Lieta C‑79/20 P

Yieh United Steel Corp.

pret

Eiropas Komisiju

 Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 28. aprīļa spriedums

Apelācija – Dempings – Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 – Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Regula (EK) Nr. 1225/2009 – 2. pants – Normālās vērtības aprēķināšana – Ražošanas izmaksu aprēķināšana – Ražošanas zaudējumi – Atteikums atskaitīt pārstrādāto metāllūžņu vērtību – Normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz līdzīgas preces, kas paredzēta patēriņam eksportētājvalsts iekšējā tirgū, pārdevumiem – Tādas aprēķina bāzes izslēgšana, kuru izmanto, lai noteiktu normālo vērtību pārdevumiem, kas veikti eksportētājvalsts pašmāju tirgū, ja tā attiecas uz eksportam paredzētiem ražojumiem

1.        Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu – Pamats par faktu sagrozīšanu – Nepieciešamība precīzi norādīt sagrozītos elementus un pierādīt šo sagrozīšanu izraisījušās kļūdas analīzē – Prasība, ka sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem

(LESD 256. panta 1. punkta 2.d daļa; Tiesas statūtu 58. panta 1. daļa)

(skat. 52.–54., 60., 84. un 85. punktu)

2.        Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Aprēķināšanas metodes izvēle – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms – Robežas

(Padomes Regula Nr. 1225/2009)

(skat. 55.–58. un 61. punktu)

3.        Apelācija – Pamati – Kāda Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta 1. daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

(skat. 76.–78. punktu)

4.        Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Atšķirības dažādās valodu versijās – Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 2. punkts)

(skat. 99. punktu)

5.        Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Interpretācija Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu gaismā – Regulas Nr. 1225/2009 interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu

(Vienošanās par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu, (1994. gada Antidempinga nolīgums); Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 2. punkts)

(skat. 101. un 102. punktu)

6.        Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Parasto komercdarījumu laikā praktizētās cenas – Patēriņam eksportētājas valsts pašmāju tirgū paredzēta līdzīga produkta cena – Jēdziens “paredzēts patēriņam” – Līdzīgs produkts, kas tiek pārdots eksportētājvalsts iekšējā tirgū un pēc tam paredzēts eksportam – Izslēgšana – Nosacījums – Objektīva sasaistes faktora esamība starp līdzīga produkta pārdošanu iekšējā tirgū un produkta galamērķi – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums – Pārdevēja faktiskā zināšana par attiecīgā produkta galamērķi – Nozīmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 1. un 2. punkts)

(skat. 103.–144. punktu)

Rezumējums

Pēc Eurofer, Association européenne de l’acier, iesniegtās sūdzības izskatīšanas izmeklēšanas beigās Eiropas Komisija pieņēma Īstenošanas regulu 2015/1429 (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (turpmāk tekstā – “attiecīgais produkts”).

Yieh United Steel Corp. (turpmāk tekstā – “apelācijas sūdzības iesniedzēja”) ir Taivānā reģistrēta sabiedrība, kura tostarp nodarbojas ar attiecīgā produkta ražošanu un izplatīšanu, vērsās Vispārējā tiesā, lai panāktu apstrīdētās regulas atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. Tā it īpaši norāda uz pamatregulas (2) 2. panta 2. punkta, saskaņā ar kuru produktu, uz kuriem attiecas antidempinga maksājums, “normālo vērtību” parasti nosaka, pamatojoties uz līdzīgas preces, kas paredzēta patēriņam eksportētājas valsts pašmāju tirgū, pārdevumiem. Šajā ziņā prasītāja tostarp apstrīdēja Komisijas atteikumu normālās vērtības noteikšanai ņemt vērā noteiktus attiecīgā produkta pārdevumus savam neatkarīgajam pircējam eksportētājvalstī (turpmāk tekstā – “attiecīgie pārdevumi”), pamatojoties vienīgi uz to, ka attiecīgais klients attiecīgo produktu esot eksportējis pēc šīs pārdošanas, lai gan Komisija neesot pierādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai bija nodoms šo preci neparedzēt pašmāju patēriņam.

Ar 2019. gada 3. decembra spriedumu (3) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas celto prasību, tostarp nospriežot, ka Komisija varēja atteikties ņemt vērā attiecīgos pārdevumus normālās vērtības noteikšanai neatkarīgi no tā, vai šo pārdošanas darījumu noslēgšanas brīdī ražotājam eksportētājam bija jebkāda informācija par attiecīgo preču eksportu, ja tās rīcībā ir objektīvi pierādījumi, kas apliecina, ka šie pārdevumi patiesībā ir eksporta pārdevumi.

Ar spriedumu apelācijas tiesvedībā Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas spriedumu, vienlaikus sniedzot precizējumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 2. punktā izmantoto frāzi “patēriņam paredzētas”.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. un 2. punktu normālās vērtības noteikšanai netiek ņemti vērā pārdevumi eksportētājvalstī, ja produkti, uz kuriem attiecas šie pārdošanas darījumi, ir paredzēti nevis patēriņam šajā tirgū, bet gan citam mērķim, piemēram, to eksportam.

Tad tā izvērtē jautājumu par to, vai frāze “patēriņam paredzētas” pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē nozīmē subjektīvu elementu, it īpaši to, vai pastāv pārdevēja nodoms vai faktiska zināšana par attiecīgā produkta galamērķi.

Šajā ziņā Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas pieeju, pamatojoties it īpaši uz pamatregulas 2. panta 2. punkta formulējumu, kontekstu un mērķi, saskaņā ar kuru jēdziena “pašmāju patēriņam paredzētas līdzīgas preces pārdošanas apjomu” tīri subjektīva interpretācija nevar tikt atbalstīta. Ņemot to vērā, Tiesa paskaidro, ka tikai “objektīva” minētā jēdziena interpretācija, kādu izmantojusi Vispārējā tiesa, nozīmējot, ka vienkāršs pierādījums, ka izplatīšanas ķēdes lejupējs tirgus dalībnieks ir eksportējis produktus, uz kuriem attiecās sākotnējais pārdevums, ir pietiekams, lai Komisija varētu uzskatīt, ka šie produkti to sākotnējā pārdevuma brīdī bija “paredzēti” eksportam un līdz ar to ir jāizslēdz no aprēķina bāzes, kas kalpo normālās vērtības noteikšanai.

Tiesa uzskata, ka šāda tīri objektīva interpretācija nav saderīga ar paredzamības un tiesiskās drošības principiem, jo tā ļautu Komisijai noteikt antidempinga maksājumus neatkarīgi no ražotāja eksportētāja cenu politikas un liktu pēdējam minētajam atbildēt uz savu neatkarīgo klientu mārketinga politiku, ko tas principā nevar kontrolēt.

Šajā ziņā, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu, Komisija no aprēķina bāzes, kas tiek izmantota normālās vērtības noteikšanai, var izslēgt iekšējo pārdevumu tikai tad, ja tā konstatē objektīva sasaistes faktora esamību starp šo pārdevumu un attiecīgā produkta galamērķi, kas nav pašmāju patēriņš. No tā izriet, ka Komisijai ir jāpierāda, ka no objektīvajiem apstākļiem, kas saistīti ar minēto pārdevumu, tostarp, pirmkārt, no cenas, izriet, ka produktiem, uz kuriem tā attiecas, ir cits mērķis, nevis patēriņš eksportētājvalsts pašmāju tirgū, piemēram, eksports.

Ja Komisija pierāda šādu ar sākotnējo pārdevumu saistītu apstākļu esamību, var uzskatīt, ka pārdošanas darījuma noslēgšanas brīdī attiecīgajam ražotājam eksportētājam bija saprātīgi jāzina, ka visticamāk attiecīgā produkta galamērķis bija eksports, nevis patēriņš eksportētājas valsts pašmāju tirgū.

Šajā lietā Tiesa norāda, ka daļa no apelācijas sūdzības iesniedzējas pārdevumiem pašmāju tirgū tika piemērota eksporta atlaižu sistēma, un tas ir objektīvs apstāklis, kas aptver šos pārdevumus un attiecas uz to cenu. Tāpat, ņemot vērā arī to, ka vislielākais apelācijas sūdzības iesniedzējas klients galvenokārt darbojās attiecīgā produkta eksporta nozarē un ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pārdevumi šim klientam parasti attiecās uz eksportam paredzētiem produktiem, nevis uz patēriņu pašmāju tirgū, apelācijas sūdzības iesniedzējai attiecīgo pārdošanas darījumu noslēgšanas brīdī bija jāzina attiecīgā produkta galamērķis, proti, visticamāk, eksports.

Līdz ar to Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka Komisija varēja tiesiski un nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā izslēgt attiecīgos pārdevumus no aprēķina bāzes, kas kalpo normālās vērtības noteikšanai, it īpaši piemērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu.

1      Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV 2015, L 224, 10. lpp.).

2      Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.).

3      Spriedums, 2019. gada 3. decembris, Yieh United Steel/Komisija (T‑607/15, EU:T:2019:831).