Keywords
Summary

Keywords

1. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta kādas ierēdņu kategorijas obligātā pensionēšanās 65 gadu vecumā, atstājot tiem iespēju turpināt strādāt līdz 68 gadu vecumam, pamatojoties uz dienesta interesēm

(Padomes Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkts)

2. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta kādas ierēdņu kategorijas obligātā pensionēšanās 65 gadu vecumā, atstājot tiem iespēju turpināt strādāt līdz 68 gadu vecumam, pamatojoties uz dienesta interesēm

(Padomes Direktīva 2000/78)

Summary

1. Direktīvai 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, nav pretrunā likums, kurā ir paredzēta ierēdņu – šajā gadījumā prokuroru, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, – obligāta pensionēšanās, atstājot šiem ierēdņiem iespēju turpināt strādāt ilgākais līdz 68 gadiem, ja tas ir dienesta interesēs, ciktāl šī likuma mērķis ir izveidot sabalansētu vecuma struktūru, lai veicinātu gados jaunu cilvēku nodarbinātību un paaugstināšanu amatā, uzlabot personāla vadību un līdz ar to novērst iespējamos juridiskos strīdus par darbinieka spēju strādāt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un ciktāl tas ļauj sasniegt šo mērķi ar atbilstīgiem un vajadzīgiem līdzekļiem.

Lai pierādītu attiecīgā pasākuma atbilstību un vajadzību, tas nedrīkst šķist nepamatots, ņemot vērā izvirzīto mērķi, un tam ir jābūt balstītam uz faktiem, kuru pierādījumu spēks ir jānovērtē valsts tiesai. Šie fakti var ietvert arī statistikas datus.

(sal. ar 75., 82. un 83. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)

2. Valsts likumu, kurā ir paredzēts, ka ierēdņiem – šajā gadījumā prokuroriem –, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, ir obligāti jāpensionējas, nevar uzskatīt par nesaskaņotu vienīgi tādēļ, ka tajā dažos gadījumos viņiem ir atļauts strādāt līdz 68 gadu vecumam, bet ir ietverti arī noteikumi, kas iecerēti, lai ierobežotu pensionēšanos pirms 65 gadu vecuma, kā arī citos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumos ir paredzēts turpināt nodarbināt dažus ierēdņus – it īpaši ievēlētos – pēc šī vecuma sasniegšanas un paredzēta arī pakāpeniska pensionēšanās vecuma palielināšana no 65 līdz 67 gadu vecumam.

Izņēmums, kas attiecas uz prokuroru nodarbinātības turpināšanu līdz 68 gadu vecumam, var mīkstināt likuma bardzību un veicināt attiecīgā dienesta darbu, ļaujot atrisināt īpašas situācijas, kurās prokurora aiziešana no amata varētu kaitēt optimālai viņam uzticētā uzdevuma veikšanai. Vienīgi apstāklis, ka kāda dalībvalsts vai šīs dalībvalsts federālā zeme grozījumus savā likumā, lai palielinātu vecumu, sākot no kura personai ir tiesības pensionēties, saņemot pensiju pilnā apmērā, ir izdarījusi citā laika posmā nekā kāda cita dalībvalsts vai federālā zeme, pats par sevi nenozīmē, ka attiecīgajam tiesību aktam trūkst saskaņotības.

(sal. ar 87., 90., 97. un 98. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)