Lieta C‑614/14

Kriminālprocess

pret

Atanas Ognyanov

(Sofiyski gradski sad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 267. pants — Tiesas Reglamenta 94. pants — Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturs — Valsts norma, kas paredz, ka valsts tiesa sevi atstata no lietas izskatīšanas tādēļ, ka ir paudusi provizorisku viedokli lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, konstatējot faktiskos un tiesiskos apstākļus — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. panta otrā daļa un 48. panta 1. punkts”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2016. gada 5. jūlija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Lūguma iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturs – Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz, ka iesniedzējtiesa sevi atstata no lietas izskatīšanas tādēļ, ka ir izklāstījusi pamatlietas faktisko un juridiskos apstākļus

   (LESD 267. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa un 48. panta 1. punkts; Tiesas Reglamenta 94. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi – Valsts tiesas kompetence – Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana – Sākotnējā vērtējuma grozīšana pēc Tiesas sprieduma pasludināšanas – Tiesas pienākums nodrošināt Tiesas sniegtās Savienības tiesību interpretācijas pilnīgu iedarbību

   (LESD 267. pants)

3. Eiropas Savienības tiesības – Pārākums – Pretrunā esošas valsts tiesības – Esošo tiesību normu “ipso jure” nepiemērojamība – Pienākums grozīt iedibināto judikatūru, kas balstās uz Savienības tiesībām pretēju valsts tiesību interpretāciju

   (LESD 267. pants)

1.  LESD 267. pants un Reglamenta 94. pants, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu un 48. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts tiesību norma, ar kuru iesniedzējtiesai ir uzlikts pienākums atstatīt sevi no lietas izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tā ir izklāstījusi šīs lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

   Proti, savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstot pamatlietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, iesniedzējtiesa tikai pilda no LESD 267. panta un Reglamenta 94. panta izrietošās prasības. Šādos apstākļos tas, ka iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāsta pamatlietas atbilstošos faktiskos un tiesiskos apstākļus, atbilst sadarbības prasībai, kas raksturīga prejudiciālā nolēmuma procedūrai, un būtībā nepārkāpj ne Hartas 47. panta otrajā daļā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu, ne arī tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kas ir garantētas tās 48. panta 1. punktā. Šajā ziņā tādas valsts tiesību normas rezultātā, atbilstoši kurai tas, ka valsts tiesnesis lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāsta attiecīgās lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, ir objektivitātes trūkums, valsts tiesnesis, iespējams, izvēlēsies atturēties uzdot prejudiciālus jautājumus Tiesai, lai izvairītos vai nu no sevis atstatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas, vai no nepieņemamu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas. Tādējādi šāda norma aizskar valsts tiesu prerogatīvas, kas tām ir atzītas LESD 267. pantā, un tādējādi Tiesas un valsts tiesu sadarbības, kura izveidota ar prejudiciālā lūguma procedūru, iedarbīgumu.

   (sal. ar 22., 23., 25. un 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Savienības tiesības, proti, LESD 267. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neprasa un arī neaizliedz iesniedzējtiesai pēc prejudiciālā kārtā pasludināta sprieduma no jauna uzklausīt puses vai īstenot jaunus pierādījumu savākšanas pasākumus, kas varētu tai likt grozīt faktiskos un juridiskos konstatējumus, ko tā ir veikusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja vien šī tiesa nodrošina Tiesas sniegtās Savienības tiesību interpretācijas pilnīgu iedarbību.

   (sal. ar 30. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir, ja iesniedzējtiesa piemēro valsts tiesību norma, kas tiek interpretēta tādējādi, ka ar to šai tiesai ir uzlikts pienākums atstatīt sevi no lietas izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tā ir izklāstījusi šīs lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ja šī norma ir atzīta par pretrunā esošu šīm tiesībām. Proti, iesniedzējtiesai ir pienākums nodrošināt LESD 267. panta iedarbību pilnībā, ja nepieciešams, pēc savas ierosmes nepiemērojot valsts tiesību normas interpretāciju, ja šāda interpretācija ir nesaderīga ar Savienības tiesībām.

   (sal. ar 36. un 37. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)