Lieta C‑197/18

Tiesvedība, ko aizsākusi Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u.c.

(Verwaltungsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 3. oktobra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vide — Direktīva 91/676/EEK — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Mērķis samazināt piesārņojumu — Ūdeņi, ko ietekmē piesārņojums — Maksimālais nitrātu līmenis 50 mg/l — Dalībvalstu pieņemtās rīcības programmas — Indivīdu tiesības grozīt šādu programmu — Locus standi valstu tiesās

1. Vide — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Direktīva 91/676 — Direktīvā paredzētu dalībvalsts pienākumu neizpilde — Fizisko vai juridisko personu interese vērsties valsts iestādēs vai tiesās — Nosacījumi — Personas, kuras minēto pienākumu neievērošana ir jāskar tieši — Tieša atsaukšanās uz direktīvā paredzētajiem pienākumiem — Pienākumi, kuriem ir jābūt skaidriem, precīziem un beznosacījuma

   (LESD 288. pants; Padomes Direktīvas 91/676 1. pants un 5. panta 4. un 5. punkts)

   (skat. 30.–35., 40.–46., 70.–73. punktu)

2. Vide — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Direktīva 91/676 — Ūdeņu, ko ietekmējis vai var ietekmēt piesārņojums, identifikācija — Kritēriji — Nitrātu līmenis gruntsūdeņos, kas pārsniedz vai visticamāk pārsniegs 50 mg/l

   (Padomes Direktīvas 91/676 2. panta j) punkts, 3. panta 1. un 5. punkts, un I pielikuma A daļas 2. punkts)

   (skat. 36. –39. punktu)

3. Vide — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Direktīva 91/676 — Īpaši jutīgajās zonās piemērojamo rīcības programmu īstenošana — Dalībvalstu skaidrs, precīzs un beznosacījuma pienākums noteikt visus vajadzīgos papildu pasākumus, lai sasniegtu direktīvā noteikto mērķi — Apjoms — Ūdens stāvokļa monitorings — Vērā ņemami elementi

   (Padomes Direktīvas 91/676 12. apsvērums un 1. pants, 3. panta 1. un 5. punkts, I pielikuma A daļa un III pielikums)

   (skat. 50. –69. punktu)

Rezumējums

Ar direktīvu par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, personām, kuras ūdens piesārņojums skar, ir piešķirtas tiesības pieprasīt valsts pasākumus nitrātu koncentrācijas samazināšanai

Spriedumā lietā Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u. c. (C‑197/18), kas pasludināts 2019. gada 3. oktobrī, Tiesa pirmo reizi apstiprināja, ka fiziskas un juridiskas personas, kuras tieši skar gruntsūdeņu piesārņojums, valsts tiesās var atsaukties uz konkrētām Direktīvas 91/676 normām par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk tekstā — “nitrātu direktīva”).

Šis spriedums tika taisīts strīdā starp Burgenland Nord ūdensapgādes apvienību (Austrija), Austrijas pašvaldību, kas izmanto pašvaldības aku, privātpersonu, kurai pieder mājas aka, un Federālo ilgtspējas un tūrisma ministriju. Prasītāji sūdzas par gruntsūdeņu piesārņojumu savā reģionā, kuros nitrātu līmenis regulāri pārsniedz nitrātu direktīvā paredzēto nitrātu slieksni 50 mg/l. Šajā kontekstā tie pieprasīja veikt pasākumus, lai šajos gruntsūdeņos samazinātu nitrātu līmeni. Ministrija savukārt apstrīdēja to, vai prasītājiem ir attiecīgs statuss pieprasīt veikt šādus pasākumus. Tādējādi Tiesai tika lūgts precizēt, vai tādas fiziskas un juridiskas personas kā trīs prasītāji, var atsaukties uz nitrātu direktīvas noteikumiem, lai pieprasītu pieņemt vai grozīt šajā direktīvā paredzētos valsts pasākumus, tādējādi pazeminot nitrātu koncentrāciju gruntsūdeņos.

Vispirms Tiesa atgādināja, ka direktīvu saistošā rakstura un to lietderīgās iedarbības saglabāšanai valsts tiesībās principā nevar izslēgt, ka attiecīgas personas atsaucas uz šajos Savienības tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Vismaz fiziskām vai juridiskām personām, kuras tieši ietekmē direktīvas normu pārkāpums, ir tiesības no kompetentajām iestādēm – attiecīgā gadījumā vēršoties kompetentajās tiesās – prasīt attiecīgo pienākumu izpildi.

Tālāk Tiesa norādīja, ka nitrātu līmenis gruntsūdeņos, kas pārsniedz vai visticamāk pārsniegs nitrātu direktīvā paredzēto slieksni 50 mg/l, neatbilst šīs direktīvas galvenajam mērķim. Šis mērķis ir ļaut indivīdiem likumīgi lietot gruntsūdeņus. Ja šis slieksnis netiek ņemts vērā, ūdeņi ir kvalificējami kā piesārņoti. Šādi risks, ka var tikt pārsniegts 50 mg/l nitrātu līmeņa slieksnis, jau apgrūtina ierastu ūdens lietošanu un prasa, lai personas, kurām pieder ūdens ņemšanas vietas, īstenotu attīrīšanas pasākumus. Šīs personas tādējādi tieši skar nitrātu direktīvas galvenā mērķa neievērošana, un tām ir jāvar vērsties valsts iestādēs un tiesās, lai pieprasītu dalībvalstīm uzlikto pienākumu izpildi.

Šai sakarā Tiesa atgādināja, ka, ja lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti būtiski piesārņo ūdeņus, ir jāpiemēro nitrātu direktīva un ar to dalībvalstīm tiek noteikts pienākums aizsākt rīcības programmas un veikt visus vajadzīgos pasākumus nitrātu koncentrācijas samazināšanai, izvairoties no nitrātu līmeņa 50 mg/l ūdenī pārsnieguma vai riska to pārsniegt. Šim nolūkam dalībvalstīm ir arī cieši jākontrolē ūdeņu stāvoklis uzraudzības programmu ietvaros un ar izraudzītu mērījumu vietu palīdzību, turklāt ņemot vērā labākās pieejamās zinātniskās un tehniskās atziņas.

Dalībvalstīm noteiktais pienākums pieņemt vajadzīgos pasākumus nitrātu līmeņa samazināšanai direktīvā paredzētajos gruntsūdeņos ir skaidrs, precīzs un beznosacījuma un uz to tādējādi indivīdi var tieši atsaukties, izvirzot prasījumus dalībvalstīm.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa tādējādi nosprieda, ka, ja lauksaimnieciskas darbības būtiski veicina gruntsūdeņu piesārņojumu, fiziskām un juridiskām personām, kuru likumīga ūdens lietošana no ūdens ņemšanas vietām ir traucēta, ir jāvar prasīt valsts iestādēm grozīt esošo rīcības programmu vai pieņemt citus nitrātu direktīvā paredzētos pasākumus, kamēr nitrātu līmenis gruntsūdeņos pārsniedz vai visticamāk pārsniegs 50 mg/l.