EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CJ0399

Sprieduma kopsavilkums

Lieta C-399/11

Stefano Melloni

pret

Ministerio Fiscal

(Tribunal Constitucional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Eiropas apcietināšanas orderis — Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Lēmumi, kas pieņemti aizmuguriska procesa iznākumā — Aizmuguriski piespriesta soda izpilde — Iespēja pārskatīt spriedumu”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 26. februāra spriedums

  1. Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Piemērošana strīdos, kas tiek izskatīti normu spēkā stāšanās brīdī – Pamatlēmuma 2002/584 4.a pants – Piemērošana lēmumu, kas pieņemti nodošanas procedūrā, atzīšanai un izpildei normu spēkā stāšanās brīdī

    (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a pants un 8. panta 2. punkts)

  2. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Izpilde, kurā jāievēro nosacījums par iespēju aizmuguriski pārskatīt lēmumu tā izdošanas dalībvalstī – Nesaderība

    (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  3. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Pienākums veikt nodošanu Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punktā paredzētajos apstākļos – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 48. panta 2. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  4. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Aizsardzības līmenis – Dalībvalsts konstitūcijā garantētās pamattiesības – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Iespēja dalībvalstij, atsaucoties uz tās konstitūcijā garantētajām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību, nodošanu pakļaut nosacījumam, ka nolēmuma izdošanas dalībvalstī piespriesto notiesāšanu ir iespējams pārskatīt – Neesamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 53. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 31. un 32. punktu)

  2.  Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj izpildes tiesu iestādei šajā normā norādītajos gadījumos Eiropas apcietināšanas ordera, kas izdots, lai izpildītu sodu, izpildi pakļaut nosacījumam, ka aizmuguriski piespriesto sodu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī.

    Savienības likumdevēja izvēlētais risinājums izsmeļoši paredzēt gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas ordera, kas izsniegts, lai izpildītu aizmugurisku nolēmumu, izpilde ir jāuzskata par tādu, kas neapdraud tiesības uz aizstāvību, nepieļauj saglabāt iespēju izpildes tiesu iestādei pakļaut šo izpildi nosacījumam, ka ir jābūt iespējai pārskatīt attiecīgo notiesāšanu, lai garantētu attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību.

    (sal. ar 44. un 46. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

  3.  Ar Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punktu netiek pārkāptas nedz tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz lietas taisnīgu izskatīšanu, nedz tiesības uz aizstāvību, kas ir attiecīgi garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un 48. panta 2. punktā, un tādēļ tas atbilst ar prasībām, kas izriet no šiem pantiem.

    Būtībā, lai gan apsūdzētās personas tiesības personīgi piedalīties tiesas procesā ir būtiska daļa no tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, šīs tiesības nav absolūtas. Apsūdzētais var tiešā veidā vai klusējot atteikties no šīm tiesībām ar nosacījumu, ka šī atteikšanās ir nepārprotama, ka tā ietver minimālās garantijas atkarībā no tās nozīmības un ka tā nekaitē nevienai no nozīmīgām sabiedrības interesēm. It īpaši tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums nav pierādīts tad, ja, lai gan apsūdzētā persona nav piedalījusies personīgi tiesas sēdē, tā ir bijusi informēta par tiesas sēdes datumu un vietu vai to aizstāvēja juriskonsults, kuru viņa šai sakarā bija pilnvarojusi.

    Turklāt, ar Pamatlēmumu 2009/299 veiktās Eiropas apcietināšanas orderu, kas izdoti, lai izpildītu aizmuguriska procesa iznākumā pieņemtus nolēmumus, izpildes nosacījumu saskaņošanas mērķis – kā norādīts tā 1. pantā – ir stiprināt to personu procesuālās tiesības, pret kurām ierosināta krimināllieta, uzlabojot tiesu nolēmumu savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

    (sal. ar 49., 51., 53., 54. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

  4.  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 53. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj dalībvalstīm aizmuguriski notiesātas personas nodošanu pakļaut nosacījumam, ka šo notiesājošo spriedumu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī, lai izvairītos no kaitējuma tās konstitūcijā garantētām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību.

    Atšķirīga Hartas 53. panta interpretācija kaitētu Savienības tiesību pārākuma principam, jo ar to dalībvalstij tiktu atļauts likt šķēršļus Hartai pilnībā atbilstošu Savienības tiesību aktu piemērošanai, ja ar tiem netiek ievērotas šīs valsts konstitūcijā garantētās pamattiesības.

    Protams, Hartas 53. pants apstiprina, ka, ja Savienības tiesību aktā ir prasīts veikt valsts īstenojošos pasākumus, valsts iestādes un tiesas joprojām var piemērot savus valsts standartus pamattiesību aizsardzībai, ja vien šāda piemērošana nekaitē nedz Hartā paredzētajam aizsardzības līmenim, kā to interpretē Tiesa, nedz Savienības tiesību pārākumam, vienotībai un efektivitātei.

    Tomēr Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punktā dalībvalstīm netiek sniegta iespēja atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, ja ieinteresētā persona atrodas vienā no četrām šajā normā uzskaitītajām situācijām.

    Atļaut dalībvalstij atsaukties uz Hartas 53. pantu, lai pakļautu aizmuguriski notiesātas personas nodošanu nosacījumam, kas nav paredzēts Pamatlēmumā 2009/299, ka notiesājošo spriedumu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī, lai novērstu kaitējuma nodarīšanu tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību, ko garantē izpildes dalībvalsts konstitūcija, izraisītu to, ka, apšaubot ar šo pamatlēmumu definēto pamattiesību aizsardzības standarta vienotību, tiktu pārkāpti tiesiskās paļāvības un abpusējās atzīšanas principi, kurus ar to ir paredzēts aizsargāt, un tādējādi tas apdraudētu minētā pamatlēmuma efektivitāti.

    (sal. ar 58., 60., 61., 63. un 64. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

Top

Lieta C-399/11

Stefano Melloni

pret

Ministerio Fiscal

(Tribunal Constitucional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Eiropas apcietināšanas orderis — Nodošanas procedūras starp dalībvalstīm — Lēmumi, kas pieņemti aizmuguriska procesa iznākumā — Aizmuguriski piespriesta soda izpilde — Iespēja pārskatīt spriedumu”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2013. gada 26. februāra spriedums

  1. Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Piemērošana strīdos, kas tiek izskatīti normu spēkā stāšanās brīdī – Pamatlēmuma 2002/584 4.a pants – Piemērošana lēmumu, kas pieņemti nodošanas procedūrā, atzīšanai un izpildei normu spēkā stāšanās brīdī

    (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a pants un 8. panta 2. punkts)

  2. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Izpilde, kurā jāievēro nosacījums par iespēju aizmuguriski pārskatīt lēmumu tā izdošanas dalībvalstī – Nesaderība

    (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  3. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildes pamati – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Pienākums veikt nodošanu Pamatlēmuma 2002/584 4.a panta 1. punktā paredzētajos apstākļos – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 48. panta 2. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  4. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Aizsardzības līmenis – Dalībvalsts konstitūcijā garantētās pamattiesības – Aizmuguriski piespriesta soda izpildei izsniegts orderis – Iespēja dalībvalstij, atsaucoties uz tās konstitūcijā garantētajām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību, nodošanu pakļaut nosacījumam, ka nolēmuma izdošanas dalībvalstī piespriesto notiesāšanu ir iespējams pārskatīt – Neesamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 53. pants; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, ko groza ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 31. un 32. punktu)

  2.  Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj izpildes tiesu iestādei šajā normā norādītajos gadījumos Eiropas apcietināšanas ordera, kas izdots, lai izpildītu sodu, izpildi pakļaut nosacījumam, ka aizmuguriski piespriesto sodu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī.

    Savienības likumdevēja izvēlētais risinājums izsmeļoši paredzēt gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas ordera, kas izsniegts, lai izpildītu aizmugurisku nolēmumu, izpilde ir jāuzskata par tādu, kas neapdraud tiesības uz aizstāvību, nepieļauj saglabāt iespēju izpildes tiesu iestādei pakļaut šo izpildi nosacījumam, ka ir jābūt iespējai pārskatīt attiecīgo notiesāšanu, lai garantētu attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību.

    (sal. ar 44. un 46. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

  3.  Ar Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punktu netiek pārkāptas nedz tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz lietas taisnīgu izskatīšanu, nedz tiesības uz aizstāvību, kas ir attiecīgi garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un 48. panta 2. punktā, un tādēļ tas atbilst ar prasībām, kas izriet no šiem pantiem.

    Būtībā, lai gan apsūdzētās personas tiesības personīgi piedalīties tiesas procesā ir būtiska daļa no tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, šīs tiesības nav absolūtas. Apsūdzētais var tiešā veidā vai klusējot atteikties no šīm tiesībām ar nosacījumu, ka šī atteikšanās ir nepārprotama, ka tā ietver minimālās garantijas atkarībā no tās nozīmības un ka tā nekaitē nevienai no nozīmīgām sabiedrības interesēm. It īpaši tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums nav pierādīts tad, ja, lai gan apsūdzētā persona nav piedalījusies personīgi tiesas sēdē, tā ir bijusi informēta par tiesas sēdes datumu un vietu vai to aizstāvēja juriskonsults, kuru viņa šai sakarā bija pilnvarojusi.

    Turklāt, ar Pamatlēmumu 2009/299 veiktās Eiropas apcietināšanas orderu, kas izdoti, lai izpildītu aizmuguriska procesa iznākumā pieņemtus nolēmumus, izpildes nosacījumu saskaņošanas mērķis – kā norādīts tā 1. pantā – ir stiprināt to personu procesuālās tiesības, pret kurām ierosināta krimināllieta, uzlabojot tiesu nolēmumu savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs.

    (sal. ar 49., 51., 53., 54. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

  4.  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 53. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj dalībvalstīm aizmuguriski notiesātas personas nodošanu pakļaut nosacījumam, ka šo notiesājošo spriedumu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī, lai izvairītos no kaitējuma tās konstitūcijā garantētām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību.

    Atšķirīga Hartas 53. panta interpretācija kaitētu Savienības tiesību pārākuma principam, jo ar to dalībvalstij tiktu atļauts likt šķēršļus Hartai pilnībā atbilstošu Savienības tiesību aktu piemērošanai, ja ar tiem netiek ievērotas šīs valsts konstitūcijā garantētās pamattiesības.

    Protams, Hartas 53. pants apstiprina, ka, ja Savienības tiesību aktā ir prasīts veikt valsts īstenojošos pasākumus, valsts iestādes un tiesas joprojām var piemērot savus valsts standartus pamattiesību aizsardzībai, ja vien šāda piemērošana nekaitē nedz Hartā paredzētajam aizsardzības līmenim, kā to interpretē Tiesa, nedz Savienības tiesību pārākumam, vienotībai un efektivitātei.

    Tomēr Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4.a panta 1. punktā dalībvalstīm netiek sniegta iespēja atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, ja ieinteresētā persona atrodas vienā no četrām šajā normā uzskaitītajām situācijām.

    Atļaut dalībvalstij atsaukties uz Hartas 53. pantu, lai pakļautu aizmuguriski notiesātas personas nodošanu nosacījumam, kas nav paredzēts Pamatlēmumā 2009/299, ka notiesājošo spriedumu var pārskatīt izsniegšanas dalībvalstī, lai novērstu kaitējuma nodarīšanu tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesībām uz aizstāvību, ko garantē izpildes dalībvalsts konstitūcija, izraisītu to, ka, apšaubot ar šo pamatlēmumu definēto pamattiesību aizsardzības standarta vienotību, tiktu pārkāpti tiesiskās paļāvības un abpusējās atzīšanas principi, kurus ar to ir paredzēts aizsargāt, un tādējādi tas apdraudētu minētā pamatlēmuma efektivitāti.

    (sal. ar 58., 60., 61., 63. un 64. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

Top