Lieta T‑69/18

Verband Deutscher Alten- und Behindertenhilfe, Landesverband Niedersachsen/Bremen und Hamburg/Schleswig‑Holstein eV
un
CarePool Hannover GmbH

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 14. aprīļa spriedums

Valsts atbalsts – Neatkarīga sociālā darbība – Reģionālās labdarības apvienības asociācijām piešķirtās subsīdijas – Sūdzības noraidīšana – Lēmums necelt iebildumus iepriekšējas izskatīšanas stadijas noslēgumā – Prasība atcelt tiesību aktu – Ieinteresētās personas statuss – Procesuālo tiesību nodrošināšana – Būtiska ietekme uz konkurences stāvokli – Pieņemamība – Nopietnu grūtību neesamība – Būtisku izmaiņu neesamība pastāvošajā atbalstā

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto personu procesuālās tiesības – Pieņemamība – Ieinteresētās personas, ko Komisija ir uzklausījusi saistībā ar atbalsta iepriekšējo izskatīšanu – Ietekmes neesamība

   (LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 2015/1589 1. panta h) punkts)

   (skat. 56.–63., 69.–78. punktu)

2. Valsts atbalsts – Atbalsta plāni – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Pastāvošs atbalsts – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts)

   (skat. 90.–95., 99., 106., 107., 119.–122. un 127. punktu)

3. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Lēmums neuzsākt formālu izmeklēšanas procedūru – Attiecīgā pasākuma kvalificēšana par pastāvošu atbalstu – Tādu iemeslu kodolīgs izklāsts, kuru dēļ Komisija ir secinājusi par nopietnu grūtību neesamību vērtējumā – Pietiekams pamatojums

   (LESD 296. panta otrā daļa)

   (skat. 107.–119. un 131. punktu)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas lēmums, ar kuru attiecīgais pasākums kvalificēts par pastāvošu atbalstu – Tiesiskās sekas attiecībā uz vispārēju un abstraktu personu kategoriju – Iekļaušana

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 142.–152. punktu)

5. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 153.–161. punktu)

6. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti, kas saistīti ar īstenošanas pasākumiem – Jēdziens – Novērtēšanas kritēriji

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 162.–169. punktu)

7. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Kvalificēšana par pastāvošu atbalstu – Kritēriji – Atbalsta shēma, kas īstenota pirms EEK līguma stāšanās spēkā – Noteikšana – Tiesiski saistoša akta, ar kuru kompetentai valsts iestādei ir uzlikts pienākums piešķirt atbalstu, datums

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 174.–177. un 180. punktu)

8. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Pasākums, ar kuru groza pastāvoša atbalsta shēmu – Grozījums, kas neietekmē shēmas būtību

   (LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkts; Komisijas Regula 794/2004)

   (skat. 187.–203. punktu)

Rezumējums

Lejassaksijas federālā zeme (Vācija) veica dažādus pasākumus par labu neatkarīgā sociālā darbībā ietilpstošām vienībām, kuras darbojas šīs federālās zemes teritorijā. Šie valsts pasākumi ietver finansiālu atbalstu, kas kopš 1956. gada tiek piešķirts neatkarīgām labdarības jumta organizācijām (turpmāk tekstā – “finansiālais atbalsts”), pamatojoties uz leģislatīviem un reglamentējošiem aktiem, kas laika gaitā ir attīstījušies. Pēdējās minētās ar organizāciju dalībnieču starpniecību sniedz pakalpojumus, kam var būt ekonomisks raksturs, kā, piemēram, ambulatorās, stacionārās vai jaukta tipa aprūpes pakalpojumus, vai neekonomiska rakstura pakalpojumus, kā, piemēram, palīdzību bezpajumtniekiem, garīgo palīdzību vai palīdzību bēgļiem.

Prasītājas, Verband Deutscher Alten- und Behindertenhilfe, Landesverband Niedersachsen/Bremen und Hamburg/Schleswig‑Holstein eV un CarePool Hannover GmbH, divas privātas vienības, kas sniedz noteiktus iepriekš minētajiem pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus vai pārstāv uzņēmumus, kas sniedz šādus pakalpojumus, uzskata, ka tām ar finansiālo atbalstu ir nodarīts kaitējums. Prasītājas, apgalvojot, ka tās ir šo labdarības organizāciju, kas ir atbalsta saņēmējas, konkurentes, iesniedza Eiropas Komisijā divas atsevišķas sūdzības ar mērķi it īpaši atzīt minēto atbalstu par nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu.

Pārbaudījusi kopš 1956. gada izdarītos tiesību aktu grozījumus un neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija ar 2017. gada 23. novembra lēmumu ( 1 ) atzina, ka attiecīgais finansiālais atbalsts pēc būtības nav ticis grozīts kopš 1956. gada un ka, ciktāl tas ir uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, šis atbalsts ir jākvalificē par pastāvošu atbalstu regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai ( 2 ), 1. panta b) punkta i) apakšpunkta izpratnē.

Prasītājas cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ko Vispārējās tiesas astotā palāta tomēr noraidīja. Vispārējā tiesa spriedumā padziļināti izskatīja prasības pieņemamību, ciktāl šīs lietas dalībnieces apstrīdēja minētā lēmuma pamatotību, ņemot vērā judikatūru, kas izriet no sprieduma Scuola Elementare Maria Montessori ( 3 ).

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmkārt, ciktāl prasītāju prasības mērķis ir apstrīdēt Komisijas netiešo atteikumu uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, Vispārējā tiesa norāda, ka prasītājām, kuras apgalvo, ka tās esot attiecīgā finansiālā atbalsta saņēmēju konkurējošs uzņēmums, no vienas puses, un profesionāla apvienība, kas aizstāv šādu konkurējošu uzņēmumu intereses, kuras finansiālais atbalsts varētu būt ietekmējis, no otras puses, ir ieinteresēto personu statuss LESD 108. panta 2. punkta un regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi, ciktāl to prasības mērķis ir aizsargāt savas procesuālās tiesības, tā ir jāuzskata par pieņemamu.

Vispārējā tiesa šajā ziņā precizē, ka tas, ka prasītājām jau esot bijušas zināmas “procesuālās tiesības”, ciktāl Komisija tās uzklausīja, veicot iepriekšējo izskatīšanu, nevar ietekmēt minētās prasības pieņemamību. Proti, jēdzienu “procesuālās tiesības”, kas ieinteresētajām personām ir LESD 108. panta 2. punktā paredzētās procedūras ietvaros, nedrīkst sajaukt ar sūdzības iesniedzēja vienīgajām tiesībām panākt formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, kuras ietvaros šis sūdzības iesniedzējs vajadzības gadījumā varēs iesniegt apsvērumus.

Attiecībā uz jautājumu pēc būtības par to, vai iepriekšējas izskatīšanas procedūra radīja nopietnas grūtības, kuru dēļ Komisijai būtu bijis jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāju izvirzītie apstākļi, it īpaši iepriekšējās izskatīšanas procedūras ilgums, apstrīdētā lēmuma pamatojums un Komisijas attieksme, izvērtējot tos visaptveroši, nepierāda šādu grūtību pastāvēšanu attiecībā uz finansiālā atbalsta kvalifikāciju. Līdz ar to, ciktāl prasība ir vērsta uz prasītāju procesuālo tiesību aizsardzību, Vispārējā tiesa to noraidīja kā nepamatotu.

Otrkārt, ciktāl prasītāju prasības mērķis ir apšaubīt apstrīdētā lēmuma pamatotību, it īpaši Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru finansiāls atbalsts būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu, Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu fiziska vai juridiska persona var celt prasību par lēmumu, kas ir reglamentējošs akts un kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, un kurš to skar tieši.

Attiecībā uz nosacījumu par reglamentējoša akta esamību Vispārējā tiesa, atsaucoties uz spriedumu Scuola Elementare Maria Montessori un uz jēdzienu “atbalsta shēma”, kas paredzēts regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 1. panta d) punktā, izvērtēja, vai tas ir vispārpiemērojams.

Šajā ziņā, pirmām kārtām, Vispārējā tiesa it īpaši ņem vērā apstākli, ka Lejassaksijas federālās zemes tiesību aktā ir paredzēts, ka finansiālais atbalsts tiek piešķirts vispārīgi un abstrakti noteiktai personu kategorijai, proti, jumta organizācijām, kas darbojas šīs federālās zemes neatkarīgajā labdarības sektorā. Lai gan ir iespējams ar lielāku vai mazāku precizitāti noteikt to subjektu skaitu vai pat identitāti, kuriem attiecīgais tiesību akts ir piemērojams konkrētajā brīdī, Vispārējā tiesa uzskata, ka šis apstāklis nevar likt apšaubīt tā reglamentējošo būtību, ja netiek apstrīdēts, ka šī piemērošana notiek atbilstoši objektīvai tiesiskai vai faktiskai situācijai, ko nosaka attiecīgais akts saistībā ar tā mērķi.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa norāda, ka jumta organizācijas, kas ir tiešās finansiālā atbalsta saņēmējas, kā vietējos vai reģionālos biedrus varētu uzņemt jaunas labdarības organizācijas, kurām tās var pārskaitīt to rīcībā nodotos līdzekļus. Tiešie minētā atbalsta saņēmēji tādējādi arī veido vispārīgi un abstrakti noteiktu personu kategoriju.

Trešām kārtām un visbeidzot, Vispārējā tiesa atgādina, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir secinājusi, ka, ciktāl finansiālais atbalsts ir jākvalificē kā atbalsts, runa ir par pastāvošu atbalstu. Pat pieņemot, ka attiecīgā finansiālā atbalsta tiešie vai netiešie saņēmēji veido ierobežotu loku, ar šo lēmumu tādējādi tiek saglabātas vispārēja un abstrakta pasākuma, ko veido šis atbalsts, sekas nenoteiktam atbalsta saņēmēju konkurentu skaitam, proti, vispārīgi un abstrakti noteiktai personu papildu kategorijai.

Tādējādi, nonākot pie secinājuma, ka apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts un turklāt, ka vēl aizvien saskaņā ar spriedumu Scuola Elementare Maria Montessori tas prasītājas skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā uz tām, Vispārējā tiesa secina, ka prasība ir pieņemama arī, ciktāl tās mērķis ir apšaubīt apstrīdētā lēmuma pamatotību.

Šajā ziņā attiecībā uz finansiālā atbalsta kvalificēšanu par pastāvošu atbalstu Vispārējā tiesa, pirmkārt, konstatē, ka attiecīgais finansiālais atbalsts Vācijas Federatīvajā Republikā tika īstenots pirms EEK līguma stāšanās spēkā. Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Vispārējā tiesa uzskata, ka finansiālajā atbalstā kopš tā ieviešanas 1956. gadā nav tikušas izdarītas būtiskas izmaiņas. Šī iemesla dēļ tā atstāj spēkā apstrīdēto lēmumu, ciktāl Komisija uzskatīja, ka šis pasākums, ciktāl tas ir atbalsts, ir jākvalificē par pastāvošu atbalstu regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 1. panta b) punkta i) apakšpunkta izpratnē.

( 1 ) Komisijas Lēmums C(2017) 7686 final (2017. gada 23. novembris) attiecībā uz valsts atbalstiem SA.42268 (2017/E) – Deutschland Staatliche Beihilfe zur Förderung wohlfahrtspflegerischer Aufgaben un SA.42877 (2017/E) – Deutschland CarePool Hannover GmbH, kurus Vācija īstenojusi par labu labdarības organizācijām, kas veic sociālās aprūpes uzdevumus (OV 2018, C 61, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais atbalsts”).

( 2 ) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp., turpmāk tekstā – “Regula, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai”).

( 3 ) Spriedums, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci (no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873).