Odaberite eksperimentalnu funkciju koju želite isprobati

Ovaj je dokument isječak s web-mjesta EUR-Lex

Dokument 62016CJ0038

Tiesas spriedums (ceturtā palāta), 2017. gada 14. jūnijs.
Compass Contract Services Limited pret Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Nepamatoti samaksāta PVN atmaksāšana – Tiesības uz PVN atskaitīšanu – Kārtība – Vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi – Efektivitātes princips – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ieviests noilguma termiņš.
Lieta C-38/16.

Zbornik sudske prakse – Opći zbornik

Lieta C‑38/16

Compass Contract Services Limited

pret

Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(First‑tier Tribunal (Tax Chamber) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Nepamatoti samaksāta PVN atmaksāšana – Tiesības uz PVN atskaitīšanu – Kārtība – Vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principi – Efektivitātes princips – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ieviests noilguma termiņš

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 14. jūnija spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Priekšnodokļa atskaitīšana – Tiesību uz nodokļu atskaitīšanu īstenošanas noteikumi – Pieteikumi par atskaitīšanu vai atmaksāšanu – Valsts tiesību akti, ar kuriem tiek saīsināts noilguma termiņš, kādā ir izmantojamas šīs tiesības – Vienlīdzīgas attieksmes, nodokļu neitralitātes un efektivitātes principu ievērošana – Atšķirīgi pārejas posmi atkarībā no pieteikuma priekšmeta – Pieļaujamība

Nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un efektivitātes principiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēti atšķirīgi pārejas posmi, kādos saīsināms noilguma termiņš, no vienas puses, pieteikumiem par nepamatoti samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu un, no otras puses, pieteikumiem par priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, un kura rezultātā pieteikumiem attiecībā uz diviem taksācijas ceturkšņiem ir atšķirīgi noilguma termiņi atkarībā no tā, vai šie pieteikumi ir par nepamatoti samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu vai par priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu.

Pieteikuma par nepamatoti samaksātā PVN atmaksāšanu pamatā ir nepamatotu maksājumu atgūšanas tiesības, kuru mērķis atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ir novērst no nodokļa nesaderības ar Savienības tiesībām izrietošās sekas, neitralizējot finansiālo slogu, kas nepamatoti ir uzlikts tirgus dalībniekam, kurš galu galā to ir faktiski samaksājis (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, Danfoss un Sauer Danfoss, C‑94/10, EU:C:2011:674, 23. punkts).

Tāpēc jānorāda, ka šīs tiesības uz atmaksu raksturojošais un to pamatā esošais aspekts ir apstāklis, ka nodokļa maksātājs ir nodokļu iestādēm pretrunā Savienības tiesībām nepamatoti PVN formā samaksājis kādu summu. Tieši šā PVN nepamatotība ir tas, kas pamato tiesības uz atgūšanu un atbilstoši nosacījumiem, kas katras dalībvalsts tiesībās ir noteikti, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus, nodrošina, ka attiecībā uz šo nodokļa maksātāju tiek neitralizēts no šā maksājuma izrietošais finansiālais slogs.

Otrkārt, jautājumā par to, kā noskaidrojami aspekti, kas raksturo pieteikumu par priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu, ir jānorāda, ka tiesības uz nepamatoti samaksātā PVN atmaksāšanu izriet no vispārējiem Savienības tiesību principiem, kā secinājumu 59. punktā norāda ģenerāladvokāts un kā izriet no šā sprieduma 29. un 30. punkta, savukārt tiesības uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu ir paredzētas Sestās direktīvas 17. un nākamajos punktos.

Tāpēc ‑ atšķirībā no aspekta, kas raksturo tiesības uz nepamatoti samaksātā PVN atmaksāšanu ‑ no PVN mehānisma, kas izveidots ar kopīgo PVN sistēmu, izrietošo PVN atskaitīšanas tiesību pamatā ir nodokļa parāda esamība.

Kā secinājumu 60. punktā norādījis ģenerāladvokāts, šāda pašu attiecīgo tiesību un to mērķu atšķirība attaisno, ka katrām no šīm abām tiesībām var būt pašām savs tiesiskais režīms, tostarp jautājumā gan par to saturu, gan tādiem to izmantošanas nosacījumiem kā noilgums prasībām, ar kurām paredzēts uz šīm tiesībām uzstāt, konkrētāk – datumu, no kura šāds termiņš kļūst piemērojams.

(skat. 30.–32., 36., 38. un 46. punktu un rezolutīvo daļu)

Vrh