteineros, kuros fotoželatīns ir fiziski atdalīts no jebkuriem produktiem, kas paredzēti pārtikai vai barībai.

5. Apstiprinātajā galamērķa fotorūpniecības uzņēmumā uzņēmējs nodrošina, lai visi fotoželatīna pārpalikumi, atlikumi un citi no fotoželatīna iegūti atkritumi tiktu:

a) pārvadāti aizplombētos, hermētiskos konteineros ar marķējumu “tikai likvidēšanai”, transportlīdzekļos, kuri atbilst apmierinošiem higiēnas nosacījumiem;

b) likvidēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) punkta i) apakšpunktu vai eksportēti uz izcelsmes trešo valsti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006.

6. Fotoželatīnu ražo atbilstīgi šādām prasībām:

a) fotoželatīnu ražo tikai tādās iekārtās, kuras neražo želatīnu pārtikai vai barībai, kas paredzēts nosūtīšanai uz Eiropas Savienību, un ko apstiprinājusi attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde;

b) fotoželatīnu ražo procesā, kas nodrošina, ka izejvielas ir apstrādātas ar 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), kā minēts IV pielikuma III nodaļā, vai ir pakļautas apstrādei ar skābi vai sārmu vismaz divu dienu laikposmā, mazgājot ar ūdeni, un:

i) pēc apstrādes ar skābi tas vismaz 20 dienas ir apstrādāts ar sārmainu šķīdumu, vai

ii) pēc apstrādes ar skābi tas vismaz 10–12 stundas ir apstrādāts ar skābes šķīdumu.

pH līmenis tiek koriģēts, un materiāls attīrīts, to filtrējot un sterilizējot 4 sekundes 138 °C–140 °C temperatūrā;

c) pēc želatīna pakļaušanas b) apakšpunktā minētajiem procesiem tam var veikt žāvēšanu un attiecīgā gadījumā pulverizāciju vai laminēšanu;

d) fotoželatīns jāiesaiņo, jāiepako jaunos iepakojumos, jāuzglabā un jāpārvadā aizplombētos, hermētiskos, marķētos konteineros transportlīdzeklī, kas atbilst apmierinošiem higiēnas nosacījumiem.

Ja tiek novērota noplūde, tad transportlīdzeklis un konteineri pirms atkārtotas izmantošanas rūpīgi jāiztīra un jāpārbauda;

e) uz iesaiņojumiem un iepakojumiem ar fotoželatīnu jābūt vārdiem “fotoželatīns tikai izmantošanai fotorūpniecībā”.

12.    iedaļa

Ragu un ragu produktu (izņemot ragu miltus) un nagu un nagu produktu (izņemot nagu miltus), kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, imports

Ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, var importēt, ja:

1. tie ražoti saskaņā ar XIII pielikuma XII nodaļu; un

2. pēc veterinārajām pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvā 97/78/EK, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem tos nogādā tieši uz apstiprinātu vai reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu.

III   NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM PARAUGIEM

1.    iedaļa

Pētniecības un diagnostikas paraugi

Ja vien tos netur atsauces nolūkiem vai nenosūta atpakaļ uz izcelsmes trešo valsti, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no minēto paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

a) kā atkritumus, sadedzinot;

b) sterilizējot spiediena ietekmē un vēlāk likvidējot vai izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12.–14. pantu; vai

c) saskaņā ar VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 4. punkta b) apakšpunktu, ja:

i) daudzumi nepārsniedz 2 000 ml, un

ii) ja paraugi vai atvasinātie produkti ir ražoti un nosūtīti no trešām valstīm vai trešo valstu daļām, no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājas liellopu gaļu un kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma I daļā.

2.    iedaļa

Tirdzniecības paraugi

1. Kompetentā iestāde var atļaut importēt un pārvadāt tranzītā tirdzniecības paraugus, ja:

a) to izcelsme ir:

i) trešās valstīs, kuras minētas slejā “trešo valstu saraksts” šī pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā;

ii) tirdzniecības paraugu gadījumā, kas ir piens, piena produkti vai no piena atvasināti produkti, atļautās trešās valstīs, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumā;

b) tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas minēts XV pielikuma 8. nodaļā; un

c) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētajām veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem tos pārved tieši uz apstiprināto vai reģistrēto uzņēmumu vai iekārtu, kas norādīta kompetentās iestādes atļaujā.

2. Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos:

a) likvidē vai izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu; vai

b) nosūta atpakaļ uz izcelsmes trešo valsti.

3. Ja tirdzniecības paraugus izmanto tehnikas iekārtu testēšanai, tad testēšanu veic:

a) ar speciālu aprīkojumu; vai

b) ar aprīkojumu, kas iztīrīts un dezinficēts, pirms to izmanto citiem mērķiem, nevis testēšanai.

Pārvadāšanas laikā uz apstiprinātiem vai reģistrētiem uzņēmumiem vai iekārtām tirdzniecības paraugiem jābūt iepakotiem hermētiskos konteineros.

3.    iedaļa

Izstādes priekšmeti

1. Izstādes priekšmetus importē un pārvadā tranzītā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) to izcelsme ir trešās valstīs, kuras minētas slejā “trešo valstu saraksts” II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā;

b) to ievešanu iepriekš ir atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izstādes priekšmetu plāno izmantot;

c) pēc veterinārajām pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvā 97/78/EK, izstādes priekšmeti jānosūta tieši pilnvarotajam lietotājam.

2. Katram sūtījumam jābūt iepakotam iepakojumā, kas novērš noplūdi, un ar pievienotu tirdzniecības dokumentu, kurā precizēts:

a) materiāla un izcelsmes dzīvnieku sugas apraksts;

b) materiāla kategorija;

c) materiāla daudzums;

d) materiāla nosūtīšanas vieta;

e) nosūtītāja nosaukums un adrese;

f) saņēmēja nosaukums un adrese; un

g) sīka informācija, kas ļauj identificēt galamērķa vietas kompetentās iestādes atļauju.

3. Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus:

a) nosūta atpakaļ uz izcelsmes trešo valsti;

b) nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja saņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā iestāde iepriekš ir atļāvusi tādu sūtījumu; vai

c) likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

IV   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU PĀRVIETOŠANAS VEIDIEM

1.    iedaļa

Dažu pirmās kategorijas materiālu imports

Materiālus, kas minēti 26. pantā, importē, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Materiālus importē ar iepakojumam, konteineram vai transportlīdzeklim piestiprinātu marķējumu, kurā ir norāde “Aizliegts izmantot pārtikā, barībā, mēslojumā, kosmētiskajos līdzekļos, zālēs un medicīnas ierīcēs”.

2. Materiālus nogādā tieši uz apstiprinātu vai reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu atvasināto produktu ražošanai, izņemot 1. punktā minētos produktus.

3. Neizmantotos vai pārpalikušos materiālus izmanto vai likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. pantu.

2.    iedaļa

Dažu materiālu, kas nav paredzēti lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, imports

1. Kompetentā iestāde var atļaut importēt šādus materiālus mērķiem, kas nav lauksaimniecības dzīvnieku barošana, izņemot kažokzvēru barošanu, ja nav nepieļaujama tādu slimību izplatības riska, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem:

a) ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un no ūdensdzīvniekiem iegūtus produktus;

b) ūdens bezmugurkaulniekus un no ūdens bezmugurkaulniekiem iegūtus produktus;

c) sauszemes bezmugurkaulniekus, tostarp jebkuras to transformācijas formas, piemēram, tārpus, un no tiem iegūtus produktus;

d) iepriekš a), b) un c) punktā minēto dzīvnieku radītus produktus, piemēram, ikrus;

e) trešās kategorijas materiālu, tostarp Rodentia un Lagomorpha kārtas dzīvniekus un to daļas.

2. Iepriekš 1. punktā minēto materiālu sūtījumu imports notiek atbilstīgi sanitārās sertifikācijas prasībām saskaņā ar valstu noteikumiem.




XV PIELIKUMS

VESELĪBAS SERTIFIKĀTU PARAUGI

Šajā pielikumā iekļautie veselības sertifikātu paraugi attiecas uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu no trešām valstīm uz Eiropas Savienību un uz tranzītu caur Eiropas Savienību, kuri minēti attiecīgajā veselības sertifikāta paraugā.

Piezīmes

a) Veterināros sertifikātus sastāda eksportētāja trešā valsts uz šajā pielikumā noteikto paraugu pamata atbilstīgi tā parauga shēmai, kas atbilst attiecīgajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem. Tie satur — numurētā secībā, kā norādīts paraugā, — apliecinājumus, kas prasīti jebkurai trešai valstij, un atkarībā no situācijas tās papildu garantijas, kas prasītas eksportētājai trešai valstij vai tās daļai.

b) Ja sertifikāta paraugā noteikts, ka jāpatur daži atsevišķi paziņojumi, tad par sertificēšanu atbildīgā amatpersona neatbilstošos paziņojumus drīkst nosvītrot, parakstīt ar iniciāļiem un apzīmogot vai pilnīgi izsvītrot no sertifikāta.

c) Katra sertifikāta oriģināls ir uz vienas lapas abām pusēm, vai, ja nepieciešams vairāk teksta, tam jābūt tādā formā, lai visas vajadzīgās lapas ir daļa no nedalāma veseluma.

d) To sagatavo vismaz vienas tās ES dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras robežkontroles punktā tiks veikta pārbaude, un ES saņēmējvalsts oficiālajā valodā. Minētās dalībvalstis vajadzības gadījumā tomēr var atļaut izmantot citas valodas, ja tām pievienots oficiāls tulkojums.

e) Ja sūtījuma vienību identifikācijas vajadzībām sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un uz katras lapas jābūt valsts pilnvarotā veterinārārsta zīmogam un parakstam.

f) Ja sertifikāts, ieskaitot e) piezīmē minētās papildu tabulas, sastāv no vairāk nekā vienas lapas, katrai lapai apakšējā daļā jābūt numurētai — (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits) — un lapas augšpusē jābūt sertifikāta koda numuram, ko piešķīrusi kompetentā iestāde.

g) Sertifikāta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta valsts pilnvarotam veterinārārstam. To darot, eksportētājvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.

h) Parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no drukājuma krāsas. Tāds pats noteikums attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

i) Sertifikāta oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz ES robežkontroles punktam.

j) Ja veselības sertifikātu izmanto sūtījumiem tranzītā, tad attiecīgā veselības sertifikāta ailē I.5 (“Saņēmējs”) ieraksta tā robežkontroles punkta nosaukumu un adresi, caur kuru paredzēts sūtījumu izvest no Eiropas Savienības.

1.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, tostarp maisījumiem un produktiem, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur to (2)

image

image

image

image

2.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko nosūta uz Eiropas Savienību vai pārvadā tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

►(1) C1  

2.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Liellopu jaunpienam un jaunpiena produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

3.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Konservētai lolojumdzīvnieku barībai, ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai tranzītā (2) caur to

image

image

image

image

▼M4

3.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, izņemot konservētu barību lolojumdzīvniekiem, kas paredzēta nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

image

image

▼B

3.   NODAĻAS C DAĻA

Veselības sertifikāts

Suņu košļājamām rotaļlietām, kas paredzētas nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā (2) caur to

image

image

image

image

▼M6

3.   NODAĻAS D DAĻA

Veselības sertifikāts

tādai jēlai lolojumdzīvnieku barībai, kura paredzēta tiešai pārdošanai, vai tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem kažokzvēru barošanai, ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

image

▼B

3.   NODAĻAS E DAĻA

Veselības sertifikāts

Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanā un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

image

▼M6

3.   NODAĻAS F DAĻA

Veselības sertifikāts

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (3), kas paredzēti lolojumdzīvnieku barības ražošanai un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

image

image

▼M4

4.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Zirgu dzimtas dzīvnieku asinīm un asins pagatavojumiem, kas izmantojami ārpus barības ķēdes un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

▼M9

4.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko varētu izmantot kā barības sastāvdaļas, un kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

▼M4

4.   NODAĻAS C DAĻA

Veselības sertifikāts

Tādiem neapstrādātiem asins pagatavojumiem, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtiem, kas paredzēti atvasinātu produktu ražošanai izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

4.   NODAĻAS D DAĻA

Veselības sertifikāts

Tādiem apstrādātiem asins pagatavojumiem, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtus, kas paredzēti atvasinātu produktu ražošanai izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

image

▼B

5.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Svaigām vai dzesinātām nagaiņu jēlādām un ādām, ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

5.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Apstrādātām nagaiņu jēlādām un ādām, ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

5.   NODAĻAS C DAĻA

Oficiālā deklarācija

Apstrādātām atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku jēlādām un ādām, ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (1) un kas pirms importēšanas 21 secīgas dienas laikposmā turētas atsevišķi vai tiks pārvadātas šo laikposmu

image

image

image

▼M4

6.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Apstrādātām medību trofejām un citiem pagatavojumiem no putniem un nagaiņiem, kas sastāv tikai no kauliem, ragiem, nagiem, briežragiem, zobiem, jēlādām vai ādām un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur to (2)

image

image

image

▼B

6.   NODAĻA B DAĻA

Veselības sertifikāts

Tādām medību trofejām vai citiem pagatavojumiem no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

7.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Cūku sariem no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

7.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Cūku sariem no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

▼M6

8.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas paredzēti mērķiem ārpus barības ķēdes vai tirdzniecības paraugiem (2), nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

image

image

▼B

9.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Zivju eļļai, kas nav paredzēta lietošanai pārtikā un ir izmantojama kā barības sastāvdaļas vai mērķiem ārpus barības ķēdes un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

10.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Kausētiem taukiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami kā barības sastāvdaļas un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

image

▼M4

10.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Kausētiem taukiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur(2) to

image

image

image

image

11.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Želatīnam un kolagēnam, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami kā barības sastāvdaļas vai mērķiem ārpus barības ķēdes un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur(2) to

image

image

image

image

▼B

12.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Hidrolizētām olbaltumvielām, dikalcija fosfātam un trikalcija fosfātam, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ir izmantojami kā barības sastāvdaļas vai ārpus barības ķēdes, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

image

image

13.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Biškopības blakusproduktiem, ko paredzēts izmantot tikai biškopībā, kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

▼M4

14.   NODAĻAS A DAĻA

Veselības sertifikāts

Tauku atvasinājumiem izmantošanai ārpus barības ķēdes, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur(2) to

image

image

image

image

▼B

14.   NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Tādiem tauku atvasinājumiem izmantošanai barībā vai ārpus barības ķēdes, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

▼M4

15. NODAĻA

Veselības sertifikāts

Olu produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko varētu izmantot kā barības sastāvdaļas, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur(2) to

image

image

image

▼B

16.   NODAĻA

Deklarācijas paraugs

image

►(1) C1  

17.   Veselības sertifikāts

Veselības sertifikāts

Pārstrādātiem kūtsmēsliem, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasinātiem produktiem un sikspārņu gvano, kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur (2) to

image

image

image

18.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Ragiem un ragu produktiem (izņemot ragu miltus) un nagiem un nagu produktiem (izņemot nagu miltus), kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai un ko paredzēts nosūtīt uz Eiropas Savienību vai pārvadāt tranzītā caur (2) to

image

image

image

19.   NODAĻA

Veselības sertifikāts

Želatīnam, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā un ir izmantojams fotorūpniecībā, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību

image

image

image

▼M9

20.   NODAĻA

Deklarācijas paraugs

Deklarācija, lai no trešām valstīm importētu Eiropas Savienībā vai pārvadātu tranzītā caur to starpproduktus, kas izmantojami, lai ražotu zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentus vai kosmētiku

image

image

image

image

image

▼M2

21.   NODAĻA

Deklarācijas paraugs

Importētāja deklarācija neapstrādātai vilnai un apmatojumam, kas minēti 25. panta 2. punkta e) apakšpunktā un paredzēti importam uz Eiropas Savienību

image

image

▼B




XVI PIELIKUMS

OFICIĀLĀS KONTROLES

I   NODAĻA

OFICIĀLĀS KONTROLES PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀS

1.    iedaļa

Ražošanas pārraudzība

1. Kompetentā iestāde pārrauga pārstrādes iekārtas, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas prasībām.

Tā jo īpaši:

a) pārbauda:

i) vispārīgos telpu un iekārtu tīrības un personāla higiēnas nosacījumus;

ii) pašpārbaužu, ko veic pārstrādes iekārtas uzņēmējs, efektivitāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 28. pantu; šādās pārbaudēs jāiekļauj minēto pārbaužu rezultāti un attiecīgā gadījumā paraugu ņemšana;

iii) pastāvīgās rakstiskās procedūras efektīvu īstenošanu, pamatojoties uz HACCP principiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1. punktu; šādās pārbaudēs jāiekļauj minētās īstenošanas rezultāti un attiecīgā gadījumā paraugu ņemšana;

iv) produktu standartus pēc pārstrādes; analīzes un pārbaudes jāveic saskaņā ar zinātniski atzītām metodēm, jo īpaši tām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, vai, ja Savienības tiesību aktos tādas metodes nav noteiktas, saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem, vai, ja tādu nav, valsts standartiem; un

v) uzglabāšanas nosacījumus;

b) ņem visus laboratorijas analīzēm vajadzīgos paraugus; un

c) veic jebkuras citas pārbaudes, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1069/2009 un šai regulai.

2. Kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt savus pienākumus atbilstīgi 1. punktam, jebkurā laikā jābūt brīvi pieejamai jebkurai pārstrādes iekārtas daļai un uzskaitei, tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem.

2.    iedaļa

Validācijas procedūras

1. Pirms apstiprinājuma izdošanas pārstrādes iekārtai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 44. panta 1. punktā, kompetentajai iestādei jāpārbauda, lai uzņēmējs būtu veicis pārstrādes iekārtas validāciju saskaņā ar šādām procedūrām un indikatoriem:

a) procesa apraksts ar procesa plūsmas diagrammas palīdzību;

b) kritisko kontroles punktu (CCP) identifikācija, tostarp materiāla pārstrādes ātrums nepārtraukta procesa sistēmām;

c) atbilstība īpašajām procesa prasībām, kas noteiktas ar šo regulu; un

d) šādu prasību izpilde:

▼C1

i) daļiņu izmērs periodiskas presēšanas un nepārtrauktos procesos – izteikts ar drupinātāja atveres vai laktas atveres lielumu,

▼B

ii) temperatūra, spiediens, pārstrādes laiks un — attiecībā uz nepārtrauktu procesu sistēmām — materiāla pārstrādes ātrums, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2. Periodiskas presēšanas sistēmas gadījumā:

a) temperatūra jāuzrauga ar pastāvīgu termopāri, un tās diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

b) presēšanas pakāpe jāuzrauga ar pastāvīgu manometru; spiediena diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

c) pārstrādes laiks jāuzrāda laika/temperatūras un laika/spiediena diagrammās.

Termopāris un manometrs jākalibrē vismaz vienu reizi gadā.

3. Pastāvīgas presēšanas sistēmas gadījumā:

a) temperatūra un spiediens jāuzrauga ar termopāriem vai ar infrasarkano temperatūras rādītāju, un manometri jāizmanto noteiktās pozīcijās visā pārstrādes sistēmā tādā veidā, lai temperatūra un spiediens atbilstu prasītajiem nosacījumiem visas nepārtrauktās sistēmas iekšienē vai kādā tās posmā; temperatūras un spiediena diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

b) mazākais caurplūduma laiks visas nepārtrauktās sistēmas daļas iekšienē, ja temperatūra un spiediens atbilst prasītajiem nosacījumiem, jāuzrāda kompetentajām iestādēm ar nešķīstošu marķieru (piemēram, mangāna dioksīds) palīdzību vai ar tādu metodi, kas sniedz līdzvērtīgu garantiju.

Būtiski svarīgi ir precīzi veikt materiāla pārstrādes ātruma mērījumus un kontroli, un tas jāmēra validācijas testa laikā saistībā ar tādiem CCP punktiem, kurus var kontrolēt nepārtraukti, piemēram:

i) padeves vārpstas apgriezieni minūtē (apgr./min.),

ii) elektriskā strāva (ampēri attiecībā pret noteiktu spriegumu),

iii) iztvaikošanas/kondensēšanās ātrums; vai

iv) sūkņa virzuļa gājienu skaits laika vienībā.

Visas mēriekārtas un uzraudzības iekārtas jākalibrē vismaz vienu reizi gadā.

4. Kompetentajai iestādei regulāri jāatkārto validācijas procedūru pārbaudes, ja tā uzskata to par vajadzīgu, un katrā ziņā ik reizi, kad tiek veiktas jebkādas nozīmīgas procesa pārmaiņas (piemēram, pārveidojot tehniku vai nomainot izejvielas).

II   NODAĻA

REĢISTRĒTO UN APSTIPRINĀTO UZŅĒMUMU, IEKĀRTU UN UZŅĒMĒJU SARAKSTI

1. Piekļuve reģistrēto un apstiprināto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstiem

Lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot atjauninātus reģistrēto un apstiprināto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju sarakstus, kas pieejami citām dalībvalstīm un sabiedrībai, Komisija nodrošina tīmekļa vietni, kurā norāda saites ar katras dalībvalsts nodrošinātajām valstu tīmekļa vietnēm, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā.

2. Valstu tīmekļa vietņu formāts

a) Katra dalībvalsts sniedz Komisijai saites adresi, kas ir saistīta ar valsts vienoto tīmekļa vietni, kurā iekļauts visu tās teritorijā apstiprināto uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju galvenais saraksts (“galvenais saraksts”).

b) Katrā galvenajā sarakstā ir viena lapa, un to noformē vienā Savienības oficiālajā valodā vai vairākās oficiālajās valodās.

3. Sagatavojot galvenos sarakstus, tajos papildus būtiskajai informācijai un kodiem ievēro tehniskās specifikācijas, ko Komisija publicējusi savā tīmekļa vietnē.

III   NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ OFICIĀLAJĀM KONTROLĒM

1.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz atvasināto produktu marķēšanu

Kompetentā iestāde veic šīs regulas VIII pielikuma V nodaļas 2. punktā minētās uzraudzības un uzskaites sistēmas darbības kontroli, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā kompetentā iestāde var pieprasīt papildu paraugu testēšanu saskaņā ar tā paša punkta otrajā daļā minēto metodi.

2.    iedaļa

Oficiālās kontroles mazjaudas sadedzināšanas iekārtās

Kompetentā iestāde pirms apstiprināšanas pārbauda mazjaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās paredzēts sadedzināt īpašā riska materiālus, un vismaz reizi gadā jāuzrauga atbilstība Regulai (EK) Nr. 1069/2009 un šai regulai.

3.    iedaļa

Oficiālās kontroles attālos apgabalos

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanu attālos apgabalos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde regulāri uzrauga apgabalus, kas iekļauti attālo apgabalu kategorijā, lai nodrošinātu minēto apgabalu un likvidēšanas darbību pienācīgu kontroli.

4.    iedaļa

Oficiālās kontroles reģistrētās saimniecībās attiecībā uz kažokzvēru barošanu

1. Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai kontrolētu:

a) tās barības atbilstošu sastāvu, pārstrādi un izmantošanu, kas satur gaļas-kaulu miltus vai citus produktus, kuri pārstrādāti saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā, un kuri iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām;

b) ka dzīvniekus baro ar a) punktā minēto barību, tostarp:

i) ka tiek veikta minēto dzīvnieku veselības statusa stingra pārraudzība, un

ii) ka tiek veikta atbilstoša TSE pārraudzība, kurā ietilpst regulāra paraugu ņemšana un ►C1  laboratoriska testēšana ◄ uz TSE klātbūtni.

2. Šīs iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētajos paraugos ietilpst paraugi, kas paņemti no dzīvniekiem ar neiroloģiskiem simptomiem un no vecākiem vaislas dzīvniekiem.

5.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz savākšanas centriem

1. Kompetentā iestāde:

a) iekļauj savākšanas centrus sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 47. panta 1. punktu;

b) piešķir katram savākšanas centram oficiālu numuru; un

c) atjaunina savākšanas centru sarakstu un dara to pieejamu kopā ar sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 47. panta 1. punktu.

2. Kompetentā iestāde veic oficiālas kontroles savākšanas centros, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.

▼M4

6.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un noteiktu zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanu ar pirmās kategorijas materiālu

Kompetentā iestāde pārrauga lauksaimniecības dzīvnieku veselības stāvokli reģionā, kurā notiek barošana saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas 2., 3. un 4. iedaļu, un veic atbilstošu TSE uzraudzību, tostarp regulāri ņem paraugus un veic laboratorisku testēšanu uz TSE klātbūtni.

Minētajos paraugos ietilpst paraugi, kas ņemti no dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas par inficēšanos, un no vecākiem vaislas dzīvniekiem.

▼B

7.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz dažu organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju izmantošanu

Kompetentā iestāde veic kontroles visā organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošanas un izmantošanas ķēdē, uz ko attiecināmi II pielikuma II nodaļā minētie ierobežojumi.

Minētajās kontrolēs ietver pārbaudes attiecībā uz samaisīšanu ar sastāvdaļu, kas minēta XI pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. punktā, un pārbaudes par šādu produktu krājumiem, ko tur saimniecībā, un uzskaiti, ko veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un ar šo regulu.

8.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz apstiprinātiem fotorūpniecības uzņēmumiem

Kompetentā iestāde veic dokumentācijas pārbaudes apstiprinātos fotorūpniecības uzņēmumos, kas minēti XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļas 1. punkta 3. tabulā, attiecībā uz izplatīšanas ķēdēm no pirmās ievešanas robežkontroles punktiem līdz apstiprinātiem fotorūpniecības uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka importēto, izmantoto un likvidēto produktu daudzumi sakrīt.

9.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz dažiem importētiem kausētajiem taukiem

Kompetentā iestāde veic dokumentācijas pārbaudes reģistrētos uzņēmumos un iekārtās, kas saņem kausētos taukus, kuri importēti saskaņā ar XIV pielikuma II nodaļas 9. iedaļu, attiecībā uz izplatīšanas ķēdēm no pirmās ievešanas robežkontroles punktiem līdz reģistrētiem uzņēmumiem vai iekārtām, lai pārliecinātos, ka importēto, izmantoto un likvidēto produktu daudzumi sakrīt.

▼M3

10.    iedaļa

Standarta formāts pieteikumiem, lai saņemtu dažas atļaujas Savienības iekšējā tirdzniecībā

Lai saņemtu atļauju nosūtīt Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, uzņēmēji galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumus saskaņā ar šādu formātu:

image

image

▼M9

11.    iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz hidrolīzi un likvidēšanu pēc tās

Kompetentā iestāde veic kontroles objektos, kur tiek veikta hidrolīze ar likvidēšanu pēc tās saskaņā ar IX pielikuma V nodaļas 2. iedaļas B. punktu.

Lai saskaņotu nosūtīto un likvidēto hidrolizēto materiālu daudzumus, šādas kontroles ietver dokumentācijas pārbaudes:

a) par objektā hidrolizēto materiālu daudzumu;

b) uzņēmumos vai iekārtās, kurās notiek hidrolizēto materiālu likvidēšana.

Kontroles veic regulāri, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Objekta darbības pirmo divpadsmit mēnešu laikā katru reizi, kad no konteinera tiek savākts hidrolizētais materiāls, veic kontroles apmeklējumu objektā, kurā atrodas hidrolīzes konteiners.

Pēc tam, kad pirmie divpadsmit darbības mēneši ir pagājuši, kontroles apmeklējumus uz šādiem objektiem veic katru reizi, kad konteiners tiek iztukšots, lai pārbaudītu attiecībā uz koroziju un noplūdi saskaņā ar IX pielikuma V nodaļas 2. iedaļas B punkta 3. apakšpunkta j) punktu.

▼M8

12.    iedaļa

Oficiālās kontroles apstiprinātām iekārtām dzīvnieku tauku un mājputnu mēslu dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo

Kompetentā iestāde veic dokumentu pārbaudes apstiprinātās iekārtās dzīvnieku tauku un mājputnu mēslu dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo, kā minēts III pielikuma V nodaļā, saskaņā ar 6. panta 7. un 8. punktā minētajām procedūrām.



( 1 ) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

( 2 ) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

( 3 ) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

( 4 ) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

( 5 ) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

( 6 ) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

( 7 ) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

( 8 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

( 9 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

( 10 ) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

( 11 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

( 12 ) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp

( 13 ) OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp.

( 14 ) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

( 15 ) OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

( 16 ) OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.

( 17 ) OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp.

( 18 ) OV L 262, 27.9.1976, 169. lpp.

( 19 ) OV L 125, 23.5.1996, 3. lpp.

( 20 ) OV L 125, 23.5.1996, 10. lpp.

( 21 ) OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

( 22 ) OV L 311, 28.11.2001, 67. lpp.

( 23 ) OV L 311, 28.11.2001, 1. lpp.

( 24 ) OV L 169, 12.7.1993, 1. lpp.

( 25 ) OV L 331, 7.12.1998, 1. lpp.

( 26 ) OV L 189, 20.7.1990, 17. lpp.

( 27 ) OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.

( 28 ) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

( 29 ) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

( 30 ) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

( 31 ) OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.

( 32 ) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

( 33 ) OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.

( 34 ) OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

( 35 ) OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.

( 36 ) OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.

( 37 ) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

( 38 ) OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.

( 39 ) OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.

( 40 ) OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

( 41 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

( 42 ) OV L 117, 13.5.2003, 14. lpp.

( 43 ) OV L 117, 13.5.2003, 32. lpp.

( 44 ) OV L 117, 13.5.2003, 37. lpp.

( 45 ) OV L 16, 20.1.2005, 46. lpp.

( 46 ) OV L 19, 21.1.2005, 27. lpp.

( 47 ) OV L 29, 2.2.2006, 31. lpp.

( 48 ) OV L 215, 5.8.2006, 10. lpp.

( 49 ) OV L 379, 28.12.2006, 98. lpp.

( 50 ) OV L 162, 30.4.2004, 62. lpp.

( 51 ) OV L 151, 30.4.2004., 11. lpp.

( 52 ) OV L 32, 4.2.2006., 13. lpp.

( 53 ) BS EN 12880:2000, “Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”, Eiropas Standartizācijas komiteja.

( 54 ) CEN EN 459-2:2002 metode CEN/TC 51 “Cements un būvkaļķi”, Eiropas Standartizācijas komiteja.

( 55 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.

( 56 ) CEN TC/102 – Sterilizētāji medicīnas mērķiem — EN 285:2006 + A2:2009 – Sterilizācija – Tvaika sterilizētāji – Lielie sterilizētāji, atsauce publicēta OV C 293, 2.12.2009., 39. lpp.

( 57 ) F0 ir aprēķinātā nāvējošā iedarbība uz baktēriju sporām. F0 vērtība 3,00 nozīmē, ka produkta aukstākais punkts ir sakarsēts pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nāvējošu iedarbību, kas iegūta produkta apstrādē 121 °C (250 °F) temperatūrā trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu.

( 58 UHT ir apstrāde īpaši augstā temperatūrā, t. i., vismaz vienu sekundi 132 °C temperatūrā.

( 59 HTST ir pasterizācija augstā temperatūrā uz īsu laiku, t. i., vismaz 15 sekundes 72 °C temperatūrā vai līdzvērtīga pasterizācijas iedarbība, kas fosfatāzes testā uzrāda negatīvu reakciju.

Top