Lietas T‑351/18 un T‑584/18

Ukrselhosprom PCF LLC
un
Versobank AS

pret

Eiropas Centrālo banku

Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 6. oktobra spriedums

Ekonomikas un monetārā politika – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – ECB uzticētie īpašie uzraudzības uzdevumi – Lēmums par kredītiestādes licences anulēšanu – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pieņemto tiesību aktu pārkāpumi – Pieņemamība – Iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu (VKI) un ECB pilnvaras vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Tiesiskā drošība – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu

1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība, kas celta attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt kredītiestādes licenci – Lēmums, kas atcelts un aizstāts ar identiska satura lēmumu, kurš pieņemts pārskatīšanas procedūrā – Intereses celt prasību zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Vispārējas tiesas Reglamenta 131. pants)

   (skat. 70.–72., 87.–92. un 95. punktu)

2. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu sektora uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Mazāk nozīmīgas iestādes, kuru tiešo prudenciālo uzraudzību veic valsts iestādes – Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekskluzīvās kompetences decentralizēta īstenošana ar šo iestāžu starpniecību – Kārtība, kādā tiek sniegta palīdzība ECB tās uzraudzības uzdevumu izpildē – Kredītiestādes licences anulēšana – Paziņojums par maksātnespēju vai iespējamo maksātnespēju – Lēmums par kredītiestādes noregulējumu – Atšķirīgi akti

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 26. apsvērums un 18. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1024/2013 15., 28. un 37.–40. apsvērums, 4. panta 1. punkts un 6. panta 2.–7. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 18. pants)

   (skat. 134.–139., 148., 150. un 152. punktu)

3. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu sektora uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Mazāk nozīmīgas iestādes, kuru tiešo prudenciālo uzraudzību veic valsts iestādes – Pārbaudes un palīdzība, kas tiek sniegta Eiropas Centrālai bankai (ECB), lai sagatavotu un īstenotu ar licences anulēšanu saistītus aktus – Kredītiestādes licences anulēšana – ECB ekskluzīvā kompetence

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 83. pants; Padomes Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 5. punkts)

   (skat. 162.–166., 171.–174., 179. un 180. punktu)

4. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu sektora uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Mazāk nozīmīgas iestādes, kuru tiešo prudenciālo uzraudzību veic valsts iestādes – Tādu faktu konstatēšana, kas ir tiesību aktu pārkāpumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā – Valsts iestāžu kompetence – Kredītiestādes licences anulēšana, pamatojoties uz šo tiesību aktu pārkāpumu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekskluzīvā kompetence

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 83. pants; Padomes Regulas Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60 1. un 2. apsvērums un Direktīvas 2013/36 67. pants)

   (skat. 185.–187., 190. un 197. punktu)

5. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu sektora uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citā dalībvalstī – Paziņošana piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm – Saistošais raksturs

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 19. apsvērums un 35.–39. pants)

   (skat. 250.–256. punktu)

Rezumējums

Versobank AS ir Igaunijā reģistrēta kredītiestāde, kuras galvenā akcionāre ir Ukrselhosprom PCF LLC.

Versobank kā mazāk nozīmīgas kredītiestādes prudenciālo uzraudzību veica Finantsinspektsioon (FSA, Igaunija), kas rīkojas valsts kompetentās iestādes (turpmāk tekstā – “VKI”) statusā ( 1 ). Šīs pēdējās minētās iestādes kompetencē tostarp bija pārraudzīt, vai tiek izpildīti noteikumi, kuri attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (turpmāk tekstā – “NILL/TFN”).

Sākot no 2015. gada, FSA bija konstatējusi, ka Versobank regulāri izdara pārkāpumus, kuri ir saistīti ar to, ka, pirmkārt, tai ir neefektīvs NILL/TFN režīms no uzņēmējdarbības modeļa izrietošo risku pārvaldībai un, otrkārt, tai ir izveidota neatbilstīga NILL/TFN jomas pārvaldības kārtība. Pēc tam, kad FSA bija veikusi pārbaudi uz vietas un nosūtījusi Versobank vairākus paziņojumus, kuros prasīts ievērot normatīvo aktu prasības, tā izdeva rīkojumu, ar ko tā pieprasīja Versobank nekavējoties novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus un veikt noteiktus pasākumus.

Veicot turpmākas pārbaudes uz vietas, FSA konstatēja, ka Versobank joprojām nepilda visus ar minēto rīkojumu uzliktos pienākumus, un uzskatīja, ka ir jāveic padziļināta izmeklēšana. Rezultātā tā konstatēja būtiskus un nopietnus NILL/TFN jomas tiesību aktu pārkāpumus.

2018. gada 8. februārī Eiropas Centrālā banka (ECB) saņēma FSA priekšlikumu anulēt Versobank licenci ( 2 ). 2018. gada 26. martā ECB pieņēma lēmumu anulēt bankas licenci un paziņoja to Versobank ( 3 ).

Pēc Ukrselhosprom PCF pieprasījuma pārskatīt ECB 2018. gada 26. marta lēmumu ECB Padome pieņēma 2018. gada 17. jūlija lēmumu ( 4 ), ar kuru tika atcelts un aizstāts 26. marta lēmums.

Vispārējā tiesa, izskatot lietu paplašinātā sastāvā, atzīst, ka ir jāizbeidz tiesvedība lietā T‑351/18. Savukārt lietā T‑584/18 Vispārējā tiesa pilnībā noraida Ukrselhosprom PCF un Versobank prasību.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa konstatē, ka ir jāizbeidz tiesvedība lietā T‑351/18 par 2018. gada 26. marta lēmuma atcelšanu.

Šajā saistībā, vispirms atgādinājusi ECB lēmumu administratīvās pārskatīšanas procedūras tvērumu un norises kārtību ( 5 ), Vispārējā tiesa norāda, ka lēmumam, kas pieņemts šādas pārskatīšanas rezultātā, ir atpakaļejošs spēks no brīža, kurā bija stājies spēkā sākotnējais lēmums, neatkarīgi no minētās pārskatīšanas iznākuma. Tādējādi, pārskatīšanas procedūras noslēgumā aizstājot sākotnējo lēmumu ar identiska satura vai grozītu lēmumu, sākotnējais lēmums noteikti izzūd no tiesību sistēmas.

Šajā lietā Vispārējā tiesa atzīmē, ka 2018. gada 17. jūlija lēmums tika pieņemts pēc 2018. gada 26. marta lēmuma administratīvās pārskatīšanas un satura ziņā ir tam identisks. Tāpēc ECB ar 2018. gada 17. jūlija lēmumu aizstāja 2018. gada 26. marta lēmumu ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad bija stājies spēkā pēdējais minētais lēmums, nevis tikai to atcēla, lai tas turpmāk nebūtu spēkā. Attiecīgi Ukrselhosprom PCF un Versobank vairs nav intereses panākt 2018. gada 26. marta lēmuma atcelšanu un prasībai pret šo aktu vairs nav priekšmeta.

Otrām kārtām, attiecībā uz Ukrselhosprom PCF un Versobank celto prasību lietā T‑584/18 Vispārējā tiesa apstiprina, ka, pirmkārt, ECB kompetencē bija anulēt kredītiestādes licenci un, konkrētāk, pieņemt 2018. gada 17. jūlija lēmumu. Tādējādi tā norāda, ka tāds lēmums, kurā konstatēts, ka kredītiestādes noregulējums nav sabiedrības interesēs, kāds ir lēmums, ko FSA pieņēmusi, pildot valsts noregulējuma iestādes funkcijas, nekādā veidā neliedz ECB pēc tam pieņemt lēmumu par licences anulēšanu. Turklāt tas, ka līdztekus pastāv vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) un vienotais noregulējuma mehānisms (VNM), kuriem ir vienāds mērķis aizsargāt Eiropas Savienības finanšu sistēmas stabilitāti un drošību, nav jāsaprot tādējādi, ka kompetentajai iestādei, kas veic prudenciālo uzraudzību, šajā gadījumā – ECB, ir liegta iespēja anulēt licenci, ja nepastāv noregulējuma pasākuma noteikšanai nepieciešamie nosacījumi, proti, ja attiecīgā kredītiestāde nav pakļauta dzīvotnespējas riskam.

Otrkārt, Vispārējā tiesa – atgādinājusi, ka licences anulēšana ir paredzēta arī gadījumos, ja kredītiestāde nepilda minētos pienākumus ( 6 ) – apstiprina, ka ECB kompetencē ir pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, pamatojoties uz NILL/TFN jomas pienākumu pārkāpumu. Līdz ar to Vispārējā tiesa atzīst, ka FSA faktus, kuri veido NILL/TFN jomas normatīvo aktu pārkāpumus, ir konstatējusi, ievērojot VUM ietvaros noteikto kompetenču sadalījumu starp VKI un ECB, un juridiskais vērtējums par to, vai šie fakti attaisno licences anulēšanu, kā arī samērīguma novērtējums savukārt tika atstāti ECB ziņā.

Treškārt, Vispārējā tiesa secina, ka paziņošanas procedūra, saukta par “pases” procedūru, ir saistoša ( 7 ). Tā atgādina, ka kredītiestādei, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to ir jāpaziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ( 8 ). Turklāt Vispārējā tiesa norāda, ka tas, ka paziņošanas procedūra nav vien tīra formalitāte, izriet, pirmām kārtām, no piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvarām atteikties paziņot šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei un, otrām kārtām, no brīvības, kas dota pirmajai minētajai iestādei, kad tā novērtē šo informāciju.

Ceturtkārt, attiecībā uz samērīguma principa pārkāpumu Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā lietā licences anulēšana nepārsniedza to, kas ir piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu mērķi izbeigt Versobank izdarītos pārkāpumus. Turklāt Vispārējā tiesa tostarp atzīmē, ka pašlikvidācijas iespēja un pārdošanas iespēja citam investoram nebija alternatīvi pasākumi licences anulēšanai, lai sasniegtu ECB leģitīmos mērķus.

Piektkārt, Vispārējā tiesa noraida argumentus, ar kuriem tiek apgalvots, ka ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, jo nav salīdzinoši analizēti Versobank pārmestie pārkāpumi un citu kredītiestāžu izdarītie pārkāpumi. Vispārējā tiesa norāda, ka šāda analīze nav nepieciešama, lai vērstos pret fizisku vai juridisku personu saistībā ar prettiesisku rīcību.

Visbeidzot, sestkārt, Vispārējā tiesa noraida argumentus, kuros apgalvots, ka nav ievērotas Ukrselhosprom PCF tiesības piekļūt lietas materiāliem. Pirmkārt, attiecībā uz pirmo pieprasījumu piekļūt lietas materiāliem Vispārējā tiesa atzīmē, ka ECB, neapmierinādama šo pieprasījumu, nav pieļāvusi kļūdu, jo laikā, kad minētais pieprasījums tika iesniegts, Ukrselhosprom PCF nebija attiecīgā lietas dalībniece ( 9 ). Otrkārt, attiecībā uz otro pieprasījumu piekļūt lietas materiāliem, kas tika iesniegts pārskatīšanas procedūras gaitā, Vispārējā tiesa atzīmē, ka Administratīvā pārskatīšanas padome apmierināja šo pieprasījumu, ko Ukrselhosprom PCF bija iesniegusi, būdama pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējas statusā ( 10 ).

( 1 ) Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.; turpmāk tekstā – “VUM regula), 2. panta 2. punkts un 6. pants.

( 2 ) Eiropas Centrālās Bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (OV 2014, L 141, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VUM pamatregula”), 80. pants.

( 3 ) Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 26. marta lēmums ECB/SSM/2018‑EE‑1 WHD‑2017‑0012 par Versobank AS bankas licences anulēšanu (turpmāk tekstā – “2018. gada 26. marta lēmums”).

( 4 ) Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 17. jūlija lēmums ECB/SSM/2018‑EE‑2 WHD‑2017‑0012, ar kuru aizstāj ECB sākotnējo 2018. gada 26. marta lēmumu anulēt Versobank kredītiestādes licenci (turpmāk tekstā – “2018. gada 17. jūlija lēmums”).

( 5 ) Kā norādīts VUM regulas 24. panta 1. un 7. punktā.

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.), 67. pants.

( 7 ) Direktīvas 2013/36 39. pants.

( 8 ) Direktīvas 2013/36 35. pants.

( 9 ) VUM regula, 22. panta 2. punkts; VUM pamatregula, 26. un 32. pants.

( 10 ) Lēmuma 2014/360/ES (2014. gada 14. aprīlis) par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu un tās darbības noteikumiem (OV 2014, L 175, 47. lpp.) 20. pants.