Lieta C‑360/12

Coty Germany GmbH

pret

First Note Perfumes NV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regulas (EK) Nr. 40/94 un Nr. 44/2001 — Kopienas preču zīme — Regulas (EK) Nr. 40/94 93. panta 5. punkts — Starptautiskā jurisdikcija pārkāpumu jomā — Vietas, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, noteikšana — Vairāku personu pārrobežu piedalīšanās vienā un tajā pašā neatļautā darbībā”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 5. jūnija spriedums

1. Kopienas preču zīme – Prāvas, kuru priekšmets ir Kopienas preču zīmju pārkāpums un spēkā esamība – Starptautiskā jurisdikcija pārkāpumu jomā – Pārkāpuma pamatā esošā fakta izdarīšanas vietas tiesu jurisdikcija – Piemērojamība – Kompetence izlemt prasību attiecībā uz pārkāpumu, kas vērsta pret personu, kas pati nav darbojusies dalībvalstī, kuras tiesa izskata prasību – Izslēgšana

   (1968. gada 27. septembra Konvencijas 5. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 40/94 90. panta 2. punkts, 92. pants un 93. panta 5. punkts un Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – Prasība saistībā ar atbildību par negodīgu konkurenci Kopienas preču zīmes ļaunprātīgas izmantošanas dēļ

   (Padomes Regulas Nr. 40/94 14. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu – Zaudējumu materializēšanās vieta un tos pamatā esošā fakta vieta – Apgalvojums par neatļautu salīdzinošo reklāmu vai apzīmējuma, kas aizsargāts ar Kopienas preču zīmi, negodīgu atveidošanu – Vairāku personu pārrobežu dalība – Zaudējumu materializēšanās dalībvalsts tiesu kompetence – Piemērojamība

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

1.  Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 93. panta 5. punktā lietotais jēdziens “[tās dalībvalsts tiesās,] kurā pārkāpums noticis” ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad vienas dalībvalsts teritorijā ir notikusi viltotas preces pārdošana un piegāde, kam sekojusi tālākpārdošana, ko veicis attiecīgais pircējs, otrā dalībvalstī, atbilstoši minētajai normai nav konstatējama tiesu jurisdikcija izskatīt prasību par pārkāpumu, kas vērsta pret sākotnējo pārdevēju, kurš pats nemaz nav darbojies dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība.

   Ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 90. panta 2. punkta un 92. panta normu kombināciju, ir skaidri redzams, ka 1968. gada 27. septembra Konvencijā par piekritību un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, 5. panta 3. punkta, kuram atbilst Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts, piemērošana prasībām saistībā ar Kopienas preču zīmes pārkāpumiem ir izslēgta. Līdz ar to Regulas Nr. 40/94 93. panta 5. punktā ietvertais jēdziens “[tās dalībvalsts] tiesās, kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt”, ir jāinterpretē autonomi no Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā lietotā jēdziena “tās vietas tiesā, kur kaitējums noticis vai varējis notikt”.

   Regulas Nr. 40/94 93. panta 5. punktā paredzētais piesaistes punkts paredz tās dalībvalsts teritoriju, kurā pārkāpuma pamatā esošais fakts ir noticis vai draud notikt, un nevis tās dalībvalsts teritoriju, kurā izpaužas minētā pārkāpuma sekas. Līdz ar to tiesas jurisdikcija atbilstoši šim pantam ir nosakāma vienīgi tās dalībvalsts Kopienas preču zīmju tiesām, kuras teritorijā atbildētājs ir izdarījis apgalvoto prettiesisko darbību.

   (sal. ar 28., 31., 34., 37. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 14. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka prasības attiecībā uz Kopienas preču zīmēm var celt atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar civiltiesisko atbildību un negodīgu konkurenci, jurisdikcija izskatīt šādas prasības Regulā Nr. 40/94 nav regulēta un ir nosakāma atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās normām. 42 Tātad prasībai, kas pamatota ar Likumu par negodīgas konkurences novēršanu, lai noteiktu tiesas, kurā tā celta, jurisdikciju, ir piemērojams Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts.

   (sal. ar 40.–42. punktu)

3.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad tiek apgalvota prettiesiska salīdzinošā reklāma vai neatļauta aizsargātas Kopienas preču zīmes atdarināšana, par ko dalībvalsts, kurā celta attiecīgā prasība, tiesībās ir paredzēts sods, šī norma, pamatojoties uz šī tiesiskā regulējuma pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma izcelšanās vietu, neļauj konstatēt tās dalībvalsts tiesas jurisdikciju, kurā kāds no iespējamiem pārkāpuma līdzdalībniekiem nemaz nav darbojies, tomēr tas ļauj konstatēt minētās dalībvalsts tiesas jurisdikciju, kaut arī kāds no iespējamiem pārkāpuma līdzdalībniekiem tajā nemaz nav darbojies. Savukārt šādā situācijā minētā norma, pamatojoties uz kaitējuma rašanās vietu, ļauj konstatēt jurisdikciju izskatīt prasību par civiltiesisko atbildību atbilstoši minētajam valsts tiesiskajam regulējumam, kas vērsta pret citā dalībvalstī reģistrētu personu, par kuru tiek apgalvots, ka tā šajā citā dalībvalstī ir veikusi darbības, kas radījušas vai draud radīt kaitējumu attiecīgās tiesas jurisdikcijas teritorijā.

   Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertā frāze “vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu” attiecas gan uz vietu, kur kaitējums ir materializējies, gan uz vietu, kur iestājies šo kaitējumu radījušais notikums, tādējādi atbildētājs atkarībā no prasītāja izvēles var tikt iesūdzēts vienā vai otrā no šo vietu tiesām. Tā kā viena no piesaistes faktoriem identificēšana līdz ar to ļauj noteikt to kompetento tiesu, kura objektīvi vislabāk var novērtēt, vai ir izpildīti personas, pret kuru celta prasība, atbildību veidojošie nosacījumi, un tādējādi var vērsties tikai tajā tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas attiecīgais piesaistes faktors. Tādos apstākļos, kad tikai pret vienu personu no vairākiem iespējamajiem līdzdalībniekiem apgalvotā kaitējuma nodarīšanā ir celta prasība tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā šī persona nav veikusi nekādas darbības, nevar uzskatīt, ka notikums, kura dēļ ir radies kaitējums, ir norisinājies šīs tiesas teritoriālajā jurisdikcijā Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkta izpratnē.

   Turklāt attiecībā uz kaitējumu, kas radies intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu rezultātā, kaitējuma seku iestāšanās konkrētā dalībvalstī ir pakārtota nosacījumam, ka šajā valstī ir aizsargātas tiesības, kuru pārkāpums tiek apgalvots. Šī prasība ir attiecināma uz gadījumiem, kad jautājums ir par šādu tiesību aizsardzību ar valsts tiesisko regulējumu par negodīgas konkurences izskaušanu. Šādos apstākļos strīdu par minētā tiesiskā regulējuma pārkāpumu var izskatīt valsts tiesās, ciktāl citā dalībvalstī izdarītās darbības ir radījušas vai draud radīt kaitējumu tiesas, kurā celta attiecīgā prasība, jurisdikcijas teritorijā.

   (sal. ar 46., 48., 50., 55.–57. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C‑360/12

Coty Germany GmbH

pret

First Note Perfumes NV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regulas (EK) Nr. 40/94 un Nr. 44/2001 — Kopienas preču zīme — Regulas (EK) Nr. 40/94 93. panta 5. punkts — Starptautiskā jurisdikcija pārkāpumu jomā — Vietas, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, noteikšana — Vairāku personu pārrobežu piedalīšanās vienā un tajā pašā neatļautā darbībā”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 5. jūnija spriedums

1. Kopienas preču zīme — Prāvas, kuru priekšmets ir Kopienas preču zīmju pārkāpums un spēkā esamība — Starptautiskā jurisdikcija pārkāpumu jomā — Pārkāpuma pamatā esošā fakta izdarīšanas vietas tiesu jurisdikcija — Piemērojamība — Kompetence izlemt prasību attiecībā uz pārkāpumu, kas vērsta pret personu, kas pati nav darbojusies dalībvalstī, kuras tiesa izskata prasību — Izslēgšana

   (1968. gada 27. septembra Konvencijas 5. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 40/94 90. panta 2. punkts, 92. pants un 93. panta 5. punkts un Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula Nr. 44/2001 — Īpašā jurisdikcija — Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu — Prasība saistībā ar atbildību par negodīgu konkurenci Kopienas preču zīmes ļaunprātīgas izmantošanas dēļ

   (Padomes Regulas Nr. 40/94 14. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās — Regula Nr. 44/2001 — Īpašā jurisdikcija — Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu — Zaudējumu materializēšanās vieta un tos pamatā esošā fakta vieta — Apgalvojums par neatļautu salīdzinošo reklāmu vai apzīmējuma, kas aizsargāts ar Kopienas preču zīmi, negodīgu atveidošanu — Vairāku personu pārrobežu dalība — Zaudējumu materializēšanās dalībvalsts tiesu kompetence — Piemērojamība

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts)

1.  Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 93. panta 5. punktā lietotais jēdziens “[tās dalībvalsts tiesās,] kurā pārkāpums noticis” ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad vienas dalībvalsts teritorijā ir notikusi viltotas preces pārdošana un piegāde, kam sekojusi tālākpārdošana, ko veicis attiecīgais pircējs, otrā dalībvalstī, atbilstoši minētajai normai nav konstatējama tiesu jurisdikcija izskatīt prasību par pārkāpumu, kas vērsta pret sākotnējo pārdevēju, kurš pats nemaz nav darbojies dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība.

   Ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 90. panta 2. punkta un 92. panta normu kombināciju, ir skaidri redzams, ka 1968. gada 27. septembra Konvencijā par piekritību un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, 5. panta 3. punkta, kuram atbilst Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts, piemērošana prasībām saistībā ar Kopienas preču zīmes pārkāpumiem ir izslēgta. Līdz ar to Regulas Nr. 40/94 93. panta 5. punktā ietvertais jēdziens “[tās dalībvalsts] tiesās, kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt”, ir jāinterpretē autonomi no Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā lietotā jēdziena “tās vietas tiesā, kur kaitējums noticis vai varējis notikt”.

   Regulas Nr. 40/94 93. panta 5. punktā paredzētais piesaistes punkts paredz tās dalībvalsts teritoriju, kurā pārkāpuma pamatā esošais fakts ir noticis vai draud notikt, un nevis tās dalībvalsts teritoriju, kurā izpaužas minētā pārkāpuma sekas. Līdz ar to tiesas jurisdikcija atbilstoši šim pantam ir nosakāma vienīgi tās dalībvalsts Kopienas preču zīmju tiesām, kuras teritorijā atbildētājs ir izdarījis apgalvoto prettiesisko darbību.

   (sal. ar 28., 31., 34., 37. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 14. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka prasības attiecībā uz Kopienas preču zīmēm var celt atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar civiltiesisko atbildību un negodīgu konkurenci, jurisdikcija izskatīt šādas prasības Regulā Nr. 40/94 nav regulēta un ir nosakāma atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās normām. 42 Tātad prasībai, kas pamatota ar Likumu par negodīgas konkurences novēršanu, lai noteiktu tiesas, kurā tā celta, jurisdikciju, ir piemērojams Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts.

   (sal. ar 40.–42. punktu)

3.  Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad tiek apgalvota prettiesiska salīdzinošā reklāma vai neatļauta aizsargātas Kopienas preču zīmes atdarināšana, par ko dalībvalsts, kurā celta attiecīgā prasība, tiesībās ir paredzēts sods, šī norma, pamatojoties uz šī tiesiskā regulējuma pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma izcelšanās vietu, neļauj konstatēt tās dalībvalsts tiesas jurisdikciju, kurā kāds no iespējamiem pārkāpuma līdzdalībniekiem nemaz nav darbojies, tomēr tas ļauj konstatēt minētās dalībvalsts tiesas jurisdikciju, kaut arī kāds no iespējamiem pārkāpuma līdzdalībniekiem tajā nemaz nav darbojies. Savukārt šādā situācijā minētā norma, pamatojoties uz kaitējuma rašanās vietu, ļauj konstatēt jurisdikciju izskatīt prasību par civiltiesisko atbildību atbilstoši minētajam valsts tiesiskajam regulējumam, kas vērsta pret citā dalībvalstī reģistrētu personu, par kuru tiek apgalvots, ka tā šajā citā dalībvalstī ir veikusi darbības, kas radījušas vai draud radīt kaitējumu attiecīgās tiesas jurisdikcijas teritorijā.

   Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertā frāze “vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu” attiecas gan uz vietu, kur kaitējums ir materializējies, gan uz vietu, kur iestājies šo kaitējumu radījušais notikums, tādējādi atbildētājs atkarībā no prasītāja izvēles var tikt iesūdzēts vienā vai otrā no šo vietu tiesām. Tā kā viena no piesaistes faktoriem identificēšana līdz ar to ļauj noteikt to kompetento tiesu, kura objektīvi vislabāk var novērtēt, vai ir izpildīti personas, pret kuru celta prasība, atbildību veidojošie nosacījumi, un tādējādi var vērsties tikai tajā tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas attiecīgais piesaistes faktors. Tādos apstākļos, kad tikai pret vienu personu no vairākiem iespējamajiem līdzdalībniekiem apgalvotā kaitējuma nodarīšanā ir celta prasība tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā šī persona nav veikusi nekādas darbības, nevar uzskatīt, ka notikums, kura dēļ ir radies kaitējums, ir norisinājies šīs tiesas teritoriālajā jurisdikcijā Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkta izpratnē.

   Turklāt attiecībā uz kaitējumu, kas radies intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu rezultātā, kaitējuma seku iestāšanās konkrētā dalībvalstī ir pakārtota nosacījumam, ka šajā valstī ir aizsargātas tiesības, kuru pārkāpums tiek apgalvots. Šī prasība ir attiecināma uz gadījumiem, kad jautājums ir par šādu tiesību aizsardzību ar valsts tiesisko regulējumu par negodīgas konkurences izskaušanu. Šādos apstākļos strīdu par minētā tiesiskā regulējuma pārkāpumu var izskatīt valsts tiesās, ciktāl citā dalībvalstī izdarītās darbības ir radījušas vai draud radīt kaitējumu tiesas, kurā celta attiecīgā prasība, jurisdikcijas teritorijā.

   (sal. ar 46., 48., 50., 55.–57. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)