Lieta C‑355/12

Nintendo Co. Ltd u.c.

pret

PC Box Srl un 9Net Srl

(Tribunale di Milano lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2001/29/EK — Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā — “Tehnoloģisko pasākumu” jēdziens — Aizsargierīce — Ierīce un aizsargāti papildu produkti — Citu uzņēmumu ražotas līdzīgas papildu ierīces, produkti vai komponenti — Jebkādas savstarpējas izmantojamības starp tām izslēgšana — Šo tehnoloģisko pasākumu apjoms — Atbilstība”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29 — Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā — Piemērošanas joma — Datorprogrammas — Iekļaušana — Nosacījums — Jēdziens “autora intelektuālā jaunrade”

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 1. panta 1. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29 — Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā — Efektīvi tehnoloģiski pasākumi — Jēdziens — Atpazīšanas ierīce, kura daļēji ir instalēta aizsargāto darbu ietverošajā nesējā un daļēji portatīvajās iekārtās vai konsolēs, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi darbam un tā izmantošanu — Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 9. apsvērums, 2.–4. un 6. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana — Autortiesības un blakustiesības — Direktīva 2001/29 — Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā — Efektīvi tehnoloģiski pasākumi — Atpazīšanas ierīce, kura daļēji ir instalēta aizsargāto darbu ietverošajā nesējā un daļēji portatīvajās iekārtās vai konsolēs, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi darbam un tā izmantošanu — Samērīguma principa ievērošana — Vērtējuma kritēriji

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 48. apsvērums un 6. pants)

1.  No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 1. panta 1. punkta izriet, ka minētā direktīva attiecas uz autortiesību un blakustiesību tiesisko aizsardzību, aptverot saistībā ar autoriem ekskluzīvas tiesības uz to darbiem. Runājot par tādiem darbiem, kā datorprogrammas, tās ar autortiesībām tiek aizsargātas ar nosacījumu, ka tās ir oriģinālas, t.i., tās ir to autoru intelektuālā jaunrade. Attiecībā uz darba daļām Direktīvā 2001/29 nekas neliecina par to, ka šīs daļas būtu pakļautas atšķirīgam režīmam nekā darbs kopumā. No tā izriet, ka tās ir aizsargātas ar autortiesībām, jo tās kā tādas veido kopējā darba oriģinalitāti.

   Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar faktu, ka Direktīva 2009/24 par datorprogrammu tiesisko aizsardzību ir lex specialis attiecībā pret Direktīvu 2001/29. Atbilstoši tās 1. panta 1. punktam Direktīvas 2009/24 sniegtā aizsardzība attiecas tikai uz datorprogrammām. Videospēles ir sarežģīta aparatūra, kurā ir aptverta ne tikai datorprogramma, bet arī grafiskie un skaņas elementi, kuriem, lai gan tie ir kodēti informātikas valodā, ir pašiem sava jaunrades vērtība, kurus nevar aplūkot šauri kā minēto kodējumu. Ciktāl videospēles daļas, izskatāmajā lietā – tās grafiskie un skaņas elementi, ir raksturīgas darba oriģinalitātei, tās kopā ar visu darbu ir aizsargātas ar autortiesībām Direktīvas 2001/29 režīma ietvaros.

   (sal. ar 21.–23. punktu)

2.  Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 6. pantā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums paredzēt atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu “tehnoloģisko pasākumu” apiešanu, kurš tās 3. punktā ir definēts, kā jebkura tehnoloģija, ierīce vai komponents, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis tiesību subjekts, kuram ir likumā paredzētās autortiesības vai blakustiesības vai Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību III nodaļā paredzētās sui generis tiesības.

   Kā izriet no Direktīvas 2001/29 2.–4. panta, tā kā minētās darbības aptver darbu reproducēšanu, izziņošanu un to publiskošanu, kā arī darbu oriģinālu vai kopiju izplatīšanu, minētās direktīvas 6. pantā minētā tiesiskā aizsardzība ir piemērojama tikai tādēļ, lai minēto īpašnieku aizsargātu pret darbībām, kurām ir vajadzīga tā atļauja.

   Šajā ziņā nekas minētajā direktīvā neļauj uzskatīt, ka tās 6. panta 3. punkts neattiecas uz tādiem tehnoloģiskajiem pasākumiem, kādi ir aplūkoti pamatlietā, kuri daļēji ir iebūvēti fiziskajos spēļu nesējos un daļēji – konsolēs, un kuri prasa savstarpēju sadarbspēju starp tām.

   No minētās normas izriet, ka jēdziens “efektīvi tehnoloģiski pasākumi” ir definēts plaši un ietver piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai arī kopiju kontroles mehānismu. Šāda definīcija turklāt atbilst Direktīvas 2001/29 galvenajam mērķim, kurš, kā tas izriet no tās preambulas 9. apsvēruma, ir ieviest tādu augstu aizsardzības līmeni tostarp autoriem, kuram ir izšķiroša nozīme intelektuālajā jaunradē.

   Šādos apstākļos, Direktīva 2001/29 ir interpretējama tādējādi, ka jēdziens “efektīvi tehnoloģiski pasākumi” šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē var aptvert tehnoloģiskus pasākumus, kuri galvenokārt nozīmē aprīkošanu ar atpazīšanas ierīci ne tikai aizsargātā darba, piemēram, videospēles, ietverošo nesēju, lai aizsargātu to pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām, bet arī portatīvās iekārtas vai konsoles, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi šīm spēlēm un to izmantošanai.

   (sal.ar 24.–27. un 37. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

3.  Tiesiskajai aizsardzībai, kas minēta Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 6. pantā pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām atbilstoši direktīvas 6. panta 2. punktam, interpretējot to saskaņā ar tās preambulas 48. apsvērumu, ir jāievēro samērīguma princips un nebūtu jāaizliedz ierīces vai darbības, kam ir komerciāli nozīmīgs mērķis vai izmantošana, kuras mērķis nav atvieglot šādu darbību veikšanu ar tehnoloģiskās aizsardzības apiešanas palīdzību.

   Tādējādi minētā tiesiskā aizsardzība tiek nodrošināta tikai attiecībā uz tehnoloģiskajiem pasākumiem, kuru mērķis ir liegt vai novērst saistībā ar darbiem autortiesību īpašnieka neatļautās darbības, piemēram, darbu reproducēšanu, izziņošanu un to publiskošanu, kā arī darbu oriģinālu vai kopiju izplatīšanu. Minētajiem pasākumiem ir jābūt šī mērķa īstenošanai piemērotiem un tie nedrīkst pārsniegt to, kas šim nolūkam vajadzīgs.

   Attiecībā uz tehnoloģiskiem pasākumiem, kuri galvenokārt nozīmē aprīkošanu ar atpazīšanas ierīci ne tikai aizsargātā darba, piemēram, videospēles, ietverošo nesēju, lai aizsargātu to pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām, bet arī portatīvās iekārtas vai konsoles, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi šīm spēlēm un to izmantošanai, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai citi pasākumi vai konsolēs neinstalēti pasākumi varētu būt izraisījuši mazāk interferenču ar trešo personu darbībām vai mazāk šo darbību ierobežojumu, vienlaicīgi sniedzot līdzīgu īpašnieka tiesību aizsardzību. Šajā nolūkā ir nozīmīgi ņemt vērā tostarp ar dažādu veidu tehnoloģiskiem pasākumiem saistītās izmaksas, tehnoloģiskos un praktiskos aspektus to ieviešanai, kā arī šo dažādo veidu tehnoloģisko pasākumu efektivitātes salīdzinājumu attiecībā uz īpašnieka tiesību aizsardzību, turklāt šai efektivitātei tomēr nav jābūt absolūtai. Minētajai tiesai ir jāpārbauda arī ierīču, produktu vai komponentu, ar kuriem var tikt apieti minētie tehnoloģiskie pasākumi, mērķis. Šajā ziņā īpaši nozīmīgs būs pierādījums par izmantošanu, kuru, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, faktiski veic trešās personas. Valsts tiesa tostarp var pārbaudīt, cik bieži šīs ierīces, produkti vai komponenti tiek faktiski izmantoti, pārkāpjot autortiesības, kā arī cik bieži tie tiek izmantoti nolūkā, ar kuru netiek pārkāptas autortiesības.

   (sal.ar 30., 31. un 38. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

Lieta C‑355/12

Nintendo Co. Ltd u.c.

pret

PC Box Srl un 9Net Srl

(Tribunale di Milano lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Direktīva 2001/29/EK — Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā — “Tehnoloģisko pasākumu” jēdziens — Aizsargierīce — Ierīce un aizsargāti papildu produkti — Citu uzņēmumu ražotas līdzīgas papildu ierīces, produkti vai komponenti — Jebkādas savstarpējas izmantojamības starp tām izslēgšana — Šo tehnoloģisko pasākumu apjoms — Atbilstība”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Piemērošanas joma – Datorprogrammas – Iekļaušana – Nosacījums – Jēdziens “autora intelektuālā jaunrade”

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 1. panta 1. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Efektīvi tehnoloģiski pasākumi – Jēdziens – Atpazīšanas ierīce, kura daļēji ir instalēta aizsargāto darbu ietverošajā nesējā un daļēji portatīvajās iekārtās vai konsolēs, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi darbam un tā izmantošanu – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 9. apsvērums, 2.–4. un 6. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Efektīvi tehnoloģiski pasākumi – Atpazīšanas ierīce, kura daļēji ir instalēta aizsargāto darbu ietverošajā nesējā un daļēji portatīvajās iekārtās vai konsolēs, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi darbam un tā izmantošanu – Samērīguma principa ievērošana – Vērtējuma kritēriji

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 preambulas 48. apsvērums un 6. pants)

1.  No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 1. panta 1. punkta izriet, ka minētā direktīva attiecas uz autortiesību un blakustiesību tiesisko aizsardzību, aptverot saistībā ar autoriem ekskluzīvas tiesības uz to darbiem. Runājot par tādiem darbiem, kā datorprogrammas, tās ar autortiesībām tiek aizsargātas ar nosacījumu, ka tās ir oriģinālas, t.i., tās ir to autoru intelektuālā jaunrade. Attiecībā uz darba daļām Direktīvā 2001/29 nekas neliecina par to, ka šīs daļas būtu pakļautas atšķirīgam režīmam nekā darbs kopumā. No tā izriet, ka tās ir aizsargātas ar autortiesībām, jo tās kā tādas veido kopējā darba oriģinalitāti.

   Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar faktu, ka Direktīva 2009/24 par datorprogrammu tiesisko aizsardzību ir lex specialis attiecībā pret Direktīvu 2001/29. Atbilstoši tās 1. panta 1. punktam Direktīvas 2009/24 sniegtā aizsardzība attiecas tikai uz datorprogrammām. Videospēles ir sarežģīta aparatūra, kurā ir aptverta ne tikai datorprogramma, bet arī grafiskie un skaņas elementi, kuriem, lai gan tie ir kodēti informātikas valodā, ir pašiem sava jaunrades vērtība, kurus nevar aplūkot šauri kā minēto kodējumu. Ciktāl videospēles daļas, izskatāmajā lietā – tās grafiskie un skaņas elementi, ir raksturīgas darba oriģinalitātei, tās kopā ar visu darbu ir aizsargātas ar autortiesībām Direktīvas 2001/29 režīma ietvaros.

   (sal. ar 21.–23. punktu)

2.  Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 6. pantā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums paredzēt atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu “tehnoloģisko pasākumu” apiešanu, kurš tās 3. punktā ir definēts, kā jebkura tehnoloģija, ierīce vai komponents, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis tiesību subjekts, kuram ir likumā paredzētās autortiesības vai blakustiesības vai Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību III nodaļā paredzētās sui generis tiesības.

   Kā izriet no Direktīvas 2001/29 2.–4. panta, tā kā minētās darbības aptver darbu reproducēšanu, izziņošanu un to publiskošanu, kā arī darbu oriģinālu vai kopiju izplatīšanu, minētās direktīvas 6. pantā minētā tiesiskā aizsardzība ir piemērojama tikai tādēļ, lai minēto īpašnieku aizsargātu pret darbībām, kurām ir vajadzīga tā atļauja.

   Šajā ziņā nekas minētajā direktīvā neļauj uzskatīt, ka tās 6. panta 3. punkts neattiecas uz tādiem tehnoloģiskajiem pasākumiem, kādi ir aplūkoti pamatlietā, kuri daļēji ir iebūvēti fiziskajos spēļu nesējos un daļēji – konsolēs, un kuri prasa savstarpēju sadarbspēju starp tām.

   No minētās normas izriet, ka jēdziens “efektīvi tehnoloģiski pasākumi” ir definēts plaši un ietver piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai arī kopiju kontroles mehānismu. Šāda definīcija turklāt atbilst Direktīvas 2001/29 galvenajam mērķim, kurš, kā tas izriet no tās preambulas 9. apsvēruma, ir ieviest tādu augstu aizsardzības līmeni tostarp autoriem, kuram ir izšķiroša nozīme intelektuālajā jaunradē.

   Šādos apstākļos, Direktīva 2001/29 ir interpretējama tādējādi, ka jēdziens “efektīvi tehnoloģiski pasākumi” šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē var aptvert tehnoloģiskus pasākumus, kuri galvenokārt nozīmē aprīkošanu ar atpazīšanas ierīci ne tikai aizsargātā darba, piemēram, videospēles, ietverošo nesēju, lai aizsargātu to pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām, bet arī portatīvās iekārtas vai konsoles, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi šīm spēlēm un to izmantošanai.

   (sal.ar 24.–27. un 37. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

3.  Tiesiskajai aizsardzībai, kas minēta Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 6. pantā pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām atbilstoši direktīvas 6. panta 2. punktam, interpretējot to saskaņā ar tās preambulas 48. apsvērumu, ir jāievēro samērīguma princips un nebūtu jāaizliedz ierīces vai darbības, kam ir komerciāli nozīmīgs mērķis vai izmantošana, kuras mērķis nav atvieglot šādu darbību veikšanu ar tehnoloģiskās aizsardzības apiešanas palīdzību.

   Tādējādi minētā tiesiskā aizsardzība tiek nodrošināta tikai attiecībā uz tehnoloģiskajiem pasākumiem, kuru mērķis ir liegt vai novērst saistībā ar darbiem autortiesību īpašnieka neatļautās darbības, piemēram, darbu reproducēšanu, izziņošanu un to publiskošanu, kā arī darbu oriģinālu vai kopiju izplatīšanu. Minētajiem pasākumiem ir jābūt šī mērķa īstenošanai piemērotiem un tie nedrīkst pārsniegt to, kas šim nolūkam vajadzīgs.

   Attiecībā uz tehnoloģiskiem pasākumiem, kuri galvenokārt nozīmē aprīkošanu ar atpazīšanas ierīci ne tikai aizsargātā darba, piemēram, videospēles, ietverošo nesēju, lai aizsargātu to pret autortiesību īpašnieka neatļautām darbībām, bet arī portatīvās iekārtas vai konsoles, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi šīm spēlēm un to izmantošanai, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai citi pasākumi vai konsolēs neinstalēti pasākumi varētu būt izraisījuši mazāk interferenču ar trešo personu darbībām vai mazāk šo darbību ierobežojumu, vienlaicīgi sniedzot līdzīgu īpašnieka tiesību aizsardzību. Šajā nolūkā ir nozīmīgi ņemt vērā tostarp ar dažādu veidu tehnoloģiskiem pasākumiem saistītās izmaksas, tehnoloģiskos un praktiskos aspektus to ieviešanai, kā arī šo dažādo veidu tehnoloģisko pasākumu efektivitātes salīdzinājumu attiecībā uz īpašnieka tiesību aizsardzību, turklāt šai efektivitātei tomēr nav jābūt absolūtai. Minētajai tiesai ir jāpārbauda arī ierīču, produktu vai komponentu, ar kuriem var tikt apieti minētie tehnoloģiskie pasākumi, mērķis. Šajā ziņā īpaši nozīmīgs būs pierādījums par izmantošanu, kuru, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, faktiski veic trešās personas. Valsts tiesa tostarp var pārbaudīt, cik bieži šīs ierīces, produkti vai komponenti tiek faktiski izmantoti, pārkāpjot autortiesības, kā arī cik bieži tie tiek izmantoti nolūkā, ar kuru netiek pārkāptas autortiesības.

   (sal.ar 30., 31. un 38. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)