Lieta C-83/08

Glückauf Brauerei GmbH

pret

Hauptzollamt Erfurt

(Thüringer Finanzgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Akcīzes nodokļa saskaņošana — Direktīva 92/83/EEK — 4. panta 2. punkts — Maza alus darītava, kas ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām — Juridiskas neatkarības un saimnieciskas neatkarības kritēriji — Iespēja tikt netieši ietekmētam”

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums   I ‐ 2860

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/83 – Spirts un alkoholiskie dzērieni – Pazemināta akcīzes nodokļa likme noteiktiem produktiem

(Padomes Direktīvas 92/83 4. panta 2. punkts)

Direktīvas 92/83 par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka situācija, kurai ir raksturīgs tas, ka pastāv strukturāla saikne kapitāla daļu un balsošanas tiesību formā, kā rezultātā viena un tā pati persona, kura veic vadītāja funkcijas vairākās attiecīgās alus darītavās, var neatkarīgi no viņas faktiskās rīcības ietekmēt ar komercdarbību saistītu lēmumu pieņemšanu tajās, liedz šīs alus darītavas uzskatīt par saimnieciski vienu no otras neatkarīgām.

Direktīvas 92/83 mērķis ir novērst to, ka šāds akcīzes nodokļa samazinājums par alu varētu tikt piešķirts alus darītavām, kuru izmērs un ražošanas apjoms varētu izraisīt traucējumus iekšējā tirgū. Šajos apstākļos šīs direktīvas 4. panta 2. punktā paredzēto juridiskās neatkarības un saimnieciskās neatkarības kritēriju mērķis ir nodrošināt to, ka ikviena alus darītavu saimnieciskas vai juridiskas atkarības forma liedz iespēju saņemt nodokļu priekšrocības, ko veido pazemināta akcīzes nodokļa likme alum.

Šajā kontekstā saistībā ar jēdzienu “alus darītava, kas ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām” šīs direktīvas 4. panta 2. punkta nozīmē ir jāpārbauda, vai attiecīgo alus darītavu starpā ir juridiskas atkarības attiecības no to vadības viedokļa vai kapitāla daļu piederības, vai balsošanas tiesību viedokļa, vai arī saimnieciskas atkarības attiecības, kas var ietekmēt minēto alus darītavu spēju patstāvīgi pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus.

Turklāt neatkarības kritērija mērķis ir nodrošināt to, ka šī pazeminātā akcīzes nodokļa likme patiesi tiek piemērota tikai tām alus darītavām, kurām izmērs ir šķērslis, nevis tām, kas pieder kādai grupai. Šajos apstākļos, lai Direktīvas 92/83 4. panta 2. punktu piemērotu tikai tām alus darītavām, kas faktiski juridiski un saimnieciski ir neatkarīgas, ir jānodrošina, lai neatkarības nosacījums netiktu apiets tīri formālu iemeslu dēļ un it īpaši izveidojot juridiskus veidojumus dažādu it kā patstāvīgu mazo alus darītavu starpā, kas patiesībā veido ekonomisku grupu, kuras ražošanas apjoms pārsniedz Direktīvas 92/83 4. pantā noteiktās robežas.

Attiecībā uz iespējamām attiecīgo alus darītavu rīcības sekām tirgū, lai noteiktu to saimniecisko neatkarību, Direktīvas 92/83 4. panta 2. punkts attiecas uz alus darītavu juridisko un saimniecisko struktūru, tieši neatsaucoties uz to rīcību tirgū. Turklāt tas, ka alus darītavas darbojas atšķirīgos tirgos un piedāvā atšķirīgu preču klāstu, nevar ļaut secināt, ka minēto alus darītavu starpā ir saimnieciska neatkarība, jo šāds apstāklis var tieši pretēji norādīt uz to, ka pastāv apzināta stratēģija, ko grupa izstrādājusi, lai izvairītos no iekšējas konkurences tās iekšienē vai mazinātu to.

(sal. ar 26., 28., 29., 33., 35. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)