Keywords
Summary

Keywords

1. Vide – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Nevalstisko vides aizsardzības organizāciju tiesības celt prasību – Piemērojamība

(Padomes Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 1. panta 1. un 2. punkts un 10.a pants)

2. Vide – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 85/337 – Nevalstisko vides aizsardzības organizāciju tiesības celt prasību – Minētās direktīvas, kurā ir paredzētas šīs tiesības, noteikumu tiešā iedarbība

(Padomes Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 2003/35, 1. panta 1. un 2. punkts, un Direktīvas 92/43, kas grozīta ar Direktīvu 2006/105, 6. pants))

Summary

1. Direktīvas 85/337 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu redakcijas, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 10.a pants nepieļauj tādu tiesību aktu, kas šīs direktīvas 1. panta 2. punktā paredzētajām nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas vides aizsardzības jomā, liedz iespēju vērsties tiesā, ceļot prasību par lēmumu atļaut projektus, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiska ietekme šīs pašas direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē, sakarā ar tādas tiesību normas pārkāpumu, kas izriet no Savienības tiesībām un kuras mērķis ir vides aizsardzība, jo ar šo normu tiek aizsargātas tikai sabiedrības, nevis indivīdu intereses.

Kaut arī valsts likumdevējs var ierobežot minētajā 10.a pantā paredzētās tiesības, kuru pārkāpuma gadījumā indivīds var celt prasību tiesā par lēmumu, darbību vai bezdarbību, ar subjektīvām publiskām tiesībām, šādu ierobežojumu nevar piemērot attiecībā uz vides aizsardzības asociācijām, ievērojot Direktīvas 85/337 10.a panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētos mērķus. Ja, kā izriet no šīs tiesību normas, šīm asociācijām ir jābūt iespējai atsaukties uz tām pašām tiesībām, uz kurām atsaucas indivīdi, tas būtu pretēji mērķim nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai plašu iespēju vērsties tiesā, no vienas puses, kā arī efektivitātes principam, no otras puses, ja arī minētās asociācijas nevarētu atsaukties uz Savienības tiesību normu vides jomā pārkāpumu tikai tāpēc vien, ka tās aizsargā sabiedrības intereses. Tas šīm asociācijām lielā mērā atņemtu iespēju kontrolēt no šīm tiesībām izrietošo tiesību normu ievērošanu, kas lielākoties ir sabiedrības interesēs, nevis tikai privātpersonu individuālo interešu aizsardzībai.

(sal. ar 45., 46. un 50. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Direktīvas 85/337 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu redakcijas ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2003/35, 1. panta 2. punktā paredzētā nevalstiskā organizācija, kas darbojas vides aizsardzības jomā, var atsaukties uz tiesībām, kas izriet no šīs direktīvas 10.a panta trešās daļas pēdējā teikuma, vērsties tiesā, ceļot prasību par lēmumu atļaut projektus, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiska ietekme šīs pašas direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē sakarā ar valsts tiesību normu, kas izriet no 6. panta Direktīvā 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas grozīta ar Direktīvu 2006/105, pārkāpumu pat tad, ja valsts procesuālās tiesības to nepieļauj, pamatojoties uz to, ka izvirzītās normas aizsargā tikai sabiedrības, nevis indivīdu intereses.

Minētā 10.a panta trešās daļas pēdējie divi teikumi – paredzot, pirmkārt, ka ikvienas nevalstiskās organizācijas interese, kas atbilst Direktīvas 85/337 1. panta 2. punktā paredzētajām prasībām, ir pietiekama un, otrkārt, ka šādām organizācijām ir tiesības, kas var tikt aizskartas, – paredz precīzus noteikumus, uz kuriem nevar attiecināt citus nosacījumus. Šādām tiesībām, ir jāietver arī valsts tiesību normas, ar kurām tiek īstenoti Savienības tiesību akti vides jomā, kā arī Savienības tiesības vides jomā, kurām ir tieša iedarbība.

(sal. ar 48., 56., 57. un 59. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 2) punktu)