Keywords
Summary

Keywords

1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C‑280/00 paredzētie nosacījumi

(EKL 87. panta 1. punkts)

2. Apelācija – Pamati – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)

3. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

(EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 58. pants)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Pārbaude tiesā – Robežas

(EKL 230. pants)

5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C‑280/00 paredzētie nosacījumi

(EKL 87. panta 1. punkts un 230. pants)

Summary

1. Ja vien ir izpildīti citi EKL 87. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, par valsts atbalstu tiek uzskatīta tāda iejaukšanās, kas neatkarīgi no tās veida var dot tiešu vai netiešu labumu uzņēmumiem vai kas uzskatāma par saimniecisku priekšrocību, kuru atbalsta saņēmējs uzņēmums negūtu parastos tirgus apstākļos. Šajā kontekstā, runājot par uzņēmumiem, kam uzdots sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tiktāl, ciktāl valsts iejaukšanās ir jāuzskata par kompensāciju par atbalsta saņēmēju uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, kā rezultātā šie uzņēmumi faktiski negūst finansiālu priekšrocību un minētā iejaukšanās šo uzņēmumu konkurētspējai nerada labvēlīgāku situāciju, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem, uz minēto iejaukšanos neattiecas EKL 87. panta 1. punkts.

Tomēr, lai konkrētajā gadījumā kompensācija netiktu atzīta par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, kas ir paredzēti 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C‑280/00 Altmark . Kompensācija nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai segtu visas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi saistītās izmaksas vai to daļu, ņemot vērā attiecīgus ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo pienākumu izpildi. No tā izriet, ka, ja Komisijai ir jāpārbauda pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanas sistēmas spēkā esamība, ņemot vērā EKL 87. pantu, tai ir jāpārbauda, vai šis nosacījums ir izpildīts. Tādējādi Komisijai ir jāpārbauda pierādījumi, ko tai iesniedz administratīvā procesa dalībnieki un kas var izrādīties noderīgi, analizējot “priekšrocības” esamību EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija varētu izmantot metodi, kas atšķiras no tās, kura izriet no spriedumā lietā Altmark norādīto kritēriju piemērošanas, ja objektīvu iemeslu dēļ tā nevarētu pārbaudīt lietas dalībnieku sniegto informāciju.

Gadījumā, kad valsts līdzekļi tiek pārskaitīti uzņēmumam, kam uzdots sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Komisija nevar prezumēt, ka šie pārskaitījumi veido priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, ja tā nepārbauda, pirmkārt, vai kopējā pārskaitījumu summa pārsniedz kopējo papildu izmaksu summu, kas radušās atbalsta saņēmējam uzņēmumam, un, otrkārt, vai tam nebija radušās citas tīrās papildu izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi izpildi un attiecībā uz kurām tam bija tiesības pieprasīt kompensāciju, saņemot visus minētos pārskaitījumus atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti spriedumā lietā Altmark .

(sal. ar 38., 40.–44., 46., 47., 54. un 57. punktu)

2. No EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka Tiesa nav kompetenta konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ar ko Pirmās instances tiesa ir pamatojusi šos faktus. Ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārējie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, iesniegto pierādījumu izvērtējums Pirmās instances tiesai ir jāveic pašai. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien nav sagrozīta pati pierādījumu jēga, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Tiesai. Turklāt sagrozīšanai acīmredzami ir jāizriet no lietas materiāliem, no jauna neizvērtējot faktus un pierādījumus.

(sal. ar 63. un 64. punktu)

3. Apelācijas tiesvedībā iebildumi, kas vērsti pret nebūtiskiem Pirmās instances tiesas nolēmuma pamatojuma punktiem, nevar izraisīt šī nolēmuma atcelšanu un tādējādi ir neefektīvi.

(sal. ar 75. punktu)

4. No EKL 230. panta izriet, ka prasības atcelt tiesību aktu priekšmets ir tajā uzskaitīto Kopienu iestāžu pieņemto tiesību aktu likumības kontrole. Ne šādā prasībā izvirzīto pamatu analīzes mērķis, ne tās sekas nav aizstāt lietas pilnīgu izmeklēšanu administratīvā procesa ietvaros.

Tādā gadījumā, kad valsts līdzekļi tiek pārskaitīti uzņēmumam, kam uzdots sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja Pirmās instances tiesa analizē metodi, ko Komisija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, lai pārbaudītu, vai pārskaitījumi varēja radīt priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, Pirmās instances tiesai nevar pārmest, ka tā ir pārsniegusi savu kompetenci, izdarot EKL 230. panta pārkāpumu, ja tās pārbaude izpaudās tikai kā apstrīdētā lēmuma likumības pārbaude tiesā un tā ar savu metodi nav aizstājusi Komisijas metodi.

(sal. ar 84., 85. un 87.–89. punktu)

5. Kontrole, ko Kopienu tiesas veic attiecībā uz Komisijas veiktiem sarežģītiem ekonomiskiem vērtējumiem, noteikti ietver tikai pārbaudi, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, vai fakti ir materiāli precīzi atspoguļoti, vai nav acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un vai pilnvaras nav izmantotas nepareizi.

Šādi sarežģīti ekonomiski vērtējumi tiek veikti tad, ja Komisija pārbauda pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanas sistēmas spēkā esamību, ņemot vērā EKL 87. pantu, kas nozīmē, ka ir jāpārbauda nosacījumi, kas ir norādīti 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C‑280/00 Altmark . Pirmās instances tiesai nav jāpārbauda visi kritēriji, ko Tiesa ir norādījusi spriedumā lietā Altmark , ja tā ir konstatējusi Komisijas lēmuma prettiesiskumu, ņemot vērā vienu no šiem nosacījumiem.

(sal. ar 97. un 98. punktu)