Lieta C‑165/13

Stanislav Gross

pret

Hauptzollamt Braunschweig

(Bundesfinanzhof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Nodokļi — Direktīva 92/12/EEK — 7., 8. un 9. pants — Vispārējā akcīzes preču sistēma — Preces, kas laistas apgrozībā vienā dalībvalstī un komerciāliem nolūkiem tiek glabātas citā dalībvalstī — Akcīzes nodokļa iekasējamība no šo preču glabātāja, kurš tās iegādājās galamērķa dalībvalstī — Iegāde pēc ievešanas darbības beigām”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. jūlija spriedums

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/12 – Akcīzes nodokļa, kuram ir jābūt vienādam visās dalībvalstīs, iekasējamība – Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana

   (Padomes Direktīva 92/12)

2. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstīgo Savienības tiesību aspektu noteikšana – Jautājumu pārformulēšana

   (LESD 267. pants; Padomes Direktīva 92/12)

3. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Akcīzes nodoklis – Direktīva 92/12 – Preces, kas laistas apgrozībā vienā dalībvalstī un komerciāliem nolūkiem tiek glabātas citā dalībvalstī – Persona, kas saņem preces lietošanai – Preces, kuras secīgi glabā vairāki glabātāji – Akcīzes nodokļa iekasējamība no jebkura preču glabātāja

   (Padomes Direktīvas 2008/118 33. panta 3. punkts un Padomes Direktīvas 92/12 7. panta 3. punkts un 9. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 17. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 20. punktu)

3.  Ja Direktīvas 92/12 par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību 7. panta 3. punktā tieši ir paredzēts, ka persona, kas “saņem attiecīgās preces lietošanai”, var būt akcīzes nodokļa parādnieks attiecībā uz akcīzes precēm, kuras paredzētas patēriņam vienā dalībvalstī, bet komerciālām vajadzībām tiek glabātas citā dalībvalstī, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja preces secīgi ir glabājuši vairāki glabātāji, akcīzes nodokļa parādnieks ir jebkura persona, kura attiecīgās preces glabā

   Šaurāka interpretācija, kas par akcīzes nodokļa parādnieku uzskatītu tikai personu, kura pirmo reizi glabāja attiecīgās preces, būtu pretrunā Direktīvas 92/12 mērķim. Saskaņā ar to preču vešana no vienas dalībvalsts teritorijas uz otras dalībvalsts teritoriju nedrīkst būt pamats sistemātiskām valsts iestāžu pārbaudēm, kas varētu traucēt preču brīvu apriti Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tādējādi šāda interpretācija radītu nenoteiktāku akcīzes nodokļa iekasēšanu, kurš jāmaksā, šķērsojot Savienības robežu.

   Šo secinājumu arī apstiprina Direktīvas 2008/118 par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12, 33. panta 3. punkts, ar kuru ir vienkāršots Direktīvas 92/12 7. pants, šobrīd minot vienīgi personu, “kurai piegādā preces citā dalībvalstī”.

   No tā izriet, ka Direktīvas 92/12 9. panta 1. punkts, to lasot kopā ar šīs direktīvas 7. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma ļauj dalībvalstij par akcīzes nodokļa parādnieku noteikt personu, kura šīs valsts nodokļu zonā komerciālām vajadzībām glabā akcīzes preces, kas paredzētas patēriņam citā dalībvalstī, lai arī šī persona nebija tā, kas pirmo reizi glabā šīs preces galamērķa dalībvalstī.

   (sal. ar 25.–28. punktu un rezolutīvo daļu)