EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CJ0088

Komisija/Parlaments un Padome

Tiesas spriedums (virspalāta) 2015. gada 16. jūlijā.
Eiropas Komisija pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.
Prasība atcelt tiesību aktu – Regula (ES) Nr. 1289/2013 – 1. panta 1. un 4. punkts – Regula (EK) Nr. 539/2001 – 1. panta 4. punkta f) apakšpunkts – LESD 290. pants – Atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšana – Zemsvītras piezīmes ietveršana – Tiesību akta grozījums.
Lieta C-88/14.

Lieta C‑88/14

Eiropas Komisija

pret

Eiropas Parlamentu

un

Eiropas Savienības Padomi

“Prasība atcelt tiesību aktu — Regula (ES) Nr. 1289/2013 — 1. panta 1. un 4. punkts — Regula (EK) Nr. 539/2001 — 1. panta 4. punkta f) apakšpunkts — LESD 290. pants — Atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšana — Zemsvītras piezīmes ietveršana — Tiesību akta grozījums”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

  1. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Iepriekš izvirzīta pamata paplašināšana – Pieņemamība

    (Tiesas Reglamenta 127. panta 1. punkts)

  2. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus – Savienības likumdevēja rīcības brīvība – Robežas – LESD 290. un 291. pantā paredzētie nosacījumi

    (LESD 290. un 291. pants)

  3. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Leģislatīva akta grozījums – Apjoms – Regula Nr. 539/2001 – Vīzu prasības atkārtota ieviešana attiecībā uz trešās valsts pilsoņiem, kuri iepriekš bija atbrīvoti no šādas prasības – Zemsvītras piezīmes ietveršana regulas pielikumā, kurā ir norāde uz atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanu – Ietveršana

    (LESD 290. panta 1. punkts un 291. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 539/2001 1. panta 2. punkts un 4. punkta f) apakšpunkts un I un II pielikums)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 13. punktu)

  2.  Savienības likumdevējam ir rīcības brīvība, kad tas nolemj Komisijai piešķirt deleģētās pilnvaras saskaņā ar LESD 290. panta 1. punktu vai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu. Tomēr šī rīcības brīvība ir jāīsteno, ievērojot LESD 290. un 291. pantā paredzētos nosacījumus.

    Runājot par deleģēto pilnvaru piešķiršanu, no LESD 290. panta 1. punkta izriet, ka deleģēto pilnvaru piešķiršana attiecas uz tādu noteikumu pieņemšanu, kuri iekļaujas ar pamata leģislatīvo aktu paredzētajā tiesiskajā regulējumā.

    Savukārt, izmantojot piešķirtās īstenošanas pilnvaras, attiecīgajai iestādei ir jāprecizē leģislatīvā akta saturs, lai nodrošinātu tā vienveidīgas īstenošanas nosacījumus visās dalībvalstīs. Komisija, izmantojot īstenošanas pilnvaras, pretēji pilnvarām, kas tai ir piešķirtas deleģēto pilnvaru īstenošanas ietvaros, nevar ne grozīt, ne papildināt leģislatīvu aktu pat tā nebūtiskos aspektos.

    Ne Komisijai ar leģislatīvu aktu piešķirtās rīcības brīvības esamībai, ne tās apmēram nav nozīmes, lai noteiktu, vai uz aktu, kas ir jāpieņem, attiecas LESD 290. vai 291. pants. No LESD 290. panta 1. punkta faktiski izriet, ka Savienības likumdevēja izdarītās izvēles Komisijai piešķirt deleģētās pilnvaras likumība ir atkarīga tikai no tā, vai akti, kas šai iestādei ir jāpieņem, pamatojoties uz šo piešķīrumu, ir vispārpiemērojami un vai tie papildina vai groza leģislatīvā akta nebūtiskos elementus.

    (skat. 28.–32. punktu)

  3.  Savienības likumdevējs Komisijai ir piešķīris pilnvaras grozīt Regulas Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, II pielikumu LESD 290. panta 1. punkta izpratnē. Šādu grozījumu var veikt tikai, īstenojot deleģētās pilnvaras LESD 290. panta 1. punkta izpratnē, nevis īstenošanas pilnvaras LESD 291. panta 2. punkta izpratnē.

    Akta, kas ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 539/2001, kas grozīta ar Regulu Nr. 1289/2013, 1. panta 4. punkta f) apakšpunktu, sekas ir tādas, ka divpadsmit vai astoņpadsmit mēnešu laikposmā no jauna tiek ieviesta vīzu prasība attiecībā uz visiem tās trešās valsts pilsoņiem, kas ir ietverta šīs regulas II pielikumā iekļautajā sarakstā, attiecībā uz uzturēšanos, kura saskaņā ar minētās regulas 1. panta 2. punkta noteikumiem ir atbrīvota no šādas prasības. Attiecībā uz visiem šiem pilsoņiem akts, kas ir pieņemts, pamatojoties uz šīs pašas regulas 1. panta 4. punkta f) apakšpunktu, tādējādi groza, kaut arī tikai uz laiku, attiecīgā leģislatīvā akta normatīvo saturu. Izņemot to pagaidu raksturu, pamatojoties uz šo tiesību normu pieņemta akta sekas visos aspektos ir identiskas tām, kas izriet no norādes uz attiecīgo trešo valsti formālas pārnešanas no minētās regulas II pielikuma uz tās I pielikumu. Zemsvītras piezīmes ietveršana minētās regulas II pielikumā blakus attiecīgās trešās valsts nosaukumam, kas ir paredzēts minētajā tiesību normā, apliecina Savienības likumdevēja vēlmi aktu, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz šo tiesību normu, ietvert pašā Regulas Nr. 539/2001 tekstā.

    (skat. 31., 37., 42.–44. un 46. punktu)

Top