Apvienotās lietas C‑477/18 un C‑478/18

Exportslachterij J. Gosschalk en Zn. BV u.c.

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 19. decembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 882/2004 – 27. panta 1. un 4. punkts – VI pielikuma 1. un 2. punkts – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – Jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” – Administratīvā un atbalsta personāla iekļaušana – Iespēja izrakstīt rēķinu par stundas ceturkšņiem, ko lopkautuve pieteikusi oficiālo kontroļu veikšanai, bet kas nav izmantoti – Nosacījumi

1. Tiesību aktu tuvināšana – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – Administratīvā un atbalsta personāla algu un izmaksu ņemšana vērā – Ietveršana – Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 854/2004 4. panta 1. punkts un Regulas Nr. 882/2004 2. panta 8. punkts, 3. panta 1. punkts, 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 8. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts un VI pielikuma 1. un 2. punkts)

   (skat. 57., 60.–62., 65.–67. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – Nodevu iekļaušana rēķinos par oficiālo kontroļu laiku, ko kautuves pieteikušas, bet kas nav izmantots – Pieļaujamība – Nosacījums – Oficiālās kontroles, ko veic pagaidu veterinārārsti – Ietekme

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts un VI pielikums)

   (skat. 77., 81., 83. un 86.–88. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Vidējā tarifa piemērošana par oficiālajām kontrolēm, ko ir veikuši pagaidu veterinārārsti – Pieļaujamība – Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts)

   (skat. 93. un 94. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

4. Tiesību aktu tuvināšana – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – To izdevumu ņemšana vērā, kas ir radušies, lai izveidotu rezervi privātā sabiedrībā, kura kompetentajai iestādei nodrošina veterinārārstu palīgus – Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

   (skat. 101. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

Rezumējums

Nodeva, kas kautuvei ir jāmaksā par oficiālu veterināro kontroli, var ietvert dažas kompetentās iestādes administratīvā personāla izmaksas, kā arī kontroles laiku, kas ir bijis rezervēts, bet faktiski nav izmantots

Spriedumā Exportslachterij J. Gosschalk u.c. (C‑477/18 un C‑478/18), kas pasludināts 2019. gada 19. decembrī, Tiesai bija iespēja izvērst savu judikatūru par nodevām, kas kautuvēm ir jāmaksā par kompetento iestāžu veiktajām oficiālajām veterinārajām kontrolēm. Izskatot jautājumu par Regulas Nr. 882/2004 ( 1 ) interpretāciju, tā nosprieda, pirmkārt, ka iestādēm ir tiesības uz kautuvēm pārnest tā personāla algas un izmaksas, kas konkrēti neveic kontroles, proporcionāli laikam, kas šim administratīvajam personālam objektīvi ir vajadzīgs, lai veiktu ar kontrolēm nesaraujami saistītas darbības. Otrkārt, tā uzskatīja, ka iestādēm zināmos apstākļos ir iespēja rēķinos ietvert nodevas par kontroles laiku, ko kautuve kompetentajā iestādē ir rezervējusi, bet kas faktiski nav ticis izmantots, pat ja šīs kontroles ir jāveic pagaidu veterinārārstiem, kuri nesaņem atlīdzību par neizmantoto kontroles laiku.

Pamatlietā vairākas Nīderlandes kautuves apstrīd rēķinus, ko Nīderlandes iestādes ir izrakstījušas par to uzņēmumos veiktajām veterinārajām inspekcijām. Šādas inspekcijas veic veterinārārsti un viņu palīgi, kas strādā kompetentajā iestādē, vai privātas sabiedrības nodarbināti pagaidu veterinārārstu palīgi. Praksē kautuves iesniedz iestādei pieteikumu, kurā ir precizēts vajadzīgais kontrolieru skaits, kā arī laiks, kas ir nepieciešams kontroles veikšanai. Ja inspekcijas darbi tiek pabeigti agrāk, nekā paredzēts, kautuvei joprojām ir pienākums maksāt par kontroles laiku, kas ir pieteikts, bet nav izmantots.

Kautuves uzskata, ka par šo neizmantoto laiku nevar izrakstīt rēķinus, tāpat kā iestādes administratīvā un atbalsta personāla algas un izmaksas nevar tikt ietvertas nodevās, kas tām ir jāmaksā. Kautuves apstrīd arī tarifus, kas tiek piemēroti par pagaidu veterinārārstu darbu, kuri no iestādes saņem atšķirīgu atalgojumu. Visbeidzot, iesniedzējtiesai ir šaubas, vai nodevās var tikt ņemti vērā izdevumi rezerves izveidei privātā sabiedrībā, kas nodrošina veterinārārstu palīgus, ja šī rezerve ir paredzēta tam, lai samaksātu personālam sanitārās krīzes gadījumā, lai tas varētu atsākt darbu krīzes beigās.

Lielākā daļa šo jautājumu attiecas uz Nīderlandes tiesiskā regulējuma saderību ar Regulas Nr. 882/2004 prasību, saskaņā ar kuru nodevas var iekasēt, tikai lai finansētu izmaksas, kas faktiski ir radušās oficiālajās kontrolēs un ko ir segusi kompetentā iestāde ( 2 ). Šādā kontekstā Tiesa vispirms atgādināja, ka prasība par oficiālo kontroļu efektivitāti ir galvenās Savienības likumdevēja rūpes. Ņemot vērā šo efektivitātes prasību, tā norādīja, pirmkārt, ka administratīvais un atbalsta personāls arī sekmē kontroļu efektivitāti. Tas atbrīvo veterinārārstus no inspekcijas darbu loģistiskās organizēšanas un sekmē kontroļu monitoringu. Tādējādi šī personāla algas un izmaksas var tikt ņemtas vērā nodevu aprēķināšanā, bet tikai proporcionāli darba laikam, kāds ir vajadzīgs ar oficiālo kontroļu veikšanu nesaraujami saistītajām darbībām.

Otrkārt, Tiesa nosprieda, ka rēķina izrakstīšana par kontroles laiku, kas faktiski nav izmantots, ir atļauta tad, ja šo nodevu neiekasēšana varētu ietekmēt kontroles sistēmas efektivitāti. Tomēr kautuvēm ir jābūt iespējai informēt kompetento iestādi par savu vēlmi saīsināt kontroles laiku salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto laiku, ja šī vēlme ir pausta saprātīgā termiņā, ko šajā nolūkā ir paredzējusi minētā iestāde.

Tiesa piebilda, ka rēķina izrakstīšana par kontroles laiku, kas nav izmantots, ir pakļauta papildu nosacījumiem, ja inspekciju veic pagaidu veterinārārsti, kuri nesaņem atlīdzību par neizmantoto kontroles laiku. Šādā gadījumā iestāde labākajā gadījumā rēķinā var ietvert summu, kas atbilst nodevas summai, no kuras tiek atņemtas pagaidu veterinārārstu algas. Šādi iegūtajam nodevas atlikumam turklāt patiesi ir jāatbilst regulā paredzētajām vispārējām izmaksām.

Turklāt, runājot par pagaidu veterinārārstu, kas ir zemāk atalgoti nekā veterinārārsti, kurus nodarbina kompetentā iestāde, atalgojuma vispārīgu ņemšanu vērā, Tiesa precizēja, ka vienotas likmes nodevas, kas principā ir atļautas Regulā Nr. 882/2004, var tikt piemērotas arī tad, ja kontroli veic pagaidu veterinārārsti. Tomēr šīs nodevas vispārīgi nedrīkst pārsniegt iestādes segtās izmaksas. Tādējādi, ja iestāde konstatē, ka konkrētajā laikposmā tā ir guvusi peļņu, tai attiecībā uz nākamo laikposmu vienotas likmes nodevas ir jāsamazina.

Visbeidzot, Tiesa noraidīja iespēju nodevu aprēķinā ņemt vērā izdevumus rezerves izveidei privātā sabiedrībā, ko iestāde izmanto, lai pieņemtu darbā veterinārārstu palīgus. Nodevas drīkst segt tikai izmaksas, kas faktiski izriet no kontroļu veikšanas pārtikas nozares uzņēmumā.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV 2004, L 165, 1. lpp., un labojums OV 2004, L 191, 1. lpp.).

( 2 ) Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.