Lieta C‑128/15

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Zveja – Regula (ES) Nr. 1380/2013 – Regula (ES) Nr. 1367/2014 – Spēkā esamība – Zvejas iespējas – Piesardzīga pieeja – Zvejas darbību relatīvas stabilitātes princips – Samērīguma princips – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Stupdeguna garaste un ziemeļu makrūrzivs

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 11. janvāra spriedums

1. Zveja–Jūras resursu saglabāšana–Zvejas kvotu sistēma–Zvejas iespēju sadale dalībvalstu starpā–Padomes rīcības brīvība–Pārbaude tiesā–Robežas–Zivju sugu kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšana bez pārliecinošiem zinātniskiem datiem par šā pasākuma vajadzību–Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1380/2013 6. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1367/2014 pielikums)

2. Zveja–Jūras resursu saglabāšana–Zvejas kvotu sistēma–Mērķis

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1380/2013 preambulas 35. un 36. apsvērums un 16. pants)

3. Eiropas Savienības tiesības–Principi–Samērīgums–Piemērojamība–Savienības likumdevēja rīcības brīvība kopējās lauksaimniecības politikas jomā–Pārbaude tiesā–Robežas

   (LESD 40.–43. pants)

4. Eiropas Savienības tiesības–Principi–Nediskriminācija–Piemērošana kopējās lauksaimniecības politikas jomā

   (LESD 38. panta 1. punkta otrā daļa un 40. panta 2. punkta otrā daļa)

1.  Tad, kad Padome nosaka kopējo pieļaujamo nozveju un sadala zvejas iespējas dalībvalstu starpā, tai ir jāizvērtē sarežģīta ekonomiskā situācija un tālab tai ir plaša rīcības brīvība. Šādos apstākļos Padomes rīcības brīvība attiecas ne tikai uz pieņemamo noteikumu būtību un tvērumu, bet zināmā mērā arī uz pamatdatu konstatēšanu. Pārbaudot šādas kompetences izmantošanu, tiesai ir jāizvērtē tikai tas, vai šajā izmantošanā nav tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana un vai attiecīgā iestāde nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.

   Šajā ziņā, lai arī Regulas Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 6. panta 2. punktā ir noteikts pienākums “ņemt vērā” saglabāšanas pasākumu pieņemšanas laikā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, šī tiesību norma tomēr neliedz Savienības likumdevējam šādus saglabāšanas pasākumus pieņemt arī tad, ja nav pārliecinošu zinātnisko, tehnisko un ekonomisko ieteikumu. Proti, zivsaimniecības resursu saglabāšanas pasākumiem nav jābūt gluži saskanīgiem ar zinātniskajiem ieteikumiem un šādu ieteikumu neesamība vai nepārliecinošums nedrīkst liegt Padomei pieņemt pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai. No iepriekš izklāstītā izriet, ka Padome bija tiesīga saskaņā ar Regulu Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem, pieņemt kopīgu strupdeguna garastes un ziemeļu makrūrzivs kopējo pieļaujamo nozveju, pat iztrūkstot pārliecinošiem zinātniskiem datiem par šo abu sugu esamību un nozveju attiecīgajās pārvaldības zonās, jo tā šo pasākumu uzskatīja par pienācīgu, lai saglabātu strupdeguna garastes resursus.

   (skat. 46. un 49.–51. punktu)

2.  Valstu nozvejas kvotu režīma mērķis ir nodrošināt katrai dalībvalstij taisnīgu noteiktā kopējās pieļaujamās nozvejas daļu, kas galvenokārt ir noteikta, pamatojoties uz nozveju, kādu šajā dalībvalstī līdz kvotu režīma ieviešanai tradicionālo zvejas darbību ietvaros guva no zvejniecības atkarīgie vietējie iedzīvotāji un ar zvejniecību saistītie uzņēmumi.

   (skat. 57. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 71. un 72. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 80. punktu)