This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Commission Regulation (EU) No 965/2012 of 5 October 2012 laying down technical requirements and administrative procedures related to air operations pursuant to Regulation (EC) No 216/2008 of the European Parliament and of the Council
Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 ( 2012. gada 5. oktobris ), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 ( 2012. gada 5. oktobris ), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
OJ L 296, 25.10.2012, p. 1–148 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 024 P. 132 - 279
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 31/12/2020
25.10.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 296/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 965/2012
(2012. gada 5. oktobris),
ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu un 10. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Ekspluatantiem un personālam, kas iesaistīts konkrētu gaisa kuģu ekspluatācijā, jāatbilst attiecīgajām pamatprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 216/2008 ir noteikts, ka dalībvalstis papildus to apliecību uzraudzībai, ko tās izsniegušas, veic izmeklēšanas, tostarp perona pārbaudes, un visus pasākumus, tostarp gaisa kuģa nosēdināšanu, lai novērstu pārkāpuma turpināšanos. |
(3) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Komisijai būtu jāpieņem vajadzīgie īstenošanas noteikumi, lai iedibinātu priekšnoteikumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai. |
(4) |
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropas Savienībā, īstenošanas pasākumos jāatspoguļo jaunākie tehniskie sasniegumi, tostarp paraugprakse, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība gaisa kuģu ekspluatācijas jomā. Attiecīgi ir jāņem vērā tehniskās prasības un administratīvās procedūras, par kurām laikā līdz 2009. gada 30. jūnijam ir panākta vienošanās Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (turpmāk – ICAO) un Eiropas apvienotajās aviācijas institūcijās, kā arī spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz atsevišķām valstīs spēkā esošām specifiskām prasībām. |
(5) |
Jānodrošina, lai aeronavigācijas nozarei un dalībvalstu pārvaldes iestādēm būtu pietiekami daudz laika, lai varētu pielāgoties šim jaunajam regulatīvajam satvaram un ar konkrētiem nosacījumiem atzīt pirms šīs regulas piemērošanas izsniegto apliecību derīgumu. |
(6) |
Šī regula ir īstenošanas pasākums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 216/2008 8. panta 5. punktā un 10. panta 5. punktā, tāpēc Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (2) III pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK (3) uzskata par atceltu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 69. panta 3. punktu un 69. panta 5. punktu. Tomēr III pielikumam būtu jāpaliek spēkā pagaidu kārtā, līdz beidzas šajā regulā paredzētie pārejas periodi, attiecībā uz tām jomām, kurās vēl nav pieņemti īstenošanas pasākumi. Līdzīgi pagaidu kārtā, līdz beidzas šajā regulā paredzētie pārejas periodi, ir jāturpina piemērot Direktīva 2004/36/EK. |
(7) |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra sagatavoja īstenošanas noteikumu projektu un iesniedza to kā atzinumu Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus par komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām vai helikopteriem un par tādu ekspluatantu gaisa kuģu perona pārbaudēm, kuri atrodas citas valsts drošības uzraudzībā, tiem nolaižoties lidostās, kas atrodas teritorijā, uz ko attiecas Līguma noteikumi.
2. Ar šo regulu paredz sīki izstrādātus noteikumus arī par to, ar kādiem nosacījumiem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, aptur vai atsauc tādu gaisa kuģu ekspluatantu apliecības, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un kuri ir iesaistīti komerciālos gaisa pārvadājumos, par apliecību turētāju tiesībām un pienākumiem, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem drošības apsvērumu dēļ lidojumi jāaizliedz, jāierobežo vai uz tiem jāattiecina zināmi nosacījumi.
3. Šo regulu nepiemēro gaisa kuģu ekspluatācijas jomām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1. |
“Komerciāls gaisa pārvadājums” ir gaisa kuģa lidojums pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai par samaksu vai citu atlīdzību. |
2. |
“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg. |
3. |
“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs. |
4. |
“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu. |
Papildu definīcijas II–V pielikuma piemērošanas nolūkos ir noteiktas I pielikumā.
3. pants
Uzraudzības spējas
1. Dalībvalsts vienu vai vairākas šīs dalībvalsts iestādes nosaka par tās kompetento(-ajām) iestādi(-ēm), kam ir nepieciešamās pilnvaras un kas atbild par personu un organizāciju sertificēšanu un uzraudzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.
2. Ja dalībvalsts par kompetento iestādi nosaka vairākas iestādes:
a) |
ir skaidri jānosaka katras kompetentās iestādes kompetences joma atbildības un teritoriālā ziņā; un |
b) |
jāiedibina koordinācija starp šīm iestādēm, lai tās savas kompetences ietvaros nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār visām organizācijām un personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā(-ās) iestāde(-es) spēj pienācīgi veikt visu tās(to) uzraudzības programmā ietilpstošo personu un organizāciju uzraudzību, tostarp, ka šai(šīm) iestādei(-ēm) ir pietiekami resursi šīs regulas prasību izpildei.
4. Dalībvalstis gādā, lai kompetentās iestādes darbinieki neveiktu uzraudzības pasākumus, ja ir pierādījumi par to, ka šādi pasākumi varētu tieši vai netieši izraisīt interešu konfliktu, jo īpaši saistībā ar ģimenes vai finanšu interesēm.
5. Darbiniekiem, kurus kompetentā iestāde pilnvarojusi veikt sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumus, jābūt tiesīgiem veikt vismaz šādus uzdevumus:
a) |
pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi; |
b) |
kopēt vai veikt izrakstus no šādiem reģistriem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem; |
c) |
uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu; |
d) |
iekļūt attiecīgajās telpās, darba vietās vai transporta līdzekļos; |
e) |
veikt revīziju, izmeklēšanu, novērtējumus un pārbaudes, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudes un nepaziņotas pārbaudes, |
f) |
attiecīgā gadījumā veikt vai uzsākt izpildes nodrošināšanas pasākumus. |
6. Uzdevumus, kas paredzēti 5. punktā, veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām.
4. pants
Perona pārbaudes
Tādu gaisa kuģu ekspluatantu perona pārbaudes, kas atrodas citas dalībvalsts vai trešās valsts drošības uzraudzībā, veic saskaņā ar II pielikuma RAMP apakšdaļu.
5. pants
Gaisa kuģu ekspluatācija
1. Ekspluatanti ekspluatē gaisa kuģi tikai komerciālu gaisa pārvadājumu veikšanai, kā precizēts III un IV pielikumā.
2. Komerciālu gaisa pārvadājumu ekspluatanti nodrošina atbilstību attiecīgajiem V pielikuma noteikumiem, ekspluatējot
a) |
lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto nolūkā:
|
b) |
lidmašīnas un helikopterus, ko izmanto bīstamu izstrādājumu pārvadājumiem (DG); |
c) |
divdzinēju lidmašīnas, ko izmanto palielināta attāluma lidojumos (ETOPS) komerciālos gaisa pārvadājumos; |
d) |
helikopterus, ko izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem un kuri ir aprīkoti ar nakts redzamības attēlveides sistēmām (NVIS); |
e) |
helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, ekspluatējot vinču (HHO); un |
f) |
helikopterus, ko izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos neatliekamās medicīniskās palīdzības lidojumiem (HEMS). |
6. pants
Atkāpes
1. Tādu komerciālu gaisa pārvadājumu gadījumā, kas sākas un beidzas tajā pašā lidostā/ekspluatācijas vietā un kuros izmanto B klases lidmašīnas vai nekompleksus helikopterus, atbilstība III un IV pielikuma prasībām nav jānodrošina.
Tomēr minētajos pārvadājumos jāievēro šādas prasības:
a) |
attiecībā uz lidmašīnām – Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikums un saistītie valstu piemērotie atbrīvojumi, kuru pamatā ir kompetento iestāžu veikts riska novērtējums; |
b) |
helikopteriem – valsts noteiktās prasības. |
2. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 5. punktā minētos gaisa kuģus, ja tos izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, ekspluatē atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 14. oktobra Lēmumā C(2009) 7633. Tomēr par jebkurām izmaiņām ekspluatācijā, kas ietekmē minētajā lēmumā izklāstītos nosacījumus, paziņo Komisijai un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”) pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas.
Ja dalībvalsts, kas nav Lēmuma C(2009) 7633 adresātvalsts, paredz izmantot minētajā lēmumā paredzēto atkāpi, tā par savu nodomu paziņo Komisijai un Aģentūrai pirms attiecīgās atkāpes piemērošanas. Komisija un Aģentūra izvērtē, cik lielā mērā šī izmaiņa vai paredzētais izmantojums novirzās no Lēmuma C(2009) 7633 nosacījumiem vai ietekmē sākotnējo, saistībā ar šo lēmumu veikto drošības novērtējumu. Ja izvērtējumā izrādās, ka izmaiņa vai paredzētais izmantojums neatbilst sākotnējam drošības novērtējumam, kas tika veikts Lēmuma C(2009) 7633 sakarā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz jaunu atkāpes pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.
3. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ar gaisa kuģu tipu ieviešanu vai modificēšanu saistītus lidojumus, kurus veic projektēšanas vai ražošanas organizācijas atbilstīgi savām tiesībām, turpina ekspluatēt atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.
4. Neatkarīgi no 5. panta piemērošanas dalībvalstis var turpināt pieprasīt īpašu apstiprinājumu un papildu prasības attiecībā uz ekspluatācijas procedūrām, aprīkojumu, apkalpes kvalifikāciju un apmācību komerciālo gaisa pārvadājumu helikopteriem lidojumu veikšanai atklātā jūrā, ievērojot to attiecīgos valsts tiesību aktus. Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai papildu prasības, ko piemēro, piešķirot šādus īpašus apstiprinājumus. Šīs prasības nevar būt mazāk ierobežojošas par III un IV pielikumā noteiktajām prasībām.
5. Atkāpjoties no IV pielikuma CAT.POL.A.300. punkta a) apakšpunkta, viendzinēja lidmašīnas, ja tās izmanto komerciālos gaisa pārvadājumos, naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC) tiek ekspluatētas atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti piemērotajos atbrīvojumos, kurus dalībvalstis piešķīrušas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 2. punktam.
Visas izmaiņas šo lidmašīnu ekspluatācijā, kas ietekmē minētajos atbrīvojumos izvirzītos nosacījumus, paziņo Komisijai un Aģentūrai pirms attiecīgo izmaiņu ieviešanas. Komisija un Aģentūra izvērtē ierosināto izmaiņu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 5. punktu.
6. Jau esošos pārvadājumus ar helikopteru no sabiedrības interešu teritorijas (PIS) un uz šādu teritoriju var turpināt veikt, atkāpjoties no IV pielikuma CAT.POL.H.225. punkta, ja šīs PIS teritorijas lieluma, šķēršļu vides vai paša helikoptera dēļ nav iespējams nodrošināt atbilstību prasībām par 1. klases parametriem atbilstīgu ekspluatāciju. Šādus lidojumus veic saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai piemērotos nosacījumus.
7. pants
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības
1. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), ko pirms šīs regulas piemērošanas dalībvalsts izdevusi komerciālo gaisa pārvadājumu lidmašīnu ekspluatantiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3922/91, uzskata par tādām apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu.
Tomēr ne vēlāk kā 2014. gada 28. oktobrī:
a) |
ekspluatanti pielāgo savu pārvaldības sistēmu, mācību programmas, procedūras un rokasgrāmatas tā, lai tās atbilstu III, IV un, attiecīgi, V pielikuma noteikumiem; |
b) |
AOC aizstāj ar apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
2. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), ko dalībvalsts izdevusi komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītu helikopteru ekspluatantiem pirms šīs regulas piemērošanas, konvertē par šai regulai atbilstošām AOC apliecībām saskaņā ar konvertācijas ziņojumu, kuru, apspriežoties ar Aģentūru, ir sagatavojusi attiecīgo AOC izdevēja dalībvalsts.
Konvertācijas ziņojumā apraksta
a) |
valsts prasības, uz kuru pamata AOC tika izsniegtas; |
b) |
ekspluatantiem piešķirtās tiesības; |
c) |
atšķirības starp valsts prasībām, uz kuru pamata AOC tika izdotas, un III, IV un V pielikuma prasībām, kopā ar norādi par to, kā un kad ekspluatantiem būs jānodrošina pilnīga atbilstība minētajiem pielikumiem. |
Konvertācijas ziņojumā iekļauj arī visu to dokumentu kopijas, kas nepieciešami, lai apliecinātu a) līdz c) apakšpunktos izklāstītos elementus, tostarp attiecīgo valsts prasību un procedūru kopijas.
8. pants
Lidojuma laika ierobežojumi
Lidojuma un darba laika ierobežojumiem piemēro turpmāko:
a) |
lidmašīnām – Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 4. punktu un III pielikuma Q apakšdaļu; |
b) |
helikopteriem – valsts noteiktās prasības. |
9. pants
Obligāto iekārtu saraksts
Obligāto iekārtu sarakstus (MEL), kurus pirms šīs regulas piemērošanas apstiprinājusi ekspluatanta valsts vai, attiecīgi, reģistrētājvalsts, uzskata par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu, un ekspluatants, kas apstiprinājumu saņēmis, var turpināt tos izmantot.
Kad ir sākts piemērot šo regulu, visas izmaiņas obligāto iekārtu sarakstā (MEL) veic saskaņā ar III pielikuma ORO.MLR.105. punktu.
10. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2012. gada 28. oktobra.
2. Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis var nolemt nepiemērot I–V pielikuma noteikumus līdz 2014. gada 28. oktobrim.
Ja dalībvalsts izmanto šo iespēju, tā to paziņo Komisijai un Aģentūrai. Šajā paziņojumā jāiekļauj šādas atkāpes iemesli un tās ilgums, kā arī īstenošanas programma, kurā izklāstīti paredzētie pasākumi un to īstenošanas termiņš.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2012. gada 5. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(2) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.
(3) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.
I PIELIKUMS
II–V pielikumā izmantoto terminu definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas.
1. |
“Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja lidostas valsts ir deklarējusi, ka šāda bremzēšanas josla ir pieejama, un ja šī bremzēšanas josla dominējošos ekspluatācijas apstākļos var panest lidmašīnas masu. |
2. |
“Attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir tiesiski nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai paskaidrotu līdzekļus, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. |
3. |
“Pieņemšanas kontrollapa” ir dokuments, kuru izmanto, lai palīdzētu veikt bīstamu izstrādājumu paku vizuālu pārbaudi, kā arī to pavaddokumentu pārbaudi, lai noteiktu, ka visas attiecīgās prasības ir ievērotas. |
4. |
“Atbilstošs lidlauks” ir lidlauks, kurā var ekspluatēt gaisa kuģi, ņemot vērā piemērojamās veiktspējas prasības un skrejceļa raksturojumus. |
5. |
Pasažieru klasifikācijas nolūkā:
|
6. |
“Lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis ar dzinēju un nekustīgiem spārniem, kuru gaisā notur gaisa aerodinamiskā iedarbība uz spārniem. |
7. |
“Lidojums, kurā izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS)” – NVIS lidojumos saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) – ir naktī veikta lidojuma daļa, apkalpes loceklim izmantojot nakts redzamības brilles (NVG). |
8. |
“Gaisa kuģis” ir lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu. |
9. |
“Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi saistītus AMC. |
10. |
“Pretapledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kas uz zināmu laiku (iedarbības laiku) nodrošina aizsardzību pret sarmas vai apledojuma veidošanos un sniega uzkrāšanos uz gaisa kuģa apstrādātajām virsmām. |
11. |
“Salona apkalpes loceklis” ir atbilstīgi kvalificēts apkalpes loceklis, kurš nav lidojuma apkalpes loceklis vai tehniskās apkalpes loceklis un kuram ekspluatants ir uzticējis ekspluatācijas laikā veikt ar pasažieru un lidojuma drošību saistītus uzdevumus. |
12. |
“I kategorijas (CAT I) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, ko veic, izmantojot instrumentālās nosēšanās sistēmu (ILS), nosēšanās vadības mikroviļņu sistēmu (MLS), GLS (uz zemes bāzēta funkcionāli papildināta globālās satelītnavigācijas (GNSS/GBAS) nosēšanās vadības sistēma), precīzas pieejas radaru (PAR) vai GNSS ar satelītā uzstādītu darbības uzlabošanas sistēmu (SBAS), un kur lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) nav mazāks par 200 pēdām un redzamība uz skrejceļa (RVR) nav mazāka par 550 m lidmašīnām un 500 m helikopteriem. |
13. |
“II kategorijas (CAT II) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
14. |
“IIIA kategorijas (CAT IIIA) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
15. |
“IIIB kategorijas (CAT IIIB) pieeja” – precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, kad:
|
16. |
“A kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vairākiem dzinējiem, kas projektēts ar dzinēja un sistēmas izolācijas īpatnībām atbilstīgi piemērojamajām lidojumderīguma normām un kas var veikt lidojumus, izmantojot pacelšanās un nosēšanās datus, kuri paredzēti saskaņā ar kritiskas dzinēja atteices jēdzienu un kuri dzinēja atteices gadījumā nodrošina atbilstīgu paredzēto virsmas laukumu un atbilstošu veiktspēju nepārtraukta, droša lidojuma vai drošas pārtrauktās pacelšanās veikšanai. |
17. |
“B kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas neatbilst A kategorijas standartiem. B kategorijas helikopteriem nav garantētas spējas turpināt drošu lidojumu dzinēja atteices gadījumā, un tiem ir jāveic piespiedu nosēšanās. |
18. |
“Sertifikācijas specifikācijas (CS)” ir Aģentūras pieņemtie tehniskie standarti, kuros norādīts, kā apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā. |
19. |
“Pieeja pa apli” ir instrumentālas pieejas vizuālā fāze, kurā gaisa kuģis nonāk tādā pozīcijā, kas ir piemērota, lai nosēstos uz skrejceļa/pieejas beigu posma un pacelšanās zonā (FATO), kuru izvietojuma dēļ nav iespējama tieša pieeja. |
20. |
“Šķēršļbrīva josla” ir pilnvarotās iestādes kontrolē esoša, noteikta taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam. |
21. |
“Mākoņu apakšējās robežas augstums” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas tuvumā vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa. |
22. |
“Kodu koplietošana” ir vienošanās, kad viens pārvadātājs ar savas aviokompānijas kodu pārdod un izdod biļetes uz cita pārvadātāja lidojumu. |
23. |
“Blīvi apdzīvots rajons” – attiecībā uz pilsētu vai apdzīvotu vietu – ir jebkurš rajons, kas tiek galvenokārt izmantots dzīvošanai, komercdarbībai vai atpūtai. |
24. |
“Kontaminēts skrejceļš” skrejceļu uzskata par kontaminētu, ja uz vairāk nekā 25 % no skrejceļa virsmas laukuma vajadzīgā garuma un platuma, kas tiek izmantots, attiecas šie apstākļi:
|
25. |
“Degviela neparedzētiem apstākļiem” ir degvielas daudzums, kas paredzēts, lai kompensētu neparedzētu faktoru ietekmētu degvielas patēriņu līdz galamērķa lidlaukam. |
26. |
“Vienmērīga augstuma samazināšana pieejas beigu posmā (CDFA)” ir nolaišanās paņēmiens, kas atbilst stabilas pieejas procedūrām, neprecīzas instrumentālās pieejas beigu posmā, kad, neizlīdzinot gaisa kuģi, vienmērīgi tiek samazināts augstums no absolūtā/relatīvā augstuma vai augstuma, kas ir augstāks par pieejas pēdējam posmam noteikto absolūto/relatīvo augstumu, līdz punktam apmēram 15 m (50 pēdas) virs nosēšanās skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur jāsāk attiecīgajam gaisa kuģa tipam atbilstīgs izlīdzināšanas manevrs. |
27. |
“Pārrēķināta meteoroloģiskā redzamība (CMV)” ir par RVR pārrēķināta ziņotā meteoroloģiskā redzamība. |
28. |
“Apkalpes loceklis” ir ekspluatanta nozīmēta persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī. |
29. |
“Lidojuma kritiskie posmi” lidmašīnām ir pacelšanās ieskrējiens, pacelšanās trajektorija, pieejas beigu posms, otrais aplis, nosēšanās, nosēšanās ar nosēšanās izskrējienu, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris. |
30. |
“Lidojuma kritiskie posmi” helikopteriem – manevrēšana, karāšanās, pacelšanās, pieejas beigu posms, otrais riņķis, nosēšanās, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris. |
31. |
“Mitrs skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma nav sausa, bet mitrums nepiešķir tam spīdumu. |
32. |
“Bīstami izstrādājumi (DG)” ir priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamo izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti saskaņā ar šīm instrukcijām. |
33. |
“Negadījums ar bīstamiem izstrādājumiem” ir notikums, kas saistīts ar bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu gaisā, kas rada letālus vai smagus miesas bojājumus personai vai īpašuma bojājumus lielos apmēros. |
34. |
“Incidents ar bīstamiem izstrādājumiem” ir:
|
35. |
“Atledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kuru veicot, gaisa kuģa virsmu atbrīvo no sarmas, ledus, sniega vai šķīdoņa, lai nodrošinātu, ka virsmas nav kontaminētas. |
36. |
“Noteiktais pēcpacelšanās punkts (DPATO)” ir punkts pacelšanās un sākotnējās augstuma uzņemšanas fāzē, pirms kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
37. |
“Noteiktais pirmsnosēšanās punkts (DPBL)” ir punkts pieejas un nosēšanās fāzē, pēc kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
38. |
“DR attālums” ir horizontālais attālums, kuru helikopters nolido no pieejamās pacelšanās distances beigām. |
39. |
“Līgums par nomāšanu bez apkalpes” līgums starp uzņēmumiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē atbilstīgi nomnieka gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem. |
40. |
“Sausā ekspluatācijas masa” ir konkrētai ekspluatācijai gatavas lidmašīnas kopējā masa bez izmantojamās degvielas un derīgās kravas. |
41. |
“Sauss skrejceļš” ir skrejceļš, kas nav nedz mitrs, nedz kontaminēts, tostarp tāds asfaltēts skrejceļš, kas ir īpaši sagatavots ar rievām vai porainu klājumu un ko uztur tādu, lai nodrošinātu “faktiski sausu” bremzēšanu pat mitros apstākļos. |
42. |
“Paaugstināta pieejas beigu posma un pacelšanās zona (paaugstināta FATO)” ir FATO, kas ir vismaz 3 metrus augstāka par apkārtējo virsmu. |
43. |
“Rezerves lidlauks maršrutā (ERA)” ir maršrutā pieejams atbilstošs rezerves lidlauks, kurš var būt nepieciešams plānošanas posmā. |
44. |
“Redzamības uzlabošanas sistēma (EVS)” ir attēlveides sensoru uztvertu apkārtējās vides attēlu elektroniska atveide reāllaikā. |
45. |
“Pieejas beigu posma un pacelšanās zona (FATO)” ir noteikta helikoptera ekspluatācijas zona, virs kuras tiek pabeigts pieejas manevra pēdējais posms līdz karāšanās vai nosēšanās darbībai un no kuras tiek sākts pacelšanās manevrs. Gadījumos, kad FATO jāizmanto 1. klases parametru helikopteru lidojumiem, noteiktā zona ietver pieejamo noraidītās pacelšanās zonu. |
46. |
“Lidojuma datu uzraudzība (FDM)” ir ikdienas ekspluatācijā iegūtu digitālo lidojuma parametru proaktīva izmantošana aviācijas drošības uzlabošanai, neietverot soda sankcijas. |
47. |
“Lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD)” ir trenažieru iekārta, kas:
|
48. |
“ERA lidlauks degvielas daudzuma mazināšanai” ir plānošanas posmā izraudzīts ERA lidlauks, ko izmanto neparedzētiem apstākļiem paredzētā degvielas daudzuma samazināšanai. |
49. |
“GBAS nosēšanās vadības sistēma (GLS)” ir pieejas uz nosēšanos vadības sistēma, kur izmantota uz zemes bāzētas globālās satelītnavigācijas sistēmas funkcionalitātes papildināšanas sistēmas (GNSS/GBAS) informācija, kas sniedz norādījumus gaisa kuģim par GNSS noteikto sānu pozīciju un vertikālo pozīciju. Pieejas trajektorijas noteikšanai izmanto atsauci uz ģeometrisko augstumu. |
50. |
“Virszemes avārijas dienestu personāls” ir jebkuru uz zemes bāzētu avārijas dienestu darbinieki (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji u. c.), kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) un kuru pienākumi pilnā mērā saistīti ar helikoptera ekspluatāciju. |
51. |
“Nosēdināšana” ir gaisa kuģim noteikts oficiāls aizliegums pacelties un nepieciešamo pasākumu veikšana, lai atturētu gaisa kuģi no pacelšanās. |
52. |
“Priekšējais ekrāns (HUD)” ir ekrānu sistēma, kas pilota priekšējā ārējā redzeslaukā sniedz informāciju par lidojumu un būtiski neierobežo ārējo redzamību. |
53. |
“Nosēšanās vadības priekšējo ekrānu sistēma (HUDLS)” ir kompleksa gaisa kuģu sistēma, kas pilota redzeslaukā sniedz norādes, vadot pilota darbības pieejas un nosēšanās un/vai otrā apļa procedūras laikā. Šajā sistēmā ir visi sensori, datori, barošanas padeves sistēmas, norādes, rādījumi un vadības ierīces. |
54. |
“Helikopters” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm. |
55. |
“Helikoptera vinčas operatoru (HHO) apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kas pilda noteiktus pienākumus, kas saistīti ar vinčas ekspluatāciju. |
56. |
“Helikopteru klājs” ir FATO uz peldošas vai stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā. |
57. |
“HEMS apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kam HEMS lidojumos uzticēti pienākumi sniegt medicīnisko palīdzību personām, kam tā nepieciešama, un palīdzību pilotam glābšanas operācijas laikā. |
58. |
“HEMS lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HEMS apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumos, kad ir svarīgi nekavējoties un ātri pārvadāt:
|
59. |
“HEMS ekspluatācijas bāze” ir lidlauks, kur HEMS apkalpes locekļi un HEMS helikopters var būt gatavi HEMS darbībām. |
60. |
“HEMS darbības vieta” ir HEMS lidojuma laikā komandiera izvēlēta vieta, lai veiktu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču, nosēšanos un pacelšanos. |
61. |
“HHO lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču. |
62. |
“HHO atklātā jūrā” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču uz/no kuģa vai konstrukcijas jūrā vai tieši atklātā jūrā. |
63. |
“HHO pasažieris” ir persona, kas jāpaceļ vai jānolaiž ar helikoptera vinču. |
64. |
“HHO objekts” ir noteikta vieta, kur helikopters veic pacelšanas/nolaišanas darbības. |
65. |
“Iedarbības laiks (HoT)” ir aprēķināts laiks, cik ilgi pretapledošanas šķidrums novērš ledus vai sarmas veidošanos vai sniega uzkrāšanos uz aizsargātām (ar pretapledošanas šķidrumu apstrādātām) lidmašīnas virsmām. |
66. |
“Nelabvēlīgs apvidus” ir
|
67. |
“Nosēšanās lēmuma pieņemšanas punkts (LDP)” ir nosēšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā ir notikusi dzinēja atteice, iespējams droši turpināt nosēšanos vai sākt pārtraukto nosēšanos. |
68. |
“Pieejamā nosēšanās distance (LDA)” ir skrejceļa garums, ko par pieejamu deklarējusi lidostas valsts un kas ir derīgs lidmašīnas noskrējienam pēc nosēšanās. |
69. |
“Sauszemes lidmašīna” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz zemes, arī amfībijas, ko izmanto kā sauszemes lidmašīnas. |
70. |
“Helikoptera vietējā ekspluatācija” ir komerciāli gaisa pārvadājumi, ko dienas laikā veic ar helikopteru, kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa (MCTOM) ir lielāka par 3 175 kg un maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām vietām, maršrutos, kuros navigācija notiek, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, un ko veic lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ģeogrāfiskā teritorijā. |
71. |
“Sliktas redzamības procedūras (LVP)” ir procedūras, ko piemēro lidlaukā, lai sliktas redzamības apstākļos garantētu drošu ekspluatāciju I un II kategorijas parametriem neatbilstīgas, kā arī II un III kategorijas pieejas laikā, kā arī pacelšanās laikā sliktas redzamības apstākļos. |
72. |
“Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO)” ir pacelšanās, ja RVR ir mazāka par 400 m, bet nav mazāka par 75 m. |
73. |
“I kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (LTS CAT I)” – I kategorijas instrumentāla pieeja un nosēšanās, kad DH atbilst I kategorijai, bet RVR ir mazāka nekā parasti šajā DH, taču ne mazāka par 400 m. |
74. |
“Maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC)” ir viena gaisa kuģa pasažieru vietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Ņemot par pamatu maksimālo pasažieru vietu konfigurāciju, kas noteikta tipa sertifikāta (TC), papildu tipa sertifikāta (STC) izsniegšanas procesā vai tad, ja TC vai STC pielāgo atbilstīgi konkrētam gaisa kuģim, kā arī ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus, MOPSC var būt vienāds vai mazāks vietu skaits. |
75. |
“Mediķis” ir medicīnas darbinieks, ko HEMS lidojuma laikā pārvadā helikopterā, tostarp – bet ne tikai – ārsti, medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. |
76. |
“Nakts” ir laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde. |
77. |
“Nakts redzamības brilles (NVG)” ir uz galvas uzliekama binokulāra, gaismu pastiprinoša ierīce, kas naktī uzlabo spēju orientēties pēc redzamās virsmas. |
78. |
“Nakts redzamības attēlveides sistēma (NVIS)” ir sistēma, kurā apvienoti visi elementi, kas nodrošina veiksmīgu un drošu NVG lietošanu helikoptera vadīšanas laikā. Sistēmā ir vismaz: NVG, NVIS apgaismojums, helikoptera ierīces, apmācības un nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšana. |
79. |
“Labvēlīgs apvidus” ir apvidus, kur:
Par labvēlīgām jebkurā gadījumā atzīst blīvi apdzīvotas teritorijas daļas, kur iespējama atbilstīgi droša piespiedu nosēšanās. |
80. |
“Neprecīzas pieejas procedūra (NPA)” ir instrumentālās pieejas procedūra, kur, vienmērīgi samazinot augstumu pieejas beigu posmā (CDFA), minimālais nolaišanās augstums (MDH) vai DH nav zemāks par 250 pēdām un RVR/CMV nav mazāks par 750 m lidmašīnām un 600 m helikopteriem. |
81. |
“NVIS apkalpes loceklis” ir NVIS lidojumam norīkots tehniskās apkalpes loceklis. |
82. |
“NVIS lidojums” ir lidojums, ko nakts vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC), lidojumu apkalpei izmantojot NVG, veic ar helikopteru, kuru ekspluatē atbilstīgi NVIS apstiprinājuma nosacījumiem. |
83. |
“Darbības atklātā jūrā” ir darbības, kuru būtiska daļa parasti saistīta ar lidojumiem virs jūras teritorijām uz vai no vietām atklātā jūrā. |
84. |
“Ekspluatācijas vieta” ir vieta, kas nav lidlauks un ko ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis, vai komandieris izvēlējies, lai veiktu nosēšanos, pacelšanos un/vai ārējas darbības ar kravu. |
85. |
“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu. |
86. |
“2. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj droši turpināt lidojumu, izņemot gadījumu, ja atteice notiek pacelšanās posma sākumā vai nosēšanās beigu posmā, jo šajos gadījumos, iespējams, nepieciešama piespiedu nosēšanās. |
87. |
“3. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad dzinēja atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā helikopteram ar vairākiem dzinējiem varētu būt jāveic piespiedu nosēšanās vai helikopteram ar vienu dzinēju piespiedu nosēšanās jāveic noteikti. |
88. |
“Lidojuma vadība” ir atbildība par lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu drošības apsvērumu dēļ. |
89. |
“II kategorijas parametriem neatbilstīga ekspluatācija (OTS CAT II)” ir precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, apstākļos, kad nav pieejami daži vai visi II kategorijas parametriem atbilstīgie precīzas tuvošanās uguņu sistēmas elementi un kad
|
90. |
“A klases lidmašīnas” ir vairākdzinēju turbopropelleru lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg, kā arī visas daudzdzinēju turboreaktīvās lidmašīnas. |
91. |
“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg. |
92. |
“C klases lidmašīnas” ir virzuļdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg. |
93. |
“Gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kas iecelts, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi. Komerciālajos gaisa pārvadājumos gaisa kuģa kapteini sauc par komandieri. |
94. |
“Galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir organizācijas galvenais birojs vai reģistrēts birojs, kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole. |
95. |
“Prioritāro perona pārbaužu noteikšana” ir prioritāra rakstura piešķiršana konkrētai perona pārbaužu kopējā skaita daļai, ko ik gadus veic kompetentā iestāde vai kas tiek veiktas tās vārdā saskaņā ar ARO daļas noteikumiem. |
96. |
“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs. |
97. |
“Perona pārbaude” ir gaisa kuģa, lidojuma apkalpes un salona apkalpes kvalifikāciju un lidojuma dokumentācijas kontrole, lai pārliecinātos par atbilstību piemērojamajām prasībām. |
98. |
“Defektu novēršanas starplaiks” ir ekspluatācijas laika ierobežojums kādas iekārtas atteices gadījumā. |
99. |
“Pieejamā pārtrauktas pacelšanās distance (RTODAH)” ir pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas garums, kura deklarēta kā pieejama un ir derīga 1. klases parametru helikopteriem pārtrauktas pacelšanās pabeigšanai. |
100. |
“Nepieciešamā pārtrauktās pacelšanās distance (RTODRH)” ir horizontālais attālums, kāds nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā helikopters pilnībā apstājas pēc dzinēja atteices un pacelšanās pārtraukšanas lēmuma pieņemšanas punktā. |
101. |
“Redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis. |
102. |
“Droša piespiedu nosēšanās” ir nenovēršama nosēšanās uz zemes vai ūdens, kuras veikšanas laikā var pietiekami pamatoti paredzēt, ka gaisa kuģī vai uz attiecīgās virsmas esošajām personām netiks nodarīti miesas bojājumi. |
103. |
“Hidroplāns” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz ūdens virsmas, arī amfībijas, ko izmanto kā hidroplānus. |
104. |
“Atsevišķi skrejceļi” ir skrejceļi, kas ir vienā lidlaukā un ir atsevišķas nolaišanās virsmas. Ja kāds no skrejceļiem ir bloķēts, šos skrejceļus var izmantot papildus vai šķērsot, netraucējot citu skrejceļu plānoto ekspluatāciju. Katram skrejceļam jābūt atsevišķai pieejas procedūrai ar atsevišķiem navigācijas līdzekļiem. |
105. |
“Speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuāli meteoroloģiskie apstākļi (VMC). |
106. |
“Stabila pieeja (SAp)” ir konfigurācijas, enerģijas un lidojuma trajektorijas ziņā kontrolēta un atbilstīga pieeja no iepriekš noteikta punkta vai absolūtā/relatīvā augstuma līdz punktam 50 pēdu augstumā virs skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur sākts izlīdzināšanas manevrs, ja šis punkts bijis augstāks. |
107. |
“Pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kur gaisa kuģis vajadzības gadījumā var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku. |
108. |
“Lēmuma pieņemšanas punkts paceļoties (TDP)” ir pacelšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā notiek dzinēja atteice, pacelšanos var pārtraukt vai droši turpināt. |
109. |
“Pieejamā pacelšanās distance (TODA)” lidmašīnām ir pieejamās ieskrējiena distances garums plus šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums. |
110. |
“Pieejamā pacelšanās distance (TODAH)” helikopteriem ir pieejas beigu posma un pacelšanās zonas garums plus pieejamās helikopteru šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums, kas deklarēta kā pieejama un ir piemērota helikopteriem pacelšanās pabeigšanai. |
111. |
“Nepieciešamā pacelšanās distance (TODRH)” helikopteriem ir horizontālais attālums, kas nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā pēc kritiskā dzinēja atteices TDP punktā, bet pārējiem dzinējiem darbojoties, nepārsniedzot apstiprinātos ekspluatācijas ierobežojumus, tiek sasniegts drošs pacelšanās ātrums (VTOSS), izraudzīts augstums un pozitīvs augstuma uzņemšanas gradients. |
112. |
“Pacelšanās trajektorija” – viena kritiskā dzinēja atteices gadījumā – ir vertikālā un horizontālā trajektorija no konkrēta punkta pacelšanās posmā līdz 1 500 pēdu augstumam virs zemes lidmašīnām un līdz 1 000 pēdu augstumam virs zemes helikopteriem. |
113. |
“Pacelšanās masa” ir masa ar kravu un pasažieriem helikopteriem pacelšanās sākumā, bet lidmašīnām pacelšanās ieskrējiena brīdī. |
114. |
“Pieejamā ieskrējiena distance (TORA)” ir skrejceļa garums, ko lidostas valsts ir deklarējusi par pieejamu un kas ir derīgs ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos. |
115. |
“Tehniskās apkalpes loceklis” ir HEMS, HHO vai NVIS komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistīti apkalpes locekļi, kas nav lidojuma apkalpes vai salona apkalpes locekļi un kam ekspluatants uzticējis gaisa kuģī vai uz zemes palīdzēt pilotam pildīt HEMS, HHO vai NVIS darbības, kurās būtu jāizmanto īpašas gaisa kuģa iekārtas. |
116. |
“Tehniskās instrukcijas (TI)” ir jaunākais spēkā esošais izdevums tehniskajām instrukcijām bīstamo izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (Technical Instructions for the Safe Transport of Dangerous Goods by Air), tostarp Papildinājums un jebkurš Pielikums, kuru apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. |
117. |
“Derīgā krava” ir pasažieru, bagāžas, kravas un apkalpojošā personāla aprīkojuma, kā arī balasta kopējais svars. |
118. |
“Patstāvīgs NVIS lidojums” – NVIS lidojumu gadījumā – ir daļa VFR lidojuma, ko veic naktī, apkalpes loceklim neizmantojot NVG. |
119. |
“Uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, peļņas vai bezpeļņas organizācija vai jebkura oficiāla struktūra, kam ir vai nav savs personāls. |
120. |
“V1” ir maksimālais ātrums pacelšanās posmā, pie kura pilotam jāpieņem pirmais lēmums, lai apturētu lidmašīnu pieejamās pārtrauktās pacelšanās distances robežās. V1 ir arī minimālais ātrums pacelšanās posmā pēc kritiskā dzinēja atteices pie VEF, kad pilots var turpināt pacelšanos un sasniegt vajadzīgo augstumu virs pacelšanās virsmas pacelšanās distances robežās. |
121. |
“VEF” ir ātrums, pie kura tiek pieņemts, ka pacelšanās laikā notikusi kritiskā dzinēja atteice. |
122. |
“Vizuāla pieeja” ir pieeja, kad daļēji vai pilnībā neizpilda instrumentālas pieejas procedūru un pieeju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar apvidus reljefa orientieriem. |
123. |
“Līgums par nomāšanu ar apkalpi” ir līgums starp gaisa pārvadātājiem, saskaņā ar ko gaisa kuģi ekspluatē atbilstīgi iznomātāja gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem. |
124. |
“Slapjš skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma mazākā mērā nekā termina “kontaminēts skrejceļš” definīcijā ir klāta ar ūdeni vai līdzvērtīgu vielu, vai skrejceļš, uz kura ir pietiekami daudz mitruma, lai tas izraisītu atspīdumu, tomēr bez lieliem stāvoša ūdens laukumiem. |
II PIELIKUMS
IESTĀŽU PRASĪBAS GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJAI
[PART-ARO]
ARO.GEN.005 Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas prasības administrācijas un pārvaldības sistēmām, kas Aģentūrai un dalībvalstīm jāpilda, lai ieviestu un īstenotu Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatāciju.
GEN APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
I SADAĻA
Vispārīga informācija
ARO.GEN.115 Uzraudzības dokumentācija
Kompetentā iestāde attiecīgajiem darbiniekiem nodrošina visus tiesību aktus, standartus, noteikumus, tehniskās publikācijas un saistītos dokumentus, lai šie darbinieki varētu veikt savas funkcijas un izpildīt pienākumus.
ARO.GEN.120 Līdzekļi atbilstības panākšanai
a) |
Aģentūra izstrādā attiecīgos līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Nodrošinot atbilstību AMC, tiek panākta atbilstība attiecīgajām īstenošanas noteikumu prasībām. |
b) |
Atbilstību īstenošanas noteikumiem var nodrošināt arī ar alternatīviem līdzekļiem atbilstības panākšanai. |
c) |
Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar kuru var konsekventi izvērtēt, vai visi alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai, ko izmanto pati kompetentā iestāde un tās uzraudzītās organizācijas un personas, ļauj nodrošināt atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. |
d) |
Lai izvērtētu visus alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, ko organizācijas ierosinājušas saskaņā ar ORO.GEN.120. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde analizē nodrošināto dokumentāciju un nepieciešamības gadījumā veic organizācijas pārbaudi. Kad kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai ir saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, tā bez nepamatotas kavēšanās:
|
e) |
Kad kompetentā iestāde izmanto alternatīvos līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas prasībām, tā:
Kompetentā iestāde Aģentūrai sniedz pilnīgu aprakstu par alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai, tostarp visus būtiskos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas pierāda īstenošanas noteikumu izpildi. |
ARO.GEN.125 Informācija Aģentūrai
a) |
Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru, ja radušās problēmas ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu izpildi. |
b) |
Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par notikumiem, kurus saņēmusi kompetentā iestāde. |
ARO.GEN.135 Tūlītēja reakcija uz drošības problēmām
a) |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (1) noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai. |
b) |
Aģentūra īsteno sistēmu pienācīgai visas saņemtās attiecīgās drošības informācijas analizēšanai un bez nepamatotas kavēšanās nodod dalībvalstīm un Komisijai visu nepieciešamo informāciju, tostarp ieteikumus vai informāciju par veicamajām koriģējošām darbībām, lai savlaicīgi reaģētu uz drošības problēmu, kas saistīta ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu darbības jomā ietilpstošajiem izstrādājumiem, daļām, ierīcēm, personām vai organizācijām. |
c) |
Saņemot a) un b) punktā norādīto informāciju, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai. |
d) |
Par c) punktā minētajiem pasākumiem nekavējoties jāinformē visas personas vai organizācijas, kam šie pasākumi jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Kompetentā iestāde par šiem pasākumiem informē arī Aģentūru un gadījumā, ja nepieciešama kopīga rīcība, – arī citas iesaistītās dalībvalstis. |
II SADAĻA
Pārvaldība
ARO.GEN.200 Pārvaldības sistēma
a) |
Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu ar vismaz šādiem elementiem:
|
b) |
Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, tostarp pārvaldības sistēmai, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgo uzdevumu pārvaldību. |
c) |
Kompetentā iestāde izveido procedūras, lai veiktu nepieciešamās informācijas apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm un sniegtu tām palīdzību, tostarp saistībā ar visiem atzinumiem un papildu darbībām, kas veiktas to personu un organizāciju uzraudzības rezultātā, kuras darbojas vienas dalībvalsts teritorijā, bet kuras ir sertificējusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra. |
d) |
Standartizācijas nolūkos Aģentūrai tiek nodrošinātas ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopijas. |
ARO.GEN.205 Uzdevumu sadale kvalificētajām vienībām
a) |
Uzdevumus saistībā ar personu vai organizāciju sākotnējo sertificēšanu vai pastāvīgo uzraudzību, piemērojot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus, dalībvalstis uztic tikai kvalificētām vienībām. Uzdevumu sadalē kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:
|
b) |
Kompetentā iestāde nodrošina, ka ARO.GEN.200. punkta a) apakšpunkta 4. daļā pieprasītais iekšējās revīzijas process un drošības riska pārvaldības process aptver visus kompetentās iestādes vārdā veiktos sertificēšanas vai pastāvīgas uzraudzības uzdevumus. |
ARO.GEN.210 Izmaiņas pārvaldības sistēmā
a) |
Kompetentajā iestādē ir jābūt sistēmai, lai noteiktu izmaiņas, kuras ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. Šī sistēma nodrošina, ka kompetentā iestāde var veikt nepieciešamās darbības, lai uzturētu pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti. |
b) |
Kompetentā iestāde atjaunina pārvaldības sistēmu, laikus atspoguļojot jebkādas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos veiktās izmaiņas, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. |
c) |
Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. |
ARO.GEN.220 Uzskaite
a) |
Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina pietiekami labu uzglabāšanu, piekļuvi un uzticamu izsekojamību attiecībā uz šādiem dokumentiem:
|
b) |
Kompetentā iestāde uztur visu organizāciju sertifikātu sarakstu, kurus tā izdevusi. |
c) |
Visi dokumenti jāuzglabā vismaz šajā regulā noteikto laika periodu. Ja šāds periods nav noteikts, dokumenti jāuzglabā vismaz 5 gadus, attiecīgi piemērojot noteikumus par datu aizsardzību. |
III SADAĻA
Uzraudzība, sertificēšana un izpildes nodrošināšana
ARO.GEN.300 Uzraudzība
a) |
Kompetentajai iestādei jāpārbauda:
|
b) |
Šīs pārbaudes:
|
c) |
Iepriekš a) un b) punktā minētajā uzraudzības tvērumā ņem vērā līdzšinējās uzraudzības rezultātus un drošības prioritātes. |
d) |
Neskarot ARO.RAMP apakšdaļā noteikto dalībvalstu kompetenci un to pienākumus, to uzraudzības darbību tvērumu, kuras vienas dalībvalsts teritorijā veic citā dalībvalstī dibinātas organizācijas vai dzīvojošas personas, nosaka atbilstīgi drošības prioritātēm, kā arī līdzšinējām uzraudzības darbībām. |
e) |
Ja personas vai organizācijas veiktās darbības ir saistītas ar vairākām dalībvalstīm vai Aģentūru, kompetentā iestāde, kas saskaņā ar a) punktu atbild par uzraudzību, var vienoties, ka uzraudzības uzdevumus veic Aģentūra vai tās(to) dalībvalsts(-u) kompetentā(-ās) iestāde(-es), kur notiek darbības. Visām personām vai organizācijām, uz kurām attiecas šī vienošanās, jāsaņem informācija par šādas vienošanās esamību un tās darbības tvērumu. |
f) |
Kompetentā iestāde savāc un apstrādā visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu uzraudzībai, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm. |
ARO.GEN.305 Uzraudzības programma
a) |
Kompetentā iestāde izveido un uztur uzraudzības programmu ar ARO.GEN.300. punktā un ARO.RAMP apakšdaļā paredzētajām uzraudzības darbībām. |
b) |
Kompetentās iestādes sertificēto organizāciju uzraudzības programma jāizstrādā, ņemot vērā organizācijas īpatnības, tās darbību sarežģītību un iepriekšējo sertifikācijas un/vai uzraudzības darbību rezultātus, kā noteikts ARO.GEN un ARO.RAMP apakšdaļā, un jāpamato ar saistīto risku novērtējumu. Katrā uzraudzības plānošanas ciklā jābūt:
|
c) |
Kompetentās iestādes sertificētajām organizācijām piemēro uzraudzības plānošanas ciklu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem. Uzraudzības plānošanas ciklu var saīsināt, ja tiek pierādīts, ka organizācijas drošības rādītāji ir pazeminājušies. Uzraudzības plānošanas ciklu var paildzināt līdz ne vairāk par 36 mēnešiem, ja kompetentā iestāde šā cikla iepriekšējo 24 mēnešu laikā konstatējusi, ka:
Uzraudzības plānošanas ciklu var pagarināt vēl par maksimāli 48 mēnešiem, ja papildus iepriekš minētajiem kritērijiem organizācija izveidojusi un kompetentā iestāde apstiprinājusi efektīvu sistēmu kompetentās iestādes pastāvīgai informēšanai par drošības rādītājiem un organizācijas atbilstību regulatīvo noteikumu prasībām. |
d) |
Kompetentās iestādes izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestātu turētājiem piemērojamā uzraudzības programmā ir attiecīgas pārbaudes, tostarp vajadzības gadījumā nepaziņotas pārbaudes. |
e) |
Uzraudzības programmā jābūt informācijai par datumiem, kad būtu jāveic revīzija un pārbaudes un jārīko sanāksmes, un šīs revīzijas, pārbaužu un sanāksmju faktiskās norises datumiem. |
ARO.GEN.310 Sākotnējās sertificēšanas procedūra – organizācijas
a) |
Saņemot pieteikumu organizācijas sertifikāta sākotnējai izsniegšanai, kompetentā iestāde pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Veicot šo pārbaudi, var ņemt vērā ORO.AOC.100. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu. |
b) |
Ja organizācija atbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde izdod sertifikātu(-us), kā noteikts I–II papildinājumā. Sertifikātu(-us) izdod uz neierobežotu laiku. Organizācijai piemērojamās tiesības un darbības joma ir noteikta sertifikātam(-iem) pievienotajos apstiprinājuma noteikumos. |
c) |
Lai organizācija varētu veikt izmaiņas, iepriekš nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, kompetentā iestāde apstiprina organizācijas iesniegto procedūru, kurā noteikts šo izmaiņu tvērums un aprakstīta izmaiņu īstenošanas un paziņošanas kārtība. |
ARO.GEN.330 Izmaiņas – organizācijas
a) |
Saņemot pieteikumu par izmaiņām, kas iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde pirms atļaujas sniegšanas pārbauda organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Kompetentā iestāde norāda, saskaņā ar kādiem nosacījumiem organizācija var darboties izmaiņu laikā, ja vien kompetentā iestāde nav konstatējusi, ka organizācijas sertifikāts ir jāaptur. Ja organizācija atbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde atļauj veikt izmaiņas. |
b) |
Neskarot papildu izpildes nodrošināšanas pasākumus, gadījumos, kad organizācija ievieš iepriekš apstiprināmas izmaiņas un tam nav saņemta kompetentās iestādes atļauja, kā noteikts a) punktā, kompetentā iestāde aptur, ierobežo vai anulē organizācijas sertifikātu. |
c) |
Attiecībā uz izmaiņām, kas nav iepriekš jāapstiprina, kompetentā iestāde izvērtē informāciju, ko organizācija sniegusi paziņojumā saskaņā ar ORO.GEN.130. punktu, lai novērtētu organizācijas atbilstību piemērojamām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:
|
ARO.GEN.350 Atzinumi un koriģējošās darbības – organizācijas
a) |
Saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta a) apakšpunktu kompetentajā iestādē jābūt ar uzraudzību saistītai sistēmai, lai analizētu neatbilstību nozīmīgumu attiecībā uz drošību. |
b) |
Kompetentā iestāde noformē 1. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta būtiska, drošības līmeni pazeminoša vai lidojumu drošību ievērojami apdraudoša neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikācijas noteikumiem. 1. līmeņa neatbilstības ir šādas:
|
c) |
Kompetentā iestāde noformē 2. līmeņa neatbilstības, ja ir konstatēts, ka neatbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, organizācijas procedūrām un rokasgrāmatām vai apstiprinājuma vai sertifikācijas noteikumiem varētu pazemināt drošības līmeni vai apdraudēt lidojumu drošību. |
d) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, ir atklāta neatbilstība, kompetentā iestāde, neskarot Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos pieprasītās papildu darbības, rakstveidā paziņo organizācijai par šo atzinumu un pieprasa veikt koriģējošas darbības, lai novērstu atklāto neatbilstību. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde informē valsti, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.
|
e) |
Neskarot papildu izpildes pasākumus, kad dalībvalsts pārvaldes iestāde, rīkojoties saskaņā ar ARO.GEN.300. punkta d) apakšpunktu, konstatē, ka citas dalībvalsts kompetentās iestādes vai Aģentūras sertificēta organizācija neatbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamām prasībām, pārvaldes iestāde informē šo kompetento iestādi un norāda neatbilstības līmeni. |
ARO.GEN.355 Neatbilstības un izpildes nodrošināšanas pasākumi – personas
a) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, saskaņā ar ARA.GEN.300. punkta a) apakšpunktu par uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde ir guvusi pierādījumus, ka persona, kurai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir izsniegta apliecība, sertifikāts, kvalifikācijas atzīme vai atestāts, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 290/2012 (2) VI pielikuma (ARA daļas) ARA.GEN.355. punkta a)–d) apakšpunktu. |
b) |
Ja, veicot uzraudzību vai izmantojot citus līdzekļus, tiek gūti pierādījumi tam, ka persona, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasības un kurai nav saskaņā ar regulu un tās īstenošanas noteikumiem izdotas apliecības, sertifikāta, kvalifikācijas atzīmes vai atestāta, neatbilst piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde, kas konstatējusi neatbilstību, veic jebkādus nepieciešamos izpildes nodrošināšanas pasākumus, lai izbeigtu šo neatbilstību. |
OPS APAKŠDAĻA
GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJA
I SADAĻA
Komerciālu gaisa pārvadājumu ekspluatantu sertifikācija
ARO.OPS.100 Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izdošana
a) |
Kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par ekspluatanta atbilstību ORO.AOC.100. punktā noteiktajām prasībām, tā izdod gaisa kuģa ekspluatanta apliecību (AOC). |
b) |
Šajā apliecībā iekļauj saistītās ekspluatācijas specifikācijas. |
ARO.OPS.105 Vienošanās par kodu koplietošanu
Apsverot drošības aspektus saistībā ar vienošanos par kodu koplietošanu ar trešās valsts ekspluatantu, kompetentā iestāde:
1) |
pēc ekspluatanta veiktās pārbaudes saskaņā ar ORO.AOC.115. punktu pārliecinās par to, ka trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem; |
2) |
vajadzības gadījumā sadarbojas ar trešās valsts ekspluatanta attiecīgās valsts kompetento iestādi. |
ARO.OPS.110 Nomas līgumi
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina nomas līgumu, ja ir pierādīts, ka saskaņā ar III pielikuma (ORO daļas) nosacījumiem sertificētais ekspluatants nodrošina atbilstību:
|
b) |
Līguma par nomāšanu ar apkalpi apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja:
|
c) |
Līguma par nomāšanu bez apkalpes apstiprinājumu aptur vai atsauc, ja aptur vai atsauc gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu. |
d) |
Ja kompetentajai iestādei lūgts iepriekšējs apstiprinājums līgumam par iznomāšanu bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta e) apakšpunktu, kompetentajai iestādei jānodrošina:
|
II SADAĻA
Apstiprinājumi
ARO.OPS.200 Speciāla apstiprinājuma procedūra
a) |
Saņemot pieteikumu par speciāla apstiprinājuma izsniegšanu vai izmaiņām šādā apstiprinājumā, kompetentā iestāde pārbauda pieteikumu saskaņā ar attiecīgajām V pielikumā (SPA daļā) noteiktajām prasībām un vajadzības gadījumā veic attiecīgu ekspluatanta pārbaudi. |
b) |
Ja kompetentā iestāde pārliecinās, ka ekspluatants ir apliecinājis atbilstību piemērojamajām prasībām, tā izdod apstiprinājumu vai to groza. Apstiprinājumu precizē ekspluatācijas specifikācijās, kā noteikts II papildinājumā. |
ARO.OPS.205 Obligāto iekārtu saraksta apstiprināšana
a) |
Saņemot ekspluatanta pieteikumu par obligāto iekārtu saraksta (MEL) vai tā grozījumu sākotnēju apstiprināšanu, kompetentā iestāde pirms apstiprinājuma izdošanas pārbauda katras attiecīgās pozīcijas atbilstību piemērojamajām prasībām. |
b) |
Kompetentā iestāde apstiprina ekspluatanta ierosināto defektu novēršanas B, C un D intervāla pagarināšanas procedūru, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punkta f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde. |
c) |
Kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, apstiprina gaisa kuģa ekspluatāciju ārpus MEL noteiktajiem ierobežojumiem, taču, ievērojot obligāto iekārtu pamatsarakstā (MMEL) noteiktos ierobežojumus, ja ekspluatants pierādījis atbilstību ORO.MLR.105. punktā minētajiem nosacījumiem un to pārbaudījusi kompetentā iestāde. |
ARO.OPS.210 Vietējās teritorijas noteikšana
Kompetentā iestāde var noteikt vietējo teritoriju lidojuma apkalpes sagatavošanai un pārbaudes prasību izpildei.
ARO.OPS.215 Apstiprinājums helikopteru ekspluatācijai virs nelabvēlīga apvidus ārpus blīvi apdzīvotas teritorijas
a) |
Dalībvalsts nosaka tos apgabalus, kur var ekspluatēt helikopteru arī tad, ja tas nespēj veikt drošu piespiedu nolaišanos, kā aprakstīts CAT.POL.H.420. punktā |
b) |
Pirms CAT.POL.H.420. punktā minētā apstiprinājuma izdošanas kompetentā iestāde ir iepazinusies ar pamatojumu, kuru ekspluatants sniedz kā iemeslu, kura dēļ nav iespējams izmantot attiecīgos veiktspējas kritērijus. |
ARO.OPS.220 Apstiprinājums helikopteru ekspluatācijai no sabiedrības interešu teritorijas vai uz to
CAT.POL.H.225. punktā minētajā apstiprinājumā ietilpst ekspluatanta precizēto sabiedrības interešu teritoriju saraksts, uz ko šis apstiprinājums attiecas.
ARO.OPS.225 Izolēta lidlauka ekspluatācijas apstiprinājums
CAT.OP.MPA.106. punktā minētajā apstiprinājumā ietilpst ekspluatanta precizēto lidlauku saraksts, uz ko šis apstiprinājums attiecas.
RAMP APAKŠDAĻA
CITAS VALSTS REGULATĪVĀ UZRAUDZĪBĀ ESOŠU EKSPLUATANTU GAISA KUĢU PERONA PĀRBAUDES
ARO.RAMP.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā tiek noteiktas prasības, kas kompetentajai iestādei vai Aģentūrai jāievēro, pildot uzdevumus un pienākumus saistībā ar perona pārbaudēm, ko veic trešās valsts ekspluatantu vai citas dalībvalsts regulatīvā uzraudzībā esošu ekspluatantu izmantotiem gaisa kuģiem, kad tie nosēžas lidlaukos teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi.
ARO.RAMP.100 Vispārējās prasības
a) |
Pārbauda gaisa kuģu un to apkalpju atbilstību piemērojamajām prasībām. |
b) |
Kompetentā iestāde papildus perona pārbaudēm, kuras tā iekļāvusi atbilstīgi ARO.GEN.305. punktam izstrādātajā uzraudzības programmā, veic perona pārbaudes tiem gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie, iespējams, neatbilst piemērojamajām prasībām. |
c) |
Kompetentā iestāde, izstrādājot uzraudzības programmu saskaņā ar ARO.GEN.305. punktu, sagatavo ikgadējo programmu gaisa kuģu perona pārbaužu veikšanai. Šī programma:
|
d) |
Kad to uzskata par vajadzīgu, Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, kuru teritorijā pārbaudes notiks, veic gaisa kuģu perona pārbaudes, lai pārbaudītu atbilstību piemērojamajām prasībām un:
|
ARO.RAMP.105 Prioritāšu noteikšanas kritēriji
a) |
Lai, veicot perona pārbaudes, noteiktu prioritātes, Aģentūra kompetentajām iestādēm sniedz to ekspluatantu vai gaisa kuģu sarakstu, kuri identificēti kā tādi, ar kuriem saistās iespējams risks. |
b) |
Šajā sarakstā iekļauj:
|
c) |
Prioritāšu sarakstu saskaņā ar Aģentūras noteiktajām procedūrām sagatavo ikreiz pēc tam, kad ir publicēta to ekspluatantu Kopienas saraksta atjaunināta redakcija, kam piemērots darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005, bet – jebkurā gadījumā – ne retāk kā ik pēc četriem 4) mēnešiem. |
ARO.RAMP.110 Informācijas vākšana
Kompetentā iestāde vāc un apstrādā jebkuru informāciju, ko var uzskatīt par noderīgu perona pārbaužu veikšanai.
ARO.RAMP.115 Perona pārbaužu veicēju kvalifikācija
a) |
Lai veiktu perona pārbaudes, kompetentās iestādes un Aģentūras rīcībā jābūt kvalificētiem inspektoriem. |
b) |
Inspektori, kas veic perona pārbaudes, ir:
|
c) |
Apmācību, kas minēta b) apakšpunkta 2. punkta i) apakšpunktā, nodrošina kompetentā iestāde vai saskaņā ar ARO.RAMP.120. punkta a) apakšpunktu apstiprināta mācību organizācija. |
d) |
Aģentūra izstrādā un uztur mācību programmas un atbalsta apmācības kursu un semināru rīkošanu inspektoriem, lai veicinātu izpratni par šīs apakšdaļas noteikumiem un tās vienotu īstenošanu. |
e) |
Aģentūra atbalsta un koordinē inspektoru apmaiņas programmu, lai inspektoriem nodrošinātu praktiskas pieredzes apguvi un atbalstītu procedūru saskaņošanu. |
ARO.RAMP.120 Mācību organizāciju apstiprināšana
a) |
Kompetentā iestāde apstiprina mācību organizāciju, kuras galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja mācību organizācija:
|
b) |
Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Aģentūra pārbauda gan atbilstību, gan arī pastāvīgo atbilstību a) apakšpunktā minētajām prasībām. |
c) |
Mācību organizāciju apstiprina viena vai vairāku šādu apmācības kursu rīkošanai:
|
ARO.RAMP.125 Perona pārbaužu veikšana
a) |
Perona pārbaudes veic standartizēti, aizpildot veidlapu, kuras paraugs ir sniegts III vai IV papildinājumā. |
b) |
Veicot perona pārbaudes, inspektors(-i) dara visu, lai izvairītos no pārbaudāmā gaisa kuģa nepamatotas aizkavēšanas. |
c) |
Pēc perona pārbaudes pabeigšanas kapteini vai – ja viņa/viņas nav uz vietas – citu lidojuma apkalpes locekli vai ekspluatanta pārstāvi informē par perona pārbaudes rezultātiem, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir sniegts III papildinājumā. |
ARO.RAMP.130 Neatbilstību kategorijas
Katras pārbaudītās pozīcijas neatbilstību piemērojamām prasībām iedala trīs neatbilstību kategorijās. Neatbilstības iedala šādās kategorijās:
1) |
3. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta nozīmīga neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir ļoti liela ietekme uz lidojumu drošību; |
2) |
2. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kas būtiski ietekmē lidojumu drošību; |
3) |
1. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir maznozīmīga ietekme uz lidojuma drošību. |
ARO.RAMP.135 Izpildes nodrošināšanas pasākumi saistībā ar neatbilstībām
a) |
Saistībā ar 2. vai 3. kategorijas neatbilstībām kompetentā iestāde vai attiecīgos gadījumos Aģentūra:
|
b) |
Ja ir runa par 3. kategorijas neatbilstību, kompetentā iestāde papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nekavējoties:
|
c) |
Ja Aģentūra noteikusi 3. kategorijas neatbilstību, tā pieprasa tās valsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā nosēdies gaisa kuģis, veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar b) apakšpunktu. |
ARO.RAMP.140 Gaisa kuģa nosēdināšana
a) |
3. kategorijas neatbilstību gadījumā, ja šķiet, ka ekspluatants vai īpašnieks, neveicot atbilstīgās koriģējošās darbības, ar gaisa kuģi ir paredzējis veikt vai varētu veikt lidojumu, kompetentā iestāde:
|
b) |
Ja nosēdināts tiek trešās valsts ekspluatanta izmantots gaisa kuģis, tās valsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā gaisa kuģis nosēdināts, nekavējoties informē ekspluatanta valsts un – attiecīgos gadījumos – gaisa kuģa reģistrācijas valsts kompetento iestādi, kā arī Aģentūru. |
c) |
Kompetentā iestāde, veicot koordināciju ar ekspluatanta valsti vai reģistrācijas valsti, izvirza vajadzīgos nosacījumus, pēc kuru izpildes gaisa kuģim var atļaut pacelties. |
d) |
Ja neatbilstība ietekmē gaisa kuģa lidojumderīguma apliecības derīgumu, kompetentā iestāde piemēroto nosēdināšanas pasākumu atceļ tikai pēc tam, kad ekspluatants ir pierādījis, ka:
|
ARO.RAMP.145 Ziņošana
a) |
Saskaņā ar ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktu savākto informāciju 21 kalendāra dienas laikā pēc pārbaudes ievada ARO.RAMP.150. punkta b) apakšpunkta 2. punktā minētajā centralizētajā datubāzē. |
b) |
Kompetentā iestāde vai Aģentūra centralizētajā datubāzē ievada jebkuru lietderīgu informāciju, tostarp ARO.RAMP.110. punktā minēto attiecīgo informāciju, kas palīdzētu piemērot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus un palīdzētu Aģentūrai pildīt šajā pielikumā uzticētos uzdevumus. |
c) |
Ja ARO.RAMP.110. punktā minētā informācija norāda uz iespējamu drošības apdraudējumu, arī šo informāciju nekavējoties paziņo visām kompetentajām iestādēm un Aģentūrai. |
d) |
Ja par gaisa kuģa trūkumiem kompetentajai iestādei ziņo kāda fiziska persona, tad ARO.RAMP.110. punktā un ARO.RAMP.125. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas avotu neatklāj. |
ARO.RAMP.150 Aģentūras uzdevumi koordinēšanas jomā
a) |
Aģentūra pārvalda un izmanto instrumentus un procedūras, kas vajadzīgas, lai glabātu un apmainītos ar:
|
b) |
Pārvaldībā ietilpst šādi uzdevumi:
|
ARO.RAMP.155 Gada pārskats
Aģentūra sagatavo un iesniedz Komisijai gada pārskatu par perona pārbaužu sistēmu, tajā iekļaujot vismaz šādu informāciju:
a) |
sistēmas progresa pakāpe; |
b) |
gada laikā veikto pārbaužu statuss; |
c) |
pārbaužu rezultātu analīze, norādot konstatējumu kategorijas; |
d) |
gada laikā veiktie pasākumi; |
e) |
ierosinājumi perona pārbaužu sistēmas papildu uzlabojumiem; un |
f) |
pielikumi ar pārbaužu sarakstiem, iedalot tās grupās atbilstīgi ekspluatācijas valstij, gaisa kuģu tipam, ekspluatantam un katrā pozīcijā veikto pārbaužu skaitam. |
ARO.RAMP.160 Sabiedrības informēšana un informācijas aizsardzība
a) |
Saskaņā ARO.RAMP.105. un ARO.RAMP.145. punktu saņemto informāciju dalībvalstis izmanto vienīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu nolūkā, un to attiecīgi aizsargā. |
b) |
Reizi gadā Aģentūra publicē un dara sabiedrībai pieejamu apkopotās informācijas ziņojumu, kurā ir iekļauta saskaņā ar ARO.RAMP.145. punktu saņemtās informācijas analīze. Ziņojumam jābūt vienkāršam un viegli saprotamam, un informācijas avots nav jānorāda. |
(1) OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.
(2) OV L 100, 5.4.2012., 1. lpp.
(3) OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.
(4) OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.
(5) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.
I papildinājums
II papildinājums
III papildinājums
IV papildinājums
Perona pārbaudes ziņojums
III PIELIKUMS
ORGANIZĀCIJAS PRASĪBAS GAISA KUĢU EKSPLUATĀCIJAI
[PART-ORO]
ORO.GEN.005 Darbības joma
Šajā pielikumā noteiktas prasības, kas jāievēro gaisa kuģu ekspluatantam, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus.
GEN APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
I SADAĻA
Vispārīga informācija
ORO.GEN.105 Kompetentā iestāde
Interpretējot šo pielikumu, kompetentā iestāde, kas īsteno to ekspluatantu uzraudzību, uz kuriem attiecas sertifikācijas pienākums, ekspluatantiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī, ir šīs dalībvalsts izraudzīta iestāde.
ORO.GEN.110 Ekspluatanta atbildība
a) |
Ekspluatants ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumu, attiecīgajām šā pielikuma prasībām un saskaņā ar tā apliecību. |
b) |
Visus lidojumus veic saskaņā ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatas noteikumiem. |
c) |
Ekspluatants izveido un uztur sistēmu visu to lidojumu operatīvas kontroles nodrošināšanai, kurus veic atbilstīgi šā ekspluatanta apliecības noteikumiem. |
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka viņa gaisa kuģi ir attiecīgi aprīkoti un ka to apkalpes locekļi ir attiecīgi kvalificēti, lai atbilstu prasībām attiecībā uz konkrēto ekspluatācijas jomu un tipu. |
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti ekspluatācijā uz zemes vai lidojumu ekspluatācijā, ir atbilstoši instruēti, ir apliecinājuši savas spējas, pildot attiecīgos pienākumus, un apzinās savus pienākumus un šādu pienākumu saistību ar ekspluatāciju kopumā. |
f) |
Ekspluatants izstrādā procedūras un instrukcijas katra gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai, ietverot tajās uz zemes atrodošos darbinieku pienākumus, kā arī apkalpes locekļu pienākumus, veicot visdažādākās darbības uz zemes un lidojumos. Saskaņā ar šīm procedūrām apkalpes locekļiem kritiskajos lidojuma posmos tiek uzdots veikt tikai tās darbības, kas nepieciešamas drošai gaisa kuģa ekspluatācijai. |
g) |
Ekspluatants nodrošina to, lai visi darbinieki zinātu, ka viņiem ir jāievēro to valstu, kurās tiek veiktas ekspluatācijas darbības, tiesību akti, noteikumi un procedūras, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi. |
h) |
Ekspluatants katram gaisa kuģu tipam izveido kontrollapu sistēmu, kas apkalpes locekļiem ir jāizmanto visos lidojuma posmos gan standarta, gan nestandarta, gan arī ārkārtas apstākļos, lai nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzēto ekspluatācijas procedūru ievērošanu. Izstrādājot un izmantojot šīs kontrollapas, ievēro cilvēkfaktora principus un ņem vērā jaunāko saistošo dokumentāciju, kas saņemta no gaisa kuģa ražotāja. |
i) |
Ekspluatants precizē lidojuma plānošanas procedūras nolūkā garantēt drošu lidojuma norisi, pamatojoties uz gaisa kuģa veiktspējas apsvērumiem, citiem ekspluatācijas ierobežojumiem un attiecīgajiem gaidāmajiem apstākļiem paredzētajā maršrutā un lidlaukos vai attiecīgajās ekspluatācijas vietās. Šīs procedūras iekļauj lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
j) |
Ekspluatants izveido un uztur tehniskajās instrukcijās paredzētās programmas personāla apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem, kuras pārskata un apstiprina kompetentā iestāde. Apmācības programmām jābūt samērīgām ar personāla pienākumiem. |
ORO.GEN.115 Pieteikšanās ekspluatanta apliecības saņemšanai
a) |
Uz ekspluatanta apliecības saņemšanu vai uz grozījumiem jau izdotā apliecībā piesakās tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamās prasības. |
b) |
Pretendenti uz sākotnējo apliecību iesniedz kompetentajai iestādei dokumentus, kas pierāda, kā pretendenti izpildīs Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos paredzētās prasības. Šajos dokumentos jāapraksta procedūra, kā tiks pārvaldītas izmaiņas, kam nevajag iepriekšēju apstiprinājumu, un kā par šīm izmaiņām tiks paziņots kompetentajai iestādei. |
ORO.GEN.120 Līdzekļi atbilstības panākšanai
a) |
Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, ekspluatants var izmantot tādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi Aģentūras pieņemtajiem līdzekļiem. |
b) |
Ja ekspluatants, uz kuru attiecas sertifikācija, vēlas izmantot Aģentūras pieņemtajiem attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) alternatīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, pirms šo līdzekļu īstenošanas organizācijai kompetentajā iestādē ir jāiesniedz pilns apraksts par šiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai. Aprakstā jāiekļauj visas izmaiņas, kas izdarītas rokasgrāmatās vai procedūrās un kas var būt būtiskas, kā arī novērtējums, kas pierāda, ka tiek ievēroti īstenošanas noteikumi. Alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai ekspluatants var īstenot pēc tam, kad saņemta iepriekšēja atļauja no kompetentās iestādes un saņemts informatīvs paziņojums saskaņā ar ARO.GEN.120. punkta d) apakšpunktu. |
ORO.GEN.125 Apstiprināšanas noteikumi un ekspluatanta tiesības
Sertificētam ekspluatantam jāievēro darbības joma un tiesības, kas noteiktas ekspluatanta apliecībai pievienotajās ekspluatācijas specifikācijās.
ORO.GEN.130 Izmaiņas
a) |
Par visām izmaiņām, kas attiecas uz
ir jāsaņem iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums. |
b) |
Attiecībā uz izmaiņām, par kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums, ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Pieteikumu iesniedz pirms šo izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu izvērtēt, vai izmaiņas atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un vajadzības gadījumā grozīt ekspluatanta apliecību un tai pievienotos attiecīgos apstiprināšanas noteikumus. Ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Izmaiņas drīkst īstenot tikai pēc tam, kad saskaņā ar ARO.GEN.330. punktu no kompetentās iestādes ir saņemts oficiāls apstiprinājums. Veicot izmaiņas, ekspluatants darbojas saskaņā ar kompetentās iestādes nosacījumiem, kā piemērojams. |
c) |
Visas izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, ir jāveic un par tām kompetentajai iestādei jāpaziņo, kā noteikts kompetentās iestādes apstiprinātajā procedūrā saskaņā ar ARO.GEN.310. punkta c) apakšpunktu. |
ORO.GEN.135 Derīguma uzturēšana
a) |
Ekspluatanta apliecība ir derīga, kamēr:
|
b) |
Pēc apliecības atsaukšanas vai atteikšanās no apliecības tā nekavējoties jānodod atpakaļ kompetentajai iestādei. |
ORO.GEN.140 Piekļuve
a) |
Lai konstatētu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, ekspluatants nodrošina, lai ikvienai personai, kuru pilnvarojusi kāda no turpmāk norādītajām iestādēm, jebkurā laikā būtu piekļuve visām organizācijas telpām, gaisa kuģiem, dokumentiem, pierakstiem, datiem, procedūrām vai citiem dokumentiem, kas saistīti ar šā ekspluatanta darbību, uz kuru attiecas sertifikācija, līgumiski vienojoties par to vai bez līgumiskas vienošanās:
|
b) |
Piekļuve gaisa kuģiem, kas minēta a) apakšpunktā, ir arī iespēja iekļūt gaisa kuģī un tajā uzturēties lidojuma laikā, izņemot tad, ja drošības apsvērumu dēļ komandieris pieņem pretēju lēmumu attiecībā uz piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam saskaņā ar CAT.GEN.MPA.135. punktu. |
ORO.GEN.150 Konstatējumi
Saņemot paziņojumu par konstatējumiem, ekspluatants:
a) |
nosaka neatbilstības galveno iemeslu; |
b) |
izstrādā koriģējošo pasākumu plānu; un |
c) |
veic koriģējošas darbības kompetentajai iestādei pieņemamā veidā un laika periodā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunktu. |
ORO.GEN.155 Tūlītēja reakcija uz drošības problēmām
Ekspluatants īsteno:
a) |
visus drošības pasākumus, kuru īstenošanu kompetentā iestāde tam uzdevusi saskaņā ar ARO.GEN.135. punkta c) apakšpunktu; un |
b) |
visus pienākumus saistībā ar Aģentūras izdoto obligāto drošības informāciju, tostarp lidojumderīguma direktīvām. |
ORO.GEN.160 Ziņošana par notikumiem
a) |
Ekspluatants kompetentajai iestādei un citām ekspluatanta valsts noteiktajām organizācijām sniedz informāciju par visiem negadījumiem, nopietniem incidentiem vai notikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 (1) un Direktīvā 2003/42/EK. |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants kompetentajai iestādei un par gaisa kuģa projektu atbildīgajai organizācijai paziņo par visiem incidentiem, nepareizu darbību, tehniskiem defektiem, tehnisko ierobežojumu pārsniegšanu un notikumiem, kas liecina par datos, kas sagatavoti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003 (2), ietvertu neprecīzu, nepilnīgu vai neskaidru informāciju vai par citiem nestandarta apstākļiem, kas ir apdraudējuši vai var apdraudēt gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un kas nav izraisījuši negadījumus vai nopietnus incidentus. |
c) |
Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010, Direktīvas 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 (3) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1330/2007 (4) noteikumus, a) un b) apakšpunktā minētie ziņojumi jāizveido tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, un tajos jābūt visai attiecīgajai informācijai par apstākļiem, kādi zināmi ekspluatantam. |
d) |
Ziņojumi jāsniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad ekspluatants konstatējis konkrētos apstākļus, par kuriem tiek ziņots, ja nav izņēmuma situācija, kas neļauj to izdarīt. |
e) |
Vajadzības gadījumā ekspluatants sagatavo papildu ziņojumu ar līdzīgu notikumu turpmākai novēršanai plānoto darbību sīku aprakstu, tiklīdz ir noteiktas šādas darbības. Ziņojums jāsagatavo tādā formā un veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde. |
II SADAĻA
Pārvaldība
ORO.GEN.200 Pārvaldības sistēma
a) |
Ekspluatants izveido, ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ir šādi elementi:
|
b) |
Pārvaldības sistēmai jāatbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus. |
ORO.GEN.205 Ar līgumu nodotās darbības
a) |
Ar līgumu nodotās darbības nozīmē visas ekspluatanta apstiprinājuma jomā ietilpstošās darbības, ko veic cita organizācija, kura ir sertificēta šādu darbību izpildei vai, ja tā nav sertificēta, darbojas ar ekspluatanta apstiprinājumu. Slēdzot ārpakalpojumu vai iepirkuma līgumu par daļu no savām darbībām, ekspluatantam jānodrošina, ka pakalpojums vai produkts, par kuru noslēgts līgums vai veikts iepirkums, atbilst piemērojamām prasībām. |
b) |
Ja sertificētais ekspluatants slēdz līgumu, lai daļu no savām darbībām uzticētu citai organizācijai, kas saskaņā ar šo daļu nav sertificēta šādu darbību veikšanai, nolīgtā organizācija darbojas ar ekspluatanta apstiprinājumu. Pasūtītāja organizācija nodrošina, ka kompetentā iestāde var piekļūt nolīgtajai organizācijai, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām. |
ORO.GEN.210 Prasības personālam
a) |
Ekspluatants norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu. |
b) |
Ekspluatants norīko personu vai personu grupu, kas gādā par ekspluatanta pastāvīgu atbilstību piemērojamām prasībām. Šī(-s) persona(-as) ir tieši pakļauta(-as) atbildīgajam vadītājam. |
c) |
Ekspluatantam jābūt pietiekami daudz kvalificētiem darbiniekiem, lai plānotos uzdevumus un darbības varētu veikt saskaņā ar piemērojamām prasībām. |
d) |
Ekspluatants uztur attiecīgu uzskaiti par pieredzi, kvalifikāciju un apmācību, lai pierādītu atbilstību c) apakšpunktam. |
e) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki pārzina ar savu pienākumu izpildi saistītos noteikumus un procedūras. |
ORO.GEN.215 Prasības attiecībā uz telpām
Ekspluatantam ir jābūt telpām, kur visus ieplānotos uzdevumus un darbības var veikt un vadīt saskaņā ar piemērojamām prasībām.
ORO.GEN.220 Uzskaite
a) |
Ekspluatants izveido dokumentu uzskaites sistēmu, lai atbilstīgi uzglabātu un uzticami izsekotu visas izstrādātās darbības, īpaši visus ORO.GEN.200. punktā norādītos elementus. |
b) |
Uzskaites dokumentu formāts ir noteikts ekspluatanta procedūrās. |
c) |
Dokumenti jāuzglabā tā, lai tos pasargātu no bojājumiem, izmaiņām un zādzībām. |
AOC APAKŠDAĻA
GAISA KUĢA EKSPLUATANTA SERTIFIKĀCIJA
ORO.AOC.100 Pieteikšanās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības saņemšanai
a) |
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (5), pirms komerciālu gaisa pārvadājumu sākšanas ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apliecību. |
b) |
Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz šādas ziņas:
|
c) |
Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei pierāda:
|
ORO.AOC.105 Ekspluatācijas specifikācijas un AOC turētāja tiesības
Ekspluatanta tiesības, tostarp tās tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar V pielikumu (Part-SPA), precizē apliecības ekspluatācijas specifikācijās.
ORO.AOC.110 Nomas līgumi
Jebkāda veida nomāšana
a) |
Neskarot Regulu (EK) Nr. 1008/2008, visiem nomāšanas līgumiem par gaisa kuģiem, ko izmanto saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants, ir nepieciešams kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. |
b) |
Saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants drīkst nomāt gaisa kuģi ar apkalpi tikai no tāda ekspluatanta, kam nav noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005. |
Nomāšana ar apkalpi
c) |
Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģa nomāšanai ar apkalpi, kompetentajai iestādei apliecina, ka:
|
Nomāšana bez apkalpes
d) |
Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt apstiprinājumu trešā valstī reģistrēta gaisa kuģa nomāšanai bez apkalpes, kompetentajai iestādei apliecina, ka:
|
Iznomāšana bez apkalpes
e) |
Saskaņā ar šo daļu sertificētam ekspluatantam, kas plāno iznomāt bez apkalpes vienu no saviem gaisa kuģiem, ir jāiesniedz pieteikums kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai. Pieteikumam pievieno plānotā nomāšanas līguma kopijas vai nomāšanas noteikumu aprakstu, izņemot vienošanās finanšu aspektus, un visus pārējos saistošos dokumentus. |
Iznomāšana ar apkalpi
f) |
Pirms gaisa kuģa iznomāšanas ar apkalpi saskaņā ar šo daļu sertificētais ekspluatants to dara zināmu kompetentajai iestādei. |
ORO.AOC.115 Kodu koplietošanas līgumi
a) |
Neskarot piemērojamās ES drošības prasības, kas noteiktas trešo valstu ekspluatantiem un gaisa kuģiem, saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants noslēdz vienošanos par kodu koplietošanu ar trešās valsts ekspluatantu tikai pēc tam, kad:
|
b) |
Īstenojot vienošanos par kodu koplietošanu, ekspluatants pārrauga un regulāri izvērtē, vai trešās valsts ekspluatants turpina nodrošināt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem. |
c) |
Saskaņā ar šo daļu sertificēts ekspluatants nepārdod un neizdod biļetes uz lidojumu, kuru ekspluatē trešās valsts ekspluatants, ja šim trešās valsts ekspluatantam ir noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005 vai ja tas nespēj uzturēt atbilstību piemērojamajiem ICAO standartiem. |
ORO.AOC.120 Apstiprinājums nodrošināt salona apkalpes apmācību un izdot salona apkalpes locekļu apliecības
a) |
Ja ekspluatants vēlas nodrošināt apmācības kursu, kāds paredzēts Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumā (Part-CC), tas kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs apliecina atbilstību apmācības kursu organizēšanas un satura prasībām, kas noteiktas minētā pielikuma CC.TRA.215. un CC.TRA.220. punktā, un dara zināmu kompetentajai iestādei šādu informāciju:
|
b) |
Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 VI pielikuma (Part-ARA) ARA.CC.200. punktu dalībvalsts nolemj, ka ekspluatanti var saņemt apstiprinājumu salona apkalpes locekļu apliecību izdošanai, attiecīgais pieteikuma iesniedzējs papildus a) apakšpunktā noteiktajam:
|
c) |
Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos apstiprinājumus precizē ekspluatācijas specifikācijās. |
ORO.AOC.125 Tādu gaisa kuģu ekspluatācija nekomerciālos nolūkos, kas iekļauti AOC turētāja ekspluatācijas specifikācijās
AOC turētājs var veikt nekomerciālus lidojumus ar gaisa kuģi, kuru parasti izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem, kas uzskaitīti tā AOC ekspluatācijas specifikācijās, ar nosacījumu, ka šis ekspluatants:
a) |
šos ekspluatācijas veidus detalizēti apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, iekļaujot:
|
b) |
Iesniedz identificētās a) apakšpunkta 2. punktā minēto ekspluatācijas procedūru atšķirības kompetentajai iestādei iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanai. |
ORO.AOC.130 Lidojuma datu pārraudzība – lidmašīnām
a) |
Ekspluatants izveido un uztur lidojuma datu pārraudzības sistēmu, kas integrēta pārvaldības sistēmā, lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 27 000 kg. |
b) |
Lidojuma datu pārraudzības sistēmu neizmanto sankciju piemērošanas nolūkā un pienācīgi nodrošina datu avota(-u) aizsardzību. |
ORO.AOC.135 Prasības personālam
a) Saskaņā ar ORO.GEN.210. punkta b) apakšpunktu ekspluatants ieceļ amatpersonas, kas atbild par pārvaldību un uzraudzību šādās jomās:
1) |
lidojumu veikšana; |
2) |
apkalpes apmācība; |
3) |
darbības uz zemes; un |
4) |
pastāvīgais lidojumderīgums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2042/2003. |
b) Darbinieku atbilstība un kompetence
1) |
Ekspluatants pieņem darbā tādu darbinieku skaitu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu plānotās darbības uz zemes un lidojumus. |
2) |
Visiem darbiniekiem, kas ir norīkoti vai tieši iesaistīti darbībās uz zemes un lidojumos:
|
c) Darbinieku uzraudzība
1) |
Ekspluatants, ņemot vērā sava uzņēmuma organizatorisko struktūru un darbinieku skaitu, ieceļ pietiekamu skaitu darbinieku, kas atbild par personāla uzraudzību. |
2) |
Ekspluatants nosaka šo uzraudzītāju pienākumus un atbildības jomas, kā arī veic citus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs personas var pildīt savus uzraudzības pienākumus. |
3) |
Lai nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto standartu ievērošanu, apkalpes locekļu un ekspluatācijā iesaistīto darbinieku uzraudzību veic personas ar atbilstīgu pieredzi un zināšanām. |
ORO.AOC.140 Prasības attiecībā uz iekārtām
Saskaņā ar ORO.GEN.215. punktu ekspluatants:
a) |
izmanto pienācīgas apkalpošanas uz zemes iekārtas, lai garantētu drošu tā ekspluatēto lidojumu apkalpošanu; |
b) |
galvenajā ekspluatācijas bāzē izvieto ekspluatācijas palīglīdzekļus, kas ir piemēroti ekspluatācijas jomai un tipam; un |
c) |
nodrošina, lai katrā ekspluatācijas bāzē pietiktu darba telpas tiem darbiniekiem, kuru darbība var ietekmēt lidojumu drošību. Jāņem vērā uz zemes esošā personāla, lidojumu vadībā, svarīgāko datu glabāšanā un uzrādīšanā, kā arī lidojuma apkalpju veiktajā lidojumu plānošanā iesaistīto darbinieku vajadzības. |
ORO.AOC.150 Dokumentācijas prasības
a) |
Ekspluatants veic attiecīgus pasākumus, lai tiktu sagatavotas rokasgrāmatas un visi citi nepieciešamie dokumenti vai saistītie grozījumi. |
b) |
Ekspluatants spēj bez kavēšanās izplatīt ekspluatācijas instrukcijas un citu informāciju. |
MLR APAKŠDAĻA
ROKASGRĀMATAS, ŽURNĀLI UN REĢISTRI
ORO.MLR.100 Lidojumu veikšanas rokasgrāmata – vispārīga informācija
a) |
Ekspluatants izveido lidojumu veikšanas rokasgrāmatu (OM), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.b punktā. |
b) |
OM saturs atspoguļo prasības, kas izklāstītas šajā pielikumā, IV pielikumā (Part-CAT) un attiecīgi V pielikumā (Part-SPA), un nav pretrunā nosacījumiem, kas iekļauti gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) ekspluatācijas specifikācijās. |
c) |
OM var izdot atsevišķās daļās. |
d) |
Ekspluatants nodrošina, ka ikvienam ekspluatācijā iesaistītam darbiniekam ir ērti pieejams katrs tās OM daļas eksemplārs, kas attiecas uz viņa pienākumiem. |
e) |
OM regulāri atjaunina. Ekspluatants visus darbiniekus iepazīstina ar grozījumiem, kas attiecas uz viņu pienākumiem. |
f) |
Ekspluatants katram apkalpes loceklim piešķir personīgu to OM daļu eksemplāru, kas attiecas uz viņu pienākumiem. Katrs OM vai attiecīgo daļu turētājs ir atbildīgs par to, lai tās kopija būtu atjaunināta, tajā iekļaujot ekspluatanta izdarītos grozījumus vai labojumus. |
g) |
AOC turētāju pienākumi:
|
h) |
Neskarot g) apakšpunktu, steidzamus grozījumus vai labojumus, kas vajadzīgi drošības apsvērumu dēļ, var publicēt un piemērot nekavējoties, ja ir iesniegts pieteikums visu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai. |
i) |
Ekspluatants iestrādā visus kompetentās iestādes prasītos grozījumus un labojumus. |
j) |
Ekspluatants nodrošina, ka OM precīzi atspoguļo apstiprinātos dokumentos iekļauto informāciju un visus šādu apstiprināto dokumentu grozījumus. Šī prasība neaizliedz ekspluatantam OM iekļaut piesardzīgākus datus un procedūras. |
k) |
Ekspluatants nodrošina, ka visi tā darbinieki saprot valodu, kādā OM ir rakstītas tās daļas, kas attiecas uz viņu pienākumiem un atbildības jomām. Ekspluatants nodrošina, ka OM saturs ir izklāstīts tādā formā, lai to varētu lietot bez grūtībām un lai būtu ievēroti cilvēkfaktora principi. |
ORO.MLR.101 Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas struktūra
Galvenā OM struktūra ir šāda:
a) |
A daļa: vispārējā informācija/pamatinformācija, kas ietver ar tipu nesaistītu ekspluatācijas politiku, instrukcijas un procedūras; |
b) |
B daļa: ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīti temati, kas ietver visas ar konkrēto gaisa kuģa tipu saistītas instrukcijas un procedūras, ņemot vērā tipu/klašu, variantu vai ekspluatanta izmantotu individuālu gaisa kuģu atšķirības; |
c) |
C daļa: komerciāli gaisa pārvadājumi, tostarp instrukcijas un informācija par maršrutu/funkciju/apgabalu un lidlauku/ekspluatācijas vietu; |
d) |
D daļa: apmācība, tostarp ir visas personāla mācību instrukcijas, kas vajadzīgas drošai ekspluatācijai. |
ORO.MLR.105 Obligāto iekārtu saraksts
a) |
Obligāto iekārtu sarakstu (MEL) sagatavo, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.a.3. punktā, pamatojoties uz attiecīgo obligāto iekārtu pamatsarakstu (MMEL), kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
b) |
MEL un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde. |
c) |
Pēc visām saistošām izmaiņām MMEL ekspluatants pieņemamā termiņā groza MEL. |
d) |
Līdztekus aprīkojuma komponentiem MEL iekļauj:
|
e) |
Ekspluatants:
|
f) |
Ja kompetentā iestāde to apstiprina, ekspluatants var izmantot procedūru nolūkā vienu reizi pagarināt defektu novēršanas intervālu, ko piemēro B, C un D kategorijai, ar nosacījumu, ka:
|
g) |
Ekspluatants, ņemot vērā MMEL minētās ekspluatācijas un apkopes procedūras, izstrādā MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras. Šīs procedūras ir iekļaujamas ekspluatanta rokasgrāmatās vai MEL. |
h) |
Ekspluatants pēc jebkurām piemērojamām MMEL minēto ekspluatācijas un apkopes procedūru izmaiņām groza MEL norādītās ekspluatācijas un apkopes procedūras. |
i) |
Ja MEL nav noteikts citādi, ekspluatants paveic:
|
j) |
Kompetentā iestāde, izskatot katru konkrētu gadījumu, piešķir ekspluatantam apstiprinājumu ekspluatēt gaisa kuģi ar instrumentiem, iekārtām vai funkcijām, kas nedarbojas, pārsniedzot MEL noteiktos ierobežojumus, bet nepārsniedzot MMEL noteiktos ierobežojumus, ja:
|
ORO.MLR.110 Borta žurnāls
Katrā atsevišķā lidojumā vai vairākos secīgos lidojumos borta žurnālā vai līdzvērtīgā dokumentā reģistrē precīzu informāciju par gaisa kuģi, tā apkalpi un katru reisu.
ORO.MLR.115 Uzskaite
a) |
ORO.GEN.200. punktā minēto darbību reģistrus uzglabā vismaz 5 gadus. |
b) |
3 mēnešus uzglabā šādu informāciju, ko izmanto lidojuma sagatavošanā un izpildē, kā arī saistītus ziņojumus:
|
c) |
Dokumentus ar informāciju par darbiniekiem glabā norādīto laiku:
|
d) |
Ekspluatants:
|
e) |
Ekspluatants informāciju, kas attiecas uz lidojuma sagatavošanu un lidojumu, kā arī darbinieku apmācības dokumentus glabā c) apakšpunktā noteikto laiku arī tad, ja viņš vairs nav attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants vai attiecīgā gaisa kuģa apkalpes locekļa darba devējs. |
f) |
Ja gaisa kuģa apkalpes loceklis pāriet darbā cita ekspluatanta gaisa kuģa apkalpē, ekspluatants c) apakšpunktā noteiktajā laikposmā jaunajam ekspluatantam nodod attiecīgā apkalpes locekļa dokumentus. |
SEC APAKŠDAĻA
DROŠĪBA
ORO.SEC.100.A Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
a) |
Lidmašīnā, kurā lidojuma apkalpes nodalījumam ir durvis, tās ir aizslēdzamas, kā arī ir jānodrošina līdzekļi, kā salona apkalpe var brīdināt lidojuma apkalpi gadījumā, ja salonā norit aizdomīga situācija vai netiek ievēroti drošības noteikumi. |
b) |
Visās pasažieru lidmašīnās ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu vairāk par 45 500 kg vai ar MOPSC vairāk par 60 vietām, kas tiek izmantotas komerciālos pasažieru gaisa pārvadājumos, ir tādas lidojuma apkalpes nodalījuma durvis, ko var aizslēgt un atslēgt no katras pilota darba vietas un kuru konstrukcija atbilst piemērojamām lidojumderīguma prasībām. |
c) |
Visās lidmašīnās, kurās ir lidojuma apkalpes nodalījuma durvis saskaņā ar b) apakšpunktu:
|
ORO.SEC.100.H Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
Ja helikopterā, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai, ir lidojuma apkalpes kabīnes durvis, tām jābūt aizslēdzamām no lidojuma apkalpes nodalījuma puses, lai novērstu nepiederošu personu iekļuvi.
FC APAKŠDAĻA
LIDOJUMA APKALPE
ORO.FC.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas jāievēro ekspluatantam, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus, attiecībā uz lidojuma apkalpes apmācību, pieredzi un kvalifikāciju.
ORO.FC.100 Lidojuma apkalpes sastāvs
a) |
Lidojuma apkalpes sastāvs un lidojuma apkalpes locekļu skaits to attiecīgajās apkalpes darba vietās nav mazāks par gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatā vai attiecīgā gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumos noteikto obligāto skaitu. |
b) |
Ja tas nepieciešams lidojuma specifikas dēļ, lidojuma apkalpē iekļauj papildu lidojuma apkalpes locekļus, un lidojuma apkalpe nekad nav mazāka par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto. |
c) |
Visiem lidojuma apkalpes locekļiem ir licence un kvalifikācijas atzīmes, kas izdotas vai pieņemtas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (6) un kas atbilst tiem uzticētajiem pienākumiem. |
d) |
Lidojuma apkalpes locekli lidojumā var aizvietot cits atbilstoši kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis. |
e) |
Ekspluatants, izmantojot tādu lidojuma apkalpes locekļu pakalpojumus, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, kā arī attiecīgās Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) prasības, tostarp prasības par nesenu pieredzi, kā arī ņem vērā visus pakalpojumus, ko lidojuma apkalpes loceklis veic citam ekspluatantam(-iem), īpaši nosakot:
|
ORO.FC.105 Kapteiņa/komandiera iecelšana
a) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 8.e punktu ekspluatants vienu lidojuma apkalpes pilotu, kuram ir kapteiņa kvalifikācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL), ieceļ par gaisa kuģa kapteini/komandieri. |
b) |
Ekspluatants par kapteini/komandieri ieceļ tikai lidojuma apkalpes locekli, kam ir:
|
c) |
Kapteinis/komandieris vai pilots, kam var uzticēt gaisa kuģa vadību, iepriekš ir ieguvis atbilstīgas zināšanas par paredzēto lidojuma maršrutu vai reģionu, lidlaukiem, tostarp rezerves lidlaukiem, iekārtām un lidojuma procedūrām. Zināšanas par maršrutu/reģionu un lidlauku uztur, vismaz vienu reizi 12 mēnešos veicot lidojumu attiecīgajā maršrutā, reģionā vai uz attiecīgo lidlauku. |
d) |
Komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistītajām B klases lidmašīnām, ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, c) apakšpunktu nepiemēro. |
ORO.FC.110 Lidotājs–inženieris
Ja lidmašīnas projektā ir paredzēta atsevišķa darba vieta lidotājam–inženierim, lidojuma apkalpē jāiekļauj viens apkalpes loceklis, kas ir pienācīgi kvalificēts saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.
ORO.FC.115 Apkalpes darba optimizācijas (CRM) mācības
a) |
Lidojuma apkalpes loceklis pirms darba sākšanas apgūst saviem lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajiem pienākumiem atbilstīgu CRM. |
b) |
CRM elementus iekļauj gaisa kuģa tipam vai klasei atbilstīgās apmācības vai periodiskās apmācības programmā, kā arī komandieru kursu programmā. |
ORO.FC.120 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas apmācība
a) |
Pirms pastāvīga reisa lidojuma ar lidmašīnu vai helikopteru lidojuma apkalpes loceklis pabeidz ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, ja:
|
b) |
Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas kursa programmā iekļauj apmācību, izmantojot tās gaisa kuģu iekārtas, kas saistītas ar attiecīgajiem lidojuma apkalpes locekļu pienākumiem. |
ORO.FC.125 Atšķirību un iepazīšanas mācības
a) |
Lidojuma apkalpes loceklis ir pabeidzis atšķirību vai iepazīšanas apmācību, ja tas noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) vai ja tiek mainītas ierīces vai procedūras, kuru dēļ nepieciešamas papildu zināšanas par pašlaik ekspluatējamo gaisa kuģu tipiem vai variantiem. |
b) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka, kad šāda atšķirību un iepazīšanas apmācība ir vajadzīga. |
ORO.FC.130 Periodiskā apmācība un pārbaudes
a) |
Visi lidojuma apkalpes locekļi apmeklē ikgadēju periodiskās apmācības kursu un apmācību uz zemes, kas attiecas uz to gaisa kuģu tipu un variantu, ar ko viņš/viņa veic lidojumus, tostarp apmācību par visu avārijas un drošības ierīču atrašanās vietu un lietošanu. |
b) |
Periodiski veic katra lidojuma apkalpes locekļa profesionalitātes pārbaudi, lai lidojuma apkalpes loceklis pierādītu prasmi veikt standarta, nestandarta un ārkārtas procedūras. |
ORO.FC.135 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa
Lidojuma apkalpes locekļi, kurus drīkst norīkot lidojumu veikšanai no jebkura pilota sēdekļa, pabeidz attiecīgu apmācību un kārto pārbaudījumus, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
ORO.FC.140 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Lidojuma apkalpes locekļi, kas ekspluatē vairāk nekā vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, atbilst šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz katru tipu un variantu, izņemot tad, ja datos, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003, konkrētajam tipam vai variantam ir paredzēti atvieglojumi attiecībā uz apmācību, pārbaudēm un neseno pieredzi. |
b) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā nosaka atbilstīgas procedūras un/vai ekspluatācijas ierobežojumus jebkuram gadījumam, kad ekspluatē vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu. |
ORO.FC.145 Apmācības nodrošināšana
a) |
Visu apmācību, kas minēta šajā apakšdaļa, veic:
|
b) |
Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos konkrētā tipa elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
c) |
Apmācības un pārbaudījumu programmas, kā arī apmācības plānus un individuālu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) izmantošanu apstiprina kompetentā iestāde. |
d) |
FSTD, ciktāl tas praktiski iespējams, ir identiska ekspluatanta gaisa kuģim. Vajadzības gadījumā FSTD un gaisa kuģa atšķirības apraksta un tās aplūko instruktāžas vai attiecīgi apmācības laikā. |
e) |
Ekspluatants ievieš sistēmu, ar kuru atbilstīgi pārraudzīt FSTD izmaiņas un nodrošināt, ka šīs izmaiņas neietekmē mācību programmu piemērotību. |
ORO.FC.200 Lidojuma apkalpes sastāvs
a) |
Lidojuma apkalpē nedrīkst būt vairāk par vienu lidojuma apkalpes locekli bez pieredzes. |
b) |
Komandieris var deleģēt lidojuma vadīšanu citam pilotam, kas ir pienācīgi kvalificēts saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL) ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta atbilstība ORO.FC.105. punkta b) apakšpunkta 1. punkta, b) apakšpunkta 2. punkta un c) apakšpunkta prasībām. |
c) |
Īpašas prasības lidojumiem saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem (IFR) vai nakts laikā.
|
d) |
Īpašas prasības helikopteru ekspluatācijai.
|
ORO.FC.A.201 Lidojuma apkalpes locekļu maiņa lidojuma laikā
a) |
Komandieris lidojuma vadību var deleģēt:
|
b) |
Otro pilotu var nomainīt:
|
c) |
Lidotāju–inženieri lidojumā var nomainīt atbilstīgi kvalificēts lidojuma apkalpes loceklis saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem. |
ORO.FC.202 Ekspluatācija ar vienpilota apkalpi saskaņā ar IFR vai nakts laikā
Lai ORO.FC.200. punkta c) apakšpunkta 2. punktā un d) apakšpunkta 2. punktā minētos lidojumus saskaņā ar IFR vai naktī drīkstētu veikt viens pilots, ievēro šādas prasības.
a) |
Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj pilotu pārkvalifikācijas un periodiskās apmācības programmu, kurā ir iekļautas papildu prasības ekspluatācijai ar vienpilota apkalpi. Proti, pilotam ir bijusi apmācība par šādām ekspluatanta procedūrām:
|
b) |
ORO.FC.230. punktā prasītās periodiskās pārbaudes vienpilota apkalpe veic ekspluatācijai raksturīgā vidē, atbilstīgi gaisa kuģa tipam vai klasei. |
c) |
Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu saskaņā ar IFR:
|
d) |
Pilots, kas veic lidojumus ar lidmašīnu naktī:
|
e) |
Pilots, kas veic lidojumus ar helikopteru saskaņā ar IFR:
|
ORO.FC.205 Kursi komandieriem
a) |
Lidmašīnu un helikopteru komandieru kursu programmā ir vismaz šādi elementi:
|
ORO.FC.215 Apkalpes darba optimizācijas (CRM) sākotnējā apmācība, ko rīko ekspluatants
a) |
Pirms pastāvīga reisa lidojuma sākšanas lidojuma apkalpes loceklis pabeidz sākotnējo CRM apmācību. |
b) |
Sākotnējo CRM apmācību vada vismaz viens CRM pasniedzējs ar atbilstīgu kvalifikāciju, kam konkrētās jomās var palīdzēt attiecīgi speciālisti. |
c) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis iepriekš nav apguvis teorētiskās mācības par cilvēkfaktoriem ATPL līmenī, tad pirms sākotnējās CRM apmācības (vai apvienojot ar to) viņš/viņa pabeidz ekspluatanta rīkotu teorētisku kursu, kura pamatā ir ATPL mācību programma par cilvēka veiktspēju un ierobežojumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL). |
ORO.FC.220 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācija un pārbaudes
a) |
CRM apmācību iekļauj ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas kursā. |
b) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis ir sācis apgūt ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu, viņu līdz šā kursa pabeigšanai vai beigām nedrīkst norīkot lidojuma apkalpes locekļa pienākumu veikšanai cita tipa vai klases gaisa kuģos. Apkalpes locekļus, kas lido tikai ar B klases lidmašīnām, pārkvalifikācijas kursu laikā drīkst norīkot lidojumos ar cita tipa B klases lidmašīnām tādā mērā, lai būtu iespējams nodrošināt ekspluatāciju. |
c) |
Lidojuma apkalpes loceklim vajadzīgo ekspluatanta rīkoto pārkvalifikācijas kursa apjomu nosaka, ņemot vērā lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādītās kvalifikācijas un pieredzes prasības, kā arī ņemot vērā viņa/viņas iepriekšējo sagatavotību un pieredzi. |
d) |
Lidojuma apkalpes loceklis:
|
e) |
Lidmašīnu piloti, kam tipa kvalifikācija piešķirta, pamatojoties uz mācībām bez prakses lidmašīnā (ZFTT):
|
ORO.FC.230 Periodiskā apmācība un pārbaudes
a) Visi lidojuma apkalpes locekļi pabeidz periodisko apmācību un nokārto pārbaudes, kas attiecas uz to gaisa kuģa tipu vai variantu, ar kuru tie veic lidojumus.
b) Ekspluatanta rīkota kvalifikācijas pārbaude
1) |
Ekspluatants, komplektējot lidojuma apkalpi, parasti pārbauda katra lidojuma apkalpes locekļa kvalifikāciju, lai pierādītu prasmi standarta, nestandarta un ārkārtas procedūru veikšanā. |
2) |
Ja lidojuma apkalpes loceklim ekspluatācija būs jāveic saskaņā ar IFR, kvalifikācijas pārbaude attiecīgi norit bez ārējiem vizuāliem orientieriem. |
3) |
Ekspluatanta rīkotā kvalifikācijas pārbaude ir derīga 6 kalendāra mēnešus. Ja B klases lidmašīnu ekspluatācija saskaņā ar VFR notiek dienā, sezonā, kas nav ilgāka par 8 secīgiem mēnešiem, ir pietiekami, ja ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi kārto vienu reizi. Kvalifikācijas pārbaude norisinās pirms komerciālu gaisa pārvadājumu sākšanas. |
4) |
Lidojuma apkalpes locekļiem, kuri veic lidojumus ar helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju, dienā un maršrutos, kad navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi var rīkot tikai vienā no to attiecīgo tipu helikopteriem, uz kuriem tiem ir kvalifikācija. Ekspluatants kvalifikācijas pārbaudi ikreiz rīko ar to helikoptera tipu, kas nesen izmantots kvalifikācijas pārbaudē. Attiecīgos helikopteru tipus, ko var izmantot ekspluatanta rīkotajās kvalifikācijas pārbaudēs, norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
5) |
Neskarot ORO.FC.145. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, apkalpes locekļu, kuri veic lidojumus ar helikopteriem, kas nav kompleksi helikopteri ar dzinēju, dienā un maršrutos, kad navigāciju īsteno, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, kā arī ar B klases lidmašīnām, pārbaudi drīkst vadīt ekspluatanta norīkots komandieris ar atbilstīgu kvalifikāciju, kas apguvis CRM jēdzienus un CRM prasmju novērtēšanas iemaņas. Ekspluatants kompetento iestādi informē par ieceltajām personām. |
c) Pārbaude reisa apstākļos
1) |
Katrs lidojuma apkalpes loceklis tiek pārbaudīts gaisa kuģī reisa apstākļos, lai pierādītu prasmi darboties standarta reisa lidojumā atbilstīgi lidojumu veikšanas rokasgrāmatas prasībām. Pārbaude reisa apstākļos ir derīga 12 kalendāra mēnešus. |
2) |
Neskarot ORO.FC.145. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, pārbaudi reisa apstākļos drīkst vadīt ekspluatanta norīkots komandieris ar atbilstīgu kvalifikāciju, kas apguvis CRM jēdzienus un CRM prasmju novērtēšanas iemaņas. |
d) Avārijas un drošības ierīču lietošanas apmācība un pārbaudes
Visi lidojuma apkalpes locekļi apgūst visu gaisa kuģī atrodošos avārijas un drošības ierīču atrašanās vietu un lietošanu un kārto pārbaudījumu. Avārijas un drošības ierīču lietošanas pārbaude ir derīga 12 kalendāra mēnešus.
e) CRM apmācība
1) |
CRM apmācības elementus iekļauj visos attiecīgajos periodiskās apmācības posmos. |
2) |
Katrs lidojuma apkalpes loceklis apgūst īpašu modulāru CRM apmācības kursu. Visi galvenie CRM apmācības kursa temati iespējami vienmērīgi tiek apgūti modulārās apmācības nodarbībās katrā trīs gadu periodā. |
f) Katrs lidojuma apkalpes loceklis vismaz reizi 12 kalendāra mēnešos iziet apmācību uz zemes, kā arī lidojumos ar FSTD vai gaisa kuģī, vai arī apvienotu apmācību FSTD un gaisa kuģī.
g) Derīguma termiņi, kas minēti b) apakšpunkta 3. punktā, kā arī c) un d) apakšpunktā, sākas pēc tā mēneša beigām, kad pārbaude notikusi.
h) Ja šī apmācība vai pārbaudes notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām.
ORO.FC.235 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa
a) |
Komandieri, kuriem – saskaņā ar saviem pienākumiem – jāspēj nodrošināt ekspluatāciju no jebkura pilota sēdekļa un pildīt otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kas veic apmācību vai pārbaužu veikšanas pienākumus, pabeidz papildu apmācības kursu un nokārto pārbaudi, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Šī pārbaude var notikt kopā ar ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzēto kvalifikācijas pārbaudi, ko rīko ekspluatants. |
b) |
Papildu apmācībā un pārbaudē ir vismaz:
|
c) |
Helikopteru komandieru kvalifikāciju pārbauda, līdztekus pārbaudot arī helikoptera vadīšanu kā kreisās, tā labās puses sēdeklī; ja tipa kvalifikācijas pārbaudi apvieno ar ekspluatanta rīkotu kvalifikācijas pārbaudi, komandieris apmācības kursu apgūst un pārbaudījumu kārto sēdeklī, kurā viņš/viņa parasti vada helikopteru. |
d) |
Ja ar gaisa kuģi veic manevrus ar dzinēja atteici, dzinēja atteici imitē. |
e) |
Veicot pienākumus otrā pilota sēdeklī, arī ORO.FC.230. punktā noteiktajām pārbaudēm attiecībā uz lidojumu veikšanu komandiera sēdeklī jābūt derīgām un tādām, kas ir spēkā. |
f) |
Pilots, kas nomaina komandieri, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām viņš/viņa parasti neatbild. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī. |
g) |
Pilots, kas nav komandieris, līdztekus ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā paredzētajām ekspluatanta rīkotām kvalifikācijas pārbaudēm ir pierādījis prasmi veikt vingrinājumus un procedūras, par kurām parasti atbild komandieris, pārraudzīdams pilotu darbu. Ja atšķirības starp kreiso un labo sēdekli nav būtiskas, šo prasmi var pierādīt jebkurā sēdeklī. |
ORO.FC.240 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktajās un kompetentās iestādes apstiprinātajās procedūrās vai ekspluatācijas ierobežojumos, ekspluatējot vairāk par vienu gaisa kuģu tipu vai variantu, ir iekļauta:
|
b) |
Ja lidojuma apkalpes loceklis vada gan helikopterus, gan lidmašīnas, šis lidojuma apkalpes loceklis drīkst ekspluatēt tikai viena tipa helikopteru un viena tipa lidmašīnu. |
c) |
Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vienmēr vada tikai viens pilots un ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunktu nepiemēro. Virzuļdzinēju B klases lidmašīnām, kuras vada tikai viens pilots, b) apakšpunktu nepiemēro. |
ORO.FC.A.245 Alternatīvā mācību un kvalifikācijas programma
a) |
Lidmašīnas ekspluatants, kam ir atbilstīga pieredze, vienu vai vairākas lidojuma apkalpes apmācības un pārbaudījumu prasības var aizstāt ar alternatīvu apmācības un kvalifikācijas programmu (ATQP), ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kur ir:
|
b) |
ATQP iekļauj tādu apmācību un pārbaudes, kas nodrošina un uztur vismaz tādu pašu kvalifikācijas līmeni, kas sasniegts atbilstīgi ORO.FC.220. un ORO.FC.230. punkta noteikumiem. Lai kompetentā iestāde apstiprinātu ATQP, vispirms jāpierāda lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmenis. |
c) |
Ekspluatants, kas iesniedz pieteikumu ATQP apstiprināšanai, kompetentajai iestādei iesniedz īstenošanas plānu, kur apraksta arī paredzamo lidojuma apkalpes apmācības un kvalifikācijas līmeni. |
d) |
Papildus Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) ORO.FC.230. punktā un FCL.060. punktā paredzētajām pārbaudēm visi lidojuma apkalpes locekļi pabeidz izvērtējumu darbībai reisa apstākļos (LOE), ko veic FSTD trenažierī. LOE ir derīgs 12 kalendāra mēnešus. Derīguma termiņš sākas pēc tā mēneša beigām, kad notikusi pārbaude. Ja LOE notiek derīguma termiņa pēdējos 3 mēnešos, jaunais derīguma termiņš sākas pēc sākotnējā derīguma termiņa beigām. |
e) |
Pēc apstiprinātās ATQP divu gadu darbības ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju ORO.FC.230. punktā noteikto pārbaužu derīguma termiņu drīkst pagarināt šādi.
|
ORO.FC.A.250 Komandieri ar CPL(A)
a) |
CPL(A) turētājs (lidmašīnām) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota lidmašīnas komandiera statusā veic tikai tad, ja:
|
b) |
B klases lidmašīnām, ar kurām lido dienā saskaņā ar VFR, a) apakšpunkta 1. punktu nepiemēro. |
ORO.FC.H.250 Komandieri ar CPL(H)
a) |
CPL(H) turētājs (helikopteriem) komerciālos gaisa pārvadājumus vienpilota helikoptera komandiera statusā veic tikai tad, ja:
|
CC APAKŠDAĻA
SALONA APKALPE
ORO.CC.005 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas ekspluatantam jāievēro, ekspluatējot gaisa kuģi ar salona apkalpi.
1. SADAĻA
Vispārējas prasības
ORO.CC.100 Salona apkalpes locekļu skaits un sastāvs
a) |
Salona apkalpes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.a punktu, ņemot vērā ekspluatācijas īpatnības vai attiecīgā plānotā lidojuma apstākļus. Ekspluatējot gaisa kuģi, kura MOPSC ir lielāka par 19 vietām, un pārvadājot vienu vai vairākus pasažierus, apkalpē jābūt vismaz vienam salona apkalpes loceklim. |
b) |
Lai nodrošinātu atbilstību a) apakšpunktam, minimālais salona apkalpes locekļu skaits ir lielākais no turpmāk minētajiem:
|
c) |
Ja lidojumā ir norīkots vairāk nekā viens salona apkalpes loceklis, ekspluatants vienu no šiem salona apkalpes locekļiem norīko par atbildīgo, kas atskaitās kapteinim/komandierim. |
ORO.CC.110 Nosacījumi norīkošanai darbā
a) |
Par gaisa kuģa salona apkalpes locekļiem var norīkot tikai personas, kas:
|
b) |
Pirms tādu salona apkalpes locekļu norīkošanas pienākumu pildīšanai, kuri strādā kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko salona apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:
|
c) |
Pasažieriem skaidri norāda kā ekspluatācijā iesaistītos salona apkalpes locekļus, tā viņu pienākumus pasažieru drošības garantēšanā un lidojuma laikā. |
ORO.CC.115 Apmācības kursu vadīšana un attiecīgas pārbaudes
a) |
Ekspluatants katram apmācības kursam izstrādā detalizētu programmu un apmācības plānu, ņemot vērā šajā apakšdaļā un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumā (Part-CC) noteiktās piemērojamās prasības, lai raksturotu salona apkalpes locekļu uzdevumus un pienākumus. |
b) |
Katrā apmācības kursā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības līdz ar katrai tēmai atbilstīgu individuālu vai kopēju praksi, lai katram salona apkalpes loceklim nodrošinātu un uzturētu šīs apakšdaļas prasībām atbilstīgu kvalifikācijas līmeni. |
c) |
Katru apmācības kursu vada:
|
d) |
Šajā sadaļā prasītās apmācības laikā vai pēc tās, izņemot apkalpes darba optimizācijas (CRM) apmācību, pārbauda katra salona apkalpes locekļa zināšanas visās attiecīgās apmācības programmas tēmās. Darbinieki ar atbilstīgu kvalifikāciju veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai salona apkalpes loceklis ir ieguvis un/vai uztur vajadzīgo kvalifikācijas līmeni. |
e) |
CRM apmācības kursus vai attiecīgā gadījumā CRM moduļu apmācību vada salona apkalpes CRM instruktors. Ja CRM apmācības elementus iekļauj citos apmācības kursos, salona apkalpes CRM instruktors izstrādā apmācības plānu un vada tā izpildi. |
ORO.CC.120 Sākotnējās apmācības kurss
a) |
Katrs jaunpienācējs, kam, stājoties darbā, nav derīgas salona apkalpes locekļa apliecības, kas izdota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikuma (Part-CC) noteikumiem:
|
b) |
Sākotnējās apmācības programmas elementus var kombinēt ar pirmo apmācību, kas iegūta atbilstīgi konkrētam gaisa kuģu tipam un ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas satvarā, ievērojot CC.TRA.220. punktā noteiktās prasības un visus šos apmācības elementus reģistrējot kā sākotnējās apmācības kursa elementus attiecīgā salona apkalpes locekļa apmācības dokumentācijā. |
ORO.CC.125 Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīga apmācība un pārkvalifikācija, ko rīko ekspluatants
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis apgūst konkrētam gaisa kuģa tipam atbilstīgu apmācības kursu un ekspluatanta rīkotu pārkvalifikācijas kursu un nokārto attiecīgu pārbaudījumu, pirms:
|
b) |
Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus konkrētam gaisa kuģa tipam un pārkvalifikācijas programmām, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos konkrētā tipa elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
c) |
Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgā apmācības programmā ir:
|
d) |
Ekspluatanta rīkotajā pārkvalifikācijas programmā attiecībā uz katru gaisa kuģu tipu, ko paredzēts ekspluatēt, ir:
|
ORO.CC.130 Atšķirību apmācība
a) |
Pirms norīkošanas darbā papildus ORO.CC.125. punktā prasītajai apmācībai salona apkalpes locekļi apgūst atbilstīgu atšķirību apmācības kursu un kārto pārbaudījumu:
|
b) |
Atšķirību apmācības programma:
|
c) |
Ekspluatants, izstrādājot atšķirību apmācības programmu un mācību plānu pašreiz ekspluatējamā konkrētā gaisa kuģa tipa variantam, attiecīgā gadījumā tajos iekļauj obligātos attiecīga gaisa kuģu tipa un tā variantu elementus, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 sagatavotajos datos. |
ORO.CC.135 Iepazīšanas apmācība
Pēc tam, kad ir pabeigta konkrētajam gaisa kuģu tipam atbilstīga apmācība un ekspluatanta rīkota pārkvalifikācija, un pirms norīkošanas darbā salona apkalpē, kuras locekļu obligātais skaits ir noteikts saskaņā ar ORO.CC.100. punktu, katrs salona apkalpes loceklis instruktora uzraudzībā iepazīst konkrētā tipa gaisa kuģi.
ORO.CC.140 Periodiskā apmācība
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis reizi gadā apmeklē periodisku apmācības kursu un nokārto pārbaudījumu. |
b) |
Periodiskā apmācība attiecas uz katra salona apkalpes locekļa darbībām standarta un ārkārtas procedūrās un vingrinājumiem katra ekspluatēšanai paredzēta konkrēta tipa vai varianta gaisa kuģī. |
c) |
Konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgas apmācības elementi:
|
d) |
Konkrēta ekspluatanta vajadzībām atbilstīgi apmācības elementi.
|
e) |
Derīguma termiņi:
|
ORO.CC.145 Kvalifikācijas atjaunināšana
a) |
Ja salona apkalpes loceklis pēdējos sešos mēnešos, kamēr ir derīga pēdējā attiecīgā periodiskā apmācība un pārbaude:
|
b) |
Kvalifikācijas atjaunināšanas programmā par katru gaisa kuģu tipu ir vismaz:
|
c) |
Ja salona apkalpes locekļa pienākumu atjaunošana sākas pēdējās periodiskās apmācības un pārbaudes derīguma termiņa laikā, ekspluatants var nolemt kvalifikācijas atjaunināšanu aizstāt ar periodisko apmācību. Pēc šā derīguma termiņa beigām kvalifikācijas atjaunināšanu var aizstāt tikai ar konkrētam gaisa kuģu tipam atbilstīgu apmācību vai pārkvalifikācijas apmācību, ko ekspluatants rīko atbilstīgi ORO.CC.125. punktam. |
2. SADAĻA
Papildprasības komerciālajiem gaisa pārvadājumiem
ORO.CC.200 Vecākais salona apkalpes loceklis
a) |
Ja salona apkalpē jābūt vairāk nekā vienam loceklim, ekspluatants salona apkalpes sastāvā iekļauj vecāko salona apkalpes locekli. |
b) |
Ekspluatants par vecāko salona apkalpes locekli ieceļ tikai tādu salona apkalpes locekli, kam:
|
c) |
Vecāko salona apkalpes locekļu apmācības kursā ir visi vecākā salona apkalpes locekļa darba uzdevumi, un tajā ir vismaz šādi elementi:
|
d) |
Vecākais salona apkalpes loceklis kapteiņa uzdevumā atbild par lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteikto standarta un ārkārtas procedūru veikšanu un koordinēšanu, tostarp – lidojuma un vispārējās drošības nolūkos – par tādu uzdevumu izpildes pārtraukšanu, kas nav saistīti ar drošību. |
e) |
Ekspluatants nosaka procedūras, kā izvēlēties kvalifikācijas ziņā nākamo piemērotāko salona apkalpes locekli, ko jau norīkota salona apkalpes locekļa darbnespējas gadījumā norīkot par vecāko salona apkalpes locekli. Ekspluatants kompetentajai iestādei ziņo par šo procedūru izmaiņām. |
ORO.CC.205 Salona apkalpes locekļu skaita samazinājums, veicot darbības uz zemes, kā arī neparedzētos apstākļos
a) |
Vienmēr, kad gaisa kuģī ir pasažieri, pasažieru nodalījumā jābūt ORO.CC.100. punktā noteiktajam obligātajam salona apkalpes locekļu skaitam. |
b) |
Ievērojot c) apakšpunktā minētos nosacījumus, šo skaitu var samazināt:
|
c) |
Nosacījumi:
|
ORO.CC.210 Papildu nosacījumi norīkošanai darbā
Konkrēta tipa vai varianta gaisa kuģa salona apkalpes locekļu pienākumu veikšanai norīko darbā tikai personas:
a) |
kam ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 290/2012 V pielikumu (Part-CC) izdota derīga apliecība; |
b) |
kas ir kvalificētas darbam attiecīgā tipa vai varianta gaisa kuģī saskaņā ar šīs apakšdaļas noteikumiem; |
c) |
atbilst pārējām šajā apakšdaļā un IV pielikumā (Part-CAT) noteiktajām piemērojamajām prasībām; |
d) |
valkā attiecīgā ekspluatanta salona apkalpes formastērpu. |
ORO.CC.215 Apmācības un pārbaužu programmas un saistīti dokumenti
a) |
Apmācības un pārbaužu programmas, kā arī šajā apakšdaļā paredzētos apmācības plānus apstiprina kompetentā iestāde, un tos norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
b) |
Kad salona apkalpes loceklis sekmīgi pabeidzis apmācības kursu un nokārtojis attiecīgo pārbaudījumu, ekspluatants:
|
ORO.CC.250 Vairāku gaisa kuģu tipu vai variantu ekspluatācija
a) |
Katrs salona apkalpes loceklis strādā ne vairāk kā trīs tipu gaisa kuģos, tomēr ar kompetentās iestādes atļauju salona apkalpes locekli drīkst norīkot darbā četru tipu gaisa kuģos, ja vismaz divos no šiem tipiem:
|
b) |
Lai piemērotu a) apakšpunktu, kā arī salona apkalpes apmācības un kvalifikācijas nolūkā ekspluatants nosaka:
|
ORO.CC.255 Vienīgā salona apkalpes locekļa darbība
a) |
Ekspluatants atlasa, pieņem darbā, apmāca un pārbauda kvalifikāciju ikvienam salona apkalpes loceklim, ko paredzēts norīkot darbā kā vienīgo salona apkalpes locekli, ievērojot šā ekspluatācijas tipa kritērijus. |
b) |
Salona apkalpes locekļus, kam nav attiecīgas iepriekšējas pieredzes vienīgā salona apkalpes locekļa darbā, pieņem šādā darbā tikai pēc tam, kad viņi:
|
c) |
Apmācībā īpašu uzmanību pievērš vienīgā salona apkalpes locekļa darba pienākumiem, un tajā ir šādi papildu elementi:
|
TC APAKŠDAĻA
TEHNISKĀ APKALPE HEMS, HHO VAI NVIS LIDOJUMOS
ORO.TC.100 Darbības joma
Šajā apakšdaļā noteiktas prasības, kas ekspluatantam jāievēro, ekspluatējot gaisa kuģi ar tehniskās apkalpes locekļiem neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) komerciālajos gaisa pārvadājumos vai lidojumos, kuros izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS), vai veicot pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču (HHO).
ORO.TC.105 Nosacījumi norīkošanai darbā
a) |
Komerciālos gaisa pārvadājumos ar gaisa kuģiem, lai veiktu HEMS, HHO vai NVIS darbības, pieņem darbā tikai tādus tehniskās apkalpes locekļus, kas:
|
b) |
Pirms tādu tehniskās apkalpes locekļu pakalpojumu izmantošanas, kuri strādā kā pašnodarbināti un/vai kā ārštata vai nepilna laika darbinieki, ekspluatants pārliecinās, ka tiek ievērotas visas šajā apakšdaļā noteiktās prasības, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko tehniskās apkalpes loceklis veic citam(-iem) ekspluatantam(-iem), lai konkrēti noteiktu:
|
ORO.TC.110 Apmācība un pārbaudes
a) |
Ekspluatants atbilstīgi šajā apakšdaļā noteiktajām prasībām izstrādā apmācības programmu ar tehniskās apkalpes locekļu uzdevumiem un pienākumiem. |
b) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pēc sākotnējās apmācības pabeigšanas, ekspluatanta veiktās pārkvalifikācijas, atšķirību un periodiskās apmācības kārto pārbaudījumu, lai pierādītu prasmi veikt standarta un ārkārtas procedūras. |
c) |
Katru apmācības kursu un pārbaudes vada darbinieki, kam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze attiecīgajā apmācības priekšmetā. Ekspluatants kompetentajai iestādei sniedz informāciju par eksaminētājiem. |
ORO.TC.115 Sākotnējā apmācība
Pirms ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas katrs tehniskās apkalpes loceklis pabeidz sākotnējās apmācības kursu, kurā apgūst:
a) |
vispārīgas teorētiskas zināšanas par aviāciju un aviācijas noteikumiem, proti, visus elementus saistībā ar tehniskās apkalpes uzdevumiem un pienākumiem; |
b) |
apmācību rīcībai uguns un dūmu gadījumā; |
c) |
gaisa kuģa tipam un darbības vietai atbilstīgas izdzīvošanas mācības uz zemes un ūdenī; |
d) |
aviācijas medicīnas jautājumus un pirmo palīdzību; |
e) |
saziņu un attiecīgos ORO.FC.115. un ORO.FC.215. punktā minētos CRM elementus. |
ORO.TC.120 Ekspluatanta rīkota pārkvalifikācijas apmācība
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pabeidz:
a) |
pārkvalifikācijas kursu ar attiecīgiem CRM elementiem, kuru ekspluatants rīko:
|
b) |
Ekspluatants pārkvalifikācijas kursā iekļauj:
|
ORO.TC.125 Atšķirību mācības
a) |
Ja ekspluatējamā tipa vai varianta gaisa kuģī tiek mainītas ierīces vai procedūras, katrs tehniskās apkalpes loceklis apmeklē atšķirību apmācības kursu. |
b) |
Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā konkretizē gadījumus, kad šāda atšķirību apmācība ir vajadzīga. |
ORO.TC.130 Iepazīšanas lidojumi
Katrs tehniskās apkalpes loceklis pēc ekspluatanta rīkotas pārkvalifikācijas un pirms HEMS, HHO vai NVIS tehniskās apkalpes locekļa darba pienākumu pildīšanas veic iepazīšanas lidojumus.
ORO.TC.135 Periodiskā apmācība
a) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis reizi 12 mēnešos piedalās periodiskā apmācībā, kas attiecas uz to gaisa kuģa tipu vai klasi un aprīkojumu, ar ko tehniskās apkalpes loceklis strādā. CRM apmācības elementus iekļauj visos attiecīgajos periodiskās apmācības posmos. |
b) |
Periodiskajā apmācībā ietilpst teorētiskās un praktiskās mācības un prakse. |
ORO.TC.140 Kvalifikācijas atjaunināšana
a) |
Katrs tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav piedalījies lidojumos, kvalifikāciju atjaunina atbilstīgi norādēm lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
b) |
Tehniskās apkalpes loceklis, kas iepriekšējos 6 mēnešos nav veicis konkrētā tipa vai klases gaisa kuģa tehniskās apkalpes locekļa pienākumus, pirms atkārtotas norīkošanas šādu pienākumu veikšanai attiecīgā tipa vai klases gaisa kuģī:
|
(1) OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.
(2) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.
(3) OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.
(4) OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.
IV PIELIKUMS
KOMERCIĀLIE GAISA PĀRVADĀJUMI
[PART-CAT]
A APAKŠDAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS
CAT.GEN.100 Kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde ir tās dalībvalsts deleģēta iestāde, kurā ir ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta.
1. SADAĻA
Gaisa kuģi ar dzinēju
CAT.GEN.MPA.100 Apkalpes pienākumi
a) |
Katrs apkalpes loceklis pienācīgi pilda savus pienākumus, kas:
|
b) |
Apkalpes loceklis:
|
c) |
Apkalpes loceklis nedrīkst pildīt pienākumus gaisa kuģī:
|
CAT.GEN.MPA.105 Komandiera pienākumi
a) |
Komandieris izpilda gan CAT.GEN.MPA.100. punktā noteiktos pienākumus, gan:
|
b) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikuma 7.d punktu avārijas situācijā, kad jāpieņem tūlītēji lēmumi un jāveic tūlītējas darbības, komandieris vai pilots, kam deleģēta lidojuma vadība, veic visas darbības, ko uzskata par vajadzīgām konkrētajos apstākļos. Tādos gadījumos viņš/viņa drošības interesēs var neievērot noteikumus, ekspluatācijas procedūras un metodes. |
c) |
Komandieris kompetentajai iestādei sniedz ACAS ziņojumu, ja gaisa kuģis lidojuma laikā veicis manevrus, reaģējot uz gaisa kuģu sadursmju novēršanas sistēmas (ACAS) rekomendāciju attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes (RA). |
d) |
Putnu izraisīts apdraudējums un sadursmes ar putniem.
|
CAT.GEN.MPA.110 Komandiera pilnvaras
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas personas gaisa kuģī ievēro visas likumīgās gaisa kuģa komandiera pavēles, lai garantētu tajā pārvadāto personu vai īpašuma drošību.
CAT.GEN.MPA.115 Personāls vai apkalpes locekļi, kas atrodas pasažieru salonā, bet nav salona apkalpes locekļi
Attiecībā uz personālu vai apkalpes locekļiem, kas nav ekspluatācijā iesaistītie pasažieru salona apkalpes locekļi, kuri veic pienākumus gaisa kuģa pasažieru salonā, ekspluatants nodrošina, lai:
a) |
pasažieri tos nesajauktu ar salona apkalpes locekļiem; |
b) |
tie neieņemtu salona apkalpes locekļiem paredzētās darba vietas; |
c) |
tie netraucētu salona apkalpes locekļiem pildīt pienākumus. |
CAT.GEN.120 Kopēja valoda
Ekspluatants nodrošina, ka visi apkalpes locekļi var sazināties vienā kopējā valodā.
CAT.GEN.MPA.125 Lidmašīnas manevrēšana uz zemes
Ekspluatants nodrošina, ka lidmašīnu lidlauka kustības zonā manevrē tikai tad, ja persona pie vadības ierīcēm:
a) |
ir pilots ar atbilstošu kvalifikāciju; vai |
b) |
ir saņēmusi ekspluatanta norīkojumu un ir:
|
CAT.GEN.MPA.130 Helikoptera propellera iedarbināšana
Helikoptera propelleru drīkst iedarbināt tikai tad, ja pie vadības ierīcēm ir kvalificēts pilots.
CAT.GEN.MPA.135 Iekļūšana lidojuma apkalpes nodalījumā
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka lidojuma apkalpes nodalījumā iekļūt vai tajā vest var tikai personas, kas ir lidmašīnas apkalpes locekļi, kam uzdots piedalīties lidojumā, izņemot personas, kas ir:
|
b) |
Komandieris nodrošina, ka:
|
c) |
Galīgo lēmumu par piekļuvi lidojuma apkalpes nodalījumam pieņem komandieris. |
CAT.GEN.MPA.140 Pārnēsājamas elektroniskas ierīces
Ekspluatants nevienai personai gaisa kuģī neļauj izmantot pārnēsājamas elektroniskas ierīces (PED), kas var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kuģa sistēmu un iekārtu darbību, un veic atbilstīgus pasākumus, lai šādu ierīču lietošanu novērstu.
CAT.GEN.MPA.145 Informācija par avārijas un glābšanas aprīkojumu gaisa kuģī
Ekspluatants nodrošina, ka vienmēr ir pieejami saraksti ar informāciju par avārijas un glābšanas iekārtām visos viņa gaisa kuģos, lai nodrošinātu tūlītēju saziņu ar glābšanas koordinācijas centriem (RCC).
CAT.GEN.MPA.150 Lidmašīnu piespiedu nosēdināšana uz ūdens
Lidmašīnu, kuras apstiprinātā pasažieru vietu konfigurācija ir lielāka par 30 vietām, lidojumos, ko veic virs ūdens tādā attālumā no sauszemes, kas piemērots, lai veiktu piespiedu nosēšanos, pārsniedzot 120 lidojuma minūtes ar kreisēšanas ātrumu vai 400 jūras jūdzes –izvēloties mazāko rādītāju –, ekspluatants ekspluatē tikai gadījumos, ja lidmašīna atbilst piemērojamos lidojumderīguma noteikumos aprakstītām prasībām par piespiedu nosēdināšanu uz ūdens.
CAT.GEN.MPA.155 Kaujas ieroču un munīcijas pārvadājumi
a) |
Ekspluatants kaujas ieročus un munīciju gaisa kuģī pārvadā tikai tādos gadījumos, ja visas iesaistītās valstis, kuru gaisa telpu paredzēts pārlidot vai šķērsot iespējamo noviržu dēļ, izdevušas apstiprinājumu tādai darbībai. |
b) |
Pēc apstiprinājuma saņemšanas ekspluatants nodrošina, ka:
|
c) |
Ekspluatants nodrošina, ka pirms lidojuma sākuma komandierim dara zināmu pārvadāšanai gaisa kuģī paredzēto kaujas ieroču un munīcijas sīku aprakstu un atrašanās vietu gaisa kuģī. |
CAT.GEN.MPA.160 Sporta ieroču un munīcijas pārvadājumi
a) |
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu informē par visiem sporta ieročiem, ko paredzēts pārvadāt ar gaisa kuģi. |
b) |
Ekspluatants, kas atļauj pārvadāt sporta ieročus, nodrošina, ka:
|
c) |
Sporta ieroču munīciju var pārvadāt bagāžā, ko pasažieri nodod lidostā, ievērojot konkrētus ierobežojumus un saskaņā ar tehniskajām instrukcijām. |
CAT.GEN.MPA.161 Sporta ieroču un munīcijas pārvadājumu atvieglojumi
Neskarot CAT.GEN.MPA.160. punkta b) apakšpunktu, helikopteros ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu (MCTOM) 3 175 kg vai mazāk, ko izmanto lidojumiem dienā maršrutos, kad navigāciju veic, izmantojot vizuālu kontaktu ar zemi, sporta ieročus var pārvadāt tādā vietā, kam var piekļūt lidojuma laikā, ja ekspluatants ir izstrādājis atbilstīgas procedūras un ja šos ieročus nav iespējams novietot tādā vietā, kurai lidojuma laikā nevar piekļūt.
CAT.GEN.MPA.165 Cilvēku pārvadāšanas veids
Ekspluatants veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena persona lidojuma laikā neatrodas tādā gaisa kuģa nodalījumā, kas nav paredzēts cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja komandieris ir devis atļauju īslaicīgi piekļūt šādam nodalījumam:
a) |
lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi gaisa kuģa vai kāda cilvēka, dzīvnieka vai preču drošībai tajā; vai |
b) |
kur pārvadā kravu vai piegādes un kas konstruēts tā, lai cilvēki tam lidojuma laikā varētu piekļūt. |
CAT.GEN.MPA.170 Alkohols un narkotiskas vielas
Ekspluatants veic vajadzīgos pasākumus, lai neļautu gaisa kuģī iekāpt vai tajā atrasties nevienai personai, kas ir tādā alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ka varētu apdraudēt gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību.
CAT.GEN.MPA.175 Drošības apdraudējums
Ekspluatants veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevienas personas neapdomīga vai nevērīga rīcība vai atturēšanās no rīcības:
a) |
neapdraudētu gaisa kuģi vai tajā esošās personas; vai |
b) |
neradītu vai neveicinātu tādus apstākļus, lai gaisa kuģis apdraudētu kādu personu vai īpašumu. |
CAT.GEN.MPA.180 Dokumenti, rokasgrāmatas un informācija, kam jābūt gaisa kuģī
a) |
Katrā lidojumā (ja nav norādīts citādi) gaisa kuģī ir šādi dokumenti, rokasgrāmatas un informācija vai to kopijas:
|
b) |
Neskarot a) apakšpunkta prasības, veicot lidojumus dienā saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, 24 stundu laikā paceļoties un nosēžoties vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, vai paliekot lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ekspluatācijas vietā, lidlaukā vai ekspluatācijas vietā var uzglabāt šādus dokumentus un informāciju:
|
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, ja a) apakšpunkta 2.–8. punktā paredzētie dokumenti ir pazaudēti vai nozagti, ir atļauts turpināt lidojumu līdz galamērķim vai vietai, kur iespējams saņemt aizstājējdokumentāciju. |
CAT.GEN.MPA.185 Informācija uz zemes
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka vismaz katra lidojuma vai secīgu lidojumu laikā:
|
b) |
Informācija, kas minēta a) apakšpunktā, ir:
|
CAT.GEN.MPA.190 Dokumentu un reģistru uzrādīšana
Komandieris iespējami drīz pēc iestādes pilnvarotas personas lūguma šai personai uzrāda vajadzīgo dokumentāciju, kam jābūt gaisa kuģī.
CAT.GEN.MPA.195 Lidojuma parametru reģistratora ierakstīto datu uzglabāšana, ģenerēšana un izmantošana
a) |
Pēc nelaimes gadījuma vai incidenta, par kuru obligāti jāziņo, attiecīgā gaisa kuģa ekspluatants 60 dienas uzglabā oriģinālos ierakstītos datus, izņemot gadījumus, kad izmeklēšanas iestāde dod citus norādījumus. |
b) |
Lai nodrošinātu reģistrācijas ierīču pastāvīgu izmantojamību, ekspluatants pārbauda lidojuma parametru reģistratora (FDR), pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces (CVR) un datu pārraides ierakstus un izvērtē ierakstītos datus. |
c) |
Ekspluatants saskaņā ar CAT.IDE.A.190. punktu vai CAT.IDE.H.190. punktu uzglabā FDR darbības laikā veiktos ierakstus, izņemot gadījumus, kad FDR pārbaudes un apkopes vajadzībām drīkst izdzēst līdz vienu stundu ilgu ierakstu, kas pārbaudes laikā ir visvecākais. |
d) |
Ekspluatants uzglabā un uztur atjauninātu dokumentāciju ar vajadzīgo informāciju, lai FDR nolasītos datus pārveidotu parametros, kas izteikti tehniskās vienībās. |
e) |
Ekspluatants dara pieejamus jebkurus uzglabātos lidojuma parametru reģistratora ierakstus, ja kompetentā iestāde to nosaka. |
f) |
Neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (1) piemērošanas:
|
CAT.GEN.MPA.200 Bīstamu izstrādājumu pārvadājumi
a) |
Ja šajā pielikumā nav atļauts citādi, bīstamu izstrādājumu gaisa pārvadājumus veic saskaņā ar Čikāgas konvencijas 18. pielikumu un tā jaunākajiem grozījumiem, ko papildina Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (ICAO Dok. 9284-AN/905), tostarp saskaņā ar to papildinājumiem un jebkuriem citiem pielikumiem vai labojumiem. |
b) |
Bīstamos izstrādājumus drīkst pārvadāt tikai ekspluatants, kas apstiprināts saskaņā ar V pielikuma (Part-SPA) G apakšdaļu, izņemot gadījumus, kad:
|
c) |
Ekspluatants izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu bīstamu izstrādājumu netīšu ienešanu gaisa kuģī. |
d) |
Ekspluatants saskaņā ar Tehniskajām instrukcijām sniedz darbiniekiem pienākumu pildīšanai vajadzīgo informāciju. |
e) |
Ievērojot Tehniskās instrukcijas, ekspluatants nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei un tās valsts attiecīgajai iestādei, kurā noticis atgadījums, par:
|
f) |
Ekspluatants nodrošina, lai atbilstīgi Tehniskajām instrukcijām pasažieriem tiktu sniegta informācija par bīstamiem izstrādājumiem. |
g) |
Ekspluatants nodrošina, ka atbilstīgi Tehniskajām instrukcijām kravas pieņemšanas punktos izvieto uzrakstus ar informāciju par bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu. |
B APAKŠDAĻA
EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS
1. SADAĻA
Gaisa kuģi ar dzinēju
CAT.OP.MPA.100 Gaisa satiksmes vadības dienestu izmantošana
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka:
|
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, ja vien to obligāti neprasa gaisa telpas prasības, ATS izmantošana nav vajadzīga:
ja iespējams nodrošināt meklēšanas un glābšanas dienestu pasākumus. |
CAT.OP.MPA.105 Lidlauku un ekspluatācijas vietu izmantošana
a) |
Ekspluatants izmanto tikai attiecīgajam gaisa kuģa tipam un ekspluatācijas veidiem piemērotus lidlaukus un ekspluatācijas vietas. |
b) |
Ekspluatācijas vietu izmantošanas attiecas tikai uz:
|
CAT.OP.MPA.106 Izolētu lidlauku izmantošana lidmašīnām
a) |
Pirms izolēta lidlauka izmantošanas par lidojuma galamērķa lidlauku lidmašīnām jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. |
b) |
Izolēts lidlauks ir tāds lidlauks, līdz kuram rezerves degvielas un galīgās rezerves degvielas daudzums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu tuvāko atbilstošo rezerves lidlauku lidojuma galamērķī, pārsniedz:
|
CAT.OP.MPA.107 Atbilstīgs lidlauks
Ekspluatants uzskata, ka lidlauks ir atbilstīgs, ja plānotās izmantošanas laikā lidlauks ir pieejams un tajā ir vajadzīgie palīgdienesti, piemēram, gaisa satiksmes vadības dienesti (ATS), tajā ir pietiekams apgaismojums, sakaru līdzekļi, meteoroloģiskā informācija, navigācijas līdzekļi un avārijas dienesti.
CAT.OP.MPA.110 Lidlauka ekspluatācijas minimumi
a) |
Ekspluatants katram izlidošanas, galamērķa vai rezerves lidlaukam, ko paredzēts izmantot, izstrādā lidlauka ekspluatācijas minimumus. Šie minimumi nav zemāki nekā minimumi, ko šādiem lidlaukiem noteikusi valsts, kurā lidlauks atrodas, izņemot ar īpašu šīs valsts apstiprinājumu. Ekspluatācijas minimumus papildina ar kompetentās iestādes noteiktajām papildu prasībām. |
b) |
Izmantojot priekšējo ekrānu (HUD), nosēšanās vadības priekšējo ekrānu sistēmu (HUDLS) vai redzamības uzlabošanas sistēmu (EVS), drīkst veikt ekspluatāciju sliktākas redzamības apstākļos, nekā paredzēts lidlauka ekspluatācijas minimumos, ja tas ir atļauts saskaņā ar SPA.LVO. |
c) |
Izstrādājot lidlauka ekspluatācijas minimumus, ekspluatants ņem vērā:
|
d) |
Lidlauka ekspluatācijas minimumu noteikšanas metodi ekspluatants norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
e) |
Īpašām pieejas un nosēšanās procedūrām obligātos nosacījumus piemēro tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
CAT.OP.MPA.115 Pieejas paņēmieni – lidmašīnas
a) Visas pieejas procedūras veic kā stabilas pieejas, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde apstiprinājusi kādu īpašu pieeju kādam īpašam skrejceļam.
b) Neprecīzas pieeja procedūras
1) |
Visas neprecīzās pieejas procedūras veic, izmantojot vienmērīgu augstuma samazināšanu pieejas beigu posmā (CDFA). |
2) |
Neskarot 1) punktu, konkrētā pieejas/skrejceļa kombinācijā drīkst izmantot citu pieejas procedūru, ja to apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šādos gadījumos piemērojamo minimālo redzamību uz skrejceļa (RVR):
|
CAT.OP.MPA.120 Pieejas ar gaisa kuģa radaru (ARA), veicot ekspluatāciju virs ūdens – helikopteri
a) |
ARA izmanto tikai tad, ja:
|
b) |
ARA manevrus uz naftas platformām un kuģiem veic tikai ar daudzpilotu apkalpi. |
c) |
Lēmuma pieņemšanas augstuma diapazons nodrošina atbilstīgu šķēršļu pārvarēšanu otrā apļa gadījumā no jebkura galamērķa, kam plānota ARA. |
d) |
Pieeju pēc lēmuma pieņemšanas augstuma diapazona vai zem MDA/H turpina tikai, ja ir izveidots vizuāls kontakts ar galamērķi. |
e) |
Ja lidojumu veic viens pilots, atbilstīgi papildina MDA/H un lēmuma pieņemšanas augstuma diapazonu. |
CAT.OP.MPA.125 Instrumentālas izlidošanas un pieejas procedūras
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka tiek izmantotas tās instrumentālās izlidošanas un pieejas procedūras, ko noteikusi valsts, kurā atrodas lidlauks. |
b) |
Neskarot a) apakšpunktu, komandieris var pieņemt ATC atļauju novirzīties no publiskotā izlidošanas vai ielidošanas maršruta, ievērojot drošu attālumu no šķēršļiem un pilnībā ņemot vērā ekspluatācijas apstākļus. Pieejas beigu posms jebkurā gadījumā jāveic vizuāli vai saskaņā ar noteikto instrumentālās pieejas procedūru. |
c) |
Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants var izmantot procedūras, kas atšķiras no a) apakšpunktā minētajām, ja valsts, kurā atrodas lidlauks, tās ir apstiprinājusi un tās ir noteiktas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. |
CAT.OP.MPA.130 Trokšņu mazināšanas procedūras – lidmašīnas
a) |
Izņemot gadījumus, kad veic VFR lidojumus ar lidmašīnām, kas nav kompleksas lidmašīnas ar dzinēju, ekspluatants katram lidmašīnas tipam izstrādā atbilstīgas izlidošanas un atlidošanas/pieejas procedūras, lai mazinātu gaisa kuģa radītā trokšņa līmeni. |
b) |
Šīs procedūras:
|
CAT.OP.MPA.131 Trokšņu mazināšanas procedūras – helikopteri
a) |
Ekspluatants nodrošina, ka, veicot pacelšanās un nosēšanās procedūras, tiek ņemta vērā nepieciešamība iespējami samazināt helikoptera radītā trokšņa līmeni. |