EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008TJ0153

Sprieduma kopsavilkums

Vispārējās tiesas spriedums (otrā palāta) 2010. gada 22.jūnijā.
Shenzhen Taiden Industrial Co. Ltd pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).
Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo sakaru iekārtu - Agrāks starptautisks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Atšķirīga kopējā iespaida neesamība - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Pierādījums par to, ka agrāks dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai - Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts, 7. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
Lieta T-153/08.

Keywords
Summary

Keywords

1. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Apstrīdētā dizainparauga un agrākā dizainparauga radītā kopējā iespaida salīdzināšana – Elementu, kas darīti pieejami sabiedrībai dažādos veidos, kā viena un tā paša agrākā dizainparauga attēlojumu ņemšana vērā

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Informēts lietotājs – Jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Apstrīdētā dizainparauga un agrākā dizainparauga radītā kopējā iespaida salīdzināšana – Vispārēja tendence dizainā – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Apstrīdētā dizainparauga un agrākā dizainparauga radītā kopējā iespaida salīdzināšana – Kopējā iespaida noteikšana, ņemot vērā ražojuma izmantošanas veidu

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Summary

1. Tā kā Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 6. panta 1. punktā ir norāde uz atšķirību starp kopējo iespaidu, ko rada attiecīgie dizainparaugi, Kopienas dizainparauga individuāla rakstura izvērtēšanu nevar veikt attiecībā uz īpašiem elementiem, kas izriet no dažādiem agrākiem dizainparaugiem. Līdz ar to salīdzinājums ir jāveic starp kopējo iespaidu, ko rada apstrīdētais Kopienas dizainparaugs, no vienas puses, un kopējo iespaidu, ko rada katrs no agrākiem dizainparaugiem, uz kuriem pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs ir likumīgi atsaucies, no otras puses. Pienākums veikt attiecīgo dizainparaugu radītā kopējā iespaida salīdzinājumu neizslēdz iespēju ņemt vērā – kā tā paša agrāka dizainparauga attēlojumus – elementus, kas tikuši darīti pieejami sabiedrībai dažādos veidos, it īpaši, pirmkārt, ar reģistrācijas publikāciju un, otrkārt, demonstrējot sabiedrībai kādu ražojumu, kurā izmantots reģistrētais dizainparaugs. Dizainparauga reģistrācijas mērķis ir iegūt ekskluzīvās tiesības tostarp ražot un tirgot ražojumu, kurā iekļauts šis dizainparaugs, kas nozīmē, ka reģistrācijas pieteikumā iekļautie attēli parasti ir cieši saistīti ar tirgū laistā ražojuma izskatu.

(sal. ar 23.–25. punktu)

2. “Lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kurā iekļauts dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim. Savukārt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda relatīvi augstu uzmanības līmeni. Tomēr šis apstāklis nenozīmē, ka informēts lietotājs var – ārpus pieredzes, ko viņš uzkrājis, lietojot attiecīgo ražojumu, – nošķirt ražojuma izskata aspektus, kurus nosaka ražojuma tehniskās funkcijas, no tiem, kas ir patvaļīgi.

(sal. ar 46.–48. punktu)

3. Jautājumam, vai kāds dizainparaugs atbilst vai neatbilst vispārējai tendencei dizaina jomā, ir nozīme, lielākais, tikai saistībā ar attiecīgā dizainparauga uztveri no estētiskā viedokļa un tas tātad var, iespējams, ietekmēt ražojuma, kurā ir iekļauts šis dizainparaugs, komerciālos panākumus. Turpretim šim jautājumam nav nozīmes saistībā ar attiecīgā dizainparauga individuāla rakstura pārbaudi, kurā ir jānoskaidro, vai šā dizainparauga radītais kopējais iespaids atšķiras no kopējiem iespaidiem, ko rada dizainparaugi, kuri tikuši darīti pieejami sabiedrībai agrāk, neatkarīgi no estētiskiem vai komerciāliem apsvērumiem.

(sal. ar 58. punktu)

4. Nosakot kopējo iespaidu, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs, ir obligāti jāņem vērā arī attiecīgā ražojuma izmantošanas veids, it īpaši atkarībā no operācijām, kas ar to tiek veiktas šajā sakarā.

(sal. ar 66. punktu)

Top